Procedūra : 2017/2280(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0112/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0112/2018

Debates :

PV 17/04/2018 - 21
CRE 17/04/2018 - 21

Balsojumi :

PV 18/04/2018 - 12.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0119

ZIŅOJUMS     
PDF 1001kWORD 106k
26.3.2018
PE 615.452v02-00 A8-0112/2018

par ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošanu: vidusposma novērtēšanu 2017. gadā un turpmāko struktūru pēc 2020. gada

(2017/2280(INI))

Ārlietu komiteja

Referente: Marietje Schaake

GROZĪJUMI
PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Septiņu gadu laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam Eiropas Savienība (ES) atvēlēja ārējai darbībai EUR 51,8 miljardus. Liela daļa no šā finansējuma — EUR 32 miljardi — tika izmaksāta, izmantojot tā dēvētos ārējās finansēšanas instrumentus (“instrumenti”). Šo instrumentu kopumu veido deviņi dažādi tematiski un ģeogrāfiski instrumenti un Kopējā īstenošanas regula.(1)

•  Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II),

•  Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI),

•  Attīstības sadarbības instruments (ASI),

•  Partnerības instruments (PI),

•  Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP),

•  Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR),

•  Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā,

•  Instruments Grenlandei,

•  Eiropas Attīstības fonds (EAF).

Parlamentārā uzraudzība attiecībā uz pieciem no šiem instrumentiem ietilpst Eiropas Parlamenta Ārlietu (AFET) komitejas atbildības jomā. AFET komiteja šo uzraudzību veic, regulāri organizējot darba grupas par ārējās finansēšanas instrumentiem sanāksmes, ko vada referents, kā arī veidojot stratēģisko dialogu ar Eiropas Komisiju (“Komisija”) un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD).

Kopējā īstenošanas regulā vairākas iestādes vienojās par to, ka tiks veikta vidusposma novērtēšana (citkārt dēvēta arī par starpposma pārskatīšanu) par dažādo instrumentu īstenošanu. Vidusposma novērtējumu, kas bija daļēji balstīts uz ārēju novērtētāju konstatējumiem, Eiropas Komisija publicēja 2017. gada decembrī.

Paralēli vidusposma novērtēšanai visas iestādes ir sākušas gatavoties nākamās DFS izstrādei. Svarīgs jautājums, par kuru diskutēs sarunās par DFS, ir ES ārējās darbības finansēšanas struktūra laikposmā pēc 2020. gada.

Šī ziņojuma mērķis ir sniegt ieguldījumu šajā diskusijā, lai skaidri darītu zināmu Eiropas Parlamenta viedokli. Šis ziņojums ir izstrādāts, pamatojoties ne tikai uz Komisijas veiktās vidusposma novērtēšanas un ārējo novērtētāju publicēto ziņojumu analīzi, bet arī uz pētījumu, ko veicis Eiropas Parlamenta Izpētes dienests. Izmantotajā informācijā ir iekļauti fakti un ieteikumi, kas gūti darba grupas par ES ārējās finansēšanas instrumentiem satvarā notiekošajā regulārajā domu apmaiņā un stratēģiskajos dialogos ar Komisijas dienestiem un EĀDD, kā arī informācija, kas saņemta no pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskajām organizācijām, kuras šo instrumentu satvarā saņem vai ir saņēmušas ES finansējumu.

Pēdējos gados ES ir saskārusies ar virkni iekšēju un ārēju problēmu, kuras ir savstarpēji cieši saistītas. Pie Eiropas robežām ir izcēlušies un turpinās konflikti. Stāvoklis Jemenā un Sīrijā, joprojām notiekošās cīņas Ukrainā un (politiskā) nestabilitāte un haoss Lībijā ir tikai daži piemēri. Tādi valstu vadītāji kā Turcijas prezidents R. T. Erdogan un Ēģiptes prezidents A. F. el-Sisi ir vēl stingrāk pārņēmuši savā kontrolē sabiedrību un iedzīvotājus. Tajā pašā laikā starptautiskajā arēnā savas intereses aktīvi izvirza, piemēram, Krievijas, Ķīnas un Irānas valdības. Šo valstu pārvaldības modeļi un vērtības, kurās tie sakņojas, bieži vien ir tieši pretēji Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un iedzīvotāju vērtībām un interesēm. Taču demokrātiskie un liberālie principi, uz kuru pamata tika izveidota ES, ir saskārusies arī ar pieaugošu spiedienu no iekšienes.

Konsekvences trūkums ES rīcībā salīdzinājumā ar to, kā tā izturas attiecībās ar trešām valstīm, apdraud tās kā likumdošanas parauga pozīciju un spēju radīt pozitīvas pārmaiņas. Notikumi Eiropā tieši ietekmē uzticēšanos mūsu spējai uzņemties vadību pasaulē.

Pārāk bieži Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteiktie mērķi un uzdevumi ārējo attiecību jomā tiek pakļauti īstermiņa un/vai valstu interesēm. Ir steidzami nepieciešams skaidrs skatījums uz ES ārpolitiku, vispusīga stratēģija šajā jomā un veids, kā līdzekļus sadalīt konkrētu mērķu īstenošanai. Eiropas Parlamentam ir nopietni jāpievēršas savu uzdevumu pildīšanai, nodrošinot pienācīgu uzraudzību un sniedzot novērtējumu par to, vai noteiktie mērķi tiek praktiski sasniegti.

Pašreizējā instrumentu struktūrā trūkst stratēģiska un visaptveroša redzējuma, un šos instrumentus pārvalda dažādi Komisijas un EĀDD dienesti. Tādēļ reizēm ir nācies novērot efektivitātes un konsekvences trūkumu. Tajā pašā laikā juridisko šķēršļu un institucionālo struktūru dēļ tiek kavēts rīcības elastīgums, kas samazina ES spēju strauji reaģēt uz jaunām un iespējamām problēmām.

Īstenošanā iesaistīto dalībnieku un procedūru dažādības dēļ tā ir vairāk orientēta uz katru instrumentu, nevis balstīta uz politikas nostādnēm un rezultātiem. Pārredzamība un pārskatatbildība tiek nevajadzīgi sarežģīta. To vēl vairāk apgrūtina tas, ka trūkst stabilu un saskaņotu novērtēšanas mehānismu un sistēmu, kas ļautu novērtēt progresu un attiecīgi koriģēt politiskos un sektorpolitiskos mērķus.

Jaunā DFS, kurai jāstājas spēkā 2020. gadā, rada iespēju uzlabot vismaz ES ārējās finansēšanas pašreizējo institucionālo struktūru. Ar to būtu tiešā veidā jāveicina ES ārējo attiecību efektivitāte, elastīgums un pārredzamība, par mērķi nosakot ES vērtību un interešu stiprināšanu pasaulē.

(1)

EAF šobrīd nav iekļauts ES budžetā.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošanu: vidusposma novērtēšanu 2017. gadā un turpmāko struktūru pēc 2020. gada

(2017/2280(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2306, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 234/2014, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 235/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.−2020. gadam(7)(ASI regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai(8),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 26. septembra Regulu (ES) 2017/1601, ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (EK, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(11),

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas 2017. gada 18. aprīļa atzinumu Budžeta komitejai un Budžeta kontroles komitejai par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un (ES) Nr. 652/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 541/2014/ES (COM(2016)0605 – C8-0372/2016 – 2016/0282(COD)),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (Komitoloģijas regula)(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. decembra Lēmumu C(2014)9615 par Eiropas Savienības Reģionālā trasta fonda (fonds Madad) izveidi, reaģējot uz Sīrijas krīzi, un Komisijas 2015. gada 21. decembra Lēmumu C(2015)9691, ar kuru groza Lēmumu C(2014)9615,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 20. oktobra Lēmumu C(2015)7293 par Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonda izveidi stabilitātei un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas pamatcēloņu risināšanai Āfrikā, un Komisijas 2017. gada 8. februāra Lēmumu C(2017)0772, ar kuru groza Komisijas Lēmumu C(2015)7293,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra Lēmumu C(2015)9500 par Savienības un dalībvalstu rīcības koordināciju, izmantojot koordinācijas mehānismu “Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijai”(13), Komisijas 2016. gada 10. februāra Lēmumu C(2016)0855(14) un Komisijas 2017. gada 18. aprīļa Lēmumu(15) C(2017)2293 par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, ar ko groza Komisijas Lēmumu C(2015)9500,

  ņemot vērā vairākus Eiropas Revīzijas palātas īpašos ziņojumus par ES ārējo finansēšanu, it sevišķi īpašo ziņojumu Nr. 18/2014 par EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstām uzraudzības sistēmām,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 15. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Starpposma pārskatīšanas ziņojums par ārējās finansēšanas instrumentiem” (COM(2017)0720) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus par Kopējās īstenošanas regulas novērtēšanu (SWD(2017)0606), Eiropas kaimiņattiecību instrumenta novērtēšanu (SWD(2017)0602), Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta novērtēšanu (SWD(2017)0463), Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta novērtēšanu (SWD(2017)0607), Partnerības instrumenta sadarbībai ar trešām valstīm novērtēšanu (SWD(2017)0608) un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) novērtēšanu (SWD(2017)0604),

–  ņemot vērā ārējās finansēšanas instrumentu ārējos novērtējumus(16),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamentā pašreiz notiekošās procedūras saistībā ar turpmāko daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) Eiropas īstenošanas novērtējumu “ES ārējās finansēšanas instrumenti un to struktūra pēc 2020. gada”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “2015. gada ziņojums par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2014. gadā” (COM(2015)0578),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “2016. gada ziņojums par Eiropas Savienības ārējās darbības finansēšanas instrumentu īstenošanu 2015. gadā” (COM(2016)0810),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(17),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par Eiropas Konsensa attīstības jomā pārskatīšanu(18),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule(19),

–  ņemot vērā 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par ES vispārējo pieeju un tās ietekmi uz ES ārējās darbības konsekvenci(20),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(21),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(22),

–  ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Turciju(23),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūcijas par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Albāniju(24) un par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu(25),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Melnkalni(26),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūcijas par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Kosovu(27), par Komisijas 2016. gada ziņojumu par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku(28) un par Eiropas Komisijas 2016. gada ziņojumu par Serbiju(29),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par vietējām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību — Eiropas apņemšanās atbalstīt ilgtspējīgu attīstību(30),

–  ņemot vērā 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(31),

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ar ko nāca klajā 2016. gada jūnijā(32),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus par ES sadarbību ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā,

–  ņemot vērā ES stratēģiju “Tirdzniecība visiem”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 9. novembra darba dokumentu par ES brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (SWD(2017)0364),

–  ņemot vērā kompetences, kas piešķirtas Ārlietu komitejai kā Parlamenta komitejai, kas ir atbildīga par visiem EKI, IPA II, EIDHR, PI un IcSP satvarā īstenotiem tiesību aktiem, plānošanu un darbību uzraudzību, un to pamatā esošajām politikas nostādnēm (Reglamenta V pielikuma I daļa),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas deklarāciju, kura pievienota regulām, ar ko izveido ārējās finansēšanas instrumentus, un kurā Komisija apņemas iesaistīties stratēģiskā dialogā ar Parlamentu par tās īstenotu plānošanu,

–  ņemot vērā EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komiteju reglamentus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komiteja un Budžeta komitejas atzinumus un nostājas grozījumu veidā (A8-0112/2018),

A.  tā kā Eiropas Savienība joprojām ir pasaulē lielākā ārējās palīdzības sniedzēja;

B.  tā kā ārējās finansēšanas instrumenti ir galvenais mehānisms ES darbības atbalstīšanai pasaules mērogā un tā kā ES ārējā darbība Eiropas pilsoņiem kļūst aizvien svarīgāka;

C.  tā kā ierobežoto līdzekļu dēļ ārējās finansēšanas instrumenti bieži vien tiek izmantoti maksimālā apmērā;

D.  tā kā Komisija savā starpposma pārskatīšanas ziņojumā pauž viedokli, ka pašreizējā ārējo instrumentu struktūra kopumā ir piemērota paredzētajam mērķim;

E.  tā kā instrumentu apvienošana nevar būt pašmērķis;

F.  tā kā ES saskaras ar neskaitāmām problēmām ne tikai tuvākajos kaimiņreģionos, bet arī visā pasaulē;

G.  tā kā ES ārējā darbībā par prioritāti ir jānosaka tādu būtisku pasaules mēroga jautājumu risināšana kā miers un ilgtspējīga attīstība, un atzīst, ka ir būtiski veicināt cilvēktiesības visiem, tiesiskumu un demokrātiju, īpaši pievēršot uzmanību dzimumu līdztiesībai un sociālajam taisnīgumam, kā arī cilvēktiesību aizstāvju atbalstam, lai sasniegtu šos mērķus;

H.  tā kā ES ārējā finansiālā palīdzība ir svarīgs instruments ekonomisko reformu atbalstīšanā, kā arī partnervalstu demokrātiskas, politiskas un institucionālas konsolidācijas atbalstīšanā;

I.  tā kā nav ieviesta visu instrumentu vienāda un stabila parlamentārā uzraudzība;

J.  tā kā ir steidzami nepieciešams uzlabot ES palīdzības pamanāmību gan partnervalstu, gan ES valstu pilsoņu vidū, lai labāk informētu viņus par ES atbalsta priekšrocībām; tā kā šajā sakarībā ārkārtīgi vērtīgi var būt investēt konkrētos un taustāmos projektos, kuri ir labāk pamanāmi plašākai sabiedrībai, vienlaikus katra instrumenta satvarā izstrādājot vispusīgu, efektīvu un sistemātisku komunikācijas stratēģiju;

K.  tā kā stratēģiskā komunikācijā bieži vien nākas saskarties ar ārējām problēmām, tostarp pret ES un tās dalībvalstīm vērstām dezinformācijas kampaņām, pret kurām jāturpina cīnīties; tā kā tādēļ ir būtiski svarīgi veicināt objektīvas un neatkarīgas informācijas izplatīšanu, vienlaikus risinot juridiskos aspektus, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļu vidi, kurā darbojas ES instrumenti un tiek īstenotas ES darbības;

L.  tā kā starptautiskā tirdzniecība ir svarīgs ES instruments, ar ko valstīm tiek sniegta palīdzība sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanā, kā arī cilvēktiesību, pamatvērtību un tiesiskuma aizstāvēšanā un veicināšanā;

M.  tā kā saskaņā ar Līgumiem tirdzniecības politikai būtu jāveicina Savienības ārējo mērķu sasniegšana, tostarp ilgtspējīga attīstība;

N.  tā kā kopējais palīdzības apmērs, kas laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir plānots EKI (EUR 15,4 miljardi), IPA II (EUR 11,7 miljardi), IcSP (EUR 2,5 miljardi), EIDHR (EUR 1,3 miljardi) un PI (EUR 1 miljards) satvarā, sasniedz EUR 32 miljardus;

O.  tā kā IPA II ir izmantota migrācijas pārvaldībā;

P.  tā kā EIDHR un jo īpaši IcSP juridiskais pamats ir LESD 209. un 212. pants, kas atsaucas uz LESD 208. pantu, kurā minēts, ka “Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana”;

Q.  tā kā Komisijas atbildība ir konstatēt, formulēt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt ES palīdzību, kas tiek sniegta, izmantojot minētos instrumentus; tā kā EĀDD atbildība ir nodrošināt ES ārpolitikas nostādņu kontinuitāti un saskaņotību, cita starpā šajā nolūkā izmantojot instrumentus; tā kā Parlaments kā viens no likumdevējiem koplēmuma procedūras satvarā ir atbildīgs par demokrātisku pārraudzību un kontroli;

R.  tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka /Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) amata duālā daba nozīmē, ka šai amatpersonai ir jāpilda svarīga loma minēto instrumentu satvarā sniegtās Savienības palīdzības politiskajā koordinācijā;

S.  tā kā vairākus pašreizējos instrumentos ietvertos projektus un dotācijas nav iespējams pilnībā novērtēt, jo tie joprojām atrodas agrīnā īstenošanas posmā; tā kā daži mērķi pēc savas būtības ir kvalitatīvi vērtējami un ir saistīti ar tiesību aktiem, praktisko darbību un attieksmi, ko nav viegli novērtēt kvantitatīvā izteiksmē;

T.  tā kā Komisija savā starpposma pārskatīšanas ziņojumā norāda, ka ir grūti izmērīt instrumentu mērķu sasniegšanas vispārējo efektivitāti un daļēji tas ir tādēļ, ka instrumentu līmenī ir sarežģīti noteikt atbilstīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas (10. lpp.); atgādina, ka Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā Nr. 18/2014 norādīja uz nopietniem trūkumiem EuropeAid novērtēšanas sistēmā;

U.  tā kā Kopējā īstenošanas regulā ir ietverti galvenie noteikumi par attīstības un palīdzības efektivitātes principiem, piemēram, palīdzības atsaistīšanu un pašu partnervalstu iestāžu, sistēmu un procedūru izmantošanu;

V.  tā kā pašreizējās administratīvās procedūras bieži vien rada pārmērīgu birokrātisko slogu iespējamiem saņēmējiem, apgrūtinot mazu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru organizāciju iespējas tikt iesaistītām projektu izstrādē un īstenošanā, jo tām bieži vien trūkst zinātības un administratīvās kapacitātes, lai iesniegtu atbalsttiesīgus un veiksmīgus priekšlikumus;

W.  tā kā regulās, ar kurām tiek izveidoti ārējās finansēšanas instrumenti (ĀFI), ir paredzēts, ka īstenošanas pilnvaras Komisijai tiek piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011, un tā kā šajās regulās ir arī paredzēts, ka Komisiju tās pilnvaru pildīšanā atbalstīs EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komitejas;

X.  tā kā īstenošanas aktu projekti ir jānosūta Padomei un Parlamentam tajā pašā laikā, kad tie tiek nosūtīti EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komiteju locekļiem, un tā kā šo komiteju reglamentos ir paredzēts, ka īstenošanas akta projekti ir jānosūta EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komiteju locekļiem vismaz 20 kalendārās dienas pirms attiecīgās komitejas sanāksmes; tā kā tādēļ īstenošanas akti būtu jānosūta Parlamentam vismaz 20 kalendārās dienas pirms šīm sanāksmēm un tā kā rakstisku procedūru izmantošana īstenošanas aktu projektu pieņemšanai ir izņēmums, ko piemēro pienācīgi pamatotos gadījumos;

Y.  tā kā īstenošanas aktu izstrādē ietilpst sagatavošanas posms, kurš notiek Komisijā, kura laikā notiek arī iekšējo dienestu apspriešanās un kura ilgums ir ievērojams un parasti aptver vairākus mēnešus,

Vidusposma novērtēšana

1.  ņem vērā, ka Komisija vidusposma novērtēšanā konstatēja, ka pašreizējie instrumenti kopumā atbilst paredzētajam mērķim;

2.  pauž nožēlu, ka pašreizējās DFS 4. izdevumu kategorijā paredzētā ES finansējuma daudzums un tam raksturīgais elastīguma un saskaņotības trūkums ir vedinājis domāt, ka ES nav gana vērienīgas vēlmes rīkoties kā īstenai globālas nozīmes dalībniecei; tomēr atzīmē, ka daudzās partnervalstīs un jomās, kur izmantoti ES ĀFI, ir panākts atzinīgi vērtējams progress, un tas apliecina, cik ĀFI ir mērķim atbilstoši un svarīgi;

3.  tomēr pauž bažas par dažiem konstatējumiem, tostarp politisku vadlīniju un visaptveroša redzējuma trūkumu, ES vērtību un partnerības principu nekonsekventu īstenošanu, lēnu progresu vai tā trūkumu ar sociālajām un juridiskajām reformām saistītu mērķu sasniegšanā plašākā kaimiņreģionā un to, ka netiek nodrošināta stingra uzraudzība un novērtēšana un elastīgums ir ierobežots;

4.  pauž nožēlu par to, ka nav vienota, skaidra nākotnes perspektīvas dokumenta, kurā būtu precizētas instrumentu sinerģijas un tas, kā tās iekļaujas vispārējā vienotā ES ārpolitikas stratēģijā;

5.  pauž bažas par to, ka ES un tās instrumenti saskaras ar nopietnām problēmām, tostarp politiskiem kompromisiem starp vērtību un tiesību veicināšanu un īstermiņa drošības interesēm, jaunu dalībnieku parādīšanos globālās pārvaldības un starptautisko finanšu institūciju jomā, kā arī neskaitāmiem vardarbīgiem globāliem konfliktiem pasaulē, tostarp nestabilitāti ES tuvākajā apkaimē gan austrumos, gan dienvidos un aizvien agresīvāku un pašpārliecinātāku Krievijas politiku;

6.  norāda, ka ES trasta fondi tika izveidoti, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus; pauž nožēlu par to, ka, atvēlot ES budžeta līdzekļus ES trasta fondiem un Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā, ir samazināta Savienības darbības kopējā konsekvence, ilgtermiņa koncepcija un ietekme; atkārtoti uzsver, ka finansējums jaunām prioritātēm ir jānodrošina ar jaunām apropriācijām; pauž dziļu nožēlu par to, ka saistībā ar paziņojumu par Turciju nenotika oficiāla apspriešanās ar Parlamentu un nevienā ar šo paziņojumu saistītā lēmumu pieņemšanas procesa posmā netika prasīta Parlamenta piekrišana;

7.  atkārtoti norāda, ka instrumentiem ir jābūt papildinošiem un pielāgojamiem vietējai situācijai, kā arī tiem jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz jaunām un neparedzētām problēmām, neaizmirstot sākotnējos mērķus;

8.  pauž nožēlu, ka instrumentos nav ietvertas skaidras norādes par iespēju apturēt palīdzības sniegšanu gadījumos, kad saņēmējvalsts (jo īpaši, ja attiecībā uz saņēmējvalsti tiek izmantota netieša pārvaldība) neievēro tādus pamatprincipus kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības;

9.  ņem vērā, ka ES attīstības palīdzība (oficiālā attīstības palīdzība (OAP)) nav sasniegusi ANO noteikto 0,7 % mērķi; tādēļ aicina palielināt attīstības palīdzībai pieejamos resursus, lai izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam paredzētās saistības;

IPA II

10.  mudina īstenot centienus, lai ilgtermiņā padarītu IPA II vēl atbilstīgāku stratēģiskā ziņā un, izmantojot īpaši saņēmējvalstīm piemērotu plānošanu un nozaru pieeju, panāktu, ka tas sniedz konkrētus rezultātus; uzskata, ka šāda pieeja varētu palīdzēt samazināt milzīgo IPA I un IPA II neiztērēto līdzekļu apmēru Turcijā, kas radies neefektīvas saņēmējvalsts netiešas pārvaldības un līdzekļu vājas apguves spējas dēļ;

11.  pauž nopietnas bažas par Turcijas regresu attiecībā uz tiesiskumu un demokrātiju, lai gan pašreizējās DFS periodā IPA II satvarā ir paredzēti EUR 4,5 miljardi; atzīst, ka Turcijas pašreizējās iestāšanās perspektīvas veicina plašo neskaidrību par IPA II nozīmību šajā valstī; ņem vērā, ka IPA II līdzekļi ir izmantoti, lai finansētu “Turcijas paziņojumā” paredzētās saistības;

12.  ņem vērā Rietumbalkānu valstu atšķirīgo progresu, kas sasniegts ar IPA II satvarā saņemto ilgtermiņa palīdzību; ņem vērā, ka dažos gadījumos IPA II palīdzība ir ļāvusi sasniegt visai ierobežotus rezultātus reformu vadīšanā, jo īpaši tiesiskuma, valsts administrācijas un korupcijas apkarošanas jomā;

13.  ņem vērā valstu programmās un rīcības dokumentos paredzēto rādītāju joprojām pastāvošās kvalitātes nepilnības;

14.  uzsver, ka ir jāspēj apturēt vai pārvirzīt IPA II līdzekļus gadījumos, kad, Komisijai rūpīgi izanalizējot situāciju, tiek konstatēts, ka partnervalstis sistemātiski nav pildījušas savas saistības vai tajās vērojama nopietna politiskās situācijas pasliktināšanās; pauž nožēlu par to, ka iepriekš sistēmiska un politiska nespēja rīkoties ir kavējusi šādu pasākumu īstenošanu;

15.  ņem vērā to, ka pastāv snieguma sistēma; tomēr pauž nožēlu, ka atlīdzība par sniegumu vēl nav izvērtēta un piešķirta; šajā sakarībā prasa pielikt lielākas pūles, lai vēl vairāk uzlabotu sistēmu, ņemot vērā arī negatīva snieguma gadījumus un tam sekojošu līdzekļu samazinājumu;

16.  atkārtoti uzsver IPA II nozīmi, jo tas ir galvenais ES finansēšanas instruments pirmspievienošanās posmā, no kura tiek piešķirti līdzekļi svarīgu sociālo, ekonomisko, politisko un institucionālo reformu veikšanai prioritārās jomās, lai valstis pieskaņotos ES acquis; ņem vērā, ka šādas reformas var arī ilgtermiņā veicināt reģionālo drošību; atzinīgi vērtē lielāku stratēģisko koncentrēšanos uz IPA II, bet uzsver, ka IPA II satvarā pieejamajam finansējumam ir jābūt vērienīgam un uz nākotni vērstam un jāatbilst faktiskajām vajadzībām, pienākumiem un centieniem, kas saistīti ar pievienošanās procesu un dalību ES; šajā sakarībā atgādina, ka finansējums būtu jāizmanto saskaņā ar instrumenta konkrētajiem mērķiem;

17.  atzīst, ka IPA II Pilsoniskās sabiedrības kaimiņattiecību instruments sniedz būtisku atbalstu vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka saistības neatbilst reālajām vajadzībām uz vietas; šajā sakarībā prasa palielināt IPA II un citu instrumentu, jo īpaši EIDHR un IcSP, darbību papildināmību; ņem vērā, ka tam ir vajadzīga lielāka koordinācija gan plānošanas, gan programmu veidošanas posmos;

18.  uzskata nozares pieeju par atbilstīgu, bet pauž nožēlu par to, ka pienākumu sadrumstalotības dēļ trūkst skaidras atbildības par projektiem; ņem vērā, ka netiešas pārvaldības rezultātā ir uzlabojusies kopējā atbildība par programmām, bet ir arī samazinājusies efektivitāte, jo īstenošanā vērojama lielāka kavēšanās;

19.  atzinīgi vērtē iniciatīvas izveidot sistēmas, ar kurām labāk uzraudzīt un izmērīt sniegumu, tostarp izmantojot nozares uzraudzības komitejas, iekšējas vadlīnijas un izveidojot jaunu informācijas pārvaldības sistēmu (OPSYS);

EKI

20.  atzinīgi vērtē atbalstu strukturālajām reformām, kas tiek sniegts kā plānota palīdzība, un uzsver EKI īpašās iezīmes, kas ļauj ES izstrādāt partnervalstu konkrētajām vajadzībām precīzi pielāgotas politikas nostādnes;

21.  piekrīt Komisijas vērtējumam par to, ka īpaša kaimiņvalstīm paredzēta finanšu instrumenta pastāvēšana ir konkrēts apliecinājums tam, cik politiski svarīgas Eiropas Savienībai ir attiecības ar kaimiņvalstīm un politiskās sadarbības un ekonomiskās integrācijas padziļināšana ar reģionu un tā teritorijā;

22.  atzīst, ka pašreizējās problēmas un vajadzības kaimiņvalstīs, kā arī mērķu, interešu un finanšu resursu nesaderība ir radījusi nopietnu slogu EKI budžetam un cilvēkresursiem, un uzsver to, ka ir nepieciešams lielāks elastīgums;

23.  pauž bažas par to, ka EKI finansējums ir bijis mazāk efektīvs partnervalstīs, kuru apņēmība īstenot reformas ir vājāka, un šī finansējuma izmantošana joprojām ir sarežģīta, bet nepieciešama politiski sensitīvās situācijās, jo īpaši attiecībā uz kopīgo demokrātijas un cilvēktiesību vērtību veicināšanu; pauž nožēlu par to, ka pieeja “vairāk par vairāk” un uz stimuliem balstīta pieeja nav izmantota efektīvi un ka pēdējā plānošanas periodā aizvien lielāka finansiālā palīdzība tiek piešķirta valstīm, kuras skaidri pārkāpj saistības, ko pašas uzņēmušās cilvēktiesību un demokrātisko reformu jomā;

24.  atkārtoti norāda, ka kopš 2014. gada saistībā ar tādiem ilgstoši nerisinātiem jautājumiem un jauniem saasinājumiem kā Krievijas īstenotā Krimas pussalas nelikumīgā aneksija un konflikts Ukrainas austrumu daļā, Sīrijas krīze, situācija Lībijā, radikalizācija un terorisms, jauniešu bezdarbs un migrācija kaimiņu reģioni ir saskārušies ar vēl nepieredzētām problēmām;

25.  pauž bažas par to, ka šādas notikumu attīstības, kā arī ES un partnervalstu mērķu un interešu un pieejamo finanšu resursu nesaderības dēļ ir līdz galējam limitam izmantotas šī instrumenta finansēšanas spējas, bet vienlaikus uzsver to, ka ir vajadzīgs lielāks elastīgums;

26.  uzsver, ka stabilitātes, drošības un labklājības ziņā ES vērtības un principi, tostarp demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un efektīvas, atbildīgas un pārredzamas valsts iestādes, ir vienlīdz svarīgi gan kaimiņvalstu iedzīvotāju, gan mūsu pašu interesēs; atzinīgi vērtē plānotas palīdzības satvarā sniegto atbalstu strukturālajām reformām; uzskata, ka diferenciācijas principa izmantošana ir ļāvusi ES pielāgot tās atbalstu partnervalstu vajadzībām un ieceru vērienīgumam;

27.  ņem vērā EKI satvarā sniegto ieguldījumu fondā Madad un Ārkārtas trasta fondā Āfrikai;

28.  uzsver, ka ir vajadzīga reģionālo un divpusējo programmu un ieguldījumu mehānismu lielāka koordinācija, lai labāk atbalstītu un veicinātu privātā sektora attīstību; ņem vērā, ka nedaudz ir novērstas nepilnības saistībā ar dalībvalstu iesaistīšanu kopīgā plānošanā;

29.  atzinīgi vērtē EKI palīdzības kontroli, izmantojot uz rezultātiem vērstu uzraudzību; pauž nožēlu par to, ka instrumentu līmenī nav izveidota konsekventa uzraudzības un novērtēšanas sistēma;

30.  uzsver, ka ar tirdzniecību saistītais tehniskais atbalsts un ekonomiskā palīdzība, kas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) satvarā tiek sniegta tuviem Savienības partneriem pie tās dienvidu un austrumu robežām, ir svarīgs ieguldījums šo reģionu demokrātiskā attīstībā; konstatē, ka EKI līdzekļi var tikt izmantoti tirdzniecības atvieglošanas nolūkā un tādējādi ar tiem var papildināt ES finansējumu, kas jau ir piešķirts tirdzniecības atvieglošanas nolīgumam, kuram vajadzētu labāk garantēt vidēja termiņa un ilgtermiņa politisko stabilitāti;

IcSP

31.  atzīst, ka IcSP galvenā pievienotā vērtība ir tā ātrums un elastīgums konfliktu risināšanā un plašais civilo dalībnieku klāsts, ar ko ES var veidot partnerattiecības; atgādina, ka IcSP ir vienīgais ES instruments civilo konfliktu novēršanai, tostarp mediācijai, dialogam un samierināšanai;

32.  ņem vērā to, ka ir sarežģīti ievākt datus par IcSP darbībām un izmērīt to rezultātus, un šīs grūtības varētu būtu radušās tādēļ, ka ir sarežģīti izvērtēt politiskos rezultātus un precīzus IcSP darbību rezultātus, kad vēlāk citu instrumentu satvarā tiek veikti secīgi pēcpasākumi, kā arī ir sarežģīti piekļūt konfliktu skartajām teritorijām;

33.  ņem vērā, ka pēdējā laikā ir krasi palielinājusies nepieciešamība novērst konfliktus un risināt ar drošību saistītus jautājumus; uzskata, ka daudzās valstīs, kurās valda pēckara krīze, ir nepieciešama samierināšana, mediācija un dialoga veidošanas iniciatīvas; uzsver nepieciešamību steidzami rīkoties saistībā ar krīzēm un konfliktiem; uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina šādām iniciatīvām pieejamo līdzekļu apmērs; ņem vērā, ka 2017. gada novembrī IcSP tika izdarīti grozījumi, lai stiprinātu trešo valstu drošības spējas un tādējādi vēl vairāk veicinātu stabilitāti, drošību un ilgtspējīgu attīstību; norāda, ka IcSP darbojas kā galējas nepieciešamības līdzeklis vai pirmais posms ilgtermiņa darbībām, kuras tiek finansētas no citiem instrumentiem;

34.  ņem vērā, ka IcSP ir tikko sācis cīņu pret kiberdraudiem pasaulē; mudina spēcīgāk pievērsties kiberdrošībai, tostarp izmantojot visās ES ārējās darbībās piemērojamu saskaņotu stratēģiju; prasa attiecīgi palielināt finansējumu, kas kiberdrošības jautājumu risināšanas nolūkā tiek piešķirts IcSP kā atbilstīgam instrumentam šādu draudu novēršanai;

35.  ņem vērā, ka ir palielinājusies sadarbība ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) pasākumiem un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācijām un misijām, kā arī ES sniegtā humānā palīdzība;

EIDHR

36.  uzsver pievienoto vērtību, ko, neraugoties uz relatīvi mazo budžetu, sniedz EIDHR holistiskā pieeja visā pasaulē, un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi šī mērķa sasniegšanā, kā arī to, ka tas ir vienīgais instruments, ar kuru ES var atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizētus pasākumus neatkarīgi no tā, vai šādu pasākumu skartās valsts iestādes iejaucas pasākumu īstenošanā;

37.  norāda, ka pašreizējā periodā EIDHR ir izmantots elastīgāk un tā papildināmība ir bijusi lielāka nekā iepriekšējā periodā, un tas ir ātrāk reaģējis uz jaunām krīzēm cilvēktiesību un demokrātijas jomā; atzinīgi vērtē tā papildināmību ar finansējumu no citiem avotiem, piemēram, Eiropas Demokrātijas fonda, kas steidzamos gadījumos uzlabo EIDHR finansējuma efektivitāti; atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība ir pievērsta cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp izmantojot ES delegāciju līmenī pieejamo ārkārtas finansējumu, un to, ka ir izveidots un veiksmīgi darbojas ES cilvēktiesību aizstāvju mehānisms ProtectDefenders.eu; uzsver, ka uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus process ir ilgs, sarežģīts un rada pārlieku konkurenci;

38.  turklāt ņem vērā priekšrocības, ko nodrošina mehānisms ProtectDefenders.eu, kura darbību īsteno pilsoniskā sabiedrība un kurš ir sniedzis būtisku atbalstu lielam skaitam cilvēktiesību aizstāvju; mudina turpināt šādu mehānismu atbalstīšanu;

39.  pauž bažas par grūtībām, kas rodas, cenšoties integrēt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības ar ģeogrāfiskām programmām, un to, ka ES ir samazinājusi atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo tas rada aizvien lielāku spiedienu uz EIDHR laikā, kad visā pasaulē sarūk pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas;

40.  uzskata, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma un jārīkojas vērienīgi, īstenojot visaptverošu politiku, ar kuru tās atbalsts demokrātijai tiktu integrēts visos ārējo attiecību aspektos; tādēļ uzskata, ka, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos uzbrukumus demokrātijai visā pasaulē, demokrātijas atbalstam piešķirtais finansējums ir attiecīgi jāpalielina; uzstāj uz nepieciešamību nodrošināt to, ka valsts atbalsta shēmas 1. mērķim paredzētie izdevumi efektīvi un lietderīgi nonāk pie visvairāk apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem; mudina ES delegācijas sniegt visu šajā jomā nepieciešamo atbalstu;

41.  atzīst, ka ir grūti novērtēt EIDHR darbības, jo trūkst stratēģisku un darbības rādītāju; ņem vērā, ka grūtības veikt novērtēšanu rodas arī tādēļ, ka saprotamu iemeslu dēļ ievērojams atbalsta apmērs pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem tiek sniegts konfidenciāli, lai aizsargātu līdzekļu saņēmēju identitāti un drošību;

42.  atkārtoti norāda uz pievienoto vērtību, ko nodrošina ES vēlēšanu novērošanas misijas — tā ir joma, kurā ES ieņem vadošo vietu pasaulē; atzinīgi vērtē to, ka tiek organizēts vairāk uzraudzības un pēcpārbaudes misiju, lai pārbaudītu, kā tiek ņemti vērā vēlēšanu novērošanas misiju sniegtie ieteikumi;

PI

43.  uzsver, ka PI ir īpaši paredzēts, lai darbotos ES tematiskajās interesēs un savstarpējās interesēs ar trešām valstīm un tādējādi palīdzētu veidot alianses un sekmēt sadarbību ar pašreizējiem un jauniem stratēģiskajiem partneriem; ņem vērā, ka PI praktiski ir galējas nepieciešamības instruments, kas tiek izmantots tad, kad tiek uzskatīts, ka tas ir vienīgais instruments, kurš var veicināt ES politiskās darba kārtības īstenošanu un globālu problēmu risināšanu;

44.  ņem vērā, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem instrumentiem PI ir spējis plašāk izvērst sadarbību ar trešām valstīm, tostarp stratēģiskajiem partneriem, valstīm, kuras vairs nesaņem divpusējo attīstības palīdzību, un dažādiem starptautiskajiem forumiem, taču uzskata, ka ir nepieciešams palielināt līdzekļu piešķiršanu un politikas veidošanas pakalpojumu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka šīs valstis tiek pilnībā iesaistītas pasākumu izstrādē, plānošanā un īstenošanā, kā arī pastiprināt ES delegāciju aktīvo lomu pasākumu formulēšanā un uzlabot informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm;

45.  atbalsta to, ka tiek uzlabota PI mērķu pamanāmība un to apzināšanās un izpratne, jo īpaši ES iestādēs;

46.  ar nožēlu ņem vērā, ka attīstību ir kavējis tas, ka rezultātu rādītāju sistēmas vēlas pieņemšanas dēļ nav izveidots centrāls darbības dokumentu repozitorijs un ka vairākums projektu nav pabeigti;

Kopējā īstenošanas regula

47.  atgādina, ka ES ārējās finansēšanas instrumenti ir sarežģīts instrumentu kopums, ko ES izmanto, lai atbalstītu un stiprinātu savu darbību starptautiskajā arēnā, un ka šo sarežģīto kopumu koordinē Kopējā īstenošanas regula; atkārtoti norāda, ka Kopējai īstenošanas regulai ir jāatbilst budžeta kontroles un demokrātiskās pārraudzības kritērijiem; pauž nožēlu par to, ka Kopējās īstenošanas regulas ārkārtīgās sarežģītības un ierobežotības dēļ tika kavēta Savienības līdzekļu efektīva izmantošana un tiek kavēta iespēja savlaicīgi reaģēt uz jaunām problēmām un partneru vajadzībām; pauž nožēlu, ka vienotu noteikumu ieviešana nav novedusi pie tā, ka instrumenti kopīgi plānotu palīdzības sniegšanu;

48.  ņem vērā, ka Kopējā īstenošanas regula tika izstrādāta, lai panāktu harmonizāciju, īstenošanas vienkāršošanu, lielāku elastīgumu, saskaņotību, konsekvenci un Savienības resursu izlietošanas lietderību un nodrošinātu netraucētu un papildinošu pieeju visu instrumentu īstenošanai;

49.  uzskata, ka ir svarīgi atvēlēt Parlamentam pietiekami daudz laika, lai tas varētu pienācīgi un pareizi īstenot savas pārbaudes pilnvaras attiecībā uz īstenošanas aktu projektiem; uzskata, ka, ņemot vērā laiku, kas tiek atvēlēts īstenošanas aktu projektu sagatavošanai, pirms tie tiek nosūtīti EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komitejām, nav iespējams rast nekādu pamatojumu tam, kādēļ nevarētu tikt ievērots 20 dienu termiņš attiecībā uz dokumentu iesniegšanu Parlamentam un Padomei īstenošanas akta pieņemšanas beigu posmā; tādēļ pauž nožēlu par to, ka 20 kalendāro dienu termiņš ne vienmēr tiek ievērots, un uzskata, ka tiek kavētas tā pārbaudes tiesības; prasa iesniegt visu īstenošanas pasākumu projektus vismaz 20 dienas iepriekš un aicina Komisiju grozīt EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komiteju reglamentus, lai pagarinātu šo 20 dienu iesniegšanas termiņu, tādējādi veicinot Parlamenta pārbaudes pilnvaru īstenošanu;

50.  pauž nožēlu par to, ka situācijā, kad trešās puses aktīvi cenšas kavēt ES ārpolitikas īstenošanu, izvēršot dezinformācijas kampaņas, ES ārējās finansēšanas politikas pamanāmība joprojām ir ierobežota;

Ieteikumi laikposmam no 2017./2018. gada līdz 2020. gadam

51.  prasa, lai visu ES ārējo darbību pamatā tiktu saglabātas ES un vispārējās vērtības un cilvēktiesības;

52.  mudina palielināt visu 4. izdevumu kategorijā ietverto instrumentu sinerģiju un saskaņotību, kā arī uzlabot koordināciju ar dalībvalstu divpusējām palīdzības programmām un, kad iespējams, ar citiem līdzekļu devējiem; šajā sakarībā aicina Komisiju un EĀDD stiprināt sadarbību un koordināciju, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējiem dalībniekiem, un pildīt savus Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā paredzētos pienākumus;

53.  prasa izveidot stabilus, konsekventus un pārredzamus uzraudzības un novērtēšanas mehānismus; atkārtoti norāda, ka šādi mehānismi ļautu sekot līdzi tam, kāds konkrēts progress kaimiņvalstīs tiek panākts būtisku ar reformām saistītu mērķu sasniegšanā, kas ir īpaši svarīgi to valstu gadījumā, kurās šīs reformas ir apstājušās vai kā citādi aizkavējušās;

54.  prasa izveidot pastiprinātas parlamentārās uzraudzības un pārbaudes procedūras un sistēmas, kas būtu konsekventas visiem instrumentiem; iesaka uzlabot pārredzamību, izveidojot projektu un pasākumu vienotu, kopīgu, pārredzamu publisko datu bāzi;

55.  uzsver nepieciešamību nodrošināt papildu finanšu resursus un mācību atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzstāj, ka ir steidzami nepieciešami pasākumi, lai vēl vairāk samazinātu birokrātisko slogu un procedūras šķēršļus, ar kuriem saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo īpaši vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas; prasa izveidot īpašas budžeta pozīcijas, kas būtu paredzētas pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai, lai uzlabotu to spējas piekļūt finansējumam; pauž nožēlu par to, ka Komisijas starpposma pārskatīšanas ziņojumā nav pievērsta uzmanība tam, ka trūkst pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības ārējo instrumentu plānošanā un īstenošanā; aicina Komisiju paredzēt visos ārējos instrumentos un programmās stratēģiskāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti, kā to prasījusi gan Padome, gan Parlaments;

56.  dod priekšroku tiešākai un aktīvākai ES politikas nostādņu, finansiālās palīdzības un tās pamanāmības veicināšanai;

57.  atkārtoti pauž nostāju, ka būtu jāievieš iespēja pārnest nepiešķirtos EKI un IPA II līdzekļus 10 % apmērā no katra instrumenta sākotnējā apropriāciju apmēra, lai palielinātu spēju reaģēt uz neparedzētiem notikumiem, vienlaikus saglabājot virzību uz mērķiem, kas noteikti attiecīgajās EKI un IPA II regulās;

IPA II

58.  atbalsta LES 21. pantā uzskaitītos principus un iesaka spēcīgāk uzsvērt demokrātisku iestāžu stiprināšanu, korupcijas apkarošanu un valsts pārvaldes reformas, tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanu un cilvēktiesību un minoritāšu tiesību konsekventas īstenošanas uzlabošanu; prasa sniegt lielāku atbalstu reformām nozarēs, kas ir aktuālas pievienošanās procesā, kā arī reģionālās sadarbības stimulēšanai, tādējādi papildinot ES paplašināšanās politiku;

59.  iesaka gadījumos, kad valsts iestādes nevēlas sasniegt ES noteiktos mērķus vai nevēlas sadarboties instrumenta mērķu sasniegšanā, radīt iespēju līdzekļus novirzīt pilsoniskajai sabiedrībai; aicina Komisiju ierobežot vai apturēt finansējumu valstīm, kuras nopietni pārkāpj Eiropas Savienības pamatvērtības, tostarp Kopenhāgenas pamatkritērijus; prasa atvieglot administratīvo slogu saņēmējiem no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas piesakās ES finansējumam;

60.  prasa, lai Parlaments tiktu iesaistīts gadījumos, kad tiek apsvērta finansējuma apturēšana vai ievērojamu izmaiņu veikšana indikatīvo piešķīrumu maksimālajā apmērā;

61.  uzstāj, ka līdzekļu saņēmējiem ir jāuzņemas stingra atbildība, sākot no plānošanas un beidzot ar uzraudzību un revīziju veikšanu; aicina Komisiju sniegt mērķtiecīgu palīdzību valstu revīzijas iestādēm metodikas, plānošanas, darbinieku pieņemšanas, apmācības un uzraudzības jautājumos;

62.  iesaka sniegt lielāku atbalstu tām par līdzekļu devēju koordināciju atbildīgajām valstu iestādēm, kurām ir vājas spējas, bet kuras apliecina politisku gatavību sasniegt mērķus; pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu attiecībā uz šo līdzekļu apguves spēju;

63.  mudina novirzīt līdzekļus uz nozarēm, kuras jau ir apliecinājušas savu efektivitāti, un nepieļaut turpmāku hronisku kavēšanos, kāda ir notikusi, īstenojot netiešu pārvaldību kopā ar saņēmējvalsti, galvenokārt Turcijā;

64.  ņemot vērā to, cik svarīga ES ir paplašināšanās politika, prasa palielināt IPA II pamanāmību reģionā, piemēram, izmantojot attiecīgas mērķtiecīgas komunikācijas un informācijas kampaņas valsts, reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos vai jebkādus citus par atbilstīgiem uzskatītus līdzekļus, kuriem prasību minimumu un uzraudzību nosaka Komisija ciešā sadarbībā ar līdzekļu saņēmējiem; atbalsta mērķtiecīgus pret propagandu vērstus un stratēģiskus komunikācijas pasākumus, īpaši gadījumos, kad notiek aktīva vēršanās pret ES tēlu un interesēm un to nomelnošana;

65.  iesaka izmantot IPA II līdzekļus, lai izveidotu saziņas kanālus uzņēmumiem, jo īpaši MVU, gan dalībvalstīs, gan pirmspievienošanās valstīs un tādējādi radītu starp attiecīgajām teritorijām spēcīgas tirdzniecības saiknes, kas būs ļoti noderīgas, sagatavojot saņēmējvalstis dalībai iekšējā tirgū;

66.  atkārtoti norāda, ka ir lietderīgi finansiāli atalgot par rezultātiem valstis, kuras ir panākušas progresu, kā paredzēts IPA II regulā;

67.  uzskata, ka elastīgumam un finansējuma izmantošanai, lai risinātu īpašas krīzes situācijas, ir jāatbilst attiecīgā instrumenta galvenajām prioritātēm, kā arī paplašināšanās stratēģijas un pievienošanās procesa pamatelementiem, kuriem jāpaliek IPA II uzmanības centrā;

68.  prasa IPA II plānošanas un programmu veidošanas posmos nodrošināt labāku koordināciju un papildu sinerģiju ar citu instrumentu, proti, EIDHR un IcSP, darbībām, lai nodrošinātu saskaņotību un veicinātu papildināmību gan iekšēji (starp IPA II mērķu kopumu un programmām), gan ar citiem ārējās finansēšanas instrumentiem;

EKI

69.  uzsver to, ka EKI īstenošanas nolūkā ir vajadzīgs vispārējs stratēģisks dokuments, kurā palīdzība tiek pieskaņota plašākam politiskajam satvaram, un vajadzīga labāka koordinācija ar citiem instrumentiem; uzsver, ka EKI plānošanas prioritātēs būtu jāietver arī sociālekonomiskā attīstība, jaunieši un energoresursu pārvaldība;

70.  pauž nožēlu par to, ka daudzgadu programmu veidošana attiecībā uz lielāko daļu saņēmēju jau ir notikusi 2017. gadā, t. i., pirms palīdzības vidusposma novērtējuma pabeigšanas attiecīgajās valstīs; atgādina, ka Parlaments ir sniedzis ieteikumus par programmu veidošanu 2017. gada aprīlī notikušajā stratēģiskajā dialogā ar Komisiju;

71.  uzsver politisko pamanāmību un sviras efektu, ko EKI kā atsevišķs finanšu instruments rada Eiropas Savienībai gan tās austrumu, gan dienvidu kaimiņreģionos;

72.  prasa saglabāt pašreizējo līdzsvaru Savienības dienvidu un austrumu kaimiņreģioniem paredzēto līdzekļu piešķiršanā;

73.  uzsver to, ka stabilizācija, atbalsts demokratizācijai, konfliktu novēršana un atrisināšana, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana, izglītība un sociālekonomiskā attīstība ir savstarpēji saistīti faktori; uzsver to projektu nozīmi, kas atbalsta jauniešu izglītību un nodarbināmību;

74.  atkārtoti uzsver to, ka svarīga ir spēja ātrāk reaģēt uz problēmām;

75.  uzsver, ka ieguldījumi kaimiņreģiona valstu stabilizācijā un attīstībā arī palīdz risināt tādus jautājumus kā migrācija, terorisms, vietēji konflikti un ekonomiskā nestabilitāte un tas ilgtermiņā nāks par labu visai ES;

76.  uzsver, ka kaimiņreģiona problēmu specifikas dēļ ir nepieciešama integrēta un visaptveroša pieeja, tostarp sinerģija ar citiem ārējās finansēšanas instrumentiem un starp Savienības rīcībpolitikām, kas būtu balstīta uz līdzekļu devēju dažādajām vajadzībām un situācijām; uzsver, ka viens no primārajiem uzdevumiem ir ātri un efektīvi īstenot asociācijas nolīgumus un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, kā arī visas saistītās reformas, kuras ir jāatbalsta ar pienācīgu ES finansējumu;

77.  atkārtoti norāda uz padziļinātas, ar dalībvalstīm kopīgas programmu veidošanas nozīmību, kā arī uz labo progresu, kas panākts tādās jomās kā kopīga analīze, koordinācija un vienprātības veidošana par līdzekļu devēju prioritātēm; lai atbalstītu ekonomikas pāreju un stabilitāti partnervalstīs, mudina uzlabot līdzekļu devēju koordināciju, jo īpaši gadījumos, kad notiek finansējuma kombinēšana ar citu ES instrumentu, citu līdzekļu devēju un starptautisku finanšu institūciju līdzekļiem;

78.  pauž bažas par to, ka instrumenta reaģēšanas un finansiālās spējas ir sasniegušas galējo limitu; pauž nožēlu par to, ka plānošanas posmā nepietiekami tika ņemta vērā iestādes iekšējā zinātība, kas tika piedāvāta kā politisko un ģeopolitisko risku analīze;

79.  secina, ka, ņemot vērā pašreizējās problēmas kaimiņvalstīs, var nākties palielināt indikatīvo finanšu piešķīrumu apmēru, izdarot grozījumus tiesību aktos;

80.  atkārtoti norāda, ka ir jāievēro EKI satvarā ieplānoto līdzekļu mērķi, ja šos līdzekļus novirza citām vajadzībām, piemēram, trasta fondiem, un ka Parlamenta veikta pārbaude un uzraudzība ir nepieciešama un to nekad nedrīkst apiet;

81.  prasa vajadzību noteikšanā vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību;

82.  prasa pilnībā izmantot nosacījumus un uz stimuliem balstītus mehānismus, kas atbalsta politiskas un ekonomiskas reformas, kad tādas ir vajadzīgas, un kas ir saistīti ar reformu īstenošanu un stratēģisku mērķu izpildi; pauž nožēlu par to, ka EKI nav spējis pietiekami stimulēt valstis, kuras negribīgi veic politiskas reformas; prasa instrumenta līmenī efektīvi uzraudzīt EKI;

83.  pauž bažas par ES finansētu palīdzības materiālu iznīcināšanu un konfiskāciju trešās valstīs; prasa turpināt ES stratēģiskās komunikācijas un pamanāmības uzlabošanu kaimiņvalstīs;

IcSP

84.  prasa pielikt lielākas pūles, lai, iesaistoties regulārā stratēģiskā dialogā ar partneriem un starptautiskām organizācijām, palielinātu IcSP ietekmi; šajā sakarībā prasa, lai citi svarīgi līdzekļu devēji, kuri ir ieinteresēti attiecīgu pasākumu rezultātos, nodrošinātu līdzfinansējumu;

85.  prasa uzlabot stratēģisko satvaru un sinerģiju starp IcSP un citu instrumentu satvarā veiktajiem turpmākajiem pasākumiem un citiem dalībniekiem;

86.  prasa nodrošināt lielāku sadarbību starp citām starptautiskām organizācijām, valdībām un ES iestādēm cīņā pret jauniem apdraudējumiem, piemēram, hibrīdkonfliktu un kiberdrošības jomā, kur varētu izmantot Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) speciālās zināšanas;

87.  iesaka stratēģiskāk izmantot IcSP starpniecības spēju, lai ne tikai risinātu vietēja līmeņa konfliktus, bet arī atbalstītu miera procesu un dialogu pastāvošos vai iespējamos globālas nozīmes konfliktos, un prasa izveidot labākas agrīnās brīdināšanas sistēmas un konfliktu analīzes rīkus, kas labāk nodrošinātu konfliktu novēršanu un miera veidošanu;

88.  uzsver, ka šis instruments turpmāk dos iespēju Savienībai finansēt trešo valstu bruņotajiem spēkiem paredzētus apmācības pasākumus un tāda ekipējuma piegādes, kas nav nāvējošs (piemēram, IT sistēmas, slimnīcu iekārtas u. c.), lai, cenšoties sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, reaģētu uz steidzamām, īstermiņa un vidēja termiņa vajadzībām;

EIDHR

89.  atkārtoti norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt un veicināt demokrātiju un cilvēktiesības trešās valstīs, tostarp aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, neņemot vērā trešo valstu iestāžu radītus traucējumus;

90.  ņem vērā to, cik šajā sakarībā ir lietderīgs un svarīgs EIDHR, kas darbojas situācijā, kurā aizvien vairāk sarūk pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas; atkārtoti uzsver, ka arī turpmāk ir jānodrošina īpašs finansējums cilvēktiesību un demokrātijas jomā un to nedrīkst samazināt; turklāt prasa apsvērt iespēju palielināt finansējumu steidzamai cilvēktiesību aizstāvjiem paredzētas palīdzības sniegšanai un efektīvi veicināt šādu līdzekļu pieejamību;

91.  atkārtoti norāda, ka nevajadzētu ierobežot EIDHR darbības jomu vai izmantot EIDHR tikai kā instrumentu, ar kuru tiek paveikts citu instrumentu neizdarītais darbs, bet mērķtiecīgai demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pašai vajadzētu būt skaidram un stratēģiskam mērķim;

92.  mudina Komisiju, piemēram, palielinot līdzekļus, kas pieejami tādām globālām reaģēšanas programmām kā ES cilvēktiesību aizstāvju mehānisms ProtectDefenders.eu, rast risinājumus saistībā ar pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju sarukšanu un cilvēktiesību pārkāpumu un represiju pieaugumu; prasa, lai ES turpinātu nodrošināt finansējumu cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši tiem, kas pakļauti riskam, un pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tādām marginalizētām grupām kā sievietes, pirmiedzīvotāji, romi, LGBTI, personas ar invaliditāti, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki;

93.  lai pretotos globālajai autoritārisma tendencei, iesaka pastiprināt stratēģisko plānošanu apvienojumā ar ES iestāžu sniegtām politiskām vadlīnijām un saskaņā ar citiem instrumentiem, jo īpaši valstīs, kurās ir vērojama cilvēktiesību stāvokļa un demokrātijas standartu pasliktināšanās;

94.  uzsver, ka ir svarīgi koncentrēties uz starptautiski nozīmīgiem tematiskajiem jautājumiem, kas īstermiņā, vidējā termiņā un/vai ilgtermiņā varētu veicināt cilvēktiesību un starptautisko tiesību un tiesiskuma nostiprināšanos pasaulē; prasa no EIDHR sniegt lielāku atbalstu vairākiem jauniem tematiskiem jautājumiem, jo īpaši korupcijas apkarošanai, cilvēktiesību ievērošanai uzņēmumos, vides tiesībām un migrantu tiesībām;

95.  atzinīgi vērtē atbalstu tādiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību un pārskatatbildības mehānismiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) un Starptautiskā Krimināltiesa (SKT);

96.  iesaka turpināt strādāt pie tā, lai panāktu nāvessoda atcelšanu visā pasaulē;

97.  atgādina par Komisijas apņemšanos turpināt atbalstīt pilsonisko sabiedrību un veicināt labvēlīgāku vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām partnervalstīs; uzstāj, ka ir steidzami jāstrādā pie tā, lai vēl vairāk samazinātu birokrātiskos šķēršļus, ar kuriem saskaras vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas; mudina ES delegācijas aktīvi meklēt cilvēktiesību aizstāvjus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas strādā ar sensitīviem jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešams finansējums, publicēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vietējās valodās un ļaut pretendentiem iesniegt projektu priekšlikumus šajās valodās, tādējādi arī stiprinot vietēju atbildību un projektu ilgtermiņa vietēju piesaisti;

98.  prasa lielāku uzmanību pievērst no EIDHR finansēto pasākumu ilgtspējībai, jo īpaši saistībā ar vēlēšanu novērošanas misijām, kur ir ievērojamas iespējas palielināt zināšanu nodošanu vietējiem dalībniekiem un uzlabot saistībā ar ieteikumiem veiktos pasākumus; aicina labāk saskaņot vēlēšanu novērošanas misijas ar Parlamenta īstenotajiem vēlēšanu novērošanas pasākumiem;

99.  aicina Komisiju nodrošināt īpašu finansējumu projektiem, kas vēršas pret aizvien biežāk sastopamo novērošanas tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu un tiešsaistes uzbrukumiem, ko veic represīvas valdības un nevalstiski dalībnieki;

100.  prasa izveidot uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, kurās tiek ņemts vērā cilvēktiesību aizstāvju ieguldījums;

101.  mudina saskaņot darbību ar IcSP, veicot pasākumus noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un genocīda novēršanai;

PI

102.  atzinīgi vērtē pievēršanos Savienības stratēģiskajām interesēm;

103.  iesaka stratēģiskāk un konsolidētāk izmantot ierobežotos līdzekļus, kas pieejami PI satvarā, nodrošinot to, ka visi Komisijas departamenti un EĀDD sniedz iekļaujošu ieguldījumu un nosaka darbības ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, un uzsver, ka ar resursiem labi nodrošināts PI ir nozīmīgs ES vērtību un interešu proaktīvai aizstāvēšanai situācijā, kad mazinās transatlantiskā vienprātība un pieaug to valstu ar vidējiem ienākumiem skaits, kuru stratēģiskā nozīme strauji palielinās, tostarp Āzijā un Latīņamerikā;

104.  iesaka nākamajā daudzgadu indikatīvajā programmā (DIP) pārskatīt ģeogrāfiskos piešķīrumus, lai ņemtu vērā risināmos jautājumus; šajā sakarībā ierosina paplašināt sadarbību ar trešām valstīm, kas nav stratēģiski nozīmīgas, piemēram, valstīm ar vidējiem ienākumiem, ar kurām sadarbība patlaban nav pietiekami izvērsta;

105.  iesaka nodrošināt labāku atbilstību kopējās īstenošanas regulas mērķiem un transversāliem tematiem;

106.  iesaka pabeigt uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, tostarp attiecīgu kvalitatīvo rādītāju, izstrādi;

107.  uzskata, ka PI varētu būt nozīmīgs līdzeklis, ar ko atbalstīt brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, jo īpaši nodrošinot atbalstu vietējo konsultantu grupu darbam; uzsver to, ka ir nepieciešams novērtēt līdzekļu izlietojumu un sadali, kā arī to, cik efektīvs ir PI, programma “Business Avenue” un programma “EU Gateway”, kurām būtu jāpapildina dalībvalstu kompetence ārējās tirdzniecības veicināšanas jomā;

108.  ņem vērā, ka viens no PI mērķiem ir publiskā diplomātija, lai trešās valstīs veidotu uzticēšanos ES politikai un izpratni par to; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības iesaiste ir ārkārtīgi svarīga, un atzinīgi vērtē to, ka ir piešķirti EUR 3 miljoni, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību vietējās konsultantu grupās;

Kopējā īstenošanas regula

109.  iesaka labāk izmantot saskaņotos noteikumus, izmantojot iespējamus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzlabojot visu Komisijas departamentu un EĀDD sadarbību;

110.  prasa kopējās īstenošanas regulas noteikumos iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

111.  prasa vēl vairāk pastiprināt centienus palielināt ES ārējās politikas finansējuma pamanāmību, izmantojot visaptverošu un saskaņotu komunikācijas stratēģiju, kurā ietverti dezinformācijas apkarošanas pasākumi; prasa ieviest nosacījumu izvirzīšanas mehānismus, ko piemērot īstenošanas partneriem gadījumos, kad netiek ievēroti ES pamanāmības veicināšanas pasākumi;

112.  atgādina par attīstības un palīdzības efektivitātes principu svarīgo nozīmi ārējā darbībā, kā tas ir uzsvērts Kopējā īstenošanas regulā, un aicina Komisiju saglabāt šos principus visos pasākumos, ko tā veiks pēc starpposma novērtēšanas ziņojuma;

113.  konstatē, ka attiecībā uz piekļuvi ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jāņem vērā ES MVU, paredzot mazāk sarežģītu un labvēlīgāku regulējumu, kas var veicināt līdzekļu aktīvāku izmantošanu un vienlaikus palīdzēt MVU iegūt starptautisku pieredzi; prasa Komisijai novērtēt esošos instrumentus, kuru mērķis ir veicināt MVU internacionalizāciju, lai noteiktu to, cik lielā mērā tie ir saskaņoti ar citiem MVU atbalstam paredzētiem Savienības instrumentiem, piemēram, programmu COSME, kā arī noteikt šo instrumentu subsidiaritāti, nedublēšanos un papildināmību, ņemot vērā dalībvalstu programmas; aicina Komisiju savlaicīgi pirms šo programmu vidusposma novērtēšanas iesniegt priekšlikumus, lai uzlabotu to efektivitāti un lietderīgumu; uzsver nepieciešamību uzlabot MVU informētību un izpratni par esošajiem instrumentiem, jo īpaši valstu līmenī;

Struktūra pēc 2020. gada

114.  prasa, lai ārējās finansēšanas instrumentiem piešķirtais finansējums atspoguļotu vērienīgas ārējās darbības un ES kā globālo procesu dalībnieces budžets tiktu palielināts, vienlaikus turpinot balstīties uz vērtībām, pamattiesībām, cilvēktiesībām un principiem; atkārtoti norāda, ka ES ārējās darbības arī kalpo ES pilsoņu kopīgajām interesēm;

115.  uzsver, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstātos no Eiropas Savienības, budžeta daļa, kas patlaban paredzēta ārējai darbībai, būtu jāpalielina vai vismaz jāsaglabā pašreizējā apmērā, tādu pat pieeju attiecinot uz patlaban īstenotajiem instrumentiem, rīcībpolitiku un prioritātēm;

116.  atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams reformēt pašreizējo instrumentu struktūru, lai nodrošinātu lielāku pārskatatbildību, pārredzamību un publisku pārraudzību un palielinātu efektivitāti, saskaņotību un spēju reaģēt, kā arī lietderību un elastīgumu; uzskata, ka reforma varētu arī palielināt izmaksu lietderību, samazināt pārklāšanos un interešu konfliktus starp dažādiem dalībniekiem un Komisijas dienestiem un palīdzēt risināt pašreizējās problēmas, kas ir saistītas ar stratēģiju, programmu veidošanu un īstenošanu;

117.  atgādina, ka Parlamentam kā vienam no likumdevējiem ir svarīga loma regulas par nākamo DFS tapšanā; atkārtoti apliecina gatavību sadarboties ar Komisiju, EĀDD un Padomi, lai optimizētu ārējās finansēšanas instrumentu struktūru; tomēr uzsver, ka jebkādas instrumentu restrukturizācijas mērķim vajadzētu būt lielākai pārredzamībai, pārskatatbildībai, efektivitātei, saskaņotībai un elastīgumam; uzsver, ka šos mērķus nav iespējams sasniegt, ja nav skaidras pārvaldības struktūras, kura ļauj veikt politisku kontroli un ir balstīta uz stratēģiju, iekļaujoša un pārskatatbildīga; uzsver, ka Parlaments nepiekritīs nekādai instrumentu reformai, ja nebūs stabilas pārvaldības struktūras; mudina Komisiju un EĀDD nākt klajā ar plānu instrumentu reformai, kurā ir paredzēta šāda pārvaldības struktūra; uzsver, ka Komisijas priekšlikumi par pašreizējās struktūras reformēšanu neatbilst starpposma pārskatīšanas ziņojumā iekļautajiem konstatējumiem; turklāt uzsver to, ka ir jānodrošina stabila demokrātiska un pārredzama pārbaude, ko veic valstu parlamenti un Eiropas Parlaments;

118.  prasa ES trasta fondus un mehānismus veiksmīgāk iestrādāt budžetā, lai panāktu, ka ĀFI kļūst pārredzamāki un to demokrātiskā kontrole — spēcīgāka; atgādina, ka iepriekšējā Finanšu regulas(33) pārskatīšanas procesā tika panākta vienošanās apspriesties ar Parlamentu un Padomi, pirms tiek veidots jauns trasta fonds tematiskām darbībām; turklāt aicina Komisiju sniegt Parlamentam izsmeļošu informāciju par ikvienu būtisku autonomu pārvietojumu vai saistību atcelšanu 4. izdevumu kategorijā;

119.  uzsver, ka ES delegācijas kopā ar dalībvalstīm arī varētu palīdzēt MVU izmantot minētos finanšu instrumentus, lai izveidotu vidēja termiņa attiecības starp ES uzņēmumiem un saņēmējvalstu ekonomiku;

120.  uzsver, ka neviens instruments nevar pastāvēt, ja tajā netiek iekļauti skaidri līdzekļi un piešķīrumi, kas konkrēti paredzēti ES ārējās darbības dažādajiem mērķiem, uzdevumiem un prioritātēm, tostarp demokrātijai, cilvēktiesībām, tiesiskumam, pilsoniskajai sabiedrībai paredzētam atbalstam, konfliktu risināšanai, nestabilām valstīm, attīstības politikai un nabadzības izskaušanai, ekonomikas un sociālajai attīstībai, atbalstam, kas tiek sniegts valstīm, kuras atrodas ES pievienošanās procesa dažādos posmos, un ES kaimiņvalstīm;

121.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos attiecībā uz tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības, demokrātija, atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī dažādos mērķus, uzdevumus un pašreizējo instrumentu konkrēto politisko un stratēģisko vērtību; uzsver, ka, veicot reformu, nebūtu jāapgrūtina katra instrumenta politisko mērķu sasniegšana; apzinās EKI, IPA II un EIDHR mērķu un īstenošanas specifiskumu un tādēļ uzskata, ka stratēģisku un politisku apsvērumu dēļ tiem būtu jāpaliek neatkarīgiem;

122.  atgādina, ka kopš 2006. gada EIDHR ir bijis konkrēts apliecinājums tam, ka ES ir apņēmusies atbalstīt un veicināt demokrātiju un cilvēktiesības trešās valstīs, un ir ļāvis ES bez valdību radītiem traucējumiem sniegt atbalstu reģistrētām un nereģistrētām NVO, veicot šo darbību teritorijās, kurās ne vienmēr darbojas ES dalībvalstis;

123.  uzsver, ka ir nepieciešams noteikt kopīgus mērķus, tostarp pastiprināt uz tiesībām balstītu pieeju un integrēt cilvēktiesības, tādējādi iedzīvinot LES 21. pantu, kurā prasīts, lai ES censtos stiprināt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu kā nepieciešamu ārējo attiecību mērķi;

124.  aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt skaidru komunikāciju ar partnervalstīm par reformām;

125.  prasa izveidot stabilas, konsekventas novērtēšanas un uzraudzības procedūras, ar kurām var nodrošināt kvalitatīvu un kvantitatīvu novērtējuma analīzi un ir iespējams izsekot tam, kā, izmantojot dažādus instrumentus, ar ES finansējumu tiek sasniegti noteiktie mērķi;

126.  uzsver, ka ir nepieciešama ilgtermiņa finansējuma prognozējamība, bet vienlaikus ir jānosaka konkrētas summas, kas tiks izmantotas elastīgi; atkārtoti norāda, ka elastīguma nodrošināšanai ir nepieciešama iespēja pārvietot līdzekļus no viena finansējuma piešķīruma uz citu; atgādina, ka ārējās darbības mērķu sasniegšanai paredzētos līdzekļus nevar pārvirzīt citu mērķu, tostarp migrācijas pārvaldības un iekšējās drošības, sasniegšanai; uzsver, ka būtu jāievieš iespēja katra ārējās darbības instrumenta sākotnējā budžeta satvarā pārnest nepiešķirtos līdzekļus 10 % apmērā no instrumenta sākotnējā apropriāciju apjoma, lai nodrošinātu elastīgumu un/vai spētu veikt steidzamus pasākumus, vienlaikus saglabājot virzību uz instrumenta politisko mērķu sasniegšanu,

127.  uzsver, ka palīdzībai, kas tiek piešķirta valstīm, nevajadzētu būt atkarīgai no vienošanās, kas ar ES panākta migrācijas jautājumā, un ka finansējums nebūtu jāpārvirza no nabadzīgām valstīm un reģioniem uz Eiropas virzienā vērstas migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm, pamatojoties tikai uz to, ka šīs valstis atrodas migrācijas maršrutā.

128.  atgādina par grūtībām, ar kurām līdzekļu saņēmēji pašlaik saskaras, cenšoties iegūt instrumentu satvarā pieejamo finansējumu; prasa vienkāršot procedūras, atvieglot administratīvo slogu un, ja iespējams, pieņemt vienādotas procedūras, kas būtu jāievēro dažādiem Komisijas un EĀDD iesaistītajiem dienestiem, izveidot vienotu kontaktpunktu organizācijām, kuras piesakās ES finansējuma saņemšanai, un pēc iespējas izmantot digitālus risinājumus, lai racionalizētu procesu un samazinātu birokrātisko slogu, taču nedarīt to uz budžeta pārraudzības, izsekojamības un kontroles rēķina;

129.  uzsver to, ka visiem Komisijas dienestiem un EĀDD ir kopīgiem spēkiem jācenšas panākt, lai ES ārējā finansēšana būtu vairāk balstīta uz politikas nostādnēm, nevis instrumentiem, un tādējādi novērst neatbilstību, nesaskaņotību, nevajadzīgas izmaksas, pārklāšanos un zinātības neizmantošanu un pildīt ES ārējās darbības kopējos mērķus un uzdevumus;

130.  uzsver to, ka ir vajadzīgas stratēģiskākas politiskās vadlīnijas un visaptveroša stratēģija un pavaddokumenti, kurus sadarbojoties izstrādātu un izmantotu visi attiecīgie Komisijas dienesti un EĀDD, kurus pārvaldītu un uzraudzītu pārvaldības struktūra, kas vēl jāizveido, un kuros būtu noteikti ES ārējās darbības mērķi un uzdevumi turpmākajam periodam un veids, kādā instruments tiks izmantots, lai tos izpildītu; prasa šādu mērķu un uzdevumu izvirzīšanā izmantot gan iekšējo, gan ārējo zinātību; iesaka visās plānošanas darbībās iekļaut konfliktjutības analīzi, politiskās ekonomikas analīzi un riska novērtēšanas un mazināšanas pasākumus, ko varētu elastīgi īstenot gadījumos, kuros šāds risks pastāv;

131.  prasa izpētīt veidus, kā palielināt koordināciju un saskaņotību ar ES dalībvalstu īstenoto ārējās finansēšanas politiku, cita starpā plašāk izmantojot kopīgu plānošanu;

132.  prasa uzlabot finansēšanas iespējas NVO, precizējot un nodrošinot lielākas līdzfinansēšanas iespējas un šajā nolūkā paredzot daudzgadu partnerības un nodrošinot darbību ilgtspējību;

133.  prasa uzlabot noteikumus lēmumu pieņemšanai paātrinātā kārtībā, lai palielinātu ES spēju reaģēt uz strauju notikumu attīstību;

134.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot ES ārējās darbības pamanāmību un izpratnes veidošanu par to, cita starpā izmantojot ES stratēģiskās komunikācijas darba grupu, un pastiprināt ārējās darbības ietekmi pasaulē; prasa to uztvert kā politikas mērķi; tāpēc uzsver, ka ir steidzami jānodrošina, lai ES delegācijas stratēģisko komunikāciju īstenotu, ņemot vērā konkrēto valsti un/vai reģionu, un lai tiktu ievērojami uzlabota ES delegāciju un dalībvalstu koordinācija un informācijas apmaiņa;

135.  uzsver, ka ES delegācijām ir svarīga loma vietējā programmu veidošanā, programmu veidošanas uzraudzībā, iespējamā līdzekļu izmaksāšanā un līdzekļu saņēmēju apzināšanā, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju un sensitīvās jomās strādājošu pilsoniskās sabiedrības organizāciju gadījumā; atkārtoti norāda, ka, ņemot vērā ES delegāciju darbu un statusu trešās valstīs, tās nevar būt vienīgās, kas atbild par finansēšanas lēmumiem;

136.  uzsver, ka instrumentu plānošanā ir cieši jāiesaista attiecīgo valstu pilsoniskā sabiedrība un tā lielākā mērā ir jābalsta uz decentralizētu sadarbību koncepciju plānošanā, ieviešanā un īstenošanā, lai izveidotu stabilu un ilgstošu partnerību, apmierinātu iedzīvotāju konkrētās vajadzības un ņemtu vērā attiecīgo cilvēku sociālo realitāti;

137.  atgādina, ka atsevišķos gadījumos ES politiskos mērķus un uzdevumus, piemēram, cilvēktiesības, tiesiskumu un attīstību, var labāk īstenot, vairākas mazākas dotācijas piešķirot vietēja līmeņa organizācijām, nevis vienu lielāku finansējumu piešķirot vienam vienīgam līdzekļu saņēmējam;

138.  uzsver to, ka ir svarīgs princips “vairāk par vairāk” un nosacījumu izvirzīšanas princips; uzskata, ka būtu jāizveido stingrāki nosacījumu izvirzīšanas mehānismi, ar kuriem var apturēt tiešo budžeta atbalstu valsts iestādēm vai pārvaldes struktūrām un nevalstiskiem dalībiekiem un, ja iespējams, to pārvirzīt pilsoniskajai sabiedrībai gadījumos, kad šādas iestādes neievēro nepieciešamību pildīt iedalītā finansējuma mērķus vai tos nepilda, vai pārkāpj tiesiskumu un cilvēktiesības;

139.  prasa gadījumos, kad attīstības palīdzība tiek izmantota, lai piesaistītu privātā sektora investīcijas, nodrošināt pārredzamību, pārskatatbildību, uzraudzību, attīstības papildināmību, palīdzības un attīstības efektivitātes principu ievērošanu un spēcīgus drošības pasākumus vides, cilvēktiesību un sociālajā jomā;

140.  aicina Komisiju apsvērt iespēju, izmantojot ārējās finansēšanas instrumentus, iezīmēt līdzekļus sadarbībai ar trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, un tām paredzētas tehniskās palīdzības sniegšanai, veicināt dalību Vasenāras vienošanās satvarā, Austrālijas grupā, raķešu tehnoloģiju kontroles režīmā un kodolmateriālu piegādātāju valstu grupā un novērst cilvēktiesību pārkāpumus, ņemot vērā to, ka pašlaik tiek pārstrādāta Divējāda lietojuma preču regula;

141.  uzsver, ka jebkādā turpmākā struktūrā ir nepieciešamas pienācīgas pārbaudes un līdzsvarotība, pārredzamība, īstenošanas pārbaudes tiesības, tostarp lielāks Parlamenta ieguldījums stratēģiskās politikas jomā un Parlamenta veikta īstenošanas pārbaude, deleģēto aktu izmantošana tematisko prioritāšu pārskatīšanai, ja tās ir iekļautas tiesību aktu pielikumos, un tādu būtisku papildelementu kā stratēģisku un daudzgadu plānošanas dokumentu pieņemšana;

142.  pauž pārliecību, ka ārējās finansēšanas instrumentiem pēc 2020. gada ir jāievēro tādi budžeta principi kā patiesums un vienotība;

143.  uzskata, ka vidusposma novērtēšanas un budžeta kontroles procesiem vajadzētu būt pietiekami stingriem un pārredzamiem, lai panāktu, ka tiek apgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu, un nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā ir iespējams veikt attiecīgas izmaiņas, lai apguves spēju palielinātu;

º

º  º

144.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, PV/AP un Padomei.

(1)

OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.

(2)

OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.

(3)

OV L 77, 15.3.2014., 1. lpp.

(4)

OV L 335, 15.12.2017., 6. lpp.

(5)

OV L 77, 15.3.2014., 77. lpp.

(6)

OV L 77, 15.3.2014., 85. lpp.

(7)

OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.

(8)

OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.

(9)

OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.

(10)

OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.

(11)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(12)

OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(13)

OV C 407, 8.12.2015., 8. lpp.

(14)

OV C 60, 16.12.2016., 3. lpp.

(15)

OV C 122, 19.4.2017., 4. lpp.

(16)

Publicēti Komisijas tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/europeaid/public-consultation-external-financing-instruments-european-union_en

(17)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.

(18)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0026.

(19)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0120.

(20)

OV C 408, 30.11.2017., 21. lpp.

(21)

OV C 265, 11.8.2017., 110. lpp.

(22)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0440.

(23)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0306.

(24)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0036.

(25)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0037.

(26)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0094.

(27)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0262.

(28)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0263.

(29)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0261.

(30)

OV C 208, 10.6.2016., 25. lpp.

(31)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0408.

(32)

https://eeas.europa.eu/archives/docs/top_stories/pdf/eugs_review_web.pdf

(33)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


Attīstības komitejaS ATZINUMS (21.2.2018)

Ārlietu komitejai

par ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošanu: vidusposma novērtēšanu 2017. gadā un turpmāko struktūru pēc 2020. gada

(2017/2280(INI))

Atzinuma sagatavotāja(*): Linda McAvan

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.−2020. gadam(1) (ASI regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai(2),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus par ES sadarbību ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par vietējām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību — Eiropas apņemšanās atbalstīt ilgtspējīgu attīstību(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 15. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Starpposma pārskatīšanas ziņojums par ārējās finansēšanas instrumentiem” (COM(2017)0720),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 18/2014 par EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstām uzraudzības sistēmām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(4),

–  ņemot vērā Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) komitejas Reglamentu,

A.  tā kā ASI regulā ir paredzēts, ka īstenošanas pilnvaras Komisijai tiek piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011, un tā kā šajā regulā ir arī paredzēts, ka Komisiju tās pilnvaru pildīšanā atbalstīs ASI komiteja;

B.  tā kā īstenošanas aktu izstrādē ietilpst sagatavošanas posms, kurš notiek Komisijā, kura laikā notiek arī iekšējo dienestu apspriešanās un kura ilgums ir ievērojams un parasti aptver vairākus mēnešus;

C.  tā kā īstenošanas aktu projekti ir jānosūta Padomei un Parlamentam tajā pašā laikā, kad tie tiek nosūtīti ASI komitejas locekļiem, un tā kā ASI komitejas Reglamenta 3. pantā ir paredzēts, ka īstenošanas akta projekti ir jānosūta ASI komitejas locekļiem vismaz 20 kalendārās dienas pirms attiecīgās komitejas sanāksmes;

D.  tā kā tādēļ īstenošanas akti būtu jānosūta Parlamentam vismaz 20 kalendārās dienas pirms ASI komitejas sanāksmes un tā kā rakstisku procedūru izmantošana īstenošanas aktu projektu pieņemšanai ir izņēmums, ko piemēro pienācīgi pamatotos gadījumos;

E.  tā kā Komisija savā starpposma pārskatīšanas ziņojumā pauž viedokli, ka pašreizējā ārējo instrumentu struktūra kopumā ir piemērota paredzētajam mērķim;

F.  tā kā Komisija savā starpposma pārskatīšanas ziņojumā norāda, ka ir grūti izmērīt instrumentu mērķu sasniegšanas vispārējo efektivitāti un daļēji tas ir tādēļ, ka instrumentu līmenī ir sarežģīti noteikt atbilstīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas (10. lpp.); atgādina, ka Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā Nr. 18/2014 norādīja uz nopietniem trūkumiem EuropeAid novērtēšanas sistēmā;

G.  tā kā Kopējā īstenošanas regulā ir ietverti galvenie noteikumi par attīstības un palīdzības efektivitātes principiem, piemēram, palīdzības atsaistīšanu un pašu partnervalstu iestāžu, sistēmu un procedūru izmantošanu;

H.  tā kā ES ir atzinusi to, ka partnerība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) ārējās attiecībās ir svarīga; tā kā tas ietver PSO līdzdalību ārējo instrumentu plānošanā un īstenošanā; tā kā šis stratēģiskās iesaistes veids vēl nav īstenots,

1.  atgādina, ka ES ārējās finansēšanas instrumenti ir sarežģīts instrumentu kopums, ko ES izmanto, lai atbalstītu un stiprinātu savu darbību starptautiskajā arēnā, un ka šo sarežģīto kopumu koordinē Kopējā īstenošanas regula, kas nodrošina vienmērīgu un papildinošu pieeju visu instrumentu īstenošanai;

2.  ņem vērā to, ka Komisijai ir grūti izmērīt to, kā tiek sasniegti mērķi; šajā sakarībā atgādina par Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem, ko tā ir iekļāvusi īpašajā ziņojumā Nr. 18/2014 par EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstām uzraudzības sistēmām; aicina Komisiju izmantot šo iespēju, lai uzlabotu savu novērtēšanas un uzraudzības sistēmu saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumiem; norāda uz to, ka Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos par ES attīstības programmām ir atzīts, ka rezultāti pārsvarā ir pozitīvi;

3.  atgādina par attīstības un palīdzības efektivitātes principu svarīgo nozīmi ārējā darbībā, kā tas ir uzsvērts Kopējā īstenošanas regulā, un aicina Komisiju saglabāt šos principus visos pasākumos, ko tā veiks pēc starpposma novērtēšanas ziņojuma;

4.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas starpposma pārskatīšanas ziņojumā nav pievērsta uzmanība tam, ka trūkst PSO līdzdalības ārējo instrumentu plānošanā un īstenošanā; aicina Komisiju paredzēt visos ārējos instrumentos un programmās stratēģiskāku PSO iesaisti, kā to prasījusi gan Padome, gan Parlaments;

5.  prasa palielināt attīstības palīdzībai pieejamos līdzekļus, jo ES apņemšanās piešķirt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) 0,7 % no NKI vēl nekad nav izpildīta un trūkst finanšu resursu, kas vajadzīgi, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

6.  prasa izvērtēt gūto pieredzi, lai konstatētu nepilnības ES ārējās finansēšanas instrumentu koordinācijā ar citu starptautisku institūciju, piemēram, Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un citu attīstības/finanšu iestāžu, finanšu instrumentiem, lai izveidotu sinerģijas un maksimāli palielinātu finansēšanas instrumentu ietekmi jaunattīstības valstīs;

7.  uzskata, ka ir būtiski atvēlēt Parlamentam pietiekami daudz laika, lai tas varētu pienācīgi un pareizi īstenot savas pārbaudes pilnvaras attiecībā uz īstenošanas aktu projektiem;

8.  uzskata, ka, ņemot vērā laiku, kas tiek atvēlēts īstenošanas aktu projektu sagatavošanai, pirms tie tiek nosūtīti ASI komitejai, nav iespējams rast nekādu pamatojumu tam, kādēļ nevarētu tikt ievērots 20 dienu termiņš attiecībā uz dokumentu iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei īstenošanas akta pieņemšanas beigu posmā;

9.  tādēļ pauž nožēlu par to, ka 20 kalendāro dienu termiņš ne vienmēr tiek ievērots, un uzskata, ka tiek kavētas tā pārbaudes tiesības;

10.  norāda, ka, ņemot vērā Kotonū nolīguma gaidāmo pārskatīšanu, ir svarīgi, lai tiktu stingri ievēroti termiņi kontinentāla mēroga projektos, kas paredzēti Panāfrikas programmā, kuras mērķis bija izveidot pamatu ES un Āfrikas stratēģiskajai partnerībai;

11.  prasa iesniegt visu īstenošanas pasākumu projektus vismaz 20 dienas iepriekš un aicina Komisiju grozīt ASI komitejas Reglamentu, lai pagarinātu šo 20 dienu iesniegšanas termiņu, tādējādi veicinot Parlamenta pārbaudes pilnvaru īstenošanu;

12.  prasa arī pastiprināt parlamentārās pārbaudes mehānismus attiecībā uz visiem ārējās finansēšanas instrumentiem, kā arī to īstenošanas mehānismiem, piemēram, trasta fondiem, tādējādi radot Parlamentam iespēju patiesi iesaistīties līdzekļu plānošanā un to izlietošanas pārbaudē;

13.  prasa gadījumos, kad attīstības palīdzība tiek izmantota, lai piesaistītu privātā sektora investīcijas, nodrošināt pārredzamību, pārskatatbildību, uzraudzību, attīstības papildināmību, palīdzības un attīstības efektivitātes principu ievērošanu un spēcīgus drošības pasākumus vides, cilvēktiesību un sociālajā jomā;

14.  prasa, lai trasta fondi, kurus Parlamentam nav iespējas uzraudzīt, tiktu iekļauti ES budžetā;

15.  norāda, ka pārredzamībai un pārskatatbildībai vajadzētu būt pamatam ES pieejā par privātā sektora iesaistīšanu attīstībā un ka ir būtiski nodrošināt, lai privātas struktūras, kas, izmantojot finansējuma apvienošanu vai garantijas, gūst labumu no ES OAP, ievēro cilvēktiesības, sociālos un nodarbinātības standartus un saudzīgi izturas pret vidi;

16.  uzsver, ka palīdzībai, kas tiek piešķirta valstīm, nevajadzētu būt atkarīgai no vienošanās, kas ar ES panākta migrācijas jautājumā, un ka finansējums nebūtu jāpārvirza no nabadzīgām valstīm un reģioniem uz Eiropas virzienā vērstas migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm, pamatojoties tikai uz to, ka šīs valstis atrodas migrācijas maršrutā.

PASKAIDROJUMS

AFET komitejas īstenošanas ziņojums “ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošana: vidusposma novērtēšana 2017. gadā un turpmākā struktūra pēc 2020. gada” attiecas uz pieciem ES ārējās finansēšanas instrumentiem, kas ietilpst AFET komitejas kompetencē(5), kā arī uz Regulu par kopīgajiem īstenošanas noteikumiem, kurā ietverti šo piecu instrumentu un DEVE komitejas kompetencē esošā Attīstības sadarbības instrumenta horizontālie īstenošanas noteikumi.

ASI vidusposma novērtējums, kā arī tā struktūra pēc 2020. gada ir aplūkota atsevišķi — DEVE komitejas vadībā izstrādātajā īstenošanas ziņojumā(6) — un neietilpst šā atzinuma projekta satvarā.

DEVE komiteja saskaņā ar Reglamenta 54. pantu izstrādā atzinumu par tiem Regulā par kopīgajiem īstenošanas noteikumiem ietvertajiem nosacījumiem, kas attiecas uz visiem sešiem ārējās finansēšanas instrumentiem vai arī īpaši uz ASI. Šajā atzinuma projektā aplūkotie jautājumi attiecas tikai uz tiem aspektiem, kas izriet no Regulas par kopīgajiem īstenošanas noteikumiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Eleftherios Synadinos, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thierry Cornillet, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Paul Rübig, Rainer Wieland

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Thierry Cornillet, Paavo Väyrynen

ECR

Nirj Deva, Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D'Ornano

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey

PPE

Agustín Díaz de Mera García Consuegra, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Željana Zovko

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon

Verts/ALE

Maria Heubuch

1

-

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.

(2)

OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.

(3)

OV C 208, 10.6.2016., 25. lpp.

(4)

OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(5)

Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments, Eiropas kaimiņattiecību instruments, Pirmspievienošanās atbalsta instruments, Stabilitātes un miera veicināšanas instruments un Partnerības instruments.

(6)

Attīstības sadarbības instrumenta, Humānās palīdzības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda īstenošana.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (20.2.2018)

Ārlietu komitejai

par ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošanu: vidusposma novērtēšanu 2017. gadā un turpmāko struktūru pēc 2020. gada

(2017/2280(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā: Bernd Lange (priekšsēdētājs)

Position

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Ārlietu komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Ieteikuma priekšlikums

1.a atsauce (jauna)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

ņemot vērā ES stratēģiju “Tirdzniecība visiem”,

Grozījums Nr.    2

Ieteikuma priekšlikums

1.b atsauce (jauna)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 9. novembra darba dokumentu par ES brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (SWD(2017)0364),

Grozījums Nr.    3

Ieteikuma priekšlikums

E apsvērums (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

E. tā kā starptautiskā tirdzniecība ir svarīgs ES instruments, ar ko valstīm tiek sniegta palīdzība sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanā, kā arī cilvēktiesību, pamatvērtību un tiesiskuma aizstāvēšanā un veicināšanā;

Grozījums Nr.    4

Ieteikuma priekšlikums

F apsvērums (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

F. tā kā saskaņā ar Līgumiem tirdzniecības politikai būtu jāveicina Savienības ārējo mērķu sasniegšana, tostarp ilgtspējīga attīstība;

Grozījums Nr.    5

Ieteikuma priekšlikums

3. punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

3. pauž bažas par to, ka ES un tās instrumenti saskaras ar būtiskām problēmām;

Grozījums Nr.    6

Ieteikuma priekšlikums

6. punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

6. iesaka izmantot IPA līdzekļus, lai izveidotu saziņas kanālus uzņēmumiem, jo īpaši MVU, gan dalībvalstīs, gan pirmspievienošanās valstīs un tādējādi radītu starp attiecīgajām teritorijām spēcīgas tirdzniecības saiknes, kas būtu ļoti noderīgas, sagatavojot saņēmējvalstis dalībai vienotajā tirgū;

Grozījums Nr.    7

Ieteikuma priekšlikums

9. punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

9. uzsver, ka ar tirdzniecību saistītais tehniskais atbalsts un ekonomiskā palīdzība, kas Eiropas kaimiņattiecību politikas satvarā tiek sniegta tuviem Savienības partneriem pie tās dienvidu un austrumu robežām, ir svarīgs ieguldījums šo reģionu demokrātiskā attīstībā; konstatē, ka Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) līdzekļi var tikt izmantoti tirdzniecības atvieglošanas nolūkā un tādējādi ar tiem var papildināt ES finansējumu, kas jau ir piešķirts tirdzniecības atvieglošanas nolīgumam, kuram vajadzētu labāk garantēt vidēja termiņa un ilgtermiņa politisko stabilitāti;

 

Grozījums Nr.    8

Ieteikuma priekšlikums

20.a punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

20.a iesaka iestrādāt instrumenta struktūrā stabilus un konsekventus uzraudzības un novērtēšanas mehānismus, lai nodrošinātu labāku pārskatatbildību, pārredzamību un mērķtiecīgāku līdzekļu izlietojumu;

Grozījums Nr.    9

Ieteikuma priekšlikums

20.b punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

20.b prasa iekļaut visos ex ante un ex post stratēģiskajos pētījumos un ietekmes novērtējumos dzimumu līdztiesības aspektu, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību LESD 8. pantā noteiktajiem mērķiem;

Grozījums Nr.    10

Ieteikuma priekšlikums

35. punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

35. uzskata, ka Partnerības instruments (PI) varētu būt nozīmīgs līdzeklis, ar ko atbalstīt brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, jo īpaši nodrošinot atbalstu vietējo konsultantu grupu darbam; uzsver nepieciešamību novērtēt līdzekļu izlietojumu un sadali, kā arī to, cik efektīvs ir PI, programma “Business Avenue” un programma “EU Gateway”, kurām būtu jāpapildina dalībvalstu kompetence ārējās tirdzniecības veicināšanas jomā;

Grozījums Nr.    11

Ieteikuma priekšlikums

36. punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

36. ņem vērā, ka viens no PI mērķiem ir publiskā diplomātija, lai trešās valstīs veidotu uzticēšanos ES politikai un izpratni par to; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības iesaiste ir ārkārtīgi svarīga, un atzinīgi vērtē EUR 3 miljonu piešķiršanu, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību vietējās konsultantu grupās;

Grozījums Nr.    12

Ieteikuma priekšlikums

37. punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

37. konstatē, ka attiecībā uz piekļuvi ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jāņem vērā ES MVU, paredzot mazāk sarežģītu un labvēlīgāku regulējumu, kas var veicināt līdzekļu aktīvāku izmantošanu un vienlaikus palīdzēt MVU iegūt starptautisku pieredzi; prasa Komisijai novērtēt esošos instrumentus, kuru mērķis ir veicināt MVU internacionalizāciju, lai noteiktu to, cik lielā mērā tie ir saskaņoti ar citiem MVU atbalstam paredzētiem Savienības instrumentiem, piemēram, programmu COSME, kā arī noteikt šo instrumentu subsidiaritāti, nedublēšanos un papildināmību, ņemot vērā dalībvalstu programmas; aicina Komisiju savlaicīgi pirms šo programmu vidusposma novērtēšanas iesniegt priekšlikumus, lai uzlabotu to efektivitāti un lietderīgumu; uzsver nepieciešamību uzlabot MVU informētību un izpratni par esošajiem instrumentiem, jo īpaši valstu līmenī;

Grozījums Nr.    13

Ieteikuma priekšlikums

48. punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

48. uzsver, ka ES delegācijas kopā ar dalībvalstīm arī varētu palīdzēt MVU izmantot minētos finanšu instrumentus, lai izveidotu vidēja termiņa attiecības starp ES uzņēmumiem un saņēmējvalstu ekonomiku; uzsver, ka attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem un EĀDD ir jāpieņem saskaņotāka un racionālāka pieeja attiecībā uz ārējās finansēšanas instrumentu izveidi un īstenošanu;

Grozījums Nr.    14

Ieteikuma priekšlikums

49. punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

49. uzskata, ka, piešķirot līdzekļus, būtu jāņem vērā arī SDO darba pamatstandartu, daudzpusēju vides jomas konvenciju un PTO principi;

Grozījums Nr.    15

Ieteikuma priekšlikums

50. punkts (jauns)

Ieteikuma priekšlikums

Grozījums

 

50. aicina Komisiju apsvērt iespēju, izmantojot ārējās finansēšanas instrumentus, iezīmēt līdzekļus sadarbībai ar trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, un tām paredzētas tehniskās palīdzības sniegšanai, veicināt dalību Vasenāras vienošanās satvarā, Austrālijas grupā, raķešu tehnoloģiju kontroles režīmā un kodolmateriālu piegādātāju valstu grupā un novērst cilvēktiesību pārkāpumus, ņemot vērā to, ka pašlaik tiek pārstrādāta Divējāda lietojuma preču regula;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 


Budžeta komitejaS ATZINUMS (22.2.2018)

Ārlietu komitejai

par ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošanu: vidusposma novērtēšanu 2017. gadā un turpmāko struktūru pēc 2020. gada

(2017/2280(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jean Arthuis

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž nožēlu, jo pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 4. izdevumu kategorijā paredzētā ES finansējuma daudzums un tam raksturīgais elastības un saskaņotības trūkums ir vedinājis domāt, ka ES nav gana vērienīgas vēlmes rīkoties kā procesu īsteni globālas nozīmes dalībniecei; tomēr atzīmē, ka daudzās partnervalstīs un jomās, kur izmantoti ES ārējās finansēšanas instrumenti (ĀFI), ir panākts atzinīgi vērtējams progress, un tas apliecina, cik ĀFI ir mērķim atbilstoši un svarīgi;

2.  uzsver, ka ES ir izveidojusi trasta fondus un īpašu Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, lai risinātu daudzās problēmas un krīzes, kas rodas gan ES kaimiņvalstīs, gan citur pasaulē, cita starpā arī migrācijas un bēgļu krīzi; pauž nožēlu, jo ES budžeta līdzekļu atvēlēšana ES trasta fondiem un Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā ir bijusi par iemeslu tam, ka Savienības darbības konsekvence, ilgtermiņa koncepcija un ietekme kopumā ir mazinājusies; atkārtoti uzsver, ka finansējums jaunām prioritātēm ir jānodrošina ar jaunām apropriācijām;

3.  ir pārliecināts, ka jaunās paaudzes ārējās finansēšanas instrumenti (ĀFI) laikposmā pēc 2020. gada:

–  ir jāizmanto, lai īstenotu vērienīgu un visaptverošu ES globālo stratēģiju, kuras pamatā ir ES vērtības; tiem ir jābūt tikpat vērienīgiem kā ES politiskajiem mērķiem un ir jānodrošina gan ĀFI savstarpējā, gan katra atsevišķa ĀFI elastība un arī to politiskā konsekvence kopumā, cita starpā arī gadījumos, kad ES ir kļuvusi par vienu no galvenajiem dalībniekiem pēckara un pēckonflikta atjaunošanas procesā plašākā ES kaimiņvalstu rādiusā;

–  ar tiem ir jānodrošina, ka ir iespējama budžeta un ES politiskās ietekmes nepārprotama sinerģija patiesā partnerībā ar trešām valstīm;

–  ar tiem ir jāpanāk, ka var palielināties ES spēja reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem, nezaudējot spēju pildīt globāla mēroga saistības, ko tā līdz attiecīgajam brīdim jau ir uzņēmusies;

–  ar tiem ir jānodrošina reāla ES pievienotā vērtība un jāpanāk labāka koordinācija un uz rezultātu vairāk vērsta pieeja, cita starpā arī attiecībā uz ziņošanu un komunikāciju — ES finansējums nedrīkst dublēties, nedz arī pārklāties ar dalībvalstu atvēlēto finansējumu, un būtu jāpaplašina tā sinerģiju veidošanas potenciāls;

–  ir jāveido, ievērojot budžeta atklātības un vienotības principus;

  ar tiem ir jānodrošina, ka spēcīgāka kļūst Parlamenta īstenotās demokrātiskās kontroles ietekme;

4.  uzskata, ka ĀFI struktūru varētu vienkāršot un ka tajā būtu skaidri jāatspoguļo politiskie mērķi; uzsver, ka rezultāti būtu jāmēra ne vien valsts un nozares līmenī, bet tie būtu arī jāapkopo par katru instrumentu; prasa panākt, lai Savienības darbība kļūst lietderīgāka, elastīgāka, lai lielāka kļūst ar to saistītā pārskatatbildība un lai tā kļūst konsekventāka un atpazīstamāka; tomēr brīdina, ka pārāk radikāli vienkāršot struktūru būtu riskanti;

5.  atgādina, ka līdz šim vēl nebijušā apmērā ir vajadzīga humānā palīdzība, un tam par iemeslu ir gan dabas, gan cilvēka izraisītas katastrofas, cita starpā klimata pārmaiņas, cilvēku neaizsargātība, konflikti un piespiedu pārvietošana; jo īpaši pieprasa saglabāt atsevišķu humānās palīdzības instrumentu ar savu juridisko pamatu, budžetu un ilgtermiņa finansēšanas stratēģiju, tā tiecoties garantēt, ka tiek ievēroti četri humanitārie principi: cilvēcība, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība; turklāt prasa izveidot vērā ņemamu rezervi humānās palīdzības vajadzībām;

6.  prasa ES trasta fondus un mehānismus veiksmīgāk iestrādāt budžetā, lai panāktu, ka ĀFI kļūst pārredzamāki un ka spēcīgāka ir to demokrātiskā kontrole; atgādina, ka iepriekšējā Finanšu regulas(1) pārskatīšanas procesā tika panākta vienošanās apspriesties ar Parlamentu un Padomi, pirms tiek veidots jauns trasta fonds tematiskām darbībām; turklāt aicina Komisiju sniegt Parlamentam izsmeļošu informāciju par ikvienu būtisku autonoma pārvietojuma vai saistību atcelšanas gadījumu 4. izdevumu kategorijā;

7.  uzskata, ka vidusposma novērtēšanas un budžeta kontroles procesiem vajadzētu būt pietiekami stingriem un pārredzamiem, lai nodrošinātu, ka tiek apgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu un ka vajadzības gadījumā ir iespējams veikt attiecīgas izmaiņas, lai apguves spēju palielinātu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, John Howarth, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Jean-Paul Denanot, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Pavel Poc, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Gérard Deprez, Urmas Paet

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský

S&D

Jean-Paul Denanot, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, John Howarth, Vladimír Maňka, Pavel Poc, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand

4

-

ENF

André Elissen, Marco Zanni

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

3

14

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Andi Cristea, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Laima Liucija Andrikienė, Brando Benifei, Angel Dzhambazki, Andrzej Grzyb, Antonio López-Istúriz White, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Igor Šoltes, Bodil Valero


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Johannes Cornelis van Baalen, Iveta Grigule-Pēterse, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Marietje Schaake, Ivo Vajgl

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Laima Liucija Andrikienė, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Michael Gahler, Andrzej Grzyb, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Tokia Saïfi, Jaromír Štětina, László Tőkés

S&D

Francisco Assis, Brando Benifei, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Wajid Khan, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula

3

-

EFDD

James Carver

ENF

Mario Borghezio

NI

Georgios Epitideios

14

0

ECR

Amjad Bashir, Angel Dzhambazki, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Anders Primdahl Vistisen

GUE/NGL

Sabine Lösing, Sofia Sakorafa

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Igor Šoltes, Bodil Valero

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. aprīlisJuridisks paziņojums