Procedūra : 2017/2179(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0115/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0115/2018

Debates :

PV 18/04/2018 - 10
CRE 18/04/2018 - 10

Balsojumi :

PV 18/04/2018 - 12.28
CRE 18/04/2018 - 12.28
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0133

ZIŅOJUMS     
PDF 769kWORD 72k
26.3.2018
PE 613.478v02-00 A8-0115/2018

par Eiropas Savienības aģentūru 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — sniegums, finanšu pārvaldība un kontrole

(2017/2179(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Bart Staes

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības aģentūru 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — sniegums, finanšu pārvaldība un kontrole

(2017/2179(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumus par Eiropas Savienības aģentūru 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus(1) par decentralizēto aģentūru 2016. finanšu gada pārskatiem,

–  ņemot vērā 2017. gada 21. decembrī publicēto Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu par ātro stāvokļa apskatu par štata vietu samazināšanu par 5 %,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(3), un jo īpaši tās 110. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0115/2018),

A.  tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. panta nozīmē un kas ir daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES, Euratom) Nr. 1271/2013 110. pantu un Parlamenta Reglamenta IV pielikuma 3. punktu;

B.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  uzsver, ka dalībvalstīs aģentūras ir labi pamanāmas un tām ir nozīmīga ietekme uz politikas veidošanu, lēmumu pieņemšanu un programmu īstenošanu Eiropas iedzīvotājiem būtiskās jomās, tādās kā veselība, drošība, drošums, brīvība un tiesiskums, pētniecība un rūpniecības attīstība, ekonomikas un monetārie jautājumi, nodarbinātība un sociālais progress; atkārtoti norāda, cik svarīgi ir aģentūru veiktie uzdevumi un to tiešā ietekme uz Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi; atkārtoti norāda arī uz to, cik svarīga ir aģentūru autonomija, jo īpaši regulatīvajām aģentūrām un aģentūrām, kuras nodarbojas ar neatkarīgu informācijas vākšanu; atzīstot, ka ieinteresētās personas ir atradušas iespējas kontaktēties ar aģentūrām, pauž bažas par to, ka kopumā aģentūru pamanāmība Eiropas iedzīvotājiem joprojām ir ierobežota, bet to pārskatatbildības un neatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams augsts pamanāmības līmenis;

2.  atgādina, ka aģentūras galvenokārt tika izveidotas ar mērķi veikt neatkarīgus tehniskos vai zinātniskos novērtējumus — to dēļ neizstājama loma ir skaidriem un efektīviem interešu konflikta novēršanas noteikumiem —, nodrošināt Savienības sistēmu darbību un atvieglot vienotā tirgus īstenošanu; aicina visas aģentūras iesaistīties iestāžu nolīgumā par pārredzamības reģistru, kuru patlaban apspriež Komisijas, Padomes un Parlamenta sarunās;

3.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas veiktās Savienības aģentūru un citu struktūru ikgadējās revīzijas rezultātu kopsavilkumu par 2016. gadu (turpmāk “Revīzijas palātas kopsavilkums”) norāda, ka aģentūru 2016. gada budžets bija aptuveni EUR 3,4 miljardi, proti, par aptuveni 21,42 % lielāks nekā 2015. gadā un aptuveni 2,4 % (2015. gadā — 2 %) no Savienības vispārējā budžeta; norāda, ka šis palielinājums galvenokārt ir saistīts ar aģentūrām, kuru darbības jomas ir rūpniecība, pētniecība un enerģētika (papildu EUR 358 000 000) un pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas (papildu EUR 174 000 000); turklāt norāda, ka no kopējā EUR 3,4 miljardu budžeta aptuveni EUR 2,4 miljardi tika finansēti no Savienības vispārējā budžeta, bet aptuveni EUR 1 miljards — no maksām, kā arī no dalībvalstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu un citu avotu tiešajām iemaksām;

4.  aicina Komisiju cieši sadarboties ar aģentūru tīklu un aģentūrām individuāli, gatavojot priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada un pētot alternatīvus finansējuma avotus Savienības decentralizētajām aģentūrām;

5.  uzsver, ka Iestāžu darba grupa decentralizēto aģentūru jautājumos jo īpaši izskatīja Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) izmēģinājuma projektu saistībā ar aģentūrām, kuras tiek finansētas no maksām; norāda — pat ja aģentūras tiek pilnībā finansētas no maksām, tās joprojām ir pilnībā atbildīgas budžeta izpildes apstiprinātājiestādes priekšā, ņemot vērā ar reputāciju saistītos apdraudējumus; turklāt pauž bažas par EASA izmēģinājuma projektā izmantotajiem kvalitātes rādītājiem, jo tie galvenokārt vērsti uz klientu apmierinātību un mazāk saistīti ar aviācijas drošību;

6.  norāda, ka aģentūras nodarbina 10 364 (2015. gadā — 9848) pastāvīgos un pagaidu darbiniekus, līgumdarbiniekus un norīkotos darbiniekus, kas ir par 5,24 % vairāk nekā iepriekšējā gadā — galvenokārt tādēļ, ka aģentūrām ir uzticēti jauni uzdevumi; norāda, ka lielākais darbinieku skaita pieaugums bija aģentūrās, kuru darbības jomas ir saistītas ar rūpniecību, pētniecību un enerģētiku (110), pilsoņu brīvībām, tieslietām un iekšlietām (177) un ekonomikas un monetārajiem jautājumiem (85);

7.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas kopsavilkumā sniegto informāciju tā ir sniegusi atzinumu bez iebildēm par visu aģentūru pārskatu ticamību; norāda arī to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu bez iebildēm par visu aģentūru, izņemot Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

8.  uzsver, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir jāracionalizē un jāpaātrina ar mērķi īstenot to n+1 gadā; tāpēc aicina aģentūras un Revīzijas palātu sekot privātā sektora labajam piemēram un ierosina par aģentūru galīgo pārskatu, gada darbības pārskatu un ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību publicēšanas termiņu noteikt 31. martu, kā arī paātrināt Revīzijas palātas ziņojumu par aģentūrām publicēšanu, kā termiņu nosakot, vēlākais, 1. jūliju, lai vienkāršotu un paātrinātu procesu, tādējādi slēdzot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru gada laikā pēc attiecīgā grāmatvedības gada;

Vienotā pieeja un Komisijas ceļvedis

9.  pieņem zināšanai, ka Savienības aģentūras ir īstenojušas Vienoto pieeju un tai paredzēto ceļvedi;

10.  atzinīgi vērtē Savienības aģentūru tīkla (turpmāk “Tīkls”) ieguldījumu pasākumu un informācijas koordinēšanā, vākšanā un konsolidēšanā Savienības iestāžu, tostarp Parlamenta, vajadzībām; norāda, ka tā koordinācijas uzdevumi ietver ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas un budžeta procedūru un no vienotās pieejas un ar to saistītajām politikas iniciatīvām izrietošā Komisijas ceļveža īstenošanu, kā arī finanšu noteikumu un Civildienesta noteikumu pārskatīšanu un īstenošanu;

11.  uzskata, ka Tīkls nodrošina konkrētu pievienoto vērtību Savienības iestāžu un decentralizēto aģentūru attiecībās; uzskata, ka būtu vērts sniegt atbalstu Tīkla Kopīgā atbalsta biroja pārvaldībai Briselē; stingri atbalsta tā pieprasījumu pēc vienas pagaidu darbinieka vietas, kuras izmaksas kopīgi segtu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2019. gada budžeta pieprasījumā norādītās aģentūras, īpaši tad, ja Tīkla kompetences tiek precizētas un, kad vien iespējams, stiprinātas, taču neskarot aģentūru autonomiju; mudina Komisiju iekļaut minēto papildu štata vietu savā 2019. gada budžeta priekšlikumā;

12.  konstatē, ka Tīkls, izmantojot snieguma attīstības apakštīklu (PDN), 2016. gadā sagatavoja aģentūru snieguma pamatdokumentu, kurā aprakstīti izmantotie instrumenti, tostarp rādītāju lietojums, īpašu uzmanību pievēršot plānošanai, mērīšanai un ziņošanai par efektivitāti; atzinīgi vērtē to, ka PDN patlaban kopā ar Komisiju nodarbojas ar gatavības modeļa izstrādi, kas paredzēts uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes vajadzībām, lai dotu norādījumus katrai aģentūrai tās centienos optimizēt spēju plānot un uzraudzīt rezultātus, budžetu un izmantotos resursus un ziņot par tiem; norāda, ka vairākas aģentūras varētu uzlabot koprezultāta un ietekmes rādītāju lietojumu savos galvenajos snieguma rādītājos; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pieņemtajiem pasākumiem un to īstenošanu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

13.  atgādina, ka gada pārskata princips līdzās vienotības un līdzsvara principiem ir viens no trim grāmatvedības pamatprincipiem, kuri obligāti jāievēro, lai nodrošinātu Savienības budžeta efektīvu izpildi; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu norāda, ka lielais to pārnesto apropriāciju apmērs, par kurām ir uzņemtas saistības, lai gan ir ievērojami samazinājies, tomēr joprojām ir visbiežākā budžeta un finanšu pārvaldības problēma, kas skārusi 23 aģentūras salīdzinājumā ar 32 aģentūrām 2015. gadā(4);

14.    norāda, ka pārnesumi bieži vien var būt daļēji vai pilnībā pamatoti, ņemot vērā aģentūru darbības programmu daudzgadu raksturu, un ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un izpildē, kā arī ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam;

15.  pieņem zināšanai Tīkla priekšlikumu ziņot par atceltiem pārnesumiem, ja tie pārsniedz 5 % no kopējā budžeta; tomēr norāda, ka, lai novērtētu budžeta plānošanu un izpildi, aģentūras varētus papildus ziņot par plānoto pārnesumu apmēru un to pamatojumu; mudina aģentūras iekļaut šo informāciju attiecīgajos konsolidētajos gada darbības pārskatos;

16.   uzsver, ka pārnesumu atcelšanas līmenis liecina par budžeta plānošanas spēju un to, kādā mērā aģentūras ir pareizi prognozējušas savas finansiālās vajadzības, un tas bieži vien labāk nekā tikai pārnesto apropriāciju līmenis liecina par labu budžeta plānošanu;

17.  tādēļ uzsver, ka ir nekavējoties jānosaka skaidras par pamatotiem uzskatāmu pārnesumu definīcijas, lai uzlabotu Revīzijas palātas pārskatu sagatavošanu par šo jautājumu, kā arī lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu nošķirt pārnesumus, kuri liecina par sliktu budžeta plānošanu, no pārnesumiem, ko izmanto kā budžeta izpildes instrumentu, ar kuru atbalsta daudzgadu programmas un iepirkumu plānošanu; uzskata, ka Revīzijas palātas ierosinājums izmantot diferencētas apropriācijas ļautu iegūt lielāku pārredzamību attiecībā uz to, kas uzskatāms par pamatotu pārvietojumu;

18.  norāda, ka 2016. gadā ievērojami paplašinājās Eiropas Robežu un krasta apsardzes (Frontex) un ESAO uzdevumi un palielinājās budžets; atzīst, ka šīm aģentūrām bija jārisina sarežģīti administratīvi un operatīvi uzdevumi un uz tām tika liktas lielas cerības, taču tām nebija daudz laika savu sistēmu un procedūru pielāgošanai un nepieciešamo darbinieku pieņemšanai; norāda, ka tādējādi tām radās problēmas apgūt budžeta gada gaitā piešķirtos Savienības papildu līdzekļus un līdz ar to nācās atcelt un/vai pārnest ievērojamu līdzekļu apjomu, kā arī radās grūtības ievērot budžeta un finanšu noteikumus;

19.  aicina Komisiju, Revīzijas palātu un Tīklu izskatīt šo jautājumu un ierosināt iespējamos risinājumus, lai jo īpaši pilnveidotu tieši finanšu pārvaldību daudzgadu plānošanas un iepirkuma jomā;

20.  ar bažām norāda, ka revidētajos dažu aģentūru budžeta izpildes ziņojumos norādītā informācija detalizācijas pakāpes ziņā atšķiras no lielākās daļas citu aģentūru sniegtajiem datiem un tas apgrūtina uztveramību un salīdzināmību, kā arī liecina par to, ka ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas aģentūru budžeta ziņojumu sagatavošanai; atzīst darbu, kas veikts, lai nodrošinātu pārskatu sagatavošanas un izklāsta saskaņotību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ziņojumu lielāku standartizāciju un salīdzināmību, lai vienkāršotu un racionalizētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru un atvieglotu budžeta izpildes apstiprinātājiestādes darbu; turklāt aicina Tīklu un katru aģentūru atsevišķi turpināt rādītāju pilnveides darbu un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajiem pasākumiem;

21.  ar bažām norāda, ka publiskais iepirkums joprojām ir joma ar lielu noslieci uz kļūdām; pauž neapmierinātību par to, ka EASO, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC) nav pilnībā ievērojuši Finanšu regulā noteiktos publiskā iepirkuma principus un noteikumus; aicina aģentūras īpašu uzmanību pievērst Revīzijas palātas komentāriem par publisko iepirkumu;

22.  ar gandarījumu norāda, ka lielākajai daļai aģentūru (27 no 31) ir darbības nepārtrauktības plāns; uzskata, ka šādam plānam vajadzētu būt visām aģentūrām; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par minētās situācijas attīstību;

Aģentūru savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citām iestādēm — kopēji pakalpojumi un sinerģijas

23.  ar gandarījumu norāda, ka dažas aģentūras jau sadarbojas savās tematiskajās grupās, piemēram, tieslietu un iekšlietu aģentūras(5) un Eiropas uzraudzības iestādes(6); mudina pārējās aģentūras, kuras vēl nav uzsākušas sadarbību, kad vien iespējams, turpmāk sadarboties ar citām aģentūrām attiecīgajā tematiskajā grupā, ne tikai ieviešot kopīgus pakalpojumus un panākot sinerģijas, bet sadarbojoties arī kopīgās politikas jomās; uzsver, ka Dzelzceļu aģentūrai ir divas mītnes vietas, kā arī to, ka sociālās politikas jomā darbojas četras aģentūras un tieslietu un iekšlietu jomā — sešas aģentūras; pauž neapmierinātību ar tā darba līdzšinējo rezultātu, ko šajā sakarībā veikusi Iestāžu darba grupa decentralizēto aģentūru jautājumos, jo nav izstrādāti konkrēti priekšlikumi, kā apvienot vai kopīgās telpās izvietot aģentūras, kas strādā līdzīgās politikas jomās; aicina Komisiju sagatavot apsekojumu par iespējamiem šajā virzienā veicamiem pasākumiem; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju sagatavot vispārējā stāvokļa apskatus par aģentūru kopīgajām politikas jomām;

24.  norāda, ka dažām aģentūrām vēl arvien ir divas galvenās mītnes un daudzi darbības centri un biroji; uzskata, ka visos gadījumos, kad divu vai vairāku mītņu pastāvēšana nesniedz nekādu pievienoto vērtību darbībai, to pastāvēšana būtu jānovērš pēc iespējas ātrāk; sagaida, ka Komisija šajā sakarā veiks novērtējumu, kurā galvenā uzmanība būs pievērsta pievienotajai vērtībai un izmaksām;

25.  uzsver ieguvumus, ko nodrošina kopīgi pakalpojumi, kas ļauj saskaņoti piemērot administratīvos īstenošanas noteikumus un procedūras, kuras attiecas uz cilvēkresursiem un finanšu jautājumiem, kā arī iespējamos ieguvumus efektivitātes un izmaksu lietderības jomā, ko aģentūrām var sniegt kopīga pakalpojumu izmantošana, jo īpaši ņemot vērā budžeta un darbinieku skaita samazināšanu, ar ko saskaras aģentūras; norāda, ka centieni nodrošināt aģentūru sinerģiju varētu atvieglot administratīvo slogu, īpaši mazākajām aģentūrām;

26.  turklāt pieņem zināšanai, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ir parakstījuši “koncepcijas pamatojuma” izmēģinājuma projektu par negadījumu seku likvidēšanas pakalpojumu sniegšanu; norāda, ka tas ir devis iespēju sniegt šos pakalpojumus, ietaupot vairāk nekā 65 % no izmaksām, kuras aplēstas, pamatojoties uz tirgus cenām; konstatē, ka 2017. gada pirmajā pusē šajā projektā tika iekļauta Energoregulatoru sadarbības aģentūra un vairākas citas aģentūras izskata iespēju pievienoties vēlāk 2017. gadā vai 2018. gadā; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par turpmākajām norisēm saistībā ar šo projektu;

27.  atzinīgi vērtē to, ka aģentūras ir sākušas izmantot kopējā iepirkuma portālu — kopējā iepirkuma iespēju centrālu reģistru —, ko uztur aģentūru ārtīkls un kas ietver tādas funkcijas kā dokumentu apmaiņa un diskusijas forumā, tādējādi padarot aģentūru savstarpējo komunikāciju par iepirkuma pakalpojumiem pārredzamāku un vieglāk pārvaldāmu;

28.  atzinīgi vērtē rezultātus, kas pēdējos divos gados gūti ietaupījumu jomā un efektivitātes uzlabošanā, pateicoties kopēju pakalpojumu izmantošanai pēc pieciem lieliem vairākām aģentūrām kopīgiem iepirkumiem, no kuriem trīs — par mākoņpakalpojumiem, revīzijas pakalpojumiem un profesionāliem tīkla pakalpojumiem — noritēja EFSA vadībā, viens — par aptauju pakalpojumiem — noritēja Eiropas Izglītības fonds (ETF) vadībā un viens — par novērtējuma un atgriezeniskās saites pakalpojumiem — noritēja Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda vadībā; norāda, ka dalība šajos piecos kopējos iepirkumos bija augsta, proti, tajos piedalījās no 8 līdz 30 aģentūrām; atzinīgi vērtē gūtos ietaupījumus, kas tiek lēsti EUR 6 700 000 apmērā mākoņpakalpojumu jomā, EUR 970 000 — revīzijas pakalpojumu jomā, EUR 1 490 000 — profesionālu tīkla pakalpojumu jomā, EUR 400 000 — aptauju pakalpojumu jomā un EUR 1 160 000 — novērtējuma un atgriezeniskās saites pakalpojumu jomā; aicina gan Tīklu, gan katru aģentūru atsevišķi arī turpmāk strādāt kopā un vēl vairāk uzlabot kopīgo preču un pakalpojumu sarakstu, ko būtu iespējams iekļaut kopējā iepirkuma procedūrās;

29.  atzīst panākumus, ko aģentūras guvušas, saskaņojot IT risinājumus ar budžeta pārvaldības un grāmatvedības sistēmām; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu īstenot plašākus IT risinājumus tādās svarīgās jomās kā cilvēkresursu pārvaldība un iepirkumu vai līgumu pārvaldība, lai mazinātu iekšējās kontroles risku un nostiprinātu IT pārvaldību;

Cilvēkresursu pārvaldība

30.  atgādina, ka Iestāžu nolīguma(7) 27. punktā ir prasīts laikā no 2013. līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 5 % visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās; norāda, ka decentralizētās aģentūras, ievērojot Komisijas grafiku(8), samazināšanu sāka gadu vēlāk un plāno to pabeigt ne vēlāk kā 2018. gadā; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa aģentūru jau ir sasniegušas vai pārsniegušas prasīto 5 % samazinājumu; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ātro stāvokļa apskatu par štata vietu samazināšanu par 5 % decentralizētās aģentūras 2013.–2017. gadā jau bija samazinājušas savus štatu sarakstus par kopumā 279 vietām salīdzinājumā ar mērķi panākt samazinājumu par 303 vietām ne vēlāk kā 2018. gadā; norāda, ka horizontālais mērķis nav izrādījies vispiemērotākais risinājums decentralizēto aģentūru gadījumā, jo tām ir ievērojami atšķirīgi uzdevumi un darbības vajadzības;

31.  norāda, ka Komisija lika aģentūrām šajā piecu gadu periodā (2014–2018) samazināt darbinieku skaitu vēl par 1 %, lai izveidotu t. s. pārdales fondu, kurš 2013.–2017. gadā ietvertu 218 štata vietas un no kura tā varētu piešķirt štata vietas aģentūrām, kam tiek uzticēti jauni uzdevumi vai kas atrodas darbības sākumposmā(9); norāda, ka visvairāk jaunu štata vietu tika piešķirts Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex), Eiropas Policijas birojam (Eiropolam), EASO un Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA);

32.  pauž bažas par to, ka līdz ar darbinieku skaita papildu samazinājumu aģentūru pilnvaru un gada darba programmu izpilde sagādā arvien lielākas grūtības, jo īpaši aģentūrām, kuras Komisija klasificējusi kā “pilnas jaudas” aģentūras; aicina Komisiju un budžeta lēmējinstitūciju izskatīt citus risinājumus, lai nemazinātu aģentūru spēju pildīt savas pilnvaras; ierosina budžeta lēmējinstitūcijai apstiprināt papildu resursus aģentūrām, kurām likumdevēji ir uzticējuši jaunu uzdevumu veikšanu; turklāt aicina Komisiju atzīt ietaupījumus, ko Tīkls un aģentūras individuāli ir nodrošinājuši, izmantojot kopējā iepirkuma procedūras, kā arī palielinot efektivitāti un uzlabojot cilvēkresursu pārvaldību, un aicina ļaut vajadzības gadījumā attiecīgi koriģēt darbinieku skaita samazināšanas mērķus;

33.  konstatē, ka decentralizētās aģentūras jaunu uzdevumu veikšanas nolūkā palielināja līgumdarbinieku izmantošanu par 718 pilnslodzes ekvivalentiem, daļēji kompensējot darbinieku skaita samazināšanu par 5 % un “nodevu” pārdales fonda izveidei; norāda, ka tas galvenokārt attiecas uz Frontex, Eiropolu, EASO un EASA, Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūru (GSA); uzskata, ka līgumdarbiniekus galvenokārt vajadzētu izmantot kā pagaidu pasākumu aģentūrās, kurās ir vislielākais pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem palielinātās darba slodzes dēļ; aicina Komisiju vēlreiz apspriest plānus samazināt darbinieku skaitu vēl par 1 %;

34.  pauž bažas par vairākiem faktoriem, kas traucē aģentūru pamatdarbībai, proti, štatu saraksta samazināšana, ierobežoti cilvēkresursi, grūtības pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus norādītajās pakāpēs, zems korekcijas koeficients atsevišķās valstīs un darbību īstenošana, izmantojot ilgstošu un administratīvi sarežģītu dotāciju procesu; pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju pieņem zināšanai, ka zemais korekcijas koeficients atsevišķās valstīs izraisa sistemātisku augstākas pakāpes izmantošanu, lai piesaistītu un noturētu piemērotus darbiniekus; aicina Komisiju pārskatīt korekcijas koeficienta aprēķināšanai izmantoto formulu, lai rastu efektīvāku līdzsvaru starp pievilcīgu algu un zemām dzīvošanas izmaksām;

35.  konstatē ievērojamas atšķirības starp aģentūrām darbinieku prombūtnē slimības atvaļinājuma dēļ; uzskata, ka veselību un drošību darba vietā veicinoši pasākumi, regulāras medicīniskās pārbaudes un darbiniekiem paredzēti labjutības pasākumi ir preventīva veselības aprūpes politika, kura, ja to īsteno pilnībā, palielina apmierinātību ar darbu un ļauj panākt ietaupījumus, kas ievērojami pārsniedz sākotnējo ieguldījumu;

Interešu konflikti un pārredzamība

36.  pauž bažas par to, ka tikai 22 aģentūras (71 %) ir pieņēmušas iekšējus noteikumus un vadlīnijas par trauksmes celšanu un ziņošanu par pārkāpumiem atbilstīgi Civildienesta noteikumiem; norāda, ka pārējās deviņas aģentūras plāno pieņemt attiecīgos noteikumus un vadlīnijas; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo pasākumu pieņemšanu un īstenošanu katrā aģentūrā;

37.  pauž nožēlu, ka vēl nav ieviestas iekšējās trauksmes celšanas procedūras, jo tieslietu un iekšlietu jomā strādājošās aģentūras gaidīja Komisijas norādes vai līdzdalību; saprot, ka dažas aģentūras ir rīkojušās proaktīvi, kā pagaidu pasākumu paredzot savos rīcības kodeksos vispārējus trauksmes celšanas principus, kuri ir viegli atrodami to tīmekļa vietnēs; mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek ātri pieņemtas tās vadlīnijas trauksmes celšanas jautājumā, kuras pēc tam nekavējoties pieņems un efektīvi īstenos Savienības aģentūras, tostarp Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), CEPOL, EASO un eu-LISA, ieviešot skaidrus iekšējos noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību;

38.  norāda, ka 29 aģentūras (94 %) savās tīmekļa vietnēs bija publicējušas valdes locekļu, vadošo darbinieku un iekšējo ekspertu interešu deklarācijas; aicina pārējās aģentūras, kas to vēl nav izdarījušas, nekavējoties publicēt šīs deklarācijas, atzinīgi vērtē to, ka vidēja lieluma aģentūras un tās, kuras to darba specifikas dēļ vairāk apdraud interešu konflikta risks, pārbauda iesniegtās deklarācijas vai nu reizi gadā, vai pat biežāk;

39.  atzinīgi vērtē to, ka 26 aģentūrām (84 %) ir vadlīnijas attiecībā uz publiskas piekļuves dokumentiem piešķiršanu; aicina pārējās aģentūras, kurām vēl nav šādu vadlīniju, nekavējoties tādas pieņemt; atbalsta pieprasījumu izskatīšanai paredzētu iekšēju sistēmu pilnveidošanu, tostarp īpaši apmācītas komandas, kuras nodrošina piekļuvi dokumentiem un kuru uzdevums ir izskatīt ienākošos pieprasījumus aģentūrās, kas saņem lielāku skaitu un sarežģītākus pieprasījumus; aicina Tīklu izstrādāt aģentūrām piemērojamas kopīgas vadlīnijas par publisku piekļuvi dokumentiem, jo īpaši saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām;

40.  norāda, ka viens no galvenajiem Tīkla sasniegumiem cīņā pret krāpšanu un korupciju 2016. gadā bija Aģentūru juridiskā tīkla darba grupas krāpšanas apkarošanai izveide, lai veicinātu saskaņotu un standartizētu pieeju aģentūru krāpšanas apkarošanas stratēģijās; atzinīgi vērtē izteiktas pret krāpšanu vērstas gaisotnes veidošanos aģentūrās; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs darba grupas veikumu;

41.  atzinīgi vērtē aģentūru un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) sadarbību prevencijas jomā, īpaši to, ka, pieņemot savas krāpšanas apkarošanas stratēģijas, aģentūras tās saskaņo ar OLAF norādījumos aprakstīto metodiku; mudina visas aģentūras pieņemt OLAF vadlīnijas aģentūru krāpšanas apkarošanas stratēģijām;

42.  mudina jo īpaši Eurojust, EASO un eu-LISA pielikt lielākas pūles, lai nekavējoties pieņemtu efektīvas interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politikas vadlīnijas, tā tiecoties panākt lielāku pārredzamību un arī saskaņotāku pieeju publiskai interešu konfliktu deklarēšanai;

Komunikācija un pamanāmība

43.  norāda, ka aģentūras aktīvi informē par savu darbu, izmantojot dažādus kanālus, taču atkārtoti prasa panākt lielāku pamanāmību dalībvalstīs, izstrādājot visaptverošu lielāka skaita ES iedzīvotāju sasniegšanai paredzētu plānu, īpaši regulāri atjauninot savas tīmekļa vietnes, lai sniegtu informāciju un vēstītu par paveikto darbu; norāda arī to, ka sociālie mediji arvien biežāk kļūst par aģentūru standarta komunikācijas rīku; konstatē, ka atvērto durvju dienas, mērķtiecīgas kampaņas un videomateriāli, kuros skaidrots aģentūru pamatdarbs, ir daži no pasākumiem, ko izmanto, lai izglītotu iedzīvotājus un sniegtu viņiem iespējas uzzināt vairāk par aģentūru un Savienības iestāžu darbu; atzīst, ka vispārējās vai specializētās darbības attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem tiek regulāri izvērtētas, izmantojot dažādus rādītājus, turklāt katrai aģentūrai ir savs komunikācijas plāns, kurā paredzētas tās vajadzībām pielāgotas īpašas darbības;

44.  norāda, ka aģentūras ir rīkojušas darbseminārus un apmācības par tādām tēmām kā krīzes komunikācija, cilvēktiesības un vērtības, videomateriālu producēšana, darbs ar žurnālistiem, iekšējā komunikācija, datu vizualizācija un tīmekļa tehnoloģijas, lai palielinātu savas komunikācijas spējas un veicinātu informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem par aģentūru lomām un funkcijām; atzinīgi vērtē PDN darbību un klātbūtni dažādās atbilstošās sociālo mediju platformās un veiksmīgās vairāku aģentūru kopīgi rīkotās kampaņās;

Citi komentāri

45.  norāda, ka Revīzijas palāta Atzinumā Nr. 1/2017 par Finanšu regulas pārskatīšanu ierosināja atjaunināt decentralizēto aģentūru revīzijas kārtību; pauž nožēlu par to, ka tiesību akta priekšlikumā nav paredzēts nekādi samazināt pārmērīgo administratīvo slogu, ko joprojām izjūt decentralizētās aģentūras; norāda, ka par decentralizēto aģentūru revīziju “arī turpmāk ir pilnībā atbildīga Revīzijas palāta, kas pārvalda [..] visas vajadzīgās administratīvās un pakalpojumu pasūtīšanas procedūras”; atkārtoti norāda arī to, ka jaunā revīzijas pieeja, kas paredz iesaistīt privātā sektora revidentus, ir ievērojami palielinājusi aģentūru administratīvo slogu, kā arī iepirkumam atvēlēto laiku un revīzijas līgumu administrēšana ir radījusi papildu izdevumus, tādējādi negatīvi ietekmējot aģentūru jau tā sarūkošos resursus; uzsver, ka ir ļoti svarīgi saskaņā ar Vienoto pieeju atrisināt šo jautājumu pašlaik notiekošajā Finanšu regulas pārskatīšanā un vēlāk paredzētajā Finanšu pamatregulas pārskatīšanā; aicina visas puses, kuras iesaistītas minēto regulu pārskatīšanā, steidzami nodrošināt skaidrību šajā jautājumā, lai būtiski samazinātu pārmērīgo administratīvo slogu;

46.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas kopsavilkumu aģentūru ārējie novērtējumi kopumā ir pozitīvi un aģentūras ir sagatavojušas rīcības plānus, lai reaģētu uz novērtējuma ziņojumos uzrādītajām problēmām; norāda — kaut arī attiecībā uz lielāko daļu aģentūru izveides regulās ir paredzēts, ka periodiski jāveic ārēji novērtējumi (parasti reizi četros līdz sešos gados), sešu decentralizēto aģentūru — BEREC biroja, EASO, eu-LISA, ETF, ENISA un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta — izveides regulās šāda noteikuma nav, savukārt EMA izveides regulā ārēju novērtējumu prasīts veikt tikai reizi desmit gados; uzskata, ka šī problēma ir jārisina;

47.  pieņem zināšanai Vispārējo lietu padomē 2017. gada 20. novembrī panākto vienošanos pārcelt EMA un Eiropas Banku iestādi (EBA) no Londonas uz attiecīgi Amsterdamu un Parīzi; apzinās Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības iespējamo ietekmi uz šīm iestādēm turpmāko izmaksu un specializēto zināšanu zaudējuma ziņā, kas var apdraudēt darbības nepārtrauktību; norāda arī uz iespējamo ietekmi uz vairāku aģentūru, kas neatrodas Londonā, ieņēmumiem un darbību — īpaši EASA, Eiropas Ķimikāliju aģentūras, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un GSA gadījumā; aicina Komisiju pilnībā informēt katru atsevišķo aģentūru un Tīklu par Brexit sarunu procesu un turpmākajiem sagatavošanās darbiem, lai pēc iespējas mazinātu negatīvo ietekmi, kas varētu rasties;

48.  norāda, ka pašlaik tiek pārskatītas triju trīspusējo aģentūru (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)) izveides regulas; atgādina, ka ir svarīgi saglabāt aģentūru trīspusējo raksturu, lai nodrošinātu valstu iestāžu, Eiropas darba devēju organizāciju un Eiropas darba ņēmēju organizāciju aktīvu līdzdalību to pārvaldībā un darbībā; atgādina, ka darbinieku skaits ir ticis samazināts ar lielām grūtībām, un atkārtoti norāda, ka neatbalsta turpmāku samazināšanu, kas ierobežotu aģentūru spēju īstenot savas pilnvaras;

49.  norāda, ka tiek veikts ārējs novērtējums par četrām aģentūrām, kas darbojas nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas jomā (Cedefop, Eurofound, EU-OSHA un Eiropas Izglītības fonds (ETF));

50.  atgādina, ka šo aģentūru gada darba programmu projektu un daudzgadu stratēģiju apspriešana atbildīgajās komitejās palīdz nodrošināt to, ka šīs programmas un stratēģijas atspoguļo politiskās prioritātes;

51.  atzinīgi vērtē aģentūru centienus līdzsvarot savas daudzgadu stratēģijas, lai atspoguļotu stratēģijas “Eiropa 2020” politiskās prioritātes un mērķus;

52.  norāda, ka eu-LISA un EASO ir vienīgās tieslietu un iekšlietu aģentūras, kurām izveides regulās nav noteikts pienākums veikt regulāras ārējas revīzijas; aicina likumdevējus izvērtēt iespējas, kā risināt šo svarīgo jautājumu, pārskatot attiecīgās izveides regulas;

o

o o

53.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

24.1.2018

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības aģentūru 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — sniegums, finanšu pārvaldība un kontrole

(2017/2179(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Claude Rolin

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka pašlaik tiek pārskatītas triju trīspusējo aģentūru (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)) izveides regulas; atgādina, ka ir svarīgi saglabāt aģentūru trīspusējo raksturu, lai nodrošinātu valstu iestāžu, Eiropas darba devēju organizāciju un Eiropas darba ņēmēju organizāciju aktīvu līdzdalību to pārvaldībā un darbībā; atgādina, ka darbinieku skaits ir ticis samazināts ar lielām grūtībām, un atkārtoti norāda, ka neatbalsta turpmāku samazināšanu, kas ierobežotu aģentūru spēju īstenot to pilnvaras;

2.  ņem vērā to, ka tiek veikts ārējs novērtējums par četrām aģentūrām, kas darbojas nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas jomā (Cedefop, Eurofound, EU-OSHA un Eiropas Izglītības fonds (ETF));

3.  atgādina, ka šo aģentūru gada darba programmu projektu un daudzgadu stratēģiju apspriešana atbildīgajās komitejās palīdz nodrošināt to, ka šīs programmas un stratēģijas atspoguļo faktiskās politiskās prioritātes;

4.  atzinīgi vērtē aģentūru sadarbību ES aģentūru snieguma attīstības tīklā un arī ārpus tā, kas ļauj veidot sinerģiju un apmainīties ar idejām un labāko praksi un panākt sabalansētāku pārvaldību, uzlabot efektivitāti, samazināt izmaksas un nodrošināt lielāku saskaņotību to starpā;

5.  atzīst panākumus, ko aģentūras guvušas, saskaņot IT risinājumus ar budžeta pārvaldības un grāmatvedības sistēmām; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu īstenot plašākus IT risinājumus tādās svarīgās jomās kā cilvēkresursu pārvaldība un iepirkumu vai līgumu pārvaldība, lai mazinātu iekšējās kontroles risku un nostiprinātu IT pārvaldību;

6.  atzinīgi vērtē ETF un Cedefop turpināto sadarbību, kā arī Eurofound un Cedefop sadarbību saistībā ar 2016. gadā atjaunoto sadarbības nolīgumu;

7.  atzinīgi vērtē aģentūru centienus līdzsvarot to daudzgadu stratēģijas, lai atspoguļotu stratēģijas “Eiropa 2020” politiskās prioritātes un mērķus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

6

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Michael Detjen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Lynn Boylan, Rosa D’Amato, Tania González Peñas, Krzysztof Hetman, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Ivari Padar, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Geoffroy Didier, Morten Messerschmidt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, Marian Harkin, António Marinho e Pinto

GUE/NGL

Lynn Boylan, Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Paloma López Bermejo

PPE

Georges Bach, David Casa, Geoffroy Didier, Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Claude Rolin, Romana Tomc

S&D

Maria Arena, Guillaume Balas, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Michael Detjen, Agnes Jongerius, Jan Keller, Javi López, Edouard Martin, Ivari Padar, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Jean Lambert, Terry Reintke, Tatjana Ždanoka

6

-

ECR

Arne Gericke, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Morten Messerschmidt, Ulrike Trebesius

NI

Lampros Fountoulis

4

0

EFDD

Rosa D'Amato

ENF

Dominique Martin, Joëlle Mélin

GUE/NGL

João Pimenta Lopes

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

7.2.2018

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības aģentūru 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — sniegums, finanšu pārvaldība un kontrole

(2017/2179(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Kostas Chrysogonos

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas secinājumus, ka visu aģentūru, kas darbojas tieslietu un iekšlietu jomā (turpmāk “TI aģentūras”), galīgie gada pārskati patiesi atspoguļo to finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī un ka to darījumi ir likumīgi un pareizi; tomēr norāda, ka Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) gadījumā Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu ar iebildēm saistībā ar neatbilstību publiskā iepirkuma principiem, jo nepamatoto maksājumu procentuālā daļa (2,9 %) pārsniedza izdevumu budžetu;

2.  pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta nav pārbaudījusi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) darījumu likumību, jo, izlases veidā izraugoties darījumus no kopējiem visu iestāžu un struktūru administratīvajiem izdevumiem, revīzijai nebija atlasīts neviens EDAU darījums;

3.  norāda, ka 2016. gada gaitā ievērojami palielinājās Eiropas Robežu un krasta apsardzes (Frontex) un ESAO uzdevumi un budžeti; atzīst, ka šīm aģentūrām bija jārisina sarežģīti administratīvi un operatīvi uzdevumi un uz tām tika liktas lielas cerības, taču tām nebija daudz laika sistēmu un procedūru pielāgošanai un nepieciešamo darbinieku pieņemšanai; konstatē, ka rezultātā tām radās problēmas apgūt budžeta gada gaitā piešķirtos Savienības papildu līdzekļus, un līdz ar to nācās atcelt un/vai pārnest ievērojamu līdzekļu apjomu, kā arī radās grūtības ievērot budžeta un finanšu noteikumus;

4.  pauž nožēlu, ka divām TI aģentūrām, proti, Frontex un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL), bija grūtības atrast piemērotus vajadzīgā profila kandidātus, un tas, iespējams, ir saistīts ar uzņemošajā valstī piemēroto algas korekcijas koeficientu (66,7 % Polijā un 69 % Ungārijā); norāda, ka no uzņemošās valsts pieņemto darbinieku skaits bija neproporcionāli lielāks nekā no citām dalībvalstīm pieņemto darbinieku skaits; norāda, ka liela personāla mainība var pakļaut riskam EASO gada un daudzgadu darba programmās noteikto mērķu sasniegšanu; norāda uz EASO pašreizējiem centieniem risināt trūkumus saistībā ar augsto personāla mainību; uzskata — ja problēmas saistībā ar darbinieku pieņemšanu joprojām turpināsies, šis jautājums būtu jāskata sīkāk, lai pievērstos konkrētiem šķēršļiem;

5.  atzīst, ka EASO, Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un — krietni mazākā mērā — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) nav pilnībā ievērojuši Finanšu regulā noteiktos publiskā iepirkuma principus un noteikumus; norāda, ka eu-LISA, Frontex un EMCDDA gadījumā Revīzijas palāta ir konstatējusi trūkumus arī līgumu izpildes uzraudzībā; turklāt norāda uz ļoti nopietniem trūkumiem EASO iekšējās kontrolēs; tomēr atzinīgi vērtē šo trīs aģentūru apņemšanos panākt uzlabojumus un veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus;

6.  norāda, ka eu-LISA un EASO ir vienīgās TI aģentūras, kurām izveides regulās nav noteikts pienākums veikt regulāras ārējas revīzijas; aicina likumdevējus izvērtēt iespējas, kā risināt šo svarīgo jautājumu, pārskatot attiecīgās dibināšanas regulas;

7.  pauž nožēlu, ka vēl nav ieviestas iekšējās trauksmes celšanas procedūras, jo TI aģentūras gaidīja Komisijas norādes vai līdzdalību; saprot, ka dažas aģentūras ir rīkojušās proaktīvi, kā pagaidu pasākumu paredzot savos rīcības kodeksos vispārējus trauksmes celšanas principus, kuri ir viegli atrodami to tīmekļa vietnēs; mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek ātri pieņemtas tās pamatnostādnes trauksmes celšanas jautājumā, kuras pēc tam nekavējoties pieņems un efektīvi īstenos Savienības aģentūras, tostarp Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), CEPOL, EASO un eu-LISA, ieviešot skaidrus iekšējos noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību;

8.  mudina jo īpaši Eurojust, EASO un eu-LISA veltīt vairāk centienu, lai nekavējoties pieņemtu pamatnostādnes efektīvai interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politikai, tā tiecoties panākt lielāku pārredzamību un nodrošināt arī saskaņotāku pieeju interešu konflikta deklarēšanai.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Frank Engel, Cornelia Ernst, Raymond Finch, Lorenzo Fontana, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kostas Chrysogonos, Carlos Coelho, Maria Grapini, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jaromír Štětina

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Jonathan Bullock, Julia Reda, Francis Zammit Dimech

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz

ECR

Branislav Škripek, Helga Stevens

GUE/NGL

Malin Björk, Kostas Chrysogonos, Cornelia Ernst, Marie-Christine Vergiat

PPE

Asim Ademov, Georges Bach, Heinz K. Becker, Michał Boni, Carlos Coelho, Frank Engel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, Csaba Sógor, Jaromír Štětina, Traian Ungureanu, Francis Zammit Dimech, Tomáš Zdechovský

S&D

Caterina Chinnici, Ana Gomes, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Julia Reda, Judith Sargentini

5

-

EFDD

Jonathan Bullock, Raymond Finch

ENF

Lorenzo Fontana, Auke Zijlstra

NI

Udo Voigt

1

0

EFDD

Kristina Winberg

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Raffaele Fitto, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Jean-François Jalkh, Wolf Klinz, Notis Marias, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes, Karin Kadenbach, Julia Pitera, Miroslav Poche

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ALDE

Martina Dlabajová, Wolf Klinz

ECR

Raffaele Fitto

GUE/NGL

Dennis de Jong

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Brian Hayes, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt

S&D

Zigmantas Balčytis, Cătălin Sorin Ivan, Karin Kadenbach, Miroslav Poche, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bart Staes, Indrek Tarand

3

-

ECR

Notis Marias

EFDD

Marco Valli

ENF

Jean-François Jalkh

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 417, 6.12.2017.

(2)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3)

OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.

(4)

ERP kopsavilkums, 18. lpp.

(5)

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL), Eiropas Policijas birojs (Eiropols), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

(6)

Eiropas Banku iestāde (EBA), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EIOPA) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA).

(7)

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

(8)

Decentralizētās aģentūras: Komisijas 2013. gada 10. jūlija paziņojumā COM(2013) 519 uz decentralizētajām aģentūrām tika attiecināts mērķis samazināt darbinieku skaitu par 5 % piecu gadu periodā (2014.–2018. gads, par atsauces gadu ņemot 2013. gadu).

(9)

Tiek izmantota Komisijas terminoloģija, saskaņā ar kuru decentralizētās aģentūras tiek klasificētas tādās kategorijās kā “sākumposma”, “jaunu uzdevumu” vai “pilnas jaudas”, ņemot vērā to attīstības posmu un ES ieguldījuma un darbinieku skaita pieaugumu.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. aprīlisJuridisks paziņojums