Procedūra : 2017/2146(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0123/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0123/2018

Debates :

PV 18/04/2018 - 10
CRE 18/04/2018 - 10

Balsojumi :

PV 18/04/2018 - 12.18

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0123

ZIŅOJUMS     
PDF 784kWORD 78k
27.3.2018
PE 612.030v02-00 A8-0123/2018

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2146(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referente: Barbara Kappel

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2146(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0364 – C8-257/2017),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2017)0299),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2016. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(1),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(2), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas attīstības fondu īstenotajām darbībām 2016. finanšu gadā (05078/2018 – C8-0053/2018, 05079/2018 – C8-0054/2018, 05080/2018 – C8-0055/2018, 05082/2018 – C8-56/2018),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā)(3) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”)(5),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(6),

–  ņemot vērā 32. pantu 2000. gada 18. septembra Iekšējā nolīgumā starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā, un finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kam piemēro EK Līguma Ceturto daļu(7),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 17. jūlija Iekšējā nolīgumā par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa(8),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada 24. jūnija un 2013. gada 26. jūnija Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu(9),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(10),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(11),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(12),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(13),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0123/2018),

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu

(2017/2146(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0364 – C8-257/2017),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2017)0299),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2016. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(14),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(15), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas attīstības fondu īstenotajām darbībām 2016. finanšu gadā (05078/2018 – C8-0053/2018, 05079/2018 – C8-0054/2018, 05080/2018 – C8-0055/2018, 05082/2018 – C8-56/2018),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM (2017)0379),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā)(16) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(17),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”)(18),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(19),

–  ņemot vērā 32. pantu 2000. gada 18. septembra Iekšējā nolīgumā starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā, un finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kam piemēro EK Līguma Ceturto daļu(20),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 17. jūlija Iekšējā nolīgumā par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa(21),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada 24. jūnija un 2013. gada 26. jūnija Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu(22),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(23),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(24),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(25),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0123/2018),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību;

1.  apstiprina astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2146(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0123/2018),

A.  tā kā Kotonū nolīgumu, kas ir Savienības un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) attiecības reglamentējošs pamatdokuments, galvenokārt noslēdza tāpēc, lai samazinātu un ilgākā laika posmā novērstu nabadzību pavisam, ievērojot ilgtspējīgas attīstības mērķus un nodrošinot ĀKK valstu un AZT pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā;

B.  tā kā Eiropas attīstības fondi (EAF) ir ES galvenais finanšu instruments attīstības sadarbības nodrošināšanai ar ĀKK valstīm un AZT;

C.  tā kā dalībvalstu vēsture uzliek Savienībai pienākumus attiecībā uz ĀKK valstu attīstību un sadarbību ar AZT, kas ir saistītas ar Savienības nākotni sakarā ar ģeopolitisko situāciju, globalizāciju un tādām globālām problēmām kā klimata un demogrāfisko pārmaiņu ietekme;

D.  tā kā Komisija kā īstenošanas iestāde ir atbildīga par EAF budžeta izpildes apstiprināšanu;

E.  tā kā jaunas globālas problēmas pilnībā izmaina atbalsta sniegšanas tendences un tāpēc visas attīstības jomas ieinteresētās personas apsver jaunu atbalsta pieeju un pašreizējās ārējā atbalsta sistēmas pārorientāciju;

F.  tā kā ilgtspējas, politikas saskaņotības un efektivitātes principiem ir izšķiroša nozīme jaunas un transversālas Savienības atbalsta pieejas izveidē, lai uzlabotu Savienības attīstības palīdzības un nodevumu pozitīvo ietekmi;

G.  tā kā pārredzamība un pārskatatbildība ir priekšnosacījumi demokrātiskai kontrolei un Savienības attīstības darbību konsekvencei ar citu dalībnieku, piemēram, dalībvalstu, starptautisko organizāciju, starptautisko finanšu iestāžu vai daudzpusēju attīstības banku, mērķiem;

H.  tā kā efektīvai koordinācijai ir galvenā nozīme palīdzības sadrumstalotības riska ierobežošanā, kā arī ietekmes saskaņotības un partneru līdzdalības attīstības prioritātēs maksimālā palielināšanā;

I.  tā kā kopīgam attīstības finansējumam un programmām būtu jāpanāk mērķu labāka orientēšana, sinerģijas apzināšana un no dažādu organizāciju rezultātu sistēmām iegūtās informācijas koplietošana;

J.  tā kā jaunu intervences veidu, piemēram, finansējuma apvienošanas, ieguldījumu kapacitātes vai platformu un speciālu trasta fondu, izveide ir veids, kā piesaistīt finansējumu papildus oficiālajai attīstības palīdzībai, bet ievērojot pārredzamības nosacījumus, nodrošinot papildināmību un panākot pozitīvu faktisko ietekmi vietējā līmenī;

K.  tā kā ir svarīgi mobilizēt privāto sektoru un piesaistīt papildu investīcijas, ņemot vērā trūkstošo finansējuma daļu, kas nepieciešama, lai sasniegtu vērienīgus attīstības mērķus, nodrošinātu vislabāko pamatu ilgtspējīgai attīstībai saņēmējas valstīs ar to iekšējo administratīvo spēju un to iekšējā sabiedrības struktūrā;

L.  tā kā budžeta atbalsts, kaut arī tam ir ļoti svarīga nozīme pārmaiņu nodrošināšanā un galveno attīstības problēmu risināšanā, ietver ievērojamu uzticēšanās risku un būtu jāsniedz tikai tādā gadījumā, ja tas nodrošina pietiekamu pārredzamību, izsekojamību un pārskatatbildību, kā arī ir papildināts ar partnervalstu skaidru apņemšanos īstenot politikas reformas;

M.  tā kā attīstības palīdzība tiek īstenota sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskajā kontekstā, ko ietekmē tādi jautājumi kā vāji pārvaldības satvari, korupcija, sociāla un ekonomiska nestabilitāte, bruņoti konflikti vai krīzes vai pēckrīzes situācijas, kuras var izraisīt migrāciju, piespiedu pārvietošanu vai veselības krīzes;

N.  tā kā Parlaments ir atkārtoti aicinājis iekļaut EAF finansējumu Savienības vispārējā budžetā,

Ticamības deklarācija

Galvenie konstatējumi par 2016. gada finansiālo īstenošanu

1.  atzinīgi vērtē Komisijas dienestu nepārtrauktos centienus uzlabot EAF vispārējo finanšu pārvaldību attiecībā uz neizpildītām vecām priekšfinansējuma saistībām un maksājumiem;

2.  it sevišķi norāda, ka vecu nenokārtotu saistību gadījumā noteiktais 25 % samazinājuma mērķis ir nedaudz pārsniegts, sasniedzot 28 % un 36 % attiecībā uz vecām neiztērētām saistībām;

3.  ņem vērā arī pasākumus, lai samazinātu un slēgtu spēku zaudējušus līgumus, jo vairāk nekā 18 mēnešus ilgi kavējumi pēc līgumu darbības laika beigām ir saistīti ar būtisku pareizības kļūdu risku, jo varētu vairs nebūt pieejami apliecinošie dokumenti un arī darbinieki, kas atbildēja par šo līgumu pārvaldību, lai būtu iespējama darbību pienācīga nepārtrauktība;

4.  ņem vērā, ka spēku zaudējušu līgumu kopējais īpatsvars Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO) portfelī bija 15,15 % 2016. gada beigās, salīdzinot ar 15 % mērķi; pauž nožēlu par to, ka 1058 (jeb 56 %) no 1896 spēku zaudējušajiem līgumiem ir saistīti ar EAF darbību pārvaldību un ka no šiem 1058 līgumiem 156 EAF spēku zaudējušo līgumu darbības laiks beidzās pirms vairāk nekā 5 gadiem; to finansiālā vērtība ir EUR 323 miljoni;

5.  tomēr pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta uzraudzības un kontroles sistēmas joprojām ir novērtējusi kā tikai daļēji efektīvas;

EAF pārskatu ticamība

6.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, kura uzskata, ka astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF 2016. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī un ka šo fondu darbības rezultāti, to naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā ir saskaņā ar EAF finanšu regulu un grāmatvedības noteikumiem, kuru pamatā ir starptautiski atzīti publiskā sektora grāmatvedības standarti;

7.  mudina Komisiju rīkoties, lai atrisinātu jautājumu par neiztērētu priekšfinansējumu, kas nepareizi iegrāmatots kā pamatdarbības ieņēmumi, kā rezultātā ir veiktas korekcijas EUR 3,2 miljonu apmērā;

8.  pauž nožēlu par to, ka šīs kodēšanas kļūdas pastāv jau kopš 2015. gada saistībā ar iekasēšanas rīkojumu pārvaldību; tomēr norāda, ka 2016. gadā DG DEVCO izdeva detalizētus norādījumus saviem darbiniekiem par pareizu šāda veida iekasēšanas rīkojumu kodēšanu;

EAF darbību likumība un pareizība

9.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, kura uzskata, ka 2016. gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

10.  atkārtoti pauž bažas par Revīzijas palātas novērtējumu attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu, kuros konstatētas būtiskas kļūdas, likumību un pareizību;

11.  ņem vērā, ka saskaņā ar Revīzijas palātas gada ziņojumā ietverto novērtējumu aplēstais kļūdu īpatsvars attiecībā uz astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF pārskatiem pakārtotajiem izdevumiem ir 3,3 %, kas liecina par nelielu samazinājumu salīdzinājumā ar 3,8 % 2014. un 2015. gadā, 3,4 % 2013. gadā un 3 % 2012. gadā;

12.  ņem vērā un pauž nožēlu par to, ka kļūdas tika atklātas 24 % no pārbaudītajiem darījumiem (35 no 143); ņem vērā projektu izlases rezultātus, proti, ka kļūdas tika atklātas 35 no 130 maksājumiem (27 %) un it sevišķi to, ka 26 maksājumi no 35 (74 %) tika atzīti par skaitļos izsakāmām kļūdām un ka 9 galīgie darījumi tika atļauti pēc visu ex ante pārbaužu veikšanas;

13.  ar bažām konstatē, ka divu skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumā Komisijas dienestu rīcībā bija pietiekama informācija no tās pārvaldības sistēmas, lai pirms izdevumu pieņemšanas novērstu, atklātu vai izlabotu kļūdu, kurai ir tieša pozitīva ietekme uz aplēsto kļūdu īpatsvaru, un tad kļūdu īpatsvars būtu bijis par 0,7 procentpunktiem mazāks, un ka ārējie revidenti vai uzraudzītāji neatklāja piecus kļūdainus darījumus;

14.  konstatē, ka attiecībā uz budžeta atbalstu un vairāku līdzekļu devēju projektiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas, piemērojot nosacīto pieeju, šādu projektu finansējuma veids un maksājumu modalitātes ierobežo to, cik lielā mērā darījumi ir pakļauti kļūdu iespējamībai; atkārtoti pauž savas nekliedētās bažas gan par Savienības līdzekļu apvienošanu ar citu līdzekļu devēju finansējumu, it sevišķi par to, ka Savienības līdzekļi nav paredzēti konkrētiem identificējamiem izdevumu posteņiem, gan par Palātas veiktā revīzijas darba ierobežojumiem, ko rada nosacītās pieejas piemērošana;

15.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz secīgiem koriģējošo pasākumu plāniem, jo īpaši publiskā iepirkuma jomā atkārtoti atklājas vienāda veida kļūdas, t. i., neatbilstība iepirkuma noteikumiem, proti, gadījumi, kad pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības tiek piešķirtas bez konkursa atlases procedūras, kad izdevumu nav bijis, kad ir bijuši neattiecināmi izdevumi vai trūkst apliecinošu dokumentu; konstatē, ka šīs kļūdas bija saistītas arī ar darījumiem un programmu aplēsēm, dotācijām un iemaksu līgumiem starp Komisiju un starptautiskām organizācijām; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk novērst trūkumus līgumu pārvaldībā, atlases procedūrās, dokumentu pārvaldībā un iepirkuma sistēmā;

16.  atkārtoti aicina Komisiju strādāt intensīvāk tieši šajās sadarbības jomās, pilnveidojot jau pieņemto koriģējošo pasākumu plānu, it sevišķi, ja skaitļos izsakāmas kļūdas liecina, ka starptautiskās organizācijas nav pienācīgi pārbaudījušas atbilstību līgumu noteikumiem, un pastāvīgi cenšoties uzlabot riska pārvaldības metodes, uzraudzības sistēmu vispārējo nostiprināšanu un uzņēmējdarbības nepārtrauktību;

17.  aicina DG DEVCO pievērst pienācīgu uzmanību kodēšanai un maksājumu uzraudzībai, lai iekļautos noteiktajos finanšu aprites un darba plūsmas termiņos;

Kontroles sistēmas efektivitāte

18.  atzinīgi vērtē DG DEVCO nemitīgos centienus uzlabot tā kontroles sistēmas īstenošanu, it sevišķi pievēršanos augsta riska jomām, kas saistītas ar līdzekļiem, uz kuriem attiecas netieša pārvaldība, ko īsteno starptautiskas organizācijas un attīstības aģentūras, un netieši pārvaldītām dotācijām; ņem vērā atrunas attiecināšanu arī uz netieši pārvaldītām dotācijām un programmu aplēsēm;

19.  atzīst, ka attīstības palīdzība bieži tiek sniegta sarežģītos, nestabilos vai kritiskos apstākļos, kas ir pakļauti kļūdu iespējamībai;

20.  atkārtoti aicina lielu uzmanību pievērst atkārtotajām nepilnībām, kas atklātas galveno kontroles darbību laikā, proti, tam, cik neaizsargātas ir ex ante pārbaudes, ko veic pirms projektu maksājumu veikšanas, un ārējo revīziju pārbaudes attiecībā uz izdevumiem; norāda, ka DG DEVCO pašlaik pārskata revīziju un apstiprinājumpārbaužu darba uzdevumus, lai iegūtu informāciju, kas ļauj veikt kvalitātes novērtējumu;

21.  atzinīgi vērtē to, ka jau piekto gadu atbilstīgi RER metodikai tika veikta atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) analīze, kas ir kļuvusi par svarīgu elementu, lai DG DEVCO pārliecinātos par pārskatu ticamību;

22.  atzinīgi vērtē to, ka DG DEVCO novērsa visas nepilnības, par kurām Eiropas Revīzijas palāta ziņoja 2013. gada pārskatā, tomēr norāda, ka RER novērtēšanas metode joprojām pieļauj pārāk plašas interpretācijas iespējas atsevišķos kļūdu īpatsvara aplēses gadījumos;

23.  ar ieinteresētību konstatē, ka 2016. gada RER analīzē pirmo reizi tika aplēsts, ka RER ir 1,7 %, kas ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa un apliecina lejupejošu tendenci kopš 2014. gada, proti, riskam pakļautā summa ir EUR 105 miljoni (jeb 1,9 % no 2016. gada izdevumiem) ar korekciju spēju jeb aplēstajām iespējamām korekcijām nākotnē EUR 25 miljonu apmērā (24 %), tomēr vienlaikus paturot prātā nepilnības, kuras atklājās iekasēšanas rīkojumu iegrāmatošanā grāmatvedības sistēmā; tomēr uzskata, ka būtu pastāvīgi jāpievērš īpaša uzmanība budžeta atbalsta darījumiem, ņemot vērā ar tiem saistīto augsto risku;

24.  atkārtoti pauž atbalstu tam, ka, ievērojot Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās par EAF pausto prasību pakāpeniski nostiprināt pārliecības gūšanu par pārskatu ticamību dažādo darbības procesu ietvaros, vispārējas atrunas vietā tagad tiks formulētas diferencētas atrunas, proti, i) atruna, pamatojoties uz kļūdu īpatsvariem attiecībā uz šādām četrām augsta riska jomām, kas apzinātas saistībā ar dotācijām tiešajā un netiešajā pārvaldībā, netiešajā pārvaldībā ar starptautiskām organizācijām un attīstības aģentūrām, kā arī programmu aplēsēs, un ii) specifiska un atjaunota atruna attiecībā uz Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (ĀMNF); mudina Komisiju turpināt uzlabot savus pārvaldības procesus atbilstīgi riska un finanšu apjomam un attiecīgā gadījumā iekļaut papildu nosacījumus;

25.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir saglabājusi savu atrunu attiecībā uz ĀMNF saistībā ar pārvaldību un ziņošanu par koriģējošiem pasākumiem līdzekļu pārvaldības ietvaros; atkārtoti aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar pīlāru novērtēšanu nolūkā nostiprināt ĀMNF pārvaldības un darbības uzraudzības kontroles sistēmu, lai aizsargātu EAF pret nelikumīgiem un nepareiziem izdevumiem; aicina Komisiju turpināt pilnveidot korektīvo pasākumu struktūru un efektivitāti līgumu līmenī;

26.  ņem vērā, ka kļūdu un pārkāpumu dēļ nepamatoti veikto maksājumu kompensēšanai tika atgūti EUR 14,16 miljoni;

27.  konstatē, ka kontroles izmaksas sasniedza EUR 280,17 miljonus jeb 4,26 % no DG DEVCO 2016. gadā veikto maksājumu kopējās summas; šajā saistībā uzskata, ka būtu regulāri jāstrādā pie kontroles darbību sistēmas vispārējās efektivitātes un to papildināmības ar labas pārvaldības principiem, lai panāktu pietiekamas garantijas;

28.  uzskata, ka ir jāuztur saskaņota kontroles stratēģija, kas nodrošina līdzsvaru starp partnervalstu apguves spēju, atbilstības noteikumu ievērošanu un ar darbības rezultātiem saistītajiem mērķiem, un tas būtu pienācīgi jāatspoguļo dažādo atbalsta operāciju pārvaldībā un atbalsta sniegšanas veidos;

29.  uzskata, ka ir būtiski, lai no EAF finansētiem infrastruktūras projektiem tiktu veikts neatkarīgs ex ante novērtējums, tajā ņemot vērā projektu sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, kā arī to pievienoto vērtību;

Uzraudzība un ziņošana par DG DEVCO darbības rezultātiem saistībā ar mērķu sasniegšanu

30.  aicina DG DEVCO būtiski uzlabot savas uzraudzības un darbības rezultātu paziņošanas procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek sistemātiski un regulāri uzraudzīti dažādajās darbības rezultātu sistēmās noteiktie galvenie rādītāji un ka augstākā līmeņa vadība laikus saņem atbilstīgu un uzticamu informāciju; uzsver, ka, izvērtējot attīstības mērķus, ir jāņem vērā gan sociālie un vides, gan ekonomiskie aspekti;

31.  uzskata, ka uzraudzības un ziņošanas regularitāte būtu jānosaka, ņemot vērā uzraugāmo mērķu būtību, rādītāju veidu un datu apkopošanas metodes, kā arī uzraudzības un ziņošanas vajadzības;

32.  aicina DG DEVCO kopā ar citām ārlietu ieinteresētajām personām turpināt izstrādāt savu komunikācijas stratēģiju un instrumentus, uzsverot galvenos sasniegumus, un vēl vairāk uzlabot EAF atbalstīto projektu vispārējo pamanāmību, lai sasniegtu plašāku publiku, sniedzot svarīgu informāciju par Savienības ieguldījumu globālu problēmu risināšanā;

33.  uzskata Savienības delegāciju sagatavotos 86 ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumus (EAMR) par lietderīgu ieguldījumu gan pārliecības gūšanā par pārskatu ticamību, gan katras Savienības delegācijas darbības rezultātu novērtēšanā, taču uzstāj, ka šajos ziņojumos izmantotajiem datiem ir jābūt uzticamiem; ņem vērā DG DEVCO pozitīvo tendenci saistībā ar Savienības delegāciju darbības rezultātiem, jo 21 no 24 galvenajiem darbības rādītājiem (KPI) 2016. gadā sasniedza mērķus (salīdzinot ar 20 rādītājiem 2015. gadā un 15 rādītājiem 2014. gadā), izņemot trīs KPI, kas saistīti ar "lēmumiem paredzēto finanšu prognožu precizitāti", "to maksājumu īpatsvaru, kas veikti trīsdesmit dienu termiņā" un "elastības procedūru ievērošanu darbinieku izmantošanai ES delegācijās";

34.  tomēr pauž bažas par to, ka 980 projekti no 3151 (31 %) tika atzīti par problemātiskiem un ka sešas Savienības delegācijas joprojām nav sasniegušas 60 % kritēriju attiecībā uz izpildītiem KPI; aicina Komisijas dienestus cieši uzraudzīt tās Savienības delegācijas, kas nesen ir sasniegušas 60 % mērķi vai tikai nedaudz pārsniedz 60 % mērķi, lai pilnveidotu un konsolidētu Savienības delegāciju tendenču analīzi;

35.  aicina DG DEVCO apsvērt iespēju pārskatīt vai atjaunināt 60 % kritēriju; atkārtoti norāda, ka varētu pārskatīt arī konkrētu KPI definīciju atkarībā no konstatēto problēmu veida vai katras Savienības delegācijas riska vides, lai atklātu jaunas uzlabojumu iespējas;

36.  norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai programmas būtu kalibrētas un ne pārlieku vērienīgas, jo tas apdraudētu palīdzības paredzamos rezultātus; aicina DG DEVCO Savienības delegācijās nodrošināt reālistiskus projektu termiņus atbilstīgi Savienības delegāciju darbības rezultātu uzraudzības konstatējumiem;

37.  uzskata, ka ir svarīgi, lai delegāciju vadītājiem arī turpmāk, piemēram, ad hoc vai reģionālo semināru laikā, tiktu regulāri atgādināta viņu lielā nozīme (papildus viņu politiskajiem pienākumiem) DG DEVCO pārliecības gūšanas par pārskatu ticamību konsolidēšanā un viņu vispārējā pārskatatbildība par projektu portfeļu pārvaldību, pieprasot atbilstīgu novērtējumu un izsverot dažādus komponentus, kas varētu izraisīt atrunas formulēšanu; ņem vērā, ka 2016. gadā neviena Savienības delegācija savā EAMR neformulēja nevienu atrunu;

38.  prasa Komisijai nekavējoties ziņot par konkrētajiem korektīvajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti gadījumā, ja projekts tiek novērtēts kā "sarkans projekts" divus gadus pēc kārtas, lai ātri pārskatītu projekta sākotnējo struktūru, pēc laika pārdalītu līdzekļus dzīvotspējīgākiem projektiem un vajadzībām vai pat izskatītu iespēju pārtraukt projektu;

Savienības trasta fondu pārraudzība un pārvaldība

Papildināmība un ietekme

39.  uzsver, ka pastāvīgi būtu jānodrošina šādu attīstības finanšu instrumentu saskaņotība un papildināmība ar EAF stratēģiju un Savienības attīstības politikas vispārējiem mērķiem;

40.  atzīst, ka Savienības trasta fondi tika izveidoti, lai resursu nepietiekamības gadījumā ātri politiski reaģētu uz konkrētām kritiskām situācijām vai smagām krīzēm, piemēram, migrācijas krīzi, vai uz nepieciešamību sasaistīt palīdzību, rehabilitāciju un attīstību;

41.  saprot, ka šādos apstākļos speciāli Savienības trasta fondi nodrošina elastību un virkni iespēju, kas apvieno ģeogrāfiskas un tematiskas intervences ar dažādu kanālu starpniecību;

42.  tomēr uzsver, ka Komisijai ir jānodrošina, ka šādi trasta fondi sniedz pievienoto vērtību esošajām darbībām, veicina Savienības ārējās darbības un maigās varas pamanāmības palielināšanu un novērš pārklāšanos ar citiem finanšu instrumentiem;

43.  konstatē, ka no visu Savienības trasta fondu kopējām saistībām (EUR 5026 miljoni 2017. gada novembrī) EUR 2403 miljonus nodrošina EAF, no tiem EUR 2290 miljoni ir paredzēti Savienības Ārkārtas trasta fondam Āfrikai (Āfrikas trasta fondam) un EUR 113 miljoni ir paredzēti Savienības Trasta fondam Centrālāfrikas Republikai (Bêkou trasta fondam);

44.  tomēr atgādina, ka ar šiem attīstības instrumentiem ir saistīts augsts risks un ka līdzšinējā pieredze to īstenošanā ir dažāda; uzsver, ka ir jānodrošina maksimāla pārredzamība un pārskatatbildība minēto instrumentu izmantošanā;

45.  atzinīgi vērtē Bêkou trasta fonda tiesas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2017; atzīst, ka, neraugoties uz dažiem trūkumiem, Bêkou trasta fonds bija cerīgs sākums, un konstatē, ka trasta fonds tika izveidots, ātri reaģējot uz nepieciešamību sasaistīt palīdzību, rehabilitāciju un attīstību; aicina Komisiju ievērot Revīzijas palātas ieteikumus par to, ka ir jāizstrādā vadlīnijas attiecībā uz palīdzības sniegšanai paredzētā mehānisma (trasta fonda vai cita mehānisma) izvēli; uzskata, ka šādās vadlīnijās ir jāatspoguļo ar trasta fondiem saistītie iespējamie riski un nelabvēlīgie aspekti un jāņem vērā pretrunīgā pieredze, kas gūta to līdzšinējā izmantošanā; pauž nožēlu par to, ka Bêkou trasta fonds nav būtiski uzlabojis vispārējo līdzekļu devēju koordināciju;

46.  aicina apzināt labāko praksi, lai sekmētu dažādo līdzekļu devēju divpusējās palīdzības un palīdzības instrumentu labāku koordinēšanu;

47.  atgādina, ka Savienības trasta fondu darbības jomas pamatā ir jābūt papildināmības nodrošināšanai, it sevišķi, lai atbilstīgi reaģētu uz partnervalstu pēckonflikta vai katastrofu seku vajadzībām un prioritātēm, vienlaikus maksimāli pievēršoties jomām, kurās ir vislielākā pievienotā vērtība un stratēģiskā ietekme;

48.  uzskata, ka gan atsevišķu valstu Savienības trasta fondi, gan Savienības trasta fondi, kas atbalsta vairāku valstu programmas, ir efektīvāki, ja tiem ir oficiāla un saskaņota pārvaldības struktūra, kura spēj sekmēt ieinteresēto personu viedokļus, vērtības un kopīgu rezultātu sistēmas;

49.  uzskata, ka ir svarīgi, lai Savienības trasta fondi būtu vērsti uz dalībvalstu, privātā sektora un citu līdzekļu devēju papildu līdzekļu mobilizāciju;

50.  uzsver, ka partnerības programmās ir jāpadziļina selektivitāte, pārraudzība un pārskatatbildība attiecībā uz Savienības trasta fondu sniegtajiem rezultātiem un ka ir jāizmanto provizorisks novērtējums par Savienības trasta fondu salīdzinošajām priekšrocībām attiecībā pret citiem palīdzības kanāliem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pilnīgu pārredzamību un datu pieejamību, kā arī skaidrus noteikumus par kontroli un uzraudzību;

Bêkou trasta fonds

51.  atzinīgi vērtē Bêkou trasta fonda izveidi un tā ieguldījumu starptautiskajā reakcijā uz krīzi Centrālāfrikas Republikā; atzīst, ka vairākos aspektos šo pirmo trasta fondu var uzskatīt par lielu pilotprojektu un ka ir jāizstrādā precīzāki norādījumi par sistēmiskajām problēmām saistībā ar līdzekļu devēju koordinēšanu, uzraudzību un novērtēšanu saskaņā ar sistemātiskāku pieeju, lai nodrošinātu garantijas;

52.  uzskata, ka vajag vairāk laika, lai pienācīgi izvērtētu Bêkou trasta fonda efektivitāti un gūtu papildu pieredzi no tā darbības īstenošanas;

53.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāveltī arī Savienības trasta fondu efektivitātei un politiskajai pārvaldībai, kā arī piešķirto līdzekļu galīgā izlietojuma garantiju un pārraudzības trūkumam;

54.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāveltī Bêkou trasta fonda ierobežotajai ietekmei uz koordināciju starp ieinteresētajām personām un ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai izmantotu gūto pieredzi saistībā ar EAF darbībām tādās jomās kā vairāku pušu ieguldījumu īstenošana un koordinēšana un atbildības par rezultātiem pārvaldība;

55.  pauž bažas par to, ka līdz šim dalībvalstu iemaksas Bêkou trasta fondā ir bijušas samērā mazas; aicina dalībvalstis vairāk iesaistīties, lai nodrošinātu, ka Bêkou trasta fonds sasniedz savus paredzētos politikas mērķus;

56.  uzskata, ka ar pienācīgu rūpību būtu jāpievēršas administratīvo izmaksu pārvaldībai, ņemot vērā kopējās iemaksas, lai aprēķinātu pilnas pārvaldības izmaksas un rastu veidus, kā maksimāli palielināt piešķirtā atbalsta daļu, kas nonāk pie maksājumu galasaņēmējiem;

57.  aicina Komisiju ieviest vispusīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka Parlaments veic politisku kontroli par šo jauno instrumentu vadību, pārvaldību un īstenošanu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt īpašas Savienības trasta fondu uzraudzības stratēģijas ar konkrētiem mērķiem, uzdevumiem un pārbaudēm;

Budžeta atbalsta darbību īstenošana

Attiecināmība un saistītie riski

58.  konstatē, ka 2016. gadā EAF finansētie budžeta atbalsta maksājumi atbilst EUR 644 miljoniem; konstatē, ka notiekošo budžeta atbalsta darbību skaits EAF ietvaros 2016. gadā ir 109 darbības ar 56 izmaksām;

59.  atzīst, ka Komisijai ir elastīgas iespējas novērtēt, vai ir ievēroti vispārējie attiecināmības nosacījumi, lai veiktu maksājumus partnervalstij (diferencēšana un dinamiska pieeja attiecināmībai), sakarā ar tiesību normu plašu interpretāciju, un pauž bažas par pārskaitīto līdzekļu galīgo izmantojumu un izsekojamības trūkumu gadījumā, ja Savienības līdzekļus apvieno ar partnervalsts budžeta resursiem;

60.  mudina Komisiju paplašināt uz rezultātiem vērstu budžeta atbalstu, labāk nosakot attīstības rezultātus, kas ir jāgūst katrā no budžeta atbalsta programmām un nozarēm, un, galvenais, uzlabot kontroles mehānismus saistībā ar saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomās; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta potenciālo izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvību, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgas kapacitātes; prasa izveidot izdevumu ķēdi, kurā nebūtu korupcijas; uzskata, ka valstīs, kuras saņem budžeta atbalstu, ir prioritāri saistīt šo atbalstu ar efektīvu korupcijas apkarošanu;

61.  atgādina, ka joprojām pastāv augsts resursu novirzīšanas risks un korupcijas un krāpšanas risks bieži ir saistīts ar publisko finanšu pārvaldību un reformām; atkārtoti norāda, ka šiem riskiem būtu jāvelta lielāka uzmanība, izstrādājot politiskos dialogus un stratēģiju nākotnes budžeta atbalsta līgumiem, it sevišķi, lai novērtētu valdības atsaucību un spēju piemērot reformas; norāda, ka ir rūpīgi jānovēro riski un ex ante un ex post kontroles darbību rezultāti;

62.  aicina Komisiju gadījumos, kad saistību skaidri noteiktie sākotnējie mērķi nav sasniegti un/vai kad ir apdraudētas Savienības politiskās un finansiālās intereses, tomēr nodrošināt, ka budžeta atbalsts un līdzekļu izmaksas tiek apturētas, samazinātas vai atceltas;

63.  atgādina, ka EAF ir jānodrošina maksimāla atvērtība un pārredzamība; atbalsta attiecīgas budžeta informācijas publiskošanu, lai veicinātu iekšēju un abpusēju pārskatatbildību pret visām ieinteresētajām personām, tostarp pret iedzīvotājiem;

Budžeta atbalsts, lai uzlabotu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikā

64.  uzsver iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas nozīmi jaunattīstības valstīs, jo tā samazina atkarību no attīstības palīdzības, uzlabo publisko pārvaldību un būtiski ietekmē valsts veidošanu; aicina nostiprināt īpašo iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas izmaksu nosacījumu izmantošanu labā pārvaldībā un attīstības līgumos;

65.  norāda, ka Komisija vēl nav efektīvi izmantojusi budžeta atbalsta līgumus, lai atbalstītu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikas valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem; tomēr ņem vērā, ka Komisijas jaunā pieeja palielināja šāda veida palīdzības potenciālu efektīvi atbalstīt iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu; aicina Komisiju tās budžeta atbalsta ziņojumos sniegt plašāku informāciju par budžeta atbalsta līgumu izmantošanu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanai;

66.  uzsver, ka nostiprinātas nodokļu sistēmas ne tikai palīdz nodrošināt paredzamākus ieņēmumus, bet arī stiprina valdību pārskatatbildību, veidojot tiešu saikni starp nodokļu maksātājiem un valdību; atbalsta to, ka Komisijas svarīgāko attīstības problēmjautājumu sarakstā, kurus risina ar budžeta atbalsta palīdzību, būtu jāietver iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas uzlabošana;

67.  norāda uz problēmām, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgām finanšu plūsmām; aicina Komisiju ievērot savas pamatnostādnes, kad tā izstrādā makroekonomikas un publisko finanšu pārvaldības novērtējumus par aspektiem, kas saistīti ar iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu, lai gūtu labāku priekšstatu par problemātiskākajiem jautājumiem, piemēram, nodokļu atvieglojumu, transfertcenu noteikšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apmēru;

68.  turklāt aicina Komisiju pastiprināt savas saistības cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā, samazinot savu finansiālo atbalstu melnajā sarakstā iekļautajām nodokļu oāzēm, izmantojot EAF līdzekļus, lai sarakstā iekļautajām valstīm, kuras veicina ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā, radītu stimulu ievērot Savienības taisnīgus nodokļu kritērijus;

69.  norāda, ka trūkst piemērotu uzraudzības instrumentu, ar kuru palīdzību iespējams novērtēt, cik lielā mērā budžeta atbalsts veicināja vispārējus uzlabojumus iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas jomā;

70.  uzskata, ka ir būtiski turpināt sekmēt taisnīgas un pārredzamas iekšzemes nodokļu sistēmas nodokļu politikas jomā, pastiprināt atbalstu pārraudzības procesos un struktūrās dabas resursu jomā un turpināt atbalstīt pārvaldības reformas, kas veicina ilgtspējīgu un pārredzamu dabas resursu izmantošanu;

71.  uzsver, ka biežāk jāpiemēro konkrēti iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas nosacījumi, jo tie skaidri sasaista budžeta atbalsta izmaksāšanu ar partnervalsts progresu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas reformu īstenošanā;

72.  mudina Komisiju paplašināt budžeta atbalstā iekļauto spēju veidošanu, jo tā rada stabilu pamatu ilgtermiņa ekonomiskajai un sociālajai pārveidei, kā arī palīdz mazināt būtiskus šķēršļus efektīvu valsts ieņēmumu iekasēšanai;

73.  aicina Komisiju attiecībā uz visiem pašreizējiem un turpmākajiem budžeta atbalsta līgumiem, kuros ietverts spēju veidošanas komponents saistībā ar iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu, palielināt partnervalstu informētību par šā atbalsta pieejamību un veicināt tā izmantošanu, it sevišķi, lai risinātu spēju veidošanas vajadzības, kurām vēl nav pievērsušies citi līdzekļu devēji;

Nepieciešamība paplašināt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām

74.  konstatē, ka EAF maksājumi starptautisku organizāciju īstenotiem vairāku līdzekļu devēju projektiem 2016. gadā sasniedza EUR 914 miljonus;

75.  uzskata, ka daudzpusējām attīstības finanšu iestādēm būtu jāstrādā pie apvienota finansējuma efektivitātes uzlabošanas, it sevišķi attiecībā uz papildināmību;

76.  uzsver, ka daudzpusējām attīstības bankām būtu koordinētā un saskaņotā veidā jāpalīdz nodrošināt nozaru finansējumu Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gadam noteikto vērienīgo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, it sevišķi, efektīvi izmantojot apvienoto finansējumu un piesaistot privātos līdzekļus, lai palielinātu palīdzības finansējuma efektivitāti un ietekmi;

77.  mudina Komisiju vairāk izmantot mikrofinansēšanas instrumentu, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu un efektīvu instrumentu cīņā pret nabadzību un vietējās ekonomikas uzlabošanā;

78.  atgādina, ka EAF finanšu instrumentiem ir jāpiesaista papildu investīcijas no privātā sektora; mudina Komisiju izstrādāt rīcības plānu, kas pievērstos šai vajadzībai, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par gūto progresu;

79.  aicina Komisiju nodrošināt gan pārredzamību, gan Savienības pamanāmību un nākamajos Komisijas ziņojumos sniegt papildu informāciju par projektiem, kurus pārvalda ar Savienības līdzekļu palīdzību; uzskata, ka būtu vēl vairāk jāpadziļina dialogs ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Pasaules Bankas grupu, lai uzlabotu kopīgu sadarbības instrumentu pārredzamību un vienkāršošanu;

80.  aicina Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi ne tikai datiem par NVO finansēšanu, bet arī sīkiem ziņojumiem par finansētajiem projektiem; pauž bažas par nesen paustajām apsūdzībām par pārkāpumiem pret dažām NVO; aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt situācijas attīstību un vajadzības gadījumā pārskatīt piešķirto finansējumu;

Jaunu globālu attīstības prioritāšu risināšana

Darbības problēmas un jauni dzinējspēki

81.  atzīst, ka ir jāizstrādā jaunas pieejas attīstības palīdzības instrumentu un saistīto nosacījumu plānošanai atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķu un jaunā Eiropas Konsensa par attīstību saistībām, lai reaģētu uz jauniem būtiski svarīgiem elementiem, piemēram, attīstības un humanitāro saikni, attīstības, migrācijas un mobilitātes saikni, klimata pārmaiņu saikni un miera un drošības saikni;

82.  uzsver, ka, ņemot vērā tālejošo attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamā finansējuma trūkumu, izšķiroša nozīme var būt privātajam sektoram; norāda, ka finansējuma apvienošana var būt lietderīgs mehānisms papildu resursu nodrošināšanai, ja tā izmantošana tiek pienācīgi pamatota, pievienotā vērtība apliecināta un tas atbilst attīstības efektivitātes principiem;

83.  tomēr norāda, ka EAF nevajadzētu pārsniegt to darbības jomu un ka jaunas saiknes veidošanai ar mērķi risināt jaunas problēmas nevajadzētu apdraudēt citu attīstības mērķu sasniegšanu, un to noteikšanai ir jābūt saistītai ar precīziem, skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, kas paredzēti, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem Komisijas noteiktiem kritērijiem;

84.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi labāk koordinēt dažādu līdzekļu devēju un atbalsta instrumentu sniegto palīdzību un uzlabot to sinerģiju; aicina dažādas ieinteresētās personas uzlabot darbību rezultātu sistēmu un praktisko rezultātu kvalitāti;

85.  atzīst radušos darbības sarežģījumus vai problēmas, it sevišķi saistībā ar vienprātības panākšanu, kad ir runa par liela līdzekļu devēju skaita koordinēšanu mainīgā sarežģītā situācijā un nepastāvīgu vajadzību kontekstā;

86.  uzskata, ka Savienības intervences svarīgākā prioritāte joprojām ir ieguldījumu veikšana nestabilās valstīs, bet uzskata arī, ka objektīva uzraudzības pieeja varētu vajadzības gadījumā novest pie finansējuma apturēšanas; uzskata, ka attiecībā uz nestabilām un konflikta valstīm ir jānostiprina rezultātu novērtēšana un to koplietošana;

87.  atbalsta centienus risināt attīstības rezultātu ilgtspējas jautājumus saistībā ar iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu, atbildību un politekonomiku;

88.  atgādina, ka klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras Savienība un valdības visā pasaulē; stingri aicina Komisiju īstenot savas saistības, kas balstītas uz Parīzes nolīgumu, lai nostiprinātu Savienības finansējuma saņemšanai nepieciešamos klimata jomas nosacījumus, proti, finansēt tikai klimata nosacījumiem atbilstīgus projektus, kas atspoguļo Savienības mērķus klimata jomā, un tādēļ būs nepieciešams palielināt atlases kritēriju konsekvenci;

89.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka uz Savienības biodegvielas ilgtspējības sertifikācijas sistēmu nevar pilnībā paļauties(27); uzsver iespējamās negatīvās sekas jaunattīstības valstīm, jo, kā norādījusi Revīzijas palāta, “Komisija nepieprasa, lai brīvprātīgo shēmu ietvaros tiktu pārbaudīts, vai shēmas sertificētās biodegvielas ražošana nerada nozīmīgus riskus ar negatīvu sociālekonomisko ietekmi, tādus kā zemes īpašumtiesību konflikti, piespiedu/bērnu darbs, slikti lauksaimnieku darba apstākļi un apdraudējums veselībai un drošībai”, un tādēļ prasa Komisijai risināt šo jautājumu;

90.  mudina politikas intervenču izstrādē integrēt ētikas dimensiju;

91.  uzsver, ka Savienības fondu, tostarp PEGASE (Mécanisme Palestino-européen de Gestion de l’Aide Socio-économique), finansētais izglītības materiāls atbilst Savienības izglītības ministru 2015. gada 17. martā Parīzē pieņemtajām kopējām brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtībām, kas sekmējamas ar izglītību; prasa Komisijai nodrošināt, ka Savienības līdzekļi tiek tērēti saskaņā ar UNESCO izstrādātiem miera un iecietības standartiem izglītībā;

Attīstības un migrācijas saiknes īstenošana

92.  konstatē, ka 2016. gadā tika apstiprināti 106 projekti ar kopējo vērtību EUR 1589 miljonu apmērā — līgumi noslēgti par EUR 594 miljoniem un izmaksāti EUR 175 miljoni — nolūkā panākt migrācijas plūsmu labāku pārvaldību un risināt neatbilstīgas migrācijas cēloņus ar Āfrikas trasta fonda un saistīto reģionālo logu starpniecību; ņem vērā, ka viens no atrunātajiem mērķiem attiecas uz "labi pārvaldītiem migrācijas politikas virzieniem";

93.  aicina Komisiju strukturēti ziņot par Āfrikas trasta fonda ietvaros uzsākto programmu ietekmi, it sevišķi saskaņā ar Savienības uz rezultātiem vērsto uzraudzību un Āfrikas trasta fonda rezultātu sistēmu, lai uzsvērtu kopīgos sasniegumus;

94.  šajā saistībā ņem vērā arī, ka Eiropas ārējo investīciju plāna ietvaros jaunais Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai pievērsīsies Subsahāras Āfrikas valstīm, kam EAF ir nodrošinājis EUR 400 miljonus;

95.  atbalsta ĀKK ietekmes palielināšanas finansējuma programmu, kas ir ĀKK ieguldījumu mehānisma atsevišķs logs ar EUR 300 miljoniem, lai sasniegtu kopējo kapacitātes summu EUR 800 miljonu apmērā nolūkā pievērsties mērķtiecīgiem projektiem, tieši risinot migrācijas pamatcēloņus un kļūstot par periodiski atjaunojamu fondu;

96.  konstatē, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) ar ĀKK ieguldījumu mehānismu galvenokārt atbalsta projektus, kas sekmē privātā sektora attīstību, savukārt atbilstīgus publiskā sektora projektus izskata arī ĀKK migrācijas pasākumu kopuma ietvaros; atzinīgi vērtē jaunu partnerattiecību attīstīšanu EIB pārvaldītā ĀKK ieguldījumu mehānisma kontekstā; tomēr aicina EIB sniegt papildu informāciju par sviras efekta komponentiem, proti, attiecīgajām daļām no pašu kapitāla un no Savienības publiskā finansējuma vai citām daudzpusējām attīstības bankām, kā arī atmaksājumiem, kas atkārtoti ieguldīti ĀKK ieguldījumu mehānisma darbībā;

97.  atbalsta Komisiju, lai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejā izstrādātu migrācijas kodeksu nolūkā palielināt attiecīga finansējuma efektīvu izmantošanu un izsekojamību;

Virzoties uz jaunu partnerību ĀKK

98.  sagaida, ka to pilnībā informēs un ar to apspriedīsies attiecībā uz 11. EAF vidusposma pārskatīšanu, kurā ir paredzēts ņemt vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jauno Eiropas Konsensu par attīstību, bet kurā arī būtu pilnībā jāievēro attīstības efektivitātes principi, ko atkārtoti apstiprināja Nairobi augstākā līmeņa sanāksmē par globālo partnerību, jo īpaši saņēmējvalstu kopīgā atbildība par prioritātēm;

99.  atkārtoti prasa iekļaut EAF finansējumu Savienības vispārējā budžetā.

2.2.2018

Attīstības komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2146(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Doru-Claudian Frunzulică

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  piekrīt budžeta atbalsta izmantošanai, tomēr mudina Komisiju labāk definēt un skaidri novērtēt katrā gadījumā sasniedzamos attīstības rezultātus un, galvenais, pastiprināt kontroles mehānismus attiecībā uz saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomā; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta potenciālo izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvību, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgas kapacitātes; ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 35/2016 par to, kā tiek izmantots budžeta atbalsts, lai uzlabotu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikā, kurā konstatēts, ka Komisijas veiktās ex ante analīzes par iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu nav pietiekami detalizētas un neatbilst pašas izstrādātajām pamatnostādnēm, ka Komisijai bieži vien neizdodas novērtēt atbrīvojumus no nodokļa un nelikumīgas kapitāla aizplūdes un ka tā pienācīgi neņem vērā ieņēmumus no ieguves nozares un to, vai ir samaksāta atlīdzība par piekļuvi dabas resursiem; pauž bažas par to, ka Komisija nelielā apmērā un dažkārt neatbilstīgi izmanto iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas nosacījumus nolīgumos par budžeta atbalstu;

2.  pauž nožēlu par to, ka EAF izdevumos ir konstatēta atkārtota iepirkuma noteikumu neievērošana(28);uzsver, ka tā ir iesīkstējusi problēma, uz kuru Eiropas Revīzijas palāta norāda jau gadiem ilgi; aicina Komisiju risināt šo problēmu, kas saistībā ar paātrinātām iepirkuma procedūrām ES un Āfrikas Ārkārtas trasta fondā draud kļūt vēl aktuālāka;

3.  ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 11/2017 par ES trasta fondu Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”; atzīst, ka, neraugoties uz dažiem trūkumiem, trasta fonds bija cerīgs sākums, un konstatē, ka trasta fonds tika izveidots, ātri reaģējot uz nepieciešamību sasaistīt palīdzību, rehabilitāciju un attīstību; aicina Komisiju ievērot Revīzijas palātas ieteikumus par to, ka ir jāizstrādā vadlīnijas attiecībā uz palīdzības sniegšanai paredzētā mehānisma (trasta fonda vai cita mehānisma) izvēli; uzskata, ka šādās vadlīnijās ir jāatspoguļo ar trasta fondiem saistītie iespējamie riski un nelabvēlīgie aspekti un jāņem vērā pretrunīgā pieredze, kas gūta to līdzšinējā izmantošanā; pauž nožēlu par to, ka trasta fonds nav būtiski uzlabojis vispārējo līdzekļu devēju koordināciju;

4.  sagaida, ka Parlamentu pilnībā informēs un ar to apspriedīsies attiecībā uz 11. EAF vidusposma pārskatīšanu, kurā ir paredzēts ņemt vērā ilgtspējīgas attīstības programmu “Agenda 2030” un jaunu Eiropas konsensu attīstības jomā, bet kurā arī būtu pilnībā jāievēro attīstības efektivitātes principi, kurus atkārtoti apstiprināja Nairobi augstākā līmeņa sanāksmē par globālo partnerību, jo īpaši saņēmējvalstu līdzatbildība par prioritātēm;

5.  uzsver, ka, ņemot vērā tālejošo attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamā finansējuma trūkumu, izšķiroša nozīme var būt privātajam sektoram; norāda, ka finansējuma apvienošana var būt lietderīgs mehānisms papildu resursu nodrošināšanai, ja tā izmantošana tiek pienācīgi pamatota, pievienotā vērtība apliecināta un tas atbilst attīstības efektivitātes principiem.

6.  aicina Komisiju attīstības jomā iekļaut uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu “vairāk par vairāk” un ņemot piemēru no Eiropas kaimiņattiecību politikas; uzskata — jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, korupcijas apkarošanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības puses; uzsver, ka šāda pozitīva nosacījumu izvirzīšanas pieeja kopā ar stingru koncentrēšanos uz lauku kopienām paredzētu maza mēroga projektu finansēšanu var radīt reālas izmaiņas un garantēt, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota ilgtspējīgāk; turpretī stingri nosoda jebkādus centienus attiecībā uz atbalsta sniegšanu izvirzīt nosacījumus par robežkontroli;

7.  pauž bažas saistībā ar Eiropas Revīzijas palātas paziņojumu(29) par nopietno risku, ka Savienība nesasniegs savu mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājuma integrēšanu visā Savienības budžetā un 20 % izdevumu izlietošanu ar klimatu saistītiem pasākumiem;

8.  pauž bažas par Eiropas Revīzijas palātas konstatējumu, ka uz Savienības biodegvielas ilgtspējības sertifikācijas sistēmu nevar pilnībā paļauties(30);uzsver iespējami negatīvās sekas, kas tiks radītas jaunattīstības valstīm, kā to norādījusi Revīzijas palāta: “Komisija nepieprasa, lai brīvprātīgo shēmu ietvaros tiktu pārbaudīts, vai shēmas sertificētās biodegvielas ražošana nerada nozīmīgus riskus ar negatīvu sociālekonomisko ietekmi, tādus kā zemes īpašumtiesību konflikti, piespiedu/bērnu darbs, slikti lauksaimnieku darba apstākļi un apdraudējums veselībai un drošībai”.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Doru-Claudian Frunzulică, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, György Hölvényi, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleftherios Synadinos, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ádám Kósa, Paul Rübig, Judith Sargentini, Adam Szejnfeld

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Lambert, Miroslav Mikolášik

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17

+

ALDE

Charles Goerens

NI

Eleftherios Synadinos

PPE

György Hölvényi, Ádám Kósa, Miroslav Mikolášik, Paul Rübig, Adam Szejnfeld, Bogdan Brunon Wenta

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Elly Schlein

Verts/ALE

Jean Lambert, Judith Sargentini

0

-

4

0

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D'Ornano

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey

PPE

Joachim Zeller

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

19.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Benedek Jávor, Barbara Kappel, Wolf Klinz, Arndt Kohn, Miroslav Poche, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Marco Valli, Derek Vaughan

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerben-Jan Gerbrandy, Brian Hayes, Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Wolf Klinz

EFDD

Marco Valli

ENF

Barbara Kappel

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Dennis de Jong

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Brian Hayes, Andrey Novakov, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt

S&D

Inés Ayala Sender, John Howarth, Arndt Kohn, Miroslav Poche, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Benedek Jávor, Bart Staes

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

  OV C 322, 28.09.2017., 281. lpp.

(2)

  OV C 322, 28.09.2017., 289. lpp.

(3)

  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(4)

  OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(5)

  OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(6)

  OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(7)

  OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(8)

  OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(9)

  OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(10)

  OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(11)

  OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(12)

  OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(13)

  OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(14)

  OV C 322, 28.09.2017., 281. lpp.

(15)

  OV C 322, 28.09.2017., 289. lpp.

(16)

  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(17)

  OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(18)

  OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.

(19)

  OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(20)

  OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(21)

  OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(22)

  OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(23)

  OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.

(24)

  OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.

(25)

  OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(26)

  OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.

(27)

  Īpašais ziņojums Nr. 18/2016 “ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”.

(28)

Revīzijas palātas 2016. finanšu gada pārskats par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda.

(29)

Īpašais ziņojums Nr. 31/2016 “Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt”.

(30)

Īpašais ziņojums Nr. 18/2016 “ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. aprīlisJuridisks paziņojums