Procedūra : 2017/2188(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0130/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0130/2018

Debates :

PV 18/04/2018 - 10
CRE 18/04/2018 - 10

Balsojumi :

PV 18/04/2018 - 12.17
CRE 18/04/2018 - 12.17

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0122

ZIŅOJUMS     
PDF 959kWORD 109k
28.3.2018
PE 612.401v02-00 A8-0130/2018

par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi

(2017/2188(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Joachim Zeller

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi

(2017/2188(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0299/2017)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā 2018. gada ... lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija(5), un rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir minētā lēmuma neatņemama daļa,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05940/2018 – C8-0042/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0130/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

B.  tā kā Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegta informācija par problemātiskiem jautājumiem saistībā ar līdzekļu izlietošanu, kas ir noderīga Parlamentam, īstenojot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pilnvaras;

C.  tā kā Parlamenta secinājumi par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem ir neatņemama daļa no Parlamenta iepriekšminētā 2018. gada ... lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija;

I daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 21/2016 “ES pirmspievienošanās palīdzība administratīvās spējas stiprināšanai Rietumbalkānos: metarevīzija”

1.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu metarevīzijas veidā, kas sniedz pārskatu par to, kā Komisija pārvalda pirmspievienošanās palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Kosovai, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Melnkalnei un Serbijai, un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

2.  atzīst, ka Komisijai nākas darboties grūtā politiskā situācijā un tā saskaras ar daudziem trūkumiem līdzekļu saņēmēju valsts pārvaldes iestādēs, tādiem kā pārmērīga birokrātija, liela darbinieku mainība, zema efektivitāte, pārskatatbildības trūkums un korupcija;

3.  aicina visas ieinteresētās personas gan pievērst īpašu uzmanību kvalitatīvu valsts stratēģiju, kā arī valsts un reģionālu programmu izstrādei, kuras ietvertu skaidrus, reālistiskus un izmērāmus mērķus, gan labāk sasaistīt programmu izstrādi saņēmējvalstīs ar šīm stratēģijām un attiecīgajiem vajadzību novērtējumiem;

4.  atbalsta darbu, ko Rietumbalkānu valstu iestādes veic labas pārvaldības galvenajās jomās un valsts pārvaldes reformas īstenošanas nolūkā, tostarp finanšu kontroles jomā saistībā ar publisko finanšu pārvaldību; aicina visus dalībniekus pastiprināt izstrādes vai konsolidācijas darbu saistībā ar stratēģijām, kuras paredzētas, lai koordinētu publisko finanšu pārvaldības reformas īstenošanu;

5.  uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir pastiprināt nosacītības principa piemērošanu, īpaši iepriekš pārbaudot — ar konkrētu izmērāmu kritēriju palīdzību — saņēmēja spēju veikt augstas kvalitātes projektam nepieciešamās darbības;

6.  pauž nožēlu par to, ka aptuveni puse no Savienības finansētajiem projektiem, kas paredzēti valsts pārvaldes reformas un tiesiskuma stiprināšanai, nav bijuši ilgtspējīgi; uzsver, ka ir svarīgi attīstīt ilgtspējību, īpaši projektiem, kas paredzēti administratīvās spējas stiprināšanai; pauž nožēlu par to, ka ilgtspējība daudzos gadījumos netika nodrošināta tādu iekšēju faktoru dēļ kā budžeta līdzekļu vai darbinieku trūkums un — kas vēl svarīgāk — saņēmēja politiskās gribas trūkums reformēt iestādes; aicina Komisiju izvērst tālāk sasniegumus, kas gūt veiksmīgos projektos ar skaitļos izsakāmu pievienoto vērtību, un nodrošināt projektu ilgtspējību un dzīvotspēju, izvirzot to kā vienu no projektu priekšnoteikumiem IPA II īstenošanā;

7.  uzskata, ka joprojām pastāv iespējas veikt uzlabojumus, lai atsevišķas svarīgākās jomas, tādas kā tiesiskuma ievērošana, valsts pārvaldes reforma un laba pārvaldība, paceltu Savienības standartu līmenī; uzskata, ka šīm jomām sniegtā palīdzība būtu jāpalielina un tai vajadzētu būt efektīvākai un orientētai uz ilgtspējību, ņemot vērā ciešo saikni ar paplašināšanās stratēģiju un politiskiem kritērijiem;

8.  aicina Komisiju prioritārā kārtā galveno uzmanību pievērst cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību, stimulēt prokuratūras darbu, kā arī pārredzamības un integritātes prasību izstrādi valsts pārvaldē; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga ilgstošāka un stingrāka stratēģija, kā arī stingrāka valsts iestāžu politiskā apņemšanās, lai nodrošinātu ilgtspējīgus rezultātus šajā ziņā;

II daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 24/2016 “Jāpastiprina centieni, lai uzlabotu informētību par valsts atbalsta noteikumiem kohēzijas politikas jomā un panāktu atbilstību tiem”

9.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

10.  ar gandarījumu norāda, ka Komisija īstenos lielāko daļu ieteikumu;

11.  uzsver, ka visiem attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem un jo īpaši DG COMP un DG REGIO ir jābūt pieejai visām Komisijas dienestu datubāzēm, kas ļautu tiem efektīvi pildīt pienākumus;

12.  aicina Komisiju pārskatīt atteikšanos īstenot 4.b ieteikumu, jo šis atteikums var apdraudēt Savienības finanšu interešu aizsardzību;

13.  var saprast Komisijas nevēlēšanos ieviest dzīvē 4.d ieteikumu, kamēr dalībvalstu izraudzītas alternatīvas metodes ir tikpat efektīvas kā centrāls reģistrs de minimis atbalsta uzraudzībai; aicina Komisiju nodrošināt, lai tas tā būtu;

14.  ir pārliecināts, ka dalībvalstīm pirms nozīmīgu projektu uzsākšanas ir ārkārtīgi svarīgi, lai piemērojamo valsts atbalsta noteikumu jomā pastāvētu juridiskā noteiktība, jo skaidri un saskaņoti noteikumi var veicināt kļūdu īpatsvara mazināšanos šajā jomā;

15.  aicina Komisiju nodrošināt, ka valsts revīzijas iestādes pirms ikgadējā kontroles ziņojuma iesniegšanas ir iepazinušās ar attiecīgajiem valsts atbalsta noteikumiem un pārbaudījušas tos;

16.  šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada martā DG COMP un DG REGIO vienojās par kopīgas rīcības plānu valsts atbalsta jomā; norāda, ka šis rīcības plāns sākotnēji ietvēra sešas šādas darbības ar mērķi veicināt informētību un uzlabot zinātību valsts atbalsta jomā visās dalībvalstīs: labas prakses noteikšana un izplatīšana, apmācības kursi valsts atbalsta speciālistiem, konkrētām valstīm paredzēti darbsemināri, semināri speciālistiem, jautājumu un atbilžu datubāzes turpmākā attīstība (EKT-EP tīkls), kā arī valsts atbalsta informācijas datubāzes izstrāde; kopš 2016. gada Komisija arī piedāvā specializētu mācību moduli;

17.  atzinīgi vērtē arī to, ka līdz 2016. gada janvārim DG COMP bija noorganizējis apmācības kursus par valsts atbalstu un infrastruktūru Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Rumānijā un Slovākijā;

18.  piekrīt Revīzijas palātas aicinājumam izveidot centralizētu Savienības mēroga datubāzi, kurā attiecīgās dalībvalstu iestādes varētu noskaidrot tādu uzņēmumu identitāti, uz kuriem attiecas valsts atbalsta atgūšanas rīkojumi, kā arī atbalsta atgūšanas procedūras statusu; uzskata, ka šāda datubāze varētu būt nozīmīga turpmākas riska analīzes veikšanai;

III daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 29/2016 “Vienotais uzraudzības mehānisms — labs sākums, bet vajadzīgi turpmāki uzlabojumi”

19.  atgādina šādus juridiskos pamatus:

a)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. panta 1. punktu: “1. Revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Tā pārbauda arī visu Savienības izveidoto struktūru ieņēmumu un izdevumu pārskatus, ciktāl attiecīgais izveides akts neaizliedz šādu pārbaudi.

Revīzijas palāta nodod Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Atzinumam var pievienot īpašus izvērtējumus par katru no Savienības galvenajām darbības jomām.”;

b)  Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (Protokols Nr. 4, kas pievienots LES un LESD) 27. pantu: “27.1. ECB un valstu centrālo banku pārskatus pārbauda ECB Padomes ieteikti un Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Revidenti ir pilnvaroti pārbaudīt visus ECB un valstu centrālo banku grāmatvedības dokumentus un pārskatus un iegūt pilnīgu informāciju par to darījumiem.

27.2. Šā līguma [LESD] 287. pants atteicas tikai uz ECB vadības darbības efektivitātes pārbaudi”.;

c)  20. panta 1. un 7. punktu Padomes Regulā ES Nr. 1024/2013(7), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību: “1. ECB atbild par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šo nodaļu. 7. Kad Eiropas Revīzijas palāta pārbauda ECB vadības darbības efektivitāti saskaņā ar ECBS statūtu un ECB statūtu 27.2. pantu, tā arī ņem vērā uzraudzības uzdevumus, kas ECB ir uzticēti ar šo regulu.”;

20.  atbalsta Revīzijas palātas secinājumus un atzinīgi vērtē to, ka ECB ir pieņēmusi Revīzijas palātas ieteikumus(8);

21.  tomēr pauž bažas Eiropas Savienības augstāko revīzijas iestāžu (ARI) Kontaktkomitejas ziņojumu, kur salīdzinātas 27 (no 28) Savienības valstu augstāko revīzijas iestāžu tiesības veikt banku uzraudzītāju revīziju; pauž nožēlu par to, ka pieņemtajā paziņojumā ir norādīts, ka revīzijas tvēruma pārrāvums ir radies tajās eurozonas valstīs, kur valstu ARI iepriekšējās pilnvaras revidēt valsts banku uzraudzības iestādes nav aizstātas ar līdzīga līmeņa revīzijas pilnvarām, kas dotu Revīzijas palātai tiesības revidēt ECB uzraudzības darbības(9);

22.  uzsver, ka tas jau paudis bažas savā 2016. gada 10. marta rezolūcijā par banku savienību — 2015. gada ziņojums(10);

23.  pauž nožēlu par to, ka informācijas pārredzamība uzraudzītajām struktūrām ir zināmā mērā ierobežota, ņemot vērā ECB pieņemto pieeju attiecībā uz publiskošanu, un tāpēc uzraudzītās struktūras nevarēja pilnībā izprast pārbaudes procesa un prudenciāla novērtējuma iznākumu; uzsver, ka Revīzijas palāta ir paudusi bažas par pārredzamības trūkumu, kas, pēc tās domām, varētu palielināt “uzraudzības patvaļas risku”;

24.  norāda, ka jebkādas uzraudzības kontroles trūkums par bankas atrašanos riska pozīcijā attiecībā uz nelikvīdām “3. līmeņa darbībām”, tostarp “toksiskiem” aktīviem un atvasinātajiem instrumentiem, izraisīja uzraudzības funkcijas asimetrisku izpildi; uzskata, ka spēcīgi aizspriedumi pret kredītriskiem salīdzinājumā ar tirgus riskiem un operacionālajiem riskiem, kas izriet no spekulatīvām finanšu darbībām, izraisīja to, ka lielas investīciju bankas nonāca labvēlīgākā situācijā nekā komercbankas, radot šaubas par šim veikto visaptverošo novērtējumu pareizību un ticamību; pauž bažas par Uzraudzības valdes priekšsēdētājas Danièle Nouy nesenajiem paziņojumiem ECB grūtībām un nespēju veikt pienācīgu to pozīciju novērtējumu, kuras saistītas ar šiem sarežģītajiem un riskantajiem produktiem;

25.  norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem par to, ka ECB monetārā politika un uzraudzības funkcijas faktiski nav organizatoriski nošķirtas, kā arī nav skaidru un stingru pārvaldības noteikumu, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktus, kas pastiprina bažas par neizbēgamo interešu konfliktu starp ECB lomu euro stabilitātes saglabāšanā un lielo Eiropas kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību;

26.  atbalsta Revīzijas palātas konstatējumu par nepieciešamību nodrošināt riska analīzi par kopēju pakalpojumu izmantošanu uzdevumiem, kas saistīti ar ECB monetāro politiku un uzraudzības funkcijām;

27.  šajā sakarā pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu par to, ka ECB sniegtās informācijas līmenis bija tikai daļēji pietiekams, lai novērtētu ar VUM pārvaldības struktūru saistīto darbību efektivitāti, kopējo uzraudzības komandu darbu un klātienes pārbaudes; uzsver, ka tādēļ revīzija netika veikta svarīgās jomās;

28.  no pārskatatbildības viedokļa uzskata par nepieņemamu to, ka revidējamā vienība, proti, ECB, vēlas pati izlemt, kuriem dokumentiem ārējie revidenti var piekļūt(11); tādēļ aicina ECB pilnībā sadarboties ar Revīzijas palātu kā ārēju revidentu un sniegt Revīzijas palātai pilnīgu piekļuvi informāciju, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšminētajiem noteikumiem;

29.  aicina Revīzijas palātu informēt Parlamenta kompetento komiteju par to, vai risinājums problēmai saistībā ar piekļuvi informācijai tiks rasts līdz 2018. gada novembrim;

30.  atzinīgi vērtē pastāvošo kārtību, kādā ECB iesniedz ziņojumus Parlamentam(12); tomēr uzskata, ka šī kārtība nevar aizstāt Revīzijas palātas revīzijas;

31.  atgādina, ka Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim bija jāpublicē pārskats to, kā tiek piemērota Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko ECB uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību; pauž nožēlu par to, ka tas nav noticis;

32.  tādēļ aicina Komisiju šo ziņojumu pabeigt pēc iespējas drīz;

IV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 30/2016 “ES atbalsta efektivitāte prioritārajām nozarēm Hondurasā”

33.   atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, atbalsta ziņojumā paustos ieteikumus un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus; ņem vērā arī Komisijas atbildes;

34.   ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas ziņojumu ļoti labi uzņēmusi gan Hondurasas valdība, gan Komisija un ka Revīzijas palātas konstatētās problēmas, kā arī risinājumi bijuši ļoti noderīgi Hondurasas un Savienības politiskā dialoga stiprināšanā;

35.  norāda, ka patlaban attiecības starp Hondurasu un Centrālameriku, kā arī Savienību pilnībā balstās uz 2012. gadā noslēgto asociācijas nolīgumu, kas ietver spēcīgu ilgtermiņa saikni, kuras pamatā ir savstarpēja uzticība un kopīgo vērtību un principu aizsardzība; norāda, ka ar nolīgumu ir paredzēti trīs galvenie darbības pīlāri: politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība; jo īpaši norāda, ka nolīgumā abas puses apņēmās ieviest pasākumus, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas attīstību, ņemot vērā abpusējās intereses, piemēram, nabadzības izskaušanu, darbvietu radīšanu un taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību;

36.  uzsver, ka līdz šim 21 dalībvalsts ir ratificējusi nolīgumu; cer, ka valstis, kas joprojām to nav parakstījušas, to izdarīs pēc iespējas drīzāk, jo trīs pīlāru pilnīga piemērošana stiprinās politiskā dialoga attīstību, ļaus efektīvi piešķirt finanšu resursus un noteikti nodrošinās to, ka ES palīdzība ir efektīva Hondurasas atjaunošanas un pārveides jomā;

37.  norāda, ka Hondurasa ir Centrālamerikas valsts, kas vislielāko attīstības palīdzību saņem no Savienības, ka Savienības atbalsts ir ceturtais lielākais no divpadsmit galvenajiem līdzekļu devējiem Hondurasai un sasniedz 11 % no kopējās oficiālās attīstības palīdzības, kuru saņem valsts; uzsver, ka kopējais piešķīrums no EUR 223 miljoniem laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir sasniedzis EUR 235 miljonus laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam;

38.  tomēr ar bažām norāda, ka Savienības finansiālais ieguldījums pētītajā laikposmā sasniedza tikai 0,2 % no valsts IKP, un šī procentuālā daļa ir ievērojami zemāka nekā pārējiem līdzekļu devējiem, jo īpaši ASV;

39.  norāda arī, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem pēc pasaules ekonomikas krīzes Hondurasā ekonomikas ziņā bijusi vērojama mērena atlabšana, kuru veicinājuši publiskie ieguldījumi, eksports un lielie ieņēmumi no naudas pārvedumiem, ļaujot sasniegt izaugsmi 3,7 % apmērā 2016. gadā un 3,5 % apmērā 2017. gadā;

40.  tomēr uzsver, ka, lai gan ekonomikas perspektīvas ir cerīgas un neraugoties uz valdības un līdzekļu devēju centieniem, Hondurasā joprojām ir visaugstākais nabadzības un ekonomiskās nevienlīdzības līmenis Latīņamerikā, jo 2016. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem gandrīz 66 % iedzīvotāju dzīvojuši nabadzībā, saglabājas vispārēja vardarbība, korupcija un nesodāmība; norāda — lai arī slepkavību skaits pēdējos gados ir samazinājies, to līmenis joprojām ir viens no augstākajiem pasaulē un augstākais Latīņamerikā; turklāt uzsver, ka joprojām pastāv nopietnas grūtības un problēmas saistībā ar pamatvajadzību nodrošināšanu, nodarbinātības iespējām, dabas resursiem, piemēram, zemi, iztikas līdzekļiem un ka sievietes, pirmiedzīvotāji un afrikāņu diaspora ir iedzīvotāji, kas ir visneaizsargātākie pret cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri rodas nevienlīdzības dēļ;

41.  ar īpašām bažām uzsver, ka Hondurasa joprojām ir viena no pasaulē bīstamākajām valstīm attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī vides tiesību aizstāvjiem un šīs tiesības daudzos gadījumos ir cieši saistītas; norāda, ka saskaņā ar organizācijas “Global Witness” datiem kopš 2009. gada Hondurasā nogalināti vismaz 123 zemes un vides aizstāvības aktīvisti un daudzi no tiem bija pirmiedzīvotāju un lauku kopienu dalībnieki, kas iebilda pret liela mēroga projektiem savā teritorijā, piemēram, Berta Cáceres, kuras slepkavība joprojām nav atklāta; aicina Komisiju regulāri un rūpīgi pārraudzīt, lai Savienības un Hondurasas sadarbība nekādā ziņā nekaitētu Hondurasas iedzīvotāju cilvēktiesībām; saistībā ar to atkārtoti norāda uz Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) nozīmību steidzama tieša finansiāla un materiāla atbalsta sniegšanā apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem un uz tā ārkārtas fonda nozīmību, kurš ļauj Savienības delegācijām piešķirt tiešas ad hoc dotācijas šiem aizstāvjiem; turklāt aicina Komisiju veicināt tādu Savienības pamatnostādņu efektīvu piemērošanu, kas attiecas uz cilvēktiesību aizstāvjiem, pieņemot vietējās stratēģijas to pilnīgai ieviešanai praksē un sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām jau ir pieredze šajā jomā;

42.  ar lielām bažām norāda uz nopietniem incidentiem, kas notikuši Hondurasā pēc vēlēšanām 2017. gada 26. novembrī; norāda, ka Eiropas un starptautiskie cilvēktiesību un plašsaziņas tīkli ir nosodījusi nesamērīgo un dažkārt nāvējošo spēka lietošanu no valsts drošības spēku puses pret demonstrantiem, kā arī citus uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem pēcvēlēšanu krīzes laikā, un cilvēktiesību organizācijas ir reģistrējušas, ka ir tikuši nogalināti 30 cilvēki (21 no kuriem nogalinājusi militārā policija (PMOP)), 232 cilvēki tikuši ievainoti un 1085 — aizturēti; norāda, ka ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Hondurasā ir dokumentējis vairāk nekā 50 gadījumus, kad notikusi iebiedēšana un vajāšana, kas vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kopienu vadītājiem un žurnālistiem; norāda, ka, reaģējot uz situāciju, Hondurasas valdība ir paziņojusi, ka tiks izveidota Cilvēktiesību ministrija, kas strādās neatkarīgi no pašreizējās Cilvēktiesību, taisnīguma, pārvaldības un decentralizācijas ministrijas un kas sāka darboties 2018. gada 27. janvārī; aicina EĀDD pastiprināt Savienības atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un sekmēt politisko dialogu, kā arī prasīt, lai Hondurasas valdību pildītu savus pienākumus un pienākumu uzturēt mieru un garantēt drošību saviem iedzīvotājiem;

43.  atgādina, ka ir svarīgi, lai arī Savienības dalībvalstu privātā sektora pārstāvji ievērotu cilvēktiesības un stingrākos sociālos un vides standartus, ņemot vērā vismaz Eiropas standartus šajā jomā; aicina Savienību un tās dalībvalstis turpināt aktīvi piedalīties ANO darbā, lai izveidotu starptautisku līgumu, kas nodrošina korporāciju atbildīgumu par iesaistīšanos cilvēktiesību pārkāpumos;

44.  atgādina, ka 2009. gada valsts apvērsums ļoti negatīvi ietekmēja valsti, jo tās sociāli ekonomiskā izaugsme ievērojami palēninājās, netika sniegta starptautiskā palīdzība, kā arī Hondurasa tika izslēgta no Amerikas valstu organizācijas; norāda, ka tomēr šajā laikposma Savienības darbības Hondurasā varēja turpināties, lai arī bija vērojami izpildes kavējumi visās prioritārajās nozarēs, kā arī dažus no tiem, piemēram, tiesiskā regulējuma saskaņošanu, nevarēja īstenot; uzsver, ka, ja Savienība nebūtu nodrošinājusi un uzturējusi atbalstu sadarbības prioritārajām nozarēm, apstākļi minētajās nozarēs būtu bijuši vēl sarežģītāki;

45.  norāda, ka Hondurasas valdība ir paudusi, ka tā ir atvērta izvērtēšanai starptautiskā mērogā un sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām (Augstā cilvēktiesību komisāra biroja izveide, Hondurasas Atbalsta misijas pret korupciju un nesodāmību nesenā atvēršana, Transparency International veiktas valsts kontu revīzijas utt.); tomēr norāda, ka ir svarīgi pieņemt un piemērot gūto pieredzi un labo praksi un pastāvīgi nepaildzināt atkarību no šīm organizācijām saistībā ar valsts pamatpienākumu veikšanu; ar dziļām bažām norāda uz to, ka 2018. gada 18. februāris no amata atkāpās Atbalsta misijas korupcijas un nesodāmības apkarošanai Hondurasā (MACCIH) vadītājs, jo Amerikas Valstu organizācija (OAS) viņam nebija devusi pietiekamu atbalstu, lai viņš varētu veikt uzdevumu, kas viņam tika uzticēts pirms diviem gadiem — apkarot korupciju Hondurasā (resursu trūkums, izšķērdēšana no organizatoriskās puses, nespēja nodrošināt piemērotas telpas utt.); norāda, ka, neraugoties uz šo atbalsta trūkumu, MACCIH kopš 2017. gada ir guvusi ievērojamus panākumus cīņā pret korupciju un nozīmīgākajās lietas bija par valdības amatpersonām, kuras bija iesaistītas liela apmēra korupcijā, un notika izmeklēšanas, kas bija saistītas ar Hondurasas politiskajām aprindām; pauž bažas par to, ka šie apstākļi traucēs pirmajiem lielākajiem reģionālajiem centieniem apkarot korupciju un nesodāmību vienā no valstīm, kur šāda rīcība ir visvairāk vajadzīga; aicina Hondurasas valdību un OAS sniegt beznosacījuma atbalstu un sekmēt MACCIH darbu un aicina EĀDD turpināt strādāt ar MACCIH, lai sasniegtu kopīgos mērķus;

46.  norāda, ka Revīzijas palātas veiktā revīzija bija vērsta uz laikposmu no 2007. gada līdz 2015. gadam, kad Savienības maksājumi sasniedza EUR 119 miljonus, un pētītās prioritārās nozares bija nabadzības mazināšana, mežsaimniecības nozare, drošība un tiesiskums, kas saņēma 89 % no izmaksātā divpusējā atbalsta; tomēr uzskata, ka Revīzijas palātas ziņojumā aptvertais periods ir pārāk garš, jo tas pārsniedz pat Komisijas darbības periodu un turklāt ietver īpaši sarežģītas un atšķirīgas politiskās un ekonomiskās situācijas; uzskata, ka, lai revīzijas periodi būtu efektīvāki, tie jāsaīsina, vai arī jāveic starpposma izvērtējumi, jo ziņojumā pārāk bieži konstatētas jau novērstas problēmas vai trūkumi, tādējādi daži secinājumi un ieteikumi ir lieki; turklāt uzsver, ka Revīzijas palāta ziņojumā nemin to interviju rezultātus, ko organizēja Hondurasas apmeklējuma laikā, jo īpaši ar saņēmējiem, citiem līdzekļu devējiem un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

47.  norāda, ka Revīzijas palāta ziņojumā secina, ka Savienības palīdzība prioritārajās nozarēs, neraugoties uz konkrētām pozitīvām pārmaiņām, bijusi tikai daļēji efektīva galvenokārt saistībā ar apstākļiem valstī, kā arī vairākām pārvaldības nepilnībām, kas apturēja tās ietekmi; turklāt norāda, ka lai gan Komisijas stratēģija bija atbilstoša un saskaņota, tā nebija pietiekami konkrēta, un finansējumu sadalīja starp pārāk daudz jomām tā, ka, neraugoties uz Hondurasas valdības lūgumiem, netika apmierinātas prioritāro nozaru būtiskas vajadzības, kuras neaptvēra arī citi līdzekļu devēji;

48.  lai gan tas piekrīt Revīzijas palātas paustajām bažām, tas piekrīt arī Komisijai saistībā ar to, ka daudzos gadījumos bija vajadzīgs noteikts elastīgums, lai pielāgotos valsts apvērsuma radītajai krīzei, kā arī nepieciešamībai pēc iespējas drīz reaģēt uz situācijām un iedzīvotāju pamatvajadzībām; aicina Komisiju turpināt darbu, lai sasniegtu efektīvu līdzsvaru starp elastīgumu, kas vajadzīgs ar mērķi pielāgoties apstākļiem, valsts mainīgajām vajadzībām un prasībām, reaģēšanu uz vissteidzamākajām problēmām, tostarp cilvēktiesībām, tiesībām uz dzīvību un tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi, un vajadzību reaģēt uz Savienības palīdzības potenciāla ietekmi un uzlabot to;

49.  norāda, ka iepriekš sadarbība ar Savienību bija vērsta uz sociālo kohēziju un ekonomikas izaugsmi, bet jaunajā plānošanas gadā tā ir vērsta uz vajadzībām, kas izriet no valsts galvenajām problēmām attīstības jomā: nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, pārtikas nodrošinājums, izglītība un veselība, drošība un cilvēktiesības, nodokļu reformas, nesodāmības un korupcijas apkarošana, darbvietu radīšana, nodrošinot sociālo aizsardzību, konkurētspēja, dabas resursu pārvaldība un neaizsargātība, kas saistīta ar klimata pārmaiņām;

50.  uzstāj, ka, ņemot vērā valsts īpašo situāciju, ir būtiski stiprināt un ieviest nabadzības mazināšanas visaptverošas programmas (jo īpaši paredzētas visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, piemēram, sievietēm, bērniem un pirmiedzīvotājiem, kā paredz Hondurasas valdība), kā arī visaptverošas izglītības, apmācības un profesionālas programmas, kas paredzētas bērniem un jauniešiem no visnelabvēlīgākās vides, lai viņiem piedāvātu iespējas attīstīt savas spējas un kompetenci un mazinātu viņu risku saskarties ar vardarbības un organizētās noziedzības tīkliem;

51.  uzsver arī sieviešu un sieviešu tiesību aizsardzības organizāciju, tostarp jauniešu kustību, izšķirošo lomu sociālajā progresā; aicina Savienību uzstāt, ka jāatbalsta iespēju palielināšana sievietēm un drošas un labvēlīgas vides izveide sieviešu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sieviešu tiesību aizstāvjiem, un jānovērš konkrēti uz dzimumu balstīti apspiešanas veidi, īpaši konfliktu skartajos reģionos; uzsver, ka ir svarīgi aktīvi veicināt atbalstu ar sieviešu tiesībām saistītajām politikas jomām un darbībām, tostarp seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām;

52.  uzskata, ka Savienībai jāturpina īstenot īpaši centieni saistībā ar sadarbību valsts iestāžu pārredzamības, uzticamības un pārskatatbildības stiprināšanā un tādas korupcijas un nesodāmības sistēmas likvidēšanu, kas mazina iedzīvotāju uzticību un ir viens no galvenajiem valsts attīstības šķēršļiem;

53.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatēto politiskā dialoga trūkumu dažās būtiskās jomās, kas saņem atbalstu valsts plāna ietvaros (izglītības mērķi, valsts statistikas attīstība un civildienesta reforma); ņemot vērā, ka Komisijas politiskais dialogs veicina Savienības darbību īstenošanu un sekmē reālus uzlabojumus, aicina Komisiju stiprināt politisko dialogu, jo īpaši stratēģiskajās un prioritārajās nozarēs, un to uzturēt jomās, par kurām valdība neizrāda pārāk lielu interesi vai atvērtību, piemēram, valsts tiesiskuma un drošības politika vai Tiesu iestāžu novērošanas centrs;

54.  aicina Komisiju turpināt uzlabot kopējo plānošanu ar Hondurasas valdību, kā arī ar Savienības dalībvalstīm un īstenot īpašus centienus iekšējās koordinēšanas jomā, kā arī ar pārējiem līdzekļu devējiem, lai uzlabotu darba efektīvu dalīšanu, nodrošinātu papildināmību, kur tas iespējams, un īpaši novērstu Revīzijas palātas atklātās problēmas: vienādu vai līdzīgu projektu (tās pašas nozares, tie paši saņēmēji) skaita pieaugums, pretrunīgas darbības, dublēšanās un/vai intervences trūkums, jo īpaši prioritārajās nozarēs; norāda, ka Komisijai būtu arī jāvienojas par ātru un efektīvu darbības sistēmu ar pārējiem līdzekļu devējiem, lai samazinātu termiņus un veicinātu dinamismu, efektivitāti un rezultātu panākšanu;

55.  norāda, ka aptuveni pusi no Savienības divpusējā atbalsta Hondurasā sniedz ar vispārējo un nozaru budžeta atbalstu; ar bažām uzsver, ka galvenokārt saistībā ar valsts īpašo makroekonomisko nestabilitāti, kā arī tehniskajām nepilnībām un krāpniecības un korupcijas problēmām publisko finanšu pārvaldības jomā budžeta atbalsts var ietvert ievērojamus riskus;

56.  ar bažām norāda, ka, lai gan Revīzijas palātas ziņojumā minēts, ka budžeta atbalsts vērsts uz atbilstošām un ticamām valsts stratēģijām, dažās prioritārajās nozarēs valdībai nebija skaidras stratēģijas, vai arī šīs stratēģijas bija fragmentāras, tām nebija paredzēts īpašs budžets, kā arī saistītās iestādes nebija pilnvarotas īstenot politiku un reformas;

57.  atzīst, ka Komisija konstatēja šos riskus un mēģināja tos mazināt; tomēr vēlreiz atgādina, ka budžeta atbalsts netiek piešķirts bez nosacījumiem un ka valdības piedāvātie kompromisi reformas jomā nav pietiekama garantija; saistībā ar to aicina Komisiju ar mērķi samazināt jebkādu risku turpināt rūpīgi pārraudzīt budžeta atbalsta pamatnostādņu piemērošanu un ievērošanu visos procedūras posmos; turklāt aicina Komisiju nesniegt budžeta atbalstu nozarēs, saistībā ar kurām nav pārliecības par valdības ticamas un atbilstošas atbildes saņemšanu;

58.  piekrīt Komisijai, ka budžeta atbalsta maksājumu pārtraukšanai konkrētā periodā, kā notika 2012. gadā saistībā ar vispārējo makroekonomisko situāciju un Hondurasas un SVF vienošanās neesamību, nav jābūt pretrunīgam vēstījumam, kas var mazināt palīdzības efektivitāti, kā norāda Revīzijas palāta, bet tas tieši pretēji ļauj paust skaidru un pārliecinošu vēstījumu valdībai, lai tā efektīvi un ātri atrisinātu konstatētās problēmas;

59.  ar interesi norāda, ka Hondurasa ir pirmā valsts, kurā nodrošina budžeta atbalstu, kas vērsts uz rezultātiem; tomēr pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta secinājusi, ka kontroles instrumentu nepietiekamība sarežģīja sasniegto rezultātu izvērtēšanu, ka turpmākie pasākumi atklāja daudzas nepilnības un ka sniegtos ieteikumus neievēroja sistemātiski; aicina Komisiju sniegt detalizētu ziņojumu, kurā iekļauti mērķi, rādītāji un izmantotie atsauces punkti, aprēķināšanas un pārbaudes metodes utt. un ar kuru izvērtē to efektivitāti un ietekmi, lai novērtētu sasniegtos rezultātus un vienlaikus uzlabotu komunikāciju par Savienību, tās atpazīstamību un Savienības darbības ietekmi; aicina Komisiju arī vairāk pievērsties to mērķu rezultātiem, kas noteikti stratēģijās, kuras attiecas uz politisko dialogu ar Hondurasas valdību, kā arī dialogā ar pilsonisko sabiedrību un pārējiem līdzekļu devējiem;

60.  ņemot vērā, ka publisko finanšu laba pārvaldība ir budžeta atbalsta maksājumu īstenošanas pamatnosacījums un ka Hondurasā tā ir viena no galvenajām nepilnībām, neraugoties uz valdības secīgajiem plāniem un Komisijas palīdzību, uzskata, ka Komisijai būtu īpaši jāpievēršas šīs nozares turpmākajai stiprināšanai; saistībā ar to — un ņemot vērā vēlamo Hondurasas Augstākās revīzijas palātas nozīmi valsts resursu pārvaldībā — aicina Komisiju izstrādāt īpašas sadarbības programmas ar Revīzijas palātu, lai sniegtu tehnisko palīdzību un apmācību šajā nozarē;

61.  aicina Hondurasas valdību sekmēt visus nepieciešamos līdzekļus un paredzēt nepieciešamo finansējumu, lai Hondurasas Augstākā revīzijas palāta var savu uzdevumu īstenot neatkarīgi, efektīvi un atbilstīgi starptautiskajiem standartiem revīzijas, pārredzamības un pārskatatbildības jomā;

62.  ar bažām norāda uz Revīzijas palātas piezīmi par to, ka Savienības birojā Hondurasā joprojām trūkst specializēta personāla publisko finanšu un budžeta atbalsta darbību makroekonomisko aspektu pārvaldībai, kas ir īpaši riskanti saistībā ar pastāvīgo ekonomisko nestabilitāti, kura vērojama valstī, kas, neraugoties uz šiem nopietnajiem apstākļiem, joprojām saņem budžeta atbalstu; ņemot vērā Revīzijas palātas minētos riskus, aicina Komisiju steidzami stiprināt Savienības biroju Hondurasā;

63.  norāda, ka Savienības un Hondurasas sadarbība nodrošina atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai veicinātu pārtikas nodrošinājumu, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību; minētās organizācijas patlaban īsteno aptuveni 35 tematiskos projektus par kopējo summu, kas pārsniedz EUR 9 miljonus; turklāt norāda, ka sadarbībā ar Hondurasas pilsonisko sabiedrību Savienības delegācija izstrādāja ceļvedi, kas tika apstiprināts 2014. gadā un ietver politiskā dialoga darbības un atbalsta darbības, kuras paredzētas valstij; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu iesaistītas ne tika apspriežu procesā, kura rezultātā tiek izstrādāti ceļveži, bet arī to īstenošanā, uzraudzībā un pārskatīšanā;

64.  pauž nopietnas bažas par pilsoniskās sabiedrības telpas samazināšanos jaunattīstības valstīs; ar lielām bažām norāda, ka jau 2014. gada pirmajos trīs mēnešos Civilo apvienību reģistra un pārraudzības savienība atcēla vairāk nekā 10 000 nevalstisko organizāciju licenču, jo tās valdībai neiesniedza ziņojumus par savām finansēm un programmām, un ka, neraugoties uz dažām pozitīvām pārmaiņām pēdējos gados, konkrēti Hondurasā nesen pieņemti likumi, kā arī administratīvie pasākumi apgrūtina un ierobežo šo apvienību telpu un darbību, piespiežot daudzas no tām izbeigt darbu;

65.  atzinīgi vērtē Savienības ilgstošo atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai jaunattīstības valstīs un saistības attiecībā uz to; uzskata, ka politiskā dialoga ietvaros — un izstrādājot sadarbības programmas — Komisijai jāveicina tādu stratēģiju izstrāde, kuru mērķis ir izveidot atbilstošu tiesisko, administratīvo un politisko vidi, lai ļautu pilsoniskās sabiedrības organizācijām veikt savus pienākumus un strādāt efektīvi, regulāri sniegt tām konsultācijas un informāciju par fondiem un finansēšanas iespējām un veicināt to reģistrāciju starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijās un tīklos;

66.  uzskata, ka Revīzijas palātai savā ziņojumā bija jāvelta nodaļa Savienības sadarbībai ar Hondurasas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ņemot vērā to būtisko nozīmi sabiedrībā kopumā un īpaši vietējā attīstībā, kā arī ņemot vērā to, ka Savienība ir galvenā līdzekļu devēja šīm organizācijām jaunattīstības valstīs un ir uzņēmusies vadību pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībā, izmantojot un piemērojot instrumentu un politikas nostādņu kopumu; cer, ka Revīzijas palāta to ņems vērā savos turpmākajos ziņojumos;

V daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 31/2016 “Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt”

67.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

68.  atzinīgi vērtē Savienības vērienīgo apņemšanos līdz 2020. gadam panākt emisiju līmeņa samazinājumu par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2030. gadam — par 40 %, kā arī 2014.–2020. gada budžeta plānošanas periodā vismaz 20 % tās budžeta izlietot ar klimatu saistītai rīcībai; atzinīgi vērtē to, ka kopumā ir gūti panākumi; tomēr pauž nožēlu, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju pastāv nopietns risks, ka iecerēto 20 % budžeta mērķi neizdosies sasniegt;

69.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija pastāvīgi uzņemtos pietiekami vadošu lomu un izrādītu apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus, efektīvi īstenojot Parīzes nolīgumu, kā arī nostiprinātu tās starptautisko uzticamību un konsolidētu instrumentus, ar kuriem veido Savienības klimata politikas un vides diplomātijas nosacījumus turpmākajiem gadiem;

70.  atzinīgi vērtē to, ka šī apņemšanās tiek īstenota saistībā ar pašreizējiem politikas pasākumiem, nevis tiek veidoti jauni finanšu instrumenti; uzskata, ka tam būtu jāveicina dažādu Savienības politikas jomu lielāka saskaņotība; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt koordinētu plānu ar mērķi nodrošināt pēc iespējas lielāku dažādu programmu kohēziju un īstenošanas nepārtrauktību;

71.  aicina Komisiju izstrādāt konkrētu vispārēju stratēģiju noteiktā mērķa sasniegšanai, kura ietvertu konkrētām jomām paredzētus rīcības plānus, tajos norādot sīku informāciju par pasākumiem un instrumentiem, rezultātu novērtēšanas metodiku un ziņošanu, kā arī darbības rezultātu rādītājus, kurus izmanto ar klimatu saistītai rīcībai konkrētās politikas jomās; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnveidot kopējus vienotus standartus attiecībā uz atbilstīgu uzraudzības, novērtēšanas un verificēšanas sistēmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar Rio marķieru piemērošanu un ziņošanu par reālajiem izdevumiem saistībā ar klimatu;

72.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas apzinātajiem Savienības izsekošanas sistēmas trūkumiem, kas būtiski palielina ar klimatu saistīto izdevumu pārvērtēšanas risku; aicina Komisiju sistemātiski ievērot piesardzības principu, lai nepieļautu pārāk lielas aplēses; aicina Komisiju pārskatīt aplēses un koriģēt klimata koeficientus, ja pastāv pārāk lielu aplēšu risks;

73.  aicina Komisiju par prioritāti noteikt rīcības plāna izstrādi konkrētās jomās ar lielu potenciālu, jo īpaši programmas “Apvārsnis 2020”, lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, sadarbojoties ar dalībvalstīm; turklāt aicina Komisiju cieši koordinēt darbības jaunu vides aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju izstrādes jomā kopā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT);

74.  norāda, ka Komisijai ir jo īpaši jāsasniedz ar klimatu saistītie mērķrādītāji, integrējot tās dažādos plānošanas instrumentus, lai veicinātu augstu saskaņotības līmeni un, iespējams, uzlabotu dalībvalstu koordināciju, lai varētu sasniegt vispārējo mērķi vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai;

75.  pauž nožēlu par konkrētu mērķu trūkumu būtiskās Savienības budžeta daļās; aicina Komisiju sagatavot vispārēju plānu, tajā izklāstot, kuri finansēšanas instrumenti varētu dot ieguldījumu 20 % budžeta mērķa sasniegšanā un kādā mērā; ar bažām norāda, ka plāna neesamība norāda uz atšķirīgu budžeta jomu vāju saderīgumu;

76.  ar bažām norāda, ka trūkst informācijas par to, cik daudz ir izdots klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās vajadzībām, kā arī par to, cik liels būs ar klimatu saistītās Savienības rīcības ieguldījums CO2 emisiju samazināšanā, turklāt pieejamie dažādu dalībvalstu dati nav salīdzināmi; prasa Komisijai pilnveidot ziņošanu par to, kādā apmērā visās politikas jomās ir īstenots mērķis 20 % Savienības budžeta izdevumu 2014.–2020. gadā veltīt ar klimatu saistītai darbībai, papildus precizējot, par kādām summām ir uzņemtas saistības un kādas summas ir izmaksātas, kādas darbības ir saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos, kā arī apzinot jomas, kurās ar klimatu saistītie rezultāti ir jāuzlabo;

77.  uzskata, ka finansēšanas programmu integrācija ir vēl vairāk jāuzlabo, izstrādājot skaidras stratēģijas pielāgošanās klimata pārmaiņām vai šo pārmaiņu mazināšanas jomā un ar tām saistītus rīcības plānus, tostarp atbilstīgus rīkus, ar ko skaitļos izsaka nepieciešamās investīcijas un stimulus klimata jomā, kā arī labākas aplēšu uzraudzības metodes, lai varētu saņemt pareizas prognozes attiecībā uz dažādu Savienības programmu un dalībvalstu veikto pasākumu īstenošanas sekmēm;

78.  aicina Komisiju ātri izveidot veicinošu vidi pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, pielāgojot tās investīciju nosacījumus, izdevumu regulējumu un instrumentus inovācijai un modernizācijai visās galvenajās attiecīgajās nozarēs;

79.  ar nožēlu norāda, ka nav rīka, kas daudzgadu konsolidētā līmenī sniegtu aktuālākos datus par situāciju visā Savienības budžetā; ir nepieciešams veikt ex post novērtējumu un no jauna aprēķināt prognozētās klimata finansējuma iemaksas;

80.  pauž nožēlu par to, ka Komisijai nav īpašas ziņošanas sistēmas, lai apzinātu un novērtētu Savienības politikas pasākumu negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī novērtētu, cik liela daļa Savienības budžeta ir izlietota šādas negatīvas ietekmes radīšanā; pauž bažas par to, ka bez šiem datiem Komisija nevar pilnībā novērtēt, cik liels ir Savienības ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā; aicina Komisiju sistemātiski apzināt pasākumus, kuru ietekme varētu būt negatīva, un galīgajos klimata pārmaiņu mazināšanas aprēķinos ņemt tos vērā;

VI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 32/2016 “ES palīdzība Ukrainai”

81.  norāda, ka Savienības finansiālā un ekspertu palīdzība bija vajadzīga, lai Ukrainā veiktu reformas; tomēr uzsver, ka reformu īstenošana vēl ir tālu no tā, kas būtu jāsasniedz;

82.  pauž nožēlu par to, ka joprojām pastāv līdzšinējās struktūras, kas nevēlas veikt reformas, modernizāciju un demokratizāciju, un spēki, kuri vēlas reformas, saskaras ar nopietnām grūtībām gūt virsroku;

83.  atzinīgi vērtē Savienības palīdzību Ukrainai; tomēr uzskata, ka tā būtu jāsaista ar Ukrainas valdības taustāmiem centieniem uzlabot situāciju savā valstī, proti, uzlabot pašu resursu sistēmu, izmantojot efektīvu un pārredzamu nodokļu sistēmu, kurā tiek ņemti vērā ne tikai pilsoņu ienākumi, bet arī oligarhu aktīvi;

84.  aicina efektīvi apkarot joprojām plaši izplatīto korupciju un efektīvi atbalstīt organizācijas, kuras apņēmušās to apkarot;

85.  aicina nostiprināt valstī tiesu varu, lai izveidotu neatkarīgu instrumentu, kas ievēro tiesiskumu;

86.  prasa stingrāk kontrolēt banku nozari, lai novērstu kapitāla aizplūšanu uz trešām valstīm, kas rada banku iestāžu maksātnespēju; norāda, ka šajā sakarā budžeta atbalsts ir jāpiešķir tikai ar nosacījumu, ka finansiālā palīdzība tiek izmaksāta pārredzami un visaptveroši;

87.  uzskata, ka pirms jebkāda veida finanšu atbalsta piešķiršanas parasti būtu jāveic iepriekšējs novērtējums par izredzēm uz panākumiem;

88.  pauž pārliecību, ka lielāka uzmanība jāpievērš kompetentu decentralizētu administratīvo struktūru veidošanai un izglītošanai;

VII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 33/2016 “Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva”

89.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu; atbalsta ziņojumā paustos ieteikumus un atzinīgi vērtē Komisijas gatavību ņemt tos vērā;

90.  uzsver, ka ātra un saskaņota reakcija uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām ir ļoti svarīga, lai pēc iespējas samazinātu katastrofu ietekmi uz cilvēkiem, vidi un ekonomiku;

91.  ņem vērā to, ka Revīzijas palāta kopumā ir apmierināta ar to, kā Komisija vada reaģēšanas procesu katastrofu gadījumā;

92.  mudina Komisiju vēl labāk izmantot tās resursus, tostarp budžeta, mobilizēšanas un ekspertu atlases procedūras, lai skartajām valstīm tiktu nekavējoties sniegta vajadzībām atbilstoša Savienības palīdzība; uzsver, ka ir svarīgi izveidot civilās aizsardzības kontaktpunktus ECHO vietējā tīkla valstu un reģionālajos birojos un apdraudētajās valstīs strādājošo Savienības delegāciju darbinieku vidū;

93.  atzinīgi vērtē Eiropas Medicīnas korpusa izveidi 2016. gada februārī, ar ko tika būtiski palielināts ES civilās aizsardzības mehānisma brīvprātīgo rezervju saraksts, tajā iekļaujot medicīnas un sabiedrības veselības aizsardzības darbinieku vienības, kuras iespējams nekavējoties izvietot, ņemot vērā Ebolas vīrusa krīzē gūto pieredzi; uzskata, ka šāda pieeja, proti, medicīnas darbinieku vienību un citu specializētu novērtējuma un atbalsta vienību rezervju izveide, ir jāturpina un jāuzlabo;

94.  ierosina novērst visu nevajadzīgo administratīvo slogu, kas neļauj iesaistītajām valstīm un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (ERCC) reaģēt ar mazāku kavēšanos, jo īpaši krīzes sākumā;

95.  prasa iesaistītajām valstīm reģistrēt vairāk līdzekļu brīvprātīgo rezervju sarakstā, lai uzlabotu sagatavotību reaģēt uz katastrofām;

96.  uzsver, ka Komisijas, citu ES struktūru un Apvienoto Nāciju Organizācijas savstarpēja informācijas apmaiņa un sadarbība ir svarīga, jo tā sekmē strukturētu reakciju ārkārtas situācijā; atzinīgi vērtē sadarbības nolīgumus, kas parakstīti ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju (OCHA) un Pasaules Pārtikas programmu (WFP), un mudina Komisiju parakstīt vēl citus sadarbības nolīgumus ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM) un citiem iesaistītajiem dalībniekiem;

97.  atgādina, ka kvalitātes un sadarbspējas prasības ir noteiktas un paplašinātas saskaņā ar jaunajiem PVO medicīnas moduļu standartiem, kā arī saskaņā ar citu stratēģisko partneru pamatnosacījumiem, lai nodrošinātu, ka, veicot starptautiskas misijas, agrīna rīcība ir rūpīgāk koordinēta; uzskata, ka lai nodrošinātu spēju tūlītēju pieejamību/mobilizāciju jau pašā ārkārtas situācijas sākumā un lai nepieļautu finansēšanas kļūdas, ir jāoptimizē un lielā mērā jāstandartizē resursu nodrošināšanas procesi;

98.  mudina arī turpmāk izmantot iespējamo sinerģiju ar citiem iesaistītajiem dalībniekiem un instrumentiem, jo īpaši ar humāno palīdzību un attīstības palīdzību, un nepieļaut jau paveiktu darbību dublēšanos;

99.  aicina Komisiju uzlabot ERCC komunikācijas platformas CECIS funkcionalitāti, lai ieinteresētajām personām būtu vieglāk iegūt informāciju, cita starpā uz vietas norīkotajām ES civilās aizsardzības vienībām nodrošinot mobilu piekļuvi platformai;

100.  uzskata, ka humāno palīdzību un civilo aizsardzību būtu jāpapildina citām darbībām, kas vērstas uz profilakses kultūras veicināšanu, kā arī uz neaizsargātu vai katastrofas skartu kopienu spēju un noturības veidošanu;

VIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 34/2016 “Cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu: iespēja Eiropas Savienībai uzlabot pārtikas apgādes ķēdes resursu efektivitāti”

101.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, kurā rūpīgi pārbaudīta Savienības efektivitāte pārtikas izšķērdēšanas apkarošanā; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus un aicina Komisiju ņemt tos vērā;

102.  ar dziļām bažām atzīmē, ka saskaņā ar aplēsēm pasaulē aptuveni trešdaļa cilvēku patēriņam saražotās pārtikas tiek izšķērdēta vai iet zudumā; pauž nožēlu, ka Savienība efektīvi neapkaro pārtikas izšķērdēšanu un ka līdz šim tā ir paredzējusi tikai nesaskaņotas un sadrumstalotas darbības;

103.  uzsver, ka Savienībai ir lielas iespējas novērst pārtikas izšķērdēšanu, pielāgojot spēkā esošo politiku bez papildu izmaksu radīšanas, un tai ir jācenšas to darīt; tomēr ar nožēlu atzīmē, ka neraugoties uz cerīgo komunikāciju nav pieticis politiskās gribas pārvērst saistības politikas pasākumos;

104.  pauž dziļu nožēlu, ka Komisijas mērķis novērst pārtikas izšķērdēšanu acīmredzami ir laika gaitā samazinājies; pauž nožēlu, ka pārtikas izšķērdēšanas jomā nav mērķtiecīgas politiskās rīcības un tās pozitīvajai ietekmei uz dažām politiskajām jomām ir vairāk gadījuma raksturs; gaida aprites ekonomikas paketes rezultātu novērtējumu pārtikas izšķērdēšanas apkarošanas jomā;

105.  uzskata, ka par nekonsekventu Komisijas pieeju liecina tas, ka, pirmkārt, kaut gan Savienība tiek uzskatīta par līderī klimata pārmaiņu apkarošanā, tā uzņemas nepietiekamas saistības, apkarojot pārtikas izšķērdēšanu, kas tieši veicina negatīvu ietekmi uz klimatu, un, otrkārt, kaut gan Savienība katru gadu iegulda simtiem miljonus euro attīstības palīdzībā, bada apkarošanā un taisnīgas tirdzniecības noteikumu ievērošanā, tā nepietiekami pievēršas pārtikas izšķērdēšanas apkarošanai, kas ir viens no faktoriem, kurš tieši veicina iepriekš minētās problēmas;

106.  atkārto aicinājumu Komisijai nekavējoties veikt darbības pārtikas izšķērdēšanas novēršanai; aicina Komisiju izpildīt saistības, kas noteiktas attiecīgajos politikas dokumentos, kuri ir saistīti ar pārtikas izšķērdēšanas apkarošanu;

107.  aicina Komisiju Savienības un valstu līmenī nodrošināt ciešu koordināciju, lai apvienotu dažādu dalībvalstu atšķirīgās pieejas attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanas novēršanu, pārtikas ziedošanu, pārtikas nekaitīgumu un labu higiēnas praksi; aicina Komisiju izveidot platformu, lai dalītos ar tādu paraugpraksi, apkarojot pārtikas izšķērdēšanu, kas labāk saskaņotu tās darbu ar dalībvalstu pasākumiem;

108.  pauž nožēlu, ka Komisijas rīcība tehniskā līmenī ir aprobežojusies ar darba grupu un ekspertu grupu izveidi, kas tomēr nav radījis nekādu pielietojamu rezultātu; aicina Komisiju uzlabot tās rīcību tehniskā līmenī un panākt konkrētus rezultātus; aicina Komisiju izveidot ciešāku sadarbību ar Eiropas Vides aģentūru (EVA) un EIT, kuri var nodrošināt pamatīgu specializētu un tehnisku palīdzību;

109.  pauž nožēlu, ka Komisija neuzskata, ka ir jāizstrādā kopīga pārtikas atkritumu definīcija, un neuzskata, ka ir jāparedz īpaša pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot kopīgu pārtikas atkritumu definīciju, kopīgu metodiku, kā novērtēt un uzraudzīt pārtikas izšķērdēšanu, un vadlīnijas pārtikas apsaimniekošanas hierarhijas izmantošanai pārtikas atkritumu gadījumā;

110.  aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu, kas identificētu, kuras politikas jomas var izmantot pārtikas izšķērdēšanas novēršanā, pievēršot uzmanību profilaksei un ziedošanai, un noteikt iespējas, kuras varētu izmantot šajos politikas pasākumos; aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānus, kuros iekļautu izmērāmus mērķus un darbības rādītājus un sagatavot ietekmes novērtējumus konkrētās politikas jomās;

111.  pauž nožēlu, ka, kaut gan pārtikas ziedošana ir otrais visieteicamākais risinājums pārtikas izšķērdēšanas novēršanai, daudzi šķēršļi vairākos līmeņos ir panākuši to, ka pārtikas ziedošana nav pietiekami izmantota; vērš uzmanību uz dalībvalstu iestāžu grūtībām panākt, lai pārtikas ziedojumi atbilstu spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam; aicina Komisiju radīt konkrētu platformu labas prakses apmaiņai starp dalībvalstīm, lai sekmētu pārtikas ziedošanu; aicina Komisiju ņemt vērā vietējo un reģionālo iestāžu ieguldījumu attiecīgo tiesību normu pārskatīšanā;

112.  aicina Komisiju pabeigt un publicēt pārtikas pārdalīšanas un ziedošanas vadlīnijas, tostarp ziedotājiem paredzētos nodokļu noteikumus, kuru pamatā būtu to dalībvalstu paraugprakse, kuras pašlaik aktīvi darbojas pārtikas izšķērdēšanas apkarošanā; mudina Komisiju izstrādāt vadlīnijas dažādu pārtikas ziedošanas šķēršļu pārvarēšanai un attiecībā uz nodokļu koncesijām ķēdēm un uzņēmumiem, kuri ziedo pārtiku;

113.  pauž nožēlu, ka jēdzieni “derīguma termiņš” un “ieteicams līdz” visumā ir neskaidri visu līmeņu pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem; aicina Komisiju paskaidrot šos jēdzienu un sagatavot saistošas vadlīnijas par to lietošanu, lai izvairītos no jebkurām neskaidrībām;

114.  mudina dalībvalstis izglītot sabiedrību par pārtikas apsaimniekošanu un pārtikas izšķērdēšanu;

115.  pauž nožēlu, ka neraugoties uz dažu Savienības iestāžu individuālajām un ierobežotajām iniciatīvām, Eiropas struktūrām nav ne tiesiskā regulējuma, ne arī kopēju vadlīniju, ar kurām reglamentēt iestāžu ēdināšanas pakalpojumu nodrošinātās neizlietotās pārtikas apstrādi; aicina Komisiju sagatavot kopējus noteikumus, kuros apskatīta pārtikas izšķērdēšana Eiropas iestādēs, tostarp vadlīnijas par pārtikas izšķērdēšanas novēršanu un noteikumus par pārtikas atkritumu ziedošanu, lai pilnībā samazinātu Eiropas iestāžu pārtikas izšķērdēšanu;

IX daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 35/2016 “Kā tiek izmantots budžeta atbalsts, lai uzlabotu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikā”

116.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus; pauž gandarījumu par Komisijas vēlmi tos ieviest praksē; pauž nožēlu par to, ka Komisijas atbildes ir diezgan neskaidras un tām trūkst tālredzības;

117.  uzsver, ka iekšzemes ieņēmumu mobilizēšana (IIM) ir svarīga vismazāk attīstītajās valstīs, jo tā samazina atkarību no attīstības palīdzības, uzlabo valsts pārvaldību un būtiski ietekmē valsts veidošanu;

118.  uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli Komisija vēl nav efektīvi izmantojusi budžeta atbalsta līgumus, lai atbalstītu IIM Subsahāras Āfrikas valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem; tomēr norāda, ka Komisijas jaunā pieeja palielināja šī atbalsta veida potenciālu efektīvi atbalstīt IIM;

119.  norāda, ka nodokļu sistēmas stiprināšana ne tikai palīdz radīt paredzamākus ieņēmumus, bet arī uzlabot valdību pārskatatbildību, izveidojot tiešu saikni ar nodokļu maksātājiem un viņu valdību; atbalsta IIM uzlabošanas nepārprotamu iekļaušanu Komisijas sarakstā attiecībā uz svarīgām attīstības problēmām, kuras tiek risinātas ar budžeta atbalstu;

120.  pauž nožēlu, ka, plānojot budžeta atbalsta darbības, Komisija IIM jautājumam neveltīja pietiekamu uzmanību; uzsver, ka nebija novērtēti galvenie riski, kas saistīti ar atbrīvojumiem no nodokļiem, nodokļu iekasēšanu un pārskaitīšanu un nenodokļu ieņēmumiem no dabas resursiem;

121.  atgādina, ka ieņēmumu mobilizēšana ir svarīga jaunattīstības valstīs, vienlaikus norādot uz problēmām saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgām finanšu plūsmām; mudina stiprināt finansiālo un tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm un reģionālajām nodokļu administrācijas struktūrām, kā arī pieņemt principus sarunām par nodokļu nolīgumiem;

122.  norāda, ka revīzija atklāja, ka trūkst piemērotu uzraudzības instrumentu, ar kuru palīdzību iespējams novērtēt, cik lielā mērā budžeta atbalsts veicināja vispārējus uzlabojumus IIM jomā;

123.  uzskata, ka ir būtiski turpināt sekmēt taisnīgas un pārredzamas iekšzemes nodokļu sistēmas nodokļu politikas jomā, pastiprināt tā atbalstu uzraudzības procesos dabas resursu jomā un turpināt atbalstīt pārraudzības reformas, kuras veicina ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu un pārredzamību; uzsver, ka brīvās tirdzniecības nolīgumi samazina nodokļu ieņēmumus valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem un varbūt ir nelietderīgi šīm valstīm; prasa Komisijai nodrošināt, ka, vedot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, riska novērtējumos ir ņemta vērā brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekme uz nodokļu sistēmu valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem;

124.  aicina Komisiju ievērot tās pamatnostādnes, veicot makroekonomikas un publisko finanšu pārvaldības novērtējumus saistībā ar IIM aspektiem, lai rastu labāku pārskatu par problemātiskākajiem jautājumiem, piemēram, nodokļu stimulu diapazonu, transfertcenu noteikšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

125.  uzsver — lai uzlabotu budžeta atbalsta operāciju plānošanu, vajadzētu paplašināt procedūru, ar kuru nosaka riskus, kas apdraud noteikto mērķu sasniegšanu, un izmantot nodokļu administrācijas diagnostiskās novērtēšanas instrumentu, ja tas ir pieejams;

126.  uzsver, ka nepieciešams biežāk piemērot konkrētus IIM nosacījumus, jo tie skaidri sasaista budžeta atbalsta izmaksāšanu ar partnervalsts virzību IIM reformu ziņā; prasa Komisijai izvēlēties tādus nosacījumus, kuri ir būtiski un kuriem ir visplašākā ietekme uz IIM;

127.  atzīst, ka Komisijai ir jāstrādā sarežģītos politiskos un institucionālos apstākļos; atgādina strukturēta politikas dialoga nozīmi, iesaistot valsts valdību un citu līdzekļu devēju pārstāvjus, lai noteiktu izšķirošas interešu jomas un izstrādātu pielāgotu palīdzības stratēģiju;

128.  mudina Komisiju paplašināt budžeta atbalstā iekļauto spēju veidošanu, jo tā rada stabilu pamatu ilgtermiņa ekonomiskajai un sociālajai pārveidei, kā arī palīdz mazināt būtiskus šķēršļus efektīvu valsts ieņēmumu iekasēšanai;

129.  norāda — lai apstiprinātu budžeta atbalsta tiešu ietekmi uz iekšzemes resursu mobilizāciju, ir nepieciešams rūpīgāk novērtēt tās konkrētās nodokļu sistēmas jomas, kuras ļautu attiecināt radītos ieguvumus uz sniegtā atbalsta atsevišķām sastāvdaļām;

X daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 36/2016 “Novērtējums par 2007.–2013. gada kohēzijas un lauku attīstības programmu slēgšanas kārtību”

130.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

131.  ar gandarījumu norāda, ka Komisija sniedza pienācīgu un savlaicīgu atbalstu, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavoties 2007.–2013. gada programmu slēgšanai;

132.  atzinīgi vērtē Komisijas gatavību censties vēl vairāk saskaņot fondu regulatīvos noteikumus, tostarp attiecībā uz terminoloģiju un ticamības nodrošināšanas un slēgšanas procesiem, ja vien tas uzlabo Savienības fondu pārvaldību un veicina vienkāršāku un efektīvāku īstenošanu dalībvalstīs un reģionos;

133.  norāda, ka joprojām nav pieņemti seši lēmumi par lielajiem projektiem attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu;

134.  ar pārsteigumu norāda uz Komisijas atteikšanos apsvērt konkrētu saistību uzņemšanos attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem periodam pēc 2020. gada, apzinoties, ka jau tagad iespējams izmantot pieredzi, kas gūta divos iepriekšējos pabeigtajos finanšu periodos (2000–2006 un 2007–2013); tomēr ar atvieglojumu konstatē, ka šo atteikumu drīzāk izraisījušas Komisijas bažas par tās tiesiskajām prerogatīvām, nevis nepiekrišana saturam;

135.  atbalsta Revīzijas palātas prasību vēl vairāk saskaņot kohēzijas un ar ieguldījumiem saistīto lauku attīstības pasākumu slēgšanas regulatīvos noteikumus;

136.  uzskata, ka aprēķinātie atlikušā riska īpatsvara rādītāji joprojām ir nezināms apmērs, kas pamatots ar pieredzi, un labākajā gadījumā tos var izmantot par orientieriem;

137.  norāda, ka Revīzijas palāta prasa, lai attiecināmības periodi vairāk nepārklātos ar nākamo plānošanas periodu (laikposmam pēc 2020. gada), un ir paudusi bažas, ka pagarināti attiecināmības periodi (t. i., n+2, n+3) ir viens no finanšu kavējumu un nākamā plānošanas perioda vēlīnā sākuma iemesliem līdz ar pārskatīto plānošanas un finansēšanas tiesību aktu un ar tiem saistīto īstenošanas noteikumu novēlotu pabeigšanu, jo īpaši 2014.–2015. gadā; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt maksimālu līdzekļu apguvi un daudzgadu projektu raitu norisi;

138.  norāda, ka finanšu perioda galīgā slēgšana notiek tikai reizi septiņos gados; tādēļ ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka Komisijai atsevišķā dokumentā būtu jāinformē budžeta lēmējinstitūcija un Parlamenta Budžeta kontroles komiteja par slēgšanas procedūras galīgo rezultātu; uzskata, ka ar šādu dokumentu būtu ne vien jāapstiprina izdevumu likumība un pareizība, bet arī jānovērtē programmu rezultāti un ietekme (uz sniegumu balstīta pieeja);

XI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 1/2017 “Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanai jāiegulda vairāk darba”

139.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

140.  uzsver bioloģiskās daudzveidības nozīmi cilvēcei; norāda, ka Natura 2000 tīklam, kurš tika izveidots saskaņā ar Putnu direktīvu(13) un Dzīvotņu direktīvu(14) (Dabas direktīvas), ir ierādīta galvenā vieta Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā; tomēr ar bažām norāda, ka tā potenciāls vēl nav pilnībā izmantots;

141.  atzīmē, ka Komisijas vispārējā loma ir sniegt norādījumus dalībvalstīm; pauž bažas par to, ka dalībvalstis neņēma pietiekami vērā Komisijas padomus;

142.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas secinājumu, ka dalībvalstis pienācīgi neapsaimniekoja Natura 2000 un ka dalībvalstu iestāžu un ieinteresēto personu darbība nebija pietiekami saskaņota;

143.  atgādina, ka Natura 2000 pārrobežu rakstura dēļ, tā īstenošana prasa stingru koordināciju starp dalībvalstīm; aicina dalībvalstis valstu līmenī izveidot spēcīgu struktūru, lai sekmētu pārrobežu sadarbību; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm labākus norādījumus par sadarbības platformas izveidi;

144.  ar dziļām bažām norāda, ka aizsardzības pasākumi bieži nebija pietiekami rūpīgi izstrādāti, nedz arī izteikti skaitļos, vienlaikus apsaimniekošanas plāni netika precīzi definēti un tajos trūka atskaites punktu šo plānu pabeigšanai; atkārto, ka tas varētu mazināt Natura 2000 pievienoto vērtību; aicina Komisiju saskaņot noteikumus par efektīvu pieeju attiecībā uz aizsardzības mērķu un apsaimniekošanas plānu noteikšanu nākamajā plānošanas periodā; turklāt aicina Komisiju uzraudzīt, vai dalībvalstis pilda norādījumus, vajadzības gadījumā nodrošināt tām turpmāku atbalstu padomu veidā;

145.  aicina dalībvalstis laikus veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu to pievienoto vērtību, un attiecīgi atjaunināt apsaimniekošanas plānus; aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt aizsardzības projektus, kuri, iespējams, ir aizkavējušies;

146.  norāda — lai Natura 2000 tīkls kļūtu efektīvs, ir būtiski, lai iesaistītos tādas galvenās ieinteresētās personas kā zemes lietotāji un īpašnieki; pauž nožēlu par to, ka lielākajā daļā dalībvalstu trūkst efektīvu komunikācijas iespēju; aicina dalībvalstis uzlabot koordināciju starp valstu iestādēm un dažādām ieinteresētajām personām;

147.  pauž bažas par to, ka dalībvalstis nav varējušas pienācīgi novērtēt projektus, kuri rada negatīvu ietekmi uz Natura 2000 objektiem, ka kompensējošie pasākumi netika pietiekami izmantoti un ka dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgas pieejas; aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm strukturētus norādījumus par to, kā un kad piemērot praksē kompensējošos pasākumus, un uzraudzīt to izmantošanu;

148.  pauž nožēlu par to, ka 2014.–2020. gada plānošanas dokumentos bija nepilnīgi atspoguļotas finansēšanas vajadzības un Komisijas rīcība šo trūkumu novēršanai nebija strukturēta; aicina Komisiju rūpīgāk sagatavot nākamo plānošanas periodu;

149.  pauž nožēlu par to, ka ar Natura 2000 saistītās uzraudzības un ziņošanas sistēmas nespēja pienācīgi sniegt visaptverošu informāciju par tīkla efektivitāti; pauž bažas par to, ka netika izstrādāta īpaša rezultatīvo rādītāju sistēma, kas attiektos uz Savienības līdzekļu izmantošanu Natura 2000 tīkla finansēšanai; uzskata, ka tas samazina Natura 2000 tīkla efektivitāti; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ieviesa obligātu un visaptverošu rādītāju kopumu visiem 2014.–2020. gada programmas LIFE projektiem; aicina Komisiju piemērot to pašu pieeju citām programmām nākamajā plānošanas periodā;

150.  ar bažām norāda, ka objektu līmenī apsaimniekošanas dokumentos bieži vien nebija iekļauti uzraudzības plāni un tie nebija pietiekami detalizēti vai ar noteiktu termiņu; turklāt pauž bažas par to, ka netika atjauninātas standarta datu veidlapas un dalībvalstu sniegtie dati pārskatam par dabas stāvokli bija nepilnīgi, neprecīzi un nebija salīdzināmi; aicina dalībvalstis un Komisiju novērst šo problēmu gaidāmajā rīcības plānā;

151.  atzinīgi vērtē, ka Komisija izstrādāja centralizētu reģistru visām sūdzībām un jautājumiem par Natura 2000; norāda, ka lielākā daļa šo lietu tika slēgtas, neveicot turpmākas procedūras; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt visas sūdzības un jautājumus;

152.  atzinīgi vērtē bioģeogrāfiskā procesa izveidi, kas nodrošina Natura 2000 apsaimniekošanā ieinteresēto personu sadarbības un tīklu veidošanas iespējas; tomēr aicina Komisiju atrisināt valodas barjeras jautājumu, kas mazina tā pieejamību;

153.  pauž dziļu nožēlu par to, ka prioritārais rīcības plāns nesniedza uzticamu pārskatu par Natura 2000 tīkla izmaksām un ka dalībvalstu sniegtie dati bija neprecīzi un ierobežoti; ar bažām norāda, ka finansējuma aplēses nebija uzticamas un salīdzināmas, tādējādi apgrūtinot iespēju precīzi uzraudzīt Natura 2000 piešķirtos Savienības līdzekļus; pauž nožēlu par to, ka tas ierobežoja prioritārās rīcības plāna lietderību, nodrošinot Savienības finansējuma bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai saskaņā ar Natura 2000 konsekvenci; mudina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm strukturētus norādījumus par ziņošanu un uzraudzību un par prioritārās rīcības plāna pabeigšanu; aicina dalībvalstis nodrošināt sniegto datu precizitāti;

154.  uzskata, ka Natura 2000 piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir jābūt identificējamiem un to izmantojumam ir jābūt izsekojamam, citādi nav iespējams izmērīt ieguldījumu ietekmi; aicina attiecīgos Komisijas ģenerāldirektorātus savos gada darbības pārskatos iekļaut īpašas nodaļas par Natura 2000, ņemot vērā to, ka to līdzfinansē no ERAF/KF un ELFLA;

155.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ekspertu grupa un ad hoc darba grupa par prakses saskaņošanu, un aicina Komisiju izmantot to darba rezultātus nākamajā plānošanas periodā;

156.  aicina Komisiju informēt Parlamenta attiecīgās komitejas par rīcības plānu Dabas direktīvu īstenošanas uzlabošanai(15);

XII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 2/2017 “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā: izdevumi tiek mērķtiecīgāk virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, bet darbības rezultātu novērtēšana kļūst aizvien sarežģītāka”

157.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus, secinājumus un ieteikumus, kas iekļauti tās īpašajā ziņojumā; uzskata, ka Revīzijas palātas veiktā analīze par ESI fondu īstenošanas 2014.–2020. gada plānošanas periodu ir lietderīga un savlaicīga, lai palīdzētu likumdevējiem un Komisijai izstrādāt atbilstīgus secinājumus laikposmam pēc 2020. gada;

158.  ņem vērā Komisijas atbildes un to, ka Komisija pilnībā pieņem piecus no Revīzijas palātas ieteikumiem, bet daļēji — divus ieteikumus; atzinīgi vērtē Komisijas gatavību tos īstenot un aicina to un dalībvalstis pilnībā un savlaicīgi īstenot ieteikumus;

159.  nepiekrīt Revīzijas palātas un Komisijas viedoklim par to, ka Parlamenta palielinātās pilnvaras bija faktors, kas izraisīja nepamatotu kavēšanos attiecīgā regulējuma pieņemšanā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam;

160.  pauž nožēlu par to, ka Komisija priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2020. gada iesniedza ar novēlošanos, kas rada iespēju, ka būs ievērojama kavēšanās sarunās un pieņemot atbilstošus tiesību aktus par DFS, kā arī finanšu programmām un instrumentiem, tādējādi apdraudot to laicīgu īstenošanu laikposmā pēc 2020. gada;

161.  uzsver, ka jaunajam tiesiskajam regulējumam, kas paredzēts kohēzijas politikai pēc 2020. gada, neatkarīgi no tā, vai tas veido vienotu noteikumu kopumu vai ir veidots citādi, praksē ir jānodrošina vienkāršošana, lielāka piekļuve līdzekļiem un sekmīga šīs politikas mērķu īstenošana;

162.  uzsver nepieciešamību novērst atkārtotu kavēšanos darbības programmu pieņemšanā, kā arī Revīzijas palātas identificētās problēmas, piemēram, sarežģītākas, darbietilpīgākas un ilgākas sarunas par ESI fondu regulējumu 2014.–2020. gada laikposmam, sekundāro tiesību aktu un pamatnostādņu novēlotu pieņemšanu un vajadzību pēc vairākām darbības programmu apstiprināšanas kārtām Komisijā; pauž nožēlu par to, ka šie trūkumi ir pretrunā kohēzijas politikas pārvaldības sistēmas vienkāršošanas mērķim;

163.  norāda, ka īpašajā ziņojumā Nr. 2/2017 Revīzijas palāta ir secinājusi, ka partnerības nolīgumi ir izrādījušies efektīvs instruments, lai ESI finansējumu nodalītu tematiskajiem mērķiem un investīciju prioritātēm un palīdzētu koncentrēties uz stratēģijas “Eiropa 2020” izaugsmes un nodarbinātības mērķiem; tomēr uzsver, ka mērķu sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams atbilstīgs budžets kohēzijas politikai pēc 2020. gada;

164.  konstatē, ka atšķirībā no iepriekšējiem periodiem Komisijas apsvērumi par darbības programmu projektiem bija jāpieņem Komisāru kolēģijai, savukārt iepriekšējā plānošanas periodā šai kolēģijai bija jāpieņem tikai galīgās darbības programmas; mudina Komisiju, izstrādājot savu priekšlikumu plānošanas periodam pēc 2020. gada, pārskatīt šādas procedūras pievienoto vērtību;

165.  aicina Komisiju rūpīgi analizēt iepriekš norādītās problēmas un veikt pasākumus to novēršanai laikposmā pēc 2020. gada, tostarp veikt visus vajadzīgos uzlabojumus un nodrošināt ātru un kvalitatīvu plānošanu;

166.  aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot apspriešanos par darbības programmu izstrādi, jo tam vajadzētu veicināt minēto programmu ātru apstiprināšanu;

167.  uzsver, ka ir svarīgi izmantot precīzu un saskaņotu terminoloģiju, kas ļauj pienācīgi izmērīt kohēzijas politikas sasniegumus; pauž nožēlu par to, ka Komisija savā priekšlikumā par jauno Finanšu regulu nav ierosinājusi vienotas jēdzienu “rezultāti” un “iznākums” definīcijas; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk un ievērojamu laiku, pirms sācies laikposms pēc 2020. gada, ieviest skaidras un vienotas jēdzienu “iznākums”, “rezultāti” un “ietekme” definīcijas;

168.  atgādina, ka pienācīga administratīvā spēja, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī, ir svarīga, lai netraucēti pārvaldītu un īstenotu darbības programmas, cita starpā, lai uzraudzītu un ziņotu par mērķiem un rezultātiem, kas gūti, izmantojot attiecīgos rādītājus; šajā sakarā prasa Komisijai un dalībvalstīm izmantot pieejamo tehnisko palīdzību, lai uzlabotu administratīvo spēju dažādos līmeņos;

169.    aicina Komisiju stiprināt un veicināt paraugprakses apmaiņu visos līmeņos;

170.  pauž bažas par to, ka dalībvalstis papildus pamata tiesību aktos paredzētajiem iznākuma un rezultātu rādītājiem piemēro vēl daudzus citus; pauž bažas, ka varētu rasties pārmērīga reglamentēšana, kas varētu apgrūtināt struktūrfondu izmantošanu un samazināt tās efektivitāti; aicina Komisiju atturēt dalībvalstis no šādas pieejas īstenošanas;

171.  uzsver, ka ir svarīgi izvērtēt programmu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi, jo, tikai izmērot ietekmi, lēmumu pieņēmēji var pārliecināties par politisko mērķu sasniegšanu; aicina Komisiju plānošanas periodā pēc 2020. gada tieši izmērīt ietekmi;

XIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 3/2017 “ES palīdzība Tunisijai”

172.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu, kurā izvērtēta Tunisijai sniegtā Savienības palīdzības efektivitāte un lietderība; atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

173.  norāda, ka Savienības finansējums kopumā tika izlietots labi, jo tas pēc revolūcijas ievērojami veicināja pāreju uz demokrātiju un ekonomisko stabilitāti Tunisijā;

174.  ņem vērā, ka Savienības darbības bija labi koordinētas ar galvenajiem līdzekļu devējiem un ES iestādēs un struktūrvienībās; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek panākta kopīga plānošana ar dalībvalstīm, lai uzlabotu atbalsta mērķtiecīgu virzīšanu un koordināciju;

175.  pieņem zināšanai to, ka Komisijai un EĀDD nācās strādāt nestabilos politiskajos, sociālajos un drošības apstākļos, kas ievērojami sarežģīja visaptveroša atbalsta sniegšanu;

176.  aicina Komisiju vēl vairāk pilnveidot pieeju nozaru budžeta atbalstam, izklāstot valsts prioritātes un izstrādājot nosacījumus, tādējādi veicinot strukturētāku un mērķtiecīgāku Savienības pieeju, un palielināt vispārējo uzticību Tunisijas valsts stratēģijai;

177.  norāda, ka Savienības finansējums deva ievērojamu ieguldījumu pārejā uz demokrātiju un ekonomiskajā stabilitātē Tunisijā; tomēr prasa Komisijai un EĀDD sašaurināt savu darbību loku, saglabājot nelielu skaitu skaidri noteiktu jomu, lai maksimāli palielinātu Savienības palīdzības ietekmi;

178.  aicina Komisiju ievērot paraugpraksi attiecībā uz budžeta atbalsta programmām un piemērot atbilstīgus izmaksas nosacījumus, kas radītu stimulu Tunisijas iestādēm veikt būtiskas reformas; pauž bažas par “vairāk par vairāk” līdzekļu pielaidīgo piešķiršanu, kas parasti nebija saistīta ar papildu prasību izpildi un pirms kuras netika padziļināti izvērtēts sasniegtais progress;

179.  uzsver, ka ir svarīgi plaši izvērtēt publisko finanšu pārvaldību, vēlams izmantojot PEFA(16), lai noteiktu un novērstu iespējamos trūkumus Savienības atbalsta sniegšanā;

180.  aicina Komisiju uzlabot programmu un projektu izstrādi, nosakot precīzu atskaites punktu un rādītāju kopumu, kas ļautu pienācīgi izvērtēt to, cik lielā mēra mērķi ir sasniegti;

181.  uzsver nepieciešamību koncentrēties uz ilgtermiņa ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, nevis darbībām, kas sniedz tikai pagaidu uzlabojumus darba tirgū;

XIV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 4/2017 “ES budžeta aizsardzība pret nepareiziem izdevumiem: 2007.–2013. gada periodā Komisija aizvien plašāk izmantoja preventīvus pasākumus un finanšu korekcijas kohēzijas jomā”

182.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus, secinājumus un ieteikumus, kas iekļauti tās īpašajā ziņojumā;

183.  atzīst, ka ir svarīgi īstenot kohēzijas politikas mērķus, proti, samazināt attīstības atšķirības reģionu vidū, pārstrukturēt rūpnieciskās lejupslīdes reģionus, kā arī veicināt pārrobežu, transnacionālo un starpreģionālo sadarbību, tādējādi sekmējot ES stratēģisko mērķu sasniegšanu; uzskata, ka šis kohēzijas politikas svarīgums pamato tai iedalītā Savienības budžeta ievērojamo apjomu; uzsver, ka nepieciešama tā pareiza finanšu pārvaldība, pārkāpumu novēršana un aizkavēšana, kā arī finanšu korekcijas;

184.  atzīmē, ka Komisija ir apstiprinājusi visus Revīzijas palātas ieteikumus, un aicina tos pilnībā un laikus īstenot;

185.  atzīmē, ka Komisija 2007.–2013. gada plānošanas periodā kopumā efektīvi izmantoja tās rīcībā esošos pasākumus, lai aizsargātu Savienības budžetu pret nepareiziem izdevumiem;

186.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2007.–2013. gada plānošanas periodā uzsāka koriģējošo pasākumu un finanšu korekciju īstenošanu daudz agrāk nekā 2000.–2006. gada plānošanas periodā, un veica to ar lielāku ietekmi; tomēr uzsver, ka ar šādiem koriģējošiem pasākumiem ir jānodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzība, vienlaikus atzīstot, ka ir svarīgi laikus un efektīvi īstenot saistītās darbības programmas;

187.  aicina Komisiju saglabāt modrību, izskatot dalībvalstu iesniegtās noslēguma deklarācijas par 2007.–2013. gada plānošanas periodu, kā arī turpmāk;

188.  aicina Komisiju nākt klajā ar analītisku un konsolidētu ziņojumu par visiem preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām, kas tika piemērotas 2007.–2013. gada plānošanas periodā, izmantojot ziņojumu par iepriekšējo periodu;

189.  uzsver, ka maksājumu pārtraukšana un atlikšana rada ievērojamu finanšu risku dalībvalstīm un var radīt grūtības Komisijai tās budžeta pārvaldībā; aicina Komisiju nodrošināt līdzsvarotus centienus aizsargāt budžetu un sasniegt kohēzijas politikas mērķus;

190.  uzsver — ja pašas dalībvalstis atklāj pārkāpumus un īsteno preventīvus pasākumus, tas prasīs mazāk laika problēmu noteikšanai, un ļaus vairāk laika veltīt to risināšanai; uzskata, ka tas nozīmēs arī to, ka dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas efektīvi un līdz ar to pārkāpumu līmenis varētu nesasniegt būtiskuma slieksni; tādēļ aicina dalībvalstis būt aktīvākām un atbildīgākām un ar savas kontroles un revīziju palīdzību atklāt un izlabot pārkāpumus, uzlabot pārvaldības un kontroles sistēmas nacionālā līmenī, lai izvairītos no turpmākām neto finanšu korekcijām un līdzekļu zaudējuma;

191.  aicina dalībvalstis sniegt Komisijai pietiekamu informāciju gan apjoma, gan kvalitātes ziņā to finanšu korekciju gadījumā, kuras uzsāktas pēc Komisijas revīzijām, lai nodrošinātu strauju procedūru;

192.  šajā sakarā uzsver, ka ir svarīga regulatīvā noteiktība un pienācīgi Komisijas norādījumi un tehniskā palīdzības dalībvalstu iestādēm, tostarp pietiekami precīzs prasību formulējums; turklāt aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstu iestādēm, lai uzlabotu pirmā un otrā līmeņa kontroles efektivitāti;

193.  aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm norādījumus par saskaņotu ziņošanu attiecībā uz finanšu korekciju īstenošanu, kuri palīdzētu uzraudzīt un novērtēt dalībvalstu veikto finanšu korekciju ietekmi;

194.  atbalsta Revīzijas palātas secinājumu, ka ir jāstiprina tiesiskais regulējums attiecībā uz finanšu korekcijām plānošanas periodā pēc 2020. gada, taču galvenā uzmanība joprojām ir jāpievērš pārkāpumu un krāpšanas novēršanai;

195.  aicina Komisiju iespējami drīz izveidot integrētu uzraudzības sistēmu, kas ļautu izmantot datubāžu informāciju salīdzinošai analīzei, aptverot gan preventīvos pasākumus, gan arī finanšu korekcijas 2014.–2020. gada laikposmam, un nodrošināt Parlamentam, Padomei un dalībvalstu iestādēm savlaicīgu piekļuvi informācijai;

196.  aicina Revīzijas palātu turpmāk revīzijās vairāk pievērst uzmanību sistēmiskiem trūkumiem un sniegt ieteikumus gan Komisijai, gan dalībvalstīm par to, kā uzlabot finanšu pārvaldības un kontroles vispārējās sistēmas darbību;

XV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme? Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējums”

197.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un pauž gandarījumu par to, ka Komisija akceptē dažus no Revīzijas palātas ieteikumiem un ņems tos vērā;

198.  norāda, ka pāris pēdējos gados jauniešu bezdarbs Savienībā ir samazinājies; tomēr pauž nožēlu par to, ka 2016. gada vidū ar to joprojām saskārās 18,8 % jauniešu; stingri mudina dalībvalstis izmantot pieejamo Savienības atbalstu, lai atrisinātu šo ieilgušo situāciju;

199.  pauž nopietnas bažas par to, ka NEET (jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) dzīvo atrautībā no izglītības un darba tirgus; saprot to, ka, izmantojot pastāvošās darbības programmas, ar kurām īsteno finanšu shēmas jauniešu bezdarba novēršanai, sasniegt šo jauniešu segmentu ir visgrūtāk; uzskata, ka laikā no 2017. gada līdz 2020. gadam uzmanība būtu jāpievērš šim jauniešu segmentam, lai nodrošinātu to, ka tiek sasniegti garantijas jauniešiem (GJ) galvenie mērķi;

200.  uzsver, ka NEET integrācijai ir nepieciešams ievērojami lielāks Savienības finansējums un dalībvalstīm arī būtu jāpiesaista papildu līdzekļi no valstu budžetiem;

201.  uzsver, ka GJ kopš 2012. gada ir sniegusi pozitīvu ieguldījumu jauniešu bezdarba novēršanā, bet ka jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts, un tādēļ prasa pagarināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas termiņu līdz 2020. gadam;

202.  pauž nožēlu par to, ka neviena no apmeklētajām dalībvalstīm nebija spējīga sniegt visiem NEET iespēju saņemt piedāvājumu četru mēnešu laikā no pievienošanās GJ shēmai;

203.  īpaši atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumu par to, ka lielāka uzmanība jāpievērš piedāvājumu kvalitātes uzlabošanai;

204.  ņem vērā, ka Komisija 2016. gada oktobrī publicētajā paziņojumā(17) secināja, ka ir nepieciešams uzlabot efektivitāti;

205.  norāda, ka joprojām ir neatbilstība starp prasmēm un darba tirgus prasībām; prasa Komisijai Padomes Nodarbinātības komitejā (EMCO) veicināt dalībvalstu paraugprakses apmaiņu, lai iekļautu šo jautājumu nodarbinātības jomas darba kārtībā;

206.  atzinīgi vērtē Komisijas sadarbību ar dalībvalstīm, nosakot un izplatot labo praksi kontroles un ziņošanas jomā, pamatojoties uz dalībvalstīs pastāvošajām sistēmām; atgādina Komisijai, ka šajā nolūkā pamatnozīmīgumu joprojām saglabā datu salīdzināmība;

207.  norāda — lai sasniegtu kvalitātes mērķi un turpinātu noteiktajos reģionos piedāvāt nodarbinātību visiem jauniešiem, kas jaunāki par 24 gadiem, būtu nepieciešams daudz lielāks resursu apmērs;

XVI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 6/2017 “ES reakcija uz bēgļu krīzi: karsto punktu pieeja”

208.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu; atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

209.  pieņem zināšanai Komisijas atbildi un tās apņemšanos atbalstīt Itālijas un Grieķijas iestādes; atzinīgi vērtē to, ka Komisija piekrīt visiem Revīzijas palātas ieteikumiem par to, kā pilnveidot karsto punktu pieejas konkrētus aspektus;

210.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā nevarēja pievērsties plašākam kontekstam, tostarp patvēruma pieteikuma iesniedzēju pārvietošanai uz citām dalībvalstīm; uzsver, ka sastrēgumi turpmāko pasākumu procedūrās radīja pastāvīgu izaicinājumu karsto punktu pienācīgai darbībai;

211.  atzīst, ka ir svarīgi īstenot Eiropas programmu migrācijas jomā; uzsver nepieciešamību turpināt attīstīt īstermiņa, kā arī ilgtermiņa pasākumus, lai labāk pārvaldītu robežas un risinātu nelikumīgas migrācijas pamatcēloņus;

212.  aicina Komisiju, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), Eiropolu, Frontex (ņemot vērā tā jauno mandātu kā Eiropas robežu un krasta apsardzei), valstu iestādes un citas starptautiskās organizācijas turpināt sniegt un palielināt atbalstu karstajiem punktiem; norāda, ka tikai ar intensīvāku sadarbību starp Komisiju, aģentūrām un dalībvalstīm var ilgtermiņā nodrošinātu karsto punktu koncepcijas sekmīgu attīstību;

213.  šajā sakarā uzsver, ka īpaši Itālijas gadījumā turpmāka migrantu ierašanās joprojām rada milzīgas problēmas, kuru risināšanā Savienības un tās dalībvalstu atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs;

214.  uzsver Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) un Iekšējās drošības fonda (ISF) nozīmi; prasa iespēju AMIF un ISF piemērot finanšu noteikumus par ārkārtas palīdzību; uzsver, ka vienīgais veids, kā palielināt karsto punktu efektivitāti, atbalstot priekšposteņa dalībvalstis, ir palielināt finanšu resursus, lai uzlabotu un izveidotu uzņemšanas un izmitināšanas infrastruktūru, kam ir būtiska nozīme saistībā ar milzīgo migrantu pieplūdumu;

215.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultātus par nepilngadīgu migrantu situāciju karstajos punktos un uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt integrētu pieeju viņu uzņemšanai, vienmēr ņemot vērā viņu intereses; prasa labāk izmantot finanšu resursus, kas paredzēti nepilngadīgo uzņemšanai un to darbinieku apmācībai, kas cieši strādās ar visneaizsargātākām personām; atgādina, ka pēc šī īpašā ziņojuma publicēšanas Komisija publicēja paziņojumu, kas bija pilnībā veltīts nepilngadīgajiem migrantiem(18); uzsver šī paziņojuma nozīmi un aicina dalībvalstis pilnībā īstenot dokumentā ietvertos noteikumus;

216.  tādēļ aicina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus atbalstīt karstos punktus, nodrošinot efektīvāku pārcelšanu un, ja nav pamata uzņemšanai, atgriešanas procedūras;

217.  pauž bažas par to, ka joprojām tiek saņemti ziņojumi par bērnu tirdzniecību; aicina veikt papildu pasākumus, lai bērnus, jo īpaši nepavadītus nepilngadīgos, aizsargātu, sākot no viņu ierašanās brīža; uzskata — ir nepieņemami, ka cilvēku tirgotāji var turpināt radīt tiešus draudus bērniem;

218.  aicina Eiropolu turpināt cīnīties pret nelegālu migrāciju, cilvēku tirdzniecību un noziedzīgajām organizācijām un atbalstīt valsts iestādes saistībā ar iespējamu kriminālizmeklēšanu par karsto punktu pārvaldību;

219.  atzinīgi vērtē Itālijas un Grieķijas valsts iestāžu centienus reģistrēt pēc iespējas lielāku skaitu migrantu, kas ierodas to krastos, jo reģistrācijas koeficients Grieķijā 2016. gadā bija 78 % salīdzinājumā ar 8 % 2015. gadā un Itālijā 2015. gadā tas bija 60 % salīdzinājumā ar vidēji 97 % 2016. gadā; uzsver, ka vienīgais veids, kā panākt efektīvu uzņemšanas sistēmu, ir gūt precīzu priekšstatu par situāciju uz vietas;

220.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt kvalitatīvu patvēruma pieteikumu izskatīšanā karstajos punktos; atzīst sarežģītos apstākļus, kādos pieteikumi ir jāapstrādā, taču uzsver, ka ir jāizvairās no tā, ka paātrināto procedūru dēļ rodas kļūdas; turklāt uzsver, ka priekšposteņa dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām tikai par visu migrantu reģistrēšanu un pirkstu nospiedumu ņemšanu, bet par turpmāko pasākumu procedūrām visām dalībvalstīm vajadzētu uzņemties kopīgu atbildību solidaritātes garā; prasa, lai patvēruma meklētāji tiktu pienācīgi informēti par pašu pārcelšanas procedūru, viņu tiesībām un iespējamajām galamērķa valstīm;

221.  aicina Padomi nodrošināt, ka bez turpmākas kavēšanās tiek novērsts pastāvīgais ekspertu trūkums ar atbalstu no EASO, kā arī no dalībvalstīm; pauž pārliecību, ka jo īpaši Itālijas gadījumā papildu atbalsts būs vajadzīgs arī turpmāk; aicina Komisiju un Padomi vienoties par plānu, kā šādu papildu jaudu padarīt viegli pieejama pēc Itālijas un Grieķijas pieprasījuma;

222.  uzsver, ka karstie punkti ir vietas, kas paredzētas atbraukušo migrantu reģistrācijai, un tādēļ tiem nevajadzētu būt ne pārpildītiem, ne arī kļūt par aizturēšanas centriem; aicina dalībvalstis turpināt censties īstenot praksē visus nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā ievērotu Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

223.  pauž bažas par to, ka karsto punktu izveidē un darbībā pašlaik tiek iesaistītas daudzas dažādas ieinteresētās personas, un prasa Komisijai un dalībvalstīm iesniegt priekšlikumus, kas padarītu struktūru pārredzamāku un atbildīgāku;

224.  iesaka Revīzijas palātai apsvērt iespēju ātri sagatavot turpmāku ziņojumu par karsto punktu darbību ar plašāku tvērumu, iekļaujot arī analīzi par patvēruma, pārcelšanas un atgriešanas procedūrām;

XVII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 7/2017 “Sertifikācijas struktūru jaunā loma saistībā ar KLP izdevumiem: pozitīvs solis vienotas revīzijas modeļa virzienā, bet vēl jārisina ievērojamas nepilnības”

225.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus; ar gandarījumu konstatē, ka Komisija piekrīt vairumam ieteikumu un apsvērs to īstenošanu vai jau ir sākusi tos īstenot;

226.  atzīst pozitīvās izmaiņas, kas veiktas KLP izdevumu revīzijas modelī; tomēr pauž nožēlu par to, ka vienotā revīzijas sistēma vēl nedarbojas pilnībā;

227.  atgādina Komisijai, ka tai ir galīgā atbildība par KLP izdevumu efektīvu izmantošanu; turklāt mudina Komisiju nodrošināt, ka kontroles metožu piemērošana notiek pietiekami vienādi visā Savienībā un ka visas sertifikācijas struktūras savā darbā izmanto vienādus kritērijus;

228.  norāda, ka sertifikācijas struktūras savu attiecīgo valstu maksājumu aģentūru neatkarīgu revīziju veic kopš 1996. gada; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2015. gadā pirmo reizi sertifikācijas struktūrām bija paredzēta prasība apliecināt saistīto izdevumu likumību un pareizību; uzskata, ka tas ir ļoti pozitīvi, jo tas varētu palīdzēt dalībvalstīm uzlabot kontroli un samazināt revīzijas izmaksas un dot iespēju Komisijai saņemt neatkarīgu papildu apliecinājumu par KLP izdevumu likumību un pareizību;

229.  tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija sertifikācijas iestāžu darbu var izmantot tikai ierobežotā mērā, jo saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu pašreizējā sistēmā ir ievērojamas plānojuma nepilnības, kuru dēļ sertifikācijas struktūru atzinumi nepilnīgi atbilst revīzijas standartiem un noteikumiem dažās svarīgās jomās;

230.  ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu nepilnības bija vērojamas gan metodikā, gan īstenošanā, cita starpā revīzijas stratēģijas bieži ir neatbilstošas, tiek ņemtas neatbilstošas paraugu kopas un sertifikācijas struktūru revidentiem bieži vien ir nepietiekams prasmju un juridiskās kompetences līmenis; tomēr atzīst, ka 2015. gads dalībvalstīm varēja būt grūts gads, jo tolaik attiecīgie Savienības noteikumi un vadlīnijas bija ieviešanas sākumposmā un sertifikācijas struktūrām, iespējams, nebija sniegta pietiekama informācija un apmācība par to praktisku īstenošanu vai sniegti pietiekami norādījumi par nepieciešamo paraugu skaitu;

231.  aicina Komisiju īstenot turpmākus centienus, lai novērstu Revīzijas palātas ziņojumā norādītās nepilnības un panāktu patiesi efektīvu vienotu revīzijas modeli KLP izdevumiem; mudina Komisiju uzraudzīt un aktīvi atbalstīt sertifikācijas struktūras, lai uzlabotu to darbu un metodiku attiecībā uz izdevumu likumību un pareizību;

232.  jo īpaši norāda uz vajadzību izstrādāt uzticamākas darba metodes vadlīnijās, kas attiecas uz risku pārāk augstu novērtēt no iekšējās kontroles izrietošo pārliecības iegūšanu, un pauž atbalstu Revīzijas palātas piezīmēm par neatbilstoši reprezentatīviem paraugiem un atļautajiem testēšanas veidiem, nevajadzīgu divu dažādu kļūdu īpatsvara aprēķināšanu un šo rādītāju izmantošanas veidu un neuzticamiem atzinumiem, kas balstīti uz pārāk zemu novērtētu kļūdu;

233.  turklāt norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu, neraugoties uz to, ka dalībvalstu kontroles statistika bieži vien bija neuzticama, Komisija turpina savu pārliecības iegūšanas modeli balstīt uz šiem datiem un ka 2015. gadā sertifikācijas struktūru atzinums bija tikai viens no vērā ņemtajiem faktoriem;

234.  pauž nožēlu par to, ka ir skaidri redzamas no šīs neuzticamības izrietošās sekas; norāda, piemēram, tiešajos maksājumos DG AGRI piešķīra papildinājumus 12 no 69 maksājumu aģentūrām ar kļūdu īpatsvaru virs 2 % un tikai viena maksājumu aģentūra bija sākotnēji kvalificējusi savu deklarāciju, un 2015. gadā DG AGRI arī formulēja atrunas attiecībā uz 10 maksājumu aģentūrām; turklāt norāda, ka lauku apvidos DG AGRI piešķīra papildinājumus 36 no 72 maksājumu aģentūrām un 14 gadījumos koriģētais kļūdu īpatsvars bija virs 5 %, un 2015. gadā DG AGRI arī formulēja atrunas attiecībā uz 24 maksājumu aģentūrām no 18 dalībvalstīm;

235.  aicina Komisiju koncentrēties uz šo neuzticamību un izstrādāt pasākumus nolūkā iegūt ticamu pamatu savam pārliecības iegūšanas modelim; uzskata, ka šajā sakarā Komisijai būtu aktīvi jāsniedz norādījumi sertifikācijas struktūrām par atbilstīgu atzinumu sagatavošanu un jāizmanto rezultātā iegūtā informācija un dati;

236.  mudina Komisiju arī prasīt sertifikācijas struktūrām ieviest atbilstošus aizsargpasākumus paraugu reprezentativitātes nodrošināšanai, ļaut sertifikācijas struktūrām veikt pietiekamas pārbaudes uz vietas, prasīt sertifikācijas struktūrām aprēķināt tikai vienu kļūdu īpatsvaru attiecībā uz likumību un pareizību un nodrošināt, ka maksājumu aģentūru kontroles statistikā ziņotais kļūdu līmenis ir pienācīgi iekļauts sertifikācijas struktūru kļūdu īpatsvarā;

237.  jo īpaši iesaka Komisijai atzinumos par KLP izdevumu likumību un pareizību uzsvērt kvalitāti un tvērumu, tādējādi ļaujot Komisijai pārliecināties par maksājumu aģentūru kontroles datu uzticamību vai attiecīgos gadījumos nepieciešamo maksājumu aģentūru kļūdu īpatsvara korekciju, pamatojoties uz sertifikācijas struktūru sniegtajiem atzinumiem;

238.  norāda, ka attiecībā uz Revīzijas palātas 7. ieteikumu Komisijai ir jāpārliecinās, ka maksājumu aģentūru kļūdu īpatsvars nerada neatbilstošu summēšanos sertifikācijas struktūru kopējā kļūdu īpatsvarā; uzskata, ka vadlīnijām šajā sakarā jābūt pēc iespējas skaidrākam, lai izvairītos no pārpratumiem finanšu korekcijās;

239.  turklāt norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu maksājumu aģentūru iepriekšēja neinformēšana par to, kuriem darījumiem tiks veiktas atkārtotas pārbaudes, tika traucēta Itālijas gadījumā, kur sertifikācijas struktūra maksājumu aģentūrai iepriekš paziņoja par to, kuri saņēmēji tiks pārbaudīti, pirms maksājumu aģentūra veica lielāko daļu savu sākotnējo pārbaužu uz vietas; stingri uzsver, ka visos gadījumos ir jānodrošina uz pieprasījumiem balstītas izlases metodes atbilstoša piemērošana, un iepriekšēju paziņošanu nevar veikt bez sekām;

240.  norāda, ka attiecībā uz darījumiem, uz kuriem IAKS neattiecas (gan ELGF, gan ELFLA), pastāv ievērojama atšķirība starp pārbaužu uz vietas periodu, par kuru tiek ziņots (kalendārais gads), un periodu, par kuru tiek maksāti izdevumi (no 2014. gada 16. oktobra līdz 2015. gada 15. oktobrim attiecībā uz 2015. finanšu gadu); norāda, ka tā rezultātā dažiem saņēmējiem, kuriem 2014. kalendārajā gadā tika veiktas pārbaudes uz vietas, līdzekļi netika atmaksāti 2015. finanšu gadā, un sertifikācijas struktūras nevar ietvert šo darījumu rezultātus kļūdu īpatsvara aprēķinā par attiecīgo finanšu gadu; aicina Komisiju nākt klajā ar atbilstošu risinājumu šo kalendāru sinhronizēšanai;

241.  norāda, ka maksājumu aģentūru kontroles grafiki var būt ļoti saspringti, jo īpaši dalībvalstīs ar īsu veģetācijas periodu, un sniegt attiecīgo informāciju sertifikācijas struktūrām laikus bieži vien var izrādīties ļoti sarežģīti; norāda, ka tas var novest pie vairāku atšķirīgu kontroles metožu izmantošanas un kļūdu īpatsvara dublēšanās, jo sertifikācijas struktūra nevar pilnībā izsekot maksājumu aģentūras kontroles procedūrai; uzskata, ka šo jautājumu varētu atrisināt, piemēram, izmantojot ar satelītiem saistītus uzraudzības pasākumus;

242.  uzskata, ka kopumā jaunā tehnoloģija varētu tikt labāk izmantota KLP izdevumu kontrolē — ja pietiekamu ticamības līmeni var sasniegt, piemēram, ar satelītu kontroli, saņēmējus un revidentus nevajadzētu apgrūtināt ar pārmērīgām revīzijām uz vietas; uzsver, ka, vienlaikus nodrošinot Savienības finansējuma KLP izdevumiem finanšu intereses, vienotās revīzijas shēmas galīgajam mērķim vajadzētu būt nodrošināt efektīvu kontroli, labi funkcionējošas pārvaldes sistēmas un birokrātiskā sloga mazināšanu;

243.  turklāt uzsver, ka vienotajam revīzijas modelim vajadzētu spēt nodrošināt kontroles sistēmu ar mazāku līmeņu skaitu un mazākiem izdevumiem Savienībai, dalībvalstīm un saņēmējiem; uzskata, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz vispārējo kontroles sistēmas uzticamību dalībvalstī, nevis tikai par papildu pārbaudēm attiecībā uz saņēmējiem; uzskata, ka kontroles sistēma joprojām uz pārāk apgrūtinoša saņēmējiem, ka tajās dalībvalstīs, kur pārkāpumu un krāpšanas gadījumi ir retāk sastopami, vispārējā revīzijas sistēma ir izrādījusies pietiekama un ka uzticamību var nodrošināt ar citām metodēm, nevis pārmērīgām pārbaudēm uz vietas;

244.  aicina Komisiju rūpīgi ņemt vērā Revīzijas palātas ziņojumu un Parlamenta ieteikumus un turpmāk attīstīt KLP izdevumu kontroles sistēmu, veidojot patiesi vienotu revīzijas pieeju;

245.  uzsver, ka Komisija 2018. gada vadlīnijās jau norādīja un pievērsās daudziem no Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem; atzinīgi vērtē sertifikācijas struktūru gūtos nepārtrauktos panākumus;

XVIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 8/2017 “ES zivsaimniecības kontrole: jādara vairāk”

246.   lai informācija par zvejas kapacitāti būtu precīzāka, aicina dalībvalstis līdz 2018. gadam noteikt kārtību, kā pārbaudīt valsts flotes reģistros ietvertās informācijas precizitāti;

247.  gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009(19) (“Kontroles regula”), un nolūkā panākt, ka informācija par zvejas kapacitāti ir precīzāka, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut rūpīgi izstrādātus noteikumus attiecībā uz regulārām dokumentārām un uz vietas veiktām pārbaudēm par bruto tilpības (BT) un dzinēju jaudas (KW) rādītājiem, kurus izmanto zvejas kapacitātes aprēķināšanai;

248.  gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Kontroles regula, un nolūkā panākt, ka, tiek uzlabota mazo zvejas kuģu darbību uzraudzība, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut:

a)   KNS(20) atbrīvojumu atcelšanu kuģiem garumā no 12 līdz 15 metriem;

b)   prasību ierīkot mazākas un lētākas lokalizācijas sistēmas kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metrus;

249.  lai nodrošinātu zvejas kvotu sadales pārredzamību, aicina dalībvalstis līdz 2019. gadam informēt Komisiju par kvotu piešķiršanas sistēmu saskaņā ar KZP regulas(21) 16. pantu, tostarp par to, kā pārredzamie un objektīvie kritēriji ir iesaistīti zvejas kvotu sadalē ieinteresētajām personām;

250.   lai informācija par zvejas kapacitāti būtu pilnīgāka un uzticamāka, aicina dalībvalstis līdz 2019. gadam:

a)  pārskatīt un uzlabot papīra formātā sniegto datu par zvejas darbībām reģistrēšanas un pārbaudes procesu; pakāpeniski ieviest procedūras, lai reģistrētu un pārbaudītu tos elektroniskos datus par zvejas darbībām, ko nosūtījuši kuģi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem; nodrošināt, ka šīs sistēmas ir saderīgas un nodrošina datu apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisiju un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru;

b)   nodrošināt, ka tām ir pieejami uzticami dati par to kuģu darbībām, kuru garums nepārsniedz 10 metrus, pakāpeniski ieviešot atbilstīgas, lētākas un lietotājiem draudzīgas reģistrācijas un ziņošanas prasības, un ka tās piemēro noteikumus, ko nosaka Kontroles regula par šo datu apkopošanu;

c)   pilnveidot datu par zvejas darbībām apstiprināšanas un kontrolpārbaužu procesus;

251.  aicina Komisiju līdz 2020. gadam:

a)   izveidot informācijas apmaiņas platformu, ko izmantos dalībvalstis, lai nosūtītu apstiprinātos datus saskaņā ar standarta formātu un saturu un lai tādējādi dažādiem Komisijas dienestiem pieejamā informācija atbilstu dalībvalstu datiem;

b)   sekmēt lētākas, vienkāršākas un lietotājiem ērtākas sistēmas izveidi, lai veicinātu elektronisko komunikāciju par zvejas darbībām attiecībā uz kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metrus; ieviest kuģiem, kuru garums ir no 10 līdz 12 metriem, pienākumu izmantot elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas (elektronisko zvejas žurnālu) papīra zvejas žurnāla vietā; pakāpeniski ieviest kuģiem, kuru garums nepārsniedz 10 metrus, pienākumu reģistrēt savu nozveju un ziņot par to, izmantojot lētāku, vienkāršāku un lietotājiem draudzīgāku elektronisku sistēmu;

c)   analizēt ar datu pilnīgumu un ticamību saistītās vēl neatrisinātās problēmas dalībvalstu līmenī un vajadzības gadījumā kopā ar dalībvalstīm lemt par attiecīgiem pasākumiem;

252. gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Kontroles regula, un nolūkā panākt, ka zvejas dati ir pilnīgāki un ticamāki, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut:

a)   elektroniskās ziņošanas sistēmas un elektroniskās deklarēšanas atbrīvojumu atcelšanu kuģiem garumā no 12 līdz 15 metriem;

b)   Kontroles regulā paredzēto dalībvalstu pienākumu pārskatīšanu attiecībā uz ziņošanu par nozvejas datiem, lai ietvertu informāciju par zvejas apgabalu, kuģu lielumu un zvejas rīkiem;

253.  lai uzlabotu inspekciju kvalitāti, aicina dalībvalstis izstrādāt un izmantot standarta inspekciju protokolus un ziņojumus, kas ir vairāk pielāgoti zvejniecības īpašajiem reģionālajiem un tehniskajiem apstākļiem nekā tie, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 404/2011(22) XXVII pielikumā; aicina dalībvalstis to darīt, apspriežoties ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) līdz 2019. gadam, kad, paredzams, stāsies spēkā jaunā regula par tehniskajiem pasākumiem(23);

254.  gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Kontroles regula, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut prasību dalībvalstīm obligāti izmantot elektronisko inspekcijas ziņojumu sistēmu, lai tās nodrošinātu valsts inspekciju rezultātu pilnīgumu un atjaunināšanu; aicina Komisiju priekšlikumā iekļaut arī pienākumu dalībvalstīm dalīties ar inspekciju rezultātiem ar citām attiecīgajām dalībvalstīm;

255.   lai nodrošinātu sankciju sistēmas efektivitāti, aicina dalībvalstis līdz 2019. gadam:

a)   nosakot sankcijas, pienācīgi ņemt vērā atkārtotos pārkāpumus un pastāvīgos pārkāpējus;

b)   pilnībā ieviest punktu sistēmu un nodrošināt tās konsekventu piemērošanu to attiecīgajās teritorijās;

256.  gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Kontroles regula, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut noteikumu, kas paredzētu sistēmu datu apmaiņai par pārkāpumiem un sankcijām sadarbībā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un dalībvalstīm;

XIX daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 9/2017 “ES atbalsts cīņai pret cilvēku tirdzniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā”

257.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu; atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

258.  atzīst, ka par spīti sarežģītajiem apstākļiem, kādos Savienībai ir nācies darboties, tā ir sniegusi taustāmu ieguldījumu cīņā pret cilvēku tirdzniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā;

259.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts cīņā pret cilvēku tirdzniecību, izmantojot tādus pasākumus kā Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru iecelšanu konkrētām valstīm; prasa turpināt darbu šajā virzienā;

260.  mudina Savienību pastiprināt sadarbību ar valstu un reģionālajām valdībām, kā arī citām organizācijām, kuras darbojas šajā teritorijā (piem., ANO, ASEAN un attiecīgajām NVO), un pilsonisko sabiedrību, lai gūtu labāku pārskatu par atlikušajām prioritātēm un tādējādi sagatavotu mērķtiecīgu rīcības plānu;

261.  uzsver, ka ir svarīgi izskaust galēju nabadzību un minoritāšu un dzimumu diskrimināciju Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīs, kā arī nostiprināt šo valstu demokrātiskos un cilvēktiesību pamatprincipus ar EIDHR palīdzību;

262.  aicina Komisiju izstrādāt vispārēju, saskaņotu un uzticamu datu bāzi par cilvēku tirdzniecības apkarošanas finanšu atbalstu, lai līdzekļu sadale ir pamatotāka un sasniedz saņēmējus, kuriem faktiski ir visneatliekamākās vajadzības; piekrīt Padomei, ka nepieciešams izstrādāt atjauninātu to reģionu un valstu sarakstu, kuras skar cilvēku tirdzniecība, un to vajadzētu iekļaut datubāzē;

263.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada decembrī publicēto paziņojumu ar nosaukumu “Ziņojums par papildu pasākumiem saistībā ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai un turpmāku konkrētu darbību noteikšanu” (COM(2017)0728), kurā tika apzinātas turpmākas konkrētas darbības; aicina Komisiju ierosināt īpašus pasākumus, kas jāizstrādā katram reģionam;

264.  atzinīgi vērtē to, ka cilvēku tirdzniecība joprojām būs prioritāte nākamajā Savienības politikas ciklā cīņai pret organizētu un smagu starptautisku noziedzību laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam;

265.  uzskata, ka jānostiprina tiesībaizsardzības aģentūras Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīs, lai tās efektīvāk atklātu un likvidētu cilvēku tirdzniecības tīklus; pieprasa bargāku sodu noteikšanu kriminālnoziedzniekiem, kuri ir iesaistīti cilvēku tirdzniecībā;

266.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību Savienības teritorijā ar politisko un tiesu iestāžu sadarbību, lai cīnītos pret mafiju, kura izmanto Savienību kā galamērķi cilvēku tirdzniecības upuriem, kā tas izklāstīts 2017. gada decembra paziņojumā;

267.  uzskata, ka nepieciešama labāka saikne starp korektīvo pasākumu laika grafiku un konkrētajam jautājumam piešķirtajiem līdzekļiem, kā arī stiprāka sadarbība starp EĀDD, Komisiju, ASEAN un ANO, lai efektīvāk cīnītos pret cilvēku tirdzniecību;

268.  aicina EĀDD un Komisiju pievērsties jautājumam par cilvēku tirdzniecību, izpētot citus rīcības kanālus, piemēram, divpusējus un daudzpusējus nolīgumus;

XX daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 10/2017 “ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem jāplāno mērķtiecīgāk, lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu”

269.   uzskata, ka saistībā ar pašreizējiem KLP politikas pasākumiem:

a)  nepieciešams vispārēji izvērtēt visus instrumentus un pasākumus, ko var apvienot, lai palīdzētu gados jaunajiem lauksaimniekiem, koncentrējoties uz salīdzināmību visā Savienībā, rezultātu rādītāju saskanību vai nesaskanību un šķēršļiem, kas jaunie lauksaimniekiem neļauj ienākt tirgū un kam varētu pievērsties nākamajā KLP pārskatīšanā;

b)  būtu labāk jādefinē mērķi saistībā ar paaudžu maiņu, iespējams, nosakot kvantitatīvu mērķi, un būtu jāvāc informācija par dažādajiem panākumiem paaudžu maiņas ziņā un faktoriem, kas to veicina vai kavē;

270.   uzskata, ka attiecībā uz KLP pēc 2020. gada tiesību aktiem būtu jāparedz, ka Komisijai ir jānorāda (vai jāprasa, lai dalībvalstis saskaņā ar dalītās pārvaldības kārtību norāda) skaidra intervences loģika tiem politikas instrumentiem, ar kuriem risina paaudžu maiņu lauksaimniecībā; uzskata, ka intervences loģikā būtu jāiekļauj:

a)   pareizs gados jauno lauksaimnieku vajadzību novērtējums, izpētot iemeslus, kas ir pamatā tam, kāpēc jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par lauksaimniekiem, sastopas ar šķēršļiem izveidot lauku saimniecību, un jāizpēta šo šķēršļu izplatība ģeogrāfiskos apgabalos, lauksaimniecības nozarēs vai saistībā ar citiem konkrētiem saimniecību parametriem;

b)  novērtējums par to, kādas vajadzības ar Savienības politikas instrumentiem ir jārisina un kādas vajadzības var risināt vai kādas jau tiek labāk risinātas ar dalībvalstu politiku, kā arī analīze par to, kādas atbalsta formas (piemēram, tiešie maksājumi, vienreizējs maksājums, finanšu instrumenti) ir vislabāk piemērotas apzināto vajadzību apmierināšanai;

c)  izpratnes veicināšanas pasākumi attiecībā uz iespējamiem palīdzības veidiem, ko izmantot lauku saimniecības agrākai nodošanai darbības pārņēmējam, līdz ar papildu konsultāciju pakalpojumiem vai pasākumiem, piemēram, apmierinošu pensiju shēmu, kura balstītos uz valsts vai reģionālā mēroga ienākumiem vai ieņēmumiem lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē;

d)  neraugoties uz lauku saimniecību nodošanas plānošanas ilgo periodu, būtu jānodrošina SMART mērķu definīcija, nosakot skaidrus un skaitļos izsakāmus sagaidāmos rezultātus, kas jāpanāk ar politikas instrumentiem attiecībā uz sagaidāmo paaudžu maiņas rādītāju un ieguldījumu atbalstīto saimniecību dzīvotspējā; uzskata, ka jo īpaši jābūt skaidram, vai šo politikas instrumentu mērķis ir atbalstīt pēc iespējas vairāk gados jauno lauksaimnieku, vai arī to adresāts ir konkrēta gados jaunu lauksaimnieku grupa (piemēram, labāk izglītotie; tie, kas izveido lauku saimniecības mazāk labvēlīgos apgabalos; tie, kas ievieš energoresursu vai ūdens taupīšanas tehnoloģijas; tie, kas palielina saimniecību ienesīgumu vai ražīgumu; tie, kas nodarbina vairāk cilvēku);

271.   īstenojot KLP pasākumus pēc 2020. gada, aicina dalībvalstis uzlabot pasākumu mērķtiecīgu virzīšanu:

a)  piemērojot kritērijus, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti paši rentablākie projekti, proti, tādi projekti, kas visvairāk palielina atbalstīto saimniecību ražīgumu vai dzīvotspēju, vai arī piedāvā vislielāko nodarbinātības pieaugumu teritorijās ar lielāko bezdarbu vai mazāk labvēlīgos apgabalos, kur paaudžu maiņas rādītājs ir viszemākais;

b)  piemērojot skaidrus kritērijus, ar ko novērtēt, kā gados jaunos lauksaimniekus var atbalstīt gadījumos, kad tiek īstenota kopīga kontrole pār saimniecībām, kuras reģistrētas kā juridiskas personas (piemēram, nosakot saņēmējam nepieciešamās procentuālās balsstiesības vai īpašuma daļas, nosakot laikposmu, kurā notiek daļu sadalījuma izmaiņas, vai nosakot minimālo ieņēmumu daļu, kam jānāk no jaunā lauksaimnieka darbības atbalstītajā saimniecībā), lai novirzītu atbalstu tiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem saimniekošana atbalstītajā saimniecībā ir pamatdarbība;

c)  piemērojot pietiekami augstu minimālo punktu skaitu, kas projektam ir jāiegūst, un attiecīgi sadalot pasākumu budžetu, lai nodrošinātu līdzekļu vienādu pieejamību gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri izveido lauku saimniecību, visā plānošanas perioda laikā;

d)  uzlabojot uzņēmējdarbības plānu izmantošanu nolūkā noskaidrot gan to, kāda ir vajadzība pēc publiskā finansējuma, pieteikuma posmā novērtējot saimniecību potenciālo dzīvotspēju bez atbalsta, gan projektu beigās — atbalsta ietekmi uz saimniecības dzīvotspēju vai uz citiem skaidriem un konkrētiem mērķiem (piemēram, nodarbinātību, energoresursu vai ūdens taupīšanas tehnoloģiju ieviešanu);

272.   uzskata, ka tiesību aktiem, kas attiecas uz KLP pasākumiem pēc 2020. gada, būtu jānodrošina, ka Komisija un dalībvalstis (saskaņā ar dalītas pārvaldības noteikumiem) uzlabo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu; uzskata, ka jo īpaši:

a)  Komisijai būtu jādefinē tiešo rezultātu, koprezultāta un ietekmes rādītāji, kas ļautu novērtēt politikas instrumentu progresu, efektivitāti un lietderību saistībā ar mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz paraugpraksi, piemēram, dalībvalstu uzraudzības sistēmās izstrādātajiem noderīgajiem rādītājiem;

b)  dalībvalstīm būtu regulāri jāvāc aktuālie dati par atbalstīto saimniecību strukturālajiem un finansiālajiem parametriem (piemēram, ieņēmumiem, ienākumiem, nodarbināto skaitu, ieviestajām inovācijām, lauksaimnieku izglītības līmeni), kas ļautu novērtēt pasākumu lietderību un efektivitāti vēlamo politikas mērķu sasniegšanas aspektā;

c)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai novērtējumos tiktu sniegta noderīga informācija par to, kas sasniegts ar projektiem un pasākumiem, balstoties uz faktiskajiem datiem par atbalstīto saimniecību strukturālo un finansiālo parametru attīstību, pamatojoties uz tādu paraugpraksi (piemēram, salīdzinošo novērtēšanu, hipotētisko analīzi un apsekojumiem) kā to, kas apzināta šajā revīzijā (sk. Revīzijas palātas īpašā ziņojuma 75. punktu par Emīlijas–Romanjas piemēru, 5. izcēlums);

d)  jānodrošina, ka gados jaunajiem lauksaimniekiem ir viegli pieejamas konsultācijas un instrumenti, kas viņiem palīdz lietderīgi un efektīvi reaģēt uz tirgus traucējumu vai tirgus piesātinājuma draudiem, kā arī uz cenu nestabilitāti; uzskata, ka tādējādi varētu uzlabot konkurētspēju un orientēšanos uz tirgu un mazināt ar krīzi saistītās ražotāju ienākumu svārstības;

XXI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 11/2017 “ES trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”: cerīgs sākums par spīti dažām nepilnībām”

273.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus;

274.  atzinīgi vērtē ES trasta fonda “Bêkou” izveidi un šī fonda ieguldījumu starptautiskos pasākumos, kuri tiek īstenoti, reaģējot uz krīzi Centrālāfrikas Republikā; atzīst, ka šis pirmais trasta fonds dažādā ziņā var tikt uzskatīts par nozīmīgu izmēģinājuma projektu un ka ir jāattīsta precīzāki norādījumi par donoru koordināciju, uzraudzību un novērtēšanu saskaņā ar sistēmiskāku pieeju nolūka iegūt garantijas;

275.  norāda, ka trasta fondi ir viens no ad hoc risinājumiem situācijā, kad trūkst resursu un elastības, kas ir vajadzīgi, lai ātri un visaptveroši risinātu smagas krīzes situācijas; uzskata, ka nepieciešams ilgāks laiks, lai pierādītu tā efektivitāti un vairāk iemācītos no tā praktiskās īstenošanas;

276.  turklāt uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta trasta fondu efektivitātei un politiskajai pārvaldībai, kā arī piešķirto līdzekļu galīgā izlietojuma garantiju un uzraudzības trūkumam;

277.  uzskata, ka Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz fonda ierobežotu ietekmi uz ieinteresēto personu koordināciju ir jāpiešķir īpaša uzmanība un Komisijai ir jādara viss iespējamais, lai izmantotu jau Eiropas Attīstības fonda (EAF) darbībā gūto pieredzi tādās jomās kā daudzpusēju ieguldījumu īstenošana un koordinācija, kā arī atbildības par rezultātiem pārvaldība;

278.  uzsver, ka jauni finanšu instrumenti un apvienotie finanšu instrumenti arī turpmāk būtu jāveido atbilstoši galvenajiem mērķiem, ko Savienība noteikusi attīstības politikai, un pievēršoties jomām, kurās iespējama vislielākā pievienotā vērtība un stratēģiskā ietekme;

279.  norāda, ka dalībvalstu ieguldījums trasta fondos līdz šim vēl ir bijis salīdzinoši mazs; aicina dalībvalstis iesaistīties aktīvāk, lai panāktu, ka šis fonds īsteno paredzētos politikas mērķus;

280.  uzskata, ka būtu jāpievērš pienācīga uzmanība pārvaldības un administratīvajām izmaksu kontrolēšanai salīdzinājumā ar kopējiem ieguldījumiem; uzskata, ka nepieciešams panākt šādu jaunu attīstības instrumentu saskaņotību un papildināmību ar EAF stratēģiju un politikas mērķiem;

281.  aicina Komisiju ieviest vispusīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka Parlaments veic politisku kontroli par šo jauno instrumentu vadību, pārvaldību un īstenošanu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt īpašas šo instrumentu uzraudzības stratēģijas ar konkrētiem mērķiem, uzdevumiem un pārbaudēm;

XXII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 12/2017 “Dzeramā ūdens direktīvas īstenošana: ūdens kvalitāte un pieejamība Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies, bet joprojām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi”

282.  tā kā piekļuve labas kvalitātes dzeramajam ūdenim ir viena no pašām elementārākajām iedzīvotāju pamatvajadzībām, uzsver, ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai labāk uzraudzītu situāciju, jo īpaši attiecībā uz mazām ūdens apgādes zonām, kas atrodas vistuvāk galapatērētājiem; atgādina, ka nekvalitatīvs dzeramais ūdens var radīt apdraudējumu Eiropas iedzīvotāju veselībai;

283.  mudina dalībvalstis sniegt iedzīvotājiem vairāk informācijas par viņiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti, jo vairākās dalībvalstīs iedzīvotāji neapzinās, ka krāna ūdens ir dzerams;

284.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīm nav pienākuma ziņot par ūdens kvalitāti mazās ūdens apgādes zonās; izsaka cerību, ka ar pārstrādāto Dzeramā ūdens direktīvu(24) šī situācija tiks labota;

285.  uzsver ūdens infrastruktūras ilgtspējas nozīmību un to, cik svarīgi ir saglabāt iedzīvotāju iesaisti ūdens apgādes infrastruktūras uzturēšanā;

286.  uzsver, ka ir būtiski, lai ūdens cenas noteikšanas politika veicinātu ūdens izmantošanas efektivitāti un saistīto izmaksu atgūšanu; norāda, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt pieejamu un augstas kvalitātes dzeramo ūdeni visiem iedzīvotājiem, jo ūdens ir sabiedriskais labums un cilvēktiesības;

287.  atgādina Komisija, ka pilsoņi ir nopietni nobažījušies par notiekošajām diskusijām un pieaugošo tendenci liberalizēt un privatizēt ūdens sniegšanas pakalpojumus vairākās dalībvalstīs;

XXIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 13/2017 “Vienota Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma: vai politiskā izvēle reiz kļūs par realitāti?”

288.   atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus;

289.   norāda, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi to tiesību aktu pakešu ietekmi, kuras tā kopš 2000. gada izstrādā dzelzceļa nozarē; pauž nožēlu par to, ka vairākos projektos ieguldītos Savienības līdzekļus nevar uzskatīt par rentabli izmantotiem;

290.   norāda, ka dzelzceļa nozare visumā ir ļoti korporatīva, kas tirgus liberalizāciju var likt uztvert vairāk kā draudu, nevis ieguvumu;

291.  norāda, ka dalībvalstu ieinteresētība uzlabot savietojamību jāpapildina ar izmaksu aplēsi un nepieciešamo finansējumu; mudina dalībvalstis noteikt reālistiskus mērķus, piešķirot Savienības finansiālo atbalstu ERTM sistēmai, un iesaka Komisijai noteikt izpildāmus īstenošanas termiņus;

292.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos sadarbībā ar dalībvalstīm sastādīt demontāžas grafiku ar juridiski saistošiem mērķiem; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nolēmusi strādāt ar nozares pārstāvjiem, lai sekmētu kopējas, Eiropas Dzelzceļu kopienas izstrādātas konkursu sistēmas izmantošanu;

293.  uzskata, ka šai sistēmai nepieciešamo apjomīgo ieguldījumu dēļ un ņemot vērā to, ka izmaksu sedzēji negūst tūlītēju labumu, ir jāveic stratēģisks novērtējums par prioritāšu noteikšanu Padomē un dalībvalstīs; atzinīgi vērtē Eiropas izvēršanas plānu un saistīto detalizēto ERTMS rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt stabilu atbalsta plūsmu; mudina dalībvalstis pievērst uzmanību Eiropas stratēģiskā izvēršanas plāna labākai koordinēšanai un nodrošināt, ka to valsts prioritātēs ir ņemtas vērā Savienības saistības; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos valstu izvēršanas plānos noteikt starpposma mērķus, lai uzlabotu atsevišķu sadaļu uzraudzību;

294.  pauž bažas par augsto saistību atcelšanas līmeni saistībā ar TEN-T atbalstu ERTMS projektiem, ko lielākoties izraisījis tas, ka Savienības finanšu noteikumi nav saskaņoti ar valsts īstenošanas stratēģijām; atzinīgi vērtē to, ka Komisija pielāgo EISI finansēšanas procedūras, ja vien iespējams; aicina Komisiju apsvērt un izvērtēt situāciju un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šīs nepilnības;

295.   pauž nožēlu par to, ka borta iekārtām paredzētais Savienības finansējums lielākoties tiek izmantots iekšzemes satiksmes vajadzībām un ka kravu pārvadājumi nevar saņemt kohēzijas fondu atbalstu; atgādina, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi ir viens no vienotā tirgus galvenajiem aspektiem;

296.   aicina Komisiju nodrošināt, ka ar sistēmas nesavietojamību saistītie trūkumi tiek efektīvi novērsti nākamajā plānošanas periodā;

297.  uzskata — lai vienotais dzelzceļa tirgus būtu darbotiesspējīgs, nepieciešams, lai attiecīgie tirgus dalībnieki būtu pilnībā iesaistīti pirms Savienības finansējuma piešķiršanas; uzskata, ka saistībā ar Savienības politiku par dzelzceļa nozari vajadzīga reālistiska stratēģijas maiņa, iekļaujot izmaksu un ieguvumu novērtējumu, un dalībvalstīs jāizstrādā ekonomikas modelis, ja šāda modeļa vēl nav, ar mērķi garantēt pienācīgu finansējumu un ļaut efektīvā veidā identificēt avotus;

XXIV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 14/2017 “Darbības rezultātu pārskats par lietu pārvaldību Eiropas Savienības Tiesā”

298.   atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu; atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus;

299.  kritizē Eiropas Savienības Tiesu par liegšanu Revīzijas palātai piekļūt dažiem dokumentiem, kuri tika pieprasīti ES Tiesas darbības izvērtēšanai; atgādina ES Tiesai, ka Revīzijas palātas locekļiem un auditoriem, pildot savus pienākumus, ir jāievēro konfidencialitāte un dienesta noslēpums(25); pauž nožēlu par to, ka nebija iespējams intervēt tiesnešu palīgus, neraugoties uz viņu svarīgo lomu ES Tiesas darbā;

300.   ar nožēlu norāda, ka Vispārējā tiesa kopš 2012. gada pārsniedz saprātīgu termiņu, kura laikā lietas dalībnieks var sagaidīt sprieduma pasludināšanu; aicina Vispārējo tiesu ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai, lai situāciju noskaidrotu;

301.   norāda, ka pēc Tiesas struktūras reformas tiesneši tiek norīkoti darbam palātās atkarībā no lietu veidotā noslogojuma dažādās jomās; vēlas zināt, kā notiek šī norīkošana un vai konkrētām jomām ir izveidotas specializētas palātas; prasa sniegt statistikas datus par lietu virzību jaunajā sistēmā;

302.   pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta izlasē neiekļāva lietas, kuru izskatīšanas laiks vairāk nekā divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju; uzskata, ka darbības rezultātu novērtēšanā svarīgas ir ne tikai tipiskas lietas;

303.   ierosina paplašināt ES Tiesas darba valodu klāstu, jo īpaši attiecībā uz to izmantošanu tiesas sēdēs, aptverot angļu, franču un vācu valodu, kas ir Savienības iestāžu darba valodas; mudina ES Tiesu ņemt piemēru no paraugprakses Savienības iestādēs, lai īstenotu šo valodu prakses reformu;

304.   norāda, ka tiesnešu palīgiem ir liela ietekme ES Tiesas lēmumu pieņemšanas procesā, taču plašāka sabiedrība nav informēta par viņu funkcijām un viņu rīcību reglamentējošajiem noteikumiem;

305.   pauž bažas par to, ka pārskatā par faktoriem, kas visbiežāk ietekmē tiesvedības rakstveida daļas ilgumu Vispārējā tiesā, procesuālo dokumentu pieņemšana un apstrāde kancelejā aizņem 85 % nepieciešamā laika; vēlas zināt, vai kancelejai ir pietiekami resursi;

306.   pauž bažas par Vispārējā tiesā izskatīto lietu ilgumu gadījumos, kad tiek izvirzīti konfidencialitātes jautājumi;

307.   pieņem zināšanai to, kā notiek iesniegto lietu sadale tiesām; aicina ES Tiesu paredzēt noteikumus par lietu sadales procedūru abās tiesās;

308.   norāda, ka 2014. un 2015. gadā apmēram 40 % lietu Vispārējā tiesā tika iedalītas ārpus rotācijas sistēmas, kas liek apšaubīt šo sistēmu; vienlaikus pauž šaubas par Vispārējā tiesā lietu sadali pēc tiesas ieskata; izsaka nožēlu par procedūras nepārredzamību;

309.   pauž bažas par to, ka ES Tiesas oficiālās brīvdienas ir faktors, kas visbiežāk ietekmē lietu izskatīšanas ilgumu; ierosina, ka minētajā periodā būtu jāatļauj uzklausīšanas un tiesas sēdes attiecībā uz plašāku lietu klāstu, ne vien uz lietām ar īpašiem apstākļiem;

310.   norāda, ka lietu izskatīšanas ilgumu ietekmē arī tiesnešu palīgu slimības, grūtniecības un dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājums vai aiziešana no darba; aicina ES Tiesu apsvērt citas iespējamas metodes īslaicīgas prombūtnes novēršanai un raitas darba virzības nodrošināšanai;

311.   uzskata, ka resursu sadalījums starp tiesām nav samērīgs, ņemot vērā to attiecīgo darba slodzi; ierosina, ka Vispārējās tiesas spriedumu redaktoru nodaļai jāiesaistās vēlākā lietas izskatīšanas posmā;

312.   aicina dalībvalstis nodrošināt, ka lēmumi par jaunu tiesnešu iecelšanu tiek pieņemti labu laiku, pirms iepriekšējiem tiesnešiem ir jābeidz darbs, lai nodrošinātu darba slodzes raitu nodošanu;

313.   pauž bažas par ES Tiesas “universāla risinājuma” pieeju dažādiem procedūras posmiem; iesaka ES Tiesai pielāgot termiņus, ko tā nosaka, lai ņemtu vērā lietu veidu un sarežģītību;

314. norāda, ka ievērojams skaits lietu abās tiesās attiecas uz intelektuālā īpašuma jautājumiem; mudina ES Tiesu analizēt veidus, kā vienkāršot šo lietu izskatīšanas procedūras, un apsvērt, vai ES Tiesas pētniecības un dokumentēšanas dienesti nevarētu veikt lietu iepriekšēju pārbaudi;

XXV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 16/2017 “Lauku attīstības plānošanai jābūt mazāk sarežģītai un vairāk uzmanības jāveltī rezultātiem”

315.   gatavojoties plānošanas periodam pēc 2020. gada, lai pastiprinātu uzsvaru uz izpildi un rezultātiem, veicinātu integrāciju starp lauku attīstības programmām (LAP) un citām programmām un uzlabotu novērtējumu par lauku attīstības programmu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā, aicina

a)  Komisiju nodrošināt, ka tās politikas priekšlikumos ir norādīts, kā tiks uzlabota atsevišķu programmu konsekvence, izmantojot turpmākas prasības attīstības jomā;

b)  dalībvalstis norādīt, kā līdz 2022. gadam tiks īstenoti un uzraudzīti koordinācijas, papildināmības un sinerģijas mehānismi un kā par tiem tiks sniegti ziņojumi Savienības noteikumu kontekstā;

316.   aicina Komisiju līdz 2020. gada beigām pārskatīt plānošanas dokumentus, lai vienkāršotu to saturu un samazinātu prasību skaitu nākamajam plānošanas periodam pēc 2020. gada; uzskata, ka, konkrētāk, tai ir jāierobežo plānošanas dokumentu struktūra, atstājot tikai tos elementus un iespējas, kas ir būtiskas lauku attīstības izdevumu pareizai plānošanai, izpildei un uzraudzībai;

317.   Komisiju veikt pasākumus kopā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka līdz 2018. gada beigām uzlabotajos ikgadējās īstenošanas ziņojumos 2019. gadā tiek sniegta skaidra un visaptveroša informācija par programmas sasniegumiem un ka pieprasītās atbildes uz kopējiem novērtējuma jautājumiem sniedz labāku pamatu nākamajam plānošanas periodam;

318.   gatavojoties plānošanas periodam pēc 2020. gada, aicina Komisiju, ņemot vērā vispārējos Savienības mērķus attiecībā uz lauksaimniecību un lauku attīstību, precīzāk definēt rādītājus, kas jānosaka, lai novērtētu lauku attīstības pasākumu rezultātus un ietekmi; uzskata, ka Komisija šajā procesā varētu izmantot pieredzi un risinājumus, ko jau izstrādājušas citas starptautiskās organizācijas (piemēram, PVO, Pasaules Banka un ESAO), galveno uzsvaru liekot uz sniegumu un rezultātiem;

319.  uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina tā ieguldījumu veida nepārtrauktība, kuru pašlaik veic kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs, kas ir būtisks finansēšanas instruments, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, kas sekmē konkurētspēju, inovācijas un nodarbinātību mazāk attīstītos lauku un kalnu reģionos, un nodrošinātu ilgtspējīgu lauku attīstību;

320.  aicina Komisiju veicināt un sekmēt valstu sadarbību un tīklu veidošanu, lai līdz 2020. gada beigām izplatītu valsts līmenī izstrādātas izpildes novērtēšanas paraugpraksi;

321.   attiecībā uz plānošanas periodu pēc 2020. gada aicina Komisiju pārskatīt un ņemt vērā pašreizējās sistēmas īstenošanā gūtā pieredze, tostarp:

a)   izpildes rezerves ietekmi un to, kāds(-i) alternatīvs(-ie) mehānisms(-i) varētu labāk uzlabot sniegumu;

b)   to rezultātu rādītāju piemērotību un izmērāmību, kurus izmanto, lai piekļūtu izpildes rezervei, un

c)   finanšu sankciju pielietojumu nepietiekama snieguma gadījumā;

322.   aicina Padomi un Komisiju, pirms 2018. gada vidū tiks pieņemti turpmāki tiesību aktu priekšlikumi, apsvērt iespēju ilgtermiņa stratēģiju un politikas veidošanu saskaņot ar budžeta ciklu un veikt visaptverošu izdevumu pārskatīšanu, pirms ir noteikts jaunais ilgtermiņa budžets;

323.  uzskata — lai nodrošinātu LAP apstiprināšanu, sākoties nākamajam plānošanas periodam, Komisijai savos tiesību aktu priekšlikumos vajadzētu norādīt laika grafika izmaiņas politikas izstrādē, plānošanā un īstenošanā, kas ļautu panākt, ka LAP var apstiprināt, sākoties nākamajam plānošanas periodam, tādējādi ļaujot uzsākt īstenošanu no 2020. gada;

324.   uzskata, ka, lemjot par DFS ilgumu, ir jārod pareizais līdzsvars starp divām šķietami pretrunīgām prasībām: no vienas puses, vairākos Savienības politikas virzienos, jo īpaši jomās, kurās tiek izmantota dalīta pārvaldība, piemēram, lauksaimniecības un kohēzijas politikā, ir vajadzīga stabilitāte un paredzamība, ko nodrošinātu saistību uzņemšanās vismaz uz septiņiem gadiem, taču, no otras puses, ir vajadzīga demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība, kuru nodrošinātu katras finanšu shēmas sinhronizēšana ar Parlamenta un Komisijas politisko ciklu, kas ilgst piecus gadus;

XXVI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 17/2017 “Komisijas intervence Grieķijas finanšu krīzē”

325.  pateicas Revīzijas palātai par to, ka tā ir sagatavojusi vispusīgu ziņojumu par ļoti svarīgu tematu, kas ir cieši saistīts ar Budžeta kontroles komitejas darbību; pauž nožēlu par to, ka revīzijas ziņojuma sagatavošanai bija nepieciešami trīs gadi; uzsver, ka ir svarīgi sagatavot ziņojumus īstajā laikā, jo tas ievērojami veicinātu Komisijas un Parlamenta darbu;

326.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātai bija ierobežotas pilnvaras, lai veiktu revīziju attiecībā uz Grieķijai piešķirto Savienības finansiālo atbalstu, ko pārvaldīja Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds, un ECB nesniedza tai pietiekamu informāciju; mudina ECB savstarpējas sadarbības garā sniegt informāciju, kas ļautu Revīzijas palātai gūt plašāku priekšstatu par Savienības līdzekļu izlietojumu;

327.  atzīst sarežģīto ekonomisko situāciju visā Eiropā un īpaši saspīlēto politisko situāciju Grieķijā laikā, kad tika sniegts Savienības finansiālais atbalsts, kas tiešā veidā ietekmēja palīdzības īstenošanas efektivitāti;

328.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pārredzamību attiecībā uz to, kā Savienības līdzekļi tiek izlietoti dažādos Grieķijā īstenotos finansiālā atbalsta instrumentos;

329.  prasa, lai Komisija uzlabotu atbalsta programmu izstrādes vispārējās procedūras, jo īpaši aprakstot to, ko ietver ikviens analītiskais darbs, kas vajadzīgs, lai pamatotu nosacījumu saturu, un, ja iespējams, norādot rīkus, ko izmantot attiecīgās situācijās;

330.  uzsver, ka Komisijai ir jāuzlabo reformu īstenošanas un norises uzraudzības kārtība, lai labāk noteiktu administratīvos vai citus šķēršļus reformu efektīvai īstenošanai; uzskata, ka turklāt Komisijai ir jānodrošina, ka tai ir šādu novērtējumu veikšanai vajadzīgie resursi;

XXVII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 18/2017 “Eiropas vienotā gaisa telpa”

331.  uzsver, ka Eiropas vienotā gaisa telpa nav pilnībā īstenota dažu aviācijas profesiju pārstāvju nepiekāpības dēļ, kuri aizstāv savas prerogatīvas, un tādēļ, ka dalībvalstīm nav stingras politiskās gribas nodrošināt vajadzības šīs iniciatīvas īstenošanai;

332.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan Savienība spēja nojaukt sauszemes robežas starp Šengenas dalībvalstīm, līdz šim tā nav spējusi nojaukt starp šīm dalībvalstīm pastāvošās robežas gaisa telpā, kas ik gadu rada kopējus zaudējumus EUR 5 miljardu apmērā;

333.  norāda, ka ir jāpārskata un jāatjaunina indikatori, lai racionalizētu gaisa satiksmes darbības sistēmu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir norādījusi, ka tie tiek pārskatīti; uzsver, ka ir vajadzīgi precīzi un atbilstoši dati, lai nodrošinātu, ka indikatoru pārskatīšana notiek efektīvi;

334.  norāda, ka Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošana aviācijas nozares CO2 emisijas samazinātu līdz 10 %, kas ievērojami palīdzētu sasniegt Parīzes klimata nolīguma mērķus;

335.  aicina Komisiju detalizētāk izvērtēt SESAR kopuzņēmuma mērķus, jo tie, iespējams, nav piemērojami pašreizējai situācijai, kad Eiropas vienotā gaisa telpa joprojām nav īstenota un pastāv risks, ka tie tiks piemēroti gaisa telpas sistēmām, kuras nespēj savstarpēji sadarboties;

336.  aicina Komisiju sniegt sīku informāciju par savu līgumu ar Eurocontrol, lai uzraudzītu Savienības nodokļu maksātāju naudas izlietošanu;

337.  norāda, ka valstu uzraudzības iestādēm ir jābūt neatkarīgām un to rīcībā jābūt pietiekami daudz finansiālu un organizatorisku resursu;

338.  aicina Komisiju informēt Parlamenta atbildīgo komiteju par to, kāpēc tā nav uzsākusi pārkāpuma procedūras par funkcionālu gaisa telpas bloku neīstenošanu, kuru darbību bija paredzēts nodrošināt 2012. gadā, tomēr līdz šim tie nedarbojas;

XXVIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā”

  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ierosinātos ieteikumus un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ieteikumiem un piezīmēm, kas izklāstītas īpašajā ziņojumā;

  norāda uz ievērojami lielajiem izdevumiem par jauno zaļināšanas maksājumu, kuri veido 30 % no visiem KLP tiešajiem maksājumiem un gandrīz 8 % no visa Savienības budžeta; ar bažām norāda, ka šī summa nav atbilstoša tam, ko zaļināšanas maksājums piedāvā sasniegt; aicina Komisiju ņemt to vērā, gatavojot KLP reformu;

  pauž nožēlu par to, ka joprojām nav skaidrs, kā zaļināšana varētu palīdzēt sasniegt plašākos Savienības mērķus klimata pārmaiņu jomā; aicina Komisiju jaunās KLP reformas ietvaros izstrādāt zaļināšanai īpašu rīcības plānu, kurā būtu skaidri izklāstīta intervences loģika, kā arī noteikt konkrētu, izmērāmu mērķu kopumu;

  pauž bažas par to, ka zaļināšanas instruments ir un paliek ienākumu atbalsta pasākums, kas turklāt ļauj lauksaimniekiem palielināt savus ienākumus pat par 1 %, bet daudzos gadījumos neuzliek nekādus pienākumus vai nerada izmaksas saistībā ar īstenošanu, tādējādi mazinot šī finansējuma jēgu; aicina Komisiju izstrādāt stingrākus noteikumus attiecībā uz lauksaimniekiem, tajos pārmērīgi neizmantojot izņēmumus;

343.  pauž bažas par zaļināšanas un pašas KLP sarežģītību un pārredzamību; aicina Komisiju racionalizēt zaļināšanas programmu un visu KLP, lai palielinātu pārredzamību un novērstu augsto ļaunprātīgas izmantošanas risku un dubultu finansēšanu;

  pauž īpašas bažas par Revīzijas palātas secinājumu, ka zaļināšana, visticamāk, nesniedz būtiskus ieguvumus vides un klimata jomā, un aicina Komisiju no jauna apsvērt šī instrumenta pastāvēšanu un iespēju pārinvestēt ievērojamos zaļināšanai paredzētos līdzekļus jau esošās programmās, kuras bieži vien pārklājas, bet ir izrādījušās efektīvākas un pamatotākas;

0

0 0

345.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1)

OV L 48, 24.2.2016.

(2)

OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.

(3)

OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp.

(4)

OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.

(5)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

(6)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(7)

  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(8)

  ECB būtu:

1)  vēl vairāk jāracionalizē lēmumu pieņemšanas process un konkrēti lēmumi jādeleģē zemākiem līmeņiem, lai Uzraudzības valde varētu pievērsties svarīgākiem jautājumiem;

2)  jānovērtē saistītie riski un jāīsteno vajadzīgie aizsardzības pasākumi, tostarp iespējamu pretrunīgu pieprasījumu pārvaldība un mērķtiecīga atbilstības kontrole;

3)  jānorīko pietiekamas iekšējā audita prasmes un resursi, lai nodrošinātu, ka pēc vajadzības un atbilstīgā laikā tiek aptvertas augsta un vidēja atlikušā riska jomas;

4)  pilnībā jāsadarbojas ar Revīzijas palātu, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras un tādējādi uzlabot pārskatatbildību;

5)  jāformalizē pašreizējā kārtība, kas attiecas uz uzraudzības darbības rezultātu mērīšanu un publisku atspoguļošanu, lai uzlabotu ārējo pārskatatbildību;

6)  jāgroza VUM pamatregula, lai oficiāli noteiktu iesaistīto valstu kompetento iestāžu saistības un lai nodrošinātu, ka tās visas pilnībā un proporcionāli piedalās KUK darbā;

7)  kopā ar valstu kompetentajām iestādēm jāizstrādā lomu/komandu profili un metodes, ar kurām novērtē gan to darbinieku piemērotību, kurus valstu kompetentās iestādes plāno norīkot darbam KUK, gan viņu turpmākā darba rezultātus;

8)  jāizveido un jāuztur centralizēta, standartizēta un vispusīga datubāze par KUK darbinieku (gan ECB, gan valstu kompetento iestāžu darbinieku) prasmēm, pieredzi un kvalifikāciju;

9)  jāīsteno oficiāla apmācības programma gan jaunajiem, gan esošajiem KUK uzraudzības darbiniekiem;

10)  jāizstrādā un jāpiemēro uz risku balstīta metodoloģija, lai noteiktu KUK darbinieku vajadzīgo skaitu un prasmju kopumu;

11)  periodiski jāpārskata svarīgajā uzraudzības plānošanas procesā izmantotais kopu veidošanas modelis un pēc vajadzības tas jāatjaunina;

12)  jāpapildina vai jāpārplāno savs personāls, lai būtiski nostiprinātu klātbūtni klātienes pārbaudēs, ko veic nozīmīgās bankās, balstoties uz skaidru prioritāšu noteikšanu attiecībā uz riskiem;

13)  cieši jākontrolē nepilnību novēršana IT sistēmā saistībā ar klātienes pārbaudēm un arī turpmāk jācenšas paaugstināt to valstu kompetento iestāžu inspektoru kvalifikāciju un prasmes, kuri veic pārbaudes uz vietas.

(9)

  ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas vadītāju Kontaktkomitejas paziņojums “Pilnībā revidējamas, pārskatatbildīgas un efektīvas banku uzraudzības kārtības nodrošināšana pēc vienotā uzraudzības mehānisma ieviešanas”.

(10)

  OV C 50, 9.2.2018., 80. lpp.

(11)

  Ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi informācijai skatīt īpašā ziņojuma II pielikumā.

(12)

  Spēkā esošo kārtību, kādā ECB iesniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam, skatīt īpašā ziņojuma IX pielikumā.

(13)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(14)

  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(15)

  Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai (COM(2017)0198).

(16)

  Novērtējums par publiskajiem izdevumiem un finansiālo atbildību.

(17)

  Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem (COM(2016)0646).

(18)

  Bērnu migrantu aizsardzība (COM(2017)0211).

(19)

  Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(20)

  Kuģu satelītnovērošanas sistēma.

(21)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(22)

  Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(23)

  Sk. Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (COM(2016)0134).

(24)

  Sk. Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (COM(2017)0753).

(25)

Sk. Eiropas Revīzijas palātas locekļu rīcības kodeksu, jo īpaši tā 6. pantu, un Eiropas Revīzijas palātas darbiniekiem piemērojamās ētikas vadlīnijas, jo īpaši 4. sadaļu par dienesta noslēpumu.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

26.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Ryszard Czarnecki, Martina Dlabajová, Raffaele Fitto, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Wolf Klinz, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Bart Staes, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Lins, Lieve Wierinck


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ALDE

Martina Dlabajová, Wolf Klinz, Lieve Wierinck

EFDD

Marco Valli

PPE

Ingeborg Gräßle, Norbert Lins, Andrey Novakov, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Patricija Šulin, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bart Staes, Indrek Tarand

3

-

ECR

Ryszard Czarnecki, Raffaele Fitto

ENF

Jean-François Jalkh

1

0

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. aprīlisJuridisks paziņojums