Procedūra : 2017/2136(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0137/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0137/2018

Debates :

PV 18/04/2018 - 10
CRE 18/04/2018 - 10

Balsojumi :

PV 18/04/2018 - 12.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0121

ZIŅOJUMS     
PDF 1652kWORD 184k
4.4.2018
PE 612.402v02-00 A8-0137/2018

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Joachim Zeller

1.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

1.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija

(2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu (COM(2017)0351),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05940/2018 – C8-0042/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī ... rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(6);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(8),

–  ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2016. finanšu gada galīgos pārskatus(9),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(10),

–  ņemot vērā deklarāciju(11) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(12) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(13), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(14), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK(15),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī ... rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(16);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(17),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(18),

–  ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(19),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(20),

–  ņemot vērā deklarāciju(21) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(22) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(23), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(24), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK(25),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī ... rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(26);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

4.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(27),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(28),

–  ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(29),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(30),

–  ņemot vērā deklarāciju(31) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(32) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(33), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(34), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK(35),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru(36),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī ... rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(37);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

5.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(38),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(39),

–  ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(40),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(41),

–  ņemot vērā deklarāciju(42) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(43) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(44), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(45), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK(46),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī ... rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(47);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

6.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Pētniecības izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(48),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(49),

–  ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(50),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(51)

–  ņemot vērā deklarāciju(52) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(53) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(54), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(55), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/778/ES, ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK(56),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī ... rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(57);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

7.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(58),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(59),

–  ņemot vērā Inovācijas un tīklu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(60),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(61),

–  ņemot vērā deklarāciju(62) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(63) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(64), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(65), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 23. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK(66),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī ... rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(67);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

8.  EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatu apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija

(2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(68),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(69),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu (COM(2017)0351),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(70), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(71) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0042/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(72) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(73), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

1.  apstiprina Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī ... rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(74);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

9.  EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija,

–  ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā Savienības izdevumi ir nozīmīgs politikas mērķu sasniegšanas instruments un vidēji veido 1,9 % no vispārējās valdības izdevumiem dalībvalstīs;

B.  tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, vai līdzekļi ir tikuši izlietoti pareizi un vai ir sasniegti politikas mērķi;

C.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību;

D.  tā kā, izpildot Savienības budžetu, ir jāievēro budžeta principi — vienotība, budžeta precizitāte, gada pārskats, līdzsvars, universālums, specifikācija, pareiza finanšu pārvaldība un pārredzamība;

E.  tā kā Savienības budžeta izdevumu mērķis ir uzlabot Savienības iedzīvotāju dzīves apstākļus un dzīves kvalitāti un tādēļ Savienībai ir jānovērš nepilnības tās sociālajā politikā;

F.  tā kā Savienības budžetā ir jāņem vērā sociālā pīlāra īstenošana;

G.  tā kā kohēzijas politika ir būtisks publisko investīciju avots un tās mērķis ir nodrošināt skaidri redzamu pievienoto vērtību un uzlabot Savienības iedzīvotāju dzīves kvalitāti,

Politiskās prioritātes

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis savstarpēji saskaņot Savienības politiskos mērķus un finanšu ciklus, Parlamenta sasaukuma periodu un Komisijas pilnvaru termiņu;

2.  aicina Komisiju iesniegt Parlamentam pašreizējā finanšu perioda vidusposma novērtējumu un iepriekšējo finanšu periodu novērtējumu un noskaidrot, kuras programmas nav nodrošinājušas nepārprotamu pievienoto vērtību, un tad pārskatīt izdevumus;

3.  atgādina, ka Komisijai savos priekšlikumos attiecībā uz jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) būtu jāņem vērā tas, ka dažās politikas jomās, piemēram, kohēzijas vai pētniecības politikā, bieži vien tiek īstenota ilgāka termiņa plānošana un politisko mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs vairāk laika nekā citās politikas jomās; uzskata, ka ārkārtas situācijās tomēr būtu jānodrošina atbilstošs elastīgums;

4.  uzstāj, ka, ņemot vērā uz rezultātiem orientēta budžeta iniciatīvu, Savienības budžets būtu jāstrukturē atbilstoši DFS kontekstā noteiktajiem Savienības politiskajiem mērķiem; atgādina — arī saistībā ar DFS laikposmam pēc 2020. gada —, ka Savienības budžetam būtu jānodrošina patiesa Eiropas pievienotā vērtība, jābūt vērstam uz kopējiem Savienības mērķiem, ar kuriem tiktu veicināta visas Savienības ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība, ko dalībvalstīm nav iespējams panākt atsevišķi un saviem spēkiem, un tādēļ uz to nebūtu jāraugās tikai kā uz atsevišķu dalībvalstu neto atlikumu vai ieguvumu;

5.  norāda, ka ir jāizveido neatkarīga struktūra informācijas izpaušanai, konsultēšanai un atsauksmju sniegšanai, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem izmantot pareizos informācijas kanālus ziņošanai par iespējamiem pārkāpumiem un vienlaikus aizsargātu viņu konfidencialitāti un piedāvātu viņiem nepieciešamo atbalstu un konsultācijas;

6.  aicina Komisiju, lai tā, gatavojot nākamo DFS, apņemtos pašos pamatos pārskatīt jauno lauksaimnieku un zaļināšanas shēmas, ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumus;

7.  aicina Komisiju iekļaut sniegumam veltītajos ziņojumos novērtējumu par izmantoto datu kvalitāti un deklarāciju, kas apliecinātu informācijas par sniegumu kvalitāti;

8.  aicina Komisiju sniegt Parlamentam un Revīzijas palātai līdzsvarotākus ziņojumus, snieguma ziņojumos iekļaujot pārredzamāku informāciju par problēmjautājumiem, kļūmēm un neveiksmēm;

9.  aicina Komisiju paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu un ar to saistītos maksājumus, sākotnēji tiecoties samazināt īstenošanas perioda ilgumu līdz n+2 gadam;

10.  aicina Komisiju izpildīt sākotnēji noteikto mērķi atvēlēt 20 % izdevumu ar klimatu saistītu darbību integrēšanai Savienības dažādajās izdevumu programmās;

11.  uzstāj, ka Komisijai beidzot ir jāuzdod visiem ģenerāldirektorātiem publicēt to priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem savos attiecīgajos gada darbības pārskatos, kā to ir prasījis Parlaments;

12.  aicina Komisiju uzlabot migrācijas politikas finansēšanas pārredzamību, kā to ieteikusi Revīzijas palāta savā 2016. gada pārskatā, un aktīvi uzraudzīt ārkārtas situācijās īstenotās publiskā iepirkuma procedūras;

13.  turklāt aicina Komisiju uzlabot pētniecības un lauku attīstības politikas pārredzamību, tiecoties noskaidrot īpaši augsta un pastāvīga kļūdu īpatsvara iemeslus un tos koriģēt, kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskatos;

14.  aicina Komisiju uzlabot trasta fondu un ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu pārredzamību, regulāri sniedzot visus tās rīcībā esošos datus;

15.  aicina Komisiju risināt sarunas, lai panāktu, ka Eiropas Investīciju banka samazina maksas, ko tā iekasē par finanšu instrumentu izveidi un administrēšanu, un nākt klajā ar informāciju par atbalsta saņēmējiem un par rezultātiem, kas gūti, izmantojot šos instrumentus;

16.  aicina Komisiju paātrināt Savienības pārskatu sagatavošanas procesu, lai nodrošinātu, ka ticama informācija no dalībvalstīm par dalīti pārvaldītajiem izdevumiem tiktu iegūta savlaicīgāk, un iesniegt vadības viedokli par Savienības izdevumiem laicīgāk un kopā ar pārskatiem, lai lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu būtu iespējams pieņemt n+1 gadā, vienlaikus nodrošinot augstas kvalitātes datus un pareizu finanšu pārvaldību;

Revīzijas palātas sagatavotā ticamības deklarācija

17.   atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi pozitīvu atzinumu par 2016. gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007. gada, un Revīzijas palātas secinājumu, ka 2016. gadā kļūdu līmenis ieņēmumos nebija būtisks; ar gandarījumu konstatē, ka 2016. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

18.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas aplēstā iespējamākā kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, proti, 2016. gadā aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos ir 3,1 %; atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2015. finanšu gadā tika lēsts 3,8 % apmērā, 2014. finanšu gadā — 4,4 % apmērā, 2013. finanšu gadā — 4,7 % apmērā, 2012. finanšu gadā — 4,8 % apmērā, 2011. finanšu gadā — 3,9 % apmērā, 2010. finanšu gadā — 3,7 % apmērā, 2009. finanšu gadā — 3,3 % apmērā, 2008. finanšu gadā — 5,2 % apmērā un 2007. finanšu gadā — 6,9 % apmērā; tā kā Revīzijas palātas aplēstais kļūdu īpatsvars nav galīgais rādītājs, uzskata, ka ir svarīgi, lai, novērtējot Savienības finansējuma efektivitāti, tiktu ņemts vērā Komisijas aprēķinātais atlikušo kļūdu līmenis;

19.  uzsver, ka aprēķiniem izmantotās atšķirīgās metodoloģijas dēļ kohēzijas jomai aplēstajā kļūdu līmenī nav ieskaitīti 2016. gada izmaksājumi finanšu instrumentiem EUR 2,5 miljardu apmērā, par kuriem Revīzijas palāta uzskata, ka tie neietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 56. panta 1. punktā noteiktajā attiecināmības periodā; norāda, ka gadījumā, ja Revīzijas palāta būtu izteikusi skaitļos šo pārkāpumu, iespējamākais kļūdu īpatsvars būtu bijis daudz augstāks; pauž nožēlu par Komisijas vienpusējo lēmumu akceptēt izdevumus līdz 2017. gada 31. martam; norāda, ka Komisijai būtu vajadzējis sagatavot nepieciešamo likumdošanas priekšlikumu, lai izbeigtu šo pārkāpumu;

20.  pauž nožēlu par to, ka plašākā finanšu instrumentu izmantošana, kas mazina Savienības budžeta vērtību, pakļauj lielākam riskam gan pārskatatbildību, gan Savienības politikas virzienu un darbību koordināciju;

21.  norāda, ka nav pieejama pietiekama informācija, lai pienācīgi novērtētu finanšu instrumentus, it sevišķi to sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi; uzsver, ka finanšu instrumenti var papildināt dotācijas, bet ne tās aizstāt;

22.  ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta pirmo reizi divdesmit triju gadu laikā ir sniegusi atzinumu ar iebildēm (nevis negatīvu atzinumu) par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, un tas nozīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli Savienības finanšu pārvaldībā ir panākti nozīmīgi uzlabojumi un ka būtisks kļūdu līmenis ir konstatēts galvenokārt atlīdzināmajos izdevumos, kas veido apmēram pusi no revīzijā pārbaudītajiem maksājumiem;

23.  pauž nožēlu par to, ka maksājumos jau divdesmit trešo gadu pēc kārtas ir vērojams būtisks kļūdu līmenis, tādēļ ka uzraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji var nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un savlaicīgu maksājumu veikšanu;

24.  ar bažām norāda — ja Revīzijas palātas pārbaudītajiem maksājumiem nebūtu tikuši piemēroti dalībvalstu un Komisijas veiktie koriģējošie pasākumi, kopējais aplēstais kļūdu līmenis būtu nevis 3,1 %, bet gan 4,3 % (t. i., tāds pats kā 2015. gadā; sk. Revīzijas palātas 2016. gada pārskata 1.34. punktu);

25.  norāda, ka pārvaldības veida ietekme uz kļūdu līmeni ir niecīga, jo aplēstais kļūdu līmenis, ko Revīzijas palāta ir konstatējusi kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītas pārvaldības izdevumos un visos pārējos Komisijas tieši pārvaldītajos pamatdarbības izdevumos, ir vienāds, proti, 3,3 %;

26.  norāda, ka augstāko aplēsto kļūdu līmeni Revīzijas palāta konstatēja lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības izdevumos (4,9 %), ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas izdevumos (4,8 %) un jomā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” (4,1 %), savukārt administratīvo izdevumu jomā ir konstatēts pats zemākais aplēstais kļūdu īpatsvars (0,2 %);

27.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem kļūdu līmeni dažādajās izdevumu jomās ir lielā mērā ietekmējuši atšķirīgie atlīdzināšanas un maksājumtiesību shēmu riska modeļi; gadījumos, kad Savienība atlīdzina attiecināmās izmaksas par atbalsttiesīgām darbībām, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju iesniegtajām izmaksu deklarācijām, kļūdu līmenis ir 4,8 % (2015. gadā — 5,2 %), savukārt situācijās, kad maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz nosacījumu izpildi, nevis atlīdzinot izmaksas, kļūdu īpatsvars ir 1,3 % (2015. gadā — 1,9 %);

Ikgadējais pārvaldības un snieguma ziņojums — pārvaldības jomā sasniegtais

28.  norāda, ka, neraugoties uz Komisijas un Revīzijas palātas šķietami saskanīgajiem secinājumiem, Revīzijas palātas izteikumi tās gada pārskatā un Komisijas pārvaldības un snieguma ziņojumā iekļautā analīze daļēji atšķiras;

29.  īpaši atzīmē, ka Komisija 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā ir norādījusi(75), ka ģenerāldirektoru gada darbības pārskatos formulēto atrunu tvērums ir palielinājies līdz EUR 35,3 miljardiem jeb 26 % maksājumu (2015. gadā — EUR 29,8 miljardi jeb 21 % maksājumu);

30.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju pārskata sniegšanas brīdī riskam pakļauto summu faktiskā finansiālā ietekme 2016. gadā arī palielinājās līdz EUR 1,6 miljardiem (2015. gadā — EUR 1,3 miljardi);

31.   norāda uz Komisijas pārvaldības un snieguma ziņojumā konstatēto, ka, raugoties uz gada darbības pārskatos formulētajām atrunām, ir pasliktinājušies finanšu pārvaldības rādītāji, un skaidro to ar grūtībām, ko rada jaunu un stingrāku shēmu ieviešana, it sevišķi zaļināšanas shēma(76), savukārt Revīzijas palāta norāda uz nepārprotamiem uzlabojumiem tieši šajā politikas jomā;

32.  īpaši atzīmē Revīzijas palātas norādīto, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumos „kļūdu līmenis nav būtisks” (1,7 %), kas ir patiess uzlabojums salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad šis rādītājs bija 2,2 %, un lēš, ka kļūdu līmenis maksājumtiesību izdevumos ir 1,3 %, vienlaikus norādot, ka šā veida izdevumos ietilpst lielākā daļa KLP pirmā pīlāra;

33.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas apgalvojumu, ka kļūdu līmenis izdevumos „nav visaptverošs” (Revīzijas palātas gada pārskata 1.8. punkts); aicina Komisiju un Revīzijas palātu, pirms tās nāk klajā ar nākamo gada pārskatu vai gada darbības pārskatu, saskaņot metodoloģiju, izmantojot starptautiskos revīzijas standartus;

34.  uzsver, ka 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā Komisija ir konstatējusi, ka izdevumos ir būtisks kļūdu līmenis, ņemot vērā, ka Komisijas vispārējais vidējais kļūdu īpatsvars ir aplēsts starp 2,1 % un 2,6 % (2015. gadā — starp 2,3 % un 3,1 %) no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem, un ar to saistītā kopējā riskam pakļautā summa maksājumu veikšanas laikā ir aplēsta starp EUR 2,9 miljardiem un EUR 3,6 miljardiem (2015. gadā — starp EUR 3,3 miljardiem un EUR 4,5 miljardiem);

35.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas teikto šī rādītāja samazināšanās galvenokārt ir skaidrojama ar mazāku objektīvo kļūdu risku kohēzijas jomā pašreizējās DFS programmās; pauž izbrīnu par šādu skaidrojumu, ņemot vērā ļoti zemo budžeta izpildes līmeni minētajā jomā; aicina Komisiju sniegt sīkākus skaidrojumus šajā jautājumā;

36.  uzsver, ka šo zemo izpildes līmeni var skaidrot ar to, ka — kā Komisija norādījusi 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojuma 4. pielikumā — kohēzijas jomā 2016. gadā Komisijai iesniegtajos gada pārskatos nebija apstiprinātu izdevumu un Komisija pēc tās veiktās revīzijas nebija piemērojusi nekādas finanšu korekcijas (2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojums, 4. pielikums, 20. lpp.);

37.  norāda uz Komisijas aplēsēm, ka turpmākajos gados tā atklās un koriģēs kļūdas aptuveni EUR 2,0–2,1 miljarda jeb 1,5 %–1.6 % apmērā;

38.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijas metodoloģija riskam pakļauto summu kļūdu aplēšanai gadu gaitā ir uzlabojusies, bet ģenerāldirektorātu līmenī izmantotā metodoloģija neatbilstīgo izdevumu līmeņa aplēšanai nav vienota; aicina Komisiju izmantot vienotu metodoloģiju riskam pakļauto summu kļūdu aplēšanai attiecībā uz visiem ģenerāldirektorātiem un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par paveikto;

39.   norāda — kaut gan ir panākti uzlabojumi, Komisija nav novērsusi risku, ka koriģējošo pasākumu ietekme tiek novērtēta pārāk lielā apmērā;

40.  īpaši norāda uz to, ka attiecībā uz vairāk nekā trijām ceturtdaļām 2016. gada izdevumu Komisijas ģenerāldirektorāti, sagatavojot aplēses par riskam pakļautajām summām, balstās uz valstu iestāžu sniegtajiem datiem, taču attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu (it īpaši DG AGRI un DG REGIO) gada darbības pārskati diemžēl rada iespaidu, ka, lai gan dalībvalstu kontroles ziņojumos ir atspoguļotas attiecīgās dalībvalsts atklātās kļūdas, dažu pārvaldības un kontroles sistēmu ticamība joprojām ir problemātisks jautājums; uzsver, cik svarīgi ir tas, lai uz dalībvalstu sniegtajiem datiem būtu iespējams paļauties;

41.  norāda — tā kā kļūdas var labot vairāk nekā desmit gadus pēc to rašanās, nav pamatoti nākotnē gaidāmo korekciju ietekmi aplēst, pamatojoties uz pēdējo sešu gadu laikā uzskaitītajām korekcijām;

42.  norāda, ka dokumentā „Finanšu pārskatu izskatīšana un analīze” (FSDA) Komisija ziņo par kopējām īstenotajām finanšu korekcijām un atgūtajām summām EUR 3,4 miljardu apmērā (2015. gadā — EUR 3,9 miljardi) un ka aptuveni EUR 0,6 miljardus (2015. gadā —1,2 miljardus) veidoja korekcijas un summu atgūšana pie „pirmavota”, t. i., pirms Komisija apstiprināja izdevumus, un ka no atlikušajiem EUR 2,8 miljardiem aptuveni EUR 0,6 miljardi atbilst summām, ko dalībvalstis atsauca pēc izdevumu apstiprināšanas, aizstājot neattiecināmās summas ar jauniem kohēzijas projektiem;

43.  vēlreiz stingri aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā cik vien iespējams atspoguļota sakarība starp gadu, kurā maksājums ir veikts, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas;

Komisijas iekšējās pārvaldības instrumenti

44.  atgādina par Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2016 pausto viedokli, ka ar N. Kinnock un R. Prodi reformu ieviestais dalījums starp komisāru politisko atbildību un ģenerāldirektoru operatīvo atbildību nozīmē, ka ne vienmēr ir bijis skaidrs, vai jēdziens „politiskā atbildība” nozīmē arī atbildības uzņemšanos par ģenerāldirektorātu budžeta izpildi, vai arī šīs atbildības jomas ir nošķirtas;

45.  norāda, ka komisāru kolēģija nesagatavo ikgadēju paziņojumu par pārvaldību, kaut gan tas atbilstu paraugpraksei un dalībvalstīs ierastajai praksei; aicina Komisiju sagatavot ikgadēju paziņojumu par pārvaldību, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un komisāru kolēģijas pārskatatbildību;

46.   aicina Komisiju īstenot Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2016 iekļauto ieteikumu Nr. 2 un papildus tam pievienot finanšu pārskatiem ikgadēju paziņojumu par pārvaldību un iekšējo kontroli, kurā it īpaši iekļauti šādi aspekti:

a)   apraksts par Komisijas iekšējās pārvaldības instrumentiem,

b)   gada gaitā veikto operacionālā un stratēģiskā riska darbību izvērtējums un paziņojums par vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti;

Politiskās atrunas

47.  atbalsta atrunas, ko savos gada darbības pārskatos ir formulējuši DG REGIO, DG EMPL, DG MARE, DG HOME, DG DEVCO un DG AGRI ģenerāldirektori; uzskata, ka minētās atrunas liecina par to, ka Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras var sniegt nepieciešamās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecīgajās politikas jomās, ja tiek sekmīgi īstenotas nepieciešamās koriģējošās procedūras;

Budžeta un finanšu pārvaldība

48.  norāda, ka, pašreizējās DFS pirmajos trīs gados iekavējoties programmu īstenošanai sakarā ar 2014.–2020. gada DFS vēlīno pieņemšanu un ievērojamiem jauninājumiem, kas tika ieviesti attiecībā uz 2014.–2020. gada laikposmu un, neraugoties uz vienkāršošanas centieniem, radīja administratīvas grūtības, rezultātā nācās pārnest 2014. gada saistību apropriācijas, galvenokārt uz 2015. un 2016. gadu, un maksājumu līmenis 2016. gadā bija zems (un Savienības budžeta īstenošanas līmenis pašreizējā DFS laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam — 7 %); tomēr norāda, ka 2017. gads bija pirmais gads, kad paātrinājās ESI fondu programmu īstenošana; sagaida, ka šī tendence turpināsies arī 2018. un 2019. gadā; uzskata, ka būtu jānodrošina pietiekams maksājumu un saistību apropriāciju apmērs, lai īstenošana noritētu bez sarežģījumiem;

49.  ar bažām norāda, ka Savienības budžetu apvij un caurvij sarežģītu mehānismu tīkls, kas mazina pārskatatbildību, Savienības budžeta un ar to saistīto finanšu noteikumu pārredzamību, publisko kontroli un demokrātisku uzraudzību; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Savienības budžetā trūkst vienotības, un pilnībā piekrīt Revīzijas palātas bažām attiecībā uz Savienības budžeta sarežģītību;

50.  bažījas, ka, neraugoties uz īpašo instrumentu (rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds un elastības instruments) un rezervju plašo izmantojumu, ar atlikušajām summām tomēr varētu nepietikt, lai finansētu neparedzētus notikumus, kuri vēl varētu atgadīties līdz 2020. gadam;

51.  ar bažām norāda, ka ir izveidojies rekordaugsts neizpildīto saistību līmenis, kas 2016. gada beigās bija sasniedzis vēl nepieredzēti lielu apmēru, proti, EUR 238 miljardus, kas par 72 % pārsniedz 2007. gada rādītāju un atbilst 2,9 gadu maksājumiem, salīdzinot ar 2,2 gadiem 2007. gadā; uzskata, ka tādējādi ir pieaugušas Savienības parāda summas un līdz ar to — Savienības budžeta finanšu risks;

52.  pauž nožēlu, ka Savienības budžeta vispārējais finanšu risks ir pieaudzis un ievērojamās ilgtermiņa saistības, garantijas un juridiskās saistības nozīmē, ka nākotnē būs vajadzīga rūpīga pārvaldība;

53.  atgādina, ka Savienība arvien vairāk izmanto finanšu instrumentus, un pauž nožēlu par to, ka ESIF izveide ir radījusi jaunu pārvaldības kārtību, kurā publiskā kontrole joprojām ir nepietiekama, līdz ar to ir nepieciešama rūpīgāka uzraudzība no Parlamenta puses; uzsver, ka jebkurā iespējamā likumdošanas priekšlikumā vajadzētu ievērojami uzlabot ESIF ģeogrāfisko pārklājumu; atgādina, ka ESIF būtu jāsaglabā kā papildu instruments investīciju palielināšanai, jo kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu būt galvenajai Savienības investīciju politikai; tomēr norāda uz to, ka fonda īstenošana norisinās sekmīgi un ka ar to ir izdevies piesaistīt lielu privātā kapitāla apmēru, un atzinīgi vērtē sarunās par ESIF darbības termiņa pagarināšanu (tā dēvēto ESIF 2.0) panākto vienošanos par turpmākiem ar pārredzamību saistītiem uzlabojumiem; aicina Revīzijas palātu nostiprināt uzraudzību ESI fondu plānošanas un izdevumu veikšanas posmos;

54.  atgādina, ka Finanšu regulas pārskatīšana šajā ziņā ir liels solis uz priekšu, jo, pateicoties Parlamenta ierosinājumiem, tajā ir ierosināts efektīvāks finanšu instrumentu izklāst, un pirmo reizi šajā satvarā ir paredzētas budžeta garantijas un finansiāla palīdzība;

55.  norāda, ka atbilstoši kohēzijas politikas principiem Savienības fondi veido ievērojamu daļu no dažu dalībvalstu izdevumiem, un īpaši vērš uzmanību uz to, ka deviņās dalībvalstīs (Lietuvā, Bulgārijā, Latvijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Horvātijā, Igaunijā un Slovākijā) ESI fondu neizpildītās saistības veido vairāk nekā 15 % no vispārējās valdības izdevumiem; aicina Komisiju arī sagatavot pozitīvu reklāmas kampaņu, lai sīkāk informētu šo valstu iedzīvotājus par tiešajiem ieguvumiem, ko nodrošina attiecīgās valsts dalība;

56.  bažījas, ka dalībvalstīm, kurās ESI fondi veido ievērojamu procentuālo daļu no vispārējās valdības izdevumiem, varētu būt grūti noteikt pietiekami augstas kvalitātes projektus, kuros izlietot pieejamos Savienības līdzekļus vai kuriem piešķirt līdzfinansējumu; aicina Komisiju un Revīzijas palātu pievērst lielāku uzmanību ierosināto investīciju projektu ilgtspējas aspektam un kritiski novērtēt to piemērotību;

57.  pauž bažas par to, kādēļ trīs gadus pēc 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma dalībvalstis bija izraudzījušās tikai 77 % no programmu iestādēm, kas atbildīgas par ESI fondu īstenošanu; tomēr pauž gandarījumu par to, ka patlaban šis rādītājs ir sasniedzis 99 %; apšauba nepieciešamību grozīt procedūras katra plānošanas perioda sākumā; aicina Komisiju rūpīgi analizēt, kāpēc dažos reģionos joprojām ir zems līdzekļu apguves līmenis, un veikt konkrētus pasākumus, lai atrisinātu strukturālās problēmas;

58.  uzsver, ka Savienības līdzekļu apjoms un to saņemšanas laiks var ievērojami ietekmēt tādus makroekonomikas aspektus kā investīcijas, izaugsme un darbvietas;

59.  uzsver, ka publiskās investīcijas ir nepieciešamas, lai Savienībā novērstu investīciju deficītu, veicinātu nodarbinātību un izaugsmi un nodrošinātu sociālos standartus;

60.  norāda, ka Komisija mobilizēja dažādus resursus, lai risinātu bēgļu un migrācijas krīzi, taču pauž nožēlu par to, ka tā neizveidoja ziņojumu sniegšanas sistēmu, kas tai ļautu visaptveroši ziņot par iesaistīto līdzekļu izmantošanu; pauž nožēlu par to, ka patlaban nav iespējams uzzināt, cik daudz līdzekļu tiek izdots par katru migrantu vai bēgli;

61.  attiecībā uz kohēzijas politikā izmantotajiem finanšu instrumentiem konstatē, ka saskaņā ar paziņoto informāciju slēgšanas brīdī (2017. gada 31. martā) galasaņēmējiem bija izmaksāti EUR 15 192,18 miljoni, no kuriem EUR 10 124,68 miljoni bija struktūrfondu līdzekļi, un līdz ar to izmaksājumu līmenis galasaņēmējiem sasniedza gandrīz 93 % no finansēšanas vadības instrumentiem izmaksātajām darbības programmu summām, proti, par 20 % vairāk salīdzinājumā ar 2015. gada beigās paziņotajiem rādītājiem;

62.  konstatē, ka izmaksājumu līmenis galasaņēmējiem dažādos finansēšanas vadības instrumentos bija ļoti dažāds, un atšķirības ir vērojamas ne tikai starp dalībvalstīm (no 60 % līdz 99 %), bet arī starp intervences jomām;

63.  pauž bažas, ka pašreizējās DFS beigās un jaunās DFS pirmajos gados varētu uzkrāties neizpildīti maksājumi; uzskata, ka jaunās DFS finansēšanai būs nepieciešamas reālistiski noteiktas budžeta apropriācijas prognozēto neizpildīto saistību segšanai;

Veicamie pasākumi

64.  aicina Komisiju:

a)  prognozējot nākamās DFS maksājumu apropriācijas, ņemt vērā neizpildīto saistību pieaugumu, lai tādējādi palīdzētu nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp saistību un maksājumu apropriācijām;

b)  nākt klajā ar priekšlikumiem Parlamentam un Padomei, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju jautājumam par to, vai īpašie instrumenti ir vai nav ieskaitāmi DFS maksājumu apropriāciju maksimālajos apjomos;

c)  pārvaldības un ziņojumu sagatavošanas nolūkā ieviest tādu Savienības budžeta izdevumu uzskaiti, kas dotu iespēju sagatavot ziņojumus par visu ar bēgļu un migrācijas krīzi saistīto finansējumu;

d)  sākot ar 2017. finanšu gadu, saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu sniegt Parlamentam vispusīgu ziņojumu par EIB grupas (EIB un EIF) netieši pārvaldītajiem un īstenotajiem Savienības budžeta resursiem ārpus tās ārējo aizdevumu mandāta;

e)  saistībā ar debatēm par Eiropas nākotni apsvērt, kā varētu reformēt Savienības budžeta sistēmu, lai nodrošinātu adekvātu budžetu, kas garantētu finansējumu plānotajiem politikas pasākumiem, un panāktu labāku līdzsvaru starp paredzamību un reaģētspēju, un kā vislabāk nodrošināt, lai vispārējā finansēšanas kārtība nebūtu sarežģītāka, nekā ir vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus un garantētu pārskatatbildību;

f)  turklāt apsvērt iespēju ļaut iestādēm, kuras 2014.–2020. gada plānošanas periodā tikušas ieceltas vai akreditētas pārvaldības, sertifikācijas un revīzijas funkciju izpildei un ir apliecinājušas savu spēju šīs funkcijas īstenot, nākamajā plānošanas periodā turpināt šo funkciju īstenošanu bez pārtraukuma vai kavēšanās;

g)  atkārtoti prasa Komisijai ik gadu izstrādāt aktualizētu ilgtermiņa naudas plūsmas prognozi septiņu līdz desmit gadu perspektīvā par budžeta maksimālajiem apjomiem, maksājumu vajadzībām, spēju ierobežojumiem un iespējamo saistību atcelšanu, lai labāk saskaņotu maksājumu vajadzības ar pieejamajiem līdzekļiem;

h)  proaktīvi palīdzēt dalībvalstīm, kuras saskaras ar grūtībām laikus un vienmērīgi apgūt pieejamo Savienības finansējumu, šajā nolūkā pēc Komisijas iniciatīvas izmantojot pieejamos tehniskās palīdzības resursus;

Rezultātu sasniegšana ar Savienības budžetu

65.  ar bažām konstatē, ka Komisija savu dienestu snieguma un izdevumu programmu darbības rezultātu mērīšanai izmanto divus mērķu un rādītāju kopumus, starp kuriem nav gandrīz nav nekādu savstarpēju atsauču, un tas mazina dažādu sniegumu raksturojošu dokumentu veidu salīdzināšanas iespējas; pauž nožēlu par to, ka tikpat kā nav izmantojamu un efektīvu ietekmes un rezultātu rādītāju, kas ļautu izmērīt Savienības izdevumu nodrošināto sniegumu un izplatīt par to informāciju;

66.  norāda, ka ģenerāldirektoru gada darbības pārskatos ir ziņots par ģenerāldirektorātu gada maksājumiem sadalījumā pa darbības veidiem vai izdevumu programmām, savukārt attiecībā uz sniegumu — par vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu, neuzrādot attiecīgos izdevumus; nepiekrīt Komisijas skaidrojumam, ka nav iespējams novērtēt, cik ticis iztērēts izvirzīto mērķu sasniegšanai; aicina Komisiju pilnībā īstenot uz sniegumu vērstas budžeta plānošanas, īstenošanas un ziņošanas principu, kas dos iespēju sniegt ex post ziņojumus par mērķu sasniegšanai izlietotajiem līdzekļiem; 

67.  atgādina, ka ESAO 2016. gadā ESAO valstīs un Komisijā veica aptauju, kas bija veltīta uz sniegumu vērstai budžeta izstrādei; šajā sakarībā pauž gandarījumu par ESAO atzinīgo vērtējumu par datu kvalitāti un Savienības budžeta izpildi; atgādina par ESAO viedokli, ka Komisijas snieguma satvars ir visplašākais, kas daļēji skaidrojams ar juridisko prasību daudzumu Savienībā;

68.  konstatē, ka ESAO diagrammā ir norādīts, ka satvara izmantošana un sekas attiecībā uz lēmumu pieņemšanu neatspoguļo šo augstāko specifikācijas pakāpi (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 3.21. punkts);

69.  norāda, ka Savienības 2017. gada vispārējā budžeta projektam sagatavotajos programmu pārskatos ir uzskaitīti 294 mērķi un 709 rādītāji un to koncentrācija ir īpaši augsta DFS 1.a, 3. un 4. kategorijā, un ka, īstenojot uz rezultātiem orientēta budžeta (BFOR) iniciatīvu, Komisija patlaban pārskata savus rādītājus, lai dotu ieguldījumu nākamās paaudzes izdevumu programmās; uzsver, ka Komisijai būtu galvenokārt jāizmanto tādi rezultātu rādītāji, kuri ir būtiski snieguma novērtēšanai;

70.  uzsver, ka snieguma rādītāju noteikšanas procesam ir jābūt pārredzamam un demokrātiskam, tajā jābūt iesaistītām visām ES iestādēm, partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātie rādītāji būtu piemēroti ES budžeta izpildes novērtēšanai un tiktu īstenots tas, ko sagaida ES iedzīvotāji;

71.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas ģenerāldirektoru iesniegtajos gada darbības pārskatos, kurus pārbaudīja Revīzijas palāta, ir sniegta visai ierobežota informācija par snieguma nepilnībām un problēmām saistībā ar ģenerāldirektorātu mērķiem (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 3.26. punkts);

72.  pauž nožēlu par to, ka 2015. un 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumos netika sniegts vispusīgs pārskats par sniegumu un ka šie ziņojumi bija pārlieku pozitīvi, proti, vienīgie tajos pieminētie trūkumi bija saistīti ar īstenošanas kavējumiem; attiecībā uz šiem ziņojumiem pauž nožēlu arī par to, ka:

a)   tajos bija sniegts ierobežots ieskats stratēģijas „Eiropa 2020” rezultātos, kaut gan tas bija prasīts Eiropas Parlamenta 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumā;

b)   tajos ne vienmēr bija saprotami izskaidrota ārējo faktoru ietekme uz rezultātiem;

c)   tie nebija publicēti pietiekami savlaicīgi, lai tos būtu iespējams aplūkot Revīzijas palātas gada pārskatā;

73.  piekrīt Revīzijas palātas paustajam viedoklim (2016. gada pārskata 3.38. punkts), ka novērtētājiem vajadzētu formulēt ieteikumus, kurus Komisija varētu ņemt vērā, tostarp rīcības plānus trūkumu novēršanai;

74.  pauž nožēlu, ka Komisija kopš 2005. gada nav veikusi vai uzdevusi veikt pētījumu par to, kā tā izmanto novērtējumu rezultātus;

75.  norāda, ka Komisijai nav dokumentētas institucionālas sistēmas regulārai turpmāku pasākumu veikšanai saistībā ar novērtējumiem;

76.  īpaši norāda, ka praksē ģenerāldirektorātu 2016. gada pārvaldības plānos nebija paredzēts pamats ar novērtējumiem saistītu turpmāku pasākumu uzraudzīšanai;

77.  pauž nožēlu arī par to, ka Komisija nevar informēt ieinteresētās personas par novērtējumu pozitīvo ietekmi, jo tai nav pārskata par secinājumiem, ieteikumiem vai rīcības plāniem, kas izriet no tās novērtējumiem, un tā neseko to īstenošanai institucionālā vai ģenerāldirektorātu līmenī;

78.  pauž nožēlu, ka gada darbības pārskatos nav iekļauta deklarācija par paziņoto snieguma datu kvalitāti un ka līdz ar to, pieņemot gada pārvaldības un snieguma ziņojumu, komisāru kolēģija uzņemas vispārēju politisko atbildību attiecībā uz ES budžeta pārvaldību, bet ne attiecībā uz informāciju par sniegumu un rezultātiem;

79.  atzinīgi vērtē un rūpīgi ņem vērā Revīzijas palātas apsvērumus par ES un ārpus tās esošu struktūru snieguma satvariem un ziņojumiem, jo īpaši attiecībā uz snieguma datu kvalitāti un deklarācijām par snieguma datu kvalitāti;

80.  norāda, ka nav centrālas sniegumam veltītas tīmekļa vietnes, kurā būtu atrodama visu Komisijas dienestu informācija par ikvienu ES budžeta jomu;

81.  ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka satvaru, ko Komisija izmanto ziņošanai par sniegumu, varētu pilnveidot, pārņemot starptautiski atzītu labu praksi;

Veicamie pasākumi

82.  aicina Komisiju:

a)  racionalizēt ziņošanu par sniegumu, proti:

–  turpināt samazināt mērķu un rādītāju daudzumu, ko Komisija izmanto dažādo sniegumam veltīto ziņojumu sagatavošanai, un koncentrēties uz tiem, ar kuriem iespējams vislabāk izmērīt Savienības budžeta sniegumu; izstrādājot nākamo DFS, Komisijai attiecībā uz nākamās paaudzes programmu tiesisko regulējumu būtu jāierosina piemērotāki rezultātu un ietekmes rādītāji, un to skaitam jābūt mazākam; šajā kontekstā tai arī būtu jāapsver, cik būtiski ir tādi rādītāji, par kuriem informāciju nevar iegūt, kamēr nav pagājuši vairāki gadi;

–   izklāstīt finanšu informāciju tādā veidā, kas ļauj to salīdzināt ar informāciju par sniegumu, lai būtu skaidri saskatāma saikne starp izdevumiem un sniegumu;

–   izskaidrot un uzlabot vispārējo saskaņotību starp abiem mērķu un rādītāju kopumiem, proti, programmu mērķiem un rādītājiem, no vienas puses, un ģenerāldirektorātu mērķiem un rādītājiem, no otras puses;

b)   labāk līdzsvarot ziņošanu par sniegumu, skaidri izklāstot informāciju par galvenajiem sarežģījumiem, kuri vēl joprojām risināmi;

c)   uzskatāmāk parādīt, ka tiek pienācīgi izmantoti novērtējumu rezultāti, šajā nolūkā it sevišķi prasot, lai novērtējumos vienmēr būtu iekļauti secinājumi vai ieteikumi, kuru īstenošana Komisijai pēcāk būtu jāpārbauda;

d)   ikgadējā ziņojumā par pārvaldību un sniegumu uzņemties vispārēju politisko atbildību par informāciju, kas attiecas uz sniegumu un rezultātiem, un, ciktāl zināms, norādīt, vai tās izklāstītā informācija par sniegumu ir pietiekami kvalitatīva;

e)   atvieglot piekļuvi informācijai par sniegumu, izstrādājot īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa portālu un meklētājprogrammu;

Savienības budžeta strukturējums

83.  norāda, ka Savienības budžets ir strukturēts sadaļās, kas atbilst iestāžu īstenotajām darbībām (budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām); uzskata, ka šāds budžeta izklāsts nenodrošina ātru un skaidru izpratni par mērķiem, kādus ir iecerēts sasniegt; norāda, ka pretēji tam DFS ir strukturēta pa kategorijām, kas atbilst politikas jomām;

84.  norāda, ka budžeta projektam pievienotās darbības programmas atspoguļo saikni starp katru budžeta pozīciju un politiskajiem mērķiem, ko ir iecerēts sasniegt;

85.   aicina Komisiju strukturēt Savienības budžetu atbilstoši DFS politiskajiem mērķiem;

Ieņēmumi

86.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas iegūtie revīzijas pierādījumi kopumā liecina par to, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks un ka pārbaudītās sistēmas, kas attiecas uz ieņēmumiem, kopumā darbojas efektīvi; taču norāda, ka attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem galvenie iekšējās kontroles mehānismi dažās Revīzijas palātas apmeklētajās dalībvalstīs tomēr bija tikai daļēji efektīvi;

87.  ar bažām konstatē, ka 2017. gada sākumā OLAF pabeidza kāda krāpšanas gadījuma izmeklēšanu Apvienotajā Karalistē, kura dēļ Savienības budžetam, iespējams, nodarīti zaudējumi EUR 1,987 miljardu apmērā no neiekasētiem muitas nodokļiem par tekstilpreču un apavu importu no Ķīnas caur Apvienoto Karalisti laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam; norāda, ka izmeklēšanā turklāt atklājās arī būtiska apmēra izvairīšanās no PVN maksāšanas, kas bija saistīta ar importu caur Apvienoto Karalisti un tika īstenota, ļaunprātīgi izmantojot PVN maksājumu apturēšanu (muitas procedūra Nr. 42);

88.  ar bažām norāda, ka attiecībā uz 2016. gada ieņēmumiem Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir formulējis atrunu par tradicionālo pašu resursu ieņēmumiem, ņemot vērā OLAF izmeklēto krāpšanas gadījumu saistībā ar Apvienotās Karalistes muitas nodokļiem;

89.  norāda, ka 2016. gadā ieņēmumi, uz ko attiecas skaitļos izteiktās atrunas, ir aptuveni EUR 517 miljoni salīdzinājumā ar tradicionālo pašu resursu kopējo summu, proti, EUR 20,1 miljardu, t. i., 2,5 % no tradicionālajiem pašu resursiem jeb 0,38 % no visiem resursiem; aicina Komisiju sniegt precīzu informāciju par šo krāpšanas gadījumu, kas var netieši ietekmēt arī dažu dalībvalstu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzi un tādējādi ar PVN saistītos resursus, kā arī ar nacionālo kopienākumu saistītos Komisijas līdzsvarošanas resursus(77);

90.  pauž nožēlu par Komisijas konstatējumu, ka līdz 2017. gada oktobrim Apvienotās Karalistes iestādes nebija ieviesušas pasākumus stāvokļa uzlabošanai, lai novērstu turpmākus tradicionālo pašu resursu zaudējumus; norāda, ka Apvienotās Karalistes iestādes no 2017. gada 12. oktobra ir sākušas uz laiku piemērot robežvērtības muitošanas posmā konkrētiem tirgus dalībniekiem (t. s. muitas operāciju SWIFT Arrow) un tas ir nodrošinājis tūlītējus rezultātus, proti, tradicionālo pašu resursu zaudējumi Apvienotajā Karalistē ir strauji samazinājušies;

91.  pauž nožēlu par muitas kontroles līmeņa atšķirībām dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi saskaņot pārbaudes visos ievešanas punktos muitas savienībā, un aicina dalībvalstis nodrošināt saskaņotu, vienotu un efektīvu robežkontroles sistēmu, kas attur no atšķirīgām praksēm dalībvalstīs, lai samazinātu pašreizējos trūkumus muitas kontroles sistēmās; aicina Komisiju šajā sakarībā izskatīt dažādas muitas kontroles prakses Eiropas Savienībā un to ietekmi uz tirdzniecības plūsmu novirzīšanu, īpašu uzmanību pievēršot ES muitas praksei pie ārējām robežām, un izstrādāt atsauces analīzi un informāciju par dalībvalstīs izmantotajām muitas operācijām un procedūrām;

92.  aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu PVN noteikumu pilnīgas un savlaicīgas īstenošanas nodrošināšanai ikvienā dalībvalstī, lai nodrošinātu šo Savienības pašu resursu ieguves avotu;

93.  atgādina, ka jaunais lēmums par Savienības pašu resursu sistēmu (2014. gada Pašu resursu lēmums — PRL), kurš stājās spēkā 2016. gada 1. oktobrī ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 1. janvāra, nosaka, ka, apkopojot NKI datus pašu resursu vajadzībām, ir jāizmanto Eiropas nacionālo un reģionālo kontu uzskaites sistēma (EKS 2010), ar kuru saskaņā pētniecības un attīstības izdevumi ir uzskatāmi par investīcijām (nevis par kārtējiem izdevumiem, kā tas bija iepriekšējā EKS 95 sistēmā); norāda, ka šis pats apsvērums būtu jāpiemēro arī attiecībā uz citām programmām, kuras Eiropas Savienībai nodrošina augstu pievienoto vērtību, piemēram, EISI;

94.  norāda, ka Īrijas paziņotais NKI 2015. gadā ļoti būtiski palielinājās, tādēļ ka starptautiski uzņēmumi bija pārvietojuši uz Īriju pētniecības un izstrādes aktīvus;

95.   norāda, ka Komisijai ir jāveic papildu darbs, lai noskaidrotu, kāda varētu būt starptautisko darbību potenciālā ietekme uz nacionālajiem kontiem gan attiecībā uz metodoloģiju, gan verifikācijas procesu, un ka tā rezultātā varētu nākties izdarīt pielāgojumus dalībvalstu NKI iemaksās;

96.  norāda, ka attiecībā uz tradicionālo pašu resursu pārvaldību Revīzijas palāta un Komisija dažās dalībvalstīs konstatēja nepietiekamu efektivitāti iekasējamo summu pārvaldībā (tā dēvētajos B kontos);

97.  uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem Beļģijā atlase pēcmuitošanas pārbaužu veikšanai tika veikta, balstoties uz atsevišķu darījumu parametriem, nevis uzņēmumu riska profiliem, un pēcmuitošanas revīzijas parasti netika veiktas (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 4.18. punkts);

98.  pauž nožēlu par Komisijas konstatējumu, ka sešas dalībvalstis — Beļģija, Igaunija, Itālija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija — vai nu nemaz nebija veikušas pēcmuitošanas revīzijas, vai arī nebija sniegušas nekādu informāciju par šādām revīzijām;

Veicamie pasākumi

99.  prasa Komisijai:

a)  veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek atgūti Savienības pašu resursi, kurus Apvienotās Karalistes iestādes neiekasēja saistībā ar tekstilizstrādājumu un apavu importu no Ķīnas, un novērstu izvairīšanos no PVN maksāšanas;

b)  apsvērt iespēju savlaicīgi uzsākt pienākumu neizpildes procedūru attiecībā uz Apvienotās Karalistes muitas nodokļu krāpšanas gadījumu;

c)  sadarbībā ar dalībvalstīm pilnībā analizēt starptautisko uzņēmumu darbību potenciālo ietekmi uz NKI aplēsi un sniegt norādījumus dalībvalstīm, kā traktēt šīs darbības, apkopojot nacionālos kontus;

d)  pašreizējā NKI pārbaudes cikla laikā apstiprināt, ka pētniecības un izstrādes aktīvi ir pareizi uzskaitīti dalībvalstu nacionālajos kontos, pievēršot īpašu uzmanību šo aktīvu vērtēšanai un rezidences kritērijiem gadījumos, kad notiek starptautisku uzņēmumu darbību pārvietošana;

e)  nākt klajā ar priekšlikumiem par jauniem pašu resursiem, lai nodrošinātu Savienības budžeta stabilitāti;

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Revīzijas palātas konstatējumi

100.  atzīmē, ka Revīzijas palāta ir pirmo reizi sniegusi atzinumu ar iebildēm attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību; uzsver, ka izmaksu atlīdzināšanas shēmas joprojām ir lielākā mērā pakļautas kļūdu riskam nekā maksājumtiesību shēmas; tomēr norāda, ka kategorijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” uzskaitītajos datos nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

101.  atgādina, ka 59 % izdevumu veido pētniecības un inovācijas izdevumi Septītajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā 2007.–2013. gadam („Septītā pētniecības pamatprogramma”) un 2014.–2020. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” („Apvārsnis 2020”);

102.  konstatē, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 4,1 % un ka neattiecināmas tiešās personāla izmaksas veidoja 44 %, citas neattiecināmas tiešās izmaksas — 12 %, netiešās izmaksas — 16 % un neattiecināmi projekti vai saņēmēji — 16 %; tomēr konstatē, ka 19 gadījumos, kad saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, Komisijai vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas;

103.  norāda — ja Komisija vai neatkarīgie revidenti būtu pareizi izmantojuši visu to rīcībā esošo informāciju, šai nodaļai aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,2 % zemāks;

104.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ieguldījusi ievērojamu darbu vienkāršošanā, lai padarītu administrēšanu mazāk sarežģītu, ieviešot jaunu papildu atalgojuma definīciju pētniekiem, racionalizējot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba programmu 2018.–2020. gadam, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu jaunuzņēmumiem un inovācijas virzītājiem un projektu finansēšanā plašāk izmantojot vienkāršotus izmaksu risinājumus; tomēr norāda, ka Revīzijas palāta turpmākā tiesiskā regulējuma vienkāršošanā saskata gan iespējas, gan riskus;

105.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir pievērsusies ar sniegumu saistītiem jautājumiem pētniecības un inovācijas projektos; tomēr uzskata, ka rezultāti, raugoties uz iznākumu, izmaksām un izplatīšanu, būtu uzskatāmi par provizoriskiem;

Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (DG R&I) gada darbības pārskats

106.  konstatē, ka atbilstoši stratēģijai „Eiropa 2020” un saskaņā ar stratēģisko plānu 2016.–2020. gadam DG R&I vadījās pēc četriem mērķiem:

a)  jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un investīcijām;

b)  savienots digitālais vienotais tirgus;

c)  noturīga enerģētikas savienība un kopā ar to — uz nākotni vērsta klimata pārmaiņu politika; un

d)  veidošanās par spēcīgāku pasaules mēroga dalībnieku;

107.  atzinīgi vērtē to, ka, tiecoties sasniegt šos mērķus, komisārs Carlos Moedas ir noteicis trīs prioritātes, proti, „atvērtā inovācija”, „atvērtā zinātne” un „atvērtība pasaulei”;

108.  konstatē — lai novērtētu šo mērķu sasniegšanā gūto progresu, DG R&I izmantoja piecus galvenos snieguma rādītājus (KPI):

a)  mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piešķirto līdzekļu daļa pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” sabiedrības problēmu risināšanai un pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju sekmēšanai un ar MVU instrumenta starpniecību piešķirtā Savienības finansiālā ieguldījuma daļa;

b)  jaunpienācēju daļa sekmīgo pretendentu vidū pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”;

c)  ar klimatu un ilgtspēju saistītie izdevumi pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”;

d)  trešo valstu dalības īpatsvars pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”;

e)  dotācijas piešķiršanai paredzētajā 245 dienu termiņā parakstīto dotāciju īpatsvars;

109.  atzinīgi vērtē to, ka DG R&I savās atbildēs uz rakstveida jautājumiem publicēja to valstu sarakstu, kurām DG R&I formulējis valstij adresētus ieteikumus; mudina DG R&I, lai tas direktorāta priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem publicētu tieši gada darbības pārskatā, kā to jau atkārtoti prasījis Parlaments;

110.  atgādina, ka FP 7 novērtējums tika aplūkots iepriekšējā ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu(78);

111.  atzinīgi vērtē gūto progresu virzībā uz direktorāta vispārējo KPI izpildi pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”;

a)  23,9 % no ES finansiālā ieguldījuma tika piešķirti MVU (2020. gada mērķis — 20 %);

b)  55 % no veiksmīgajiem pretendentiem bija jaunpienācēji (2020. gada mērķis — 70 %);

c)  26 % no ES finansiālā ieguldījuma bija saistīti ar klimatu (2020. gada mērķis — 25 %);

d)  54,9 % no ES finansiālā ieguldījuma bija saistīti ar ilgtspēju (2020. gada mērķis — 60 %);

e)  trešās valstis piedalās 3,6 % no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektiem (2020. gada mērķis — 4,73 %);

f)  91 % gadījumu DG R&I ievēroja dotācijas piešķiršanai noteikto 245 dienu termiņu (2020. gada mērķis — 100 %);

112.  norāda, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” teritoriālais tvērums ir uzkrītoši ierobežots, ņemot vērā, ka 72,5 % (12 121 miljoni) no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma saņem Vācija (EUR 3464 miljoni), Apvienotā Karaliste (EUR 3083 miljoni), Francija (EUR 2097 miljoni), Spānija (EUR 1813 miljoni) un Itālija (EUR 1664 miljoni);

113.  norāda, ka pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” 2016. gadā tika parakstīti 183 dotāciju nolīgumi ar dalībniekiem no trešām valstīm; norāda, ka 2016. gadā parakstītajos dotāciju no līgumos EUR 299,5 miljoni tika piešķirti dalībniekiem no Šveices, savukārt Šveices sniegtais ieguldījums pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” bija EUR 180,9 miljoni; atsakās noteikt „neto saņēmējas” statusu vienai no bagātākajām valstīm pasaulē; aicina Komisiju nākt klajā ar regulējumu, lai kompensētu šādu līdzsvara trūkumu;

114.  atzīst panākumus, ko guvis kopējā atbalsta centrs, un arī tā ieguldījumu vienkāršošanā un juridisko un tehnisko konsultāciju sniegšanā; prasa DG R&I informēt par vienkāršošanas pasākumiem, ko tas plāno ierosināt attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada;

115.  pieņem zināšanai maksājumu apropriācijas DG R&I 2016. gadā:

Maksājumu apropriācijas DG R&I, tostarp EBTA ieguldījums

Pārvaldības veids

Izpilde

milj. EUR

procentpunkti

Citiem DG līdzdeleģēts vai pastarpināti deleģēts

161,20

5,34

DG R&I tieši

1 878,28

62,17

DG R&I 185. panta struktūrām

86,40

2,86

DG R&I Eiropas Investīciju bankai

312,72

10,35

DG R&I kopuzņēmumiem

582,37

19,28

Kopā

3 020,97

100%

116.  uzsver, ka 14,39 % no budžeta jeb aptuveni EUR 444 miljoni tika īstenoti, izmantojot finanšu instrumentus;

117.  uzsver arī to, ka 39,36 % (2015. gadā — 28,14 %) DG R&I budžeta tika uzticēti citām struktūrām ārpus Komisijas, galvenokārt, lai daļēji īstenotu pamatprogrammas dotāciju (netiešā) pārvaldībā un finanšu instrumentu kontroles sistēmās;

118.  ar interesi uzzināja, ka DG R&I ir izveidojis finanšu instrumentu uzraudzības stratēģiju, un tādēļ vēlētos zināt, kā DG R&I nosaka, vai finanšu un pētniecības mērķi ir sasniegti;

119.  konstatē, ka DG R&I aplēstais vispārējais atklāto kļūdu īpatsvars ir 4,42 %, un atlikušo kļūdu īpatsvars ir 3,03 %;

120.  norāda uz Komisijas aplēsēm, ka kopējie riskam pakļautie izdevumi slēgšanas brīdī ir starp EUR 73,5 miljoniem un EUR 104 miljoniem;

121.  atzinīgi vērtē to, ka DG R&I ir pārbaudījis dotāciju tiešās un netiešās pārvaldības izmaksu lietderību;

122.  pauž nožēlu, ka DG R&I atkal ir formulējis horizontālu atrunu attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru izmaksu deklarācijās Septītajā pētniecības pamatprogrammā, ko tas īsteno tieši;

123.  atgādina savu viedokli, kas pausts rezolūcijas par Komisijas 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu 76. punktā, proti, ka Komisijai vajadzētu: „beidzot ieviest pārdomātāku un uz risku balstītu pieeju un, kad tas nepieciešams, formulēt konkrētas atrunas”;

Veicamie pasākumi

124.  aicina DG R&I publicēt direktorāta priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem savā gada darbības pārskatā;

125.  aicina DG R&I īstenot ieteikumus, ko sniedzis Iekšējās revīzijas dienests (IAS), kurš konstatēja nepilnības attiecībā uz konsekventas projektu uzraudzības nodrošināšanu visās programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanas struktūrās;

126.  aicina DG R&I ziņot par panākumiem, ko Kopējais revīzijas dienests guvis iekšējo procedūru pilnveidošanā;

127.  aicina DG R&I ziņot Parlamenta kompetentajai komitejai par tā finanšu instrumentu uzraudzības stratēģiju un par to, kā DG R&I nosaka, vai ir sasniegti finansiālie un ar pētniecību saistītie mērķi;

128.  aicina DG R&I izskaidrot Parlamenta kompetentajai komitejai, kādus pasākumus tas ir veicis, lai novērstu horizontālās atrunas attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru izmaksu deklarācijās;

129.  uzskata, ka pētniecības un inovācijas projektos, kā arī koordinācijas un atbalsta darbībās (CSA), standarti un standartizācija atbalsta pētījumu rezultātu ietekmi uz dažādiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem (TRL), jo tie palielina inovatīvu produktu un risinājumu tirgojamību un pārnesamību; turklāt norāda, ka standarti un ar tiem saistītas darbības atbalsta pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektu rezultātu izplatīšanu, izplatot zināšanas arī pēc projektu pabeigšanas un darot tās pieejamas sabiedrībai; aicina Komisiju palielināt standartizācijas nozīmi turpmākajos priekšlikumu konkursos un izstrādāt KPI, kuros ņemti vērā standartizācijas pasākumi;

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Ievads

130.  no ziņojuma „Seventh Report on Economic and Social Cohesion”(79) („Septītais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju”) uzzina, ka konverģence, no vienas puses, ir trausls process, kuru ekonomikas krīzes var viegli apstādināt un pavērst pretējā virzienā, taču, no otras puses, publiskās investīcijas var mazināt krīžu ietekmi;

131.  pauž gandarījumu par to, ka 2016. gadā nodarbinātības līmenis atkal sasniedza 2008. gada pirmskrīzes līmeni — 71 %, bet situācija Savienībā ievērojami atšķiras, un šis rādītājs ir krietni zemāks nekā stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītais 75 % mērķis; ar bažām norāda, ka bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts, jo īpaši jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku vidū;

132.  joprojām pauž pārliecību, ka ir nepieciešams vairāk un labākas saiknes starp ekonomikas pārvaldības mehānismiem un kohēzijas politiku; uzskata, ka šim mērķim varētu paredzēt pozitīvus stimulus;

133.  atzinīgi vērtē to, ka DG REGIO, atbildot uz Parlamenta jautājumiem, ir sīkāk izvērsis konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;

134.  apzinās, ka dažiem pārskatītās Finanšu regulas noteikumiem attiecībā uz kohēzijas politiku ir jāstājas spēkā ar atpakaļejošu datumu;

135.  pauž bažas, ka šādas izmaiņas var kļūt par iemeslu papildu kļūdām, jo programmas un projekti tika atlasīti, pamatojoties uz noteikumiem, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī;

Revīzijas palātas konstatējumi

136.  atzīmē, ka Revīzijas palāta pirmo reizi ir sniegusi atzinumu ar iebildēm attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību; uzsver, ka izmaksu atlīdzināšanas shēmas joprojām ir lielākā mērā pakļautas kļūdu riskam nekā maksājumtiesību shēmas; tomēr norāda, ka kategorijā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” uzskaitītajos datos nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

137.  atgādina, ka 2016. gadā pieejamā summa pozīcijā „Ekonomiskā un sociālā kohēzija” bija EUR 51,25 miljardi jeb 33 % no Savienības budžeta;

138.  konstatē, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis šajā politikas jomā ir 4,8 %; turklāt Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka kohēzijas jomai aplēstajā kļūdu līmenī nav iekļauti skaitļos izteikti 2016. gada izmaksājumi finanšu instrumentiem EUR 2,5 miljardu apmērā, par kuriem Revīzijas palāta uzskata, ka tie neietilpst attiecināmības periodā, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.) 56. panta 1. punktā (6.20. un 6.21. punkts); konstatē, ka šie izmaksājumi kopējos Savienības izdevumos veidotu aplēsto kļūdu līmeni 2,0 %(80);

139.  norāda, ka kļūdas kohēzijas jomā veidoja 43 % no kopējā aplēstā kļūdu līmeņa 3,1 % apmērā; norāda, ka viens no augstā kļūdu īpatsvara iemesliem ir Savienības un dalībvalstu sarežģītais tiesiskais regulējums;

140.  norāda, ka Revīzijas palāta analizēja 180 darījumu izlasi no 54 starpposma maksājumiem 2007.–2013. gadam saistībā ar 92 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem, 36 Kohēzijas fonda (KF) projektiem, 40 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektiem, 11 ERAF finanšu instrumentiem un vienu ESF finanšu instrumentu;

141.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Revīzijas palātas piezīmes par konstatētajām neprecizitātēm vismaz četru no 12 Revīzijas palātas 2016. gada ziņojumā pārbaudītajiem ERAF un ESF finanšu instrumentiem snieguma analīzē; pievienojas Revīzijas palātas paustajām bažām, ka šo kļūdu dēļ sniegums ir novērtēts pārāk augstu, un, ja tās netiks izlabotas, tās var mākslīgi paaugstināt deklarētās attiecināmo izdevumu summas slēgšanas brīdī, īpaši attiecībā uz garantiju fondiem;

142.  norāda, ka 42 % kļūdu izraisīja izdevumu deklarācijās ietverti neattiecināmi izdevumi, 30 % attiecas uz nopietniem publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem un 28 % — uz neattiecināmiem projektiem, darbībām vai saņēmējiem;

143.  ar nožēlu konstatē, ka viens no galvenajiem ar izdevumiem saistīto kļūdu iemesliem kategorijā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” vēl arvien ir publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi; norāda, ka pie nopietniem publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem pieder papildu līgumu un papildu darbu vai pakalpojumu tieša piešķiršana, nesniedzot pamatojumu, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikti un diskriminējoši atlases kritēriji; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tiktu īstenota pilnīgas pārredzamības politika attiecībā uz informāciju par līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem nolūkā novērst kļūdas un ļaunprātīgus noteikumu pārkāpumus;

144.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas uzsvērto, ka projektos, kuros izmanto vienkāršotos izmaksu risinājumus, pastāv mazāks kļūdu risks nekā faktisko izmaksu atlīdzināšanas gadījumos;

145.  pauž bažas, ka izlasē bija iekļauti trīs t. s. lielie projekti, kuriem nepieciešams Komisijas apstiprinājums un par kuriem dalībvalstu iestādes nebija iesniegušas vajadzīgo pieteikumu līdz slēgšanas termiņa beigām, proti, 2017. gada 31. martam; norāda, ka tādēļ Komisijai būtu jāatgūst izdevumi;

146.  pauž neapmierinātību par to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados kļūdu īpatsvars būtu bijis par 3,7 procentpunktiem zemāks, t. ., 1,1 %, ja dalībvalstis būtu izmantojušas tām pieejamo informāciju, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirmā līmeņa pārbaudēs vēl pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai;

147.  pauž bažas, ka vairākus gadus pēc 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma dalībvalstis ir iecēlušas tikai 77 % no iestādēm, kas atbildīgas par programmām, kuras tiek finansētas no kohēzijas politikas līdzekļiem; līdz 2017. gada 1. martam Komisijas saņemtajos galīgajos pārskatos izdevumi aptvēra tikai 0,7 % no budžeta, kas piešķirts visam plānošanas periodam; 2017. gada vidū kavējumi budžeta izpildē bija lielāki, nekā tajā pašā laikā 2007.–2013. gada plānošanas periodā; norāda, ka līdz ar to neizpildīto saistību apmērs pašreizējā finansēšanas perioda beigās varētu būt pat lielāks nekā iepriekšējā periodā;

148.  atzinīgi vērtē to, ka nodaļā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” ir iekļauta arī sadaļa par projektu sniegumu; tomēr pauž nožēlu, ka šajā sadaļā galvenā uzmanība pievērsta kvantitatīvai informācijai, t. i., ieviesto snieguma novērtēšanas sistēmu skaitam;

Finansēšanas vadības instrumenti

149.  atgādina, ka datu kopsavilkums par finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā 2016. gadā paveikto tika publicēts tikai 2017. gada 20. septembrī un ka tāpēc Revīzijas palāta nevarēja izteikt viedokli par šo dokumentu;

150.  atzīmē, ka galvenie skaitļi 2016. gadā ir šādi:

a)  finansēšanas vadības instrumentus izmanto 25 dalībvalstis, turklāt 25 tos izmanto uzņēmumu atbalstam, 11 — pilsētu attīstībai un 9 — energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomai;

b)  Savienībā pavisam ir 1058 finansēšanas vadības instrumenti, ko veido 77 līdzdalības fondi un 981 īpašais fonds;

c)  89 % no šiem finansēšanas vadības instrumentiem sniedz atbalstu uzņēmumiem, 7 % — pilsētu attīstībai, 4 % — energoefektivitātei un atjaunojamās enerģijas jomai;

d)  maksājumi finansēšanas vadības instrumentiem ir EUR 16,4 miljardi, tajā skaitā EUR 11,3 miljardi struktūrfondiem;

e)  maksājumi galasaņēmējiem ir EUR 15,2 miljardi, tajā skaitā EUR 10,1 miljards struktūrfondiem, t. i., 93 % no kopējiem maksājumiem finansēšanas vadības instrumentiem;

f)  pamatojoties uz 81 % finansēšanas vadības instrumentu, par kuriem ir ziņots, pārvaldības izmaksas un maksas bija EUR 0,9 miljardi jeb 6,7 % no visiem maksājumiem attiecīgajiem finansēšanas vadības instrumentiem;

g)  EUR 8,5 miljardi līdzekļu tika atdoti atpakaļ;

h)  atbalsts sniegts 314 000 galasaņēmēju;

151.  norāda, ka aizvadītajos gados un finansēšanas periodos finansēšanas vadības instrumentu izmantošana ir strauji palielinājusies, padarot struktūrfondu finansēšanu sarežģītāku un tādējādi radot risku demokrātiskajai pārskatatbildībai; norāda uz prognozi, ka līdz 2020. gada beigām EUR 20,1 miljards no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) tiks nodrošināts, izmantojot finanšu instrumentus;

152.  šajā sakarībā pauž bažas, ka dalībvalstu revīzijas iestādes nav pietiekami pārraudzījušas finansēšanas vadības instrumentu īstenošanu;

153.  norāda, ka 63 % (675) finansēšanas vadības instrumentu tika uzsākti Polijā (247), Francijā (152), Ungārijā (139) un Itālijā (137);

154.  pauž nožēlu, ka 6,7 % no kopējiem maksājumiem finansēšanas vadības instrumentiem (EUR 900 miljoni) iztērēti pārvaldības izmaksām un maksām; uzskata šo summu par nesamērīgi lielu;

155.  konstatē, ka datu ziņošanā vēl arvien tiek pieļautas kļūdas un neatbilstības; tās attiecas uz nelielām, taču nozīmīgām summām darbības programmu resursos, par ko uzņemtas saistības finansēšanas nolīgumos, bet nav samaksāts finansēšanas vadības instrumentiem slēgšanas brīdī, pieaugumu maksājumiem piešķirtajām summām virknei finansēšanas vadības instrumentu pēc 2015. gada 31. decembra, un dažos gadījumos lielākām summām, kas samaksātas galasaņēmējiem, nevis finansēšanas vadības instrumentiem(81);

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) gada darbības pārskats

156.  pieņem zināšanai, ka ERAF un KF ex post novērtējumā ir norādīts — lai gan reģionālā konverģence 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija nepietiekama, bez kohēzijas politikas būtu veidojusies diverģence, jo 2007.–2008. gada finanšu krīze radīja nelabvēlīgus apstākļus investīcijām un konverģencei;

157.  uzsver, ka jebkādi secinājumi attiecībā uz sniegumu joprojām ir ierobežoti, jo būtu nepieciešams plašāks pārskats par snieguma datiem, kas paziņoti par 2007.–2013. gada programmām, un to bija plānots pabeigt tikai 2017. gada augustā; aicina Komisiju informēt Budžeta kontroles komiteju par šā pārskata rezultātiem;

158.  ņem vērā Komisijas ziņoto attiecībā uz 2014.–2020. gada finansēšanas perioda īstenošanu, proti, tika izvēlēti vairāk nekā 50 000 projektu, kas atbilst EUR 64,1 miljardam kopējo investīciju, izveidoti 45 000 uzņēmumu sadarbības projektu ar pētniecības iestādēm un no kohēzijas finansējuma atbalstu saņēmuši vairāk nekā 380 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā rezultātā tika radītas vairāk nekā 1 000 000 darbvietu;

159.  no Komisijas ziņojumiem arī konstatē, ka šajā pašā finansēšanas periodā ar vairāk nekā EUR 75 miljardiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un no Kohēzijas fonda tika atbalstīti enerģētikas savienības mērķi un pielāgošanās klimata pārmaiņām; turklāt vietējā līmenī tika izvēlēti vairāk nekā 5000 projekti, lai atbalstītu mazoglekļa ekonomiku;

160.  norāda, ka turpmāk iekļautajā tabulā ir parādītas kopējās 2016. gadā apstiprinātās saistību un maksājumu apropriācijas:

2016. gadā miljonos EUR

 

Apstiprinātās saistību apropriācijas

Apstiprinātās maksājumu apropriācijas

Politikas jomas „Reģionālā politika un pilsētpolitika” administratīvie izdevumi

16,75

24,52

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un citas reģionālās darbības

27 163,16

22 911,83

Kohēzijas fonds (KF)

8 775,98

7 456,71

Pirmspievienošanās palīdzības instruments – Reģionālā attīstība un reģionālā un teritoriālā sadarbība

54,14

522,95

Solidaritātes fonds

81,48

68,48

Kopā

36 091,51

30 984,47

161.  tomēr piebilst, ka šie statistikas dati sniedz maz informācijas par šo projektu ilgtspēju un sniegumu;

162.  atgādina, ka ESI fondu efektīva izlietojuma nodrošināšanai ļoti svarīgi ir ex ante nosacījumi, kuros paredz konkrētām nozarēm piemērojamos un horizontālos nosacījumus; ja ir izpildīti ex ante nosacījumi un ieturēti 10 % no maksājumiem, kā to paredz pārskatītā regula, projektu īstenošanai vajadzētu būt vienkāršākai un kļūdu riskam — mazākam; tomēr pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2017, kurā izvirzīts jautājums, cik efektīvi šie nosacījumi ir bijuši, lai panāktu situācijas izmaiņas;

163.  pauž nožēlu, ka līdz 2016. gada beigām bija izraudzīti tikai 87 % (181 no 209) sertifikācijas iestāžu un ka 28 galvenajām programmām iestāde nebija izraudzīta (Austrijā iestāde bija izraudzīta tikai 1 programmai, Beļģijā — tikai 2, Vācijā — tikai 8, Somijā — tikai 1, Francijā — tikai 2, Īrijā — tikai 2, Itālijā — tikai 6, Rumānijā — tikai 4, Slovākijā — tikai 1, Apvienotajā Karalistē — tikai 1);

164.  ar izbrīnu konstatē, ka galvenās grūtības iestāžu izraudzīšanās procesā ir saistītas ar IT sistēmu izveidi, lai iekļautu jaunos elementus laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam attiecībā uz ziņošanu un procedūru izstrādi un tā nodrošinātu vadošo iestāžu stingru uzraudzību pār starpniekstruktūrām;

165.  turklāt pauž nožēlu, ka kopumā atlasīti tikai 26,1 % projektu un 2016. gada beigās bija apgūti tikai 3,7 % no pieejamajiem struktūrfondiem un, tā kā atlases process 2017. gadā paātrinājās, uzskata, ka lēnais iesākums var novest pie liela neizpildīto saistību apjoma pašreizējā finansēšanas perioda beigās; aicina Komisiju nodrošināt turpmākus centienus valstu, reģionālo un vietējo iestāžu administratīvās spējas stiprināšanai;

166.  uzsver, ka projektu atlase īpaši lēni norisinājās Spānijā, Kiprā, Rumānijā, Austrijā, Čehijā, Horvātijā un Slovākijā;

167.  konstatē, ka līdz ar to lielākajā daļā darbības programmu (247 no 295) kontos netika apstiprinātas nekādas summas („nulles konti”), jo līdz 2016. gada 31. jūlijam nebija deklarēti izdevumi;

168.  pauž apmierinājumu, ka Komisija, pamatojoties uz iepriekšējas revīzijas atzinumiem par saņemto gada apliecinājumu kopumu, neatklāja nevienu būtisku neatbilstību;

169.  tomēr pauž bažas par to, ka septiņās no deviņām Komisijas revīzijām augsta riska darbības programmās vai jomās tika atklāti būtiski trūkumi (Ungārijā — transporta, elektroniskās pārvaldības un darbības programmu īstenošanas jomās; Itālijā — Reti e mobilità, istruzione 3. prioritātē un tehniskās palīdzības darbības programmās; Rumānijā — konkurētspējas un vides darbības programmās);

170.  konstatē, ka 278 no 322 vadības un kontroles sistēmām saņēma atzinumu bez iebildēm vai atzinumu ar iebildēm, kam ir mērena ietekme; savukārt 40 gadījumos Komisija sniedza atzinumu ar iebildēm, kam ir būtiska ietekme;

171.  norāda, ka Komisija ir aprēķinājusi, ka kopējā riskam pakļautā summa maksājuma veikšanas brīdī ir starp EUR 644,7 miljoniem un EUR 1257,3 miljoniem un ka 2016. gadā Komisija, īstenojot savu uzraudzības funkciju, veica finanšu korekcijas EUR 481 miljona apmērā;

172.  norāda uz Komisijas aplēsto, ka kopējais vidējais kļūdu īpatsvars attiecībā uz 2016. gada maksājumiem par 2007.–2013. gada ERAF/KF programmām ir diapazonā no 2,2 % līdz 4,2 % un atlikušais kļūdu īpatsvars slēgšanas brīdī ir apmēram 0,4 %; uzsver, ka kohēzijas īpatsvars 2016. gadam aplēstajā kļūdu līmenī atkal ir vislielākais, kam seko kategorijas „Dabas resursi”, „Konkurētspēja” un „Globālā Eiropa”. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm turpināt strādāt pie tā, lai uzlabotu to pārvaldības un kontroles sistēmas, un arī turpmāk izmantot pieejamos juridiskos uzraudzības instrumentus, lai nodrošinātu, ka tiek labotas visas būtiskās kļūdas;

173.  konstatē, ka Komisija reģistrējusi 68 atrunas par iepriekšējo un divas atrunas par pašreizējo finansēšanas periodu;

Specifiski jautājumi

Grieķija

174.  atzinīgi vērtē DG REGIO centienus gūt panākumus attiecībā uz prioritāro projektu sarakstu Grieķijā;

175.  šajā sakarībā pauž atzinību par:

a)  četru autoceļu koncesiju izstrādi (Atēnas-Saloniki, Korinta-Tripoli-Kalamata, Korinta-Patras un Patras-Joanina, kopā vairāk nekā 1000 km autoceļu), kas tagad darbojas un ko ļoti atzinīgi vērtē lietotāji;

b)  programmu „Enerģijas taupīšana mājsaimniecībās” (FVI kopā ar dotācijām), ar ko uzlabota energoefektivitāte 46 000 mājsaimniecību un radīts 6000 darbvietu; pieprasījums bija tik liels, ka nekavējoties tika izveidota nākamā programma 2014.–2020. gada laikposmam;

c)  finanšu instrumentiem, īpaši JEREMIE, kas ļauj izveidot vai saglabāt vairāk nekā 20 000 darbvietu;

d)  projektu par e-receptēm zāļu iegādei, ar ko ik mēnesi pārvalda vairāk nekā 5,5 miljonus elektronisko recepšu un 2,4 miljonus diagnostikas pieprasījumu, iesaistot 13 000 aptieku un 50 000 ārstu, un kas Grieķijas valsts veselības aprūpes budžetā ļāvis ietaupīt lielus līdzekļus;

176.  no otras puses, pauž nožēlu, ka:

a)  metro projektos Atēnās (3. līnijas pagarināšana uz Pireju) un Salonikos (galvenā līnija) ir radušies nopietni kavējumi, kuru dēļ nācās tos daļēji pārcelt uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu;

b)  daži svarīgākie projekti dzelzceļa, digitālajā un enerģētikas jomā tika atcelti vai kavējas, un tā rezultātā tie ir daļēji vai pilnībā pārcelti uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu;

c)  vēl jāpabeidz liela daļu notekūdeņu un cieto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras;

177.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pabeidzis administratīvo izmeklēšanu par Čehijas t. s „stārķa ligzdas” projektu; ņem vērā, ka par OLAF lietas materiāliem ziņojuši Čehijas plašsaziņas līdzekļi; pauž nožēlu, ka OLAF konstatēja nopietnus pārkāpumus;

178.  aicina DG REGIO atgūt iesaistīto Savienības līdzfinansējumu, t. i., EUR 1,67 miljonus, un piemērot nepieciešamās sankcijas;

179.  atzīmē, ka Čehijas Republika no 2018. gada 25. janvāra atsauca ES finansējumu „stārķa ligzdas” projektam un ka, ievērojot subsidiaritātes principu, projekts jau tiek izskatīts tiesā Čehijas Republikā;

180.  pauž bažas par Komisijas konstatējumu, ka Ungārijā to piešķirto līgumu īpatsvars, kuru gadījumā bija saņemts tikai viens piedāvājums, ir 36 %; norāda, ka Savienības vidējais rādītājs ir 17 %; aicina Komisiju veicināt konkurenci piedāvājumu iesniegšanas procesā;

181.  atzinīgi vērtē pozitīvo novērtējumu par 10 gadu sadarbības un pārbaudes mehānismu (CVM) Rumānijai un Bulgārijai(82); pauž satraukumu par neseno regresu cīņā pret augsta līmeņa korupciju Bulgārijā un Rumānijā; aicina Komisiju atbalstīt un veicināt tiesībaizsardzības un korupcijas apkarošanas iestāžu darbu abās minētajās dalībvalstīs; uzsver Rumānijas korupcijas apkarošanas iestādes iespaidīgos darba rezultātus attiecībā uz vidēja un augsta līmeņa korupcijas lietu risināšanu; uzsver, ka šādu centienu saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga, lai nostiprinātu cīņu pret korupciju;

182.  nosoda nesen notikušo noziegumu pret Slovākijas žurnālistu, kas, iespējams, bija saistīts ar viņa veikto pētnieciskās žurnālistikas darbību; mudina Komisiju informēt Parlamentu par lauksaimniecības jomai paredzētajiem Savienības līdzekļiem Slovākijā;

183.  norāda, ka OLAF ir pabeidzis arī administratīvu izmeklēšanu par „Volkswagen” grupai piešķirto Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu;

184.  ņem vērā EIB prezidenta Werner Hoyer paziņojumu, kurā norādīts: „Mēs joprojām nevaram izslēgt iespēju, ka viens no mūsu aizdevumiem, proti, EUR 400 miljonu aizdevums uzņēmumam „Volkswagen Antrieb RDI”, bija saistīts ar emisiju kontroles tehnoloģijām, kas tika izstrādātas tajā pašā laikā, kad tika izstrādāta un izmantota pārveidošanas programmatūra. Mēs tagad analizēsim OLAF secinājumus un izskatīsim visus pieejamos un piemērotos pasākumus. [...] Mēs esam ļoti apbēdināti par OLAF izmeklēšanā secināto, proti, ka „Volkswagen” ir maldinājis EIB par pārveidošanas ierīču izmantošanu.”;

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (DG EMPL) gada darbības pārskats

185.  atzīmē, ka DG EMPL uzsver šādu savu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā:

a)  2016. gada trešajā ceturksnī Savienības nodarbinātības rādītājs vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem bija 71,2 %; šis rādītājs pirmo reizi pārsniedz 2008. gada līmeni (70,3 %), un, ja šāda tendence turpināsies, stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķi var sasniegt;

b)  kopējais bezdarba līmenis turpina sarukt un tagad ir mazāks par 10 % gan ES, gan eurozonā; tomēr jauniešu bezdarba līmenis un ilgtermiņa bezdarba līmenis joprojām ir liela problēma ES, neraugoties uz to, ka šo bezdarba veidu līmenis kritās attiecīgi no 19,5 % 2015. gada decembrī līdz 18,6 % 2016. gada decembrī un no 4,3 % 2015. gada trešajā ceturksnī līdz 3,8 % 2016. gada trešajā ceturksnī;

c)  ekonomikas atlabšana, kas sākās 2013. gadā, bija saistīta arī ar pastāvīgu, kaut arī nepietiekamu, nabadzības samazināšanos — to cilvēku īpatsvars, kurus apdraud nabadzības risks, samazinājās no 24,7 % 2012. gadā līdz 23,7 % 2015. gadā, tomēr atlabšanu joprojām neizjūt visas sabiedrības daļas, un 2016. gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks draudēja 118 miljoniem cilvēku (šis rādītājs par 1,7 miljoniem pārsniedz 2008. gada līmeni), kas nozīmē, ka līdz stratēģijas „Eiropa 2020” nabadzības un sociālās atstumtības novēršanas mērķa sasniegšanai vēl ejams tāls ceļš;

d)  investīcijas nosacījumu uzlabošanai attiecībā uz ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, vienlaikus novēršot traucējumu un ļaunprātību risku, ir palīdzējušas pakāpeniski palielināt mobilitātes līmeni ES, un 2015. gadā tas sasniedza 3,6 % no kopējā iedzīvotāju skaita;

186.  tomēr pauž nožēlu par to, ka atšķirības ienākumu sadalījumā laikā no 2013. līdz 2014. gadam palielinājās un, kaut gan kopš tā laika šis līmenis ir nemainīgs, dažos gadījumos atšķirības tomēr ir turpinājušas pieaugt; pauž bažas par to, ka 2016. gadā 20 % turīgāko iedzīvotāju neto ienākumi bija apmēram piecas reizes lielāki nekā nabadzīgāko 20 % iedzīvotāju ienākumi, pastāvot lielām atšķirībām starp valstīm (un dažās valstīs palielinoties nevienlīdzībai);

187.  atzinīgi vērtē ESF 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post novērtējumu, kas tika pabeigts 2016. gada 12. decembrī; norāda uz tajā konstatēto, ka 2014. gada beigās vismaz 9,4 miljoni Eiropas iedzīvotāju bija atraduši darbu ar ESF atbalstu, 8,7 miljoni — ieguvuši kvalifikāciju vai sertifikātu, savukārt 13,7 miljoni dalībnieku bija guvuši citus pozitīvus rezultātus, piemēram, uzlabojuši prasmju līmeni; norāda, ka makroekonomiskās modelēšanas rezultāti liecina par to, ka ESF ir bijusi pozitīva ietekme arī uz iekšzemes kopproduktu (IKP) 28 dalībvalstīs (0,25 % pieaugums) un ražīgumu;

188.  norāda, ka šie kvantitatīvie dati patiešām liecina par pozitīvu tendenci, taču nesniedz necik lielu priekšstatu par pasākumu sniegumu un ilgtspējību;

189.  asi kritizē DG EMPL par to, ka nav publicēti direktorāta priekšlikumi attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, lai gan Parlaments ir atkārtoti aicinājis to darīt;

190.  norāda, ka turpmāk iekļautajā tabulā ir parādītas kopējās 2016. gadā apstiprinātās saistību un maksājumu apropriācijas:

2016. gadā miljonos EUR

 

Apstiprinātās saistību apropriācijas

Apstiprinātās maksājumu apropriācijas

Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI)

12 438,2

8 132

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)

534,7

278

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

27,6

27,6

Pirmspievienošanās palīdzības instruments — Cilvēkresursu attīstība (IPA–HRD)

0

82,3

Tieša pārvaldība (Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma, programma „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, „Erasmus+”) un aģentūras

289

275

Kopā

13 290

8 795

191.  atzinīgi vērtē to, ka DG EMPL ir izstrādājis metodoloģiju ikgadējai programmu snieguma novērtēšanai, taču šaubās par tādu kritēriju kā „labi”, „pieņemami” vai „vāji” informatīvo vērtību;

192.  pauž bažas, ka līdz 2017. gada martam bija izraudzīti tikai 87 % sertifikācijas iestāžu;

193.  atzinīgi vērtē to, ka DG EMPL līdz 2017. gada 15. februārim bija saņēmis pilnu gada apliecinājumu kopumu, tostarp pārskatus, gada kontroles ziņojumu un revīzijas atzinumus par pārskatiem, vadības un kontroles sistēmām un pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā arī ticamības deklarāciju un gada kopsavilkumu par visām programmām; atzīmē, ka kopumā DG EMPL bija tikai dažas piezīmes un tas apstiprināja gada pārskatus;

194.  atzinīgi vērtē arī to, ka 2016. gada beigās DG EMPL bija pabeidzis savu daudzgadu revīzijas plānu, kā rezultātā revidētas bija 89 revīzijas iestādes no 92, turklāt revīzijas bija veiktas 115 no 118 darbības programmām;

195.  konstatē, ka 2016. gadā DG EMPL īstenoja finanšu korekcijas EUR 255,8 miljonu apmērā; norāda, ka par 2007.–2013. gada plānošanas periodu pieņemto finanšu korekciju un tādu korekciju, par kurām pieņemts lēmums, kopējā summa 2016. gada beigās bija EUR 1454 miljoni; turklāt tajā pašā laikposmā dalībvalstis paziņoja par finanšu korekcijām EUR 2253,8 miljonu apmērā;

196.  pauž nožēlu, ka DG EMPL saglabāja vai formulēja turpmāk uzskaitītās atrunas, kas attiecas uz:

a)  pārvaldības un kontroles sistēmām vienā ESF darbības programmā Itālijā 2000.–2006. gada plānošanas periodā (ar reputāciju saistīta atruna);

b)  pārvaldības un kontroles sistēmām 23 īpašajās ESF darbības programmās 2007.–2013. gada plānošanas periodā un

c)  pārvaldības un kontroles sistēmām trim ESF vai YEI darbības programmām un vienai FEAD darbības programmai 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

197.  konstatē, ka kopējā riskam pakļautā summa attiecībā uz 2016. gada attiecīgajiem izdevumiem ir EUR 279 miljoni;

Konkrēti jautājumi

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI)

198.  ir informēts par pirmajiem rezultātiem, kas izriet no pētījuma par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (YEI) īstenošanu, kurā konstatēts:

a)  2016. gada beigās to jauniešu skaits, kuri nedz mācījās, nedz strādāja, nedz apguva arodu (jaunieši NEET situācijā) un bija piedalījušies YEI atbalstītos projektos, lai uzlabotu prasmes vai gūtu iespēju iegūt darba pieredzi, salīdzinājumā ar 2015. gada beigām bija teju trīskāršojies (1,3 miljoni salīdzinājumā ar 0,5 miljoniem);

b)  to skaitā 712 000 bezdarbnieki un neaktīvie dalībnieki, kas nebija iesaistīti izglītībā vai apmācībā, bija piedalījušies YEI finansētos intervences pasākumos; attiecībā uz vairāk nekā pusi no viņiem (aptuveni 346 000 bezdarbnieki un neaktīvie dalībnieki, kas nebija iesaistīti izglītībā vai apmācībā) ir panākts pozitīvs iznākums, jo pēc intervences pabeigšanas viņi ir iesaistījušies izglītībā/apmācībā, ieguvuši kvalifikāciju vai strādā (tostarp kļuvuši par pašnodarbinātajiem);

c)  Itālijā hipotētisks novērtējums liecina, ka ar YEI lielā mērā atbalstīti jauni inovatīvi politikas virzieni par 7,8 % palielināja jauniešu nodarbinātības iespējas, lai gan pastāv ievērojamas reģionālas atšķirības, kas liecina, ka apvidos, kur jauniešu bezdarbs ir visaugstākais, situācija ir sarežģītāka;

199.  turklāt konstatē, ka:

a)  Itālija un Spānija ar YEI pasākumiem ir mobilizējusi ievērojamu skaitu NEET situācijā esošo jauniešu, neraugoties uz joprojām augsto jauniešu bezdarba līmeni šajās valstīs;

b)  Slovākija ir novirzījusi darbību no sabiedrisko darbu shēmām jauniešiem uz efektīvākiem pasākumiem, piemēram, profesionālās apmācības paplašināšanu;

c)  Itālijā hipotētisks novērtējums liecina, ka ar YEI lielā mērā atbalstīti jauni inovatīvi politikas virzieni par 7,8 % palielināja jauniešu nodarbinātības iespējas, lai gan pastāv ievērojamas reģionālas atšķirības;

d)  Portugālē YEI līdzfinansētām uzņēmējdarbības programmām bijuši labāki rezultāti nekā augstākās izglītības pasākumiem;

e)  Grieķija ir konstatējusi nepieciešamību pārskatīt tās kuponu sistēmu jauniešu nodarbinātībai un apmācībai;

f)  Polijā 62 % YEI dalībnieku saņēma darba, mācību vai izglītības piedāvājumu un programmas dalībnieku apmierinātības līmenis kopumā ir augsts;

200.  tomēr pauž nožēlu par to, ka ir izmantoti vien 30 % no pieejamiem līdzekļiem, kuros ietilpst sākotnējie priekšfinansējuma un starpposma maksājumi;

201.  atzinīgi vērtē to, ka līdz 2017. gada oktobrim visas dalībvalstis, uz kurām attiecas ex ante nosacījums par romiem (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija, Ungārija un Vācija) bija to izpildījušas un līdz ar to tām bija valsts stratēģijas romu integrācijai;

202.  konstatē, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar divām ESF investīciju prioritātēm tiek tieši risināti diskriminācijas novēršanas un romu integrācijas jautājumi (sk. turpmāk iekļauto tabulu);

Investīciju prioritāte (IP)

Dalībvalstis, kuras ir izvēlējušās IP

Finanšu piešķīrums (miljoni EUR)

 

Visu veidu diskriminācijas apkarošana un vienlīdzīgu iespēju veicināšana

11 dalībvalstis (BE, CY, CZ, DE, ES, FR, GR, IE, PL, PT un SK).

447

Marginalizēto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomiskā integrācija

12 dalībvalstis (AT, BE, BG, CZ, ES, FR, GR, HU, IT, PL, RO un SK).

1 600

Lielākā daļa finansējuma (EUR 1,2 miljoni) ir koncentrēts šādās valstīs: BG, CZ, HU un RO

203.  norāda, ka, lai gan Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda maksimālais gada budžets ir EUR 150 miljoni, saistībām 2016. gadā no rezerves bija izmantoti tikai EUR 28 miljoni, piešķirot šos līdzekļus astoņām dalībvalstīm;

Veicamie pasākumi

204.  tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju finansēšanas periodā pēc 2020. gada pievērst vairāk uzmanības šādiem aspektiem:

a)  ES pievienotās vērtības radīšana ar kohēzijas politiku;

b)  ciešākas koordinācijas veidošana starp kohēzijas politiku, ekonomikas pārvaldību un Eiropas pusgadu, cita starpā apsverot pozitīvus stimulus kohēzijas politikas mērķu sasniegšanas nostiprināšanai, lai, kā noteikts Līgumos, pārvarētu atšķirības un nevienlīdzību šīs politikas trīs aspektos — ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā;

c)  sistēmas izveide, kas ļautu koncentrēt kohēzijas finansējumu reģionos, kur tas visvairāk nepieciešams;

d)  stratēģiska administratīvā atbalsta nodrošināšana tiem reģioniem, kuriem ir grūtības apgūt līdzekļus;

e)  vienotu noteikumu kopuma izstrāde attiecībā uz struktūrfondiem;

f)  virzības veicināšana uz vienotās revīzijas principa ieviešanu;

g)  programmu un projektu ātrāka īstenošana, lai ievērotu septiņu gadu finanšu periodu (nevis n+3);

h)  iespējas došana valstu revīzijas iestādēm veikt revīziju attiecībā uz ES budžeta finanšu instrumentiem, samazināt finanšu instrumentu skaitu un ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāju, tostarp EIB grupas un citu starptautisko finanšu institūciju, sniegtajiem pārskatiem attiecībā uz sniegumu un gūtajiem rezultātiem, tādējādi palielinot pārredzamību un pārskatatbildību;

i)  ņemot vērā pieredzi, kas gūta pašreizējā perioda laikā, un to, ka vajadzīga vēl lielāka vienkāršošana, lai izveidotu līdzsvarotu sistēmu, kura nodrošinātu rezultātu sasniegšanu un pareizu finanšu pārvaldību, neradot pārmērīgu administratīvo slogu, kas atturētu potenciālos atbalsta saņēmējus un radītu vairāk kļūdu;

j)  ģeogrāfiskā un sociālā līdzsvara ievērošana, lai nodrošinātu, ka investīcijas tiek izdarītas tur, kur tās ir visvairāk nepieciešamas;

205.  uzstāj, ka DG REGIO un DG EMPL savos gada darbības pārskatos ir jāpublicē priekšlikumi attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem, kā to vairākkārt pieprasījis Parlaments;

206.  aicina DG REGIO:

a)  ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par dažādajām izskatīšanā esošajām OLAF lietām, kad būs pabeigtas attiecīgās juridiskās procedūras;

b)  īstenojot pasākumus saistībā ar Komisijas 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par paveikto attiecībā uz visiem iepriekš minētajiem projektiem;

207.  aicina EIB steidzami analizēt OLAF konstatējumus un izdarīt nepieciešamos secinājumus; aicina EIB informēt Parlamentu par izdarītajiem secinājumiem un veiktajiem pasākumiem;

208.  aicina Komisiju mudināt izmantot ar „Omnibus” regulu ieviestos vienkāršotos izmaksu risinājumus;

209.  aicina DG EMPL ieviest Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ieteikumu attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) kontroles stratēģijas agrīnu īstenošanu un informēt Parlamentu par ieviešanas pabeigšanu;

210.  aicina Komisiju paredzēt turpmāku noteikumu vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu, lai palīdzētu vēl vairāk samazināt kļūdu īpatsvaru;

Dabas resursi

Galvenie snieguma rādītāji (KPI) un taisnīga KLP

211.  norāda, ka saskaņā ar DG AGRI gada darbības pārskatu (15. lpp. — KPI 1: lauksaimniecības faktora ienākumi uz vienu pilna darba laika strādājošo) nozares pievienotā vērtība un ražīgums 2016. gadā atkal nedaudz kritās un DG AGRI ieskatā „ir grūti noteikt, kas tieši rada faktora ienākumu vispārējo samazināšanos kopš 2013. gada”;

212.  atgādina, ka KPI 4 par nodarbinātības līmeni lauku attīstības jomā nav attiecināms, jo nodarbinātības līmeni lauku attīstības jomā ietekmē ne tikai KLP pasākumi;

213.  pauž nožēlu, ka Komisija nav sekojusi Parlamenta ieteikumiem 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumam pievienotajā rezolūcijā, proti, pārskatīt KPI 4, lai „konkrēti uzsvērtu KLP pasākumu ietekmi uz nodarbinātību šajos apvidos”;

214.  norāda, ka 2016. gadā 51 % no tiešo maksājumu saņēmējiem ir piešķirts mazāk nekā EUR 1250, summai kopā veidojot 4 % no kopējiem tiešajiem maksājumiem(83);

215.  atgādina par savām piezīmēm(84) attiecībā uz KLP izdevumu struktūras ilgtspējas trūkumu; 44,7 % no visām Savienības lauku saimniecībām gada ienākumi bija mazāki par EUR 4000, un 2016. gadā vidēji 10 % no KLP tiešo maksājumu saņēmējiem saņēma aptuveni 60 % maksājumu(85); norāda, ka tiešo maksājumu sadalījums lielā mērā atspoguļo zemes koncentrāciju, proti, ka 20 % lauksaimnieku pieder arī 80 % zemes; (sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 17 CONT komitejas rīkotajā P. Hogan uzklausīšanā 2017. gada 28. novembrī); pauž bažas par maksājumu saņēmēju lielo koncentrāciju un uzsver, ka ir jācenšas panākt labāku līdzsvaru starp lieliem un maziem saņēmējiem;

216.  konstatē, ka aptuveni 72 % atbalsta tiek piešķirts lauku saimniecībām, kuru lielums ir no 5 līdz 250 hektāru un kuras parasti pieder ģimenēm;

217.  aicina DG AGRI nākamajā DFS noteikt ar rādītājiem papildinātus mērķus ienākumu nevienlīdzības samazināšanai starp lauku saimniecībām;

218.  atkārtoti pauž viedokli, ka, ņemot vērā maksājumu nelīdzsvaroto sadalījumu, tiešie maksājumi nevar pilnībā darboties kā drošības mehānisms lauku saimniecību ienākumu stabilizēšanai, it īpaši attiecībā uz mazākām lauku saimniecībām;

219.  uzskata, ka svārstīgu ienākumu laikā lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir nepieciešams tāds pats atbalsta līmenis saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām saimniecībām, jo lielās saimniecības var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas var palielināt to noturību;

220.  aicina Komisiju paredzēt patiesu procedūras vienkāršošanu, tostarp attiecībā uz dokumentāciju, kas tiek prasīta finansējuma saņemšanai, vienlaikus neaizmirstot par kontroles un uzraudzības principiem; aicina īpašu uzmanību pievērst administratīvajam atbalstam mazapjoma ražotājiem, kuriem finansējums ir būtiski svarīgs uzņēmuma izdzīvošanas priekšnoteikums;

Kļūdu īpatsvars

221.  norāda uz Revīzijas palātas aplēsēm, ka kļūdu līmenis dabas resursu nodaļā kopumā ir 2,5 % (2,9 % 2015. gadā un 3,6 % 2014. gadā); atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvara pozitīvo virzību, vienlaikus norādot, ka 2016. gada rādītājs ir virs būtiskuma sliekšņa;

222.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas novērtējumā par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) konstatēto, ka tirgus un tiešā atbalsta maksājumos 2016. gadā nav būtisku kļūdu un ka Revīzijas palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 1,7 % (2015. gadā — 2,2 %);

223.  uzsver, ka Revīzijas palāta konstatēja mazāk kļūdu saistībā ar lauksaimnieka pieprasījumā iekļautiem nepamatoti lieliem vai neattiecināmiem zemes gabaliem, un tas ir skaidrojams ar ilggadīgo zālāju jaunu un elastīgāku definīciju, uz datu kvalitātes uzlabošanu zemes gabalu identifikācijas sistēmā vērsto rīcības plānu rezultatīvu īstenošanu un jauno tiešsaistes ģeotelpisko sistēmu pieteikumu iesniegšanai;

224.  konstatē, ka maksājumos par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (t. s. zaļināšanas maksājumos) bijušas kļūdas, kas radījušas 17 % no Revīzijas palātas aplēstā kļūdu līmeņa, un ka kļūdas galvenokārt bijušas saistītas ar prasībām attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām, tomēr ELGF kļūdu īpatsvars bijis zem būtiskuma sliekšņa; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka kļūdu īpatsvars ELGF samazinājies līdz 1,7 %;

225.  norāda, ka Revīzijas palāta ir atklājusi arī nepilnības ilggadīgo zālāju aizsardzībā, jo Čehijai un Polijai nav vēsturisku datu, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts pienākums apaudzēt aramzemi ar zāli piecus gadus pēc kārtas, savukārt Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Portugāle un Vācija nav klasificējušas ilggadīgos zālājus pilnīgi ticamā veidā;

226.  uzsver Revīzijas palātas norādītā kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci, neraugoties uz riskam pakļauto izdevumu apmēra palielināšanos, kā minēts DG AGRI gada darbības pārskatos, proti, tie palielinājušies no 1,38 % 2015. gadā līdz 1,996 % 2016. gadā (turklāt nav iekļauti tirgus pasākumi ar kļūdu īpatsvaru 2,85 %), savukārt lauku attīstības jomā abos finanšu gados šis rādītājs ir 4 %; saprot, ka tas neatspoguļo no statistiskas viedokļa būtiskas novirzes;

227.  pauž nožēlu par to, ka maksājumos lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā 2016. gadā ir konstatēts būtisks kļūdu līmenis un iespējamākais kļūdu īpatsvars ir lēsts 4,9 % apmērā (2015. gadā — 5,3 %); norāda — ja visa valstu iestāžu rīcībā esošā informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,5 procentpunktiem zemāks;

228.  atzīmē, ka lauku attīstības jomā trīs lielākās attiecināmības kļūdas bija saistītas ar saņēmējiem, kuri, pārkāpjot Savienības vai valsts noteikumus, nebija informējuši, ka tos kontrolē saistīti uzņēmumi — iesniedzot kopīgu pieteikumu ar šādiem uzņēmumiem — vai ka tie veic iepirkumu no saistītiem uzņēmumiem (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 7.26. punkts).

Pārvaldības un kontroles sistēmas

229.  norāda, ka DG AGRI gada darbības pārskatā ģenerāldirektors formulēja atrunu attiecībā uz tiešajiem maksājumiem 18 maksājumu aģentūrās 12 dalībvalstīs un ka maksājumu aģentūras, par kurām formulēta atruna un uz kurām attiecināta pastiprināta pārbaude, pārvalda EUR 13 618,6 miljonus, savukārt faktiskā riskam pakļautā summa attiecībā uz atrunās iekļautajiem izdevumiem ir EUR 541,2 miljoni;

230.  uzsver, ka trūkumi tika konstatēti jo īpaši pārvaldības un kontroles sistēmā Ungārijā (par novēlotu maksājumu aģentūras pārvaldības deklarāciju un trūkumiem attiecībā uz zaļināšanas maksājumiem), Bulgārijā (attiecībā uz zaļināšanu un bioloģisko lauksaimnieku statusu), Polijā (attiecībā uz zaļināšanas maksājumiem) un Itālijā (attiecībā uz trūkumiem zemes gabalu attiecināmības un aktīvu lauksaimnieku statusa pareizā noteikšanā);

231.  pauž nožēlu par nesenajiem krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar Itālijas maksājumu aģentūrām; aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt situāciju un, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, sniegt Parlamentam attiecīgu informāciju;

232.  aicina Komisiju paātrināt 2016. gada 8. janvārī uzsākto atbilstīguma noskaidrošanas procedūru, lai gūtu detalizētu un precīzu informāciju par interešu konflikta risku, kas saistīts ar Čehijas Valsts lauksaimniecības intervences fondu; ņem vērā, ka nespēja novērst interešu konfliktu galu galā var likt kompetentajai iestādei atsaukt maksājumu aģentūras akreditāciju vai Komisijai piemērot finanšu korekcijas; aicina Komisiju nekavējoties informēt Parlamentu, ja atbilstīguma noskaidrošanas procedūras noslēgumā OLAF ir nosūtījis DG AGRI informāciju par iespējamu krāpšanu, korupciju vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses;

Dalībvalstu paziņoto datu ticamība

233.  norāda — tā kā dažu dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās ir vērojami trūkumi, DG AGRI koriģē paziņotos kļūdu īpatsvara rādītājus, galvenokārt balstoties uz Komisijas un Revīzijas palātas pēdējo triju gadu laikā veiktajām revīzijām, kā arī sertifikācijas struktūras sniegto atzinumu par attiecīgo finanšu gadu;

234.  norāda — kaut arī kopš 2015. gada dalībvalstu sertifikācijas struktūrām ir pienākums pārbaudīt darījumu likumību un pareizību:

a)  tirgus pasākumu jomā DG AGRI veica korekcijas kopumā 32 shēmām (t. i., mazāk nekā 20 % no kopējā to shēmu skaita, kuru izdevumi tika deklarēti 2016. gadā);

b)  tiešo maksājumu jomā korekcijas tika veiktas 52 gadījumos (no 69), tomēr lielākā daļa šo korekciju bija mazākas par 1 %, septiņas bija starp 1 % un 2 % un deviņas pārsniedza 2 %;

c)  lauku attīstības jomā papildu maksājumi ir piemēroti 39 maksājumu aģentūrām no 72, veicot 21 korekciju, kas pārsniedza 1 % un 16 korekcijas, kas pārsniedza 2 %;

Ar sniegumu saistīti jautājumi lauku attīstības jomā

235.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir izskatījusi ar sniegumu saistītus jautājumus attiecībā uz atlasītiem lauku attīstības darījumiem pēdējo trīs gadu laikā; ar gandarījumu norāda, ka 95 % no revīzijas brīdī pabeigtajiem projektiem bija īstenoti, kā plānots, bet pauž nožēlu par to, ka trūka pietiekamu pierādījumu izmaksu pamatotībai;

236.   uzsver, ka gandrīz visos Revīzijas palātas revidētajos projektos tika izmantota sistēma, ar kuru atlīdzina radušās izmaksas, un atzīmē, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā dalībvalstis kā alternatīvu var izmantot vienkāršotu izmaksu sistēmu ar standarta likmes vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes finansējumu, kas efektīvi samazina pārmērīgu cenu risku;

Zaļināšana

237.  atzīmē Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā (7.17. punkts) attiecībā uz zaļināšanas maksājumiem norādīto, proti, pēc 63 lauku saimniecību apmeklēšanas ir konstatēts, ka:

a)  visas saimniecības, uz kurām attiecas kultūraugu dažādošanas prasība, bija to ievērojušas;

b)  lielākā daļa no zaļināšanas jomas kļūdām bija saistītas ar ekoloģiski nozīmīgu platību (EFA) prasību neievērošanu, savukārt

c)  attiecībā uz esošo ilggadīgo zālāju saglabāšanu zemes gabali bija pareizi reģistrēti Zemes gabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS);

d)  ne visi ilggadīgie zālāji bija pienācīgi reģistrēti;

238.  tomēr pauž īpašas bažas par pirmajiem secinājumiem Komisijas dienestu darba dokumentā „Pārskats par zaļināšanas pasākumiem, noslēdzoties pirmajam gadam” (SWD(2016)218, otrā daļa, 14. lpp.): „Kopumā lauksaimniekiem, lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasību, būtu jāmaina kultūraugi mazāk nekā 1 % no Savienības kopējās aramzemes platības, un, tā kā kultūraugu dažādošanas prasība attiecas uz lielāko daļu aramzemes platības Savienībā, šķiet, ka šī ierobežotā ietekme atspoguļo to lauksaimnieku pašreizējo praksi, kuri jau ievēro attiecīgo prasību”;

239.  uzsver Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā (7.43.–7.54. punkts) minēto Komisijas analīzi, kurā apliecināts, ka kultūraugu dažādošana un ekoloģiski nozīmīgu platību shēma nav radījusi pārmaiņas lielākajā daļā apmeklēto saimniecību (89 % attiecībā uz kultūraugu dažādošanu un 67 % attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām);

240.  pauž īpašas bažas par to, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2017 „Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā” ir teikts: „Zaļināšana diezin vai dos nozīmīgus ieguvumus vides un klimata jomā [..] tāpēc, ka [..] zaļināšanas prasības pārsvarā nav stingras un lielā mērā aptver jau ierasto lauksaimniecības praksi.” (49. lpp.);

241.  turklāt norāda uz Revīzijas palātas teikto, ka, ņemot vērā daudzos izņēmumus, lielākā daļa lauksaimnieku (65 %) var saņemt zaļināšanas maksājumu, lai gan reāli viņiem nav jāpilda zaļināšanas pienākumi; tā rezultātā zaļināšana pozitīvi izmaina lauksaimniecības praksi tikai nelielā daļā ES lauksaimniecības platību;

242.  pauž nožēlu, ka zaļināšanas shēmas ir drīzāk instruments lauksaimnieku ienākumu atbalstam, nevis KLP vides un klimata snieguma uzlabošanai; uzskata, ka lauksaimniecības programmās, kuras paredzētas ar vidi un klimatu saistītu vajadzību risināšanai, būtu jāiekļauj snieguma mērķi, un šo programmu finansējumam būtu jāatspoguļo radušās izmaksas un zaudētie ienākumi, kas saistīti ar tādu darbību un prakses īstenošanu, kuras pārsniedz vides pamatprasības;

243.  pauž nožēlu, ka pašreizējā programmas struktūrā zaļināšanas shēmas varētu palielināt nelīdzsvarotību KLP atbalsta sadalē, jo tās ietilpst platībatkarīgajos maksājumos; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt iespēju rīkoties saskaņā ar Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2017 sniegtajiem ieteikumiem;

244.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju „[zaļināšanas shēmu] faktiskā ietekme uz vides jomā gūtajiem rezultātiem ir atkarīga no dalībvalstu un lauksaimnieku izdarītajām izvēlēm” un ka līdz šim „vien nedaudzas dalībvalstis ir izmantojušas iespēju ierobežot pesticīdu un mēslojuma lietošanu [ekoloģiski nozīmīgās platībās]”;

245.  uzsver, ka zaļināšanas problēmas valsts pārvaldei galvenokārt saistās ar jaunu pārvaldības instrumentu izstrādi, piemēram, ekoloģiski nozīmīgo platību sadaļas iestrādi ZGIS, kas daļēji izskaidro to, kāpēc DG AGRI ir formulējis vairāk atrunu un palielinājis dalībvalstīm prasīto rīcības plānu skaitu;

246.  pieņem zināšanai, ka zaļināšana ievērojami palielina KLP sarežģītību, jo tā pārklājas ar citiem KLP vides instrumentiem (savstarpējā atbilstība un II pīlāra vides pasākumi); šajā sakarībā pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 21/2017 par zaļināšanu, kurā ir norādīts, ka „Komisija un dalībvalsts mazina liekās palīdzības un dubultā finansējuma risku”;

Jauno lauksaimnieku shēma

247.  norāda, ka sakarā ar lielajām atšķirībām lauksaimniecības nozares attīstībā Eiropas Savienībā par būtisku problēmu kļuvusi demogrāfiskā situācija, un tādēļ ir vajadzīgi politikas virzieni, ar kuriem novērst gados jaunu cilvēku trūkumu lauksaimniecībā, tādējādi Savienībā nodrošinot lauksaimniecības ilgtspējību ilgākā perspektīvā;

248.  uzsver, ka jaunie lauksaimnieki saskaras ar īpašām grūtībām finansējuma pieejamības ziņā, pirmajos uzņēmējdarbības gados grūtības rada zems apgrozījums un līdzās tam — lēna paaudžu nomaiņa un apgrūtināta piekļuve lauksaimniecības zemei;

249.  norāda, ka jauniešu skaita samazināšanās šajā nozarē padara sarežģītāku paaudžu maiņu un var nozīmēt vērtīgu prasmju un zināšanu zaudēšanu, kad gados vecāki un pieredzējušāki cilvēki dodas pensijā; tādēļ uzstāj, ka ir jāatbalsta gan pensijā aizejoši lauksaimnieki, gan viņu darba turpinātāji, kuri pārņem lauku saimniecības;

250.  pauž īpašas bažas par to, ka saistībā ar tiešajiem maksājumiem Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2017 par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem atzīmē, ka atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem:

a)  nav pamatots ar rūpīgu vajadzību novērtējumu;

b)  neatbilst vispārīgajam mērķim veicināt paaudžu nomaiņu;

c)  pat ne vienmēr tiek sniegts jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem tas ir nepieciešams, un

d)  dažreiz tiek sniegts saimniecībām, kurās jaunajiem lauksaimniekiem ir tikai pakārtota nozīme;

251.  pauž nožēlu, ka attiecībā uz jauno lauksaimnieku atbalstu ar lauku attīstības shēmām Revīzijas palāta ir secinājusi, ka pasākumi kopumā balstās uz neskaidru vajadzību novērtējumu un nav panākta patiesa koordinācija starp I pīlāra maksājumiem un II pīlāra pasākumiem jauno lauksaimnieku atbalstam;

Veicamie pasākumi

252.  aicina:

a)  Komisiju — rūpīgi analizēt iemeslus, kāpēc kopš 2013. gada notiek šī vispārējā faktora ienākumu samazināšanās un jaunajā DFS noteikt jaunu, ar rezultātu un ietekmes rādītājiem papildinātu galveno snieguma mērķi nolūkā samazināt lauksaimnieku ienākumu nevienlīdzību;

b)  dalībvalstis — turpināt censties savās ZGIS datubāzēs iekļaut ticamāku un atjauninātu informāciju;

c)  Komisiju — pārskatīt pieeju, ko maksājumu aģentūras izmanto, lai klasificētu un atjauninātu zemes kategorijas savās ZGIS, un veikt vajadzīgās šķērspārbaudes, lai samazinātu kļūdu risku zaļināšanas maksājumos;

d)  Komisiju — veikt piemērotus pasākumus, lai prasītu dalībvalstīm to rīcības plānos lauku attīstības jomā iekļaut koriģējošus pasākumus bieži konstatētu kļūdu novēršanai;

e)  Komisiju — sniegt norādījumus un izplatīt paraugpraksi valstu iestādēm, kā arī atbalsta saņēmējiem un to apvienībām, lai nodrošinātu, ka to veiktajās pārbaudēs tiek noskaidrota saikne starp pieteikumu iesniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas atbalstītajos lauku attīstības projektos;

f)  Komisiju — arī turpmāk modri sekot dalībvalstu iestāžu veiktajām pārbaudēm un paziņotajiem datiem un ņemt šos konstatējumus vērā, nosakot revīzijas slogu, kura pamatā ir riska novērtējums;

g)  dalībvalstis, kā arī atbalsta saņēmējus un to apvienības — pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā vienkāršoto izmaksu risinājumu sistēma lauku attīstības jomā;

h)  Komisiju — nākamās KLP reformas vajadzībām sagatavot un izstrādāt pilna apjoma intervences loģiku ES vides un klimata rīcībai saistībā ar lauksaimniecību, tostarp konkrētus mērķus, un šo loģiku pamatot ar aktuālāko zinātnisko izpratni par attiecīgajām norisēm;

253.  aicina Komisiju, sagatavojot jaunu priekšlikumu par zaļināšanu, balstīties uz šādiem principiem:

a)  lauksaimniekiem būtu jādod iespēja saņemt KLP maksājumus, ja viņi ievēro noteiktas vides aizsardzības pamatnormas, tostarp LLVS un zaļināšanas prasības, kam būtu jāpārsniedz vides jomas tiesību aktu prasības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas uz rezultātiem orientēta budžeta (BFOR) pieejas koncepciju; uzskata, ka turpmākajai īstenošanas sistēmai vajadzētu būtu vairāk orientētai uz rezultātiem;

b)  konkrētas vietēja mēroga ar vidi un klimatu saistītas vajadzības var pienācīgi apmierināt, efektīvāk un mērķtiecīgāk plānojot darbības lauksaimniecības jomā;

c)  gadījumos, kad dalībvalstīm ir doti vairāki varianti, kā īstenot KLP, vispirms būtu jāprasa tām uzskatāmi parādīt, ka ar izvēlētajiem variantiem varēs efektīvi un lietderīgi sasniegt politikas mērķus, it īpaši saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, pārtikas kvalitāti un ietekmi uz veselību, zaļināšanu, zemes un lauku teritoriju apsaimniekošanu un cīņa pret apdzīvotības samazināšanos ES;

254.  aicina Komisiju:

a)  veikt visaptverošu novērtējumu par visiem pašreizējiem KLP politikas virzieniem un instrumentiem, kurus var apvienot, lai palīdzētu gados jaunajiem lauksaimniekiem, un apzināt šķēršļus, kuri gados jaunajiem lauksaimniekiem ierobežo piekļuvi jau pastāvošām lauku saimniecībām vai traucē izveidot jaunas saimniecības un kurus varētu novērst gaidāmajā KLP pārskatīšanā;

b)  nodrošināt, ka lauksaimniecības reformas ietvaros tiek veikti turpmāki uzlabojumi lauku attīstības sistēmā, kā cita starpā izklāstīts Korkas 2.0 deklarācijā, lai nodrošinātu panākumus jauno lauksaimnieku atbalsta programmām;

c)  iekļaut tiesību aktos par KLP pēc 2020. gada (vai prasīt, lai dalībvalstis saskaņā ar dalītās pārvaldības kārtību norāda) skaidru intervences loģiku tiem politikas instrumentiem, ar kuriem risina paaudžu maiņu lauksaimniecībā; intervences loģikā būtu jāiekļauj:

–   rūpīgs novērtējums par gados jauno lauksaimnieku vajadzībām;

–   novērtējums par to, kurām vajadzībām būtu jāpievēršas ar ES politikas instrumentiem un kurām vajadzībām risinājumu labāk meklēt — vai tas jau tiek darīts — dalībvalstu politikā, kā arī analīze par to, kādas atbalsta formas (piemēram, tiešie maksājumi, vienreizēji maksājumi, finanšu instrumenti) ir vislabāk piemērotas apzināto vajadzību apmierināšanai;

–  iestādēm, atbalsta saņēmējiem un to apvienībām adresēti izpratnes veicināšanas pasākumi attiecībā uz iespējamiem palīdzības veidiem, kas būtu izmantojami lauku saimniecības agrākai nodošanai darbības pārņēmējam, līdz ar papildu konsultāciju pakalpojumiem vai pasākumiem, piemēram, apmierinošu pensiju shēmu, kura balstītos uz valsts vai reģionālā mēroga ienākumiem vai ieņēmumiem lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē;

–   SMART mērķu definēšana, nosakot skaidrus un skaitļos izsakāmus sagaidāmos rezultātus, kas jāpanāk ar politikas instrumentiem attiecībā uz sagaidāmo paaudžu maiņas rādītāju un ieguldījumu atbalstīto saimniecību dzīvotspējā; it īpaši būtu jāprecizē, vai ar politikas instrumentiem būtu jāatbalsta pēc iespējas vairāk gados jaunu lauksaimnieku vai arī jāpievēršas konkrētām jauno lauksaimnieku kategorijām;

d)  nodrošināt, ka ar ierosinātajiem tiesību aktiem par KLP pēc 2020. gada Komisija un dalībvalstis (saskaņā ar dalītās pārvaldības noteikumiem) uzlabo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu;

Globālā Eiropa

Kļūdu īpatsvars

255.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem sadaļas „Globālā Eiropa” izdevumos ir būtisks kļūdu īpatsvars — aplēstais kļūdu līmenis ir 2,1 % (2015. gadā — 2,8% un 2014. gadā — 2,7%); atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci šajā politikas jomā;

256.  pauž nožēlu, ka, izslēdzot vairāku līdzekļu devēju un budžeta atbalsta darījumus, kļūdu īpatsvars konkrētiem Komisijas tieši pārvaldītiem darījumiem ir aprēķināts 2,8% apmērā (2015. gadā — 3,8%, 2014. gadā — 3,7 %);

257.  norāda, ka Komisija un tās partneri, kas veic īstenošanu, darījumos, kas attiecas uz dotācijām, kā arī iemaksu nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām, pieļāva vairāk kļūdu nekā saistībā ar citiem atbalsta veidiem; īpaši norāda, ka Revīzijas palātas pārbaudītajos budžeta atbalsta darījumos nebija likumības un pareizības kļūdu;

258.  norāda — ja kļūdu labošanai būtu izmantota visa Komisijas un tās iecelto revidentu rīcībā esošā informācija, aplēstais kļūdu īpatsvars sadaļā „Globālā Eiropa” būtu bijis par 0,9 % procentpunktiem zemāks, t. i. 1,4 %, un līdz ar to nepārsniegtu būtiskuma slieksni;

259.  norāda, ka:

a)  37 % aplēstā kļūdu līmeņa veido izdevumi, par kuriem trūkst svarīgu apliecinošo dokumentu;

b)  divos gadījumos Komisija bija apstiprinājusi izdevumus, kas faktiski nebija radušies, un tie veido 28 % no aplēstā kļūdu līmeņa; pauž nožēlu, ka šāda situācija tika konstatēta jau pagājušajā gadā, un norāda, ka Revīzijas palātas pārbaudītajos darījumos atklājās dažas kontroles nepilnības Komisijas sistēmās;

c)  26 % no aplēstā kļūdu līmeņa attiecas uz neattiecināmiem izdevumiem, proti, izdevumiem par darbībām, kuras nav paredzētas līgumā vai kuras notikušas ārpus attiecināmības perioda, neatbilstību noteikumam par izcelsmi, neattiecināmiem nodokļiem un netiešajām izmaksām, kuras nepareizi pieskaitītas kā tiešās izmaksas;

Ticamības deklarācija

260.  pauž dziļas bažas par Revīzijas palātas norādīto, ka DG NEAR revidenti konstatējuši trūkumus otrā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) netiešajā pārvaldībā, konkrēti, IPA II triju saņēmējvalstu (Albānijas, Turcijas un Serbijas) revīzijas iestādēs, neraugoties uz to, ka Albānijas un Serbijas revīzijas iestādes ir ieviesušas pārmaiņas ar mērķi atrisināt konstatētās problēmas, savukārt Turcijas revīzijas iestādes sistēmās ir dažas nozīmīgas jomas, kuru dēļ šīs iestādes sniegtais apliecinājums Komisijai joprojām varētu būt ierobežots (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 9.24. punkts);

261.  pauž bažas par Revīzijas palātas aplēsi, ka DG NEAR koriģētspēja un līdz ar to arī kopējā riskam pakļautā summa maksāšanas brīdī bija novērtētas par augstu;

Sniegums

262.  atzīmē, ka DG DEVCO savā gada darbības pārskatā definējis galvenos snieguma rādītājus, kas saistīti ar cilvēces attīstību, klimata pārmaiņām, dzimumu līdztiesību un kļūdu īpatsvaru, bet pauž nožēlu par to, ka neviens no šiem rādītājiem neļauj izmērīt sniegumu attīstības sadarbības politikā, jo tie attiecas vien uz daļu no katram mērķim piešķirtā atbalsta, nevis mēra faktisko ietekmi un panākto progresu šo mērķu sasniegšanā;

263.   pauž bažas par Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) norādīto attiecībā uz ziņošanu, proti, dažādos ziņojumos, kas saistīti ar stratēģisko plānošanu un programmu plānošanu (gada darbības pārskatos, kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām pārskatos, ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumos) sniegtā informācija par DG DEVCO sniegumu ir ierobežota un nesniedz faktisku novērtējumu par to, vai mērķi ir sasniegti;

Ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi

264.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatiem nav pievienoti Savienības delegāciju vadītāju sagatavotie ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi (EAMR), kā tas paredzēts Finanšu regulas 67. panta 3. punktā; pauž nožēlu, ka tie sistemātiski tiek atzīti par konfidenciāliem, kaut Finanšu regulas 67. panta 3. punktā ir noteikts, ka tos „dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti”;

265.  pieņem zināšanai to, ka komisārs G. Oettinger, atbildot uz referenta vēstuli, ir norādījis, ka Komisija izskata iespēju ziņojumus sniegt jaunā formātā, kas ļautu tos nosūtīt Parlamentam, iztiekot bez konfidencialitātes procedūrām, tomēr tādā veidā, lai nebūtu kaitēts Savienības diplomātijas politikai;

266.  atzinīgi vērtē to, ka DG DEVCO savā gada darbības pārskatā ir iekļāvis sarakstu ar EAMR iekļautajām delegācijām un sniedzis analīzi par DG DEVCO KPI kopsavilkumu; tomēr uzstāj, ka Finanšu regula ir jāievēro pilnībā;

Trasta fondi

267.  atgādina, ka iespēja izveidot un pārvaldīt Savienības trasta fondus Komisijai ir paredzēta, lai:

a)  palielinātu Savienības starptautisko lomu un uzlabotu tās ārējās darbības un attīstības palīdzības redzamību un efektivitāti;

b)  dotu iespēju paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, izvēloties īstenojamos pasākumus, jo tam ir izšķiroša nozīme krīzes situācijās un pēckrīzes darbībās;

c)  nodrošinātu sviras efektu papildu līdzekļu piesaistīšanai ārējām darbībām un

d)  izmantojot resursu apvienošanu, palielinātu koordināciju starp dažādiem Savienības līdzekļu devējiem noteiktās intervences jomās;

268.  ņemot vērā nesen gūto pieredzi, pauž zināmas bažas par trasta fondu izveides galveno mērķu sasniegšanu un jo īpaši atzīmē, ka:

a)  šā jaunā instrumenta sviras efekts ne vienmēr tiek nodrošināts, jo citu līdzekļu devēju iemaksas dažos gadījumos ir ļoti ierobežotas;

b)  neraugoties uz daudzveidīgo sadarbību ar ieinteresētajām personām, Savienības ārējo darbību redzamība nav uzlabojusies un ne vienmēr tiek nodrošināta visu ieinteresēto personu rīcības labāka koordinācija;

c)  dažu trasta fondu izveides nolīgumos paredzētā a priori priekšroka dalībvalstu aģentūrām drīzāk noved pie interešu konfliktiem, nevis stimulē dalībvalstis nodrošināt lielākus finanšu resursus;

269.  īpaši atgādina, ka trasta fonda Āfrikai vērtība ir vairāk nekā EUR 3,2 miljardi un ka vairāk nekā EUR 2,9 miljardi nāk no Eiropas Attīstības fonda (EAF) un EUR 228,667 miljoni — no citiem līdzekļu devējiem; uzskata par nepieņemamu to, ka EAF iesaistīšana trasta fondos vēl vairāk ierobežo Parlamenta iespēju kontrolēt ES izdevumus;

270.  norāda, ka EAF, Savienības budžeta un citu līdzekļu devēju resursu apvienošanai nevajadzētu radīt situāciju, ka ĀKK paredzētie līdzekļi nesasniedz savus parastos saņēmējus;

271.  uzsver, ka, Savienības politikas īstenošanā līdzās ES budžetam aizvien vairāk izmantojot citus finansēšanas mehānismus, piemēram, trasta fondus, veidojas risks, ka var samazināties pārskatatbildības un pārredzamības līmenis, jo netiek saskaņotas ziņošanas, revīzijas un publiskās kontroles prasības (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 2.31. punkts); tāpēc uzsver to, cik nozīmīga ir Komisijas apņemšanās periodiski informēt budžeta lēmējinstitūciju par trasta fondu finansējumu un to plānotajām un notiekošajām darbībām, tostarp dalībvalstu veiktajām iemaksām;

Līdzekļi Palestīniešu pašpārvaldei

272.  uzstāj, ka no Savienības fondiem finansētās mācīšanas un apmācību programmās, piemēram, PEGASE, būtu jāatspoguļo tādas kopīgas vērtības kā brīvība, iecietība un nediskriminācija izglītībā, kā tika nolemts Savienības izglītības ministru sanāksmē 2015. gada 17. martā Parīzē;

Veicamie pasākumi

273.  aicina DG NEAR (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 9.37. punkts):

a)  strādāt kopā ar IPA II saņēmējvalstu revīzijas iestādēm, lai uzlabotu to kompetenci;

b)  izstrādāt riska indikatorus, lai uzlabotu novērtējumu, kurā izmanto ģenerāldirektorāta jau pienācīgi ieviestās iekšējās kontroles veidlapas, nolūkā labāk izmērīt kļūdu radīto ietekmi;

c)  nākamajā gada darbības pārskatā pienācīgi izklāstīt atlikušo kļūdu īpatsvara izpētes tvērumu un aplēsto apakšējo un augšējo kļūdu robežu;

d)  uzlabot 2017. gada koriģētspējas aprēķinus, novēršot Revīzijas palātas atklātos trūkumus;

274.  aicina DG DEVCO un DG NEAR apsvērt iespējas sadarbībā ar DG HOME definēt galveno snieguma rādītāju saistībā ar neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanu;

275.  aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nepilnības, ko tās Iekšējās revīzijas dienests atklājis attiecībā uz DG DEVCO snieguma pārskatiem, un pārveidot EAMR par uzticamu un pilnībā publisku dokumentu, kas pienācīgi pamatotu delegāciju vadītāju un DG DEVCO ģenerāldirektora sniegto ticamības deklarāciju; prasa DG DEVCO definēt KPI tā, lai varētu izmērīt attīstības sadarbības politikas sniegumu, un to darīt, nekaitējot ES delegāciju īstenotajai ES diplomātijas politikai;

276.  uzskata, ka ir būtiski, lai pirmspievienošanās finansējumu būtu iespējams apturēt ne tikai gadījumos, kad ir pierādīta līdzekļu ļaunprātīga izmantošana, bet arī gadījumos, kad pirmspievienošanās valstis jebkādā veidā pārkāpj Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās tiesības;

277.  uzsver, ka trasta fondi būtu jāveido tikai tad, ja ir pamatoti tos izmantot un nepieciešamo darbību nav iespējams īstenot ar citiem jau pastāvošiem finansēšanas paņēmieniem; šajā sakarībā aicina Komisiju, izveidojot trasta fondus, noteikt pamatprincipus precīzai un strukturētai trasta fondu salīdzinošo priekšrocību novērtēšanai salīdzinājumā ar citiem atbalsta instrumentiem un arī veikt analīzi attiecībā uz to, kādus konkrētus trūkumus ar trasta fondiem ir iecerēts novērst; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespēju pārtraukt to trasta fondu izmantošanu, kuri nespēj piesaistīt ievērojamu ieguldījumu no citiem līdzekļu devējiem vai nenodrošina pievienoto vērtību salīdzinājumā ar „tradicionālajiem” ES ārējiem instrumentiem;

278.  pauž dziļu nožēlu par apstiprinātajiem vardarbības, seksuālas izmantošanas un absolūti neatbilstīgas izturēšanās gadījumiem, ko īstenojuši darbinieki, kas snieguši humāno palīdzību civiliedzīvotājiem konflikta un pēckonflikta situācijās; atzīmē, ka Komisija ir paziņojusi par savu apņemšanos pārskatīt un gadījumos, kad tas vajadzīgs, apturēt finansējumu partneriem, kuri neievēro augsto ētikas standartu prasības; lai izskaustu šo postošo parādību un nepieļautu tās atkārtošanos, mudina Komisiju, stiprināt prevencijas mehānismus darbinieku atlases procedūrās un piedāvāt sākotnēju un turpmāku apmācību šajā jomā; prasa ieviest politiku trauksmes cēlēju aizsardzībai šādās situācijās;

279.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas dokumentus rūpīgāk, lai nodrošinātu plašāku un precīzāku novērtējumu par finansējuma vajadzībām un piemērotākajiem instrumentiem, kurus izmantot;

280.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES finansējums tiek izmaksāts, ievērojot UNESCO miera un iecietības standartus;

281.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija aktīvi atbalstītu valstu, kuras saņem finansējumu, administratīvo spēju, sniedzot piemērotu tehnisko palīdzību;

Migrācija un drošība

282.  atzīmē, ka gada pārskata 8. nodaļā „Drošība un pilsonība”(86) Revīzijas palāta nav aprēķinājusi kļūdu īpatsvaru, pamatojoties uz 15 pārbaudītajiem darījumiem, jo nebija paredzēts, ka šī izlase reprezentatīvi raksturotu izdevumus šajā DFS kategorijā;

283.  ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka divus gadus pēc septiņu gadu plānošanas perioda sākuma Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF(87)) un Iekšējās drošības fonda (ISF) dalītās pārvaldības maksājumu veikšanas progress ir bijis lēns (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 8.2. izcēlums);

284.   norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi vairākas sistēmu nepilnības attiecībā uz SOLID, AMIF un ISF gan Komisijas, gan dalībvalstu līmenī;

285.  īpaši pauž nožēlu par:

a)  Revīzijas palātas uzsvērto, ka īstenošanu var kavēt tas, ka pirms AMIF un ISF programmu apstiprināšanas dalībvalstis sagatavoja un Komisija izskatīja daudz programmu variantu;

b)   Revīzijas palātas atzīto, ka, novērtējot dalībvalstu ieviestās AMIF un ISF sistēmas, Komisija bieži vien ir balstījusies uz nepietiekami detalizētu informāciju, īpaši attiecībā uz revīzijas stratēģijām;

c)  kavēšanos ar ex post atbilstīguma revīziju ziņojumiem par SOLID programmām un nepietiekami dokumentētām kvalitātes kontroles procedūrām attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējam uzticēto revīzijas darbu;

286.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta konstatēja arī šādus trūkumus dalībvalstu līmenī: nebija pietiekami dokumentētas uz vietas veiktās pārbaudes, nebija speciāla finansējuma pārvaldības un kontroles IT rīka un bija daži trūkumi saistībā ar dalībvalstu revīzijas iestāžu veiktajām revīzijām;

287.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas gada pārskatā norādīto, ka „Komisija 2016. gadā nebija paziņojusi bēgļu un migrācijas krīzei mobilizēto līdzekļu kopsummu, un to ir grūti aplēst” (Revīzijas palātas gada pārskats, 2.28. punkts);

288.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas secinājumu attiecībā uz t. s. karstajiem punktiem (Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 6/2017), proti,

a)  neraugoties uz Savienības sniegto ievērojamo atbalstu, 2016. gada beigās uzņemšanas centri Grieķijā un Itālijā vēl nebija tādi, lai pienācīgi uzņemtu migrantus;

b)  turklāt trūka pienācīgu telpu, lai izmitinātu nepavadītus nepilngadīgos un nodrošinātu viņiem starptautiskiem standartiem atbilstošu aprūpi;

c)  t. s. karsto punktu pieeja turklāt paredz, ka migranti tiek novirzīti atbilstošās turpmākajās procedūrās, proti, vai nu valsts patvēruma procedūrā, vai atgriešanā uz izcelsmes valsti, taču šo turpmāko procedūru īstenošana bieži vien ir lēna un tajā rodas dažādi šķēršļi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt karsto punktu darbību;

289.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar organizācijas „Human Rights Watch” ziņoto, karstajos punktos Grieķijā sievietes bieži pieredz seksuālu uzmākšanos;

290.  piekrīt Revīzijas palātas paustajam vērtējumam par pārredzamības trūkumu attiecībā uz finansējuma sadalījumu no publiskiem resursiem un migrantu resursiem jautājumā par ārkārtas palīdzību trešo valstu migrantu nogādāšanai no Grieķijas salām uz Grieķijas kontinentālo daļu, ko Revīzijas palāta ir minējusi savā gada pārskatā (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 8.4. izcēlums); atgādina, ka Savienības tiesību akti neļauj Savienības dotāciju saņēmējiem gūt peļņu no projekta īstenošanas; uzskata, ka šī lieta rada zināmas reputācijas problēmas Komisijai un liek uzdot jautājumus par tās darbību ētiskajiem aspektiem;

Veicamie pasākumi

291.  aicina:

a)  DG HOME — sadarbībā ar DG DEVCO un DG NEAR apsvērt iespējas definēt galveno snieguma rādītāju saistībā ar neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanu;

b)  Komisiju — pārgrupēt budžeta pozīcijas, no kurām finansē migrācijas politiku, vienā pozīcijā, lai palielinātu pārredzamību;

c)  Komisiju — izstrādāt konkrētas stratēģijas attiecībā uz ES atbalsta grupām, lai nodrošinātu sieviešu un nepavadītu nepilngadīgo drošību t. s. karstajos punktos;

d)  Komisiju un dalībvalstis — veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgas uzņemšanas telpas Grieķijā un Itālijā;

e)  Komisiju un dalībvalstis — novērst Revīzijas palātas konstatētos sistēmiskos trūkumus AMIF/ISF fondu pārvaldīšanā;

f)   Komisiju — sniegt aptuvenās izmaksas, kas par vienu migrantu vai patvēruma meklētāju bijušas katrā valstī;

g)  Komisiju — paredzēt uzraudzības sistēmu nolūkā nodrošināt bēgļu un patvēruma meklētāju cilvēktiesību ievērošanu;

h)  Komisiju — veikt stingrākas pārbaudes attiecībā uz bēgļiem paredzētajiem līdzekļiem, ko dalībvalstis ārkārtas situācijās bieži vien piešķir veidā, kas neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem;

Komisāru rīcības kodekss un augsta līmeņa ierēdņu amatā iecelšanas procedūras

292.  atzinīgi vērtē to, ka bijusi reakcija uz Parlamenta aicinājumiem Komisijai līdz 2017. gada beigām pārskatīt komisāru rīcības kodeksu, tostarp nosakot, kas uzskatāms par interešu konfliktu, kā arī ieviešot kritērijus pēc amata pildīšanas beigām ieņemamo darbvietu atbilstības novērtēšanai, un attiecībā uz Komisijas priekšsēdētāju pagarinot nogaidīšanas periodu līdz trim gadiem; norāda, ka jaunais rīcības kodekss stājās spēkā šā gada 1. februārī;

293.  atgādina, ka interešu konflikta neesamībai ir jābūt komisāru uzklausīšanas priekšnoteikumam un ka tādēļ finansiālo interešu deklarācijas veidlapas ir jāaizpilda un jādara pieejamas pirms komisāra uzklausīšanas kompetentajā Parlamenta komitejā, un tās ir jāatjaunina vismaz reizi gadā, kā arī ikreiz, kad notikušas kādas izmaiņas;

294.  uzskata, ka Komisijai būtu jāprasa lielāka pārskatatbildība no komisāru īpašajiem padomniekiem un jānodrošina lielāka pārredzamība par viņu profesionālajām saiknēm un darbības kontekstu, kā arī publiska kontrole, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, jo šiem padomniekiem ir neierobežota piekļuve Komisijai; uzskata, ka šie pasākumi palīdzēs ierobežot iespēju nodarboties ar aizkulišu lobēšanu augstākajā līmenī;

295.  norāda, ka nogaidīšanas perioda pagarināšana līdz trim gadiem būtu jāattiecina uz visiem Komisijas locekļiem, kā to vairākkārt prasījis Parlaments; uzsver, ka ētikas komitejas sniegtie atzinumi būtu jāpublisko;

296.  pauž bažas, ka neatkarīgās ētikas komitejas locekļu iecelšanas procesos netiek garantēta komitejas neatkarība, un uzsver, ka neatkarīgie eksperti paši nedrīkstētu būt nedz komisāri, nedz ieņemt kādu augsta Komisijas ierēdņa amatu; aicina Komisiju pieņemt jaunus noteikumus par neatkarīgo ētikas komiteju, ievērojot šo piezīmi;

297.  lai nodrošinātu izcilu Eiropas publisko pārvaldi, aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām iesniegt priekšlikumu par augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanas procedūru, kas nodrošinātu, ka labāko kandidātu atlase tiek veikta, īstenojot maksimālu pārredzamību un iespēju vienlīdzību, un būtu pietiekami plaša, lai to varētu piemērot arī citām iestādēm, piemēram, Parlamentam un Padomei;

298.  domājot par nākotni, aicina Komisiju paredzēt šādu uzlabojumu ieviešanu:

a)  būtu jāaizliedz dāvanu pieņemšana no dalībvalstu dāvinātājiem (6. panta 4. punkts);

b)  komisāru dalība valstu politikā pilnvaru laikā būtu jāaptur vai jāierobežo ar vien pasīvu piederību partijām;

c)   jāprecizē atsauce uz diplomātisko vai pieklājības praksi (6. panta 2. un 5. punkts), kas nav precīza un skaidra un kuru varētu izmantot negodprātīgi;

d)   Komisijas locekļu dalība valstu vēlēšanu kampaņās būtu jāsaskaņo ar dalību Eiropas vēlēšanu kampaņā (9. un 10. pants); abos gadījumos komisāriem vajadzētu būt pienākumam doties neapmaksātā vēlēšanu atvaļinājumā;

e)   būtu jānodrošina lielāka skaidrība attiecībā uz kritērijiem par iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 245. vai 247. pantu;

f)  komisāriem būtu jādeklarē visas savas attiecīgās intereses (kā akcionāriem, uzņēmumu valdes locekļiem, padomniekiem un konsultantiem, asociētu fondu locekļiem utt.), nevis jāizraugās deklarēšanai tikai tās intereses, kuras, viņuprāt, varētu tikt uzskatītas par tādām, kas varētu radīt interešu konfliktu;

g)  interešu deklarācijas būtu jāuzlabo saskaņā ar Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūciju par komisāru interešu deklarācijām — pamatnostādnes (2016/2080(INI));

Administrācija

Revīzijas palātas konstatējumi

299.  konstatē, ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam visas iestādes kopā bija samazinājušas štatu sarakstos paredzēto štata vietu skaitu par 4,0 % (no 39 649 vietām līdz 38 072 vietām), un ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam iestādes bija samazinājušas darbinieku skaitu (faktiski aizpildītās štata vietas) par 1,4 % (no 37 153 līdz 36 657 štata vietām;

300.  ņem vērā arī Revīzijas palātas papildu secinājumus:

„30. Tomēr šajā pašā laikā budžeta lēmējinstitūcija ikgadējā budžeta procedūrā piešķīra jaunas štata vietas iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Šīs štata vietas bija pieejamas galvenokārt darbības izvēršanai (tas izskaidro lielo štata vietu pieaugumu aģentūrām), bija saistītas ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kā arī tika piešķirtas Eiropas Parlamenta politiskajām grupām.

31. Tā rezultātā vietu skaits štatu sarakstos no 2012. līdz 2017. gadam samazinājās par 1,1 %, taču vērojamas lielas atšķirības starp iestādēm (-3,5 %), decentralizētajām aģentūrām (+13,7 %) un izpildaģentūrām (+ 42,9 %). Faktiski aizpildītās štata vietas laikā no 2013. gada 1. janvārim līdz 2017. gada 1. janvārim palielinājās par 0,4 % (-1,3 % iestādēs un struktūrās un +11,3 % aģentūrās, tajā skaitā 9,6 % decentralizētajās aģentūrās un 33,7 % izpildaģentūrās). Vidējais brīvo darbvietu rādītājs samazinājās no 6,9 % 2013. gada 1. janvārī līdz 4,5 % 2017. gada 1. janvārī un dažās iestādēs un struktūrās noslīdēja zem 2 % līmeņa.”(88);

301.  ar bažām norāda, ka nepārtraukti turpinās Luksemburgā strādājošo ES darbinieku diskriminācija, neraugoties nedz uz Eiropas Savienības Tiesas 2000. gada oktobra spriedumu Ferlini lietā (C-411/98), nedz Direktīvu 2011/24/ES, kur šāda prakse tiek nosodīta; uzsver, ka pārmērīga uzcenojuma piemērošana turpinās, pamatojoties uz diviem nolīgumiem ar Luksemburgas Slimnīcu federāciju (FH) un Ārstu un zobārstu asociāciju (AMD), kuros ir noteikts 15 % ierobežojums uzcenojumam, taču ļauts iekasēt par 500 % augstākas summas par ārstēšanu slimnīcās; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Kopienu Tiesas 2000. gada spriedums un Direktīva 2011/24/ES tiek pārkāpti ne tikai ar šiem nolīgumiem, bet ka tos pārkāpj arī daudzi valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji; aicina Komisiju, pirmkārt, aprēķināt šā uzcenojuma gada radītās ikgadējās papildu izmaksas ES budžetam (JSIS) un tās pamatot; otrkārt, izvirzīt pārkāpuma procedūru vai līdzīgu juridisku prasību pret Luksemburgas Lielhercogisti; treškārt, informēt Parlamentu par Luksemburgas Deputātu palātā iesniegtā atklātā lūgumraksta Nr. 765 un 2017. gada 19. oktobrī notikušo atklāto debašu rezultātiem un, ceturtkārt, protestēt pret abiem nolīgumiem ar FH un AMD;

302.  atzinīgi vērtē komisāra G. Oettinger izteikumus par personāla politikas ierobežojumu izbeigšanu nolūkā novērst nopietnu kaitējumu Eiropas iestāžu pienācīgai darbībai un Eiropas iedzīvotājiem sniegto ES civildienesta pakalpojumu kvalitātei; uzsver, cik svarīgi ir, lai pastāvētu spēcīgs Eiropas civildienests, kas kalpo iedzīvotāju vajadzībām un spēj risināt sarežģītos uzdevumus, ar kuriem saskaras ES, un īstenot ES politiku, ievērojot augstākos iespējamos izcilības standartus un profesionalitāti, un lai tas sniegtu pakalpojumus ar visiem nepieciešamajiem juridiskajiem un budžeta resursiem; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi atjaunot Eiropas civildienesta pievilcīgumu jaunajiem ES speciālistiem; aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par sekām, ko rada ES civildienesta pievilcīguma ierobežojumi un tā pašreizējais resursu nepietiekamības stāvoklis, un ierosināt šajā ziņojumā risinājumus, kā palīdzēt pietuvināt civildienestu Eiropas iedzīvotājiem un palielināt viņu interesi kļūt par tā daļu;

303.  uzsver, ka ir svarīgi rast risinājumu problēmai, kas ir saistīta ar pārmērīgi lielu medicīnisko izdevumu rēķinu izrakstīšanu — un daudzos gadījumos ir ļaunprātīga prakse — Parlamenta darbiniekiem un deputātiem dažās dalībvalstīs; aicina Komisiju meklēt risinājumus šai problēmai, kas tādās valstīs kā Luksemburga izmaksā aptuveni EUR 2 miljonus gadā (piemēram, iesaistīties sarunās ar dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmām (valsts vai privātām), izveidot apliecību, kas būtu līdzīga ceļojumiem uz ārvalstīm izmantotajai Eiropas veselības apdrošināšanas kartei u. c.);

Jean Monnet ēkas (JMO I, JMO II) Luksemburgā

304.  ņem vērā, ka jaunās Jean Monnet ēkas (JMO II) būvniecība ir ievērojami aizkavējusies, kas saistīts ar papildu izmaksām;

305.  pauž nožēlu par to, ka Komisijai un Luksemburgas iestādēm bija vajadzīgi 15 gadi (no 1994. līdz 2009. gadam), lai vienotos par turpmāko kārtību Komisijas dienestu izvietošanai Luksemburgā;

306.  ar nepacietību gaida pilna apjoma vēsturi par JMO I/JMO II ēkām laikā no 1975. līdz 2011. gadam, kā Komisija to apsolīja savās rakstveida atbildēs, gatavojoties komisāra G. Oettinger uzklausīšanai 2018. gada 23. janvārī;

307.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan jau 1997. gadā tika sagatavota pilnīga uzskaite par azbestu saturošiem materiāliem JMO I, Komisija no ēkas izvācās tikai 2014. gada janvārī un ka AIB-Vinçotte Luxembourg savus atzinumus pārskatīja līdz pat 2013. gadam; norāda, ka azbesta lokšņu blīvums JMO I bija mazāks, nekā domāts, un līdz ar to tās bija jutīgākas pret mehānisku iedarbību (pietika ar nelielu berzi, lai gaisā nokļūtu šķiedras, kuras tādējādi bija iespējams ieelpot); uzskata, ka Komisijai, ņemot vērā nopietnos riskus veselībai, ko izraisa azbesta ieelpošana, būtu vajadzējis ņemt vērā eksperta ziņojumu un citu šīs jomas ekspertu sniegtos atzinumus, jo īpaši pēc notikumiem Berlaymont ēkā Briselē; aicina Komisiju informēt Parlamentu par to, vai visi darbinieki tika pienācīgi informēti par situāciju un nopietnajiem veselības riskiem, vai tika konstatēti saslimšanas gadījumi, kurus varētu būt izraisījusi azbesta daļiņu ieelpošana, un kādi pasākumi tika veikti šādos gadījumos, un vai tika veikti preventīvi pasākumi (skrīningi un agrīnās noteikšanas testi u. c.); turklāt aicina Komisiju ziņot par to, vai tā šajā sakarībā jau ir uzsākusi tiesvedību pret AIB-Vinçotte Luxembourg;

308.  norāda, ka 2015. gada decembrī Komisija un Luksemburgas iestādes vienojās, kā sadalīt ar priekšlaicīgu izvākšanos no JMO I ēkas saistītās izmaksas; norāda, ka saskaņā ar sākotnējo ieceri JMO II ēkai vajadzēja būt pieejamai no 2014. gada 31. decembra;

309.  aicina Komisiju detalizēti ziņot par sešu ēku (ARIA, LACC, HITEC, DRB, BECH un T2), kurās patlaban izvietota Komisija, īres izmaksām, kas saistītas ar JMO II būvniecības iekavēšanos, un par nomas līgumu pagarināšanas sekām; aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Darba drošības un veselības aizsardzības komiteju (CHSW) nodrošināt darba apstākļu uzlabošanu minētajās sešās ēkās un ātri pabeigt sarunas ar Luksemburgas iestādēm par mobilitātes nosacījumu uzlabošanu un labāku piekļuvi ēkām; atgādina, ka saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem katrā ēkā būtu jāatrodas medpunktam;

310.  nesen uzzināja, ka JMO II ēkas būvniecības pirmo posmu plānots pabeigt vien 2020. gadā, bet otro posmu — 2024. gadā; norāda, ka Komisija sniedz šādus paskaidrojumus par kavēšanos:

a)  arhitektu konsorcijs „KSP” pieprasīja pārskatīt dažas pārvaldības līguma klauzulas;

b)  konkursa procedūrā par zemes darbiem tika pieredzētas administratīvas problēmas;

c)  būtiskas izmaiņas skāra drošības pasākumus;

311.  vēlas līdz 2018. gada 30. jūnijam saņemt šos skaidrojumus apstiprinošus dokumentus;

Eiropas skolas

312.  atgādina, ka Komisija 2016. gadā sedza 61 % no skolu budžeta (EUR 177,8 miljonus);

313.  pauž nožēlu, ka pēc vairāk nekā 15 gadiem(89) vēl arvien nav pareizas finanšu pārvaldības sistēmas attiecībā uz Eiropas skolām;

314.  šajā sakarībā norāda uz Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas skolu 2016. finanšu gada pārskatiem, kurā atklājas šādas nepilnības(90):

“27. Revīzijas palāta konstatēja nozīmīgas nepilnības, veicot uzkrāto izdevumu uzskaiti centrālajā birojā un Alikantes un Karlsrūes skolās, jo īpaši veicot aprēķināšanu un grāmatošanu attiecībā uz darbinieku pabalstiem un kreditoru un debitoru parādiem. Būtiskas kļūdas tika izlabotas konsolidācijas procedūrā. Ja Alikantes un Karlsrūes skolu iekšējās kontroles sistēmās ir nelielas nepilnības, tad ievērojamas nepilnības joprojām pastāv centrālā biroja iekšējās kontroles sistēmās. Neatkarīga ārējā revidenta revīzijas ziņojumi arī liecina par būtiskām nepilnībām darbā pieņemšanas, iepirkuma un maksājumu procedūrās. Revīzijas palāta tāpēc nevar apstiprināt, ka finanšu pārvaldība tika veikta saskaņā ar vispārējo satvaru.”;

315.  atzīst, ka ģenerāldirektore tāpēc rīkojās vien atbilstīgi, ierobežojot savu ticamības deklarāciju: „Ģenerāldirektore kā deleģētā kredītrīkotāja ir parakstījusi ticamības deklarāciju, taču sniedzot ar reputāciju saistītu atrunu attiecībā uz Komisijas Eiropas skolām piešķirto līdzekļu daļas efektīvu pārvaldību.”(91);

316.  pauž nožēlu par daudzajām nepilnībām, kas norādītas Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas skolu 2016. finanšu gada pārskatiem; uzskata, ka Eiropas skolu sistēmas finansiālā pārskatatbildība būtu pienācīgi jāpalielina, šajā nolūkā ieviešot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru attiecībā uz šo skolu rīcībā nodotajiem EUR 177,8 miljoniem;

317.  atkārtoti uzsver Parlamenta viedokli, ka ir steidzami nepieciešams vispusīgi pārskatīt Eiropas skolu sistēmu, apsverot iespēju veikt reformu, kas attiektos uz pārvaldības, finanšu, organizatoriskajiem un pedagoģiskajiem jautājumiem, un atgādina par savu prasību, ka Komisijai ik gadu ir jāiesniedz Parlamentam ziņojums, kurā sniegts vērtējums par paveikto;

318.  prasa Komisijai, kad attiecībā uz Eiropas skolām varētu būt ieviesta pareizas finanšu pārvaldības sistēma; aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas skolās iespējami drīz varētu ieviest labas finanšu pārvaldības sistēmu;

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

319.  pauž izbrīnu, ka iestādē iekšēji izstrādāta jauna lietu pārvaldības sistēma izmaksās EUR 12,2 miljonus; jautā, vai OLAF veica tirgus izpēti un meklēja lētākus risinājumus, pirms uzņēmās šīs izmaksas; sagaida, ka Komisija un OLAF sniegs budžeta izpildes apstiprinātājiestādei detalizētu skaidrojumu par aplēstajām izmaksām un pasākumiem, kas veikti, lai rastu ekonomiskāku risinājumu;

320.  pauž lielas bažas par:

a)  tādu amata vietu izveidi, kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt atspērienu pārcelšanai citā amatā,

b)  gadījumu, kad augsta līmeņa ierēdnis neievēroja nogaidīšanas periodu, pirms pieņēma darba piedāvājumu, kas bija cieši saistīts ar iepriekšējām darba attiecībām;

c)  risku, ka šim augsta līmeņa ierēdnim varētu veidoties interešu konflikts, ko varētu radīt lojalitāte pret iepriekšējo un pašreizējo darba devēju;

Ekspertu grupas

321.  aicina Komisiju nodrošināt, lai ekspertu grupu sastāvs būtu līdzsvarots; ņem vērā Corporate Europe Observatory 2017. gada 14. februāra ziņojumu „Corporate interests continue to dominate key expert groups” („Galvenajās ekspertu grupās turpina dominēt korporatīvās intereses”;)(92); pauž bažas par tajā pausto secinājumu, it īpaši attiecībā uz līdzsvara trūkumu ekspertu grupās, kas darbojas šādās jomās: GEAR2030, finanšu kontu informācijas automātiska apmaiņa, kopējais transfertcenu noteikšanas forums, labas nodokļu pārvaldības platforma un mehānisko transportlīdzekļu darba grupas apakšgrupa reālos braukšanas apstākļos veidojušos emisiju jautājumos  — vieglie transportlīdzekļi; uzskata, ka Parlaments joprojām nav saņēmis oficiālu atbildi uz savu 2017. gada 14. februāra rezolūciju par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un reģistra kontroli(93); aicina Komisiju nekavējoties sniegt izsmeļošu atbildi;

„Volkswagen” grupa

Pētnieciskā žurnālistika un korupcijas apkarošana

322.  nosoda Slovākijas pētnieciskā žurnālista Jan Kuciak un viņa saderinātās Martina Kusnirova slepkavību 2018. gada 22. februārī un pauž ļoti lielas bažas par informāciju, no kuras izriet, ka šī slepkavība varētu būt saistīta ar Savienības līdzekļu krāpniecisku pārvedumu kādam Slovākijas iedzīvotājam un ar iespējamām saiknēm ar organizētās noziedzības grupējumu ’Ndràngheta; prasa Komisijai un OLAF rūpīgi izskatīt šo lietu un ziņot par to saistībā ar pasākumiem, kas veicami pēc Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas;

Pārejas pabalsti

323.  pieņem zināšanai konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti Parlamenta Politikas departamenta D pētījumā „Transitional allowances for former EU office holders — too few conditions?” („Pārejas pabalsti bijušajām ES amatpersonām — pārāk maz nosacījumu?”); aicina Komisiju ņemt vērā šos ieteikumus un nākt klajā ar iniciatīvu pārskatīt pārejas pabalstus bijušajām ES amatpersonām, lai vairotu šo pabalstu pārredzamību un ES budžeta pārskatatbildību iedzīvotāju priekšā;

Izpildaģentūras

324.  aicina attiecīgās izpildaģentūras:

a)  ievērot Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ieteikumus un īstenot tos;

b)  pēc iespējas izvairīties no apropriāciju pārnešanas, ieviešot diferencētas budžeta apropriācijas aģentūru darbības daudzgadu rakstura labākai atspoguļošanai;

c)  glabāt sīku un pilnīgu uzskaiti par publiskā iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūrām.

Komiteju atzinumi

Ārlietas

325.  Pieņem zināšanai 2017. gada jūnija galīgo ziņojumu par Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) ārējo novērtējumu; atzinīgi vērtē norādes, ka vēlēšanu novērošana dod ieguldījumu EIDHR vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu vietējo iedzīvotāju atbalstu vēlēšanu novērošanas misijām; tādēļ vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt izmaksu lietderību un ieviest samērīgumu starp vēlēšanu novērošanas misijām iztērētajiem līdzekļiem un pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā to ieteikumus; aicina Komisiju apsvērt galīgajā ziņojumā par EIDHR ārējo novērtējumu izteiktos priekšlikumus vēl konsekventāk reaģēt uz ieteikumiem, kuri sniegti vēlēšanu novērošanas rezultātā;

326.  atzinīgi vērtējot panākto, tomēr norāda, ka Komisija 4 no 10 civilajām misijām, kas īstenotas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), vēl nav atzinusi par atbilstošām Finanšu regulas 60. pantam; mudina Komisiju, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu, pastiprināt centienus akreditēt visas civilās KDAP misijas, lai tām varētu uzticēt netiešajā pārvaldībā īstenojamos budžeta izpildes uzdevumus; Attīstība un sadarbība

327.  pauž patiesas bažas par jaunākajos Komisijas priekšlikumos vērojamo tendenci ignorēt Regulā (ES) Nr. 233/2014(94) paredzētos juridiski saistošos noteikumus, kad runa ir par oficiālās attīstības palīdzības attiecināmajiem izdevumiem un valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) finansējumu; atgādina, ka Savienības izdevumu likumība ir viens no pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem un ka politiskiem apsvērumiem nebūtu jāaizēno skaidri formulēti juridiskie noteikumi; atgādina, ka ASI galvenokārt ir instruments, kas izstrādāts cīņai ar nabadzību;

328.  piekrīt budžeta atbalsta izmantošanai, tomēr mudina Komisiju labāk definēt un skaidri novērtēt katrā gadījumā sasniedzamos attīstības rezultātus un, galvenais, pastiprināt kontroles mehānismus attiecībā uz saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomā; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta potenciālo izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvības, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgas kapacitātes;

329.  pauž bažas saistībā ar Revīzijas palātas paziņojumu par nopietno risku, ka Savienība nesasniegs savu mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājuma integrēšanu visā Savienības budžetā un 20 % izdevumu izlietošanu ar klimatu saistītiem pasākumiem;

330.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka uz Savienības biodegvielas ilgtspējības sertifikācijas sistēmu nevar pilnībā paļauties; uzsver iespējami negatīvās sekas, kas tiks radītas jaunattīstības valstīm, kā to norādījusi Revīzijas palāta: „Komisija nepieprasa, lai brīvprātīgo shēmu ietvaros tiktu pārbaudīts, vai shēmas sertificētās biodegvielas ražošana nerada nozīmīgus riskus ar negatīvu sociālekonomisko ietekmi, tādus kā zemes īpašumtiesību konflikti, piespiedu/bērnu darbs, slikti lauksaimnieku darba apstākļi un apdraudējums veselībai un drošībai”; prasa Komisijai risināt šo jautājumu;

331.  sagaida, ka tam tiks nosūtīta pilnīga informācija un ar to pilnībā apspriedīsies par ASI vidusposma novērtējumu, kurā ir paredzēts ņemt vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jauno Eiropas Konsensu par attīstību;

332.  aicina Komisiju attīstības jomā iekļaut uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu „vairāk par vairāk” un ņemot par piemēru Eiropas kaimiņattiecību politiku; uzskata — jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, korupcijas izskaušanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības; uzsver, ka šāda pozitīva nosacījumu izvirzīšanas pieeja kopā ar stingru koncentrēšanos uz lauku kopienām paredzētu maza mēroga projektu finansēšanu var radīt reālas izmaiņas un garantēt, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota ilgtspējīgāk; tomēr stingri nosoda jebkādus mēģinājumus atbalsta piešķiršanā izvirzīt nosacījumus par robežkontroli;

Nodarbinātība un sociālās lietas

333.  pauž bažas par to, ka, Revīzijas palātai pārbaudot 168 pabeigtus projektus izdevumu jomā „Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, tikai vienai trešdaļai projektu bija snieguma novērtēšanas sistēma ar tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājiem, kuri saistīti ar attiecīgās darbības programmas mērķiem, un 42 % gadījumu nebija ne koprezultātu rādītāju, ne mērķu, līdz ar to nebija iespējams novērtēt šo projektu konkrēto devumu programmas vispārējo mērķu sasniegšanā;

334.  norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu, ka, pārskatot ESI fondu strukturēšanas un īstenošanas mehānismu laikposmam pēc 2020. gada, Komisijai būtu jāpalielina programmu orientācija uz sniegumu un jāvienkāršo maksājumu mehānisms, mudinot vajadzības gadījumā ieviest papildu pasākumus, kas maksājumu līmeni sasaista ar sniegumu, nevis vienkārši veikt izmaksu atlīdzināšanu;

335.  atzinīgi vērtē rezultātus, kas 2016. gadā sasniegti Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) trijās apakšprogrammās; vērš uzmanību uz to, ka EaSI atbalsts, jo īpaši no apakšprogrammām „Progress” un „Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES)”, ir svarīgs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai; ar bažām norāda, ka EaSI apakšprogrammas „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” tematiskā iedaļa „Sociālā uzņēmējdarbība” joprojām nesniedz apmierinošus rezultātus; aicina Komisiju prasīt, lai Eiropas Investīciju fonds apņemas pilnībā izmantot tematiskajā iedaļā „Sociālā uzņēmējdarbība” pieejamos resursus;

Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

336.  uzsver, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas komentārus, 2016. gadā tika izstrādāts rīcības plāns, lai samazinātu maksājumu kavējumus programmā LIFE; norāda, ka novēlotu maksājumu īpatsvars 2016. gadā bija 3,9 %;

337.  pauž nožēlu, ka nav īpaša Komisijas pārvaldīta ziņošanas satvara saistībā ar to Savienības politikas pasākumu nevēlamo seku identificēšanu un izmērīšanu, kuri sekmē klimata pārmaiņas, un saistībā ar šo izdevumu īpatsvara kvantificēšanu kopējā Savienības budžetā;

338.  uzsver, ka iekšējās revīzijās tika konstatēta arī kavēšanās ar viena ļoti svarīga, ar IT drošību saistīta ieteikuma (par ES ETS IT sistēmas drošības pārvaldību) īstenošanu, kas pakļauj Komisijas dienestus drošības pārkāpumu apdraudējumam;

339.  norāda, ka otrās Veselības programmas ex post novērtējumā, kurš tika uzsākts 2016. gada jūlijā, tika konstatēts, ka, lai gan programma ir devusi vērtīgus rezultātus ar skaidru saikni ar Savienības un valstu veselības politikas prioritātēm, joprojām iespējami uzlabojumi attiecībā uz darbības rezultātu izplatīšanu un sinerģiju ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, piemēram, struktūrfondiem;

Transports un tūrisms

340.  pauž nožēlu par to, ka laikā, kad tiek gatavota nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS), Revīzijas palāta nav sniegusi vispusīgu informāciju par revīzijām, kas jomā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” veiktas attiecībā uz transporta nozari, jo īpaši attiecībā uz EISI;

341.  ņem vērā, ka līdz 2016. gada beigām EISI bija sniedzis atbalstu 452 transporta projektiem un tam izmantotais investīciju kopējais apmērs visā Eiropā sasniedza EUR 19,4 miljardus; atkārtoti norāda uz EISI finansēšanas instrumenta nozīmi TEN-T tīkla pabeigšanā un Eiropas vienotās transporta telpas izveidē; uzsver, ka turpmāk būtu jāizvairās veikt tādus EISI budžeta samazinājumus, kādi tika veikti agrāk saistībā ar finansējuma nodrošināšanu Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) iniciatīvai;

342.  ņem vērā, ka 2016. gadā ESIF nodrošināja EUR 3,64 miljardus, ar ko tika finansētas 29 darbības: 25 transporta projekti un četri vairāknozaru fondi, un tiek sagaidīts, ka kopējais investīciju apmērs sasniegs EUR 12,65 miljardus; pauž nožēlu par to, ka Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) katru gadu nesniedza pa nozarēm sadalītu vispusīgu informāciju par projektiem, kas saņēmuši ESIF atbalstu;

343.  ņem vērā to, ka nolūkā aprīkot kuģus ar ekoloģiski tīru tehnoloģiju 2016. gadā tika sākta programma „Green Shipping Guarantee”, izmantojot jauno EISI parāda instrumentu un ESIF, kam ir potenciāls piesaistīt EUR 3 miljardus lielas investīcijas; prasa Komisijai sniegt detalizētu informāciju par šīs programmas īstenošanu, tostarp par finanšu un tehnoloģiskajiem aspektiem, kā arī ietekmi uz vidi un ekonomiku;

344.  ņem vērā, ka ir ievērojami palielinājies tādu finanšu instrumentu skaits, kas transporta nozarē rada jaunas finansējuma apvienošanas iespējas, vienlaikus radot ap Savienības budžetu sarežģītu mehānismu tīklu; pauž bažas par to, ka šie instrumenti, kas tiek izveidoti līdzās Savienības budžetam, varētu apdraudēt pārskatatbildību un pārredzamību, jo ziņošana, revīzija un publiskā kontrole nenotiek saskaņoti; turklāt pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz ESIF finansējumu īstenošanas pilnvaras ir deleģētas EIB un tādēļ publisko kontroli var veikt ierobežotākā apmērā nekā attiecībā uz citiem instrumentiem, kas saņem atbalstu no Savienības budžeta;

345.  aicina Komisiju labu laiku, pirms tiek iesniegts priekšlikums par DFS un nākamo EISI, nākt klajā ar skaidru novērtējumu par to, kā transporta nozarē ESIF ietekmē citus finanšu instrumentus, jo īpaši EISI, kā arī EISI parāda instrumenta saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām; prasa, lai šajā novērtējumā tiktu sniegta skaidra analīze par investīciju ģeogrāfisko līdzsvarotību transporta nozarē; tomēr atgādina, ka finanšu instrumenta satvarā iztērētās naudas apmērs nebūtu uzskatāms par vienīgo atbilstīgo kritēriju, kas ir jāizmanto, novērtējot tā sniegumu; tādēļ aicina Komisiju padziļināt novērtējumu par sasniegumiem, kas gūti Savienības finansētu transporta projektu īstenošanā, un izmērīt to pievienoto vērtību;

346.  atkārtoti prasa, lai Komisija, ņemot vērā dažādos finansējuma avotus, nodrošinātu vieglu piekļuvi projektiem, izveidojot vienotu kontaktpunktu, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs pārskats par Savienības un ESIF līdzfinansēto infrastruktūru attīstību un tām paredzēto līdzekļu piešķiršanu;

347.  aicina Komisiju izvērtēt to, cik finansiāli efektīvs ir līgums ar Eirokontroli attiecībā uz darbības izvērtēšanas iestādi (PRB) un izvirzīt priekšlikumu par to, lai PRB tiktu noteikta par Eiropas ekonomisko regulatoru, kas darbojas Komisijas uzraudzībā; turklāt, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas drīzāk izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu un nolūku palielināt aviācijas nozares konkurētspēju, aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu noteikt tīkla pārvaldītājus par patstāvīgiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas kā nozares partneri;

348.  aicina Komisiju iesniegt to projektu ietekmes novērtējumu, kurus finansē dalībvalstis un kuri tiek īstenoti transporta nozarē Donavas stratēģijas satvarā, un nākt klajā ar priekšlikumu par to, kā palielināt turpmāko projektu pievienoto vērtību, lai veicinātu šī svarīgā transporta koridora izveides pabeigšanu;

349.  pauž dziļu nožēlu par to, ka, tā kā nav izveidota īpaša budžeta pozīcija tūrismam, trūkst pārredzamības par to, kā Savienības līdzekļi tiek izlietoti, lai atbalstītu pasākumus tūrisma nozarē; atkārtoti prasa Savienības turpmāko gadu budžetos izveidot budžeta pozīciju tūrismam;

Reģionālā attīstība

350.  vērš uzmanību uz administratīvo spēju nozīmi Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) regulārā izmantošanā; uzskata, ka labas prakses apmaiņa varētu ievērojami palīdzēt uzlabot dalībvalstu spējas šajā jomā;

351.  pauž nopietnas bažas, ka lielā kavēšanās ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas pasākumu īstenošanu ir saasinājusi jau tā daudzās atšķirības gan Savienībā, gan dalībvalstīs un to reģionos, tādējādi apdraudot Savienības integritāti;

352.  pieņem zināšanai 2017. gada stratēģisko ziņojumu par ESI fondu īstenošanu(95), kurā uzsvērts, ka kopš finansēšanas perioda sākuma ESI fondu līdzekļu saņemšanai ir atlasīti projekti kopumā par EUR 278 miljardiem jeb 44 % no kopējām 2014.–2020. gadā plānotajām investīcijām, un minētie līdzekļi ir nonākuši Eiropas reālajā ekonomikā; uzskata, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana tagad ir sasniegusi pilnu jaudu, kas apliecina ne vien kohēzijas politikas investīciju pievienoto vērtību visiem Savienības reģioniem, bet arī nepieciešamību turpināt censties stiprināt valsts, reģionālo un vietējo iestāžu administratīvo spēju;

Lauksaimniecība un lauku attīstība

353.  atzinīgi vērtē to, ka zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS) ir vēl vairāk pilnveidota un tās precizitāte — uzlabota, tāpēc tā ir lielisks instruments, ar kura palīdzību samazināt kļūdu īpatsvaru, kā arī administratīvo slogu lauksaimniekiem un maksājumu aģentūrām;

354.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt ievērojamās lauksaimniecības produktu cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku ienākumus, un vajadzības gadījumā pienācīgi un efektīvi reaģēt uz tām;

355.  norāda, ka pirmais pilnais zaļināšanas īstenošanas gads nav acīmredzami ietekmējis kļūdu īpatsvaru, ko var uzskatīt par lauksaimnieku un maksājumu aģentūru lielu panākumu, ņemot vērā to, cik, sarežģīti ir zaļināšanas noteikumi; tomēr piekrīt Komisijas viedoklim, ka joprojām ir pāragri izdarīt secinājumus par precīziem rezultātiem vides jomā; norāda, ka lauksaimniecības nozares sniegumu vides jomā ietekmē arī citi faktori, ne tikai zaļināšana; uzsver, ka zaļināšana ir piemērs tam, ka ir palielinājusies vajadzība pēc lietderības revīzijas arī lauksaimniecības jomā;

356.  atzinīgi vērtē zaļināšanas shēmu un tās mērķi padarīt Savienības lauku saimniecības videi draudzīgākas, izmantojot kultūraugu dažādošanu, jau pastāvošo ilggadīgo zālāju saglabāšanu un ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošanu aramzemē, kā izklāstīts Revīzijas palātas gada pārskatā;

357.  atgādina, ka pastāv būtiska atšķirība starp kļūdu veidiem un to mērogu, proti, starp netīšu nolaidību, kas ir administratīva rakstura, un krāpšanas gadījumiem, un nolaidības rezultātā parasti netiek radīts finansiāls kaitējums nodokļu maksātājiem, kas arī būtu jāņem vērā, novērtējot faktisko kļūdu īpatsvaru; atgādina Komisijai, ka risku par netīšām kļūdām, kas radušās sarežģītā regulējuma dēļ, galu galā uzņemas līdzekļu saņēmējs; pauž nožēlu par to, ka publiskā iepirkuma kļūdu gadījumā Revīzijas palāta uzskata, ka izdevumi ir bijuši 100 % neatbilstīgi pat tad, ja investīcija ir bijusi efektīva; tādēļ uzsver, ka būtu vēlams kļūdu aprēķināšanas metodi vēl vairāk racionalizēt;

358.  norāda, ka piekļuve datiem un laba uzraudzība, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, ir būtiska, ņemot vērā to, ka ilgtermiņa lauksaimniecības ražīguma pamatā ir noteikti dabas resursi, piemēram, augsne un bioloģiskā daudzveidība;

359.  pauž cerību, ka Revīzijas palāta pielāgos savu uzraudzības pieeju, lai līdzekļu izlietojumam piešķirtu tādu pašu nozīmi kā līdzekļu sadalījumam;

Zivsaimniecība

360.  mudina Revīzijas palātu turpmākajos pārskatos atsevišķi norādīt kļūdu īpatsvaru zivsaimniecības un jūrlietu jomā, lai novērstu datu sagrozījumus, kas rodas tādēļ, ka citas jomas tiek iekļautas tajā pašā kategorijā; konstatē, ka zivsaimniecības un jūrlietu jautājumi Revīzijas palātas gada pārskatā nav izklāstīti pietiekami detalizēti, un tas apgrūtina finanšu pārvaldības pienācīgu izvērtēšanu šajās jomās;

361.  izsaka Komisijai atzinību par īpaši augsto izpildes līmeni 2016. finanšu gada budžeta III iedaļas 11. sadaļā („Jūrlietas un zivsaimniecība”) gan attiecībā uz saistību apropriācijām (99,2%), gan maksājumu apropriācijām (94,7%); norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014(96) 13. pantu budžeta līdzekļi tiek atspoguļoti pa sadales jomām un tādēļ būtu lietderīgi, ja Komisija savā ziņojumā sniegtu detalizētu informāciju par izpildes līmeni atbilstoši budžeta pozīcijām;

362.  pieņem zināšanai DG MARE gada darbības pārskatā formulēto atrunu, kas attiecas uz astoņām dalībvalstīm, par konstatētajiem neattiecināmajiem izdevumiem saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF);

363.  pauž atbalstu DG MARE centieniem kontrolēt apropriācijas, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība, jo īpaši ar EZF un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) saistītiem pasākumiem;

364.  konstatē, ka zaudēšanas riskam pakļauto līdzekļu apmērs ir EUR 5,9 miljoni un ka Komisija ir pieņēmusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai 2017. gadā novērtētu izdevumus un vajadzības gadījumā atgūtu piešķirtos līdzekļus;

365.  konstatē, ka 2014.–2020. gada periodā EJZF apguves līmenis trīs gadus pēc tā pieņemšanas 2014. gada 15. maijā joprojām ir neapmierinošs, ņemot vērā to, ka līdz 2017. gada septembrim bija izmantoti tikai 1,7% no EUR 5,7 miljardu finansējuma, kas ir pieejams dalītajā pārvaldībā; norāda, ka EJZF apguves temps ir dalībvalstu kompetencē; norāda, ka Regulas (ES) Nr. 508/2014 13. pantā budžeta līdzekļi ir atspoguļoti pa jomām, kurām tie piešķirti, un tādēļ būtu lietderīgi, ja Komisija savā ziņojumā sniegtu detalizētu informāciju par izpildes līmeni atbilstoši budžeta pozīcijām;

366.  uzskata, ka ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts dalībvalstīm nolūkā pienācīgi un pilnīgi izmantot EZJF resursus, nodrošinot augstu izpildes līmeni un ievērojot valstu attiecīgās prioritātes un vajadzības, it īpaši attiecībā uz zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību;

Kultūra un izglītība

367.  atzinīgi vērtē to, ka programma „Erasmus+” 2016. gadā ir devusi iespēju 500 000 cilvēkiem studēt, piedalīties apmācībā vai strādāt brīvprātīgu darbu ārzemēs, un paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks sasniegts mērķis — 4 miljoni dalībnieku; uzsver, ka programmas „Erasmus+” studenti parasti iegūst daudzas transversālas prasmes, zināšanas un iemaņas un viņiem ir labākas karjeras iespējas nekā studentiem, kuri nav piedalījušies mobilitātē, un ka šī programma ir stratēģisks ieguldījums Eiropas jauniešos; tomēr norāda, ka ir jānodrošina plašāka programmas pieejamība, īpaši jauniešiem ar mazāk iespējām;

368.  atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa programmas „Erasmus+” finansējuma pieprasīšanas procedūras ir pārcelta tiešsaistē; tomēr uzskata, ka procedūru varētu vienkāršot vēl vairāk, atceļot prasību par to, ka projekta partneru akreditācijas vēstulēm ir jābūt parakstītām ar roku;

369.  norāda, ka joprojām pastāv problēmas saistībā ar piekļuvi programmas „Erasmus+” finansējumam jaunatnes jomā, jo programmu decentralizēti pārvalda valstu aģentūras; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, piemēram, centralizēt daļu finansējuma izpildaģentūrā; turklāt aicina Komisiju nodrošināt līdzekļus, kas nepieciešami, lai visi programmas maksājumu saņēmēji vairāk iesaistītos, piemēram, izveidot pastāvīgas nozaru apakškomitejas, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1288/2013(97);

370.  uzskata, ka līdz šim programmas „Erasmus+” panākumu pamatā ir bijušas augstskolu apmaiņas programmas un, lai tas tā būtu arī turpmāk, šīs programmas finansējums nebūtu jāizmanto citai programmai un nebūtu arī jāpaplašina programmas „Erasmus+” darbības joma, lai to attiecinātu uz citiem saņēmējiem, piemēram, migrantiem;

371.  pauž bažas par sekmīgo projektu nemainīgi zemo īpatsvaru programmā „Eiropa pilsoņiem” un programmas „Radošā Eiropa” apakšprogrammā „Kultūra” (2016. gadā — attiecīgi 16 % un 11 %); uzsver, ka zemais sekmīgo projektu īpatsvars rada neapmierinātību pieteikumu iesniedzējos un liecina par nepietiekamu finansējumu, kas neatbilst programmu vērienīgajiem mērķiem;

372.  norāda, ka Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) apgalvo, ka programma „Eiropa pilsoņiem” 2016. gadā, kas ir tās trešais īstenošanas gads, tika īstenota pilnā apmērā; tādēļ aicina Komisiju un Padomi paredzēt pienācīgi ilgus termiņus, kas ir izrādījušies nepieciešami, lai pilnībā īstenotu 2014.–2020. gada DFS jaunās programmas, nolūkā nepieļaut līdzīgas kavēšanās finanšu shēmā, kas jāizstrādā laikposmam pēc 2020. gada;

373.  atzinīgi vērtē EACEA lomu triju kultūras un izglītības programmu īstenošanā, par ko liecina Aģentūras 2016. gadā veiktā darba pozitīvais novērtējums; atzinīgi vērtē to, ka EACEA finansētajiem projektiem plašāk izmanto e-ziņošanu, kam vajadzētu uzlabot datu vākšanu un projektu uzraudzību, sniegt ieguldījumu Komisijas politikas darbā un palīdzēt atbalsta saņēmējiem; ar gandarījumu konstatē, ka EACEA 92 % maksājumu ir veikusi Finanšu regulā noteiktajos termiņos; ņemot vērā to, ka izglītības un kultūras programmu finansējuma saņēmēji bieži vien ir ļoti mazas organizācijas, aicina EACEA censties panākt labākus rezultātus, iespējams, izmantojot vidējā maksājumu izpildes laika rādītāju;

374.  pieņem zināšanai to, ka 2016. gadā tika sākta kultūras un radošās nozares garantiju mehānisma darbība, kura budžets līdz 2022. gadam ir EUR 121 miljons, un norāda uz nozares un finanšu starpnieku sākotnēji izrādīto interesi; aicina ātri īstenot plānoto EUR 60 miljonu agrāku piešķiršanu šim mehānismam no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF); atgādina, ka aizdevumi papildina citus nozīmīgus nozares finansējuma avotus, piemēram, dotācijas;

375.  pauž bažas par ļoti zemo ESIF finansējuma līmeni, kas 2016. gadā nonāca izglītības, kultūras un radošajās nozarēs; uzskata, ka individualizēts, nozarei pielāgots atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu, ka kultūras un radošās nozares gūst labumu no ESIF aizdevumiem;

376.  atkārtoti pauž atbalstu neatkarīgam Eiropas lietu atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos, it īpaši paredzot budžeta atbalstu televīzijas, radio un tiešsaistes tīkliem; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2018. gadam tiek turpināta dotācija Euranet+, un mudina Komisiju rast ilgtspējīgāku finansēšanas modeli šim tīklam;

Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas

377.  atgādina, ka 2016. gadā, lai reaģētu uz humanitāro situāciju, ar ko saskarās patvēruma meklētāji Savienībā, tika plaši izmantoti īpašie instrumenti, un tādēļ pastāv risks, ka ar summām, kas atlikušas līdz pašreizējās DFS beigām, var nepietikt, lai reaģētu uz negaidītiem notikumiem, kuri varētu atgadīties līdz 2020. gadam; prasa Komisijai atrisināt šo strukturālo problēmu nākamajā DFS un pienācīgi informēt Parlamentu;

378.  mudina izstrādāt saskaņotu un sistemātisku stratēģiju ar skaidrākām un stingrākām ilgtermiņa politiskajām un operatīvajām prioritātēm pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai un vienlaikus nodrošināt tās efektīvu īstenošanu, tostarp arī piešķirot šim nolūkam pietiekamus līdzekļus;

Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība

379.  uzsver, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība būtu jānodrošina visās politikas jomās; tādēļ atkārtoti aicina visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā, īstenot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

380.  pauž nožēlu par to, ka budžeta pozīcijās, kas iekļautas programmā „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.–2020. gadam, nav precizēts līdzekļu apmērs, kas piešķirts katram no programmas mērķiem, kuri ir saistīti ar dzimumu līdztiesību; atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā sadarbības tīkls „Sievietes pret vardarbību” un Eiropas Sieviešu lobijs saņēma dotācijas pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanas un dzimumu līdztiesības jomā;

381.  atkārtoti aicina saglabāt atsevišķu budžeta pozīciju programmas „Daphne” īpašajam mērķim un palielināt tai paredzēto resursu apmēru, tādējādi mainot periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam vērojamo tendenci samazināt programmai „Daphne” paredzētos līdzekļus;

382.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondā nav ietverta dzimumu perspektīva, un uzsver, ka nav iespējams panākt veiksmīgu atlabšanas procesu, nerisinot krīžu radīto ietekmi uz sievietēm;

383.  uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir arī viens no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pamatprincipiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka trūkst mērķtiecīgu darbību dzimumu līdztiesības jomā, kurām būtu paredzētas īpašas budžeta pozīcijas, lai gan Parlaments ir atkārtoti aicinājis ņemt vērā dzimumu dimensiju arī migrācijas un patvēruma politikā;

384.  atkārtoti prasa iekļaut dzimumu līdztiesības rādītājus Savienības budžeta izpildes rezultātu rādītāju kopumā, pienācīgi ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu;

385.  prasa, lai ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums būtu daļa no vispārējiem ex ante nosacījumiem ES līdzekļu saņemšanai, un, kad vien iespējams, vākt pa dzimumiem sadalītus datus par atbalsta saņēmējiem un dalībniekiem;

386.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā Eiropas Sociālā fonda pasākumos abu dzimumu dalība bija samērā līdzsvarota (52 % sieviešu un 48 % vīriešu);

387.  prasa, lai nākamajā DFS Parlaments, Padome un Komisija, pievienojot DFS kopīgu deklarāciju, no jauna apņemtos strādāt dzimumu līdztiesības jomā, tostarp apņemtos ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un efektīvi uzraudzīt šīs deklarācijas īstenošanu ikgadējā budžeta procedūrā, iekļaujot attiecīgu noteikumu jaunās DFS regulas pārskatīšanas klauzulās.

31.1.2018

Ārlietu komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Cristian Dan Preda

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pozitīvi vērtē to, ka 4. izdevumu kategorijā 2016. finanšu gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu ir samazinājies būtisku kļūdu īpatsvars (no 2,8 % līdz 2,1 %), kā Eiropas Revīzijas palāta (ERP) aprēķinājusi savā gada pārskatā; pilnībā atbalsta visus ERP formulētos ieteikumus un mudina Komisiju tos nekavējoties īstenot;

2.  uzsver, ka, izslēdzot budžeta atbalsta darbības un vairāku līdzekļu devēju finansētus projektus, aplēstais kļūdu līmenis ir ievērojami augstāks; uzsver, ka Komisija būtu varējusi aplēsto kļūdu līmeni samazināt vēl par 0,7 %, ja tā būtu izmantojusi visu informāciju, kas bija tās rīcībā; uzstāj, ka budžeta atbalsta darbības ir jāapvieno ar aktīvu cīņu pret korupciju;

3.  uzsver, ka lielākā daļa kļūdu (37 %) ir saistītas ar būtisku apliecinošu dokumentu neesamību; atgādina, ka ir svarīgi uzlabot dotāciju pārraudzību un šim nolūkam sniegto tehnisko palīdzību; aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai to panāktu;

4.  uzsver, ka vispārējiem ziņojumiem par izdevumiem, kas paredzēti migrācijai un bēgļu krīzei, jābūt saskaņotākiem un visaptverošākiem; šajā sakarā pauž bažas par to, ka citu finanšu mehānismu, piemēram, trasta fondu un Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā, izmantošana apvienojumā ar ES budžetu nolūkā īstenot ES politikas virzienus var apdraudēt atbildību un pārredzamību;

5.  ar bažām norāda uz trūkumiem to revīzijas iestāžu darbā, kuras nodarbojas ar netiešu pārvaldību dažās otrā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) atbalsta saņēmējvalstīs; aicina DG NEAR cieši atbalstīt attiecīgās valsts iestādes, lai palīdzētu novērst trūkumus, konkrētāk, uzlabot revīzijas metodoloģiju, plānošanu un pārraudzību, kā arī to darbinieku pieņemšanu darbā un apmācību; atgādina, ka pirmspievienošanās finansējuma sadalei ir jābūt saistītai ar apņemšanos īstenot reformas uzņemošajās valstīs un panākt progresu minēto reformu īstenošanā;

6.  pieņem zināšanai 2017. gada jūnija galīgo ziņojumu par Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) ārējo novērtējumu; atzinīgi vērtē norādes, ka vēlēšanu novērošana dod ieguldījumu EIDHR vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu vietējo iedzīvotāju atbalstu vēlēšanu novērošanas misijām; tādēļ vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt izmaksu lietderību un ieviest samērīgumu starp vēlēšanu novērošanas misijām iztērētajiem līdzekļiem un pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā to ieteikumus; aicina Komisiju apsvērt priekšlikumus, kas ietverti galīgajā ziņojumā par EIDHR ārējo novērtējumu, arī turpmāk vairāk sekot līdzi pasākumiem, kuri veikti, ņemot vērā ieteikumus, kas izriet no vēlēšanu novērošanas;

7.  lai gan atzinīgi vērtē panākto, norāda, ka Komisija 4 no 10 civilajām misijām saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) vēl nav atzinusi par atbilstošām Finanšu regulas 60. pantam; mudina Komisiju, ņemot vērā ERP ieteikumu, strādāt intensīvāk nolūkā akreditēt visas civilās KDAP misijas, lai tām varētu uzticēt budžeta izpildes uzdevumus saskaņā ar netiešo pārvaldību;

8.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par ES palīdzību Tunisijai un pozitīvi atzīmē, ka, piešķirot finansējumu, ES ir sniegusi būtisku un savlaicīgu ieguldījumu valsts pārejā uz demokrātiju un ekonomisko attīstību sarežģītos apstākļos; atzinīgi vērtē ERP ieteikumus un iesaka Komisijai tos īstenot, tostarp attiecībā uz pieeju “vairāk par vairāk” un nepieciešamību samazināt prioritāšu skaitu, lai palielinātu ES palīdzības ietekmi; aicina Komisiju izskatīt iespējas paātrināt makrofinansiālās palīdzības apstiprināšanas procedūras, jo īpaši attiecībā uz ārkārtas finansējumu;

9.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 11/2017 par ES trasta fondu Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”; atzinīgi vērtē visus Revīzijas palātas ieteikumus un aicina Komisiju tos īstenot; šajā sakarā jo īpaši uzsver to, ka ir svarīgi reaģēt uz bažām par koordināciju starp iesaistītajām personām, papildu līdzekļu devēju piesaisti, pārredzamību un izmaksu lietderību, kā arī vajadzību pilnībā attīstīt uzraudzības un novērtēšanas mehānismus;

10.  atzinīgi vērtē arī Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par ES atbalstu cīņā pret cilvēku tirdzniecību Dienvidamerikā un Dienvidaustrumāzijā; mudina Komisiju sadarbībā ar EĀDD turpināt cilvēku tirdzniecības stratēģiskā satvara attīstību, lai tas attiektos arī uz Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju, nolūkā maksimāli palielināt šajā jomā īstenoto projektu ietekmi un nodrošināt to rezultātu ilgtspēju;

11.  ņemot vērā būtisko divpusējo atbalstu Lībijai daudzās nozarēs, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai, pārvaldībai, veselībai, izglītībai, migrācijai un aizsardzībai, kā arī atbalstu politiskajam procesam, drošībai un mediācijai, aicina Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par ES palīdzību Lībijai.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

3

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brando Benifei, Rebecca Harms, Marek Jurek, Jo Leinen, Miroslav Poche, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Tiemo Wölken

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule-Pēterse, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

ECR

Amjad Bashir, Bas Belder, Marek Jurek, Ryszard Antoni Legutko

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Traian Ungureanu

S&D

Nikos Androulakis, Francisco Assis, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Eugen Freund, Jo Leinen, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Miroslav Poche, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Rebecca Harms, Tamás Meszerics, Alyn Smith, Bodil Valero

3

-

EFDD

James Carver

NI

Georgios Epitideios, Janusz Korwin-Mikke

5

0

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

2.2.2018

Attīstības komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Doru-Claudian Frunzulică

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 33/2016 par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM); uzsver Revīzijas palātas secinājumu par to, ka Komisija ir kopumā efektīvi izpildījusi koordinācijas pienākumus, kā tas tika novērots saistībā ar plūdiem Bosnijā un Hercegovinā 2014. gadā, Ebolas vīrusslimības uzliesmojumu Rietumāfrikā 2014.–2016. gadā un zemestrīci Nepālā 2015. gadā; aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus, lai vēl vairāk uzlabotu UCPM darbību;

2.  uzsver pozitīvos secinājumus, kas iekļauti Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 30/2016 par ES atbalsta efektivitāti prioritārajām nozarēm Hondurasā un īpašajā ziņojumā Nr. 3/2017 par ES palīdzību Tunisijai; uzsver īpašajos ziņojumos par Savienības attīstības izdevumiem pausto Revīzijas palātas novērtējumu, ka Savienības līdzekļi kopumā ir labi izlietoti un tas ir pierādījums Savienības attīstības izdevumu augstajai kvalitātei; ņem vērā kraso kontrastu ar citām politikas jomām, piemēram, ārējās migrācijas izdevumiem, kuros konstatējumi ir daudz negatīvāki(98);

3.  ņem vērā, ka saskaņā ar informāciju, kas iekļauta Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 9/2017 par ES atbalstu cīņai pret cilvēku tirdzniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai bija daļēji efektīva, atbalstot cīņu pret cilvēku tirdzniecību šajā reģionā, kaut arī nav skaidrs, cik lielā mērā situācija ir uzlabojusies ES darbības rezultātā; norāda, ka ne ar vienu no reģiona valstīm nav izveidota partnerība cīņai pret cilvēku tirdzniecību; ņem vērā to, ka, lai gan lielākā daļa projektu sniedz pozitīvus rezultātus, tie reti ir ilgtspējīgi; pauž nožēlu par to, ka trūkst valstu atbildības un apņemšanās; pauž bažas par sasniegto rezultātu nenoteikto noturību;

4.  pauž gandarījumu par pozitīvajiem konstatējumiem, ko Revīzijas palāta ir iekļāvusi īpašajā ziņojumā Nr. 11/2017 par ES trasta fondu Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”, kas reaģē uz neatliekamās palīdzības un rehabilitācijas vajadzībām un piesaista šos reaģēšanas pasākumus attīstībai; ņem vērā šāda veida trasta fondu un Āfrikas trasta fonda būtiskās atšķirības; atbalsta ieteikumu par to, ka ir jāizstrādā vadlīnijas attiecībā uz palīdzības sniegšanai paredzētā mehānisma izvēli, un uzsver, ka šajās vadlīnijās ir jāatspoguļo ar trasta fondiem saistītie iespējamie riski un nelabvēlīgie aspekti un pretrunīgā pieredze, kas gūta to līdzšinējā izmantošanā; aicina Komisiju, izsmeļoši un regulāri ziņojot, garantēt efektīvus mehānismus parlamentārās uzraudzības veikšanai par to, kā tiek īstenots šis fonds;

5.  pauž patiesas bažas par jaunākajos Komisijas priekšlikumos vērojamo tendenci ignorēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 233/2014(99) paredzētos juridiski saistošos noteikumus, kad runa ir par oficiālās attīstības palīdzības attiecināmajiem izdevumiem un valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) finansējumu; atgādina, ka Savienības izdevumu likumība ir viens no pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem un ka politiskiem apsvērumiem nebūtu jāaizēno skaidri formulēti juridiskie noteikumi; atgādina, ka ASI, pirmkārt un galvenokārt, ir instruments, kas izstrādāts cīņai ar nabadzību;

6.  piekrīt budžeta atbalsta izmantošanai, tomēr mudina Komisiju labāk definēt un skaidri novērtēt katrā gadījumā sasniedzamos attīstības rezultātus un, galvenais, pastiprināt kontroles mehānismus attiecībā uz saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomā; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta potenciālo izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvību, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgas kapacitātes; ņem vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 35/2016 par to, kā tiek izmantots budžeta atbalsts, lai uzlabotu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikā, kurā konstatēts, ka Komisijas veiktās ex ante analīzes par iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu nav pietiekami detalizētas un neatbilst pašas izstrādātajām pamatnostādnēm, ka Komisijai bieži vien neizdodas novērtēt atbrīvojumus no nodokļa un nelikumīgas kapitāla aizplūdes un ka tā pienācīgi neņem vērā ieņēmumus no ieguves nozares un to, vai ir samaksāta atlīdzība par piekļuvi dabas resursiem; pauž bažas par to, ka Komisija nelielā apmērā un dažkārt neatbilstīgi izmanto iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas nosacījumus nolīgumos par budžeta atbalstu;

7.  pauž bažas saistībā ar Revīzijas palātas paziņojumu(100) par nopietno risku, ka Savienība nesasniegs savu mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājuma integrēšanu visā Savienības budžetā un 20 % izdevumu izlietošanu ar klimatu saistītiem pasākumiem;

8.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka uz Savienības biodegvielas ilgtspējības sertifikācijas sistēmu nevar pilnībā paļauties(101); uzsver iespējami negatīvās sekas, kas tiks radītas jaunattīstības valstīm, kā to norādījusi Revīzijas palāta: “Komisija nepieprasa, lai brīvprātīgo shēmu ietvaros tiktu pārbaudīts, vai shēmas sertificētās biodegvielas ražošana nerada nozīmīgus riskus ar negatīvu sociālekonomisko ietekmi, tādus kā zemes īpašumtiesību konflikti, piespiedu/bērnu darbs, slikti lauksaimnieku darba apstākļi un apdraudējums veselībai un drošībai”, un prasa Komisijai risināt šo jautājumu.

9.  vērš uzmanību uz konstatējumiem, kas iekļauti Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 8/2017 par ES zivsaimniecības kontroli, un pauž nožēlu par atklātajām nozīmīgajām nepilnībām; uzsver būtisko risku, ka deklarētās nozvejas līmenis faktiski ir zemāks nekā patiesībā un tas var nopietni ietekmēt zivju krājumus jaunattīstības valstu ūdeņos; mudina dalībvalstis pilnībā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009(102);

10.  sagaida, ka tam tiks nosūtīta pilnīga informācija un ar to pilnībā apspriedīsies par ASI vidusposma novērtējumu, kurā ir paredzēts ņemt vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jauno Eiropas Konsensu par attīstību;

11.  atgādina par Savienības kopīgo apņemšanos palielināt Savienības un tās dalībvalstu sniegtās oficiālās attīstības palīdzības apmēru līdz 0,7 % no to nacionālā kopienākuma;

12.  aicina Komisiju attīstības jomā iekļaut uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu „vairāk par vairāk” un ņemot piemēru no Eiropas kaimiņattiecību politikas; uzskata — jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, korupcijas apkarošanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības puses; uzsver, ka šāda pozitīva nosacījumu izvirzīšanas pieeja kopā ar stingru koncentrēšanos uz lauku kopienām paredzētu maza mēroga projektu finansēšanu var radīt reālas izmaiņas un garantēt, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota ilgtspējīgāk; tomēr stingri nosoda jebkādus centienus atbalsta piešķiršanā izvirzīt nosacījumus par robežkontroli.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Doru-Claudian Frunzulică, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, György Hölvényi, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleftherios Synadinos, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ádám Kósa, Paul Rübig, Judith Sargentini, Adam Szejnfeld

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Lambert, Miroslav Mikolášik

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

Charles Goerens

PPE

György Hölvényi, Ádám Kósa, Miroslav Mikolášik, Paul Rübig, Adam Szejnfeld, Bogdan Brunon Wenta

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Elly Schlein

Verts/ALE

Jean Lambert, Judith Sargentini

1

-

NI

Eleftherios Synadinos

4

0

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D'Ornano

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey

PPE

Joachim Zeller

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

24.1.2018

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Claude Rolin

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka pēdējo gadu kopējais aplēstais kļūdu līmenis maksājumiem no ES budžeta ir konstanti uzlabojies (2014. gadā tas bija 4,4 %, 2015. gadā — 3,8 %, bet 2016. gadā — 3,1 %); turklāt norāda, ka attiecībā uz maksājumtiesībām, kas ir ievērojama daļa no revidētajiem izdevumiem un veido aptuveni 49 % Savienības izdevumu, kļūdu līmenis (1,3 %) nesasniedza būtiska kļūdu līmeņa robežvērtību, proti, 2 %; atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi kopš 1994. gada Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu ar iebildēm par 2016. finanšu gada pārskatiem pakārtoto darījumu pareizību;

2.  atzīst, ka koriģējošajiem pasākumiem, ko īstenojušas dalībvalstu iestādes un Komisija, bija kopumā pozitīva ietekme uz aplēsto kļūdu līmeni un bez tiem aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,2 % lielāks;

3.  ar bažām norāda, ka aplēstais kļūdu līmenis politikas jomā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” bija augsts, proti, 4,8 %, kas joprojām pārsniedz būtiskuma slieksni 2 % apmērā un ir augstāks nekā kļūdu līmenis attiecībā uz ES budžetu kopumā (3,1 %); tomēr norāda, ka tas ir neliels samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (5,2 %);

4.  norāda, ka aplēstais kļūdu līmenis politikas jomā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” bija augsts galvenokārt tāpēc, ka maksājumu saņēmēju deklarācijās bija iekļautas neattiecināmas izmaksas, ir tikuši izvēlēti neattiecināmi projekti, darbības vai saņēmēji un ir notikuši publiskā iepirkuma tiesību aktu pārkāpumi; uzsver nepieciešamību veikt efektīvus pasākumus, lai minētos kļūdu cēloņus samazinātu, vienlaikus panākot augstu sniegumu;

5.  ar bažām norāda, ka aplēstais kļūdu līmenis jomā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” ir 4,1 % un lielākā daļa kļūdu bija saistīta ar neattiecināmu izdevumu atlīdzināšanu personālam un netiešām izmaksām, ko saņēmēji bija deklarējuši par pētniecības projektiem; uzsver nepieciešamību veikt efektīvus pasākumus, lai minētos kļūdu cēloņus samazinātu, vienlaikus panākot augstu sniegumu;

6.  pauž nožēlu par to, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, dalībvalstīm bija pieejama pietiekama informācija, lai novērstu vai atklātu un labotu ievērojamu skaitu kļūdu; norāda, ka, ja minētā informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, aplēstais kļūdu līmenis attiecībā uz kopējiem izdevumiem kategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” būtu bijis 1,1 %, t. i., zem būtiskuma sliekšņa 2 % apmērā, un kopējie izdevumi apakškategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” būtu bijuši 2,9 % apmērā; norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu neieviest papildu kontroles Savienības izdevumiem, bet nodrošināt, ka esošie kontroles mehānismi tiek pienācīgi īstenoti;

7.  pauž bažas par to, ka, Revīzijas palātai pārbaudot 168 pabeigtus projektus izdevumu jomā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, tikai vienai trešdaļai projektu bija snieguma novērtēšanas sistēma ar tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājiem, kuri ir saistīti ar attiecīgās darbības programmas mērķiem, un 42 % gadījumu nebija ne koprezultātu rādītāju, ne mērķu, līdz ar to nebija iespējams novērtēt šo projektu konkrēto devumu programmas vispārējo mērķu sasniegšanā;

8.  ar bažām norāda, ka trīs gadus pēc 2014.–2020. gada perioda sākuma dalībvalstis ir izraudzījušās tikai 77 % no programmu iestādēm, kas ir atbildīgas par ESI fondu īstenošanu, un kopš 2017. gada vidus budžeta izpildē ir lielāki kavējumi, nekā bija tajā pašā laikā 2007.–2013. gada periodā;

9.  norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu, ka, pārskatot ESI fondu strukturēšanas un īstenošanas mehānismu laikposmam pēc 2020. gada, Komisijai būtu jāpalielina programmu orientācija uz sniegumu un jāvienkāršo maksājumu mehānisms, mudinot vajadzības gadījumā ieviest papildu pasākumus, kas maksājumu līmeni sasaista ar sniegumu, nevis vienkārši veikt izmaksu atlīdzināšanu;

10.  vērš uzmanību uz Revīzijas palātas konstatējumiem, kas iekļauti tās pārskatā par 2016. finanšu gada budžeta izpildi, par to, ka pēdējo piecu gadu laikā tā nav konstatējusi kļūdas saistībā ar vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu darījumos politikas jomā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”; tādēļ uzskata, ka, veicinot vienkāršoto izmaksu iespēju plašāku izmantošanu, var samazināt administratīvo slogu un kļūdas faktisko izmaksu atmaksāšanā, kā arī vairāk koncentrēties uz sniegumu un rezultātiem; aicina Komisiju arī turpmāk sniegt norādījumus un atbalstu dalībvalstīm saistībā ar vienkāršoto izmaksu iespēju īstenošanu, ņemot vērā to arvien lielāko piemērojamību, tādējādi veicinot vienkāršoto izmaksu iespēju pēc iespējas plašāku izmantošanu;

11.  atzinīgi vērtē Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) 2016. gada sasniegumus un to, ka 2016. gadā atbalstu no tiem saņēma gandrīz trīs reizes lielāks cilvēku skaits salīdzinājumā ar 2014.–2015. gadu (7,8 miljoni cilvēku 2016. gadā salīdzinājumā ar 2,7 miljoniem cilvēku 2014.–2015. gadā); norāda, ka, pateicoties ESF un JNI atbalstam, 787 000 dalībnieku strādāja, 820 000 dalībnieku bija ieguvuši kvalifikāciju un 276 000 dalībnieku ieguva izglītību vai piedalījās apmācībā;

12.  atzinīgi vērtē rezultātus, kas 2016. gadā sasniegti Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) trijās apakšprogrammās; vērš uzmanību uz to, ka EaSI atbalsts, jo īpaši no tās apakšprogrammām “Progress” un “Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES)”, ir svarīgs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai; ar bažām norāda, ka EaSI apakšprogrammas “Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” tematiskā iedaļa “Sociālā uzņēmējdarbība” joprojām nesniedz apmierinošus rezultātus, un aicina Komisiju prasīt, lai Eiropas Investīciju fonds apņemas pilnībā izmantot tematiskajā iedaļā “Sociālā uzņēmējdarbība” pieejamos resursus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

8

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Michael Detjen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Dennis Radtke, Terry Reintke, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Lynn Boylan, Rosa D’Amato, Tania González Peñas, Krzysztof Hetman, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Ivari Padar, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Geoffroy Didier, Morten Messerschmidt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, Marian Harkin, António Marinho e Pinto

GUE/NGL

Lynn Boylan, Tania González Peñas, Rina Ronja Kari, Paloma López Bermejo

PPE

Georges Bach, David Casa, Geoffroy Didier, Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Dennis Radtke, Claude Rolin, Romana Tomc

S&D

Guillaume Balas, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Michael Detjen, Agnes Jongerius, Jan Keller, Javi López, Edouard Martin, Ivari Padar, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Jean Lambert, Terry Reintke, Tatjana Ždanoka

8

-

ECR

Arne Gericke, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Morten Messerschmidt, Ulrike Trebesius

ENF

Dominique Martin, Joëlle Mélin

NI

Lampros Fountoulis

2

0

EFDD

Rosa D'Amato

GUE/NGL

João Pimenta Lopes

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

25.1.2018

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž gandarījumu par Komisijas vispārējo izpildes līmeni videi, klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam paredzētajās budžeta pozīcijās 2016. gadā;

2.  pauž gandarījumu par darbu, ko veikušas piecas tās kompetencē esošās decentralizētās aģentūras, kuras veic tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, palīdzot Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot politiku vides, klimata, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, un arī par to, kā ir izpildīti minēto aģentūru budžeti;

3.  norāda, ka Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā ir konstatēta neliela kopējā kļūdu īpatsvara samazināšanās sadaļā “Lauku attīstība, zivsaimniecība, vide un klimata politika”, proti, 4,9 % salīdzinājumā ar 5,3 % 2015. gadā un 6,2 % 2014. gadā; atzinīgi vērtē centienus samazināt kļūdu īpatsvaru, taču norāda ir vēl daudz darba; turklāt norāda, ka pusē no desmit vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomas pārbaudītajiem darījumiem bija kļūdas;

Vide un rīcība klimata politikas jomā

4.  uzsver, ka DG ENV budžetu galvenokārt īsteno ar tiešu centralizētu pārvaldību un 2016. gadā saistību un maksājumu apropriāciju kopsumma bija attiecīgi EUR 438,31 miljons un EUR 357,62 miljoni; uzsver — ir atzinīgi vērtējams tas, ka gada beigās saistību apropriāciju izpildes līmenis bija 98,95 % un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis sasniedza 99,17 %;

5.  norāda, ka 2016. gadā programmai LIFE tika piešķirti EUR 315 miljoni, lai 23 dalībvalstīs līdzfinansētu 157 jaunus projektus, kuri radīja papildu investīcijas EUR 236 miljonu apmērā;

6.  uzsver, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas komentārus, 2016. gadā tika izstrādāts rīcības plāns, lai samazinātu maksājumu kavējumus saistībā ar programmu LIFE; norāda, ka novēlotu maksājumu īpatsvars 2016. gadā bija 3,9 %;

7.  pauž nožēlu, ka nav īpaša ziņošanas satvara, ko pārvaldītu Komisija, saistībā ar to Savienības politikas pasākumu nevēlamo seku identificēšanu un izmērīšanu, kuri sekmē klimata pārmaiņas, un saistībā ar šo izdevumu īpatsvara kvantificēšanu kopējā Savienības budžetā;

8.  norāda, ka 2016. gadā DG ENV veiktās iekšējās revīzijas liecina, ka bija iespējami uzlabojumi cilvēkresursu pārvaldībā, jo šis ģenerāldirektorāts nespēja efektīvi uzraudzīt un salīdzināt darba slodzi ģenerāldirektorātā;

9.  uzsver, ka iekšējās revīzijās tika konstatēta arī kavēšanās ar viena ļoti svarīga, ar IT drošību saistīta ieteikuma (par ES ETS IT sistēmas drošības pārvaldību) īstenošanu, kas pakļauj ģenerāldirektorātu drošības pārkāpumu riskam;

10.  uzsver, ka DG CLIMA budžetu galvenokārt īsteno ar tiešu centralizētu pārvaldību un 2016. gadā saistību un maksājumu apropriāciju kopsumma bija attiecīgi EUR 118,1 miljons un EUR 59,25 miljoni; uzsver, ka, lai gan saistību apropriāciju izpildes līmenis bija 99,72 %, maksājumu apropriācijām tas bija tikai 70,49 %, jo tikai 2016. gada decembra beigās tika parakstīti līgumi par trīs jaunām operācijām saistībā ar Energoefektivitātes privātā finansējuma instrumentu (PF4EE);

Sabiedrības veselība

11.  norāda, ka DG SANTE 2016. gadā bija atbildīgs par EUR 184,40 miljonu izlietojumu sabiedrības veselībai paredzētajās budžeta pozīcijās un par 89,88 % no šīs summas saistības tika uzņemtas apmierinoši; pieņem zināšanai to, ka maksājumu izpildes līmenis ir 89,86 %;

12.  norāda, ka otrās Veselības programmas ex post novērtējumā, kurš tika pabeigts 2016. gada jūlijā, tika konstatēts, ka, lai gan programma ir devusi vērtīgus rezultātus ar skaidru saikni ar Savienības un valstu veselības politikas prioritātēm, joprojām iespējami uzlabojumi attiecībā uz darbības rezultātu izplatīšanu un sinerģiju ar citiem Savienības finansējuma instrumentiem, piemēram, struktūrfondiem;

Pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība un augu veselība

13.  norāda, ka DG SANTE 2016. gadā bija atbildīgs par EUR 240,5 miljonu izlietojumu pārtikas un barības nekaitīgumam, dzīvnieku veselībai un labturībai un augu veselībai paredzētajās budžeta pozīcijās un par 98,37 % no šīs summas saistības tika uzņemtas apmierinoši; pieņem zināšanai to, ka maksājumu izpildes līmenis ir 98,00 %;

14.  norāda, ka Revīzijas palāta publicēja īpašo ziņojumu par lietderības revīziju attiecībā uz dzīvnieku slimību izskaušanas programmām laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, kurā tā secināja, ka Komisijas izmantotā pieeja bija pareiza, un atzina, ka ir gūti daži vērā ņemami panākumi, piemēram, samazinājies govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) gadījumu skaits liellopiem, salmonellas gadījumu skaits mājputniem un trakumsērgas gadījumu skaits savvaļas dzīvniekiem;

15.  norāda, ka Revīzijas palāta ir publicējusi īpašo ziņojumu par to, ka ir vajadzīgi aktīvāki centieni pilnā apmērā īstenot Natura 2000 tīklu, tostarp ieteikumus par uzlabojumiem, piemēram, precīzāk un pilnīgāk aplēst faktiskos izdevumus un nākotnes finansējumu, kas vajadzīgs teritorijas līmenī;

16.  norāda, ka DG SANTE 2016. gadā sāka iniciatīvas “Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā” pirmo posmu, publicējot ESAO un Komisijas kopīgo ziņojumu “Health at a Glance: Europe 2016” (“Pārskats par veselību Eiropā 2016. gadā”), izveidoja 23 Eiropas references tīklus retām slimībām, uzdevumgrupu par mikrobu rezistenci un jaunu ES platformu par pārtikas zudumiem un pārtikas izšķiešanu;

17.  uzskata — pamatojoties uz pieejamo informāciju un īstenošanas ziņojumu, Komisijai var sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz izdevumiem vides un klimata politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā 2016. finanšu gadā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

7

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Seb Dance, Stefan Eck, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martin Häusling, Norbert Lins, Nuno Melo, Ulrike Müller, Christel Schaldemose, Bart Staes, Keith Taylor, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jiří Maštálka

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Ulrike Müller, Frédérique Ries

GUE/NGL

Stefan Eck, Jiří Maštálka

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Nuno Melo, Renate Sommer, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Susanne Melior, Gilles Pargneaux, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Marco Affronte, Martin Häusling, Bart Staes, Keith Taylor

7

-

ECR

Arne Gericke, Julie Girling, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Julia Reid

1

0

EFDD

Piernicola Pedicini

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

20.2.2018

Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Isabella De Monte

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju – rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņem vērā Revīzijas palātas konstatējumu par to, ka Savienības 2016. finanšu gada konsolidētie pārskati ir ticami un ka Komisijas 2016. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi visos būtiskajos aspektos, izņemot attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanas maksājumiem, kuros atrastas kļūdas; pauž nožēlu par to, ka kopējais aplēstais kļūdu īpatsvars (3,1 %) pārsniedz Revīzijas palātas noteikto būtiskuma slieksni (2 %); sagaida, ka Revīzijas palāta sniegs Parlamentam detalizētu ziņojumu par kļūdām;

2.   atzinīgi vērtē to, ka pirmo reizi kopš 1994. gada Revīzijas palāta publiskoja atzinumu ar iebildēm par maksājumiem no Savienības budžeta, kurā bija atspoguļota Savienības finanšu ievērojama uzlabošanās;

3.  pauž nožēlu par to, ka laikā, kad tiek gatavota nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS), Revīzijas palāta nav sniegusi vispusīgu informāciju par revīzijām, kas jomā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” veiktas attiecībā uz transporta nozari, jo īpaši EISI;

4.  ņem vērā Revīzijas palātas konstatējumu par to, ka pašreizējās DFS pēdējos gados un nākamās DFS pirmajos gados pastāv neapmaksātu prasību uzkrāšanās risks; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei iespējamo seku novērtējumu ar katrai nozarei paredzētiem ieteikumiem;

5.  konstatē, ka 2016. gadā:

–   EUR 4346 miljoni saistību apropriācijās un EUR 2321 miljons maksājumu apropriācijās bija pieejami transporta politikas pasākumiem, tostarp EISI, transporta aģentūrām transporta drošības un pasažieru tiesību jomā un ar transportu saistītai pētniecībai un inovācijai (pamatprogramma “Apvārsnis 2020”),

–   EUR 3854,9 miljoni saistību apropriācijās un EUR 1794,6 miljoni maksājumu apropriācijās bija pieejami Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai (INEA) EISI transporta sadaļas vajadzībām (06 02 01. nodaļa) un pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” (transports — 06 03 03. pants);  

–   EUR 71,3 miljoni saistību un maksājumu apropriācijās bija pieejami administratīvajiem izdevumiem;

6.  ņem vērā, ka līdz 2016. gada beigām EISI bija sniedzis atbalstu 452 transporta projektiem un tam izmantotais investīciju kopējais apmērs visā Eiropā sasniedza EUR 19,4 miljardus; atkārtoti norāda uz EISI finansēšanas instrumenta nozīmi TEN-T tīkla pabeigšanā un Eiropas vienotās transporta telpas izveidē; uzsver, ka turpmāk būtu jāizvairās veikt tādus EISI budžeta samazinājumus, kādi tika veikti agrāk saistībā ar finansējuma nodrošināšanu Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) iniciatīvai;

7.   pauž nožēlu par salīdzinoši nelielo progresu, kas panākts Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda satvarā plānoto TEN-T stratēģisko tīklu izveides pabeigšanā; prasa Komisijai izpētīt, kā varētu atrisināt problēmas, kas saistītas ar īstenošanas līmeņiem un nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm; aicina Eiropas TEN-T koordinatorus rūpīgi izvērtēt pašreizējā plānošanas periodā pabeigtos projektus un sasniegtos uzlabojumus TEN-T koridoros un iepazīstināt ar šo izvērtējumu Komisiju un Parlamentu; turklāt prasa Komisijai izstrādāt priekšlikumu mehānismam, tostarp tehniskajai palīdzībai, lai palielinātu Eiropas finansējuma pievienoto vērtību TEN-T koridoru izveides pabeigšanā un maksimāla progresa panākšanā;

8.  ņem vērā, ka 2016. gadā ESIF nodrošināja EUR 3,64 miljardus, ar ko tika finansētas 29 darbības: 25 transporta projekti un četri vairāknozaru fondi, un tiek sagaidīts, ka kopējais investīciju apmērs sasniegs EUR 12,65 miljardus; pauž nožēlu par to, ka Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) katru gadu nesniedza pa nozarēm sadalītu vispusīgu informāciju par projektiem, kas saņēmuši ESIF atbalstu;

9.  ņem vērā to, ka nolūkā aprīkot kuģus ar tīru tehnoloģiju 2016. gadā tika sākta programma “Green Shipping Guarantee”, izmantojot jauno finanšu produktu —EISI parāda instrumentu — un ESIF, kam ir potenciāls piesaistīt EUR 3 miljardus lielas investīcijas; prasa Komisijai sniegt detalizētu informāciju par šīs programmas īstenošanu, tostarp par finanšu un tehnoloģiskajiem aspektiem, kā arī ietekmi uz vidi un ekonomiku;

10.  ņem vērā, ka ir ievērojami palielinājies tādu finanšu instrumentu skaits, kas transporta nozarē rada jaunas finansējuma apvienošanas iespējas, vienlaikus radot ap Savienības budžetu sarežģītu mehānismu tīklu; pauž bažas par to, ka šie instrumenti, kas tiek izveidoti papildus Savienības budžetam, varētu apdraudēt pārskatatbildību un pārredzamību, jo ziņošana, revīzija un publiskā kontrole nenotiek saskaņoti; turklāt pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz ESIF finansējumu īstenošanas pilnvaras ir deleģētas EIB un tādēļ publisko kontroli var veikt ierobežotākā apmērā nekā attiecībā uz citiem instrumentiem, kas saņem atbalstu no Savienības budžeta;

11.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību rast veidu, kā reformēt Savienības budžeta sistēmu, it sevišķi, kā vislabāk panākt to, ka kopējie finansēšanas mehānismi netiktu sarežģīti vairāk, nekā tas vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus un nodrošinātu pārskatatbildību, pārredzamību un revidējamību;

12.  aicina Komisiju labu laiku, pirms tiek iesniegts priekšlikums par DFS un nākamo EISI, nākt klajā ar skaidru novērtējumu par to, kā transporta nozarē ESIF ietekmē citus finanšu instrumentus, jo īpaši EISI, kā arī EISI parāda instrumenta saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām; prasa, lai šajā novērtējumā tiktu sniegta skaidra analīze par investīciju ģeogrāfisko līdzsvarotību transporta nozarē; tomēr atgādina, ka finanšu instrumenta satvarā iztērētās naudas apmērs nebūtu uzskatāms par vienīgo atbilstīgo kritēriju, kas ir jāizmanto, novērtējot tā sniegumu; tādēļ aicina Komisiju padziļināt novērtējumu par sasniegumiem, kas gūti Savienības finansētu transporta projektu īstenošanā, un izmērīt to pievienoto vērtību;

13.  atkārtoti prasa, lai Komisija, ņemot vērā dažādos finansējuma avotus, nodrošinātu vieglu piekļuvi projektiem, izveidojot vienotu kontaktpunktu, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs pārskats par Savienības un ESIF līdzfinansēto infrastruktūru attīstību un tām paredzēto līdzekļu piešķiršanu;

14.  ņem vērā, ka pētniecība un inovācija veido 59 % izdevumu DFS apakškategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”; pauž bažas par to, ka ir konstatēts liels kļūdu īpatsvars (4,1 %); uzsver, ka inovācija ir transporta ilgtspējības nodrošināšanas pamats; aicina Komisiju nākt klajā ar turpmākiem vienkāršošanas pasākumiem un nodrošināt tehniska un finansiāla atbalsta sniegšanu, lai finansējums tiktu pienācīgi izmantots un no Savienības līdzekļiem labumu gūtu lielāks skaits dalībnieku, jo īpaši MVU; atkārtoti uzsver nepieciešamību nākamajā DFS dotāciju veidā nodrošināt pētniecībai un inovācijai pietiekamu Savienības finansējumu;

15.  atzinīgi vērtē programmas Galileo 2016. gadā deklarētos sākotnējos pakalpojumus; uzsver EGNOS nozīmi transporta nozarē; šajā sakarībā norāda, ka 2016. gada beigās uz EGNOS balstītas nolaišanās procedūras bija ieviestas 219 EGNOS lidostās Savienībā un ka autotransporta jomā, kravas automobiļiem izmantojot EGNOS, tika iekasēts EUR 1,1 miljons ceļu nodevās; prasa Komisijai nākamo gadu budžetos paredzēt finansējumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu EGNOS pārklājumu visā ES teritorijā;

16.  aicina Komisiju izvērtēt to, cik finansiāli efektīvs ir līgums ar Eirokontroli attiecībā uz darbības izvērtēšanas iestādi (PRB) un izvirzīt priekšlikumu par to, lai PRB tiktu noteikta par Eiropas ekonomikas regulatoru, kas darbojas Komisijas uzraudzībā; turklāt, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas drīzāk izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu un nolūku palielināt aviācijas nozares konkurētspēju, aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu noteikt tīkla pārvaldītājus par patstāvīgiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas kā nozares partneri;

17.  ņem vērā, ka 2016. gadā INEA pieņēma savu revīzijas stratēģiju 2017.–2024. gadam un ka kļūdu īpatsvara aplēses vēl nav pieejamas, jo pirmās revīzijas par EISI plānots veikt 2017. gadā;

18.  atzinīgi vērtē 2016. gadā pieņemto INEA ex ante pārbaužu stratēģiju transportam, kurā ņemta vērā TEN-T programmā gūtā paraugprakse, kā arī EISI transporta apakšprogrammas īpatnības un attiecībā uz kuru tika veikta mērķtiecīga paraugu atlase, lai saglabātu zemu kļūdu īpatsvaru; atzinīgi vērtē arī to, ka ex ante pārbaudes rada iespēju agrīnā posmā novērtēt līdzekļu saņēmēju iesniegto izmaksu deklarāciju likumību un pareizību;

19.  aicina Komisiju iesniegt to projektu ietekmes novērtējumu, kurus finansē dalībvalstis un kuri tiek īstenoti transporta nozarē Donavas stratēģijas satvarā, un nākt klajā ar priekšlikumu par to, kā palielināt turpmāko projektu pievienoto vērtību, lai veicinātu svarīga transporta koridora pabeigšanu;

20.  pauž dziļu nožēlu par to, ka, tā kā nav izveidota īpaša budžeta pozīcija tūrismam, trūkst pārredzamības par to, kā Savienības līdzekļi tiek izlietoti, lai atbalstītu pasākumus tūrisma nozarē; atkārtoti prasa Savienības turpmāko gadu budžetos izveidot budžeta pozīciju tūrismam;

21.  ierosina Parlamentam sniegt Komisijai apstiprinājumu par Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi attiecībā uz tām nozarēm, par kurām ir atbildīga Transporta un tūrisma komiteja.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Renaud Muselier, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Michael Detjen, Markus Ferber, Maria Grapini, Rolandas Paksas, Jozo Radoš, Evžen Tošenovský, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Olle Ludvigsson

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Jozo Radoš, Dominique Riquet, Pavel Telička

ECR

Tomasz Piotr Poręba, Evžen Tošenovský, Roberts Zīle

GUE/NGL

Marie-Pierre Vieu

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Markus Ferber, Dieter-Lebrecht Koch, Marian-Jean Marinescu, Renaud Muselier, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Henna Virkkunen, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

S&D

Lucy Anderson, Isabella De Monte, Michael Detjen, Ismail Ertug, Maria Grapini, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Olle Ludvigsson, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, István Ujhelyi, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

4

-

ECR

Jacqueline Foster

EFDD

Rolandas Paksas, Jill Seymour

ENF

Marie-Christine Arnautu

1

0

EFDD

Daniela Aiuto

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

21.2.2018

Reģionālās attīstības komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Iskra Mihaylova

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  konstatē, ka, kā norādīts Eiropas Revīzijas palātas (“Revīzijas palāta”) gada pārskatā, aplēstais kļūdu līmenis apakškategorijas “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” izdevumos ir samazinājies no 5,2 % 2015. gadā līdz 4,8 % 2016. gadā; konstatē, ka pēdējo trīs gadu laikā situācija ir pastāvīgi uzlabojusies; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu ar iebildēm par 2016. finanšu gada pārskatiem pakārtoto darījumu pareizību; atzīst, ka kļūdu īpatsvars 2007.–2013. gada plānošanas periodā joprojām ir ievērojami mazāks nekā kļūdu īpatsvars, par kādu ziņots attiecībā uz iepriekšējo periodu, kas liecina, ka veiktajiem korektīvajiem pasākumiem kopumā ir bijusi pozitīva ietekme; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm turpināt strādāt pie tā, lai uzlabotu to pārvaldības un kontroles sistēmas, un arī turpmāk izmantot pieejamos juridiskos uzraudzības instrumentus, lai nodrošinātu, ka tiek labotas visas būtiskās kļūdas; ņem vērā papildu apliecināšanas prasības attiecībā uz 2014.–2020. gada programmām, kas paredz apstiprināto pārskatu ikgadējo pieņemšanas procedūru, lai panāktu ilgstošu atlikušo kļūdu summas samazināšanos; uzsver, ka turpmāka noteikumu vienkāršošana un administratīvā sloga samazināšana varētu palīdzēt kļūdu īpatsvaru samazināt vēl vairāk;

2.  konstatē, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, dalībvalstīm bija pietiekami daudz informācijas, lai tās varētu novērst, atklāt vai labot ļoti daudzas kļūdas pirms atmaksas pieprasīšanas, un aplēsto kļūdu līmeni būtu bijis iespējams samazināt zem būtiskuma sliekšņa; pieņem zināšanai Revīzijas palātas secinājumu, ka nav papildus jākontrolē ES līdzekļu tērēšana, bet pienācīgi jāīsteno jau esošās kontroles; tādēļ aicina dalībvalstis pienācīgi īstenot savas pārvaldības un kontroles sistēmas, lai atklātu un labotu pārkāpumus, pamatojoties uz veikto kontroli un revīzijām; uzsver, ka jaunajā 2014.–2020. gada periodā kopējā koriģējošā kapacitāte tiek vēl vairāk pastiprināta, pateicoties iespējai, ka Komisija var piemērot neto finanšu korekcijas, ja konstatēti nopietni trūkumi, kas būs būtisks stimuls dalībvalstīm atklāt un koriģēt nopietnus pārkāpumus gada pārskatu apstiprināšanas Komisijai; aicina Komisiju efektīvi izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, tostarp tehnisko palīdzību, lai sniegtu atbalstu dalībvalstu iestādēm;

3.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm turpināt cīņu pret krāpšanu un joprojām apņēmīgi censties izvairīties no pārkāpumiem, novērst un atklāt krāpšanu un vēl vairāk samazināt kļūdu īpatsvaru; uzskata, ka būtu jāturpina spējas palielināšana šim nolūkam, arī sadarbībā ar attiecīgām ieinteresētajām pusēm un īstenojot integritātes paktus; uzsver, ka nepieciešama pastāvīga skaidra komunikācija ar sabiedrību par to, kā krāpšana atšķiras no kļūdām; atgādina, ka ne visi pārkāpumi noteikti ir krāpšana un būtu jānošķir krāpnieciski un ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi; daļēji šī iemesla dēļ maksājumu apturēšana pārkāpumu gadījumā būtu jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā;

4.  vērš uzmanību uz administratīvo spēju nozīmi Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) regulārā izmantošanā un uzskata, ka labas prakses apmaiņa varētu ievērojami palīdzēt uzlabot dalībvalstu spējas šajā jomā;

5.  norāda, ka galvenie kļūdu avoti bija neattiecināmu izmaksu iekļaušana maksājumu saņēmēju deklarācijās (neattiecināmu izmaksu iekļaušana izdevumu deklarācijās veido 42 % no Revīzijas palātas aplēstā kļūdu līmeņa), kā arī publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi (30 % no aplēstā kļūdu līmeņa); šajā sakarā aicina Komisiju veikt atbilstošus preventīvus un korektīvus pasākumus; pauž dziļas bažas par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas gada ziņojumu trīs gadus pēc 2014.–2020. gada perioda sākuma dalībvalstis ir izraudzījušas tikai 77 % no programmu iestādēm, un mudina dalībvalstis un Komisiju cieši sadarboties, lai procesu pabeigtu; aicina Komisiju pārskatīt tiesību aktus par valsts atbalstu un ierosināt grozījumus, kas samazinātu administratīvo slogu valsts iestādēm un maksājumu saņēmējiem un likvidētu šķēršļus, kuru dēļ Savienības uzņēmumi un organizācijas ir neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar to konkurentiem no trešām valstīm;

6.  pauž bažas par kavēšanos ar 2014.–2020. gada ESI fondu programmu īstenošanu un to, kā tas ietekmē reģionu spēju mobilizēt un izmantot ES līdzekļus un tādējādi veikt publiskas investīcijas, kas pēc daudzajām krīzēm pēdējo desmit gadu laikā ir vēl jo vairāk vajadzīgas; norāda, ka 2016. gada beigās atlasītiem projektiem piešķirto budžeta saistību kopējā summa sasniedza EUR 186,6 miljardus un tikai EUR 41,9 miljardi tika izmaksāti, tādējādi uzkrājās vairāk nekā 77 % nesamaksāto saistību (EUR 144,6 miljardi) galvenokārt saistībā ar novēlotu īstenošanu; uzsver — paredzams, ka šī summa līdz 2020. gadam palielināsies; uzsver, ka, plānojot nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), šo summu izmaksa būtu jānosaka par prioritāti; uzsver, ka kavēšanos ar īstenošanu nekādā ziņā nedrīkstu interpretēt tādējādi, ka samazinās nepieciešamība pēc ES finansējuma;

7.  atgādina, ka kļūdas kategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” galvenokārt ir dēļ neattiecināmiem saņēmējiem, darbībām, projektiem vai izdevumiem (izmaksu atlīdzināšanas maksājumi); uzsver, ka 2016. finanšu gads ir pēdējais gads, kurā visi revidētie izdevumi ir saistīti ar 2007.–2013. gada DFS periodu, un sagaidāms, ka turpmākajos gados 2014.–2020. gada DFS līdzekļu daļa pieaugs;

8.  pauž nopietnas bažas, ka lielā kavēšanās ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas pasākumu īstenošanu ir saasinājusi jau tā daudzās atšķirības visā Savienībā un dalībvalstīs un to reģionos, tādējādi apdraudot Savienības integritāti;

9.  pieņem zināšanai 2017. gada stratēģisko ziņojumu par ESI fondu īstenošanu(103), kurā uzsvērts, ka kopš finansēšanas perioda sākuma ESI fondu saņemšanai ir atlasīti projekti kopsummā par EUR 278 miljardiem jeb 44 % no kopējām 2014.–2020. gadā plānotajām investīcijām, kas ir sniedzis ieguldījumu Eiropas reālajā ekonomikā; uzskata, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana tagad ir sasniegusi pilnu jaudu, kas apliecina kohēzijas politikas investīciju pievienoto vērtību visiem Eiropas reģioniem, bet arī nepieciešamību veikt turpmākus centienus stiprināt valsts, reģionālo un vietējo iestāžu administratīvo spēju;

10.  uzsver, ka 2017. gada vidū kavējumi budžeta izpildē ir lielāki, nekā tie bija tajā pašā laikā 2007.–2013. gada plānošanas periodā;

11.  norāda, ka 2015. gada beigās finanšu instrumentu vidējais izmaksas līmenis bija tikai 75 %; tomēr norāda, ka maksājumi galasaņēmējiem no finanšu instrumentiem līdz 2017. gada 31. martam sasniedza 93 % un Komisija slēgšanas brīdī ziņoja par ievērojamu progresu attiecībā uz vidējo izmaksu rādītāju, kas liecina par šo instrumentu praktisko lietderību; tomēr uzskata, ka dotācijas ir galvenais kohēzijas politikas atbalsta veids, jo ne visas investīcijas ir rentablas vai tām ir skaitļos izsakāmi rezultāti īstermiņā; norāda, ka Finanšu regulas pārskatīšana, kam jāstājas spēkā 2018. gadā, varētu ievērojami palīdzēt vienkāršot, uzlabot un optimizēt to izmantošanu pašreizējā plānošanas periodā; uzsver, ka nepieciešami turpmāki uzlabojumi attiecībā uz līdzekļu apguves līmeni;

12.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 5 un mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot tajā paustos ieteikumus, lai palielinātu garantijas jauniešiem shēmu pārklājumu un efektivitāti;

13.  mudina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus, kas sniegti 2016. gada ziņojumā par snieguma ziņošanas sistēmu, un, pārskatot to rādītāju efektivitāti, ko izmanto uz rezultātiem orientēta budžeta (BFOR) iniciatīvā, pieņemt labu starptautisko praksi un, pārskatot īstenošanas mehānismu laikposmam pēc 2020. gada, uzlabot pašreizējo snieguma mērīšanas sistēmu; tādēļ uzsver, ka Komisijai būtu jāvienkāršo snieguma mērīšana; aicina Komisiju programmās vēl vairāk koncentrēties uz rezultātiem un vienkāršot ESI fondu īstenošanu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Raymond Finch, John Flack, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Paul Nuttall, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Andor Deli, Ivana Maletić, Urmas Paet, Tonino Picula, Georgi Pirinski, Bronis Ropė, Milan Zver

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Anna Hedh, Bogdan Brunon Wenta

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Urmas Paet

ECR

John Flack, Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

EFDD

Eleonora Evi

ENF

Steeve Briois

GUE/NGL

Martina Michels, Ángela Vallina

PPE

Daniel Buda, Andor Deli, Krzysztof Hetman, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller, Milan Zver

S&D

Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Anna Hedh, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Tonino Picula, Georgi Pirinski, Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Kerstin Westphal

VERTS/ALE

Bronis Ropė

2

-

EFDD

Raymond Finch, Paul Nuttall

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

24.1.2018

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Karin Kadenbach

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka attiecībā uz lauksaimniecību Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir izmantojusi 217 Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) darījumu paraugus no 21 valstīm un 163 darījumus 20 valstīs, kas skar zivsaimniecību, vidi/klimatu un lauku attīstību (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai), un atzinīgi vērtē to, ka kļūdu īpatsvars ir vēl vairāk samazinājies līdz 2,5 % 2016. gadā (no 2,9 % 2015. gadā), kā Revīzijas palāta to ir konstatējusi attiecībā uz izdevumu kategoriju “Dabas resursi”;

2.  norāda, ka finanšu korekciju un summu atgūšanas koriģējošā kapacitāte 2016. gadā ir palielinājusies, tādējādi ievērojami samazinot risku attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) — par 2,04 %; norāda, ka kļūdu īpatsvars ir saglabājies nemainīgs (2,5 %), bet tā finansiālā ietekme ar minētajām finanšu korekcijām un summu atgūšanu ir samazināta, jo tās summu daļas, kas bija izmaksātas nepamatoti, atgriezās budžetā; 3.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai 2016. gada budžetā lauksaimniecības nozares krīžu rezervei atvēlētos līdzekļus, kas vēlāk netiks iztērēti, nākamajā budžeta gadā varētu pilnībā izmantot tiešajiem maksājumiem;

4.  atzinīgi vērtē to, ka zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS) ir tikusi vēl vairāk pilnveidota un tās precizitāte uzlabota, tāpēc tā ir lielisks instruments, ar kura palīdzību samazināt kļūdu īpatsvaru, kā arī administratīvo slogu lauksaimniekiem un maksājumu aģentūrām;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt lielās lauksaimniecības produktu cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku ienākumus, un vajadzības gadījumā pienācīgi un efektīvi reaģēt uz tām;

6.  norāda, ka pirmais pilnais zaļināšanas īstenošanas gads nav acīmredzami ietekmējis kļūdu īpatsvaru, ko var uzskatīt par lielu lauksaimnieku un maksājumu aģentūru panākumu, ņemot vērā zaļināšanas noteikumu sarežģītību; tomēr piekrīt Komisijas viedoklim, ka joprojām ir pāragri izdarīt secinājumus par precīziem rezultātiem vides jomā; norāda, ka arī citi faktori, ne tikai zaļināšana, ietekmē lauksaimniecības nozares sniegumu vides jomā; uzsver, ka zaļināšana ir piemērs tam, ka ir palielinājusies vajadzība pēc lietderības revīzijas arī lauksaimniecības jomā;

7.  atzinīgi vērtē zaļināšanas shēmu un tās mērķi padarīt Savienības lauku saimniecības videi draudzīgākas, izmantojot kultūru dažādošanu, esošo ilggadīgo zālāju saglabāšanu un ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošanu aramzemē, kā izklāstīts ERP gada pārskatā;

8.  norāda, ka neliels skaits atbalsta saņēmēju saņem vislielākos maksājumus un 4 % tiešo maksājumu tiek sadalīti starp vairāk nekā 50 % no pašreizējiem atbalsta saņēmējiem, kuri saņem mazāk nekā EUR 1250 gadā; uzskata, ka, lai panāktu KLP uzticamību, ir ļoti svarīgi nodrošināt konverģenci attiecībā uz maksājumu saņēmējiem gan starp dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs;

9.  tomēr uzsver, ka šo lauku saimniecību gada apgrozījums ir mazāk nekā EUR 2000 un tās nav komerciāla rakstura, proti, nav orientētas uz tirgu, bet gan uz pārtikas kultūraugu audzēšanu, un tās vada lauksaimnieki, kuriem ir vēl cita darbavieta, un šādas lauku saimniecības aizņem 4,6 % no Savienībā izmantotās lauksaimniecības zemes platības; tādēļ uzskata, ka ir nepieciešams labot vairākus nepareizus priekšstatus saistībā ar apgalvojumu, ka “20 % lauku saimniecību saņem 80 % atbalsta”, jo minētais skaitlis ietver visas lauku saimniecības, kuru platība ir 10 hektāri un vairāk, kas aptver vairāk nekā 88 % no Savienības lauksaimniecības zemes un 90 % no Savienības lauksaimnieciskās ražošanas;

10.  pieņem zināšanai ERP ieteikumus par pasākumiem, kuru mērķis ir panākt, lai ar lauksaimniecību vairāk nodarbotos gados jauni cilvēki, un par to, ka šim nolūkam ir nepieciešamas mērķtiecīgākas programmas;

11.  atzinīgi vērtē to, ka kļūdu īpatsvars lauku attīstības jomā ir samazinājies līdz 4,9 % no 5,3 % 2015. gadā un 6 % 2014. gadā; atzīst, ka lauku problēmu risināšanai ir nepieciešamas sarežģītas investīciju programmas un kļūdu īpatsvars nāk no dažādiem mērķiem, kas paredzēti saistībā ar ekonomikas, lauku infrastruktūras, vides un dzīvnieku veselības problēmu risināšanu, tāpēc veidojas kontrasts ar ELGF kļūdu īpatsvaru 1,7 % apmērā; tādēļ pauž nožēlu par to, ka saistībā ar vienkāršošanu galvenā uzmanība tiek pievērsta I pīlāram, lai gan ir atzīts, ka vairāk sarežģītības ir II pīlārā; turklāt uzskata, ka investīcijas lauku attīstībā ir būtiska daļa no politikas, kas jāsaglabā apvienojumā ar pierādītiem pārdomātas un lietderīgas riska pārvaldības modeļiem; pauž bažas par to, ka samazinās nodarbinātība lauksaimniecībā, un uzskata, ka investīcijām 2. pīlārā ir liela nozīme lauku attīstībai un infrastruktūrai; uzsver, ka kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metodi attiecībā uz KLP maksājumiem (jo īpaši no lauku attīstības programmām) var uzlabot cita starpā ar vienkāršošanu un mazāku birokrātiju;

12.  atgādina, ka pastāv būtiska atšķirība starp kļūdu veidiem un to mērogu, proti, starp netīšu nolaidību, kas ir administratīva rakstura, un krāpšanas gadījumiem, un nolaidības rezultātā parasti netiek radīts finansiāls kaitējums nodokļu maksātājiem, kas arī būtu jāņem vērā, novērtējot faktisko kļūdu īpatsvaru; atgādina Komisijai, ka risku par netīšām kļūdām, kas radušās sarežģītā regulējuma dēļ, galu galā uzņemas līdzekļu saņēmējs; pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta publiskā iepirkuma kļūdu gadījumā uzskata — izdevumi ir bijuši 100 % neatbilstīgi pat tad, ja investīcija ir bijusi efektīga; tādēļ uzsver, ka būtu vēlams kļūdu aprēķināšanas metodi turpmāk racionalizēt;

13.  atbalsta Komisijas viedokli, ka lauku attīstība joprojām ir joma, kura ir rūpīgi jāpārbauda; atzinīgi vērtē to, ka Komisija sekmē vienkāršoto izmaksu iespējas, jo īpaši tāpēc, ka šādu pasākumu izmantošana ierobežotu pārmērīgu cenu risku un mazinātu lauksaimniekiem uzlikto administratīvo slogu; aicina Komisiju vēl vairāk sekmēt vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, jo tās var izmantot tikai Savienībā; atzinīgi vērtē ERP lēmumu sagatavot detalizētu ziņojumu par vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, kurš jāpabeidz 2018. gadā;

14.  mudina Komisiju turpināt virzīties uz vienotu revīzijas sistēmu, kas ar kontroļu palīdzību ļautu samazināt administratīvo slogu visos līmeņos, vienlaikus saglabājot efektīvu kontroli attiecībā uz maksājumu likumību un pareizību;

15.  konstatē, ka saskaņā ar Eurostat datiem lauksaimniecības produkcijas kopējā vērtība 2016. gadā bija EUR 405 miljardi, kas ir nedaudz (2,8 %) mazāk nekā 2015. gadā lauksaimniecības preču cenu krituma dēļ;

16.  norāda, ka piekļuve datiem un laba uzraudzība, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, ir būtiska, ņemot vērā to, ka ilgtermiņa lauksaimniecības ražīguma pamatā ir noteikti dabas resursi, piemēram, augsne un bioloģiskā daudzveidība;

17.  pauž cerību, ka ERP pielāgos savu uzraudzības pieeju, lai līdzekļu izlietojumam piešķirtu tādu pašu nozīmi kā līdzekļu sadalījumam;

18.  atzinīgi vērtē DG AGRI publicēto 2016. gada darbības pārskatu, kurā uzskatāmi parādīts KLP ieguldījums nodarbinātības līmeņa pieaugumā lauku apvidos, konkrētāk, palīdzot tam atgriezties pirmskrīzes līmenī — ir nodarbināti 65 % darbspējīgo iedzīvotāju, salīdzinot ar 64,8 % 2008. gadā un zemāko rādītāju 62,5 % 2011. gadā; atzinīgi vērtē to, ka tiešie maksājumi tagad ir vairāk vērsti uz gados jaunajiem lauksaimniekiem, mazajiem lauksaimniekiem vai lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi;

19.  atzinīgi vērtē to, ka ERP paziņotais kopējais kļūdu īpatsvars un DG AGRI 2016. gada darbības pārskatā minētais kopējais kļūdu īpatsvars attiecībā uz KLP tikai nedaudz atšķiras, kas liecina, ka attiecīgo dalībvalstu iepriekšējos gados īstenotie koriģējošie rīcības plāni ir bijuši efektīvi, jo īpaši attiecībā uz uzlabojumiem to zemes gabalu identifikācijas sistēmās (ZGIS);

20.  atgādina Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūcijā (A8-0240/2015) pausto prasību Komisijai, dalībvalstīm un ERP turpināt uz risku balstītu revīzijas stratēģiju izstrādi, iekļaujot tajās visus svarīgos datus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Stefan Eck, Jens Gieseke, Maria Heubuch, Karin Kadenbach, Momchil Nekov, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik, Tom Vandenkendelaere, Thomas Waitz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanisław Ożóg

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Ulrike Müller

ECR

Richard Ashworth, Jørn Dohrmann, Zbigniew Kuźmiuk, James Nicholson, Stanisław Ożóg

EFDD

Marco Zullo

ENF

Laurentiu Rebega

GUE/NGL

Stefan Eck, Luke Ming Flanagan

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Jens Gieseke, Esther Herranz García, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik, Czesław Adam Siekierski, Tom Vandenkendelaere

S & D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Jean-Paul Denanot, Karin Kadenbach, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Marc Tarabella

VERTS/ALE

José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė

2

-

EFDD

John Stuart Agnew

ENF

Philippe Loiseau

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

2.3.2018

Zivsaimniecības komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Alain Cadec

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņem vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par konsolidētajiem Eiropas Savienības 2016. gada pārskatiem; pieņem zināšanai Revīzijas palātas 2016. finanšu gada pārskatu; pieņem zināšanai DG MARE 2016. gada darbības pārskatu;

2.  konstatē, ka pēdējos gados ir saglabājusies labvēlīga tendence saistībā ar budžeta pārvaldību un Revīzijas palāta nav izdarījusi īpašas piezīmes par DG MARE 2016. gada darbības pārskatu;

3.  mudina Revīzijas palātu turpmākajos ziņojumos atsevišķi norādīt kļūdu īpatsvaru par zivsaimniecības un jūrlietu jomu, lai novērstu izkropļojumus, kas rodas tādēļ, ka citi apgabali tiek iekļauti tajā pašā kategorijā; konstatē, ka zivsaimniecības un jūrlietu jautājumi Revīzijas palātas gada pārskatā nav izklāstīti pietiekami detalizēti, kas apgrūtina finanšu pārvaldības pienācīgu izvērtēšanu;

4.  uzsver — Revīzijas palāta savā pārskatā min, ka vispārējais kļūdu īpatsvars ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu, un mudina Komisiju šo tendenci saglabāt;

5.  izsaka Komisijai atzinību par īpaši augsto izpildes līmeni 2016. finanšu gada budžeta III iedaļas 11. sadaļā gan attiecībā uz saistību apropriācijām (99,2%), gan maksājumu apropriācijām (94,7%); norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 13. pantu budžeta līdzekļi tiek atspoguļoti pa sadales jomām un tādēļ būtu lietderīgi, ja Komisija savā ziņojumā sniegtu detalizētu informāciju par izpildes līmeni atbilstoši budžeta pozīcijām;

6.  pieņem zināšanai DG MARE gada darbības pārskatā pausto atrunu par konstatētajiem neattiecināmajiem izdevumiem saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF), kas attiecas uz astoņām dalībvalstīm;

7.  pauž atbalstu DG MARE centieniem kontrolēt apropriācijas, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība, jo īpaši saistībā ar EZF un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF);

8.  konstatē, ka risks zaudēt līdzekļus ir EUR 5,9 miljonu apmērā un ka Komisija ir pieņēmusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai 2017. gadā novērtētu izdevumus un vajadzības gadījumā atgūtu piešķirtos līdzekļus;

9.  konstatē, ka 2014.–2020. gada periodā EJZF apguves līmenis trīs gadus pēc tā pieņemšanas 2014. gada 15. maijā joprojām ir neapmierinošs, ņemot vērā to, ka līdz 2017. gada septembrim bija izmantoti tikai 1,7% no EUR 5,7 miljardu finansējuma, kas ir pieejams dalītā pārvaldībā; norāda, ka EJZF apguve ir dalībvalstu pienākums; norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 13. pantu budžeta līdzekļi tiek atspoguļoti pa sadales jomām un tādēļ būtu lietderīgi, ja Komisija savā ziņojumā sniegtu detalizētu informāciju par izpildes līmeni atbilstoši budžeta pozīcijām;

10  uzskata, ka ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts dalībvalstīm nolūkā pienācīgi un pilnīgi izmantot EZJF resursus, nodrošinot augstu izpildes līmeni un ievērojot savas attiecīgās prioritātes un vajadzības, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību;

11.  pamatojoties uz pieejamajiem datiem, ierosina sniegt Komisijai apstiprinājumu par 2016. finanšu gada budžeta izpildi attiecībā uz izdevumiem jūrlietu un zivsaimniecības jomā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Alain Cadec, David Coburn, Linnéa Engström, João Ferreira, Sylvie Goddyn, Mike Hookem, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Maria Lidia Senra Rodríguez

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liliana Rodrigues

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

ECR

Peter van Dalen, Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić

PPE

Alain Cadec, Norbert Erdős, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Liliana Rodrigues, Ulrike Rodust, Isabelle Thomas

4

-

EFDD

David Coburn, Mike Hookem

ENF

Sylvie Goddyn

VERTS/ALE

Linnéa Engström

2

0

GUE/NGL

João Ferreira, Liadh Ní Riada

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

26.1.2018

Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Bogdan Andrzej Zdrojewski

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka programma “Erasmus+” 2016. gadā ir devusi iespēju 500 000 cilvēkiem studēt, mācīties vai strādāt brīvprātīgu darbu ārzemēs, un paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks sasniegts mērķis par 4 miljoniem dalībnieku; uzsver, ka programmas “Erasmus+” studenti parasti iegūst daudzas pārnesamas prasmes, zināšanas un iemaņas un viņiem ir labākas karjeras iespējas nekā studentiem, kuri nav piedalījušies mobilitātē, un programma nodrošina stratēģiskas investīcijas Eiropas jauniešos; tomēr norāda, ka ir jānodrošina plašāka programmas pieejamība, īpaši attiecībā uz jauniešiem ar mazākām iespējām;

2.  atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa programmas “Erasmus+” finansējuma pieprasīšanas procedūras ir pārcelta tiešsaistē; tomēr uzskata, ka procedūru varētu vienkāršot vēl vairāk, atceļot prasību par to, ka projekta partneru akreditācijas vēstulēm ir jābūt parakstītām ar roku;

3.  norāda, ka joprojām pastāv problēmas saistībā ar piekļuvi programmas “Erasmus+” finansējumam jaunatnes jomā, jo programmu decentralizēti pārvalda valstu aģentūras; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, piemēram, centralizēt daļu finansējuma izpildaģentūrā; turklāt aicina Komisiju nodrošināt līdzekļus, kas nepieciešami, lai visi programmas maksājumu saņēmēji vairāk iesaistītos, piemēram, izveidot pastāvīgas nozaru apakškomitejas, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1288/2013(104);

4.  uzskata, ka līdz šim programmas “Erasmus+” panākumu pamatā ir bijušas augstskolu apmaiņas programmas un, lai tas tā būtu arī turpmāk, finansējums nebūtu jāizmanto citai programmai un nebūtu arī jāpaplašina programmas “Erasmus+” darbības joma, lai to attiecinātu uz citiem saņēmējiem, piemēram, migrantiem;

5.   pieņem zināšanai programmas “Erasmus+” studentu aizdevumu garantijas instrumenta zemo apguves līmeni un nepietiekamo ģeogrāfisko pārklājumu; pauž cerību, ka nesenās tiešās vienošanās ar Luksemburgas universitāti rezultātā tiks izstrādātas norādes par to, kā izveidot efektīvāku aizdevumu modeli; mudina Komisiju un Eiropas Investīciju fondu divkāršot centienus palielināt mehānisma efektivitāti un aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt mehānisma priekšrocības;

6.  pauž bažas par nepārtraukti zemajiem projektu panākumu rādītājiem programmā “Eiropa pilsoņiem” un programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammā “Kultūra” (attiecīgi 16 % un 11 % 2016. gadā); uzsver, ka zemie panākumu rādītāji rada neapmierinātību pieteikumu iesniedzējos un liecina par nepietiekamu finansējumu, kas neatbilst programmu vērienīgajiem mērķiem;

7.  norāda, ka Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) apgalvo, ka programma “Eiropa pilsoņiem” 2016. gadā, kas ir tās trešais īstenošanas gads, tika īstenota pilnā apmērā; tādēļ aicina Komisiju un Padomi atļaut pienācīgi ilgus termiņus, kas ir izrādījušies nepieciešami, lai pilnībā īstenotu 2014.–2020. gada DFS jaunās programmas nolūkā novērst līdzīgas kavēšanās rašanos finanšu shēmā, kas jāizstrādā laikposmam pēc 2020. gada;

8.  atzinīgi vērtē EACEA lomu triju kultūras un izglītības programmu īstenošanā, par ko liecina Aģentūras 2016. gadā veiktā darba pozitīvais novērtējums; atzinīgi vērtē to, ka EACEA finansētajiem projektiem plašāk izmanto e-ziņošanu, kam vajadzētu uzlabot datu vākšanu un projektu uzraudzību, sniegt ieguldījumu Komisijas politikas darbā un palīdzēt maksājumu saņēmējiem; ar gandarījumu konstatē, ka EACEA 92 % maksājumu ir veikusi Finanšu regulā noteiktajos termiņos; ņemot vērā to, ka izglītības un kultūras programmu maksājumu saņēmēji bieži vien ir ļoti mazas organizācijas, aicina EACEA censties panākt labākus rezultātus, iespējams, izmantojot vidējo maksājumu veikšanas rādītāju;

9.  pieņem zināšanai to, ka 2016. gadā tika sākta kultūras un radošās nozares garantiju mehānisma darbība, kura budžets līdz 2022. gadam ir EUR 121 miljons, un nozares un finanšu starpnieku sākotnēji izrādīto interesi; aicina nekavējoties īstenot plānoto EUR 60 miljonu agrāku piešķiršanu mehānismam no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF); atgādina, ka aizdevumi papildina citus nozīmīgus finansējuma avotus, piemēram, dotācijas;

10.  pauž bažas par ļoti zemo ESIF finansējuma līmeni, kas 2016. gadā sasniedza izglītības, kultūras un radošās nozares; uzskata, ka individualizēts, nozarei pielāgots atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu, ka kultūras un radošās nozares gūst labumu no ESIF aizdevumiem;

11.  atkārtoti pauž atbalstu neatkarīgam Eiropas lietu atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos, proti, sniedzot televīzijas, radio un tiešsaistes tīkliem atbalstu no budžeta; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2018. gadam tiek turpināta dotācija Euranet+, un mudina Komisiju rast ilgtspējīgāku finansēšanas modeli;

12.  joprojām pauž bažas par to, ka Eiropas skolas nav novērsušas grāmatvedības trūkumus, kurus Eiropas Revīzijas palāta ir atkārtoti konstatējusi un uz kuriem Eiropas Parlaments ir norādījis ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, piemēram, ka, lai gan kopumā skolās ir vērojams uzlabojums attiecībā uz pārskatu apstiprināšanu, divas no četrpadsmit skolām, kā arī ģenerālsekretāra birojs tomēr pārskatus neiesniedza līdz tiesību aktos noteiktajam termiņam; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Eiropas skolu centieniem uzlabot iekšējās kontroles un atzinīgi vērtējamo ārējas revīzijas ieviešanu, joprojām pastāv nepilnības saistībā ar iepirkumiem, darbinieku pieņemšanu darbā un maksājumu procedūrām;

13.   pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi nekādus būtisku kļūdu pierādījumus, bet pauž nožēlu par to, ka tā nevar apstiprināt, ka skolu finanšu pārvaldība 2016. gadā ir tikusi veikta saskaņā ar Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem un Civildienesta noteikumiem; uzskata, ka Eiropas skolām ir jābūt atbilstošai un atbildīgai pārvaldības sistēmai, kas atbilst pamatprasībām par publiskas iestādes darbību, un tādēļ tām ir jāatbilst augstākiem standartiem attiecībā uz pārskatatbildību un vadības atbildību; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā tika pieņemta pārskatītā Eiropas skolu finanšu regula, ar ko būtu jānodrošina tiesiskais regulējums dažu no Revīzijas palātas konstatēto trūkumu novēršanai, īpaši attiecībā uz grāmatvedības funkciju nodalīšanu no citām funkcijām; tomēr atgādina, ka jauno noteikumu pienācīga īstenošana joprojām ir galvenais priekšnoteikums, lai īstenotu Revīzijas palātas ieteikumus; tādēļ uzstāj, ka Eiropas skolu valdei līdz 2018. gada beigām ir jāziņo Eiropas Parlamentam par progresu, kas panākts saistībā ar īstenošanas pasākumiem;

14.   atgādina, ka Eiropas skolu kopējais gada budžets ir gandrīz EUR 300 miljoni, no kuriem aptuveni 60 procenti nāk no Eiropas Komisijas; uzsver, ka 2018. gada budžetā ir iekļautas apropriācijas, kuras ir paredzētas tam, lai tiktu ieviesta jauna grāmatvedības pārvaldība un īstenota pārskatītā Finanšu regula; uzsver, ka Komisijai valdē ir tikai viena balss un tādēļ galvenā atbildība par Eiropas skolu pareizu finanšu pārvaldību ir dalībvalstu kompetencē; aicina dalībvalstis atbalstīt Komisiju un Eiropas skolas to centienos risināt Revīzijas palātas ieteikumus;

15.   uzskata, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, radīsies īpaši problemātiski jautājumi saistībā ar Eiropas skolām, jo īpaši tāpēc, ka 2016.–2017. mācību gadā aptuveni 21 % no visiem Eiropas skolu skolēniem bija angļu valodas plūsmā (otrais lielākais skolēnu skaits aiz franču valodas plūsmas) un angļu valodu kā otro valodu bija izvēlējies 61 % no visiem Eiropas skolu skolēniem; apzinās, ka nenoteiktība par mācīšanu angļu valodā Eiropas skolās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās rada bažas vecākiem un skolēniem; aicina Eiropas Komisiju un Eiropas skolas ziņot Kultūras un izglītības komitejai par plāniem risināt konkrētas problēmas, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās, un par to, kā Eiropas skolās tiek plānots arī turpmāk nodrošināt kvalitatīvu mācīšanu angļu valodā, tostarp apsvērumiem par iespējamām alternatīvām līgumu slēgšanai ar skolotājiem;

16.  atgādina, ka Revīzijas palāta ir norādījusi — 2016. finanšu gadā ir sasniegts jauns rekords attiecībā uz maksājumiem, kas ir pārnesti uz nākamo gadu budžetiem; mudina Komisiju un Padomi līdz minimumam samazināt atšķirību starp saistību un maksājumu apropriācijām, veicot nepieciešamos pasākumus, lai bez kavēšanās izpildītu līgumsaistības ar programmu maksājumu saņēmējiem;

17.  uzskata, ka ES budžets ir jāpadara neatkarīgāks no tiešām dalībvalstu iemaksām; atbalsta priekšlikumu reformēt pašu resursu sistēmu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

23.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Rupert Matthews, Stefano Maullu, Luigi Morgano, John Procter, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Algirdas Saudargas

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

ECR

Angel Dzhambazki, Rupert Matthews, John Procter

EFDD

Isabella Adinolfi

PPE

Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Algirdas Saudargas, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski

S&D

Silvia Costa, Damian Drăghici, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Luigi Morgano, Julie Ward

Verts/ALE

Jill Evans, Helga Trüpel

0

-

3

0

ENF

Dominique Bilde

GUE/NGL

Nikolaos Chountis, Curzio Maltese

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

7.2.2018

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotājs: Kostas Chrysogonos

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas atzinumu par Savienības 2016. gada pārskatiem; jo īpaši uzsver to, ka 2016. gadā kļūdas maksājumos ir vēl vairāk samazinājušās, sasniedzot visu laiku zemāko līmeni — 3,1 %, un norāda, ka kopš 1994. gada šī ir pirmā reize, kad Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu ar iebildēm par maksājumiem; norāda, ka Revīzijas palāta nav aprēķinājusi maksājumu kļūdu īpatsvaru 3. izdevumu kategorijā (Drošība un pilsonība), ņemot vērā nelielo revidēto darījumu izlases apjomu;

2.  norāda, ka dalītas pārvaldības maksājumi saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu ir bijuši lēni, ņemot vērā to, ka 2016. gads bija jau trešais pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) īstenošanas gads; uzsver — ir svarīgi samazināt risku, ka notiek kavēšanās ar valsts plānu īstenošanu un trūkumu novēršanu dalībvalstu kontroles sistēmās; uzsver, ka ir svarīgi izvērtēt dalībvalstu kontroles sistēmas, pamatojoties uz pietiekami detalizētu informāciju;

3.  norāda, ka Komisija 2016. gadā nebija paziņojusi migrācijai un patvērumam izmantoto līdzekļu kopsummu un to ir grūti aplēst; tādēļ mudina Komisiju šim nolūkam izstrādāt saskaņotu, visaptverošu un specifisku ziņošanas struktūru; atkārto aicinājumu Komisijai sadalīt budžeta pozīcijas, lai uzlabotu pārredzamību un palielinātu ekonomisko efektivitāti;

4.  atgādina, ka īpašie instrumenti tika plaši izmantoti arī 2016. gadā, lai jo īpaši reaģētu uz humanitāro situāciju, ar ko saskarās patvēruma meklētāji Savienībā, un tādēļ pastāv risks, ka summas, kuras palikušas līdz pašreizējās DFS beigām, var nebūt pietiekamas, lai reaģētu uz negaidītiem notikumiem, kas var rasties pirms 2020. gada; prasa Komisijai šo strukturālo problēmu nākamajā DFS atrisināt un pienācīgi informēt Parlamentu;

5.  norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir konstatējis, ka dažu aģentūru darba programmās trūkst kvalitātes attiecībā uz mērķu uzstādījumiem un galveno snieguma rādītāju definīcijām; uzsver, ka DG HOME būtu jāsniedz sistemātisks atzinums par to aģentūru darba programmām;

6.  mudina izstrādāt saskaņotu un sistemātisku stratēģiju ar skaidrākām un stingrākām ilgtermiņa politiskajām un operatīvajām prioritātēm pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, vienlaikus nodrošinot tās efektīvu īstenošanu, piešķirot šim nolūkam arī pietiekamus līdzekļus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Frank Engel, Cornelia Ernst, Raymond Finch, Lorenzo Fontana, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kostas Chrysogonos, Carlos Coelho, Gérard Deprez, Maria Grapini, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Marek Jurek, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar, Jaromír Štětina

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Jonathan Bullock, Julia Reda, Francis Zammit Dimech

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar

ECR

Marek Jurek, Branislav Škripek, Helga Stevens

GUE/NGL

Kostas Chrysogonos, Cornelia Ernst, Marie-Christine Vergiat

PPE

Asim Ademov, Georges Bach, Heinz K. Becker, Michał Boni, Carlos Coelho, Frank Engel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, Csaba Sógor, Jaromír Štětina, Traian Ungureanu, Francis Zammit Dimech, Tomáš Zdechovský

S&D

Caterina Chinnici, Ana Gomes, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Julia Reda, Judith Sargentini

6

-

EFDD

Jonathan Bullock, Raymond Finch, Kristina Winberg

ENF

Lorenzo Fontana, Auke Zijlstra

NI

Udo Voigt

1

0

GUE/NGL

Malin Björk

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

2.2.2018

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras

(2017/2136(DEC))

Atzinuma sagatavotāja: Barbara Matera

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no vērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība, un Savienība ir apņēmusies veicināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās savās darbībās, kā noteikts LESD 8. pantā;

B.  tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis Komisiju izmantot dažādās Savienības politikas jomās integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un izstrādāt ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, savukārt Revīzijas palātu — tās novērtējumā par Savienības budžeta izpildi iekļaut ar dzimumu līdztiesību saistītu perspektīvu,

1.  uzsver, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība būtu jānodrošina visās politikas jomās; tādēļ atkārtoti aicina visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā, īstenot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

2.  pauž nožēlu par to, ka budžeta pozīcijās, kas iekļautas programmā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.–2020. gadam, nav precizēts līdzekļu apmērs, kas piešķirts katram no programmas mērķiem, kuri ir saistīti ar dzimumu līdztiesību; atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā sadarbības tīkls “Sievietes pret vardarbību” un Eiropas Sieviešu lobijs saņēma dotācijas vardarbības pret sievietēm apkarošanas un dzimumu līdztiesības jomā;

3.  prasa, lai 3. izdevumu kategorijā “Drošība un pilsonība” tiktu skaidri minēta dzimumu līdztiesība;

4.  atkārtoti aicina saglabāt atsevišķu budžeta pozīciju programmas “Daphne” īpašajam mērķim un palielināt tai paredzēto resursu apmēru, tādējādi apvēršot periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam vērojamo tendenci samazināt programmai “Daphne paredzētos līdzekļus;

5.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondā nav ietverta dzimumu perspektīva, un uzsver, ka nav iespējams panākt veiksmīgu atlabšanas procesu, nerisinot krīžu radīto ietekmi uz sievietēm;

6.  uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir viens no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pamatprincipiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka trūkst mērķtiecīgu darbību dzimumu līdztiesības jomā, kurām būtu paredzētas īpašas budžeta pozīcijas, lai gan Parlaments ir atkārtoti aicinājis dzimumu dimensiju ņemt vērā arī migrācijas un patvēruma politikas jomā;

7.  atkārtoti prasa iekļaut Savienības budžeta izpildes rezultātu rādītāju kopumā arī dzimumu līdztiesības rādītājus, pienācīgi ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu;

8.  prasa noteikt ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu par daļu no vispārējiem ex ante nosacījumiem ES līdzekļu saņemšanai un, kad vien iespējams, vākt pa dzimumiem sadalītus datus par saņēmējiem un dalībniekiem;

9.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā Eiropas Sociālā fonda pasākumos abu dzimumu dalība bija relatīvi līdzsvarota (52 % sieviešu un 48 % vīriešu);

10.  prasa, lai nākamajā DFS Parlaments, Padome un Komisija, pievienojot DFS kopīgu deklarāciju, no jauna apņemtos strādāt dzimumu līdztiesības jomā, tostarp apņemtos ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un efektīvi uzraudzīt šīs deklarācijas īstenošanu ikgadējā budžeta procedūrā, iekļaujot jaunās DFS regulas pārskatīšanas klauzulā attiecīgu noteikumu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.1.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Heinz K. Becker, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Arne Gericke, Anna Hedh, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Ángela Vallina, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Bearder, Izaskun Bilbao Barandica, Lívia Járóka, Urszula Krupa, Edouard Martin, Clare Moody, Monika Vana

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Artis Pabriks, Jarosław Wałęsa

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26

+

ALDE

Catherine Bearder, Izaskun Bilbao Barandica, Angelika Mlinar

ECR

Arne Gericke

EFDD

Daniela Aiuto

PPE

Heinz K. Becker, Anna Maria Corazza Bildt, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Lívia Járóka, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Niebler, Artis Pabriks, Michaela Šojdrová, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jarosław Wałęsa

S&D

Maria Arena, Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Edouard Martin, Clare Moody, Maria Noichl

VERTS/ALE

Florent Marcellesi, Ernest Urtasun, Monika Vana

1

-

ECR

Urszula Krupa

4

0

GUE/NGL

Malin Björk, João Pimenta Lopes, Ángela Vallina

PPE

Marijana Petir

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

26.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Ryszard Czarnecki, Martina Dlabajová, Raffaele Fitto, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Bart Staes, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Benedek Jávor, Andrey Novakov, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Anneli Jäätteenmäki, Norbert Lins, Rupert Matthews, Lieve Wierinck

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

Martina Dlabajová, Anneli Jäätteenmäki, Lieve Wierinck

ECR

Rupert Matthews

PPE

Ingeborg Gräßle, Norbert Lins, Andrey Novakov, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Patricija Šulin, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

7

-

ECR

Ryszard Czarnecki, Raffaele Fitto

EFDD

Eleonora Evi

ENF

Jean-François Jalkh

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

VERTS/ALE

Benedek Jávor, Bart Staes

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 48, 24.2.2016.

(2)

OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.

(3)

OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp.

(4)

OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.

(5)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(6)

  Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

(7)

OV L 48, 24.2.2016.

(8)

OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.

(9)

OV C 384, 14.11.2017., 2. lpp.

(10)

OV C 417, 6.12.2017., 63. lpp.

(11)

OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.

(12)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(13)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(14)

OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(15)

OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.

(16)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

(17)

OV L 48, 24.2.2016.

(18)

OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.

(19)

OV C 384, 14.11.2017., 11. lpp.

(20)

OV C 417, 6.12.2017., 74. lpp.

(21)

OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.

(22)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(23)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(24)

OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(25)

OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp.

(26)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

(27)

OV L 48, 24.2.2016.

(28)

OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.

(29)

OV C 384, 14.11.2017., 2. lpp.

(30)

OV C 417, 6.12.2017., 52. lpp.

(31)

OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.

(32)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(33)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(34)

OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(35)

OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp.

(36)

OV L 363, 18.12.2014., 183. lpp.

(37)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

(38)

OV L 48, 24.2.2016.

(39)

OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.

(40)

OV C 384, 4.11.2017., 9. lpp.

(41)

OV C 417, 6.12.2017., 171. lpp.

(42)

OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.

(43)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(44)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(45)

OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(46)

OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp.

(47)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

(48)

OV L 48, 24.2.2016.

(49)

OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.

(50)

OV C 384, 14.11.2017., 12. lpp.

(51)

OV C 417, 6.12.2017., 252. lpp.

(52)

OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.

(53)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(54)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(55)

OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(56)

OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp.

(57)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

(58)

OV L 48, 24.2.2016.

(59)

OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.

(60)

OV C 384, 14.11.2017., 11. lpp.

(61)

OV C 417, 6.12.2017., 247. lpp.

(62)

OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.

(63)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(64)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(65)

OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(66)

OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp.

(67)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

(68)

OV L 48, 24.2.2016.

(69)

OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.

(70)

OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp.

(71)

OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.

(72)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(73)

OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(74)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0000.

(75)

  COM(2017) 351 final, 89. lpp. [tulk. piez.: lappušu numerācija attiecīgā dokumenta latviešu valodas redakcijā]

(76)

  2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojums, 82. lpp., DG AGRI gada darbības pārskats, 10. pielikums, 140. lpp.

(77)

  Sk. Komisijas 2016. gada ES budžeta pārvaldības un snieguma gada ziņojumu, 89. lpp.

(78)

  P8_TA(2017)0143, 120. un 121. punkts.

(79)

  Ar ziņojumu var iepazīties šeit: http://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/cohesion-report/.

(80)

  OV C 322/2017, 28.9.2017., 19. lpp., 1. zemsvītras piezīme 1.2. izcēlumā.

(81)

  Komisijas ziņojums “Summary of data on the progress made in financing and implementing financial engineering instruments reported by the managing authorities in accordance with Article 67(2)(j) of Council Regulation (EC) No 1083/2006” [“Kopsavilkums par datiem saistībā ar vadošo iestāžu sniegto informāciju attiecībā uz paveikto, finansējot un īstenojot finansēšanas vadības instrumentus, saskaņā ar 67. panta 2. punkta j) apakšpunktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006], 11. lpp.

(82)

  Pētījums „Assessment of the 10 years’ Cooperation and Verification Mechanism for Bulgaria and Romania” [„Novērtējums par 10 gadu sadarbības un pārbaudes mehānismu Rumānijai un Bulgārijai”]; DG IPOL, politikas departaments D: budžeta jautājumi.

(83)

  Sk. DG AGRI 2016. gada darbības pārskatu, 17. lpp.

(84)

  Sk. 207. punktu Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309).

(85)

  Sk. dokumentu „Atbalsta sadalījuma indikatīvie rādītāji pa atbalsta lieluma kategorijām attiecībā uz atbalstu, kas saņemts saistībā ar ražotājiem tieši izmaksāto atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1307/2013 (2016. finanšu gads)”.

(86)

  DFS 3. izdevumu kategorija aptver visdažādāko jomu politiku; galvenā izdevumu joma ir migrācija un drošība, bet finansējumu piešķir arī politikas virzieniem „Pārtika un barība”, kultūras un radošiem pasākumiem, kā arī programmām, ar kurām atbalsta tiesiskumu, tiesības, līdztiesību, pilsonību, patērētāju tiesības un veselības aizsardzību;

(87)

  AMIF aizstāj Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programmu (SOLID).

(88)

  Eiropas Revīzijas palāta, „Ātrais stāvokļa apskats par 5 % štata vietu samazinājuma īstenošanu”, 27. lpp.

(89)

  P8_TA(2017)0143, 276., 281., 282. punkts.

(90)

  Ziņojums par Eiropas skolu 2016. finanšu gada pārskatiem un skolu atbildes, 2017. gada novembris, 11. un 12. lpp.

(91)

  https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/aar-hr-2016_en_0.pdf , 10. lpp.

(92)

  https://corporateeurope.org/expert-groups/2017/02/corporate-interests-continue-dominate-key-expert-groups.

(93)

  (2015/2319(INI))

(94)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).

(95)

  http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/how/stages-step-by-step/strategic-report/.

(96)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(97)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013, 50. lpp.).

(98)

Īpašais ziņojums Nr. 9/2016 “ES ārējās migrācijas izdevumi Vidusjūras dienvidu reģiona un ES austrumu kaimiņvalstīs līdz 2014. gadam”.

(99)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).

(100)

Īpašais ziņojums Nr. 31/2016 “Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt”.

(101)

Īpašais ziņojums Nr. 18/2016 “ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”.

(102)

Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(103)

http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/how/stages-step-by-step/strategic-report/.

(104)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. aprīlisJuridisks paziņojums