Procedūra : 2017/2279(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0138/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0138/2018

Debates :

PV 16/04/2018 - 27
CRE 16/04/2018 - 27

Balsojumi :

PV 17/04/2018 - 6.14
CRE 17/04/2018 - 6.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0105

ZIŅOJUMS     
PDF 861kWORD 93k
5.4.2018
PE 616.856v02-00 A8-0138/2018

Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas septītais ziņojums

(2017/2279(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Marc Joulaud

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMA RAKSTS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas septītais ziņojums

(2018/2279(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 162., 174.–178. un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”(5),

–  ņemot vērā Komisijas septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Mans reģions, mana Eiropa, mūsu nākotne: ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju” (COM(2017)0583, 2017. gada 9. oktobris),

–  ņemot vērā Amsterdamas paktu, ar ko izveido ES pilsētprogrammu, par kuru tika panākta vienošanās pilsētu attīstības jautājumos atbildīgo ES ministru neformālajā sanāksmē 2016. gada 30. maijā Amsterdamā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 15. decembra spriedumu(6),

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī pasludināja Gēteborgā,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 25. aprīļa secinājumus “Padarīt kohēzijas politiku efektīvāku, atbilstošāku un redzamāku mūsu pilsoņiem”(7),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 15. novembra secinājumus “Kohēzijas politikas sinerģija un vienkāršošana pēc 2020. gada”(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. marta dokumentu “Baltā grāmata par Eiropas nākotni: pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES–27 līdz 2025. gadam”, (COM(2017)2025),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa pārdomu dokumentu par Eiropas sociālo dimensiju (COM(2017)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. maija pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu (COM(2017)0240),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 31. maija pārdomu dokumentu par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu (COM(2017)0291),

  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. aprīļa darba dokumentu "Zemu ienākumu un zemas izaugsmes reģionu konkurētspēja: ziņojums par atpalikušajiem reģioniem" (SWD(2017)0132),

–  ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Kāpēc reģionālā attīstība ir svarīga Eiropas ekonomikas nākotnei" (WP 07/2017)(9),

  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra paziņojumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”(COM(2018)0098),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu "Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" (COM(2017)0623),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 11. maija atzinumu "Kohēzijas politikas nākotne pēc 2020. gada. Virzībā uz spēcīgu un iedarbīgu Eiropas kohēzijas politiku pēc 2020. gada”(10),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu par Komisijas paziņojumu "Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana”(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūcija par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā(12),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ES rīcībpolitiku urbāno dimensiju(13),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība(14),

–  ņemot vērā 2017. gada 18. maija rezolūciju par Eiropas reģioniem piemērotāko finansējumu kombināciju: finanšu instrumentu un dotāciju līdzsvarošana ES kohēzijas politikā(15),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par kohēzijas politiku un pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai(16),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas teritoriālo sadarbību — paraugprakse un inovatīvi pasākumi(17),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju "Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījuma izmantošana: ziņojuma novērtēšana saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 16. panta 3. punktu”(18),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par ES kohēzijas politikas pamatelementiem pēc 2020. gada(19),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par partneru līdzdalības palielināšanu un pārredzamības uzlabošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā(20),

–  ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par kohēzijas un attīstības veicināšanu ES tālākajos reģionos: LESD 349. panta īstenošana(21),

–  ņemot vērā 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni(22),

  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par mazāk attīstītajiem ES reģioniem(23),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūciju "Nākamā DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada”(24),

–  ņemot vērā augsta līmeņa grupas ESI fondu līdzekļu saņēmēju vienkāršošanas jautājumos secinājumus un ierosinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0138/2018),

A.  tā kā kohēzijas politikas mērķis saskaņā ar līgumiem ir veicināt visas ES un tās reģionu harmonisku un līdzsvarotu attīstību, tiecoties nostiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar solidaritātes principu un ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību, sociālo iekļaušanu un mazināt atšķirības starp reģioniem, kā arī to iekšienē, kā arī mazināt nelabvēlīgākā situācijā esošo reģionu atpalicību;

B.  tā kā 7. ziņojums par kohēziju liecina, ka reģionālās atšķirības atkal samazinās, taču situācija ir ļoti nevienmērīga, vai nu salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju, vai nodarbinātību, vai citus rādītājus, un dažas atšķirības starp reģioniem un to iekšienē un dalībvalstīs joprojām saglabājas, mainās vai palielinās;

C.  tā kā 7. ziņojumā par kohēziju minēti satraucoši novērojumi attiecībā uz bezdarba līmeni, tostarp jaunatnes bezdarbu, kas daudzos reģionos nav atgriezies pirmskrīzes līmenī, kā arī attiecībā uz konkurētspēju, nabadzību un sociālo iekļaušanu;

D.  tā kā 24 % Eiropas iedzīvotāju jeb gandrīz 120 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā, viņiem draud nabadzība vai viņi dzīvo smagas materiālās nenodrošinātības apstākļos, un/vai mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti; tā kā strādājošo nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieaug un bez darba esošo jauniešu skaits joprojām ir liels;

E.  tā kā Savienībā kopš 2013. gada pakāpeniski samazinās bezdarba un jauniešu bezdarba līmenis, bet tas tomēr joprojām ir augstāks par 2008. gada līmeni – attiecīgi 7,3 % un 16,1 % (2017. gada decembrī)(25) – ar ievērojamām atšķirībām dalībvalstīs un starp tām, un jo īpaši finanšu krīzes visvairāk skartajās ES dalībvalstīs; tā kā reģionālās atšķirības ir sākušas mazināties; tā kā saskaņā ar jaunākajiem datiem(26) bezdarba līmeņu atšķirības starp dalībvalstīm joprojām ir ievērojamas, sākot no 2,4 % Čehijas Republikā un 3,6 % Vācijā līdz 16,3 % Spānijā un 20,9 % Grieķijā; tā kā slēptā bezdarba — parādības, kad bezdarbnieki, vēlas strādāt, bet aktīvi nemeklē darbu — līmenis 2016. gadā bija 18 %;

F.  tā kā 7. ziņojumā par kohēziju ir vērsta uzmanība uz reģionu un teritoriju lielo daudzveidību, tostarp pašreizējās reģionu kategorijās, atkarībā no to īpašajiem apstākļiem (ļoti liela attālinātība, mazapdzīvotība, zemi ienākumi, vāja izaugsme u. c.), kas padara nepieciešamu īpašu pieeju reģionu līmenī;

G.  tā kā viens no nozīmīgākajiem 7. ziņojuma par kohēziju devumiem ir saistīts ar atsevišķu tā dēvēto vidēji lielu ienākumu slazdā iestrēgušo reģionu konstatēšanu, kurus apdraud atstāšana novārtā, stagnācija vai lejupslīde;

H.  tā kā 7. ziņojumā par kohēziju ir konstatētas "nabadzības kabatas", teritoriālās sadrumstalotības risks un atšķirību padziļināšanās apakšreģionālā līmenī, tostarp salīdzinoši labklājīgos reģionos;

I.  tā kā 7. ziņojumā par kohēziju uzsvērts, ka "globalizācijas, migrācijas, nabadzības un inovācijas trūkuma, klimata pārmaiņu, enerģētikas pārkārtošanas un piesārņojuma ietekme skar ne tikai mazāk attīstītos reģionus",

J.  tā kā, lai gan kohēzijas politikai ir bijusi būtiska loma ES ekonomikas atveseļošanā, veicinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, tomēr publiskie ieguldījumi ES joprojām ir zem pirmskrīzes līmeņa, ar lielu trūkumu dažās dalībvalstīs, kuras krīze skārusi vissmagāk, jo tie ir samazinājušies no 3,4 % no IKP 2008. gadā līdz 2,7 % 2016. gadā;

K.  tā kā 7. kohēzijas ziņojums skaidri atspoguļo kohēzijas politikas rezultātus attiecībā uz izaugsmi, nodarbinātību, transportu, enerģētiku, vidi kā arī izglītību un apmācību, ko apliecina 2014.–2020. gada plānošanas periods, kad atbalsts tika piešķirts 1,1 miljonam MVU, nepastarpināti radot vēl 420 000 jaunu darbvietu, kad tika palīdzēts vairāk nekā 7,4 miljoniem bezdarbnieku atrast darbu, un turklāt palīdzot vairāk nekā 8,9 miljoniem cilvēku iegūt jaunu kvalifikāciju un tādējādi padarot šo politiku par Eiropu kopā saturošu spēku,

Kohēzijas politikas pievienotā vērtība

1.  uzskata, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai kohēzijas politika jaunajā plānošanas periodā arī turpmāk pienācīgi aptvertu visus Eiropas reģionus un joprojām būtu Eiropas Savienības galvenais publisko ieguldījumu instruments, kura pamatā ir ilgtermiņa stratēģija un prognozes un kuram ir risināmajai un jaunai problemātikai atbilstošs budžets un kurš nodrošinātu politikas pamatmērķu sasniegšanu; uzsver, ka kohēzijas politikas koncentrēšana tikai uz vismazāk attīstītiem reģioniem kavētu progresu attiecībā uz Savienības politiskajām prioritātēm kopumā;

2.  uzsver, ka kohēzijas politika nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, papildinot Eiropas sabiedriskos labumus un prioritātes (piemēram, izaugsmi, sociālo iekļaušanu, inovāciju un vides aizsardzību), kā arī valsts un privātos ieguldījumus, un ka tā ir būtisks instruments Līgumā minētā nevienlīdzības apkarošanas mērķa sasniegšanā nolūkā pietuvināt zemākos dzīves līmeņus augstākajiem un samazināt vismazāk attīstīto reģionu atpalicību;

3.  atkārtoti pauž stingru apņemšanos attiecībā uz dalītās pārvaldības un partnerības principa ievērošanu, kas ir jāsaglabā un jānostiprina arī pēc 2020. gada, kā arī attiecībā uz daudzlīmeņu pārvaldības un subsidiaritātes principa ievērošanu, kas palielina kohēzijas politikas radīto pievienoto vērtību; uzsver, ka šādas politikas pievienotā vērtība galvenokārt veidojas no tās spējas ņemt vērā valsts attīstības vajadzības līdztekus katra reģiona un teritorijas vajadzībām un īpašajām iezīmēm un tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem;

4.  uzsver, ka Eiropas pievienotā vērtība ir visnotaļ atspoguļota Eiropas teritoriālajā sadarbībā (ETS) visās tās dimensijās (pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbībā, gan iekšējā, gan ārējā), kas sekmē vispārējās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, kā arī solidaritāti; atkārtoti prasa palielināt tās daļu kohēzijas politikas budžetā, vienlaikus uzlabojot koordināciju starp programmām, lai novērstu pārklāšanos; atgādina, ka kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā būtiska nozīme ir makroreģionālo stratēģiju īstenošanai;

5.  atzīmē, ka kohēzijas politikas īstenošana reģionos var radīt papildu ietekmi, kā arī tiešus un netiešus plašākus ieguvumus visā ES, citstarp, pateicoties tirdzniecības apjoma pieaugumam un vienotā tirgus nostiprināšanai; tomēr norāda, ka šie ieguvumi ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm, jo īpaši atkarībā no ģeogrāfiskā tuvuma un dalībvalstu ekonomikas struktūras;

6.  uzsver nepieciešamību izstrādāt “kohēzijas politikas neesamības izmaksu” aprēķina metodoloģiju, lai nodrošinātu papildu kvantificējamus pierādījumus Eiropas kohēzijas politikas pievienotajai vērtībai, par paraugu ņemot darbu, ko paveicis Eiropas Parlaments attiecībā uz „Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām”;

Teritoriālā dimensija

7.  norāda, ka pilsētās ir gan lielas izaugsmes, ieguldījumu un inovācijas iespējas, gan vairākas vides, ekonomiskās un sociālās problēmas, ko rada, citstarp, lielās ekonomiskās grūtībās esošu iedzīvotāju koncentrācija un nabadzības kabatas, tostarp salīdzinoši labklājīgās pilsētās; tādēļ uzsver, ka nabadzības vai sociālās atstumtības risks joprojām ir viens no galvenajiem izaicinājumiem;

8.  uzsver, ka kohēzijas politikas teritoriālās dimensijas stiprināšana pieprasa lielāku uzmanību pievērst piepilsētu un lauku problēmām, izmantojot vietējo iestāžu īpašās zināšanas, un īpaši pievērsties vidēji lielajām pilsētām ikvienā dalībvalstī;

9.  uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt lauku apgabalus visā to daudzveidībā, novērtējot to potenciālu, veicinot ieguldījumus projektos, kas atbalsta vietējo ekonomiku, kā arī labāku transporta savienojamību, pieejamību un ļoti ātrdarbīgu platjoslas tīklu, un palīdzot šīm teritorijām risināt tādas problēmas, kā lauku pārtuksnešošanās, sociālā iekļaušana, nodarbinātības iespēju trūkums, uzņēmējdarbības veicināšana, cenu ziņā pieejami mājokļi, iedzīvotāju skaita samazināšanās, pilsētas centra kopienu iziršana, teritorijas bez veselības aprūpes; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgs ir KLP otrais pīlārs ilgtspējīgas lauku attīstības veicināšanā;

10.  aicina ieguldījumu prioritāšu noteikšanā labāk ņemt vērā teritoriju konkrētas īpašās iezīmes, piemēram, to reģionu, kas minēti LESD 174. panta 3. punktā, piemēram, salu, kalnu, lauku, pierobežas, attālu ziemeļu vai nomaļu reģionu īpašās iezīmes; uzsver, ka ir svarīgi izveidot pielāgotas stratēģijas, programmas un darbības šajos reģionos, vai pat izpētīt iespējas sākt jaunas īpašas programmas, sekojot ES pilsētvides attīstības programmas un Amsterdamas pakta piemēram;

11.  atgādina, ka tālāko reģionu īpašajā ekonomiskajā un sociālajā situācijā ir pamatoti īpaši pasākumi, tostarp attiecībā uz nosacījumiem par piekļuvi ESI fondiem saskaņā ar LESD 349. pantu; uzsver, ka jāturpina piemērot visas atkāpes, lai kompensētu to strukturālos trūkumus, kā arī vajadzību uzlabot šiem reģioniem paredzētos īpašos pasākumus, tos pielāgojot, kad vien nepieciešams; aicina Komisiju un dalībvalstis pamatoties uz ES Tiesas 2015. gada 15. decembra spriedumu, lai nodrošinātu LESD 349. panta pienācīgu piemērošanu struktūrfondu piekļuves nosacījumiem; jo īpaši ierosina īpašo piešķīrumu tālākajiem reģioniem attiecināt arī uz sociālo komponenti, saglabājot pašreizējo Savienības līdzfinansējuma līmeni šajos reģionos, un labāk pielāgot tematisko koncentrāciju; uzsver, tālāko reģionu potenciālu, piemēram, tie ir privileģētas teritorijas, lai īstenu eksperimentālus projektus;

12.  uzskata, ka integrētu stratēģiju ieviešana ilgtspējīgai pilsētu attīstībai ir izrādījusies veiksmīga pieredze, ko būtu vērts nostiprināt, kā arī atkārtot citās teritorijās apakšreģionālā līmenī, piemēram, papildus tematiskajiem mērķiem ieviešot integrētu teritoriālu pieeju, bet neskarot tematisko koncentrāciju; uzsver to, cik svarīga ir sabiedrības virzīta vietējā attīstība, nostiprinot kohēzijas politikas spēju iesaistīt vietēja līmeņa ieinteresētās puses; uzsver nepieciešamību izpētīt iespēju ieviest valsts un reģionālu darbības programmu sagatavošanu, pamatojoties uz integrētām teritoriālajām stratēģijām un pārdomātām specializācijas stratēģijām;

Vidēji lielu ienākumu reģioni — sekmēt noturību un novērst jutīgo teritoriju lejupslīdi

13.  uzsver, ka reģionos ar vidēji lieliem ienākumiem izaugsme nav bijusi tāda, kā reģionos ar zemiem ienākumiem (kuriem jāturpina panākt pārējos ES reģionus) un reģionos ar ļoti augstiem ienākumiem, jo vidēju ienākumu reģionu problēma ir iestrēgšana vidēji lielu ienākumu slazdā, ņemot vērā to pārlieku augstās izmaksas salīdzinājumā ar zemu ienākumu reģioniem un pārāk nepilnīgās inovāciju sistēmas salīdzinājumā ar augstu ienākumu reģioniem; norāda, ka šādām teritorijām, citstarp, ir raksturīgs nestabils ražošanas sektors un neaizsargātība pret globalizācijas radītajiem satricinājumiem un no tiem izrietošajām sociālekonomiskajām pārmaiņām;

14.  pauž pārliecību, ka nozīmīgs izaicinājums turpmākajai kohēzijas politikai būs sniegt vidēju ienākumu reģioniem pienācīgu atbalstu, lai, citstarp, radītu investīcijas veicinošus apstākļus, un ka kohēzijas politikai ir gan jāmazina atšķirības un nevienlīdzību, gan arī jānovērš jutīgu reģionu lejupslīde, ņemot vērā atšķirīgās tendences, dinamiku un apstākļus;

15.  aicina Komisiju risināt problēmas, ar kurām saskaras vidēju ienākumu reģioni, kam raksturīgs zems izaugsmes līmenis salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, tādā veidā, lai veicinātu Savienības vispārēju harmonisku attīstību; atgādina, ka, lai atbalstītu šos reģionus un piedāvātu risinājumus to problēmām, turpmākajā kohēzijas politikā tie būtu pienācīgi jāietver, jāatbalsta un tos jāiekļauj nākamajā plānošanas periodā, tostarp izveidojot un īstenojot pielāgotas stratēģijas, programmas un darbības; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir papildu rādītāji līdztekus IKP, lai sniegtu precīzāku priekšstatu par šo īpašo reģionu sociālekonomiskajiem apstākļiem; uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāvelta agrīnai nepilnību konstatēšanai, lai nodrošinātu kohēzijas politikas atbalstu šo reģionu noturībai un novērstu jaunas attīstības līmeņu atšķirības visu veidu reģionos;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto pilotprojektu nolūkā sniegt īpašu atbalstu, kas pielāgots to reģionu konkrētajām problēmām, kuros notiek rūpniecības pārkārtošana; aicina Komisiju izdarīt secinājumus, pamatojoties uz šo izmēģinājuma projektu, un sagaida attiecīgos rezultātus vistuvākajā laikā; uzskata, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas, izmantojot holistisku pieeju, var sniegt iespējas labāk palīdzēt minētajiem reģioniem to attīstības stratēģijās un, plašākā nozīmē, veicināt diferencētu īstenošanu reģionu līmenī, bet tās arī var atbalstīt ar papildu sadarbību un zināšanu, kā arī pieredzes apmaiņu starp reģioniem; atzinīgi vērtē pasākumus, piemēram, iniciatīvu “Vanguard”, kas izmanto pārdomātas specializācijas stratēģija izaugsmes veicināšanai un rūpniecības atjaunotnei ES prioritārajās jomās;

17.  uzsver, ka sociālā un fiskālā konverģence palīdz sasniegt kohēzijas mērķi, vienlaikus uzlabojot vienotā tirgus darbību; uzskata, ka atšķirīgas darbības šajā jomā var nonākt pretrunā ar kohēzijas mērķi un vēl vairāk ietekmēt teritorijas, kas nepietiekami attīstās, vai teritorijas, kuras ir visneaizsargātākās pret globalizāciju, un vērš uzmanību uz to, ka mazāk attīstītajiem reģioniem joprojām ir jāpanāk pārējie Savienības reģioni; uzskata, ka kohēzijas politika varētu palīdzēt veicināt sociālo un fiskālo konverģenci (līdztekus ekonomiskajai un teritoriālajai konverģencei), nodrošinot pozitīvus stimulus; šajā sakarā uzsver iespēju pamatoties, piemēram, uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru; aicina Komisiju pilnīgāk ņemt vērā šo aspektu Eiropas pusgadā, lai kohēzijas politikas sociālo dimensiju labāk saskaņotu ar ekonomikas politiku, vienlaikus pienācīgi iesaistot vietējās un reģionālās iestādes, lai palielinātu procesa efektivitāti un pastiprinātu līdzdalību;

Rīcības jomas

18.  atzinīgi vērtē spēcīgu tematisko koncentrāciju uz ierobežotu skaitu prioritāšu, kas saistītas ar ES lielajiem politikas mērķiem, vienlaikus ļaujot vadošajām iestādēm elastīgāk izstrādāt savas teritoriālās stratēģijas, pamatojoties vajadzībām un iespējām, pēc tam, kad ir veikta iekļaujoša vietēja un reģionāla apspriešanās attiecībā uz partnerības nolīgumu sagatavošanu; uzsver, ka nodarbinātībai (tostarp jauniešu bezdarba novēršanai), sociālai iekļaušanai, cīņai pret nabadzību, atbalstam inovācijai, digitalizācijai, atbalstam MVU un jaunuzņēmumiem, klimata pārmaiņām, aprites ekonomikai un infrastruktūrai vajadzētu būt turpmākās kohēzijas politikas prioritārajām jomām;

19.  atzinīgi vērtē Eiropas sociālo tiesību pīlāra pieņemšanu, kas ir progress sociālas Eiropas veidošanā; atgādina par savu stingru apņēmību attiecībā uz ESF, kas ir ESI fondu spēcīga un integrēta daļa, Garantiju jauniešiem, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un Eiropas Solidaritātes korpusu, ņemot vērā to nozīmi, lai risinātu ar nodarbinātību, ekonomisko izaugsmi, sociālo iekļaušanu, māceklību un arodmācībām saistītās problēmas;

20.  uzsver, ka turpmākajā kohēzijas politikā vairāk būs jāuzsver aizsargāšana un atbalsts iedzīvotājiem un teritorijām, ko nelabvēlīgi ietekmējusi globalizācija (pārcelšanās, darbvietu zaudējumi), kā arī līdzīgas tendences ES iekšienē; aicina uzlabot koordināciju starp struktūrfondiem un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, attiecīgos gadījumos, lai iekļautu, citstarp, pārcelšanu ES iekšienē;

21.  norāda, ka neaizsargātība pret klimata pārmaiņām dažādās teritorijās ievērojami atšķiras; uzskata, ka ESI fondi būtu jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, lai palīdzētu ES sasniegt tās saistības saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu (COP21), piemēram, attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti vai labas prakses apmaiņu, jo īpaši mājokļu nozarē, un lai ņemtu vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus; uzstāj, ka dabas katastrofu gadījumā solidaritātes instrumentiem vajadzētu būt mobilizējamiem pēc iespējas ātrāk atkarībā no apstākļiem, un tam vienmēr jānotiek koordinēti;

22.  prasa izmantot ESI fondus, lai ilgtspējīgi risinātu demogrāfiskās problēmas (sabiedrības novecošana, iedzīvotāju skaita samazināšanās, demogrāfiskais spiediens, nespēja piesaistīt vai saglabāt pienācīgu cilvēkkapitālu), kas dažādos īpašos veidos ietekmē Eiropas reģionus; jo īpaši uzsver nepieciešamību sniegt pienācīgu atbalstu teritorijām, piemēram, konkrētiem tālākajiem reģioniem;

23.  uzsver, ka saskaņā ar LESD 349. pantu ir jāizveido īpašs finansēšanas mehānisms laikposmam pēc 2020. gada, lai integrētu migrantus tālākajos reģionos, kuri saskaras ar lielāku migrācijas spiedienu, ņemot vērā to īpašās iezīmes, un tādējādi palīdzētu nodrošināt šo reģionu ilgtspējīgu attīstību;

24.  uzskata, ka ES fondu piešķiršanā ir jāievēro ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) un būtu jāturpina veicināt deinstitucionalizāciju.

25.  uzsver, ka turpmākiem ieguldījumiem kultūras, izglītības, kultūras mantojuma, jaunatnes, sporta un ilgtspējīga tūrisma jomā, ir potenciāls radīt darbvietas, jo īpaši kvalitatīvas darbvietas jauniešiem, kā arī veicināt izaugsmi un uzlabot sociālo kohēziju, vienlaikus cīnoties pret nabadzību un diskrimināciju, kam ir īpaša nozīme, piemēram, attiecībā uz tālākajiem reģioniem, lauku un nomaļiem reģioniem; atbalsta kultūras un radošo nozaru attīstību, jo tās ir cieši saistītas ar inovāciju un radošumu;

Plānošanas satvars pēc 2020. gada

26.  uzsver, ka 7. ziņojums par kohēziju apliecina vajadzību līdzekļu piešķiršanā ņemt vērā papildu rādītājus, nevis tikai IKP uz vienu iedzīvotāju, kuram vajadzētu palikt kā galvenajam rādītājam, bet līdzekļu piešķiršanas mērķiem ir nepieciešams precīzāks ieskats sociālekonomiskajos apstākļos saskaņā ar konstatētajām problēmām un vajadzībām, tostarp apakšreģionālā līmenī; norāda, ka ir svarīgi pamatoties uz kvalitatīviem, uzticamiem, atjauninātiem, strukturētiem un pieejamiem datiem; tādēļ prasa, lai Komisija un Eurostat ar kohēzijas politiku saistītos datus sniegtu pēc iespējas sīkāk un ģeogrāfiskā sadalījumā, lai tādējādi plānošanas procesā atbilstīgi atspoguļotu reģionu vajadzības; atbalsta sociālo, vides un demogrāfisko kritēriju izmantošanu, jo īpaši bezdarba līmeņa un jauniešu bezdarba līmeņa izmantošanu;

27.  atbalsta integrētu pieeju pastiprināšanu un visnotaļ uzsver, ka ESF tā būtiskās teritoriālās dimensijas dēļ arī turpmāk ir jābūt neatņemamai Eiropas reģionālās politikas daļai, jo tam ir izšķiroši svarīga kohēzijas dimensija;

28.  uzsver, ka dotācijām arī turpmāk jābūt galvenajam kohēzijas politikas finansēšanas instrumentam, bet atzīst, ka finanšu instrumenti var būt efektīvi sviras efekta nodrošinātāji, un ka tie būtu jāveicina, ja tie rada pievienoto vērtību, un pamatojoties uz atbilstīgu ex ante novērtējumu; tomēr uzsver, ka to izmantošana nav pašpietiekama, to iedarbība ir atkarīga no vairākiem faktoriem (projekta, teritorijas vai riska veida) un ka visiem reģioniem neatkarīgi no to attīstības līmeņa jāvar brīvi noteikt piemērotāko finansējuma veidu; iebilstu pret jebkādiem saistošiem mērķiem attiecībā uz finanšu instrumentu izmantošanu;

29.  aicina vienkāršot finanšu instrumentu izmantošanas nosacījumus un veicināt to koordinēšanu ar dotācijām, lai nodrošinātu papildināmību, efektivitāti un atbilstību teritoriālajiem apstākļiem; uzsver administratīvās kapacitātes un pārvaldības kvalitātes nozīmību, kā arī valstu attīstības banku un iestāžu papildinošās lomas nozīmīgumu īpašu vietējām vajadzībām pielāgotu finanšu instrumentu īstenošanā; uzskata, ka ir nepieciešams pēc iespējas saskaņot noteikumus finanšu instrumentu jomā, neatkarīgi no to pārvaldības veida; ierosina papildus jau esošajiem kohēzijas politikas finanšu instrumentiem veicināt arī līdzdalības finanšu instrumentus;

30.  uzskata, ka kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai veicinošs faktors ir šīs politikas sasaiste ar tādu vidi, kas veicina ieguldījumus, efektivitāti un līdzekļu pareizu izmantošanu, tomēr uzsver, ka kohēzijas politika nav tikai instruments prioritāšu apmierināšanai, neatsaucoties uz tās mērķiem; uzsver, ka jāpiemēro saskaņota nostāja par Stabilitātes un izaugsmes paktu attiecībā uz ciklisko nosacījumu elastību, strukturālajām reformām un valsts investīcijām; uzskata, ka pasākumi, kas sasaista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, kā izklāstīts Regulā 1303/2013, būtu rūpīgi jāanalizē, tostarp iesaistot visas ieinteresētās personas; uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver pielāgojumi tam, kāda sasaiste ir kohēzijas politikai ar Eiropas pusgadu, lai nostiprinātu tā teritoriālo un sociālo dimensiju un ņemtu vērā citus faktorus, kas palīdz sasniegt kohēzijas mērķus, piemēram, reālo konverģenci; aicina Komisiju šajā sakarā un Eiropas pusgada ietvaros izskatīt reģionālo un valsts līdzfinansējumu saskaņā ar ESI fondiem un to ietekmi uz valstu budžeta deficītu;

31.  prasa pastiprināt pārdomātas specializācijas stratēģijas, kā jaunu iespēju veikt ieguldījumus ilgtermiņa izaugsmes potenciālā, ņemot vērā straujās pārmaiņas tehnoloģiju jomā un globalizāciju; atzīst, ka ex ante nosacījumi ir noderīgi, bet uzsver, ka dažos gadījumos tie ir radījuši sarežģītības un kavēšanās faktoru programmu izstrādē un uzsākšanā; pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par ex ante nosacījumiem Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2017; aicina Komisiju atbilstīgos gadījumos apsvērt ex ante nosacījumu skaita samazināšanu un šajā jomā nostiprināt proporcionalitātes un subsidiaritātes principu ievērošanu, maksimāli izmantojot esošos stratēģiskos dokumentus, ar kuriem tiktu nodrošināta turpmāko ex ante nosacījumu izpilde; uzsver, ka ex ante nosacījumu izpildei jābūt cieši saistītai ar ieguldījumu efektivitāti, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm;

32.  norāda, ka valsts pārvaldes kvalitāte un stabilitāte, kuras priekšnosacījumi ir laba izglītība, apmācība un vietēji pieejams konsultatīvais atbalsts, joprojām ir izšķirošs faktors reģionālai izaugsmei un ESI fondu efektivitātei; uzsver nepieciešamību uzlabot pārvaldības kvalitāti, kā arī nodrošināt, ka ir pieejama pietiekama tehniskā palīdzība, jo tam ir būtiska ietekme uz kohēzijas politikas pareizu īstenošanu, un tas var būtiski atšķirties dalībvalstīs, kā tas sevišķi pamanāms, piemēram, mazāk attīstīto reģionu gadījumā; jo īpaši aicina Komisiju izvērtēt turpmāko programmu JASPERS, ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus;

33.  atzinīgi vērtē pārmaiņas kohēzijas politikā, kas tagad vairāk vērsta uz rezultātiem un saturu, attālinoties no birokrātiskās domāšanas un virzoties uz rezultativitātes domāšanu, sniedzot vadošajām iestādēm lielāku elastību attiecībā uz to, kā sasniegt mērķus, bet vienlaikus ievērojot principus, citstarp, partnerības, pārredzamības un pārskatatbildības principus;

34.  uzskata, ka ir svarīgi turpināt cīņu pret krāpšanu, un mudina nodrošināt nulles toleranci pret korupciju;

Vienkāršota kohēzijas politika

35.  aicina Komisiju savos turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos ņemt vērā augsta līmeņa grupas par vienkāršošanu ieteikumus;

36.  uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt satvaru, kas garantē juridisko stabilitāti ar vienkāršiem, skaidriem un prognozējamiem noteikumiem, jo īpaši pārvaldības un pārbaužu jomā, lai tādējādi nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp rezultativitātes un vienkāršošanas mērķiem; prasa nākamajā plānošanas periodā samazināt tiesību aktu un vadlīniju daudzumu (uzmanīgi, lai, cieši sadarbojoties ar ieinteresētajam personām, nodrošinātu to nepieciešamo noteikumu un procedūru nepārtrauktību, kas ieinteresētajiem subjektiem un vadošajām iestādēm jau ir zināmas); prasa, lai attiecīgie dokumenti tiktu pārtulkoti visās ES valodās un lai, cik vien iespējams, netiktu pieļauta noteikumu retrospektīva piemērošana un interpretācija; prasa nodrošināt vienotu tiesisko regulējumu un vadlīnijas attiecībā uz pārrobežu projektiem;

37.  vienlaikus uzsver nepieciešamību izvairīties no pārmērīga regulējuma un padarīt darbības programmas par patiesiem stratēģiskajiem dokumentiem, kas būtu precīzāki un elastīgāki, paredzot vienkāršotu procedūru to grozīšanai plānošanas laikā (piemēram, dabas katastrofu gadījumā), lai tādējādi adekvāti reaģētu uz mainīgo globālo situāciju un reģionālo pieprasījumu;

38.  aicina izveidot patiesi vienotu noteikumu kopumu, kas jāievieš attiecībā uz ESI fondiem, tostarp vēl vairāk saskaņojot kopīgos noteikumus attiecībā uz instrumentiem, kas veicina viena un tā paša tematiskā mērķa sasniegšanu; uzskata, ka ir nepieciešams racionalizēt fondos paredzētās iepirkuma procedūras un paātrināt valsts atbalsta procedūras, gadījumos, kad pieprasīta atbilstība; atzinīgi vērtē konsekventāko pieeju tiešā pārvaldībā esošiem Eiropas fondiem un kohēzijas fondiem attiecībā uz valsts atbalstu saskaņotākā veidā un, plašākā nozīmē, saskaņotus noteikumus Eiropas mehānismiem, kas paredzēti vieniem un tiem pašiem saņēmējiem; uzsver, ka ir svarīga labāka papildināmība starp kohēzijas politiku un ES turpmāko pētniecības programmu, lai nosegtu visu ciklu no fundamentāliem pētījumiem līdz komerciālai izmantošanai; uzskata, ka tematiskā koncentrācija būtu jāsaglabā, lai dotu iespēju veidot dažādu finansējuma avotu sinerģiju projektu līmenī;

39.  ņem vērā darba grupas izveidi subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumos un gaida no minētās darba grupas konkrētus priekšlikumus, lai nostiprinātu šos divus principus kohēzijas politikas kontekstā; atbalsta šo principu piemērošanas nodrošināšanu, lai panāktu patiesu daudzlīmeņu pārvaldību, un tam ir vajadzīgas atbilstošas iespējas vietējām un reģionālajām iestādēm, kā arī citām ieinteresētajām personām;

40.  pauž nožēlu, ka Komisija nav nākusi klajā ar integrētāku novērtējumu attiecībā uz starpnozaru politikas jomām un nav ziņots par sinerģijām starp dažādām Eiropas politikas jomām; prasa izstrādāt vērienīgas stratēģijas, finansēšanas veidus un pasākumus, kas veicinātu sinerģijas ar citiem ES fondiem un piesaistītu papildu finansiālo atbalstu; uzsver, ka ir jāturpina optimizēt sinerģiju starp ESI fondiem un citiem Savienības instrumentiem, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kā arī attiecībā uz citām centralizēti pārvaldītām programmām, tādām kā “Apvārsnis 2020”, kas papildina kohēzijas politiku, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju;

41.  prasa nodrošināt, lai prasības plānošanas, īstenošanas un ESI fondu kontroles jomā turpmāk būtu balstītas diferenciācijas un proporcionalitātes principā, un pamatotas ar pārredzamiem un taisnīgiem kritērijiem, atkarībā no programmām piešķirtā finansējuma apjoma, riska profila, administratīvās izpildes kvalitātes un saņēmēju veiktās līdzfinansēšanas apjoma;

42.  uzskata, ka attiecībām starp Komisiju un vadošajām iestādēm ir jāvirzās uz savstarpējas uzticēšanās nodrošināšanu; šajā sakarībā atgādina, cik svarīga ir pienācīga un funkcionējoša daudzlīmeņu pārvaldības sistēma; aicina Komisiju pienācīgi novērtēt jau paveikto darbu publiskā finansējuma labas pārvaldības jomā, ieviešot marķēšanas principu attiecībā uz tām vadošajām iestādēm, kuras ir apliecinājušas savu spēju ievērot regulējumu; kontroles jomā aicina vairāk balstīties uz valsts un reģionālajiem noteikumiem, ja to efektivitāte ir pārbaudīta un apstiprināta;

43.  aicina nostiprināt vienotas revīzijas principu, paātrināt e-kohēzijas īstenošanu, kā arī vienkāršotu un standartizētu izmaksu pieņemšanu attiecībā uz abām iesaistītajām pusēm, jo, citstarp, ir pierādījies, ka to ir vieglāk īstenot un tā nav radījusi nekādas kļūdas; uzsver digitalizācijas potenciālu attiecībā uz uzraudzību un ziņošanu; uzskata, ka vajadzētu veicināt pieredzes apmaiņu, izveidojot zināšanu apmaiņas portālu, lai dalītos ar labas prakses piemēriem;

44.  aicina Komisiju nākt klajā ar idejām par to, kā uzlabot kohēzijas politikas reakciju uz neparedzētiem apstākļiem, un šajā sakarībā atkārto savu aicinājumu izveidot tāda veida rezerves, kas ļautu reģioniem izmantot papildu elastīgumu, neapdraudot darbības programmu ilgtermiņa mērķus;

Problēmas un iespējas

45.  pauž bažas par Komisijas nesenajiem paziņojumiem saistībā ar budžeta samazināšanu, kas nākamās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā varētu ietekmēt kohēzijas politiku un kas izraisītu daudzu reģionu izslēgšanu no kohēzijas politikas; vēlas redzēt reģionu problemātikai atbilstošu vērienīgu budžetu un prasa nodrošināt, lai kohēzijas politika nekļūtu par pielāgojamu mainīgo rādītāju; atgādina, ka visu ES reģionu iekļaušana Eiropas Parlamenta skatījumā nav apspriežams jautājums; uzsver, ka "ekonomiskās attīstības grupu" teorija apliecina, ka ir svarīgs diferencēts atbalsts visiem ES reģioniem, tostarp reģioniem ar ļoti augstiem ienākumiem, kuriem jāsaglabā spēja konkurēt ar to konkurentiem pasaulē;

46.  uzskata, ka kohēzijas politika var palīdzēt reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, piemēram, drošības vai starptautiskajā aizsardzībā esošo bēgļu integrācijas jomā; tomēr uzsver, ka no kohēzijas politikas nevar gaidīt, lai tā atrisinātu visas krīzes, un iebilst pret kohēzijas politikas līdzekļu izmantošanu, lai segtu īstermiņa finansējuma vajadzības ārpus tās darbības jomas, atgādinot, ka tās mērķis ir ES sociālekonomiska attīstība gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā;

47.  atzīmē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pozitīvos rezultātus, tomēr tam ir jāiegulda vēl pārredzamāk un mērķtiecīgāk; uzsver, ka kohēzijas politikas un ESIF pamatā ir atšķirīgas koncepcijas un mērķi, kas dažos gadījumos var viens otru papildināt, bet ne cits citu aizstāt, neatkarīgi no tā, kāds ir reģionu attīstības līmenis, jo īpaši tāpēc, ka ESIF, atšķirībā no struktūrfondiem, lielākoties darbojas aizdevumu veidā; atgādina, cik svarīgi ir panākt pienācīgu nošķīrumu starp ESIF un kohēzijas politiku, kā arī konstatēt skaidras iespējas tos izmantot kombinēti;

48.  atkārtoti pauž savu piesaisti ilgtermiņa plānošanas periodam; uzskata, ka vienīgā ilgtspējīgā alternatīva pašreizējam 7 gadu posmam ir 5+5 gadu DFS periods, ar vidusposma pārskatīšanu; aicina Komisiju izstrādāt skaidru priekšlikumu, kurā būtu izklāstītas metodes 5+5 gadus ilgas finanšu shēmas praktiskai īstenošanai;

49.  prasa darīt visu iespējamo, lai nepieļautu kavēšanos jaunajā plānošanas periodā, lai tādējādi novērstu maksājumu kavējumus un saistību atcelšanu, kas kavē kohēzijas politikas pozitīvu rezultātu sasniegšanu; uzsver, ka ir svarīgi laikus iesniegt visus turpmākā tiesiskā regulējuma dokumentus visās oficiālajās valodās, lai tādējādi nodrošinātu visiem saņēmējiem taisnīgu un savlaicīgu informāciju;

50.  aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu saziņu ar Eiropas iedzīvotājiem, tādējādi palielinot sabiedrības informētību par kohēzijas politikas konkrētiem sasniegumiem; aicina Komisiju nostiprināt to vadošo iestāžu un projektu virzītāju lomu, kuri izmanto inovatīvas vietējās komunikācijas metodes, informējot iedzīvotājus par fondu izmantošanas rezultātiem to teritorijās; uzsver, ka ir jāuzlabo informācija un komunikācija ne tikai lejupēji (ESI fondu panākumi), bet arī augšupēji (finansējuma iespējas), jo īpaši attiecībā uz mazu projektu organizētājiem; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot mehānismus un plašas, institucionalizētas sadarbības platformas, lai nodrošinātu labāku pamanāmību un izpratnes veicināšanu;

51.  norāda, ka daži ES reģioni ir īpaši pakļauti Brexit sekām; uzsver, ka turpmākajai kohēzijas politikai būs maksimāli jāierobežo Brexit nelabvēlīgā ietekme uz citiem ES reģioniem, un aicina izskatīt iespēju turpināt partnerības teritoriālās sadarbības ietvaros,

°

°  °

52.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

(4)

JO L 347, 20.12.2013, p. 281.

(5)

JO L 347, 20.12.2013, p. 259.

(6)

Judgment of the Court of Justice of 15 December 2015, Parliament and Commission/Council, C-132/14 to C-136/14, ECLI:EU:C:2015:813.

(7)

D

(8)

Doc. 14263/17

(9)

Iammarino, S., Rodríguez-Pose, A., Storper, M. (2017), "Kāpēc reģionālā attīstība ir svarīga Eiropas ekonomikas nākotnei", WP 07/2017, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, Eiropas Komisija.

(10)

CDR 1814/2016.

(11)

OV C 303, 19.8.2016., 94. lpp.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0308.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0307.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0211.

(15)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0222.

(16)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0320.

(17)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0321.

(18)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0053.

(19)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0254.

(20)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0245.

(21)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0316.

(22)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0401.

(23)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0067.

(24)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0075.

(25)

http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/8631691/3-31012018-BP-EN.pdf/bdc1dbf2-6511-4dc5-ac90-dbadee96f5fb

(26)

http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/8701418/3-01032018-AP-EN/37be1dc2-3905-4b39-9ef6-adcea3cc347a


PASKAIDROJUMA RAKSTS

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību "Komisija reizi trijos gados (..) iesniedz ziņojumu par panākumiem, kas gūti ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzijā (..)".

Eiropas Komisija publicēja 7. ziņojumu par kohēziju 2017. gada 9. oktobrī, t. i., dažus mēnešus pirms sava priekšlikuma par nākamo daudzgadu finanšu shēmu un priekšlikumiem par Eiropas strukturālo un investīciju fondu tiesisko regulējumu pēc 2020. gada.

Šajos konkrētajos apstākļos referents vēlējās izdarīt secinājumus no Komisijas publicētā ziņojuma, pārtulkojot tos konkrētos priekšlikumos turpmākajai kohēzijas politikai.

Laikā, kurā uzsvars pamatoti ir likts uz Eiropas pievienoto vērtību, referents uzskata, ka tā galvenokārt izpaužas kā kohēzijas politikas spēja tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, veicot īstenošanu pēc iespējas vietējā līmenī, kā arī ievērojot subsidiaritātes principu, kas ir jānostiprina. Kohēzijas politikai līdz ar to ir jāatspoguļo tāda Eiropa, kas ir konkrēta un lietderīga mūsu teritorijās.

Komisijas tekstā precizēts, ka "globalizācijas, migrācijas, nabadzības un inovācijas trūkuma, klimata pārmaiņu, enerģētikas pārkārtošanas un piesārņojuma ietekme skar ne tikai mazāk attīstītos reģionus". Referents piekrīt šim konstatējumam un ir pārliecināts, ka tāpēc ir būtiski nepieciešams turpmākajā kohēzijas politikā joprojām aptvert visus Eiropas reģionus, izmantojot situācijai piemērotu budžetu.

Pieņemot, ka ir jāaptver visi reģioni, Komisijas ziņojumā ir labi redzams, kādā mērā teritorijas un to vajadzības Eiropas Savienībā atšķiras. Šajā saistībā kohēzijas politikas teritoriālā dimensija ir jāstiprina, lai garantētu īpašu pieeju, kas ļauj labāk reaģēt uz dažādu teritoriju izaicinājumiem neatkarīgi no tā, vai tās ir pilsētu, piepilsētu, lauku, salu, kalnu vai pierobežas teritorijas. Turklāt tālāko reģionu īpašajai ekonomiskajai un sociālajai situācijai, kā paredzēts Līgumos, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri ir jāuzlabo un jāpielāgo, kad vien nepieciešams.

Lai arī 7. ziņojums par kohēziju liecina, ka reģionālās atšķirības atkal samazinās, no tā arī izriet, ka situācija ir nevienmērīga atkarībā no teritorijām, jo dažas atšķirības reģionos vai starp tiem saglabājas, maina atrašanās vietu vai palielinās.

Šajā ziņā viena no galvenajām 7. ziņojuma par kohēziju sniegtajām mācībām referenta skatījumā ir saistīta ar tā dēvēto "vidēji lielu ienākumu slazdā iestrēgušo" teritoriju konstatēšanu, kuras apdraud lejupslīde. Šādās teritorijās izaugsme nav tāda pati kā reģionos ar zemiem ienākumiem un reģionos ar ļoti augstiem ienākumiem, kas skaidrojams ar pārlieku augstām izmaksām salīdzinājumā ar pirmajiem minētajiem un pārāk nestabilām inovāciju sistēmām salīdzinājumā ar otrajiem minētajiem.

Lai šo situāciju risinātu, kohēzijas politikai turpmāk būs ne tikai jāmazina atšķirības, bet arī jāsekmē noturība un jānovērš nestabilo teritoriju lejupslīde, vairāk ņemot vērā tendences un dinamiku.

Visbeidzot, Komisijas ziņojumā ir konstatēta "nabadzības kabatu" esamība, teritoriālās sadrumstalotības risks un atšķirību padziļināšanās par reģioniem zemākā līmenī, tostarp salīdzinoši labklājīgos reģionos. Tā ir problēma, kurai jāpievērš īpaša uzmanība, izmantojot, piemēram, integrēta teritoriālā mērķa ieviešanu papildus tematiskajiem mērķiem.

Attiecībā uz iejaukšanās jomām referents atzinīgi vērtē spēcīgu tematisko koncentrāciju uz nedaudzām prioritātēm, kas atbilst ES lielajiem politikas mērķiem, ļaujot vadošajām iestādēm gādāt par savu teritoriālo stratēģiju izstrādi. Arī nodarbinātībai, inovācijai, atbalstam MVU, cīņai pret klimata pārmaiņām un aprites ekonomikai ir jābūt prioritārām iejaukšanās jomām turpmākajā kohēzijas politikā.

Lai reaģētu uz šiem izaicinājumiem, fondu piešķiršanā ir jāņem vērā papildu rādītāji, nevis tikai IKP uz vienu iedzīvotāju. Šādiem rādītājiem jābūt saskaņā ar mērķiem un konstatētajām problēmām, galvenokārt nodarbinātības jomā, tāpēc referents atbalsta sociālo rādītāju, jo īpaši bezdarba līmeņa un jauniešu bezdarba līmeņa, ņemšanu vērā.

Lai arī referents piekrīt vēlmei nostiprināt Eiropas Savienības sociālo dimensiju un atbalsta to veicinošo instrumentu labāku koordināciju, viņš uzskata, ka Eiropas Sociālajam fondam arī turpmāk ir jābūt neatņemamai kohēzijas politikas daļai. Principā, ESF neapstrīdami ir saistīts ar teritoriālo dimensiju. Dot priekšroku uzsvaram uz efektivitāti, attālinot to no kohēzijas politikas, būtu stratēģiska kļūda.

Ņemot vērā Līgumos noteikto kohēzijas politikas pamatojumu, referents uzskata, ka tās uzdevums nav kļūt tikai par prioritāšu instrumentu bez saiknes ar kohēzijas politikas mērķiem un to nevajadzētu izmantot kā soda instrumentu. Tomēr, viņaprāt, ir pamatoti izveidot saikni starp kohēzijas politiku un ieguldījumiem, efektivitātei un līdzekļu labai izmantošanai labvēlīgas vides garantiju.

Šajā saistībā viņš uzskata, ka ir nepieciešams bez aizspriedumiem risināt jautājumu par saikni starp kohēziju un sociālo un fiskālo konverģenci, ciktāl sociālā un fiskālā konverģence palīdz sasniegt kohēzijas mērķi, vienlaikus uzlabojot vienotā tirgus darbību. Turpretī atšķirīgas prakses šajā jomā var nonākt pretrunā ar kohēzijas mērķi un vēl vairāk ietekmēt teritorijas, kurās vērojama lejupslīde, vai teritorijas, kuras ir visneaizsargātākās pret globalizāciju, piemēram, vidēji augstu ienākumu slazdā iestrēgušās teritorijas, kas minētas Komisijas ziņojumā.

Attiecībā uz finansējuma veidiem finanšu instrumenti ir jāveicina, kad vien tiem ir pievienotā vērtība, taču to izmantošana ir jāvienkāršo. Turklāt vadošajām iestādēm ir jāvar brīvi noteikt piemērotāko finansējuma veidu, tāpēc ir jāaizliedz jebkādi ierobežojoši mērķi finanšu instrumentu izmantošanas jomā.

Visbeidzot, referents uzskata, ka vienkāršošanai ir jābūt centrālam kohēzijas politikas reformas jautājumam. Laikā, kad daudzi iespējamie saņēmēji novēršas no Eiropas finansējuma, svarīga ir ES rīcības ticamība. Lai to panāktu, ir jāizbeidz noteikumu producēšana, jo tie ir kļuvuši nesaprotami. Ir arī jārada patiess vienotu noteikumu kopums dažādiem fondiem un jānodrošina saskanīga pieeja tiešā pārvaldībā esošiem fondiem un kohēzijas politikas fondiem, jo īpaši attiecībā uz valsts atbalstu. Visbeidzot, ir jāapliecina pragmatisms, nodrošinot, ka plānošanas un kontroles jomā prasības turpmāk tiek balstītas uz diferenciācijas un proporcionalitātes principiem, galvenokārt atkarībā no administratīvās izpildes kvalitātes un programmu summas.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (21.3.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas septītais ziņojums

(2017/2279(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Younous Omarjee

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka kohēzijas politikai ir bijusi izšķiroša nozīme, panākot ekonomisko, sociālo un teritoriālo konverģenci ES un īstenojot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus; tomēr pauž bažas par joprojām pastāvošajām nevienlīdzībām starp bagātajiem un nabadzīgajiem reģioniem un dažādu iedzīvotāju sociālo kategoriju sociālekonomisko atšķirību padziļināšanos saistībā ar ienākumiem un veselības aprūpes pieejamību; pauž bažas par vispārējas nabadzības palielināšanos vairākos reģionos, tostarp pārejas reģionos, kopš 2008. gada finanšu krīzes; uzsver kohēzijas politikas potenciālu pielāgot Eiropas tautsaimniecības tehnoloģiskajai revolūcijai, palielināt to spējas stāties pretī sabiedrības novecošanai un Eiropas un pasaules tirgu atvēršanai; uzsver, ka ieguldījumi jaunās tehnoloģijās, modernizācijā, jaunās prasmēs un zināšanās, inovācijā, pētniecībā un attīstībā, kas palīdzēs mazāk attīstītiem reģioniem virzīties uz augšu vērtību ķēdē, ir stingri jāatbalsta ar kohēzijas politiku; uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst vājināt ne kohēzijas politikas mērķus, ne arī finansējumu no ES budžeta; uzsver, ka kohēzijas politikai arī turpmāk ir jāsniedz labums visiem reģioniem;

2.  norāda, ka finanšu plānošanas un īstenošanas sistēmā ir nepilnības, kas izraisīja maksājumu pieprasījumu un maksājumu aizkavēšanos un nesamaksātu rēķinu uzkrāšanos, kas ir pretrunā Līgumu garam; pauž bažas par ievērojamu kavēšanos attiecībā uz kohēzijas politikas darbības programmu pieņemšanu un pārvaldības, maksājumu un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanos, kuru ir vēl vairāk padziļinājusi daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam sarunu vēlā noslēgšana un Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu regulu vēlā pieņemšana un kura ir izraisījusi ārkārtīgi zemo kohēzijas politikas līdzekļu apgūšanas līmeni pašreizējā plānošanas periodā un kas liek pašiem projektu organizētājiem nest seku smagumu; šajā sakarībā aicina padziļināt vienkāršošanu, kas tika uzsākta kā daļa no Finanšu regulas(1), kas ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra, pārskatīšanas, īpaši pievēršot lielāku uzmanību ex post pārbaudēm un saskaņošanas procedūrām un ieviešot lielāku elastīgumu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā; uzsver, ka maksājumu apropriāciju līmenim ir jāatbilst vismaz iepriekšējām saistībām; turklāt ņemt vērā Augsta līmeņa neatkarīgas ekspertu grupas Eiropas strukturālo un investīciju fondu saņēmējiem paredzētās vienkāršošanas uzraudzībai ieteikumus;

3.  atzīmē, ka katru gadu saglabājas milzīga starpība starp aprēķinātajiem un faktiskajiem maksājumiem no ES budžeta kohēzijas politikai, un aicina Komisiju izstrādāt metodiku, lai plānotu labāku ES budžeta īstenošanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm; uzsver, ka e-kohēzijas sistēmas izveidošana, lai dalībvalstis varētu ievadīt datus par projektu iestrādēm, iepirkuma plāniem ar plānotajiem un faktiskajiem konkursa rīkošanas, līgumu slēgšanas un īstenošanas datumiem, kā arī visus finanšu un grāmatvedības datus, kas saistīti ar rēķiniem, līdzfinansējumu, izmaksu atbilstību utt., būtu svarīgs ieguldījums kohēzijas politikas īstenošanas labākā pārvaldē un uzraudzībā dalībvalstīs, kā arī palīdzētu precīzāk aprēķināt iemaksas no ES budžeta;

4.  uzsver, ka ES finanšu instrumentiem kohēzijas politikā nevajadzētu aizstāt dotācijas un tiešo atbalstu, bet šie instrumenti ir jāuztver kā papildinoši instrumenti, kas paplašina projekta darbības tvērumu, vai jomas, kurās projekti rada ienākumus; šajā sakarībā uzsver, ka ESI fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pārvaldībā tiek izmantotas atšķirīgas pieejas un ka liela mēroga projektos varētu būt izdevīga šo abu fondu sadarbība, taču šādas saiknes nekādā mērā nedrīkst apdraudēt kohēzijas politikas programmu stratēģisko saskaņotību, teritoriālo koncentrāciju un ilgtermiņa izredzes;

5.  mudina iespējami drīzāk iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, lai novērstu kavēšanos nākamā posma plānošanā; uzskata, ka kohēzijas politikas maksimālajiem apjomiem nākošajā plānošanas periodā jāpaliek tādiem pašiem attiecībā uz ES 27 dalībvalstīm, vienlaikus uzlabojot to efektivitāti un vienkāršojot ar tiem saistītās procedūras, lai ES būtu pieejami visi finanšu līdzekļi Līgumos noteikto mērķu un prioritāšu īstenošanai; norāda, ka kohēzijas politika aizsargā ES iedzīvotājus no konkrētām globalizācijas sekām un nodrošina finansiālu palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), atbalsta pētniecības un sadarbības projektus un sekmē dalību cilvēkkapitāla attīstības iniciatīvās un ka tādēļ tai arī turpmāk ir jābūt stiprai, efektīvai un pamanāmai iedzīvotājiem;

6.  uzsver saikni starp pārvaldības kvalitāti un veiksmīgiem publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem, inovāciju un izaugsmi; atzinīgi vērtē Komisijas 7. ziņojuma par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju holistisko pieeju un aicina pilnībā ņemt vērā šos punktus turpmākajā kohēzijas politikas finansēšanā;

7.  uzskata, ka ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijas politikai ir arī turpmāk jāsniedz labums visiem ES reģioniem, īpaši vismazāk attīstītajiem un tālākajiem reģioniem, un ka attīstītākajos reģionos to ir jānovirza šo reģionu perifērām teritorijām, kuras visvairāk skar nabadzība un nespēja piesaistīt attīstību un nodarbinātības iespējam, un kohēzijas politika ir īpaši jānovirza atbalstam infrastruktūrai, lai izbeigtu šādu teritoriju izolāciju;

8.  aicina labāk saskaņot kohēzijas politiku un citus ES politikas virzienus, kuri līdzīgi kā tirdzniecības nolīgumi vājina reģionālās politikas centienus sasniegtu konverģences mērķi ES;

9.  uzsver nepieciešamību turpināt un stiprināt kohēzijas politiku nākamajā daudzgadu finanšu shēmas plānošanas periodā; iebilst pret jebkuriem mēģinājumiem samazināt budžetu vai kropļot reģionālo politiku, kas joprojām ir ES vienīgā nozīmīgākā solidaritātes politika.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Urmas Paet, Pina Picierno, Răzvan Popa, Paul Rübig, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Denanot, Georgios Kyrtsos, Ivana Maletić, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez, Urmas Paet

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

GUE/NGL

Liadh Ní Riada, Younous Omarjee

PPE

Richard Ashworth, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Georgios Kyrtsos, Ivana Maletić, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Patricija Šulin, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský

S&D

Jean-Paul Denanot, Eider Gardiazabal Rubial, Iris Hoffmann, John Howarth, Vladimír Maňka, Pina Picierno, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Jordi Solé, Indrek Tarand

4

-

ECR

Bernd Kölmel

ENF

André Elissen, Marco Zanni

NI

Eleftherios Synadinos

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 286, 30.10.2015., 1. lpp.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (22.3.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas septītais ziņojums

(2017/2279(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Marita Ulvskog

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Savienībā kopš 2013. gada pakāpeniski samazinās bezdarba un jauniešu bezdarba līmenis, bet tas tomēr joprojām ir augstāks par 2008. gada līmeni – attiecīgi 7,3 % un 16,1 % (2017. gada decembrī)(1), ar ievērojamām atšķirībām dalībvalstīs un starp tām, jo īpaši finanšu krīzes visvairāk skartajās ES dalībvalstīs; tā kā reģionālās atšķirības ir sākušas samazināties; tā kā bezdarba līmeņu atšķirība starp dalībvalstīm joprojām ir ievērojama, sākot no 2,4 % Čehijas Republikā un 3,6 % Vācijā līdz 16,3 % Spānijā un 20,9 % Grieķijā saskaņā ar jaunākajiem datiem(2); tā kā slēptā bezdarba (bezdarbnieki, kas vēlas strādāt, bet aktīvi nemeklē darbu) līmenis 2016. gadā bija 18 %;

B.  tā kā dažās dalībvalstīs ilgtermiņa bezdarbs saglabājas virs 50 % no kopējā bezdarba apmēra, bet ES kopumā tas ir 45,6 % un eurozonā — 49,7 %; tā kā bezdarba rādītājs atspoguļo tikai tos indivīdus, kuriem nav darba un kuri pēdējo četru nedēļu laikā ir aktīvi meklējuši darbu, savukārt ilgtermiņa bezdarba rādītājs atspoguļo tikai to ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļu vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kuri ir bijuši bez darba 12 mēnešus vai ilgāk;

C.  tā kā pēdējos četros gados ES ir pieaudzis nodarbinātības līmenis un tagad veido 72,3 %, kas pārsniedz 2008. gada līmeni, bet tomēr joprojām dažās dalībvalstīs ir zemāks par pirmskrīzes līmeni(3); tā kā, lai gan saglabājas ievērojamas vidējā nodarbinātības līmeņa atšķirības starp vairāk un mazāk attīstītiem reģioniem, reģionālās atšķirības ir sākušas samazināties; tā kā nodarbinātības līmenis dažās dalībvalstīs ir krietni zem ES vidējā rādītāja, proti, 58 % Grieķijā, 64 % Horvātijā, 63 % Itālijā un 66 % Spānijā līdz vairāk nekā 75 % Nīderlandē, Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Austrijā un Zviedrijā(4); tā kā nodarbinātība nostrādāto stundu izteiksmē uz vienu nodarbināto salīdzinājumā joprojām ir par 3 % zemāka par pirmskrīzes līmeni ES un par 4 % eurozonā(5); tā kā jaunieši arvien biežāk tiek nodarbināti nestandarta un netipiskos nodarbinātības veidos(6); tā kā nepilna darba laika līgumu ļaunprātīgu izmantošanu būtu jānosoda;

D.  tā kā daudzos mazāk attīstītos reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju ir tuvinājies ES vidējam rādītājam, pateicoties straujākam ražīguma pieaugumam, bet nodarbinātība ir pazeminājies; tā kā vairākās dalībvalstīs mājsaimniecību reālais bruto izmantojamais ienākums (GDHI) uz vienu iedzīvotāju joprojām nav atgriezies pirmskrīzes līmenī; tā kā vairākās dalībvalstīs jau no krīzes sākuma nav izdevies novērst ienākumu nevienlīdzības pieaugumu, bet dažos gadījumos tā ir pat palielinājusies(7); tā kā bezdarba un ienākumu līmeņa atšķirības ES mudina iedzīvotājus pārcelties, lai atrastu labākas iespējas; tā kā nelīdzsvarotās un straujās iedzīvotāju skaita izmaiņas, kas saistās ar intelektuālā darbaspēka emigrācijas jautājumu, rada sarežģījumus galvenokārt ES 13 dalībvalstu lauku reģionos;

E.  tā kā visā ES reģionālajā līmenī acīmredzami samazinās nodarbinātības atšķirības, kam seko IKP uz vienu iedzīvotāju atšķirību samazināšanās;

F.  tā kā dzimumu nodarbinātības atšķirības ES joprojām saglabājas virs 10 procentpunktiem (11,6 % ), jo vīriešu nodarbinātības līmenis ir 76,9 %, bet sieviešu — 65,3 % , un vēl lielāka šī atšķirība ir sievietēm, kas dzimušas trešās valstīs, un romu sievietēm;

G.  tā kā, lai gan nabadzības un sociālās atstumtības risks ES ir samazinājies līdz pirmskrīzes līmenim, tas joprojām ir ļoti augsts, tostarp vairāk attīstītos reģionos, un tas ir tālu no stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības un sociālās atstumtības mērķrādītāja sasniegšanas, tā kā atšķirības turpina pieaugt; tā kā 2015. gadā 118,8 miljoni cilvēku bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam (AROPE), kas ir par 1,7 miljoniem vairāk nekā 2008. gadā, un tālu no stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktā mērķa samazināt AROPE par 20 miljoniem; tā kā 2016. gadā AROPE rādītājs attiecībā uz bērniem (0–17 gadi) bija 26,4 %, kas bija augstāks nekā attiecīgais rādītājs pieaugušajiem (16–64 gadi, 24,2 %), un gandrīz par 10 procentpunktiem augstāks nekā vecāka gadagājuma cilvēkiem (sākot no 65, 18,3 %)(8); tā kā to bērnu skaits, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība Eiropā joprojām ir satraucoši augsts, 2016. gadā sasniedzot 24,8 miljonus(9); tā kā visas ES dalībvalstis ir parakstījušas ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp mērķi „izskaust nabadzību visos tās veidos visā pasaulē”;

H.  tā kā kohēzijas politikas galvenais mērķis ir ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana, samazinot reģionālās atšķirības dalībvalstīs un starp tām, uzlabojot ES pilsoņu labklājību un sniedzot tiem vienlīdzīgas iespējas, neatkarīgi no viņu dzīves vietas; tā kā kohēzijas politikai ir bijusi svarīga nozīme pēdējo gadu ekonomikas un sociālās krīzes ietekmes apkarošanā, sniedzot tik ļoti vajadzīgās iespējas publiskajām investīcijām; tā kā pašreizējā finanšu perioda laikā tiek paredzēts, ka kohēzijas politika palīdzēs atbalstīt 1,1 miljonu MVU, 7,4 miljoniem cilvēku atrast darbu, 8,9 miljoniem cilvēku iegūt jaunas kvalifikācijas, investēt EUR 16 miljardus digitālajā ekonomikā un veikt stabilas investīcijas sociālajā infrastruktūrā;

I.  tā kā pieaug infrareģionālās atšķirības, tostarp pārticīgākos reģionos, kuros ir nabadzīgākas daļas; tā kā pārticīgākie reģioni ļauj virzīties par labu izaugsmei;

J.  tā kā Komisijai un dalībvalstīm ir jāparāda stingrāka apņēmība piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD)175. un 174. pantu,

1.  uzsver, ka kohēzijas politika ir pamats, lai uzlabotu augšupēju sociālo konverģenci un kopēju pārticību ES, un jākoncentrē uz galvenajiem sociālajiem problēmjautājumiem, piemēram, dzīves apstākļiem, bezdarbu, nestabilitāti, nabadzību, atstumtību, diskrimināciju, migrāciju un klimata pārmaiņām; uzskata, ka kohēzijas politikai kā šo mērķu galvenajai Savienības publisko investīciju politikai būtu jāsaglabā vismaz līdzvērtīgs budžeta finansējums arī nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS);

2.  uzsver, ka ir būtiski palielināt Eiropas Sociālo fondu (ESF), kas ir galvenais ES instruments sociālajai kohēzijai un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, tostarp darba ņēmēju integrācijai un reintegrācijai darba tirgū, kā arī lai atbalstītu pasākumus attiecībā uz sociālo iekļaušanu, apkarotu nabadzību un nevienlīdzību un radītu vienlīdzīgas iespējas, taču finansējums cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību būtu jāsaglabā 20 % līmenī; pauž pārliecību, ka priekšlikums par ESF apvienošanu vienā sociālo ieguldījumu fondā apdraudētu integritāti attiecībā uz kohēzijas politiku, kuras sociālās kohēzijas mērķis, kas noteikts Līgumos, galvenokārt tiek sasniegts, izmantojot ESF finansējumu; tāpēc uzsver, ka ESF arī turpmāk ir jābūt kohēzijas politikas neatņemamai daļai, lai nodrošinātu, ka ES atjaunināto sociālās Eiropas mērķi, var īstenot uz vietas;

3.  uzskata, ka ES reģionālais sociālā progresa indekss būtu jānovērtē kā vēl viens rādītājs, kas var papildināt IKP rādītāju, ņemot vērā, ka IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju neatbilst tāda paša apjoma nodarbinātības pieaugumam visos reģionos, un pats par sevi nav pietiekams, lai izmērītu jaunu nevienlīdzību starp reģioniem, un ka ekonomikas izaugsme neietekmē konkrētus sociālā progresa faktorus un iekļaušanu; aicina Komisiju ņemt vērā arī jaunu sociālo kritēriju izmantošanu, nosakot ES finansējuma piešķiršanu tematiskajiem mērķiem ar sociālo dimensiju, un labāk integrēt kohēzijas politiku jomās, kas patlaban izraudzītas ES rīcībai; uzskata, ka sociālos rādītājus varētu izmantot kā ex post novērtējuma instrumentu ES finansējuma panākumu novērtēšanai labāku sociālo rezultātu sasniegšanā;

4.  atgādina, ka publiskās investīcijas ES joprojām ir zemākas par pirmskrīzes līmeni un reģioniem un dalībvalstīm ir vajadzīgs lielāks atbalsts, lai risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas; pauž pārliecību, ka, ņemot vērā sociālo atšķirību palielināšanos visā ES, sociālo ieguldījumu pieejai ir jābūt saskaņotas politikas sistēmas centrā, kas ES pārvaldības satvaru un budžetu saskaņo ar sociālo ieguldījumu nepieciešamību; uzsver, ka šie investīciju veidi, kuriem ir ilgtermiņa atdeve, ir būtiski svarīgi ES reģionu turpmākai konkurētspējai;

5.  norāda uz 7. kohēzijas ziņojumā sniegtajiem datiem, kas parāda sociālās situācijas vispārējas uzlabošanās pazīmes, bet arī to, ka starp dalībvalstīm saglabājas sociālās atšķirības, kuras pastiprināja ekonomiskās krīzes kaitīgā ietekme un taupības pasākumu gadi; ar bažām norāda, ka, neraugoties uz pozitīvajām pazīmēm, nabadzības risks vai sociālā atstumtība joprojām ir svarīga problēma un kopā ar nevienlīdzības palielināšanos daudzās dalībvalstīs ir viens no sociālās kohēzijas galvenajiem uzdevumiem;

6.  uzskata, ka saistošas kohēzijas politikas plānošana ar kvantitatīvi nosakāmiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķrādītājiem, piemēram, nabadzības samazināšana, bija viens no galvenajiem 2014.–2020. gada plānošanas perioda sasniegumiem; pauž pārliecību, ka ieguldījumam ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā ES vajadzētu būt galvenajam Eiropas stratēģijas mērķim pēc 2020. gada, pamatojoties uz pieņemtajiem starptautiskajiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

7.  atkārtoti uzsver nepieciešamību stiprināt ES budžetu, pamatojoties uz valstu iemaksām, kurās ņemti vērā nacionālie kopienākumi, lai veicinātu publiskos ieguldījumus nolūkā atbalstīt valstu ražošanas nozares un palīdzētu samazināt dažādās strukturālās atkarības, veicinātu nodarbinātību, kurā tiek ievērotas tiesības, un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, un lai pilnībā izmantotu dalībvalstu potenciālu pasaules mērogā;

8.  norāda, ka dažas no Eiropas vissvarīgākajām nodarbinātības un sociālajām nelīdzsvarotībām un sociālajām atšķirībām, piemēram, darba tirgus segmentācija, darba samaksas atšķirības un bērnu nabadzība, nav novērstas, bet ir pastiprinājušās, liecinot par to, ka publiskā politika valsts līmenī un Eiropas mehānismi nav pietiekami, lai veidotu stiprāku sociālo kohēziju un taisnīgāku Eiropas darba tirgu; uzsver, ka ir vajadzīga spēcīgāka un visaptverošāka ES politika, papildinātu dalībvalstu veiktos centienus; uzsver, ka fiskālā elastība ir būtiska, lai atbalstītu sociālos ieguldījumus sociālajās tiesībās, kā arī visu Eiropas sociālo tiesību pīlārā iekļauto principu efektīvai integrēšanai visos tās posmos;

9.  uzsver, ka ekonomiskajā attīstībā un visu reģionu kohēzijā svarīga ir ģimenes dzīves un karjeras saderība;

10.  pauž nožēlu par 2014.–2020. gada programmu gauso īstenošanu, līdz 2017. gada jūlijam piešķirot tikai 39 % no kopējā finansējuma(10); uzskata, ka ir nepieciešama ātrāka īstenošana, raitāka pāreja starp plānošanas periodiem, skaidrāki mērķi, robežvērtības un rezultātu radītāji, patiesa vienkāršošana un kapacitātes palielināšana;

11.  šajā sakarībā ņem vērā ieteikumus Komisijas pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni(11), ka saskaņotību varētu uzlabot, izmantojot vienotu noteikumu kopumu kohēzijas politikai un citiem finansēšanas instrumentiem, kas ietver programmas vai viena veida projektus, lai nodrošinātu stingrāku papildināmību starp kohēzijas politiku un inovāciju, un infrastruktūras izdevumiem un vienkāršošanu finansējuma saņēmējiem; uzskata, ka jaunajā DFS periodā efektīvākai un elastīgai finansējuma īstenošanai būs izšķiroša nozīme;

12.  uzskata, ka ir jāiesaista reģionālās iestādes un izmaiņas kohēzijas politikas sociālā progresa rādītajos ir jāveic pirms sociālo finansējumu var piesaistīt politikas prioritātēm, par kurām dalībvalstis vienojās Eiropas pusgadā; uzsver, ka valstu ziņojumi un konkrētām valstīm domāti ieteikumi nevar kļūt par vienīgajiem atsauces dokumentiem ES ieguldījumu, īpaši sociālo ieguldījumu, plānošanai uz vietas;

13.  aicina Komisiju ieviest politiku, kas paredzēta, lai cīnītos pret demogrāfisko lejupslīdi un iedzīvotāju izkliedētību; uzsver, ka vienai no kohēzijas politikas prioritātēm ir jābūt uzmanības pievēršanai tiem reģioniem, kuros vērojama demogrāfiskā lejupslīde; tāpēc aicina veikt stratēģiskas investīcijas šajos reģionos, jo īpaši platjoslas piekļuvei, lai šos reģionus padarītu konkurētspējīgākus, uzlabojot nozari un teritoriālo struktūru;

14.  atgādina, ka kohēzijas programmu pārvaldībā un kontrolē ir jādominē proporcionalitātes principam; aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespēju izmantot tiešsaistes pieteikšanās sistēmu, kas labāk veicinātu administratīvu procedūru racionalizēšanu projektu vadītājiem;

15.  uzsver, ka no daudzajiem uzdevumiem, ar kuriem nākamajos gados saskarsies Eiropas reģioni, sociālā iekļaušana, nabadzība un bezdarbs, kā arī pieaugošā nevienlīdzība gan starp reģioniem, gan tajos, kā arī iedzīvotāju vidū ir īpaši svarīgi kohēzijas politikai; atgādina, ka nevienlīdzība apdraud Eiropas projekta nākotni, mazina tā leģitimitāti un var iedragāt ticību ES kā sociālā progresa virzītājspēkam un ka nevienlīdzības mazināšanai jābūt vienai no galvenajām ES prioritātēm, kā to nesen norādīja Parlaments; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot politikas koordinācijas procesu valsts līmenī, lai labāk uzraudzītu, novērstu un koriģētu nelabvēlīgas tendences, kas varētu palielināt nevienlīdzību un vājināt sociālo kohēziju vai negatīvi ietekmēt sociālo taisnīgumu, un vajadzības gadījumā ieviest preventīvus un korektīvus pasākumus; uzsver, ka, lai efektīvi risinātu sociālās problēmas, piemēram, apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību kopienās, ir nepieciešams piemērot augšupēju pieeju, jo šie jautājumi prasa individuāli pielāgotu atbildi un aktīvu iesaistīšanos tieši skartās valdības līmenī;

16.  uzskata, ka Savienības fondu darbvietu radīšanas potenciāls joprojām ir nepietiekami izmantots un tāpēc būtu vairāk jāpastiprina, izmantojot efektīvāku un rezultātos balstītu politikas veidošanu un īstenošanu, ko atbalsta efektīva tehniskā palīdzība, un galvenā uzmanība jāpievērš uz nākotni orientētām nozarēm, kurām ir skaidrs kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciāls, jo īpaši zaļajā un aprites ekonomikā, aprūpes nozarē un digitālajā nozarē; turklāt uzskata, ka būtu jāatvieglo finansējuma pieejamība visiem saņēmējiem, jo īpaši sociālās ekonomikas dalībniekiem, MVU, NVO, mazākām pašvaldībām un pašnodarbinātām personām;

17.  aicina dalībvalstis vairāk ieguldīt prasmēs, kas uzlabo ekonomikas izaugsmi, sašaurinot prasmju trūkumu un samazinot bērnu nabadzību un sociālo atstumtību; aicina dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību lauku reģioniem, kuri nav saņēmuši pietiekamu ieguvumu no ekonomikas izaugsmes;

18.  aicina dalībvalstis, jo īpaši tās, kam ir zems ražīguma līmenis, uzsākt vai turpināt īstenot strukturālās reformas, lai uzlabotu konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi un prasmju potenciālu;

19.  uzstāj, ka pārredzams publiskais iepirkums ir svarīgs, lai veicinātu attīstību un godīgu konkurenci; uzskata, ka publiskais iepirkums ir labākais veids, kā nodrošināt investīcijas, kurām ir labvēlīga sociālā un vidiskā ietekme;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt piekļuvi kvalitatīvākai un iekļaujošai valsts izglītībai un apmācībai, tostarp terciārajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA), uz darbu balstītām mācībām un prasmju, īpaši digitālo prasmju, iegūšanai un atjaunināšanai, kā arī piekļuvi kvalitatīvai, ilgstošai un iekļaujošai nodarbinātībai, jo īpaši jauniešu, mazprasmīgu un vecāka gadagājuma personu vidū; šajā sakarā uzsver jaunās Prasmju programmas Eiropai un jo īpaši tās Prasmju pilnveides ceļu svarīgo nozīmi; norāda, ka ESF ietvaros finansētās apmācības programmas būtu jāpielāgo darba ņēmēju un bezdarbnieku vajadzībām, vienlaikus ņemot vērā darba tirgus iespējas;

21.  atkārtoti pauž bažas par pieaugošo nepietiekamas nodarbinātības tendenci un slēpto bezdarbu, hroniska rakstura ilgtermiņa bezdarbu un jauniešu bezdarba līmeni un ilgtermiņa bezdarbu; atgādina, cik svarīgi ir investēt plānos, kuru prioritāte ir ilgtermiņa bezdarba samazināšana, apvienojot profesionālo izglītību ar individuālām konsultācijām;

22.  aicina pastiprināt budžeta pozīcijas, kuras veicina efektīvus risinājumus bēgļu un migrantu uzņemšanai un sociālajai iekļaušanai;

23.  uzsver, ka sociālā un fiskālā konverģence sniedz ieguldījumu kohēzijas mērķa sasniegšanā un ka atšķirīgas prakses šajā jomā var izraisīt turpmākas problēmas teritorijām, kuras ir visneaizsargātākās pret globalizāciju;

24.  uzsver, ka ir nepieciešams saglabāt skolas un izglītības iestādes tuvu cilvēku dzīves vietai, un prasa īstenot valsts mēroga politiku to saglabāšanai, ja iespējams, ar Eiropas strukturālo fondu atbalstu;

25.  uzskata, ka ES fondiem ir jāievēro ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) un būtu jāturpina veicināt deinstitucionalizāciju.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

6

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Lampros Fountoulis, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Miroslavs Mitrofanovs, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Dennis Radtke, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Renate Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Amjad Bashir, Lynn Boylan, Tania González Peñas, Sergio Gutiérrez Prieto, Paloma López Bermejo, Ivari Padar, Sven Schulze, Jasenko Selimovic, Tom Vandenkendelaere, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jytte Guteland

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Yana Toom, Renate Weber

EFDD

Laura Agea

PPE

Georges Bach, David Casa, Danuta Jazłowiecka, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Dennis Radtke, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Sven Schulze, Romana Tomc, Tom Vandenkendelaere

S&D

Maria Arena, Guillaume Balas, Brando Benifei, Michael Detjen, Jytte Guteland, Sergio Gutiérrez Prieto, Agnes Jongerius, Ivari Padar, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Jean Lambert, Miroslavs Mitrofanovs

NI

Lampros Fountoulis

6

-

PPE

Jeroen Lenaers

GUE/NGL

Lynn Boylan, Tania González Peñas, Paloma López Bermejo

ENF

Dominique Martin, Joëlle Mélin

5

0

PPE

Ádám Kósa

ECR

Amjad Bashir, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Ulrike Trebesius

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/8631691/3-31012018-BP-EN.pdf/bdc1dbf2-6511-4dc5-ac90-dbadee96f5fb

(2)

http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/8701418/3-01032018-AP-EN/37be1dc2-3905-4b39-9ef6-adcea3cc347a

(3)

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=9051&furtherNews=yes, 14. grafiks, 21. lpp.

(4)

Dati saskaņā ar nodarbinātības un sociālo procesu Eiropā ceturkšņa pārskatu 2018. gada februārī.

(5)

Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts, 2018., 1.1. iedaļa.

(6)

Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts, 2018., 3.2.1. iedaļa.

(7)

Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts, 2018., 3.4.1. iedaļa.

(8)

Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts, 2018., 1.2. iedaļa.

(9)

http://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-eurostat-news/-/EDN-20171120-1

(10)

Eiropas Komisijas 7. ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, 175. lpp.

(11)

https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/reflection-paper-eu-finances_en.pdf, 24. lpp.


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (20.3.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas septītais ziņojums

(2017/2279(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Mircea Diaconu

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju – rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka kultūrai, izglītībai, jaunatnei un sporta spēlēm ir izšķirīga loma sociālās kohēzijas veicināšanā un ES nākotnes veidošanā, īpaši, lai izveidotu tādu iedzīvotāju kopienu, kurus, neraugoties uz dažādību, vieno solidaritātes saites un kuriem ir milzīgs potenciāls, cita starpā saistībā ar Eiropas pievienotās vērtības un ekonomiskās labklājības radīšanu visos ES reģionos, īpaši saskaņā ar kohēzijas politiku;

2.  atgādina, cik svarīga ir kultūra un kultūras mantojums, arī saistībā ar pilsētu un reģionu ekonomisko labklājību; tādēļ aicina dalībvalstis pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi aizsargātu materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu un izmantotu pieejamos kohēzijas politikas līdzekļus šajā nolūkā; iesaka uzskatīt kultūras mantojumu par horizontālu prioritāte visiem kohēzijas politikas pīlāriem nākamās paaudzes programmās un ņemt vērā 2018. gada Eiropas kultūras mantojuma gada laikā sniegtos ieteikumus;

3.  uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas personām, kuras fiziski vai ģeogrāfiski atrodas nelabvēlīgā situācijā, lai panāktu, ka viņiem ir vienlīdzīga pieeja gan kultūrai, gan izglītībai;

4.  uzsver, ka ieguldījumi kultūrā, izglītībā, jauniešos un sportā ievērojami uzlabo sociālo kohēziju ES, īpaši sekmējot Eiropas iedzīvotāju sociālo integrāciju;

5.  atzīst, ka ir svarīgi aizsargāt dabas un kultūras mantojumu un izmantot tā potenciālu kā ekonomikas virzītājspēku;

6.  pauž nožēlu, ka Komisijas 7. ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju nenorāda uz ieguldījumiem kultūrā un nesniedz kvantitatīvu vai kvalitatīvu atsauci uz katras nozares kultūras projektiem, kuros 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda tika ieguldīti vismaz EUR 11 miljardi kohēzijas politikas līdzekļu;

7.  atzīmē, ka ES kohēzijas un lauku attīstības politikas virzieni var būt noderīgi, sekmējot kultūras mantojuma atjaunošanu, atbalstu kultūras un radošajām nozarēm (KRN) un finansējot kultūras speciālistu spēju veidošanu;

8.  uzsver to, cik nozīmīga ir vienlīdzīga piekļuve izglītībai, apmācībai un kultūras pasākumiem, lai nodrošinātu patiesu konverģenci un mazinātu atšķirības un sociālekonomisko nevienlīdzību starp Eiropas reģioniem;

9.  mudina Komisiju arī turpmāk ieguldīt kultūrā, izglītībā, jaunatnē un sportā un izmantot divu iepriekšējo programmu paaudžu (2007–2013; 2014–2020) pozitīvos rezultātus;

10.  aicina nākamajā plānošanas periodā radīt iespējas kultūras, izglītības, jaunatnes un sporta finansēšanai, izmantojot īpaši izraudzītus tematiskos mērķus Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu ieguldījumiem;

11.  uzsver, ka kultūras un radošajām nozarēm ir liels potenciāls jauniešu nodarbinātības veicināšanā; uzsver, ka turpmāka KRN veicināšana un investīcijas tajās var būtiski palielināt investīcijas, izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību; tādēļ aicina Komisiju apsvērt visu KRN, tostarp NVO un mazo apvienību, piedāvātās unikālās iespējas;

12.  aicina Komisiju nākamā plānošanas perioda prioritāro un stratēģisko mērķu vidū iekļaut kultūru un izglītību kā reģionālās attīstības politikas svarīgas jomas un horizontālu aspektu;

13.  aicina dalībvalstis kohēzijas politikas jomā izstrādāt ilgtermiņa un ilgtspējīgas kultūras, izglītības, jaunatnes un sporta stratēģijas, kuras varētu kalpot par pamatu stratēģiskām investīcijām 2021.–2027. programmēšanas laikposmam;

14.  norāda, ka atlasītajiem projektiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem, un aicina Komisiju pilnībā izmantot potenciālo sinerģiju starp ESI fondiem, Eiropas Investīciju bankas pieejamajiem finanšu instrumentiem (Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI)) un citām ES programmām, kuras paredzētas 2014.–2020. plānošanas periodā, īpaši Erasmus+ un programmu “Radošā Eiropa”, kuras varētu nodrošināt pilnīgāku informāciju visas ES mērogā un panākt stingrāku īstenošanu dalībvalstīs un to reģionos; uzsver, ka dotāciju mērķim ir jābūt ne tikai infrastruktūras attīstībai, bet arī tā dēvēto kultūras klasteru izveidei, kuros apvienotu vairākas saistītas jomas, piemēram, kultūras mantojumu, KRN, apmācības programmas, kultūras tūrismu, kā arī vietējo mākslu un amatniecību;

15.  aicina nākamajā plānošanas periodā veikt pasākumus, lai noteiktu īpašus pasākumus un paredzētu resursus tādai materiālai infrastruktūrai kā inkubatoriem, digitālajai infrastruktūrai (piemēram, platjoslas internetam) un nemateriālajai infrastruktūrai izglītības, kultūras un pētniecības iestādēm;

16.  uzskata, ka kohēzijas politikas ieguldījumiem kultūrā un izglītībā laikposmam pēc 2020. gada jābūt efektīvākiem un lietderīgākiem īstenoto projektu daudzuma un kvalitātes ziņā;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt uz zināšanām balstītas partnerības starp universitātēm, izglītības, profesionālajām un pētniecības struktūrām un kultūras institūtiem, lai apmierinātu pieaugošo vajadzību pēc jaunām prasmēm un pārkvalifikācijas KRN;

18.  prasa Komisijai pārskatītajā Kopīgo noteikumu regulā iekļaut kvalitātes rādītājus ar kultūru saistītiem ieguldījumiem, kā Parlaments to pieprasīja 2015. gada 8. septembra rezolūcijā par virzību uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam;

19.  atgādina par KRN nozīmi un atkārto savu aicinājumu Komisijai noteikt KRN par horizontālu prioritāti; uzsver, ka reģioniem ir pierādītas spējas attīstīt klasterus un pārrobežu sadarbību šajā jomā, un norāda uz pārdomātas specializācijas pozitīvo ietekmi KRN, kas līdz šim ir parādījuši ievērojamus rezultātus; prasa Komisijai un dalībvalstīm saglabāt un stiprināt šīs jomas politiku un efektīvi izmantot ES programmās un ESI fondos pieejamo finansējumu;

20.  aicina paplašināt vidēja termiņa un ilgtermiņa projektu teorētisko un praktisko darbības jomu kultūras, audiovizuālajā un radošajā sfērā, paredzot noteikumu par ESI fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) apvienotu izmantošanu;

21.  aicina kohēzijas politikas pasākumos pievērst lielāku uzmanību ieguldījumiem kultūras un izglītības nozarēs, īpaši pilsētu un nomaļās teritorijās, izmantojot pārkvalificēšanas un iekļaušanas instrumentus;

22.  aicina Komisiju izmantot ERAF spējas atbalstīt sporta infrastruktūras attīstību un sekmēt ilgtspējīgus sporta un brīvdabas pasākumus kā instrumentu reģionālajai un lauku attīstībai, kā arī izmantot Eiropas Sociālā fonda iespējas stiprināt sporta darbinieku prasmes un nodarbināmību;

23.  mudina dalībvalstis daļu no kohēzijas politikas finansējuma novirzīt kvalitatīviem kultūras un izglītības projektiem, kuri, kaut gan ir pelnījuši finansējumu, nesaņem ES atbalstu finanšu resursu trūkuma dēļ;

24.  aicina dalībvalstis atbalstīt integrētos teritoriālos kultūras projektus, piemēram, kultūras maršrutus, kas sekmē kvalitatīvu teritoriālo attīstību un publiskā un privātā sektora partnerības kultūras tūrisma jomā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Rupert Matthews, Morten Messerschmidt, Luigi Morgano, John Procter, Yana Toom, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Gentile, Liliana Rodrigues, Algirdas Saudargas

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth, Luděk Niedermayer

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Mircea Diaconu, María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

EFDD

Isabella Adinolfi

ENF

Dominique Bilde

GUE/NGL

Nikolaos Chountis, Curzio Maltese

PPE

Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Luděk Niedermayer, Algirdas Saudargas, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Elena Gentile, John Howarth, Petra Kammerevert, Luigi Morgano, Liliana Rodrigues, Krystyna Łybacka

0

-

4

0

ECR

Rupert Matthews, Morten Messerschmidt, John Procter

Verts/ALE

Jill Evans

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Rosa D’Amato, Raymond Finch, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Paul Nuttall, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Elena Gentile, Elsi Katainen, Ivana Maletić, Tonino Picula, Bronis Ropė, Davor Škrlec, Damiano Zoffoli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ricardo Serrão Santos


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

GUE/NGL

Martina Michels, Younous Omarjee, Ángela Vallina

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Daniel Buda, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller

S&D

Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Elena Gentile, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Ricardo Serrão Santos, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Davor Škrlec

4

-

EFDD

Raymond Finch, Paul Nuttall

ENF

Steeve Briois

NI

Konstantinos Papadakis

1

0

EFDD

Rosa D'Amato

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. aprīlisJuridisks paziņojums