Procedūra : 2017/2190(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0139/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0139/2018

Debates :

PV 02/05/2018 - 21
CRE 02/05/2018 - 21

Balsojumi :

PV 03/05/2018 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0198

ZIŅOJUMS     
PDF 793kWORD 77k
6.4.2018
PE 612.207v02-00 A8-0139/2018

par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli

(2017/2190(INI))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Marco Valli

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli

(2017/2190(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2016. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā EIB 2016. gada finanšu pārskatu un 2016. gada statistikas ziņojumu,

–  ņemot vērā 2016. gada ziņojumu par ilgtspējību, 2016. gada ziņojumu par 3 pīlāru izvērtējumu ES iekšienē veiktajām EIB operācijām un 2016. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas ārpus ES gūtajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2016. gadu,

–  ņemot vērā EIB grupas 2016. gada ziņojumu par krāpšanas apkarošanas darbībām,

–  ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2016. gadā un 2016. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

–  ņemot vērā EIB galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora biroja 2016. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā EIB grupas darbības plānus 2015.–2017. gadam un 2016.–2018. gadam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, LESD Protokolu Nr. 5 par EIB statūtiem un LESD Protokolu Nr. 28 par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

–  ņemot vērā LESD Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

–  ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2012. gada pārskats(1), 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2013. gada pārskats(2), 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats(3) un 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par 2015. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam(5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta investīciju projektus ārpus Savienības(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija paziņojumu “Sadarbība nodarbinātībai un izaugsmei — valstu attīstību veicinošo banku (VAVB) loma Investīciju plāna Eiropai atbalstīšanā” (COM(2015)0361),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai“ (COM(2016)0359),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 14. septembra darba dokumentu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597), (SWD(2016)0297 un SWD(2016)0298),

–  ņemot vērā EIB 2016. gada septembrī sagatavoto operāciju novērtējumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbību,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2016 par priekšlikumu regulai, ar ko pagarina termiņu un paplašina ESIF,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”,

–  ņemot vērā Ernst & Young 2016. gada 8. novembrī veikto ad hoc revīziju par Regulas (ES) 2015/1017 (“ESIF regula”) piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 16. jūnija ziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda galvojuma fonda pārvaldību 2016. gadā (COM(2017)0326) un (SWD(2017)0235),

–  ņemot vērā 2016. gada septembra trīspusējo nolīgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda 2016. gada 22. jūlija vēstuli Eiropas Investīciju bankas prezidentam,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0139/2018),

A.  tā kā EIB ir ES banka, kā noteikts LESD 308. un 309. pantā, un ir pasaulē lielākā daudzpusējā banka un lielākais publiskais aizdevējs, kas darbojas starptautiskajos kapitāla tirgos;

B.  tā kā EIB ir Līgumā noteikts pienākums veicināt ES integrāciju, ekonomisko un sociālo kohēziju un reģionālo attīstību ar speciāliem investīciju instrumentiem, piemēram, aizdevumiem, vērtspapīriem, garantijām, riska dalīšanas mehānismiem un konsultēšanas pakalpojumiem;

C.  tā kā pieaug ar ilgtspēju saistīto uzdevumu skaits, jo īpaši sakarā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas jātransponē vairākos EIB sasniedzamajos rezultātos;

D.  tā kā EIB ir svarīga loma aizvien lielāka skaita tādu finanšu instrumentu īstenošanā, kuri spēj radīt sviras efektu attiecībā uz ES budžeta līdzekļiem;

E.  tā kā investīcijām inovācijā un prasmēs ir izšķirīga nozīme Eiropas zināšanu ekonomikas attīstīšanā un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

F.  tā kā veicināt līdzsvarotu un noturīgu iekšējā tirgus attīstību, finansējot projektus mazāk attīstītiem reģioniem un projektus, kurus dalībvalstis atsevišķi nevar pilnībā finansēt, ir EIB galvenais uzdevums saskaņā ar LESD 309. pantu;

G.  tā kā modernai un ilgtspējīgai infrastruktūrai ir būtiska loma klimata pārmaiņu apkarošanā un iekšējo tirgu un Eiropas tautsaimniecību savienošanā; tā kā visām saistītajām EIB investīcijām būtu jānodrošina, ka Eiropas Savienībā ir ilgtspējīga, efektīva, videi labvēlīga un labi integrēta infrastruktūra, kas tai vajadzīga, lai izveidotu gudru Eiropu un atbalstītu patiesi ilgtspējīgu un iekļaujošu ilgtermiņa izaugsmi;

H.  tā kā EIB ir atsauces banka, kuras mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu un inovatīvu uzņēmumu izaugsmi;

I.  tā kā ar EIB aizdevumiem klimata politikas jomā būtu jāatbalsta pāreja uz bezoglekļa, videi labvēlīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku, proti, īstenojot projektus, kas veicina dabas resursu efektīvu izmantošanu, atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti;

J.   tā kā Investīciju plānu Eiropai veido trīs pīlāri — mobilizēt finansējumu investīcijām, nodrošināt investīciju nonākšanu reālajā ekonomikā un uzlabot investīciju vidi Savienībā;

K.  tā kā EIB investīcijām ne vien vajadzētu būt rentablām operācijām, bet arī būtu jāatbilst ilgtspējas kritērijiem un pārvaldības standartiem, ievērojot Līguma prasību darboties Savienības interesēs bez mērķa gūt peļņu;

L.  tā kā EIB izstrādāto pārredzamības politiku apgrūtina EIB divējādais raksturs, proti, tā ir gan publiska iestāde — ES banka —, gan komercbanka, kas pārvalda un glabā informāciju par EIB klientiem;

M.  tā kā EIB būtu jāsaglabā AAA reitings, kas ir būtiska vērtība tās darījumdarbības modelī, kurš paredz finansējuma piesaisti un aizdevumu izsniegšanu ar pievilcīgām likmēm, kā arī drošu aktīvu portfeļus;

N.  tā kā, lai gan EIB pēc savas būtības dažreiz ir jāsadarbojas ar privātiem uz peļņu vērstiem uzņēmumiem, tās galvenā loma ir ES pilsoņu intereses izvirzīt augstāk nekā jebkura privāta uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai korporācijas intereses,

Finansiāli ilgtspējīgu darbību veicināšana nolūkā panākt EIB investīciju stabilu ilgtermiņa ietekmi

1.  norāda, ka EIB grupas kopējais nodrošinātais finansējums 2016. gadā bija EUR 83,8 miljardi, šajā gadā piesaistot EUR 280 miljardus kopējo investīciju;

2.  pieņem zināšanai EIB 2016. gada pārskatu kopumu, kur izklāstītas dažādas investīciju darbības un to gaidāmā ietekme; atkārtoti prasa EIB nākt klajā ar vispusīgāku, detalizētāku un saskaņotāku gada darbības pārskatu un būtiski uzlabot informācijas izklāstu, iekļaujot konkrētajā gadā apstiprināto, parakstīto un izmaksāto investīciju detalizētu un uzticamu sadalījumu un izmantotos finansējuma avotus (pašu resursi, ESIF, ES centralizēti pārvaldītas programmas utt.), kā arī šādu informāciju par labuma guvējiem (dalībvalstīm, publisko vai privāto sektoru, starpniekiem vai tiešajiem saņēmējiem), atbalstītajām nozarēm un ex post novērtējumu rezultātiem;

3.  aicina EIB turpināt centienus šajā virzienā, sniedzot politikas veidotājiem pilnīgu un izsmeļošu informāciju par konkrētu panākto ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi un tās operāciju pievienoto vērtību un sasniegtajiem rezultātiem dalībvalstīs un ārpus ES — attiecīgi 3 pīlāru izvērtējuma (3PA) un rezultātu mērīšanas (ReM) ziņojumu veidā; uzsver, ka ir svarīgi par katru projektu veikt neatkarīgu ex ante un ex post novērtējumu; aicina EIB tās ziņojumos par investīciju ietekmi sniegt detalizētus transnacionālas pievienotās vērtības piemērus, kā arī nozaru un starpnozaru panākumu galvenos rādītājus; aicina EIB pārsūtīt Parlamentam ex post novērtējumu rezultātus;

4.  atgādina, ka darbībām, kas saņem EIB atbalstu, ir jāatbilst bankas pamatuzdevumam saskaņā ar LESD, stratēģijā “Eiropa 2020” izklāstītajiem ES politikas mērķu principiem un COP21 nolīgumam; tāpēc uzsver, ka EIB pamatuzdevums ir atdzīvināt Eiropas ekonomiku, lai stimulētu kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstītu gudru, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi Savienībā, kā arī lielāku kohēziju, kas vajadzīga, lai mazinātu pieaugošo nevienlīdzību gan dalībvalstu iekšienē, gan starp tām; šajā sakarā cer, ka ir iespējams panākt aizvien ciešāku sadarbību starp EIB, Komisiju un dalībvalstīm, lai uzlabotu plānošanu un mērķu izvirzīšanu, kā rezultātā tiek mainītas finansējuma mērķu prioritātes;

5.  uzsver to, ka, ņemot vērā to ietekmi un svarīgumu gan vietējai, gan valstu ekonomikai, investīcijas MVU, jaunuzņēmumos, pētniecībā, inovācijā, digitālajā ekonomikā un energoefektivitātē ir vissvarīgākais faktors ES ekonomikas atveseļošanas virzīšanai un kvalitatīvu darbvietu izveides veicināšanai;

6.  norāda, ka ir atkārtoti nepieciešams, lai EIB veicinātu ieilgušā investīciju trūkuma mazināšanu, pamatojoties uz drošiem ekonomiskiem kritērijiem; uzsver, ka finansēto projektu novērtējumā būtu jāņem vērā arī ārējā ietekme sociālajā, ekonomikas un vides jomā (gan pozitīva, gan negatīva), jo īpaši attiecībā uz to, kā šie projekti ietekmē vietējās kopienas, lai saprastu, kādu reālu pievienoto vērtību saņem ES iedzīvotāji;

7.  uzskata, ka investīciju projektu apstiprināšanā būtu jāpamatojas uz drošu, neatkarīgu analīzi, novērtējot finansiālo ilgtspēju un ar projektiem saistītos riskus, lai novērstu zaudējumu sabiedriskošanas un peļņas privatizēšanas risku, kad iesaistīti publiskie resursi; uzsver, ka publiskās subsīdijas būtu jāplāno nodrošināt tikai vispārēju interešu uzdevumu veikšanai un gadījumos, kad tirgus nespēj nodrošināt nepieciešamos publiskās politikas rezultātus;

8.  atkārtoti norāda uz Parlamenta rūpēm par to, lai tiktu definēta līdzsvarota stratēģija ar projektu un investīciju dinamisku, taisnīgu un pārredzamu ģeogrāfisko sadalījumu starp ES dalībvalstīm, ņemot vērā, ka īpaša uzmanība jāpievērš mazāk attīstītām valstīm un reģioniem; norāda, ka 70 % no EIB kopējā aizdevumu apjoma 2016. gadā (EUR 46,8 miljardi) koncentrējas sešās dalībvalstīs, kas liecina par to, ka ne visas dalībvalstis vai reģioni spēj vienādā mērā izmantot investīciju iespējas;

9.  pauž atbalstu EIB četriem sabiedriskās politikas mērķiem un diviem horizontālajiem uzdevumiem, kas caurvij minētos mērķus (proti, ekonomiskā un sociālā kohēzija un klimata politika), aptverot daudzus jautājumus, sākot no reģionu attīstības līmeņu atšķirības mazināšanas, lai palīdzētu vājāko reģionu pievilcības uzlabošanā, līdz labvēlīgu apstākļu radīšanai nolūkā veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; tomēr atkārtoti aicina EIB atjaunot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju kā primāri svarīgu publiskās politikas mērķi.

10.  aicina EIB liela mēroga infrastruktūras projektu gadījumā ņemt vērā visus riskus, kas varētu ietekmēt vidi, un prioritāri finansēt tos projektus, kuriem ir pierādīta reāla pievienotā vērtība attiecībā uz vidi, ekonomiku un vietējiem iedzīvotājiem; uzsver, ka ir svarīgi stingri uzraudzīt iespējamos korupcijas un krāpšanas riskus, un prasa EIB iesaldēt visus aizdevumus projektiem, par kuriem tiek veikta oficiāla izmeklēšana;

11.  pauž nožēlu par to, ka daudzām dalībvalstīm trūkst spēju īstenot finanšu instrumentus, izmantot publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) un panākt sinerģijas starp dažādiem finansējuma veidiem, tādējādi negatīvi ietekmējot vispārējo investīciju attīstību;

12.  uzsver, ka papildus EIB pieejai sniegt tehnisko palīdzību un finanšu konsultācijas dalībvalstīm viegli pieejamā veidā ir nepieciešams optimizēt ES līdzekļu un dotāciju izmantošanu, balstoties uz aizdevumu kombinēšanu (aizdevumi projektiem, ar starpnieku palīdzību izsniegtie aizdevumi, mikrofinansējums, riska kapitāls, pašu kapitāls un fondu investīcija), apvienošanu (tiešais finansējums, kas atbalstīts ar papildu investīciju avotiem, piemēram, garantijām un projektu obligācijām) un konsultācijām (specializētas zināšanas finanšu un tehnoloģiju jomā); tādēļ aicina EIB sadarbībā ar Komisiju sniegt lielāku tehnisko palīdzību konsultāciju un analīzes pakalpojumu, projektu pārvaldības un spēju veidošanas jomā tām dalībvalstīm, kas saņem mazu EIB finansējuma daļu; atgādina, ka finanšu instrumenti, piemēram, projektu obligācijas, būtu stingri jāizvērtē attiecībā uz to ietekmi finanšu, sociālajā un vides jomā, lai novērstu, ka viss riska slogs tiek nodots sabiedrībai;

13.  atzīst, ka bankas novērtējums par projektu īstenojamību un tradicionālais nozaru novērtējums, ko izmanto struktūrfondiem, var atšķirties; turklāt uzskata, ka intervences pasākumu efektivitāte būtu jāizvērtē pēc finanšu instrumentu potenciāla un ilgtspējas, vienlaikus ņemot vērā arī izmērāmos rezultātus, ko varētu sasniegt;

14.  aicina EIB, vadot savu pamatdarbību, pievērst uzmanību izmaksu lietderībai — rūpīgi uzraudzīt administratīvās izmaksas un maksas un ziņot par tām, ņemot vērā lielo skaitu EIB pārvaldīto pilnvaru; uzskata, ka ir būtiski, lai darbības tiktu attīstītas par samērīgu maksu; prasa EIB ziņojumos iekļaut izsmeļošu informāciju par pārvaldības izmaksu un maksu (tiešo, netiešo un kumulatīvo) struktūru atbilstoši pārvaldīto pilnvaru raksturam, projektu apjomam un izmantotajiem finanšu instrumentiem, t. i., aizdevumam, garantijai vai kapitālam;

15.  uzskata, ka AAA reitings ir būtiska vērtība EIB investīciju stratēģijas un ilgtermiņa aizdošanas prioritāšu attīstīšanā; tomēr atgādina, ka, lai veicinātu ES ekonomisko attīstību, EIB instrumenti un intervences pasākumi — jo īpaši tie, kas balstās uz riska nodošanu, —nevar būt bezriska instrumenti un pasākumi;

16.  norāda, ka Apvienotā Karaliste tika parakstījusi 16,1 % no EIB kapitāla, kas atbilda EUR 3,5 miljardiem iemaksātā kapitāla un EUR 35,7 miljardiem Bankas pieprasāmā kapitāla; prasa EIB vadībai noteikt ietekmi, kādu uz EIB atstās Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, un steidzami ziņot par to Parlamentam, lai saglabātu EIB spēju sasniegt tās politikas mērķus;

17.  aicina EIB, ņemot vērā visneatliekamākās tai radītās problēmas saistībā ar Apvienotās Karalistes lēmumu uzsākt 50. pantā paredzēto procedūru un atzīstot detalizētu izstāšanās noteikumu neparedzamību, sniegt Parlamentam detalizētu informāciju par projektiem un to īstenošanas posmu līdz 2017. gada beigām kopā ar iespējamo risku provizorisku novērtējumu;

Pievienotās vērtības un papildināmības uzraudzības pilnveidošana EIB finanšu pārvaldībā

18.  norāda, ka 2016. gadā EIB aizdevumu, garantiju un investīciju portfelis piesaistīja kopējās investīcijas EUR 280 miljardu apmērā; konstatē, ka ar ESIF apstiprinājuma saņemšanu saistīto investīciju apmērs 2016. gadā bija EUR 67,7 miljardi un tās galvenokārt bija paredzētas mazākiem uzņēmumiem (31 %), enerģētikai (22 %) un pētniecībai, attīstībai un inovācijai (22 %); tomēr pauž nožēlu par to, ka liela daļa ESIF portfeļa investīciju bija atvēlētas ar fosilo kurināmo saistītiem projektiem; atkārtoti norāda, ka par visiem projektiem ir jāveic padziļināta analīze un ietekmes uz vidi novērtējums;

19.  uzskata, ka absolūti izšķirīga nozīme ir ietekmes daudzkāršošanai un papildināmības nodrošināšanai; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar EIB darbību modelēšanu un aplēsto ietekmi tām būtu jāveicina IKP izaugsme par papildu 1,1 % un papildu 1,4 miljonu darbvietu radīšana līdz 2030. gadam; atzinīgi vērtē to, ka 385 000 MVU gūs labumu no EIF finansējuma, atgādinot, ka MVU ir ES ekonomikas mugurkauls un nodarbinātības un ilgtspējīgas izaugsmes dzinējspēks; prasa EIB regulāri ziņot atjauninātu informāciju par panākto sviras efektu; tomēr saprot, ka sviras efekts svārstās starp nozarēm un ka projekts ar zemāku sviras efektu ne vienmēr nozīmē zemu pievienoto vērtību;

20.  uzsver, ka EIB darbība pašreizējā gausas atgūšanās periodā ir rūpīgi jāorientē uz kvalitatīviem projektiem, kas nodrošina pastiprinātu papildināmību attiecībā uz citiem pastāvošiem Savienības instrumentiem un EIB galvenajām operācijām; šajā sakarā cer, ka ir iespējams panākt ciešāku sadarbību starp EIB, Komisiju un dalībvalstīm, lai palielinātu tirgus elastību un uzlabotu digitālo un transporta infrastruktūru, kuras trūkums bieži vien tiek uzskatīts par šķērsli investīcijām;

21.  uzskata, ka par katru aptverto projektu būtu jāsniedz attiecīga kvalitatīva pārvaldības informācija, pamatojoties uz uzraudzības vai papildināmības rādītājiem, kā arī riskiem, lai varētu pienācīgi novērtēt tā pievienoto vērtību, sniegto iespēju veicināt efektivitāti vai devumu ES ekonomikā;

22.  aicina EIB sniegt precīzu informāciju, ja ir runa par ES ietekmi uz publiskajiem resursiem, par panākto minimālo un vidējo sviras efekta vērtību, kas novirzīta labuma guvējiem vai projektiem, un piesaistītā privātā finansējuma apjomu; prasa skaidri identificēt publiskā finansējuma un privātā kapitāla sviras efekta daļu; uzskata, ka pastāv risks, ka daudzkāršojošā ietekme tiek pārspīlēta un ka noteiktie mērķi un rezultāti ir tikai prognozes, kas nav apstiprinātas ar konkrētiem, precīziem, skaidriem un jaunākajiem statistikas datiem;

ESIF līdzšinējie sasniegumi

23.  norāda, ka tika sagaidīts, ka 2016. gada beigās ESIF būs piesaistījis kopējās attiecināmās investīcijas EUR 163,9 miljardu apmērā; tomēr norāda arī uz to, ka saskaņā ar EIB grupas 2018. gada darbības plānu faktiskais piesaistīto investīciju apjoms infrastruktūras un inovācijas atbalsta sadaļā (IIW) un MVU sadaļā (SMEW) 2016. gadā bija ne vairāk kā EUR 85,5 miljardi, kas, pieskaitot EUR 37 miljardu 2015. gadā, kopā veido EUR 122,5 miljardus investīcijām, kuras piesaistītas ar ESIF;

24.  izvirza jautājumu par to, vai izvirzīto mērķi EUR 500 miljardus var sasniegt ar ESIF 2.0 īstenošanu, un aicina EIB pierādīt pievienoto vērtību, kas ir ESIF kā finanšu instrumentam privāto investīciju stimulēšanai;

25.  atgādina, ka ESIF (kas atšķirībā no citiem pašreizējiem EIB finanšu instrumentiem saņem ES budžeta atbalstu) pamatojums ir papildināmības nodrošināšana, kopā ar jauniem partneriem no privātā sektora nosakot patiešām papildinošas un inovatīvas uz nākotni vērstas nozares un augstāka riska projektus;

26.  konstatē, ka joprojām nav attīstīta Investīciju plāna Eiropai (IPE) dažādo pīlāru savstarpējā papildināmība; atzīst — lai gan EIB grupai ir liela ietekme uz EIKC 2. pīlāra satvarā, grupas ietekme uz pārējiem 2. pīlāra pasākumiem (nodrošināt investīciju nonākšanu reālajā ekonomikā) un uz 3. pīlāru (uzlabot investīciju vidi — regulējuma reforma) ir ļoti ierobežota;

27.  uzsver papildināmības kritēriju nozīmi, kuri nozīmē, ka jāatbalsta darbības, kas ir tiesīgas saņemt ESIF atbalstu tikai tad, ja ar tām tiek novērstas skaidri noteiktas tirgus nepilnības vai nepietiekams investīciju līmenis un ja bez ESIF atbalsta tās nebūtu iespējams veikt tādā pašā apmērā vai ievērojot tādu pašu termiņu; pieprasa, lai EIB grupa pilnībā izmantotu tās riska uzņemšanās spēju un atlasītu inovatīvus uzņēmumus, tomēr vienlaikus demonstrētu iespēju sniegt patiesu pievienoto vērtību, piemēram, stabilu un kvalitatīvu darbvietu veidā;

28.   atgādina, ka visu ESIF atbalstīto projektu papildināmības novērtējums ir pienācīgi jādokumentē; pauž nožēlu par to, ka nav publicēti saskaņā ar ESIF 1.0 apstiprināto operāciju rezultātu pārskati; atgādina, ka šo pārskatu nepublicēšana rada gan pārskatatbildības, gan pārredzamības problēmas; uzsver, cik svarīga ir pārredzamība attiecībā uz ESIF rādītāju kopsavilkumu, kas ir nepieciešams arī tādēļ, lai nodrošinātu ESIF Investīciju komitejas pārskatatbildību, un tāpēc norāda, ka pozitīvi ir tas, ka rādītāju kopsavilkums saskaņā ar ESIF 2.0 tiks publiskots; turklāt uzsver, ka ir vajadzīga skaidrāka definīcija papildināmības principam attiecībā uz darbībām ar augstāku riska pakāpi nekā EIB standarta operācijām, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību un pārredzamību projektu atlasē;

29.  aicina EIB sniegt pilnīgu un attiecīgu kvalitatīvu pārvaldības informāciju par ESIF noteikto mērķu īstenošanu, demonstrējot to faktisko papildināmību un ietekmi salīdzinājumā ar kritērijiem;

30.   aicina banku EIB sniegt ieskatu par ESIF projektiem, kas potenciāli ietver infrastruktūras iekārtas, kuras rada nopietnu ietekmi uz vidi un kuru papildvērtība ir apšaubāma, piemēram, biorafinēšanas iekārtas, tēraudlietuves, regazifikācijas un gāzes uzglabāšanas iekārtas un automaģistrāles; aicina EIB nopietni ņemt vērā vietējo iestāžu, ieinteresēto personu kopienu un pilsoniskās sabiedrības grupu paziņojumus par pienācīgas pārbaudes procedūrām; iesaka EIB, atsaucoties uz piesardzības principu, iesaldēt un, ja nepieciešams, atsaukt finansējumu ikvienā gadījumā, kad ir zinātniski pierādījumi vai nopietns risks saistībā ar vides pārkāpumiem un sabiedrībai vai vietējām kopienām nodarītu kaitējumu;

31.  uzstāj, ka pārskatatbildības nolūkā ir jāattīsta uz rezultātiem orientētas investīcijas, kas Investīciju komitejai regulāri jānovērtē, izmantojot rezultātu pārskatu, lai apzinātu labi orientētus projektus, kuri efektīvi ietekmē makroekonomiku vai stimulē ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu; prasa sniegt objektīvu pārskatu par šo projektu papildināmību, pievienoto vērtību un atbilstību Savienības politikai vai citām tradicionālām EIB operācijām;

32.  pauž nožēlu par to, ka tikai 20 % no ESIF finansējuma ir saņēmuši projekti, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, savukārt EIB standartportfeļa gadījumā 25 % robežvērtība ir sasniegta; aicina EIB nodrošināt standartu maksimuma ievērošanu visos gadījumos, lai aizsargātu vidi un izpildītu COP21 kritērijus;

33.  pauž bažas par to, ka 2016. gada beigās ESIF investīcijas sociālajā infrastruktūrā (cilvēkkapitāls, kultūra un veselība) bija tikai 4 % (mazāk nekā EUR 900 miljoni) un šī nozare bija vismazāk atbalstītā nozare ESIF kopumā un divās atsevišķajās sadaļās (IIW un MVU); uzsver, ka pastāv skaidra un steidzama nepieciešamība ievērojami palielināt šādu investīciju apjomu un īpatsvaru;

34.   pauž nožēlu, ka pašreizējie atbalsta dienesti nav klāt uz vietas katrā dalībvalstī, lai novērstu spēju nepilnības; uzskata, ka vietējiem un reģionāliem dalībniekiem būtu jāsaņem pienācīgi paskaidrojumi vai stratēģiskas norādes, jo īpaši attiecībā uz ESIF pozicionēšanu un iespējamu kombinēšanu ar citiem Savienības vai EIB līdzekļiem; norāda, ka sadarbība starp ESIF un citiem ES finansējuma avotiem (COSME, “Apvārsnis 2020”) būtu jāuzlabo, lai nodrošinātu labākas sinerģijas; norāda, ka ESIF nebūtu jāuzskata par tikai vēl vienu papildu finansējuma avotu un ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, lai novērstu dubultu mērķu noteikšanu vai dubultu finansēšanu;

35.  pieņem zināšanai to, ka palielinās to EIB īpašo darbību apjoms, kas izriet no ESIF īstenošanas pirmā pusotra gada; uzskata, ka ESIF atbalstītajām EIB īpašajām darbībām ir jānodrošina papildināmība salīdzinājumā ar citiem EIB, EIF vai Savienības finanšu instrumentiem;

36.  mudina uzlabot operāciju atlases procesa pārredzamību un visas operatīvās informācijas izpaušanu par parakstītām operācijām, izmantojot rezultātu pārskatu, kā arī uzlabot operāciju pārskatatbildību;

37.  prasa racionalizēt pārvaldības pasākumus, lai labāk definētu attiecīgos Komisijas un EIB pienākumus, nodrošinātu neatkarību un novērstu dažādu lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīto dalībnieku, jo īpaši ESIF Investīciju komitejas locekļu, interešu konfliktus;

38.  atzinīgi vērtē to, ka ir palielināta ESIF 2.0 pārskatatbildība Eiropas Parlamenta priekšā (cita starpā ar regulāriem ziņojumiem un EP pārstāvi ESIF Valdē), kā arī ESIF rezultātu pārskata pārredzamības palielināšanu; tādēļ gaida saskaņā ar rezultātu pārskatu veikto projektu novērtējumu publicēšanu atbilstoši ESIF 2.0 regulai, lai nodrošinātu, ka ES budžeta līdzekļi tiek izmantoti tikai kā garantija projektiem, kuru raksturs attaisno tādu papildu publisku atbalstu; tomēr pauž nožēlu par to, ka priekšlikumam par ESIF termiņa pagarināšanu nebija pievienots ne ietekmes novērtējums, kā to paredz labāka regulējuma vadlīnijas, ne ex ante novērtējums, kā tas prasīts Finanšu regulas 30. un 140. pantā par izdevumu programmām un finanšu instrumentiem;

39.  iesaka gada ziņojumos norādīt, kā EIB ir izmantojusi Eiropas Parlamenta rezolūcijās iekļautos ieteikumus, un šai pārskatatbildības praksei piešķirt oficiālu statusu;

Pārmaiņu un vērtību radīšanas faktoru noteikšana attiecībā uz ES sabiedriskās politikas mērķu īstenošanu

40.  ņem vērā ziņojumu par ES iekšienē veiktajām EIB operācijām 2016. gadā, kurā galvenajos vilcienos informēts par finansējumu, ko tā sniegusi četrās sabiedriskās politikas pamatjomās, proti, inovācija un prasmes (19,6 % no EIB parakstītā apjoma 2016. gadā— EUR 13,1 miljards), MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumi (31,7 % — EUR 21,3 miljardi), infrastruktūra (27,1 % — EUR 18,1 miljards) un vide (21,6 % — EUR 14,5 miljardi);

41.  pauž nožēlu par to, ka ziņojumā par ES iekšienē veiktajām EIB operācijām 2016. gadā nav sniegta strukturēta informācija par vienu no bankas transversālās politikas virzieniem, t. i., ekonomiskās un sociālās kohēzijas politiku; pauž bažas par to, ka 2016. gadā jau otro gadu EIB investīcijas kohēzijā nesasniedza plānoto 30 % līmeni (Eiropas Savienībā 26,8 % 2016. gadā un 25,2 % 2015. gadā);

42.  uzsver, ka EIB gada pārskatos ir jāiekļauj sīkāka analīze par investīciju vajadzībām katrā ES nozarē, lai varētu apzināt jomas, kurās ir pārāk maz investīciju ES prioritāšu īstenošanai; uzskata, ka EIB būtu jāizvērtē savu investīciju instrumentu spēja novērst šādus iztrūkumus;

43.  uzskata, ka EIB aizdošanas darbību varētu pastiprināt, efektīvāk un stratēģiskāk sadalot resursus, orientējoties uz produktīviem un ilgtspējīgiem investīciju projektiem ar pierādītu pievienoto vērtību, kā arī labāku sinerģiju ar publiskajiem līdzekļiem, lai veicinātu publiskās investīcijas un stimulētu iekšējo pieprasījumu; uzsver, ka līdz ar šādu pastiprināšanu EIB būtu atbilstoši jādažādo savu produktu klāsts, cita starpā efektīvāk un pārredzamāk izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības — vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp publisko un privāto labumu — un īstenojot citus inovatīvus risinājumus, lai labāk apmierinātu reālās ekonomikas vajadzības;

44.  vērš uzmanību uz daudzajiem aicinājumiem EIB paātrināt un atvieglot paraugprakses izplatīšanu dalībvalstīs, it īpaši izmantojot attiecīgās valsts attīstību veicinošās bankas, investīciju platformas un institūcijas, kas ir svarīgs instruments koordinētai ES reaģēšanai uz zemo investīciju līmeni;

45.  pauž nožēlu par to, ka sociālās investīcijas veido mazāk nekā 6 % no EIB gada portfeļa; uzsver, ka sociālā kohēzija EIB ir būtisks, horizontāls un prioritārs mērķis, un uzstāj, ka bankai būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt nevienlīdzību un atšķirības Eiropas Savienībā un investēt sociālajā jomā un plašākā ģeogrāfiskā mērogā;

Atbalsts MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem

46.  atzīst, ka tendence izstrādāt vairāk finanšu instrumentu MVU atbalstam salīdzinājumā ar tradicionālajām dotācijām ir politisks uzdevums un nostājas maiņa attiecībā uz darījumu uzraudzību, līdzekļu pārvaldību un to, kādā ātrumā MVU tiek izmaksāti līdzekļi; norāda, ka MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem ir izšķirīga nozīme Eiropas ekonomikā, radot darbvietas un bagātību un veicinot inovāciju; uzsver, ka MVU veido vairāk nekā 90 % no ES uzņēmumiem un nodarbina divas trešdaļas no aktīvajiem darba ņēmējiem, tādēļ EIB arī turpmāk par vienu no galvenajām prioritātēm būtu jāuzskata atbalsts MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu piekļuvei finansējumam; atgādina, ka EIB vajadzētu būt vienai no institūcijām, kas palīdz samazināt finansējuma trūkumu, ar ko saskaras MVU;

47.  konstatē, ka EIB atbalsts MVU, izmantojot Eiropas Investīciju fondu, veidoja aptuveni 33,6 % no tās finansējuma 2016. gadā, ar finanšu starpnieku palīdzību piesaistot investīcijas EUR 36,2 miljardu apmērā, lai atbalstītu 3,8 miljonus darbvietu;

48.  norāda, ka ir paplašināts InnovFin produktu klāsts, jo izveidoti divi jauni finansēšanas mehānismi, kas paredzēti demonstrējumu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas un infekcijas slimību jomā; atzinīgi vērtē jauno operāciju EUR 140 miljonu apmērā, kura ietver vienādranga aizdevumu platformu, kas veido saikni starp investoriem un finansējumu meklējošiem MVU;

49.  aicina EIB ciešāk sadarboties ar tās finanšu starpniekiem dalībvalstīs, lai izplatītu attiecīgu informāciju potenciālajiem saņēmējiem nolūkā izveidot uzņēmējiem labvēlīgu vidi, kas ļautu MVU vieglāk piekļūt finansējumam; uzsver EIB nozīmi partnerību veicināšanā un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un inovatīvu jaunuzņēmumu darbības finansēšanai paredzētu atbalsta instrumentu stiprināšanā; tāpat aicina EIB ciešāk sadarboties ar reģionālajām publiskajām iestādēm, lai optimizētu MVU finansēšanas iespējas;

50.  uzsver, ka EIB ir turpmāk jāattīsta sava riska kultūra, lai uzlabotu efektivitāti un papildināmību starp tās pasākumiem un dažādām ES politikas jomām, jo īpaši ekonomiski mazāk attīstītos reģionos vai reģionos, kuros trūkst stabilitātes, ievērojot regulāru un ilgtermiņa mērķi, proti, vieglāku piekļuvi finansējumam MVU, vienlaikus neatkāpjoties no pareizas pārvaldības principiem;

51.  uzsver nepieciešamību pielāgot investīciju programmas maza mēroga projektiem, lai nodrošinātu MVU līdzdalību; uzskata, ka EIB būtu jāveicina mikrouzņēmumu finansējuma iespējamā trūkuma novēršana, vairāk izmantojot tādus finanšu instrumentus un produktus kā mikrofinansēšanas mehānismi un garantijas;

52.  uzsver, ka piekļuve finansējumam un internacionalizācija ir svarīgi šķēršļi, ar ko saskaras MVU; uzsver, ka MVU ir Eiropas ekonomikas mugurkauls; uzskata, ka, neraugoties uz pareizā virziena izvēli, EIB ir jādara vairāk, lai MVU nodrošinātu vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi finansējumam un tie varētu iekļauties globālajās vērtības ķēdēs; uzskata, ka EIB ir jāatbalsta ES uzņēmumi, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību ārvalstīs, tostarp izmantojot arī tirdzniecības finansēšanas instrumentu;

Inovācija un prasmes

53.  uzsver, ka investīcijām inovācijā un prasmēs ir izšķirīga nozīme Eiropas zināšanu ekonomikas attīstīšanā un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, arī attiecībā uz 3 % no IKP izlietošanu pētniecībai un izstrādei; īpaši cer, ka EIB sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm finansēs projektus, kuri var nodrošināt, ka īsā un vidējā termiņā tiek novērsts kvalificēta darbaspēka trūkums, kas ir liels šķērslis investīcijām;

54.  norāda, ka kopējie aizdevumi inovatīviem projektiem 2016. gadā sasniedza EUR 13,5 miljardus, no kuriem EUR 12,2 miljardi attiecās uz pirmoreiz parakstītiem darījumiem, savukārt jaunām operācijām atbilstošās kopējās projektu investīciju izmaksas bija EUR 50,2 miljardi;

55.  mudina EIB nodrošināt atbalstu inovatīviem uzņēmumiem jaunu produktu, procesu un pakalpojumu izstrādē un komercializācijā, jo šiem uzņēmumiem ir grūtības saņemt finansiālu palīdzību no komercbankām; uzsver EIB lomu, palīdzot pabeigt Eiropas digitālā tīkla (piemēram, ātras platjoslas) izveidi un radīt vienoto digitālo tirgu, arī attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem; mudina EIB izstrādāt iniciatīvas ar mērķi veicināt publiskā un privātā sektora investīcijas pētniecībā un izstrādē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, dzīvības zinātņu, pārtikas, ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un mazoglekļa tehnoloģiju nozarē;

56.  atzinīgi vērtē zināšanu ekonomikas aizdevumu programmas pārskatīšanu izglītības nozarē, kuras rezultātā finansējums tiek piešķirts ne vien jauniešiem paredzētiem projektiem, bet arī profesionālajai apmācībai un mūžizglītībai visām vecuma grupām;

Investīcijas infrastruktūrā

57.  uzskata, ka Savienībai prioritārā kārtā būtu jāīsteno projekti ar patiesu Eiropas pievienoto vērtību; ir pārliecināts, ka inovatīvai un efektīvai ekonomikai ir vajadzīga moderna, videi labvēlīga un kvalitatīva transporta sistēma un infrastruktūra un ka tām ir jābūt starp Savienības prioritātēm, īpašu uzmanību pievēršot inovatīviem multimodāliem infrastruktūras un transporta risinājumiem mazapdzīvotos apgabalos;

58.  aicina EIB pievērst lielāku uzmanību infrastruktūras projektu īstenošanai, jo īpaši vājākajos reģionos, lai novērstu ekonomiskās konverģences procesa palēnināšanos; tādēļ aicina apsvērt ES līmeņa publiskā finansējuma pasākumus, tostarp arī pagaidu rakstura pasākumus, kas varētu patiesi atdzīvināt publiskās investīcijas infrastruktūrā;

59.  uzsver, ka Eiropas investīciju politikā vairāk uzmanības ir jāpievērš horizontāliem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz turpmākiem ilgtspējīgiem transporta līdzekļiem un pakalpojumiem, kuriem būs nepieciešama alternatīvu enerģijas un telekomunikāciju tīklu vienlaicīga un saskaņota attīstīšana; tādēļ uzsver EIB izšķirīgo nozīmi, nodrošinot ilgtermiņa finansējumu, kas nepieciešams šāda tipa projektu īstenošanai konkurences apstākļos;

60.  ņem vērā EIB finansēšanas darbību infrastruktūras un transporta jomā, kas 2016. gadā kopā veidoja EUR 18,1 miljardu, un atgādina, cik svarīgi ir sniegt ES iedzīvotājiem patiesu pievienoto vērtību ekonomikas, vides un sociālajā jomā, kā arī veikt detalizētus ex ante novērtējumus par atlasītajiem projektiem un ex post novērtējumus par sasniegtajiem rezultātiem;

61.  aicina EIB attiecībā uz infrastruktūras darījumiem ES investēt ievērojami vairāk līdzekļu, lai agrīnākā posmā projektu identificēšanas un iepriekšējās novērtēšanas laikā sniegtu visaptverošu konsultatīvu palīdzību iestādēm vietējā līmenī un mazākām pašvaldībām;

62.  pauž bažas attiecībā uz iespējamo EIB finansējumu Adrijas jūras cauruļvada projektam, kas tranzītvalstīs, t. i., Albānijā, Grieķijā un Itālijā, dažādā mērā neatbilst ekvatora principos noteikto vides un sociālo standartu minimumam; pauž nožēlu par to, ka ERAB jau ir piešķīrusi finansējumu EUR 500 miljonu apmērā, un uzskata, ka šis projekts nav piemērots EIB investīcijām un nevienai bankai, kas vēlas veikt sociālā un vides ziņā atbildīgas investīcijas, nebūtu jāapsver tā finansēšana;

Vides un klimata pasākumi

63.  pieņem zināšanai EIB apņemšanos vismaz 25 % no ES aizdevumu portfeļa veltīt mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgai izaugsmei; konstatē, ka ar vidi saistīto operāciju kopējā vērtība 2016. gadā bija EUR 14,4 miljardi, no kuriem EUR 4,9 miljardus veidoja operācijas ilgtspējīga transporta jomā, EUR 5,0 miljardus — operācijas vides aizsardzības un dabas resursu efektivitātes jomā un EUR 4,6 miljardus — operācijas atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes jomā; turklāt norāda, ka saistībā ar transversālo klimata politikas mērķi parakstītie darījumi veidoja EUR 17,5 miljardus;

64.  uzsver, cik svarīgi cīņā pret klimata pārmaiņām ir COP21 noteiktie mērķi attiecībā uz transportu; pauž bažas par to, ka transports rada gandrīz ceturto daļu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju Eiropā un ir galvenais gaisa piesārņojuma cēlonis pilsētās, emisiju līmenim šajā nozarē joprojām esot augstākam nekā 20. gadsimta deviņdesmitajos gados; norāda, ka 2014.–2016. gadā EIB finansēja fosilās enerģijas projektus dalībvalstīs par kopējo summu EUR 5,3 miljardi, proti, divus naftas projektus, vienu oglekļa projektus un 27 ar gāzi saistītus projektus, papildus EUR 976 miljoniem, kas sniegti ar ārējo garantiju sešu projektu finansēšanai ārpus ES, no kuriem viens projekts bija saistīts ar oglekli un pieci — ar fosilo gāzi; uzsver, ka finansēšanai būtu jāveicina pāreja no autotransporta uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem;

65.  uzsver, ka ir svarīgi, lai projekti, ko EIB plāno finansēt vai līdzfinansēt, būtu saderīgi ar valsts klimata mērķiem saistībā ar COP21 īstenošanu;

66.  aicina EIB veicināt projektu finansēšanu saskaņā ar tās klimata stratēģiju un Parīzes nolīgumu, pakāpeniski izbeidzot sniegt atbalstu fosilajam kurināmajam, lai kļūtu par svarīgu ES instrumentu kopīgajos globālajos centienos risināt klimata pārmaiņu problēmas, un atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un konkurētspējīgākas, drošākas un ilgtspējīgākas energosistēmas panākšanu saskaņā ar enerģētikas stratēģiju laikposmam līdz 2030. gadam; šajā nolūkā aicina EIB atturēties no tādu projektu finansēšanas, kuri ietver ļoti piesārņojošas un novecojušas tehnoloģijas, jo īpaši, kad tiek veicinātas investīcijas enerģētikas nozarē; aicina EIB palielināt tās aizdevumus publiskās infrastruktūras projektiem, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu sekas (piemēram, plūdus), un mazapjoma atjaunojamo energoresursu projektiem.

67.  aicina EIB vēl vairāk pastiprināt savu atbalstu atjaunojamās enerģijas nozarē, jo īpaši attiecībā uz decentralizētiem un mazapjoma projektiem;

Reaģēšana uz globālām problēmām

68.  atgādina, ka 10 % no EIB kreditēšanas darbībām kopumā ir veltīti operācijām ārpus Savienības, un atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu ir pieaudzis tā finansējuma kopapjoms, ko EIB piešķir projektu virzītājiem ārpus ES; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai EIB ik gadu ziņotu par savām operācijām ārpus Savienības attiecībā uz Savienības ārējās darbības vispārējo principu ievērošanu un lai EIB pienācīgi pildītu savu lomu saskaņā ar ES atjaunoto apņemšanos nodrošināt politikas saskaņotību attīstībai un atbilstīgi citiem ES politikas virzieniem, ANO Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes nolīgumam, atbalstītu izglītību un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, nodrošinātu cilvēktiesību, darba tiesību un vides tiesību pilnīgu ievērošanu un veicinātu dzimumu līdztiesību; uzsver, ka EIB būtu pienācīgi jāņem vērā ES tirdzniecības stratēģija, arī pašreizējie un turpmākie tirdzniecības nolīgumi, atbalstot ES uzņēmumus ārvalstīs;

69.  aicina EIB sadarbībā ar EĀDD un Komisijas DG DEVCO izstrādāt metodiku, ar ko novērtēt ārpus ES īstenoto EIB aizdevumu operāciju ietekmi uz ES attīstības sadarbību kopumā, it sevišķi attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ietekmi uz cilvēktiesībām;

70.  pieņem zināšanai EIB iniciatīvas ar mērķi stiprināt ekonomikas noturību migrācijas izcelsmes valstīs un jo īpaši tās centienus izstrādāt spēcīgu Āfrikā īstenotās ES ārpolitikas ietekmes pastiprinātāju;

71.  uzskata, ka EIB ir jāpastiprina sava riska uzņemšanās un garantijas spēja, jo īpaši attiecībā uz privātā sektora attīstīšanas un nostiprināšanas projektiem un projektiem, kas ir daļa no ekonomikas noturības iniciatīvas;

72.   atkārtoti norāda, ka Revīzijas palātai ir plašāk jāizvērtē EIB operācijas, kas gūst labumu no ES budžeta, un rūpīgāk jāpārbauda saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu pilnvarām īstenotās operācijas;

73.  uzsver, ka EIB ārējām operācijām būtu jāatbalsta ES sevišķi svarīgās politikas jomas;

74.  ņem vērā to, ka EIB palielina ĀKK Ietekmes finansējuma programmas kapacitāti un to pārveido par apgrozības fondu ar EUR 300 miljoniem, kas paredzēti tiešai migrācijas jautājuma risināšanai, atbalstot privātā sektora iniciatīvas; norāda, ka EIB arī darīs pieejamus EUR 500 miljonus no ĀKK investīciju mehānisma publiskā sektora projektiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta migrācijai; uzsver, ka ir svarīgi EIB finansējumu neizmantot drošības vai robežkontroles nolūkiem; uzskata, ka drīzāk būtu jāpievēršas trešo valstu ilgtspējīgai attīstībai; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir attiecībā uz īstenotajiem projektiem veikt detalizētas uzticamības pārbaudes cilvēktiesību jomā; aicina EIB, īstenojot tās projektus, ņemt vērā jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus un attiecīgi izbeigt aizdevumu izsniegšanu;

75.  vērš uzmanību uz 2003. gadā saskaņā ar Kotonū nolīgumu uzsāktā investīciju mehānisma efektivitāti un prasa, lai šāda veida instruments tiktu saglabāts pēc Eiropas Savienību ar tās ĀKK partneriem saistošo nolīgumu atjaunošanas 2020. gadā;

76.  aicina EIB saistībā ar tās jaunajām ārējo aizdevumu pilnvarām nodrošināt, ka tās darbība migrācijas jomā, kas tagad ir prioritāte līdz ar klimatu, MVU un sociālekonomisko infrastruktūru, sniedz reālu pievienoto vērtību un nodrošina papildināmību; tādēļ uzsver nepieciešamību pienācīgā veidā īstenot jaunizveidoto ekonomikas noturības iniciatīvu, atbalstot projektus, kas atšķiras no iepriekš finansētajiem;

77.  atzinīgi vērtē EIB lomu vietējā privātā sektora attīstīšanā un atbalstu mikrofinansēšanai un atzīst, ka EIB darbības sniedz jaunas iespējas ekonomikā un tirdzniecībā; uzsver, ka EIB darbības ir pienācīgi un efektīvi jāpielāgo pašreizējiem starptautiskajiem uzdevumiem; prasa paplašināt EIB ārējo aizdevumu pilnvaras, lai palielinātu tās lomu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un stratēģiski reaģētu uz migrācijas pamatcēloņiem, un prasa EIB aktīvāk iesaistīties jaunās privātā sektora stratēģijas īstenošanā; aicina EIB šajā sakarā pastiprināt savu līdzdalību infrastruktūras, transporta un digitalizācijas projektos, kas vajadzīgi vietējo un reģionālo tirdzniecības maršrutu un MVU internacionalizācijas veicināšanai, tādējādi aktīvi sekmējot PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanu; atkārtoti uzsver, ka EIB ir jāpieskaņo savas darbības ANO IAM;

78.  norāda, ka 2016. gadā EIB apstiprināja jaunus mikrofinansēšanas mehānismus — vienu Karību jūras reģionam, vienu Klusā okeāna reģionam un divus Āfrikai par kopējo summu EUR 110 miljoni un vienu dienvidu kaimiņreģionam EUR 75 miljonu apmērā; atgādina, ka ar EIB mikrofinansēšanas mehānismiem un tehnisko palīdzību pie vairāk nekā 1,5 miljoniem saņēmēju ir nonākuši EUR 300 miljoni; aicina EIB tās nākamajā ziņojumā iekļaut informāciju par sviras efektu, ko šie mehānismi panākuši kopā ar finansējumu, kas piešķirts, izmantojot ārējās darbības finanšu instrumentus;

79.  ņem vērā to, ka 2016. gadā vairāk nekā pusē no visām EIB aizdevumu operācijām, kas veiktas saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām, līdzekļus saņēma vietējie finanšu starpnieki, lai veicinātu mikroaizdevumus; aicina EIB izvērtēt finanšu starpnieku īstenotos tālākaizdevumus no dzimumu aspekta, ņemot vērā to, ka mikroaizdevumi lielākoties tiek virzīti sievietēm uzņēmējām;

80.  norāda, ka EIB plāno EIB grupā izveidot attīstības filiāli ar mērķi izveidot ES attīstības banku; aicina EIB un Komisiju turpināt šos sagatavošanās darbus pārredzamākā un iesaistošākā veidā, iekļaujot sabiedriskās apspriešanas procesu;

81.  norāda, ka EIB ar saviem kreditēšanas instrumentiem var būt svarīgs ietekmes līdzeklis ES jaunajā ekonomikas diplomātijā; šajā sakarā uzsver, ka EIB savās operācijās ir jāņem vērā ekonomikas diplomātijas apsvērumi;

82.  atbalsta partnerību stiprināšanu starp EIB un dalībvalstu attīstības aģentūrām un projektus, ko kopīgi īsteno EIB un citas daudzpusējas attīstības bankas, jo īpaši tad, ja minēto projektu mērķis ir palīdzēt sasniegt ANO 2030. gada IAM;

83.  norāda, ka dažos pēdējos gados ir trūcis uz Āziju orientētu ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) atbalsta operāciju; uzsver, ka ES investoru un jo īpaši MVU klātbūtnei Ķīnas, Indijas un ASEAN valstu tirgos vajadzētu būt lielākai un investoriem būtu jāgūst labums no vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem; aicina EIB nodrošināt tiešu finansējumu ES uzņēmumiem, atbalstot ārējās investīcijas, arī izmantojot ārējo aizdevumu pilnvaras;

EIB korporatīvās pārvaldības, darījumdarbības prakses, pārredzamības un pārskatatbildības standartu nostiprināšana

84.  uzskata, ka būtu jānostiprina saikne starp ietekmi un darbības rezultātu pārbaudi, no vienas puses, un lielāku pārskatatbildību un pamanāmību, no otras puses, pamatojoties uz ticamības pārbaudes procesu, kas ir saistošs visām ieinteresētajām personām (finanšu starpniekiem, virzītājiem un galīgajiem saņēmējiem, balstoties uz vispārēju integritāti un kontroli saskaņā ar principu “pazīsti savu klientu”); aicina EIB atklāt informāciju par augsta riska apakšprojektiem un dalīties iegūtajā pieredzē ar citām starptautiskām daudzpusējām attīstības bankām, jo īpaši apmainoties ar informāciju par rezultātiem, kas iegūti uzņēmumu vai nodokļu pienācīgā pārbaudē vai “pazīsti savu klientu” pārskatīšanā,

85.  atzīst to, cik svarīgi ir vairot izpratni vietējā un reģionālā līmenī par finansējuma un tehniskā atbalsta pieejamību visā ES; turklāt atzīst, ka pienācīga informētība par EIB līdzdalību tādu projektu finansēšanā, kuros ir iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, ir ļoti svarīga, lai vietējie iedzīvotāji apzinātos savas tiesības iesniegt sūdzību vai pārsūdzību Sūdzību mehānisma birojam un Eiropas ombudam; norāda, ka 2016. gadā tika reģistrētas 89 sūdzības, no kurām 84 bija pieņemamas, salīdzinājumā ar 2015. gadā saņemtajām 56 sūdzībām;

86.  pauž bažas par ierosināto politikas pārskatīšanu attiecībā uz EIB sūdzību izskatīšanas mehānismu (EIB SIM) un aicina EIB jo īpaši nodrošināt, ka EIB SIM vadītājs pienācīgi reģistrē visas sūdzības un informē sūdzības iesniedzējus par sūdzības saņemšanu, pirms tiek pieņemts lēmums par pieņemamību; nodrošināt, ka EIB SIM vadītājs ir neatkarīgs no citām bankas pārvaldības struktūras daļām un var pieņemt visus lēmumus attiecībā uz sūdzības pieņemamību bez pienākuma konsultēties ar EIB grupas dienestiem, arī pieņemot lēmumus attiecībā uz sūdzības atbilstību izmeklēšanai/ atbilstības pārbaudei vai mediācijai, pat ja nav vienošanās ar EIB dienestiem, ģenerālinspektoru vai Vadības komiteju; ievērot Eiropas ombuda sniegtos piemērus par administratīvas kļūmes noteikšanu, lai iekļautu nekvalitatīvas vai nesekmīgas pārvaldības veidus, piemēram, administratīvus pārkāpumus, netaisnību, diskrimināciju, ļaunprātīgu varas izmantošanu, atbildes nesniegšanu, informācijas atteikumu un lieku kavēšanos; un nodrošināt, ka procedūra ir pēc iespējas pārredzama, SIM izpaužot informāciju par savām procedūrām, operācijām un lietām proaktīvi, un ka SIM vadītāja un darbinieku darbā pieņemšanas procedūras tiek padarītas pārredzamākas;

87.  vērš uzmanību uz sabiedriskās apspriešanas laikā paustajām bažām attiecībā uz dažiem priekšlikumiem pārskatīt EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma biroja darbību, proti, izslēgt no SIM kompetences gadījumus, kas attiecas uz publisko iepirkumu, kā arī jautājumus saistībā ar EIB politikas likumību, un ierobežot Sūdzību izskatīšanas mehānisma biroja neatkarību, paredzot pienākumu apspriesties ar citiem dienestiem pirms sūdzības pieņemamības izvērtēšanas un samazinot biroja spēju sniegt ieteikumus; stingri mudina Vadības komiteju ņemt vērā šīs bažas;

88.  uzsver Eiropas ombuda īstenotās publiskās kontroles pār EIB nozīmību;

89.  atzinīgi vērtē EIB Direktoru padomes sanāksmju protokolu publiskošanu un iesaka EIB apsvērt arī Vadības komitejas sanāksmju nekonfidenciālās informācijas publiskošanu; atkārtoti aicina projektu līmenī sistemātiski publiskot noslēguma ziņojumus par EIB darbībām ārpus Eiropas, kā arī EIB projektu 3 pīlāru izvērtējumā un rezultātu mērīšanas sistēmas piemērošanā gūto informāciju; uzskata, ka rezultātu pārskata atklāšanas prakse, kā tas paredzēts attiecībā uz ESIF 2.0, būtu jāpiemēro visiem EIB īstenotajiem projektiem;

90.   pauž dziļas bažas par to, ka bankas vadība līdz šim nav sniegusi nekādu atbildi attiecībā uz konkrētajiem norādījumiem Parlamenta rezolūcijas par EIB 2015. gada finansiālās darbības kontroli 75. un 76. punktā, un atgādina par nepieciešamību paredzēt stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un skaidrus, stingrus un pārredzamus kritērijus jebkāda veida korupcijas novēršanai; atkārtoti norāda, ka EIB ir jāpārskata tās rīcības kodekss, lai nodrošinātu, ka tās viceprezidenti nav atbildīgi par operācijām savā izcelsmes valstī, jo tas apdraud iestādes neatkarību; pauž lielas bažas par konstatētajām nepilnībām pastāvošajos EIB mehānismos iespējamu interešu konfliktu nepieļaušanai tās vadības struktūrās; šajā sakarā aicina EIB ņemt vērā ombuda ieteikumus un pārskatīt savu rīcības kodeksu pēc iespējas drīzāk, lai labāk novērstu interešu konfliktus tās vadības struktūrās un iespējamos “virpuļdurvju efekta” gadījumus; aicina EIB pievienoties iestāžu nolīgumam par ES Pārredzamības reģistru, tiklīdz būs pabeigtas sarunas starp Komisiju, Parlamentu un Padomi;

91.  uzsver, ka visu veidu kaitnieciskas nodokļu prakses apkarošanai arī turpmāk jābūt svarīgai EIB prioritātei; aicina EIB ātri piemērot attiecīgos ES tiesību aktus un standartus nodokļu apiešanas, nodokļu oāžu un citās saistītās jomās un pieprasīt saviem klientiem attiecīgi ievērot minētos noteikumus; pauž bažas par to, ka EIB neatklāj informāciju par galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem, jo īpaši gadījumos, kad finansējums ir atkarīgs no privātā kapitāla fondiem; mudina EIB veikt proaktīvus pasākumus un īstenot stingrākus uzticamības pārbaudes pasākumus gadījumos, kad konstatēts, ka EIB projekti ir saistīti ar jurisdikcijām, attiecībā uz kurām pastāv bažas nodokļu jomā;

92.  uzstāj, ka EIB ir jāizveido pilnīgs un publiski pieejams finanšu starpnieku atlases kritēriju saraksts, lai pastiprinātu ES apņemšanos apkarot ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā un efektīvāk novērstu korupcijas un noziedzīgu grupu vai teroristu iefiltrēšanās risku; uzsver, ka ir jāuzlabo projektu novērtēšanas kritēriji, lai nodrošinātu, ka ES līdzekļi netiek ar struktūru starpniecību investēti trešās valstīs, kuras neievēro starptautiskos nodokļu standartus;

93.  uzsver, ka būtu jāpastiprina standarti nodokļu pārredzamības un labas nodokļu pārvaldības jomā, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; ņem vērā to, ka 2017. gada beigās tika pieņemts ES saraksts, kurā iekļautas nodokļu jurisdikcijas, kas nesadarbojas; šajā sakarā aicina EIB pašlaik notiekošajā pārskatīšanā pastiprināt tās politiku attiecībā uz nepārredzamām un nesadarbīgām jurisdikcijām (NCJ politika), izstrādājot plašāku atbildīgu nodokļu politiku; aicina EIB demonstrēt iespējas īstenot augstākus nodokļu pārredzamības standartus, pieņemot politiku, kas pārsniedz juridisko prasību minimumu, un EIB uzņemoties vadošo lomu taisnīgas nodokļu politikas jomā; īpaši uzsver nepieciešamību tiešu un netiešu aizdevumu piešķiršanai par nosacījumu bez jebkādiem izņēmumiem izvirzīt nodokļu un finanšu datu publicēšanu par katru valsti atsevišķi un datu apmaiņu par labuma guvēju un finansēšanas operācijās iesaistīto finanšu starpnieku faktiskajām īpašumtiesībām;

94.  pozitīvi vērtē EIB piešķirto nozīmību absolūtas neiecietības politikai attiecībā uz krāpšanu, korupciju un slepenu vienošanos; aicina EIB veikt visus atbilstošos pasākumus, tostarp apturēt maksājumus un aizdevumu izmaksāšanu, lai aizsargātu EIB un ES finanšu intereses, kad OLAF veic izmeklēšanu vai notiek kriminālizmeklēšana, un turklāt aicina EIB attiecīgi pielāgot arī iekšējos noteikumus; uzsver, ka nepieciešams atklāt informāciju par līgumu un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu, lai novērstu jebkādu krāpšanas un korupcijas risku; uzsver, ka EIB tīmekļvietnē īpaša un pamanāma vieta būtu jāvelta publiskam izslēgto struktūru sarakstam, lai panāktu atturošu efektu; uzsver, cik nozīmīga ir EIB iesaistīšanās vienotos izslēgšanas tīklos ar citiem daudzpusējiem aizdevējiem; aicina EIB saskaņot tās izslēgšanas politiku ar citiem daudzpusējiem aizdevējiem, piemēram, Pasaules Banku, kas par izslēgtiem noteikusi vairāk nekā 800 privātpersonu un uzņēmumu, neraugoties uz to, ka tās finansējuma apjoms ir aptuveni puse no EIB finansējuma;

95.  pauž cerību, ka EIB, ievērojot Komisijas 2016. gada paziņojumu, turpinās īstenot un uzlabot ārējo stratēģiju efektīvai nodokļu uzlikšanai, nodrošinot atbilstību starptautiskajiem nodokļu pārredzamības standartiem un veicinot starptautisko pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi; aicina EIB nodrošināt kvalitatīvu informāciju par galīgajiem labuma guvējiem un efektīvi nepieļaut tādus darījumus ar finanšu starpniekiem, kam ir nelabvēlīgas sekas saistībā ar pārredzamību, krāpšanu, korupciju, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai kaitējošām sociālajām sekām un ietekmi uz vidi;

96.  pauž nožēlu par to, ka dīzeļmotoru emisiju skandāls (tā dēvētā “dīzeļgeita”) lika uzdot jautājumus saistībā ar to, ka Volkswagen saņēma EIB aizdevumus ar krāpšanas un maldināšanas palīdzību; prasa EIB ievērot OLAF ieteikumus par aktīvu pasākumu veikšanu, īstenojot savu krāpšanas novēršanas politiku;

97.  norāda, ka ieilgusī korupcijas izmeklēšana par MOSE sistēmas skandālu beidzās 2017. gada 14. septembrī ar Venēcijas tiesas spriedumu, kurā divām vadošajām personām, kas bija tieši iesaistītas skandālā, tika piespriesti četri gadi ieslodzījumā un EUR 9 575 000 konfiskācija; pauž nožēlu par to, ka no 2011. gada līdz 2013. gadam EIB izmaksāja trīs aizdevumus EUR 1,2 miljardu vērtībā MOSE projekta īstenošanai, pēdējo aizdevumu piešķirot pēc tam, kad valsts iestādes bija sākušas izmeklēšanu par korupciju; aicina EIB nodrošināt, ka tās absolūtas neiecietības politika attiecībā uz krāpšanu tiek īstenota, cik stingri vien iespējams, un atsaukt visu finansējumu MOSE projektam un projektiem, ko ar to saista tādi uzņēmumi un labuma guvēji, kuri iesaistīti projektu īstenošanā Veneto reģionā, īpaši attiecībā uz automaģistrāles A4 posmu, kas pazīstams kā Passante di Mestre, attiecībā uz kuru joprojām notiek izmeklēšana par krāpšanu nodokļu jomā, korupciju un organizētās noziedzības iefiltrēšanos, un automaģistrāles A4 trešo joslu posmā starp Venēciju un Triesti; mudina EIB veikt pienācīgu iekšējo izmeklēšanu par labuma guvēju atlasi un līdzekļu izmaksu un pārvaldību un publicēt rezultātus;

98.  atzinīgi vērtē to, ka EIB grupa regulāri pārskata labāko banku regulējumu un paraugpraksi, lai noteiktu nepilnības atbilstības ziņā; uzskata, ka EIB un EIF pilnvaru īstenošanai vajadzīga visaptveroša un regulāra riska novērtēšanas un uzraudzības sistēma EIB grupas līmenī, kas nozīmē, ka attiecībā uz EIB vispārējo pārskatatbildību izšķirīga nozīme ir darījumdarbības pamatprocesu precizēšanai un ar pilnvaru pārvaldību saistītās informācijas apmaiņai;

99.  atzinīgi vērtē EIB Ētikas un atbilstības komitejas priekšlikumus korporatīvās pārvaldības un pārredzamības jomā, piemēram, iekļaut tās kompetences jomā ētikas jautājumus papildus mehānismiem, kas paredzēti, lai labāk novērstu interešu konfliktus vadības struktūrās un iespējamo “virpuļdurvju efektu”, ieviest procedūru Vadības komitejas locekļu pagaidu atcelšanai no amata un izveidot padomdevēju komiteju, kas varēs sniegt atzinumus pirms Vadības komitejas locekļu oficiālas iecelšanas amatā;

100.  uzsver, ka ir svarīgi nostiprināt integritātes pienākumus, kas piemērojami pēc darba attiecību izbeigšanas, un ieviest konkrētas sankcijas attiecībā uz potenciāliem “virpuļdurvju efekta” gadījumiem, kuros iesaistīta EIB augstākā vadība un privātais sektors; tādēļ uzskata, ka nogaidīšanas periodam, kurā bijušie Direktoru padomes locekļi nedrīkst lobēt EIB vadības struktūras vai darbiniekus, ir jāilgst vismaz 12 mēnešus;

101.  atzinīgi vērtē EIB trauksmes celšanas politikas pārskatīšanas uzsākšanu, kā arī atjauninājumus saistībā ar EIB 2014. gadā pieņemtās AML-CFT (nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas) sistēmas īstenošanu, ciešā saistībā ar principa “pazīsti savu klientu” prasībām attiecībā uz pašreizējiem portfeļiem un jaunu darījumdarbību;

Saistībā ar Parlamenta ieteikumiem veiktie pasākumi

102.  atkārtoti aicina EIB ziņot par stāvokli saistībā ar Parlamenta ikgadējās rezolūcijās sniegtajiem iepriekšējiem ieteikumiem un to statusu, jo īpaši attiecībā uz tās aizdošanas darbību ietekmi;

o

o  o

103.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0201.

(2)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0183.

(3)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0200.

(4)

  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0138.

(5)

  OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.

(6)

  OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.

(7)

  OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.


Starptautiskās tirdzniecības komitejAS ATZINUMS (20.2.2018)

Budžeta kontroles komitejai

par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli

(2017/2190(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Sander Loones

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka 10 % no EIB kreditēšanas darbībām kopumā ir veltīti operācijām ārpus Savienības, un atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu ir pieaudzis tā finansējuma kopapjoms, ko EIB piešķir projektu virzītājiem ārpus ES; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai EIB ik gadu ziņotu par savām operācijām ārpus Savienības attiecībā uz Savienības ārējās darbības vispārējo principu ievērošanu un lai EIB pienācīgi pildītu savu lomu saskaņā ar ES atjaunoto apņemšanos nodrošināt politikas saskaņotību attīstībai un atbilstīgi citiem ES politikas virzieniem, ANO Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgumam, atbalstītu izglītību un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, nodrošinātu cilvēktiesību, darba tiesību un vides tiesību pilnīgu ievērošanu un veicinātu dzimumu līdztiesību; uzsver, ka EIB būtu pienācīgi jāņem vērā ES tirdzniecības stratēģija, arī pašreizējie un turpmākie tirdzniecības nolīgumi, atbalstot ES uzņēmumus ārvalstīs;

2.  aicina EIB sadarbībā ar EĀDD un Komisijas DG DEVCO izstrādāt metodiku, ar ko novērtēt ārpus ES īstenoto EIB aizdevumu operāciju ietekmi uz ES attīstības sadarbību kopumā, it sevišķi attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ietekmi uz cilvēktiesībām;

3.  norāda, ka EIB ar saviem kreditēšanas instrumentiem var būt svarīgs ietekmes līdzeklis ES jaunajā ekonomikas diplomātijā; šajā sakarā uzsver, ka EIB savās operācijās ir jāņem vērā ekonomikas diplomātijas apsvērumi;

4.  atbalsta partnerību stiprināšanu starp EIB un dalībvalstu attīstības aģentūrām un projektus, ko kopīgi īsteno EIB un citas daudzpusējas attīstības bankas, jo īpaši tad, ja minēto projektu mērķis ir palīdzēt sasniegt ANO 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

5.  uzsver, ka piekļuve finansējumam un internacionalizācija ir svarīgi šķēršļi, ar ko saskaras MVU; uzsver, ka MVU ir Eiropas ekonomikas pamats; uzskata, ka, neraugoties uz pareizā virziena izvēli, EIB ir jādara vairāk, lai MVU nodrošinātu vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi finansējumam un tie varētu iekļauties globālajās vērtības veidošanas ķēdēs; norāda, ka EIB ir jāatbalsta ES uzņēmumi, kas vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību ārvalstīs, arī izmantojot tirdzniecības finansēšanas instrumentu;

6.  norāda, ka dažos pēdējos gados ir trūcis uz Āziju orientētu ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) atbalsta operāciju; uzsver, ka ES investoru un jo īpaši MVU klātbūtnei Ķīnas, Indijas un ASEAN valstu tirgū vajadzētu būt lielākai un investoriem būtu jāgūst labums no vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem; aicina EIB nodrošināt tiešu finansējumu ES uzņēmumiem, atbalstot ārējās investīcijas, arī izmantojot ārējo aizdevumu pilnvaras;

7.  norāda, ka EIB investīciju projektiem pirmām kārtām vajadzētu būt pieejamiem Eiropas kaimiņvalstīm un ĀKK valstīm; attiecīgi pauž nožēlu par to, ka Āfrika 2016. gadā saņēma vismazāko finansējumu salīdzinājumā ar pārējiem pasaules reģioniem; pieprasa turpmākajos gados pilnībā mainīt šo tendenci;

8.  vērš uzmanību uz 2003. gadā saskaņā ar Kotonū nolīgumu uzsāktā ieguldījumu mehānisma efektivitāti un prasa, lai šāda veida instruments tiktu saglabāts pēc Eiropas Savienību ar tās ĀKK partneriem saistošo nolīgumu atjaunošanas 2020. gadā;

9.  atzinīgi vērtē EIB lomu vietējā privātā sektora attīstīšanā un atbalstu mikrofinansēšanai un atzīst, ka EIB darbības sniedz jaunas iespējas ekonomikā un tirdzniecībā; uzsver, ka EIB darbības ir pienācīgi un efektīvi jāpielāgo pašreizējiem starptautiskajiem uzdevumiem; prasa paplašināt EIB ārējo aizdevumu pilnvaras, lai palielinātu tās lomu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un stratēģiski reaģētu uz migrācijas pamatcēloņiem, un prasa EIB aktīvāk iesaistīties jaunās privātā sektora stratēģijas īstenošanā; aicina EIB šajā saistībā pastiprināt savu līdzdalību infrastruktūras, transporta un digitalizācijas projektos, kas vajadzīgi vietējo un reģionālo tirdzniecības maršrutu un MVU internacionalizācijas veicināšanai, tādējādi aktīvi sekmējot PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanu; atkārtoti uzsver, ka EIB ir jāpieskaņo savas darbības ANO IAM;

10.  norāda, ka 2016. gadā EIB apstiprināja jaunus mikrofinansēšanas mehānismus: vienu, kas paredzēts Karību jūras reģionam, vienu — Klusā okeāna reģionam un divus, kas paredzēti Āfrikai, par kopējo summu EUR 110 miljoni, un vienu, kas paredzēts dienvidu kaimiņvalstīm, EUR 75 miljonu apmērā; atgādina, ka ar EIB mikrofinansēšanas mehānismiem un tehnisko palīdzību pie vairāk nekā 1,5 miljoniem saņēmēju ir nonākuši EUR 300 miljoni; aicina EIB tās nākamajā ziņojumā iekļaut informāciju par sviras efektu, ko šie mehānismi panākuši kopā ar finansējumu, kas piešķirts, izmantojot ārējās darbības finanšu instrumentus;

11.  ņem vērā to, ka 2016. gadā vairāk nekā pusē no visām EIB aizdevumu operācijām, kas veiktas saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām, līdzekļus saņēma vietējie finanšu starpnieki, lai veicinātu mikroaizdevumus; aicina EIB izvērtēt finanšu starpnieku īstenotos tālākaizdevumus no dzimumu aspekta, ņemot vērā to, ka mikroaizdevumi lielākoties tiek virzīti sievietēm uzņēmējām;

12.  uzskata, ka EIB ir jāpastiprina sava riska uzņemšanās un garantijas spēja, jo īpaši attiecībā uz privātā sektora attīstīšanas un nostiprināšanas projektiem un projektiem, kas ir daļa no ekonomikas noturības iniciatīvas;

13.  aicina EIB uzlabot informācijas pieejamību attiecībā uz līgumu un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu un EIB finansēto projektu finanšu datiem, kā arī to atbilstību IAM; īpaši prasa EIB sniegt kvalitatīvāku un sistemātiskāku informāciju, it sevišķi Eiropas Parlamentam, par tās finanšu starpnieku veiktajiem tālākaizdevumiem, lai uzlabotu parlamentārās uzraudzības efektivitāti un pārredzamību; uzsver, ka būtiska nozīme ir iesaistošam lēmumu pieņemšanas procesam, kurā piedalās attiecīgās ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

14.  aicina EIB veicināt projektu finansēšanu saskaņā ar tās klimata stratēģiju un Parīzes nolīgumu, pakāpeniski izbeidzot sniegt atbalstu fosilajam kurināmajam, lai kļūtu par svarīgu ES instrumentu kopīgajos globālajos centienos risināt klimata pārmaiņu problēmas, un atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un konkurētspējīgākas, drošākas un ilgtspējīgākas energosistēmas panākšanu saskaņā ar enerģētikas stratēģiju laikposmam līdz 2030. gadam; šajā nolūkā aicina EIB atturēties no tādu projektu finansēšanas, kuri ietver ļoti piesārņojošas un novecojušas tehnoloģijas, jo īpaši, kad tiek veicinātas investīcijas enerģētikas nozarē; aicina EIB palielināt tās aizdevumus publiskās infrastruktūras projektiem, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu sekas (piemēram, plūdus), un maza mēroga atjaunojamo energoresursu projektiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Bernd Lange, David Martin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Klaus Buchner, Nicola Danti, Agnes Jongerius, Sajjad Karim, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mario Borghezio, Jacques Colombier

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31

+

ALDE

Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Marietje Schaake, Hannu Takkula

ECR

David Campbell Bannerman, Sajjad Karim, Joachim Starbatty, Jan Zahradil

GUE/NGL

Helmut Scholz

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Bendt Bendtsen, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Sorin Moisă, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler

S&D

Nicola Danti, Karoline Graswander-Hainz, Agnes Jongerius, Bernd Lange, David Martin, Alessia Maria Mosca, Joachim Schuster

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Heidi Hautala

2

-

ENF

Mario Borghezio, Jacques Colombier

1

0

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

26.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Ryszard Czarnecki, Martina Dlabajová, Raffaele Fitto, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Wolf Klinz, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Bart Staes, Indrek Tarand, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Ferrara, Norbert Lins, Lieve Wierinck


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Martina Dlabajová, Wolf Klinz, Lieve Wierinck

ECR

Ryszard Czarnecki

EFDD

Laura Ferrara, Marco Valli

PPE

Ingeborg Gräßle, Norbert Lins, Andrey Novakov, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Patricija Šulin, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Derek Vaughan

VERTS/ALE

Bart Staes, Indrek Tarand

0

-

 

 

3

0

ECR

Raffaele Fitto

ENF

Jean-François Jalkh

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. aprīlisJuridisks paziņojums