Procedūra : 2017/0004(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0142/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0142/2018

Debates :

PV 10/12/2018 - 14
CRE 10/12/2018 - 14

Balsojumi :

PV 11/12/2018 - 5.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0488

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 861kWORD 97k
11.4.2018
PE 613.290v03-00 A8-0142/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā

(COM(2017)0011 – C8-0010/2017 – 2017/0004(COD))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Claude Rolin

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā

(COM(2017)0011 – C8-0010/2017 – 2017/0004(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0010/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0142/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Direktīvas 2004/37/EK mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret veselības un drošības riskiem, ko rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darba vietā, un šajā nolūkā tajā ir paredzētas minimālās prasības, tostarp robežvērtības, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem un tehniskajiem datiem.

(1)  Direktīvas 2004/37/EK mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret veselības un drošības riskiem, ko rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbavietā, un šajā nolūkā tajā ir paredzētas minimālās prasības, tostarp saistošas darbavietā pieļaujamās iedarbības robežvērtības, kuras nedrīkst pārsniegt, un attiecīgās prasības ir noteiktas, par pamatu ņemot pieejamo informāciju, cita starpā arī zinātniskos un tehniskos datus, rūpīgu ietekmes novērtējumu attiecībā uz sociālajiem aspektiem un to, kādi protokoli un tehniskie paņēmieni iedarbības mērīšanai darbavietā ir pieejami un kādas ir to ekonomiskās īstenošanas iespējas.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Pienākums nodrošināt atbilstību minētajām robežvērtībām neskar citus pienākumus, kas darba devējiem saskaņā ar Direktīvu 2004/37/EK ir jāpilda, lai samazinātu iespējamo iedarbību uz darba ņēmējiem, tādēļ jo īpaši samazinot kancerogēnu un mutagēnu izmantošanu darbavietā, nepieļaujot vai samazinot kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību uz darba ņēmējiem un veicot attiecīgus pasākumus. Ar šādiem pasākumiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, cita starpā būtu jānodrošina kancerogēnu vai mutagēnu aizstāšana ar vielām, maisījumiem vai procesiem, kas darba ņēmēja veselībai nav bīstami vai ir mazāk bīstami, noslēgtu sistēmu izmantošana vai citu pasākumu īstenošana, ar kuriem cenšas samazināt attiecīgo iedarbību uz darba ņēmējiem un tādējādi veicina inovāciju.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mikrouzņēmumiem — lielam uzņēmumu vairākumam Savienībā — ir ierobežoti finanšu, tehniskie un cilvēkresursi. Saglabājot vienlīdz augstu aizsardzības līmeni visiem darba ņēmējiem, būtu jānodrošina MVU un mikrouzņēmumiem iespēja attiecīgās prasības vienkāršāk izpildīt. Tādēļ īpaši pasākumi, stimuli un digitālie rīki varētu palīdzēt MVU un mikrouzņēmumiem vieglāk pildīt savus pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2004/37/EK un pakāpeniski izskaust kancerogēnu un mutagēnu iedarbības risku, un sociālajiem partneriem būtu jānodrošina labākās prakses apmaiņa.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Direktīvā 2004/37/EK prasības ir noteiktas, lai Savienības līmenī aizsargātu darba ņēmējus no kancerogēniem un mutagēniem, un tās ir uzskatāmas par minimālajām prasībām. Dalībvalstis var noteikt gan stingrākas robežvērtības, gan stingrākus aizsardzības pasākumus.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1d)  Līdz 2019. gada pirmā ceturkšņa beigām Komisija, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, apsvērs iespēju grozīt Direktīvas 2004/37/EK darbības jomu, lai tajā ietvertu arī reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, un arī iespēju, pamatojoties uz izsecināto, attiecīgā gadījumā un pēc apspriešanās ar uzņēmējiem un darbaspēku iesniegt likumdošanas priekšlikumu.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (turpmāk „Komiteja”)55 palīdz Komisijai jo īpaši novērtēt jaunākos pieejamos zinātniskos datus un ierosināt arodekspozīcijas robežvērtības, ko darba ņēmēju aizsardzībai pret ķīmiskajiem riskiem jānosaka Savienības līmenī saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/24/EK56 un Direktīvu 2004/37/EK. Tika ņemti vērā arī citi zinātniskās informācijas avoti, kas ir pietiekami pārliecinoši un publiski pieejami.

(3)  Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL)55 un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH)55a palīdz Komisijai jo īpaši noteikt, novērtēt un sīki analizēt jaunākos pieejamos zinātniskos un tehniskos datus un ierosināt darbavietā pieļaujamās iedarbības robežvērtības, kas darba ņēmēju aizsardzībai pret ķīmiskajiem riskiem ir jānosaka Savienības līmenī saskaņā ar Padomes Direktīvu 98/24/EK56 un Direktīvu 2004/37/EK. Tika ņemti vērā arī citi zinātniskās informācijas avoti, kas ir pietiekami pārliecinoši un publiski pieejami, jo īpaši Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras, Pasaules Veselības organizācijas un valstu aģentūru dati.

__________________

__________________

55 Komisijas 2014. gada 3. marta Lēmums 2014/113/ES, ar ko izveido Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā un atceļ Lēmumu 95/320/EK (OV L 62, 4.3.2014., 18. lpp.).

55 Komisijas 2014. gada 3. marta Lēmums 2014/113/ES, ar ko izveido Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā un atceļ Lēmumu 95/320/EK (OV L 62, 4.3.2014., 18. lpp.).

 

55a Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmums par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (2003/C 218/01) (OV L 218, 13.9.2003., 1. lpp.).

56 Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīva 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

56 Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīva 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Komitejas darbs ir būtisks atbildīgas politikas veidošanas procesam, tāpēc pārredzamības labad un lai politiku veidotu, balstoties uz pierādījumiem, būtu jānodrošina komitejas darba publicitāte. Ja komitejas darbu nepieciešams reorganizēt, tad ir jāgarantē, ka šim darbam ir atvēlēti līdzekļi, un nedrīkst zaudēt speciālās zināšanas, kas gūtas epidemioloģijas, toksikoloģijas, arodmedicīnas un arodhigiēnas jomā.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  Šajā direktīvā, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK, ir noteiktas robežvērtības un piebildes par iedarbību caur ādu vēl astoņiem kancerogēniem papildus tam, kas jau ir noteikts Direktīvā 2004/37/EK, un tas ir nākamais solis ilgākā minētās direktīvas atjaunināšanas procesā. Lai nodrošinātu darba ņēmējiem labāku aizsardzību, Direktīva 2004/37/EK, apspriežoties ar SCOEL un ACSH, būtu pastāvīgi jāpārskata un vajadzības gadījumā jāgroza, ņemot vērā pieejamo informāciju, cita starpā arī pakāpeniski iegūtus zinātniskos un tehniskos datus, piemēram, datus par atlikušo risku. Turpmāk grozot minēto direktīvu, būtu jāpievēršas kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbībai uz darba ņēmējiem, kura rodas bīstamu zāļu — tostarp citotoksisku zāļu, — sagatavošanas, ievadīšanas vai iznīcināšanas procesā, un darbam, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību, kura rodas bīstamu zāļu vai ar bīstamām zālēm piesārņotu materiālu tīrīšanas, pārvadāšanas, mazgāšanas un atkritumu apglabāšanas procesā un sniedzot aprūpi pacientiem, kas tiek ārstēti ar bīstamām zālēm.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Saskaņā ar Komitejas ieteikumiem, ja iespējams, piebildes par iedarbību caur ādu un/vai robežvērtības attiecībā uz iedarbību ieelpošanas rezultātā nosaka astoņu stundu salīdzināmajam periodam kā vidējai vērtībai laikā (ilgstošas iedarbības robežvērtības), bet dažiem kancerogēniem vai mutagēniem — īsākiem salīdzināmajiem periodiem, kopumā 15 minūšu salīdzināmajiem periodiem kā vidējai vērtībai laikā (īslaicīgas iedarbības robežvērtības), lai ņemtu vērā ietekmi, ko izraisa īslaicīga iedarbība.

(4)  Saskaņā ar SCOEL, ACSH ieteikumiem, ja tādi ir, piebildes par iedarbību caur ādu un/vai robežvērtības attiecībā uz iedarbību ieelpošanas rezultātā nosaka astoņu stundu salīdzināmajam periodam kā vidējai vērtībai laikā (ilgstošas iedarbības robežvērtības), bet dažiem kancerogēniem vai mutagēniem — īsākiem salīdzināmajiem periodiem, kopumā 15 minūšu salīdzināmajiem periodiem kā vidējai vērtībai laikā (īslaicīgas iedarbības robežvērtības), lai — ciktāl tas iespējams, — ierobežotu ietekmi, ko izraisa īslaicīga iedarbība. Būtu jāņem vērā arī citi zinātniskās informācijas avoti, kas ir pietiekami pamatoti un publiski pieejami.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Pats svarīgākais ir mērķis aizsargāt vēl nedzimušu bērnu un nākamo paaudžu veselību, un tas nozīmē, ka ir jāizstrādā īpaši pasākumi, kas paredzēti sievietēm reproduktīvā vecumā. Tie var būt dažādi pasākumi, sākot ar jaunākās zinātniskās informācijas un oficiālu norādījumu sniegšanu darba devējiem un darba ņēmējiem un beidzot ar pasākumiem, ar kuriem attiecīgā gadījumā vairāku vielu iespējamā iedarbība uz laiku tiek novērsta.

Pamatojums

Sabiedrības veselības nākotne un iespējas risināt ekonomikas problēmas Eiropas Savienībā cita starpā ir atkarīgas arī no tā, cik lielā mērā izdosies nosargāt vēl nedzimušus bērnus, un tas savukārt ir atkarīgs no aizsardzības līmeņa, kas darbavietā būs nodrošināts sievietēm reproduktīvā vecumā. Dalībvalstīs jau tiek īstenoti konkrēti pasākumi — piemēram, vienkāršas informācijas kampaņas (kā Zviedrijā) —, un tas ir spēcīgs līdzeklis, ar ko darba devējiem un darba ņēmējiem nodrošināt pilnvērtīgas iespējas kopīgiem spēkiem sasniegt sabiedrības veselībai nospraustos mērķus.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ir iegūti pietiekami pierādījumi par tādu eļļu kancerogenitāti, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai. Izlietotās motoreļļas ir radušās procesā, tāpēc tās netiek klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/200857. Komiteja apzināja iespējas, vai šīs eļļas varētu būtiski uzsūkties caur ādu, atzina, ka arodekspozīcija notiek caur ādu, un stingri ieteica noteikt piebildes par iedarbību caur ādu. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā iekļaut darbu, kas saistīts ar tādu eļļu iedarbību, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai, un Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma B daļā noteikt atbilstošu piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

(5)  Ir iegūti pietiekami pierādījumi par tādu eļļu kancerogenitāti, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai. Izlietotās motoreļļas ir radušās procesā, tāpēc tās netiek klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/200857. SCOEL noskaidroja, ka būtisks šādu eļļu daudzums var uzsūkties caur ādu, konstatēja, ka darbavietā iedarbība notiek caur ādu, un stingri ieteica noteikt piebildes par iedarbību caur ādu, un ACSH piekrita, ka izlietotās motoreļļas ir jāpievieno Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā uzskaitīto kancerogēno vielu, maisījumu un procesu sarakstam un ka būtisks šādu eļļu daudzums var uzsūkties caur ādu. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā iekļaut darbu, kas saistīts ar tādu eļļu iedarbību, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai, un Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma B daļā noteikt atbilstošu piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

__________________

__________________

57 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

57 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas, kas dīzeļdzinējos rodas dīzeļdegvielas sadegšanas rezultātā, ir kancerogēnas. Dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas rodas procesā, tāpēc netiek klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/20081a. ACSH piekrita, ka parasto dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju iedarbība ir jāpievieno Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā uzskaitīto kancerogēno vielu, maisījumu un procesu sarakstam, un ir pieprasījusi vēl sīkāk izpētīt jaunāku dzinēju veidu zinātniskos un tehniskos aspektus. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir klasificējusi kā cilvēkiem kancerogēnu vielu (IARC 1. kategorija), turklāt IARC ir precizējusi — kaut arī ar jaunākiem dīzeļdzinēju veidiem daļiņu un ķīmisko vielu daudzums ir samazināts, vēl nav skaidrs, kā kvantitatīvu un kvalitatīvu izmaiņu rezultātā varētu mainīties ietekme uz veselību. IARC ir arī norādījusi, ka par iedarbības marķieri ir ierasts izmantot elementāro oglekli, kas ir būtiska šo emisiju daļa. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, cik daudzus darba ņēmējus šāda iedarbība skar, darbu, kas saistīts ar dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju iedarbību, ir lietderīgi iekļaut Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā un direktīvas III pielikuma A daļā dīzeļdegvielai noteikt dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas robežvērtību, to aprēķinot elementārā oglekļa mērvienībās. Komisijai šī robežvērtība būtu jāizvērtē, izmantojot visjaunākos zinātniskos un sociālekonomiskos datus. Direktīvas 2004/37/EK I un III pielikuma uzskaitījumā būtu jāiekļauj arī izplūdes gāzes no visiem dīzeļdzinēju veidiem.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.)

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Jaunai tehnoloģijai, ar ko krietni samazinātas gan dīzeļdzinēja izplūdes gāzes, gan elementārā oglekļa masas īpatsvars, elementārais ogleklis, iespējams, nav tikpat noderīgs iedarbības marķieris. Jaunas tehnoloģijas dīzeļdzinēja izplūdes gāzēm slāpekļa dioksīds varētu būt atbilstīgāks iedarbības marķieris. Gan vienā darbavietā, gan dažādās darbavietās ir atšķirīga vecuma un veida dzinēji un uzstādītas dažādas atgāzu pēcapstrādes sistēmas, tāpēc varētu būt lietderīgi darbavietā pieļaujamās dīzeļdzinēja izplūdes gāzu iedarbības robežvērtību noteikt gan ieelpojamām elementārā oglekļa, gan slāpekļa dioksīda daļiņām. Komisijai šīs robežvērtības būtu jāizvērtē, izmantojot visjaunākos zinātniskos un sociālekonomiskos datus. Abas šīs robežvērtības būtu jāievēro ikvienā darbavietā, kur tiek izmantoti dīzeļdzinēji. Nav pieejami dati, kas ļautu tieši salīdzināt jaunas tehnoloģijas un vecākas tehnoloģijas dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas kancerogēnās iedarbības potenciālu, tomēr, pateicoties jaunai dīzeļdzinēja tehnoloģijai, ir mainījies dīzeļdzinēja emisiju sastāvs un daudzums un ir samazinājies kancerogēnu iedarbības risks, bet pilnībā izskausts tas nav. Ir sagaidāms, ka, pateicoties krietni mazākam izplūdes gāzu masas īpatsvaram emisijās no jaunas tehnoloģijas dīzeļdzinējiem (kWh izteiksmē), samazināsies risks saslimt ar plaušu vēzi. Šādai cerībai ir pamats — rezultāti, kas gūti, veicot vienotu pētījumu ciklu ar dzīvniekiem, liecina, ka iedarbībai, kura rodas, ieelpojot dīzeļdzinēja izplūdes gāzes no jaunas tehnoloģijas dīzeļdzinējiem, plaušu genotoksiskuma un oksidatīvu DNS bojājumu rādītāji in vivo ir mazāki vai nebūtiski. Būtu vērtīgi noteikt attiecīgas pieļaujamās iedarbības robežvērtības jaunas tehnoloģijas dīzeļdzinēja izplūdes gāzēm, cita starpā apsverot arī granulometrisko sastāvu un dažādus daļiņu iedarbības parametrus (piem., daļiņu skaita un masas īpatsvara attiecību). Turklāt ir svarīgi salīdzināt jaunas un vecākas tehnoloģijas dīzeļdzinēju izplūdes gāzu bīstamību, kas izteikta masas vienībās. Ir vajadzīga arī papildu informācija par iedarbības līmeni darbavietās, kur tiek izmantoti jauni dīzeļdzinēji.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Daži benz[a]pirēnu saturoši policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) maisījumi atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēniem, tāpēc tie ir kancerogēni, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. Attiecībā uz šiem maisījumiem Komiteja konstatēja būtisku dermālās absorbcijas iespējamību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma B daļā noteikt atbilstošu piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

(6)  Daži policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) maisījumi, sevišķi tie, kas satur benz[a]pirēnu, atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnus, tāpēc tie ir kancerogēni, kā tie definēti Direktīvā 2004/37/EK. Attiecībā uz šiem maisījumiem SCOEL konstatēja būtisku dermālās absorbcijas iespējamību, un ACSH piekrita, ka ir svarīgi noteikt darbavietā pieļaujamās iedarbības robežvērtību PAH maisījumiem, un ir ieteikusi ķerties pie darba, lai izvērtētu attiecīgos zinātniskos aspektus, kas nākotnē ļautu ierosināt šādu darbavietā pieļaujamās iedarbības robežvērtību. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma B daļā noteikt atbilstošu piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību. Turklāt būtu jāveic sīkāka izpēte, lai noteiktu, vai I pielikuma 2. aile būtu jāpapildina, iekļaujot tajā norādi uz darbu, kas saistīts ar degšanas procesiem un degšanas procesiem augstā temperatūrā, un lai noteiktu robežvērtību benz[a]pirēnam un tā labāk aizsargātu darba ņēmējus no policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maisījumu iedarbības.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Trihloretilēns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par 1.B kategorijas kancerogēnu, un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt trihloretilēna robežvērtības 8-stundu salīdzināmajam periodam (ilgstošas iedarbības robežvērtība) un īsākam salīdzināmajam periodam (15 minūtes). Attiecībā uz šo kancerogēnu Komiteja konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt ilgstošas un īslaicīgas iedarbības robežvērtības trihloretilēnam, bet III pielikuma B daļā — piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību. Ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, šīs vielas robežvērtības tiks īpaši cieši uzraudzītas.

(7)  Trihloretilēns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu 1.B kategorijas kancerogēnu, un tāpēc tas ir kancerogēns, kā tas definēts Direktīvā 2004/37/EK. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt trihloretilēna robežvērtības 8-stundu salīdzināmajam periodam (ilgstošas iedarbības robežvērtība) un īsākam salīdzināmajam periodam (15 minūtes). Attiecībā uz šo kancerogēnu SCOEL konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt ilgstošas un īslaicīgas iedarbības robežvērtības trihloretilēnam, bet III pielikuma B daļā — piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību. Ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus un tehnikas progresu, šīs vielas robežvērtības tiks īpaši cieši uzraudzītas.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  4,4-metilēndianilīns (MDA) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par 1.B kategorijas kancerogēnu, un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību 4,4‑metilēndianilīnam. Attiecībā uz šo kancerogēnu Komiteja konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt 4,4-metilēndianilīna robežvērtību un III pielikuma B daļā noteikt piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

(8)  4,4-metilēndianilīns (MDA) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu 1.B kategorijas kancerogēnu, un tāpēc tas ir kancerogēns, kā tas definēts Direktīvā 2004/37/EK. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību 4,4‑metilēndianilīnam. Attiecībā uz šo kancerogēnu SCOEL konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību un, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt 4,4-metilēndianilīna robežvērtību un III pielikuma B daļā noteikt piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Epihlorhidrīns (1‑hlor‑2,3‑epoksipropāns) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par 1.B kategorijas kancerogēnu, tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. Komiteja secināja, ka nevar noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību šim kancerogēnam visās devās, un ir ieteikusi izvairīties no arodekspozīcijas. Attiecībā uz epihlorhidrīnu Komiteja konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību. Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH), pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt epihlorhidrīna robežvērtību un III pielikuma B daļā noteikt piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

(9)  Epihlorhidrīns (1‑hlor‑2,3‑epoksipropāns) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu 1.B kategorijas kancerogēnu, tāpēc tas ir kancerogēns, kā tas definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nevar noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību šim kancerogēnam visās devās, un ir ieteikusi nepieļaut šīs vielas iedarbību darbavietā. Attiecībā uz epihlorhidrīnu SCOEL konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt epihlorhidrīna robežvērtību un III pielikuma B daļā noteikt piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Etilēndibromīds (1,2-dibrometāns, EDB) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par 1.B kategorijas kancerogēnu, tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. Komiteja secināja, ka nevar noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību šim kancerogēnam visās devās, un ir ieteikusi izvairīties no arodekspozīcijas. Attiecībā uz etilēndibromīdu Komiteja konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību. Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH), pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt etilēndibromīda robežvērtību un III pielikuma B daļā noteikt piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

(10)  Etilēndibromīds (1,2-dibrometāns, EDB) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu 1.B kategorijas kancerogēnu, tāpēc tas ir kancerogēns, kā tas definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nevar noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību šim kancerogēnam visās devās, un ir ieteikusi nepieļaut šīs vielas iedarbību darbavietā. Attiecībā uz etilēndibromīdu SCOEL konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt etilēndibromīda robežvērtību un III pielikuma B daļā noteikt piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Etilēndihlorīds (1,2-dihloretāns, EDC) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par 1.B kategorijas kancerogēnu, tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību etilēndihlorīdam. Attiecībā uz etilēndihlorīdu Komiteja konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt etilēndihlorīda robežvērtību, bet III pielikuma B daļā — piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

(11)  Etilēndihlorīds (1,2-dihloretāns, EDC) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu 1.B kategorijas kancerogēnu, tāpēc tas ir kancerogēns, kā tas definēts Direktīvā 2004/37/EK. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību etilēndihlorīdam. Attiecībā uz etilēndihlorīdu SCOEL konstatēja būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību, tomēr uzsverot, ka trūkst pamatīgu jaunāko zinātnisko datu, jo īpaši par iedarbības veidu. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā noteikt etilēndihlorīda robežvērtību, bet III pielikuma B daļā — piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas dermālās absorbcijas iespējamību.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Sociālo partneru nolīgumi, piemēram, Sociālā dialoga nolīgums par darba ņēmēju veselības aizsardzību, pareizi strādājot ar kristālisko silīcija oksīdu un to saturošiem izstrādājumiem un tos pareizi izmantojot (NEPSi), kurā sniegti attiecīgi norādījumi un līdzekļi, lai līdz ar regulatīviem pasākumiem palīdzētu darba devējiem efektīvi pildīt tiem Direktīvā 2004/37/EK noteiktos pienākumus, ir vērtīgi instrumenti, ar ko regulatīvos pasākumus papildināt. Komisijai vajadzētu mudināt sociālos partnerus slēgt šādus nolīgumus. Tomēr šo nolīgumu ievērošanu nedrīkstētu uzskatīt par faktu, kas ļauj pieņemt, ka darba devēji ir izpildījuši tiem Direktīvā 2004/37/EK noteiktos pienākumus.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Komisija apspriedās ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, kas izveidota ar Padomes 2003. gada 22. jūlija lēmumu. Turklāt Komisija divos posmos īstenoja apspriešanos ar Eiropas sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. pantu.

(13)  Komisija apspriedās ar ACSH un divos posmos īstenoja apspriešanos ar Eiropas sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. pantu.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības tiks pastāvīgi pārskatītas, ņemot vērā to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK58, un ievērojot ECHA Riska novērtēšanas komitejas (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) atzinumus, jo īpaši ņemot vērā mijiedarbību starp Direktīvā 2004/37/EK noteiktajām robežvērtībām un devas un reakcijas attiecības, informāciju par faktisko iedarbību, un, ja iespējams, DNEL ((izzinātajiem beziedarbības līmeņiem), kas saskaņā ar minēto regulu iegūti attiecībā uz bīstamām ķīmiskajām vielām.

(15)  Lai efektīvi aizsargātu darba ņēmējus, šajā direktīvā noteiktās robežvērtības tiks pastāvīgi pārskatītas, ņemot vērā to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK58, un ievērojot ECHA Riska novērtēšanas komitejas (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) atzinumus, lai jo īpaši ņemtu vērā mijiedarbību starp Direktīvā 2004/37/EK noteiktajām robežvērtībām un devas–atbildes reakcijas sakarību, informāciju par faktisko iedarbību, un, ja iespējams, DNEL (atvasinātos beziedarbības līmeņus), kas saskaņā ar minēto regulu iegūti attiecībā uz bīstamām ķīmiskajām vielām.

__________________

__________________

58 OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

58 OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot dzīves un darba apstākļus un aizsargāt darba ņēmēju veselību pret konkrētiem riskiem, ko rada kancerogēnu iedarbība, nevar pietiekami sasniegt dalībvalstu līmenī, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, ka noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā, šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(16)  Šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot dzīves un darba apstākļus un aizsargāt darba ņēmēju veselību pret konkrētiem riskiem, ko rada kancerogēnu un mutagēnu iedarbība, nevar pietiekami sasniegt dalībvalstu līmenī, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus, ievērojot LESD 191panta 2. punktā minēto piesardzības principu un saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2004/37/EK

13.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1)  direktīvai pievieno šādu pantu:

 

„13.a pants

 

Sociālo partneru nolīgumi

 

Komisija mudina sociālos partnerus slēgt sociālā dialoga nolīgumus, kuros sniegti attiecīgi norādījumi un līdzekļi, lai palīdzētu darba devējiem efektīvi pildīt tiem šajā direktīvā noteiktos pienākumus. Attiecīgos nolīgumus uzskaita IVa pielikumā. Šo nolīgumu sarakstu regulāri atjaunina.”;

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/37/EK

18.a pants – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1a)  direktīvas 18.a pantā pievieno šādu daļu:

 

„Nākamo reizi vērtējot šīs direktīvas īstenošanu saistībā ar Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantā minēto izvērtēšanu, Komisija apsver arī iespēju papildināt Direktīvas 2004/37/EK I pielikuma 2. punktu, iekļaujot tajā norādi uz darbu, kas saistīts ar degšanas procesiem un degšanas procesiem augstā temperatūrā, un noteikt robežvērtību benz[a]pirēnam, lai tādējādi labāk aizsargātu darba ņēmējus no policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maisījumu iedarbības. Attiecīgā gadījumā Komisija ierosina grozījumus, kas saistībā ar minēto vielu ir vajadzīgi.”;

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1.b punkts (jauns)

Direktīva 2004/37/EK

18.a pants – 2.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1b)  direktīvas 18.a pantā pievieno šādu daļu:

 

„Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem līdz 2019. gada 30. jūnijam apsver nepieciešamību grozīt dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijām noteiktās robežvērtības. Attiecīgā gadījumā Komisija ierosina grozījumus, kas saistībā ar minēto emisiju procesu ir vajadzīgi.”;

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1.c punkts (jauns)

Direktīva 2004/37/EK

19. pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1c)  direktīvas 19. pantā pievieno šādu daļu:

 

„Dalībvalstis ziņo Komisijai par valsts tiesību aktiem un praksi, ar ko ir nodrošināts, ka valsts kompetentajām iestādēm ir pietiekami daudz apmācīta personāla un citu resursu, kas tām ir vajadzīgi, lai pildītu ar šīs direktīvas pareizu un efektīvu īstenošanu saistītos uzdevumus. Minēto informāciju iekļauj ziņojumos par īstenošanu, kurus dalībvalstis iesniedz reizi piecos gados saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantu.”;

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/37/EK

I pielikums – 5.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1a)   direktīvas I pielikumā pievieno šādu punktu:

 

„5.b  Darbs, kas saistīts ar dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju iedarbību.”;

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa

Direktīva 2004/37/EK

III pielikums – A daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

CAS Nr. (1)

 

EK Nr. (2)

VIELAS NOSAUKUMS

ROBEŽVĒRTĪBAS

PĀREJAS PASĀKUMI

8 stundas (3)

Īslaicīga (4)

 

mg/m3 (5)

ppm (6)

f/ml(7)

mg/m3

ppm

f/ml

 

79-01-6

201-167-4

Trihloretilēns

54,7

10

_

164,1

30

_

 

101-77-9

202-974-4

4,4'-metilēndianilīns

0,08

_

_

_

_

_

 

106-89-8

203-439-8

Epihlorhidrīns

1,9

 

106-93-4

203-444-5

Etilēndibromīds

0,8

0,1

_

_

_

_

 

107-06-2

203-458-1

Etilēndihlorīds

8,2

2

_

_

_

_

 

________________________________________

(1) CAS Nr.: Informatīvā ķīmijas dienesta reģistra numurs.

(2) EK numurs, t.i. EINECS, ELINCS vai NLP numurs, ir vielas oficiālais numurs Eiropas Savienībā, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1. daļas 1.1.1.2. punktā.

(3) Izmērīts vai aprēķināts kā vidējā vērtība laikā, izmantojot astoņu stundu salīdzināmo periodu.

(4) Īslaicīgas iedarbības robeža (STEL). Robežvērtība, par kuru stiprāka iedarbība nedrīkst notikt un kura attiecas uz 15 minūšu periodu, ja vien nav noteikts citādi.

(5) mg/m3 = miligrami vienā kubikmetrā gaisa 20°C temperatūrā un 101,3 kPa (pie 760 mm spiediena uz dzīvsudraba stabiņa).

(6) ppm = tilpuma miljonās daļas gaisā (ml/m3).

(7) f/ml = šķiedras mililitrā.

Grozījums

Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma A daļā pievieno šādas ailes:

CAS Nr. (1)

EK Nr. (2)

VIELAS NOSAUKUMS

ROBEŽVĒRTĪBAS

PĀREJAS PASĀKUMI

8 stundas (3)

Īslaicīga (4)

 

mg/m3 (5)

ppm (6)

f/ml (7)

mg/m3

ppm

f/ml

 

-

-

Dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas

0,05 (7a)

-

-

-

-

-

 

-

-

Dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas

 

0,5 (7b)

-

-

-

-

 

79-01-6

201-167-4

Trihloretilēns

54,7

10

_

164,1

30

_

 

101-77-9

202-974-4

4,4'-metilēndianilīns

0,08

_

_

_

_

_

 

106-89-8

203-439-8

Epihlorhidrīns

1,9

 

106-93-4

203-444-5

Etilēndibromīds

0,8

0,1

_

_

_

_

 

107-06-2

203-458-1

Etilēndihlorīds

8,2

2

_

_

_

_

 

________________________________________

(1) CAS Nr.: Informatīvā ķīmijas dienesta reģistra numurs.

(2) EK numurs, t.i. EINECS, ELINCS vai NLP numurs, ir vielas oficiālais numurs Eiropas Savienībā, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1. daļas 1.1.1.2. punktā.

(3) Izmērīts vai aprēķināts kā vidējā vērtība laikā, izmantojot astoņu stundu salīdzināmo periodu.

(4) Īslaicīgas iedarbības robeža (STEL). Robežvērtība, par kuru stiprāka iedarbība nedrīkst notikt un kura attiecas uz 15 minūšu periodu, ja vien nav noteikts citādi.

(5) mg/m3 = miligrami vienā kubikmetrā gaisa 20°C temperatūrā un 101,3 kPa (pie 760 mm spiediena uz dzīvsudraba stabiņa).

(6) ppm = tilpuma miljonās daļas gaisā (ml/m3).

(7) f/ml = šķiedras mililitrā.

(7a) Elementārā oglekļa mērvienībās.

(7b) Slāpekļa dioksīda mērvienībās.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa

Direktīva 2004/37/EK

III pielikums – B daļa – 1. rinda

 

Komisijas ierosinātais teksts

_

_

Benz[a]pirēnu saturoši policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maisījumi, kas ir kancerogēni šīs direktīvas nozīmē

Iedarbība caur ādu

Grozījums

_

_

Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maisījumi, tostarp šādi benz[a]pirēnu saturoši maisījumi, kas ir kancerogēni šīs direktīvas nozīmē

Iedarbība caur ādu

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2004/37/EK

IVa pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2a)  direktīvai pievieno šādu pielikumu:

 

„IVa pielikums

 

Sociālā dialoga nolīgumi, kuros sniegti attiecīgi norādījumi un līdzekļi, lai palīdzētu darba devējiem efektīvi pildīt savus pienākumus

 

(1) Nolīgums par darba ņēmēju veselības aizsardzību, pareizi strādājot ar kristālisko silīcija oksīdu un to saturošiem izstrādājumiem un tos pareizi izmantojot*.

 

__________________

 

* OV C 279, 17.11.2006.”.

(1)

OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.


PASKAIDROJUMS

Pamatojuma apsvērumi

Eiropas Komisija 2017. gada 10. janvārī publicēja priekšlikumu direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā. Ar priekšlikumu ir iecerēts pilnveidot un precizēt pašreizējo tiesisko vidi, lai labāk aizsargātu darba ņēmēju veselību, samazinot kancerogēnu vai mutagēnu ķīmisku vielu iedarbību darbavietā, un vienlaikus veicināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem.

Referents vēlas atgādināt, ka vēzis ir galvenais ar darbu saistītas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Nīderlandes Nacionālā sabiedrības veselības un vides institūta (RIVM) dati(1) liecina, ka 2012. gadā Eiropā vēl 91 500 līdz 150 500 cilvēkiem pirmo reizi tika diagnosticēts vēzis, ko izraisījusi kaitīga iedarbība darbavietā. Eiropas Komisijas dati(2) liecina, ka katru stundu Eiropas Savienībā no vēža kā arodslimības mirst septiņi līdz divpadsmit cilvēki.

Ar šo otro pārskatīšanas priekšlikumu varētu uzlabot aizsardzību vismaz četriem miljoniem darba ņēmēju un turklāt nodrošināt, ka darba devējiem un uzraudzības iestādēm noteikumi ir vieglāk saprotami. Abiem kopā pirmajiem priekšlikumiem(3) pārskatīt Direktīvu 2004/37/EK vajadzētu nodrošināt iespēju turpmāk nepieļaut vairāk nekā 100 000 aroda ceļā iegūta vēža izraisītas nāves gadījumu.

Regulārs un pastāvīgs pārskatīšanas process

Referents atzinīgi vērtē šo priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 2004/37/EK un arīdzan Eiropas Komisijas lēmumu pārskatīt šo direktīvu vēl arī trešo reizi, tomēr mudina šajā virzienā arī strādāt, iedibinot regulāru un pastāvīgu pārskatīšanas procesu ciešā sadarbībā ar Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā(4) (turpmāk — zinātniskā komiteja) un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju(5) (turpmāk — padomdevēja komiteja). Turpmākos pārskatīšanas procesos jo īpaši ir jānodrošina iespēja vajadzības gadījumā pārskatīt spēkā esošās robežvērtības, noteikt robežvērtības jaunām vielām un paplašināt Direktīvas 2004/37/EK darbības jomu, to piemērojot arī reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, kā to atbalsta Eiropas Parlaments.

Zinātniskās komitejas un padomdevējas komitejas ieteikumi

Referents ir gandarīts par to, kā Komisija pirms katra priekšlikuma pārskatīt Direktīvu 2004/37/EK ir rīkojusi apspriešanos un kā tas ir izklāstīts jaunākā pārskatīšanas priekšlikuma ietekmes novērtējumā(6).

Pateicoties zinātniskās komitejas un padomdevējas komitejas ieteikumiem, darbavietā pieļaujamās iedarbības robežvērtības Komisija var piedāvāt vai pārskatīt, pamatojoties uz zinātniskiem un tehniskiem datiem.

Minētie ieteikumi, tāpat kā jebkura cita zinātniska informācija no ticamiem publiskā sektora avotiem, palīdz arī Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtēt Komisijas sagatavotos priekšlikumus un vajadzības gadījumā ierosināt grozījumus. Ar šādu pamatojumu referents iesniedz šo ziņojuma projektu, kas labāku aizsardzību darba ņēmējiem vieno ar tehniskās īstenošanas iespējām uzņēmumiem.

Dīzeļdzinēja izplūdes gāzes

Referents pieņem zināšanai iemeslus, uz kuriem Komisija ir atsaukusies ietekmes novērtējumā, pamatojot savu izvēli dīzeļdzinēja izplūdes gāzes Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā neiekļaut un attiecīgu pieļaujamās iedarbības robežvērtību tām minētās direktīvas III pielikumā nenoteikt.

Tomēr jāatgādina, ka Darba medicīnas institūta (IOM) dati(7) liecina — 3,6 miljoni darba ņēmēju Eiropas Savienībā, iespējams, ir pakļauti dīzeļdzinēja izplūdes gāzu iedarbībai, kas pārsniedz fona līmeni, un ka lēstais ģeometriskais vidējais iedarbības rādītājs ir 13 µg/m³ (jeb 0,013 mg/m³). Tā paša institūta dati arī liecina, ka 2010. gadā 4556 cilvēki ir zaudējuši dzīvību, mirstot no vēža, kuru izraisījusi dīzeļdzinēja izplūdes gāzu iedarbība darbavietā.

Ņemot to vērā, referents uzskata, ka ir steidzami jāreaģē Eiropas līmenī, lai ierobežotu dīzeļdzinēja izplūdes gāzu iedarbību uz darba ņēmējiem, un tāpēc direktīvas I pielikumā jāiekļauj darbs, kas saistīts ar šādu izplūdes gāzu iedarbību, un III pielikumā jānosaka darbavietā pieļaujamās dīzeļdzinēja izplūdes gāzu iedarbības robežvērtība 50 µg/m³ (0,05 mg/m³), kura aprēķināta elementārā oglekļa mērvienībās(8). Tieši šādu atzīmi, kas guvusi apstiprinājumu plašās zinātnieku aprindās, izmanto Austrija, un to varētu izmantot arī citas dalībvalstis (piemēram, Nīderlande un Vācija), lai noteiktu dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas robežvērtību.

Padomdevēja komiteja iesaka nošķirt vecos un jaunos dīzeļdzinējus, turpretim Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (kas ir Pasaules Veselības organizācijas struktūrvienība) dīzeļdzinēja izplūdes gāzes 2012. gadā ir klasificējusi kā cilvēkiem kancerogēnu vielu. Minētā aģentūra ir konstatējusi, ka ir mainījies degvielas sastāvs un cita starpā ir būtiski samazinājies sēra saturs, ka ir mainījusies dzinēja konstrukcija, nodrošinot efektīvāku degvielas sadegšanu, un ka, pateicoties izplūdes gāzu kontroles tehnoloģijām, ir samazinājies emisiju apjoms. Taču aģentūra atzīmē — kaut arī šādi ir izdevies panākt daļiņu un ķīmisko vielu emisiju samazināšanos, vēl nav īsti skaidrs, vai šo kvantitatīvo un kvalitatīvo izmaiņu rezultātā varētu mainīties ietekme uz veselību(9).

Ņemot to vērā un pamatojoties uz Direktīvas 2004/37/EK 14. apsvērumu, kurā noteikts, ka darba ņēmēju veselības aizsardzībā būtu jāpiemēro piesardzības princips, referents aicina nevis nošķirt atsevišķu dīzeļdzinēja veidu, bet gan ņemt vērā visu dīzeļdzinēja veidu emisijas.

Policikliski aromātiskie ogļūdeņraži

Referents pieņem zināšanai padomdevējas komitejas atzinumu(10) par benz[a]pirēnu, kurā norādīts, ka ir svarīgi noteikt darbavietā pieļaujamās iedarbības robežvērtību policikliskiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem. Turklāt arī pats referents ierosina attiecīgu grozījumu, aicinot Komisiju turpināt darbu, lai varētu piedāvāt policiklisku aromātisko ogļūdeņražu iedarbības robežvērtību, kas būtu aprēķināta benz[a]pirēna mērvienībās.

Direktīvas III pielikuma B daļā attiecībā uz policiklisku aromātisko ogļūdeņražu maisījumiem, arī tiem, kas satur benz[a]pirēnu, ir noteikta piebilde par iedarbību caur ādu, un tas ir svarīgs solis ceļā uz darba ņēmēju labāku aizsardzību, tomēr referents uzsver, ka arī citi policiklisku aromātisko ogļūdeņražu maisījumi, kuri nesatur benz[a]pirēnu, atbilst kritērijiem, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ļauj tos klasificēt kā 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēnās vielas, un ka ir iespējama to dermāla absorbcija. Tāpēc referents ierosina piebildi par iedarbību caur ādu piemērot plašāk un attiecināt uz visiem policiklisku aromātisko ogļūdeņražu maisījumiem, kā to ar savu vispārējo pieeju ir atzinusi Padome.

Profilakse un pārbaudes

Direktīva 2004/37/EK ļauj labāk aizsargāt darba ņēmējus no kancerogēnu un mutagēnu vielu iedarbības darbavietā. Referents vēlas arī jo īpaši uzsvērt, cik nozīmīgi ir gan nozares, gan daudznozaru nolīgumi, par kuriem vienojas sociālie partneri. Šie nolīgumi papildina minētās direktīvas noteikumus, jo tajos ir uzskaitīti labas prakses piemēri, un tas ļauj uzņēmumiem veikt preventīvus pasākumus, lai samazinātu viena vai vairāku kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību uz darba ņēmējiem. Šajā sakarībā referents pauž gandarījumu, ka ir noslēgts NEPSi(11) Nolīgums par darba ņēmēju veselības aizsardzību, pareizi strādājot ar kristālisko silīcija oksīdu un to saturošiem izstrādājumiem un tos pareizi izmantojot, jo ar šo nolīgumu, papildinot Direktīvu 2004/37/EK, ir iecerēts nodrošināt darba ņēmējiem vairāk aizsardzības darbavietā.

Turklāt referents ir stingri pārliecināts, ka darbavietā ir svarīgi veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka Direktīvas 2004/37/EK noteikumi uzņēmumos tiek pareizi piemēroti. Referents mudina dalībvalstis raudzīties, lai valstu uzraudzības iestāžu darbība neaprobežotos tikai ar sankciju piemērošanu uzņēmumiem, kuri neievēro minētās direktīvas noteikumus. Konstatējot cēloņus un piedāvājot attiecīgajiem uzņēmumiem iespējamos risinājumus, varētu panākt vēl efektīvāku direktīvas piemērošanu, sevišķi mazajos un vidējos uzņēmumos.

(1)

Work-related cancer in the European Union: Size, impact and options for further prevention [Ar darbu saistīta saslimstība ar vēzi Eiropas Savienībā: mērogs, ietekme un turpmākas profilakses iespējas], publicēts RIVM tīmekļa vietnē, 11. lpp.

(2)

COM(2017)0011 final.

(3)

Pirmais pārskatīšanas priekšlikums — COM(2016)0248 final.

(4)

Komisijas 2014. gada 3. marta Lēmums 2014/113/ES, ar ko izveido Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā un atceļ Lēmumu 95/320/EK (OV L 62, 4.3.2014., 18. lpp.).

(5)

Padomes Lēmums 2003/C 218/01 par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (OV C 2018, 13.9.2003., 1. lpp.).

(6)

SWD(2017)0007 final.

(7)

Health, socio-economic and environmental aspects of possible amendments to the EU Directive on the protection of workers from the risks related to exposure to carcinogens and mutagens at work – Diesel engine exhaust emissions, IOM Research Project P937/13, May 2011 [IOM 2011. gada maija pētījums par veselības, sociālekonomiskajiem un vides aspektiem saistībā ar iespējamiem grozījumiem ES direktīvā par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā, attiecībā uz dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju].

(8)

Dīzeļdzinēja izplūdes gāzes rodas dīzeļdegvielas sadegšanas rezultātā un ir komplicēts savienojums, kas sastāv no dažādām kaitīgām vielām, tostarp elementārā oglekļa. Elementāro oglekli, kas ir būtiska dīzeļdzinēja izplūdes gāzu sastāvdaļa, bieži izmanto kā šo gāzu iedarbības marķieri.

(9)

IARC. Diesel engine exhaust carcinogenic, IARC press release, 12 June 2012 [Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC) 2012. gada 12. jūnija paziņojums presei — dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir kancerogēnas].

(10)

Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas (ACSH) dokuments Nr. 727/13.

(11)

NEPSi ir akronīms, ar ko apzīmē tā dēvēto Eiropas Silīcija tīklu, ko izveidojušas Eiropas darba ņēmēju un darba devēju nozaru apvienības, kuras 2006. gada 25. aprīlī parakstīja Sociālā dialoga nolīgumu par darba ņēmēju veselības aizsardzību, pareizi strādājot ar kristālisko silīcija oksīdu un to saturošiem izstrādājumiem un tos pareizi izmantojot.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Darba ņēmēju aizsardzība pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā

Atsauces

COM(2017)0011 – C8-0010/2017 – 2017/0004(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.1.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

19.1.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

19.1.2017

ITRE

19.1.2017

IMCO

19.1.2017

AGRI

6.4.2017

 

JURI

19.1.2017

 

 

 

Atzinumu nesniedza

       Lēmuma datums

ITRE

28.2.2017

IMCO

9.2.2017

AGRI

10.10.2017

JURI

31.1.2017

Referenti

       Iecelšanas datums

Claude Rolin

14.3.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

13.7.2017

28.11.2017

22.1.2018

 

Pieņemšanas datums

27.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

0

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Dominique Martin, Joëlle Mélin, Miroslavs Mitrofanovs, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Amjad Bashir, Heinz K. Becker, Karima Delli, Tania González Peñas, Krzysztof Hetman, Ivari Padar, Anne Sander, Sven Schulze, Jasenko Selimovic, Neoklis Sylikiotis

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jude Kirton-Darling, Ana Miranda, James Nicholson, Massimo Paolucci

Iesniegšanas datums

11.4.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Yana Toom, Renate Weber

EFDD

Tiziana Beghin

ENF

Mara Bizzotto

GUE/NGL

Tania González Peñas, Patrick Le Hyaric, João Pimenta Lopes, Neoklis Sylikiotis

NI

Lampros Fountoulis

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, David Casa, Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze

S&D

Guillaume Balas, Brando Benifei, Michael Detjen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Ivari Padar, Massimo Paolucci, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog

VERTS/ALE

Karima Delli, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs

0

-

 

 

7

0

ECR

Amjad Bashir, Arne Gericke, Czesław Hoc, James Nicholson, Ulrike Trebesius

ENF

Dominique Martin, Joëlle Mélin

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 25. aprīlisJuridisks paziņojums