Ziņojums - A8-0160/2018Ziņojums
A8-0160/2018

ZIŅOJUMS par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību

3.5.2018 - (2017/2256(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Carlos Coelho


Procedūra : 2017/2256(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0160/2018
Iesniegtie teksti :
A8-0160/2018
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību

(2017/2256(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. novembra paziņojumu par Šengenas zonas saglabāšanu un stiprināšanu (COM(2014)0570),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. marta paziņojumu “Atpakaļceļš uz Šengenu – Ceļvedis” (COM(2016)0120),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulu (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi[1],

–  ņemot vērā Šengenas Robežu kodeksu un jo īpaši tā 14. un 17. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu)[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)[3],

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0160/2018),

A.  tā kā Šengenas zona ir unikāls veidojums un viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, kas ļauj cilvēkiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā bez kontrolēm pie iekšējām robežām; tā kā tas ir kļuvis iespējams, pateicoties dažādiem kompensējošiem pasākumiem, piemēram, pastiprinātai informācijas apmaiņai līdz ar Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi un izvērtēšanas mehānisma radīšanu, lai pārbaudītu Šengenas acquis īstenošanu dalībvalstīs un Šengenas zonas darbībā veicinātu savstarpēju uzticēšanos; tā kā, lai veicinātu savstarpējo uzticēšanos, ir nepieciešama arī solidaritāte, drošība, tiesu iestāžu un policijas sadarbība krimināllietās, ES ārējo robežu kopīga aizsardzība un vienota politika migrācijas, vīzu un patvēruma jomā, un ir jāievēro starptautiskās un Eiropas tiesības šajā jomā;

B.  tā kā pēdējos gados vairāki faktori ietekmējuši Šengenas zonas darbību; šie faktori ietver starptautisku plūsmu un tūristu plūsmas ietekmi, kas bija sākotnējā motivācija tā dēvēto “viedrobežu” tiesību aktiem, kā arī lielu skaitu patvēruma meklētāju un neatbilstīgo migrantu un ar to saistīto sekundāro kustību, uz ko reaģējot, kopš 2014. gada dažās dalībvalstīs ir tikušas atjaunotas iekšējās robežkontroles un pagarināts to darbības laiks; tā kā robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām visdrīzāk ir saistīta ar iespaidu par draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai cilvēku pārvietošanās un terorisma dēļ, kā arī ar to, kā tiek uztverts ierodošos starptautiskās aizsardzības meklētāju un neatbilstīgo migrantu skaits, nevis ar pamatotiem pierādījumiem par to, ka patiešām pastāv nopietni draudi, vai ieradušos personu faktisko skaitu; tā kā šie faktori ir arī terorisms un paaugstināts apdraudējums sabiedriskajai kārtībai un dalībvalstu iekšējai drošībai;

C.  tā kā ES ārējo robežu nostiprināšana un sistemātisku pārbaužu attiecīgās datubāzēs, tostarp Eiropas iedzīvotāju pārbaužu, ieviešana bija daļa no pasākumiem, kas tika veikti, lai aizsargātu Šengenas zonu;

D.  tā kā dažas dalībvalstis, reaģējot uz patvēruma meklētāju un bēgļu ierašanos, ir atjaunojušas robežkontroli pie savām iekšējām robežām, pamatojoties uz to trešo valstu valstspiederīgo kustības “regulēšanu”, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, lai gan Šengenas Robežu kodeksa 14. panta 1. punktā ir noteikts, ka parastā robežu procedūra patvēruma meklētājiem netiek piemērota; tā kā patvēruma pieteikumu novērtēšanā ir jāievieš taisnīga kopīgas atbildības sistēma;

E.  tā kā Komisija no 2016. gada marta ir ierosinājusi virkni pasākumu, lai atjaunotu Šengenas zonas normālu darbību; tā kā Šengenas zonas pareiza darbība vēl nav atjaunota un ir atkarīga galvenokārt no dalībvalstīm, to savstarpējās uzticēšanās solidaritātes, ko tās izrāda, atbalstot pirmās ieceļošanas valstis, un pietiekamu pasākumu pieņemšanas un īstenošanas, jo īpaši dalībvalstīs;

F.  tā kā stimuli dalībvalstīm pieņemt pasākumus Šengenas zonas pareizas darbības atjaunošanai ir atkarīgi galvenokārt no robežkontroles neatjaunošanas pieprasījumiem;

G.  tā kā iekšējās robežkontroles saglabāšanas Savienībā vai šādas kontroles atjaunošana Šengenas zonā nopietni ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīvi un visus tos, kas gūst labumu no brīvas pārvietošanās principa ES, un būtiski grautu uzticēšanos Eiropas iestādēm un integrācijai; tā kā iekšējās robežkontroles saglabāšana vai atjaunošana ir saistīta ar tiešām darbības un investīciju izmaksām pārrobežu darba ņēmējiem, tūristiem, kravu autopārvadātājiem un valsts pārvaldei un kropļojošā veidā ietekmē dalībvalstu ekonomiku; tā kā ir aplēsts, ka ar robežkontroles atjaunošanu saistītās izmaksas varētu svārstīties no EUR 0,05 miljardiem līdz EUR 20 miljardiem, kas būtu vienreizējas izmaksas, un EUR 2 miljardi būtu gada darbības izmaksas[4]; tā kā jo īpaši skarti ir pārrobežu reģioni;

H.  tā kā pastiprinās vairāku dalībvalstu veiktā sienu un žogu celšana pie ES ārējām un iekšējām robežām un tas tiek darīts, lai aizkavētu patvēruma meklētāju iekļūšanu un tranzītu, inter alia, ES teritorijā; atgādina, ka saskaņā ar Transnacionālā institūta (TNI) sniegto informāciju tiek lēsts, ka Eiropas valstis ir uzcēlušas sienas un žogus vairāk nekā 1200 km garumā un to izmaksas ir vismaz EUR 500 miljoni, turklāt no 2007. gada līdz 2010. gadam Eiropas fondu līdzekļi ir izmantoti, lai uzstādītu 545 robežuzraudzības sistēmas, aptverot 8279 ES ārējās robežas kilometrus, un 22 347 novērošanas ierīces;

I.  tā kā Šengenas zona nonākusi krustcelēs un ir nepieciešama izlēmīga un kopīga rīcība, lai pilnībā atjaunotu priekšrocības, ko tā sniedz iedzīvotājiem; tā kā ir nepieciešama arī dalībvalstu savstarpējā uzticēšanās, sadarbība un solidaritāte; tā kā nevajadzētu pieļaut tādas politiskās sarunas, kuru mērķis ir vainot Šengenu;

J.  tā kā jaunākām dalībvalstīm Šengenas zonas paplašināšana joprojām ir nozīmīgs ekonomisko un sociālo labumu paplašināšanas instruments, kas pamatojas uz tiesībām uz personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu, preču un kapitāla brīvu apriti, veicina kohēziju un mazina atšķirības starp valstīm un reģioniem; tā kā Šengenas acquis pilnīga piemērošana visās dalībvalstīs, kuras ir izpildījušas kritērijus, lai sekmīgi pabeigtu Šengenas izvērtēšanas procesu, ir būtiska, lai izveidotu saskaņotu un noturīgu tiesiskās drošības sistēmu; tā kā par Rumānijas un Bulgārijas gatavību pievienoties Šengenas zonai vairākkārt ir paziņojis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, un tā ir arī norādīta arī Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par projektu Padomes Lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā [5] un Padome savos secinājumos;

K.  tā kā Šengenas jautājumu pārraudzības darba grupa ir cieši sekojusi Šengenas acquis īstenošanai, izmantojot Šengenas izvērtēšanas mehānismu, neaizsargātības novērtējuma metodiku, komitejas uzklausīšanas un darba braucienus uz dalībvalstīm un trešām valstīm; tā kā grupa ir noteikusi jau īstenotus vai drīzumā īstenojamus pasākumus, būtiskas nepilnības Šengenas zonas darbībā un nākotnē veicamās nepieciešamās darbības,

GALVENIE JAUTĀJUMI

Konstatēto trūkumu novēršanā gūtie panākumi

1.  norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā ES likumdevējs ir pieņēmis vairākus pasākumus, kuri paredzēti Šengenas zonas integritātes nostiprināšanai bez iekšējo robežkontroļu veikšanas; atzinīgi vērtē veikto pasākumu efektivitāti pie ārējām robežām un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (EBCGA) izveidi; atzīmē aģentūras centienus īstenot jauno regulējumu, jo īpaši izmantojot kopīgas darbības robežu uzraudzības un atgriešanās jomā, un atbalstot dalībvalstis, kuras saskaras ar pastiprinātu migrācijas līmeni, vienlaikus turpinot pilnībā ievērot pamattiesības, kā noteikts EBCGA regulā; atzīst, cik svarīgs ir jaunieviestais neaizsargātības novērtējuma mehānisms, lai atklātu nepilnības uz kopējām ārējām robežām un novērstu krīzes; uzsver nepieciešamību saskaņot centienus un īstenot sadarbību starp aģentūrām un citām ieinteresētajām personām, apmācības jomā īstenojot “karsto punktu pieeju”;

2.  pieņem zināšanai veiktos pasākumus, izdarot grozījumus Šengenas Robežu kodeksā un ieceļošanas un izceļošanas punktos pie ārējām robežām ieviešot obligātas un sistemātiskas trešo valstu valstspiederīgo un ES pilsoņu pārbaudes attiecīgās datubāzēs, vienlaikus saglabājot modrību par šo prasību ietekmi uz robežas šķērsojošiem ES pilsoņiem un šo prasību nepieciešamību un samērību; uzsver, ka dažos gadījumos obligātas sistemātiskas pārbaudes pie Šengenas zonas ārējām robežām sakarā ar nesamērīgu ietekmi uz satiksmes plūsmu ir aizstātas ar mērķtiecīgām pārbaudēm; atgādina, ka Komisijai jāņem vērā šīs sekas, kad tā veiks novērtējumu, kas paredzēts Regulā (ES) 2017/458;

3.  atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo SIS reformu to, ka eu-LISA 5. martā ieviesa SIS II automatizētas pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas (AFIS) platformu ar iespēju sistēmā veikt biometrisku meklēšanu, kas sekmēs cīņu pret noziedzību un terorismu;

4.  uzsver, ka pašreizējie līdzekļi ir jāizmanto labāk, proti, maksimāli jāizmanto pašreizējo sistēmu priekšrocības, lai novērstu strukturālus informācijas trūkumus, pilnībā ievērojot datu aizsardzības prasības un principus par tiesībām uz privātumu un nediskrimināciju, kā arī nepieciešamības un samērīguma principus;

5.  atzinīgi vērtē policijas un tiesu iestāžu, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbībā paveikto, gan arī Eurojust un Eiropola sasniegto cīņā pret pārrobežu un organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un terorismu, izmantojot izlūkdatus, informācijas apmaiņu un kopīgu izmeklēšanu;

6.  pauž bažas par Komisijas centieniem izstrādāt Eiropas integrētās robežu pārvaldības (IRP) koncepciju un stratēģiju, pamatojoties uz 2018. gada 14. martā publicēto dokumentu, kura nolūks ir nodrošināt atbilstību Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas noteikumiem; pauž šaubas par tās efektivitāti vēlamo mērķu un uzdevumu noteikšanā Eiropas integrētās robežu pārvaldības jomā, un jo īpaši pamattiesību un citu stratēģijas elementu stiprināšanā un īstenošanā;

7.  par ļoti vērtīgu uzskata jauno Šengenas izvērtēšanas mehānismu, jo tas veicina pārredzamību, savstarpēju uzticēšanos un dalībvalstu pārskatatbildību, kontrolējot, kā dažādās jomās tiek īstenots Šengenas acquis;

Konstatētie kritiski svarīgie trūkumi

8.  pauž bažas par Šengenas izvērtēšanas mehānismā un neaizsargātības novērtējuma mehānismā konstatētajiem kritiski svarīgajiem trūkumiem un nepilnībām;

9.  nosoda to, ka turpinās robežkontroles atjaunošana uz iekšējām robežām, jo tas apdraud Šengenas zonas pamatprincipus; uzskata, ka daudzu kontroles pasākumu pagarināšana neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem par to pagarināšanu, nepieciešamību un samērību, un tāpēc ir nelikumīga; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nav veikušas atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību ar citām skartajām dalībvalstīm un līdz minimumam samazinātu šo pasākumu ietekmi, kā arī nav pietiekami pamatojušas šādas kontroles vai sniegušas pietiekamu informāciju par to rezultātiem, tādējādi apgrūtinot Komisijas un Parlamenta veikto uzraudzību; pauž nožēlu par dalībvalstu piekopto praksi, respektīvi, kontroļu atjaunošanas juridiskā pamatojuma mākslīgu grozīšanu, lai, faktiskajiem apstākļiem saglabājoties nemainīgiem, juridiskā pamatojuma darbības laiku pagarinātu uz ilgāku laiku nekā maksimāli iespējamais; uzskata, ka šādas prakses ekonomiskā, politiskā un sociālā ietekme var kaitēt Šengenas zonas vienotībai un kaitēt Eiropas iedzīvotāju labklājībai un pārvietošanās brīvības principam; atkārto, ka Savienības likumdevējs pēdējo trīs gadu laikā ir pieņēmis daudzus pasākumus, lai stiprinātu ārējās robežas un ārējo robežu kontroli; uzsver, ka nav bijis atbilstošas reakcijas saistībā ar iekšējo robežu kontroļu atcelšanu;

10.  uzsver, ka ir daudz vieglāk atjaunot robežkontroles pie iekšējām robežām, nekā tās atcelt pēc tam, kad tās atjaunotas;

11.  pauž bažas par to, ka dažos aspektos netiek pildīta regula, kas reglamentē noteiktas ārējo robežu kontroles jomas, piemēram, sistemātiska pārbaude datubāzēs robežpārbaužu laikā un pieprasīto ieceļošanas nosacījumu rūpīga pārbaude; ir nobažījies arī par to, ka atsevišķos robežšķērsošanas punktos ik pa laikam nav pieejamas dažas datubāzes, piemēram, SIS un VIS; atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs joprojām nepārprotami netiek ievēroti noteikumi par valstu koordinācijas centru izveidi saskaņā ar Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) regulu; vēlreiz uzsver, ka tiesību akti par iekšējām un ārējām robežām var būt efektīvi vien tad, ja Savienības līmenī pieņemtos pasākumus dalībvalstis īsteno pareizi;

12.  atgādina, ka dalībvalstu rīcībā ir citi līdzekļi, tostarp, kā to iesaka Komisija, mērķtiecīgas policijas pārbaudes, ar nosacījumu, ka šādu kontroļu mērķis nav robežu kontrole, tās ir pamatotas uz vispārīgu policijas rīcībā esošu informāciju vai pieredzi saistībā ar iespējamiem draudiem sabiedriskajai drošībai, to mērķis ir jo īpaši apkarot pārrobežu noziedzību, un tās ir izstrādātas un tiek izpildītas tādā veidā, kas skaidri atšķiras no sistemātiskām personu pārbaudēm uz ārējām robežām; atgādina, ka šādas pārbaudes var izrādīties iedarbīgākas nekā robežkontroles uz iekšējām robežām, jo tās ir elastīgākas un mainīgu riska faktoru gadījumā tās var vieglāk pielāgot;

13.  atgādina, ka ir iespējams veikt nepieteiktus Šengenas zonas darbības izvērtēšanas apmeklējumus pie iekšējām robežām, iepriekš par tiem nepaziņojot attiecīgajām dalībvalstīm;

14.  nosoda fizisku barjeru, tostarp žogu, celtniecību uz robežām starp dalībvalstīm un atgādina par savām šaubām par šādas rīcības atbilstību Šengenas Robežu kodeksam; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt jau uzceltos un gaidāmos objektus un ziņot Eiropas Parlamentam;

15.  kā daļu no centieniem atjaunot normālu Šengenas zonas darbību pieņem zināšanai priekšlikumu grozīt Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošanai; uzsver vajadzību paredzēt skaidrus noteikumus un to, ka jebkurām izmaiņām būtu vien jāatspoguļo jaunie uzdevumi un jāmazina draudi iekšējai drošībai, nevis jāmudina uz iekšējo robežu kontroļu atjaunošanu; atgādina, ka jebkurām izmaiņām nevajadzētu kļūt par papildu veidu, kā paildzināt robežkontroles pie iekšējām robežām; ir nobažījies par to, ka Komisijas priekšlikums par iekšējo robežu kontroļu atjaunošanu ir pamatots uz “domājamo risku”, nevis pārliecinošiem un pamatotiem pierādījumiem un nopietnu draudu esamību, un ka tā dēvēto “riska novērtējumu” tiek pilnībā uzticēts veikt valstij, kura atjauno robežkontroles; uzskata, ka šie pasākumi ir jāveic uzmanīgi, lai nenodarītu neatgriezenisku kaitējumu pamatidejai par brīvu pārvietošanos, konkrēti, nosakot fundamentālas procesuālās garantijas, jo īpaši tāpēc, lai attiecībā uz iekšējo robežu kontrolēm saglabātu stingru ierobežojumu laikā;

16.  uzsver, ka esošo iekšējo robežu kontroļu darbības laika turpmāka pagarināšana vai papildu kontroļu atjaunošana radītu lielas izmaksas ES ekonomikai kopumā, jo tā ievērojami kaitētu vienotajam tirgum.

Veicamās darbības

17.  uzsver steidzamo nepieciešamību nekavējoties risināt apzinātos kritiskos trūkumus, lai atjaunotu normālu Šengenas zonas darbību bez kontrolēm uz iekšējām robežām;

18.  aicina visas dalībvalstis pilnībā īstenot spēkā esošos noteikumus un aicina Komisiju izlēmīgi rīkoties saistībā ar kopīgi pieņemto noteikumu pārkāpumiem, nosakot samērīgus un nepieciešamus pasākumus attiecīgajām dalībvalstīm, tostarp pienākumu neizpildes procedūras, lai aizsargātu citu dalībvalstu un visas Savienības intereses;

19.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi pārveidot un pielāgot SIS, lai ātri varētu risināt jaunos uzdevumus, proti, saistībā ar pazudušo bērnu vai bērnu, kurus apdraud pazušana, aizsardzību, nekavējošu un obligātu informācijas apmaiņu par terorismu, vienlaikus ievērojot ES pilsoņu un trešo valstu valstspiederīgo pamattiesības un saglabājot drošības pasākumus datu aizsardzības un privātuma jomā, un obligātu informācijas apmaiņu par atgriešanas lēmumiem; uzsver, ka šāda reforma nedrīkst kaitēt nepieciešamības un proporcionalitātes principiem; uzsver, ka tad, ja sistēma darbojas pareizi, ir nepieciešama rīcība attiecībā uz brīdinājumiem un būtu jāpamato to iekļaušana sistēmā; uzsver, ka ir paredzams ievērojams darbību pieaugums Papildu informācijas pieprasījumu pie ierašanās valstī (SIRENE) birojos, un aicina dalībvalstis pastiprināt to rīcībā esošos līdzekļus, nodrošinot, ka tiem ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai pildītu savus jaunos pienākumus;

20.  uzsver Šengenas izvērtēšanas mehānisma secinājumu kritisko raksturu un aicina dalībvalstis atbilstoši īstenot tām adresētos ieteikumus; uzsver arī neaizsargātības novērtējumu un aicina dalībvalstis rīkoties saskaņā ar ieteikumiem, ko sniegusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra;

21.  aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei visaptverošu gada ziņojumu par izvērtēšanām, kas veiktas saskaņā ar Regulu 1053/2013;

22.  stingri uzstāj, lai Komisija neatjaunotu pieprasījumus par atkāpi no Šengenas zonas noteikumiem, ja attiecīgā dalībvalsts nav īstenojusi ieteikumus, kas tai adresēti saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas mehānismu;

23.  uzsver, ka visām dalībvalstīm, tostarp tām, kam nav ārējās sauszemes robežas, būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu augsta līmeņa kontroli pie savām ārējām robežām, piešķirot pietiekamus resursus gan darbinieku, gan aprīkojuma un ekspertīzes ziņā, vienlaikus nodrošinot pamattiesību pilnīgu ievērošanu, tostarp ar starptautisko aizsardzību un neizraidīšanu saistītos jautājumos, nosakot nepieciešamās vadības un kontroles struktūras un izstrādājot aktuālu riska analīzi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1624 attiecībā uz visiem vadības līmeņiem, lai tādējādi veicinātu efektīvu darbību un nodrošinātu pienācīgu infrastruktūru, kas vajadzīga nolūkā garantēt robežu šķērsošanas vietu drošu, organizētu un raitu darbību;

24.  uzskata, ka Šengenas izvērtēšanas mehānisma pārskatīšanas gadījumā ar ikvienu priekšlikumu būtu jāmēģina saīsināt lielais laiks, kas paiet no apmeklējuma uz vietas līdz īstenošanas lēmumiem un rīcības plāniem, kā arī būtu jāatvieglo iespējas dalībvalstīm veikt ātrus korektīvus pasākumus; uzskata, ka nepaziņoto uz vietas veikto apmeklējumu vērtību Šengenas izvērtēšanas mehānisma sakarā varētu palielināt, ja par šiem apmeklējumiem patiešām netiktu paziņots (netiktu sniegts brīdinājums 24 stundas iepriekš);

25.  atgādina, ka Parlaments būtu nekavējoties un pilnībā jāinformē par ikvienu priekšlikumu grozīt vai aizstāt Šengenas izvērtēšanas mehānismu; atzīmē, ka Komisijai būtu jāveic Šengenas izvērtēšanas mehānisma darbības pārskatīšana sešos mēnešos pēc tam, kad pieņemti visi izvērtēšanas ziņojumi, uz kuriem attiecas pirmā daudzgadu izvērtēšanas programma, uz jāiesniedz pārskats Parlamentam;

26.  uzstāj, ka Šengenas izvērtēšanas mehānisms kopā ar neaizsargātības novērtēšanas instrumentu jāizstrādā tā, lai novērstu neparedzētu pārklāšanos ārējo robežu vispārējā pārvaldībā un šo pārvaldību uzlabotu, veicinātu Šengenas acquis un pamattiesību ievērošanu, tostarp nodrošinātu atbilstību Ženēvas konvencijai, ko parakstījušas visas dalībvalstis, un veicinātu rūpīgu pārbaudi un pārredzamību starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm, konkrēti Parlamentu; aicina Komisiju un dalībvalstis atvēlēt pietiekamus resursus, lai īstenotu Šengenas izvērtējumu un neaizsargātības novērtējumu un veiktu turpmākus pasākumus; aicina Komisiju organizēt apmeklējumus uz vietas pie iekšējām robežām, kas patiešām tiek veikti bez iepriekšēja brīdinājuma un ir paredzēti, lai novērtētu īstenoto pasākumu būtību un ietekmi;

27.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes uzlabot to, kā tiek vākta informācija un statistikas dati par ar robežkontroli saistīto valstu resursu un spēju pārvaldību; aicina dalībvalstis savlaicīgi darīt pieejamu visu neaizsargātības novērtējuma mehānismam nepieciešamo informāciju;

28.  aicina dalībvalstis, it īpaši tās, kuras ir tieši skartas, sagatavot un pienācīgi pārbaudīt nepieciešamos ārkārtas situāciju plānus palielināta migrācijas līmeņa mazināšanai, kā arī pastiprināt to reģistrācijas un izmitināšanas spējas šādu notikumu gadījumā; aicina dalībvalstis uzlabot to spējas atklāt dokumentu viltošanu un neatbilstīgu ieceļošanu, vienlaikus pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu un pamattiesības; aicina īstenot saskaņotus centienus, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību un terorismu, jo īpaši ar mērķi atklāt noziedzīgās organizācijas un to finansēšanu ar lielāku precizitāti;

29.  uzsver, ka droša un likumīga piekļuve ES, tostarp pie Šengenas zonas ārējām robežām, palīdzēs nodrošināt kopējo stabilitāti Šengenas zonā;

30.  uzskata, ka IRP stratēģijas īstenošanā pašlaik nav sasniegts pietiekami daudz; prasa Komisijai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai atbalstīt dalībvalstis to centienos izpildīt prasības, kas noteiktas Regulā (ES) 2016/1624, kā arī savlaicīgi sākt IRP tematisko novērtēšanu dalībvalstīs; aicina dalībvalstis saskaņot savu robežu pārvaldību ar IRP koncepciju, izmantojot visaptverošu pieeju robežu pārvaldībai, balstoties uz tās pamatā esošajiem pamatprincipiem un jo īpaši garantējot pamattiesību pilnīgu ievērošanu, visās robežu pārvaldības un atgriešanas darbībās pievēršot īpašu uzmanību mazāk aizsargāto grupu un nepilngadīgo aizsardzībai, tostarp neizraidīšanas principa ievērošanai; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka Eiropas un valstu līmenī tiek pilnībā īstenota IRP stratēģija un ievērotas starptautiskās konvencijas, tādējādi stiprinot ārējo robežu pārvaldību, vienlaikus ievērojot pamattiesības;

31.  uzsver nepieciešamību steidzami ieviest pilnīgi sagatavoto un iestāžu savstarpēji saskaņoto IRP stratēģiju, kas ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras tehniskā un operatīvā stratēģija, un no tās izrietošo dalībvalstu valsts stratēģijas; pilnībā apzinās nepilnības saistībā ar IRP ieviešanu dalībvalstīs un uzsver, ka IRP stratēģijas pilnīga īstenošana visās dalībvalstīs ir ārkārtīgi svarīga Šengenas zonas pienācīgai darbībai;

32.  aicina Komisiju pieņemt tiesību akta priekšlikumu EUROSUR regulas grozīšanai, lai ņemtu vērā galvenos trūkumus, kas konstatēti spēkā esošā regulējuma īstenošanā, un uzskata, ka šāds priekšlikums veicinātu plašāku EUROSUR izmantošanu, lai iesaistītos un palīdzētu informācijas apmaiņā, riska analīzē un meklēšanas un glābšanas operācijās;

33.  atkārtoti pauž Parlamenta atbalstu tam, lai Bulgārija un Rumānija nekavējoties pievienotos Šengenas zonai, savukārt Horvātija — tiklīdz tā būs izpildījusi pievienošanās kritērijus. aicina Padomi apstiprināt Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos kā pilntiesīgām Šengenas zonas dalībniecēm;

CITI JAUTĀJUMI, KAS IETEKMĒ ŠENGENAS ZONU

34.  uzsver, ka pašreizējo Šengenas zonas stāvokli un to, ka joprojām tiek veiktas iekšējās robežkontroles, nav radījušas galvenokārt problēmas pašas Šengenas zonas struktūrā un tās darbības noteikumos, bet gan drīzāk saistītajās acquis jomās, piemēram, nepilnības kopējā Eiropas patvēruma sistēmā, tostarp politiskās gribas, solidaritātes un pienākumu sadales trūkums, kā arī nepilnības Dublinas regulā un ārējo robežu kontrolē;

Konstatēto trūkumu novēršanā gūtie panākumi

35.  uzsver nozīmi, kāda ir atbalsta un spēju veidošanas pasākumiem, kuru nolūks ir risināt neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņus un uzlabot dzīves apstākļus izcelsmes valstīs;

36.  uzskata, ka sadarbība ar trešām valstīm ir viens no elementiem, kas palīdzētu atvieglot apstākļus, kuru rezultāts ir piespiedu un neatbilstīga migrācija; uzsver — lai sasniegtu vēlamos mērķus, šiem pasākumiem ir jābūt visaptverošiem;

Konstatētie kritiski svarīgie trūkumi

37.  pauž nožēlu par to, ka pēdējos gados ir ziņots par daudzu cilvēku bojāeju vai bezvēsts pazušanu Vidusjūrā; turklāt uzsver, ka meklēšana un glābšana ir atsevišķa Eiropas integrētās robežu pārvaldības sastāvdaļa, kā noteikts EBCGA regulā; uzskata, ka pastāvīga, stabila un efektīva Savienības reakcija, veicot meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā, ir būtiska, lai novērstu cilvēku bojāeju jūrā; uzskata par ļoti svarīgu, lai visos jūras robežu uzraudzības operatīvās plānošanas un šādu operāciju, ko veic EBCGA, īstenošanā, būtu pienācīgi iekļauti jūras meklēšanas un glābšanas aspekti un spējas, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 656/2014;

38.  pauž lielas bažas par Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas ((ES) Nr. 2016/1624) īstenošanu un uzsver nepieciešamību dalībvalstīm ievērot regulas prasības, it īpaši attiecībā uz saistībām attiecībā uz pietiekamu cilvēkresursu un tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu gan kopīgajām operācijām, gan ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervei, gan prasību piešķirt pietiekamus līdzekļus neaizsargātības novērtējuma īstenošanai; ir nobažījies par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras resursiem, finanšu plānošanu un aplēsēm, uz kurām ir balstīta finansējuma aprēķināšana tās darbības nodrošināšanai un no dalībvalstīm prasītās iemaksas; aicina dalībvalstis nodrošināt valstu robežsargiem pienācīgu apmācību par pamattiesībām;

39.  uzskata, ka bieži vien nepilnīga ir sadarbība valstu līmenī starp dažādiem tiesībaizsardzības dienestiem, militārajām, robežsardzes un muitas iestādēm, kā arī meklēšanā un glābšanā jūrā iesaistītajām iestādēm, un tādēļ rodas sadrumstalota situācijas izpratne un zema efektivitāte; norāda, ka sadarbības struktūru trūkums var izraisīt pasākumu efektivitātes trūkumu un/vai nesamērīgumu; atgādina, ka dalībvalstu attiecīgo iestāžu iekšējās sadarbības trūkumu nevar aizstāt ar nekādiem labi iecerētiem Savienības līmenī īstenotiem pasākumiem;

40.  norāda uz citu lielapjoma informācijas sistēmu izveidi un uz mērķi uzlabot to sadarbspēju, vienlaikus saglabājot vajadzīgos aizsardzības pasākumus, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību un privātumu;

41.  uzskata, ka darbs pie priekšlikumiem par informācijas sistēmu sadarbspēju būtu jāuzskata par iespēju uzlabot un daļēji saskaņot valstu IT sistēmas un valstu infrastruktūru robežšķērsošanas punktos;

Veicamās darbības

42.  mudina aģentūras un dalībvalstis turpināt īstenot vairākmērķu operācijas un nodrošināt, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai operāciju darbības jomā ietvertu meklēšanu un glābšanu uz jūras, paredzot pienācīgu nodrošinājumu un cilvēkresursus; mudina aģentūru nodrošināt, ka tiek ieviests sūdzību izskatīšanas mehānisms, un nodrošināt pamattiesību amatpersonas darbam nepieciešamos līdzekļus un personālu;

43.  aicina dalībvalstis nodrošināt ātras un iedarbīgas atgriešanas procedūras, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un nodrošinot cilvēciskus un cieņpilnus apstākļus, līdzko ir izdots atgriešanas lēmums;

44.  norāda, ka dalībvalstīm iespēja, ko piedāvā Direktīva 2001/40/EK, proti, atzīt un īstenot citā dalībvalstī pieņemtu atgriešanas lēmumu, nevis pieņemt jaunu atgriešanas lēmumu vai nosūtīt neatbilstīgo migrantu atpakaļ uz dalībvalsti, no kuras šī persona ir sākotnēji ieradusies.

45.  aicina dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, uzņemšanas un dzīves apstākļus visiem patvēruma meklētājiem, it īpaši ņemot vērā nepavadītu nepilngadīgo un ģimeņu ar nepilngadīgajiem vajadzības, kā arī sievietes neaizsargātās situācijās; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to aizturēšanas vietas atbilst starptautiskās paraugprakses un cilvēktiesību normu un konvenciju prasībām, lai apmierinātu ietilpības vajadzības, ņemot vērā, ka aizturēšana ir galējas nepieciešamības līdzeklis un nav bērna interesēs, un vairāk izmantot alternatīvus pasākumus, kas nav aizturēšana; aicina dalībvalstis pildīt savas pārcelšanas saistības, par ko vienojās Eiropadome 2015. gada septembrī un ko atkārtoti apstiprināja Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada septembrī, lai atjaunotu kārtību migrācijas pārvaldībā un veicinātu solidaritāti un sadarbību ES;

46.  aicina dalībvalstis nodrošināt valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarību, galvenokārt piešķirot pietiekamus finanšu resursus un personālu to arvien plašāko uzdevumu izpildei; aicina dalībvalstu neatkarīgās uzraudzības iestādes nodrošināt informācijas sistēmu un to izmantošanas nepieciešamās revīzijas; aicina dalībvalstis īstenot noteikumus, lai nodrošinātu datu subjektu tiesības iesniegt sūdzības un pieprasīt viņu personas datus, kā arī palielināt sabiedrības informētību par informācijas sistēmām;

47.  uzstāj, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai jāveic vairākmērķu operācijas, lai būtu iespējams reaģēt uz vajadzību pēc jūras meklēšanas un glābšanas aktīviem attiecīgajos apgabalos (kā noteikts Regulā (ES) Nr. 656/2014); atgādina, ka valstu robežsardzes iestādēm ir arī jānodrošina pietiekami resursi savām darbībām, jo īpaši meklēšanai un glābšanai; uzsver, ka robežkontrole būtu jāveic apmācītiem robežsargiem vai stingrā kompetentas iestādes uzraudzībā;

48.  norāda, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai ir piešķirtas plašākas pilnvaras, ko tās var izmantot, lai palīdzētu dalībvalstīm koordinēt atgriešanas operācijas;

49.  aicina dalībvalstis turpināt attīstīt pārrobežu policijas sadarbību, veicot kopīgu apdraudējuma izvērtēšanu, riska analīzi un patruļas; aicina pilnībā īstenot Prīmes konvenciju un ES Padomes Lēmumu 2008/615/TI un pievienoties Eiropas Informācijas apmaiņas modelim un Zviedrijas iniciatīvai; aicina dalībvalstis uzlabot savas valsts tiesībaizsardzības sadarbības un informācijas apmaiņas struktūras un uzlabot praktisko sadarbību, jo īpaši ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm;

50.  atgādina, cik augsta prioritāte noteikta kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) reformai kā daļai no visaptverošās pieejas, kuras nolūks ir risināt jautājumus, kas ietekmē ar bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrāciju saistītos politikas virzienus un Komisijas programmu migrācijas jomā; norāda, ka Parlaments ir atkārtoti uzsvēris, ka likumīgu kanālu atvēršana migrantiem un bēgļiem ir labākais veids, kā apkarot cilvēku tirdzniecību un vienlaikus novērst “neatbilstīgu” migrāciju; aicina Padomi nekavējoties sekot Parlamentam un pieņemt mandātu sarunām par katru priekšlikumu šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz Dublinas regulu; uzsver, ka jaunā Eiropas Patvēruma aģentūra vēl jāapstiprina, un mudina Padomi steidzami pārtraukt bloķēt darbu pie šīs lietas;

51.  uzsver nepieciešamību uzlabot personas apliecību drošību, kuras dalībvalstis izsniedz ES pilsoņiem; aicina Komisiju ierosināt standartus drošības un biometriskajiem elementiem, kas iekļaujami personas apliecībās, kā tas jau notiek attiecībā uz pasēm;

°

°  °

52.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai.

  • [1] OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.
  • [2] OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
  • [3] OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.
  • [4] Wouter van Ballegooij, “The Cost of Non-Schengen: Civil Liberties, Justice and Home Affairs aspects” (“Šengenas zonas likvidēšanas izmaksas: pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu aspekti”), Eiropas pievienotās vērtības nodaļas 2016. gada pētījums par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām, 32. lpp.
  • [5] OV C 380 E, 11.12.2012., 160. lpp.

PASKAIDROJUMS

Šengenas zona ir viens no ievērojamākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem.

Tā ir būtiska Eiropas projekta daļa, un to visaugstāk novērtē un atzīst Eiropas iedzīvotāji.

Šengenas pārvaldības jaunākās reformas laikā un pēc nopietnām sarunām Eiropas Parlaments pieredzēja savu kontroles pilnvaru pieaugumu un situācija kļuva atbilstīgāka Eiropas tiesiskajam regulējumam. Kaut arī robežu kontrole vēl arvien ir dalībvalstu suverēnā kompetence, 2013. gadā Šengenas zona ieguva lielāku Eiropas dimensiju.

2016. gada 5. septembrī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja nolēma izveidot Šengenas jautājumu pārraudzības darba grupu, kuras uzdevums būtu pārskatīt un pārbaudīt rezultātus, kas gūti Šengenas zonas izvērtējumā dažādās jomās. Darba grupa devusi nenovērtējamu ieguldījumu, veicinot sadarbību un dialogu starp Komisiju un Parlamentu, bet pats svarīgākais ir tas, ka ar tās palīdzību ir izdevies acīmredzami uzlabot deputātu vispārējo izpratni par Šengenas zonas pašreizējo situāciju.

2017. gada 13. martā LIBE komitejas koordinatori vienojās sākt gatavot šo gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību. Šis ziņojums ir Šengenas jautājumu pārraudzības darba grupas rūpīga darba un ēnu referentu vērtīgā ieguldījuma rezultāts. Pēdējā gada laikā darba grupa ir detalizēti iedziļinājusies Šengenas izvērtējuma attiecīgajās jomās, izskatot dažādos izvērtējuma ziņojumus un Padomes secinājumus un apmainoties viedokļiem ar Komisiju par konkrētiem jautājumiem.

Jāizsaka cerība, ka gan LIBE komitejas Šengenas jautājumu pārraudzības darba grupas izveide, gan šis ziņojums būs svarīgi soļi, stiprinot Parlamenta lomu iedzīvotāju pārstāvniecībā. Vēl necik sen dalībvalstis šo uzskatīja par slepenu un ekskluzīvu jomu, attiecībā uz kuru nav nepieciešama nekāda pārskatatbildība, kaut arī Šengenas jautājumiem ir milzīga ietekme uz cilvēku dzīvi.

Trīs pēdējie gadi bijuši diezgan smagi, jo uz Šengenas zonu izdarīts milzīgs spiediens. Tas noticis nevis tās struktūras un pārvaldības dēļ, bet gan saistībā ar trūkumiem daļā acquis, piemēram, attiecībā uz ārējām robežām un ar tām cieši saistītām jomām, tostarp kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.

Neskaidrību un apdraudējumu laikā Eiropas Parlamentam ir vēl aktīvāk jāaizsargā Šengenas zona un iedzīvotāju tiesības.

Izveidojot brīvas pārvietošanās telpu, ārējās robežas kļuvušas par kopīgām robežām un šodien Eiropai tādu ir vairāk nekā 50 000 km garumā. Tas nozīmē, ka drošības problēmas vienā dalībvalstī vai uz tās ārējām robežām var ietekmēt visas citas dalībvalstis. Tieši tāpēc Šengenas ietvaros izveidots kompensējošo pasākumu kopums jeb acquis, uz kura balstās savstarpējā uzticēšanās un veidojas brīvības, drošības un tiesiskuma telpa.

Tomēr pēdējo gadu laikā uz mehānismiem personu brīvas pārvietošanās garantēšanai tiek izdarīts milzīgs spiediens. Pirmo reizi sakarā ar nopietniem trūkumiem dalībvalstīs nācās aktivizēt Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu. Dalībvalstis ir paziņojušas par izmaiņām savos tiesību aktos, lai nelegālo migrantu pieplūduma dēļ atļautu kontroles pie iekšējām robežām. Citas viegli paļāvās vēlmei retoriski vainot brīvas pārvietošanās principu, vienlaikus tikai izliekoties, ka tiek veiktas iekšējās robežkontroles. Politiskajās diskusijās Šengenas jautājumu izmanto kā vienkāršu attaisnojumu drošības problēmām. Iekšējās robežkontroles atjaunošana nedrīkst kļūt par normālu status quo.

Turklāt dalībvalstis pašas nav pienācīgi īstenojušas acquis, un problēmas ir lielākajā daļā izvērtējuma jomu un lielākajā daļā dalībvalstu. Šā ziņojuma mērķis tieši ir uzsvērt galvenās nepilnības Šengenas acquis īstenošanā. Ar to arī tiek uzsvērti gūtie panākumi un minētas darbības, kuras Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm būtu jāveic nākotnē. Ziņojumā izklāstīti galvenie no dažādām Šengenas izvērtēšanas mehānisma un neaizsargātības novērtējuma metodikas jomām izrietošie secinājumi, ko Eiropas Parlaments ir atzinis par nepieņemamiem un sakarā ar kuriem ir nepieciešami turpmāki pasākumi.

Parlaments arī atzīst, ka pēdējos gados reālā situācija ir mainījusies. Ir parādījušās jaunas problēmas, daudzveidīgi apdraudējumi un neparedzami notikumi, kuru dēļ vajadzīga lielāka sadarbība, labāka informācija un Eiropas solidaritāte. Referents uzskata, ka šādu pieeju atspoguļo Parlamenta apstiprinātie jaunie pasākumi drošības jomā, sākot no informācijas sistēmām un beidzot ar grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā. Tomēr vēlamajam neatbilst īstenošana dalībvalstīs, kas bieži vien ir lēnāka nekā gaidīts. Arī attiecībā uz patvēruma jautājumiem Parlaments darbojas tā, kā to prasa situācijas steidzamība, un arī šajā gadījumā dalībvalstis nerīkojas atbilstoši.

Gandrīz pirms diviem gadiem Komisija iepazīstināja ar rīcības plānu Šengenas zonas darbības pilnvērtīgai atjaunošanai. Parlaments un Padome atbalstīja šo paziņojumu. Divus gadus vēlāk Šengenas zonas normāla darbība vēl ne tuvu nav atjaunota.

Parlaments joprojām ir stingri apņēmies meklēt visus iespējamos risinājumus, kas nodrošinās ātru un saprātīgu situācijas risinājumu visu ES iedzīvotāju labā. Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība īsteno šos noteikumus tādā veidā, kas garantē Šengenas zonas darbību.

Referents uzskata, ka Parlamentam būtu stingri jānostājas Eiropas Komisijas pusē un pārliecinoši jāatgādina dalībvalstīm, ka to rīcība ir izšķiroši svarīga Šengenas turpmākajai pastāvēšanai.

Referents pauž stingru pārliecību, ka Šengenas zona ir daļa no risinājuma, nevis daļa no problēmas. Ja Šengenas zona pārstās eksistēt, izzudīs arī tāda Eiropa pilsoņiem, kādu to pazīstam šodien.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

8

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Daniel Dalton, Rachida Dati, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Barbara Kudrycka, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Judith Sargentini, Giancarlo Scotta’, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Ignazio Corrao, Gérard Deprez, Maria Grapini, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Siôn Simon, Barbara Spinelli, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Detjen, André Elissen, Francesc Gambús, Arndt Kohn, Annie Schreijer-Pierik, Marco Valli, Francis Zammit Dimech, Marco Zullo

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Sophia in 't Veld, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Cecilia Wikström

ECR

Monica Macovei

EFDD

Ignazio Corrao, Laura Ferrara, Marco Valli, Marco Zullo

PPE

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Michał Boni, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Kinga Gál, Francesc Gambús, Monika Hohlmeier, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Annie Schreijer-Pierik, Traian Ungureanu, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Francis Zammit Dimech, Tomáš Zdechovský

S&D

Caterina Chinnici, Michael Detjen, Tanja Fajon, Ana Gomes, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Arndt Kohn, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Soraya Post, Siôn Simon, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Jan Philipp Albrecht, Eva Joly, Jean Lambert, Judith Sargentini

8

-

ECR

Daniel Dalton, Branislav Škripek

EFDD

Kristina Winberg

ENF

André Elissen, Giancarlo Scotta', Auke Zijlstra

GUE/NGL

Malin Björk

PPE

Rachida Dati

3

0

GUE/NGL

Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 18. maijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika