Procedūra : 2017/2259(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0162/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0162/2018

Debates :

PV 30/05/2018 - 28
CRE 30/05/2018 - 28

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0240

ZIŅOJUMS     
PDF 942kWORD 86k
3.5.2018
PE 615.434v02-00 A8-0162/2018

par ES jaunatnes stratēģijas īstenošanu

(2017/2259(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Eider Gardiazabal Rubial

GROZĪJUMI
PASKAIDROJUMS — FAKTU UN KONSTATĒJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS — FAKTU UN KONSTATĒJUMU KOPSAVILKUMS

Turpmākais regulējums ES rīcībai jaunatnes jomā tiks izlemts Eiropai izšķirošā brīdī, kad notiek Brexit sarunas un tiek apspriesta nākamā DFS un svarīgu programmu, proti, "Erasmus+", "Radošā Eiropa", "Eiropa pilsoņiem" un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, nākotne, kā arī jaunais Eiropas Solidaritātes korpuss.

Tikmēr ekonomikas krīzes kontekstā veiktajiem taupības pasākumiem ir bijusi negatīva ietekme uz Eiropas iedzīvotājiem. Eiropas jaunieši ir pirmie, kurus skar ieguldījumu trūkums izglītībā un kultūrā, bezdarbs un izdevumu samazināšana sociālo pakalpojumu jomā. Tāpēc lielākā daļa jauniešu baidās no nākotnes un jūtas kā ekonomisko interešu upuri. Skaitļi runā paši par sevi. Šodien gandrīz katrs trešais jaunietis vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam Eiropas Savienībā(1). 2016. gadā jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (vecumā grupā no 15 līdz 24 gadiem) bija 18,7 % salīdzinājumā ar 15,6 % 2008. gadā. Jauniešu bezdarba līmenis eurozonā joprojām ir virs 20 %. Turklāt NEET(2) līmenis ES ir 15,6 % salīdzinājumā ar 14,2 % 2008. gadā(3). Papildus iepriekš minētajam daudzi nodarbinātie jaunieši saskaras ar milzīgām problēmām, tādām kā nestabili darba apstākļi algu, stresa un līgumu darbības laika ziņā. Eiropas jauniešiem dažkārt ir ļoti grūti justies kā daļai no sabiedrības. Patiešām — neatkarīgi no tā, vai esat nodarbināts vai ne, neuzticēšanās jauniešiem ir iemesls, piemēram, atteikumam izsniegt kredītu. Tādēļ pieaug neapmierinātība un jaunieši jūtas atstumti. Sociālajai atstumtībai ir arī nopietna negatīva ietekme uz jauniešu dzīves apstākļiem, pilsonisko līdzdalību, emocionālo dzīvi un veselību.

Paralēli notiek atveseļošanās, un Eiropas ekonomika tagad atrodas uz samērā stabila izaugsmes ceļa, bezdarba līmenim samazinoties. Tomēr nevienlīdzība Eiropas Savienībā joprojām ir liela, un nabadzības risks īpaši skar Eiropas jauniešus.

Šajā kontekstā jaunatne ir kļuvusi par Eiropas Savienības prioritāti, tāpēc ir uzsāktas iniciatīvas jauniešu bezdarba novēršanai, jauniešu līdzdalības palielināšanai, iekļautības sekmēšanai un brīvprātīgā darba veicināšanai. Rezultāti ir pozitīvi, bet mērķi ne tuvu nav sasniegti, tāpēc ES jaunatnes stratēģija būtu jāstiprina un jāuzlabo.

ES pašreizējās rīcības jaunatnes jomā (2010–2018) novērtējuma rezultāti

ES pašreizējā rīcība jaunatnes jomā (2010–2018), tā dēvētā ES jaunatnes stratēģija, ir iepriekšējās rīcības(4) turpinājums, un tās mērķis ir radīt vairāk vienlīdzīgu iespēju visiem jauniešiem, jo īpaši izglītībā un darba tirgū, lai risinātu dažas no iepriekš minētajām problēmām. Stratēģijas mērķis ir arī veicināt visu jauniešu aktīvu pilsoniskumu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti, tāpēc tā koncentrējas uz mehānismiem, kuri sekmē jauniešu līdzdalību politikas veidošanā.

Tomēr šie mērķi joprojām ir ļoti plaši un vērienīgi. Tāpēc to sasniegšanu ir grūti novērtēt, jo iespējas jauniešiem un jauniešu līdzdalība Eiropā ir atkarīga no daudziem faktoriem, kas saistīti ar sociālekonomisko situāciju attiecīgajās valstīs, un, ņemot vērā mainīgos apstākļus, arī mērķis var mainīties.

Pašreizējo ES jaunatnes stratēģiju raksturo ļoti liels skaits ierosinātu iniciatīvu dažādās darbības jomās (ne visas no tām ir konkrētas politikas jomas), kas apvienojumā ar diezgan sarežģītu mehānismu politisko prioritāšu noteikšanai saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi (AKM) nenodrošina mērķu skaidru noteikšanu, savukārt vispārējie mērķi joprojām ir vairāk tādi kā moto.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības jaunatnes politikā trūkst skaidri noteikta salīdzinošās novērtēšanas procesa. Tāpēc paraugprakses apmaiņa joprojām ietver tikai veikto darbību piemēru sniegšanu kolēģiem, ņemot vērā atsevišķu valstu konkrēto apstākļu ierobežojumus.

Tādējādi pieeja, kas paredz konkrētas darbības jomas, būtu noteikti jāpapildina ar transversālu, holistisku pieeju, jo jautājumi, kas attiecas uz jaunatnes politiku (izglītība, nodarbinātība, inovācija, brīvprātīgais darbs), ir savstarpēji cieši saistīti, kā tas tiek pastāvīgi pierādīts konkrētos politikas dokumentos un to ekspertu grupu darbā, kuri strādā pie jaunatnes stratēģijas jautājumiem. Šāds iznākums bija arī 2017. gada maijā notikušajai Eiropas konferencei par turpmāko ES jaunatnes stratēģiju, ierosinot turpmākajā stratēģijā izvirzīt vērienīgus mērķus, samazinot darbības jomu skaitu(5).

Var arī secināt, ka kopumā trūkst līdzekļu, kas ļauj novērtēt politikas ietekmi, jo līdz šim izmantotie instrumenti nodrošina tādu datu apkopojumu, ko nav viegli salīdzināt un kas katras dalībvalsts gadījumā neatspoguļo izvēlēto politikas jomu faktisko ietekmi. Patiešām — Eiropas Komisija veica novērtējuma pētījumu par pašreizējo ES jaunatnes stratēģiju (EJS), lai novērtētu EJS ietekmi uz jaunatnes politiku(6). Tomēr, tā kā trūkst kvantitatīvu rādītāju, lai varētu novērtēt stratēģijas tiešo ietekmi uz jauniešu situāciju, un ņemot vērā AKM būtību un darbības jomu, bija sagaidāms, ka ietekme būs ļoti dažāda(7).

Praksē ziņošanas mehānisms reizi trīs gados sagatavotu jaunatnes ziņojumu veidā nodrošina, ka tiek apkopoti dalībvalstu sniegtie piemēri par konkrētu jaunatnes stratēģijā minēto ierosinājumu īstenošanu, uz kuru pamata var izdarīt tikai ļoti vispārīgus secinājumus. Tāpēc var secināt, ka būtu vajadzīga labāk izstrādāta sistēma, lai dokumentētu izmaiņas valstu izmantotajās pieejās attiecībā uz jaunatnes politikas aspektiem.

Konkrētu Eiropas un valstu līmeņa mērķu noteikšanu jomā, kurā kompetenci saglabā dalībvalstis, ir grūti iedomāties, un ES var nodrošināt tikai koordinēšanu un atbalstu. ES galvenā pievienotā vērtība dalībvalstīm bija tā, ka stratēģija tām sniedza iedvesmu, zināšanas un kompetenci, līdzekļus un leģitimitāti, kā arī iespējas un resursus šajā politikas jomā(8).

Visbeidzot, saskaņā ar Eiropas Komisijas norādīto ārējais novērtējums liecina, ka dalībvalstis ir ieinteresētas īstenot sadarbību, risinot jaunatnes jautājumus ES līmenī. Diemžēl galvenos šķēršļus rada ierobežotie resursi, kas pieejami valstu līmenī.

Vajadzība pēc labāk koordinētas un mērķtiecīgākas ES jaunatnes stratēģijas

Ar šo īstenošanas ziņojumu mēs vēlamies nodrošināt elementus spēcīgai un labi koordinētai ilgtermiņa stratēģijai Eiropas jauniešu interesēs.

Pirmkārt, ES jaunatnes stratēģija ir paredzēta jauniešiem, kuriem būtu jābūt galvenajiem sarunu partneriem. Ir nekavējoties jādod iespēja jauniešiem paust savu viedokli vai nu veiksmīga strukturēta dialoga veidā, vai arī jebkādos citos formātos, kas nodrošina aktīvu līdzdalību politikas veidošanā, piemēram, izveidojot forumu diskusijām starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Jauniešiem būtu jādod iespēja viegli piekļūt lēmumu pieņemšanas procesam ES līmenī, lai paustu savu viedokli un sniegtu būtisku ieguldījumu lēmumu pieņemšanā. Paralēli būtu jārīko plaša apspriešanās ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un izglītības nozares pārstāvjiem. Turklāt Eiropas Savienībai būtu jāstrādā ciešā sadarbībā ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai pienācīgi izstrādātu pasākumus, kas jāīsteno un jāveicina Eiropas iedzīvotāju vidū.

Otrkārt, visi jaunieši būtu jāiekļauj darba tirgū, nodrošinot tiem kvalitatīvas darbvietas; būtu jāpastiprina centieni, lai jauniešiem sniegtu vienlīdzīgas iespējas, kas ļautu nodrošināt ilgtspējīgu iekļaušanu darba tirgū un ilgtermiņa nodarbinātību. Jauniešiem būtu jādod iespēja plānot karjeru atbilstoši savai kvalifikācijai un profesionālajām interesēm. Eiropas jauniešiem ir vajadzīgs pozitīvāks skatījums uz turpmāko profesionālo karjeru un pensionēšanās izredzēm. Lielākā daļa jauniešu uzskata, ka, ņemot vērā sociālās labklājības sistēmu pakāpenisko degradāciju, kvalitatīva pensionēšanās viņiem nākotnē nebūs pieejama. Tāpēc, lai nodrošinātu viņu nākotni, ir jāveicina jauns sociālais pakts starp paaudzēm.

Treškārt, jauniešiem ir tiesības dzīvot veselīgā vidē un piekļūt izglītībai un kultūrai, kas ir viena no pamattiesībām. Visiem jauniešiem no vidusskolas līdz universitātei jābūt iespējai studēt un būt mobiliem, neraugoties uz sociālekonomiskām grūtībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādām sociāli atstumtām grupām kā cilvēki ar īpašām vajadzībām, etniskās minoritātes, migranti un bēgļi. Turklāt visiem jauniešiem būtu jādrošina viegla piekļuve kultūrai, kas ir ļoti svarīgi laikā, kad visā Eiropā pieaug neiecietība, radikalizācija un ekstrēmisms. Būtu jāveicina kultūru dialogs, lai godā turētu Eiropas moto "Vienoti dažādībā". Tajā pašā laikā jaunieši nevar baudīt dzīvi, ja apkārtējā vide ir neveselīga. Saskaņā ar ANO datiem gaisa piesārņojums ietekmē bērnu augošo smadzeņu attīstību. Turklāt aptuveni 66 % pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās. Tāpēc ir ļoti svarīgi izstrādāt un ieteikt alternatīvu jauniešiem. Būtu jāveicina sporta aktivitātes, lai nodrošinātu jauniešu fizisko sagatavotību. Garīgo veselību ietekmē arī stress, ko rada darbs un ikdienas dzīve, kurā lielāku spiedienu vienmēr izjūt jaunieši, jo no viņiem sagaida produktivitāti, augstu kvalifikāciju un elastīgumu. Darba tirgū patiešām valda ārkārtīgi liela konkurence, un jaunieši ir spiesti ilgstoši strādāt par praktikantiem, pirms atrod pienācīgu pirmo darbvietu. Papildus stresam jaunieši jau no mazotnes saskaras ar iebiedēšanu tiešsaistē. Tāpēc ES jaunatnes stratēģija būtu jāizstrādā, pamatojoties uz starpnozaru pieeju, un jāiekļauj ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Visbeidzot, lai gūtu noturīgus rezultātus, Eiropas programmas būtu jāstiprina, jāuzlabo, jāveicina un pienācīgi jāfinansē, balstoties uz saskaņotu ilgtermiņa redzējumu. Visām iniciatīvām, kurām gaidāmi ilgtermiņa rezultāti, būtu jāparedz vērienīgs budžets.

Ir jāatgādina un jāuzsver, ka, tā kā galvenā kompetence jaunatnes politikas jomā, protams, ir dalībvalstīm, ir ļoti svarīgi, lai attiecīgās valstu iestādes pastiprinātu sadarbību saskaņā ar šo stratēģiju, jo viens no visvairāk kritizētajiem pašreizējās sadarbības aspektiem ir tas, ka panāktie rezultāti ir ārkārtīgi nevienmērīgi un trūkst sistemātisku ziņojumu un uzticamu datu par stratēģijas īstenošanu.

(1)

Saskaņā ar Eurostat publicētajiem jaunākajiem datiem 2011. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam Eiropas Savienībā bija pakļauti aptuveni 29,8 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Dati ir pieejami http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/employment_social_policy_equality/youth/indicators.

(2)

NEET līmenis ir to 15–24 gadus veco jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.

(3)

AKW, ECLM, IMK, OFCE, Neatkarīgais 2018. gada izaugsmes pētījums "Repair the roof when the sun is shining" [Jumts jālabo, kamēr spīd saule], 2017. gada novembris.

(4)

COM(2009)0200, 3. lpp.

(5)

Konferences ziņojums, 7. lpp.

(6)

SWD(2017)0281, 10. lpp.

(7)

Turpat.

(8)

SWD(2017)0280, 2. lpp.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES jaunatnes stratēģijas īstenošanu

(2017/2259(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14., 15., 21., 24. un 32. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko ES ratificēja 2010. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(1),

–  ņemot vērā Padomes rezolūciju par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2016.–2018. gadam(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumus par jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas izveidi(4),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)(5),

–  ņemot vērā Komisijas novērtējumu par ES jaunatnes stratēģiju(6),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”)(7),

  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par programmas “Erasmus+” nākotni(8),

  ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, īstenošanu(9),

–  ņemot vērā ES izglītības ministru neformālajā sanāksmē Parīzē 2015. gada 17. martā pieņemto Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību,

–  ņemot vērā Padomē 2015. gada 23. novembrī pieņemto Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)(10),

  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. augusta paziņojumu “Projekts Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajam ziņojumam par Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) īstenošanu. Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā” (COM(2015)0408),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par ES jaunatnes stratēģijas 2013.–2015. gadam novērtējumu(12),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumu par stažēšanās kvalitātes sistēmu,

  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2008. gada 25. novembra rezolūciju par Eiropas Padomes jaunatnes politiku (CM/Res(2008)23),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2017. gada 31. maija ieteikumu par darbu ar jaunatni (CM/Rec(2017)4),

  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par mācīšanos par ES skolā(13),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību(14),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas atzinumu “Eiropas sadarbība jaunatnes jomā (2010–2018)”(15),

  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par kultūru dialoga, kultūras daudzveidības un izglītības lomu ES pamatvērtību veicināšanā(16),

  ņemot vērā Eiropas Jaunatnes foruma publicēto ēnu ziņojumu par jaunatnes politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Jaunatnes foruma rezolūciju par ES jaunatnes stratēģiju(17),

–  ņemot vērā Eiropas Jaunatnes informācijas un padomdevējas aģentūras (ERYICA) nostājas dokumentu “Iesaisti. Informē. Iespēcini”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0162/2018),

A.  tā kā recesijas negatīvā ietekme uz jauniešu izredzēm pilnībā attīstīt savu potenciālu joprojām ir jūtama visā Eiropas Savienībā;

B.  tā kā daudzas dalībvalstis, jo īpaši Dienvideiropā, vairākos jaunatnes rādītājos —piemēram, nodarbinātībā, labklājībā un sociālajā aizsardzībā — joprojām nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni;

C.  tā kā atšķirību samazināšanās ir acīmredzama reģionālā līmenī visā ES; tā kā daudzos reģionos nodarbinātības līmenis joprojām ir zemāks par pirmskrīzes līmeni;

D.  tā kā jauniešu bezdarba līmenis pēdējos gados ir pakāpeniski samazinājies, lai gan saskaņā ar Eurostat informāciju 2018. gada janvārī tas bija 16,1 % un dažās dalībvalstīs pārsniedza pat 34 %; tā kā salīdzinājumā ar 2008. gadu (15,6 %) var redzēt, ka šis rādītājs ir paaugstinājies; tā kā šie rādītāji ir tādi, ka nav iespējams viens risinājums, kas derētu visiem, — ja vien vēlamies pilnībā īstenot jauniešu potenciālu; tā kā jauniešu bezdarba līmenis tālākajos reģionos ir satraucoši augsts un dažos no tiem, piemēram, Majotā, reģistrētais bezdarba līmenis pārsniedz 50 %;

E.  tā kā sociālekonomiskā krīze visvairāk skar tādas nelabvēlīgākā situācijā esošas iedzīvotāju grupas kā etniskās minoritātes, cilvēki ar īpašām vajadzībām, sievietes, LGBTIQ, migranti un bēgļi, kas saskaras ar šķēršļiem ienākšanai darba tirgū un piekļuvei kultūrai, sociālajiem pakalpojumiem un izglītībai;

F.  tā kā izglītība palīdz samazināt sociālekonomiskās nevienlīdzības sekas, nodrošinot prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai samazinātu nelabvēlīgu situāciju pārņemšanu no paaudzes uz paaudzi;

G.  tā kā kopumā trūkst vispārēja ieguldījuma jauniešos un jauniešu tiesībās un tādēļ jaunieši nevarēs pieprasīt, izmantot un aizstāvēt savas tiesības un pastiprināti saasināsies tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, mācību priekšlaicīga pārtraukšana, profesionālo kvalifikāciju trūkums, novēlota iekļaušanās darba tirgū, materiālās neatkarības trūkums, sociālā nodrošinājuma sistēmu darbības iespējama pasliktināšanās, plaši izplatīta nedroša nodarbinātība un sociālā atstumtība;

H.  tā kā problēmas, ar kurām jaunieši saskaras nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā, kā arī sociālās un politiskās iesaistes jomā, nav vienādas, jo dažas grupas tiek skartas nesamērīgi vairāk nekā citas; tā kā ir jāpieliek vairāk pūļu, lai atbalstītu tos, kuri atrodas tālāk no darba tirgus vai kuriem tas vispār nav pieejams;

I.  tā kā vietējo skolu un izglītības iestāžu saglabāšanai visos Eiropas reģionos ir izšķirīga nozīme, ja mērķis ir uzlabot jauniešu izglītību un ES vēlas piedāvāt reģioniem pilnīgu atbalstu šīs problēmas risināšanā;

J.  tā kā īpaši izglītībai, kultūru dialogam, stratēģiskajai komunikācijai un ciešākai sadarbībai starp dalībvalstīm ir svarīga loma jauniešu marginalizācijas un radikalizācijas novēršanā un viņu noturības stiprināšanā;

K.  tā kā jaunieši būtu aktīvi jāiesaista visas politikas, kas ietekmē jauniešus, plānošanā, izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā; tā kā 57 % ES jauniešu organizāciju uzskata, ka viņu īpašās zināšanas netiek ņemtas vērā jaunatnes politikas izstrādē(18);

L.  tā kā jauniešu organizācijām ir svarīgi garantēt pietiekamu jauniešu pārstāvības un iekļautības līmeni, jo pretējā gadījumā tām trūkst leģitimitātes;

M.  tā kā ES jaunatnes stratēģija ir instruments, kas jau tiek izmantots un pastāvīgi uzlabots, taču šīs stratēģijas mērķi joprojām ir ļoti plaši un vērienīgi; tā kā nav pienācīgi noteiktu atsauces kritēriju;

N.  tā kā ES jaunatnes stratēģijā (EJS) 2010.–2018. gadam ir uzsvērta vajadzība pēc strukturēta dialoga starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem;

O.  tā kā EJS galvenais mērķis ir palielināt iespējas un nodrošināt iespēju vienlīdzību visiem Eiropas jauniešiem;

P.  tā kā jauniešiem būtu jāpalīdz un jādod iespēja risināt nopietnās problēmas, ar kurām viņi patlaban saskaras, un tikt galā ar grūtībām, ko nāksies izjust nākotnē, šajā nolūkā izstrādājot atbilstīgāku, efektīvāku un labāk koordinētu jaunatnes politiku, uzlabojot izglītību un tās piekļūstamību un mērķorientēti izmantojot ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku vietējā, reģionālā, valstu un ES līmenī;

Q.  tā kā pēdējos gados ES saskaņā ar savu jaunatnes stratēģiju ir sākusi vairākas iniciatīvas, piemēram, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI) un Garantiju jauniešiem, ar mērķi radīt vairāk vienlīdzīgu iespēju visiem jauniešiem izglītībā un darba tirgū un veicināt jauniešu iekļaušanu, iespēcinātību un aktīvu līdzdalību sabiedrībā;

R.  tā kā ES rīcība jaunatnes jomā ir jāmaģistralizē, jaunatnes dimensiju iestrādājot pašreizējā un turpmākajā politikā un finansējuma programmās, it sevišķi visās svarīgākajās politikas jomās, piemēram, ekonomikas, nodarbinātības, sociālajā, kohēzijas, veselības, sieviešu, līdzdalības, migrācijas, kultūras, mediju un izglītības politikā;

S.  tā kā turpmākās EJS īstenošana ir jākoordinē starp dažādajām politikas nozarēm un iestādēm;

T.  tā kā lēmumu pieņemšanā par jaunatnes politiku ir jāiekļauj dzimumperspektīva, ņemot vērā īpašās problēmas un apstākļus, ar kuriem saskaras jaunas sievietes un meitenes, sevišķi no citādas kultūras un reliģijas vides; tā kā jaunatnes politikā būtu jāiekļauj īpaši dzimumsensitīvi pasākumi, piemēram, vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršana, izglītošana par dzimumu līdztiesību un dzimumizglītība; tā kā sievietēm atrašanās NEET situācijā (nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) ir vidēji 1,4 reizes varbūtējāka nekā vīriešiem(19) un ir nepieciešami pastāvīgi centieni panākt, ka jaunas sievietes — sevišķi pēc maternitātes atvaļinājuma un vientuļās mātes — un personas, kas priekšlaicīgi pārtraukušas mācības, mazkvalificētas personas, jaunieši ar invaliditāti un visi jaunieši, ko apdraud diskriminācija, vairāk iesaistās darba tirgū;

U.  tā kā ir jāpieliek pastāvīgas pūles, lai veicinātu jauniešu, jo īpaši jauniešu ar invaliditāti, migrantu, bēgļu, NEET un sociālās atstumtības apdraudētu jauniešu, līdzdalību sabiedrībā;

V.  tā kā izglītība ir būtisks faktors cīņā pret sociālo atstumtību, tāpēc ir izšķirīgi svarīgi ieguldīt prasmēs un kompetencēs, lai mazinātu augsto bezdarba līmeni, īpaši NEET vidū;

W.  tā kā LESD 9. pantā ir noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu;

X.  tā kā EJS ir labs pamats produktīvai un mērķtiecīgai sadarbībai jaunatnes jomā;

Y.  tā kā pēdējā EJS (2010–2018) trīsgadu cikla mērķu sasniegšanu nav iespējams pienācīgi un precīzi novērtēt un, ņemot vērā kritēriju un rādītāju trūkumu un īstenošanas instrumentu pārklāšanos, dažādu dalībvalstu attiecīgās situācijas ir ļoti grūti salīdzināt;

Z.  tā kā profesionālā orientācija un piekļuve informācijai par nodarbinātības iespējām un izglītības iegūšanas ceļiem ir būtiski aspekti turpmākajā izglītībā un pārejā uz darba tirgu;

AA.  tā kā ES ir cieši jāsadarbojas ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai noteiktu šīs stratēģijas mērķus un to īstenotu un novērtētu,

Jauniešu problēmas un atziņas, kas gūtas pašreizējā ES jaunatnes politikas veidošanas procesā

1.  ar nožēlu atzīmē, ka ilgtermiņa taupības pasākumiem, jo īpaši finansējuma samazinājumam izglītībai, kultūrai un jaunatnes politikai, ir bijusi negatīva ietekme uz jauniešiem un viņu dzīves apstākļiem; brīdina, ka jauniešus, īpaši vismazāk aizsargātos iedzīvotājus — piemēram, jauniešus ar invaliditāti, jaunas sievietes, minoritātes, cilvēkus ar īpašām vajadzībām — būtiski skar pieaugošā nevienlīdzība, atstumtības risks, nedrošība un diskriminācija;

2.  atzinīgi vērtē Eiropas veiksmīgo sadarbību jaunatnes jomā, kas ir pierādījusi savu spēju risināt problēmas, ar kurām saskaras vairums Eiropas iedzīvotāju, un atbalstīt valstu politikas veidotājus, sniedzot īpašas zināšanas un ieteikumus, nodrošinot leģitimitāti un veiksmīgi mobilizējot lielāku ES finansējumu;

3.  uzskata, ka atvērtā koordinācijas metode ir piemērots līdzeklis jaunatnes politikas veidošanai, taču ar to vien nepietiek un papildus tai ir nepieciešami citi pasākumi; atkārtoti aicina ciešāk sadarboties un apmainīties ar paraugpraksi jaunatnes jautājumu risināšanā vietējā, reģionu, valstu un ES līmenī; mudina dalībvalstis vienoties par skaidriem rādītājiem un kritērijiem, lai būtu iespējams uzraudzīt gūto progresu;

4.  atzīst pozitīvos sasniegumus, kas gūti ar EJS, pilnveidojot starpnozaru darbu un īstenojot strukturētu dialogu, lai nodrošinātu jauniešu līdzdalību, un uzskata, ka ir jāuzlabo attiecīgo aktoru un ieinteresēto personu vispārējā izpratne par EJS mērķiem un instrumentiem; īpaši norāda, ka strukturētajā dialogā izmantotajai augšupējai pieejai ir pievienotā vērtība un tā būtu jāpatur; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis jaunās stratēģijas izstrādē ņemt vērā rezultātus, kuri panākti strukturētā dialoga VI ciklā, kas orientēts uz turpmāko EJS;

5.  ierosina jaunatnes politikā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, it sevišķi tajās dalībvalstīs, kur tām ir kompetence šajā jomā;

6.  atzinīgi vērtē politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt ES jauniešus, it īpaši iniciatīvu “Ieguldījums Eiropas jaunatnē”, Eiropas Solidaritātes korpusu un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI); tomēr uzskata, ka šie instrumenti būtu ciešāk jāsaista ar EJS un tiem būtu jāpiemēro augšupēja pieeja; tāpēc aicina Komisiju visus politikas priekšlikumus, kas attiecas uz jauniešiem, sistemātiski saistīt ar vispārējo stratēģiju un iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, izmantojot holistisku ilgtermiņa pieeju ar skaidri noteiktiem horizontāliem mērķiem;

7.  mudina Komisiju izveidot EJS turpmākās īstenošanas koordinācijas starpnozaru darba grupu, kurā piedalītos ES iestādes, tostarp Parlaments, dalībvalstis un pilsoniskā sabiedrība, īpaši arodbiedrības un jauniešu organizācijas;

8.  aicina Komisiju izveidot efektīvus starpdienestu koordinācijas instrumentus un atbildību par jaunatnes dimensijas maģistralizēšanu kā pienākumu kopu uzticēt kādam Komisijas priekšsēdētāja vietniekam;

9.  mudina dalībvalstis par pamatu tiesību aktu izstrādei jaunatnes jomā izmantot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

10.  uzsver, ka ir svarīgi slimību profilakses nolūkā popularizēt veselīgu dzīvesveidu, un uzskata, ka ir nepieciešams sniegt jauniešiem korektu informāciju par nopietnām garīgās veselības problēmām, kas saistītas ar tabakas, alkoholisko dzērienu un narkotiku lietošanu un atkarībām, un sniegt viņiem attiecīgu palīdzību;

11.  uzsver, ka Komisijas novērtējums par EJS īstenošanu dalībvalstīs ir svarīgs, lai būtu iespējams veikt pastiprinātas pārbaudes un pārraudzību uz vietas; mudina Komisiju noteikt kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtējamus EJS mērķus, ņemot vērā katras dalībvalsts vai reģiona īpatnības; aicina Komisiju palielināt finansējumu programmām un pasākumiem, kas paredz sagatavot jauniešus darba dzīvei;

Jauniešu viedokļa ņemšana vērā ES jaunatnes stratēģijā

12.  iesaka turpmākajās EJS nodrošināt līdzdalību un uzmanības centrā izvirzīt jauniešus un labklājības uzlabošanu, atspoguļojot visu Eiropas jauniešu vajadzības, mērķus un dažādību un paplašinot viņu piekļuvi radošiem instrumentiem, kas izmanto jaunas tehnoloģijas;

13.  uzskata, ka ES būtu jāapliecina solidaritāte ar jauniešiem un jāturpina uzlabot viņu iespējas līdzdarboties sabiedrībā, izstrādājot īpašus pasākumus, piemēram, maģistralizējot brīvprātīgo darbu, atbalstot darbu ar jaunatni, veidojot jaunus instrumentus — tostarp tādus, kas izmanto jaunas tehnoloģijas, — un veicinot apmaiņu, kuras pamatā ir solidaritāte, kopienas iesaiste, brīva telpa un demokrātisks dialogs; tāpēc atzīst, ka jauniešu apvienības pilda svarīgu lomu, dodamas jauniešiem iespēju pilnveidoties un attīstīt aktīva pilsoniskuma apziņu; aicina dalībvalstis sekmēt jauniešu aktīvu iesaistīšanos brīvprātīgajās organizācijās; uzsver, ka aktīvāka jauniešu sociālā līdzdalība ne tikai pati par sevi jau ir svarīgs sasniegums, bet var arī kalpot par atspēriena punktu lielākai politiskajai līdzdalībai;

14.  šajā sakarā uzsver, ka neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās, kā arī nodarbošanās ar sportu un iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ir nozīmīgi faktori, kas stimulē Eiropas jauniešu pilsonisko, sociālo un starpkultūru kompetenču un prasmju attīstību;

15.  aicina dalībvalstis nodrošināt valsts tiesisko regulējumu un pietiekamus finanšu resursus brīvprātīgajam darbam;

16.  īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt jauniešus, īpaši tos, kam ir mazāk iespēju, un tos, kas nav iesaistīti formālās organizatoriskās struktūrās, aktīvi un kritiski līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē un politikas veidošanā izmantot līdzdalības pieeju, lai dotu jauniešiem iespēju ietekmēt lēmumus, kuri skar viņu dzīvi, izmantojot tiešsaistes un bezsaistes demokrātijas instrumentus, vienlaikus ņemot vērā ar sociālajiem medijiem saistītos ierobežojumus un riskus un jaunatnes politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un jauniešu organizācijas;

17.  aicina dalībvalstis mudināt jauniešus pilnībā līdzdarboties vēlēšanu procesā;

18.  norāda, ka nākamajā Eiropas sadarbības satvarā jaunatnes jomā ir jāturpina strukturēts jauniešu un politikas veidotāju dialogs; uzskata, ka strukturētā dialoga procesā būtu sistemātiski jāpalielina sasniegto jauniešu grupu skaits un daudzveidība, un atzīmē, ka šajā nolūkā būtu jāpiešķir pietiekams finansiālais atbalsts valstu un Eiropas darba grupām; aicina dalībvalstis mudināt valstu, reģionu un vietējos lēmumu pieņēmējus iesaistīties strukturētajā dialogā ar jauniešiem;

19.  mudina dalībvalstis ievērot pārredzamību pārskatu iesniegšanā un ilgtspējīgas jauniešu nodarbinātības iespēju veicināšanai paredzēto līdzekļu izmantošanā; tāpēc atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai gadījumos, kad tas tiek prasīts, dalībvalstis sniegtu detalizētus datus par jauniešu stāvokli tajās;

20.  uzsver, ka trūkst sistemātiski sniegtas jaunākās informācijas un ticamu datu par EJS īstenošanu; tādēļ mudina dalībvalstis un Komisiju veicināt valstu un reģionālo statistikas iestāžu ciešāku sadarbību atbilstošas jaunākās statistiskās informācijas sniegšanā, jo tā ir svarīga nolūkā novērtēt īstenotās stratēģijas panākumu līmeni; uzskata, ka šādi statistikas dati jāiekļauj trīsgadu ziņojumos;

21.  atgādina par tendenci samazināties jauniešu līdzdalībai valsts un pašvaldību vēlēšanās un par to, ka jauniešiem vajadzīga politiska apņēmība un iespēja redzēt sava devuma rezultātus; atgādina, ka iespējas no agrīna vecuma iesaistīties politiskajā līdzdarbība savā vidē un vietējā kopienā ir izšķirīgi svarīgs solis ceļā uz izteiktāku Eiropas pilsonības izjūtu un jauniešu kļūšanu par aktīviem pilsoņiem; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt, ka jaunieši un jauniešu organizācijas spēj pilnvērtīgi un īsteni piedalīties un iesaistīties lēmumu pieņemšanā un vēlēšanu procesos;

22.  aicina dalībvalstis EJS uzraudzības un īstenošanas komitejās iekļaut valstu jaunatnes padomes;

23.  uzsver tehnoloģiju potenciālu komunikācijā ar jauniešiem un aicina ES stiprināt viņu spējas līdzdarboties sabiedrībā, izmantojot e-platformas;

24.  ar nožēlu atzīmē, ka par spīti pastāvīgiem Komisijas centieniem iepazīstināt ar iespējām jauniešus, kam pieejams dažādu Savienības programmu atbalsts, daudzi jaunieši joprojām domā, ka viņu piekļuve tām ir ierobežota; mudina Komisiju uzlabot savus komunikācijas instrumentus;

Vienlīdzīgas iespējas nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu iekļaušanu darba tirgū

25.  pauž lielas bažas par pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni ES, sevišķi Dienvideiropā; atgādina, ka jauniešiem būtu jāgarantē kvalitatīvu darbvietu radīšana un nodarbinātība, kas joprojām būtu jāuzskata par prioritāru apņemšanos, un šajā ziņā aicina pieņemt pasākumus, kas veicinātu jauniešu pāreju no izglītības uz darbu, nodrošinot kvalitatīvas stažēšanās un māceklības iespējas; aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt darba tirgus strukturālās reformas, taisnīgus darba apstākļus un atalgojumu, lai nodrošinātu, ka jauniešiem, ienākot darba pasaulē, nav jāsaskaras ar diskrimināciju; uzsver, cik svarīgi ir noteikt sociālās tiesības attiecībā uz jauniem nodarbinātības veidiem, panākt, ka profesionālā stažēšanās ir taisnīga, un nodrošināt sociālo dialogu;

26.  uzsver, cik svarīgi ir valstu, reģionu un vietējo iestāžu centieni pieņemt pielāgotus pasākumus un sniegt personalizētu atbalstu, lai aizsniegtu visus NEET; atgādina, ka ir jāiesaista vietējās ieinteresētās personas, piemēram, sociālie partneri, arodbiedrības, pilsoniskā sabiedrība un jauniešu organizācijas;

27.  uzskata, ka būtu jāveic īpaši pasākumi, lai uzlabotu jaunu sieviešu nedrošo situāciju darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot darba samaksas dzimumšķirtnei un pārmērīgam sieviešu īpatsvaram netipisku veidu darbos, kas nenodrošina sociālo aizsardzību;

28.  uzsver, ka ir jāveicina taisnīgi darba apstākļi un pietiekama sociālā aizsardzība darba ņēmējiem tā sauktajos jaunajos nodarbinātības veidos, kur ir pārmērīgs jauniešu īpatsvars;

29.  uzskata, ka būtu jāpieņem arī pasākumi, kas darba tirgū integrētu jauniešus migrantus, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu;

30.  uzsver, ka ar iekļaujošas jaunatnes politikas palīdzību būtu jāaizsargā un jāveicina tādas programmas, kas sekmē politisko un kultūras līdzdalību; turklāt uzskata, ka jauniešiem, lai viņi sabiedrībā justos labi, ir svarīga pienācīgas kvalitātes un reglamentēta nodarbinātība, kas pamatojas uz darba koplīgumiem, stabilām darba attiecībām, atbilstīgiem atalgojumiem un algām, kā arī kvalitatīviem, universāliem sabiedriskiem pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt taisnīgus darba apstākļus un pietiekamu sociālo aizsardzību, tostarp attiecībā uz jauniem nodarbinātības veidiem;

31.  atgādina, ka nodarbinātība un uzņēmējdarbība ir viena no astoņām EJS (2010–2018) prioritātēm; uzsver, ka darbam ar jaunatni un neformālajām mācībām, jo īpaši tādām, kas izvērstas jauniešu organizācijās, ir ļoti liela nozīme jauniešu potenciāla attīstīšanā (ieskaitot uzņēmējdarbības prasmes), jo tās viņiem ļauj attīstīt plašu prasmju kopumu, kas var palielināt viņu iespējas darba tirgū;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pārrobežu profesionālās un arodapmācības iespējas, paplašināt un palielināt ieguldījumus PIA nozarē un pozicionēt to kā pievilcīgu izglītības iespēju;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt reģionālās un vietējās pašvaldības un ieguldīt līdzekļus jaunās dzīves iespējās jauniešiem, lai attīstītu viņu radošumu un pilnīgu potenciālu, atbalstītu jauniešu uzņēmējdarbību un veicinātu jauniešu sociālo iekļautību attiecīgo kopienu labā;

34.  mudina Komisiju un dalībvalstis pieņemt uz tiesībām balstītu pieeju jaunatnei un nodarbinātībai; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka jauniešiem ir piekļuve kvalitatīvām stažēšanās vietām un darbvietām, kuras aizsargā viņu tiesības, tostarp tiesības uz stabilu darbu, kas nodrošina iztikas minimumu, sociālo aizsardzību, cilvēka cienīgu dzīvi un patstāvību;

35.  lai nodrošinātu, ka darba līgumi netiek aizstāti ar tā dēvēto stažēšanos, mudina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt struktūras, kuras, lai pēc stažēšanās nebūtu jāslēdz darba līgums, piedāvā secīgu stažēšanos;

36.  atzinīgi vērtē to, ka JNI pasākumi ir atbalstījuši vairāk nekā 1,6 miljonus jauniešu(20); uzsver, ka vajadzīgi papildu centieni un finansējums; uzsver, ka ir labāk jāsasniedz jaunieši NEET situācijā, kuri saskaras ar vairākiem šķēršļiem, un, nosakot skaidrus kvalitātes kritērijus un standartus, tostarp sociālās aizsardzības pieejamību, minimālos ienākumus un nodarbinātības tiesības, jāuzlabo piedāvājumi, kas tiek sniegti ar Garantiju jauniešiem; aicina dalībvalstis būtiski uzlabot savas uzraudzības, ziņošanas un snieguma sistēmas un nodrošināt, ka EJS līdzekļi tiek izmantoti, lai papildinātu valsts finansējumu, nevis to aizstātu;

37.  turklāt uzsver, ka ir jārisina kvalitātes jautājumi attiecībā uz mentorēšanu un konsultēšanu, faktisko individuālo apmācību, stažēšanās un darba kvalitāti un piemērotību, kā arī rezultātu kvalitāti sastatījumā ar noteiktajiem mērķiem; šajā sakarā uzsver, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvā ir jānodrošina jau pastāvošu kvalitātes sistēmu, piemēram, Eiropas kvalitātes pamatprogrammas, piemērošana; uzskata, ka arī jaunieši būtu jāiesaista piedāvājumu kvalitātes uzraudzībā;

38.   atgādina, ka JNI vai turpmākiem Eiropas instrumentiem ir finansiāli jāatbalsta pasākumi, kas veicina tādu jauniešu integrāciju darba tirgū, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, tostarp apmaksāta stažēšanās, prakse un māceklība, bet ar tiem neaizstājot darbu un nepakļaujot jauniešus darba ņēmējus ekspluatācijai;

39.  atzīmē, ka viena no prioritātēm ir uzņēmējdarbības gara attīstīšana jauniešu vidū un ka efektīvākie līdzekļi, ar ko sekmēt jauniešu uzņēmējdarbību, ir formālās un neformālās izglītības sistēmas; uzsver, ka uzņēmējdarbība ir rīks, ar ko vērsties pret jauniešu bezdarbu un sociālo atstumtību un veicināt inovāciju; tāpēc uzskata, ka EJS būtu jāatbalsta jauniešu uzņēmējdarbībai piemērotas vides izveide;

40.  atgādina, ka galvenais JNI mērķis ir aizsniegt NEET, tāpēc mudina dalībvalstis veltīt vairāk pūliņu, lai apzinātu un adresētu NEET, īpaši vismazāk aizsargātos jauniešus, piemēram, jauniešus ar invaliditāti, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības;

41.  aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot inovatīvas un elastīgas dotācijas talantu un māksliniecisko un sportisko spēju izkopšanai izglītības un apmācības jomā; atbalsta dalībvalstis, kuras tiecas ieviest stipendiju shēmas audzēkņiem, kuriem ir izteiktas spējas izglītības, sporta un mākslinieciskajā jomā;

42.  uzsver, ka 38 % jauniešu ir grūti piekļūt informācijai; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt kolektīvu pieeju, kā orientēt, atbalstīt un informēt jauniešus par viņu tiesībām un iespējām;

43.  turklāt uzsver, ka JNI ir jākoncentrējas ne tikai uz augsti izglītotiem jauniešiem NEET situācijā, bet arī uz tiem, kas ir mazkvalificēti, neaktīvi un nav reģistrēti valsts nodarbinātības dienestos;

44.  uzsver, ka par spīti augstajiem bezdarba rādītājiem darbaspēka mobilitāte ES vēl aizvien ir ierobežota; tādēļ vērš uzmanību uz to, ka darba ņēmēju mobilitāte ir ļoti svarīga konkurenciālam darba tirgum; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pārrobežu profesionālās un arodapmācības iespējas;

45.  uzsver, ka ir svarīgi, lai darbinieki, kuri ir vecāki par 55 gadiem, darbavietās apmācītu jauniešus; tāpat kā Komisija, atbalsta tādu programmu izveidi, kas ļautu šiem darbiniekiem iziet no darba tirgus pakāpeniski līdz laikam, kad tiek sasniegts pensionēšanās vecums, konkrētāk, vispirms pārejot uz nepilnas slodzes darbu, kura laikā viņi arī apmācītu jauniešus un palīdzētu viņiem pakāpeniski integrēties darbavietā;

46.  norāda uz lielo nozīmi, kāda ir uzņēmumiem jautājumos saistībā ar prasmju apgūšanu un darbvietu radīšanu jauniešiem; norāda, ka izglītība un apmācība jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veicināšanu, var sekmēt ilgtermiņa attīstības panākšanu, Eiropas konkurētspējas veicināšanu un cīņu pret bezdarbu;

47.  mudina dalībvalstis iekļaut savos rīcības plānos plānoto pasākumu paredzamo ietekmi; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu garantijas, ka šādi pasākumi ir patiešām sekmējuši nodarbinātību; atkārtoti norāda, ka ir jānovērtē īstenojamās politikas ilgtspējība;

Ilgtspējīga attīstība: jauniešu nākotne

48.  ir stingri pārliecināts, ka kvalitatīva formālā, neformālā un ikdienējā izglītība un kvalitatīva apmācība ir viena no pamattiesībām; tāpēc uzskata, ka piekļuve visu kvalitātes līmeņu izglītībai būtu jāgarantē visiem Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā statusa, etniskās piederības, dzimuma, fiziskas vai kognitīvas invaliditātes; uzsver, ka formālā, neformālā un ikdienējā izglītība pilda svarīgu lomu, dodama jauniešiem zināšanas, prasmes un kompetences, kas viņiem ļauj kļūt par atbildīgiem pilsoņiem un piedalīties Eiropas projektā; tāpēc aicina dalībvalstis izstrādāt īpašu politiku un šajā sakarā mudina skolu programmās vienlīdz lielu uzmanību pievērst gan mākslinieciskajai un radošajai izglītībai, gan zinātnes un tehnoloģiju priekšmetiem (STEM);

49.  uzsver, cik svarīgi ir modernizēt izglītību; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jaunu prasmju un kompetenču, piemēram, pilsoniskuma, kritiskās domāšanas un uzņēmējdarbības gara, iekļaušanu izglītībā un sekmēt tādu jaunu izglītības instrumentu izstrādi, kuri palielinātu līdzdarbību izglītībā un tās piekļūstamību;

50.  pauž dziļas bažas par īpaši akūto bērnu nabadzības problēmu, kas ES skar līdz 25 miljoniem bērnu (vairāk nekā 26,4 % no visiem Eiropas iedzīvotājiem vecumā līdz 18 gadiem) no ģimenēm, kas katru dienu cieš no pietiekamu ienākumu un pamata pakalpojumu trūkuma; uzskata, ka jaunatnes politika varētu palīdzēt tādās jomās kā bērnu un ģimenes politika; aicina Komisiju izveidot garantiju bērniem, kura kalpotu par ilgtermiņa instrumentu, ar ko dot vienlīdzīgas iespējas visiem ES bērniem, izmantojot īpašu finansējuma shēmu, lai nodrošinātu, ka visiem nabadzīgiem bērniem ir piekļuve bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un pietiekamam uzturam;

51.  pauž dziļas bažas par priekšlaicīgu izglītības pamešanu un tāpēc aicina rast piemērotus risinājumus, lai varētu sasniegt “Eiropa 2020” mērķrādītājus;

52.  mudina Komisiju atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt aktīvu un kritisku pilsoniskumu, cieņu, toleranci, vērtības un starpkultūru mācīšanos, un šajā sakarā uzsver, ka izšķirīgi svarīgas ir tādas ES programmas kā “Erasmus+”, “Radošā Eiropa:” un “Eiropa pilsoņiem”; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt platformas dialogam ar jauniešiem par dažādām tēmām, piemēram, seksualitāti, dzimti, politiku, solidaritāti, vidi, tiesību normām, vēsturi un kultūru;

53.  ir stingri pārliecināts, ka rakstpratībai, tostarp digitālajai pratībai un medijpratībai, rēķinpratībai, kā arī pamata prasmēm, kas ir svarīgs līdzeklis patstāvības un daudzsološas nākotnes nodrošināšanai jauniešiem, ir jābūt prioritātei Eiropas, valstu un vietējā līmenī; tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus visiem nodrošināt mācīšanās pamatiemaņas un kompetences;

54.  aicina Komisiju veicināt iniciatīvas formālās izglītības un ikdienējās mācīšanās jomā, lai atbalstītu jauniešu inovāciju, jaunradi un uzņēmējdarbību un sekmētu kohēziju un savstarpējo izpratni dažādu grupu jauniešu vidū;

55.  šajā sakarā ar nopietnām bažām norāda, ka pastāvīgi lielam skaitam Eiropas iedzīvotāju ir vājas rakstpratības prasmes vai rakstpratības grūtības, tostarp funkcionālais, digitālais vai mediju analfabētisms, savukārt tas liek bažīties par adekvātu līdzdarbību sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū;

56.  atgādina, ka pirmais Eiropas sociālo tiesību pīlāra princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai saglabātu un iegūtu prasmes, kas ļauj visiem pilnībā piedalīties sabiedrībā un sekmīgi mainīt savu vietu darba tirgū; līdz ar to uzsver, ka ir svarīgi prioritizēt un nodrošināt sociālos ieguldījumus izglītībā un apmācībā jaunajā DFS plānošanas periodā 2021.–2027. gadam;

57.  pauž stingru pārliecību, ka EJS uzraudzībai būtu jāizmanto sociālo rezultātu pārskats, kas tika ieviests saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru; aicina Komisiju EJS uzraudzības vajadzībām pieņemt kopu ar tādiem konkrētiem rādītājiem kā izglītība, prasmes un mūžizglītība, dzimumu līdztiesība darba tirgū, veselības aprūpe, digitālā piekļuve, dzīves apstākļi un nabadzība;

58.  uzsver ģimenes un skolotāju svarīgo lomu to jauniešu atbalstīšanā, kuri saskaras ar iebiedēšanu skolā un tiešsaistē; mudina Komisiju un dalībvalstis vērsties pret šādu uzvedību, kas ietekmē jauniešu garīgo labjutību, īpaši — attīstot piemērotas digitālās prasmes jau no pamatskolas, kā paredzēts Digitālās izglītības rīcības plānā;

59.  uzskata, ka nolūkā uzlabot pasākumu efektivitāti izglītības, jaunatnes un sporta jomās ir jāizstrādā kopīgi mērķi un instrumenti politikas ietekmes novērtēšanai, izmantojot starptautisku pētījumu rezultātus;

60.  uzsver stresa kaitīgo ietekmi uz jauniešu labjutību skolā, mācībās, darba tirgū un personiskajā dzīvē; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt līdzekļus garīgās veselības programmās un mudināt attiecīgos aktorus palīdzēt jauniešiem šajā jomā;

61.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt Eiropas jauniešu garīgo un fizisko labjutību; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ārpusstundu sportošanu un, īstenojot uztura kampaņas, palielināt izpratni par attiecīgiem jautājumiem;

62.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt kultūru dialogu sportā, tostarp — izveidojot platformas, kurās darbojas jaunieši, bēgļi un migranti;

63.  uzskata, ka, ņemot vērā jaunatnes politikas sarežģītību un ietekmi, ir jāstimulē sadarbība pētniecības jomā, lai izstrādātu empīriski pamatotus risinājumus un intervences un profilaktiskus pasākumus, kas veicinātu jauniešu labjutību un noturību;

64.  uzsver kultūras nozīmi ne tikai vardarbības, rasisma, radikalizācijas un neiecietības apkarošanā, bet arī Eiropas identitātes veidošanā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt kultūru, ieguldīt tajā un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi;

65.  uzsver, ka jauniešu organizācijām ir izšķirīga loma jauniešu līdzdalībā un iekļautībā sabiedrībā; tāpēc aicina dalībvalstis atbalstīt jauniešu organizācijas un atzīt to lomu kompetenču un sociālās iekļautības attīstīšanā, kā arī atbalstīt jauniešu padomju izveidi visos līmeņos, sadarbojoties ar jauniešiem;

66.  uzstāj, ka neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana ir svarīga nolūkā iespēcināt tos, kas mācās, jo tā ir būtiska tādas sabiedrības izveidē, kuras pamatā ir sociālais taisnīgums un iespēju vienlīdzība, un palīdz attīstīt pilsoniskās prasmes un panākt pašrealizāciju; pauž nožēlu par to, ka darba devēji un formālās izglītības sniedzēji nepietiekami atzīst tādu prasmju, kompetenču un zināšanu vērtību un nozīmību, kuras iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā; norāda, ka vēl viens šķērslis ir nepietiekama ES valstu validēšanas pieeju salīdzināmība un saskaņotība; atgādinot par Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(21), aicina dalībvalstis turpināt centienus īstenot nacionālas atzīšanas un validēšanas sistēmas un nodrošināt pietiekamu finansējumu kompetencēm, kas iegūtas neformālās izglītības ceļā;

Ciešāka saskaņošana un finansēšanas instrumentu atbalsts ES jaunatnes stratēģijai

67.  uzskata, ka EJS būtu jāīsteno saskaņā ar DFS un tai būtu jāatbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem un visām attiecīgajām pamatiniciatīvām, programmām un politikas stratēģijām, uzsākot sistemātisku dialogu starp attiecīgajām struktūrām, nosakot skaidrus mērķus un mērķrādītājus un izveidojot attiecīgu koordinācijas mehānismu;

68.  atgādina, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu jaunatnes jomā ES var vien atbalstīt, koordinēt un papildināt dalībvalstu rīcību, norāda, cik svarīga ir ES un valstu finansējuma saskaņotība, un tāpēc aicina Komisiju sekmēt sinerģijas ar valstu, reģionu un vietējām iniciatīvām, lai izvairītos no darbību dublēšanās, pārklāšanās un atkārtošanās;

69.  mudina dalībvalstis un Komisiju palielināt publiskos ieguldījumus izglītībā un ar jaunatni saistītos jautājumos;

70.  ir stingri pārliecināts, ka nolūkā paplašināt jauniešu iespējas un nepieļaut atstumtību nākamajā DFS būtu ievērojami jāpalielina finansējums, kas pieejams, lai atbalstītu dažādas ar jauniešiem saistītas iniciatīvas un politiku, piemēram, programmu “Erasmus+”, JNI un programmu “Eiropa pilsoņiem”;

71.  atzinīgi vērtē Eiropas Solidaritātes korpusu — programmu Eiropas jauniešu solidaritātes, brīvprātīgā darba un iekļaujoša pilsoniskuma veicināšanai; atgādina par Parlamenta nostāju, ka jaunā iniciatīva būtu pienācīgi jāfinansē, izmantojot jaunus resursus, un ka šo programmu nevajadzētu izmantot kā risinājumu jauniešu bezdarba problēmai;

72.  ir stingri pārliecināts, ka programma “Eiropa pilsoņiem” būtu jāturpina, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu, pilsonisko izglītību un dialogu un veidotu Eiropas identitātes apziņu; norāda, ka programmas zemais panākumu rādītājs ir saistīts ar finansējuma trūkumu; prasa tās finanšu piešķīrumu būtiski palielināt;

73.  mudina Komisiju saglabāt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”; mudina dalībvalstis un Komisiju kopā ar tirdzniecības kamerām, uzņēmumiem un jauniešiem ieguldīt šīs programmas veicināšanā, vienlaikus neaizmirstot par primārajām darbības jomām;

74.  atkārtoti pauž atbalstu tam, lai tiktu stiprināta programma “Radošā Eiropa”, kas nodrošina īpašas mobilitātes shēmas gados jauniem māksliniekiem un profesionāļiem, kuri darbojas kultūras un radošajās nozarēs;

75.  uzsver programmas “Erasmus+” nozīmi: tas ir būtisks instruments aktīvu un atbildīgu jaunu pilsoņu veidošanai; ir stingri pārliecināts, ka programmai “Erasmus+” vajadzētu būt vērstai uz visiem jauniešiem, arī tiem, kam ir mazāk iespēju, un ka augstākiem mērķiem nākamajam “Erasmus+” plānošanas periodam ir jāpieskaņo ievērojams papildu finansējums, lai varētu atraisīt visu programmas potenciālu, un būtu jāvienkāršo procedūras, izveidojot elektroniskas sistēmas, kur piekļūt pārrobežu pakalpojumiem un studentu datiem, piemēram, e-kartes projektu;

76.  aicina labāk saskaņot EJS un programmu “Erasmus+”, saskaņojot īstenošanas grafikus, grozot “Erasmus+” regulu, lai ar kopīgiem mērķiem jaunatnes jomā skaidri atbalstītu stratēģijas uzdevumus, un 3. pamatdarbību nosakot par galveno stratēģijas īstenošanas līdzekli;

77.  uzsver, ka JNI budžets nav pietiekams, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu; tāpēc prasa JNI piešķīrumu nākamajā DFS būtiski palielināt un aicina dalībvalstis savos budžetos paredzēt finansējumu jaunatnes nodarbinātības shēmām; turklāt uzsver, ka vecuma ierobežojums jauniešiem, kas var piedalīties šajā iniciatīvā, ir jāmaina no 25 uz 29 gadiem, lai tādējādi vairāk ņemtu vērā, ka daudzi augstskolu beidzēji un jaunpienācēji darba tirgū ir tuvu 30 gadu vecumam;

78.  uzskata, ka, neskarot subsidiaritātes principu, ir jāsaskaņo jēdziens “jaunietis”, nosakot visā ES piemērojamu vecuma ierobežojumu noteikšanu; mudina visas dalībvalstis veicināt šo saskaņošanu, novēršot šķēršļus progresa novērtēšanai un nosakot veicamos pasākumus;

79.  mudina atbalstīt turpmāko ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, kam būtu jāizstrādā integrēti, uz pierādījumiem balstīti reakcijas pasākumi un intervences un profilakses risinājumi, kuri veicinātu jauniešu labjutību un noturību;

80.  norāda uz konstatējumiem un riskiem, kas liecina, ka valstu iestādes Komisijas pārvaldītos pasākumus (tostarp studentu apmaiņas programmas) uzskata par pietiekamām, lai būtu izpildītu jaunatnes stratēģijas prasības, un ka dažas dalībvalstis atsauc resursus no politikas jomām, kuras saņem atbalstu no ES budžeta(22);

o

o  o

81.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.

(2)

OV C 417, 15.12.2015., 1. lpp.

(3)

OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(4)

EUCO 37/13.

(5)

OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.

(6)

http://ec.europa.eu/assets/eac/dgs/education_culture/more_info/evaluations/docs/youth/youth-strategy-2016_en.pdf.

(7)

OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0359.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0018.

(10)

OV C 417, 15.12.2015., 17. lpp.

(11)

OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0426.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0106.

(14)

OV C 316, 22.9.2017., 76. lpp.

(15)

OV C 120, 5.4.2016., 22. lpp.

(16)

OV C 11, 12.01.2018., 16. lpp.

(17)

http://www.youthforum.org/policypaper/resolution-eu-youth-strategy/.

(18)

Eiropas Jaunatnes foruma publicētais ēnu ziņojums par jaunatnes politiku.

(19)

“Sabiedrība tuvplānā 2016”, ESAO sociālie rādītāji.

(20)

Eiropas Parlamenta rezolūcija par jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu dalībvalstīs, P8_TA(2018)0018.

(21)

OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(22)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/615645/EPRS_STU(2018)615645_EN.pdf.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS  (28.3.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

par ES jaunatnes stratēģijas īstenošanu

(2017/2259(INI))

Atzinuma sagatavotājs: João Pimenta Lopes

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā jaunatnes bezdarba līmenis pēdējos gados ir pakāpeniski samazinājies, lai gan saskaņā ar Eurostat sniegto informāciju 2016. gada janvārī tas bija 16,1 % un dažās valstīs pārsniedza pat 34 %; tā kā salīdzinājumā ar 2008. gadu (15,6 %) var redzēt, ka šis rādītājs ir paaugstinājies; tā kā šie rādītāji ir tādi, ka nav iespējams viens risinājums, kas derētu visiem, — ja vien vēlamies pilnībā īstenot jauniešu potenciālu; tā kā jauniešu bezdarba līmenis tālākajos reģionos ir satraucoši augsts un dažos no tiem, piemēram, Majotā, reģistrētais bezdarba līmenis pārsniedz 50 %;

B.  tā kā ir palielinājies tādu jauniešu īpatsvars, kuri dzīvo nabadzībā un ir sociāli atstumti; tā kā 2016. gadā Eiropas Savienībā vairāk nekā 6 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija NEET situācijā — jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu;

C.  tā kā Eiropas iestādes pašas nerada darbvietas reģionos un tādēļ Jaunatnes iniciatīvas mērķim ir jābūt reģionu un MVU visaptverošai attīstības veicināšanai, lai jauniešiem garantētu darbvietas ilgtermiņā;

D.  tā kā ES jaunatnes stratēģijas galvenais mērķis ir palielināt iespējas un nodrošināt iespēju vienlīdzību visiem Eiropas jauniešiem;

E.  tā kā ES ekonomikā atkal ir vērojama izaugsme un atšķirības sāk samazināties;

F.  tā kā atšķirību samazināšanās ir acīmredzama reģionālā līmenī visā ES; tā kā daudzos reģionos nodarbinātības līmenis joprojām ir zemāks par to līmeni, kāds tas bija pirms krīzes;

G.  tā kā 2016. gadā to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, bija 15,6 %;

H.  tā kā nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, bet ES ir svarīga atbalstoša un koordinējoša loma;

I.  tā kā ES jaunatnes stratēģija ir instruments, kas jau tiek īstenots un pastāvīgi uzlabots, taču šīs stratēģijas mērķi joprojām ir plaši un vērienīgi; tā kā nav pienācīgi noteiktu atsauces kritēriju;

J.  tā kā izglītība palīdz samazināt sociālekonomiskās nevienlīdzības sekas, nodrošinot prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai samazinātu nelabvēlīgu situāciju pārņemšanu no paaudzes uz paaudzi;

K.  tā kā kopumā trūkst vispārēja ieguldījuma jauniešos un jauniešu tiesībās un tādēļ jaunieši nevarēs pieprasīt, izmantot un aizstāvēt savas tiesības un pastiprināti saasināsies tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, mācību priekšlaicīga pārtraukšana, profesionālo kvalifikāciju trūkums, novēlota iekļaušanās darba tirgū, materiālās neatkarības trūkums, sociālā nodrošinājuma sistēmu darbības iespējama pasliktināšanās, plaši izplatīta nedroša nodarbinātība un sociālā atstumtība;

L.  tā kā pēdējos gados ES saskaņā ar tās jaunatnes stratēģiju ir sākusi vairākas iniciatīvas, piemēram, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (YEI) un Garantiju jauniešiem, ar mērķi radīt vairāk vienlīdzīgu iespēju visiem jauniešiem izglītībā un darba tirgū un veicināt jauniešu iekļaušanu, plašāku iespēju nodrošināšanu un aktīvu līdzdalību sabiedrībā;

M.  tā kā problēmas, ar kurām jaunieši saskaras nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā, kā arī sociālās un politiskās iesaistes jomā, nav vienādas, jo dažas grupas tiek nesamērīgi skartas vairāk nekā citas; tā kā ir jāpieliek vairāk pūļu, lai atbalstītu tos, kuri atrodas tālāk no darba tirgus vai kuriem tas vispār nav pieejams;

N.  tā kā vietējo skolu un izglītības iestāžu saglabāšanai visos Eiropas reģionos ir būtiska nozīme jauniešu izglītības uzlabošanā — ar nosacījumu, ka mērķis ir uzlabot jauniešu izglītību un ka ES vēlas piedāvāt reģioniem pilnīgu atbalstu šīs problēmas risināšanā;

O.  tā kā augsti kvalificēts darbaspēks un pievilcīga uzņēmējdarbības vide ļauj gūt labumu, ko rada lielāka izaugsme;

P.  tā kā orientācija uz karjeru un piekļuve informācijai par nodarbinātības iespējām un izglītības iegūšanas ceļiem ir būtiski aspekti turpmākajai attīstībai izglītības jomā un pārejai uz darba tirgu;

Q.  tā kā steidzami ir jārada iespēja Eiropas jauniešiem izteikties, izmantojot gan sekmīgus strukturētus dialogus, gan citus līdzekļus;

R.  tā kā ES ir cieši jāsadarbojas ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai noteiktu šīs stratēģijas mērķus un to īstenotu un novērtētu,

1.  uzsver, ka ar iekļaujošas jaunatnes politikas palīdzību būtu jāaizsargā un jāveicina tādas programmas, kas sekmē politisko un kultūras līdzdalību; turklāt uzskata, ka jauniešiem, lai viņi sabiedrībā justos labi, ir svarīga pienācīgas kvalitātes un reglamentēta nodarbinātība, kas pamatojas uz darba koplīgumiem, stabilām darba attiecībām, atbilstīgiem atalgojumiem un algām, kā arī kvalitatīviem, universāliem sabiedriskiem pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt taisnīgus darba apstākļus un atbilstīgu sociālo aizsardzību, tostarp attiecībā uz jauniem nodarbinātības veidiem;

2.  aicina dalībvalstis aktīvi popularizēt principus, kas paredz iekļautību darbā ar jaunatni, īpašu uzsvaru liekot uz darbu, integrējot jauniešus ar invaliditāti, tādējādi viņu līdzdalības panākšanu padarot par sekmīgu jaunatnes programmu mērķi; atzīst, ka, pateicoties pašreizējai tehnoloģiju attīstībai, personām ar invaliditāti, kas mācās, tiek sniegtas jaunas iespējas formāli un neformāli iegūt zināšanas un prasmes;

3.  mudina turpināt tādas svarīgas programmas kā “Erasmus +”, “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un YEI; uzskata, ka šīs programmas būtu jāpielāgo atšķirīgajām situācijām, kādās atrodas jaunieši ES, lai ikvienam nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas; vērš uzmanību uz īpašajām situācijām, kādās atrodas jaunieši tālākajos reģionos un kas bieži vien liedz viņiem izmantot šīs programmas; atzīst “Erasmus+” nozīmi izglītības un jaunatnes nodarbināmības uzlabošanā, nodrošinot jauniešiem prasmes un kompetences dzīvei un ļaujot iepazīt turpmākās pārrobežu karjeras iespējas; prasa nākamajā DFS palielināt finansējumu šai programmai;

4.  atzīst, ka pēdējos gados ir samazinājies to jauniešu skaits, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un ka rādītājs tuvinās stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajam mērķim; neraugoties uz to, aicina dalībvalstis nākt klajā ar politikas virzieniem, kas būtu vērsti uz tiem jauniešiem no sociāli atstumtām ģimenēm, piemēram, etnisko minoritāšu un jo īpaši romu kopienas ģimenēm, kuriem ir zemāks izglītības līmenis un kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, jo augstāks izglītības līmenis palīdz pārraut nabadzības apburto loku;

5.  uzsver, ka vairāk var ieguldīt gan iekšzemes, gan pārrobežu mobilitātē, lai samazinātu jauniešu bezdarba rādītāju; prasa uzlabot darba un prasmju piedāvājuma un pieprasījuma saskaņotību, veicinot mobilitāti starp reģioniem (tostarp pārrobežu reģioniem);

6.  norāda uz ES jaunatnes stratēģijas vidusposma novērtējumā ietvertajiem konstatējumiem, uzsverot, ka šai stratēģijai ir izdevies panākt konkrētas izmaiņas valsts un organizācijas līmeņos, tā ir veicinājusi starpnozaru sadarbību, savstarpēju mācīšanos un strukturētu dialogu ar jauniešiem un ir devusi impulsu valsts jaunatnes programmām, stiprinot vai pārorientējot jaunatnes politikas prioritātes vairākās dalībvalstīs;

7.  pauž nožēlu par lielo jauniešu skaitu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un uzsver, ka jauniešu nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai vajadzētu būt vienai no svarīgākajām ES politiskajām prioritātēm;

8.  uzstāj uz brīvprātīgo darbību svarīgo nozīmi prasmju attīstīšanā; uzsver, ka ir labāk jāapstiprina prasmes, kas iegūtas brīvprātīgā darba ceļā;

9.  mudina Komisiju saglabāt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”; mudina dalībvalstis un Komisiju kopā ar tirdzniecības kamerām, uzņēmumiem un jauniešiem veikt ieguldījumus šīs programmas veicināšanā, vienlaikus neaizmirstot par primārajām darbības jomām;

10.  prasa uzlabot pašreizējo brīvprātīgā darba iespēju popularizēšanu un informētību par tām;

11.  uzskata, ka atvērto koordinācijas metodi jaunatnes politikas jomā varētu turpināt arī pēc pašreizējā sadarbības perioda, lai noteiktu kopīgu darba kārtību, apmainītos ar labāko praksi un uzlabotu uz zināšanām pamatotu politikas veidošanu; taču uzskata, ka pašreizējās stratēģijas darbības jomas un iniciatīvas būtu jāvienkāršo un jāpilnveido un tās izpildes rezultātu uzraudzības un ziņošanas mehānismi būtu jāuzlabo, lai tā būtu mērķtiecīgāka un vērienīgāka;

12.  atzinīgi vērtē Garantijas jauniešiem labos rezultātus, tomēr uzsver, ka ES arvien ir satraucoši augsts tādu jauniešu skaits, kuri ir nemācās, nestrādā un neapgūst arodu; tādēļ mudina Komisiju, ka ir jāstiprina Garantija jauniešiem un jāturpina to īstenot, kā arī jāpanāk šādu pozitīvu rezultātu sasniegšana tajās dalībvalstīs, kurās tā vēl nav īstenota;

13.  piekrīt viedoklim, ka jaunatnes politika nevar gūt panākumus stagnējošā ekonomikā un ka tā ir saistīta ar spēcīgu ekonomiku, kurā ir tādi apstākļi, kas veicina nodarbinātību;(1)

14.  atkārtoti uzsver, ka jaunatnes stratēģijas starpnozaru pieejai ir svarīga nozīme kā līdzeklim, lai pilnveidotu jaunatnes dimensiju un radītu sinerģijas ar citām atbilstīgām politikas jomām, piemēram, nodarbinātību, izglītību un apmācību; uzskata, ka varētu uzlabot jaunatnes stratēģijas integrāciju ar citām saistītām iniciatīvām ES līmenī;

15.  mudina Komisiju izveidot jauniešiem paredzētu tiešsaistes platformu, kurā viņi varētu anonīmi informēt par pārkāpumiem, kurus izdarījušas par programmu īstenošanu atbildīgās personas, kā arī ierosināt izmaiņas un uzdot jautājumus; atkārtoti norāda uz vajadzību nodrošināt arī programmu īstenošanas iestāžu un darba devēju iesaisti, paredzot tiem šajā platformā iespēju uzdot jautājumus un dalīties ar labas prakses piemēriem;

16.  mudina Komisiju uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti un palielināt dalībvalstīs informētību par to kā būtisku alternatīvu augstākajai izglītībai;

17.  uzsver, ka strukturēts dialogs ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām (tostarp valstu jaunatnes padomēm) ir vērtīgs kā līdzeklis, lai izveidotu struktūras un procesus viņu aktīvai līdzdalībai jaunatnes politikas virzienu un programmu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā, kopīgas darba kārtības izveidē, apmaiņā ar labāko praksi un uz zināšanām balstītas politikas veidošanas uzlabošanā; aicina iekļaut neaizsargātas grupas (piem., NEET situācijā esošus jauniešus, personas no marginalizētām kopienām, migrantus un bēgļus, jauniešus ar invaliditāti un jauniešus, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības); uzsver, ka nolūkā nepieļaut jauniešu tiesību pārkāpumus būtu jāapsver ES palīdzības tālruņa līnijas izveide, kuru izmantojot jaunieši varētu tieši informēt Komisiju par jebkādu negatīvu pieredzi saistībā ar dalību YEI un Garantijas jauniešiem pasākumos; uzsver 2017. gadā notikušās konferences par turpmāko ES jaunatnes stratēģiju nozīmi; aicina Komisiju šo pasākumu rīkot regulāri, lai dalītos ar paraugpraksi par jaunatnes programmu īstenošanu un lai veicinātu saziņu starp jauniešu asociācijām, darba devējiem un valsts un vietējām pārvaldes iestādēm;

18.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija novērtētu jaunatnes stratēģijas īstenošanu dalībvalstīs nolūkā veikt pastiprinātas pārbaudes un pārraudzību uz vietas; mudina Komisiju noteikt kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtējamus ES jaunatnes stratēģijas mērķus, ņemot vērā katras dalībvalsts vai reģiona īpatnības; aicina Komisiju palielināt finansējumu tām programmām un pasākumiem, kas paredz sagatavot jauniešu darba dzīvei;

19.  mudina Komisiju pastiprināt kontroles un uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas jaunatnes programmas nerada pretējus rezultātus paredzētajiem un neveido nestabilas darbvietas; turklāt mudina Komisiju īstenot tādu ekonomikas un nodarbinātības politiku, kuras mērķis ir radīt vairāk un labākas darbvietas jauniešiem; tādēļ uzskata, ka patiesai ES jaunatnes stratēģijai būtu ne tikai jābalstās uz jauniešu iesaistīšanu nodarbinātībā, bet arī jāatbalsta cienījamu un kvalitatīvu darbvietu izveide;

20.  uzsver, ka YEI ir redzamākā ES programma, kas atbalsta Eiropas jauniešu iekļaušanu darba tirgū, un uzstāj uz tās turpināšanu un tās jomas paplašināšanu nākamajā plānošanas periodā, tostarp precizējot mērķus un rezultātu pārredzamību; atzinīgi vērtē YEI finansējuma palielināšanu, tomēr atzīst, ka tās finansējums joprojām ir nepietiekams, lai visiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, garantētu iespēju mācīties, stažēties vai piedalīties tālākizglītības pasākumos; šajā saistībā aicina dalībvalstis gādāt, lai pieejamie ESF līdzekļi neaizstātu valsts publiskos izdevumus; attiecīgi aicina nākamajā DFS palielināt YEI paredzēto finansējumu, vienlaikus arī nodrošinot ātru un vienkāršotu līdzekļu piešķiršanu un stabilu finansēšanu;

21.  uzsver, ka darba tirgus pastāvīgi mainās; uzskata, ka iekļaušanos darba tirgū atvieglo izglītības un apmācības sistēmas, kas personas izglīto visaptverošā veidā, atbalstot audzēkņus viņu centienos atrast pašiem savas mācīšanās metodes, nodrošinot, ka viņi apgūst transversālas prasmes un kompetences, tostarp pamatprasmes un nekognitīvas prasmes, kā arī svarīgas kompetences, kas ir vērstas uz nākotni, lai veicinātu integrāciju darba dzīvē un daudzpusību profesionālajā dzīvē nevis ar agrīnas specializācijas palīdzību, bet drīzāk ar iespēju apgūt plašu prasmju klāstu; prasa veltīt īpašu uzmanību valodu prasmju, pārrobežu profesionālo un arodapmācības iespēju un mobilitātes veicināšanai jauniešu vidū; prasa nodrošināt labāku valsts nodarbinātības dienestu, sociālo partneru un izglītības pakalpojumu sniedzēju koordināciju, kā arī labāku kvalifikāciju un prasmju atzīšanu un apstiprināšanu, tostarp attiecībā uz neformālo mācīšanos; īpaši vērš uzmanību uz duālās izglītības un apmācības modeli, kas nav pārāk labi zināms, taču ievērojami sekmē speciālistu apmācību nepietiekami pārstāvētās profesijās, nodrošinot vieglu pāreju uz darba dzīvi pēc mācību pabeigšanas skolā un apmācības;

22.  atgādina, ka nodarbinātība un uzņēmējdarbība ir viena no astoņām ES jaunatnes stratēģijas (2010–2018) prioritātēm; uzsver, ka darbam ar jaunatni un neformālajām mācībām, jo īpaši tādām, kas izvērstas jauniešu organizācijās, ir ļoti svarīga nozīme jauniešu potenciāla attīstīšanā, ieskaitot uzņēmējdarbības prasmes, kuras viņiem ļauj attīstīt plašu prasmju kopumu, kas var palielināt viņu iespējas darba tirgū;

23.  uzsver, ka par spīti augstajiem bezdarba rādītājiem darbaspēka mobilitāte ES vēl aizvien ir ierobežota; tādēļ vērš uzmanību uz to, ka konkurētspējīgā darba tirgū liela nozīme ir darba ņēmēju mobilitātei; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pārrobežu profesionālās un arodapmācības iespējas;

24.  uzsver, ka ir svarīgi, lai darbinieki, kuri ir vecāki par 55 gadiem, darbavietās apmācītu jauniešus; tāpat kā Komisija, atbalsta tādu programmu izveidi, kas ļautu šiem darbiniekiem iziet no darba tirgus pakāpeniski līdz laikam, kad tiek sasniegts pensionēšanās vecums, konkrētāk, vispirms pārejot uz nepilnas slodzes darbu, kura laikā viņi arī apmācītu jauniešus un palīdzētu viņiem pakāpeniski integrēties darbavietā;

25.  norāda uz svarīgo nozīmi, kāda ir uzņēmumiem jautājumos saistībā ar prasmju apgūšanu un darbvietu radīšanu jauniešiem; norāda, ka izglītība un apmācība jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veicināšanu, var sekmēt ilgtermiņa attīstības panākšanu, Eiropas konkurētspējas veicināšanu un cīņu pret bezdarbu;

26.  uzsver, ka ir jācīnās pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, identificējot trūkumus skolu sistēmā un sabiedrībā, atbalstot audzēkņus viņu centienos atrast pašiem savas mācīšanās metodes, īstenojot atbilstīgas un integrējošas mācību programmas un īstenojot spēcīgu un labi izstrādātu vadības sistēmu ar augstas kvalitātes konsultāciju un orientācijas pakalpojumiem visiem audzēkņiem; uzsver, ka holistiska un integrējoša izglītības pieeja ir būtiska, lai visi audzēkņi sajustos pieņemti un iekļauti un sajustu atbildību par savu izglītību;

27.  aicina Komisiju nākamajā jaunatnes stratēģijā un DFS laikposmam pēc 2020. gada nodrošināt to programmu finansējuma palielināšanu un pilnvaru un darbības jomas paplašināšanu, kuras veicina izglītību, apmācības, darbvietu radīšanu un jauniešu, tostarp jauniešu ar invaliditāti, sociālo iekļaušanu, vienlaikus arī nodrošinot, lai šie līdzekļi netiktu izmantoti nolūkā palīdzēt radīt neapmaksātu praksi vai nestabilu darbu vai aizstāt pastāvīgu darbu ar pagaidu darbu vai praksi; uzsver, ka ir jāpiedāvā pienācīgs mācīšanās un apmācības saturs un pienācīgi darba apstākļi mācekļiem un praktikantiem, lai nodrošinātu viņu izšķirīgo lomu pārejā no izglītības uz profesionālo dzīvi; uzskata — lai papildus īpašiem norādījumiem un pārraudzībai nodrošinātu darbvietu kvalitatīvu aizpildīšanu, prakses vai mācekļa līgumā ir jānosaka visu pušu pienākumi un atbildība, norādot mācīšanās ilgumu, mērķus un uzdevumus atbilstoši skaidri noteiktām prasmēm, kas tiks apgūtas, nodarbinātības statusu, adekvātu kompensāciju/atalgojumu, tostarp par virsstundu darbu, sociālo aizsardzību un nodrošinājuma sistēmas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, piemērojamajiem koplīgumiem vai abiem;

28.  mudina dalībvalstis uzraudzīt Garantijas jauniešiem efektīvu īstenošanu, piemēram, ieviešot pielāgotas mūžilgas karjeras atbalsta sistēmas, kas cilvēkiem jebkurā dzīves posmā var palīdzēt pieņemt lēmumus saistībā ar izglītību, apmācību un profesiju un pārvaldīt pašiem savā dzīves gaitā mācību, darba un citus aspektus; atgādina, ka jaunatnes organizāciju iesaistīšanai Garantijas jauniešiem izvērtēšanā, īstenošanā un informēšanā par to ir izšķiroša nozīme tās veiksmīgai darbībai, un mudina reģistrēt bezdarbniekus;

29.  mudina NVO, vietējās un reģionālās iestādes aktīvi iesaistīties, lai palīdzētu jauniešiem un jo īpaši neaizsargātām grupām (piemēram, (jauniešiem NEET situācijā, migrantiem un bēgļiem, jauniešiem ar invaliditāti, jauniešiem, kas pametuši skolu) atrast izdevīgu nodarbinātību, izglītību vai apmācību un palīdzētu viņiem iesaistīties politisku lēmumu pieņemšanā un pilsoniskajā sabiedrībā;

30.  uzskata, ka, ņemot vērā jaunatnes politikas virzienu sarežģītību un to ietekmi, ir jāstimulē sadarbība pētniecības jomā, lai izstrādātu empīriski pamatotus risinājumus un intervences un profilaktiskus pasākumus, kas veicinās jauniešu labjutību un izturētspēju;

31.  norāda uz konstatējumiem un riskiem un iesaka valsts iestādēm apsvērt Komisijas pārvaldītos pasākumus (tostarp studentu apmaiņas programmas), lai izpildītu jaunatnes stratēģijas prasības, savukārt dalībvalstīm iesaka atsaukt resursus no tām politikas jomām, kuras saņemt atbalstu no ES budžeta;(2)

32.  lai nodrošinātu, ka darba līgumi netiek aizstāti ar tā dēvētajām darba praksēm, aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt struktūras, kuras, lai pēc prakses nebūtu jāslēdz darba līgums, piedāvā secīgu praksi;

33.  uzskata — lai uzlabotu pasākumu efektivitāti izglītības, jaunatnes un sporta jomās, jāizstrādā kopīgi mērķi un instrumenti politikas ietekmes novērtēšanai, izmantojot starptautisku pētījumu rezultātus;

34.  prasa veicināt un vairāk atvieglot pārrobežu profesionālās un arodapmācības iespējas un mobilitāti jauniešu vidū un nodrošināt viņiem prasmes un kompetences dzīvei, tostarp valodu prasmes, vienlaikus arī paplašinot viņu iespējas un izredzes piedalīties gan darba tirgū, gan sabiedrībā;

35.  uzskata, ka, neskarot subsidiaritātes principu, ir jāsaskaņo jēdziens “jaunietis”, nosakot visā ES piemērojamu vecuma ierobežojumu noteikšanu; mudina visas dalībvalstis veicināt šo saskaņošanu, novēršot šķēršļus progresa novērtēšanai un nosakot veicamos pasākumus;

36.  mudina dalībvalstis ievērot pārredzamību pārskatu iesniegšanā un ilgtspējīgas jauniešu nodarbinātības iespēju veicināšanai paredzēto līdzekļu izmantošanā; tāpēc atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai gadījumos, kad tas tiek prasīts, dalībvalstis sniegtu detalizētus datus par jauniešu stāvokli tajās;

37.  atgādina, ka pirmais Eiropas sociālo tiesību pīlāra princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai saglabātu un iegūtu prasmes, kas ļauj visiem pilnībā piedalīties sabiedrībā un sekmīgi pārvaldīt pāreju darba tirgū; līdz ar to uzsver, ka ir svarīgi noteikt prioritātes un nodrošināt sociālos ieguldījumus izglītībā un apmācībā jaunajā DFS plānošanas periodā 2020.‒2026. gadam;

38.  uzsver, ka trūkst sistemātisku atjauninājumu un ticamu datu par jaunatnes stratēģijas īstenošanu; tādēļ mudina dalībvalstis un Komisiju veicināt valstu un reģionālo statistikas iestāžu ciešāku sadarbību, iesniedzot atbilstošu un jaunāko statistisko informāciju par jaunatni, — informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu īstenotās stratēģijas panākumu līmeni; uzskata, ka šādi statistikas dati jāiekļauj trīsgadu ziņojumos;

39.  mudina dalībvalstis iekļaut savos rīcības plānos plānoto pasākumu paredzamo ietekmi; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu garantijas, ka šādi pasākumi ir efektīvi sekmējuši nodarbinātību; atkārtoti norāda, ka ir jānovērtē īstenojamo politikas virzienu ilgtspējība.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Dominique Martin, Miroslavs Mitrofanovs, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Amjad Bashir, Heinz K. Becker, Karima Delli, Tania González Peñas, Krzysztof Hetman, Ivari Padar, Anne Sander, Sven Schulze, Jasenko Selimovic, Csaba Sógor, Neoklis Sylikiotis

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jude Kirton-Darling, Ana Miranda, James Nicholson, Massimo Paolucci

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic

EFDD

Tiziana Beghin

GUE/NGL

Tania González Peñas, Patrick Le Hyaric, João Pimenta Lopes, Neoklis Sylikiotis

NI

Lampros Fountoulis

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, David Casa, Krzysztof Hetman, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Csaba Sógor, Romana Tomc

S&D

Guillaume Balas, Brando Benifei, Michael Detjen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Ivari Padar, Massimo Paolucci, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog

VERTS/ALE

Karima Delli, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs

5

-

ECR

Amjad Bashir, Arne Gericke, Czesław Hoc, James Nicholson, Ulrike Trebesius

2

0

ENF

Mara Bizzotto, Dominique Martin

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

https://www.ceps.eu/system/files/RR2018_01_BlameItOnMyYouth.pdf

(2)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/615645/EPRS_STU(2018)615645_EN.pdf


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Momchil Nekov, Yana Toom, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eider Gardiazabal Rubial, Elena Gentile, Sylvie Guillaume, Emma McClarkin, Martina Michels, Michel Reimon, Liliana Rodrigues, Remo Sernagiotto, Francis Zammit Dimech


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26

+

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

ECR

Angel Dzhambazki, Emma McClarkin, Remo Sernagiotto

EFDD

Isabella Adinolfi

GUE/NGL

Martina Michels

PPE

Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Francis Zammit Dimech, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Elena Gentile, Sylvie Guillaume, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Momchil Nekov, Liliana Rodrigues, Julie Ward

VERTS/ALE

Jill Evans, Michel Reimon

0

-

 

 

1

0

ENF

Dominique Bilde

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 18. maijsJuridisks paziņojums