Procedūra : 2017/2087(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0165/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0165/2018

Debates :

PV 30/05/2018 - 29
CRE 30/05/2018 - 29

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.11
CRE 31/05/2018 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0241

ZIŅOJUMS     
PDF 696kWORD 74k
7.5.2018
PE 616.861v02-00 A8-0165/2018

par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) īstenošanu

(2017/2087(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Frédérique Ries

GROZĪJUMI
PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Ievads

Eiropas Savienība ir apņēmusies pārkārtot Eiropas ekonomiku, lai pārietu uz ilgtspējīgāku mazoglekļa ekonomiku. Šo apņemšanos atspoguļo dažādi politikas pasākumi un darbības: ES uzņēmās vadošo lomu Parīzes klimata nolīguma noslēgšanā, tā ir ieguldījusi vairāk nekā EUR 220 miljonus no ES budžeta zaļos un mazoglekļa projektos un precizējusi noteikumus par energomarķējumu un par patērētāju labāku informēšanu(1).

Ir panākti apjomradīti ietaupījumi un labāka enerģētikas un izejvielu pārvaldība, un šos rezultātus varētu vēl vairāk uzlabot, ja ES izmantotu visu ekodizaina potenciālu — ekodizains saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK, uz kuru attiecas šis īstenošanas ziņojums, 2. panta 23. punktā sniegto definīciju ir “vides aspektu integrācija ražojuma dizainā ar mērķi uzlabot ražojuma ekoloģiskos raksturlielumus visā tā aprites ciklā”.

Ir jārīkojas jau ražojuma izgatavošanas posmā, kad tehniskās iespējas ir vislielākās. 80 % videi nodarītā kaitējuma un 90 % ražošanas izmaksu rodas dizaina izstrādes posmā.

ES satvars radīts 2005. gadā un paplašināts 2009. gadā

Referente jau 2005. gadā Eiropas Parlamenta uzdevumā piedalījās pirmā tiesiskā satvara izstrādē attiecībā uz ekodizaina prasībām enerģiju patērējošiem ražojumiem(2). Tā bija pamatdirektīva, kas nenosaka saistošus pienākumus. Tie izriet no īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti komiteju procedūras ietvaros attiecībā uz konkrētiem enerģiju patērējošiem ražojumiem, piemēram, apkures katliem, ūdenssildītājiem, datoriem, lampām, televizoriem u. c.

Pārstrādājot sākotnējo direktīvu, 2009. gadā tika paplašināta tās piemērošanas joma, iekļaujot tajā visus ar enerģiju saistītos ražojumus, lai palielinātu energoefektīvu un videi draudzīgu ražojumu klāstu(3). Minētajiem ražojumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

– to pārdošanas apjoms Eiropas Savienībā pārsniedz 200 000 vienību gadā,

– tiem ir ievērojama ietekme uz vidi,

– tiem piemīt ievērojams uzlabošanas potenciāls.

Ekodizaina direktīvas vispārējā efektivitāte ar enerģiju saistītu ražojumu jomā

Ir panākta patiesa pievienotā vērtība, ko atzīst gan attiecīgo rūpniecības nozaru dalībnieki, gan NVO un dalībvalstu eksperti.

Komisijas aprēķini(4) liecina, ka ekodizaina un energomarķējuma politika ir efektīva un daudzsološa — primārās enerģijas ietaupījumi gadā varētu sasniegt aptuveni 175 Mtoe. Šis rādītājs pārsniedz Itālijas primārās enerģijas gada patēriņu un atbilst CO2 emisiju samazinājumam par 320 miljoniem tonnu gadā. Patērētājiem tas nozīmē, ka mazāku enerģijas rēķinu dēļ katra mājsaimniecība gadā ietaupīs aptuveni EUR 490.

Minētie skaitļi saskan ar datiem, kurus sniegusi grupa “BSH Hausgeräte GmbH”, kas ir lielākais mājsaimniecības ierīču ražotājs Eiropā (BSH dati, 2017. gads).

Šā uzņēmuma dati liecina, ka, piemēram, grupas ražoto veļas žāvētāju enerģijas patēriņš 2001.–2016. gada periodā ir samazināts vidēji par 75 %, elektrisko krāšņu enerģijas patēriņš — par 43 %, ledusskapju enerģijas patēriņš — par 55 %, saldēšanas iekārtu enerģijas patēriņš — par 69 %, bet veļas mazgāšanas mašīnu enerģijas patēriņš — par 68 %.

Tomēr Ekodizaina direktīva nav politiski pietiekami atzīta, dažkārt pat augstākajā lēmumu pieņemšanas līmenī. Referente pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā 2014. gada maijā un arī Apvienotās Karalistes referenduma laikā 2016. gada jūnijā ekodizaina princips bieži ticis “nobīdīts malā”.

Šādai nogaidošai nostājai ir tiešas sekas: kopš piemērošanas jomas paplašināšanas 2009. gadā, kad direktīva tika attiecināta uz visiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, nav pieņemts neviens īstenošanas pasākums, kas attiektos uz šādu ražojumu ekodizainu.

Tiek uzskatīts, ka būvmateriāliem regulatīva kontrole nav nepieciešama. Joprojām tiek veikta izpēte attiecībā uz logiem, krāniem un dušām, apsverot to iekļaušanu tikai energomarķējuma regulējuma darbības jomā. Pašreiz saskaņā ar jaunāko darba plānu 2016.–2019. gadam notiek izpēte par citiem ar enerģiju saistītajiem ražojumiem, piemēram, saules enerģijas paneļiem un ēku automatizācijas un vadības sistēmām.

Šajā saistībā referente uzskata, ka pieņemtās 29 īstenošanas regulas par ekodizaina prasībām, kā arī 16 deleģētās regulas par energomarķējumu un trīs brīvprātīgās vienošanās (par komplicētiem televizora dekoderiem, spēļu konsolēm un attēlveides ierīcēm) ir pierādījušas savu lietderību un ka Eiropas Parlamentam arī turpmāk ir jāatbalsta ekodizaina pasākumi, proti, videi draudzīgas inovācijas.

Turklāt Apvienotās Karalistes iestādes 2015. gadā publicēja pētījumu, kurā secināts, ka katra mārciņa, kas tiek ieguldīta ekodizainā, dod 3,8 reizes lielāku ieguvumu valsts ekonomikā un ka tādējādi šī politika ir rentabla(5).

Turpretī procedūra būtu jāvērtē kritiski, jo vairums dalībnieku, ražotāju un dalībvalstu norāda uz pastāvīgiem kavējumiem lēmumu pieņemšanas procesā. Tādēļ Komisija tiek aicināta novērst šo situāciju un noteikt skaidrākus termiņus un posmus īstenošanas pasākumu galīgajai pieņemšanai. Šādu noteikumu Parlaments un Padome nesen jau ir ietvēruši Regulas (ES) 2017/1369 par energomarķējumu 11. pantā.

Pāreja no enerģijas taupīšanas uz resursu taupīšanu

Referente uzskata, ka ir jāizmanto viss pašreizējās direktīvas potenciāls un jāņem vērā ražojumu ekoloģiskie raksturlielumi, lai tie atbilstu jaunajām aprites ekonomikas prasībām — lai tiem būtu atbilstošs sastāvs, tie būtu izturīgi, demontējami, remontējami un reciklējami.

Tas ir politisks mērķis, kas paredz ražojumu vispārējo ekoloģisko raksturlielumu integrēšanu un ko Eiropas Parlaments ir vairākkārt uzsvēris:

Sirpa Pietikäinen ziņojumā “Par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku”(6), par ko nobalsots 2015. gada jūlijā,

Pascal Durand ziņojumā “Par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem”(7), kas pieņemts 2017. gada jūlijā.

Interesanti, ka saistībā ar ekodizainu rodas jaunas profesijas, piemēram, materiālu inženiera, vides vadības un ilgtspējīgas attīstības speciālista, specializēta konsultanta profesija, un tas viss liecina, ka uzņēmumos ekodizainam tiek veltīta arvien lielāka uzmanība. Šīs jomas pasākumi ir svarīgi arī vietējām pārvaldes iestādēm, piemēram, par sadzīves atkritumu apstrādi atbildīgajām struktūrām. Tas ir pārliecinošs iemesls ES likumdevējiem izveidot optimālu satvaru ekodizaina attīstībai Eiropas ekonomikā.

Rīcība attiecībā uz mobilajiem telefoniem un viedtālruņiem

Komisija atzīst šo ražojumu potenciālu aprites ekonomikā, tomēr ir ierosinājusi tos neiekļaut ekodizaina darba plānā to specifikas dēļ. Vidēji katrs patērētājs Eiropā nomaina mobilo telefonu ik pēc diviem gadiem, bet Eiropas ekodizaina procedūras ilgums ir četri gadi. Tātad ekonomikas norišu ātrums neatbilst regulējumā paredzētajam.

Referente uzskata, ka mobilie telefoni un viedtālruņi ir steidzami jāiekļauj ekodizaina darba plānā — pat ja netiek veikti ražojumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, vismaz ir jānosaka ražojumos izmantoto reto metālu reciklējamības kritēriji, kā arī prasības par detaļu labāku izvietojumu un iespēju izņemt akumulatoru.

Tiek lēsts, ka pašreiz tiek reciklēti tikai 1–5 % mobilo telefonu ražošanā izmantoto reto metālu, piemēram, volframa, kobalta, grafīta, indija.

Tirgus uzraudzības uzlabošana

Tirgus uzraudzības uzlabošana ir otrs lielais ES ekodizaina politikas uzdevums nolūkā panākt, ka ekodizaina prasībām atbilstoši ražojumi kļūst par normu un tie ražotāji, kuri ievēro noteikumus, nenonāk zaudētāja lomā. Tas vairākkārt uzsvērts Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta (EPRS) pētījumā, kurš izmantots par pamatu šā īstenošanas ziņojuma sagatavošanai un kurā norādīts, ka tirgus uzraudzība ir dalībvalstu kompetencē(8).

Komisija ir aprēķinājusi, ka 10–25 % to ražojumu, kurus reglamentē direktīva, neatbilst ekodizaina un energomarķējuma prasībām. Tas ir nepieņemami.

Referente sniedz vairākus ieteikumus labākai valstu tirgus uzraudzības iestāžu koordinācijai:

– pamatoties uz labāko praksi, ko īstenojušas dažas dalībvalstis, kuras tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmā (ICSMS) jau informējušas par tirgus uzraudzības pasākumu rezultātiem saistībā ar ražojumu drošumu, un šādu praksi piemērot arī ražojumiem, uz kuriem attiecas ekodizaina pasākumi,

– izmantot ātrās pārbaudes metodes, lai sadarbībā ar nozares ekspertiem atklātu ražojumus, kuru atbilstība prasībām rada vislielākās šaubas,

– pieņemt atturošus pasākumus, lai uzlabotu atbilstību ekodizaina noteikumiem. Piemēram, piemērojot sankcijas ražotājiem, kuri neievēro prasības, nodrošināt, ka tās ir proporcionālas neatbilstības ietekmei uz visu Eiropas tirgu. Visbeidzot, paredzēt kompensācijas patērētājiem, kuri iegādājušies ekodizaina noteikumiem neatbilstīgus ražojumus, arī pēc oficiālā divu gadu garantijas laika.

Papildu priekšlikums

Šajā ziņojumā, kurā tiek izvērtēta Ekodizaina direktīvas īstenošana, jāpievēršas arī tādu ikdienā plaši lietotu izstrādājumu kā planšetdatoru, kafijas automātu un printeru priekšlaicīgas novecošanas jautājumam.

Pagājušā gada 4. jūlijā Eiropas Parlaments nenormatīvā rezolūcijā atgādināja, ka būtu jānosaka minimālie izturīguma kritēriji, kas piemērojami katrai ražojumu kategorijai jau izstrādes stadijā. Tie varētu balstīties uz standartiem, ko izstrādājušas trīs Eiropas standartizācijas organizācijas (CEN, CENELEC un ETSI)(9).

Eirobarometra apsekojumā, kas veikts 2014. gadā, secināts, ka 77 % eiropiešu labprātāk vēlētos remontēt preces, nevis iegādāties jaunas, bet viņus no šādas rīcības attur remonta izmaksas. Tādēļ Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis atbalstīt tādus ražotājus, kas izgatavo modulārus ražojumus, kuru daļas var viegli demontēt un nomainīt. Šādu uzlabojumu sniedz ekodizains, turklāt ietekme ir arī ražojuma ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regula (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīva 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem.

(4)

Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam. COM(2016)0773 final, 2. lpp.

(5)

Vides, pārtikas un lauku jautājumu departamenta (DEFRA) ziņojums: https://www.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/406225/defra-regulation-assessment-2015.pdf.

(6)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku (2014/2208(INI)).

(7)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūcija par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem (2016/2272(INI)).

(8)

Anna Zygierewicz (koordinatore), “The Ecodesign Directive (2009/125/EC) European Implementation Assessment”, EPRS. PE 611.015, 2017. gada novembris, 43.–44. lpp., 50. lpp., 80. lpp. u. c.

(9)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūcija par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem (2016/2272(INI)).


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) īstenošanu

(2017/2087(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 114. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (turpmāk “Ekodizaina direktīva”)(1), un saskaņā ar šo direktīvu pieņemtās īstenošanas regulas un brīvprātīgās vienošanās,

–  ņemot vērā Komisijas Ekodizaina darba plānu 2016.–2019. gadam (COM(2016)0773), kas pieņemts saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES(2),

–  ņemot vērā Savienības mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un energoefektivitātes jomā,

  ņemot vērā Parīzes klimata nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesiju (COP21),

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju no Eiropas Savienības un dalībvalstu puses,

  ņemot vērā ilgtermiņa mērķi, kas noteikts minētajā nolīgumā, proti, noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, un censties to ierobežot zem 1,5 °C,

–  ņemot vērā vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES(3)),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018)0028),

  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (COM(2018)0032) un Komisijas dienestu darba dokumentu par to pašu tēmu,

  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra paziņojumu par ES kritisko izejvielu 2017. gada sarakstu (COM(2017)0490),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par ekoinovāciju: veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, ko pieņēma 2017. gada 18. decembrī(4),

  ņemot vērā ANO Vides programmas 2017. gada novembra Emisiju neatbilstības ziņojumu par 2017. gadu,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku(5),

  ņemot vērā ES tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā,

–  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem(6),

–  ņemot vērā Eiropas īstenošanas novērtējumu, ko Ekodizaina direktīvas īstenošanas pārbaudes vajadzībām sagatavojis Parlamenta Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0165/2018),

A.  tā kā Ekodizaina direktīvas mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un paaugstināt vides aizsardzības līmeni, nosakot saskaņotas prasības, kuras nodrošina iekšējā tirgus darbību un veicina ar enerģiju saistīto ražojumu kopējās ietekmes uz vidi nepārtrauktu samazinājumu; tā kā šiem pasākumiem ir arī pozitīva ietekme uz energoapgādes drošību, samazinot enerģijas patēriņu;

B.  tā kā Ekodizaina direktīvā noteikts, kādi pasākumi jāveic, lai samazinātu energopatēriņu ietekmējošu ražojumu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā; tā kā līdz šim saskaņā ar direktīvu pieņemtie lēmumi galvenokārt bijuši vērsti uz enerģijas patēriņa samazināšanu ražojumu lietošanas laikā;

C.  tā kā direktīvas īstenošana varētu sniegt lielāku ieguldījumu ES centienos uzlabot energoefektivitāti un palīdzēt sasniegt klimata politikas mērķrādītājus;

D.  tā kā energopatēriņu ietekmējošu ražojumu ietekmes uz vidi samazināšana ekodizaina posmā, nodrošinot minimālos kritērijus attiecībā uz to ekspluatācijas laiku un modernizācijas iespējām, remontējamību un pārstrādes un atkārtotas izmantošanas potenciālu, var piedāvāt daudz darbvietu radīšanas iespēju;

E.  tā kā līdz 2018. gadam ir pieņemti 29 konkrēti ekodizaina regulējumi attiecībā uz dažādām ražojumu grupām un papildus tam ir pieņemtas trīs brīvprātīgas vienošanās, kas paredzētas direktīvā;

F.  tā kā Ekodizaina direktīva atzīst brīvprātīgas vienošanās vai citus pašregulācijas pasākumus kā alternatīvas īstenošanas pasākumiem, ja ir izpildīti noteikti kritēriji; tā kā ne visas brīvprātīgās vienošanās ir izrādījušās efektīvākas par regulatīviem pasākumiem;

G.  tā kā ekodizains sniedz ekonomiskus ieguvumus rūpniecības nozarei un patērētājiem un dod nozīmīgu ieguldījumu Savienības klimata, enerģētikas un aprites ekonomikas rīcībpolitikā;

H.  tā kā ekodizaina jomas tiesību akti ir cieši saistīti ar ES tiesību aktiem par energomarķējumu un sagaidāms, ka saskaņā ar divām minētajām direktīvām līdz 2020. gadam īstenotie pasākumi ik gadu radīs papildu EUR 55 miljardu ieņēmumus rūpniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē un līdz 2020. gadam ik gadu ļaus ietaupīt aptuveni 175 Mtoe primārās enerģijas, tādējādi nodrošinot gandrīz pusi no Savienības energoietaupījumiem, kas vajadzīgi 2020. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanai un atkarības no enerģijas importa samazināšanai; tā kā tiesību akti sniedz būtisku ieguldījumu arī ES klimata politikas mērķu sasniegšanā, siltumnīcefekta gāzu emisijas gadā samazinot par 320 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta; tā kā enerģijas ietaupījuma potenciāls ir vēl lielāks ilgākā termiņā;

I.  tā kā Ekodizaina ietekmes novērtējuma ziņojuma (Eiropas Komisija, 2016. gads) aplēses liecina, ka līdz 2020. gadam ES patērētāji kopumā ietaupīs līdz pat EUR 112 miljardiem jeb aptuveni EUR 490 gadā uz vienu mājsaimniecību;

J.   tā kā projektēšanas posmā tiek identificēti vairāk nekā 80 % no kopējās energopatēriņu ietekmējošu ražojumu ietekmes uz vidi;

K.  tā kā lielākajai daļai ieinteresēto personu pilnīgai tiesību aktu īstenošanai traucē trīs šķēršļi — skaidra politiskā atbalsta un ievirzes trūkums, regulatīvo procesu lēnā norise un tirgus nepietiekama uzraudzība dalībvalstīs;

L.  tā kā tiek lēsts, ka 10–25 % tirgū pieejamo ražojumu neatbilst Ekodizaina direktīvas un Energomarķējuma direktīvas prasībām, kā rezultātā tiek zaudēti aptuveni 10 % plānotā enerģijas ietaupījuma un veidojas negodīga konkurence;

M.  tā kā 2009. gadā Ekodizaina direktīvas darbības joma tika paplašināta, attiecinot to uz visiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem (izņemot transportu), tomēr ekodizaina prasības joprojām neattiecas uz enerģiju nepatērējošiem ražojumiem;

N.   tā kā Eiropas Savienībā visi ražojumi būtu jāprojektē, jāražo un jātirgo, pēc iespējas mazāk izmantojot bīstamas vielas, vienlaikus nodrošinot ražojuma drošību, lai atvieglotu tā pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, un saglabājot augsta līmeņa cilvēka veselības un vides aizsardzību;

O.  tā kā Ekodizaina direktīva nosaka, ka tās papildināmībai ar REACH regulu par ķīmiskajām vielām būtu jāsniedz ieguldījums abu ietekmes palielināšanā un saskaņotu prasību ražotājiem izstrādāšanā; tā kā prasības, kas attiecas uz bīstamu ķīmisku vielu izmantošanu un to pārstrādi līdz šim ir bijušas ierobežotas;

P.  tā kā tiek izstrādāta jauna datubāze saskaņā ar jauno energomarķējuma regulu un ICSMS tirgus uzraudzības datubāze tiek izmantota tikai dažās dalībvalstīs;

Q.  tā kā viens no vispārējās Savienības vides rīcības programmas līdz 2020. gadam (7. VRP) prioritārajiem mērķiem ir padarīt Savienību par resursuefektīvu, zaļu un konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; tā kā VRP ir teikts, ka Savienības politikas regulējumam būtu jānodrošina, ka prioritārie ražojumi, kas tiek laisti Savienības tirgū, tiktu projektēti ekoloģiski, kas ļautu optimizēt resursu un materiālu efektīvu izmantošanu;

R.  tā kā ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku ir iekļauta apņemšanās uzsvērt aprites ekonomikas aspektus turpmākajās ražojumu dizaina prasībās saskaņā ar Ekodizaina direktīvu, sistemātiski analizējot tādus jautājumus kā remontējamība, ilgizturība, modernizējamība, pārstrādājamība vai konkrētu materiālu vai vielu atklāšana;

S.  tā kā Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni; tā kā ES ir apņēmusies dot pienācīgu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, nosakot emisiju samazinājumu visās nozarēs;

T.  tā kā ekodizaina pasākumiem būtu jāaptver viss ražojumu aprites cikls, lai uzlabotu resursu efektivitāti Savienībā, ņemot vērā to, ka vairāk nekā 80 % no ražojuma ietekmes uz vidi tiek noteikts projektēšanas posmā, kam ir liela nozīme tādu aprites ekonomikas aspektu veicināšanā kā ražojuma izturīgums, atjaunināmība, remontējamība, atkārtota izmantošana un pārstrāde;

U.  tā kā papildus tam, ka ražojumi ir jāpadara ilgtspējīgāki un resursu ziņā efektīvāki, ir jāstiprina arī dalīšanās ekonomikas un pakalpojumu ekonomikas principi, savukārt dalībvalstīm, iesniedzot programmas, kas mudina resursu ziņā visefektīvāko ražojumu un pakalpojumu ieviešanu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp tām, kam draud enerģētiskā nabadzība;

V.  tā kā Savienība ir Stokholmas Konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP) puse un tāpēc tai ir pienākums rīkoties, lai pakāpeniski no tirgus izņemtu šīs bīstamās vielas, tostarp ierobežotu to izmantošanu ražojuma dizaina posmā,

Efektīvs instruments rentablu enerģijas ietaupījumu gūšanai

1.  uzskata, ka Ekodizaina direktīva ir bijusi iedarbīgs energoefektivitātes uzlabošanas instruments, ir veicinājusi būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un sniegusi saimniecisku labumu patērētājiem;

2.  iesaka Komisijai turpināt iekļaut vairākas ražojumu grupas, kas atlasītas, pamatojoties uz viņu ekodizaina potenciālu, tostarp energoefektivitātes un materiālu efektivitātes potenciālu, kā arī citiem vides aspektiem, izmantojot metodoloģiju, kura noteikta direktīvas 15. pantā, un atjaunināt spēkā esošos standartus, lai pilnībā izmantotu direktīvas piemērošanas jomu un mērķus;

3.  uzsver, ka Ekodizaina direktīva uzlabo ES iekšējā tirgus darbību, nosakot kopējus ražojumu standartus; uzsver, ka, turpinot pieņemt saskaņotas ražojumu prasības ES līmenī, tiks atbalstīta inovācija, pētniecība un ES ražotāju konkurētspēja un nodrošināta godīga konkurence, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga administratīvā sloga;

4.  atgādina, ka direktīva prasa Komisijai nākt klajā ar īstenošanas pasākumiem, ja ražojums atbilst kritērijiem, t. i., tiek pārdots nozīmīgs ražojumu apjoms, ir ievērojama ietekme uz vidi un pilnveidošanās potenciāls; uzsver Komisijai noteikto atbildību ievērot šo pilnvarojumu un nodrošināt, ka ieguvumi patērētājiem, aprites ekonomikai un videi tiek patiešām nodrošināti, atzīstot, ka šādus ražojumu standartus var piemērot tikai ES līmenī un ka tādēļ dalībvalstis paļaujas uz Komisiju, ka tā veiks nepieciešamos pasākumus;

5.  uzskata, ka direktīvas efektivitāti vēl vairāk uzlabotu saskaņošana ar aprites ekonomikas iniciatīvām; tādēļ aicina izstrādāt vērienīgu ekodizaina un aprites ekonomikas plānu, kas nodrošinātu gan ieguvumus videi, gan ilgtspējīgas izaugsmes iespējas un darbvietas, tostarp MVU sektorā, kā arī priekšrocības patērētājiem; norāda, ka lielāka resursu efektivitāte un otrreizējo izejvielu izmantošana ražošanā ir vērā ņemams potenciāls samazināt saražoto atkritumu daudzumu un ietaupīt resursus;

6.  uzsver, ka Ekodizaina direktīva ir daļa no plašāka instrumentu kopuma un ka tās efektivitāte ir atkarīga no sinerģijas ar citiem instrumentiem, jo īpaši tiem, kuri attiecas uz energomarķējumu; uzskata, ka ir jānovērš regulējumu pārklāšanās;

Lēmumu pieņemšanas procesa stiprināšana

7.  uzsver Apspriežu foruma būtisko nozīmi rūpniecības nozares pārstāvju, pilsoniskās sabiedrības un citu ieinteresēto personu iesaistīšanā lēmumu pieņemšanas procesā un uzskata, ka šī struktūra darbojas labi;

8.  pauž bažas par to, ka dažkārt būtiski kavējas īstenošanas pasākumu izstrāde un pieņemšana, kas rada neskaidrību uzņēmējiem, ir novedis pie tā, ka ir zaudētas būtiskas iespējas patērētājiem ietaupīt enerģiju un ar to saistītās iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, un var novest pie pieņemto pasākumu atpalicības no tehnoloģiju attīstības;

9.  norāda, ka īstenošanas kavējumu daļēji izraisa Komisijā pieejamo resursu ierobežotība; aicina Komisiju ekodizaina procesam atvēlēt pietiekamus resursus, ņemot vērā šo tiesību aktu ievērojamo Eiropas pievienoto vērtību;

10.  mudina Komisiju nekavēties ar īstenošanas pasākumu pieņemšanu un publicēšanu un iesaka noteikt skaidrus termiņus un atskaites punktus to pabeigšanai un pašreizējo noteikumu pārskatīšanai; uzskata, ka ekodizaina pasākumi būtu jāpieņem individuāli un jāatceļ uzreiz pēc pabeigšanas;

11.  uzsver nepieciešamību ievērot grafiku, kas paredzēts 2016.–2019. gada ekodizaina darba plānā;

12.  uzsver vajadzību balstīt ekodizaina prasības uz pamatīgas tehniskās analīzes un ietekmes novērtējumiem, par paraugu ņemot ražojumus un tehnoloģijas tirgū ar labākajiem darbības rādītājiem un ņemot vērā tehnoloģiju attīstību katrā nozarē; aicina Komisiju piešķirt prioritāti tādu pasākumu attiecībā uz ražojumiem īstenošanai un pārskatīšanai, kuriem ir vislielākais potenciāls gan attiecībā uz primārās enerģijas ietaupījumu, gan attiecībā uz aprites ekonomiku;

13.  atzīst, ka Ekodizaina direktīva ļauj izmantot brīvprātīgas vienošanās; uzsver, ka brīvprātīgas vienošanās var izmantot īstenošanas pasākumu vietā, ja tās aptver lielu tirgus daļu, un var uzskatīt par piemērotām, lai nodrošinātu vismaz līdzvērtīgu ekoloģisko raksturlielumu līmeni, un ka tām jānodrošina ātrāks lēmumu pieņemšanas process; uzskata, ka būtu jāstiprina brīvprātīgo vienošanos uzraudzības efektivitāte un pienācīgi jāiesaista pilsoniskā sabiedrība; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas Ieteikumu (ES) 2016/2125 par vadlīnijām attiecībā uz nozares pieņemtajiem pašregulācijas pasākumiem un prasa Komisijai stingri uzraudzīt visas brīvprātīgās vienošanās, kas atzītas saskaņā ar Ekodizaina direktīvu;

14.  mudina energopatēriņu ietekmējošu ražojumu ekodizaina metodikā integrēt tehnoloģiju apguves līknes, lai paredzētu tehnoloģiju uzlabojumus līdz tam laikam, kad šie noteikumi stājas spēkā, un nodrošinātu noteikumu aktualitāti;

15.  aicina Komisiju attiecīgos gadījumos ekodizaina pasākumos iekļaut novērtējumus par mikroplastmasas nonākšanu ūdens vidē; aicina Komisiju, pārskatot ekodizaina pasākumus attiecībā uz mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnām un mazgāšanas-žāvēšanas mašīnām, ieviest obligātas prasības attiecībā uz mikroplastmasas filtriem;

No energotaupības uz resursu efektivitāti

16.  atkārtoti aicina radīt jaunus stimulus aprites ekonomikas aspektu iekļaušanai ražojumos un uzskata, ka Ekodizaina direktīvai ir liels un joprojām neapgūts potenciāls resursu efektivitātes uzlabošanā;

17.  tādēļ uzskata, ka Ekodizaina direktīvas īstenošanā papildus nepārtrauktiem centieniem uzlabot energoefektivitāti turpmāk sistemātiski jāpievēršas direktīvas darbības jomas katras ražojumu grupas pilnam aprites ciklam, ieviešot minimālos resursu efektivitātes kritērijus, kuri cita starpā attiecas uz izturīgumu, noturību, remontējamību un modernizējamību, kā arī kopīgas izmantošanas iespējām, atkārtotu izmantošanu, mērogojamību, pārstrādājamību un iespēju izgatavot atkārtoti, pārstrādāto vai otrreizējo izejvielu saturu un kritiski svarīgu izejvielu izmantošanu;

18.  uzskata, ka aprites ekonomikas kritēriju izvēle katrai ražojumu grupai ir jānosaka un jādefinē skaidri un objektīvi, un tajā pašā laikā tiem jābūt viegli izmērāmiem un sasniedzamiem ar samērīgām izmaksām, lai nodrošinātu, ka direktīva ir īstenojama;

19.  aicina regulāri veikt aprites ekonomikas potenciāla padziļinātu analīzi, kamēr notiek priekšizpēte par ekodizaina pasākumiem attiecībā uz katru konkrēto ražojumu kategoriju;

20.  aicina Komisiju arī ieviest ētikas kritērijus, piemēram, izmantoto materiālu izcelsme un ieguves metodes, kā arī darba ņēmēju un vietējo iedzīvotāju sociālie apstākļi;

21.  uzsver — ir svarīgi noteikt, ka ražotājiem jāsniedz skaidras un objektīvas norādes lietotājiem un neatkarīgiem remontētājiem, kā vieglāk un bez īpašām iekārtām remontēt ražojumus; uzsver arī to, cik svarīgi ir sniegt informāciju par rezerves daļu pieejamību un ražojumu lietošanas ilgumu, ja tas ir iespējams;

22.  uzsver iespējamās priekšrocības, ja pievēršas citiem vides aspektiem, ne tikai enerģijas izmantošanai, piemēram, bīstamām ķīmiskām vielām, mikroplastmasu laišanai vidē, atkritumu radīšanai un materiālietilpībai, un prasa saskaņā ar šo direktīvu ieviest instrumentus, kas izmantojami, lai uzlabotu pārredzamību patērētājiem;

23.  aicina Komisiju noteikt obligātus kritērijus attiecībā uz programmatūras atjauninājumu pieejamību elektroniskajām ierīcēm, kas ietilpst direktīvas darbības jomā;

24.  uzsver, ka ir jāuzlabo pārstrādājamība, izmantojot vienkāršus vai savietojamus plastmasas polimērus un veicinot reciklētu materiālu izmantošanu;

25.  uzskata — tā kā vairāk nekā 80 % no ražojuma ietekmes uz vidi nosaka projektēšanas posmā, lielā mērā tieši šajā stadijā var izvairīties no bīstamām vielām, tās aizstāt vai ierobežot; uzsver, ka pie paplašinātajiem ekodizaina kritērijiem ir īpaši jāapsver, cik lielā mērā tiek izmantoti būtiski svarīgi materiāli un vielas, piemēram, retzemju elementi (REE), vai vielas, kas ir toksiskas vai rada bažas, piemēram, noturīgi organiskie piesārņotāji (POP) un endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji, lai attiecīgā gadījumā ierobežotu to izmantošanu vai aizstātu tās, vai vismaz nodrošinātu iespēju aprites cikla beigās veikt to ekstrakciju/atdalīšanu, neskarot citas saskaņotas tiesību normas, kas attiecas uz šīm vielām un kas noteiktas Savienības līmenī;

26.  prasa, lai ekodizaina prasības attiecībā uz energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem neradītu mērķrādītājus, ko ES ražotājiem grūti izpildīt, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru spējas attiecībā uz patentētām tehnoloģijām ir ievērojami mazākas nekā vadošajiem uzņēmumiem tirgū;

27.  šajā saistībā atzinīgi vērtē Ekodizaina darba plānu 2016.–2019. gadam, kurā pausta apņemšanās izstrādāt prasības un standartus attiecībā uz materiālu efektīvu izmantošanu, atbalstot otrreizēju izejvielu izmantošanu, un mudina Komisiju pabeigt šo darbu prioritārā kārtā; uzskata, ka šādiem kritērijiem jābūt izstrādātiem katram ražojumam atsevišķi, to pamatā jābūt padziļinātai analīzei, tie būtu jāvērš uz jomām, kurās ir skaidrs uzlabojumu potenciāls, un to izpildes panākšana un verificēšana būtu jāuztic tirgus uzraudzības iestādēm; uzskata, ka, nosakot paraugpraksi, būtu jāveicina agrākās un pašreizējās pētniecības rezultātu un progresīvas inovācijas elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu otrreizējā pārstrādē izmantošana;

28.  uzskata, ka, attīstot “sistēmu pieeju”, kurā ņem vērā ne tikai ražojumu, bet visu sistēmu, kas nepieciešama tā darbībai ekodizaina procesā, tiek veidots arvien būtiskāks veiksmes faktors attiecībā uz resursu efektivitāti, un aicina Komisiju iesaistīt vairāk šādas sistēmas līmeņa iespējas nākamajā Ekodizaina darba plānā; 

29.  uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš ūdeni patērējošiem ražojumiem, ja ir iespējams panākt būtisku labumu videi un ievērojamus ietaupījumus patērētājiem;

30.  aicina Komisiju veicināt kritiski svarīgu izejvielu reģenerāciju arī no ieguves rūpniecības atkritumiem;

31.  pieņem zināšanai, ka Komisija ir atlikusi rīcību attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), piemēram, mobilajiem telefoniem un viedtālruņiem, jo ir jāsagatavo papildu novērtējumi un šajā ražojumu grupā notiek straujas tehnoloģiskās pārmaiņas; tomēr uzskata, ka šos ražojumus, kurus pārdod lielā skaitā un bieži maina, noteikti būtu iespējams uzlabot, jo īpaši resursu efektīvas izmantošanas ziņā, un ka tādēļ uz tiem būtu jāattiecina ekodizaina kritēriji un jācenšas racionalizēt regulējuma virzība; uzsver vajadzību rūpīgi izvērtēt to, kā uzlabot ekodizainu ražojumu grupām, kurām labošanas iespējas un rezerves daļu nomaiņa ir galvenie ekodizaina parametri;

32.  uzsver, ka ir nepieciešams:

a)  veicināt modernizējamību, padarot pieejamus programmatūras atjauninājumus elektroniskajām ierīcēm,

b)  atvieglot remontējamību, visā ražojuma aprites ciklā padarot pieejamas rezerves daļas par saprātīgu cenu salīdzinājumā ar ražojuma kopējām izmaksām,

c)  uzlabot pārstrādājamību, izmantojot vienkāršus vai savietojamus plastmasas polimērus;

33.  atgādina savas prasības pēc plaša Savienības ražojumu politikas satvara pārskata, lai risinātu resursu efektivitātes jautājumus; šajā sakarā aicina Komisiju novērtēt, vai spēkā esošo ekodizaina metodiku varētu izmantot citām ražojumu kategorijām papildus energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem un attiecīgi nākt klajā ar jaunu tiesību aktu priekšlikumiem;

34.  uzsver — lai nodrošinātu pārstrādātu materiālu / otrreizēju izejvielu izmantošanu, ir ārkārtīgi svarīga augstas kvalitātes otrreizēju izejvielu pieejamība un tāpēc būtu jāizveido labi organizēts otrreizējo izejvielu tirgus;

35.  uzsver, ka ir svarīgi uzlikt atbildību ražotājiem un pagarināt garantijas periodus un paplašināt nosacījumus, likt ražotājiem/pārdevējiem uzņemties atbildību par pilnu ražojuma aprites ciklu, veicināt remontējamību, modernizējamību, modularitāti un pārstrādājamību, kā arī nodrošināt, ka izejvielas un atkritumu pārvaldība paliek Eiropas Savienībā;

36.  aicina pagarināt ilglietojuma patēriņa preču obligāto garantijas laiku;

Tirgus uzraudzības uzlabošana

37.  uzstāj, ka ir jāpastiprina iekšējā tirgū laisto ražojumu uzraudzība, uzlabojot sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un Komisijas sadarbību ar valstu iestādēm un nodrošinot pietiekamus finanšu resursus tirgus uzraudzības iestādēm;

38.  aicina Komisiju izskatīt iespēju izstrādāt digitālu ražojumu datu lapu (“ražojuma pasi”), kas ierosināta Padomes 2017. gada 18. decembra secinājumos par ekoinovāciju kā rīku ražojumos izmantoto materiālu un vielu izpaušanai un kas arī atvieglotu tirgus uzraudzību;

39.  aicina izveidot saskaņotāku un izmaksu ziņā efektīvāku tirgus uzraudzības sistēmu visā Savienībā, lai panāktu atbilstību Ekodizaina direktīvai, un sniedz šādus ieteikumus:

–  noteikt pienākumu valstu iestādēm izmantot tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmas (ICSMS) datubāzi, lai nodrošinātu visas informācijas apmaiņu par visu to ražojumu atbilstības pārbaužu un testu rezultātiem, uz kuriem attiecas ekodizaina noteikumi; šajā datubāzē būtu jāiekļauj visa būtiskā informācija par prasībām atbilstošiem un neatbilstošiem ražojumiem, lai novērstu nevajadzīgu testēšanu citā dalībvalstī, un tai vajadzētu būt lietotājdraudzīgai un viegli pieejamai,

– paplašināt ar energomarķējumu marķētu ražojumu reģistrācijas vispārējo datubāzi, iekļaujot tajā visus ražojumus, uz kuriem attiecas ekodizaina noteikumi,

–   prasīt valsts iestādēm sagatavot konkrētus plānus par to tirgus uzraudzības darbībām attiecībā uz ekodizainu, tos paziņot citām dalībvalstīm un Komisijai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 765/2008(7); dalībvalstīm būtu jāparedz šo plānu izlases pārbaudes,

–   izmantot ātrās pārbaudes metodes, lai atklātu ražojumus, kas neatbilst noteikumiem, un šādas metodes izstrādāt sadarbībā ar nozares ekspertiem un nodot arī publiskā sektora iestāžu rīcībā,

–   Komisijai apsvērt iespēju noteikt testējamo ražojumu minimālo procentuālo daļu tirgū, kā arī izstrādāt pilnvaras veikt pašai savu neatkarīgu tirgus uzraudzību un vajadzības gadījumā sniegt priekšlikumus,

– pieņemt atturošus pasākumus, tostarp: piemērot ražotājiem, kuri neievēro prasības, sankcijas, kas ir proporcionālas neatbilstības ietekmei uz visu Eiropas tirgu, un piešķirt kompensācijas patērētājiem, kuri iegādājušies neatbilstīgus ražojumus, arī pēc oficiālā garantijas laika, tostarp izmantojot kolektīvu tiesisko aizsardzību,

– pievērst īpašu uzmanību trešo valstu importam un ražojumiem, ko pārdod tiešsaistē,

– nodrošināt saskaņotību ar Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi (COM(2017)0795), kuras darbības jomā ietilpst ražojumi, ko regulē Ekodizaina direktīva; šajā saistībā atbalsta kopīgu pārbaužu atvieglošanu ES līmenī;

40.  uzsver, ka būtiska nozīme ir piemērotiem un skaidri definētiem saskaņotiem testēšanas standartiem, un uzsver, ka būtu jāizstrādā testēšanas protokoli, kas pēc iespējas tuvāk atbilstu reālajiem apstākļiem; uzsver, ka testēšanas metodēm jābūt pamatīgām un plānotām un izpildītām tā, ka tiek izslēgtas manipulācijas un tīša vai netīša rezultātu uzlabošana; uzskata, ka testiem nevajadzētu radīt pārmērīgu slogu uzņēmumiem, jo īpaši ņemot vērā MVU, kuriem nav tādu pašu iespēju kā to izmēros lielākajiem konkurentiem; atzinīgi vērtē Komisijas Regulu (ES) 2016/2282 attiecībā uz pielaižu izmantošanu verifikācijas procedūrās;

41.  prasa Komisijai atbalstīt dalībvalstis darbu izpildes panākšanas jomā un ciešāk sadarboties, ja kāds ražojums ir atzīts par neatbilstošu; uzsver nepieciešamību pēc norādījumiem ražotājiem un importētājiem par detalizētām prasībām dokumentiem, kas vajadzīgi tirgus uzraudzības iestādēm;

Citi ieteikumi

42.  uzsver, ka ir jānodrošina saskaņotība un konverģence starp ekodizaina un starpnozaru noteikumiem, piemēram, Savienības tiesību aktiem par ķimikālijām un atkritumiem, tostarp REACH, EEIA un BVI direktīvām, un uzsver nepieciešamību stiprināt sinerģiju ar zaļo publisko iepirkumu un ES ekomarķējumu;

43.  uzsver saikni starp Ekodizaina direktīvu un Direktīvu par ēku energoefektivitāti; aicina dalībvalstis stimulēt energoefektīvu ražojumu un pakalpojumu popularitāti tirgū un veikt vairāk pārbaudes un konsultācijas; uzskata, ka ekodizaina un energopatēriņu ietekmējošo ražojumu uzlabošana var savukārt pozitīvi ietekmēt ēku energoefektivitāti;

44.  uzsver, ka pirms jebkura pasākuma ir jāsniedz skaidra informācija sabiedrībai un jo īpaši plašsaziņas līdzekļiem par ekodizaina sniegtajiem ieguvumiem, un mudina Komisiju un dalībvalstis proaktīvi sniegt informāciju par ieguvumiem no ekodizaina pasākumiem, jo šāda informācijas sniegšana ir šo pasākumu pieņemšanas procesa neatņemama daļa, un aktīvāk sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par šiem tiesību aktiem;

45.  uzsver, ka pāreja uz ilgtspējīgu un aprites ekonomiku radīs ne vien daudz iespēju, bet arī sociālas problēmas; uzskata — tā kā jārūpējas ir par ikvienu, Komisijai un dalībvalstīm, nākot klajā ar programmām, kas veicina visresursefektīvāko ražojumu izmantošanu, būtu jāpievērš īpaša uzmanība zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurām draud enerģētiskā nabadzība; uzskata, ka šādām programmām nevajadzētu kavēt inovāciju, bet būtu jāturpina ļaut ražotājiem piedāvāt patērētājiem plašu augstas kvalitātes ražojumu klāstu, un arī veicināt tādu energopatēriņu ietekmējošu un ūdeni izmantojošu ražojumu ienākšanu tirgū, kas spēj panākt lielāku resursu efektivitāti un ietaupījumus patērētājiem;

46.  aicina ES iestādes un dalībvalstis rādīt pareizo piemēru, ieviešot un pilnā mērā izmantojot aprites ekonomiku un zaļā publiskā iepirkuma (GPP) stratēģijas, lai, veicot jebkādas investīcijas, prioritāte tiktu dota par ilgtspējīgiem atzītiem ražojumiem, piemēram, ekodizaina ražojumiem, un augstākiem resursu efektivitātes standartiem un tiktu veicināta zaļā publiskā iepirkuma plaša izmantošana, tostarp privātajā sektorā;

º

º  º

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)

OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.

(3)

OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

(4)

http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15811-2017-INIT/lv/pdf

(5)

OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0287.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību;


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS (22.3.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) īstenošanu

(2017/2087(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Michèle Rivasi

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ekodizains sniedz ekonomiskus ieguvumus rūpniecības nozarei un patērētājiem un dod nozīmīgu ieguldījumu Savienības klimata, enerģētikas un aprites ekonomikas rīcībpolitikā;

B.  tā kā Komisija lēš, ka Ekodizaina direktīva kopā ar Energomarķējuma regulu palīdz panākt apmēram pusi no enerģijas ietaupījumiem, kas kā mērķis jāsasniedz līdz 2020. gadam, un ka tai ir pat lielāks potenciāls ilgākā termiņā, un ka abiem tiesību aktiem būtu jāsamazina atkarība no fosilā kurināmā importa — par 23 % atkarība no dabasgāzes un par 37 % atkarība no oglēm, un tiem būtu jāpalīdz sasniegt mūsu mērķus klimata jomā, CO2 emisiju gadā samazinot par 320 miljoniem tonnu;

C.  tā kā aplēstais enerģijas ietaupījums, kas panākts ar ekodizaina un energomarķējuma sistēmu, varētu nozīmēt arī EUR 490 gadā samazinājumu katras mājsaimniecības energopatēriņa rēķinos, vienlaikus katru gadu radot papildu ienākumus EUR 55 miljardu apmērā rūpniecībai un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektoriem un, iespējams, 800 000 jaunas tiešās darbvietas šajos sektoros;

D.  tā kā ekodizaina pasākumiem būtu jāaptver viss ražojumu aprites cikls, lai uzlabotu resursu efektivitāti Savienībā, ņemot vērā to, ka vairāk nekā 80 % no ražojuma ietekmes uz vidi tiek noteikts projektēšanas posmā, un tādēļ projektēšanai ir liela nozīme tādu aprites ekonomikas aspektu veicināšanā kā ražojuma izturīgums, atjaunināmība, remontējamība, atkārtota izmantošana un pārstrāde;

E.  tā kā papildus tam, ka ražojumi ir jāpadara ilgtspējīgāki un resursu ziņā efektīvāki, ir jāstiprina arī dalīšanās ekonomikas un pakalpojumu ekonomikas principi, savukārt dalībvalstīm, iesniedzot programmas, kas mudina resursu ziņā visefektīvāko ražojumu un pakalpojumu ieviešanu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp tām, kam draud enerģētiskā nabadzība;

F.  tā kā Savienība ir Stokholmas Konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP) puse un tāpēc tai ir pienākums rīkoties, lai pakāpeniski no tirgus izņemtu šīs bīstamās vielas, tostarp ierobežotu to izmantošanu ražojuma projektēšanas posmā;

G.  tā kā Parlaments un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kā arī patērētāju aizsardzībā ieinteresētās personas, zinātnieku aprindas un daudzas un dažādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir vairākkārt aicinājušas paplašināt Ekodizaina direktīvas darbības jomu,

1.  iesaka Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) darbības jomā iekļaut vairāk patēriņa preču; uzsver, ka prioritāte būtu jāpiešķir IKT ražojumiem, ko pārdod lielos daudzumos un ko patērētāji bieži maina; uzsver, ka Komisijai vajadzētu rūpīgi apsvērt un novērtēt, kā uzlabot un pārbaudīt šādu ražojumu grupu ilgtspēju, it īpaši mobilo tālruņu /viedtālruņu ilgtspēju, jo to rezerves daļām, baterijām un piederumiem vajadzētu būt vienkārši nomaināmiem un universāliem;

2.  atzīst, ka IKT ražojumu tehnoloģija attīstās strauji, kā dēļ uz šiem ražojumiem attiecināmie tiesību akti to faktiskās spēkā stāšanās brīdī jau var būt kļuvuši neaktuāli; tādēļ mudina Komisiju attiecībā uz IKT ražojumiem paātrināt ekodizaina reglamentēšanas procesus un meklēt alternatīvus risinājumus, kas varētu papildināt ekodizaina pasākumus, lai pārraudzītu resursu efektivitāti ražojumu izmantošanas laikā, piemēram, izmantojot lielo datu metodes;

3.  uzskata, ka Ekodizaina direktīva ir bijusi svarīgs līdzeklis ražojumu energoefektivitātes veicināšanā, un uzskata, ka turpmāka koordinēšana ar ierosmēm, kas saistītas ar aprites ekonomiku, varētu energoefektivitāti uzlabot vēl vairāk; tāpēc aicina izstrādāt vērienīgu plānu attiecībā uz ekodizainu un aprites ekonomiku, kurš sniegtu gan ieguvumus videi, gan vienreizēju iespēju radīt jaunas darbvietas;

4.  uzsver nepieciešamību pakāpeniski ieviest izmērāmas un izpildāmas, kā arī Savienības līmenī pilnībā saskaņotas ražojumu prasības, lai saglabātu iekšējā tirgus darbību, atbalstītu inovāciju, pētniecību un Eiropas ražotāju konkurētspēju un nodrošinātu godīgu konkurenci, neradot nevajadzīgu administratīvo slogu;

5.  aicina paplašināt ekodizaina kritērijus, lai iekļautu resursu efektivitāti, aprites ekonomiku un ar veselību saistītos ražojumu aspektus; uzskata, ka ir nepieciešams apvienot resursu efektivitāti un materiālu apriti ar pastāvīgiem enerģijas ietaupījumiem, jaunu prasību noteikšanā ņemot vērā vēsturisko uzlabojumu rādītāju; uzsver, ka enerģija, jo īpaši atjaunojamā enerģija, būtu jāuzskata par būtisku resursu un ka ražojumi būtu jāoptimizē gan attiecībā uz enerģijas un ūdens patēriņu, gan materiālu izmantošanu no dzīves cikla perspektīvas; uzskata, ka izturīgums, atjaunināmība, remontējamība un pārstrādājamība var arī veicināt jaunu darbvietu radīšanu;

6.  uzsver nepieciešamību ieviest ētikas kritērijus, kas jo īpaši būtu saistīti ar izmantoto materiālu izcelsmi un ieguvi, kā arī ar darba ņēmēju un vietējo iedzīvotāju sociālajiem apstākļiem;

7.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējo ar konkrētiem ražojumiem saistīto pasākumu un jaunu ražojumu grupu pārskatīšanā aprites ekonomikas aspekti ir iekļauti tikai nedaudz plašāk; norāda, ka, neraugoties uz daudzsološo īpašo uzmanību, kas Ekodizaina darba plānā 2016.–2019. gadam un Komisijas aprites ekonomikas paketē veltīta aprites ekonomikas aspektiem, un neraugoties uz šī temata nozīmīgumu, šajā jomā paveiktais ir licis vilties; tāpēc mudina Komisija rīkoties ātrāk, lai nodrošinātu, ka Ekodizaina direktīva dod nozīmīgu ieguldījumu aprites ekonomikā;

8.  uzsver, ka ir nepieciešams:

a)  veicināt atjaunināmību, padarot pieejamus programmatūras atjauninājumus elektroniskajām ierīcēm,

b)  atvieglot remontējamību, visā ražojuma aprites cikla laikā padarot pieejamas rezerves daļas par saprātīgu cenu salīdzinājumā ar ražojuma kopējām izmaksām,

c)  uzlabot pārstrādājamību, izmantojot vienkāršus vai savietojamus plastmasas polimērus;

9.  uzsver, ka papildus pārstrādājamības nodrošināšanai būtu arī jāveicina pārstrādāto materiālu faktiskā izmantošana; uzskata, ka, no vienas puses, ražojumu pārstrādājamība un iespēja tos viegli izjaukt ir jāparedz jau projektēšanas posmā, lai ekspluatācijas laika beigās ražojumus varētu pārvērst par augstas kvalitātes otrreizējām izejvielām, un, no otras puses, ir jāveicina un jāatbalsta šo otrreizējo izejvielu faktiska atkārtota izmantošana jaunu ražojumu veidā, piemēram, nosakot obligātu minimālo pārstrādāto materiālu daudzumu jaunos ražojumos;

10.  uzsver — lai nodrošinātu pārstrādātu materiālu / otrreizēju izejvielu izmantošanu, ir ārkārtīgi svarīga augstas kvalitātes otrreizēju izejvielu pieejamība un tāpēc būtu jāizveido labi organizēts otrreizējo izejvielu tirgus;

11.  uzsver, ka ir svarīgi uzlikt atbildību ražotājiem un pagarināt garantijas periodus un paplašināt nosacījumus, likt ražotājiem/pārdevējiem uzņemties atbildību par pilnu ražojuma aprites ciklu, veicināt remontējamību, atjaunināmību, modularitāti un pārstrādājamību, kā arī nodrošināt, ka izejvielu un atkritumu pārvaldības jautājums paliek Eiropas Savienības kompetencē;

12.  uzsver, ka pie paplašinātajiem ekodizaina kritērijiem ir īpaši jāapsver, cik lielā mērā tiek izmantoti būtiski svarīgi materiāli un vielas, piemēram, retzemju elementi (REE), vai vielas, kas ir toksiskas vai rada bažas, piemēram, noturīgi organiskie piesārņotāji (POP) un endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāji, lai šo materiālu un vielu izmantošanu ierobežotu vai vismaz nodrošinātu iespēju aprites cikla beigās veikt to ekstrakciju/atdalīšanu;

13.  uzsver vajadzību optimizēt un nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesu; uzsver, ka ekodizaina pasākumi būtu jāpieņem individuāli noteiktos un izziņotos termiņos, un tie būtu nekavējoties jāīsteno; aicina Komisiju paredzēt īstenošanai nepieciešamos resursus;

14.  uzstāj, ka ir jāoptimizē tirgū laisto ražojumu uzraudzība, labāk sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm, kā arī dalībvalstīm savā starpā; iesaka Komisijas vadībā nodrošināt Eiropas mēroga koordināciju starp valstu tirgus uzraudzības iestādēm;

15.  uzsver, ka testu protokoliem vajadzētu būt vairāk pietuvinātiem reālajiem apstākļiem, proti, ražojumi būtu jātestē apstākļos un vidē, kas pēc iespējas vairāk līdzinās vidusmēra patērētāja apstākļiem un videi; prasa gan piegādātāju, gan tirgus uzraudzības iestāžu izmantotās testēšanas metodes noteikt un īstenot tādā veidā, ka tiktu konstatēta un novērsta jebkāda tīša vai netīša testa rezultātu manipulācija vai uzlabošana, un prasa, lai pieļaujamās novirzes starp testā iegūtajiem un deklarētajiem rezultātiem nepārsniegtu mērījumu aparatūras statistiskās kļūdas robežu;

16.  uzsver Komisijas aprēķinus, ka 10–25 % no tirgū pieejamajiem ražojumiem neatbilst ekodizaina un energomarķējuma prasībām un šī iemesla dēļ tiek zaudēti apmēram 10 % no plānotajiem ietaupījumiem; mudina atbilstību uzraudzīt labāk; uzsver, ka ātrā skrīninga metodēm ir liels potenciāls to ražojumu un ražojumu veidu noteikšanā, kas visdrīzāk neatbildīs Ekodizaina direktīvai;

17.  aicina nodrošināt labāku saskaņotību un sinerģiju ar citiem šai jomai specifiskiem tiesību aktiem un Eiropas rīkiem, tostarp ar atbildīga publiskā iepirkuma kritērijiem, ar ekomarķējumu un ar ražojumu reģistrācijas datubāzes, kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru, kopīgu izmantošanu;

18.  prasa piešķirt atbilstošu finansējumu, lai Savienība un dalībvalstis varētu nodrošināt pienācīgu rīcībpolitikas izstrādes uzraudzību, veikt tirgus uzraudzību, radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, apspriesties valsts līmenī pirms dalībvalstu balsojuma par īstenošanas pasākumiem un izstrādāt proaktīvas komunikācijas stratēģijas; aicina Komisiju kā neatņemamu daļu no ekodizaina pasākumu pieņemšanas proaktīvi sniegt informāciju ES pilsoņiem par priekšrocībām, ko sniedz šādi pasākumi;

19.  aicina ES iestādes un dalībvalstis rādīt pareizo piemēru, ieviešot un pilnā mērā izmantojot aprites ekonomiku un zaļā publiskā iepirkuma (GPP) stratēģijas, lai, veicot jebkādas investīcijas, prioritāte tiktu dota par ilgtspējīgiem atzītiem ražojumiem, piemēram, ekodizaina ražojumiem, un augstākiem resursu efektivitātes standartiem un tiktu veicināta zaļā publiskā iepirkuma plaša izmantošana, tostarp privātajā sektorā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

58

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Julia Reda, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Luděk Niedermayer, Dennis Radtke, Dominique Riquet, Pavel Telička

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Rosa D’Amato, Emilian Pavel

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

58

+

ALDE

Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Dominique Riquet, Pavel Telička

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

EFDD

Rosa D'Amato, Dario Tamburrano

ENF

Christelle Lechevalier

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Jaromír Kohlíček, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

PPE

Bendt Bendtsen, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Gunnar Hökmark, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Luděk Niedermayer, Dennis Radtke, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská

S&D

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Dan Nica, Emilian Pavel, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Julia Reda, Claude Turmes

3

-

EFDD

Jonathan Bullock

ENF

Angelo Ciocca

PPE

Hermann Winkler

1

0

ENF

Gerolf Annemans

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

59

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Davor Škrlec, Renate Sommer, Estefanía Torres Martínez, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Cristian-Silviu Buşoi, Caterina Chinnici, Fredrick Federley, Anja Hazekamp, Norbert Lins, Rupert Matthews, Alojz Peterle, Stanislav Polčák, Carolina Punset, Christel Schaldemose

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jude Kirton-Darling, Jeroen Lenaers, Mylène Troszczynski


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

59

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Carolina Punset, Frédérique Ries

ECR

Urszula Krupa, Rupert Matthews, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Piernicola Pedicini

ENF

Sylvie Goddyn, Joëlle Mélin, Mylène Troszczynski

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná, Estefanía Torres Martínez

NI

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Cristian-Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Jeroen Lenaers, Peter Liese, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Alojz Peterle, Stanislav Polčák, Adina-Ioana Vălean

S&D

Nikos Androulakis, Biljana Borzan, Nessa Childers, Caterina Chinnici, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jude Kirton-Darling, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Damiano Zoffoli

Verts/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Michèle Rivasi, Davor Škrlec

1

-

EFDD

Julia Reid

1

0

PPE

Renate Sommer

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 22. maijsJuridisks paziņojums