Procedūra : 2016/2018(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0170/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0170/2018

Debates :

PV 28/05/2018 - 29
CRE 28/05/2018 - 29

Balsojumi :

PV 30/05/2018 - 13.9
CRE 30/05/2018 - 13.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0225

ZIŅOJUMS     
PDF 1074kWORD 112k
14.5.2018
PE 615.497v03-00 A8-0170/2018

par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretāciju un īstenošanu

(2016/2018(INI))

Juridiskā komiteja

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referenti: Pavel Svoboda, Richard Corbett

(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS
 TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS VĒSTULE
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretāciju un īstenošanu

(2016/2018(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 1. punktu,

  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu,

  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(1) (jaunais IN),

–  ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(2) („2010. gada pamatnolīgums”),

–  ņemot vērā 2003. gada 16. decembra iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(3) („2003. gada IN”),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(4),

–  ņemot vērā 1998. gada 22. decembra Iestāžu nolīgumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz Kopienu tiesību aktu izstrādes kvalitāti(5),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(6),

–  ņemot vērā 2007. gada 13. jūnija Kopīgo deklarāciju par koplēmuma procedūras praktiskajiem aspektiem(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2011. gada 27. oktobra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(8),

–  ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā(9),

–  ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2018.–2019. gadā(10),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. gada 18. marta spriedumu (biocīdo produktu lieta), 2015. gada 16. jūlija spriedumu (vīzu savstarpējības mehānisma lieta), 2016. gada 17. marta spriedumu lietā (CEF deleģēto aktu lieta), 2016. gada 14. jūnija spriedumu (Tanzānijas lieta) un 2016. gada 24. jūnija spriedumu (Maurīcijas lieta)(11),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 13. decembra lēmumu par Parlamenta Reglamenta vispārēju pārskatīšanu(12),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) — pašreizējais stāvoklis un perspektīva(13),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu(14),

–  ņemot vērā 2016. gada 9. marta rezolūciju par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju(15),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu(16),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra rezolūciju par pasākumiem, kas veikti saistībā ar likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu(17),

–  ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par ES tiesību aktu atbilstību un subsidiaritāti un proporcionalitāti — 19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads(18),

–   ņemot vērā 2012. gada 13. septembra rezolūciju par 18. ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi — subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošana (2010. gads)(19),

–   ņemot vērā 2011. gada 14. septembra rezolūciju par tiesību aktu labāku izstrādi, subsidiaritāti un proporcionalitāti un lietpratīgu regulējumu(20),

–   ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu(21),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu „Labāka regulējuma programmas noslēgšana: labāki risinājumi —labāki rezultāti” (COM(2017)0651),

–  ņemot vērā LESD 294. pantu par koplēmuma procedūru,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 24. oktobra darba dokumentu „Pārskats par Savienības centieniem vienkāršot un samazināt regulējuma slogu” (SWD(2017)0675),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 13. decembra paziņojumu „ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” (C(2016)8600),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Labāks regulējums: labāki rezultāti spēcīgākai Savienībai” (COM(2016)0615),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 19. maija paziņojumu „Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma” (COM(2015)0215),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 7. jūlija darba programmu par labāka regulējuma vadlīnijām (SWD(2017)0350),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Konstitucionālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0170/2018),

A.  tā kā jaunais IN stājās spēkā tā parakstīšanas dienā — 2016. gada 13. aprīlī;

B.  tā kā, pieņemot jauno IN, Parlaments un Komisija izdarīja paziņojumu, sakot, ka jaunajā nolīgumā ir „atspoguļots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas savstarpējais līdzsvars un attiecīgās šo iestāžu kompetences, kas ir noteiktas līgumos” un „neskar 2010. gada 20. oktobra pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām”(22);

C.  tā kā nolūkā īstenot jaunā IN normas par starpiestāžu plānošanu Parlaments pārskatīja savu Reglamentu, cita starpā, lai izklāstītu kopīgu secinājumu par daudzgadu plānošanu un kopīgo deklarāciju par starpiestāžu gada plānošanu apspriešanas un pieņemšanas iekšējos procesus;

D.  tā kā, īstenojot gada starpiestāžu plānošanu, trīs likumdošanas iestādes vienojās par divām kopīgām deklarācijām attiecībā uz ES likumdošanas prioritātēm attiecīgi 2017. un 2018.–2019. gadam;

E.  tā kā atšķirībā no 2003. gada IN jaunais IN vairs nesatur likumdošanas alternatīvo metožu izmantošanas juridisko regulējumu, piemēram, kopregulējumu un pašregulējumu, kā rezultātā šīs metodes nav pieminētas vispār;

F.  tā kā jaunā IN 13. pantā ir prasīts Komisijai tās ietekmes novērtējuma procesā apspriesties, aptverot, cik vien iespējams, plašu dalībnieku loku; tā kā tādā pat veidā jaunā IN 19. punktā Komisijai, pirms pieņemt priekšlikumu, nevis pēc tam, ir prasīts veikt sabiedrisko apspriešanos atklātā un pārredzamā veidā, nodrošinot, ka šīs sabiedriskās apspriešanās kārtība un termiņš nodrošina iespējami lielāko dalību, neaprobežojoties ar personīgām interesēm un šo interešu lobētājiem;

G.  tā kā 2017. gada jūlijā Komisija pārskatīja savas labāka likumdošanas procesa vadlīnijas, lai labāk paskaidrotu un izmantotu Komisijas iekšienē pastāvošo dažādo politikas izstrādes posmu saiknes, aizstājot agrākās atsevišķās vadlīnijas, kurās individuāli tika risināts ietekmes novērtējums, izvērtējums un īstenošana, un lai iekļautu jaunas vadlīnijas par plānošanu un apspriešanos ar ieinteresētajām personām;

H.  tā kā saskaņā ar jaunā IN 16. punktu Komisija pēc savas ierosmes vai pēc Parlamenta vai Padomes uzaicinājuma drīkst papildināt pati savu ietekmes novērtējumu vai veikt citu analītisko darbu, ko tā uzskata par nepieciešamu;

I.  tā kā jaunais IN atzīst agrākās Ietekmes novērtējuma padomes aizstāšanu ar Komisijas Regulējuma kontroles padomi; tā kā minētās padomes uzdevums cita starpā ir veikt Komisijas ietekmes novērtējumu kvalitātes objektīvu pārbaudi; tā kā, lai iniciatīvu, kurai ir pievienots ietekmes novērtējums, varētu iesniegt pieņemšanai Komisijā, Regulējuma kontroles padomei ir jāsniedz pozitīvs atzinums; tā kā negatīva atzinuma gadījumā ziņojuma projekts ir jāpārskata un Regulējuma kontroles padomei ir jāiesniedz no jauna un tā kā otra negatīvā atzinuma gadījumā ir nepieciešams politisks lēmums, ar kuru nodrošina iniciatīvas turpmāko virzību; tā kā Regulējuma kontroles padomes atzinumu publisko Komisijas tīmekļa vietnē un vienlaicīgi — arī ziņojumu par attiecīgo iniciatīvu un ietekmes novērtējumu gadījumā — pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi saistīto politikas iniciatīvu(23)1;

J.  tā kā 2017. gada sākumā Regulējuma kontroles padome pabeidza savu darbinieku komplektāciju, tostarp, pieņemot darbā trīs locekļus ārpus Eiropas iestādēm; tā kā 2016. gadā Padome pārskatīja 60 individuālus ietekmes novērtējumus, no kuriem 25 (42 %) sākotnēji saņēma negatīvu atzinumu, kā rezultātā tie tika pārskatīti un no jauna iesniegti Regulējuma kontroles padomei; tā kā Regulējuma kontroles padome pēc tam ir devusi pozitīvus vispārējos novērtējumus par visiem saņemtajiem pārskatītajiem ietekmes novērtējumiem, izņemot vienu; tā kā Regulējuma kontroles padome ir apmainījusies ar informāciju ar Parlamenta dienestiem par paraugpraksi un metodoloģiju, kā veikt ietekmes novērtējumus;

K.  tā kā saskaņā ar jaunā IN 25. punktu — ja ir paredzēta juridiskā pamata grozīšana, kas liek parasto likumdošanas procedūru nomainīt ar īpašo likumdošanas procedūru vai ar procedūru, kuras rezultātā netiek pieņemts tiesību akts, trīs likumdošanas iestādes apmainīsies ar viedokļiem šajā jautājumā; tā kā Parlaments ir pārskatījis savu Reglamentu nolūkā īstenot šo normu; tā kā šī norma vēl nekad nav bijusi jāpiemēro;

L.  tā kā saskaņā ar jaunā IN 27. punktu trīs likumdošanas iestādes atzīst vajadzību panākt visu normatīvo aktu saskaņu ar juridisko regulējumu, ko ieviesa ar Lisabonas līgumu, un jo īpaši vajadzību par augstu prioritāti uzskatīt ātru visu to pamataktu saskaņošanu, kuri joprojām attiecas uz regulatīvo kontroles procedūru (RKP); tā kā Komisija ierosināja otro minēto korekciju 2016. gada decembrī(24); tā kā Parlaments un Padome patlaban šo priekšlikumu izskata ar lielu rūpību;

M.  tā kā jaunajam IN ir pievienota Kopējās vienošanās par deleģētajiem aktiem un saistītajām standarta klauzulām jauna redakcija; tā kā saskaņā ar jaunā IN 28. punktu trīs likumdošanas iestādes sāks sarunas nekavējoties pēc tam, kad spēkā stāsies nolīgums, lai papildinātu Kopējo vienošanos, izstrādājot nesaistošus LESD 290. un 291. panta piemērošanas kritērijus; tā kā pēc ilgstoša sagatavošanās darba šīs sarunas sākās 2017. gada septembrī;

N.  tā kā saskaņā ar jaunā IN 29. punktu trīs likumdošanas iestādes apņēmās vēlākais līdz 2017. gada beigām izveidot kopīgu deleģēto aktu pielietojamu reģistru, ar kuru informāciju sniedz strukturētā un lietotājiem draudzīgā veidā, lai uzlabotu pārredzamību, sekmētu plānošanu un padarītu iespējamu visu deleģēto aktu dažādo dzīves cikla posmu izsekojamību; tā kā reģistrs tagad ir izveidots un sāka darboties 2017. gada decembrī;

O.  tā kā IN 32. pantā ir noteikta trīs iestāžu vienošanās par to, ka „Komisija savu starpnieka uzdevumu veic, pret abām likumdevējām iestādēm attiecoties vienādi un pilnībā ievērojot lomas, kas trīs iestādēm ir piešķirtas Līgumos”;

P.  tā kā saskaņā ar jaunā IN 34. punktu Parlaments un Padome kā līdztiesīgi likumdevēji jau pirms iestāžu sarunām ir uzsvēruši ciešu sakaru nozīmību, lai panāktu labāku attiecīgo savu nostāju sapratni, un šajā sakarībā vienojās sekmēt savstarpēju viedokļu un informācijas apmaiņu, tostarp, uzaicinot citu iestāžu pārstāvjus neoficiāli un regulāri apmainīties viedokļiem; tā kā, pamatojoties uz šīm normām, nekādas jaunas īpašas procedūras vai struktūras radītas nav; tā kā, kaut arī iestāžu saziņa ir pastiprinājusies kopīgās deklarācijas par likumdošanas prioritātēm ietvaros, komiteju pieredze liecina, ka tādas regulāras pieejas, ar ko sekmē savstarpējo viedokļu apmaiņu, nav un ka joprojām ir grūti iegūt informāciju un atsauksmes no Padomes par jautājumiem, kurus tajā ierosina izskatīt dalībvalstis; tā kā Parlaments šo situāciju uzskata par ļoti neapmierinošu;

Q.  tā kā, lai vēl vairāk uzlabotu likumdošanas procesa pārredzamību, Parlaments pārskatīja savu Reglamentu, lai savus noteikumus pielāgotu iestāžu sarunām, kas noris parastās likumdošanas procedūras gaitā, pamatojoties uz 2012. gadā ieviestajām normām; tā kā, kaut arī visi Parlamenta sarunu mandāti ir darīti zināmi atklātībai, to pašu nevar teikt par Padomes mandātiem; tā kā Parlaments šo situāciju uzskata par ļoti neapmierinošu;

R.  tā kā saskaņā ar jaunā IN 39. punktu, lai sekmētu dažādo likumdošanas procesa posmu izsekojamību, trīs likumdošanas iestādes apņēmās līdz 2016. gada 31. decembrim noskaidrot veidus, kā turpināt platformu un rīku pilnveidi, lai nodrošinātu minēto izsekojamību, paredzot izveidot kopīgu specializētu datubāzi par likumdošanas dokumentu virzību; tā kā līdz šim šāda kopīga datubāze izveidota nav;

S.  tā kā atbilstoši jaunā IN 40. punktam attiecībā uz starptautisko nolīgumu apspriešanu sarunās un to noslēgšanu trīs iestādes apņēmās satikties sešu mēnešu laikā pēc jaunā IN stāšanās spēkā, lai apspriestu uzlabotos praktisko sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību saskaņā ar Līgumos paredzēto regulējumu un Eiropas Savienības Tiesas sniegto tā interpretāciju; tā kā šādas sarunas sākās 2016. gada novembrī un joprojām nav beigušās;

T.  tā kā sadarbība regulējuma jomā ir izrādījusies galvenais līdzeklis, ar kuru starptautisko tirdzniecības nolīgumu ietvaros cenšas nodrošināt regulējuma dialogu un panākt saskaņu tirdzniecības partneru starpā; tā kā Komisijas pienākums, īstenojot šo procesu, ir arī turpmāk ievērot principus par taisnīgiem un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem visām ieinteresētajām personām un nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa maksimālu pārredzamību;

U.  tā kā saskaņā ar jaunā IN 46. punktu trīs likumdošanas iestādes apstiprina savu apņemšanos biežāk izmantot likumdošanas paņēmienu — pārstrādāšanu —, lai grozītu spēkā esošos tiesību aktus, pilnībā ievērojot 2001. gada 28. novembra iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(25);

V.  tā kā saskaņā ar jaunā IN 48. punktu, piedaloties Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) īstenošanā, Komisija apņemas katru gadu iesniegt pārskatu, tostarp gada pārskatu par slogu, par Savienības sasniegumiem, cenšoties vienkāršot normatīvos aktus un novērst pārmērīgu regulēšanu, kā arī samazināt administratīvos slogus; tā kā pirmā gada pārskata par slogu rezultāti nāca klājā 2017. gada 24. oktobrī kā daļa no Komisijas 2018. gada darba programmas;

W.  tā kā ikgadējais sloga pārskats sniedz vienreizēju iespēju noteikt un uzraudzīt ES centienu rezultātus nolūkā izvairīties no pārmērīga regulējuma un samazināt administratīvo slogu; tā kā šis sloga pārskats sniedz izcilu iespēju apliecināt ES tiesību aktu pievienoto vērtību un nodrošināt ES pilsoņiem pārredzamību;

X.  tā kā IN tiek aicināts iestādēm sadarboties, lai vienkāršotu spēkā esošos Savienības tiesību aktus, novērstu pārmērīgu regulējumu un pilsoņiem, pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem uzlikto administratīvo slogu; tā kā Parlaments uzsver, ka šo mērķu sasniegšana attiecībā uz starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, nedrīkstētu izraisīt vides, sabiedrības veselības, darba ņēmēju veselības, drošības, Starptautiskās darba organizācijas standartu vai patērētāju tiesību līmeņa samazināšanos;

Y.  tā kā saskaņā ar jaunā IN 50. punktu trīs iestādes kopīgi un regulāri uzraudzīs jaunā IN īstenošanu gan politiskā līmenī, rīkojot gadskārtējās diskusijas, gan tehniskā līmenī Starpiestāžu koordinācijas grupas ietvaros; tā kā uzraudzība politiskā līmenī nozīmē pienākumu Komiteju priekšsēdētāju konferencē rīkot regulāras diskusijas un ikgadējās augsta līmeņa sanāksmes, kurās tiek apzināta konkrētā situācija; tā kā papildus tam saistībā ar kopējām deklarācijām par ES likumdošanas prioritātēm attiecīgi 2017. un 2018.–2019. gadam tika noteikta īpaša uzraudzības kārtība; tā kā turklāt komiteju līdz šim gūtā pieredze ir neatsverams palīglīdzeklis jaunā IN īstenošanas novērtēšanā; tā kā Juridiskajai komitejai ir īpaša kompetence, lai nodrošinātu labāku likumdošanas procesu un Savienības tiesību vienkāršošanu,

Kopīgās saistības un mērķi

1.  uzskata jauno IN par darbību, kas iestādēm jāveic kopīgi un kuras mērķis ir uzlabot Savienības tiesību aktu kvalitāti; atgādina, ka daudzos gadījumos ES tiesību akti saskaņo vai aizstāj 28 dalībvalstu dažādos noteikumus, padarot dalībvalstu tirgus savstarpēji un vienādā mērā pieejamus un samazinot vispārējās administratīvās izmaksas, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu iekšējo tirgu;

2.  atzinīgi vērtē gūtos panākumus un pieredzi, pusotru gadu piemērojot jauno IN, un mudina iestādes pielikt papildu pūliņus, lai nolīgumu īstenotu pilnībā, jo īpaši attiecībā uz iestāžu sarunām par nesaistošiem LESD 290. un 291. panta piemērošanas kritērijiem, visu to pamataktu saskaņošanu, kuri joprojām attiecas uz regulatīvo kontroles procedūru (RKP), iestāžu sarunām par sadarbības un informācijas apmaiņas praktisko kārtību attiecībā uz starptautisko nolīgumu apspriešanu sarunās un noslēgšanu un kopīgas tādas specializētas datubāzes izveidi, kas satur informāciju par likumdošanas dokumentu virzību;

3.  atgādina, ka jaunā IN noslēgšanas mērķis ir iedibināt atklātākas un pārredzamākas triju likumdošanas iestāžu attiecības, lai nodrošinātu tādu augstas kvalitātes normatīvo aktu pieņemšanu, kas atbilst ES pilsoņu interesēm; uzskata, ka, kaut arī iestāžu patiesas sadarbības princips ir minēts tikai 9. un 32. punktā attiecībā uz īpašām jomām, kas ir iekļautas jaunajā IN, tas tomēr būtu jāievēro visa likumdošanas cikla laikā kā viens no principiem, kas ir nostiprināts LES 13. pantā;

Plānošana

4.  atzinīgi vērtē trīs likumdošanas iestāžu nolīgumu pastiprināt Savienības gada un daudzgadu plānošanu saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu, paredzot strukturētāku procedūru, kurai būtu noteikts precīzs grafiks; ar gandarījumu konstatē, ka pirmajā iestāžu gada plānošanā, kas notika saskaņā ar jauno IN, visas trīs likumdošanas iestādes piedalījās aktīvi, kā rezultātā tika pieņemtas kopējas ES likumdošanas prioritātes 2017. gadam, kurās 59 galvenie likumdošanas priekšlikumi tika minēti kā 2017. gada prioritārie normatīvo aktu priekšlikumi, un papildus kopējai deklarācijai par 2018. un 2019. gadu 31 galvenais normatīvo aktu priekšlikums tika izkristalizēti kā akti, kas ir jāpieņem prioritārā kārtā līdz šā sasaukuma termiņa beigām; šajā sakarībā īpaši atzinīgi vērtē Padomes aktīvu iesaistīšanos un paļaujas uz to, ka tā to darīs arī turpmāk, tostarp attiecībā uz daudzgadu plānošanu jaunajam sasaukuma termiņam; tomēr uzskata, ka atsevišķu likumdošanas dokumentu prioritāro statusu, par kuru vienojās, pieņemot kopējas deklarācijas, nedrīkst izmantot, lai izdarītu nepamatotu spiedienu uz līdztiesīgajiem likumdevējiem, un ka procesa paātrināšana nedrīkst būt svarīgāka par likumdošanas kvalitāti; uzskata, ka ir svarīgi novērtēt, kā tiek piemēroti pašreizējā prakse un noteikumi attiecībā uz kopīgo deklarāciju apstiprināšanu un vai ir iespējams veikt uzlabojumus Parlamenta Reglamentā attiecībā uz sarunām par iestāžu programmu izstrādi, piemēram, lai pastiprinātu politisko grupu piešķirto pilnvarojumu priekšsēdētājam;

5.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ar parlamentārajām komitejām apspriestos visā kopējās deklarācijas sagatavošanas un īstenošanas gaitā;

6.  norāda uz to, ka jaunais IN neskar savstarpējos solījumus, par kuriem Parlaments un Komisija vienojās, 2010. gadā pieņemot pamatnolīgumu; jo īpaši atgādina par to, ka, īstenojot jaunā IN 6.–11. punktu, ir jāievēro ar 2010. gada pamatnolīguma 4. pielikumā izklāstīto Komisijas darba programmas grafiku saistītie risinājumi;

7.  uzskata, ka Komisijai, iepazīstinot ar savu darba programmu, papildus jaunā IN 8. punktā minētajiem elementiem būtu jānorāda uz to, kā paredzētais normatīvais akts ir tiesiski pamatots no subsidiaritātes un proporcionalitātes principa viedokļa un konkrēti jāpierāda tā Eiropas pievienotā vērtība;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas darba grupas subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumos izveidi, kuras devīze ir „Darīt mazāk, bet efektīvāk” un kurai ir jāstrādā, stingri ievērojot jauno IN, lai vairotu iedzīvotāju uzticēšanos, ņemot vērā, ka viņi subsidiaritātes principu uzskata par svarīgu demokrātijas procesa aspektu;

9.  aicina Komisiju iesniegt iekļaujošākas, izstrādātākas un uzticamākas darba programmas; jo īpaši pieprasa, lai Komisijas darba programmā būtu nepārprotami minēts katra tiesību akta priekšlikuma juridiskais raksturs un sniegts precīzs un reālistisks grafiks; aicina Komisiju nodrošināt, lai gaidāmie tiesību aktu priekšlikumi — jo īpaši galvenie tiesību aktu kopumi — tiktu iesūtīti labu laiku pirms šā likumdošanas termiņa beigām, tādējādi dodot līdztiesīgajiem likumdevējiem pietiekami daudz laika, kurā tie savas tiesības varētu izmantot pilnībā;

10.  mudina izstrādāt efektīvus tiesību aktus, kas būtu vērsti uz nodarbinātības aizsardzības un Eiropas konkurētspējas nodrošināšanas pilnveidi, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas visās ekonomikas nozarēs;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atbildējusi uz Parlamenta pieprasījumu attiecībā uz Savienības normatīvo aktu priekšlikumiem, kurus iesniedz saskaņā ar LESD 225. pantu, galvenokārt trīs mēnešu termiņā, kurš ir minēts jaunā IN 10. punktā; tomēr norāda, ka Komisija nav pieņēmusi īpašus paziņojumus, kā ir paredzēts šajā normā; aicina Komisiju pieņemt šos paziņojumus, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un sniegtu politisku atbildi uz Parlamenta pieprasījumiem, kas ir izteikti Parlamenta rezolūcijās, un pienācīgi ņemt vērā tā sniegto attiecīgo Eiropas pievienoto vērtību un Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas;

12.  uzsver to, cik svarīga ir lojāla un pārredzama sadarbība starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kas praksē būtu jāpārvērš par Komisijas patiesu apņemšanos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem iesaistīt Parlamentu un Padomi tās plānos paredzēto pasākumu īstenošanā, un atgādina Komisijai par tās pienākumu nekavējoties reaģēt uz normatīviem un nenormatīviem patstāvīgajiem ziņojumiem; pauž nožēlu par to, ka vairāki patstāvīgie ziņojumi ir palikuši neatbildēti, un aicina Komisiju sniegt likumdevējiem trīs mēnešu laikā atteikuma iemeslus attiecībā uz tekstu un arī pamatotas atbildes uz pieprasījumiem par leģislatīviem vai nenormatīvajiem priekšlikumiem;

13.  uzskata, ka visu atsauču uz alternatīvo regulējuma metožu izmantošanu dzēšana jaunajā IN atstāj neskartu Parlamenta nostāju, ka ieteikuma tiesības būtu jāpiemēro tikai ar vislielāko piesardzību pienācīgi pamatotos apstākļos, negraujot juridisko noteiktību un spēkā esošo normatīvo aktu precizitāti, pēc apspriešanās ar Parlamentu(26); turklāt ir nobažījies par to, ka ieteikuma tiesību izmantošanas precīzu kritēriju trūkums var pat veicināt to izmantošanu bez garantijām par to, ka Parlaments varētu veikt kontroli;

14.  aicina Padomi un Komisiju piekrist, ka daudzgadu un gada plānošanas dokumentos ir jāiekļauj alternatīvas regulējuma metodes, ja tās patiešām ir nepieciešamas, lai likumdevēji pienācīgi varētu identificēt trūkumus un īstenot kontroli;

Labāka likumdošanas procesa līdzekļi

15.   uzsver, ka ietekmes novērtējumi var būt informējoši, bet nekad nevar tikt uzskatīti par politisko lēmumu aizstājējiem vai izraisīt likumdošanas procesa nepamatotu kavēšanos; uzsver, ka visa likumdošanas procesa gaitā un visos ierosināto tiesību aktu novērtējumos īpaša uzmanība ir jāpievērš iespējamajai ietekmei, kāda šiem aktiem var būt uz iesaistītajām personām, kuras vismazāk spēj darīt zināmas savas bažas lēmumu pieņēmējiem, tostarp uz MVU un citiem, kuriem nav priekšrocību vienkāršā veidā uzrunāt likumdošanas iestādes; uzskata, ka ietekmes novērtējumos ir vienlīdzīgi jāpievēršas seku izvērtēšanai konkrēti sociālajā, veselības un vides ziņā un ir jānovērtē ietekme uz iedzīvotāju pamattiesībām un sieviešu un vīriešu līdztiesību;

16.   atgādina, ka MVU veido 99 % no visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, tie rada 58 % ES apgrozījuma un nodarbina divas trešdaļas no kopējā nodarbināto skaita privātajos uzņēmumos; atgādina, ka Komisija Mazās uzņēmējdarbības aktā ir apņēmusies savu politikas nostādņu izstrādē ievērot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un ka tas paredz MVU testa veikšanu, lai novērtētu gaidāmo likumdošanas un administratīvo iniciatīvu ietekmi uz MVU(27); atgādina, ka Parlaments savā 2016. gada 9. marta lēmumā attiecībā uz jauno IN ir apgalvojis, ka jaunā IN redakcija nesatur pietiekami stingras saistības trim iestādēm, veicot savus ietekmes novērtējumus, ņemt vērā arī MVU un īstenot konkurētspējas pārbaudes(28); uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā MVU vajadzības un pievērst uzmanību ietekmei uz konkurētspēju un inovācijai, kā arī MVU vajadzībām visos likumdošanas cikla posmos un pauž gandarījumu par to, ka Komisijas labāka regulējuma vadlīnijās ir paredzēts, ka iespējamā ietekme uz MVU un konkurētspēja ir regulāri jāanalizē visos ietekmes novērtējumos un tajos par tām periodiski ir jāsniedz pārskats; norāda, ka MVU testu īstenošana bieži nenotiek kvalitatīvā un saskaņotā veidā; aicina Komisiju apsvērt, kā ietekme uz MVU var tikt ņemta vērā vēl labāk, un ir nolēmis cieši sekot līdzi šā jautājuma attīstībai turpmākajos gados;

17.  mudina Komisiju saistībā ar labāku likumdošanas procesu labāk novērtēt tās politikas sociālās un vides sekas un ietekmi uz pilsoņu pamattiesībām, ņemot vērā arī Eiropas līmeņa regulējuma neesamības izmaksas un to, ka izmaksu un ieguvumu analīze ir tikai viens no daudziem kritērijiem;

18.  atkārtoti prasa visos ietekmes novērtējumos obligāti iekļaut līdzsvarotu analīzi par vidēja līdz ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību, vidi un veselību;

19.  aicina Komisiju izmantot ietekmes novērtējumus un ex-post izvērtējumus nolūkā noskaidrot, vai iniciatīvas, priekšlikumi vai spēkā esošo tiesību aktu daļas ir saderīgi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī to ietekmi attiecīgi uz šo mērķu īstenošanas gaitu un to sasniegšanas pakāpi;

20.  atgādina, ka ideja par papildu ad hoc tehnisko un neatkarīgo ekspertu grupu, kas bija paredzēta Komisijas sākotnējā jaunā IN priekšlikumā, sarunu gaitā attīstīta netika; norāda uz to, ka šādas ekspertu grupas izveides mērķis bija uzlabot ietekmes novērtējumu neatkarību, pārredzamību un objektivitāti; atgādina, ka jaunā IN 15. punktā tika panākta vienošanās, ka Parlaments un Padome gadījumos, kad tie to uzskata par lietderīgu un nepieciešamu, veiktu ietekmes novērtējumus attiecībā uz saviem būtiskajiem un uz informāciju balstīta un apzināta lēmuma pieņemšanai nepieciešamajiem Komisijas priekšlikuma grozījumiem; norāda savām komitejām, cik svarīgi ir šo punktu izmantot vienmēr, kad tas ir nepieciešams;

21.  atzinīgi vērtē atsauci jaunajā IN uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principa iekļaušanu ietekmes novērtējuma priekšmetā; šajā sakarībā uzsver, ka, veicot ietekmes novērtējumu, būtu vienmēr jāveic arī rūpīga un pamatīga priekšlikuma atbilstības subsidiaritātes un proporcionalitātes principam analīze un jākonstatē tā konkrētā Eiropas pievienotā vērtība;

22.  norāda, ka diezgan daudziem Komisijas priekšlikumiem nebija pievienots ietekmes novērtējums un ka komitejas ir paudušas bažas, ka ietekmes novērtējumu kvalitāte un detalizācijas pakāpe ir ļoti dažāda — no visaptverošas līdz diezgan virspusējai; norāda, ka jaunā IN piemērošanas pirmajā posmā attiecībā 20 no Komisijas 59 priekšlikumiem, kas bija iekļauti 2017. gada kopējā deklarācijā, ietekmes novērtējumi veikti netika; šajā sakarībā atgādina — kaut arī jebkurā gadījumā ir paredzēts, ka attiecībā uz iniciatīvām, kurām vajadzētu nozīmīgi ietekmēt sabiedrību, ekonomiku un vidi, būtu jāveic ietekmes novērtējums, IN 13. punktā ir turklāt noteikts, ka Komisijas darba programmā vai kopējā deklarācijā iekļautām iniciatīvām parasti ir jāpievieno ietekmes novērtējums;

23.  atzinīgi vērtē to, ka IN ir paredzēts, ka, nosakot likumdošanas programmu, būtu jāņem vērā ikvienas ierosinātās Savienības rīcības „Eiropas pievienotā vērtība”, kā arī nerīkošanās Savienības līmenī gadījumā — „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas”; uzsver to, ka Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas var lēst ap EUR 1,75 triljonu gadā, kas atbilst 12 % no ES IKP (2016. gadā); uzteic Eiropas Parlamenta deputātiem paredzēto izpētes pakalpojumu dienesta Ietekmes novērtēšanas un Eiropas pievienotās vērtības direktorāta veikto darbu šajā jomā;

24.  aicina Komisiju turpināt sniegt precizējumus par to, kā tā ir paredzējusi novērtēt Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas, kas cita starpā rodas ražotājiem, patērētājiem, strādājošajiem, administrācijām un attiecībā uz vidi, jo Eiropas līmenī nav saskaņoti normatīvie akti un atšķirīgie dalībvalstu regulējumi rada papildus izmaksas un mazina politikas virzienu efektivitāti — (kā tas ir minēts jaunā IN 10. un 12. punktā); norāda, ka šāds novērtējums būtu jāveic ne tikai turpināmības klauzulu gadījumā, kad programmas ir gandrīz īstenotas vai kad ir paredzēts tās atcelt, bet būtu jāapsver arī gadījumos, kad ES līmenī attiecīgā rīcība vēl īstenota nav vai nav pieņemti attiecīgie normatīvie akti, vai tie tiek pārskatīti;

25.  atgādina, ka bijušā Ietekmes novērtējuma padome ir aizstāta ar jauno Regulatīvās kontroles padomi, tādējādi palielinot padomes neatkarību; atkārtoti pauž uzskatu, ka Regulatīvās kontroles padomes un tās darbības neatkarība, pārredzamība un objektivitāte ir jāgarantē un ka attiecībā uz tās locekļiem nedrīkst īstenot nekādu politisku kontroli(29); uzsver, ka Komisijai būtu jāgādā par to, ka visi Padomes atzinumi, tostarp arī negatīvi, tiktu publiskoti un darīti pieejami tajā pašā laikā, kad tiek publicēti attiecīgie ietekmes novērtējumi; prasa veikt Regulatīvās kontroles padomes veikuma novērtējumu un no tā izrietošas turpmākas darbības, tai pildot uzticētos uzdevumus uzraudzīt un sniegt objektīvus padomus par ietekmes novērtējumiem;

26.  norāda uz to, ka Parlamenta Ietekmes novērtēšanas un Eiropas pievienotās vērtības direktorāts, kas ir izveidots tā administrācijas ietvaros, palīdz parlamentārajām komitejām un tām piedāvā virkni pakalpojumu, kuru sniegšanas nolūkā ir jānodrošina pietiekami daudz resursu, lai deputāti un komitejas saņemtu iespējami labāko pieejamo atbalstu; ar gandarījumu konstatē to, ka Komiteju priekšsēdētāju konference 2017. gada 12. septembrī pieņēma atjauninātu „Ietekmes novērtējuma rokasgrāmatu — komiteju vadlīnijas”;

27.  aicina visas savas komitejas regulāri pārbaudīt Komisijas ietekmes novērtējumus un likumdošanas procesā, cik vien savlaicīgi iespējams, pārbaudīt Eiropas Parlamenta ex-ante veikto ietekmes novērtējumu analīzi;

28.   atgādina, ka saskaņā ar jaunā IN 14. punktu Parlaments, izskatot Komisijas likumdošanas priekšlikumus, pilnībā ņems vērā Komisijas veiktos ietekmes novērtējumus; šajā sakarībā atgādina, ka parlamentārās komitejas var uzaicināt Komisiju izklāstīt savu ietekmes novērtējumu un izdarīto politisko izvēli pilna sastāva komitejas sanāksmē, un aicina savas komitejas izmantot šo iespēju regulārāk, kā arī iespēju klātienē piedalīties iepazīstināšanā ar Komisijas īstenotā ietekmes novērtējuma sākotnējo novērtējumu, ko veic Parlamenta paša dienesti; taču norāda, ka tam nevajadzētu ierobežot likumdevējiem piešķirto rīcības brīvību;

29.  atzinīgi vērtē iespēju, ka Komisija likumdošanas procesa laikā var papildināt savus ietekmes novērtējumus; uzskata, ka jaunā IN 16. punkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad to pieprasa Parlaments vai Padome, Komisijai saskaņā ar priekšrakstiem šie papildinošie ietekmes novērtējumi ir jāiesniedz ātri;

30.  uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt ieinteresētās aprindas un apspriesties ar tām publiski, pārredzami un savlaicīgi, lai būtu pietiekami daudz laika sniegt konstruktīvas atbildes; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija organizētu sabiedriskās apspriešanas visās oficiālajās valodās sagatavošanās posma laikā;

31.  norāda, ka saskaņā ar jaunā IN 17. pantu „katrai no trim iestādēm ir jāizlemj, kā tās organizē savu ietekmes novērtējuma darbu, tostarp, kā tās organizē savus iestādes iekšējos resursus un īsteno kvalitātes kontroli”;

32.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar jaunā IN 17. punktu trīs likumdošanas iestādes ir apņēmušās apmainīties ar informāciju par paraugpraksi un metodoloģijām, kas attiecas uz ietekmes novērtējumiem; uzskata, ka tam vajadzētu nozīmēt arī apmaiņu, kad vien tas ir iespējams, ar izejas datiem, kas ir Komisijas ietekmes novērtējuma pamatā, un jo īpaši, kad vien Parlaments izlemj papildināt Komisijas ietekmes novērtējumu ar savu turpmāko darbu; šim nolūkam mudina trīs iestāžu dienestus sadarboties, cik vien iespējams plaši, tostarp, rīkojot kopīgas apmācības sesijas par ietekmes novērtējuma metodoloģijām, lai papildus visam citam izstrādātu turpmāko kopīgo starpiestāžu metodoloģiju;

33.  joprojām uzskata, ka saskaņā ar jaunā IN 18. punktu nosacījumiem nozīmīgi ir tas, ka „Komisijas sākotnējais ietekmes novērtējums un viss ietekmes novērtējuma papildu darbs, ko iestādes veic likumdošanas procesa ietvaros” tiek nodots atklātībai pirms likumdošanas procesa beigām nolūkā nodrošināt iedzīvotājiem un ieinteresētajām aprindām pārredzamību;

34.  atkārtoti pauž savu nostāju, ka ieinteresētajām personām, tostarp arodbiedrībām un pilsoniskajai sabiedrībai, ir jāvar sniegt efektīvu ieguldījumu ietekmes novērtējuma procesā, cik vien iespējams agri, apspriešanās posmā, un mudina Komisiju šim nolūkam regulārāk izmantot ceļvežus un agrīnās stadijas ietekmes novērtējumus un publiskot tos savlaicīgi ietekmes novērtējuma procesa sākumā;

35.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, pirms pieņemt priekšlikumu, plaši apspriesties un mudina jo īpaši MVU, pilsonisko sabiedrību un citus gala lietotājus apspriešanā piedalīties pašiem; ar gandarījumu konstatē, ka Komisijas pārskatītās labāka likumdošanas procesa vadlīnijas atspoguļo iepriekš minēto nostāju;

36.  uzsver jaunās normas par sabiedrības un ieinteresēto personu apspriešanos, kurām ir jākļūst par svarīgu instrumentu, ko var izmantot sagatavošanas fāzē un visā likumdošanas procesā;

37.  mudina Komisiju ievērot noteiktos obligātos termiņus īstenošanas ziņojumiem un direktīvu un regulu pārskatīšanai;

38.  uzsver to, cik svarīga ir spēkā esošo normatīvo aktu ex-post novērtēšana saskaņā ar „vispirms novērtēt” principu, un iesaka, kad vien tas ir iespējams, to veikt kā ex-post ietekmes novērtējumu, piemērojot to pašu metodoloģiju, kādu piemēro ex-ante ietekmes novērtējumā par vienu un to pašu normatīvo aktu, lai labāk novērtētu šā akta īstenošanas rezultātus;

39.  atzinīgi vērtē jaunā IN 22. punktu, kurā, lai atbalstītu spēkā esošo normatīvo aktu novērtēšanas procesu, trīs likumdošanas iestādes vienojas vajadzības gadījumā normatīvajos aktos noteikt ziņošanas, uzraudzības un izvērtēšanas prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm; konstatē problēmas, kas ir saistītas ar datu ieguvi dalībvalstīs par tiesību aktu lietderību, un mudina Komisiju un dalībvalstis šajā jomā pielikt vēl lielākus pūliņus;

40.  atzinīgi vērtē jaunā IN 23. punktu, saskaņā ar kuru trīs likumdošanas iestādes ir vienojušās regulāri apsvērt normatīvajos aktos paredzētās pārskatīšanas normas izmantošanu; aicina Komisiju savos priekšlikumos katru reizi, kad tas ir lietderīgi, iekļaut pārskatīšanas klauzulas un, ja nav lietderīgi, paskaidrot iemeslus, kuru dēļ šī vispārējā norma ieviesta netiek;

Juridiskie līdzekļi

41.   atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanās attiecībā uz tā paskaidrojuma raksta priekšmetu, kas ir pievienots katram tā priekšlikumam; pauž īpašu gandarījumu par to, ka Komisija papildus tam paskaidros to, kā ierosinātie pasākumi ir pamatoti no subsidiaritātes un proporcionalitātes principa viedokļa; šajā sakarībā uzsver to, cik svarīgs ir pastiprināts un visaptverošs ierosinātā pasākuma atbilstības šiem principiem, kā arī Eiropas pievienotās vērtības novērtējums un tās pamatojums;

42.  uzskata, ka ir jānodrošina viena un tā paša priekšlikuma paskaidrojuma raksta un ietekmes novērtējuma saskanība; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt šādu saskanību un paskaidrot izdarīto izvēli, ja tā nav ņēmusi vērā ietekmes novērtējuma secinājumus;

43.  pievērš uzmanību tam apstāklim, ka saskaņā ar jaunā IN 25. punktu Komisija ir apņēmusies tikai „pienācīgi ņemt vērā regulu un direktīvu rakstura un iedarbības atšķirības”; atkārtoti prasa, lai, īstenojot to pašu pieeju, kas ir izklāstīta M. Monti ziņojumā, izstrādājot likumdošanas priekšlikumus, vairāk būtu jāizmanto regulas(30), jo tādējādi tiktu ievērotas Līgumos noteiktās juridiskās prasības, kas reglamentē to izmantošanu, lai nodrošinātu konsekvenci, vienkāršību un tiesisko noteiktību visā Savienībā;

44.  atzinīgi vērtē to, ka trīs likumdošanas iestādes ir apņēmušās apmainīties ar viedokļiem par juridiskā pamata grozījumiem, kā minēts jaunā IN 25. punktā; uzsver to, kāda nozīme ir tā Juridiskajai komitejai un tās zinātībai juridisko pamatu pārbaudē(31); atgādina Parlamenta nostāju par to, ka tas stingri iestāsies pret jebkuriem centieniem graut Parlamenta likumdošanas pilnvaras, nepamatoti mainot juridisko pamatu; aicina Padomi pilnībā ievērot savu apņemšanos turpināt dialogu ar Parlamentu, ja rodas domstarpības par ierosināto juridisko pamatu, jo īpaši attiecībā uz politiski jutīgiem dokumentiem;

45.  uzsver to, ka juridiskā pamata izvēle Komisijas priekšlikumam būtu jāveic, pamatojoties uz objektīviem iemesliem, kurus ir iespējams pārbaudīt tiesā; tomēr uzsver Parlamenta kā vienas no likumdošanas iestādēm tiesības ierosināt juridisko pamatu grozīšanu, pamatojoties uz tā sniegto Līgumu interpretāciju;

Deleģētie akti un īstenošanas akti

46.  uzsver, cik svarīgs ir jaunā IN 26. punktā nostiprinātais princips, atkārtoti norāda, ka likumdevējas iestādes kompetencē ir, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, pieņemt lēmumu par to, vai un kādā apmērā izmantot deleģētos aktus un vai un kādā apmērā izmantot īstenošanas aktus(32);

47.  konstatē, ka pilnvarojuma deleģējums Komisijai nav tikai tīri tehniskas dabas jautājums, bet var skart arī politiski jutīgus jautājumus, kas ir ļoti nozīmīgi no ES iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu viedokļa;

48.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus ievērot jaunā IN 27. punktā minēto termiņu, kurā ir jāierosina visu to pamataktu saskaņošana, attiecībā uz kuriem joprojām ir jāveic RKP; papildus tam uzskata, ka, vispār visiem gadījumiem, kurus agrāk izskatīja saskaņā ar RKP, tagad bija jau jābūt saskaņotiem ar LESD 290. un līdz ar to — pārveidotiem par deleģētiem aktiem(33);

49.  brīdina par to, ka Komisijas pienākums, izstrādājot deleģētos aktus, regulāri vērsties pie dalībvalstu ekspertiem nedrīkst nozīmēt to, ka attiecīgā procedūra ir jāpadara par ļoti līdzīgu vai pat par identisku tai, kas ir izveidota, lai izstrādātu īstenošanas aktus, īpaši attiecībā uz šiem ekspertiem piešķirtajām procesuālām prerogatīvām; uzskata, ka šāda vienādošana var mazināt arī abu aktu starpā pastāvošās atšķirības, jo tā faktiski varētu nozīmēt pirms Lisabonas līguma piekoptā komitoloģijas mehānisma iedzīvināšanu;

50.  pauž neapmierinātību par to, ka, neskatoties uz to, ka Parlaments vairākos jautājumos ir piekāpies, Padome joprojām nevēlas akceptēt deleģētos aktus, ja LESD 290. pantā minētie kritēriji ir ievēroti; atgādina, ka saskaņā ar 7. apsvērumā teikto ar jauno IN ir jāsekmē sarunas, ko risina parastās likumdošanas procedūras ietvaros, un jāuzlabo LESD 290. un 291. panta piemērošana; norāda, ka, neskatoties uz to, Padome vairākos likumdošanas dokumentos ir uzstājusi vai nu uz īstenošanas pilnvaru piešķiršanu saskaņā LESD 291. pantu, vai nu uz visu tādu elementu in abstracto iekļaušanu jau pašā pamataktā, attiecībā uz kuriem var piešķirt deleģēšanas pilnvaras vai īstenošanas pilnvaras; pauž vilšanos par to, ka visos šajos gadījumos Komisija savus sākotnējos priekšlikumus neaizstāvēja;

51.  ir ļoti noraizējies, ka Padome gandrīz sistemātiski cenšas aizstāt deleģētos aktus ar īstenošanas aktiem; uzskata par īpaši nepieņemamu, ka saskaņošanu, kas ir jāveic pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Padome cenšas izmantot, lai regulatīvās RKP aizstātu ar īstenošanas aktiem, nevis deleģētajiem aktiem;

52.  atzinīgi vērtē jaunā IN 28. punktā minēto iestāžu sarunu sākšanu; apstiprina savu nostāju par nesaistošiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem piemēro LESD 290. un 291. pantu un kuri ir noteikti tā 2014. gada 25. februāra rezolūcijā(34); uzskata, ka tiem ir jākalpo par šo sarunu pamatu;

53.  atgādina, ka politiski svarīgi elementi, piemēram, Savienības saraksti vai produktu vai vielu reģistri arī turpmāk būtu jāreglamentē pamataktā, — ja iespējams, kā pielikumi — un tāpēc tos drīkst grozīt, tikai pieņemot deleģētos aktus; uzsver — lai nodrošinātu juridisko noteiktību, nevajadzētu pieļaut pastāvīgu sarakstu izveidi;

54.  uzskata, ka attiecībā uz LESD 290. un 291. panta piemērošanas kritērijiem ir jāņem vērā ES Tiesas spriedumi, piemēram, tie, kas ir pieņemti biocīdo produktu lietā, EISI deleģēto aktu lietā un vīzu savstarpējības mehānismu lietā(35);

55.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atkarībā no vajadzības izmantot ekspertu grupas, apspriesties ar mērķtiecīgi izraudzītām ieinteresētajām personām un veikt sabiedrisku apspriešanos ikreiz, kad īstenošanas aktu projektu sagatavošanas sākumposmā ir vajadzīga plašāka zinātība; uzskata, ka katru reizi, kad šādas apspriešanās process tiek sākts, Parlaments par to ir attiecīgi jāinformē;

56.  ar gandarījumu konstatē, ka saskaņā ar jaunā IN 28. punktu Komisija piekrita nodrošināt to, lai Parlamentam un Padomei būtu vienādas tiesības iepazīties ar visu informāciju par deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, — tāpēc tie varēs saņemt visus dokumentus vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem; atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta un Padomes ekspertiem būs regulāra piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, uz kurām ir uzaicināti dalībvalstu eksperti un kas attiecas uz deleģēto aktu sagatavošanu; aicina Komisiju ievērot šīs saistības godprātīgi un regulāri; norāda, ka šāda piekļuve jau ir ievērojami uzlabojusies;

57.  uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot neoficiālu sadarbību deleģēto aktu un īstenošanas aktu sagatavošanas stadijā; brīdina neatkāpties no likumdevēju iestāžu nodoma, kas pausts likumdošanas aktā, un lai šis nodoms, sagatavojot deleģētos un īstenošanas aktus, veidotu daļu no likumdošanas mērķa; uzsver, cik nozīmīgs ir deleģēto aktu reģistrs, kurš ir sācis darboties;

58.  pauž nožēlu par to, ka daudzos gadījumos Komisija uzskata trīs finanšu pakalpojumu iestāžu (ESMA, EBI un EAAPI) ierosinātos 2. līmeņa pasākumus par pieņemtiem bez grozījumiem, tādējādi samazinot Parlamentam paredzēto pārbaudes laiku gadījumos, kad ir iesniegti svarīgi grozījumi vai liels skaits grozījumu;

59.  uzteic ātro progresu, kāds ir panākts, starpiestāžu līmenī izveidojot kopīgo deleģēto aktu funkcionālu reģistru, un atzinīgi vērtē tā oficiālo darbības sākšanu 2017. gada 12. decembrī;

60.  cer, ka varēs izmantot strukturētu un lietotājam draudzīgu deleģēto aktu pielietojamo reģistru, ko publiskoja 2017. gada 12. decembrī un ko bija pieprasījis Parlaments;

61.  norāda, ka labākas likumdošanas procedūras ES līmenī ar savlaicīgu un ciešāku iestāžu savstarpējo sadarbību var radīt priekšnoteikumus konsekventākai un saskaņotākai ES tiesību aktu piemērošanai;

Likumdošanas procesa pārredzamība un koordinācija

62.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar jaunā IN 32. punktu Parlaments un Padome kā līdzvērtīgi likumdevēji ir vienojušies, ka tiem ir jāīsteno savas pilnvaras līdztiesīgi un ka Komisijai savs starpnieka uzdevums ir jāveic, pret abām likumdevējām iestādēm izturoties vienādi; atgādina, ka šis princips jau ir nostiprināts Lisabonas līgumā; tādēļ prasa, lai Komisija vienlaicīgi padarītu pieejamus un, ja iespējams, publiskus abām likumdošanas iestādēm visus attiecīgos dokumentus, kas saistīti ar leģislatīvajiem priekšlikumiem, tostarp neoficiālus dokumentus;

63.  pauž nožēlu par to, ka jaunā IN 33. un 34. punkta piemērošanas rezultātā joprojām nav panākts nekāds informācijas plūsmas no Padomes uzlabojums, jo īpaši, ņemot vērā, ka, šķiet, ir novērojams vispārējs informācijas trūkums par dalībvalstu Padomē ierosinātajiem jautājumiem un nav regulāras pieejas, kas sekmētu savstarpēju viedokļu un informācijas apmaiņu; ar bažām konstatē, ka informācijas plūsma parasti lielā mērā ir mainīga atkarībā no prezidentūras, un tā ir atšķirīga arī Padomes Ģenerālsekretariāta dienestu starpā; uzsver asimetrisko pieeju informācijai likumdevēju starpā, jo Padome var apmeklēt Parlamenta komiteju sanāksmes, bet Parlamenta pārstāvji netiek ielūgti apmeklēt Padomes darba grupu sanāksmes; tādēļ uzskata, ka ir vēlama konsekventa pārredzama pieeja; ierosina, lai Padome visas savas sanāksmes principā rīkotu publiski, kā to dara Parlaments;

64.  pieprasa, lai jaunā IN 33. un 34. punkts tiktu īstenoti pilnībā; jo īpaši prasa, lai Padome Parlamentam regulāri un strukturēti piesūtītu darba grupu un Dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komitejas (Coreper) programmas, darba dokumentus un priekšlikumus attiecībā uz prezidentūru, lai līdztiesīgajiem likumdevējiem nodrošinātu vienāda līmeņa informāciju; uzskata, ka jaunā IN 33. un 34. punkts ir jāinterpretē tādējādi, lai papildu neoficiālajai informācijas apmaiņai, Parlamentu var uzaicināt nosūtīt pārstāvi uz Padomes darba grupu un Coreper sanāksmēm;

65.  uzsver, ka jaunā IN attiecīgi 35. un 36. panta nozīmē likumdošanas procesa sinhronizācija un paātrināšanu var panākt, ja vienlaikus tiek pilnībā saglabātas katras likumdošanas iestādes prerogatīvas; uzskata, ka tādēļ nav nekāda pamata, lai citas likumdošanas iestādes Parlamentam noteiktu obligātu grafiku, pamatojoties uz sinhronizācijas un paātrināšanas apsvērumiem;

66.  mudina pielikt lielākus pūliņus, lai izveidotu kopīgu specializētu datubāzi par jaunā IN 39. punktā minēto likumdošanas dokumentu virzību; atgādina, ka šajā datubāzē būtu jāiekļauj informācija par visiem likumdošanas procedūras posmiem, lai sekmētu to izsekojamību; iesaka šajā datubāzē iekļaut arī informāciju par ietekmes novērtēšanas procesu;

67.  atgādina trim ES iestādēm, ka ir nepieciešami lielāki panākumi tās specializētās kopīgas datubāzes izveidē, kurā ir atspoguļota likumdošanas dokumentu virzība;

68.  ierosina, lai Padome konsultāciju procedūras laikā ar Parlamentu tiktos vismaz reizi, pateicoties kam, tas varētu izklāstīt un paskaidrot grozījumu apstiprināšanas iemeslus un Padome varētu iepazīstināt ar savu nostāju par katru no tiem; ierosina, lai Padome jebkurā gadījumā sniedz rakstisku atbildi;

69.  iesaka, lai Parlaments veiktu kvantitatīvu pētījumu par konsultāciju procedūras efektivitāti;

70.  mudina Komisiju ievērot Eiropas Uzraudzības Iestāžu regulā noteikto laikposmu, kurā ir jāpieņem lēmums par to, vai tehnisko standartu projektu apstiprināt, grozīt vai neapstiprināt, un vismaz ļoti savlaicīgi oficiāli informēt abus likumdevējus, ja tā izņēmuma kārtā nespēj šādus laikposmus ievērot, kā arī paskaidrot iemeslus tam; uzsver to, ka Komisija pēdējā laikā daudzas reizes to nav izdarījusi; atgādina Komisijai, ka procedūras, ar kuru palīdzību Parlaments dara zināmu, ka tam nav nekādu iebildumu pret kādu tiesību aktu, nav paredzētas, lai kompensētu kavējumu, kas ir radies Komisijas dēļ, un ka šīs procedūras ievērojami ietekmē Parlamentam pieejamo laiku, kurā tas var īstenot savas pārbaudes tiesības;

71.  atzinīgi vērtē to, ka jaunā IN 40. punktā minētās iestāžu sarunas sākās 2016. gada novembrī; ir vīlies, konstatējot, ka pēc vairāk kā viena gada diskusiju, divām sarunu kārtām politiskā līmenī un virkni sanāksmju tehniskā līmenī, šajās sarunās joprojām nav panākta nekāda vienošanās, neskatoties uz precīzu un iedibinātu judikatūru;

72.  atzinīgi vērtē rakstiskos kopsavilkumus, kurus Komisija sniedz pirms starptautiskām konferencēm, un ikdienas mutiskos kopsavilkumus, kurus sniedz Padomes prezidentūra un Komisija šo konferenču laikā;

73.  pauž nožēlu par to, ka Parlaments kā novērotājs nav tiesīgs apmeklēt ES koordinācijas sanāksmes, kuras rīko starptautisko konferenču laikā;

74.  aicina trīs ES iestādes savlaicīgi pabeigtu tās sarunas par uzlaboto praktisko sadarbības un apmaiņas ar informāciju kārtību, kas 2016. gada novembrī tika sāktas saskaņā ar iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 40. punktu;

75.  atgādina Padomei un Komisijai, ka starptautiskajiem nolīgumiem piemērojamajai praktiskajai kārtībai ir jāatbilst Līgumiem, jo īpaši LESD 218. panta 10. punktam, un attiecībā uz tiem ir jāņem vērā ES Tiesas spriedumi, piemēram, tie, kas tika pieņemti Tanzānijas un Maurīcijas lietā(36);

76.  aicina pārējās iestādes ievērot Līgumus un regulējumus, kā arī attiecīgo judikatūru, lai nodrošinātu, ka Parlaments:

a.  nekavējoties, pilnībā un precīzi tiek informēts visa starptautisko nolīgumu aprites cikla laikā proaktīvā, strukturētā un racionālā veidā, neapdraudot ES nostāju sarunās, un tam tiek piešķirts pietiekami daudz laika, lai tas varētu paust savus viedokļus visos posmos, kurus ņem vērā, cik vien tas ir iespējams;

b.  ir rūpīgi jāinformē un jāiesaista nolīgumu īstenošanas posmā, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, ko pieņēmušas struktūras, kas izveidotas ar nolīgumiem, un tam ir jādod iespēja pilnībā izmantot savas kā viena no likumdevējiem tiesības, ja šie nolīgumi ietekmē ES tiesību aktus;

c.  ir iepriekš informēts par Komisijas nostāju, ko tā pauž starptautiskajos forumos, piemēram, PTO, UNCTAD, ESAO, UNDP, FAO un UNHRC;

77.  uzskata, ka ir svarīgi horizontāli ievērot iedibināto praksi par Parlamenta akcepta saņemšanu, pirms provizoriski tiek piemēroti politiski svarīgu nolīgumu tirdzniecības un ieguldījumu noteikumi, kā to apņēmās ievērot arī Komisijas locekle C. Malmström savā 2014. gada 29. septembra uzklausīšanā; aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu turpināt paplašināti attiecināt šādu praksi uz visiem starptautiskajiem nolīgumiem;

78.  konstatē, ka Parlaments ir gatavs atkal vērsties ES Tiesā, lai nodrošinātu, ka tiek respektētas Parlamenta tiesības, ja tuvākajā nākotnē sarunās par Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesa 40. punktu netiktu panākts pārliecinošs progress;

79.  norāda, ka katrai iestādei ir jāapzinās, ka likumdevēju atbildība nebeidzas ar starptautisko nolīgumu noslēgšanas brīdi; uzsver vajadzību cieši uzraudzīt īstenošanu un patlaban veikto darbu, lai nodrošinātu to, ka tiek sasniegti nolīgumos noteiktie mērķi; aicina iestādes paraugprakses un sadarbības pieeju piemērot arī starptautisko nolīgumu īstenošanas un izvērtēšanas posmiem;

80.  norāda, ka ietekmes novērtējumi, tostarp cilvēktiesību situācijas analīze, var būt nozīmīgs līdzeklis sarunās par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, palīdzot pusēm pildīt savas saistības cilvēktiesību jomā, un atgādina par tādu nolīgumu kā, piemēram, Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām saistošo raksturu;

81.  aicina Komisiju un Padomi attiecībā uz sarunu norāžu pieņemšanu, sarunām, nolīgumu parakstīšanas un noslēgšanas priekšlikumu juridiskajiem pamatiem un jo īpaši attiecībā uz Padomes parakstītajiem un noslēgtajiem starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem pilnībā ievērot ES un tās dalībvalstu kompetenču dalījumu, kuru var secināt no Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinumā Nr. 2/15;

82.  aicina Eiropas pārstāvjus īpašu uzmanību pievērst starptautisko standartu un prasību, un pieņemto saistošo ES tiesību aktu saskanībai;

83.  aicina Komisiju nodot atklātībā dokumentus, kuros ir izklāstīta tās nostāja starptautiskajās organizācijās, kas nosaka standartus finanšu, monetārajā un regulatīvajā jomā, jo īpaši Bāzeles Banku uzraudzības komitejā; prasa, lai Parlaments būtu pilnībā informēts visos to starptautisko standartu izstrādes posmos, kuri var ietekmēt ES tiesību aktus;

84.  prasa pirms gaidāmām nozīmīgām starptautiskām sarunām iedibināt un institucionalizēt „finanšu dialogu” par Eiropas nostāju pieņemšanu un saskanību, ievērojot Eiropas Parlamenta pieņemto ziņojumu par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un struktūru vidē; uzsver, ka šīs nostājas būtu jāapspriež un jādara zināmas ex ante, pamatojoties uz izsmeļošām vadlīnijām, kas, iespējams, būtu jāpapildina ar proaktīvām pamatnostādņu rezolūcijām, un vienlaikus būtu jānodrošina novērošana, Komisijai regulāri atskaitoties par šādu vadlīniju piemērošanu;

85.   atgādina par savu deklarāciju, kas tika pieņemta 2018. gada 15. martā par mītnes atrašanās vietu Eiropas Zāļu aģentūrai, kurā Parlaments pauda nožēlu par to, ka tā loma un tiesības, kurš ir Padomei līdztiesīgs likumdevējs, nav pienācīgi ņemtas vērā;

86.   atzīst mandātu, ko 2017. gada 6. decembrī apstiprināja Coreper, vienojoties par Padomes nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu izveidot obligātu pārredzamības reģistru; aicina visas puses pabeigt sarunas labas sadarbības gaisotnē, lai uzlabotu likumdošanas procesa pārredzamību;

Savienības normatīvo aktu īstenošana un piemērošana

87.  uzsver, cik svarīgs ir jaunā IN 43. punktā noteiktais princips, saskaņā ar kuru, ja dalībvalstis, savās iekšējās tiesības transponējot direktīvas, izvēlas pievienot elementus, kas nekādā veidā nav saistīti ar minētajiem Savienības normatīvajiem aktiem, šādiem papildinājumiem vajadzētu būt identificējamiem ar transponēšanas akta(-u) vai saistīto dokumentu palīdzību; konstatē, ka šādas informācijas bieži vien nav joprojām; aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties kopīgi un konsekventi, lai novērstu nepārredzamību un citas problēmas, kas ir saistītas ar pārmērīgu reglamentēšanu(37);

88.  uzskata, ka, īstenojot un transponējot ES aktus, būtu precīzi jānošķir pārmērīgas reglamentēšanas gadījumi, kuros dalībvalstis ievieš papildu administratīvas prasības, kas ar ES tiesību aktiem saistītas nav, no tādu augstāku standartu noteikšanas, kas pārsniedz vides un patērētāju aizsardzības, veselības aprūpes un pārtikas nekaitīguma ES mēroga standartu minimumu;

89.   uzskata — lai samazinātu problēmas, kas ir saistītas ar pārmērīgu regulēšanu, trim iestādēm ir jāapņemas pieņemt ES tiesību aktus, kas ir saprotami, viegli transponējami un kuriem ir īpaša Eiropas pievienotā vērtība; atgādina, ka, kaut arī nedrīkst pieļaut papildu lieku administratīvo slogu, tas nedrīkstētu atturēt dalībvalstis no vērienīgāku pasākumu veikšanas un augstāku sociālo, vides un patērētāju aizsardzības standartu pieņemšanas gadījumos, kad Savienības tiesībās ir definēts tikai standartu minimums;

90.  aicina dalībvalstis, cik vien iespējams, transponējot ES tiesību aktus, atturēties no papildu administratīvo prasību ieviešanas un saskaņā ar iestāžu nolīguma 43. punktu transponēšanas aktā vai saistītajos dokumentos minētos papildinājumus darīt precīzi atpazīstamus;

91.  atgādina, ka jaunā IN 44. punktā dalībvalstīm ir prasīts sadarboties ar Komisiju nolūkā iegūt informāciju un datus, kas ir nepieciešami, lai pārraudzītu un izvērtētu Savienības tiesību īstenošanu; tādēļ aicina dalībvalstis veikt visu nepieciešamo, lai ievērotu savas saistības, tostarp izstrādāt atbilstības tabulas, kas saturētu saprotamu un precīzu informāciju par dalībvalstu normatīvajiem aktiem, ar kuriem dalībvalstu tiesību sistēmās tiek transponētas direktīvas, kā par to tika panākta vienošanās, pieņemot dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopējo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2011. gada 27. oktobra kopējo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem;

92.  uzskata, ka saistības, kuras Komisija ir uzņēmusies saskaņā ar jaunā IN 45. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pienācīgi ievērojot konfidencialitātes noteikumus, tiks ievērojami uzlabotas Parlamenta iespējas iepazīties ar informāciju par pirmspārkāpuma un pārkāpuma procedūrām; šajā sakarībā atkārtoti pauž ilgstoši Komisijai izvirzītās prasības par datiem, kuriem Parlamentam ir tiesības piekļūt(38);

93.  atkārtoti atzinīgi izsakās par ES problēmu risināšanas izmēģinājuma mehānismu, kurš gan ir vairāk neoficiāls, toties efektīvs veids, kā nodrošināt dalībvalstu tiesību saskanību ar Savienības tiesībām(39); nepiekrīt Komisijas paziņojumam par to, ka tai pamatos vajadzētu varēt sākt pārkāpuma procedūras, vairs neizmantojot šo mehānismu(40);

94.  atgādina, ka Komisijas locekļiem ir jāievēro Eiropas Parlamenta deputātu tiesības; uzskata, ka viņiem ir Parlamentam jāsniedz visi neatkarīgi veiktie pētījumi, pamatojoties uz kuriem viņi pieņēma lēmumu, vienlaikus nododot atklātībai tos, kas viņu secinājumiem neatbilst;

95.  pauž nožēlu par to, ka ne visi leģislatīvo priekšlikumu tulkojumi tiek padarīti pieejami vienlaicīgi, kas novilcina likumdošanas procesu;

96.  uzsver, ka nolūkā nodrošināt ES tiesību aktu efektīvu piemērošanu, šos tiesību aktus ir jācenšas izstrādāt tā, lai nodrošinātu, ka tajos noteiktās procedūras atbilst attiecīgā tiesību akta pamatuzdevumam un jo īpaši — augstākajam mērķim aizsargāt vidi, ja runa ir par vides aizsardzības augsta līmeņa nodrošināšanu;

97.  atzīst Lūgumrakstu komitejas veiktā darba lielo nozīmi, izvērtējot ES tiesību aktu kvalitāti no tās faktiskās īstenošanas viedokļa, un uzskata to par likumdošanas dokumentu un procedūru uzlabošanas pamatu; šajā sakarībā norāda, ka liela nozīme ir patiesai iestāžu sadarbībai ar Komisiju, lai minētos lūgumrakstus izskatītu pienācīgi;

Vienkāršošana

98.  atzinīgi vērtē jaunā IN 46. punktā paredzētās saistības biežāk izmantot likumdošanas pārstrādes paņēmienu; atkārtoti pauž uzskatu, ka šis paņēmiens ir vērtējams kā parasts tiesību aktu grozīšanas paņēmiens — neatsverams vienkāršošanas instruments(41); tomēr uzskata, ka gadījumā, kad politika tiek reformēta pilnībā, Komisijai ir jāiesniedz pilnīgi jauna normatīvā akta priekšlikums, ar kuru atceļ spēkā esošo tiesību aktu, nevis jāizmanto pārstrādes paņēmiens, ļaujot līdztiesīgiem likumdevējiem iesaistīties reālās plaša mēroga diskusijās un neskarot viņu Līgumos nostiprinātās prerogatīvas;

99.  atgādina, ka, vērtēšanas rezultātā secinot regulatīvā un administratīvā sloga nevajadzību, saskaņā ar trīs iestāžu jaunajā IN 47. un 48. pantā iekļauto vienošanos un pārbaudot iespējamas sloga samazināšanas mērķus, lai mazinātu pārvaldes iestāžu un uzņēmumu, tostarp MVU, labāks likumdošanas process attiecīgā gadījumā var nozīmēt arī to, ka tiek pieņemts vairāk ES tiesību aktu, tostarp nolūkā novērst atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, ņemot vērā likumdošanas pasākumu priekšrocības un iespējamās sekas, ja netiek īstenota rīcība ES līmenī, attiecībā uz sociālajiem, vides un patērētāju tiesību aizsardzības standartiem, kā arī paturot prātā to, ka dalībvalstis var brīvi piemērot augstākus standartus, ja tiek ievēroti Savienības tiesību aktos noteiktie minimālie standarti; turklāt atgādina, ka LESD 9. pantā paredzētā horizontālā sociālā klauzula prasa, lai Savienība rūpīgi apsvērtu ES tiesību aktu ietekmi uz sociālajiem standartiem un nodarbinātību, ietverot pienācīgu apspriešanos ar sociālās jomas ieinteresētajām personām, jo īpaši arodbiedrībām, patērētājiem un neaizsargātu iedzīvotāju grupu interešu pārstāvjiem, ievērojot sociālo partneru autonomiju, un vienošanās, ko tie var slēgt saskaņā ar LESD 155. pantu; tādēļ uzsver, ka administratīvā sloga samazināšana ne vienmēr nozīmē noteikumu atcelšanu un ka jebkurā gadījumā, pirmkārt, tā nedrīkst apdraudēt pamattiesības, kā arī vides, sociālos, darba, veselības un drošuma, patērētāju tiesību aizsardzības, dzimumu līdztiesības vai dzīvnieku labturības standartus, tostarp informācijas prasības attiecībā uz tiem, un tādējādi nedrīkst negatīvi ietekmēt darba ņēmēju tiesības — neatkarīgi no uzņēmuma lieluma — vai radīt nedrošu darba līgumu skaita palielināšanos;

100.   atzinīgi vērtē pirmo gadskārtējo sloga pārskatu, ko Komisija veica saistībā ar ES normatīvo aktu vienkāršošanu un kura mērķiem tā veica Eirobarometra zibensaptauju par to, kā uzņēmumi uztver regulējumu, aptaujājot vairāk nekā 10 000 uzņēmumu 28 dalībvalstīs, galvenokārt MVU, un atspoguļojot uzņēmumu ģeogrāfisko pārstāvību Eiropas Savienībā; vērš uzmanību uz aptaujā izdarītajiem secinājumiem, kas apstiprina uzskatu, ka lieko izmaksu samazināšanas prioritārais uzdevums joprojām ir aktuāls, un liek domāt par tādu dažādo faktoru sarežģīto mijiedarbību, kas ietekmē uzņēmumu uztveri, ņemot vērā, ka viens no šiem faktoriem varētu būt dažādu dalībvalstu administratīvo un tiesisko sistēmu atšķirības, kas skar tiesību aktu īstenošanu; norāda, ka šo uztveri var ietekmēt arī pārmērīga regulēšana un pat neprecīzs atspoguļojums no plašsaziņas līdzekļu puses; uzskata, ka koncepcija par ikgadēju pārskatu attiecībā uz slogu, kaut arī tie ir svarīgs instruments, lai identificētu problēmas, kas saistītas ar ES tiesību aktu ieviešanu un piemērošanu, var arī neradīt pieņēmumu, ka regulējums pēc savas būtības vien rada pārmērīgu administratīvo slogu; piekrīt Komisijai, ka vienīgais veids, kā noskaidrot, ko konkrēti var vienkāršot, apvienot vai svītrot, ir censties uzzināt visu ieinteresēto personu, tostarp to, kuras ir vismazāk ietekmīgi pārstāvētas, viedokļus par atsevišķiem likumdošanas tekstiem vai vairākiem likumdošanas tekstiem, ko piemēro noteiktajā nozarē; aicina Komisiju gadskārtējo sloga pārskatu izstrādāt izsmeļošāk, pamatojoties uz mācību, kas ir gūta, veidojot pirmo izdevumu, piemērot pārredzamas un pārbaudāmas datu ieguves metodes, īpašu uzmanību pievērst MVU vajadzībām un iekļaut gan faktisko, gan šķietamo slogu;

101.  papildus tam pieņem zināšanai tajā Komisijas izvērtēšanā izdarītos secinājumus, kuru veica, lai noskaidrotu, vai ir iespējams nospraust sloga samazināšanas mērķus, neskarot attiecīgā tiesību akta pieņemšanas nolūku; mudina Komisiju noteikt sloga samazināšanas mērķus attiecībā uz katru iniciatīvu elastīgā, bet uz pierādījumiem balstītā un uzticamā veidā, un pilnībā apspriežoties ar ieinteresētajām personām, kā tā jau to dara saskaņā ar REFIT;

102.  uzsver, ka parasti viens ES standarts aizstāj 28 valstu standartus, tādējādi stiprinot iekšējo tirgu un samazinot birokrātiju;

103.  uzsver, ka svarīgi ir novērst lieko birokrātisko slogu un ņemt vērā uzņēmuma lieluma un saistību īstenošanai nepieciešamo resursu savstarpējo ietekmi;

Jaunā IN īstenošana un uzraudzība

104.  konstatē, ka priekšsēdētāju konference saņems regulāri sagatavotu ziņojumu, ko izstrādā priekšsēdētājs un kurā tiek raksturota attiecīgā brīža īstenošanas situācija gan katras iestādes iekšienē, gan starp iestādēm; uzskata, ka šajā ziņojumā ir pienācīgi jāņem vērā novērtējums, ko ir veikusi Komiteju priekšsēdētāju konference, pamatojoties uz pieredzi, kādu ir guvušas dažādās komitejas, jo īpaši Juridiskā komiteja kā par labāku likumdošanas procesu un Savienības tiesību vienkāršošanu atbildīgā komiteja(42);

105.  atzinīgi vērtē iestāžu augsta līmeņa IN īstenošanas rezultātu politiskās konstatēšanas pirmo sanāksmi, kas notika 2017. gada 12. decembrī; mudina Komiteju priekšsēdētāju konferenci sniegt Priekšsēdētāju konferencei visus tādus ieteikumus attiecībā uz jaunā IN īstenošanu, kurus tā uzskata par lietderīgiem;

o

o    o

106.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(2)

OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(3)

OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(4)

OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

(5)

OV C 73, 17.3.1999., 1. lpp.

(6)

OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

(7)

OV C 145, 30.6.2007., 5. lpp.

(8)

OV C 369, 17.12.2011., 15. lpp.

(9)

OV C 484, 24.12.2016., 7. lpp.

(10)

OV C 446, 29.12.2017., 1. lpp.

(11)

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. marta spriedums lietā Eiropas Komisija/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, Lieta C–427/12, EU:C:2014:170; Tiesas (virspalāta) 2015. gada 16. jūlija spriedums lietā Eiropas Komisija/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, Lieta C–88/14, ECLI:EU:C:2015:499; Tiesas 2016. gada 17. marta spriedums lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Komisija, C–286/14, EU:C:2016:183; Tiesas (virspalāta) 2016. gada 14. jūnija spriedums lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome C–263/14, ECLI:EU:C:2016:435; Tiesas (virspalāta) 2016. gada 24. jūnija spriedums lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome C–658/11, ECLI:EU:C:2014:2025.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0484.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0104.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0312.

(15)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0081.

(16)

OV C 289, 9.8.2016., 53. lpp.

(17)

OV C 285, 29.8.2017., 11. lpp.

(18)

OV C 93, 24.3.2017., 14. lpp.

(19)

OV C 353 E, 3.12.2013., 117. lpp.

(20)

OV C 51 E, 22.2.2013., 87. lpp.

(21)

OV C 380 E, 11.12.2012., 31. lpp.

(22)

Sk. II pielikumu Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta lēmumam par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju (pieņemtie teksti, P8 TA(2016)0081);

(23)

1Eiropas Komisijas 2015. gada 19. maija lēmuma par neatkarīgas Regulējuma kontroles padomes izveidi izveidi 6. panta 2. punkts (C(2015)3263).

(24)

Sk. COM(2016)0798 un COM(2016)0799.

(25)

OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

(26)

Sk. Parlamenta 2010. gada 9. septembra rezolūcija par tiesību aktu labāku izstrādi — Komisijas 15. ikgadējais ziņojums saskaņā ar Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 9. pantu (OV C 308E, 20.10.2011. 66. lpp.) 47. punktu;

(27)

Sk. Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūcijas par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu (OV C 289, 9.8.2016)16. punktu.

(28)

Sk. Parlamenta 2016. gada 9. marta rezolūcijas par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju (pieņemtie teksti, P8 TA(2016)0081) 4. punktu.

(29)

Sk. iepriekš minēto Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūcijas 12. punktu, kā arī Parlamenta iepriekš minētā 2016. gada 9. marta lēmuma 6. punktu.

(30)

Sk. 2011. gada 14. septembra rezolūcijas par tiesību aktu labāku izstrādi, subsidiaritāti un proporcionalitāti un lietpratīgu regulējumu 5. punktu.

(31)

Sk. Eiropas Parlamenta Reglamentu, V pielikuma XVI punkta 1. punktu.

(32)

Sk. Parlamenta 2014. gada 25. februāra rezolūcijas par pasākumiem, kas veikti saistībā ar likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, minēta iepriekš, 6. punktu.

(33)

Sk. Parlamenta 2014. gada 25. februāra rezolūcijas par pasākumiem, kas veikti saistībā ar likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, minēta iepriekš, 6. punktu.

(34)

Turpat, 1. punkts.

(35)

Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. marta spriedums Eiropas Komisija/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, minēts iepriekš; Tiesas 2016. gada 17. marta spriedums lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Komisija, minēts iepriekš; Tiesas (virspalāta) 2016. gada 14. jūnija spriedums lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome, minēts iepriekš.

(36)

Tiesas (virspalāta) 2016. gada 14. jūnija spriedums lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome, minēts iepriekš; Tiesas (virspalāta) 2016. gada 24. jūnija spriedums lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome, minēts iepriekš.

(37)

Sk. Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcijas par 28. gada pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2010. gads) (OV C 419, 16.12.2015., 73. lpp.) 7. punktu.

(38)

Sk. Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūcijas par 29. gada pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2011. gads) (pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0051) 21. un 22. punktu.

(39)

Sk. Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcijas par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats (pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0385) 16. punktu.

(40)

Sk. Komisijas paziņojumu ar nosaukumu „ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”, minēts iepriekš, 5. lpp.

(41)

Sk. iepriekš minētās Parlamenta 2014. gada 14. septembra rezolūcijas 41. punktu.

(42)

Sk. Eiropas Parlamenta Reglamenta V pielikuma XVI punkta 1. apakšpunktu.


PASKAIDROJUMS

I. Vispārīga informācija

Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija 2016. gada 13. aprīlī pieņēma jaunu Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (jaunais IN), lai uzlabotu veidu, kādā ES izstrādā un pieņem normatīvos aktus, un panāktu to, ka ES normatīvie akti labāk kalpo iedzīvotāju un uzņēmumu interesēm un ka ES normatīvie akti un politikas virzieni ir efektīvi nolūkā sasniegt savus mērķus, pastāvot tikai minimālam administratīvam slogam.

Jaunajā IN ir noteiktas kopīgas saistības un mērķi, tas satur normas par iestāžu sadarbību daudzgadu un viena gada iestāžu plānošanas jomā, labākiem likumdošanas procesa līdzekļiem, likumdošanas instrumentiem, deleģētajiem un īstenošanas aktiem, likumdošanas procesa pārredzamību un koordināciju, Savienības normatīvo aktu ieviešanu un piemērošanu, un vienkāršošanu. Tajā ir noteikts arī vispārējs pamatregulējums par jaunā IN īstenošanu un uzraudzību no trīs likumdošanas iestāžu puses. Papildus tam jaunajā IN ir noteiktas trīs likumdošanas iestāžu saistības turpināt sarunas par deleģēto un īstenošanu aktu atšķiršanas atbilstošajiem kritērijiem un sadarbības un informācijas apmaiņas attiecībā uz sarunām par starptautiskajiem nolīgumiem un to noslēgšanu praktiskās kārtības uzlabošanu. Tajā ir paredzēts pienākums veikt spēkā esošo normatīvo aktu saskaņošanu ar tiesisko regulējumu, ko ieviesa, spēkā stājoties Lisabonas līgumam, jo īpaši, ja attiecībā uz normatīvajiem aktiem, kurus pieņēma saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru (RKP). Visbeidzot, tajā papildus tam ir paredzēts izveidot kopīgu specializētu datubāzi par likumdošanas dokumentu virzību un deleģēto aktu reģistru.

II. Parlamenta lēmums par jaunā IN noslēgšanu un darba grupas izveidi attiecībā uz minētā nolīguma interpretāciju un īstenošanu

Pamatojoties uz Konstitucionālo lietu komitejas 2016. gada 9. marta ieteikumu, Parlaments nolēma apstiprināt jauno IN, 516 deputātiem balsojot par, 92 — pret un 95 atturoties(1). Parlamenta lēmumā papildus tam bija konstatēta virkne jautājumu, kuri turpmāk ir jāuzrauga politiskā un/vai tehniskā līmenī(2).

Parlamenta Juridiskajai komitejai un Konstitucionālo lietu komitejai Priekšsēdētāju konference saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 55. punktu uzdeva noskaidrot, kā jaunais IN tiek īstenots. Šim nolūkam tās izveidoja darba grupu, kuras galvenie konstatējumi kalpoja diviem referentiem par ierosinājumu izstrādāt šo ziņojuma projektu.

Minētā darba grupa laikposmā 2016. gada 10. maijs un 2017. gada 20. novembris tikās 9 reizes. Tā noslēdza savu darbu, piekrītot darbību kopsavilkumam, un tās galvenos konstatējumus izklāstīja Juridiskās komitejas un Konstitucionālo lietu kopīgajā sanāksmē, kas notika 2017. gada 28. novembrī.

III. Referentu vērtējums par IN īstenošanas galvenajiem aspektiem

Kopīgās saistības un mērķi

Pirmajā pusotrā gadā jaunā IN piemērošanā gūtie panākumi un pieredze kopumā ir pozitīva, un šie panākumiem un pieredzei būtu jāiedvesmo trīs likumdošanas iestādes pielikt papildu pūliņus to īstenot pilnībā, jo īpaši attiecībā uz vēl neatrisinātajiem jautājumiem: a) LESD 290. un 291. panta piemērošanas nesaistošie kritēriji un visu to pamataktu saskaņošana, attiecībā uz kuriem joprojām ir jāveic RKP, b) sadarbības un informācijas apmaiņas attiecībā uz sarunām par starptautiskajiem nolīgumiem un to noslēgšanu praktiskā kārtība un c) kopīgas specializētas datubāzes izveide par likumdošanas dokumentu virzību.

Jaunā IN galvenais mērķis ir nodrošināt normatīvo aktu augstu kvalitāti, apkalpojot Savienības iedzīvotāju intereses. Šajā sakarībā likumdošanas iestāžu patiesas sadarbības princips būtu jāievēro visa likumdošanas cikla laikā kā viens no principiem, kas ir nostiprināts LES 13. pantā.

Plānošana

Veicot pirmo iestāžu ikgadējo plānošanu saskaņā ar jauno IN, tika pieņemta pirmā kopējā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā un pēc tam kopējā deklarācija par 2018. un 2019. gadu. Tas liecina par trīs likumdošanas iestāžu apņēmību un ir jāvērtē atzinīgi, un, protams, ka normatīvo aktu kvalitāte nedrīkst tikt upurēta par labu lielākam ātrumam.

Kad Komisija iepazīstinās ar savu darba programmu, tai ir nepārprotami jāmin katra normatīvā akta priekšlikuma juridiskais raksturs un jānosauc precīzs un reālistisks grafiks.

Attiecībā uz Komisijas atbildēm uz Parlamenta pieprasījumiem iesniegt Savienības normatīvo aktu priekšlikumus saskaņā ar LESD 225. pantu, Komisija nepieņēma īpašos paziņojumus, kas ir paredzēti jaunā IN 10. punktā. Parlaments šādu īpašo paziņojumu pieņemšanu uzskata par svarīgu, jo tie ir domāti, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un sniegtu politisku atbildi uz Parlamenta pieprasījumiem.

Labāka likumdošanas procesa līdzekļi

Jaunajā IN tiek pamatoti precizēts, ka ietekmes novērtējumi nedz var tikt uzskatīti par politisku lēmumu aizstājējiem, nedz radīt neattaisnotus likumdošanas procesa kavējumus. Ietekmes novērtējums ir svarīgs līdzeklis, ar kura palīdzību līdzsvarotā veidā risina dažādos IN paredzētos aspektus, tostarp, kā uz tā uzstāja Parlaments, veic MVU testus. Komisijas savas labāka regulējuma vadlīnijas pārskatīja 2017. gada jūlijā.

Neskatoties uz šo pārskatīšanu un jaunā IN 13. punktā paredzētajām saistībām, pēc daudziem Komisijas priekšlikumiem, tostarp politiski jutīgiem priekšlikumiem, ietekmes novērtējumi veikti netiek. Tā, piemēram, attiecībā uz 20 no 59 priekšlikumiem, kas 2017. gada kopējā deklarācijā bija minēti kā prioritāri, ietekmes novērtējumi veikti netika. Papildus tam izrādās, ka ietekmes novērtējumu kvalitāte un izstrādātības pakāpe var ievērojami atšķirties.

Izšķiroši svarīgs mērķis, kas ir jāīsteno bez liekas kavēšanās, ir tādas kopīgas specializētas datubāzes izveide, kurā būtu atspoguļota likumdošanas dokumentu virzība un kura saturētu informācijas par visiem likumdošanas procedūras posmiem nolūkā veicināt tās izsekojamību, kā ir minēts jaunā IN 39. punktā.

Juridiskie līdzekļi

Paskaidrojuma rakstā, ko pievieno katram Komisijas priekšlikumam, tagad būtu jāsniedz skaidrojums par to, cik pamatoti ir Komisijas ierosinātie pasākumi no subsidiaritātes un proporcionalitātes principa viedokļa. Papildus tam ir ieteicams nodrošināt paskaidrojuma raksta un ar to pašu priekšlikumu saistītā ietekmes novērtējuma saskanību.

Trīs likumdošanas iestādes ir apņēmušās apmainīties ar viedokļiem par jaunā IN 25. punktā minētā juridiskā pamata grozījumiem. Šajā sakarībā ir jāuzsver, kāda nozīme ir tā Juridiskajai komiteja un tās zinātībai juridisko pamatu pārbaudē. Ir jāuzsver arī Parlamenta nostāja par to, ka tas iebildīs pret jebkuriem centieniem graut Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras, nepamatoti mainot juridisko pamatu.

Deleģētie akti un īstenošanas akti

Komisija ievēroja jaunajā IN noteikto termiņu, un 2016. gada decembrī tā ierosināja virknes to pamataktu saskaņošanu, attiecībā uz kuriem joprojām ir jāveic regulatīvā kontroles procedūra (RKP). Par šiem priekšlikumiem joprojām apspriežas līdztiesīgie likumdevēji.

Viens no Parlamenta galvenajiem piekāpšanās aspektiem ir tas, ka Komisija, sagatavojot deleģētos aktus, drīkst regulāri vērsties pie dalībvalstu ekspertiem. Neskatoties uz bažām, ka šāds risinājums varētu novest pie deleģēto un īstenošanas aktu atšķirības trūkuma tādā mērā, ka tas nozīmētu de facto atgriešanos pie komitoloģijas mehānisma, ko izmantoja pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, šāda sarunās izdarīta piekāpšanās bija paredzēta, lai mudinātu Padomi piekrist deleģētajiem aktiem, ja ir ievēroti LESD 290. pantā minētie kritēriji. Pārsteidzošā kārtā Padome, izrādās, uzstāja vai nu uz īstenošanas pilnvaru piešķiršanu saskaņā ar LESD 291. pantu, vai nu visu to elementu iekļaušanu in abstracto jau pašā pamataktā, kas atbilst pilnvaru deleģēšanai vai īstenošanas pilnvaru piešķiršanai. Vēl pārsteidzošāks likās apstāklis, ka šajos gadījumos Komisija izvēlējās savus priekšlikumus neaizstāvēt.

Iestāžu sarunas par LESD 290. un 291. panta piemērošanas nesaistošajiem kritērijiem, kas ir minēti jaunā IN 28. punktā (nošķīruma kritēriji), sākās 2017. gada septembrī. Parlamenta pilnvarojums šajās sarunās ir noteikts tā 2014. gada 25. februāra rezolūcijā(3). Lai kādi arī nebūtu kritēriji, par kuriem vienojas sarunās, tajos ir jāatspoguļo attiecīgie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi.(4)

Komisija piekrita nodrošināt to, lai Parlamentam un Padomei būtu vienādas tiesības iepazīties ar visu informāciju par deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, — tāpēc tie varēs saņemt visus dokumentus vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem. Eiropas Parlamenta un Padomes ekspertiem ir regulāra piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, uz kurām ir uzaicināti dalībvalstu eksperti un kas attiecas uz deleģēto aktu sagatavošanu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šāda piekļuve ir uzlabojusies ievērojami.

Starpiestāžu līmenī tika panākts ātrs uzlabojums, izveidojot kopīgu pielietojamu deleģēto aktu reģistru. Tas oficiāli darbību sāka 2017. gada 12. decembrī. Tas ir svarīgs sasniegums.

Likumdošanas procesa pārredzamība un koordinācija

Ārkārtīgi svarīgs ir princips, saskaņā ar kuru Eiropas Parlamentam un Padomei kā līdztiesīgiem likumdevējiem savas tiesības ir jāīsteno vienādā statusā, taču parasti tas tiek pārkāpts, jo pastāv vispārējs informācijas no Padomes puses trūkums. Eiropas Parlamenta komiteju sanāksmes ir publiskas, savukārt Padomes darba grupas strādā aiz aizslēgtām durvīm. Tādēļ ir pamatoti pieprasīt, lai Parlamentam tiktu regulāri un strukturētā veidā piesūtītas darba grupu un COREPER programmas un darba dokumenti, un priekšlikumi attiecībā uz prezidentūru. Papildus neoficiālai viedokļu apmaiņai, Parlaments ir jāuzaicina arī nosūtīt pārstāvjus uz Padomes darba grupu un COREPER sanāksmēm.

Iestāžu sarunas par sadarbības un informācijas apmaiņas praktisko kārtību attiecībā uz sarunām par starptautiskajiem nolīgumiem un to noslēgšanu sākās 2016. gada novembrī. Tomēr pēc vairāk nekā viena gada ilgām diskusijām līdz šim vēl vienošanās panākta nav, neskatoties uz iedibināto un precīzo judikatūru.(5)

Savienības normatīvo aktu īstenošana un piemērošana

Tādu Savienības normatīvo aktu pareiza un savlaicīga transponēšana, kas ir saprotami, viegli transponējami un satur Eiropas pievienoto vērtību, ir galvenais labāka likumdošanas procesa faktors. Saskaņā ar jauno IN, ja, transponējot direktīvas dalībvalstu normatīvajos aktos, dalībvalstis izvēlas pievienot elementus, kas nekādā veidā nav saistīti ar minētajiem Savienības normatīvajiem aktiem, šādiem papildinājumiem vajadzētu būt identificējamiem ar transponēšanas akta(-u) vai saistīto dokumentu palīdzību. Joprojām daudz darāmā ir pārmērīgas reglamentēšanas atklāšanas jomā.

Parlaments ir vairākkārt izteicies, ka tam vajadzētu būt tiesībām piekļūt informācijai par pirmspārkāpuma un pārkāpuma procedūrām. Nebūtu pāragri jānoraksta efektīvi problēmu risināšanas mehānismi, par kādu ir uzskatāms, piemēram, ES pilot mehānisms.

Vienkāršošana

Vienkāršošana ir labāka likumdošanas procesa galvenais elements. Viens no tās nodrošināšanas veidiem ir regulāri izmantot pārstrādes likumdošanas paņēmienu, kurš tādēļ būtu uzskatāms par parasto likumdošanas paņēmienu. Tomēr gadījumā, kad politika tiek reformēta pilnībā, Komisijai ir jāiesniedz pilnīgi jauna normatīvā akta priekšlikums, ar kuru atceļ pirms tam spēkā bijušo normatīvo aktu, nevis jāizmanto pārstrādes paņēmiens, lai līdztiesīgie likumdevēji varētu iesaistīties plašās un efektīvās politiskās diskusijās un viņu Līgumos nostiprinātās prerogatīvas paliktu neskartas.

Komisija sagatavoja pirmo gada pārskatu par slogu un novērtēja, cik reālistiski ir paredzēt sloga samazināšanas mērķus attiecībā uz noteiktām nozarēm, kā tas ir paredzēts IN. Ar šiem konstatējumiem iepazīstināja 2017. gada 24. oktobrī, publiskojot Komisijas darba programmu 2018. gadam, un tie apstiprināja to, ka uzstādījums samazināt liekas izmaksas joprojām ir aktuāls, un iesaka nodrošināt dažādu tādu faktoru sarežģīto mijiedarbību, kas ietekmē to, kā šo parādību uztver uzņēmumi. To, ko konkrēti praksē vajag vienkāršot, var noskaidrot, tikai cenšoties uzzināt viedokļu par atsevišķiem vai nozares reglamentējošiem likumdošanas tekstiem. Komisijai gada pārskati par slogu ir jāizstrādā padziļinātāk, pamatojoties uz mācībām, kas ir gūtas, veidojot pirmo izdevumu, un jāpiemēro pārredzamas un pārbaudāmas datu ieguves metodes, īpašu uzmanību pievēršot MVU vajadzībām un iekļaujot gan faktisko, gan šķietamo slogu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt to, lai, piemērojot normatīvos aktus, tiktu sasniegti to mērķi. Komisijai ir jānosaka sloga samazināšanas mērķi attiecībā uz katru iniciatīvu elastīgā, bet uz pierādījumiem balstītā un uzticamā veidā, un pilnībā apspriežoties ar ieinteresētajām personām, kā tā jau to dara saskaņā ar REFIT.

Jaunā IN īstenošana un uzraudzība

Komiteju priekšsēdētāju konferencei ir liela nozīme jaunā IN uzraudzīšanā un īstenošanā, un tai ir Priekšsēdētāju konferencei jāsniedz ieteikumi, kurus tā uzskata par lietderīgiem. Juridiskajai komitejai kā par labāku likumdošanas procesu un Savienības tiesību vienkāršošanu(6) atbildīgajai komitejai ir lielā mērā jāsekmē šā pienākuma veikšana.

(1)

Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta rezolūcija par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju, P8_TA (2016)0081.

(2)

Skat. Parlamenta 2016. gada 9. marta lēmumu, minēts iepriekš, 16. punkts.

(3)

OV C 285, 29.8.2017., 11. lpp.

(4)

Skat. tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. marta spriedumu lietā Eiropas Komisija/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, minēts iepriekš; Tiesas 2016. gada 17. marta spriedums lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Komisija, minēts iepriekš; Tiesas (virspalāta) 2016. gada 14. jūnija spriedums lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome, minēts iepriekš.

(5)

Skat. Tiesas (virspalāta) 2016. gada 14. jūnija spriedumu lietā Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome, minēts iepriekš.

(6)

skat. Eiropas Parlamenta Reglamenta V pielikuma XVI.3. punktu.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (12.2.2018)

Juridiskajai komitejai un Konstitucionālo jautājumu komitejai

par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretāciju un īstenošanu

(2016/2018(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Bendt Bendtsen

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgās komitejas – Juridisko komiteju un Konstitucionālo jautājumu komiteju – rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu tiek aicināts iestādēm sadarboties, lai vienkāršotu spēkā esošos Savienības tiesību aktus, novērstu pārmērīgu regulējumu un iedzīvotājiem, pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem uzlikto administratīvo slogu; tā kā Parlaments uzsver, ka šo mērķu sasniegšana attiecībā uz starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, nedrīkstētu izraisīt vides, sabiedrības veselības, darba ņēmēju veselības, drošības, Starptautiskās darba organizācijas standartu vai patērētāju tiesību līmeņa samazināšanos;

B.  tā kā sadarbība regulējuma jomā ir izrādījusies galvenais līdzeklis, ar kuru starptautisko tirdzniecības nolīgumu ietvaros cenšas nodrošināt regulējuma dialogu un panākt saskaņu tirdzniecības partneru starpā; tā kā Komisija, īstenojot šo procesu, arī turpmāk ievērot principus par taisnīgiem un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem visām ieinteresētajām personām un nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa maksimālu pārredzamību;

C.  tā kā IN par labāku likumdošanas procesu ir sācis radīt reālus uzlabojumus attiecībā uz dažām prioritātēm un tā kā IN 40. punktā ir noteiktas saistības sarunu gaitā uzlabot praktiskos aspektus sadarbībai un informācijas apmaiņai par starptautiskiem nolīgumiem,

1.  uzskata, ka ir svarīgi horizontāli ievērot iedibināto praksi par Parlamenta akcepta saņemšanu, pirms provizoriski tiek piemēroti politiski svarīgu nolīgumu tirdzniecības un ieguldījumu noteikumi, kā to apņēmās ievērot arī Komisijas locekle C. Malmström savā 2014. gada 29. septembra uzklausīšanā; aicina Padomi, Komisiju un EĀDD turpināt paplašināti attiecināt šādu praksi uz visiem starptautiskajiem nolīgumiem;

2.  aicina pārējās iestādes ievērot Līgumus un regulējumus, kā arī attiecīgo judikatūru, lai nodrošinātu, ka Parlaments:

a.  nekavējoties, pilnībā un precīzi tiek informēts visa starptautisko nolīgumu aprites cikla laikā proaktīvā, strukturētā un racionālā veidā, neapdraudot ES nostāju sarunās, un tam tiek piešķirts pietiekami daudz laika, lai tas varētu paust savus viedokļus visos posmos, kurus ņem vērā, cik vien tas ir iespējams;

b.  ir rūpīgi jāinformē un jāiesaista nolīgumu īstenošanas posmā, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, ko pieņēmušas struktūras, kas izveidotas ar nolīgumiem, un tam ir jādod iespēja pilnībā izmantot savas kā viena no likumdevējiem tiesības, ja šie nolīgumi ietekmē ES tiesību aktus;

c.  ir iepriekš informēts par Komisijas nostāju, ko tā pauž starptautiskajos forumos, piemēram, PTO, UNCTAD, ESAO, UNDP, FAO un UNHRC;

3.  konstatē, ka Parlaments ir gatavs atkal vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST), lai nodrošinātu, ka tiek respektētas Parlamenta tiesības, ja tuvākajā nākotnē sarunās par Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesa 40. punktu netiktu panākts pārliecinošs progress;

4.  norāda, ka katrai iestādei ir jāapzinās, ka likumdevēju atbildība nebeidzas ar starptautisko nolīgumu noslēgšanas brīdi; uzsver vajadzību cieši uzraudzīt īstenošanu un patlaban veikto darbu, lai nodrošinātu to, ka tiek sasniegti nolīgumos noteiktie mērķi; aicina iestādes paraugprakses un sadarbības pieeju piemērot arī starptautisko nolīgumu īstenošanas un izvērtēšanas posmiem;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas darba programmu par prioritāriem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, lai gan tajā varētu sniegt vairāk informācijas par starptautiskās tirdzniecības sarunām; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību likumdošanas procesā, piemēram, izmantojot kopēju datubāzi;

6.  norāda, ka ietekmes novērtējumi, tostarp cilvēktiesību situācijas analīze, var būt nozīmīgs līdzeklis sarunās par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, palīdzot pusēm pildīt savas saistības cilvēktiesību jomā, un atgādina par tādu nolīgumu kā, piemēram, Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām saistošo raksturu;

7.  atzinīgi vērtē sistemātiskāku pieeju ietekmes novērtējumiem, lai gan izmantotās metodes ne vienmēr ir optimālas; aicina Komisiju turpināt centienus, lai panāktu uz rezultātiem balstītu tirdzniecības politiku, ar kuru samazina administratīvo un regulatīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus ievērojot cilvēktiesību saistības un pienākumus saskaņā ar ANO vadošajiem principiem un Komisijas pamatnostādnēm;

8.  aicina Komisiju un Padomi attiecībā uz sarunu norāžu pieņemšanu, sarunām, nolīgumu parakstīšanas un noslēgšanas priekšlikumu juridiskajiem pamatiem un jo īpaši attiecībā uz Padomes parakstītajiem un noslēgtajiem starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem pilnībā ievērot ES un tās dalībvalstu kompetenču dalījumu, kuru var secināt no Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinumā Nr. 2/15;

9.  atzinīgi vērtē uzlabojumus attiecībā uz to, kā tiek izmantoti deleģētie akti un īstenošanas akti, bet uzskata, ka ir nepieciešama turpmāka konverģence, kas atbilstu Parlamenta viedoklim; mudina izmantot Iestāžu deleģēto aktu reģistru un dalību ekspertu sanāksmēs.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.2.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Bernd Lange, David Martin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Klaus Buchner, Nicola Danti, Agnes Jongerius, Sajjad Karim, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mario Borghezio, Jacques Colombier

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Marietje Schaake, Hannu Takkula

ECR

David Campbell Bannerman, Sajjad Karim, Joachim Starbatty, Jan Zahradil

EFDD

William (The Earl of) Dartmouth

ENF

Mario Borghezio, Jacques Colombier

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Bendt Bendtsen, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Sorin Moisă, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Jarosław Wałęsa, Iuliu Winkler

S&D

Nicola Danti, Karoline Graswander-Hainz, Agnes Jongerius, Bernd Lange, David Martin, Alessia Maria Mosca, Joachim Schuster

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Heidi Hautala

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS (24.11.2017)

Juridiskajai komitejai un Konstitucionālo jautājumu komitejai

par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretāciju un īstenošanu

(2016/2018(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Roberto Gualtieri

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Juridisko komiteju un Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž nožēlu par to, ka ne visi leģislatīvo priekšlikumu tulkojumi tiek padarīti pieejami vienlaicīgi, kas novilcina likumdošanas procesu;

2.  uzskata, ka Padomes prezidentūrām būtu jāsniedz Parlamentam sīkāka informācija par sarunām Padomē, lai Parlaments labāk izprastu dalībvalstu nostājas un to problēmu raksturu, kā arī lai sekmētu trialoga sarunu sekmīgu un savlaicīgu pabeigšanu; atgādina, ka saskaņā ar iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (IN) 34. punktu likumdevējas iestādes ir vienojušās, „ka ir svarīgi uzturēt ciešus kontaktus jau pirms iestāžu sarunām, lai panāktu labāku savstarpēju izpratni par to attiecīgajām nostājām” un ka šajā sakarībā tās vēl vairāk „sekmēs viedokļu un informācijas savstarpēju apmaiņu, tostarp aicinot citu iestāžu pārstāvjus veikt regulāru neoficiālu viedokļu apmaiņu“; norāda uz to, ka šis IN punkts līdz šim nav bijis pietiekami īstenots un ka joprojām pastāv informācijas sniegšanas asimetrija, jo Parlamenta komiteju sanāksmes ir publiskas, kamēr Padomes darba grupu sanāksmes tādas nav; pauž nožēlu, ka Eirogrupas sanāksmes joprojām ir nepārredzamas, un uzsver vajadzību Parlamentam un tā deputātiem pirms lēmumu pieņemšanas piekļūt programmu dokumentiem, kas attiecas uz katru valsti atsevišķi, kā arī vajadzību iepazīties ar Eirogrupai iesniegtajām paziņojumiem, tostarp — ar tās sanāksmju protokoliem; ierosina, lai Parlamenta pārstāvju piedalīšanās Padomes darba grupu sanāksmēs veicinātu savstarpēju sapratni, tāpat kā to veicina klātbūtne ekspertu grupu sanāksmēs;

3.  atgādina — IN 32. pantā ir paredzēta trīs iestāžu vienošanās par to, ka „Komisija savu starpnieka uzdevumu veic, pret abām likumdevējām iestādēm attiecoties vienādi un pilnībā ievērojot lomas, kas trīs iestādēm piešķirtas ar Līgumiem”; tādēļ prasa, lai Komisija vienlaicīgi padarītu pieejamus un, ja iespējams, publiskus abām likumdošanas iestādēm visus attiecīgos dokumentus, kas saistīti ar leģislatīvajiem priekšlikumiem, tostarp neoficiālus dokumentus;

4.  uzsver, ka, veicot jauno tiesību aktu priekšlikumu ietekmes novērtējumu, būtu pienācīgi jāņem vērā iedzīvotāju pamattiesības, augsti sociālās integrācijas līmeņi, Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas un pastiprināta vides aizsardzība, kā arī mērķis pilnībā iesaistīt sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ņemot vērā mērķi lēmumu pieņemšanas procesā nodrošināt pilnīgu pārredzamību un sasniegt augstākos sociālā taisnīguma līmeņus;

5.  uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot neoficiālu sadarbību deleģēto aktu un īstenošanas aktu sagatavošanas stadijā; brīdina, lai netiktu zaudēts likumdevēju iestāžu nodoms, kas pausts likumdošanas aktā, un lai, sagatavojot deleģētos un īstenošanas aktus, tas veidotu daļu no likumdošanas mērķa; uzsver, cik nozīmīgs ir deleģēto aktu reģistrs, kurš drīz sāks darboties; prasa, lai Komisija abām likumdošanas iestādēm vienlaicīgi paziņotu par visiem pieņemtajiem īstenošanas pasākumu projektiem, tostarp par īstenošanas aktiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem;

6.  pauž nožēlu par to, ka daudzos gadījumos Komisija uzskata trīs finanšu pakalpojumu iestāžu (ESMA, EBI un EAAPI) ierosinātos 2. līmeņa pasākumus par pieņemtiem bez grozījumiem, tādējādi samazinot Parlamentam paredzēto pārbaudes laiku gadījumos, kad ir iesniegti svarīgi grozījumi vai liels skaits grozījumu;

7.  ierosina, lai Padome konsultāciju procedūras laikā ar Parlamentu tiktos vismaz reizi, pateicoties kam, tas varētu izklāstīt un paskaidrot grozījumu apstiprināšanas iemeslus un Padome varētu iepazīstināt ar savu nostāju par katru no tiem; ierosina, lai Padome jebkurā gadījumā sniedz rakstisku atbildi;

8.  iesaka, lai Parlaments veiktu kvantitatīvu pētījumu par konsultāciju procedūras efektivitāti;

9.  mudina Komisiju ievērot Eiropas Uzraudzības Iestāžu regulā noteikto laikposmu, kurā ir jāpieņem lēmums par to, vai tehnisko standartu projektu apstiprināt, grozīt vai neapstiprināt, un vismaz ļoti savlaicīgi oficiāli informēt abus likumdevējus, ja tā izņēmuma kārtā nespēj šādus laikposmus ievērot, kā arī paskaidrot iemeslus tam; uzsver to, ka Komisija pēdējā laikā daudzas reizes to nav izdarījusi; atgādina Komisijai, ka procedūras, ar kuru palīdzību Parlaments dara zināmu, ka tam nav nekādu iebildumu pret kādu tiesību aktu, nav paredzētas, lai kompensētu kavējumu, kas ir radies Komisijas dēļ, un ka šīs procedūras ievērojami ietekmē Parlamentam pieejamo laiku, kurā tas var īstenot savas pārbaudes tiesības;

10.  mudina Komisiju ievērot noteiktos obligātos termiņus īstenošanas ziņojumiem un direktīvu un regulu pārskatīšanai;

11.  aicina piešķirt Parlamentam nozīmīgāku lomu Eiropas pusgada procesā, izmantojot iestāžu nolīgumu;

12.  aicina Eiropas pārstāvjus īpašu uzmanību pievērst starptautisko standartu/prasību un pieņemto saistošo ES tiesību aktu saskanībai;

13.  aicina Komisiju nodot atklātībā dokumentus, kuros ir izklāstīta tās nostāja starptautiskajās organizācijās, kas nosaka standartus finanšu, monetārajā un regulatīvajā jomā, jo īpaši Bāzeles Banku uzraudzības komitejā; prasa, lai Parlaments būtu pilnībā informēts visos to starptautisko standartu izstrādes posmos, kuri var ietekmēt ES tiesību aktus;

14.  prasa pirms gaidāmām nozīmīgām starptautiskām sarunām iedibināt un institucionalizēt „finanšu dialogu” par Eiropas nostāju pieņemšanu un saskanību, ievērojot Eiropas Parlamenta pieņemto ziņojumu par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un struktūru vidē(1); uzsver, ka šīs nostājas būtu jāapspriež un jādara zināmas ex ante, pamatojoties uz izsmeļošām vadlīnijām, kas, iespējams, būtu jāpapildina ar proaktīvām pamatnostādņu rezolūcijām, un vienlaikus būtu jānodrošina novērošana, Komisijai regulāri atskaitoties par šādu vadlīniju piemērošanu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.11.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

0

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Thierry Cornillet, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Cătălin Sorin Ivan, Barbara Kappel, Wajid Khan, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Sander Loones, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, Herbert Dorfmann, Frank Engel, Ashley Fox, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Siegfried Mureşan

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bogdan Brunon Wenta, Wim van de Camp

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47

+

ALDE

Thierry Cornillet

ECR

Ashley Fox, Sander Loones, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Kay Swinburne

EFDD

Marco Valli

ENF

Gerolf Annemans, Barbara Kappel, Bernard Monot

GUE/NGL

Dimitrios Papadimoulis

PPE

Herbert Dorfmann, Frank Engel, Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Georgios Kyrtsos, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan, Tom Vandenkendelaere, Bogdan Brunon Wenta, Wim van de Camp

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Wajid Khan, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Jakob von Weizsäcker

Verts/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

0

-

6

0

ALDE

Caroline Nagtegaal, Ramon Tremosa i Balcells

ENF

Marco Zanni

GUE/NGL

Paloma López Bermejo, Miguel Viegas

NI

Sotirios Zarianopoulos

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0108.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (28.3.2018)

Juridiskajai komitejai un Konstitucionālo jautājumu komitejai

par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretāciju un īstenošanu

(2016/2018(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Anthea McIntyre

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Juridisko komiteju un Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pieņem zināšanai Iestāžu nolīgumu (IN) par labāku likumdošanas procesu un jaunu un novatorisku elementu iekļaušanu nolūkā uzlabot regulējuma kvalitāti, kurš var palīdzēt sniegt patiesu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā lielāka konkurētspēja, izaugsme un lielāka nodarbinātība, īpaši pateicoties ikgadējā sloga pārskata īstenošanai, sloga samazināšanas mērķu noteikšanai, MVU un konkurētspējas testiem, kuriem vajadzētu būt par katra ietekmes novērtējuma vadmotīvu, un Regulējuma kontroles padomes (RKP) iesaistīšanai ietekmes novērtējumu kvalitātes kontrolē, kā arī likumdošanas procedūru uzlabojumiem, kas prasa no Eiropas iestādēm lojālu sadarbību, un likumdošanas procesa lielākas pārredzamības nodrošināšanai, ievērojot Savienības tiesību aktu pamatprincipus — demokrātisko leģitimitāti, subsidiaritāti un proporcionalitāti;

2.  uzskata nolīgumu par labāku likumdošanas procesu par darbību, kas iestādēm jāveic kopīgi un kura mērķis ir uzlabot Savienības tiesību aktu kvalitāti; atgādina, ka daudzos gadījumos ES tiesību akti saskaņo vai aizstāj 28 dalībvalstu dažādos noteikumus, padarot dalībvalstu tirgus savstarpēji un vienādā mērā pieejamus un samazinot vispārējās administratīvās izmaksas, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu iekšējo tirgu;

3.  uzsver to, cik svarīga ir lojāla un pārredzama sadarbība starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kas būtu jāpārvērš praksē par Komisijas patiesu apņemšanos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem iesaistīt Parlamentu un Padomi tās plānos paredzēto pasākumu īstenošanā, un atgādina Komisijai par tās pienākumu nekavējoties reaģēt uz normatīviem un nenormatīviem patstāvīgajiem ziņojumiem; pauž nožēlu par to, ka vairāki patstāvīgie ziņojumi ir palikuši neatbildēti, un aicina Komisiju sniegt likumdevējiem trīs mēnešu laikā atteikuma iemeslus attiecībā uz tekstu un arī pamatotas atbildes uz pieprasījumiem par leģislatīviem vai neleģislatīviem priekšlikumiem;

4.  norāda, ka patlaban starp Parlamentu un Padomi pastāv informācijas sniegšanas atšķirības, jo parlamentāro komiteju sanāksmes ir atklātas, savukārt Padomes sanāksmes tādas nav; uzsver, cik svarīgi ir nekavējoties piemērot Iestāžu nolīguma 34. punktu, kurā ir nepārprotami noteikts, ka Parlamentam un Padomei kā likumdošanas iestādēm ir jāuztur cieši sakari visu iestāžu sarunu laikā, jo īpaši, īstenojot viedokļu un informācijas savstarpēju apmaiņu;

5.  pieņem zināšanai kā likumdevējs, kura uzdevumi paredz Komisijas uzraudzību, Komisijas darba grupas subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumos izveidi, kuras devīze ir „Darīt mazāk, bet efektīvāk” un kurai ir jāstrādā, stingri ievērojot Iestāžu nolīgumu, lai palielinātu to iedzīvotāju uzticēšanos, kuri subsidiaritātes principu uzskata par svarīgu demokrātijas procesa aspektu un sagaida, ka ES rīkosies tā, lai nodrošinātu patiesu pievienoto vērtību, kā arī viņus vairāk iesaistīs lēmumu pieņemšanas procesā ES līmenī;

6.  uzskata, ka principam „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” vajadzētu būt svarīgai nozīmei darbvietu radīšanā un izaugsmes veicināšanā, samazinot tiesību aktu radītās izmaksas MVU; norāda, ka tiesību aktu ietekme uz lieliem uzņēmumiem un MVU var būt dažāda, kas būtu jāņem vērā visā likumdošanas procesā; mudina Komisiju apsvērt, kā, izstrādājot tiesību aktus, MVU un mikrouzņēmumu vajadzības var ņemt vērā lielākā mērā, un veikt „MVU testus”, lai novērtētu, kā tās priekšlikumi varētu ietekmēt MVU, vienlaikus turpinot nodrošināt augstus patērētāju, darba ņēmēju, sabiedrības veselības un vides aizsardzības standartus neatkarīgi no tā, cik liels ir uzņēmums; norāda, ka sadarbība ar sociālajiem partneriem var palīdzēt, lai nodrošinātu, ka pasākumus var īstenot bez liekas birokrātijas arī mazos un vidējos uzņēmumos;

7.  mudina Komisiju saistībā ar labāku likumdošanas procesu labāk novērtēt tās politikas sociālās un vides sekas un ietekmi uz pilsoņu pamattiesībām, ņemot vērā arī Eiropas līmeņa regulējuma neesamības izmaksas un to, ka izmaksu un ieguvumu analīzes ir tikai viens no daudziem kritērijiem;

8.  uzsver ietekmes novērtējumu rokasgrāmatu un jo īpaši pamatnostādnes par ietekmes novērtējumu sniegšanu attiecībā uz būtiskiem grozījumiem; ir cieši pārliecināts, ka Parlamenta grozījumu ietekmes novērtējumi palīdzēs pastiprināt tā nostāju; norāda — kaut arī ietekmes novērtējumiem ir labvēlīga ietekme uz Savienības tiesību aktu kvalitātes uzlabošanu, tomēr Iestāžu nolīgumā ir noteikts, ka ietekmes novērtējumi nedrīkst nedz nepamatoti aizkavēt likumdošanas procesu, nedz mazināt likumdošanas iestāžu spēju ierosināt grozījumus, nedz aizstāt politiskus lēmumus;

9.  norāda, ka saskaņā ar iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu „katrai no trim iestādēm ir jāizlemj, kā tās organizē savu ietekmes novērtējuma darbu, tostarp, kā tās organizē savus iestādes iekšējos resursus un īsteno kvalitātes kontroli”;

10.  saskaņā ar IN nosacījumiem uzsver, cik nozīmīgi ir tas, ka „Komisijas sākotnējais ietekmes novērtējums un viss ietekmes novērtējuma papildu darbs, ko iestādes veic likumdošanas procesa ietvaros” tiek nodots atklātībai pirms likumdošanas procesa beigām nolūkā nodrošināt iedzīvotājiem un ieinteresētajām aprindām pārredzamību;

11.  uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt ieinteresētās aprindas un apspriesties ar tām publiski, pārredzami un savlaicīgi, lai būtu pietiekami daudz laika sniegt konstruktīvas atbildes; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija veiktu sabiedriskās apspriešanas visās oficiālajās valodās sagatavošanās posma laikā;

12.  uzsver to, cik svarīga ir vienošanās par ikgadējo sloga pārskatu kā līdzekli, lai noteiktu un uzraudzītu ES centienu rezultātus nolūkā izvairīties no pārmērīga sloga un uzlabot Savienības tiesību aktu kvalitāti, kuriem ir jābūt vērienīgiem;

13.  mudina Komisiju nekavējoties noteikt visus IN ierosinātos pasākumus, īpaši tos, kas ir saistīti ar lojālu sadarbību iestāžu starpā, un gadskārtējā sloga pārskatā ierosinātos pasākumos, par kuru ir panākta vienošanās, jo tam var būt izšķiroša nozīme, īstenojot un piemērojot ES tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz rūpīgām pārbaudēm par to, kā dalībvalstis transponē direktīvas, un par visiem valsts pasākumiem, kas pārsniedz ES tiesību aktu noteikumus („pārmērīga reglamentēšana”), vienlaikus ņemot vērā, ka dalībvalstīm ir tiesības piemērot augstākus standartus, ja Savienības tiesību aktos ir noteikts tikai minēto standartu minimums; šajā sakarībā uzskata, ka ikgadējo sloga pārskatu var uzskatīt par papildu iespēju turpmāk apliecināt ES tiesību aktu pievienoto vērtību un nodrošināt mūsu pilsoņiem pārredzamību;

14.  konstatē, ka RKP ir pozitīvs pirmais solis, lai nodrošinātu neatkarīgu kontroles padomi; uzskata, ka jaunajai RKP ir jārīkojas vērienīgāk; prasa veikt RKP darba regulāru novērtējumu un no tā izrietošas turpmākas darbības, tai pildot uzticētos uzdevumus — kontroli un objektīvu padomu par ietekmes novērtējumu kvalitāti sniegšanu; uzskata, ka ir lietderīgi publicēt RKP atzinumus vienlaicīgi ar ietekmes novērtējuma rezultātiem, ja iespējams;

15.  atzinīgi vērtē to, ka IN ir paredzēts, ka, nosakot likumdošanas programmu, būtu jāņem vērā ikvienas ierosinātās Savienības rīcības „Eiropas pievienotā vērtība”, kā arī nerīkošanās Savienības līmenī gadījumā — „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas”; uzsver to, ka Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas var lēst ap EUR 1,75 triljonu gadā, kas atbilst 12 % no ES IKP (2016. gadā)(1); uzteic Eiropas Parlamenta deputātiem paredzēto izpētes pakalpojumu dienesta Ietekmes novērtēšanas un Eiropas pievienotās vērtības direktorāta veikto darbu šajā jomā;

16.  uzsver to, ka juridiskā pamata izvēle Komisijas priekšlikumam būtu jāveic, pamatojoties uz objektīviem iemesliem, kurus ir iespējams pārbaudīt tiesā; tomēr uzsver Parlamenta kā vienas no likumdošanas iestādēm tiesības ierosināt juridisko pamatu grozīšanu, pamatojoties uz tā sniegto Līgumu interpretāciju;

17.  uzsver, ka, īstenojot labāku likumdošanas procesu, mazāk uzmanības ir jāpievērš regulējuma apjoma samazināšanai, bet vairāk — tiesību aktu kvalitātei un to spējai aizsargāt ES iedzīvotāju intereses un veicināt šo interešu ievērošanu; uzsver to, cik svarīgi ir, veicot normatīvās atbilstības pārbaudes, pamattiesības un nodarbinātības, veselības un drošības apsvērumus uzskatīt par tikpat svarīgiem kā finanšu apsvērumus; norāda uz to, ka to kolīzijas gadījumā pamattiesības vienmēr prevalē;

18.  atgādina, ka saskaņā ar IN nosacījumiem „Komisija novērtē, vai ir iespējams REFIT [Normatīvās atbilstības un izpildes programmā] noteikt mērķus attiecībā uz sloga samazināšanu atsevišķās nozarēs”, lai palīdzētu panākt regulējuma un administratīvā sloga samazinājumu; aicina Komisiju precizēt un vajadzības gadījumā noteikt mērķus, lai samazinātu nepamatotu slogu galvenajās nozarēs, nesarežģījot vērienīgo ES stratēģisko mērķu sasniegšanu;

19.  atgādina, ka Parlaments savā 2016. gada 9. marta lēmumā attiecībā uz jauno IN ir norādījis, ka šā nolīguma redakcija nesatur pietiekami stingras saistības trim likumdošanas iestādēm, veicot savus ietekmes novērtējumus, ņemt vērā MVU un konkurētspējas testus; ir cieši pārliecināts, ka būtu jāveic papildu pasākumi, lai visas trīs likumdošanas iestādes apņemtos savos ietekmes novērtējumos iekļaut MVU un konkurētspējas testus;

20.  aicina Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju regulāri paredzēt zināmu laika apjomu, lai veiktu tiesību aktu īstenošanas analīzi; uzskata, ka šai komitejai būtu Komisija regulāri jāaicina izklāstīt savus ietekmes novērtējumus šīs komitejas sanāksmē, kurā piedalās visi locekļi;

21.  aicina visas savas komitejas regulāri pārbaudīt Komisijas ietekmes novērtējumus un likumdošanas procesā, cik agri vien iespējams, pārbaudīt Eiropas Parlamenta ex-ante veikto ietekmes novērtējumu analīzi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

18

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Dominique Martin, Miroslavs Mitrofanovs, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Amjad Bashir, Heinz K. Becker, Tania González Peñas, Ivari Padar, Anne Sander, Sven Schulze, Jasenko Selimovic, Csaba Sógor, Neoklis Sylikiotis, Ivo Vajgl

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jude Kirton-Darling, Ana Miranda, James Nicholson, Massimo Paolucci

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Ivo Vajgl, Renate Weber

ECR

Amjad Bashir, Arne Gericke, Czesław Hoc, James Nicholson, Ulrike Trebesius

ENF

Dominique Martin

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, David Casa, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Csaba Sógor, Romana Tomc

18

-

GUE/NGL

Tania González Peñas, Patrick Le Hyaric, João Pimenta Lopes, Neoklis Sylikiotis

S&D

Guillaume Balas, Brando Benifei, Michael Detjen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Ivari Padar, Massimo Paolucci, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog

VERTS/ALE

Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs

3

0

EFDD

Tiziana Beghin

ENF

Mara Bizzotto

NI

Lampros Fountoulis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/603239/EPRS_STU%282017%29603239_EN.pdf


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (21.3.2018)

Juridiskajai komitejai un Konstitucionālo jautājumu komitejai

par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretāciju un īstenošanu

(2016/2018(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgās komitejas — Juridisko komiteju un Konstitucionālo jautājumu komiteju — rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Starptautiskie nolīgumi

1.  pauž nožēlu par to, ka parasti nav iespējams piekļūt noteiktiem Padomes dokumentiem, kas attiecas uz starptautiskajiem nolīgumiem, jo īpaši — sarunu pilnvarojumiem;

2.  prasa īstenot saskaņotāku un strukturētāku pieeju, atbilstoši kurai Parlamentam tiktu nodrošināta minētā piekļuve visiem sarunu tekstiem un ar tiem saistītajiem dokumentiem — arī tiem, kas ir konfidenciāli vai klasificēti, tostarp sarunu pilnvarojumiem, un citiem attiecīgiem dokumentiem, kurus izmanto sagatavošanas posmos un pašu sarunu laikā; papildus tam uzskata, ka Komisijai un Padomei ir Parlamentam jāsniedz regulāri atjaunināti to dokumentu saraksti, kas ir to rīcībā un attiecas uz sarunām;

3.  atzinīgi vērtē rakstiskos kopsavilkumus, kurus Komisija sniedz pirms starptautiskām konferencēm, un ikdienas mutiskos kopsavilkumus, kurus sniedz Padomes prezidentūra un Komisija šo konferenču laikā;

4.  pauž nožēlu par to, ka Parlaments kā novērotājs nav tiesīgs apmeklēt ES koordinācijas sanāksmes, kuras rīko starptautisko konferenču laikā;

5.  aicina trīs ES iestādes savlaicīgi noslēgt sarunas, kas 2016. gada novembrī saskaņā ar iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 40. punktu sāktās par uzlaboto praktisko sadarbības un apmaiņas ar informāciju kārtību;

Deleģētie akti un īstenošanas akti

6.  konstatē, ka pilnvarojuma deleģējums Komisijai nav tikai tīri tehniskas dabas jautājums, bet var skart arī politiski jutīgus jautājumus, kas ir ļoti nozīmīgi no ES iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu viedokļa;

7.  atgādina, ka saskaņā ar 7. apsvērumā teikto ar jauno iestāžu nolīgumu ir jāsekmē sarunas, ko risina parastās likumdošanas procedūras ietvaros, un jāuzlabo LESD 290. un 291. panta piemērošana, taču pauž nožēlu par to, ka tas joprojām nav izdarīts; pauž lielu neapmierinātību par to, ka Padome joprojām nevēlas akceptēt deleģētos aktus, kaut arī LESD 290. pantā minētie kritēriji ir ievēroti; uzsver, ka šis apstāklis ievērojami apgrūtina sarunas;

8.  ir ļoti noraizējies, ka Padome gandrīz sistemātiski cenšas aizstāt deleģētos aktus ar īstenošanas aktiem; uzskata par īpaši nepieņemamu, ka saskaņošanu, kas ir jāveic pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Padome cenšas izmantot, lai regulatīvās kontroles procedūru aizstātu ar īstenošanas aktiem, nevis deleģētajiem aktiem;

9.  uzsver vilšanos par to, ka Komisija ne vienmēr ir aizstāvējusi savus sākotnējos priekšlikumus par deleģēto aktu izmantošanu;

10.  atgādina, ka politiski svarīgi elementi, piemēram, Savienības saraksti vai produktu vai vielu reģistri arī turpmāk būtu jāreglamentē pamataktā, — ja iespējams, kā pielikumi — un tāpēc tos drīkst grozīt tikai, pieņemot deleģētos aktus; uzsver — lai nodrošinātu juridisko noteiktību, nevajadzētu pieļaut pastāvīgu sarakstu izveidi;

11.  cer, ka varēs izmantot strukturētu un lietotājam draudzīgu deleģēto aktu pielietojamo reģistru, ko publiskoja 2017. gada 12. decembrī un ko bija pieprasījis Parlaments;

12.  atgādina trim ES iestādēm, ka ir nepieciešami lielāki panākumi tās specializētās kopīgas datubāzes izveidē, kurā ir atspoguļota likumdošanas dokumentu virzība;

Ietekmes novērtējumi

13.  atkārtoti prasa visos ietekmes novērtējumos obligāti iekļaut līdzsvarotu analīzi par vidēja līdz ilga termiņa ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību, vidi un veselību;

14.  uzsver, ka ietekmes novērtējumiem būtu jākalpo tikai par labāka likumdošanas procesa ceļvedi un atbalstu politisko lēmumu pieņemšanā, un nekādā ziņā tie nedrīkst aizstāt politiskos lēmumus, kurus pieņem demokrātiska lemšanas procesā un tie nedrīkst vājināt politiski atbildīgu lēmumu pieņēmēju lomu;

15.  uzskata, ka ietekmes novērtējumi nedrīkst radīt nepamatotus likumdošanas procedūru kavējumus, un tos nedrīkst izmantot kā procesuālu šķēršļus, cenšoties atlikt nevēlama tiesību akta pieņemšanu;

16.  aicina Komisiju izmantot ietekmes novērtējumus un ex-post izvērtējumus nolūkā noskaidrot, vai iniciatīvas, priekšlikumi vai spēkā esošo tiesību aktu daļas ir saderīgi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī to ietekmi attiecīgi uz šo mērķu īstenošanas gaitu un to sasniegšanas pakāpi;

Vienkāršošana

17.  uzskata, ka zināms administratīvais slogs ir nepieciešams, lai nodrošinātu tiesību aktu mērķu pienācīgu ievērošanu un nepieciešamo aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz vidi un sabiedrības veselības aizsardzību — tās ir nozares, kurās informācijas prasības ir jāatstāj spēkā;

18.  uzsver, ka svarīgi ir novērst lieko birokrātisko slogu un ņemt vērā uzņēmuma lieluma un saistību īstenošanai nepieciešamo resursu savstarpējo ietekmi;

19.  uzskata, ka, tā kā kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga, regulatīvās vienkāršošanas darbs nedrīkst kalpot par ieganstu pieticībai tādos vitāli svarīgos jautājumos kā vides aizsardzība, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums;

20.  kaut arī uzsver nepieciešamību apsvērt un uzlabot pašreizējās rīcības efektivitāti, samazinot liekās regulatīvās izmaksas, uzskata, ka regulatīvo izmaksu samazināšanas neto mērķa noteikšana lietderīga nav, jo tā nevajadzīgi samazina jaunu vai neatrisinātu jautājumu risināšanai pieejamo instrumentu klāstu un attiecībā uz to netiek ņemtas vērā atbilstošās regulējuma priekšrocības;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka, pārskatot spēkā esošos un plānotos tiesību aktus, tā ņems vērā mikrouzņēmumu un MVU īpašās intereses un piemēros šādiem uzņēmumiem atvieglotus režīmus, kas izpaudīsies kā atbrīvojumi un vienkāršojumi; mudina Komisiju noskaidrot, kā, izstrādājot tiesību aktus, MVU un mikrouzņēmumu vajadzības var ņemt vērā lielākā mērā un vienlaikus turpināt nodrošināt augstus patērētāju, darba ņēmēju, sabiedrības veselības un vides aizsardzības standartus;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas darba grupas subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumos izveidi, kuras devīze ir „Darīt mazāk, bet efektīvāk” un kurai ir jāstrādā, stingri ievērojot Iestāžu nolīgumu, lai vairotu iedzīvotāju uzticēšanos, ņemot vērā, ka viņi subsidiaritātes principu uzskata par svarīgu demokrātijas procesa aspektu;

23.  uzsver jaunās normas par sabiedrības un ieinteresēto personu apspriešanos, kurām ir jākļūst par svarīgu instrumentu, ko var izmantot sagatavošanas fāzē un visā likumdošanas procesā;

Savienības tiesību īstenošana un piemērošana

24.  uzskata, ka, īstenojot un transponējot ES aktus, būtu precīzi jānošķir pārmērīgas reglamentēšanas gadījumi, kuros dalībvalstis ievieš papildu administratīvas prasības, kas ar ES tiesību aktiem saistītas nav, no tādu augstāku standartu noteikšanas, kas pārsniedz vides un patērētāju aizsardzības, veselības aprūpes un pārtikas nekaitīguma ES mēroga standartu minimumu;

25.  aicina dalībvalstis, cik vien iespējams, transponējot ES tiesību aktus, atturēties no papildu administratīvo prasību ieviešanas un saskaņā ar iestāžu nolīguma 43. punktu transponēšanas aktā vai saistītajos dokumentos minētos papildinājumus darīt precīzi atpazīstamus;

°

°  °

26.  uzsver, ka ES tiesību aktu īstenošanā gadījumos, kad ES tiesību aktā ir noteikts tikai standartu minimums, dalībvalstīm ir tiesības noteikt augstākus standartus, kas reglamentē vides un patērētāju aizsardzību, veselības aprūpi un pārtikas nekaitīgumu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

5

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Lukas Mandl, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christofer Fjellner, Elena Gentile, Merja Kyllönen, Norbert Lins, Gesine Meissner, Ulrike Müller, Mihai Ţurcanu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fernando Ruas, Ruža Tomašić, Jadwiga Wiśniewska

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

54

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Gesine Meissner, Ulrike Müller, Frédérique Ries

EFDD:

Piernicola Pedicini

GUE/NGL:

Stefan Eck, Kateřina Konečná, Merja Kyllönen

PPE:

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, Christofer Fjellner, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Lukas Mandl, Fernando Ruas, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Ivica Tolić, Mihai Ţurcanu, Adina-Ioana Vălean

S&D:

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Daciana Octavia Sârbu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE:

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Michèle Rivasi, Davor Škrlec

5

-

ECR

Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Ruža Tomašić, Jadwiga Wiśniewska

3

0

ECR:

Mark Demesmaeker

EFDD:

Julia Reid

ENF:

Sylvie Goddyn

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lūgumrakstu komitejaS ATZINUMS (25.1.2017)

Juridiskajai komitejai un Konstitucionālo jautājumu komitejai

par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretāciju un īstenošanu

(2016/2018(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Notis Marias

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Komisija sev par šā pilnvaru termiņa prioritāti ir noteikusi mērķi nodrošināt labāku regulējumu, un apstiprina vajadzību radīt precīzus, vienkāršus, efektīvus un līdzsvarotus ES tiesību aktus, ar kuriem cenšas nodrošināt augsta līmeņa sociālo, vides un darba aizsardzību un kurus varēs viegli transponēt un īstenot;

2.  norāda, ka labākas likumdošanas procedūras ES līmenī ar savlaicīgu un ciešāku iestāžu savstarpējo sadarbību var radīt priekšnoteikumus konsekventākai un saskaņotākai ES tiesību aktu piemērošanai;

3.  uzskata, ka galvenajiem principiem, pēc kuriem ir jāvadās, īstenojot iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, ir jābūt sarunu procesa, jo īpaši attiecībā uz Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), kā arī likumdošanas procesa pārredzamības turpmākai uzlabošanai un pieņemto tiesību aktu labākai kontrolei;

4.  uzsver, ka sarunas attiecībā uz izstāšanās līgumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu arī ir starpiestāžu sarunas; atgādina, ka 50. pantā ir tikai precizēta Eiropadomes vai Padomes locekļu piedalīšanās; uzsver, ka Eiropas Parlamenta deputātiem no dalībvalsts, kura izstājas, nav liegts piedalīties Parlamenta un komiteju debatēs un balsošanā; norāda uz nepieciešamību uzlabot pārredzamību attiecībā uz izstāšanās sarunām gan Parlamentā, gan starpiestāžu līmenī;

5.  uzsver, cik svarīgi ir pilnveidot un turpmāk pastiprināt Parlamenta kā viena no likumdevējiem nozīmi un nodrošināt vienlīdzību attiecībā uz Padomi, kā arī uzlabot tā kā visu ES iestāžu uzraudzības struktūras nozīmi;

6.  uzsver, ka nolūkā nodrošināt ES tiesību aktu efektīvu piemērošanu, šos tiesību aktus ir jācenšas izstrādāt tā, lai nodrošinātu, ka tajos noteiktās procedūras atbilst attiecīgā tiesību akta pamatuzdevumam un jo īpaši — augstākajam mērķim aizsargāt vidi, ja runa ir par vides aizsardzības augsta līmeņa nodrošināšanu

7.  atgādina par lielo skaitu lūgumrakstu, kas ir saņemti attiecībā uz ekonomisko un sociālo krīzi, kuru piedzīvoja Eiropas Savienība, un uzskata, ka par prioritāti būtu jānosaka tiesību aktu priekšlikumi, ar kuriem atveseļo ekonomiku, cīnās pret bezdarbu un nestabilu nodarbinātību un apkaro sociālo nevienlīdzību un nabadzību;

8.  atzīst Lūgumrakstu komitejas veiktā darba lielo nozīmi, izvērtējot ES tiesību aktu kvalitāti no tās faktiskās īstenošanas viedokļa, un uzskata to par likumdošanas dokumentu un procedūru uzlabošanas pamatu; šajā sakarībā norāda, ka liela nozīme ir patiesai iestāžu sadarbībai ar Komisiju, lai minētos lūgumrakstus izskatītu pienācīgi;

9.  mudina izstrādāt efektīvus tiesību aktus, kas būtu vērsti uz nodarbinātības aizsardzības un Eiropas konkurētspējas nodrošināšanas pilnveidi, īpašu izmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas visās ekonomikas nozarēs;

10.  iebilst pret jebkuru tādu likumdošanas iniciatīvu vai tiesisko regulējumu, kas ir izstrādāts, piedaloties ES iestādēm, un kas var novest pie faktiskas nestabilas nodarbinātības darba tirgū dominances, pakļaut lielāku skaitu cilvēku riskam nokļūt apstākļos, kas faktiski ir zem nabadzības sliekšņa, vai apdraud pamattiesības, kuras ir nostiprinātas ES Pamattiesību hartā;

11.  izsaka viedokli, ka, veicot jauno tiesību aktu priekšlikumu ietekmes novērtējumus, būtu regulāri jāņem vērā faktiskās sekas, tostarp īstermiņa sekas, uz tādiem mērķiem kā pilsoņu pamattiesību aizsardzība, augstāks sociālās integrācijas līmenis, Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas un tādi nodarbinātības veidi, kas pilnībā aizsargā iedzīvotāju sociālās tiesības un tiesības uz atalgojumu, un pienācīga vides aizsardzība; uzskata, ka būtu jāiekļauj arī MVU pārbaudes lieta; ir cieši pārliecināts, ka ES ir jāpieņem tiesību akti, ar kuriem cenšas nodrošināt augstāko sociālā taisnīguma līmeni; tāpēc to uzskata par būtisku, lai visi pasākumi un instrumenti, ko izmanto ES līmenī, tiktu izstrādāti un īstenoti veidā, kurā konsekventi un efektīvi apkaro nevienlīdzību, nestabilu nodarbinātību un sociālo atstumtību;

12.  aicina plašāk apspriesties ar sociālajiem partneriem jau agrīnā posmā un lielākā mērā iesaistīt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, un pienācīgi ņemt vērā to viedokli;

13.  konstatē, ka regulāra ietekmes novērtējuma pieņemšana nenozīmē likumdošanas procesa depolitizāciju, kas līdz ar to mazinātu Parlamenta — kā ES pilsoņu tiešās gribas izpausmes un dažādības īstenā pārstāvja — centrālo nozīmi Savienības demokrātiskā darbībā, kā arī nevājina tā likumdošanas pilnvaras, padarot tukšas tā debates vai mazinot to lietderību, un neaizvieto tajās pieņemtos politiskos lēmumus;

14.  uzsver, ka, ņemot vērā mērķi nodrošināt pilnīgu pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā un visaugstākā līmeņa sociālo taisnīgumu, apspriešanās un ietekmes novērtējumos galvenokārt būtu jācenšas iesaistīt iedzīvotājus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas — pilnībā un kā galvenos virzītājspēkus — un ir jāveicina tādu tiesību aktu pieņemšana, kas pilnībā nodrošina pilsoņu pamattiesību aizsardzību un vides aizsardzību; uzskata, ka apspriešanās un ietekmes novērtējumiem jābūt daļai no plašāka demokratizācijas procesa, kā rezultātā tiek nodrošināta sabiedrības tieša līdzdalība visos ES lēmumu pieņemšanas procesa posmos;

15.  uzskata, ka būtu jāstiprina Komisijas Regulējuma kontroles padomes (RSB) neatkarība un ka tās funkcijas būtu jāprecizē, un iesaka izveidot visām trim iestādēm kopīgu struktūru, piemēram, konsultatīvu struktūru labāka regulējuma jautājumos;

16.  atzinīgi vērtē EP ekspertu dalību Komisijas Regulējuma kontroles padomes sanāksmēs un deleģēto vai īstenošanas aktu projektu regulāru publicēšanu un deleģēto aktu reģistra izveidi;

17.  prasa, lai Parlamentu uzaicinātu apmeklēt Padomes darba grupas un Coreper sanāksmes, un uzstāj, lai darba programmas Parlamentam tiktu nodotas strukturētā veidā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Pál Csáky, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Evi, Peter Jahr, Notis Marias, Roberta Metsola, Julia Pitera, Virginie Rozière, Josep-Maria Terricabras, Jarosław Wałęsa, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kostadinka Kuneva, Ángela Vallina, Rainer Wieland

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edouard Martin


TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS VĒSTULE

TRAN/D/2018/LR/sf - 5251

Pavel Svoboda

Juridiskās komitejas priekšsēdētājam

Eiropas Parlaments

ASP 06F365

Danuta Maria Hübner

Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājai

Eiropas Parlaments

ASP 12E157

Temats:   Labāks regulējums un interpretācija un Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu īstenošana (2016/2018(INI))

Godātais priekšsēdētāj!

Cienījama priekšsēdētāja!

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Juridisko komiteju un Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atkārtoti pauž savu stingro atbalstu Iestāžu nolīguma galvenajai prioritātei — pieņemt augstas kvalitātes Savienības tiesību aktus, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta jomām ar vislielāko pievienoto vērtību Eiropas pilsoņiem; uzskata, ka Savienības tiesību akti būtu jāpieņem, lai sasniegtu tās mērķus ar minimālām izmaksām un minimālu administratīvo slogu, vienlaikus ņemot vērā demokrātiskās leģitimitātes, subsidiaritātes, proporcionalitātes un juridiskās noteiktības principu;

2.  uzsver iestāžu dialoga nozīmi attiecībā uz daudzgadu plānošanu, kā arī ikgadējo Komisijas darba programmas nozīmi, lai kopīgi noteiktu to, kādi jautājumi Savienībai ir īpaši svarīgi; uzstāj, ka Komisijai, nosakot prioritātes, vairāk jāņem vērā politisko ciklu saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām; mudina Komisiju iesniegt svarīgākās priekšlikumu paketes ne vēlāk kā sasaukuma termiņa vidusposmā;

3.  aicina Komisiju iesniegt gada darba programmas, kas aptver visas likumdošanas iniciatīvas, tostarp priekšlikumus grozīt vai atcelt spēkā esošos tiesību aktus, nosakot reālistisku grafiku attiecībā uz to iesniegšanu;

4.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ietekmes novērtējumus ne tikai attiecībā uz likumdošanas dokumentiem, bet arī saistībā ar deleģētajiem un īstenošanas aktiem, attiecībā uz kuriem ir paredzama ekonomiska, sociāla vai ar vidi saistīta ietekme;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas praksi veikt sabiedrisko apspriešanu par svarīgām iniciatīvām, kas pieejama visās oficiālajās ES valodās, ievērojot Eiropas Parlamenta paustos apsvērumus, ka ir jāsasniedz pēc iespējas lielāka auditorija un jāveicina atgriezeniskā saite;

6.  uzskata, ka pārredzamība ir viens no galvenajiem demokrātisko procesu, tostarp likumdošanas procesa, elementiem; tādēļ uzsver, ka pārredzamībai būtu jākļūst par galveno principu, īstenojot Iestāžu nolīgumu par labāku regulējumu; tādēļ aicina Komisiju ievērot savas saistības un pilnībā informēt Parlamentu par visiem to sarunu posmiem, kas skar nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlamenta ekspertiem ir regulāra piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kā arī to, ka tiek īstenota ātra saziņa par deleģēto aktu projektiem un deleģēto aktu reģistra izveidi; uzsver nepieciešamību uzlabot piekļuvi dokumentiem, sagatavojot deleģētos aktus, ja šī sagatavošana ietver ekspertu grupu sanāksmes ārpus Komisijas, jo īpaši standartu sagatavošanu;

8.  pauž nožēlu par Komisijas īstenoto praksi izslēgt Parlamenta ekspertus no īstenošanas aktu sagatavošanas komitoloģijas komiteju sanāksmēs; pauž nožēlu arī par to, ka šī prakse attiecas arī uz Savienības tiesību aktu sagatavošanu un īstenošanu; iesaka Komisijai gatavot precīzākus komitoloģijas komitejas darba kārtības projektus, paredzot atšķirību, no vienas puses, starp sesiju, kad ir paredzēta balsošana, un, no otras puses, kad darba kārtībā ir iekļauti jautājumi, kas ir saistīti ar īstenošanas aktiem LESD 291. panta nozīmē, un jautājumi, kas ir saistīti ar Savienības tiesību aktu sagatavošanu un īstenošanu, kurās piedalīties būtu jāaicina Eiropas Parlamenta eksperti;

9.  prasa, lai Komisija sniedz Parlamentam pietiekamu laiku starp balsojumu komitoloģijas komitejās un īstenošanas akta pieņemšanu, kas ļautu Parlamentam pienācīgi pārbaudīt īstenošanas aktus, jo īpaši gadījumos, kad tiek ieviests ievērojams skaits izmaiņu.

Ar cieņu,

Karima Delli

CC:   Antonio Tajani, priekšsēdētājs

  Cecilia Wikström, KPK priekšsēdētāja

  Richard Corbett, AFCO referents

  Likumdošanas koordinācija


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

3

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Elmar Brok, Jean-Marie Cavada, Richard Corbett, Mady Delvaux, Pascal Durand, Enrico Gasbarra, Esteban González Pons, Heidi Hautala, Ramón Jáuregui Atondo, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Alain Lamassoure, Gilles Lebreton, Jo Leinen, Morten Messerschmidt, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Evelyn Regner, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Pavel Svoboda, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Charles Goerens, Jérôme Lavrilleux, Cristian Dan Preda, Virginie Rozière, Rainer Wieland, Tiemo Wölken, Kosma Złotowski

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manolis Kefalogiannis, Flavio Zanonato


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Jean-Marie Cavada, Maite Pagazaurtundúa Ruiz

EFDD

Joëlle Bergeron

PPE

Elmar Brok, Esteban González Pons, Manolis Kefalogiannis, Alain Lamassoure, Jérôme Lavrilleux, Markus Pieper, Cristian Dan Preda, Paulo Rangel, György Schöpflin, Pavel Svoboda, Axel Voss, Rainer Wieland, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

S&D

Richard Corbett, Mady Delvaux, Enrico Gasbarra, Ramón Jáuregui Atondo, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Pedro Silva Pereira, Tiemo Wölken, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand, Heidi Hautala, Josep-Maria Terricabras

3

-

ENF

Gerolf Annemans, Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton

4

0

ECR

Morten Messerschmidt, Kosma Złotowski

GUE/NGL

Helmut Scholz

NI

Kazimierz Michał Ujazdowski

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 23. maijsJuridisks paziņojums