Procedūra : 2017/2224(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0173/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0173/2018

Debates :

PV 11/06/2018 - 18
CRE 11/06/2018 - 18

Balsojumi :

PV 12/06/2018 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0247

ZIŅOJUMS     
PDF 932kWORD 107k
17.5.2018
PE 616.625v02-00 A8-0173/2018

par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā

(2017/2224(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Krystyna Łybacka

Atzinuma sagatavotāja (*):

Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā

(2017/2224(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantā noteiktās tiesības uz izglītību,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par skolotāju efektīvu izglītību,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par kvalitātes nodrošināšanu izglītības un apmācības atbalstam(1),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 27. maija secinājumus par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā Prasmju programma Eiropai” (COM(2016)0381) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Prasmju programmu Eiropai(4),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokola 2. pantu par tiesībām uz izglītību;

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā protokola 2. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2012. gada rezolūciju 1904 par tiesībām uz izvēles brīvību izglītībā,

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu „Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā”(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(6),

–  ņemot vērā 2015. gada 17. marta Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību,

–  ņemot vērā 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā Prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (SDW(2016)0195),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, īstenošanu(8),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikumu ieteikumu „Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem”(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu „Izglītības uzlabošana un modernizēšana” (COM(2016)0941),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija paziņojumu „Skolu attīstība un izcila mācīšana — lielisks pamats dzīvei” (COM(2017)0248),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija paziņojumu par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu (COM(2017)0247),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija priekšlikumu Padomes ieteikumam par absolventu apzināšanu (COM(2017)0249),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (SDW(2017)0322),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 30. novembra atzinumu par skolu izglītības un augstākās izglītības modernizēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 19. oktobra atzinumu par jaunu ES izglītības stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra priekšlikumu Padomes ieteikumam par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu (COM(2018)0023),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra priekšlikumu Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā (COM(2018)0024),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

–  ņemot vērā Gēteborgā (Zviedrija) 2017. gada 17. novembrī notikušā taisnīgām darbvietām un izaugsmei veltītā sociālā samita noslēguma ziņojumu(11),

–  ņemot vērā Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 3090. sanāksmē 2011. gada 19. un 20. maijā pieņemtos Padomes secinājumus par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi — kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (12),

–  ņemot vērā 1984. gada 14. marta rezolūciju par izglītības brīvību Eiropas Kopienā(13),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantā noteiktās tiesības uz izglītību,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu(14),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 8. jūnija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” (JOIN(2016)0029) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūciju attiecīgajā jautājumā(15),

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (UDHR) 26. pantu,

–  ņemot vērā saistībā ar Ieteikumu CM/Rec(2010)7 pieņemto Eiropas Padomes Hartu par izglītību demokrātiska pilsoniskuma un cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā 1979. gada Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu 10. pantu,

–  ņemot vērā 1995. gadā pieņemtās Pekinas deklarācijas un rīcības platformas stratēģisko mērķi B,

–  ņemot vērā ANO Konvencijas par bērna tiesībām 28. un 29. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada septembrī pieņemto ilgtspējīgas attīstības programmu „Agenda 2030”, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un jo īpaši tajā iekļautos ilgtspējīgas attīstības mērķus Nr. 4 un Nr. 5,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0173/2018),

A.  tā kā saskaņā ar LESD 6. panta e) punktu izglītība un apmācība ir dalībvalstu kompetencē esošas jomas, savukārt Eiropas Savienībai ir jāīsteno būtiska atbalstoša loma, izvirzot uzdevumus un mērķus un veicinot paraugpraksi un tās apmaiņu;

B.   tā kā tiesības uz izglītību ir viena no cilvēku pamattiesībām un izglītībai visos tās veidos un visos līmeņos ir jāpiemīt turpmāk minētajām pazīmēm, kas ir būtiskas un savstarpēji saistītas: a) pieejamība; b) piekļūstamība; c) pieņemamība; d) pielāgojamība;

C.  tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra galvenā prioritāte ir kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības, apmācības un mūžizglītības īstenošana;

D.   tā kā nozīmīga izglītības funkcija ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, un tādēļ ir jāpanāk, lai piekļuve izglītībai būtu nediskriminējoša; tā kā, lai to panāktu, ir nepieciešami lielāki centieni nodrošināt, ka ikvienam cilvēkam — īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un īpašām vajadzībām, kā arī nelabvēlīgā situācijā esošām grupām — ir vienādas iespējas iesaistīties izglītībā, pabeigt mācības un apmācību un apgūt prasmes visos līmeņos;

E.   tā kā Eiropas izglītības sistēmām ir raksturīga neizmērojami bagātīga kultūras, sociālā un valodu daudzveidība un vienlaikus dalībvalstīm ir līdzīgi izglītības mērķi un problēmjautājumi, tostarp arī mērķis nodrošināt vienlīdzīgu izglītības pieejamību visiem cilvēkiem, un šo jautājumu ir iespējams risināt Eiropas līmenī;

F.   tā kā izglītības sistēmu spēja apmierināt sociālās, ekonomiskās un personīgās vajadzības ir atkarīga no to kvalitātes, pieejamības, daudzveidības, efektivitātes un taisnīguma, kā arī no pietiekamu cilvēkresursu, finansiālo un materiālo resursu pieejamības;

G.   tā kā ir svarīgi atgādināt, ka izglītību, tostarp skolotāju izglītību, ir ietekmējusi ekonomikas un finanšu krīze un ka publiskais finansējums izglītībai ir ārkārtīgi būtisks faktors ES izglītības sistēmās; tā kā tādēļ pastāvīgam un palielinātam publiskā sektora finansiālajam atbalstam izglītībai, tostarp skolotājiem un viņu darba apstākļiem, kā arī zinātniskiem pētījumiem ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu bezmaksas, iekļaujošu un pieejamu valsts izglītību;

H.  tā kā izglītībai un apmācībai būtu jāsekmē jauniešu personiskā attīstība un izaugsme, lai viņi kļūtu par proaktīviem un atbildīgiem pilsoņiem, kas ir gatavi dzīvot un strādāt tehnoloģiski attīstītā un globalizētā pasaulē, un apgūtu svarīgākās kompetences, kuras nepieciešamas mūžizglītībai un kuras definētas kā personiskajai pilnveidei un izaugsmei, aktīvam pilsoniskumam un nodarbinātībai vajadzīgo zināšanu, prasmju un attieksmes apvienojums;

I.  tā kā mācīšanas kvalitāte ir svarīgs faktors, no kā atkarīgas skolēnu un studentu sekmes, un līdz ar to viena no prioritātēm ES līmeņa sadarbībai izglītības un apmācības jomā ir stingrs atbalsts izcilībai mācīšanas un pedagoģiskā darba kontekstā;

J.  tā kā tiesības uz izglītību nozīmē arī brīvību dibināt izglītības iestādes, pienācīgi ievērojot demokrātijas principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu mācīšanu un izglītošanu atbilstoši savai reliģiskajai, filozofiskajai un pedagoģiskajai pārliecībai;

K.  tā kā atvērtās koordinācijas metodes piemērošana izglītībā dod iespēju dalībvalstīm izstrādāt un īstenot kopīgu stratēģiju sadarbībai izglītības un apmācības jomā, tostarp arī tiešsaistes platformu „ET 2020” („Izglītība un apmācība 2020”); tā kā šīs stratēģijas kritēriji ik gadu tiek analizēti un novērtēti publikācijā „Izglītības un apmācības pārskats” gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan Eiropas Savienību kopumā;

L.   tā kā jaunākajā „Izglītības un apmācības pārskatā”, kas publicēts 2017. gadā, Komisija ir atzinusi, ka, neraugoties uz nepārtraukto progresu, kas gūts attiecībā uz jauniešu, kuri priekšlaicīgi pamet izglītošanos un mācības, skaita samazināšanu, šādu jauniešu skaits visā ES joprojām ir ļoti augsts;

M.   tā kā saskaņā ar pēdējiem Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultātiem 20,6 % Eiropas skolēnu ir problēmas apgūt pamatprasmes tādās jomās kā lasīšana, matemātika un dabaszinātnes, un daudziem Eiropas iedzīvotājiem trūkst lasītprasmes un rakstītprasmes; tā kā tas liek nopietni bažīties par tālākizglītību, personisko izaugsmi un atbilstošu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū;

N.  tā kā kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana visiem bērniem ir būtiska, lai ļautu bērniem baudīt labvēlīgu dzīves sākumu un izglītošanās uzsākšanu;

O.  tā kā darbinieku kvalitāte ir būtiski nozīmīgs agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu faktors;

P.  tā kā studentu un darbinieku mobilitātes veicināšanai ir svarīga nozīme Eiropas augstākās izglītības sistēmās, tā veicina jauniešu attīstību un var stimulēt ekonomisko un sociālo progresu; tā kā ir nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi un lielāks finansiālais atbalsts, lai paplašinātu studentu un darbinieku mobilitāti programmas „Erasmus+” ietvaros;

Q.  tā kā inovatīvas metodes un digitālā inovācija ir potenciāli instrumenti, kā paplašināt piekļuvi saturam un zināšanām, taču ar tiem nevar aizstāt personisku kontaktu un apmaiņas procesus starp skolēniem un starp skolēniem un skolotājiem, un tiem nevajadzētu kļūt par izglītības sistēmu prioritāti;

R.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas ir nostiprināts Līgumos, un tā kā tam būtu jāatspoguļojas visu ES politikas virzienu īstenošanā, tostarp arī izglītības un kultūras jomā;

S.   tā kā izglītība ir spēcīgs dzimumu nevienlīdzības un diskriminācijas novēršanas instruments, taču bieži tas var arī reproducēt vai saasināt jau pastāvošu diskrimināciju; tā kā dzimumu nevienlīdzība izglītības jomā kaitē gan personiskajai izaugsmei, gan nodarbinātībai un ietekmē daudzas sociālās un kultūras jomas;

T.  tā kā, neraugoties uz to, ka visu augstākās izglītības absolventu vidū sieviešu īpatsvars ir trīs piektdaļas (57,6 %), nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem 2015. gadā sasniedza 11,6 procentpunktus(16),

Zināšanas — būtisks saimnieciskais resurss un iedzīvotāju labklājības avots

1.  apstiprina, ka vispārējai un kvalitatīvai izglītībai ir būtiska nozīme personīgajā, kultūras, sociālajā un profesionālajā attīstībā uz zināšanām balstītā sabiedrībā;

2.   uzskata, ka Eiropas kopējo vērtību saglabāšana un ES ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšana, kā arī konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes panākšana ir saistīta ar kvalitatīvu izglītību, kas veicina demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības, sociālo kohēziju, integrāciju un individuālus panākumus;

3.  uzsver izglītības izšķirīgo nozīmi Eiropas ekonomiskās un sociālās nākotnes veidošanā, vienlaikus nodrošinot ES iedzīvotāju vajadzības un veidojot dažādu iedzīvotāju kopienu, kurus vieno kopīgas pamatvērtības;

4.  uzsver, ka kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas veicina aktīvu pilsoniskumu un kopējās vērtības, tādējādi palīdzot veidoties atklātai, iekļaujošai, plurālistiskai, demokrātiskai un iecietīgai sabiedrībai;

5.   uzsver, ka izglītībai ir svarīga nozīme, palīdzot izglītības guvējiem attīstīt ētiskās un pilsoniskās vērtības un kļūt par aktīviem, atbildīgiem un elastīgi domājošiem sabiedrības locekļiem, kuri ir spējīgi īstenot un aizstāvēt savas demokrātiskās tiesības un pienākumus, novērtēt dažādību, aktīvi piedalīties demokrātiskajā dzīvē un uzņemties atbildību par sevi un apkārtējo sabiedrību; šajā sakarībā uzsver pilsoniskuma un pilsoniskās izglītības, kā arī izglītošanas ētikas un vides jautājumos nozīmi;

6.   uzsver — lai jaunieši spētu risināt sarežģītas situācijas, kļūt par aktīviem Eiropas pilsoņiem un gūt panākumus dzīvē un darba tirgū, vienlaikus veidojot pasaules nākotni, ir nepieciešama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, kas viņiem ļauj apgūt vajadzīgās zināšanas, prasmes, medijpratību un kritisku, autonomu domāšanu, kā arī veidot demokrātisku attieksmi;

7.   uzsver, ka vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai ir būtisks faktors, lai panāktu turpmāku sociālo kohēziju, cīnoties pret nabadzību, nelabvēlīgā situācijā esošu un neaizsargātu cilvēku sociālo atstumtību un dzimumu stereotipiem, un tādēļ tā joprojām ir vislielākais atbalsts sociālajai mobilitātei;

8.   norāda, ka kvalitatīva izglītība var veicināt sabiedrībai nozīmīgu inovāciju un pētniecību, kas sabiedrībai nodrošina ieguvumus;

9.  atzīst, ka izglītībai ir svarīga nozīme kultūras kompetenču veidošanā un kultūras attīstības veicināšanā; mudina veidot ciešāku sinerģiju starp izglītības un kultūras jomu, kas panākams, atbalstot aktīvu kultūras un mākslas lomu formālajā, neformālajā un ikdienējā izglītībā;

10.  norāda, ka izglītībai ir svarīga nozīme attieksmes pret mūžizglītību veidošanā, kas palīdz cilvēkiem pielāgoties mūsdienu pasaules mainīgajām prasībām;

11.  atgādina, ka skolām un izglītības iestādēm ir būtiska nozīme, veidojot un veicinot pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, tostarp arī visas dzīves garumā;

Mainīgā izglītības realitāte un ar to saistīti problēmjautājumi

12.   uzskata, ka centrāls elements izglītības reformu procesā ir visaptveroša pieeja izglītības politikai un spēcīgs politiskais un sabiedrības atbalsts un ka, lai sasniegtu šos mērķus, ir ļoti svarīgi iesaistīt gan visu sabiedrību kopumā, gan visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp vecākus;

13.  uzskata, ka efektīva pārvaldība un atbilstošs finansējums visās izglītības situācijās, mūsdienīgi, kvalitatīvi izglītības resursi un mācību process, motivēti un kompetenti mācībspēki un mūžizglītība ir ārkārtīgi svarīgi aspekti taisnīguma, daudzveidības un izcilības panākšanai izglītībā;

14.   uzsver jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un inovācijas potenciālu piedāvāt vairāk izglītības iespēju, efektīvāk apmierinot izglītības guvēju individuālās vajadzības (tostarp īpašas izglītības vajadzības) un palielināt elastīgumu mācīšanās un mācīšanas procesos, nodrošināt personalizēšanu un atbildību, kā arī veicināt interaktīvus sadarbības un saziņas veidus;

15.   uzsver iespējas, ko digitalizācija un kopīgu izglītības platformu izveide paver mūsdienīgai izglītībai, īpaši raugoties uz neklātienes mācīšanos, tālmācību un jaukta tipa mācīšanos, kam izglītība būtu jāpadara elastīgāka, vairāk pielāgojot to individuālu izglītības guvēju attiecīgajai dzīves situācijai un tādējādi nākot par labu mūžizglītībai, izglītības kvalitātei, pieejamībai un nākotnes prasmju apguvei; vienlaikus uzsver nepieciešamību pēc vecumposmam piemērotām IKT un medijpratības apguves programmām, kurās ņemta vērā bērna attīstība un labsajūta, un uzsver, ka svarīga ir gan atbildīga lietošana, gan kritiskā domāšana;

16.   norāda, ka efektīviem mācīšanās un mācīšanas procesiem, kurus īsteno ar digitālo tehnoloģiju starpniecību, ir vajadzīga vienlīdzīga piekļuve, kompetents digitālo prasmju līmenis, augstas kvalitātes mācību resursi, apmācība par tehnoloģiju piemērošanu pedagoģiskajiem mērķiem un jēgpilnai digitālajai līdzdalībai nepieciešamās attieksmes un motivācijas veicināšana; uzskata, ka digitālajām prasmēm un medijpratībai vajadzētu būt būtiskai izglītības politikas daļai un cita starpā tajā būtu jāparedz pilsoniskās kompetences un kritiskā domāšana; uzsver, cik svarīgi ir kritiski novērtēt avotus un to ticamību, un šajā sakarībā uzsver medijpratības projektu nozīmi;

17.   atzīst, ka pasaulē, kura kļūst arvien vairāk globalizēta un digitalizēta, ir nepieciešamas inovatīvas un būtiskas mācīšanās, mācīšanas un novērtēšanas metodes, kā arī adekvāta izglītības infrastruktūra, kas ļauj īstenot darbu grupās un skolotāju darbu komandā un stimulē radošo domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, kā arī citas progresīvas izglītības metodes; atgādina, ka ir svarīgi iesaistīt skolēnus, skolotājus un pārējos skolas darbiniekus novērtēšanas procesā, kura gaitā tiek noskaidrots, vai un kādā mērā ir sasniegti mācību mērķi;

18.   norāda, ka ir nepieciešami lielāki centieni pielāgot izglītības paradigmu, līdzsvarojot tajā izglītības guvējiem un viņu dzīves apstākļiem individuāli un specifiski pielāgotu pieeju, kuras centrā ir gan skolotājs, gan saturs un kurā izmantota uz izpratni vērsta pieeja un apvienotas gan tradicionālās mācīšanās, gan tiešsaistes mācīšanās modeļiem piemērotas mācību metodes, tādējādi stiprinot izglītības procesa personalizēšanu un uzlabojot mācību nepārtraukšanas un absolvēšanas rādītājus;

19.  uzsver, ka izglītības sistēmām būtu jāveicina un jāattīsta starpdisciplināra, sadarbīga un radoša pieeja un darbošanās komandā, tiecoties nodrošināt skolēniem un studentiem zināšanas un prasmes, tostarp caurviju un vispārējās prasmes, kā arī profesionālās, caurviju, sociālās un pilsoniskās kompetences;

20.  atgādina, ka kvalitatīvas mācīšanas un mācīšanās nodrošināšana ir pastāvīgs process, kas ietver dialogu, dalīšanos un jautājumu uzdošanu, un tas būtu jāuzskata par izglītības modernizācijas prioritāti;

21.   uzsver, ka vienlīdzīgas piekļuves atvieglošana kvalitatīvai iekļaujošai izglītībai ir ārkārtīgi svarīga, lai izglītības guvēji ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un integrēties sabiedrībā; aicina dalībvalstis atvieglot piekļuvi iekļaujošai, kvalitatīvai vispārējai izglītībai, ņemot vērā vajadzības, kas raksturīgas visiem izglītības guvējiem ar visu veidu invaliditāti, t. i., piemēram, iekļaujošas divvalodu izglītības nodrošināšanu nedzirdīgiem bērniem, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības valodu jomā; aicina skolas sniegt gan formālus, gan neformālus diferencētus pakalpojumus un papildu atbalstu, izmantojot arī jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai apmierinātu visu izglītības guvēju individuālās vajadzības; aicina Komisiju uzraudzīt, kā skolas īsteno nenoraidošu politiku, un stratēģijā „Eiropa 2020” noteikt ar invaliditāti saistītus rādītājus;

22.  uzskata, ka Eiropas izglītības galvenajam mērķim ir jābūt loģiskas domāšanas, apdomāšanas spēju un zinātniskas zinātkāres attīstīšanai; ka tai ir jāspēj veidot pamatu mākslinieciskai, zinātniskai un tehniski humānistiskai kultūrai; un ka, ņemot vērā reālo situāciju vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī, ir jāparedz nepieciešamā apmācība, kas ļautu risināt valstu un Eiropas problēmas un palielinātu izpratni par problēmām starptautiskajā sabiedrībā;

23.  atzīst, ka reālajā dzīvē pastāv individuālas kognitīvo spēju atšķirības un personības iezīmes, kas mijiedarbībā ar sociālajiem un vides faktoriem ietekmē izglītības rezultātus; šajā sakarībā uzsver, ka izglītība ir efektīvāka, vienlīdzīgāka un taisnīgāka, ja šīs atšķirības tiek ņemtas vērā;

24.  atzīst, ka pasaulē, kurā valda konkurence, ir izšķirīgi svarīgi atklāt un atbalstīt Eiropas talantus, cik agri vien iespējams;

25.  uzsver, ka vidējo izglītības rezultātu uzlabošana un izcilības veicināšana vistalantīgāko audzēkņu vidū savstarpēji neizslēdz viena otru; šajā sakarībā norāda, ka ir svarīgi izstrādāt piemērotas intervences programmas psiholoģisko īpašību pilnveidošanai, kas ir būtiski, lai maksimāli palielinātu cilvēku potenciālu;

26.  uzsver, ka ir svarīgi atzīt vizuālās pratības kā jaunas dzīvē nepieciešamas prasmes nozīmi, ņemot vērā, ka mūsdienās cilvēki attēlus saziņā izmanto daudz vairāk nekā tradicionālos saziņas līdzekļus;

27.   ar interesi pieņem zināšanai Gēteborgā 2017. gadā notikušajā sociālajā samitā, kas bija veltīts taisnīgām darbvietām un izaugsmei, pausto priekšlikumu izveidot Eiropas izglītības telpu; atgādina, ka šai iniciatīvai būtu jāveicina sadarbība, diplomu un kvalifikāciju savstarpēja atzīšana un plašāka mobilitāte un izaugsme;

28.  atbalsta Padomes 2017. gada 14. decembra secinājumus, kuros ir aicināts uzlabot studentu mobilitāti un līdzdalību izglītības un kultūras pasākumos, tostarp izveidojot t. s. Eiropas studenta karti, kurai vajadzētu atvieglot citu dalībvalstu augstskolās iegūtu kredītpunktu atzīšanu;

29.  uzskata, ka „Erasmus+” ir nozīmīgākā ES programma izglītības jomā un ka gadu gaitā ir pilnībā apliecinājusies tās ietekme un popularitāte; tādēļ aicina būtiski palielināt šīs programmas finansējumu daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam, lai padarītu to pieejamāku un iekļaujošāku un lai to varētu izmantot vēl lielāks skaits studentu un mācībspēku;

30.  uzsver, ka jauniešu bezdarbs ir vērojams visā Savienībā un tā līmenis ir aptuveni divreiz augstāks par kopējā bezdarba līmeņa vidējo rādītāju; pauž bažas par satraucoši augstajiem rādītājiem Vidusjūras reģiona dalībvalstīs, no kurām visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis ir Spānijā (44,4 %), Itālijā (37,8 %) un Grieķijā (47,3 % jauniešu bezdarbnieku un 30,5 % jauniešu, kuri nedz strādā, nedz mācās, nedz apgūst arodu (jaunieši NEET situācijā) (Eurostat dati);

31.  norāda — lai gan ES ir 2 miljoni brīvu darbvietu, vairāk nekā 30 % kvalificētu jauniešu, kas ieguvuši diplomu, veic darbu, kas neatbilst viņu prasmēm vai vēlmēm, savukārt 40 % darba devēju Eiropā ir grūtības atrast darbiniekus ar darba devējam nepieciešamajām prasmēm(17);

32.  apstiprina, ka izglītības sistēmās visos līmeņos ir nepieciešams saglabāt dzimumu perspektīvu, ņemot vērā to cilvēku vajadzības, kuri cieš no vairākiem diskriminācijas veidiem, tostarp cilvēku ar invaliditāti, cilvēku, kuri sevi uzskata par LGBTI, un marginalizētām kopienām piederīgu cilvēku vajadzības;

Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

33.  uzsver, ka kvalitatīva un pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe veido pamatu taisnīgākām un efektīvākām izglītības sistēmām, kā arī nodrošina cilvēka personisko izaugsmi, labklājību un turpmākas izglītošanās efektivitāti;

34.   uzsver, ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu apmeklēšana nodrošina lielus ieguvumus visiem bērniem, jo īpaši bērniem no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe būtu pieejama ikvienam bērnam; šajā sakarībā ar bažām norāda, ka vairākās dalībvalstīs agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes vietu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, īpaši jaunākajās vecuma grupās;

35.  uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitāti, lai ļautu bērniem attīstīt kognitīvās prasmes un lai konstatētu, vai tiek nodrošināta bērna interešu prioritāte;

Skolu izglītība

36.   uzskata, ka skolas ir autonomi kritiskās un radošās domāšanas centri, kuros tiek veicinātas demokrātiskas vērtības un aktīvs pilsoniskums; uzskata, ka skolām būtu jākoncentrējas uz to, kā palīdzēt jauniešiem iegūt prasmes, kas nepieciešamas, lai izprastu un izmantotu pieejamo informāciju un attīstītu mācīšanās autonomiju un valodu prasmes;

37.   norāda, ka efektīvas skolu darbības pamatā vajadzētu būt visu skolēnu īpašajām vajadzībām un šajā nolūkā ir nepieciešams izveidot kopīgus mērķus un skaidru darba kārtību to īstenošanai, kā arī ciešu sadarbību starp visu skolas kopienu un attiecīgā gadījumā — ieinteresētajām personām;

38.   uzskata, ka mūsdienīgu mācību programmu virzītājspēkam ir jābūt kompetencēm, šīm programmām ir jāpilnveido personīgās prasmes un cilvēka kompetence īstenot veselīgu un uz nākotni orientētu dzīvesveidu, un uzmanības centrā jābūt formatīvajai vērtēšanai un fiziskajai un emocionālajai labklājībai; uzskata, ka ikvienam audzēknim jābūt iespējai gūt sava intelektuālā potenciāla piepildījumu; uzsver, ka prasmju attīstīšana un nostiprināšana ir nepārtraukts process, kas norisinās visos izglītības līmeņos un turpinās darba tirgū, un ka prasmes un kompetences būtu jāņem vērā gan izglītības procesā, gan izglītības kvalifikāciju atzīšanā;

39.   uzsver, ka lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas pamatprasmēm ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai nodrošinātu skolēnu turpmāku izglītošanos, personīgo attīstību un digitālās kompetences apguvi; uzsver, ka stratēģiskajai sistēmai Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) un Komisijas „Jaunajai Prasmju programmai” būtu jāpapildina valstu pasākumi un jāatbalsta dalībvalstis šajā jomā; aicina dalībvalstis un izglītības iestādes pastiprināt pamatprasmju apguvi, līdzās citiem risinājumiem izmantojot uz projektiem un problēmu risināšanu balstītu mācīšanos;

40.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka neviens nebeidz skolu, neieguvis pamatprasmes, tostarp digitālās pamatprasmes; uzsver, ka lielākajā daļā darbvietu jau tagad tiek prasīta labāka lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšanas prasme, digitālās prasmes un citas izšķirīgi nozīmīgas prasmes un ka tādēļ mūsdienīgām izglītības sistēmām būtu jāapvieno visas astoņas pamatprasmes, kas uzskaitītas Komisijas priekšlikumā Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā un ietver arī zināšanas un attieksmi; atzinīgi vērtē to, ka šajā priekšlikumā pamatprasmju definīcijā ir iekļautas arī digitālās prasmes;

41.  uzskata, ka, neraugoties uz jauno tehnoloģiju ietekmi uz izglītību, skolai vēl joprojām vajadzētu būt ārkārtīgi nozīmīgai mācīšanās videi, kurā notiek potenciāla attīstīšana un kurā ikviens indivīds var rast vietu un laiku personiskajai un sociālajai izaugsmei;

42.  vērš uzmanību uz to, ka, piešķirot skolām lielāku autonomiju attiecībā uz mācību programmām, novērtējumu un finansējumu, ir apliecinājies, ka rezultātā uzlabojas skolēnu sekmes, pastāvot nosacījumam, ka skolā ir efektīva pārvaldība un pārskatatbildība par skolēnu mācīšanos;

43.   pieņem zināšanai, ka kultūru daudzveidība un daudzvalodība skolās pozitīvi ietekmē skolēnu valodas un kognitīvo attīstību, kā arī veicina kultūru apzināšanos, cieņu un plurālismu;

44.  uzsver, ka ir jāpilnveido valodu mācīšanās, tiecoties panākt, ka skolēni līdzās dzimtajai valodai prot vēl divas citas valodas, un veicināt to, lai vidusskolas līmenī vismaz divi mācību priekšmeti tiktu mācīti valodā, kas nav skolēnu dzimtā valoda;

45.  norāda, ka vidusskolu apmaiņām ir liela nozīme, gan mudinot skolēnus apgūt spējas, prasmes, attieksmi un vērtības, kas raksturīgas dinamiskam Eiropas pilsoniskumam, gan veidojot konstruktīvu kritisko domāšanu;

46.  uzsver nepieciešamību padarīt skolu vidi atvērtāku, lai dotu iespēju atzīt neformālo un ikdienējo izglītību un nodrošināt raitāku pāreju starp dažādiem izglītības virzieniem (piemēram, tehnisko un akadēmisko izglītību);

47.  uzsver, ka izglītības guvēji būtu jāmudina izmantot pašnovērtēšanas paņēmienus, lai novērtētu savu mācību progresu; aicina izglītības iestādes nodrošināt, ka atgriezeniskās saites instrumenti sniedz ticamu informāciju, izmantojot vairākus instrumentus, piemēram, skolēnu aptaujas, mērķa grupas un ierosinājumu kastītes;

48.   uzsver, ka liela nozīme ir aktīvam dzīvesveidam, kas panākams, nodarbojoties ar sportu; šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešams veicināt un paplašināt fizisko aktivitāšu un sporta izglītības lomu mācību programmās visos līmeņos, uzlabojot iespējas attīstīt sadarbību starp izglītības iestādēm un vietējām sporta organizācijām; turklāt mudina īstenot izglītības iniciatīvas un ārpusskolas nodarbības, lai atbalstītu skolēnu individuālo vajadzību un interešu piepildījumu, vienlaikus arī veidojot saiknes ar vietējām kopienām;

49.  uzsver, ka kvalitatīvai izglītībai, profesionālajai apmācībai un sabiedriskām un brīvprātīgām aktivitātēm ir liela nozīme darba vidē apgūtu profesiju statusa paaugstināšanā;

50.  norāda, ka ievērojams skaits jaunu darbvietu tiek izveidots ar atjaunojamo enerģiju saistītās nozarēs un ka līdz ar to skolu mācību programmās būtu attiecīgi jāpievēršas „zaļajām” nozarēm un profesijām;

51.  uzsver, ka informācijas pārvaldības prasmes, kritiskās domāšanas spējas un prasme izmantot iegūtās zināšanas ir galvenie akadēmiskās izglītības mērķi;

52.  atzīst, ka ir jānostiprina zināšanu trīsstūris un jāuzlabo saikne starp pētniecību un mācīšanu, atvēlot atbilstošus resursus attiecīgajām programmām un nodrošinot, ka pētniecības programmās iesaistītajiem studentiem tiek piešķirti attiecīgi finanšu līdzekļi pētījumu veikšanai;

53.   uzskata, ka augstākās izglītības sistēmām vajadzētu būt elastīgākām un atvērtākām un ka universitātēs un tālākizglītības iestādēs vajadzētu veicināt duālās apmācības virzienus, jo īpaši rosinot piedalīties māceklībā, darot iespējamu neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu un nodrošinot raitāku pāreju starp dažādiem izglītības līmeņiem, tostarp pāreju starp profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, un dažādus programmu īstenošanas veidus; uzsver, ka, īstenojot iepriekš minēto, pamatā vajadzētu būt labākai izpratnei par absolventu sasniegumiem;

Augstākā izglītība

54.   uzsver, ka Eiropas izglītības telpas izveides kontekstā ir svarīgi atbalstīt visu Eiropas augstākās izglītības iestāžu un studentu sadarbību un izmantot to potenciālu, lai stimulētu tīklu veidošanu, starptautisko sadarbību un konkurētspēju;

55.  uzskata, ka svarīgiem aspektiem Eiropas augstākās izglītības iestādēs vajadzētu būt visaptverošai pieejai gan attiecībā uz internacionalizāciju, tostarp lielāku personāla un studentu mobilitāti (arī stažēšanās un māceklības veidā) un starptautiskās dimensijas iekļaušanu studiju programmās, gan arī attiecībā uz studiju procesu, pētniecību, sadarbību un papildu aktivitātēm;

56.  atbalsta pastiprinātas uzmanības pievēršanu starpdisciplinārām mācību programmām, un mudina veicināt dabaszinātņu, tehnisko zinātņu, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM), kā arī humanitāro un sociālo zinātņu apguvi; uzsver, ka ir jāveicina sieviešu un citu nepietiekami pārstāvētu grupu iesaistīšanās STEAM priekšmetu un attiecīgo profesiju apguvē;

57.   uzskata, ka augstākajai izglītībai ir jāstiprina saiknes ar visu sabiedrību kopumā, lai veicinātu inovatīvu izaugsmi un sociālo labklājību; uzskata, ka ir vēlams, lai augstākās izglītības iestādes sadarbotos ar ārējām ieinteresētajām personām, jo tās ar savām zināšanām un pieredzi varētu dot ieguldījumu augstākās izglītības programmu izstrādē un īstenošanā; tomēr uzsver, ka atbildīgiem par lēmumu pieņemšanu vienmēr ir jābūt studentiem un pedagoģijas ekspertiem;

58.  atzīst akadēmisko mācībspēku un studentu izšķirīgo lomu zināšanu, empīrisku konstatējumu un faktu izplatīšanā plašākai sabiedrībai; šajā sakarībā mudina īstenot ekonomiski un politiski neatkarīgu pētniecību, kas ir būtiska un dod labumu sabiedrībai;

59.  uzsver, ka aktīvas mācīšanās stimulēšanā, prasmju attīstīšanas pilnveidošanā un didaktisko metožu uzlabošanā liela nozīme ir pētniecībā balstītai izglītībai un pedagoģiskiem pētījumiem;

60.  uzsver, ka izglītības guvēji būtu jāmudina izmantot pašnovērtēšanas paņēmienus, lai novērtētu savu mācību progresu;

Skolotāji — mācību kvalitātes garants

61.  uzskata, ka izglītības sistēmu pamats ir skolotāji un viņu prasmes, entuziasms un efektivitāte;

62.   uzsver, ka darbam skolotāja profesijā ir nepieciešams piesaistīt lielāku skaitu motivētu kandidātu ar pārliecinošu akadēmisko vai profesionālo kvalifikāciju un pedagoģiskām kompetencēm; prasa ieviest piemērotas atlases procedūras un specifiskus pasākumus un iniciatīvas skolotāja profesijas statusa, skolotāju izglītības, profesionālo iespēju, darba apstākļu, tostarp atalgojuma, uzlabošanai, raugoties, lai netiktu pieļauti nestabilas nodarbinātības veidi, būtu nodrošinātas sociālās tiesības, drošība un aizsardzība, kā arī sniegt skolotājiem atbalstu, piedāvājot mentoru programmas, savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu; aicina Komisiju rosināt lielāku dzimumu vienlīdzību skolotāja profesijā;

63.   uzsver, ka ir svarīgi pārveidot skolotāju izglītību un investēt tajā jau no paša sākuma un visā skolotāju profesionālās pilnveidošanās gaitā, lai nodrošinātu skolotājiem stabilas, aktuālas zināšanas, prasmes un kompetences, kas ir būtiskas augstu mācīšanas standartu panākšanai, tostarp ietverot daudzveidīgas mācīšanas metodes, piemēram, tālmācību, kam iespējas paver digitālās mācīšanās tehnoloģijas; uzsver, ka liela nozīme ir skolotāju pastāvīgas profesionālās pilnveidošanās iespējām visas profesionālās dzīves gaitā, tostarp mūžizglītībai un zināšanu atsvaidzināšanas programmām, pārkvalificēšanās un kvalifikācijas celšanas iespējām, kas piedāvā praktiskus risinājumus problēmām, ar kurām skolotāji saskaras, strādājot ar klasi, un iespējas piedalīties starptautiskās skolotāju apmaiņās, tā veicinot institucionālu mācīšanās kultūru;

64.  piekrīt, ka augstas kvalitātes pedagoģiskās, psiholoģiskās un metodiskās izglītības nodrošināšana skolotājiem un augstākās izglītības iestāžu pasniedzējiem un lektoriem ir būtisks nosacījums sekmīgai nākamo paaudžu izglītošanai; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir dalīties paraugpraksē un attīstīt prasmes un kompetences, izmantojot starptautiskās sadarbības un mobilitātes programmas, piemēram, „Erasmus+” un apmaksātu stažēšanos citās dalībvalstīs;

65.  uzsver, ka skolotājiem ir galvenā nozīme iekļaujošas mācību vides nodrošināšanā, un šajā nolūkā ir vajadzīgs plašs metožu un pieeju klāsts, kas atbilst dažādām vajadzībām, tādējādi nodrošinot visiem skolēniem iespēju iesaistīties savu mācīšanās rezultātu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā; atzīst, ka izšķirīgi svarīgs skolotāju uzdevums ir sniegt proaktīvu orientāciju un būt mentoriem, kuri māca, kā novērtēt informāciju, ieņem atbalstošu lomu, saskaroties ar grūtībām, un sagatavo skolēnus dzīvei;

66.  uzskata, ka skolotāju un skolu vadītāju iesaistīšanai izglītības sistēmu modernizācijā ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu efektīvus reformu procesus un motivētu izglītības darbiniekus turpināt uzlabot skolu politiku;

67.  uzskata, ka vispārējai skolu politikai ir jāgarantē efektīvs atbalsts skolotājiem, lai nodrošinātu izglītības mērķu sasniegšanu, veicinošu skolu vidi, efektīvu skolu darbību un attīstību un sadarbībā balstītu pārvaldību;

68.  atzīst izglītības darbinieku svarīgo nozīmi, kā arī to, cik nozīmīga ir sadarbība starp vecākiem, skolotājiem un skolu vadību formālās, neformālās vai ikdienējās izglītības ietvaros, lai atbalstītu tagadējās un nākamās paaudzes; šajā sakarībā mudina veidot ciešāku sadarbību starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās jomā;

69.  uzskata, ka ciešāka sadarbība starp skolotājiem, pētniekiem un zinātniekiem nāk par labu visām attiecīgajām personām un ka tās rezultātā tiek uzlabots un aktualizēts mācību saturs, mācīšanās paņēmieni un pedagoģiskā pieeja, kā arī veicināta inovācija, radošums un jaunas prasmes;

Ieteikumi

70.  uzskata, ka Eiropas izglītības telpā vajadzētu koncentrēties uz kopēju mērķu sasniegšanu, tostarp kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu visiem, un ka tā ir jāveido saskaņā ar Eiropas Savienībā un ārpus tās jau pastāvošo politiku un izglītības tendencēm un skaitliskajiem rādītājiem, un kritiski izvērtējot iepriekš minēto, lai nodrošinātu saskaņotību, konsekvenci un sasniedzamus rezultātus, vienlaikus nodrošinot arī jaunu impulsu to attīstībai un ievērojot kompetences piešķiršanas, subsidiaritātes, brīvības un proporcionalitātes principus un institucionālo un izglītības autonomiju;

71.  uzskata, ka Eiropas izglītības telpa nedrīkstētu apdraudēt vai aizstāt Boloņas procesu — Boloņas process drīzāk būtu jāattīsta un jānostiprina; uzsver, cik svarīgi ir, lai starp Eiropas izglītības telpu un Eiropas augstākās izglītības telpu pastāvētu savstarpējas saiknes un lai tās papildinātu viena otru;

72.  aicina dalībvalstis atbalstīt Eiropas izglītības telpas izveidi un pastiprināt sadarbību tās mērķu izstrādē un īstenošanā; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt ideju un labas prakses apmaiņu, lai sasniegtu šos mērķus;

73.  kā pamatu sadarbības uzlabošanai starp augstākās izglītības iestādēm gan ES, gan ārpus tās atbalsta Eiropas universitāšu tīkla izveidi, kurš būtu balstīts augšupējā pieejā un pašu universitāšu iniciatīvās un kura devums cita starpā būtu tas, ka Eiropas izglītības telpa kļūst inovatīvāka, dzīvīgāka un pievilcīgāka telpa mācīšanās un pētniecības īstenošanai;

74.   aicina dalībvalstis atzīt izglītību par investīcijām cilvēkkapitālā un nodrošināt lielāku un pārredzamu valsts finansējumu tādu iniciatīvu īstenošanai, kuras vērstas uz kvalitātes, iekļautības un vienlīdzības uzlabošanu mācīšanas un mācīšanās procesā;

75.  uzsver, ka būtisks sociālā un ekonomiskā progresa priekšnosacījums ir lielākas investīcijas izglītības un apmācības sistēmās, kā arī to modernizācija un pielāgošana; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai nākamajā 2020.–2026. gada DFS plānošanas periodā par prioritārām tiktu atzītas investīcijas sociālajā jomā un jo īpaši visiem pieejamā izglītībā un apmācībā;

76.  nolūkā palielināt iekļautību un izglītībā nodrošināt izvēles brīvību, mudina sniegt pienācīgu finansiālu atbalstu visu kategoriju un līmeņu skolām — gan valsts skolām, gan bezpeļņas privātskolām — ja piedāvātās mācību programmas pamatā ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertie principi un tā atbilst attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajām juridiskajām sistēmām, kā arī noteikumiem un regulām, kas attiecas uz izglītības kvalitāti un šādu līdzekļu izlietojumu;

77.  uzskata, ka ir pats pēdējais laiks veikt nepieciešamos ieguldījumus izglītības infrastruktūrā mazāk attīstītajos reģionos, vienmēr raugoties, lai ieguldījumi tiktu koordinēti un pielāgoti konkrētā reģiona teritoriālajām īpatnībām. uzsver, ka tāpēc ir īpaši svarīgi radīt iespēju pastiprināt Eiropas Investīciju bankas un ES fondu atbalstu reģionālajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izglītības attīstība;

78.  aicina Komisiju un dalībvalstis apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi attiecībā uz publiskajiem finansēšanas mehānismiem un metodēm, tostarp uz sniegumu balstītu finansējumu un konkurences principos balstītu pētniecības finansēšanu, lai panāktu ilgtspējīgu un pārredzamu finansējuma dažādošanu;

79.  prasa pastiprināt dalībvalstu sadarbību izglītības modernizēšanā, mudina dalībvalstis sākt īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, kas piedāvā līdzekļus nevienlīdzības samazināšanai Eiropā ar izglītības, apmācības un mūžizglītības palīdzību;

80.  uzsver Eiropas pusgada nozīmi valsts reformu veicināšanā, proti, nosakot konkrētai valstij adresētus ieteikumus saistībā ar izglītību;

81.  cer, ka Digitālās izglītības rīcības plāns sniegs atbalstu dalībvalstīm un izglītības iestādēm to centienos mācību procesā, mācību darbā un vērtēšanā vairāk un efektīvāk izmantot attiecīgajam vecumposmam un attīstībai piemērotas un kvalitātes nodrošināšanas standartiem atbilstošas modernās tehnoloģijas; uzskata, ka ikvienā digitālās izglītības plānā būtu jāparedz un regulāri jāizvērtē saikne starp digitālajiem izglītības līdzekļiem un mācību rezultātos balstītām kvalifikāciju sistēmām;

82.  iesaka dalībvalstīm un izglītības iestādēm veicināt uz izglītības guvēju vērstas un individualizētas mācību metodes, tostarp konkrētām vajadzībām pielāgotus kursus, kuri balstīti izglītības guvēja akadēmiskajā un profesionālajā pieredzē un apvieno abas šīs pieredzes, kā arī inovatīvas metodes un mijiedarbību starp skolotājiem un skolēniem, lai atbalstītu nepārtrauktu izglītošanos un iecerēto mācību rezultātu sasniegšanu, skolēniem pašiem aktīvi iesaistoties savā mācību procesā;

83.  aicina dalībvalstis ieviest holistisku pieeju izglītībai un nodrošināt izglītības guvējiem specifiskas, elastīgas mācīšanās iespējas, kas var sniegt viņiem nepieciešamās pamatprasmes, lai sekmīgi iekļautos darba tirgū;

84.  aicina visu līmeņu izglītības programmās pastiprināti iekļaut izzinošu, aktīvu, uz projektiem un problēmu risināšanu balstītu mācīšanos, tiecoties veicināt sadarbību un darbošanos komandā; iesaka vērst izglītības sistēmu darbību uz caurviju prasmju, vispārējo prasmju, kā arī dzīvē nepieciešamu prasmju nostiprināšanu;

85.  atgādina, ka tiesības uz izglītību ir jāgarantē ikvienam cilvēkam ar invaliditāti, no bērnudārza līdz universitātei, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu pedagoģisko un tehnisko aprīkojumu, novērtēšanas pasākumus un kvalificētus speciālistus, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti patiešām var izmantot šīs tiesības;

86.  atbalsta un mudina īstenot pasākumus medijpratības un kritiskās domāšanas attīstīšanai izglītības un apmācības vidē; atgādina par šajā jomā spēkā esošo apņemšanos, kas izklāstīta Padomes 2016. gada 30. maija secinājumos; šajā sakarībā aicina Komisiju koordinēt politiskās norises ES līmenī medijpratības jomā, lai izplatītu aktualizētas zināšanas un paraugpraksi šajā jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt konkrētus pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu medijpratības un digitālo līdzekļu lietotprasmes projektus, kāds ir, piemēram, izmēģinājuma projekts „Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme visiem”, un izstrādāt visaptverošu medijpratības un digitālo līdzekļu lietotprasmes politiku, īpaši pievēršoties skolu izglītībai;

87.  mudina dalībvalstis nodrošināt iespējas attīstīt pamatkompetences, lai saglabātu un apgūtu prasmes, īpašu uzmanību pievēršot pamatprasmēm, STEAM priekšmetiem, valodu zināšanām, uzņēmējdarbības prasmēm, digitālajām kompetencēm, radošumam, kritiskajai domāšanai un darbam komandā; mudina Komisiju un dalībvalstis sekmēt ES pamatprasmju sistēmas izmantošanu visās izglītības situācijās un radīt iespēju piemērot to formālajā, neformālajā un ikdienējā izglītībā, tādējādi maksimāli izmantojot tās kā izšķirīgi nozīmīga mūžizglītības instrumenta potenciālu;

88.  mudina dalībvalstis vairot sabiedrības informētību par mūžizglītību un integrēt dzimumperspektīvu attiecīgo politikas virzienu un programmu izstrādē, īpašu uzmanību veltot sievietēm ar zemāku izglītības līmeni gan pilsētās, gan lauku teritorijās, lai piedāvātu viņām kvalifikācijas celšanas iespējas;

89.  atbalsta ES kritērija paaugstināšanu attiecībā uz iesaistīšanos mūžizglītībā; šajā sakarībā aicina Komisiju ierosināt paraugprakses ieteikumus, lai sasniegtu šo vērienīgo mērķi; mudina likt lielāku uzsvaru uz mūžizglītību visos izglītības līmeņos; šajā sakarībā uzsver augstākās izglītības iestāžu lomu mūžizglītības stratēģijas īstenošanā, strādājošu cilvēku izglītošanā, kompetenču attīstīšanā un mācīšanās kultūras veidošanā dažāda vecuma cilvēkiem, kas nākuši no dažādām vidēm;

90.  mudina Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm tādu apmācības un izglītības programmu izstrādē, popularizēšanā un nostiprināšanā, kuras veicina pieaugušo izglītību un aktīvu iekļaušanos izglītības sistēmā; atgādina, ka pieaugušo izglītībai būtu jāpiedāvā dažādi mācīšanās virzieni un elastīgas mācīšanās iespējas, tostarp atbalsts cilvēkiem visās mūžizglītības gaitās un otrās iespējas programmas cilvēkiem, kuri nekad nav gājuši skolā, mācības pārtraukuši priekšlaicīgi un nav pabeiguši skolu; aicina Komisiju īstenot ES jaunajā Prasmju programmā paredzētās saistības, piemēram, Prasmju garantiju, un rīkoties, lai uzlabotu mazprasmīgu pieaugušo nodarbinātības iespējas Eiropas Savienībā;

91.  aicina dalībvalstis izstrādāt starppaaudžu projektus, lai veicinātu izpratni par problēmām, ar ko saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī dotu viņiem iespēju dalīties ar savām prasmēm, zināšanām un pieredzi;

92.  mudina attīstīt sinerģiju un sadarbību starp formālo, neformālo un ikdienējo izglītību; atzinīgi vērtē progresu, kas pēdējos gados panākts, īstenojot Padomes ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu līdz 2018. gadam; tomēr aicina dalībvalstis arī pēc 2018. gada turpināt centienus vēl vairāk pilnveidot šo ieteikumu īstenošanu un izveidot attiecīgu tiesisko regulējumu un izstrādāt vispusīgas validēšanas stratēģijas, lai validēšana kļūtu iespējama; uzsver, ka ikdienējās un neformālās izglītības, tostarp bezmaksas tiešsaistes kursos gūtas izglītības, atzīšana ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu izglītības pieejamību cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgākos apstākļos;

93.  uzsver vecāku būtisko lomu izglītības trijstūri, atbalstot bērnu mācīšanos; uzsver ieguvumus, ko nodrošina vecāku iesaistīšanās bērnu izglītībā, proti, tas nāk par labu skolēnu sekmēm, skolēnu labklājībai un skolas attīstībai;

94.  aicina Komisiju atbalstīt pārrobežu iniciatīvas saistībā ar atvērtām mācībām tiešsaistē;

95.  uzsver, ka izglītības kvalitāte būtu jānovērtē, ņemot vērā ne tikai izglītības guvēja iegūto zināšanu un kompetenču pakāpi, bet arī viņa spēju īstenot un izvērst mūžizglītību un radošās ieceres;

96.  atbalsta Komisijas ieceri izveidot rezultātu pārskatu, lai tādējādi atbalstītu pamatprasmju attīstīšanu, kā arī kompetencēs balstītu izglītību, mācīšanos un apmācību;

97.  aicina dalībvalstis apkarot dzimumu stereotipus izglītībā, lai nodrošinātu, ka sievietēm no iecerētās profesionālās dzīves viedokļa būtu vienlīdzīgas iespējas un izvēles brīvība; šajā sakarībā pauž bažas, ka dažu dalībvalstu mācību materiālos joprojām ir konstatējami dzimumu stereotipi un skolotāji atšķirīgi prezumē, kā jāuzvedas meitenēm un zēniem; norāda uz nepieciešamību gan skolotāju sākotnējā sagatavošanā, gan kvalifikācijas celšanā, gan mācīšanas praksē integrēt dzimumu līdztiesības principu, lai likvidētu jebkādus šķēršļus, kas skolēniem liedz neatkarīgi no dzimuma pilnībā īstenot savu potenciālu; aicina dalībvalstis, nodrošinot dzimumu līdztiesību reģionālo izglītības sistēmu mācību programmās un plānos, īpašu uzmanību pievērst tālākajiem reģioniem, jo tajos tiek reģistrēts augsts pret sievietēm vērstas vardarbības līmenis; uzsver, ka visu līmeņu izglītības sistēmās ir jāiekļauj dzimumperspektīva un jāņem vērā diskriminēto cilvēku vajadzības;

98.  mudina dalībvalstis sekmēt vienlīdzības un nediskriminācijas principus izglītības iestādēs gan formālajā, gan ikdienējā izglītībā;

99.  iesaka Komisijai un/vai dalībvalstīm izveidot un popularizēt Eiropas/valsts līmeņa balvu, kuru galvenokārt piešķirtu par sasniegumiem dzimumu līdztiesības nodrošināšanā izglītības iestādēs nolūkā atbalstīt paraugpraksi;

100.  uzsver, ka izglītība ir ļoti svarīgs līdzeklis sociālās iekļautības sekmēšanai un prasmju un kvalifikāciju līmeņa uzlabošanai migrantu un bēgļu vidū un tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem; šajā sakarībā mudina apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz to, kā panākt integrāciju ar izglītības un kopīgu vērtību palīdzību un uzlabojot un sekmējot diplomu un kvalifikāciju atzīšanu, nodrošinot stipendijas un izveidojot partnerības ar universitātēm izcelsmes valstīs, kā arī balstoties uz vērtīgo pieredzi, kas gūta saistībā ar t. s. izglītības koridoriem;

101.   uzsver, ka jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu visu līmeņu izglītības un apmācības pieejamību autohtono minoritāšu skolēniem un atbalstītu izglītības iestādes, kuras piedāvā pakalpojumus autohtono etnisko vai lingvistisko minoritāšu dzimtajā valodā; aicina Komisiju vairāk popularizēt programmas, kas vērstas uz pieredzes un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz izglītību Eiropas reģionālajās un mazākumtautību valodās; mudina dalībvalstis veicināt mācību piedāvājuma attīstīšanu skolēnu un studentu dzimtajā valodā;

102.  mudina dalībvalstis paaugstināt valodu kompetences līmeni, izmantojot labu praksi, piemēram, oficiāli sertificējot līdz noteiktam vecumam apgūtas svešvalodas prasmi;

103.  aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot inovatīvu un elastīgu dotāciju sistēmu talantu un māksliniecisko un sportisko spēju izkopšanai izglītības un apmācības jomā; atbalsta dalībvalstis, kuras cenšas ieviest stipendiju programmas audzēkņiem, kuriem ir izteiktas spējas izglītības, sporta un mākslinieciskajā jomā;

104.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Jaunā Prasmju programma Eiropai”(18), kurā ierosināti risinājumi prasmju neatbilstības un prasmju deficīta jautājumam un līdzekļi, kā rast pareizo sistēmu prasmju atzīšanai; šajā kontekstā mudina dalībvalstis izveidot kvalitatīvas duālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmas (ārkārtīgi vērtīgas, raugoties no vispusīgas personiskās izaugsmes un mūžizglītībai nepieciešamo prasmju attīstīšanas viedokļa), koordinējot to ar vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem un ievērojot atbilstību katras izglītības sistēmas īpašajām iezīmēm; norāda uz hibrīdas profesionālās izglītības un apmācības sistēmas, ko vienādā mērā veido izglītības iestādē un darbavietā īstenota mācīšanās, priekšrocībām un arvien lielāko pievilcīgumu;

105.  iesaka nostiprināt izglītības konsultācijas kā būtisku instrumentu, kas elastīgi aptver dažādas izglītības sistēmas, vienlaikus bagātinot un aktualizējot zināšanas un prasmes;

106.  atbalsta un rosina izglītības un karjeras konsultācijas, jo tas ir būtisks izglītības uzdevums jaunās paaudzes individuālās un sociālās attīstības labad;

107.  uzskata, ka uzņēmējdarbība ir izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājspēks un arī līdzeklis, kas ļauj padarīt ekonomiku konkurētspējīgāku un inovatīvāku, un tas savukārt palīdz nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm;

108.  uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība ir augoša nozare, kas var stimulēt ekonomiku un vienlaikus mazināt trūkumu, sociālo atstumtību un citas sabiedrības problēmas; tādēļ uzskata — lai panāktu sociālāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, izglītībai uzņēmējdarbības jomā būtu jāietver sociālā dimensija un ka ar tās palīdzību būtu jārisina tādi jautājumi kā taisnīga tirdzniecība, sociālie uzņēmumi, uzņēmumu sociālā atbildība un alternatīvi uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, kooperatīvi;

109.  aicina dalībvalstis izglītībā galvenokārt pievērsties uzņēmējdarbības un finanšu izglītībai, brīvprātīgajam darbam un svešvalodu prasmei un piešķirt šīm prasmēm prioritāru nozīmi profesionālās izglītības un apmācības programmās;

110.  aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt konkrētās darba iespējas, kas saistītas ar profesionālo izglītību un apmācību, un izcelt to nozīmīgumu darba tirgū;

111.  aicina dalībvalstis attīstīt profesionālās ievirzes konsultācijas, kas veicinātu skolēnu un studentu spēju un interešu apzināšanu un nostiprinātu personalizētu mācīšanas procesu;

112.  uzsver, ka izglītības jomā īpašā situācijā atrodas bērni un jaunieši, kuru vecāki profesionālos nolūkos ceļo pa Eiropu, un aicina Komisiju veikt pētījumu, lai vērstu uzmanību uz šo bērnu un jauniešu īpašo situāciju, proti, sarežģījumiem, ar ko viņi saskaras pirmsskolas un skolas izglītības kontekstā;

113.  iesaka Komisijai, rīkojoties saskaņā ar LESD 349. pantu, sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm, kurām ir tālākie reģioni, lai uzlabotu to izglītības sistēmas visos līmeņos;

114.  mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes regulāri novērtēt un uzraudzīt izglītības politikas, stratēģiju un programmu būtiskumu, ņemot vērā arī atsauksmes no skolotājiem un izglītības guvējiem, lai nodrošinātu, ka izglītības sistēmas arī turpmāk atbilst mainīgajām vajadzībām un attiecīgās valsts sociālekonomiskās situācijas attīstībai; iesaka uzlabot saikni starp izglītības politiku un citām politikas jomām, lai veicinātu un izvērtētu izglītības reformu efektivitāti un sniegumu;

115.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt uz jauniešu nodarbinātību vērsto ES programmu rezultātus un novērtēt to ietekmi; uzsver, ka liela nozīme ir efektīvām un ilgtspējīgām investīcijām;

116.  atzinīgi vērtē Komisijas veikumu izglītības sistēmu modernizēšanas jomā un šajā sakarībā aicina dalībvalstis vairāk iesaistīties un apņemties īstenot ierosinātos uzlabojumus;

117.  mudina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju atbalstīt izglītības iestādes modernizācijas reformu procesā, piesaistot specializētus kontaktpunktus valsts un/vai reģionālā līmenī, lai tie sniegtu attiecīgu informāciju, norādes un palīdzību;

118.  atkārtoti uzsver nepieciešamību radīt izglītības vidi, kurā tiktu ievērotas visu audzēkņu tiesības un ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti, lai viņi varētu apgūt un aizsargāt cilvēktiesības, tostarp sieviešu un bērnu tiesības, pamatvērtības un iedzīvotāju pilsonisko dalību, tiesības un atbildību, demokrātiju un tiesiskumu, iegūt pārliecību par savu identitāti un pārliecību, ka viņu viedoklis ir sadzirdēts, un sajūtu, ka viņi tiek novērtēti savās kopienās;

Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

119.   aicina dalībvalstis nodrošināt bezmaksas un taisnīgu piekļuvi augstas kvalitātes agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un mudina tās veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu materiālo un finansiālo nosacījumu izpildi, lai tādējādi ikvienam bērnam būtu nediskriminējoši pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, un paredzēt bērnu vajadzībām vairāk vietu mazbērnu novietnēs un bērnudārzos;

120.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot kopēju Eiropas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmu, pamatojoties uz kvalitātes sistēmā ierosinātajiem principiem; atbalsta Eiropas kritērija noteikšanu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes novērtēšanai, kurš tiktu izstrādāts sadarbībā ar skolotājiem un nozares speciālistiem saskaņā ar valsts vai reģionālajiem kvalitātes rādītājiem;

121.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādara vairāk, lai mudinātu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu pārvaldības struktūras izpētīt iespēju īstenot Eiropas mēroga projektus; norāda, ka profesionāļi tādējādi varētu sekot līdzi didaktiskām inovācijām un padarīt pirmsskolas izglītību nozīmīgāku;

122.  uzskata, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes nevajadzētu izslēgt no Eiropas izglītības telpas; uzskata, ka arī šīm iestādēm tieši tāpat vajadzētu veicināt zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm, īpaši nolūkā apmainīties ar informāciju, īstenojot inovatīvus projektus;

123.   iesaka palielināt sadarbību starp agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbiniekiem un pirmsskolas izglītības pedagogiem, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un saikni starp dažādiem izglītības līmeņiem, sagatavotu pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņus skolas gaitu uzsākšanai sākumskolā un koncentrētos uz bērnu attīstību; uzsver, cik svarīgas ir attiecības starp agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu īstenotājiem un bērnu vecākiem un aizbildņiem, starp skolu darbiniekiem un bērniem un starp pašiem bērniem;

124.  mudina dalībvalstis palielināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes finansējumu, kā arī ekonomisko atbalstu un iniciatīvas (piemēram, nodokļu atlaides, subsīdijas vai atbrīvošana no maksām) vecākiem un aizbildņiem, īpaši tiem, kuri nāk no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, lai dotu viņiem iespēju un mudinātu viņus izmantot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus;

125.  aicina dalībvalstis turpināt investēt darbiniekos, lai piesaistītu attiecīgajai profesionālajai karjerai vairāk cilvēku un tādējādi nodrošinātu augsti kvalificētu darbinieku pieejamību agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā;

126.  aicina dalībvalstis reformēt un uzlabot savas sistēmas, tiecoties sasniegt Barselonas mērķi, kas paredz, ka vismaz 33 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem būtu jāpiedalās agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes programmās;

Skolu izglītība

127.   iesaka īstenot t. s. visas skolas pieeju (whole school approach), lai palielinātu sociālo iekļautību, izglītības pieejamību, demokrātisku pārvaldību, kvalitāti un izglītības daudzveidību, kā arī pievērstos priekšlaicīgas mācību pamešanas un NEET situācijā esošu jauniešu problēmai, vienlaikus cenšoties panākt, lai visu pasākumu centrā būtu mācību rezultāti, skolēnu vajadzības, labklājība un iesaistīšanās skolas dzīvē; iestājas par demokrātisku skolēnu pārstāvības struktūru veicināšanu un atbalstīšanu;

128.  uzsver, ka NEET situācijā esošo jauniešu (kuri nedz mācās, nedz strādā, nedz apgūst arodu) lielo skaitu — gandrīz 6,3 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem — būtu iespējams samazināt, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un padarot skolas praktiskākas un saistītas ar vietējo vidi, kā arī veidojot saikni ar vietējiem uzņēmumiem, vietējām pašvaldībām, sociālajām iestādēm un NVO; uzskata, ka pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši pēcāk nokļūst NEET situācijā, varētu cīnīties, risinot nabadzības un sociālās atstumtības problēmu; uzskata, ka svarīgi ir arī atbalstīt audzēkņu centienus atrast pašiem savas mācīšanās metodes, tostarp arī mācību kursu apguvi tiešsaistē un jaukta tipa mācīšanos; atzinīgi vērtē aktuālu un saistošu mācību programmu un spēcīgu, labi izstrādātu konsultēšanas sistēmu īstenošanu, kuru ietvaros visiem audzēkņiem tiek piedāvātas augstas kvalitātes konsultācijas un orientācijas pakalpojumi;

129.  uzsver, ka ir nepieciešams nostiprināt iespējas un struktūras skolu iekšējai un ārējai sadarbībai, tostarp starpdisciplināro sadarbību, skolotāju darbu komandā, skolu klasterus un mijiedarbību ar dalībniekiem, kas iesaistīti mācību virzienu izstrādē un īstenošanā, tostarp ar vecākiem; norāda uz starptautisko apmaiņu un skolu partnerību nozīmi, kuras tiek īstenotas, izmantojot tādas programmas kā „Erasmus+” un „e-Twinning”;

130.  uzsver, ka skolu izglītība arī būtu jāpadara elastīgāka, lai uzlabotu reakciju uz faktiskajiem skolēnu dzīves apstākļiem studentiem, piemēram, plašāk izmantojot tiešsaistes pakalpojumus, lai būtu iespējams uzlabot, piemēram, jaukta tipa mācīšanās iespējas;

131.   uzskata — jo agrāk cilvēki apgūs STEAM prasmes, jo lielākas būs viņu izredzes nākotnē gūt panākumus izglītībā un profesionālajā dzīvē; tādēļ mudina skolās īstenot vairāk STEAM iniciatīvu un vienlaikus veicināt arī sociālo un humanitāro priekšmetu apguvi, cita starpā veidojot ciešāku un diferencētāku sadarbību ar augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm;

132.  mudina Komisiju atbalstīt Eiropas jauniešu valodu prasmju pilnveidošanu formālās un neformālās izglītības situācijās, attīstot inovatīvu daudzvalodu pedagoģiju, apmainoties ar daudzvalodu pedagoģisko paraugpraksi un uzlabojot skolotāju valodu prasmes;

133.   mudina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt pašreizējās iniciatīvas un izstrādāt un īstenot visaptverošu iekļaujošas izglītības politiku un stratēģijas konkrētu vajadzību apmierināšanai, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu tiesību veicināšanai, iekļaujošākas mācību vides veidošanai un atvērtības un iesaistīšanās veicināšanai; aicina Komisiju kopā ar Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūru izstrādāt inovatīvas metodes un mācību līdzekļus iekļautības veicināšanai un skolēnu individuālo vajadzību apmierināšanai;

134.  iesaka dalībvalstīm iekļaut vidusskolu mācību programmās mācīšanos par Eiropas Savienību, lai iepazīstinātu skolēnus ar Savienības darbību, vēsturi un Eiropas pilsonības vērtībām;

135.  uzsver, ka skolu mācību programmās un izglītības materiālos ir svarīgi iekļaut un popularizēt zināšanas par sieviešu emancipācijas vēsturi, īpaši zināšanas par sieviešu vēlēšanu tiesībām, tostarp atzīmējot simboliskas gadadienas (piemēram, 2018. gadā aprit 100 gadi, kopš sievietes Polijā un Vācijā ieguva balsošanas tiesības), lai uzlabotu informētību šajā jautājumā un veicinātu sieviešu tiesības izglītības kontekstā;

136.  uzsver, cik svarīga ir veselības mācība un izglītošana attiecību jautājumos, kuras ietvaros jāparedz bērnu un jauniešu izglītošana par attiecībām, kas balstītas uz vienlīdzību, piekrišanu, cieņu un savstarpīgumu, kā arī izglītošana par sieviešu un meiteņu tiesībām, tostarp par reproduktīvo un seksuālo veselību un tiesībām, jo tas ir līdzeklis, lai cīnītos pret stereotipiem, novērstu uz dzimumu balstītu vardarbību un sekmētu labklājību;

137.  mudina skolās piedāvāt skolēniem, skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem Sarkanā Krusta apmācību, lai iemācītu būtiskas pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas un to, kā rīkoties ārkārtas situācijās;

138.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vidusskolēnu apmaiņas izmēģinājuma programmu, kurā piedaloties, skolēni vismaz pusi no mācību gada pavadītu citā dalībvalstī;

139.  aicina dalībvalstis līdz nepieciešamajam minimumam ierobežot standartizētu testu izmantošanu iegūto zināšanu un prasmju novērtēšanai;

140.  mudina dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt pasākumus, kas ļautu atzīt tādus ārvalstīs pavadītus studiju periodus, kuru noslēgumā netiek saņemts diploms vai iegūta kvalifikācija; aicina Komisiju šajā sakarībā ierosināt pamatnostādnes ārvalstīs pavadīto studiju periodu atzīšanai, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošo paraugpraksi, izglītības sistēmu savstarpējo novērtēšanu un pamatkompetencēs balstītu pieeju, kā arī valstu izglītības sistēmu un kultūru specifiskās iezīmes;

141.   aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes cīnīties pret iebiedēšanu, kiberiebiedēšanu, aizskarošu izturēšanos, atkarībām un vardarbību, skolās sadarbībā ar tiešajiem labuma guvējiem un visām ieinteresētajām personām (it īpaši skolotājiem, vecāku apvienībām un specializētām NVO) izstrādājot skolu profilakses programmas un izpratnes veicināšanas kampaņas, paredzot iekļautības veicināšanu;

142.  iesaka dalībvalstīm, dalībvalstu izglītības iestādēm un Komisijai aktīvāk popularizēt skolēnu vidū nodarbošanos ar sportu;

Augstākā izglītība

143.  aicina veidot Eiropas izglītības telpu, pamatojoties uz jau pastāvošo sistēmu potenciālu, piemēram, Eiropas pētniecības telpu, Inovācijas savienību un Eiropas augstākās izglītības telpu, lai tās varētu stiprināt un papildināt cita citu;

144.  mudina dalībvalstis investēt augstākajā izglītībā vismaz 2 % no valsts IKP un ievērot ES kritēriju līdz 2020. gadam panākt, lai pētniecībā un izstrādē (R&D) tiktu investēti 3 % no ES IKP;

145.   ierosina dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm, izmantojot valsts un reģionālos resursus un piešķirot Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus, dot priekšroku izglītības programmām, kā arī sadarbības veicināšanai starp augstākās izglītības vidi, darba vidi, rūpniecības un pētniecības aprindām un sabiedrību kopumā;

146.  aicina dalībvalstis veicināt iekļaujošāku un pieejamāku mobilitāti studentiem, praktikantiem, mācekļiem pasniedzējiem, pētniekiem un administratīvajam personālam, jo mobilitāte gan veicina personīgo un profesionālo attīstību, gan uzlabo mācīšanās, mācīšanas, pētniecības un administrēšanas kvalitāti; uzstājīgi atbalsta visiem paredzētas mobilitātes veicināšanu, šajā nolūkā cita starpā nodrošinot raitu kredītpunktu un ārvalstīs iegūtu akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, pienācīgu finansējumu un personisku atbalstu, sociālo tiesību garantijas un attiecīgā gadījumā — izglītības mobilitātes iekļaušanu izglītības programmās kā šo programmu elementu; šajā sakarībā pieņem zināšanai Komisijas jaunās iniciatīvas, tostarp eCard, kas paredzētas studentu pārrobežu mobilitātes veicināšanai;

147.  uzskata, ka finansējums pasniedzēju un pētnieku mobilitātei būtu jāpalielina, līdzās izdevumu atlīdzināšanai nodrošinot mācību/pētniecības stipendijas, pagarinot uzturēšanās ilgumu ārzemēs, vienkāršojot atļauju piešķiršanas procedūras, kā arī veicinot mācībspēku/pētnieku savstarpējas konsultējošas palīdzības veidus;

148.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pastiprināt mobilitāti pieaugušo izglītībā, kā tas jau notiek programmā „Erasmus+”;

149.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt kvalifikāciju un akadēmisko grādu savstarpēju atzīšanu un saderīgumu pārrobežu mērogā, lai nostiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Eiropas Savienības līmenī un visās valstīs, kas pievienojušās Eiropas augstākās izglītības telpai;

150.   uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt vispusīgas stratēģijas un piemērotus instrumentus jaunu mācīšanas un mācīšanās veidu kvalitātes noteikšanai, piemēram, attiecībā uz e-mācībām, masveida atvērtajiem tiešsaistes kursiem (MOOC) un atvērtās piekļuves resursiem; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA) un citu nozīmīgu Eiropas tīklu ieguldījumu kvalitātes nodrošināšanas ieviešanā;

151.  aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt atjaunināto ES augstākās izglītības programmu augstākās izglītības iestāžu, reģionālo un vietējo pašvaldību un darba devēju vidū, lai risinātu augstākās izglītības iestāžu un studentu vajadzības un grūtības, veidotu sadarbību ar vietējiem un reģionāliem dalībniekiem, iesaistītu vietējās kopienas, veicinātu vietējo un reģionālo attīstību un inovāciju, veidotu iekļaujošas un savstarpēji saistītas augstākās izglītības sistēmas, stiprinātu sadarbību ar darba devējiem un apmierinātu prasmju vajadzības reģionos; turklāt mudina augstākās izglītības iestādes vairāk iesaistīties vietējā un reģionālajā attīstībā, cita starpā piedaloties kopienu sadarbības projektos;

152.   prasa pildīt jaunajā Prasmju programmā iekļautās apņemšanās, tostarp atbalstīt dalībvalstu centienus sniegt vairāk informācijas par augstskolu absolventu panākumiem darba tirgū; šajā sakarībā atzinīgi vērtē priekšlikumu līdz 2020. gadam izveidot Eiropas absolventu gaitu apzināšanas sistēmu; uzskata, ka absolventu gaitu apzināšanai un precīzu un attiecīgu datu vākšanai — ne tikai valstu, bet arī ES līmenī — ir būtiska nozīme kvalitātes nodrošināšanā un kvalitatīvas izglītības izstrādāšanā;

153.  mudina Komisiju pastiprināt centienus mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā starp dalībvalstīm un reģioniem, ierosinot jaunas iniciatīvas Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros, un atbalstīt pētniecības un mācīšanas pasākumu apvienošanu Marijas Sklodovskas-Kirī programmas stipendiātiem, kuri gatavojas akadēmiskai karjerai;

154.  ierosina paredzēt ES STE(A)M koalīcijā plašu disciplīnu klāstu, lai sagatavotu skolēnus dzīvei un darbam dinamiski mainīgā realitātē;

155.  atbalsta Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECTS) kredītpunktu piešķiršanu studentiem par sabiedrības labā veiktu brīvprātīgo darbu, lai tādējādi veicinātu studentu profesionālo un personisko attīstību;

156.  uzsver, ka starptautiskās sadarbības programmas, kultūras diplomātija un politiski dialogi ar trešām valstīm augstākās izglītības jomā ne tikai rada brīvāku zināšanu apriti, bet arī palīdz uzlabot Eiropas augstākās izglītības kvalitāti un starptautiskās pozīcijas, vienlaikus veicinot pētniecību un inovāciju, sekmējot mobilitāti un starpkultūru dialogu un veicinot starptautisko attīstību saskaņā ar ES ārējās darbības mērķiem;

157.  uzskata, ka nākotnes prasībām atbilstošās izglītības sistēmās būtu jāiekļauj mācīšanās par ilgtspējību un miera veidošanu, un tām vajadzētu būt daļai no plašākām pārdomām par darbam nepieciešamajām prasmēm brīdī, kad Eiropas sabiedrībā aug digitalizācijas un robotizācijas līmenis, galveno uzmanību pievēršot ne tikai ekonomikas izaugsmei, bet arī izglītības guvēju personīgajai attīstībai, veselības uzlabošanai un labklājībai;

158.  aicina dalībvalstis veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm un darba pasauli, lai labāk sagatavotu studentus darba tirgum, kā arī veikt pasākumus, lai novērstu prasmju neatbilstību un prasmju deficītu; šajā sakarībā mudina iekļaut augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības programmās kvalitatīvas un būtiskas darba prakses, kas tiktu atzītas ar ECTS kredītpunktiem, un paredzēt sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm, darba tirgu, pētniecības sektoru un vietējiem un reģionālajiem ekonomikas dalībniekiem kvalitatīvas duālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmu, profesionālās orientācijas, māceklības un stažēšanās izstrādē un paredzēt arī reālajā dzīvē balstītu apmācību, kas būtu jāiekļauj profesionālās un augstākās izglītības programmās; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt ikvienam ES jaunietim tiesības saņemt darba piedāvājumu, kļūt par mācekli, saņemt papildu apmācību vai apvienot darbu un apmācību;

159.  uzskata — lai nodrošinātu kvalitatīvu mācekļa vietu vai prakses vietu piedāvājumu, būtiska nozīme ir līgumiem, kuros skaidri noteikti visu pušu pienākumi un atbildība un norādīts prakses vai māceklības ilgums, mācīšanās mērķi un uzdevumi, kas atbilst skaidri noteiktām apgūstamajām prasmēm, nodarbinātības statuss, adekvāta kompensācija/atalgojums, tostarp par virsstundu darbu, sociālā aizsardzība un nodrošinājuma sistēmas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un/vai piemērojamie koplīgumi;

160.  uzsver, ka mācekļiem un praktikantiem ir jāpiedāvā pienācīgs mācīšanās un apmācības saturs un pienācīgi darba apstākļi, lai nodrošinātu viņu izšķirīgo lomu pārejā no izglītības uz profesionālo dzīvi; norāda, ka stažēšanos un māceklību nekad nedrīkst izmantot, lai aizstātu pilnvērtīgas amata vietas, un pret stažieriem un mācekļiem nedrīkst attiekties kā pret lētu vai pat neatalgotu darbaspēku;

161.  ierosina augstskolām un mācību centriem piedāvāt profesionālās izglītības skolotāju sākotnējo sagatavošanu un tālākizglītību, piesaistot ekspertus, kas strādā specializētās jomās, uz kurām attiecas attiecīgie profesionālās izglītības kursi;

Skolotāji — mācību kvalitātes garants

162.   aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt skolotājus saistībā ar inovācijas un tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā, nostiprinot viņu digitālās prasmes, kā arī nodrošinot viņiem attiecīgos resursus un atbalstu, piemēram, palielinot prasmju atsvaidzināšanas piedāvājumu un attīstot tiešsaistes kopienas un atvērtos izglītības resursus un kursus;

163.  atbalsta Mācīšanas un mācīšanās akadēmijas izveidi, kas varētu būt papildu instruments, kuru skolotāji varētu izmantot, lai mācītos un apmainītos ar labāko praksi Eiropas līmenī, proti, tā būtu tiešsaistes apmaiņas, pieredzes apmaiņas un savstarpējas mācīšanās centrs, kā arī vieta, kur regulāri notiktu sanāksmes — darbsemināri, semināri un konferences, kas būtu veltītas skolotāju sadarbības veicināšanai, mācīšanas kvalitātes uzlabošanai un skolotāju profesionālās attīstības sekmēšanai; aicina Komisiju ierosināt projektu šādas akadēmijas izveidei, pamatojoties arī uz European Schoolnet Academy zinātību;

164.  atgādina par pedagoģiskās izglītības nozīmi augstākās izglītības iestāžu mācībspēku sagatavošanā, kā arī to, ka, pieņemot darbā pasniedzējus, pedagoģiskajām kompetencēm būtu jāpiešķir vismaz tikpat liela nozīme kā pētniecības kompetencēm; uzsver uz pētniecību balstītas izglītības un pedagoģisko pētījumu lomu uz studentiem orientētas pieejas stimulēšanā mācīšanās un mācīšanas procesā, aktīvas mācīšanās veicināšanā, prasmju attīstības pilnveidošanā un mācīšanas metožu uzlabošanā;

165.  aicina dalībvalstis ieviest stimulus jauniešu un kvalificētu mācībspēku piesaistīšanai un motivēšanai iesaistīties un strādāt izglītības sistēmā;

166.  uzsver, ka ir jāatzīst agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbinieku profesionālais statuss;

167.  prasa sniegt atbalstu skolotājiem, kuri pasniedz mācību priekšmetus vairākās valodās, jo tas ir svarīgs izglītības internacionalizācijas faktors;

168.  uzsver starpkultūru mācīšanās nozīmi skolotāju izglītībā nolūkā uzlabot skolotāju starpkultūru kompetences, lai veicinātu Eiropas kultūru un kopējas vērtības, kā arī Eiropas dimensiju mācību procesā; atzīmē, ka starpkultūru prasmes ir būtiskas darbam arvien daudzveidīgākā sabiedrībā, kā arī internacionalizācijas veicināšanai skolās;

169.  apzinās, ka ir nepieciešams radīt sinerģiju starp skolotāju zināšanām un skolēnu potenciālu tehnoloģiju jomā, lai gūtu maksimālus mācību rezultātus;

170.  iesaka iekļaut visos skolotāju sagatavošanas posmos mācību praksi, kuru vadītu īpaši apmācīti mentori;

171.  mudina skolotājus un skolu vadītājus veicināt inovācijas ieviešanu skolu vidē un sekmēt tās attīstību, un uzņemties vadošo lomu šajā jomā;

172.  mudina augstākās izglītības iestādes piešķirt prioritāru nozīmi augstākās izglītības mācībspēku un pētnieku pedagoģisko zināšanu pilnveidošanai un aktualizēšanai un to atbalstīt un atzinīgi novērtēt, tostarp attiecībā uz mūsdienu tehnoloģiju piedāvātajām izglītības iespējām, raugoties uz to kā veidu, kā vairot studentu panākumus un mācību procesa efektivitāti;

173.  atbalsta jaunu, inovatīvu un vērienīgu mācību metožu un izglītības standartu izstrādi, lai labāk apmierinātu studentu un augstākās izglītības iestāžu vajadzības, kā arī labāk reaģētu uz problēmjautājumiem strauji mainīgajā pasaulē;

174.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 183, 14.6.2014., 30. lpp.

(2)

OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(3)

OV C 172, 27.5.2015., 17. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0360.

(5)

OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.

(6)

OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.

(7)

OV C 346, 21.9.2016., 2. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0018.

(9)

OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

(10)

OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(11)

http://www.socialsummit17.se/wp-content/uploads/2017/11/Concluding-report-Gothenburg-summit.pdf

(12)

https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/educ/122123.pdf

(13)

OV C 104, 16.4.1984., 69. lpp.

(14)

OV C 135, 26.5.2010., 12. lpp.

(15)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0303.

(16)

http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Gender_statistics

(17)

 http://www.cedefop.europa.eu/lv/publications-and-resources/publications/3072, https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef1502en_0.pdf

(18)

Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojums „Jaunā Prasmju programma Eiropai: Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381).


PASKAIDROJUMS

„Ja mūsdienās skolēnus mācīsim tāpat, kā mācījām pagātnē, mēs viņiem laupīsim nākotni.”

John Devery

Pasaule, kurā dzīvojam, strauji mainās.

Tehnoloģiju attīstība un globalizācijas procesi rada jaunus izaicinājumus, kas cita starpā skar izglītības sistēmas.

Informācijas sabiedrībā izglītības sistēmu uzdevums ir ne vien nodot zināšanas un šo zināšanu izmantošanai nepieciešamās prasmes, bet arī iemācīt cilvēkiem radīt zināšanas, kas ir sabiedrības konkurētspējas un labklājības avots un izšķirīgi nozīmīgs saimnieciskais resurss.

Mūsdienās cilvēkkapitāla vērtību nosaka intelektuālais potenciāls, spēja pielāgoties vides pārmaiņām, labvēlīga attieksme pret inovāciju un gatavība riskēt. Strādājot ar izglītības sistēmu modernizācijas jautājumu, referente vadījās pēc trim būtiskiem no vērtību teorijas izrietošiem pieņēmumiem:

1.   Tradicionālo zināšanu ieguves vietu, proti, skolu, tagad papildina daudzi citi pieejamie informācijas avoti. Modernās tehnoloģijas ir padarījušas izglītību brīvāku, pavērušas iespējas īstenot daudzdimensionālus izglītojošus pasākumus un izveidojušas IZGLĪTĪBAS TELPU. Būtisks jautājums ir, kā nodrošināt, lai skolas būtu visinteresantākā šīs telpas daļa.

2.   Izglītības sistēmu loma ir veidot pilnvērtīgu CILVĒKU, kurš ir spējīgs pašrealizēties savā profesionālajā, sociālajā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē daudzveidīgā, globālā vidē.

3.   Cilvēces attīstībai ir svarīga ne tikai drošība, kuras dēļ valstis ir gatavas tērēt naudu un izstrādāt aizsardzības paktus. Priekšnoteikums sekmīgai attīstībai ir CIVILIZĀCIJAS PAKTS, kas balstīts iekļaujošās, kvalitatīvās un pienācīgi finansētās izglītības sistēmās.

Referente savu ziņojumu ir strukturējusi šādi.

Pirmkārt, ir uzsvērts, ka izglītībai ir izšķirīga nozīme gan no ekonomiskā potenciāla viedokļa, gan kā būtiskam attīstības faktoram informācijas sabiedrībā. Tad referente ir pētījusi mainīgo izglītības realitāti un apzinājusi problemātiku, ko šīs pārmaiņas rada noteiktos izglītības posmos. Kā nākamais ir skatīts jautājums par skolotājiem kā galvenajiem sekmīgas izglītības sistēmu modernizēšanas garantētājiem. Beigās referente ir sniegusi virkni ieteikumu attiecībā uz izglītības reformu procesa efektīvu izstrādi un ieviešanu.

Eiropas demogrāfiskās un sociālās problēmas, darba tirgus prasības, jaunās tehnoloģijas, personīgās vēlmes un izglītības vajadzības nosaka pārmaiņu virzību izglītībā. Ņemt šos faktorus vērā izglītības sistēmās ir svarīgi ne tikai tādēļ, lai piedāvātu augstas kvalitātes zināšanas, bet arī lai nodrošinātu atbilstošas kompetences, tostarp 21. gadsimta svarīgāko pamatkompetenci — spēju sekmīgi mācīties visa mūža garumā.

Pirmsskolas audzināšana un izglītība

Referente uzsver, ka pirmsskolas audzināšanai un izglītībai ir svarīga nozīme bērna vispārējā attīstībā, izglītībai labvēlīgas attieksmes veidošanā un mācīšanās prasmju attīstīšanā. Šajā sakarībā referente pievērš īpašu uzmanību tam, kā veicināt kvalitatīvas pirmsskolas audzināšanas un izglītības pieejamību visiem, un nepieciešamībai sniegt atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm — domājot gan par infrastruktūrām, gan finansiālo atbalstu. Izšķiroša nozīme ir arī cilvēku, kuri strādā ar bērniem, profesionālismam un kompetencei, kā arī viņu profesionālā statusa regulējumam. Referente arī aicina izstrādāt Eiropas satvaru pirmsskolas audzināšanai un izglītībai, kas garantētu vispusīgu bērna attīstību, kā arī uzraudzīt pirmsskolas audzināšanas un izglītības kvalitāti. Pirmsskolas audzināšanas un izglītības pēdējā posmā būtu jāietver sadarbība starp cilvēkiem, kuri strādā ar bērnu, un bērna turpmākajiem skolotājiem, lai, ņemot vērā bērna spējas un vēlmes, varētu izstrādāt personalizētu izglītības procesu, kas ļautu veicināt visaptverošu bērna personības attīstību. Pēc referentes domām, mācību procesa individualizācija apvienojumā ar skaidri definētiem mācīšanās rezultātiem un motivējošu mācību vidi ir modernizētas skolu sistēmas galvenais mērķis un uzdevums.

Skolas

Skolas, kurās skolotājiem vienīgajiem ir zināšanas, ko skolēniem ir pienākums apgūt, pieder pagātnei. Referente uzskata, ka mūsdienu skolām ir jābūt kritiskās un radošās domāšanas centriem. Tas nozīmē, ka mācību procesā ir nepieciešama paradigmas maiņa. Mācību vielas iekalšanas vietā jāstājas domāšanas, izpratnes un diskusiju procesam. Tam ir nepieciešamas augstas kvalitātes mācību programmas, un īpaša uzmanība jāpievērš pamatprasmju apguvei. Globalizētā pasaulē ir vajadzīgas arī valodu prasmes.

Modernās tehnoloģijas un no tām izrietošās iespējas var atvieglot skolotāju un skolēnu mijiedarbību, mazināt izglītībā deficītus, ko rada skolēnu vides apstākļi, un padarīt mācību procesu efektīvu un saistošu.

Līdzās izglītojošajai funkcijai skolām būtu jāpilda arī daudzveidīga sociālā funkcija, veicinot iekļautību, vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību, prasmi darboties komandā, īstenot projektus un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Skolām arī jābūt vietai, kur skolēni un skolotāji jūtas droši. Šā iemesla dēļ referente aicina izstrādāt stratēģijas vienaudžu vardarbības, elektroniskās iebiedēšanas, diskriminācijas un visu veidu vajāšanas apkarošanai.

Tas nav iespējams bez kompetentas pārvaldības, atbalsta sniegšanas skolotājiem un skolu vadībai un uz visu skolu vērstas pieejas, proti, ka skola kā vienots veselums sadarbojas ar ārējām ieinteresētajām personām un vietējo kopienu, lai nodrošinātu skolas kvalitāti un visu tās funkciju efektivitāti.

Nodrošinot, ka skolas ir dziļi iesakņojušās savā vietējā vidē, var panākt decentralizāciju un lielāku autonomiju. Tas ir lietderīgi, ja skolas spēj efektīvi plānot un vadīt savu attīstību un ir atbildīgas par savu darbu vecāku, vietējo kopienu un izglītības pārvaldes iestāžu priekšā.

Augstākā izglītība

Augstākajai izglītībai ir izšķirīga nozīme Eiropas ekonomikas konkurētspējas un potenciāla izvēršanā. Izglītības līmenis, sociālā uzņēmējdarbība un labvēlīga attieksme pret inovāciju ir faktori, kas garantēs Eiropas projekta izdošanos.

Šajā kontekstā referente uzsver nepieciešamību stiprināt t. s. zināšanu trīsstūri un uzlabot saikni starp pētniecību un izglītību. Referente uzsver arī to, ka augstākās izglītības sistēmām ir jābūt daudz elastīgākām un atvērtākām, jāatvieglo pāreja uz dažādiem izglītības līmeņiem, paredzot neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, un jāizmanto dažādi mācību programmu īstenošanas veidi, tostarp arī jaunās tehnoloģijas, tādējādi paverot iespējas koncentrēt uzmanību uz izglītības guvējiem un īstenot starpdisciplināras programmas.

Lai attīstītu caurviju prasmes, kā arī sociālās un pilsoniskās kompetences, ir svarīgi iekļaut stažēšanos, par ko tiktu piešķirti ECTS kredītpunkti augstākās izglītības programmās, un duālo izglītību, kā arī ņemt vērā vietējās problēmas un vajadzības, integrējot tās studiju programmās un pētniecības projektos un tādējādi stiprinot lietpratīgas specializācijas attīstību.

Referente uzskata, ka paraugprakses apmaiņai un visaptverošai sadarbībai, palielinot studentu un personāla mobilitāti, diplomu atzīšanas procesa uzlabošanai un studiju un pētniecības programmu starptautiskajai dimensijai ir jābūt svarīgiem Eiropas augstākās izglītības iestāžu aspektiem.

Skolotāji — mācību kvalitātes garants

Skolotāji, viņu prasmes un entuziasms ir ļoti nozīmīgs elements jebkāda veida pārmaiņās, kas tiek īstenotas izglītības sistēmās. Referente uzsver, ka darbā ir jāpieņem ārkārtīgi motivēti kandidāti ar tieksmi uz mācīšanu. Pēc referentes domām, skolotāju izglītībā ir jāmaina gan studiju programmas, gan mācīšanas metodes. Labas akadēmiskās zināšanas ir priekšnoteikums skolotāja darbam, taču būtiska nozīme ir arī spējai strādāt ar bērniem un jauniešiem.

Šajā kontekstā referente uzsver, ka milzīga nozīme ir tam, lai pedagoģijas studiju programmās tiktu iekļauts apjomīgs prakses modulis, kā arī tam, lai skolotāji augstā līmenī apgūtu digitālās kompetences, kas ļautu panākt vēlamo sinerģiju starp skolotāju zināšanām un kompetencēm un skolēnu prasmēm.

Referente arī uzsver nepieciešamību celt skolotāja profesijas statusu, uzlabot darba apstākļus, karjeras izredzes un atalgojumu, nepieciešamību ieguldīt skolotāju pastāvīgā profesionālajā pilnveidē un palielināt skolotāju līdzdalību starptautiskās apmaiņas programmās.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, referente atbalsta Komisijas ieceri izveidot Eiropas izglītības telpu. Referente tomēr uzsver, ka tai jābūt saskaņā ar līdzšinējiem Eiropas Augstākās izglītības telpas un Eiropas Pētniecības un jauninājumu telpas sasniegumiem. Eiropas izglītības telpai būtu vajadzīgs arī spēcīgs politiskais atbalsts no dalībvalstīm, kuru kopīgi centieni dos jaunu impulsu izglītības attīstībai, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes, izglītības brīvības un institucionālās autonomijas principus.

Referente turklāt mudina dalībvalstis un reģionālās varas iestādes vairāk investēt izglītībā, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, un atbalstīt skolotājus un vadītājus gan moderno tehnoloģiju ziņā, gan izstrādājot uz izglītības guvējiem vērstas mācību metodes un vienlaikus nodrošinot augstas kvalitātes izglītību, kas mērojama ar nodoto zināšanu un prasmju bagātīgumu, kā arī radošumu un spējām izglītoties visa mūža garumā.

Izstrādājot šo ziņojumu, referente sazinājās ar daudzām ieinteresētajām personām, kas pārstāvēja ES iestādes, dažādus izglītības līmeņus un ar izglītību saistītas organizācijas. Referente arī rīkoja semināru par izglītības modernizāciju, kurā cita starpā piedalījās komisārs Tibor Navracsics, Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja Petra Kammerevert, Eiropas Parlamenta deputāti un Komisijas pārstāvji, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas pārstāvji, kā arī akadēmisko aprindu un daudzu organizāciju un apvienību pārstāvji(1).

(1)

Semināra dalībnieki: Dr. Jan Peeters, Agrīnā vecumposma inovācijas centrs; Larissa Nenning, Eiropas Skolēnu apvienību organizācijas centrs; Dr. Thomas Ekman Jørgensen, Eiropas Universitāšu asociācija; Sarika Vij, Eiropas Pētniecībā iesaistīto universitāšu ģilde; Asa Morberg, Eiropas Skolotāju izglītības asociācija; Eduardo Nadal, Eiropas Izglītības arodbiedrību komiteja; Brikena Xhomaqi, Mūžizglītības platforma; Horst Dreimann, Eiropas Profesonālās izglītības iestāžu asociācija.

Iesaistītās organizācijas (nepilnīgs saraksts): Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību izglītības organizācija, AEGEE / Eiropas Studentu forums, Starptautiskā organizācija brīvības izvēršanai izglītībā, „Erasmus” studentu tīkls, Eiropas Universitāšu fonds, Pasaules skautu biroja Eiropas reģionālais birojs, Eiropas Pakalpojumu sniedzēju asociācija cilvēkiem ar invaliditāti, Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā, ThinkYoung, Eiropas Reģionu un pašvaldību asociācija mūžizglītības atbalstam, Eiropas Augstākās izglītības iestāžu asociācija, The European Council for Steiner Waldorf Education Georg Jürgens, Eiropas Valstu neatkarīgo skolu asociāciju padome, Youth for Exchange and Understanding, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests, Eiropas jauniešu apmaiņas programmu organizācija European Educational Exchanges — Youth for Understanding, Eiropas Starpkultūru izglītības federācija, Eiropas Skolotāju izglītības asociācija, ADS Insight Sprl. Saņemtie nostājas dokumenti: Eiropas Vecāku asociācija, Eiropas Studentu apvienība, International Certificate Conference Languages.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (11.4.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā

(2017/2224(INI))

Atzinuma sagatavotāja (*): Agnieszka Kozłowska-Rajewicz

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka ES dalībvalstis ir atbildīgas par savām izglītības un apmācības sistēmām, savukārt ES tām palīdz noteikt kopīgus mērķus un apmainīties ar labu praksi;

2.  atgādina, ka izglītība ir savstarpējas cieņas kultūrā un pamatvērtībās balstīta atbildīga pilsoniskuma pamats un viena no cilvēka pamattiesībām un tai vajadzētu padziļināt kritisku, analītisku un neatkarīgu domāšanu un koncentrēties uz kultūras un sabiedrības aspektiem, kā arī darba tirgus vajadzībām;

3.  turklāt atgādina, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais princips paredz, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu iegūt un pilnveidot prasmes, kas ļauj pilnībā iesaistīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi piedalīties pārejas procesos darba tirgū;

4.  turklāt, ņemot vērā sociālekonomisko atšķirību palielināšanos Savienībā pēdējo desmit gadu laikā, norāda, ka kvalitatīva visu līmeņu izglītība palīdz samazināt nevienlīdzību, tostarp dažādu paaudžu sociālekonomisko nevienlīdzību, un dzimumu stereotipus un nevienlīdzību, un tai ir svarīga loma augšupējas sociālās mobilitātes un konverģences veicināšanā;

5.  uzsver, ka priekšnoteikums augstvērtīgai izglītībai, kas nodrošina skolēniem pašu labāko pamatu turpmākiem panākumiem darba tirgū, ir kvalitatīvs skolotāju darbs un skolotāju iespējas brīvi pielāgoties izglītības programmām un izraudzīties piemērotākās mācību metodes;

6.  īpaši uzsver, ka, ņemot vērā iepriekšminēto, kvalitatīvas izglītības pieejamība Eiropas Savienībā būtu jānodrošina visiem bērniem un skolēniem, tostarp arī bērniem un skolēniem ar invaliditāti, neatkarīgi no viņu vecāku sociālekonomiskā, ģeogrāfiskā vai kultūras statusa; tāpēc aicina dalībvalstis investēt kvalitatīvās izglītības un apmācības sistēmās,

7.  uzskata, ka vidējās izglītības ieguvei vajadzētu būt bez maksas un obligātai, un aicina dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt personām, kas pametušas mācības pamatskolā vai vidusskolā, iespēju atsākt un pabeigt mācības;

8.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt dzīvesvietai tuvas skolas un izglītības centrus visos ES reģionos, jo tas ir būtisks priekšnoteikums labai izglītībai un vienlīdzīgām iespējām, Eiropā saskaņojot dzīves un darba apstākļus;

9.  norāda, ka postindustriālajā laikmetā, mainoties ES ekonomikas progresīvajam raksturam, kā arī saistībā ar ES darba tirgus digitalizāciju, automatizāciju un robotizāciju ir palielinājies pieprasījums pēc augsta līmeņa kvalifikācijām un prasmēm (piemēram, straujo pārmaiņu rezultātā ar IKT saistītās nozarēs līdz 2020. gadam visā ES ekonomikā kopumā būs 756 000 brīvu darbvietu IKT speciālistiem), savukārt pieprasījums pēc zema līmeņa kvalifikācijām un prasmēm ir samazinājies(1); aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas pašreizējo un turpmāko ietekmi uz darbvietu skaitu un veidu;

10.  uzsver, ka darbaspēka kvalifikācija bieži vien neatbilst darba tirgus vajadzībām, un šajā sakarībā norāda, ka, neraugoties uz darba tirgū pastāvošo lielo pieprasījumu pēc augsta līmeņa prasmēm un to, ka izglītības sistēma uz to reaģē, ievērojami attīstot augstākās izglītības iestādes(2), aptuveni 20 % Eiropas iedzīvotāju, tostarp 1 % augstskolu absolventu, trūkst tādu pamatprasmju kā lasītprasmes, rakstītprasmes un rēķināšanas prasmes2, (3); turklāt atgādina, ka 44 % Eiropas iedzīvotāju trūkst digitālo pamatprasmju2, 3, un tas šiem cilvēkiem rada nopietnus šķēršļus integrācijai tehnoloģiski attīstītajā darba tirgū, kā arī aktīvai pilsoniskajai līdzdalībai sabiedrības dzīvē;

11.  norāda, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka neviens izglītības guvējs nebeidz skolu, neieguvis pamatprasmes, tostarp digitālās pamatprasmes; uzsver, ka lielākajā daļā darbvietu jau tagad tiek prasīta labāka lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšanas prasme, digitālās prasmes un citas izšķirīgi nozīmīgas prasmes un ka tādēļ mūsdienīgām izglītības sistēmām būtu jāapvieno visas astoņas pamatprasmes, kas uzskaitītas Komisijas priekšlikumā Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā un ietver arī zināšanas un attieksmi; atzinīgi vērtē to, ka šajā priekšlikumā kā pamatprasmes ir definētas arī digitālās prasmes;

12.  ņemot to vērā, uzsver, ka ir svarīgi visu veidu izglītībā maksimāli izmantot digitalizācijas iespējas; tādēļ aicina dalībvalstis un reģionus veicināt digitālo un digitalizēto izglītību visu veidu skolās;

13.  aicina dalībvalstis jo īpaši uzlabot iedzīvotāju digitālo pratību, jau agrīnā posmā nodrošinot pienācīgu izglītību, kas attīsta valodas prasmes un loģisko un matemātisko domāšanu, kā arī simbolisko domāšanu, balstoties uz kodēšanu, programmēšanu un ar to saistītām darbībām, kas ir svarīgas, lai strādātu augsto tehnoloģiju nozarēs un, kopumā raugoties, digitalizētajā darba tirgū; norāda, ka šīs prasmes ir vispārēja rakstura un var būt noderīgas daudzās citās nozarēs, kā arī ikdienas dzīvē; šajā sakarībā atzinīgi vērtē tādas Komisijas iniciatīvas kā ES programmēšanas nedēļu un digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas iniciatīvu un aicina dalībvalstis izstrādāt vispusīgas nacionālās digitālo prasmju stratēģijas, kas varētu palīdzēt apgūt e-prasmes gan mācībspēkiem, gan izglītības guvējiem un atbalstīt viņus šajā procesā;

14.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pamatprasmju pārvaldīšana ir priekšnoteikums jebkuras mācību iestādes beigšanai, sākot no pamatskolas līdz pat universitātei, tostarp arī pieaugušo izglītības centros, un aicina dalībvalstis piešķirt prioritāru nozīmi pieaugušo, kuriem ir zems prasmju līmenis, kvalifikācijas celšanai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē „Jaunajā Prasmju programmā Eiropai” ietverto nozīmīgo iniciatīvu „Prasmju pilnveides ceļi”;

15.  uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi, lai skolotāju izglītībā gan augstskolu līmenī, gan pēcāk profesionālajā tālākizglītībā visas karjeras gaitā būtu iekļauta digitālā pratība un digitālo prasmju apguve;

16.  uzsver, ka, attīstot digitālās pamatprasmes un digitālo pratību izglītības sistēmās, būtu jāiemāca saprātīgi izmantot elektroniskās ierīces, lai novērstu pārmērīgu datoru, interneta vai mobilo tāruņu izmantošanu un lai pasargātu bērnus no uzvedības atkarībām, ko var radīt elektroniskās spēles un sociālie mediji;

17.  uzsver — lai nodrošinātu, ka cilvēki piedalās piemērotās, elastīgās un kvalitatīvās mācībās un veido attiecīgu karjeru, liela nozīme ir profesionālās orientācijas nodrošināšanai visa mūža garumā; uzsver nepieciešamību popularizēt māceklības un apmācības iespējas, rīkojot audzēkņiem, audzēkņu vecākiem, pieaugušajiem, kuri mācās, izglītības un apmācības īstenotājiem, darba devējiem un valsts sektora nodarbinātības dienestiem adresētas izpratnes vairošanas kampaņas;

18.  atgādina par mūžizglītības nozīmi, kas, palīdzot celt kvalifikāciju un pārkvalificēties, paver jaunas aktīvas iekļaušanas un prasmju un kvalifikāciju attīstīšanas iespējas, it īpaši cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju, ilgstošiem bezdarbniekiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vecāka gadagājuma cilvēkiem un migrantiem; uzsver, ka ir jātiecas veidot individuālu pieeju karjeras attīstībai un mūžizglītībai un apmācībai; mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstis tādu apmācības un izglītības programmu izstrādē, ar kurām tiek veicināta pieaugušo, kuri atgriežas darba tirgū, aktīva iekļaušana un reintegrācija;

19.  aicina dalībvalstis aktīvi popularizēt mazkvalificētiem pieaugušajiem pieejamās prasmju uzlabošanas iespējas un izplatīt informāciju par šādām iespējām, tostarp par profesionālās orientācijas un karjeras konsultāciju pakalpojumu pieejamību; uzsver, ka šī informācija ir jāsniedz pieejamā un lietotājiem ērtā formātā;

20.  norāda — lai gan ES ir vairāk nekā 2 miljoni brīvu darbvietu, vairāk nekā 30 % kvalificētu jauniešu, kas ieguvuši diplomu, veic darbu, kas neatbilst viņu prasmēm vai vēlmēm, savukārt 40 % darba devēju Eiropā ir grūtības atrast darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm(4);

21.  norāda, ka prasmju neatbilstība rodas ne tikai neatbilstošas kvalifikācijas, bet arī pārāk zemas un pārāk augstas kvalifikācijas dēļ;

22.  uzsver, ka prasmju neatbilstība un prasmju deficīts darba tirgū ir nozīmīgi faktori, kas rada gan bezdarbu, gan neaizpildītas darbvietas(5); uzskata, ka šī satraucošā situācija būtu jārisina, cita starpā:

– panākot ciešāku sadarbību starp izglītības sistēmām, uzņēmējdarbības aprindām un sociālajiem partneriem (piemēram, darba devēju apvienībām un arodbiedrībām), šajā nolūkā, piemēram, uzaicinot profesionāļus un praktiķus iesaistīties tādu māceklību un prakses veidošanā, kam būtu patiesa izglītības vērtība;

– uzlabojot mobilitāti starp pārrobežu reģioniem, tostarp paredzot starptautisku zināšanu apmaiņu augstākajā politiskajā līmenī;

– koncentrējoties uz vispusīgu audzēkņu attīstību, proti, ne tikai uz viņu nodarbināmību, bet arī uz sociālo un pilsonisko prasmju attīstību;

šajā sakarībā mudina dalībvalstis vairāk koncentrēties uz caurviju prasmju un vispārējo prasmju, kā arī starpkultūru prasmju apguvi, kritiskās un radošās domāšanas attīstīšanu, problēmu risināšanas prasmju un uzņēmējdarbības kompetenču apguvi, jo visas minētās prasmes ir pieprasītas darba tirgū;

23.  norāda, ka dažādiem darbiem var būt vajadzīgas vienas un tās pašas prasmes un tie var ietvert vienus un tos pašus uzdevumus; tāpēc uzskata, ka izglītības sistēmām būtu jāorientējas uz prasmēm un uzdevumiem, lai cilvēki spētu bez grūtībām mainīt darbu; uzsver, ka sabiedrības un darba tirgus evolūcijas kontekstā izglītības sistēmām būtu jāsniedz cilvēkiem pareizais prasmju, kompetenču un zināšanu kopums, kas viņiem nepieciešams, lai kļūtu par aktīviem Eiropas pilsoņiem un gūtu panākumus darba tirgū; uzsver, ka prasmju attīstīšana un nostiprināšana ir nepārtraukts process, kas norisinās visos izglītības līmeņos un turpinās darba tirgū; uzskata, ka prasmes un kompetences būtu jāizmanto gan izglītības procesā, gan saistībā ar izglītības un kvalifikāciju atzīšanu, izmantojot īsu, ar sertifikātu apliecinātu kursu (micro-credentials) sistēmu;

24.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Jaunā Prasmju programma Eiropai”(6), kurā ierosināts, kā risināt prasmju neatbilstības un prasmju deficīta jautājumu un rast pareizo sistēmu prasmju atzīšanai; atgādina par to 10 pasākumu nozīmīgumu, kuri ir sākti minētās programmas ietvaros, lai nodrošinātu ES iedzīvotājiem nepieciešamo apmācību un atbalstītu prasmju apguvi; uzskata, ka, izprotot prasmju un darbvietu pieprasījuma tendences un modeļus, cilvēki spēj veiksmīgāk izvēlēties karjeru, atrast kvalitatīvas darbvietas un uzlabot savas izredzes dzīvē; tādēļ aicina turpināt prasmju prognozēšanu;

25.  turklāt norāda, ka saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) prognozēm laikposmā līdz 2025. gadam vienlaikus būs vērojams gan prasmju pieprasījuma, gan piedāvājuma pieaugums un ka darba tirgū pieprasījums pēc augsta līmeņa prasmēm pārsniegs izglītības sistēmu nodrošināto prasmju piedāvājumu; īpaši atgādina par prognozēm, ka trūkstošo darbinieku skaits STEM nozarēs Eiropas Savienībā līdz 2020. gadam pārsniegs 200 000; aicina uzlabot sadarbību ar sociālajiem partneriem, lai ņemtu vērā darba tirgus vajadzības, un turpināt prasmju pieprasījuma prognozēšanu darba tirgus attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka topošās platformas „Europass” lietotājiem būs pieejama informācija par prasmju nepieciešamību, kas palīdzēs orientēties mācību un karjeras izvēlē;

26.  norāda, ka ievērojams skaits jaunu darbvietu tiek izveidots ar atjaunojamo enerģiju saistītās nozarēs un ka līdz ar to skolu mācību programmās būtu attiecīgi jāpievēršas „zaļajām” nozarēm un profesijām;

27.  uzsver, ka NEET situācijā esošo jauniešu lielo skaitu — gandrīz 6,3 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nedz mācās, nedz strādā, nedz apgūst arodu — būtu iespējams samazināt, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un padarot skolas praktiskākas un saistītas ar vietējo vidi, veidojot saikni ar vietējiem uzņēmumiem, vietējām pašvaldībām, sociālajām iestādēm un NVO; uzskata, ka pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši pēcāk nokļūst NEET situācijā, varētu cīnīties, risinot nabadzības un sociālās atstumtības problēmu; uzskata, ka svarīgi ir arī atbalstīt audzēkņu centienus atrast pašiem savas mācīšanās metodes, tostarp arī mācību kursu apguvi tiešsaistē un jaukta tipa mācīšanos; atzinīgi vērtē aktuālu un saistošu mācību programmu un spēcīgu, labi izstrādātu konsultēšanas sistēmu īstenošanu, kuru ietvaros visiem audzēkņiem tiek piedāvātas augstas kvalitātes konsultācijas un orientācijas pakalpojumi;

28.  norāda, ka ir jāuzlabo migrantu un bēgļu prasmju līmenis un kvalifikācijas; uzsver, ka gan ES, gan valstu līmenī ir jārīkojas, lai atbalstītu efektīvu integrāciju darba tirgū, kā arī ir jāveic darba tirgus reformas, lai labāk izmantotu cilvēkiem jau piemītošās prasmes, zināšanas un kvalifikācijas; atgādina, ka ir nepieciešams uzlabot prasmju un kvalifikāciju, tostarp arī ārpus ES iegūto prasmju un kvalifikāciju, atzīšanas un validēšanas sistēmas;

29.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka ES skolu izglītības modernizēšanas centienu ietvaros Komisija īpaši akcentē, ka ir svarīgi veicināt iekļaujošu izglītību, apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz migrantu izcelsmes skolēnu integrēšanu un iemācot kopīgas vērtības;

30.  turklāt uzsver, ka būtu vēl vairāk jāatbalsta pārkvalificēšanās un citi praktiski izglītības un apmācības pasākumi bēgļiem un migrantiem;

31.  uzsver, ka izglītības jomā īpašā situācijā atrodas bērni un pusaudži, kuru vecāku profesionālā dzīve ir saistīta ar pārvietošanos pa Eiropu, un aicina Komisiju veikt pētījumu, lai akcentētu šo īpašo situāciju, pievēršoties izaicinājumiem, ar kuriem šie bērni un pusaudži saskaras pirmsskolas un skolas izglītības kontekstā;

32.  uzsver, ka skolām vajadzētu būt pretimnākošām un nodrošināt iekļaujošu izglītību visiem izglītības guvējiem, it īpaši audzēkņiem ar invaliditāti; uzsver, ka bērni/skolēni ar invaliditāti ir jāiekļauj izglītības sistēmā, lai viņi varētu dzīvot neatkarīgi un pilnībā integrēties sabiedrībā kā aktīvi tās dalībnieki un dot tajā reālu ieguldījumu; uzskata, ka, pateicoties pašreizējai tehnoloģiju attīstībai un ar to saistītām formālām un neformālām mācību metodēm, skolēniem ar invaliditāti izglītība ir kļuvusi pieejamāka; aicina dalībvalstis atvieglot piekļuvi iekļaujošai, kvalitatīvai vispārējai izglītībai, ņemot vērā vajadzības, kas raksturīgas visiem izglītības guvējiem ar visu veidu invaliditāti, t. i., piemēram, iekļaujošas divvalodu izglītības nodrošināšanu nedzirdīgiem bērniem, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības valodu jomā; aicina dalībvalstis uzraudzīt, kā skolas īsteno nenoraidošu politiku;

33.  uzsver, ka pārmaiņu temps darba tirgū, izglītības sistēmu daudzveidība, darba ņēmēju mobilitātes palielināšanās, kā arī arvien augošā migrācija liek darba devējiem un izglītības īstenotājiem atzīt iegūtās kvalifikācijas, prasmes un kompetences, tostarp neformālās un ikdienējās mācīšanās ietvaros(7), saskaņā ar salīdzināmu novērtēšanas sistēmu un par pamatu ņemot paraugpraksi dalībvalstīs, kuras jau ir ieviesušas šāda veida instrumentus; šajā sakarībā norāda, ka liela nozīme ir politikas pasākumiem, kas vērsti uz grupām, kuras ir izslēgtas no darba tirgus, un neaizsargātām grupām;

34.  atgādina, ka Padomes 2012. gada Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(8) dalībvalstis tika aicinātas ne vēlāk kā 2018. gadā ieviest pasākumus neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai;

35.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot vai ieviest procedūras ikdienējās un neformālās izglītības atzīšanai(9), par pamatu ņemot paraugpraksi dalībvalstīs, kuras jau ir ieviesušas šāda veida instrumentus;

36.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus darīt iespējamu neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu un validēšanu un aicina dalībvalstis atzīt īsu, uz darba vajadzībām orientētu kursu nozīmīgumu un lietderību; atzinīgi vērtē masveida atvērto interneta kursu (MOOC) izvēršanu, kas varētu uzlabot izglītības pieejamību nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām vai iedzīvotājiem, kuri dažādu apstākļu dēļ nevar piedalīties nodarbībās klātienē, un tādējādi palielināt viņu iespējas atrast labāku darbu un uzlabot dzīves kvalitāti, līdz ar to paverot iespēju cīnīties pret bezdarbu, jo īpaši jauniešu vidū;

37.  aicina dalībvalstis internacionalizēt izglītības sistēmas un paplašināt studentu mobilitātes programmas, lai labāk sagatavotu studentus ES darba tirgum, kurā svešvalodu prasmju un kultūras iemaņu trūkums ir pirmais šķērslis mobilitātei; uzsver, ka studentu mobilitātes programmas ir sekmējušas Eiropas integrāciju un pozitīvi ietekmē jauniešu nodarbinātību; šajā sakarībā aicina pievērst īpašu uzmanību izglītības pārrobežu aspektam, piemēram, veicinot kaimiņvalstu valodu apguvi un mācīšanu, un jo īpaši iekļaut šajā jomā jaunas akadēmiskās prioritātes gan akadēmiskajai, gan profesionālajai izglītībai; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai šie pasākumi aptvertu visu veidu skolas un visus izglītības līmeņus, jo tādējādi ES darba tirgus kļūs pieejams ne tikai augstskolu beidzējiem, bet arī profesionālās izglītības un apmācības sistēmas absolventiem;

38.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu nolūkā nodrošināt mobilitātes programmu, piemēram, „Erasmus+”, savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs, un nodrošināt pastāvīgu ieguldījumu palielināšanu programmā „Erasmus+”, kā arī finansiālu un individuālu atbalstu; atzinīgi vērtē to, ka programmas „Erasmus+” ietvaros 2016. gadā atbalstu saņēma 725 000 Eiropas iedzīvotāju, kuriem tika piešķirtas mobilitātes stipendijas studijām, mācībām, mācīšanai, darbam vai brīvprātīgajam darbam citā valstī, un ka „Erasmus+” stabili virzās uz mērķi laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam atbalstīt 3,7 % ES jauniešu;

39.  ierosina Komisijai nākamajā finanšu plānošanas periodā, proti, pēc 2020. gada, saglabāt uzņēmējdarbības izglītību un apmācību starp nākamās programmas „Erasmus+” prioritātēm visās programmas darbībās, tostarp arī attiecībā uz mobilitāti;

40.  pauž nožēlu par to, ka situācijā, kad aug pieprasījums pēc augsta līmeņa kompetencēm un prasmēm, augstākās izglītības ievērojamā izvēršana laika gaitā ir novedusi pie diplomu „inflācijas”, un vienlaikus palielinās profesionālo prasmju un kvalifikāciju deficīts, tādējādi veidojoties līdzsvara trūkumam darba tirgū;

41.  šajā sakarībā aicina nodrošināt vairāk prasmju, kas vērstas uz darba tirgus vajadzībām, un ievērojami palielināt praktiskas ievirzes apmācības īpatsvaru; īpaši aicina dalībvalstis plašāk izvērst augstāko profesionālo izglītību un apmācību, lai studenti varētu iegūt augsta līmeņa kvalifikācijas, kas saistītas ar praktiskām prasmēm un apmācību; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgas ir elastīgas pārejas iespējas starp dažādām izglītības sistēmām;

42.  norāda, ka, neraugoties uz studentu skaita pieaugumu, absolventu, kuriem ir augsta līmeņa prasmes, īpatsvars dalībvalstīs ir atšķirīgs un tādu absolventu skaits, kuriem ir ļoti zems prasmju līmenis, ir no 10 % līdz vairāk nekā 50 %; uzstāj, ka augstākās izglītības politikas novērtēšanā būtu jāparedz arī kvalitatīvi kritēriji, piemēram, etalonrādītājs, kas paredz, ka dalībvalstīm jāpalielina studentu skaits(10), būtu jāorientē ne tikai uz diplomu skaitu, bet arī uz faktisko prasmju līmeni;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt atjaunināto ES augstākās izglītības programmu augstākās izglītības iestāžu, reģionālo un vietējo pašvaldību un darba devēju vidū, lai risinātu augstākās izglītības iestāžu un studentu vajadzības un problēmjautājumus, veidojot saikni ar vietējiem un reģionāliem dalībniekiem, iesaistot vietējās kopienas, veicinot vietējo un reģionālo sadarbību un inovāciju, veidojot iekļaujošas un savstarpēji saistītas augstākās izglītības sistēmas, stiprinot sadarbību ar darba devējiem un pievēršoties prasmju vajadzībām reģionos;

44.  turklāt uzsver, ka dalībvalstīs trūkst iekļaujošas un augstvērtīgas profesionālās orientācijas, un uzskata, ka vienīgi pievilcīgas un pieprasītas profesionālās izglītības un apmācības programmas, kas izstrādātas, uzklausot sociālos partnerus un sadarbojoties ar tiem, var popularizēt šo izvēli audzēkņu vidū;

45.  tādēļ uzsver, ka skolās ir jāuzlabo profesionālā orientācija un ka atbilstoši pielāgotu izglītības konsultāciju un atbalsta nodrošināšana visos izglītības un apmācības līmeņos var uzlabot piekļuvi darba tirgum;

46.  aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt konkrētās darba iespējas, kas saistītas ar profesionālo izglītību un apmācību, un izcelt profesionālās izglītības un apmācības būtisko nozīmi darba tirgū;

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis vairot profesionālās izglītības un apmācības pamanāmību, popularizējot tādas platformas kā EURES, lai tā būtu pieejama visiem iedzīvotājiem, ievērojot dzimumu līdzsvaru un nepieļaujot diskrimināciju, kā arī garantēt pietiekamu finansējumu un padarīt to kvalitatīvāku un pievilcīgāku, un veicināt visu veidu duālo izglītību, mācīšanos darbavietā un realitātē balstītu mācīšanos visos izglītības līmeņos un veidos, tostarp augstākajā izglītībā, lai nodrošinātu ciešāku saikni starp izglītību un darba tirgiem un garantētu elastīgas pārejas iespējas starp dažādiem izglītības veidiem; šajā sakarībā uzsver, ka izglītības ieguves vietās ir nepieciešams mūsdienīgs tehniskais aprīkojums un atbilstoša digitālā infrastruktūra; aicina popularizēt māceklību un izvērst un nostiprināt jauniešu uzņēmējdarbības politiku, lai sekmētu jauniešu integrēšanos darba tirgū;

48.  uzskata — lai nodrošinātu kvalitatīvu mācekļa vietu vai prakses vietu piedāvājumu, būtiska nozīme ir līgumiem, kuros skaidri noteikti visu pušu pienākumi un atbildība un norādīts prakses vai māceklības ilgums, mācīšanās mērķi un uzdevumi, kas atbilst skaidri noteiktām apgūstamajām prasmēm, nodarbinātības statuss, adekvāta kompensācija/atalgojums, tostarp par virsstundu darbu, sociālā aizsardzība un nodrošinājuma sistēmas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un/vai piemērojamie koplīgumi;

49.  uzsver, ka mācekļiem un praktikantiem ir jāpiedāvā pienācīgs mācību un apmācības saturs un pienācīgi darba apstākļi, lai nodrošinātu māceklības un prakses izšķirīgo lomu pārejā no izglītošanās uz profesionālo dzīvi; uzsver, ka stažēšanos un māceklību nekad nedrīkstētu izmantot pilnvērtīgu darbvietu aizstāšanai, un gluži tāpat praktikantus un mācekļus nedrīkstētu uzskatīt par lētu vai pat neatalgotu darbaspēku;

50.  atgādina, ka izcilības nodrošināšanai izglītībā un apmācībā mūsdienās ir nepieciešama patiesa skolas un darba integrācija, un uzsver, ka šāda integrācija uzlabo gan bērnu apgūtās rēķināšanas prasmes, lasītprasmes un rakstītprasmes kvalitāti, gan viņiem nepieciešamo profesionālo prasmju apguvi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē duālās izglītības sistēmas un realitātē balstītu izglītību — inovatīvu pieeju, kas izpaužas tādējādi, ka skolas vada reālus uzņēmumus, kuri piedāvā reālus produktus vai pakalpojumus, un līdzdarbojas darba tirgū;

51.  uzskata, ka absolventu gaitu apzināšanai un precīzu un attiecīgu datu vākšanai — ne tikai valstu, bet arī ES līmenī — ir būtiska nozīme kvalitātes nodrošināšanā un kvalitatīvas, saturīgas un darba tirgus vajadzībām atbilstošas izglītības izstrādāšanā un izglītības sistēmu reformēšanā nolūkā padarīt tās elastīgākas un iekļaujošākas;

52.  pauž pārliecību, ka absolventu gaitu apzināšanas sistēma, kuras ietvaros tiek pārraudzīts absolventu nodarbinātības līmenis un citi ar karjeru saistīti rādītāji, būtu jāizmanto arī skolu mācību programmu un mācību darba organizācijas novērtēšanai, lai tādējādi ne tikai uzlabotu absolventu izredzes darba tirgū, bet arī stiprinātu viņu pozīciju un ietekmi ekonomikas attīstībā un jaunu darbvietu radīšanā;

53.  aicina vākt pa dzimumiem sadalītus datus par augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības iestāžu beidzējiem, lai uzlabotu šo datu izmantošanas iespējas absolventu nodarbinātības kontekstā un lai novērtētu izglītības kvalitāti no dzimumu perspektīvas;

54.  uzsver, ka būtisks sociālā un ekonomiskā progresa priekšnosacījums ir lielākas investīcijas izglītības un apmācības sistēmās, kā arī šo sistēmu modernizācija un pielāgošana; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai investīcijas sociālajā jomā, it īpaši visiem pieejamā izglītībā uz apmācībā, būtu prioritāte jaunajā 2020.–2026. gada daudzgadu finanšu shēmas plānošanas periodā;

55.  aicina Komisiju, izmantojot Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas pusgadu, pastiprināti censties dalībvalstīs atbalstīt vispusīgu valsts politiku, kuras mērķis ir vienmērīgākas pārejas nodrošināšana no izglītošanās un (ilgtermiņa) bezdarba uz nodarbinātību un, konkrētāk, Padomes Ieteikumā par ilgtermiņa bezdarbnieku integrāciju darba tirgū izklāstīto valsts līmeņa pasākumu pilnīga īstenošana;

56.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi pārraudzīt uz jauniešu nodarbinātību vērsto ES programmu sniegumu un novērtēt to ietekmi; norāda, ka svarīga nozīme ir efektīvām un ilgtspējīgām investīcijām.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

22

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Dominique Martin, Miroslavs Mitrofanovs, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Amjad Bashir, Heinz K. Becker, Karima Delli, Tania González Peñas, Ivari Padar, Anne Sander, Sven Schulze, Jasenko Selimovic, Csaba Sógor, Neoklis Sylikiotis, Ivo Vajgl

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jude Kirton-Darling, Ana Miranda, James Nicholson, Massimo Paolucci

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Ivo Vajgl, Renate Weber

ECR

Amjad Bashir, Arne Gericke, Czesław Hoc, James Nicholson, Ulrike Trebesius

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, David Casa, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Csaba Sógor, Romana Tomc

S&D

Siôn Simon

22

-

EFDD

Tiziana Beghin

ENF

Mara Bizzotto, Dominique Martin

GUE/NGL

Tania González Peñas, Patrick Le Hyaric, João Pimenta Lopes, Neoklis Sylikiotis

NI

Lampros Fountoulis

S&D

Guillaume Balas, Brando Benifei, Michael Detjen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Jude Kirton-Darling, Ivari Padar, Massimo Paolucci, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marita Ulvskog

VERTS/ALE

Karima Delli, Ana Miranda, Miroslavs Mitrofanovs

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=7711

(2)

Avots: Education and Training Monitor 2017 (2017. gada Izglītības un apmācības pārskats); OECD Survey of Adult Skills 2016 (ESAO 2016. gada apsekojums par pieaugušo prasmēm).

(3)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/587312/IPOL_STU%282016%29587312_EN.pdf, https://www.oecd.org/skills/piaac/Skills_Matter_Further_Results_from_the_Survey_of_Adult_Skills.pdf [A pielikums, tabulas A3.3(L), A 3.3(N)].

(4)

 http://www.cedefop.europa.eu/en/publications-and-resources/publications/3072, https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef1502en_0.pdf

(5)

http://www.cedefop.europa.eu/en/events-and-projects/projects/assisting-eu-countries-skills-matching

(6)

Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojums „Jaunā Prasmju programma Eiropai: Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381).

(7)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūcija par jauno Prasmju programmu Eiropai. Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0360.

(8)

OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(9)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūcija par jauno Prasmju programmu Eiropai.

(10)

Education and Training Monitor 2017 (2017. gada Izglītības un apmācības pārskats).


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (4.4.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā

(2017/2224(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Michaela Šojdrová

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā, kaut arī lēmums uzlabot izglītības kvalitāti ir jāpieņem dalībvalstīm, ES tomēr ir galvenā atbalsta sniedzēja kopīgu mērķu noteikšanā un apmaiņas ar paraugpraksi sekmēšanā, pamatojoties uz LESD 165 un 167. pantu;

B.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas ir nostiprināts Līgumos, un tā kā tas būtu jāņem vērā, īstenojot visus ES politikas virzienus, tostarp izglītības un kultūras jomā;

C.  tā kā izglītība ir uzskatāma par unikālu iespēju iespēcināt meitenes un sievietes un novērst visus diskriminācijas un stereotipu veidus, taču Eiropas Savienībā šis potenciāls pilnībā izmantots nav; tā kā saskaņā ar Eurostat 2014. gada datiem sieviešu (42,3 %), kas studē augstākās izglītības iestādēs, ir vairāk nekā vīriešu (33,6 %), taču, tā kā lielāks skaits sieviešu studē nevis eksakto zinātņu, bet gan humanitāro zinātņu nozarēs; tā kā trešā izglītības līmeņa studentu vidū ar IKT saistītas programmas apgūst tikai 9,6 % studenšu, savukārt vīriešu īpatsvars šajās programmās ir 30,6 %; tā kā dzimuma stereotipu ietekme uz izglītību un apmācību var kalpot par tādu liktenīgu lēmumu pamatu, kas atstāj sekas uz darba tirgu, kur sievietes cieš gan no horizontālas, gan no vertikālas segregācijas; tā kā sievietes bieži kļūst par vardarbības upurēm, ko var novērst ar izglītības palīdzību; tā kā sievietes joprojām lielā mērā ir nepietiekami pārstāvētas iniciatīvās, kuru mērķis ir arī turpmāk sekmēt e-izglītību un e-prasmes, piemēram, ES programmēšanas nedēļa, IKT labākai izglītībai, Jaunuzņēmumu līderu klubs un Digitālo darbvietu lielā koalīcija;

D.  tā kā piekļuve kvalitatīvai izglītībai ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu individuālu iespēcināšanu un atbildīgu pilsonisko nostāju, palīdzētu saprast cilvēktiesības un kopīgās pamatvērtības un tās ievērot, panāktu sociālo kohēziju un vērstos pret sociāli ekonomisko un dzimumu nevienlīdzību, dzimuma stereotipiem un vardarbību; tā kā izglītība ir iedarbīgs veids, kā pārvarēt dziļi iesakņojušos dzimuma stereotipus un diskrimināciju; tā kā izglītības sistēmas nedrīkst būt vērstas tikai uz darba tirgus vajadzību apmierināšanu, bet tajās ir jāņem vērā arī cilvēku sabiedrības un kultūras vajadzības; tā kā visiem bērniem bez diskriminācijas vajadzētu pieejamai kvalitatīvai izglītībai; tā kā sociāli ekonomiskā plaisa Eiropā dažu pēdējo desmitgažu laikā ir kļuvusi platāka un tā kā nevienlīdzība ir cieši saistīta ar nodarbinātības iespējām un veidiem; tā kā ir būtiski, lai izglītība, kuras ieguves iespējas ir uzskatāmas par vienu no pamattiesībām, tiktu pienācīgi finansēta un lai finansējums tai tiktu piešķirts regulāri; tā kā skolotāji ir tie, kas ietekmē savu audzēkņu individuālo, pilsonisko un sociālo izglītību, tostarp arī par dzimumu jautājumiem un sociālo nevienlīdzību;

E.  tā kā taupības pasākumi un drastiski publisko tēriņu samazinājumi ir kopumā likuši sarukt publiskās izglītības budžetiem, kas nelabvēlīgi ietekmēja jauniešus un studentus, jo sevišķi sievietes un meitenes;

F.  tā kā uzņēmējdarbības kompetence bieži tiek saistīta ar prasmi, kas ir saistīta ar projektu proaktīvu pārvaldīšanu, sarunvešanu un preventīvu rīcību; tā kā šīs prasmes būtu jāatbalsta un jāstiprina;

G.  tā kā digitalizācija ir radikāli un pašos pamatos mainījusi veidu, kā cilvēki piekļūst informācijai un to sniedz, un tā kā tai ir lielas izredzes izglītības jomā, tostarp no sieviešu un meiteņu izglītības iespēju viedokļa; tā kā attiecībā uz piekļuvi profesionālās darbības un izglītības iespējām informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā un datorprasmēm pastāv ievērojamas dzimumšķirtnes;

H.  tā kā sievietes veido tikai 20 % no profesionālajiem zinātniekiem un — vien 27 % no diplomētajiem inženieriem(1); tā kā tikai 29 sievietēm no 1000 absolventēm ir bakalaura grāds IKT, savukārt no 1000 vīriešiem šāds grāds ir 95 personām, un tikai 3 % no visām absolventēm ir grāds šajā specialitātē (salīdzinājumā ar gandrīz 10 % vīrieša dzimuma absolventiem), un tā kā tikai 4 no 1000 sievietēm turpmāko profesiju izvēlēsies IKT nozarē; tā kā IKT nozarē (tā ir viena no vislabāk apmaksātajām nozarēm) strādājošo sieviešu skaita pieaugums, kas ir sasniegts, galvenokārt, pateicoties viņu integrācijai IKT un zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) jomā iegūtai izglītībai un universitātes diplomiem, varētu sekmēt viņu finansiālo iespēcināšanu un neatkarību, tādējādi samazinot vīriešu un sieviešu kopējo darba samaksas atšķirību; tā kā 60 % no ES skolu audzēkņiem mācību stundās nekad neizmanto digitālo aprīkojumu; tā kā zinātnes un tehnoloģijas nozarē amatus, kuros pieņem lēmumus, ieņem neliels skaits sieviešu; tā kā jomās, kurās tradicionāli dominē vīrieši, ir nepieciešams lielāks skaits sieviešu, kas var kalpot par paraugu citiem;

I.  tā kā mūžizglītībai ir liela nozīme sieviešu konkurētspējas un nodarbināmības uzlabošanā darba vietā; tā kā mūžizglītībā un apmācībā turpina piedalīties tikai 15 %(2) zemāku līmeņu izglītību ieguvušās sievietes; tā kā šim skaitam ir jāpalielinās, ja sievietes vēlas pārvarēt grūtības, ar kurām viņas saskaras, uzlabojot savas prasmes, lai varētu atbilst mainīgā darba tirgus mūsdienu vajadzībām;

J.  tā kā atsevišķās profesijās, kurās sieviešu īpatsvars ir pārāk nesamērīgi liels, piemēram, skolotāju vidū, šāda situācija var, iespējams, izraisīt profesijas prestiža mazināšanos un algu samazinājumu;

K.  tā kā dalībvalstu iestādēm izglītības iestādēs ir jāsekmē dzimumu līdztiesība, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, un tā kā dzimumu līdztiesības izglītība ir jāiekļauj visās skolu programmās un mācību plānos; tā kā Eiropas un dalībvalstu iestādēm ir jānodrošina, lai pedagoģisko materiālu saturs nebūtu diskriminējošs;

L.  tā kā lielam skaitam meiteņu un zēnu no nabadzīgas sociāli ekonomiskas vides nav iespēju iegūt vienlīdzīgu izglītību zemā dzīveslīmeņa dēļ;

M.  tā kā vecākiem savu bērnu izglītošanā ir ievērojama nozīme un tā kā viņi tādēļ būtu aktīvi jāiesaista visos pasākumos un politikas virzienos, kurus veic, lai modernizētu izglītību;

N.  tā kā visu ES reģionu pašvaldībās ir lietošanas kārtībā jāuztur skolas un apmācības infrastruktūra, kas ir uzskatāmas par labas izglītības un vienlīdzīgu iespēju meitenēm priekšnoteikumu,

1.  mudina dalībvalstis savās izglītības sistēmās nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem studentiem, it īpaši tiem, kas nāk no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgas vides, un uzraugot pārliecināties par viņu vienlīdzīgām iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību; uzskata, ka viens no veidiem, kā risināt dzimumu nelīdztiesību izglītības sfērā, ir nodrošināt skolu pieejamību — dažkārt fiziskā un ģeogrāfiskā nozīmē; uzstāj, ka būtu jāņem vērā plašāki sociālie faktori, lai uzlabotu marginalizēto meiteņu stāvokli ES; atgādina, ka liela daļa marginalizēto iedzīvotāju skolas vecuma bērnu skolu pamet, mācības nepabeiguši, un/vai izglītību iegūst segregētās skolās; uzskata, ka izglītība ir vienīgais veids, kā marginalizētie bērni var izkļūt no nabadzības un nebūt atstumti; norāda, ka nabadzība un ekonomiskās grūtības dzimumu līdztiesību izglītībā ietekmē pamatīgi, kas ietekmē arī meiteņu iespējas mācīties skolā un studēt universitātē; tādēļ mudina dalībvalstis īstenot iniciatīvas, kuru mērķis būtu trūcīgām ģimenēm samazināt izglītības tiešās un netiešās izmaksas; no sirds uzteic iekļaujošas izglītības popularizēšanu, ko īsteno, apmainoties ar paraugpraksi par migrantu skolas vecuma bērnu integrāciju un daloties informācijā, lai noskaidrotu kopīgas vērtības;

2.  norāda, ka sieviešu un meiteņu mazais īpatsvars ar IKT saistītos izglītības virzienos un vēlāk darba tirgū ir sarežģīts tādu dzimtiskās stereotipizēšanas faktoru mijiedarbības rezultāts, kas sākas dzīves un izglītības agrīnos posmos un turpinās arī pēc tam darba dzīvē; mudina Komisiju un dalībvalstis apkarot dzimuma stereotipus un sekmēt dzimumu līdztiesību visos izglītības līmeņos un veidos, tostarp attiecībā uz dzimtiskotu mācību priekšmetu izvēli un karjerām saskaņā ar stratēģiskajā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) noteiktajām prioritātēm;

3.  mudina Komisiju un dalībvalstis atklāti sadarboties ET 2020 ietvaros, lai rastu risinājumus un apmainītos ar agrīnās digitālās izglītības paraugpraksi, kurā piedalās arī meitenes, tostarp e-prasmju un programmēšanas apguvē, kā arī attiecībā uz vēlākas izglītības līmeņiem —, strādājot pie programmām, kuru īstenošanas mērķis ir palielināt to sieviešu īpatsvaru, kas vēlas studēt STEM programmā un tajā iegūt grādus;

4.  uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt digitālo pratību un sieviešu un meiteņu dalību IKT izglītībā un apmācībā; aicina Komisiju un dalībvalstis lielākā mērā akcentēt izglītības un apmācības iespēju nodrošināšanu meitenēm STEM un IKT jomās, un digitālās dzimumšķirtnes novēršanu, pilnveidojot viņu digitālās prasmes, ko panāk, programmēšanu, jaunos plašsaziņas līdzekļus un tehnoloģijas iekļaujot visu līmeņu izglītības programmās, tostarp arī skolotājiem un pasniedzējiem, lai mazinātu un likvidētu digitālo prasmju plaisu; mudina dalībvalstis agrīnā skolas vecumā ieviest vecumam atbilstošu IKT izglītību, īpašu vērību pievēršot meiteņu rosināšanai attīstīt intereses un talantu digitālajā jomā, ņemot vērā, ka meitenes savā sākotnējā izglītības posmā nelabprāt izvēlas STEM priekšmetus, jo tos apvij dzimuma stereotipi, viņām nav sekošanas vērtu personību un nodarbes un rotaļlietas ir segregētas pēc dzimuma principa; mudina visas dalībvalstis konsekventi ieguldīt līdzekļus informācijas, izpratnes veicināšanas un izglītojošās kampaņās un uzlabot karjeras konsultācijas meitenēm un zēniem, vēršoties pret stereotipu diktētiem priekšstatiem par dzimumu lomām, kā arī pret dzimumu stereotipiem profesionālajā orientācijā, it sevišķi zinātnes, inžernierzinātņu un jauno tehnoloģiju jomā; norāda, ka šāda rīcība palīdzētu samazināt dzimumu segregāciju darba tirgū un stiprinātu sieviešu pozīcijas, vienlaikus padarot iespējamu arī to cilvēkresursu pilnīgu izmantošanu, par kādiem ir uzskatāmas ES dzīvojošās meitenes un sievietes;

5.  aicina dalībvalstis dzimumu stereotipus apkarot izglītības jomā, lai nodrošinātu, ka sievietēm no viņu iecerētās profesionālās dzīves viedokļa būtu vienlīdzīgas iespējas un izvēles tiesības; šajā sakarībā ir nobažījies, ka dzimumu stereotipi joprojām ir konstatējami dažu dalībvalstu mācību materiālos un skolotāji atšķirīgi prezumē, kā meitenēm un zēniem ir jāuzvedas; norāda uz nepieciešamību gan skolotāju pamatizglītībā, gan viņu kvalifikācijas celšanā, gan mācīšanas praksē īstenot dzimumu līdztiesības principu, lai likvidētu jebkādus šķēršļus, kas studentiem liedz pilnībā īstenot viņu potenciālu neatkarīgi no viņu dzimuma; aicina dalībvalstis, reģionālo izglītības sistēmu mācību programmās un plānos nodrošinot dzimumu līdztiesību, īpašu vērību pievērst tālākiem reģioniem, jo tajos tiek reģistrēts augsts pret sievietēm vērstas vardarbības līmenis; uzsver, ka visu līmeņu izglītības sistēmās ir jāiekļauj dzimumperspektīva un jāņem vērā diskriminēto personu vajadzības;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka apņemšanās ievērot dzimumu līdztiesību ir kas vairāk kā šā principa un politisku nodomu deklarēšana un izpaužas būtiskā pielikto pūliņu un veltīto resursu pieaugumā, jo izglītība ir svarīga no kultūrizmaiņu īstenošanas viedokļa; aicina Komisiju un dalībvalstis vērsties pret jebkāda veida diskrimināciju un aizskaršanu izglītības sistēmā; aicina dalībvalstis atbalstīt to, lai skolu mācību programmās tiktu iekļauta objektīva informācija par LGBTI jautājumiem;

7.  iesaka, lai dalībvalstis un izglītības iestādes attiecībā uz dzimumnosacītu vardarbību pret sievieti rīkotos preventīvi; norāda, ka preventīvi pasākumi ir svarīgi, it īpaši augstākās izglītības iestādēs, lai novērstu seksuālās uzmākšanās gadījumus;

8.  uzsver pozitīvo ietekmi, kāda dzimumizglītībai un attiecību izglītībai ir uz jauniešu veselību un labjutību, dzimumu līdztiesības nodrošināšanu un meiteņu iespēcināšanu; aicina dalībvalstis skolu mācību programmās iekļaut visaptverošu dzimumizglītību, kurā cita starpā tiktu iztirzāti tādi jautājumi kā seksisms, dzimumu lomas un piekrišanas, cieņas un savstarpējības jēdzieni;

9.  uzsver, ka svarīga ir kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe, un atgādina, ka tām ir jābūt pieejamām visiem, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši sieviešu un māšu darba un privātās dzīves līdzsvaru; atgādina, ka pirmsskolas izglītība un aprūpe var būt neatsverama no bērnu pienācīgas sagatavošanas pamatskolai viedokļa;

10.  uzsver, ka nozīmīga ir vecumam atbilstoša un bērniem labvēlīga izglītība, un iebilst pret jebkādu nepiemērotu un pāragru seksualizāciju bērnu dienas plūsmas centros, bērnudārzos vai pamatskolās;

11.  norāda, ka sieviešu ieguldījums un sasniegumi vēsturē, zinātnē un citās jomās ne vienmēr tiek pietiekami atspoguļoti un iekļauti izglītības plānos un programmās; uzsver vajadzību dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju attiecīgajās jomās veikt pasākumus, lai sievietes izglītības materiālos pasniegtu un atspoguļotu uzsvērtākā un līdzsvarotākā veidā; to pašu iemeslu dēļ aicina dalībvalstis un Komisiju rīkot pasākumus, tostarp kampaņas, ar kurām dalās zināšanās par sievietēm vēsturē, zinātnē un citās jomās, lai papildus visam citam popularizētu sievietes, kas var kalpot par paraugu meitenēm un sievietēm visos izglītības līmeņos;

12.  norāda uz nozīmi, kāda ir zināšanu par sieviešu emancipācijas vēsturi un jo īpaši zināšanu par sieviešu vēlēšanu tiesībām iekļaušanai un popularizēšanai skolu mācību programmās un izglītības materiālos, tostarp, atzīmējot simboliskās gadadienas (piemēram, 100 gadi, kopš sievietes ieguva balsošanas tiesības Polijā un Vācijā 2018. gadā), lai uzlabotu izpratni nolūkā popularizēt sieviešu tiesības izglītības iestādēs;

13.  uzskata, ka uzņēmējdarbības gars ir izaugsmes un darbvietu radīšanas dzinējspēks un līdzeklis, pateicoties kuram ekonomikas kļūst konkurētspējīgākas un novatoriskākas, kas savukārt var palīdzēt iespēcināt sievietes;

14.  atgādina, ka, modernizējot augstāko izglītību ES, būtu jāpanāk augstākās izglītības iestāžu, uzņēmumu un citu ieinteresēto personu ciešāka sadarbība, jo īpaši reģionālo inovāciju jomā, lai uzlabotu dzimumu līdztiesību uzņēmējdarbībā;

15.  mudina dalībvalstis sabiedrības uzmanību pievērst mūžizglītībai un dzimumperspektīvu integrēt attiecīgo politikas virzienu un programmu izstrādē, īpašu vērību pievēršot zemāku izglītības līmeņu sievietēm, kas dzīvo gan pilsētu, gan lauku teritorijās, lai viņām piedāvātu kvalifikācijas celšanas iespējas;

16.  aicina dalībvalstis galvenokārt izglītībā pievērsties uzņēmējdarbības un finanšu izglītībai, brīvprātīgajam darbam un svešvalodu prasmei un papildus tam šīs prasmes uzskatīt par prioritārām profesionālās izglītības un apmācības (PIA) programmās;

17.  mudina dalībvalstis un izglītības iestādes skolu, universitāšu un pētniecības iestāžu valdēs, kurās sievietes lielā mērā ir pārstāvētas nepietiekami, kā arī skolu un studentu apvienību pārvaldības struktūrās un visās darba grupās, kas īsteno izglītības sistēmu reformas, nodrošināt viņu lielāku pārstāvību;

18.  mudina dalībvalstis atbalstīt izglītības iestādes, kas cenšas visos dokumentos un saziņas kanālos izskaust dzimumu stereotipisko dzimumu stereotipisko valodu, kas varētu palielināt dzimumu nevienlīdzību;

19.  aicina dalībvalstis izstrādāt vai stiprināt valsts regulējumu, kas ir paredzēts, lai vērstos pret negatīvo ietekmi, kuru rada plašsaziņas līdzekļos un reklāmās sludināto vērtību rezultātā izveidojusies stereotipiskā izpratne par dzimumu lomām un kura pārāk bieži apdraud skolu šajās jomās paveiktā darba rezultātus;

20.  iesaka Komisijai un/vai dalībvalstīm izveidot un sekmēt Eiropas/dalībvalstu balvu, kuru galvenokārt piešķirtu par sasniegumiem dzimumu līdztiesības nodrošināšanā izglītības iestādēs nolūkā atbalstīt paraugpraksi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Heinz K. Becker, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Margot Parker, Marijana Petir, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Maria Gabriela Zoană

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Eck, Urszula Krupa, Branislav Škripek, Dubravka Šuica, Mylène Troszczynski, Julie Ward, Josef Weidenholzer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth, Arne Lietz, Francis Zammit Dimech

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Angelika Mlinar

ECR

Urszula Krupa, Branislav Škripek, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Malin Björk, Stefan Eck

PPE

Heinz K. Becker, Anna Maria Corazza Bildt, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Niebler, Dubravka Šuica, Francis Zammit Dimech

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, John Howarth, Arne Lietz, Liliana Rodrigues, Julie Ward, Josef Weidenholzer, Maria Gabriela Zoană

VERTS/ALE

Florent Marcellesi, Terry Reintke, Ernest Urtasun

2

-

EFDD

Margot Parker

ENF

Mylène Troszczynski

3

0

PPE

Marijana Petir, Michaela Šojdrová, Anna Záborská

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas Komisija: 2017. gada izglītības un apmācības pārskats, kas ir pieejams https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/monitor2017_en.pdf

(2)

EIGE, Dzimumu līdztiesības indekss, 2017. gads.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Stefano Maullu, Momchil Nekov, Yana Toom, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eider Gardiazabal Rubial, Elena Gentile, Sylvie Guillaume, Emma McClarkin, Martina Michels, Michel Reimon, Liliana Rodrigues, Remo Sernagiotto, Francis Zammit Dimech


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

ECR

Angel Dzhambazki, Emma McClarkin, Remo Sernagiotto

EFDD

Isabella Adinolfi

GUE/NGL

Curzio Maltese, Martina Michels

PPE

Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Francis Zammit Dimech, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Elena Gentile, Sylvie Guillaume, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Momchil Nekov, Liliana Rodrigues, Julie Ward

Verts/ALE

Jill Evans, Michel Reimon

1

-

ENF

Dominique Bilde

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 4. jūnijsJuridisks paziņojums