ZIŅOJUMS ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses
22.5.2018 - (12543/2017 – C8-0422/2017 – 2017/0238(NLE) – 2017/2269(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: László Tőkés
EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses
(12543/2017 – C8-0422/2017 – 2017/0238(NLE) – 2017/2269(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12543/2017),
– ņemot vērā Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (12548/2017),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. un 209. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 218. panta 7. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0422/2017),
– ņemot vērā attiecīgās rezolūcijas par ES un Armēnijas attiecībām,
– ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu[1],
– ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, jo īpaši kopīgo deklarāciju, par kuru tika panākta vienošanās 2017. gadā Briselē,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) paziņojumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), jo īpaši 2017. gada 18. maija ziņojumu par EKP pārskatīšanas īstenošanu (JOIN(2017)0018) un 2017. gada 9. jūnija pārskatīto darba dokumentu “Austrumu partnerība — 20 mērķpasākumi 2020. gadam, koncentrējoties uz pamatprioritātēm un reāliem rezultātiem” (SWD(2017)0300), kā arī 2016. gada paziņojumu par ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju austrumu kaimiņreģionā un jo īpaši 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam[2], un 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu[3],
– ņemot vērā 2018. gada ... normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu[4],
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Armēnijas 2018. gada 21. februārī parakstītās partnerības prioritātes,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 49. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0179/2018),
A. tā kā Armēnijas un Eiropas Savienības pašreizējo attiecību satvars ir 1996. gada Partnerības un sadarbības nolīgums, kas stājās spēkā 1999. gadā un ko ir paredzēts aizstāt ar ierosināto visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu;
B. tā kā, izmantojot Austrumu partnerību, ES un Armēnija savas attiecības ir balstījušas uz kopīgu apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un pamatvērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesības un pamatbrīvības;
C. tā kā joprojām pastāv bažas par to, vai Armēnija pilnībā ievēro dažas no iepriekš minētajām pamatvērtībām, jo īpaši demokrātiju un tiesiskumu, ko apdraud korupcija, balsu pirkšana, organizētā noziedzība un ļaunprātīga oligarhu kontrole;
D. tā kā Armēnijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta starp Eiropu, Vidusāziju un Tuvajiem Austrumiem un kaimiņos esošajām reģionālajām lielvarām, jo īpaši Krieviju, Irānu un Turciju, ir gan stratēģiska, gan sarežģīta; tā kā dažu pagātnes traģēdiju, jo īpaši armēņu genocīda, neatzīšana, ārvalstu karaspēka klātbūtne Armēnijā, kā arī ieilgušie konflikti Dienvidkaukāzā, kas ietekmē arī Azerbaidžānu un Gruziju, būtiski apdraud visu partneru drošību un reģionālo stabilitāti; tā kā Kalnu Karabahas konfliktu var atrisināt tikai miermīlīgā ceļā atbilstoši EDSO 2009. gada pamatprincipiem, jo īpaši ņemot vērā EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju centienus un priekšlikumus;
E. tā kā ES ir galvenā Armēnijas tirdzniecības partnere un lielākā līdzekļu devēja; tā kā Armēnija ir arī Eirāzijas Ekonomikas savienības dalībniece un tā kā tas apliecina, ka ES neizvirza attiecību padziļināšanu ar ES kā priekšnoteikumu, kas tās partneriem varētu apgrūtināt attiecības ar trešām pusēm, pat ja tādēļ nebūtu iespējams īstenot dažas iespējas, piemēram, veidot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) ar ES;
F. tā kā jaunais nolīgums nosaka jaunu juridisko pamatu, lai atdzīvinātu politisko dialogu un paplašinātu ekonomiskās sadarbības jomu, kā arī sadarbību tādās nozarēs kā enerģētika, transports, infrastruktūra un vide; tā kā ir paredzams, ka šiem noteikumiem būs pozitīva ietekme uz Armēniju saistībā ar demokrātijas standartu, ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu; tā kā šādas izredzes ir īpaši svarīgas Armēnijas jauniešiem, jo tostarp tiks nodrošināta labāka izglītība un lielākas nodarbinātības iespējas; tā kā gan ES, gan Armēnijas iedzīvotāji gūs labumu no ciešākas sadarbības,
1. pauž lielu gandarījumu par visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu, kas ir nozīmīgs solis ES un Armēnijas attiecībās un iemieso apņemšanos vēl vairāk padziļināt politiskās un ekonomiskās attiecības;
2. ņem vērā to, ka nolīguma parakstīšana nav beigu punkts ES un Armēnijas sadarbībā; uzsver to, ka ir svarīgi šo nolīgumu ātri un efektīvi īstenot, pirms tiek apsvērts abu pušu turpmākas ciešākas sadarbības un integrācijas potenciāls, kas tiktu īstenots tām pieņemamā tempā un apmērā;
3. atgādina — lai pavērtu turpmākas sadarbības perspektīvas, ir svarīgi panākt ievērojamu progresu attiecībā uz tādu pamatvērtību ievērošanu kā tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī funkcionējoša demokrātiska sistēma, kas aizstāv tiesu sistēmas neatkarību un objektivitāti un nodrošina konkrētus rezultātus cīņā pret korupciju; šajā sakarībā pauž cerību, ka ES apsvērs iespēju drīz sākt dialogu ar Armēniju par vīzu režīma liberalizāciju ar nosacījumu, ka ir radīti apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, paredzot arī to, ka starp pusēm tiek efektīvi īstenoti vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi;
4. apsveic Armēnijas iedzīvotājus saistībā ar valsts varas nodošanu 2018. gada aprīlī un maijā, kura notika mierīgi un kuras rezultātā Armēnijā saskaņā ar tās konstitūciju notika valdības maiņa; atzinīgi vērtē tiesībaizsardzības spēku struktūru izrādīto savaldību, taču pauž bažas par miermīlīgu demonstrantu, tostarp parlamenta deputātu, nepamatotu aizturēšanu; sirsnīgi apsveic Nikol Pashinyan saistībā ar viņa ievēlēšanu Armēnijas premjerministra amatā; cer pastiprināt sadarbību ar viņu, viņa veidoto valdību un Nacionālo asambleju, lai cita starpā palīdzētu viņiem izpildīt demonstrāciju laikā paustās Armēnijas sabiedrības vēlmes, un izsaka gatavību veikt Armēnijā turpmāko parlamenta vēlēšanu novērošanu;
Darbības joma, vispārīgie principi, pamatvērtības un apņemšanās atrisināt konfliktus
5. uzsver, ka šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, no otras puses, Armēnijas Republikas teritorijā; aicina Komisiju nodrošināt to, lai caur Armēniju Eiropas Savienībā netiktu nelikumīgi ievesti produkti;
6. ņem vērā, ka nolīgums atbilst Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikuma garam un tajā iekļautajiem principiem — šajā ieteikumā ir nepārprotami norādīts, ka visaptverošs nolīgums netiks ratificēts ar valsti, kas neievēro tādas ES vērtības kā demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība, cilvēktiesības un pamatbrīvības; mudina Armēnijas iestādes tomēr ar ES atbalstu nodrošināt, lai šo vērtību ievērošanā nenotiktu regress, jo tā rezultātā saskaņā ar nolīguma 379. pantu varētu tikt apturēta tā piemērošana; atkārtoti uzsver, ka ES finansiālais atbalsts Armēnijai joprojām ir atkarīgs no reformu īstenošanas un kvalitātes;
7. mudina Armēniju strauji pieņemt un īstenot kopīgi saskaņotās reformas, jo īpaši attiecībā uz vēlēšanu sistēmas stabilitāti, tiesu sistēmas neatkarību un valsts iestāžu pārvaldības pārredzamību, sevišķi saistībā ar ES un Armēnijas partnerības prioritātēm, kam būtu jākalpo par pamatorientieri nolīguma īstenošanā, lai sniegtu Armēnijas iedzīvotājiem taustāmus un pozitīvus rezultātus;
8. uzsver, ka atbilstīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēgpilna iesaiste un iekļaušana ir ārkārtīgi svarīga šajā īstenošanas posmā, tostarp izmantojot jauno, ar šo nolīgumu izveidoto Pilsoniskās sabiedrības platformu, un būtu jāveic daudz vairāk nekā tikai jāpilda ierobežotie pasākumi, kas pašreiz paredzēti nolīguma 366. pantā, proti, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju informēšana un viedokļu apmaiņa ar viņiem; norāda, ka iesaistītajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāaptver pēc iespējas plašāks politisko un sociālo interešu klāsts;
9. aicina Komisiju ievērot ES finansiālā atbalsta nosacītību, sistemātiski sasaistot ES atbalstu, tostarp to, kas tiek sniegts, izmantojot Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu, makrofinansiālo palīdzību un citus instrumentus, ar reformu efektīvu īstenošanu, kuras progress būtu rūpīgi jāuzrauga;
10. ņem vērā, ka nolīgums atbilst Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikuma garam un tajā iekļautajiem principiem arī attiecībā uz to, ka jauna nolīguma ar Armēniju vai Azerbaidžānu ratifikācija būs atkarīga no jēgpilnas apņemšanās un ievērojama progresa Kalnu Karabahas konflikta risināšanā; mudina abas puses labā ticībā pēc vēlēšanām abās valstīs 2018. gadā palielināt sarunu tempu un rezultātus, lai gūtu vēsturiskus panākumus un izbeigtu konfliktu, ko nevar atrisināt militāriem līdzekļiem un kas tomēr ir prasījis pārāk daudz dzīvību, jo īpaši civiliedzīvotāju dzīvību, un gandrīz trīsdesmit gadu garumā kavējis ne tikai jebkāda miera un stabilitātes iedibināšanu, bet arī apgrūtinājis reģiona sociālekonomisko attīstību; pauž nopietnas bažas par militāro spēku koncentrēšanu un nesamērīgajiem aizsardzības jomas izdevumiem šajā reģionā; atbalsta visas iniciatīvas, kas sekmē mieru un labu kaimiņattiecību veidošanu, tostarp augsta līmeņa sarunas un pamiera uzraudzības mehānismu, un aicina EĀDD un Komisiju palielināt ES atbalstu programmām, kas dotu iespēju pastiprināt kontaktus starp Armēnijas un Azerbaidžānas NVO un jaunatnes organizācijām, vienlaikus nodrošinot, ka ES dalībvalstis izvairītos no divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju netieša eksporta, kas paredzēts konfliktā iesaistītajām pusēm;
Politiskā reforma
11. aicina gan Armēniju, gan ES piešķirt augstu prioritāti iekšējām reformām, kā norādīts 4. pantā, lai jo īpaši nodrošinātu netraucētu pāreju no prezidenta vadītas sistēmas uz parlamentāru sistēmu un valsts iestāžu apolitiskumu; mudina Armēnijas valdību nodrošināt, lai attiecībā uz svarīgām reformām, piemēram, tādām, kas saistītas ar valdības struktūru un darbību vai kriminālkodeksu, visas Armēnijas sabiedrības interesēs tiktu nodrošināta lielāka pārredzamība un iekļaujošs dialogs ar politisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību;
12. uzsver nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus opozīcijai un vidi, kurā pilsoniskā sabiedrība, tostarp plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un cilvēktiesību aizstāvji, var darboties un izmantot savas tiesības, nebaidoties no represijām; aicina Armēniju šajā sakarībā nodrošināt strauju un taisnīgu tiesu visiem ieslodzītajiem, tostarp Andreas Ghukasyan, nodrošinot, ka tiesas procesā netiek izmantoti politiski apsvērumi; aicina Armēnijas iestādes nodrošināt, lai žurnālisti nesaskartos ne ar kādu spiedienu, bailēm no atriebības un vardarbību sava darba dēļ un tiktu ievērotas pulcēšanās tiesības, un atturēties no pārmērīga spēka un represiju izmantošanas pret miermīlīgajiem protestētājiem un protestu vadītājiem, piemēram, nepamatotu kriminālapsūdzību izvirzīšanas; prasa veikt objektīvu izmeklēšanu un nodrošināt taisnīgu tiesu visos gadījumos, tostarp attiecībā uz iepriekš izmantotu nesamērīgu policijas spēku pret miermīlīgiem protestētājiem un Sasna Tsrer lietā, kurā policija nopietni kavēja advokātu darbu;
13. mudina Armēnijas iestādes, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, strauji un pilnībā īstenot visus Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODHIR) vadīto starptautisko vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumus, kas akcentēti to galīgajā ziņojumā, jo īpaši attiecībā uz apgalvojumiem par balsu pirkšanu, vēlētāju iebiedēšanu, spiediena izdarīšanu uz ierēdņiem un privātā sektora darbiniekiem un partiju pārstāvju un tiesībaizsardzības amatpersonu nepamatotu iejaukšanos balsošanas procesā, kas neuzlaboja sabiedrības uzticēšanos valsts vēlēšanu sistēmai;
14. mudina Armēniju īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus, piemēram, tos, kas iekļauti šīs komisijas 2017. gada atzinumā par Tiesu kodeksa projektu — šajā atzinumā minēts, ka ar kodeksu ir ieviestas konstitucionālās reformas rezultātā radītās pozitīvās pārmaiņas, bet kodeksā ir vērojamas nepilnības un nekonsekvence, kas būtu jānovērš;
Tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana
15. atkārtoti norāda uz savu stingro apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un pamatvērtības, tostarp, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību, cilvēktiesības un pamatbrīvības, un mudina Armēniju tiekties pēc ievērojama progresa šajās jomās, jo īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, tiesu sistēmas neatkarību un cīņu pret korupciju, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nepotismu un ļaunprātīgu oligarhu kontroli; mudina Armēnijas iestādes sākt padziļinātu un patiesu ekonomisko reformu procesu, lai pārvarētu pašreizējo oligarhu veidoto struktūru un likvidētu attiecīgos monopolus; mudina Armēnijas varas iestādes turpināt konsekventi rīkoties, ievērojot savas valsts saistības, kuras tā uzņēmusies kā ANO Konvencijas pret spīdzināšanu līgumslēdzēja puse, lai nepieļautu un izmeklētu pārkāpumus un piemērotu par tiem sodu;
16. pauž nožēlu par to, ka Armēnijā joprojām nopietnas bažas sagādā vardarbība dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ; ņem vērā, ka, Nacionālajai asamblejai 2017. gada 8. decembrī pieņemot tiesību aktu par vardarbības novēršanu ģimenē, no vardarbības ģimenē cietušo personu aizsardzību un miera (kohēzijas) atjaunošanu ģimenē, vardarbība ģimenē ir atzīta par nopietnu problēmu, taču prasa pieņemt spēcīgākus tiesību aktus, lai efektīvi apkarotu šādu vardarbību un iestādes varētu labāk aizsargāt un atbalstīt vardarbības upurus; pauž atzinību par to, ka Armēnija 2018. gada 18. janvārī parakstīja Eiropas Padomes Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, un mudina Armēniju strauji ratificēt un pilnībā īstenot šo konvenciju, lai efektīvi pildītu savas saistības attiecībā uz starptautisko standartu ievērošanu šajā jomā;
17. aicina Armēniju risināt dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas jautājumus, ātri, bet tomēr efektīvi veicot pasākumus, lai nodrošinātu vienādas iespējas, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, vienādu atalgojumu un valsts amatu ieņemšanu, ideālā gadījumā izmantojot šajā nolūkā visaptverošu atsevišķu tiesību aktu par nediskrimināciju, kā arī aizsargājot citas neaizsargātas grupas, piemēram, LGBTI, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un Armēnijas dažādajām saistībām cilvēktiesību jomā, un nodrošināt efektīvus aizsardzības mehānismus, kuriem atvēlēti pietiekami resursi; šajā sakarībā pauž bažas par gaidāmo tiesību aktu nesaderību ar starptautiskajiem standartiem nediskriminācijas jomā;
18. mudina Armēnijas iestādes piešķirt lielu prioritāti tam, lai izbeigtu uz dzimumu balstītu atlasi, izmantojot selektīvus abortus, kas Armēnijā un Azerbaidžānā joprojām ir ļoti izplatīta, šīs prakses izmantošanas ziņā pasaules līmenī ierindojot abas valstis aiz Ķīnas; mudina Armēniju apņemties uzlabot dzīvi bērniem, jo īpaši bērniem ar invaliditāti un bāreņiem, konsekventi īstenojot prioritātes, kas noteiktas valsts stratēģijā par bērnu tiesību aizsardzību un attiecīgajā Konvencijas par bērna tiesībām īstenošanas rīcības plānā, kā arī līdz 2025. gadam garantējot visiem bērniem iekļaujošu izglītību un izskaužot bērnu darbu;
19. mudina veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu sadarbību tādu noziedzīgu darbību kā terorisms, organizētā noziedzība, kibernoziedzība un pārrobežu noziedzība nepieļaušanā un apkarošanā, un aicina Armēniju vairāk pieskaņoties ES ārpolitikai un drošības politikai;
20. aicina Armēniju ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus, ko tā parakstīja 1999. gadā;
Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība
21. atzinīgi vērtē ES un Armēnijas tirdzniecības un ekonomisko attiecību padziļināšanos un to, ka VPPN dažos gadījumos nodrošina lielāku pārredzamību un tirgus pieejamību ES produktiem un ekonomikas dalībniekiem tādās jomās kā pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesības un publiskais iepirkums, nekā paredz PTO saistības;
22. aicina Armēniju iesaistīties uzticamās tirdzniecības attiecībās ar ES atbilstīgi saistībām, ko tā uzņēmusies, pievienojoties PTO; atgādina, ka noteikumus un nosacījumus par dalību PTO, kā arī saistības saskaņā ar PTO nolīgumiem un šo nolīgumu noteikumus piemēro tikai attiecībā uz ANO atzītām Armēnijas Republikas teritorijām;
23. cer, ka nolīgums ātri sniegs jaunas un pievilcīgas ekonomiskās iespējas Armēnijas pilsoņiem, kas dzīvo vai atgriežas Armēnijā, jo īpaši Armēnijas jauniešiem;
24. tomēr pauž nožēlu, ka nolīgumā nevar iekļaut tarifa šķēršļu likvidēšanu, jo Armēnija ir pievienojusies Eirāzijas Ekonomikas savienībai; taču atzinīgi vērtē to, ka Armēnija lielā apmērā izmanto ES vispārējo preferenču sistēmu (VPS+), lai gan ar bažām konstatē, ka VPS+ režīms tiek piemērots tikai ļoti nelielam eksporta preču kategoriju klāstam; ņem vērā, ka nolīgumā tiek respektēta Armēnijas daudzvektoru ārpolitika, bet aicina Komisiju nodrošināt, ka ES palīdzība Armēnijā netiek novirzīta nozarēm, kuras skar Krievijas noteiktās sankcijas pret ES, un mudina Komisiju stingri uzraudzīt to, lai ES dalībvalstis ievērotu Padomes Regulu 833/2014 un izvairītos radīt Krievijai iespēju ar Armēnijas starpniecību iegādāties divējāda lietojuma preces un tehnoloģiju;
25. atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta par preču zīmju aizsardzību, tostarp 237. pantā paredzētajiem pārejas noteikumiem par konjaku un šampanieti, un tādējādi aizsargā ES intereses, vienlaikus ļaujot Armēnijai attīstīt tirdzniecību visās svarīgākajās ekonomikas nozarēs;
Enerģētika un citas sadarbības jomas
26. atzinīgi vērtē to, ka jo īpaši 42. pantā ir uzsvērta kodoldrošība, pamatojoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) un Eiropas Savienības standartiem un praksi; pauž nožēlu par Armēnijas iestāžu lēmumu pagarināt Medzamoras kodolspēkstacijas darbības termiņu un atkārtoti pauž nopietnas bažas par šīs kodolspēkstacijas joprojām pastāvošo neatbilstību drošības standartiem un ievērojamo risku, ko rada tās atrašanās seismiski aktīvā zonā; pauž atzinību sarunu vedējiem par to, ka VPPN 42. pantā ir iekļauta konkrēta sadarbība attiecībā uz Medzamoras kodolspēkstacijas ekspluatācijas drošu pārtraukšanu un slēgšanu un ceļveža vai rīcības plāna agrīnu pieņemšanu šajā nolūkā, ņemot vērā to, ka tā ir jāaizstāj ar jaunu kapacitāti, lai garantētu Armēnijas Republikas energoapgādes drošību un apstākļus ilgtspējīgai attīstībai;
27. turklāt atzinīgi vērtē īpašos noteikumus par Armēnijā īstenoto sadarbību vides jomā, ņemot vērā to, ka ir steidzami nepieciešams panākt progresu šajā jomā, kā arī iespējas radīt darbvietas un samazināt atkarību no enerģijas importa, ko varētu panākt, attīstot tīrus, alternatīvus enerģijas avotus; īpaši aicina Komisiju gan tehniski, gan finansiāli palīdzēt un sniegt atbalstu Armēnijas valdībai tās vērienīgajos plānos attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas nozari;
28. aicina Armēnijas iestādes uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību publisko finanšu pārvaldībā, kā arī publiskā iepirkuma jomā un privatizācijas procesā un turklāt stiprināt banku nozares uzraudzību;
29. uzsver to, ka ir svarīgi noteikumi par dialogu un sadarbību attiecībā uz nodarbinātības politiku, darba tiesībām, piemēram, darba aizsardzību, dzimumu līdztiesību un nediskriminēšanu, tostarp attiecinot to uz mazāk aizsargātām un marginalizētām grupām, piemēram, LGBTI, lai nodrošinātu labākas darbavietas ar labākiem darba apstākļiem, jo īpaši Armēnijas jauniešiem, un palīdzētu vērsties pret augsto bezdarba līmeni un milzīgo nabadzību;
Institucionālie noteikumi
30. atzinīgi vērtē Parlamentārās partnerības komitejas izveidi saskaņā ar nolīguma 365. pantu un apņemas kopā ar Armēnijas parlamentu ātri izstrādāt tās reglamentu, lai tā drīzumā varētu sākt darboties;
31. atkārtoti prasa Komisijai un EĀDD reizi sešos mēnešos nosūtīt Parlamentam izsmeļošu rakstisku ziņojumu par starptautisku nolīgumu īstenošanu saskaņā ar Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam, kurā tika atkārtoti pausta Parlamenta apņemšanās pastiprināt ar Austrumu partneriem noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas uzraudzību un šajā sakarībā sniegtā ES atbalsta pārbaudi;
32. aicina ES un Armēnijas iestādes pastiprināt centienus komunikācijas jomā, informējot par šī jaunā nolīguma mērķiem, lai gan Armēnijā, gan ES vēl vairāk uzlabotu sabiedrības informētību par gaidāmajām iespējām un ieguvumiem, ko radītu nolīguma noslēgšana; turklāt aicina abas puses turpināt pielikt pūles, lai vērstos pret dezinformācijas kampaņām saistībā ar ES un Armēnijas attiecībām;
°
° °
33. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Armēnijas valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0440.
- [3] OV C 328, 6.9.2016., 2. lpp.
- [4] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(0000)0000.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
|
Pieņemšanas datums |
16.5.2018 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
63 2 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Alyn Smith, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Boris Zala |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
David Coburn, Doru-Claudian Frunzulică, Marek Jurek, Norica Nicolai, Urmas Paet, Miroslav Poche, Soraya Post, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Helmut Scholz, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko |
||||
|
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Renate Weber, Francis Zammit Dimech, Joachim Zeller |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
63 |
+ |
|
|
ALDE |
Petras Auštrevičius, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Norica Nicolai, Urmas Paet, Jozo Radoš, Ivo Vajgl, Renate Weber |
|
|
ECR |
Marek Jurek, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden |
|
|
EFDD |
Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade |
|
|
ENF |
Mario Borghezio |
|
|
GUE/NGL |
Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Helmut Scholz, Marie-Christine Vergiat |
|
|
PPE |
Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Arnaud Danjean, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés, Francis Zammit Dimech, Joachim Zeller, Željana Zovko |
|
|
S&D |
Nikos Androulakis, Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Andi Cristea, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Wajid Khan, Arne Lietz, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Miroslav Poche, Soraya Post, Boris Zala, Janusz Zemke |
|
|
VERTS/ALE |
Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Alyn Smith, Bodil Valero |
|
|
2 |
- |
|
|
EFDD |
David Coburn |
|
|
ENF |
Jean-Luc Schaffhauser |
|
|
1 |
0 |
|
|
NI |
Dobromir Sośnierz |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas