Procedūra : 2017/0309(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0180/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0180/2018

Debates :

PV 30/05/2018 - 22
CRE 30/05/2018 - 22
PV 12/02/2019 - 4
CRE 12/02/2019 - 4

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.6
CRE 31/05/2018 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi
PV 12/02/2019 - 9.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0236
P8_TA(2019)0070

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1283kWORD 152k
22.5.2018
PE 616.870v03-00 A8-0180/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(COM(2017/0772/2 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Elisabetta Gardini

Atzinuma sagatavotāja (*):

Željana Zovko, Attīstības komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS
 REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(COM(2017/0772/2 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017/0772/2),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 196. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0409/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas atzinumus un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus un nostāju grozījumu veidā (A8-0180/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  aicina Komisiju atturēties no līdzekļu pārdales, lai finansētu jaunas politikas prioritātes, kuras tiek pievienotas daudzgadu finanšu shēmas cikla laikā, jo tas neizbēgami negatīvi ietekmēs citu Savienības pamatdarbību īstenošanu;

4.  aicina Komisiju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas sāksies 2021. gadā, nodrošināt Savienības Civilās aizsardzības mehānismam (UCPM) pietiekamu finansējumu, pamatojoties uz pašreizējo mehānisma pārskatīšanu;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu („Savienības mehānisms”), kas reglamentēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES12, nostiprina sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību un veicina koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām.

(1)  Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (“Savienības mehānisms”), kas reglamentēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES12, nostiprina sadarbību starp Savienību, dalībvalstīm un to reģioniem un veicina koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām.

_________________

_________________

12 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

12 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Dabas un cilvēku izraisītas katastrofas var notikt jebkurā vietā visā pasaulē, bieži vien bez brīdinājuma. Neatkarīgi no tā, vai katastrofām ir dabiska izcelsme vai tās izraisījuši cilvēki, tās kļūst arvien biežākas, ekstrēmākas un sarežģītākas, ko pastiprina klimata pārmaiņu ietekme, un neapstājas pie valstu robežām. Sekas, ko katastrofas rada cilvēkiem, videi un ekonomikai, var būt milzīgas.

(3)  Dabas un cilvēku izraisītas katastrofas var notikt jebkurā vietā visā pasaulē, bieži vien bez brīdinājuma. Neatkarīgi no tā, vai katastrofām ir dabiska izcelsme vai tās izraisījuši cilvēki, tās kļūst arvien biežākas, ekstrēmākas un sarežģītākas, ko pastiprina klimata pārmaiņu ietekme, un neapstājas pie valstu robežām. Sekām, ko katastrofas rada cilvēkiem, videi, sabiedrībai un ekonomikai, var būt neiedomājams apmērs. Diemžēl šīs katastrofas dažreiz tiek izraisītas apzināti, piemēram, teroristu uzbrukumu gadījumā.

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Nesenā pieredze ir parādījusi, ka paļaušanās uz brīvprātīgiem tādas savstarpējās palīdzības piedāvājumiem, kuru koordinē un atvieglina Savienības mehānisms, ne vienmēr nodrošina to, ka ir pieejamas pietiekamas spējas, lai apmierinošā līmenī risinātu katastrofu skarto cilvēku pamatvajadzības, nedz arī nodrošina pienācīgu vides un īpašuma aizsardzību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atkārtotas katastrofas vienlaikus skar dalībvalstis un kolektīvās spējas nav pietiekamas.

(4)  Nesenā pieredze ir parādījusi, ka paļaušanās uz brīvprātīgiem tādas savstarpējās palīdzības piedāvājumiem, kuru koordinē un atvieglina Savienības mehānisms, ne vienmēr nodrošina to, ka ir pieejamas pietiekamas spējas, lai apmierinošā līmenī risinātu katastrofu skarto cilvēku pamatvajadzības, nedz arī nodrošina pienācīgu vides un īpašuma aizsardzību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalstis vienlaikus cieš no dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, kas ir gan atkārtotas, gan negaidītas, un kolektīvās spējas nav pietiekamas. Lai novērstu šos trūkumus un jaunos apdraudējumus, pilnībā elastīgā veidā būtu jāizmanto visi Savienības instrumenti, tostarp sekmējot aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos. Tomēr dalībvalstīm būtu jāuzņemas veikt pienācīgas preventīvas darbības attiecībā uz tāda daudzuma valsts spēju saglabāšanu, kas ir pietiekams pienācīgai reakcijai uz katastrofām.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Meža ugunsgrēku novēršana ir būtiska kontekstā ar pasaules mēroga saistībām samazināt CO2 emisijas. Tik tiešām, koku un ar kūdru bagātas augsnes degšana meža ugunsgrēkos rada CO2 emisiju. Konkrētāk, pētījumi ir parādījuši, kā ugunsgrēki rada 20 % no visām CO2 emisijām pasaulē, proti, vairāk nekā kopējās emisijas no visām transporta sistēmām pasaulē (ceļu transports, kuģi un lidaparāti).

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar riska novērtējumiem, kā arī ar savas katastrofu riska pārvaldības plānošanas kopsavilkumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju katastrofu pārvarēšanai, kas savstarpēji savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus saistībā ar konkrētām katastrofām, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu kopējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldībai. Būtu jāsamazina administratīvais slogs un jāpastiprina novēršanas politikas pasākumi, tostarp nodrošinot vajadzīgās saiknes ar citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/201313 2. apsvērumā.

(5)  Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar riska novērtējumiem par nacionālā drošuma un drošības riskiem, kā arī ar katastrofu riska pārvaldības plānošanas kopsavilkumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu pārvarēšanai, kas savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus saistībā ar konkrētām katastrofām, tostarp cilvēka izraisītām, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu kopējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldībai, it sevišķi no Eiropas Vides aģentūras (EVA). Ir svarīgi samazināt administratīvo slogu un stiprināt novēršanas politikas pasākumus, tostarp attīstot saiknes un sadarbību ar citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/201313 2. apsvērumā.

 

 

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Risks ir negatīvs faktors reģionu attīstībā. Novēršana un riska pārvaldība paredz politikas un institucionālo sistēmu pārveidi un vietējo, valsts un reģionālo spēju stiprināšanu, lai izstrādātu un īstenotu riska pārvaldības pasākumus, koordinējot plašu dalībnieku loku. Ir būtiski sagatavot riska kartes pa reģioniem un/vai dalībvalstīm, uzlabot reaģēšanas spējas un preventīvās darbības, īpašu uzmanību pievēršot klimata radītajiem riskiem. Ir svarīgi riska kartēs ņemt vērā gan risku, ko rada pašreizējais klimata mainīgums, gan klimata pārmaiņu paredzamā virzība.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Dalībvalstīm, sagatavojot riska novērtējumus un riska pārvaldības plānu, būtu jāņem vērā konkrētie riski attiecībā uz dzīvo dabu un dzīvnieku labturību. Komisijai būtu visā Eiropā jāveicina informācijas izplatīšana par katastrofās cietušajiem dzīvniekiem. Šajā sakarā būtu jāturpina pilnveidot apmācības programmas un kursus.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c)  2017. gada meža ugunsgrēku sezona bija īpaši ilga un intensīva daudzās dalībvalstīs, un tajā tikai vienā dalībvalstī bojā gāja vairāk nekā 100 cilvēku. Pieejamo līdzekļu trūkums, kas bija uzsvērts spēju trūkuma ziņojumā1a, un Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju (“EERC” jeb “brīvprātīgā rezerve”) nespēja savlaicīgi reaģēt uz visiem 17 lūgumiem palīdzēt meža ugunsgrēku dzēšanā parādīja, ka dalībvalstu ieguldījums pēc brīvprātīguma principa ir nepietiekams liela mēroga ārkārtas situācijās, kas skar vairākas dalībvalstis vienlaikus.

 

_________________

 

1a Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par panākto progresu un atlikušajām nepilnībām attiecībā uz Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām, 17.2.2017.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5d)  Visdabīgākie padziļinātas sadarbības partneri ir viena otrai kaimiņos esošās dalībvalstis, kurām ir līdzīga pieredze un struktūras un kuras visdrīzāk ietekmēs vienas un tās pašas katastrofas un riski.

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Ir jāpastiprina kolektīvā spēja sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, jo īpaši izmantojot savstarpējo atbalstu Eiropā. Papildus to iespēju stiprināšanai, kuras jau tagad piedāvā Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas („EERC” jeb „brīvprātīgā rezerve”), kas turpmāk tiks dēvētas par „Eiropas civilās aizsardzības rezervi”, Komisijai būtu jāizveido arī rescEU. rescEU sastāvā būtu jāiekļauj ārkārtas reaģēšanas resursi, lai reaģētu uz meža ugunsgrēkiem, liela mēroga plūdiem un zemestrīcēm, kā arī lauka hospitālis un medicīniskās vienības, kas atbilst Pasaules Veselības organizācijas standartiem un ko var ātri izvietot.

(6)  Ir jāpastiprina kolektīvā spēja sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, jo īpaši izmantojot savstarpējo atbalstu Eiropā. Papildus to iespēju stiprināšanai, kuras jau tagad piedāvā Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas (“EERC” jeb “brīvprātīgā rezerve”), kas turpmāk tiks dēvētas par “Eiropas civilās aizsardzības rezervi”, Komisijai būtu jāizveido arī rescEU. RescEU sastāvā būtu jāiekļauj ārkārtas reaģēšanas spējas, lai reaģētu uz meža ugunsgrēkiem, liela mēroga plūdiem un zemestrīcēm, teroristu uzbrukumiem un ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem un kodoluzbrukumiem, kā arī lauka hospitālis un medicīniskās vienības, kas atbilst Pasaules Veselības organizācijas standartiem un ko var ātri izvietot. Šajā sakarā ir svarīgi stiprināt un ietvert vietējo un reģionālo iestāžu konkrētās spējas, jo tās pirmās reaģē pēc notikušām katastrofām. Šīm iestādēm būtu jāattīsta sadarbības modeļi, kuros kopienas varētu dalīties ar paraugpraksi, dodot tām iespēju palīdzēt veidot noturību pret dabas katastrofām.

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Reģionālo un vietējo iestāžu loma katastrofu novēršanā un pārvaldībā ir ārkārtīgi būtiska, un to reaģēšanas spējas ir pienācīgi jāiesaista visās koordinēšanas un izvietošanas darbībās, ko veic saskaņā ar šo lēmumu un dalībvalstu institucionālo un tiesisko regulējumu, nolūkā iespējami samazināt pārklāšanos un sekmēt sadarbspēju. Šīm iestādēm var būt būtiska preventīva loma, un tās kopā ar savām brīvprātīgo spējām pirmās reaģē tūlīt pēc katastrofas. Tādēļ ir vajadzīga pastāvīga sadarbība vietējā, reģionālā un pārrobežu līmenī, kuras mērķis ir izveidot kopējas brīdināšanas sistēmas ātrai intervencei pirms rescEU izmantošanas, kā arī regulāras sabiedrības informēšanas kampaņas par pirmajiem reaģēšanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Savienībai būtu jādod iespēja atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad nav pietiekamu spēju efektīvai reaģēšanai uz katastrofām, palīdzot finansēt līzinga vai nomas līgumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi šādām spējām, vai finansējot šo spēju iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti, nodrošinot to, ka spējas ir pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu nodrošināta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras skar būtisku skaitu dalībvalstu. Savienības veiktai spēju iegādei būtu jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un labāka koordinācija reaģēšanā uz katastrofām.

(7)  Savienībai būtu jādod iespēja atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad nav pietiekamu materiālo un tehnisko spēju efektīvai reaģēšanai uz katastrofām, tostarp pārrobežu norišu gadījumā, palīdzot finansēt līzinga vai nomas līgumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi šādām spējām, vai finansējot šo spēju iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti un gatavību, nodrošinot to, ka materiālās un tehniskās spējas, tostarp spējas glābt gados vecākus cilvēkus un personas ar invaliditāti, ir ātri pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu nodrošināta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras skar būtisku skaitu dalībvalstu, piemēram, pārrobežu epidēmiju gadījumā. Iepriekš noteiktajam piemērotajam aprīkojumam un Savienības veiktai spēju iegādei būtu jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un labāka koordinācija reaģēšanā uz katastrofām. Būtu jānodrošina optimāls un pārredzams finanšu resursu izlietojums.

Pamatojums

Spēju mobilizēšanā, izmantojot UCPM, ātrums ir ārkārtīgi svarīgs, ko apliecina traģiskās sekas pēc ugunsdzēšanas lidmašīnu novēlotas izmantošanas pēdējās meža ugunsgrēku sezonās Dienvideiropā. ES līdzfinansējums būtu vienmēr jāsniedz, ievērojot pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību.

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Daudzas dalībvalstis pēkšņu katastrofu gadījumā saskaras ar problēmu, ka nav pietiekama materiālā un tehniskā aprīkojuma. Tāpēc ar Savienības mehānismu būtu iespējams vajadzības gadījumā paplašināt materiālo un tehnisko bāzi, it īpaši invalīdu, vecāka gadagājuma cilvēku un slimu cilvēku glābšanai.

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai palielinātu apmācības un treniņu lietderību un efektivitāti un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, ir jāizveido Savienības Civilās aizsardzības zinātības tīkls, kura pamatā ir esošās struktūras.

(9)  Apmācība, pētniecība un inovācija ir civilās aizsardzības jomā īstenotās sadarbības būtiski aspekti. Būtu jāstiprina apmācības un treniņu lietderība un efektivitāte, jāveicina inovācija un jāveido ciešāks dialogs, un sadarbība starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, izmantojot esošās struktūras un iesaistot izcilības centrus, universitātes, pētniekus un citas specializētās zināšanas, kas pieejamas dalībvalstīs, kā arī savstarpēji apmainoties ar informāciju.

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Lai gan civilās aizsardzības stiprināšana, ņemot vērā gan meteoroloģisko apstākļu izraisītu, gan ar iekšējo drošību saistītu katastrofu tendences, ir viena no svarīgākajām prioritātēm visā Savienībā, ir būtiski papildināt Savienības instrumentus ar spēcīgāku teritoriālo un kopienu vadītu dimensiju, jo vietējo kopienu rīcība ir visātrākais un efektīvākais veids, kā mazināt katastrofu radītos zaudējumus.

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriācijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros.

(10)  Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriācijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros, nevis jāizmanto finansējums, kas piešķirts citām svarīgām Savienības politikas jomām, piemēram, tām, ar kurām sekmē tiesības, vienlīdzību un pilsoniskumu, tiesiskumu vai tautas attīstību visā pasaulē, tostarp visus finanšu līdzekļus, kas piešķirti dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju palielināšanas programmām un projektiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka dažu šo programmu īstenošana ir bijusi sevišķi veiksmīga (maksājumu apropriācijas programmai “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” iepriekšējos trijos gados sasniedza vairāk nekā 99 %).

Pamatojums

Jauniem politikas priekšlikumiem ir vajadzīgi papildu resursi. Referente stingri noraida jebkādu līdzekļu pārdalīšanu uz tādu veiksmīgu un pastāvīgi nepietiekami finansētu programmu rēķina kā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (REC) un “Tiesiskums”. Programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” finansējuma apgūšana gandrīz 100 % apmērā liecina, ka nevar izmantot līdzekļus no šīs programmas, negatīvi neietekmējot konkrētus projektus un organizācijas. FEMM komiteja ir atkārtoti norādījusi uz nepieciešamību palielināt programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” finansējumu, ņemot vērā DAPHNE un dzimumu līdztiesības programmas.

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Pārskatītajam Savienības mehānismam būtu jānodrošina atsevišķs finansējums un budžeta piešķīrumi. Ņemot vērā vajadzību izvairīties no negatīvas ietekmes uz pašreizējo daudzgadu programmu finansējumu, finansējuma palielinājums mērķtiecīgai Savienības mehānisma pārskatīšanai 2018., 2019. un 2020. gadā būtu jārod tikai no līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/20131a, īpaši izmantojot elastības instrumentu.

 

___________________

 

1a Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Pamatojums

Jauniem politikas priekšlikumiem ir vajadzīgi papildu resursi. Referente stingri noraida jebkādu līdzekļu pārdalīšanu uz tādu veiksmīgu un pastāvīgi nepietiekami finansētu programmu rēķina kā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Tiesiskums”. Tā vietā jebkādam vajadzīgam papildu finansējumam vajadzētu piemērot DFS regulas elastīguma noteikumus.

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Ir nepieciešams vienkāršot Savienības mehānisma procedūras nolūkā nodrošināt to, ka dalībvalstis var piekļūt vajadzīgajai palīdzībai un spējām, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.

(11)  Ir nepieciešams vienkāršot un racionalizēt Savienības mehānisma procedūras un sekmēt to elastību nolūkā nodrošināt to, ka dalībvalstis var ātri piekļūt vajadzīgajai palīdzībai un spējām, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk reaģētu uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai maksimāli izmantotu esošos finansējuma instrumentus un atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā, jo īpaši reaģējot uz katastrofām ārpus Savienības, gadījumos, kad finansējumu piešķir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21., 22. un 23. pantu, būtu jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/201214 129. panta 1. punkta.

(12)  Lai maksimāli izmantotu esošos finansējuma instrumentus un atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā, tostarp reaģējot uz katastrofām ārpus Savienības, gadījumos, kad finansējumu piešķir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21., 22. un 23. pantu, būtu jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/201214 129. panta 1. punkta. Neraugoties uz šo atkāpi, civilās aizsardzības darbību un jo īpaši humānās palīdzības finansējumam vajadzētu palikt skaidri nošķirtam jebkādā turpmākā Savienības finansēšanas sistēmā un pilnībā atbilst minētās sistēmas atšķirīgajiem mērķiem un juridiskajām prasībām.

__________________

__________________

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis veic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas. Ar noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu mērogā veiktām novēršanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi15. Līdzīgā kārtā būtu jānodrošina saskaņotība ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

(13)  Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis veic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas. Ar noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu mērogā veiktām novēršanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi15. Kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības programmas paredz veikt īpašas darbības, lai ņemtu vērā noturību pret katastrofām, riska novēršanu un pārvaldību un turpmākus centienus virzībā uz spēcīgāku integrāciju un lielāku sinerģiju. Turklāt visām darbībām vajadzētu būt saskaņotām ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un tām būtu aktīvi jāsekmē minēto saistību pildīšana.

__________________

__________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    21

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Ir svarīgi uzturēt moduļus, kuri iepriekš reģistrēti Kopīgajā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmā (CECIS), lai reaģētu uz palīdzības pieprasījumiem un parastajā režīmā piedalītos apmācību sistēmā.

Pamatojums

Ar to nodrošina sistēmu apstiprinātas informācijas vākšanai par situāciju, tās izplatīšanai dalībvalstīm un spēju izvietošanā gūto atziņu apmaiņai. Reģistrēto moduļu saglabāšana Austrijai nozīmētu to, ka valsts ugunsdzēsēju apvienību desmit moduļi paliktu sistēmā.

Grozījums Nr.    22

Lēmuma priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Ir vienlīdz svarīgi savienot Savienības mehānismu, kas attiecas uz laikposmu tūlīt pēc katastrofas, ar citiem Savienības instrumentiem, kuri vērsti uz zaudējumu atlīdzināšanu, piemēram, Solidaritātes fondu.

Grozījums Nr.    23

Lēmuma priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13c)  Ir būtiski grozīt Solidaritātes fonda darbību, ieviešot pienākumu novērst kaitējumu videi un par rādītāju fonda apstiprinājuma saņemšanai izmantot IKP uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā reģionā vai dalībvalstī, nevis kopējo IKP, lai novērstu to, ka lieli, blīvi apdzīvoti reģioni ar ne tik augstu labklājības līmeni nav tiesīgi izmantot fonda līdzekļus. Ir ļoti svarīgi izvērtēt vides katastrofas apmēru no ekonomiskā viedokļa, jo īpaši teritorijās ar lielu dabas vērtību, piemēram, aizsargājamās teritorijās vai Natura 2000 tīklā, ar mērķi novērst kaitējumu.

Grozījums Nr.    24

Lēmuma priekšlikums

13.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13d)  Ir jārīkojas Savienības mērogā, lai pievērstos arī tehniskās apmācības palīdzības sniegšanai ar mērķi uzlabot kopienu pašpalīdzības spējas, ļaujot tām labāk sagatavoties pirmo reaģēšanas pasākumu veikšanai un katastrofas seku ierobežošanai. Mērķtiecīgi apmācības un izglītošanas pasākumi sabiedriskās drošības jomā strādājošajiem, piemēram, kopienu līderiem, sociālajiem un veselības aprūpes darbiniekiem, glābšanas un ugunsdzēšanas dienestiem, kā arī vietējām brīvprātīgo intervences grupām, kuru rīcībā vajadzētu būt ātri pieejamam attiecīgam aprīkojumam, var palīdzēt ierobežot un mazināt bojā gājušo skaitu krīzes laikā un pēc tās.

Grozījums Nr.    25

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  vairāk izmantot zinātnes atziņas katastrofu jomā un veicināt to pieejamību.

e)  vairāk izmantot zinātnes atziņas katastrofu jomā un veicināt to pieejamību, tostarp tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT).

Grozījums Nr.    26

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

“ea)  mazināt tiešās sekas, ko katastrofas var izraisīt cilvēku dzīvībai un kultūras un dabas mantojumam;”

Grozījums Nr.    27

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

3. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab)  panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

“eb)  pastiprināt sadarbības un koordinācijas pasākumus pārrobežu līmenī.”

Grozījums Nr.    28

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  veic darbības, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un sekmētu zināšanu, zinātnisko pētījumu rezultātu, paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp dalībvalstu starpā, kurām ir kopīgi riski.

a)  veic darbības, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un labāk sekmētu un veicinātu sadarbību un zināšanu, zinātnisko pētījumu rezultātu un inovācijas, paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp dalībvalstu starpā, kurām ir kopīgi riski.

Grozījums Nr.    29

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3a)  lēmuma 5. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

 

“aa)  koordinē informācijas un norādījumu par brīdināšanas sistēmām saskaņošanu, tostarp pārrobežu līmenī;”

Grozījums Nr.    30

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

3b)  lēmuma 5. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

f)  apkopo un izplata dalībvalstu sniegto informāciju, organizē pieredzes apmaiņu par riska pārvaldības spēju izvērtējumu; organizē pieredzes apmaiņu par riska pārvaldības spēju izvērtējumu; kopā ar dalībvalstīm līdz 2014. gada 22. decembrī izstrādā pamatnostādnes attiecībā uz minēto izvērtējumu saturu, metodoloģiju un struktūru; un atvieglo paraugprakses apmaiņu saistībā ar novēršanas un sagatavotības plānošanu, tostarp ar brīvprātīgas salīdzinošās izvērtēšanas starpniecību;

"f)  apkopo un izplata dalībvalstu sniegto informāciju, organizē pieredzes apmaiņu par riska pārvaldības spēju izvērtējumu; organizē pieredzes apmaiņu par riska pārvaldības spēju izvērtējumu; kopā ar dalībvalstīm līdz 2019. gada 22. decembrim izstrādā jaunas pamatnostādnes attiecībā uz minēto izvērtējumu saturu, metodoloģiju un struktūru; un atvieglo paraugprakses apmaiņu saistībā ar novēršanas un sagatavotības plānošanu, tostarp ar brīvprātīgas salīdzinošās izvērtēšanas starpniecību;

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1523544518145&uri=CELEX:32013D1313)

Grozījums Nr.    31

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 1. daļa – a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  līdz 2018. gada 22. decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai tos pieejamus;

a)  apspriežas ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī, un dara tos pieejamus Komisijai līdz 2018. gada 22. decembrim un pēc tam reizi trijos gados, pamatojoties uz paraugu, kas ir saskaņots ar Komisiju, un šajā sakarā izmanto jau esošās valsts informācijas sistēmas;

Grozījums Nr.    32

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 1. daļa – d punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

aa)  daļas d) punktu aizstāj ar šādu:

d) brīvprātīgi piedalās salīdzinošā izvērtēšanā attiecībā uz riska pārvaldības spēju novērtējumu.

d)   brīvprātīgi piedalās salīdzinošā izvērtēšanā attiecībā uz riska pārvaldības spēju novērtējumu, lai noteiktu darbības, kas mazinātu atšķirības.

Pamatojums

Sākotnējo tekstu grozošā lēmuma mērķis ir precizēt pasākuma mērķi saistībā ar vispārējo 6. panta pārskatīšanu.

Grozījums Nr.    33

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2019. gada 31. janvārim un turpmāk ik pēc trim gadiem Komisijai iesniedz riska pārvaldības plānošanas būtisko elementu kopsavilkumu, tostarp informāciju par izvēlētajiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem. Turklāt Komisija var prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus, kas aptver gan īstermiņa, gan ilgtermiņa centienus. Jebkāda ex ante priekšnoteikumu mehānisma ietvaros, kas nākotnē tiktu paredzēts saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Savienība pienācīgi ņem vērā panākumus, kurus dalībvalstis guvušas katastrofu novēršanas un sagatavotības jomā.

Līdz 2019. gada 31. janvārim un turpmāk ik pēc trim gadiem Komisijai iesniedz riska pārvaldības plānošanas būtisko elementu kopsavilkumu, tostarp informāciju par izvēlētajiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem, izmantojot paraugu, ko nosaka ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā. Turklāt Komisija var prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus, kas aptver gan īstermiņa, gan ilgtermiņa centienus. Šajā sakarā šie centieni var ietvert dalībvalstu apņemšanos veicināt investīcijas, pamatojoties uz riska novērtējumiem, un uzlabot atjaunošanu pēc katastrofām. Papildu administratīvo slogu valsts un zemākā līmenī saglabā pēc iespējas mazāku.

Grozījums Nr.    34

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var arī izveidot īpašus apspriešanās mehānismus, lai uzlabotu pienācīgu novēršanas un sagatavotības plānošanu un koordināciju starp dalībvalstīm, kuras var skart līdzīga veida katastrofas.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var arī izveidot īpašus apspriešanās mehānismus, lai uzlabotu pienācīgu novēršanas un sagatavotības plānošanu un koordināciju starp dalībvalstīm, kuras var skart līdzīga veida katastrofas. Komisija un dalībvalstis, kad vien iespējams, veicina arī saskaņotību starp katastrofu riska pārvaldību un pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām.

Pamatojums

Komisijas lēmumā izveidot īpašus apspriešanās mehānismus vajadzētu paredzēt to dalībvalstu iesaistīšanos, kuras ir Savienības civilās aizsardzības mehānisma neatņemama daļa.

Grozījums Nr.    35

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 3.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) pantā iekļauj šādu ceturto daļu:

 

“Komisija var veikt attiecīgus pasākumus, ja tā uzskata, ka dalībvalsts preventīvie centieni ir nepietiekami, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts riskus.”

Grozījums Nr.    36

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

8. pants – 1. daļa – k apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

4a)  lēmuma 8. panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

k)  cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, veic papildu nepieciešamās atbalsta darbības un papildinošas sagatavotības darbības, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi.

“k)  cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, veic papildu nepieciešamās atbalsta darbības un papildinošas sagatavotības darbības, tostarp sadarbībā ar citiem Savienības instrumentiem, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi.

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013R1303&from=LV)

Grozījums Nr.    37

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

9. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4b)  lēmuma 9. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“1.a  Dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko regulējumu stiprina kompetento reģionālo un vietējo iestāžu attiecīgās administratīvās spējas.”

Grozījums Nr.    38

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu reaģēšanas operāciju plānošanu katastrofu gadījumos saskaņā ar Savienības mehānismu, tostarp izstrādājot tādus scenārijus reaģēšanai uz katastrofām, kuru pamatā ir 6. panta a) punktā minētie riska novērtējumi un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais pārskats par riskiem, apzinot līdzekļus un izstrādājot plānus reaģēšanas spēju izvietošanai.

1.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu reaģēšanas operāciju plānošanu gan dabas, gan cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos saskaņā ar Savienības mehānismu, tostarp izstrādājot tādus scenārijus reaģēšanai uz katastrofām, kuru pamatā ir 6. panta a) punktā minētie riska novērtējumi un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais pārskats par riskiem, apzinot līdzekļus, tostarp zemesdarbu mašīnas, mobilos elektroenerģijas ģeneratorus un mobilo ugunsdzēšanas aprīkojumu, un izstrādājot plānus reaģēšanas spēju izvietošanai.

Grozījums Nr.    39

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

11. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izveido Eiropas civilās aizsardzības rezervi. Tā ir veidota kā rezervju saraksts, kurā jau iepriekš ir iekļautas dalībvalstu reaģēšanas spējas, un ietver moduļus, citas reaģēšanas spējas un ekspertus.

1.  Izveido Eiropas civilās aizsardzības rezervi. Tā ir veidota kā rezervju saraksts, kurā jau iepriekš brīvprātīgi ir iekļautas dalībvalstu reaģēšanas spējas, un ietver moduļus, citas reaģēšanas spējas un ekspertus.

Pamatojums

Obligāta spēju reģistrēšana nav iespējama dažās dalībvalstīs un to brīvprātīgajās shēmās. Tāpat ir jāņem vērā tas, ka dalībvalstis var nespēt nodrošināt savas spējas, piemēram, force majeure dēļ.

Grozījums Nr.    40

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

10. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Tā kā novēršanai savā teritorijā jābūt dalībvalstu galvenajai prioritātei drošuma un drošības risku samazināšanā, Eiropas civilās aizsardzības rezerve ir tikai papildinājums esošajām valstu spējām.

Grozījums Nr.    41

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

11. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem, Komisija nosaka Eiropas civilās aizsardzības rezervei nepieciešamo galveno reaģēšanas spēju veidus un skaitu („spēju mērķi”). Komisija uzrauga spēju mērķu īstenošanas progresu un atlikušās nepilnības un mudina dalībvalstis novērst šādas nepilnības. Komisija var atbalstīt dalībvalstis saskaņā ar 20. pantu, 21. panta 1. punkta i) apakšpunktu un 21. panta 2. punktu.

2.  Pamatojoties uz apzinātajām reālajām vajadzībām un riskiem, Komisija sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosaka Eiropas civilās aizsardzības rezervei nepieciešamo galveno reaģēšanas spēju veidus un skaitu („spēju mērķi”). Komisija uzrauga spēju mērķu īstenošanas progresu un atlikušās nepilnības un mudina dalībvalstis novērst šādas nepilnības. Komisija var atbalstīt dalībvalstis saskaņā ar 20. pantu, 21. panta 1. punkta i) apakšpunktu un 21. panta 2. punktu.

Pamatojums

No subsidiaritātes principa viedokļa lietderīgāk ir analizēt vajadzības uz vietas vai noteikt, ka Komisija nerīkojas viena pati, bet gan sadarbībā ar dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    42

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – c apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

11. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Reaģēšanas spējas, ko dalībvalstis dara pieejamas Eiropas civilās aizsardzības rezervei, ir pieejamas Savienības mehānisma ietvaros veicamajām ārkārtas reaģēšanas operācijām pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, ja vien dalībvalstis nesaskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.

7.  Reaģēšanas spējas, ko dalībvalstis dara pieejamas Eiropas civilās aizsardzības rezervei, ir pieejamas Savienības mehānisma ietvaros veicamajām ārkārtas reaģēšanas operācijām pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, ja vien valstīs nav izveidojusies tāda steidzamības vai ārkārtas situācija vai force majeure, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Galīgo lēmumu par to izvietošanu pieņem dalībvalsts, kura ir reģistrējusi attiecīgās reaģēšanas spējas.

Grozījums Nr.    43

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – c apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

11. pants – 8. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādu reaģēšanas spēju izvietošanas gadījumā tās paliek to dalībvalstu pakļautībā un kontrolē, kuras dara pieejamas šīs spējas, un var tikt atsauktas, ja dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi, liedzot tām saglabāt minēto reaģēšanas spēju pieejamību. Šādos gadījumos apspriežas ar Komisiju.

Šādu reaģēšanas spēju izvietošanas gadījumā tās paliek to dalībvalstu pakļautībā un kontrolē, kuras dara pieejamas šīs spējas, un var tikt atsauktas, ja attiecīgajās dalībvalstīs pašās ir steidzamības vai ārkārtas situācija vai force majeure, kas tām liedz nodrošināt šādas reaģēšanas spējas. Šādos gadījumos apspriežas ar Komisiju.

Grozījums Nr.    44

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izveido rescEU, lai sniegtu palīdzību gadījumos, kad esošās spējas neļauj efektīvi reaģēt uz katastrofām.

1.  Izveido rescEU, lai sniegtu palīdzību ārkārtas gadījumos, kad esošās valsts spējas nav pieejamas un neļauj efektīvi reaģēt uz katastrofām. RescEU spējas neizmanto dalībvalstu spēju aizstāšanai un attiecīgo pienākumu pildīšanai.

Grozījums Nr.    45

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  rescEU veido šādas spējas:

2.  RescEU veido spējas papildus tām, kas jau pastāv dalībvalstīs, lai papildinātu un stiprinātu tās, un cenšas novērst pašreizējos un nākotnes riskus. Spēju apmēru nosaka, pamatojoties uz konstatētajām nepilnībām reaģēšanas spējās, kas saistītas ar ārkārtas situācijām veselības jomā, rūpniecības, vides, seismiskām vai vulkānu radītām katastrofām, ar masveida iedzīvotāju pārvietošanos un tādām ārkārtas situācijām kā plūdiem, ugunsgrēkiem, tostarp meža ugunsgrēkiem, kā arī teroristu uzbrukumiem un ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču uzbrukuma draudiem.

 

Pamatojoties uz apzinātajiem trūkumiem, rescEU iekļauj vismaz šādas spējas:

a) meža ugunsgrēku dzēšana no gaisa;

a) meža ugunsgrēku dzēšana no gaisa;

b) lieljaudas sūknēšana;

b) lieljaudas sūknēšana;

c) meklēšana un glābšana pilsētvidē;

c) meklēšana un glābšana pilsētvidē;

d) lauka hospitālis un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības.

d) lauka hospitālis un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības.

Grozījums Nr.    46

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šīs spējas ir elastīgas un tās var mainīt, lai reaģētu uz jaunām norisēm un nākotnes problēmām, piemēram, klimata pārmaiņu radītajām sekām.

Grozījums Nr.    47

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem un ņemot vērā pieeju, kas ietver vairākus apdraudējumus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai noteiktu reaģēšanas spēju veidus, kuri vajadzīgi papildus šā panta 2. punktā apzinātajām spējām, un attiecīgi pārskatīt rescEU sastāvu. Tiek nodrošināta saskanība ar citām Savienības politikas jomām.

4. Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem un spējām un riska pārvaldības plānošanu saskaņā ar 6. pantu un ņemot vērā pieeju, kas ietver vairākus apdraudējumus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai noteiktu reaģēšanas spēju veidus, kuri vajadzīgi papildus šā panta 2. punktā apzinātajām spējām, un attiecīgi pārskatīt rescEU sastāvu. Tiek nodrošināta saskanība ar citām Savienības politikas jomām.

Ja katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā tas nepieciešams nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ, 31. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

Ja katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā tas nepieciešams nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ, 31. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

Grozījums Nr.    48

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija nosaka kvalitātes prasības tām reaģēšanas spējām, kas ir daļa no rescEU. Kvalitātes prasības balstās uz atzītiem starptautiskiem standartiem, ja šādi standarti jau pastāv.

5.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka kvalitātes prasības tām reaģēšanas spējām, kas ir daļa no rescEU. Kvalitātes prasības balstās uz atzītiem starptautiskiem standartiem, ja šādi standarti jau pastāv.

Grozījums Nr.    49

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, rescEU spējas ir pieejamas reaģēšanas operācijām saskaņā ar Savienības mehānismu. Lēmumu par minēto spēju izvietošanu pieņem Komisija, kas patur vadības un kontroles pilnvaras pār rescEU spējām.

7.  Pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, rescEU spējas ir pieejamas reaģēšanas operācijām saskaņā ar Savienības mehānismu. Lēmumu par minēto spēju izvietošanu pieņem Komisija, kas saglabā rescEU spēju stratēģisko koordinēšanu un ir pilnvarota veikt izvietošanu, savukārt operatīvo vadību un kontroli saglabā atbildīgās amatpersonas saņēmējās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    50

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Izvietošanas gadījumā Komisija un dalībvalsts, kas prasa palīdzību, vienojas par rescEU spēju operatīvās izvietošanas nosacījumiem. Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, operāciju laikā atvieglo operatīvo koordināciju starp savām spējām un rescEU ietvaros veiktajām darbībām.

8.  Izvietošanas gadījumā Komisija, izmantojot ERCC, vienojas ar dalībvalsti, kas prasa palīdzību, par rescEU spēju operatīvās izvietošanas nosacījumiem. Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, operāciju laikā atvieglo operatīvo koordināciju starp savām spējām un rescEU ietvaros veiktajām darbībām.

Grozījums Nr.    51

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 10. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.  Gadījumos, kad Komisija iegādes, līzinga vai nomas veidā iepērk tādu aprīkojumu kā, piemēram, meža ugunsgrēku dzēšanas iekārtas, nodrošina sekojošo:

10.  Gadījumos, kad Komisija iegādes, līzinga vai nomas veidā iepērk tādu aprīkojumu kā, piemēram, meža ugunsgrēku dzēšanas iekārtas, nodrošina sekojošo:

a)  aprīkojuma iegādes gadījumā nolīgumā starp Komisiju un dalībvalsti tiek paredzēta šā aprīkojuma reģistrācija minētajā dalībvalstī.

a)  aprīkojuma iegādes gadījumā nolīgumā starp Komisiju un dalībvalsti tiek paredzēta šā aprīkojuma reģistrācija minētajā dalībvalstī.

b)  līzinga un nomas gadījumā tiek paredzēta aprīkojuma reģistrācija kādā dalībvalstī.

b)  līzinga un nomas gadījumā aprīkojuma reģistrācija dalībvalstī nav obligāta.

 

ba)  komerciālo lidmašīnu pārvaldība tiek nodota EASA apstiprinātiem operatoriem.

Grozījums Nr.    52

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12.a pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija reizi divos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par operācijām, kas veiktas saskaņā ar 11. un 12. pantu, un par šajā sakarībā panākto progresu.

Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par operācijām, kas veiktas saskaņā ar 11. un 12. pantu, un par šajā sakarībā panākto progresu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu pilnīgu parlamentāro uzraudzību un pārskatu pār procesu un lai iespējami agrāk konstatētu iespējamās izmaiņas ar ietekmi uz budžetu, tiek ierosināts, ka Parlaments un Padome ik gadu saņem atjauninātu informāciju par UCPM stiprināšanu, tostarp obligāto informāciju par izmaiņām budžetā un izmaksās.

Grozījums Nr.    53

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12.a pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šajā informācijā iekļauj pārskatu par izmaiņām budžetā un izmaksās ar sīki izstrādātu tehnisko un finanšu novērtējumu, precīzu informāciju par izmaksu pieaugumu un izmaiņām vajadzīgo reaģēšanas spēju veidos un par šo spēju kvalitātes prasībām, ja tādas ir, kā arī šāda pieauguma vai izmaiņu iemesliem.

Pamatojums

Lai nodrošinātu pilnīgu parlamentāro uzraudzību un pārskatu pār procesu un lai iespējami agrāk konstatētu iespējamās izmaiņas ar ietekmi uz budžetu, tiek ierosināts, ka Parlaments un Padome ik gadu saņem atjauninātu informāciju par UCPM stiprināšanu, tostarp obligāto informāciju par izmaiņām budžetā un izmaksās.

Grozījums Nr.    54

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija izveido attiecīgo civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības dalībnieku un iestāžu tīklu, kas kopā ar Komisiju veido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu.

Komisija izveido attiecīgo civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības dalībnieku un iestāžu, tostarp izcilības centru, universitāšu un pētnieku, tīklu, kas kopā ar Komisiju veido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu. Komisija pienācīgi ņem vērā īpašās zināšanas, kas pieejamas dalībvalstīs un organizācijās, kuras darbojas uz vietas.

Grozījums Nr.    55

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tīkls, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem zināšanu centriem, veic šādus uzdevumus mācību, praktisko nodarbību, gūto atziņu un zināšanu izplatīšanas jomā:

Tīkls, cenšoties panākt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību un vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem zināšanu centriem, veic šādus uzdevumus mācību, praktisko nodarbību, gūto atziņu un zināšanu izplatīšanas jomā:

Grozījums Nr.    56

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

9a)  lēmuma 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a) izveido un pārvalda civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju pārvarēšanas jomā strādājoša personāla apmācības programmu par katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu. Programma ietver kopīgas mācības un ekspertu apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību atsevišķas personas var norīkot uz citām dalībvalstīm.

“a)  izveido un pārvalda civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju pārvarēšanas jomā strādājoša personāla apmācības programmu par katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu. Programma ietver kopīgas mācības un ekspertu apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību atsevišķas personas var norīkot uz citām dalībvalstīm. Izveido jaunu Erasmus civilās aizsardzības programmu saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1288/2013* paredzētajiem noteikumiem un principiem.

Apmācības programma ir vērsta uz to, lai stiprinātu koordināciju, savietojamību un papildināmību starp 9. un 11. pantā minētajām spējām un uzlabotu 8. panta d) un f) punktā minēto ekspertu kompetenci;

Erasmus civilās aizsardzības programma ir vērsta arī uz to, lai stiprinātu koordināciju, savietojamību un papildināmību starp 9., 11. un 12. pantā minētajām spējām un uzlabotu 8. panta d) un f) punktā minēto ekspertu kompetenci.

 

Erasmus civilās aizsardzības programma ietver starptautisku dimensiju, kuras mērķis ir atbalstīt Savienības ārējo darbību, tostarp tās attiecīgos attīstības mērķus, izmantojot sadarbību starp dalībvalstīm un starp partnervalstīm.

 

_______________

 

*Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013, 50. lpp.).”

Pamatojums

Referente uzskata, ka ir nepieciešams grozīt Lēmuma 1313/2013/ES 13. panta 1. punktu, kaut arī Eiropas Komisijas jaunais lēmuma priekšlikums to neparedz. Grozījuma teksts ir saskaņā ar Komisijas priekšlikuma mērķiem. Erasmus civilās aizsardzības programmas izveide palīdzēs attīstīt viendabīgu Eiropas apmācības standartu, izmantojot vienotus civilās aizsardzības darbinieku apmācības pamatlīmeņus visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    57

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 1. punkts – 2. daļa – f apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

9b)  lēmuma 13. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

f)  stimulē un veicina attiecīgu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu Savienības mehānisma vajadzībām.

“f)  stimulē pētniecību un inovāciju un veicina attiecīgu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu Savienības mehānisma vajadzībām.”

Grozījums Nr.    58

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.c punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9c)  lēmuma 13. pantā pievieno šādu punktu:

 

“3.a  Komisija paplašina apmācības spējas un zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Savienības Civilās aizsardzības zinātības tīklu un starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm, lai palīdzētu izpildīt starptautiskās saistības attiecībā uz katastrofu riska mazināšanu, jo īpaši Sendai ietvarprogrammā paredzētās saistības.”

Pamatojums

Iekļaujot šo papildu punktu, cenšas veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu, tostarp iespējamo apmācības iespēju paplašināšanu trešās valstīs (kā norādīts starpposma novērtējumā), lai uzlabotu turpmākās reaģēšanas operācijas un saskaņotību ar Sendai ietvarprogrammu.

Grozījums Nr.    59

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

16. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

11a)  lēmuma 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Saskaņā ar šo pantu īstenojamās intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu kādas starptautiskas organizācijas vadītā intervencē. Savienības koordinācija ir pilnībā integrēta vispārējā koordinācijā, ko nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA), un tiek ievērota tā vadošā loma.

“2.  Saskaņā ar šo pantu īstenojamās intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu kādas starptautiskas organizācijas vadītā intervencē. Savienības koordinācija ir pilnībā integrēta vispārējā koordinācijā, ko nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA), un tiek ievērota tā vadošā loma. Cilvēku izraisītu katastrofu vai sarežģītu ārkārtas situāciju gadījumā Komisija, apspriežoties ar humānās palīdzības sniedzējiem, skaidri nosaka intervences tvērumu un tās saikni ar pusēm, kas iesaistītas plašākos humānās palīdzības pasākumos, nodrošinot saskaņotību ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību un humānās palīdzības principu ievērošanu.”

Pamatojums

Civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējumā tika konstatēts, ka mainīgajā reaģēšanas operāciju kontekstā neskaidrā civilās aizsardzības intervenču definīcija humānās palīdzības operācijās ir ietekmējusi mehānisma spēju sasniegt tā mērķus. Ar šo grozījumu pašreizējā lēmuma tekstā cenšas precizēt civilās aizsardzības intervenču darbības jomu cilvēku izraisītās katastrofās un sarežģītās ārkārtas situācijās, kurās īsteno arī humānās palīdzības operācijas.

Grozījums Nr.    60

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Savienības mehānismam vajadzīgās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome pakāpeniski apstiprina saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru, pienācīgi ņemot vērā visus līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*, jo īpaši izmantojot elastības instrumentu, kā noteikts I pielikumā.

 

____________________

 

* Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Pamatojums

Jauniem politikas priekšlikumiem ir vajadzīgi papildu resursi. Referente stingri noraida jebkādu līdzekļu pārdalīšanu uz tādu veiksmīgu un pastāvīgi nepietiekami finansētu programmu rēķina kā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Tiesiskums”. Tā vietā jebkādam vajadzīgam papildu finansējumam vajadzētu piemērot DFS regulas elastīguma noteikumus.

Grozījums Nr.    61

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

20.a pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jebkāda palīdzība vai finansējums, ko piešķir saskaņā ar šo lēmumu, sniedz Savienībai pienācīgu atpazīstamību, tostarp nodrošinot Savienības emblēmas pamanāmību saistībā ar 11. un 12. pantā un 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām spējām.

Jebkāda palīdzība vai finansējums, ko piešķir saskaņā ar šo lēmumu, sniedz Savienībai pienācīgu atpazīstamību, tostarp nodrošinot Savienības emblēmas pamanāmību saistībā ar 11. un 12. pantā un 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām spējām. Izstrādā komunikācijas stratēģiju, lai panāktu taustāmus to darbību rezultātus, kas veiktas saskaņā ar iedzīvotājiem redzamu Savienības mehānismu.

Grozījums Nr.    62

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

23. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Attiecībā uz dalībvalstu spējām, kas nav iepriekš noteiktas Eiropas civilās aizsardzības rezervei, Savienības finansiālā atbalsta summa, kura paredzēta transporta resursiem, nepārsniedz 55 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Lai varētu pretendēt uz šādu finansējumu, dalībvalstis apņemas izveidot reģistru, kurā papildus iepriekš minētajai Eiropas civilās aizsardzības rezervei būtu iekļautas visas to rīcībā esošās spējas kopā ar attiecīgajām pārvaldības struktūrām, kas tām ļauj reaģēt uz veselības, rūpnieciskām, seismiskām vai vulkāniskām katastrofām, masveida iedzīvotāju pārvietošanos un ārkārtas situācijām, plūdiem un meža ugunsgrēkiem, teroristu, ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un radioloģiskajiem uzbrukumiem, kā arī kodoluzbrukumiem.

Grozījums Nr.    63

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

26. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tiek veicināta sinerģija un papildināmība ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, ar tiem, kas atbalsta kohēzijas, lauku attīstības, pētniecības, veselības, kā arī migrācijas un drošības politiku. Ja reaģē uz humānām krīzēm trešās valstīs, Komisija nodrošina papildināmību un saskaņotību starp darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo lēmumu, un darbībām, kuras finansētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96.

2.  Veido sinerģiju, papildināmību un labāku koordināciju ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, ar tiem, kas atbalsta kohēzijas politiku, tostarp ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, un lauku attīstības, pētniecības, veselības, kā arī migrācijas un drošības politiku, neparedzot finansējuma pārdali no minētajām jomām. Ja reaģē uz humānām krīzēm trešās valstīs, Komisija nodrošina papildināmību un saskaņotību starp darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo lēmumu, un darbībām, kuras finansētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96, vienlaikus respektējot attiecīgo darbību īpašās un neatkarīgās iezīmes un finansējumu un nodrošinot, ka tās ir saskaņotas ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību.

Pamatojums

Ņemot vērā Komisijas priekšlikuma tekstu attiecībā uz 26. panta 1. punktu, kas ļauj civilās aizsardzības darbības finansēt no dažādiem avotiem, ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt skaidru humānās palīdzības un civilās aizsardzības operāciju un to finansējuma nošķiršanu.

Grozījums Nr.    64

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

32. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  rescEU izveide, pārvaldība un uzturēšana, kā paredzēts 12. pantā, tostarp izvietošanas lēmumu un darbības procedūru kritēriji;

g)  rescEU izveide, pārvaldība un uzturēšana, kā paredzēts 12. pantā, tostarp izvietošanas lēmumu kritēriji, darbības procedūras un nosacījumi rescEU spēju izmantošanai dalībvalsts teritorijā, un ar to saistītie finanšu un citi pasākumi;

Grozījums Nr.    65

Lēmuma priekšlikums

I pielikums (jauns)

 

 

Grozījums

I PIELIKUMS

INDIKATĪVI PAPILDU FINANŠU PIEŠĶĪRUMI LAIKPOSMAM NO 2018. LĪDZ 2020. GADAM

 

 

2018

2019

2020

KOPĀ

Kopējās papildu apropriācijas 3. izdevumu kategorijā*

CA

19,157

115,2

122,497

256,854

 

PA

11

56,56

115,395

182,955

Kopējās papildu apropriācijas 4. izdevumu kategorijā*

CA

2

2

2,284

6,284

 

PA

0,8

1,8

2,014

4,614

Kopējās papildu apropriācijas 3. un 4. izdevumu kategorijā kopā*

CA

21,157

117,2

124,781

263,138

 

PA

11,8

58,36

117,409

187,569

(miljonos EUR)

* Visas summas nodrošina, izmantojot elastības instrumentu.

Pamatojums

Papildu finansējums, kas nepieciešams pašreizējai UCPM pārskatīšanai 2018.–2020. gadam, būtu precīzāk jādefinē pašā lēmumā atsevišķā detalizētā I pielikumā. Jebkāds papildu finansējums, kas vajadzīgs UCPM pārskatīšanai, būtu jāmobilizē, izmantojot DFS regulas elastības noteikumus.


PASKAIDROJUMS

Satraucošs konteksts

Eiropā un pasaulē ievērojami pieaug dabas katastrofu biežums un intensitāte, un tās nopietni apdraud mūsu sabiedrības, ekonomikas un ekosistēmas.

Šīs problēmas apmēru var saprast, paraugoties kaut vai uz 2017. gadā notikušajām dabas katastrofām. Eiropā vien tajās gāja bojā divsimt iedzīvotāju. 2017. gada ugunsgrēki iznīcināja kontinenta dienvidus, tik tikko sešos mēnešos nodedzinot vairāk nekā vienu miljonu hektāru un nogalinot vairāk nekā simts cilvēku. Turklāt tas bija gads, kurā virkne tropisko vētru vairākkārt skāra Eiropas aizjūras teritorijas Karību jūras reģionā, kā rezultātā Eiropa palīdzības sniegšanā sasniedza savu spēju robežas. Vēl negaidītāk un tajā pašā gadā Eiropas ziemeļu daļu pie Atlantijas okeāna piemeklēja pat ļoti spēcīgas viesuļvētras un izraisīja nopietnus plūdus un postījumus.

Zinātniskajos pētījumos aprakstītais nākotnes scenārijs ir vēl satraucošāks, jo tiek prognozēta šo parādību intensifikācija. Tādi gadi kā 2017. gads vairs nebūs izņēmums, bet gan norma. Var pilnīgi nešaubīgi teikt, ka galvenais cēlonis ir meklējams klimata pārmaiņās, kas ir pastiprinājušas ārkārtēju laika apstākļu radīto notikumu negatīvo ietekmi. Nav nejaušība, ka klimata pārmaiņas ir aprakstītas kā “viens no lielākajiem pasaules mēroga draudiem cilvēka veselībai XXI gadsimtā”.

Realitāte, kura jāuzlabo

Tomēr, saskaroties ar šādu scenāriju, Eiropas Savienība nav stāvējusi malā. Eiropas Savienība gadu gaitā ir izveidojusi spēcīgu tīklu reaģēšanai uz katastrofām; šīs sistēmas galvenā sastāvdaļa ir Eiropas civilās aizsardzības mehānisms (Union Civil Protection Mechanism – UCPM). Pildot savus atbalsta sniegšanas pienākumus, mehānisms ir palīdzējis dalībvalstīm optimizēt centienus katastrofu novēršanā un risku mazināšanā. Mehānisma spējas ir izmantotas ES un ārpus tās, pateicoties Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (ERCC). Nesenajā mehānisma vidusposma izvērtējumā tika uzsvērts, ka “mehānisms ir Eiropas solidaritātes taustāms piemērs”.

Tomēr nesen gūtā operatīvā pieredze tādos notikumos kā 2017. gada ugunsgrēku sezonā vai migrācijas krīzē 2015. un 2016. gadā norādīja uz mehānisma trūkumiem attiecībā uz efektivitāti un lietderību.

Pašreizējā modeļa pamatā ir dalībvalstu brīvprātīgais devums, proti, dalībvalstis iepriekš nodod savas spējas EERC (turpmāk “Eiropas civilās aizsardzības rezerve”) apmaiņā pret Savienības finansiālu atbalstu, piemēram, pielāgošanās, sertifikācijas un transporta izmaksu segšanai. Tomēr šī sistēma izrādījās nepietiekama, lai reaģētu uz liela mēroga ārkārtas situācijām, kas skar vairākas dalībvalstis vienlaikus. Galvenais trūkums, paļaujoties galvenokārt uz valsts spējām, ir tāds, ka tās nav pieejamas Savienībai, ja tajā brīdī tās ir vajadzīgas pašai valstij.

Lai panāktu, ka Eiropas Savienība nodrošina iedzīvotāju drošību katastrofu gadījumos, mehānismam ir jābūt spēcīgākam, tādam, kura reakcija ir stabila un uzticama. Referente uzskata, ka mehānisms ir jāpadara vērienīgāks.

Nākotnes redzējums

Referentes redzējums par to, kādam ir jābūt pilnībā izveidotam Eiropas civilās aizsardzības mehānismam, balstās uz trijiem galvenajiem elementiem.

1. Patiesas Eiropas civilās aizsardzības spējas. Jaunajam mehānismam vajadzētu balstīties uz spējām, kas pārsniedz dalībvalstu spējas, kā arī tam vajadzīgas pašam savas spējas. Jāparedz izveidot patiesas Eiropas civilās aizsardzības spējas. Jaunās spējas novērsīs trūkumus, kas konstatēti valstu reaģēšanas sistēmās. Mērķis nav aizstāt vai dublēt dalībvalstu darbu, bet vajadzības gadījumā papildināt to darbības.

Lai izveidotu šādas spējas, Savienība finansēs jaunu līdzekļu, piemēram, ugunsdzēsības lidmašīnu iegādi. Jaunās spējas varētu iegūt, vai nu slēdzot nomas līgumus attiecībā uz jau esošām spējām, vai arī remontējot vai pielāgojot šādas spējas, attiecībā uz kurām Savienībai vajadzētu dot lielu ieguldījumu. Pastāv arī citi finansiālu stimulu piemēri: Savienība varētu segt Eiropas mehānisma darbības izmaksas vai transporta izmaksas.

Dažus no šiem aspektiem paredz jau pašreizējais Eiropas mehānisma sistēmas statuss: tas nozīmē, ka ir labs pamats, no kura sākt. Tomēr zemais līdzfinansējuma līmenis, kas ierosināts pašreizējā sistēmā, rada situāciju, ka stimuli netiek pienācīgi izmantoti.

2. Spēju saskaņotība ar citiem spēkā esošajiem instrumentiem. Jaunajam mehānismam vajadzēs būt arī saskaņotākam gan ES teritorijā, gan ārpus tās. Tas nozīmē, ka jaunu spēju veidošanai vajadzēs būt cieši saistītai ar dalībvalstu lielākiem centieniem attiecībā uz katastrofu novēršanu. Jaunā sistēma veicina visu pušu atbildību. Novēršanai būs ļoti svarīga loma katastrofu pārvarēšanā, un tā būs nākotnē jāpilnveido. Tāpēc jaunais mehānisms, kādu to redz referente, nedarbojas izolēti, bet papildina citus Eiropas instrumentus un ir vērsts uz riska novēršanu.

Tomēr saskaņotībai jābūt ne tikai preventīvos pasākumos, bet arī reaģēšanā. Reaģējot uz katastrofām, jaunais mehānisms būs labāk jākoordinē ar citiem ES instrumentiem, piemēram, humānās palīdzības instrumentu. Pareiza abu instrumentu koordinēšana nodrošinās saskaņotāku un efektīvāku kopējo Eiropas darbību gan aiz ES robežām, gan tās teritorijā.

3. Pareiza resursu sadale. Referente uzskata, ka nākotnē divu iepriekš minēto elementu tiešas sekas būs nepieciešamība ES uzņemties lielākas finansiālās saistības. Pašreizējais mehānismam piešķirtais budžets — EUR 368 miljoni laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam — ir niecīgs salīdzinājumā ar vairāk nekā EUR 433 miljardiem ekonomisko zaudējumu, ko dalībvalstīs kopš 1980. gada ir nesuši ārkārtēji klimatiskie apstākļi.

Referente uzskata, ka lielākas Eiropas finansiālās saistības būtu jāapvieno ar Savienības atbilstošu koordinācijas lomu. Paredzams, ka Eiropas Savienība pilnībā veiks iespējamo jauno Eiropas civilās aizsardzības spēju vadību un kontroli. No brīža, kad Savienība pilnībā nodrošinās jauno spēju līdzekļu iegādi, tā arī tos paturēs savā valdījumā.

Turklāt referente uzskata, ka būtu lietderīgi izveidot “Civilās aizsardzības Erasmus”, lai stiprinātu dalībvalstu sadarbību.

Visbeidzot, referente uzsver iedzīvotāju uzticības Eiropas civilajai aizsardzībai noturību: pastāvīgi, gadiem ejot, Eirobarometra dati liecina, ka 90 % respondentu ir svarīgi, lai ES palīdzētu koordinēt reaģēšanu uz katastrofām tās teritorijā, izmantojot tai uzticēto civilās aizsardzības pienākumu. Vairums ES pilsoņu (56 %) uzskata, ka viņu valstī nav pietiekamu spēju vienatnē stāties pretī visām lielajām katastrofām. Šie skaitļi liecina, ka civilās aizsardzības Eiropa ir tā, ko iedzīvotāji vēlas redzēt.


ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (25.4.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(COM(2017)0772/2 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Željana Zovko

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropā un pasaulē notiek aizvien vairāk katastrofu, kas izraisa milzīgas cilvēkresursu un materiālās izmaksas. Laika apstākļu izraisīto katastrofu, jo īpaši plūdu un mežu ugunsgrēku, biežums un intensitāte pieaug arī klimata pārmaiņu dēļ. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma (EUCPM)(1) mērķis ir atbalstīt, papildināt un sekmēt dalībvalstu darbības, lai veicinātu katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanas spējas katastrofu gadījumā. EUCPM var aktivizēt, lai reaģētu uz katastrofām Savienībā un ārpus tās (pēdējās veido vairāk nekā pusi no visiem mehānisma izmantošanas gadījumiem). Reaģējot uz katastrofām ārpus Savienības, EUCPM bieži tiek aktivizēts paralēli ES sniegtajai humānajai palīdzībai.

Komisijas priekšlikums par šā lēmuma grozīšanu(2), ko patlaban izskata Eiropas Parlaments un Padome, paredz: 1) stiprināt ES un dalībvalstu spējas reaģēt uz katastrofām, ES līmenī izveidojot īpašu aktīvu rezervi (rescEU), ko varēs izmantot ar Komisijas lēmumu, kā arī cenšoties panākt efektīvāku dalībvalstu ieguldījumu Eiropas civilās aizsardzības rezerves veidošanā; 2) pastiprinātu uzmanību pievērst profilaksei un uzlabot saskaņotību ar citiem ES politikas virzieniem un 3) veicināt vienkāršotu un efektīvu administratīvo procedūru mehānisma operāciju īstenošanā.

Šajā atzinumā, ko DEVE komiteja sniedz ENVI komitejai, atzinuma sagatavotāja atbalsta mērķi pastiprināt ES un dalībvalstu spējas reaģēt uz katastrofām, vienlaikus uzsverot, ka ir pilnībā jāievēro subsidiaritātes princips. Šajā sakarībā atzinuma sagatavotāja vēlas ieviest vairākas izmaiņas Komisijas priekšlikumā un pašreizējā lēmuma tekstā, cita starpā ņemot vērā jaunākos novērtējumus(3).

Svarīgāko grozījumu mērķi ir šādi:

•  stiprināt EUCPM starptautiskās sadarbības dimensiju, tostarp paplašinot apmācības iespējas un zināšanu apmaiņu; tam vajadzētu papildus sekmēt starptautisko saistību izpildi katastrofu draudu samazināšanas jomā (jo īpaši Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam);

•  uzsvērt nepieciešamību skaidri definēt EUCPM operāciju tvērumu cilvēku izraisītās vai sarežģītās ārkārtas situācijās saskaņā ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību; uzsvērt, ka šīm darbībām un to finansēšanas instrumentiem būtu jāpaliek pilnībā nošķirtiem, pat ja tiek īstenoti centieni panākt dažādu instrumentu sinerģiju un papildināmību;

•  nodrošināt, ka spējas ES līmenī (rescEU) papildina, nevis aizstāj civilās aizsardzības spēju attīstību valstu līmenī, saglabājot līdzfinansējumu transporta izdevumu segšanai attiecībā uz aktīviem, kas nav daļa no Eiropas civilās aizsardzības rezerves.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai palielinātu apmācības un treniņu lietderību un efektivitāti un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, ir jāizveido Savienības Civilās aizsardzības zinātības tīkls, kura pamatā ir esošās struktūras.

(9)  Lai palielinātu apmācības un treniņu lietderību un efektivitāti un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, ir jāizveido Savienības Civilās aizsardzības zinātības tīkls, kura pamatā ir esošās struktūras. Šim tīklam būtu jāveicina un jāstiprina attiecības ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm, lai uzlabotu sadarbību katastrofu riska mazināšanā un sekmētu to saistību pildīšanu, ko paredz Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam.

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai maksimāli izmantotu esošos finansējuma instrumentus un atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā, jo īpaši reaģējot uz katastrofām ārpus Savienības, gadījumos, kad finansējumu piešķir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21., 22. un 23. pantu, būtu jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/201214 129. panta 1. punkta.

(12)  Lai maksimāli izmantotu esošos finansējuma instrumentus un atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā, jo īpaši reaģējot uz katastrofām ārpus Savienības, gadījumos, kad finansējumu piešķir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21., 22. un 23. pantu, būtu jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/201214 129. panta 1. punkta. Neraugoties uz šo atkāpi, civilās aizsardzības darbību un jo īpaši humānās palīdzības finansējumam vajadzētu palikt skaidri nošķirtam jebkādā turpmākā Savienības finansēšanas sistēmā un pilnībā atbilst minētās sistēmas atšķirīgajiem mērķiem un juridiskajām prasībām.

__________________

__________________

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis veic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas. Ar noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu mērogā veiktām novēršanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi15. Līdzīgā kārtā būtu jānodrošina saskaņotība ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

(13)  Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis veic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas. Ar noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu mērogā veiktām novēršanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi15. Turklāt visām darbībām vajadzētu būt saskaņotām ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un tām būtu aktīvi jāsekmē minēto saistību pildīšana.

__________________

__________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(3a)  lēmuma 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Pēc dalībvalsts, trešās valsts, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās aģentūru pieprasījuma Komisija var nosūtīt uz vietas ekspertu vienību, lai tā sniegtu konsultācijas par pasākumiem novēršanas jomā.

“2.  Komisija var arī pēc dalībvalsts, trešās valsts, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās aģentūru pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, saņemot attiecīgo ieinteresēto personu piekrišanu, nosūtīt uz vietas ekspertu vienību, lai tā sniegtu konsultācijas par pasākumiem novēršanas jomā.”

Pamatojums

Ar šo grozījumu pašreizējā lēmuma tekstā cenšas paredzēt aktīvāku Komisijas lomu ekspertu īstenotās krīžu novēršanas misijās, tostarp trešās valstīs, jo tas var palielināt to atpazīstamību un pieejamību. Kā uzsvērts starpposma novērtējumā, šīs misijas kopā ar citiem instrumentiem var palielināt starptautisko sadarbību civilās aizsardzības jomā un uzlabot saskaņotību ar Sendai ietvarprogrammu.

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  meža ugunsgrēku dzēšana uz zemes,

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem un ņemot vērā pieeju, kas ietver vairākus apdraudējumus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai noteiktu reaģēšanas spēju veidus, kuri vajadzīgi papildus šā panta 2. punktā apzinātajām spējām, un attiecīgi pārskatīt rescEU sastāvu. Tiek nodrošināta saskanība ar citām Savienības politikas jomām.

4.  Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem un ņemot vērā pieeju, kas ietver vairākus apdraudējumus, dalībvalstu pieredzi civilās aizsardzības jomā un apspriešanos ar attiecīgajiem krīžu riska skartajiem reģioniem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai noteiktu reaģēšanas spēju veidus, kuri vajadzīgi papildus šā panta 2. punktā apzinātajām spējām, un attiecīgi pārskatīt rescEU sastāvu. Tiek nodrošināta saskanība ar citām Savienības politikas jomām.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, rescEU spējas ir pieejamas reaģēšanas operācijām saskaņā ar Savienības mehānismu. Lēmumu par minēto spēju izvietošanu pieņem Komisija, kas patur vadības un kontroles pilnvaras pār rescEU spējām.

7.  Pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, rescEU spējas ir pieejamas reaģēšanas operācijām saskaņā ar Savienības mehānismu. Lēmumu par minēto spēju izvietošanu pieņem Komisija, kas patur pilnvaras izmantot rescEU spējas.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 3. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(9a)  lēmuma 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3.  Pēc dalībvalsts, trešās valsts vai Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās aģentūru pieprasījuma Komisija var nosūtīt uz vietas ekspertu vienību, lai tā sniegtu konsultācijas par pasākumiem sagatavotības jomā.

“3.  Komisija var arī pēc dalībvalsts, trešās valsts, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās aģentūru pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas, saņemot attiecīgo ieinteresēto personu piekrišanu, nosūtīt uz vietas ekspertu vienību, lai tā sniegtu konsultācijas par pasākumiem sagatavotības jomā.”

Pamatojums

Ar šo grozījumu pašreizējā lēmuma tekstā cenšas paredzēt aktīvāku Komisijas lomu ekspertu īstenotās sagatavotības uzlabošanas misijās, tostarp trešās valstīs, jo tas var palielināt to atpazīstamību un pieejamību. Kā uzsvērts starpposma novērtējumā, šīs misijas kopā ar citiem instrumentiem var palielināt starptautisko sadarbību civilās aizsardzības jomā un uzlabot saskaņotību ar Sendai ietvarprogrammu.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b)  regulas 13. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“3.a  Komisija paplašina apmācības spējas un zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Savienības Civilās aizsardzības zinātības tīklu un starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm, lai palīdzētu izpildīt starptautiskās saistības attiecībā uz katastrofu riska mazināšanu, jo īpaši Sendai ietvarprogrammā paredzētās saistības.”

Pamatojums

Iekļaujot šo papildu punktu, cenšas veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu, tostarp iespējamo apmācības iespēju paplašināšanu trešās valstīs (kā norādīts starpposma novērtējumā), lai uzlabotu turpmākās reaģēšanas operācijas un saskaņotību ar Sendai ietvarprogrammu.

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

16. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(11a)  lēmuma 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Saskaņā ar šo pantu īstenojamās intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu kādas starptautiskas organizācijas vadītā intervencē. Savienības koordinācija ir pilnībā integrēta vispārējā koordinācijā, ko nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA), un tiek ievērota tā vadošā loma.

“2.  Saskaņā ar šo pantu īstenojamās intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu kādas starptautiskas organizācijas vadītā intervencē. Savienības koordinācija ir pilnībā integrēta vispārējā koordinācijā, ko nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA), un tiek ievērota tā vadošā loma. Cilvēku izraisītu katastrofu vai sarežģītu ārkārtas situāciju gadījumā Komisija, apspriežoties ar humānās palīdzības sniedzējiem, skaidri nosaka intervences tvērumu un tās saikni ar personām, kas iesaistītas plašākos humānās palīdzības pasākumos, nodrošinot saskaņotību ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību un humānās palīdzības principu ievērošanu.”

Pamatojums

Civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējumā tika konstatēts, ka mainīgajā reaģēšanas operāciju kontekstā neskaidrā civilās aizsardzības intervenču definīcija humānās palīdzības operācijās ir ietekmējusi mehānisma spēju sasniegt tā mērķus. Ar šo grozījumu pašreizējā lēmuma tekstā cenšas precizēt civilās aizsardzības intervenču darbības jomu cilvēku izraisītās katastrofās un sarežģītās ārkārtas situācijās, kurās īsteno arī humānās palīdzības operācijas.

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

23. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Attiecībā uz aktīviem, kas nav saistīti ar Eiropas civilās aizsardzības rezervi, Savienības finansiālā atbalsta summa, kas paredzēta transporta resursiem, nepārsniedz 55 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Lai būtu tiesīgas saņemt šādu finansējumu, dalībvalstis izveido visu to civilās aizsardzības aktīvu reģistru, kas tām ir pieejami reaģēšanai uz katastrofām un kas ir pieejami papildus Eiropas rezervei paredzētajiem aktīviem.

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

26. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tiek veicināta sinerģija un papildināmība ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, ar tiem, kas atbalsta kohēzijas, lauku attīstības, pētniecības, veselības, kā arī migrācijas un drošības politiku. Ja reaģē uz humānām krīzēm trešās valstīs, Komisija nodrošina papildināmību un saskaņotību starp darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo lēmumu, un darbībām, kuras finansētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96.

2.  Tiek veicināta sinerģija un papildināmība ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, ar tiem, kas atbalsta kohēzijas, lauku attīstības, pētniecības, veselības, kā arī migrācijas un drošības politiku. Ja reaģē uz humānām krīzēm trešās valstīs, Komisija nodrošina papildināmību un saskaņotību starp darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo lēmumu, un darbībām, kuras finansētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96, vienlaikus ievērojot attiecīgo darbību konkrētās un neatkarīgās iezīmes un finansējumu un nodrošinot, ka tās ir saskaņotas ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību.

Pamatojums

Ņemot vērā Komisijas priekšlikuma tekstu attiecībā uz 26. panta 1. punktu, kas ļauj civilās aizsardzības darbības finansēt no dažādiem avotiem, ierosinātā grozījuma mērķis ir nodrošināt skaidru humānās palīdzības un civilās aizsardzības operāciju un to finansējuma nošķiršanu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības civilās aizsardzības mehānisms

Atsauces

COM(2017)0772 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.12.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

14.12.2017

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

15.3.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Željana Zovko

8.2.2018

Izskatīšana komitejā

20.2.2018

20.3.2018

 

 

Pieņemšanas datums

24.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, Monika Vana

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Paavo Väyrynen

ECR

Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D'Ornano

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey

PPE

Pál Csáky, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Elly Schlein

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Monika Vana

0

-

 

 

1

0

ECR

Nirj Deva

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES

par Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

(2)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (2017/0309 (COD)).

(3)

Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējums attiecībā uz 2014.–2016. gadu (galīgais ziņojums), 2017. gada augusts.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējumu laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam {SWD(2017) 287 final}.

Eiropas Savienības Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 33/2017 „Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva.”


BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (25.4.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(COM(2017)0772 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD))

Atzinuma sagatavotājs: José Manuel Fernandes

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt pašreizējo Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM), lai nodrošinātu, ka Savienība var sniegt labāku atbalstu krīzēs un ārkārtas palīdzību iedzīvotājiem Eiropā un ārpus tās, tostarp izmantojot uzlabotu katastrofu novēršanu. Viņš atgādina, ka UCPM ir viena no visuzskatāmākajām ES pamatvērtības solidaritātes izpausmēm.

Atzinuma sagatavotājs uzsver, ka investīcijas profilaksē un gatavībā katastrofām ir labākā aizsardzība ne tikai tāpēc, ka tām ir lielākais potenciāls cilvēku dzīvību glābšanā un ciešanu aiztaupīšanā, bet arī tāpēc, ka tādā veidā var izvairīties no iespējamām milzīgām atjaunošanas izmaksām pēc katastrofas. Saskaņā ar pašas Komisijas veiktajiem aprēķiniem, samaksājot vienu euro par gatavību katastrofām var ietaupīt līdz pat septiņiem euro par palīdzības sniegšanu.

Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka pašreizējās sistēmas pilnīga pārskatīšana bija vajadzīga jau sen. Pašreizējās, brīvprātīgās sistēmas nepietiekamība sāpīgi atklājās Savienības reakcijā uz vairākām nesen notikušām katastrofām, jo īpaši tas atklājās pieejamo līdzekļu trūkumā 2016. un 2017. gada meža ugunsgrēku sezonā, kad bija iespējams apmierināt tikai 10 no 17 lūgumiem sniegt palīdzību meža ugunsgrēku dzēšanā, un arī tas bieži vien notika pēc ievērojamas kavēšanās, kuras dēļ dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 cilvēku. Turklāt vairākos ziņojumos ir norādīts, ka pastāv noteiktu svarīgu reaģēšanas spēju nepietiekamība, jo īpaši attiecībā uz mežu ugunsgrēku dzēšanas lidmašīnām, patvērumu un, iespējams, citu resursu veidiem.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka vispiemērotākais un visefektīvākais veids, kā pārvarēt pašreizējās sistēmas trūkumus, ir ierosinātā struktūra ar diviem savstarpēji papildinošiem pīlāriem, proti, no vienas puses, tā ir Eiropas civilās aizsardzības rezerve ar reaģēšanas spējām, ko dalībvalstis jau iepriekš apņēmušās nodrošināt, un, no otras puses, tā sauktā rescEU, kas ir reaģēšanas spēju īpaša rezerve ar vadību un kontroli Savienības līmenī un kas ir paredzēta kā galējas nepieciešamības spēja. Optimāli apvienojot resursus un radot apjomradītus ietaupījumus, pastiprinātā UCPM ļaus dalībvalstīm arī būtiski ietaupīt.

Atzinuma sagatavotājs atgādina, ka kopējās Komisijas priekšlikuma īstenošanas izmaksas laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam tiek lēstas EUR 280 miljoni, no kuriem EUR 256,9 miljoni 3. izdevumu kategorijā “Drošība un pilsoniskums”, EUR 6,3 miljoni 4. izdevumu kategorijā “Globālā Eiropa” un EUR 16,9 miljoni 5. izdevumu kategorijā “Administratīvie izdevumi”. No ierosinātajiem darbības izdevumiem 54 % tiks piešķirti sagatavotībai, tostarp rescEU aktīvu iegādei vai nomai, 37 % reaģēšanai un 9 % novēršanas pasākumiem. Priekšlikumā ir arī paredzēts triju gadu laikā pieņemt darbā 100 papildu darbiniekus. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šie priekšlikumi ir samērīgi ar pārskatīšanas mērogu un mērķi.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē ierosināto elastības instrumenta izmantošanu lielākās daļas (88 %) no papildus vajadzīgajiem resursiem segšanai. Tomēr viņš stingri iebilst pret ierosināto EUR 31,3 miljonu pārdali no 3. un 4. izdevumu kategorijas programmām. Kā Budžeta komiteja uzsvērusi daudzos gadījumos, būtiskiem jauniem politikas priekšlikumiem būtu jānāk kopā ar jauniem resursiem. Turklāt daudzām no programmām, uz kurām pārmaiņas attiektos, piemēram, “Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums” un “Tiesiskums”, ir lieliski īstenošanas rādītāji un tās gadiem ilgi ir nepietiekami finansētas. Tāpēc atzinuma sagatavotājs ierosina 3. un 4. izdevumu kategorijā vajadzīgos papildu resursus pilnā mērā finansēt no elastības instrumenta kā izklāstīts jaunajā I pielikumā.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Normatīvās rezolūcijas projekts

2.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

2.a aicina Komisiju atturēties no līdzekļu pārdales, lai finansētu jaunas politikas prioritātes, kuras tiek pievienotas daudzgadu finanšu shēmas cikla laikā, jo tas neizbēgami negatīvi ietekmēs citu Savienības pamatdarbību īstenošanu.

Pamatojums

Jauni politikas priekšlikumi būtu jāizvirza, paredzot jaunus resursus. Atzinuma sagatavotājs stingri noraida jebkādu līdzekļu pārdalīšanu uz tādu veiksmīgu un pastāvīgi nepietiekami finansētu programmu rēķina kā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Tiesiskums”.

Grozījums Nr.    2

Normatīvās rezolūcijas projekts

2.b punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

2.b aicina Komisiju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas sāksies 2021. gadā, nodrošināt Savienības Civilās aizsardzības mehānismam pietiekamu finansējumu, pamatojoties uz pašreizējo pārskatīšanu.

Pamatojums

Lai pēc pašreizējās UCPM pārskatīšanas, kas stiprina gan rīcībpolitiku, gan finansēšanu, mehānismu attīstītu tālāk, būs svarīgi, lai Komisija, ierosinot jaunus priekšlikumus nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, ierosinātu arī vērienīgu UCPM finansējumu pēc 2020. gada.

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Savienībai būtu jādod iespēja atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad nav pietiekamu spēju efektīvai reaģēšanai uz katastrofām, palīdzot finansēt līzinga vai nomas līgumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi šādām spējām, vai finansējot šo spēju iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti, nodrošinot to, ka spējas ir pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu nodrošināta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras skar būtisku skaitu dalībvalstu. Savienības veiktai spēju iegādei būtu jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un labāka koordinācija reaģēšanā uz katastrofām.

(7) Savienībai būtu jādod iespēja atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad nav pietiekamu spēju efektīvai reaģēšanai uz katastrofām, palīdzot finansēt līzinga vai nomas līgumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi šādām spējām, vai finansējot šo spēju iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti un gatavību, nodrošinot to, ka spējas ir ātri pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu nodrošināta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras skar būtisku skaitu dalībvalstu. Savienības veiktai spēju iegādei būtu jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un labāka koordinācija reaģēšanā uz katastrofām. Būtu jānodrošina optimāls un pārredzams finanšu resursu izlietojums.

Pamatojums

Spēju mobilizēšanā caur UCPM ātrums ir ārkārtīgi svarīgs, ko apliecina traģiskās sekas pēc ugunsdzēšanas lidmašīnu novēlotas izmantošanas pēdējās meža ugunsgrēku sezonās Dienvideiropā. ES līdzfinansējums būtu vienmēr jāsniedz, ievērojot pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriācijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros.

(10) Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriācijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros, nevis jāizmanto finansējums, kas piešķirts citām svarīgām Savienības politikas jomām, piemēram, tām, kuras sekmē tiesības, vienlīdzību un pilsoniskumu, tiesiskumu vai cilvēku attīstību visā pasaulē.

Pamatojums

Spēju mobilizēšanā caur UCPM ātrums ir ārkārtīgi svarīgs, ko apliecina traģiskās sekas pēc ugunsdzēšanas lidmašīnu novēlotas izmantošanas pēdējās meža ugunsgrēku sezonās Dienvideiropā. ES līdzfinansējums būtu vienmēr jāsniedz, ievērojot pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību.

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Pārskatītajam Savienības civilās aizsardzības mehānismam būtu jānodrošina atsevišķs finansējums un budžeta piešķīrumi. Ņemot vērā vajadzību izvairīties no negatīvas ietekmes uz pašreizējo daudzgadu programmu finansējumu, finansējuma palielinājums mērķtiecīgai Savienības civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšanai 2018., 2019. un 2020. gadā būtu jārod tikai no līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/20131a, īpaši izmantojot elastības instrumentu.

 

___________________

 

1a Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Pamatojums

Jauni politikas priekšlikumi būtu jāizvirza, paredzot jaunus resursus. Atzinuma sagatavotājs stingri noraida jebkādu līdzekļu pārdalīšanu uz tādu veiksmīgu un pastāvīgi nepietiekami finansētu programmu rēķina kā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Tiesiskums”. Tā vietā jebkādam vajadzīgam papildu finansējumam vajadzētu piemērot DFS regulas elastīguma noteikumus.

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12.a pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija reizi divos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par operācijām, kas veiktas saskaņā ar 11. un 12. pantu, un par šajā sakarībā panākto progresu.

Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par operācijām, kas veiktas saskaņā ar 11. un 12. pantu, un par šajā sakarībā panākto progresu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu pilnīgu parlamentāro uzraudzību un pārskatu pār procesu un lai iespējami agrāk konstatētu iespējamās izmaiņas ar ietekmi uz budžetu, tiek ierosināts, ka Parlaments un Padome ik gadu saņem atjauninātu informāciju par UCPM stiprināšanu, tostarp obligāto informāciju par izmaiņām budžetā un izmaksās.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12.a pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šajā informācijā iekļauj pārskatu par izmaiņām budžetā un izmaksās ar sīki izstrādātu tehnisko un finanšu novērtējumu, precīzu informāciju par izmaksu pieaugumu un izmaiņām vajadzīgo reaģēšanas spēju veidos un par šo spēju kvalitātes prasībām, ja tādas ir, kā arī šāda pieauguma vai izmaiņu iemesliem.”

Pamatojums

Lai nodrošinātu pilnīgu parlamentāro uzraudzību un pārskatu pār procesu un lai iespējami agrāk konstatētu iespējamās izmaiņas ar ietekmi uz budžetu, tiek ierosināts, ka Parlaments un Padome ik gadu saņem atjauninātu informāciju par UCPM stiprināšanu, tostarp obligāto informāciju par izmaiņām budžetā un izmaksās.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Savienības mehānismam vajadzīgās apropriācijas pakāpeniski apstiprina Eiropas Parlaments un Padome ikgadējās budžeta procedūras ietvaros, pienācīgi ņemot vērā visus līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*, jo īpaši, izmantojot elastības instrumentu, kā noteikts I pielikumā.”

 

____________________

 

* Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Pamatojums

Jauni politikas priekšlikumi būtu jāizvirza, paredzot jaunus resursus. Atzinuma sagatavotājs stingri noraida jebkādu līdzekļu pārdalīšanu uz tādu veiksmīgu un pastāvīgi nepietiekami finansētu programmu rēķina kā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Tiesiskums”. Tā vietā jebkādam vajadzīgam papildu finansējumam vajadzētu piemērot DFS regulas elastīguma noteikumus.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

I pielikums (jauns)

 

 

Grozījums

I PIELIKUMS

INDIKATĪVI PAPILDU FINANŠU PIEŠĶĪRUMI LAIKPOSMAM NO 2018. LĪDZ 2020. GADAM

 

 

2018

2019

2020

KOPĀ

Kopējās papildu apropriācijas 3. izdevumu kategorijā*

SA

19,157

115,2

122,497

256,854

 

MA

11

56,56

115,395

182,955

Kopējās papildu apropriācijas 4. izdevumu kategorijā*

SA

2

2

2,284

6,284

 

MA

0,8

1,8

2,014

4,614

Kopējās papildu apropriācijas 3. un 4. izdevumu kategorijā kopā*

SA

21,157

117,2

124,781

263,138

 

MA

11,8

58,36

117,409

187,569

(miljonos EUR)

* Visas summas nodrošina, izmantojot elastības instrumentu.

Pamatojums

Papildu finansējums, kas nepieciešams pašreizējai UCPM pārskatīšanai 2018.–2020. gadam, būtu precīzāk jādefinē pašā lēmumā atsevišķā detalizētā I pielikumā. Jebkāds papildu finansējums, kas vajadzīgs UCPM pārskatīšanai, būtu jāmobilizē, izmantojot DFS regulas elastības noteikumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības civilās aizsardzības mehānisms

Atsauces

COM(2017)0772 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.12.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.12.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

José Manuel Fernandes

13.12.2017

Izskatīšana komitejā

22.3.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Indrek Tarand, Inese Vaidere, Monika Vana, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Denanot, Anneli Jäätteenmäki, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Tomáš Zdechovský

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez, Anneli Jäätteenmäki

ECR

Bernd Kölmel

GUE/NGL

Liadh Ní Riada

PPE

Richard Ashworth, Reimer Böge, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Ivana Maletić, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Inese Vaidere, Tomáš Zdechovský

S&D

Jean-Paul Denanot, Eider Gardiazabal Rubial, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Indrek Tarand, Monika Vana

2

-

ENF

André Elissen, Marco Zanni

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (30.4.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(COM(2017)0772 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Daniel Buda

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas civilās aizsardzības mehānisms ir svarīga Eiropas Savienības stratēģija ātrai reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, kas var rasties teritorijās Eiropas Savienības iekšienē vai ārpus tās, un ļauj sniegt koordinētu palīdzību, sadalot resursus visās iesaistītajās valstīs, taču tas ir jāuzlabo tādās jomās kā profilakse, sagatavotība, organizācija un ārkārtas situāciju pārvaldības spējas.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ES civilās aizsardzības mehānismam ir ārkārtīgi svarīga loma, īstenojot LESD 196. pantu, kurā dalībvalstis aicinātas sadarboties, lai uzlabotu sistēmu efektivitāti dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai vai aizsardzībai pret tām.

Šajā sakarībā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir vienkāršot un uzlabot pašreizējo solidaritātes mehānismu, paredzot lielāku Eiropas Savienības finansējumu, lai papildus dalībvalstu spējām radītu vērienīgu Eiropas spēju rezervi dalībvalstu aktīvu pastiprināšanai.

Atzinuma sagatavotājs uzsver, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi jau tagad sniedz ieguldījumu, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību. Turklāt viņš uzskata — lai veicinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu, aktīvu piesaistē saskaņā ar rescEU vajadzētu īstenot reģionālu pieeju, jo īpaši iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, ar mērķi uzlabot spējas labāk reaģēt atbilstīgi skarto reģionu īpatnībām.

Dažādu Savienības fondu sinerģijas izmantošana ir būtisks faktors efektivitātes uzlabošanai un līdz ar to efektīvākai rīcībai, ilgtspējīgi novēršot katastrofas un reaģējot uz tām. Tādēļ atzinuma sagatavotājs mudina ar integrētu pieeju uzlabot dažādu instrumentu, tostarp Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF), sadarbību un koordināciju.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta arī Komisijas priekšlikumu izveidot dažādo dalībvalstu prasmju un kompetenču tīklu minētajā jomā, ierosinot šajā tīklā iesaistīt arī izcilības centrus un universitātes.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka būtu jāizstrādā labāka komunikācijas stratēģija, lai saskaņā ar ES civilās aizsardzības mehānismu veiktās darbības un to rezultātus darītu pamanāmākus iedzīvotājiem un sekmētu viņu uzticēšanos Savienības spējai novērst katastrofas un reaģēt uz tām.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu („Savienības mehānisms”), kas reglamentēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES12, nostiprina sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību un veicina koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām.

(1)  Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu („Savienības mehānisms”), kas reglamentēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES12, nostiprina sadarbību starp Savienību, dalībvalstīm un to reģioniem un veicina koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām.

_________________

_________________

12 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

12 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Dabas un cilvēku izraisītas katastrofas var notikt jebkurā vietā visā pasaulē, bieži vien bez brīdinājuma. Neatkarīgi no tā, vai katastrofām ir dabiska izcelsme vai tās izraisījuši cilvēki, tās kļūst arvien biežākas, ekstrēmākas un sarežģītākas, ko pastiprina klimata pārmaiņu ietekme, un neapstājas pie valstu robežām. Sekas, ko katastrofas rada cilvēkiem, videi un ekonomikai, var būt milzīgas.

(3)  Dabas un cilvēku izraisītas katastrofas var notikt jebkurā vietā visā pasaulē. Neatkarīgi no tā, vai katastrofām ir dabiska izcelsme un tās saasinās klimata pārmaiņu ietekmē, vai arī tās izraisījuši cilvēki, tostarp jauna veida apdraudējumus, piemēram, ar iekšējo drošību saistītos apdraudējumus, katastrofas kļūst arvien biežākas, ekstrēmākas un sarežģītākas, pārsniedzot valstu robežas. Sekas, ko katastrofas rada cilvēkiem, videi un ekonomikai, vidējā termiņā un ilgtermiņā bieži vien ir milzīgas.

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Nesenā pieredze ir parādījusi, ka paļaušanās uz brīvprātīgiem tādas savstarpējās palīdzības piedāvājumiem, kuru koordinē un atvieglina Savienības mehānisms, ne vienmēr nodrošina to, ka ir pieejamas pietiekamas spējas, lai apmierinošā līmenī risinātu katastrofu skarto cilvēku pamatvajadzības, nedz arī nodrošina pienācīgu vides un īpašuma aizsardzību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atkārtotas katastrofas vienlaikus skar dalībvalstis un kolektīvās spējas nav pietiekamas.

(4)  Nesenā pieredze ir parādījusi, ka paļaušanās uz brīvprātīgiem tādas savstarpējās palīdzības piedāvājumiem, kuru koordinē un atvieglina Savienības mehānisms, ne vienmēr nodrošina to, ka ir pieejamas pietiekamas spējas, lai savlaicīgi un apmierinošā līmenī risinātu katastrofu skarto cilvēku pamatvajadzības, nedz arī nodrošina pienācīgu vides un īpašuma aizsardzību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atkārtotas un vienlaicīgas katastrofas skar dalībvalstis un to reģionus, kā arī tuvākās kaimiņvalstis un to reģionus, un kolektīvās spējas nav pietiekamas. Sistēma būtu jāuzlabo un dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgi profilaktiski pasākumi ar mērķi saglabāt valsts spējas un tās stiprināt līdz tādam līmenim, kas ir pietiekams, lai pienācīgi reaģētu katastrofu gadījumā.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar riska novērtējumiem, kā arī ar savas katastrofu riska pārvaldības plānošanas kopsavilkumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju katastrofu pārvarēšanai, kas savstarpēji savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus saistībā ar konkrētām katastrofām, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu kopējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldībai. Būtu jāsamazina administratīvais slogs un jāpastiprina novēršanas politikas pasākumi, tostarp nodrošinot vajadzīgās saiknes ar citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/201313 2. apsvērumā.

(5)  Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība visos līmeņos, jo klimata pārmaiņas ietekmē visas teritorijas un tām ir pārrobežu raksturs. Tādēļ dalībvalstīm sadarbībā ar to vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāapmainās ar riska novērtējumiem, kā arī ar savas katastrofu riska pārvaldības plānošanas kopsavilkumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju katastrofu, tostarp pārrobežu katastrofu, pārvarēšanai, kas iespējami īsā laikā savstarpēji savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā, tostarp izmantojot izglītošanas un profesionālās apmācības pasākumus. Turklāt attiecīgā gadījumā Komisijai vajadzētu prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus apmācības, novēršanas un sagatavotības, kā arī evakuācijas plānus saistībā ar konkrētām katastrofām, piemēram, zemestrīcēm, sausuma periodiem, karstuma viļņiem, mežu ugunsgrēkiem, plūdiem un ūdens trūkumu, kā arī humanitārām un tehnoloģiju izraisītām katastrofām, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu kopējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldībai. Ir svarīgi samazināt administratīvo slogu un pastiprināt novēršanas politikas pasākumus un operatīvās spējas, arī pārrobežu līmenī, tostarp sekmējot saiknes un koordināciju ar citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/201313 1. pantā un 2. apsvērumā, un ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu. Šajā kontekstā ir svarīgi uzsvērt, ka ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) palīdzību jau tiek veicināta pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība un ka pastāv ar šo mērķi saistīti ex ante nosacījumi.

_________________

_________________

13 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

13 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Savienības makroreģionālās stratēģijas varētu piedāvāt augstas kvalitātes sadarbības sistēmas ar mērķi izstrādāt operatīvus preventīvos pasākumus, kā arī izveidot reaģēšanas un vadības centrus, kas ļauj šajā jomā īstenot sadarbību arī ar kaimiņos esošajām trešām valstīm.

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Ir jāpastiprina kolektīvā spēja sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, jo īpaši izmantojot savstarpējo atbalstu Eiropā. Papildus to iespēju stiprināšanai, kuras jau tagad piedāvā Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas („EERC” jeb „brīvprātīgā rezerve”), kas turpmāk tiks dēvētas par „Eiropas civilās aizsardzības rezervi”, Komisijai būtu jāizveido arī rescEU. rescEU sastāvā būtu jāiekļauj ārkārtas reaģēšanas resursi, lai reaģētu uz meža ugunsgrēkiem, liela mēroga plūdiem un zemestrīcēm, kā arī lauka hospitālis un medicīniskās vienības, kas atbilst Pasaules Veselības organizācijas standartiem un ko var ātri izvietot.

(6)  Lai nodrošinātu intervences pasākumu labāku prognozējamību un ievērojami samazinātu palīdzības sniegšanas laiku, ir jāpastiprina kolektīvā spēja organizēt mācības, sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, jo īpaši izmantojot efektīvu savstarpējo atbalstu un sadarbību Eiropā. Papildus to iespēju stiprināšanai, kuras jau tagad piedāvā Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas („EERC” jeb „pilsoniskais pienākums sniegt palīdzību”), kas turpmāk tiks dēvētas par „Eiropas civilās aizsardzības rezervi”, Komisijai būtu jāizveido arī rescEU. rescEU sastāvā būtu jāiekļauj iepriekš noteikti kopīgi ārkārtas reaģēšanas resursi, lai reaģētu uz dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, piemēram, meža ugunsgrēkiem, liela mēroga plūdiem, zemestrīcēm, teroristu apdraudējumiem vai citiem neparedzamiem notikumiem, tostarp iespējamu akūtu medikamentu trūkumu, kā arī lauka hospitālis un medicīniskās vienības, kas atbilst Pasaules Veselības organizācijas standartiem un ko var ātri izvietot vienlaikus vairākās vietās. rescEU rīcībā esošie operatīvie aktīvi būtu pēc pieprasījuma jādara pieejami reaģēšanas darbībām, lai novērstu spēju nepietiekamību un sekmētu centienus saistībā ar civilās aizsardzības rezervi. Būtu jāpieņem īpaši noteikumi par intervenci tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ņemot vērā to nošķirtību un specifiku.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6 a)  Reģionālo un vietējo pašvaldību loma katastrofu novēršanā un pārvaldībā ir ārkārtīgi būtiska, un to reaģēšanas spējas ir pienācīgi jāiesaista visās koordinēšanas un izvietošanas darbībās, ko veic saskaņā ar šo lēmumu un dalībvalstu institucionālo un tiesisko regulējumu, nolūkā iespējami samazināt pārklāšanos un sekmēt sadarbspēju. Šādām pašvaldību iestādēm var būt būtiska preventīvā loma, un tās kopā ar savām brīvprātīgo spējām pirmās reaģē tūlīt pēc katastrofas. Tādēļ ir vajadzīga pastāvīga sadarbība vietējā, reģionālā un pārrobežu līmenī, kuras mērķis ir izveidot kopējas brīdināšanas sistēmas ātrai intervencei pirms rescEU izmantošanas, kā arī regulāras sabiedrības informēšanas kampaņas par pirmajiem reaģēšanas pasākumiem.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6 b)  Lai veicinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu, rescEU aktīvu izmantošanā būtu jāņem vērā arī teritoriālais aspekts un tas, ka ir svarīgi īstenot reģionālu un attiecīgā gadījumā kopienas vadītu pieeju nolūkā pienācīgi reaģēt atbilstīgi skarto reģionu īpatnībām un ierobežot katastrofas radīto kaitējumu.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Savienībai būtu jādod iespēja atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad nav pietiekamu spēju efektīvai reaģēšanai uz katastrofām, palīdzot finansēt līzinga vai nomas līgumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi šādām spējām, vai finansējot šo spēju iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti, nodrošinot to, ka spējas ir pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu nodrošināta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras skar būtisku skaitu dalībvalstu. Savienības veiktai spēju iegādei būtu jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un labāka koordinācija reaģēšanā uz katastrofām.

(7)  Savienībai būtu jādod iespēja atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad nav pietiekamu materiālo un tehnisko spēju efektīvai reaģēšanai uz katastrofām, tostarp pārrobežu norišu gadījumā, palīdzot finansēt līzinga vai nomas līgumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi šādām spējām, vai finansējot šo spēju iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti, nodrošinot to, ka materiālās un tehniskās spējas, tostarp spējas glābt gados vecākus cilvēkus un personas ar invaliditāti, ir pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu nodrošināta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras skar būtisku skaitu dalībvalstu. Iepriekš noteiktajam piemērotajam aprīkojumam un Savienības veiktai spēju iegādei būtu jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un labāka koordinācija reaģēšanā uz katastrofām.

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai palielinātu apmācības un treniņu lietderību un efektivitāti un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, ir jāizveido Savienības Civilās aizsardzības zinātības tīkls, kura pamatā ir esošās struktūras.

(9)  Apmācība, pētniecība un inovācija ir civilās aizsardzības jomā īstenotās sadarbības būtiski aspekti. Lai palielinātu apmācības un treniņu lietderību un efektivitāti, lai veicinātu inovāciju, iekļaujot jaunās tehnoloģijas, piemēram, augsto tehnoloģiju aprīkojumu un jaunāko pētījumu rezultātus nolūkā nodrošināt pilsētu un mežu teritoriju efektīvāku uzraudzību, kā arī lai uzlabotu dialogu un sadarbību starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, tostarp pārrobežu līmenī, ir jāizveido Savienības Civilās aizsardzības zinātības tīkls, kura pamatā ir esošās struktūras un kurā ir iesaistīti dalībvalstu pētnieki, zinātniskās izpētes un mācību centri, universitātes un attiecīgā gadījumā izcilības centri, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Attiecībā uz tālākajiem reģioniem un AZT būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu arī to iesaisti minētajā tīklā, vienlaikus pastiprinot sadarbību ar trešām valstīm attiecībā uz apmācības, novēršanas un reaģēšanas spējām minētajā jomā.

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Ir nepieciešams vienkāršot Savienības mehānisma procedūras nolūkā nodrošināt to, ka dalībvalstis var piekļūt vajadzīgajai palīdzībai un spējām, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.

(11)  Ir nepieciešams vienkāršot un racionalizēt Savienības mehānisma procedūras un sekmēt to elastību nolūkā nodrošināt to, ka dalībvalstis var ātri piekļūt vajadzīgajai palīdzībai un spējām, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk reaģētu uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis veic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas. Ar noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu mērogā veiktām novēršanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi15. Līdzīgā kārtā būtu jānodrošina saskaņotība ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

(13)  Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis un to vietējās un reģionālās pašvaldībasveic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas, tostarp nodrošinot regulāru mežu apsaimniekošanu, degošu materiālu apsaimniekošanu un veicot mežu plānošanu. Ar noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu un starppilsētu mērogā veiktām novēršanas un agrīnas brīdināšanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi15, tostarp radioaktīvu, bioloģisku vai ķīmisku vielu izraisīti negadījumi. Teritoriālajās sadarbības programmās, ko īsteno atbilstīgi kohēzijas politikai, ir paredzētas īpašas darbības, ar ko sekmēt noturību pret katastrofām, riska novēršanu un riska pārvaldību, un tādēļ ir jāīsteno pastiprināti centieni, lai panāktu ciešāku integrāciju un lielāku sinerģiju. Līdzīgā kārtā būtu jānodrošina saskaņotība ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Lai labāk reaģētu uz dabas katastrofām, būtu arī jāizveido labāka koordinācija ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF).

__________________

__________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13 a)  Ir jārīkojas Savienības mērogā, lai pievērstos arī tehniskās apmācības palīdzības sniegšanai ar mērķi uzlabot kopienu pašpalīdzības spējas, ļaujot tām labāk sagatavoties pirmo reaģēšanas pasākumu veikšanai un katastrofas seku ierobežošanai. Mērķtiecīgi apmācības un izglītošanas pasākumi sabiedriskās drošības jomā strādājošajiem, piemēram, kopienu līderiem, sociālajiem un veselības aprūpes darbiniekiem, glābšanas un ugunsdzēšanas dienestiem, kā arī vietējām brīvprātīgo palīdzības grupām, kuru rīcībā vajadzētu būt ātri pieejamam attiecīgajam aprīkojumam, var palīdzēt ierobežot un mazināt bojā gājušo skaitu krīzes laikā un pēc tās.

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-a)  panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(c)  veicināt ātru un efektīvu rīcību katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā; un

(c)  veicināt ātru un efektīvu rīcību katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā, tostarp izvietojot atbilstošu materiālo un tehnisko aprīkojumu ārkārtas glābšanas operāciju vajadzībām;

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  vairāk izmantot zinātnes atziņas katastrofu jomā un veicināt to pieejamību.

(e)  vairāk izmantot zinātnes atziņas katastrofu jomā un veicināt to pieejamību, tostarp tālākajos reģionos un AZT.

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  panta 1. punktam pievieno šādu ea) apakšpunktu:

 

(ea)  pastiprināt sadarbības un koordinācijas pasākumus pārrobežu līmenī;

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  veic darbības, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un sekmētu zināšanu, zinātnisko pētījumu rezultātu, paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp dalībvalstu starpā, kurām ir kopīgi riski;

(a)  veic darbības, lai sekmētu izglītību un informētību, uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un sekmētu dialogu, zināšanu apmaiņu un sadarbību, zinātnisko pētījumu rezultātu un inovācijas, tostarp ieteikumu un īstermiņa prognožu, paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp starp dalībvalstīm un to vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kaimiņos esošajām trešām valstīm, kā arī attiecīgā gadījumā tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, kurām ir kopīgi riski;

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  lēmuma 5. panta 1. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

 

(aa)  pēc pieprasījuma sniedz palīdzību lēmumu pieņemšanā;

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  lēmuma 5. panta 1. punktā iekļauj šādu ab) apakšpunktu:

 

(ab)  koordinē informācijas un norādījumu par brīdināšanas sistēmām saskaņošanu, tostarp pārrobežu līmenī;

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

5. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(3c)  lēmuma 5. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(h)  veicina dažādu Savienības līdzekļu izmantošanu, ar kuriem var atbalstīt ilgtspējīgu katastrofu novēršanu, un mudina dalībvalstis un reģionus izmantot iespējas saņemt minēto finansējumu;

(h)  veicina dažādu tādu Savienības līdzekļu izmantošanu un koordināciju, ar kuriem var atbalstīt ilgtspējīgu katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām, un mudina dalībvalstis un reģionus minētās finansējuma saņemšanas iespējas izmantot lielākas sinerģijas sekmēšanai, tostarp lai paplašinātu un atjauninātu to materiālās un tehniskās spējas;

Grozījums Nr.    21

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  līdz 2018. gada 22. decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai tos pieejamus;

(a)  līdz 2018. gada 22. decembrim un turpmāk ik pēc diviem gadiem sadarbībā ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai tos pieejamus;

Grozījums Nr.    22

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2019. gada 31. janvārim un turpmāk ik pēc trim gadiem Komisijai iesniedz riska pārvaldības plānošanas būtisko elementu kopsavilkumu, tostarp informāciju par izvēlētajiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem. Turklāt Komisija var prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus, kas aptver gan īstermiņa, gan ilgtermiņa centienus. Jebkāda ex ante priekšnoteikumu mehānisma ietvaros, kas nākotnē tiktu paredzēts saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Savienība pienācīgi ņem vērā panākumus, kurus dalībvalstis guvušas katastrofu novēršanas un sagatavotības jomā;

Līdz 2019. gada 31. janvārim un turpmāk ik pēc diviem gadiem Komisijai iesniedz riska pārvaldības plānošanas būtisko elementu kopsavilkumu, tostarp informāciju par izvēlētajiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem. Turklāt Komisija var prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus, kas aptver gan īstermiņa, gan ilgtermiņa centienus, un sniedz tām pamatnostādnes šādu plānu sagatavošanai. Atbilstīgi pastiprinātam ex ante priekšnoteikumu mehānismam, kas nākotnē saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem tiktu paredzēts attiecībā uz investīcijām, Savienība pienācīgi ņem vērā panākumus, kurus dalībvalstis guvušas katastrofu novēršanas un sagatavotības jomā, tostarp reģionālā un vietējā līmenī;

Grozījums Nr.    23

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

8. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

4.a  lēmuma 8. panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(k)  cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, veic papildu nepieciešamās atbalsta darbības un papildinošas sagatavotības darbības, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi.

“(k)  cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, veic papildu nepieciešamās atbalsta darbības un papildinošas sagatavotības darbības, tās cita starpā saskaņojot ar citiem Savienības instrumentiem, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi.”

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013R1303&from=LV)

Grozījums Nr.    24

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

9. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  lēmuma 9. pantā pēc 1. punkta pievieno šādu punktu:

 

“1.a  Dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko regulējumu stiprina kompetento reģionālo un vietējo iestāžu attiecīgās administratīvās spējas.”

Grozījums Nr.    25

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu reaģēšanas operāciju plānošanu katastrofu gadījumos saskaņā ar Savienības mehānismu, tostarp izstrādājot tādus scenārijus reaģēšanai uz katastrofām, kuru pamatā ir 6. panta a) punktā minētie riska novērtējumi un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais pārskats par riskiem, apzinot līdzekļus un izstrādājot plānus reaģēšanas spēju izvietošanai.

1.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu reaģēšanas operāciju plānošanu dabas un cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos saskaņā ar Savienības mehānismu, tostarp izstrādājot tādus scenārijus reaģēšanai uz katastrofām, kuru pamatā ir 6. panta a) punktā minētie riska novērtējumi un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais pārskats par riskiem, apzinot līdzekļus un izstrādājot plānus reaģēšanas spēju izvietošanai.

Grozījums Nr.    26

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

11. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Izveido Eiropas civilās aizsardzības rezervi. Tā ir veidota kā rezervju saraksts, kurā jau iepriekš ir iekļautas dalībvalstu reaģēšanas spējas, un ietver moduļus, citas reaģēšanas spējas un ekspertus.

1.  Izveido Eiropas civilās aizsardzības rezervi. Tā ir veidota kā rezervju saraksts, kurā ir iekļautas iepriekš apstiprinātas dalībvalstu reaģēšanas spējas, un ietver moduļus, citas reaģēšanas spējas un ekspertus, pamatojoties uz principu par pilsonisko pienākumu sniegt palīdzību.

Grozījums Nr.    27

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – d apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

11. pants – 10. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.  Atsauces uz Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām, EERC un brīvprātīgo rezervju sarakstu nozīmē atsauci uz Eiropas civilās aizsardzības rezervi.

10.  Atsauces uz Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām, EERC un pilsonisko pienākumu sniegt palīdzību nozīmē atsauci uz Eiropas civilās aizsardzības rezervi.

Grozījums Nr.    28

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  meklēšana un glābšana pilsētvidē,

(c)  meklēšana un glābšana pilsētvidē, kalnos un mežos,

Grozījums Nr.    29

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 4. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem un ņemot vērā pieeju, kas ietver vairākus apdraudējumus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai noteiktu reaģēšanas spēju veidus, kuri vajadzīgi papildus šā panta 2. punktā apzinātajām spējām, un attiecīgi pārskatīt rescEU sastāvu. Tiek nodrošināta saskanība ar citām Savienības politikas jomām.

Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem un ņemot vērā pieeju, kas ietver vairākus apdraudējumus, kā arī vajadzību nodrošināt reaģēšanas spēju elastību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai noteiktu reaģēšanas spēju veidus, kuri vajadzīgi papildus šā panta 2. punktā apzinātajām spējām, un attiecīgi pārskatīt rescEU sastāvu. Tiek nodrošināta saskanība ar citām Savienības politikas jomām.

Grozījums Nr.    30

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, rescEU spējas ir pieejamas reaģēšanas operācijām saskaņā ar Savienības mehānismu. Lēmumu par minēto spēju izvietošanu pieņem Komisija, kas patur vadības un kontroles pilnvaras pār rescEU spējām.

7.  Pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, rescEU spējas ir pieejamas reaģēšanas operācijām saskaņā ar Savienības mehānismu. Lēmumu par minēto spēju izvietošanu pieņem Komisija, kas patur vadības un kontroles pilnvaras pār rescEU spējām un izmanto vienotu un standartizētu darba valodu, kuru saprot visas struktūras, kas iesaistās katastrofu gadījumā.

Grozījums Nr.    31

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Izvietošanas gadījumā Komisija un dalībvalsts, kas prasa palīdzību, vienojas par rescEU spēju operatīvās izvietošanas nosacījumiem. Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, operāciju laikā atvieglo operatīvo koordināciju starp savām spējām un rescEU ietvaros veiktajām darbībām.

8.  Izvietošanas gadījumā Komisija un attiecīgā gadījumā dalībvalsts vai dalībvalstis, kas prasa palīdzību, vienojas par rescEU spēju operatīvās izvietošanas nosacījumiem. Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, operāciju laikā atvieglo operatīvo koordināciju starp savām spējām, tostarp reģionālo un vietējo pašvaldību un brīvprātīgo reaģēšanas spējām, un rescEU ietvaros veiktajām darbībām.

Grozījums Nr.    32

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12. pants – 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Komisija ar ERCC starpniecību atbilstīgi 15. un 16. pantam vajadzības gadījumā atvieglo koordināciju starp dažādajām reaģēšanas spējām.

9.  Komisija vajadzības gadījumā atvieglo koordināciju starp dažādajām reaģēšanas spējām, cita starpā ņemot vērā nepieciešamību īstenot reģionālu pieeju un attiecīgā gadījumā izmantojot pārrobežu pasākumus atkarībā no tā, vai un cik tuvu tie ir pieejami. Minēto koordināciju sekmē arī ar ERCC starpniecību atbilstīgi 15. un 16. pantam.

Grozījums Nr.    33

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija izveido attiecīgo civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības dalībnieku un iestāžu tīklu, kas kopā ar Komisiju veido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu.

Komisija izveido attiecīgo civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības dalībnieku un iestāžu tīklu, kurā attiecīgā gadījumā iekļauj arī pētniecības un apmācības centrus, universitātes, pētniekus un izcilības centrus un kurš kopā ar Komisiju veido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu, kas būs atvērts arī zināšanu un labākās prakses apmaiņai ar trešām valstīm.

Tīkls, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem zināšanu centriem, veic šādus uzdevumus mācību, praktisko nodarbību, gūto atziņu un zināšanu izplatīšanas jomā:

Tīkls, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem zināšanu centriem, veic šādus uzdevumus mācību, praktisko nodarbību, gūto atziņu, zināšanu izplatīšanas, saziņas un sabiedrības informēšanas programmu jomā:

Grozījums Nr.    34

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

9.a  lēmuma 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(a)  izveido un pārvalda civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju pārvarēšanas jomā strādājoša personāla apmācības programmu par katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu. Programma ietver kopīgas mācības un ekspertu apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību atsevišķas personas var norīkot uz citām dalībvalstīm.

(a)  izveido un pārvalda civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju pārvarēšanas jomā strādājoša personāla apmācības programmu, kuras mērķis ir sniegt specializētas zināšanas saistībā ar katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu. Programmas pasākumus attiecīgā gadījumā veic pastāvošajos izcilības centros un universitātēs, un tie ietver kopīgas mācības un ekspertu apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību atsevišķas personas var norīkot uz citām dalībvalstīm. Programmas ietver arī noteikumus par sadarbību ar kaimiņos esošajām trešām valstīm.

Grozījums Nr.    35

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

9.b  lēmuma 13. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(f)  stimulē un veicina attiecīgu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu Savienības mehānisma vajadzībām.

(f)  stimulē pētniecību un inovāciju un veicina attiecīgu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu Savienības mehānisma vajadzībām.

Grozījums Nr.    36

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

20.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jebkāda palīdzība vai finansējums, ko piešķir saskaņā ar šo lēmumu, sniedz Savienībai pienācīgu atpazīstamību, tostarp nodrošinot Savienības emblēmas pamanāmību saistībā ar 11. un 12. pantā un 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām spējām.

Jebkāda palīdzība vai finansējums, ko piešķir saskaņā ar šo lēmumu, nodrošina Savienībai pienācīgu atpazīstamību, tostarp nodrošinot Savienības emblēmas pamanāmību saistībā ar 11. un 12. pantā un 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām spējām. Izstrādā komunikācijas stratēģiju, lai panāktu, ka saskaņā ar Savienības mehānismu veiktie pasākumi ir pamanāmi iedzīvotājiem, un lai palielinātu viņu uzticēšanos Savienības katastrofu novēršanas un reaģēšanas spējām.

Grozījums Nr.    37

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

21. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  izmaksām, kas ir vajadzīgas reaģēšanas spēju uzlabošanai vai remontam, lai pārveidotu tās uz tādu gatavības un pieejamības stāvokli, kurš ļauj tās saskaņā ar Eiropas civilās aizsardzības rezerves kvalitātes prasībām un – vajadzības gadījumā – sertifikācijas procesā formulētajiem ieteikumiem izvietot kā daļu no Eiropas civilās aizsardzības rezerves („pielāgošanas izmaksas”). Minētās izmaksas var būt izmaksas, kas saistītas ar moduļu un citu reaģēšanas spēju darbību, savietojamību, autonomiju, pašapgādi, transportējamību, bagāžu, un citas vajadzīgas izmaksas, ja tās tiešā veidā attiecas uz spēju iekļaušanu Eiropas civilās aizsardzības rezervē.

(c)  izmaksām, kas ir vajadzīgas reaģēšanas spēju uzlabošanai vai remontam, lai pārveidotu tās uz tādu gatavības un pieejamības stāvokli, kurš ļauj tās saskaņā ar Eiropas civilās aizsardzības rezerves kvalitātes prasībām un – vajadzības gadījumā – sertifikācijas procesā formulētajiem ieteikumiem izvietot kā daļu no Eiropas civilās aizsardzības rezerves („pielāgošanas izmaksas”). Minētās izmaksas var būt izmaksas, kas saistītas ar moduļu un citu reaģēšanas spēju darbību, savietojamību, autonomiju, pašapgādi, transportējamību, bagāžu, un citas vajadzīgas izmaksas, tostarp tās, kas saistītas ar brīvprātīgo piesaisti civilās aizsardzības jomai un brīvprātīgo apmācību, ja tās tiešā veidā attiecas uz spēju iekļaušanu Eiropas civilās aizsardzības rezervē.

Grozījums Nr.    38

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

26. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tiek veicināta sinerģija un papildināmība ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, ar tiem, kas atbalsta kohēzijas, lauku attīstības, pētniecības, veselības, kā arī migrācijas un drošības politiku. Ja reaģē uz humānām krīzēm trešās valstīs, Komisija nodrošina papildināmību un saskaņotību starp darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo lēmumu, un darbībām, kuras finansētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96.

2.  Veido sinerģiju, papildināmību un labāku koordināciju ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, ar tiem, kas atbalsta kohēzijas politiku, tostarp ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, un lauku attīstības, pētniecības, veselības, kā arī migrācijas un drošības politiku, neparedzot finansējuma pārdali no minētajām jomām. Ja reaģē uz humānām krīzēm trešās valstīs, Komisija nodrošina papildināmību un saskaņotību starp darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo lēmumu, un darbībām, kuras finansētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības civilās aizsardzības mehānisms

Atsauces

COM(2017)0772 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.12.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

14.12.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Daniel Buda

7.12.2017

Izskatīšana komitejā

24.1.2018

27.3.2018

 

 

Pieņemšanas datums

26.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Victor Boştinaru, Rosa D’Amato, Aleksander Gabelic, Michela Giuffrida, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Konstantinos Papadakis, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Ruža Tomašić, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petras Auštrevičius, Daniel Buda, John Howarth, Ivana Maletić, Bronis Ropė, Damiano Zoffoli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marek Plura, Boris Zala

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

EFDD

Rosa D’Amato

PPE

Pascal Arimont, Daniel Buda, Ivana Maletić, Marek Plura, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Lambert van Nistelrooij

S&D

Victor Boştinaru, Aleksander Gabelic, Michela Giuffrida, John Howarth, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Boris Zala, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Monika Vana

1

-

NI

Konstantinos Papadakis

1

0

ECR

Ruža Tomašić

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (4.4.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(COM(2017)0772 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā: Angelika Mlinar (referente)

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Dzimumu līdztiesība ir Savienības pamatvērtība, kas atzīta Līgumos un Pamattiesību hartā un ko Savienība ir apņēmusies integrēt visās savās darbībās. Jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā ir paredzēts dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas princips, proti, “Veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību.”;

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar riska novērtējumiem, kā arī ar savas katastrofu riska pārvaldības plānošanas kopsavilkumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju katastrofu pārvarēšanai, kas savstarpēji savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus saistībā ar konkrētām katastrofām, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu kopējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldībai. Būtu jāsamazina administratīvais slogs un jāpastiprina novēršanas politikas pasākumi, tostarp nodrošinot vajadzīgās saiknes ar citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. apsvērumā1.

(5)  Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar riska novērtējumiem, kā arī ar savas katastrofu riska pārvaldības plānošanas kopsavilkumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju katastrofu pārvarēšanai, kas savstarpēji savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina visaptveroša plānošana, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu, jo dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, kā arī vides politika vīriešus un sievietes ietekmē atšķirīgi. Tādēļ taisnīgas un efektīvas katastrofu riska mazināšanas un civilās aizsardzības mehānismu stiprināšanas nolūka dzimumu līdztiesības jautājumi ir jāiekļauj visos posmos, sākot no novēršanas līdz sagatavotības un reaģēšanas procesiem, ieskaitot kopīgus riska novērtējumus un krīžu pārvaldības intervences pasākumus gan konflikta, gan pēckonflikta situācijās. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus saistībā ar konkrētām katastrofām, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu kopējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldībai. Būtu jāsamazina administratīvais slogs un jāpastiprina novēršanas politikas pasākumi, tostarp nodrošinot vajadzīgās saiknes ar citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. apsvērumā1.

_____________________

_____________________

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Savienībai visās savās darbībās būtu jāņem vērā, ka papildus tūlītējai katastrofas ietekmei sievietēm var būt īpašas veselības aprūpes vajadzības. Dalībvalstīm un Savienībai prioritārā kārtā būtu jānodrošina, ka grūtnieces saņem nepieciešamo veselības aprūpi.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Sanitārās un higiēnas telpas, pakalpojumi un resursi būtu jānodrošina visos riska pārvaldības posmos, sevišķi ņemot vērā un apzinoties sieviešu un meiteņu īpašās vajadzības.

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7c)  Sievietes un meitenes ārkārtas situācijās apdraud lielāks fiziskas un seksuālas vardarbības risks. Tāpēc ir būtiski, lai projekti katastrofu pārvaldības jomā ietvertu pasākumus, kuru mērķis ir novērst un efektīvi reaģēt uz vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, piemēram, pasākumus, lai pēc katastrofas nodrošinātu sieviešu drošību, vienlaikus sniedzot pakalpojumus ar dzimumu saistītas vardarbības upuru atbalstam, nodrošinot veselības aprūpi, psiholoģisko atbalstu un cita veida palīdzību. Pašreizējā riska mazināšanas un ārkārtas reaģēšanas apmācībā un rokasgrāmatās būtu jāiekļauj ar vardarbību pret sievietēm un meitenēm saistītie jautājumi.

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Lai efektīvāk novērstu riskus, ar kuriem ārkārtas situācijās saskaras sievietes un meitenes, un reaģētu uz tiem, to darbinieku un personāla apmācībā, kuri strādā katastrofu riska pārvaldības un civilās aizsardzības plānošanas, īstenošanas un pārvaldības jomā, būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts. Šajā nolūkā, lai iegūtu pilnībā transversālu pieeju katastrofu novēršanai, sagatavotībai un reaģēšanai uz katastrofām Savienībā un dalībvalstīs, ārkārtīgi svarīga nozīme ir Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla pastāvīgam dialogam un sadarbībai ar sieviešu tiesību aizstāvības tīkliem un organizācijām, kam ir specializētas zināšanas vides katastrofu jomā.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriācijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros.

(10)  Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriācijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros, nevis jāizmanto finansējums, kas piešķirts citām svarīgām Savienības politikas jomām, piemēram, tām, ar kurām sekmē tiesības, vienlīdzību un pilsoniskumu, tiesiskumu vai tautas attīstību visā pasaulē, ieskaitot visus finanšu līdzekļus, kas piešķirti dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju palielināšanas programmām un projektiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka dažu minēto programmu īstenošana ir bijusi sevišķi veiksmīga (maksājumu apropriācijas programmai “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” iepriekšējos trijos gados sasniedza vairāk nekā 99 %).

Pamatojums

Jauni politikas priekšlikumi būtu jāizvirza, paredzot jaunus resursus. Referente stingri noraida jebkādu līdzekļu pārdalīšanu uz tādu veiksmīgu un pastāvīgi nepietiekami finansētu programmu rēķina kā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (REC) un “Tiesiskums”. Programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” finansējuma apgūšana gandrīz 100 % apmērā liecina, ka nevar izmantot līdzekļus no šīs programmas, negatīvi neietekmējot konkrētus projektus un organizācijas. FEMM ir atkārtoti norādījusi uz nepieciešamību palielināt programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” finansējumu, ņemot vērā DAPHNE un dzimumu līdztiesības programmas.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10 a)  Pārskatītajam Savienības civilās aizsardzības mehānismam būtu jānodrošina atsevišķs finansējums un budžeta piešķīrumi. Ņemot vērā vajadzību izvairīties no negatīvas ietekmes uz pašreizējo daudzgadu programmu finansējumu, finansējuma palielinājums mērķtiecīgai Savienības civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšanai 2018., 2019. un 2020. gadā būtu jārod tikai no līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/20131a, īpaši izmantojot elastības instrumentu.

 

___________________

 

1a Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Pamatojums

Jauni politikas priekšlikumi būtu jāizvirza, paredzot jaunus resursus. Referente stingri noraida jebkādu līdzekļu pārdalīšanu uz tādu veiksmīgu un pastāvīgi nepietiekami finansētu programmu rēķina kā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Tiesiskums”.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Lai dzimumu perspektīvu ārkārtas krīzes situācijās labāk iekļautu riska pārvaldības un katastrofu novēršanas pasākumos, pārskatītā Savienības Civilās aizsardzības mehānisma finansējuma un budžeta plānošanā un sadalē būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības princips, kas ietver uz dzimumu aspektu balstītu budžeta novērtējumu.

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  katastrofu novēršanas regulējuma īstenošanā gūtos panākumus: kurus nosaka pēc to dalībvalstu skaita, kuras ir darījušas pieejamus Komisijai 6. pantā minētos savus riska novērtējumus, riska pārvaldības spēju izvērtējumu un katastrofu pārvaldības plānošanas kopsavilkumu;

(a)  katastrofu novēršanas regulējuma īstenošanā gūtos panākumus: kurus nosaka pēc to dalībvalstu skaita, kuras ir darījušas pieejamus Komisijai 6. pantā minētos savus riska novērtējumus, riska pārvaldības spēju izvērtējumu un katastrofu pārvaldības plānošanas kopsavilkumu; novērtējumos jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts;

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

12.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija reizi divos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par operācijām, kas veiktas saskaņā ar 11. un 12. pantu, un par šajā sakarībā panākto progresu.

Komisija reizi divos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par operācijām, kas veiktas saskaņā ar 11. un 12. pantu, un par šajā sakarībā panākto progresu, sniedzot konkrētus datus par dzimumu līdztiesības aspektu.

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tīkls, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem zināšanu centriem, veic šādus uzdevumus mācību, praktisko nodarbību, gūto atziņu un zināšanu izplatīšanas jomā: '

Tīkls, cenšoties panākt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību un vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem zināšanu centriem, veic šādus uzdevumus mācību, praktisko nodarbību, gūto atziņu un zināšanu izplatīšanas jomā: '

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  direktīvas 13. pantā pievieno šādu punktu:

 

2.a  Veicot 1. punktā noteiktos uzdevumus, Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka apmācības un kvalifikācijas procedūrās, kā arī rokasgrāmatās par riska mazināšanu un reaģēšanu ārkārtas situācijās tiek integrēta dzimumu perspektīva, īpašu uzmanību pievēršot vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršanai un reaģēšanai uz to;

Pamatojums

Šā papildu punkta mērķis ir iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla darbībā, izmantojot apmācību un rokasgrāmatas.

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

13. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b)  direktīvas 13. pantā pievieno šādu punktu:

 

3.a  Lai ņemtu vērā sieviešu lomu riska mazināšanas plānošanā un dzimumu perspektīvu visā procesā, Komisija nodrošina, ka dati par katastrofām tiks darīti pieejami, sniedzot sadalījumu pa dzimumiem, kā paredzēts Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai;

Pamatojums

Šā papildu punkta mērķis ir iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu datu par katastrofām apkopošanā. Sadarbības veicināšanas un uzlabošanas nolūkā datiem un statistikai ir būtiska nozīme, veidojot izpratni par katastrofu riskiem un reaģējot uz tiem. Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai ir skaidri noteikts, ka attiecīgie dati būtu jāsniedz sadalītā veidā.

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Lēmums Nr. 1313/2013/ES

19. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Summu EUR 480 630 000 faktiskajās cenās finansē no finanšu shēmas 3. izdevumu kategorijas „Drošība un pilsoniskums”, un EUR 150 936 000 faktiskajās cenās – no 4. izdevumu kategorijas „Globālā Eiropa”.

Eiropas Parlaments un Padome ikgadējā budžeta procedūrā pakāpeniski apstiprina Savienības mehānismam vajadzīgās apropriācijas, pienācīgi ņemot vērā visus līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*, jo īpaši izmantojot elastības instrumentu.”

 

____________________

 

* Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Pamatojums

Jauni politikas priekšlikumi būtu jāizvirza, paredzot jaunus resursus. Referente stingri noraida jebkādu līdzekļu pārdalīšanu uz tādu veiksmīgu un pastāvīgi nepietiekami finansētu programmu rēķina kā “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Tiesiskums”.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības civilās aizsardzības mehānisms

Atsauces

COM(2017)0772 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.12.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

8.2.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Angelika Mlinar

21.2.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Savienības civilās aizsardzības mehānisms

Atsauces

COM(2017)0772 – C8-0409/2017 – 2017/0309(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

23.11.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.12.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

14.12.2017

DEVE

14.12.2017

BUDG

14.12.2017

REGI

14.12.2017

 

FEMM

8.2.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

AFET

20.3.2018

 

 

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

15.3.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Elisabetta Gardini

16.1.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.3.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

17.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

8

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Urszula Krupa, Jo Leinen, Peter Liese, Lukas Mandl, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Julia Reid, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Nicola Caputo, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Karol Karski, Ulrike Müller, Stanislav Polčák, Bart Staes, Dubravka Šuica, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Flack, Jaromír Kohlíček, Miltiadis Kyrkos

Iesniegšanas datums

23.5.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Ulrike Müller, Nils Torvalds

ECR

Karol Karski, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha

EFDD

Piernicola Pedicini

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Esther Herranz García, György Hölvényi, Peter Jahr, Peter Liese, Lukas Mandl, Stanislav Polčák, Annie Schreijer-Pierik, Ivica Tolić, Dubravka Šuica, Adina-Ioana Vălean

S&D

Nikos Androulakis, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Miltiadis Kyrkos, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

8

-

ALDE

Jan Huitema

ECR

John Flack, John Procter

ENF

Sylvie Goddyn

VERTS/ALE

Bas Eickhout, Benedek Jávor, Davor Škrlec, Bart Staes

5

0

EFDD

Julia Reid

GUE/NGL

Stefan Eck, Jaromír Kohlíček

NI

Zoltán Balczó

PPE

Julie Girling

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 30. maijsJuridisks paziņojums