Procedūra : 2017/2275(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0187/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0187/2018

Debates :

PV 02/07/2018 - 18
CRE 02/07/2018 - 18

Balsojumi :

PV 04/07/2018 - 6.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0292

ZIŅOJUMS     
PDF 709kWORD 77k
24.5.2018
PE 618.011v02-00 A8-0187/2018

Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām — turpmākie pasākumi

(2017/2275(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Charles Goerens

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām — turpmākie pasākumi

(2017/2275(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2017. gada 4. oktobra rezolūciju par bērnu laulību izbeigšanu(1),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 16. pantu, un visus citus ANO līgumus un instrumentus, kas ir pieņemti cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 23. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 10. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām, ko 1989. gada 20. novembrī pieņēma ANO Ģenerālā asambleja, un tās četrus pamatprincipus: diskriminācijas aizliegums (2. pants), bērna interešu augstākā prioritāte (3. pants), tiesības uz dzīvību, attīstību un aizsardzību (6. pants) un bērna vēlmju vērā ņemšana (12. pants), un ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu(2),

–  ņemot vērā ANO Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par piekrišanu laulībām, laulību minimālo vecumu un laulību reģistrāciju,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 18. decembra un 2016. gada 19. decembra rezolūcijas par bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību Padomes 2015. gada 2. jūlija rezolūciju 29/8 par centienu novērst un izskaust bērnu, agrīnās un piespiedu laulības pastiprināšanu, 2013. gada 9. oktobra rezolūciju 24/23 par centienu novērst un izskaust bērnu, agrīnās un piespiedu laulības pastiprināšanu: problēmas, sasniegumi, paraugprakse un īstenošanas trūkumi un 2017. gada 22. jūnija rezolūciju 35/16 par bērnu, agrīno un piespiedu laulībām humanitārā kontekstā,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Valstu un valdību vadītāju konferences 2015. gada jūnijā Johanesburgā (Dienvidāfrika) pieņemto nostāju par bērnu laulībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas (ACHPR) un Āfrikas Bērna tiesību un labklājības ekspertu komitejas (ACERWC) kopīgo vispārējo piezīmi par bērnu laulību izbeigšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) 32. un 37. pantu un 59. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) 2012. gada ziņojumu “Pārāk agras laulības: bērnu laulības ir jāizskauž”,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 9. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par bērnu tiesību ievērošanas veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta 2016. gada paziņojumā par Eiropas Savienības globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju noteiktos pamatprincipus,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un ES Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju(3); ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta rīcības plānu laikposmam 2015.–2019. gads(4); ņemot vērā Komisijas dienestu un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 27. jūnija kopīgo darba dokumentu “EU Action Plan on Human Rights and Democracy (2015-2019): Mid-Term Review June 2017” (ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam: 2017. gada jūnijā sagatavotais vidusposma pārskats”) (SWD(2017)0254),

–  ņemot vērā ES 2017. gada 6. marta pārskatītās vadlīnijas par bērna tiesību ievērošanas veicināšanu un aizsardzību “Nevienu bērnu nedrīkst ignorēt”,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūnija Eiropas konsensu par attīstību, kurā ir uzsvērta ES apņemšanās cilvēktiesības un dzimumu vienlīdzību integrēt atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0187/2018),

A.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par cilvēktiesību, jo īpaši sieviešu tiesību, nopietnu pārkāpumu, tostarp vienlīdzības tiesību, tiesību uz patstāvību un ķermenisku neaizskaramību, tiesību uz piekļuvi izglītībai un ekspluatācijas un diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, un ir uzskatāmas par problēmu, kas ir novērojama ne tikai trešās valstīs, bet var pastāvēt arī dažās dalībvalstīs; tā kā šo prakšu izskaušana ir padarīta par vienu no ES ārējās darbības prioritātēm, lai veicinātu sieviešu tiesību un cilvēktiesību ievērošanu; tā kā dažādās starptautisko tiesību hartās un tiesību aktos, piemēram, ANO Konvencijā par bērna tiesībām un tās fakultatīvajos protokolos, nepilngadīgo bērnu laulības ir aizliegtas; tā kā bērnu, agrīnas un piespiedu laulības ļoti nelabvēlīgi ietekmē attiecīgo indivīdu fizisko un mentālo veselību un personīgo izaugsmi un šādās laulībās pasaulē nākušos bērnus un līdz ar to arī visu sabiedrību kopumā; tā kā bērnu laulības ir uzskatāmas par vienu no piespiedu laulību paveidiem, jo bērniem principā nav spēju dot pilnīgu, brīvu un informētu piekrišanu attiecībā uz savām laulībām vai laulību laiku; tā kā bērni pieder pie ļoti neaizsargātas personu kategorijas;

B.  tā kā ES ir apņēmusies sekmēt bērna tiesību ievērošanu un tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par šo tiesību pārkāpumu; tā kā ES ir uzņēmusies saistības, īstenojot savu ārpolitiku, visaptveroši aizsargāt bērnu tiesības un veicināt to ievērošanu;

C.  tā kā juridiski laulībā stāties bez pilnīgas un brīvas abu pušu piekrišanas nedrīkst un tā kā to darīt nedrīkst personas, kas ir jaunākas par laulību minimālo vecumu;

D.  tā kā bērnu laulības ir kļuvušas par globālu problēmu, kas aptver veselas valstis, kultūras un reliģijas; tā kā nepilngadīgās līgavas ir novērojamas visos pasaules reģionos — no Tuviem Austrumiem līdz Latīņamerikai, no Āzijas līdz Eiropai un no Āfrikas līdz Ziemeļamerikai; tā kā bērnu laulības skar arī zēnus, taču daudz mazākā mērā nekā meitenes;

E.  tā kā patlaban vairāk kā 750 miljoni sieviešu tiek izprecinātas pirms 18 gadu vecuma un tā kā 250 miljoni no viņām ir izprecinātas, nesasniegušas 15 gadu vecumu; tā kā patlaban aptuveni 40 miljoni meiteņu vecumā no 15 līdz 19 gadu ir precētas vai dzīvo kopā ar partneri; tā kā katru gadu papildus tam aptuveni 15 miljoni meiteņu tiek izprecinātas pirms 18 gadu vecuma un tā kā 4 miljoni no viņām pie vīra iziet, nesasniegušas 15 gadu vecumu; tā kā 156 miljoni zēnu arī dodas laulībā pirms 18 gadu vecuma un tā kā 25 miljoni no viņiem tiek izprecināti, nesasnieguši 15 gadu vecumu; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības kļūst aizvien biežākas nabadzīgos un mazattīstītos reģionos; tā kā bērnu, agrīno un piespiedu laulību skaits patlaban pieaug, visā pasaulē pieaugot iedzīvotāju skaitam; tā kā nesenajā UNICEF ziņojumā ir publicētas aplēses, ka 2050. gadā aptuveni 1,2 miljardu meiteņu izies pie vīra, nesasniegušas 18 gadu vecumu; tā kā deviņas no 10 valstīm ar augstāko bērnu laulību īpatsvaru tiek klasificētas kā nestabilas valstis;

F.  tā kā bērnu laulību galvenie cēloņi pamatā ir nabadzība, izglītības trūkums, dziļi iesīkstējusi dzimumu atšķirība un stereotipi, uzskats, ka laulības nodrošinās aizsardzību, ģimenes goda aizstāvības apsvērumi un zēnu un meiteņu tiesību efektīvas aizsardzības trūkums, un kaitīga prakse, uzskati, ieražas un diskriminējošas normas; tā kā šos faktorus bieži vien katalizē iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību un darba iespēju ierobežojumi un to iedarbību pastiprina atsevišķi iesakņojušies bērnu, agrīno un piespiedu laulību sociālie standarti;

G.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir saistītas ar augstu agrīnu un nevēlamu grūtniecību varbūtību, augstu māšu un bērnu mirstības līmeni, nepietiekamu ģimenes plānošanas izmantošanu un nevēlamu grūtniecību ar paaugstinātu veselības risku, neatbilstošu vai neesošu piekļuvi informācijai par seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un parasti nozīmē meiteņu izglītības pārtraukšanu; tā kā dažās dalībvalstīs meitenēm grūtniecēm un jaunām mātēm atgriezties skolas solā pat ir aizliegts; tā kā bērnu laulību rezultātā attiecīgā persona var kļūt arī par piespiedu darba veicēju, vergu vai prostitūtu;

H.  tā kā, kaut arī ANO Konvencijā par bērna tiesībām ir uzsvērta tādu pasākumu nozīmība, ar kuriem mudina regulāri apmeklēt skolu, daudzas meitenes izglītību pārtrauc vairāku faktoru dēļ, piemēram, tāpēc, ka skolas nav pieejamas vai ir finansiāli dārgas; tā kā bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām uz cietušajām personām ir nesamērīga postoša ietekme un uz visu mūžu paliekošas sekas un tā kā tās attiecīgajām personām ļoti bieži liedz iespēju turpināt savu izglītību, jo meitenes parasti izstājas no skolas sagatavošanas laulībām laikā vai tūlīt pēc tām; tā kā izglītība, jo īpaši seksuālā izglītība, ir efektīvs veids, kā novērst bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, jo piekļuve izglītībai un apmācībai veicina iespēcināšanu, nodarbināšanas iespējas un sekmē izvēles brīvību, tiesības uz pašnoteikšanos un aktīvu dalību sabiedrībā, ļaujot fiziskām personām atbrīvoties no jebkādas kontroles formas, kas negatīvi ietekmē viņu tiesības, bez kurām arī turpmāk cietīs sieviešu un meiteņu ekonomiskā, juridiskā, veselības un sociālā situācija un sabiedrības kā tādas attīstība;

I.  tā kā katru gadu 17 miljonu bērnu piedzimst bērns, kura dēļ viņiem ir jāuzņemas pieaugušo rūpes, kuras apdraud viņu veselību, izglītību un ekonomiskās izredzes; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības meitenēm nozīmē arī agrīnu bērna laišanu pasaulē, kas grūtniecības laikā un dzemdību brīdī ir saistīta ievērojamu risku un grūtībām, jo īpaši tāpēc, ka piekļuve medicīniskajai aprūpei, tostarp kvalitatīviem veselības centriem, ir ļoti nepietiekama vai neesoša un bieži vien izraisa māšu nāves un saslimšanas; tā kā pastāv lielāks risks inficēties ar seksuāli transmisīvām slimībām, tostarp ar HIV; tā kā zemu un vidēju ienākumu valstīs grūtniecības un dzemdību sarežģījumi ir galvenais meiteņu vecumā 15–19 gadi nāves cēlonis; tā kā mātēm pusaudzēm piedzimušo bērnu mirstības līmenis ir par aptuveni 50 % lielāks un šiem bērniem ir augstāks fiziskās un kognitīvās attīstības problēmu risks; tā kā biežas un agrīnas grūtniecības arī var radīt virkni ilgtermiņa veselības sarežģījumu vai pat izraisīt attiecīgās personas nāvi;

J.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par bērnu tiesību pārkāpumu un par vardarbības pret meitenēm un zēniem veidu un tā kā, ņemot to vērā, valstīm ir pienākums izmeklēt ziņas, saukt vainīgās personas pie atbildības un nodrošināt to cietušo personu tiesību aizsardzību, kas galvenokārt ir sievietes un meitenes; tā kā šīs laulības ir jānosoda un tās nevar attaisnot ne ar kādiem kultūras vai reliģiskiem iemesliem; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības palielina dzimuma vardarbības risku un bieži vien izraisa vardarbību ģimenē un tuvākā partnera vardarbību, un seksuālus, fiziskus, psiholoģiskus, emocionālus un finansiālus pāridarījumus un citu meitenēm un sievietēm kaitējošu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un tā saucamos goda aizstāvības noziegumus, un palielina risku, ka meitenes un sievietes viņu dzīvju laikā cietīs no diskriminācijas un dzimuma vardarbības;

K.  tā kā agrīno un piespiedu laulību skaits jūtami pieaug nestabilitātes, bruņotu konfliktu un dabas un humanitāro katastrofu gadījumos, kuros bieži nevar nodrošināt medicīnisku ārstēšanu un psiholoģisku palīdzību vai piekļuvi izglītībai un iztikas pelnīšanas iespējas, sociālie tīkli ir izjukuši un ikdienas dzīve ir traucēta; tā kā nesenās migrācijas krīzes laikā daži vecāki, kas cenšas aizsargāt savus bērnus, jo īpaši meitas, pret jebkādu seksuāliem uzbrukumiem, nosprieda, ka viņiem neatliek nekas cits, kā viņas izprecināt pirms 18 gadu vecuma, uzskatot, ka šādējādi viņas izkļūs no nabadzības, jeb arī viņi tā rīkojās, jo meitas uzskatīja par finansiāla rakstura slogu viņu ģimenēm;

L.  tā kā piespiedu laulības ir viens no visizplatītākajiem iemesliem, kuru dēļ īsteno vajāšanu, pamatojoties uz dzimumu, kā to apgalvo liels skaits sieviešu, kas pieprasa patvērumu; tā kā joprojām nav likvidēta virkne šķēršļu, kas neļauj piespiedu laulības atzīt par iemeslu, pamatojoties uz kuru piešķir starptautisko aizsardzību, kaut arī tās ir uzskatāmas par dzimuma vajāšanas veidu un par nopietnu un regulāru pamattiesību pārkāpumu, kura sekas var būt necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās, kas var tikt pielīdzināta spīdzināšanai;

M.  tā kā Stambulas konvencijā piespiedu laulības ir klasificētas kā viens no vardarbības pret sievietēm veids un tajā ir prasīts noteikt kriminālatbildību par bērna piespiešanu stāties laulībā un bērna aizvilināšanu uz ārvalstīm, lai viņu piespiestu stāties laulībā; tā kā cietušajām personām nav iespēju gūt juridisku, medicīnisku un sociālu atbalstu, kā rezultātā bērnu, agrīno un piespiedu laulību jautājums var tikt padarīts vēl smagāks; tā kā 11 ES dalībvalstu konvenciju vēl ratificējušas nav;

N.  tā kā bērnu, agrīno vai piespiedu laulību raksturs nozīmē to, ka daudzi gadījumi bieži vien zināmi darīti netiek, proti, gadījumi, kuros pārkāpums pārsniedz starptautiskās robežas un kultūras robežas un kuri var tikt pielīdzināti cilvēku tirdzniecības veidam, kurš tālāk noved pie verdzības, ekspluatācijas un/vai nonākšanas atkarībā;

O.  tā kā 2014. gada jūlijā Londonā notika pirmā meitenēm veltītā augstākā līmeņa sanāksme, kuras mērķis bija pievērst uzmanību nepieciešamībai veikt valstu un starptautiskos pasākumus, ar kuriem vienas paaudzes laikā var izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu, agrīnās un piespiedu laulības;

P.  tā kā viens no ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna 2016.–2020. gadam mērķiem ir visu vardarbības pret meitenēm un sievietēm veidu, tostarp bērnu, agrīnu un piespiedu laulību, novēršana un reaģēšana uz tiem;

Q.  tā kā bērnu laulības jaunattīstības valstīm līdz 2030. gadam izmaksās triljonus dolāru(5);

R.  tā kā agrīnās un bērnu laulības joprojām ir uzskatāmas par aizliegtu tematu, kurš ir jārisina publiski, lai izbeigtu to mazo meiteņu un meiteņu pusaudžu ikdienas ciešanas, kuru cilvēktiesības tiek nepārtraukti pārkāptas; tā kā viens no veidiem, kā to izdarīt, ir sniegt atbalstu to žurnālistu, mākslinieku, fotogrāfu un aktīvistu darbam, kas risina agrīno laulību jautājumu, un šo darbu popularizēt,

1.  konstatē, ka dažās ES dalībvalstīs precēties drīkst 16 gadu vecumā, ja tam piekrīt vecāki; aicina likumdevējas iestādes — gan ES dalībvalstīs, gan trešās valstīs — laulību minimālo vecumu noteikt vienādu — 18 gadi un paredzēt nepieciešamos administratīvos, juridiskos un finanšu pasākumus, ar kuriem nodrošina efektīvu minētās prasības īstenošanu, piemēram, sekmējot laulību un dzimšanas reģistrāciju un garantējot, ka meitenēm ir pieejami institucionālie atbalsta mehānismi, tostarp psiho-sociālās konsultācijas, aizsardzības mehānismi un ekonomiskās iespēcināšanas iespējas; atkārtoti norāda, ka bērnu, agrīnas un piespiedu laulības ir jāuzskata par cietušo bērnu cilvēktiesību un pamattiesību nopietnu pārkāpumu — galvenokārt attiecībā uz tiesībām brīvi paust savu piekrišanu un tiesībām uz fizisko neaizskaramību un garīgo veselību un netiešā veidā arī attiecībā uz tiesībām uz izglītību un pilsonisko un politisko tiesību pilnvērtīgu izmantošanu; nosoda bērnu, agrīnās un piespiedu laulības un uzskata, ka jebkurš tiesību aktu pārkāpums būtu jārisina proporcionālā un efektīvā veidā;

2.  uzskata par svarīgu novērst bērnu, agrīno un piespiedu laulību daudzveidīgos cēloņus, tostarp kaitīgas tradīcijas, iesīkstējušu nabadzību, konfliktus, ieražas, dabas katastrofu sekas, stereotipus un vienaldzību pret dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu tiesību, veselības un labklājības apsvērumiem, atbilstošu izglītības iespējas trūkumu, vājas juridiskās un politiskās reakcijas, īpašu uzmanību pievēršot bērniem no nelabvēlīgākā situācijā esošām kopienām; šajā sakarā prasa, lai ES un tās dalībvalstis strādātu kopā ar attiecīgajām ANO struktūrām un citiem partneriem nolūkā pievērst uzmanību bērnu, agrīno un piespiedu laulību jautājumam; prasa ES un dalībvalstīm sasniegt mērķus, kas ir noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, lai efektīvāk apkarotu kaitīgu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un sauktu vainīgos pie atbildības; atbalsta ES un tās dalībvalstu sniegtā tā finansējuma palielināšanu, ko apgūst, izmantojot attīstības palīdzības mehānismus, ar kuriem sekmē dzimumu līdztiesību un izglītību nolūkā uzlabot izglītības pieejamību meitenēm un sievietēm un stiprināt iespējas viņām piedalīties kopienas, attīstības, ekonomikas un politiskās vadības programmās, tādējādi risinot bērnu, agrīno un piespiedu laulību cēloņus;

3.  atzīst, ka agrīno un piespiedu laulību aizliegšana ar likumu pati par sevi nenodrošina šīs prakses izskaušanu; prasa, lai ES un tās dalībvalstis labāk koordinētu un stiprinātu starptautisko līgumu, tiesību aktu un programmu īstenošanu, tostarp, izmantojot diplomātiskās attiecības ar trešo valstu valdībām un organizācijām, lai risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām; prasa, lai tiktu veikti visi pūliņi nolūkā īstenot likumā noteiktos aizliegumus un tos papildināt ar plašāku likumu un politikas virzienu kopumu; atzīst, ka šajā sakarā ir jāpieņem un jāīsteno visaptveroši un holistiski politikas virzieni, stratēģijas un programmas, tostarp jāatceļ diskriminējošas tiesību normas attiecībā uz laulībām, jānosaka nepilngadīgo meiteņu pozitīvi iespēcināšanas pasākumi;

4.  konstatē, ka dzimumu nelīdztiesība, meiteņu un sieviešu vispārēja necienīšana un to kultūras un sociālo tradīciju konservatīvisms, pamatojoties uz kurām, joprojām īsteno diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, ir viens no vislielākajiem bremzējošajiem faktoriem, kas neļauj apkarot bērnu, agrīnās un piespiedu laulības; turklāt atzīst saikni starp bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām un goda aizstāvības vardarbību un prasa šādus noziegumus pienācīgi izmeklēt un apsūdzētās personas saukt pie atbildības; papildus tam konstatē, ka zēni un jauni vīrieši arī var ciest no šādas vardarbības; prasa, lai šī prakse tiktu risināta, to iekļaujot visās attiecīgajās ES programmās un apspriežot ES politiskajos dialogos, kas tiek īstenoti ar partnervalstīm, lai izveidotu to novēršanas mehānismus, kā arī, nodrošinot izglītību un veicot izpratnes veicināšanas darbu partnervalstīs;

5.  norāda, ka, lai kompleksi sekmīgi cīnītos pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām, Eiropas Savienībai kā nozīmīgai attīstības un cilvēktiesību veicinātājai pasaulē ir jābūt arī vadošai reģionālo un vietējo kopienu sadarbības partnerei; aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmām un nodrošināt apmācību un tehnisko palīdzību, lai palīdzētu pieņemt un īstenot tiesību aktus, kuros ir noteikts bērnu, agrīnu un piespiedu laulību aizliegums, un atceltu tiesību aktus, sociālos standartus un kultūras tradīcijas, kas jaunu meiteņu un sieviešu tiesības un brīvību apspiež; aicina dalībvalstis atbalstīt tādas iniciatīvas kā ES un ANO “Spotlight” iniciatīva, kas ir vērsta uz to, lai izskaustu visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm;

6.  tādēļ aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, savos valsts tiesību aktos paredzēt bērnu, agrīnu un piespiedu laulību pilnīgu aizliegumu, īstenot krimināltiesības un ratificēt Stambulas konvenciju; aicina dalībvalstis sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai saskaņotu savu rīcību šajā jautājumā; uzsver to, cik svarīgs ir pietiekams un ilgtermiņa atbalsts sieviešu, bēgļu un bērnu bez pavadības, un pārvietoto bērnu patversmēm, lai nevienam netiktu liegta aizsardzība resursu trūkuma dēļ; aicina visas dalībvalstis panākt laulību minimālā vecuma ievērošanu, to nosakot tiesību aktā, un situāciju uzraudzīt, ievācot datus dzimumu griezumā un apzinot faktus par šo jomu ietekmējošiem faktoriem, lai labāk novērtētu šīs problēmas apmērus; prasa Komisijai izveidot Eiropas datubāzi, kurā tiktu ievadīta trešo valstu informācija, pateicoties kurai, piespiedu laulību parādību var pārraudzīt;

7.  iesaka dalībvalstīm savus tiesību aktus saskaņot attiecībā uz attieksmi pret visiem imigrantiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie un atrodas Eiropas Savienībā, tostarp migrantiem, kas ir laulāti pirms 18 gadu vecuma, un izveidot uz bērnu vērstu lietu pārvaldības sistēmu, lai noteiktu bērna intereses un uz šāda pamata pieņemtu lēmumu par laulības juridisku atzīšanu, un humanitāro aprūpi sniegt arī personām, kas laulībā ir devušās pirms 18 gadu vecuma vai tajā ir devušās piespiedu kārtā, un garantēt aizsardzību gadījumos, kad attiecīgās sievietes vai meitenes pieprasa piespiedu laulību atzīšanu par spēkā neesošām; prasa izveidot īpašas procedūras, kas tiktu īstenotas bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas centros;

8.  aicina Eiropas Savienību, īstenojot savu ārpolitiku un attīstības sadarbības politiku, saviem partneriem piedāvāt stratēģisku paktu un šajā sakarībā prasīt, lai:

a. visas tās partnervalstis aizliegtu bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, tostarp likvidētu visus likuma robus, īstenotu tiesību aktus saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību standartiem, tostarp svītrotu visas normas, kas varētu atļaut, attaisnot vai izraisīt bērnu, agrīnas vai piespiedu laulības, tostarp tādas, kas ļauj personām, kuras ir īstenojušas izvarošanu, seksuālu vardarbību, seksuālu izmantošanu, nolaupīšanu, cilvēktirdzniecību vai verdzības mūsdienu veidus, izvairīties no saukšanas pie atbildības un soda, ja viņi apprec savus upurus, jo īpaši šādus likumus atceļot vai grozot;

b. šis aizliegums tiktu ievērots un īstenots praksē visos līmeņos pēc tam, kad attiecīgais likums ir stājies spēkā, un lai tiktu pieņemtas visaptverošas un holistiskas stratēģijas un programmas, kuras saturētu kvantificējamus augšupejas mērķus nolūkā novērst un izskaustu bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, un lai tās tiktu pietiekami finansētas un izvērtētas, jo īpaši, nodrošinot piekļuvi tiesām un pārskatatbildības mehānismiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

c. partnervalstu valdības apliecinātu noturīgu vadītspēju un politisko gribu izbeigt bērnu laulības un izstrādātu visaptverošus tiesiskos regulējumus un rīcības plānus ar skaidriem atskaites punktiem un grafikiem par bērnu laulību prevencijas pasākumu integrēšanu dažādās nozarēs un lai tās izveidotu politisku, ekonomisku, sociālu, kultūras un pilsonisko vidi, kas sievietes un meitenes aizsargātu un iespēcinātu un ar kurām atbalstītu dzimumu līdztiesību;

d. tiktu piesaistīti resursi, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai, parūpējoties par to, lai šī sadarbība būtu pieejama visiem institucionālajiem dalībniekiem, piemēram, tiesu iestādēm, izglītības un veselības speciālistiem, tiesībaizsardzības iestādēm un kopienu un reliģiskajiem līderiem, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, kura cīnās ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām;

e. par publiskās attīstības palīdzības piešķiršanas valdības iestādēm priekšnoteikumu tiktu padarīta saņēmējas valsts apņemšanās ievērot jo īpaši cilvēktiesību prasības, tostarp cīnīties pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām;

f. apkarojot bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, Apvienoto Nāciju Organizācijas iedzīvotāju fonda (UNFPA) un šīs organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) programma tiktu īstenota trīspusējā sadarbībā, kurā piedalītos šīs organizācijas, Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un šajā jomā iesaistījušās šo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un partnervalstis, izmantojot budžetā paredzētu valsts rīcības plānu īstenošanu un priekšroku dodot programmām un metodēm, kas var pārvarēt tā saucamās kultūras, reliģijas vai cilšu prakses, kuras faktiski ir uzskatāmas par bērnu tiesību lielākajiem pārkāpumiem un bērnu goda aizskārumiem; prasa, lai, īstenojot šo sadarbību, papildus tam tiktu risināti saistītie goda aizstāvības vardarbības jautājumi;

g. īstenojot šīs programmas, par pamatu tiktu ņemtas attiecīgās konvencijas un ar tām saistīti dokumenti un konkrētie mērķi un uzdevumi, kas 2015. gada 25. septembrī ir pieņemti ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, pildot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši mērķi Nr. 3 (“nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visiem jebkura vecuma cilvēkiem”), mērķi Nr. 4 (“visām personām nodrošināt vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību un sekmēt visu personu mūžizglītības iespējas”), mērķi Nr. 16 (“sekmēt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības ilgtspējīgu attīstības nolūkā, visām personām nodrošināt piekļuvi tiesu iestādei un visos līmeņos veidot efektīvas, pārskatatbildīgas un iekļaujošas institūcijas”), it īpaši “izbeigt bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, ekspluatāciju, tirdzniecību un visa veida vardarbību pret bērniem un bērnu spīdzināšanu”;

h. īstenojot šīs programmas, par pamatu būtu jāņem arī ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 5 (“panākt dzimumu līdztiesību un iespēcināt visas sievietes un meitenes”), tostarp piekļuve ģimenes plānošanai un publisko un universālo seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību klāsts, jo īpaši mūsdienu kontracepcijas līdzekļi un droši un legāli aborti meitenēm; šajā sakarībā aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis atbalstīt “SheDecides” kustību un apņemties piešķirt papildu finansējumu starptautiskajai palīdzībai seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, tostarp drošiem abortiem un informācijai par abortiem, tādējādi vēršoties pret “Global Gag Rule”, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība atjaunoja 2017. gada sākumā;

i. jautājumi saistībā ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām tiktu izskatīti pastāvīgajā dialogā starp ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis un trešām valstīm; mudina Komisiju un dalībvalstis dzimumu apsvērumus ņemt vērā miera uzturēšanas un pēckonfliktu rekonstrukcijas programmās, izstrādāt ekonomiskās iztikas līdzekļu un izglītības programmas meitenēm un sievietēm, kas ir cietušas bērnu, agrīnu un piespiedu laulību dēļ, un konfliktu skartajās zonās atvieglot viņu piekļuvi veselības un reproduktīvajiem pakalpojumiem;

9.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi radīt telpu, kurā varētu īstenot cieņpilnu dialogu ar kopienu vadītājiem un pievērst sabiedrības vispār un tajā skaitā riskam pakļauto personu uzmanību šiem jautājumiem, cīņas pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulību ietvaros rīkojot jo īpaši izglītības un izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī izmantojot sociālos tīklus un jaunos plašsaziņas līdzekļus; tāpēc prasa, lai tiktu izstrādātas valdības, juridiskas, sabiedrības un diplomātiskas pārnozaru darbības, kuru mērķis būtu minēto praksi novērst; uzskata, ka, strādājot ar vietējām kopienām, ir būtiski sadarboties ar galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, abu dzimumu skolniekiem pusaudžiem, skolotājiem, vecākiem un reliģiskajiem un kopienu vadītājiem, izmantojot uz kopienu balstītas programmas vai īpašas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai palielinātu informētību par bērnu laulību negatīvo ietekmi uz bērniem, ģimenēm un kopienām, par spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē bērnu laulības un dzimumu nevienlīdzību, un par to, kā piekļūt finansējumam šo problēmu risināšanai;

10.  uzskata, ka sieviešu un meiteņu iespēcināšana, izmantojot izglītību, sociālo atbalstu un ekonomiskās iespējas, ir būtisks instruments cīņā pret šādu praksi; iesaka, lai ES popularizētu un aizsargātu sieviešu un meiteņu vienādas tiesības attiecībā uz iespējām gūt izglītību, īpaši uzsverot bezmaksas, kvalitatīvu pamata un vidējo izglītību un integrējot seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību skolu mācību programmās un nodrošinot meiteņu ģimenēm finansiālus stimulus un/vai atbalstu skolas gaitu sākšanai un pabeigšanai; uzsver vajadzību nodrošināt bērniem bēgļiem pilnīgu piekļuvi izglītībai un veicināt viņu integrāciju un iekļaušanu valsts izglītības sistēmā; atzīst nepieciešamību personām, kurām draud bērnu, agrīnu vai piespiedu laulības, un personām, kuras jau ir stājušās šādās laulībās, sniegt atbalstu un aizsardzību, kas izpaustos kā izglītība, psiholoģiskais un sociālais atbalsts, mājoklis un citi kvalitatīvi sociālie pakalpojumi, kā arī garīgās, seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumi un veselības aprūpe;

11.  prasa Eiropas Savienībai nodrošināt apmācību valsts pārvaldes amatpersonām, tostarp to diplomātiskajiem darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, reliģiskajiem un kopienu vadītājiem, visām tiesību aizsardzības aģentūrām, trešo valstu tiesu sistēmām, skolotājiem un izglītotājiem un citiem darbiniekiem, kuru redzeslokā nonāk iespējamās cietušās personas, lai viņi spētu ātri reaģēt uz bērnu laulību un dzimuma vardarbības gadījumiem, spētu labāk identificēt un atbalstīt meitenes un zēnus, kuri cieš no bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām, vardarbības ģimenē, seksuālas vardarbības riska un jebkādas citas prakses, kas ir pretēja cilvēktiesībām un cilvēka cieņai, un lai viņi spētu efektīvi rīkoties nolūkā nodrošināt minēto fizisko personu tiesības un cieņas ievērošanu;

12.  prasa, lai Eiropas Savienību nodrošināt apmācības sniegšanu tiesībaizsardzības aģentūrām, lai tās labāk ievērotu to meiteņu tiesības, kuras cieš no agrīnām un piespiedu laulībām, vardarbības ģimenē, var tikt izvarotas un ir pakļautas jebkurai citai cilvēka cieņu aizskarošai praksei;

13.  aicina dalībvalstis garantēt sievietēm un meitenēm migrantēm autonomu uzturēšanās atļauju, kas nebūtu atkarīga no viņu laulātā vai partnera statusa, jo īpaši no fiziskas un psiholoģiskas vardarbības cietušajām sievietēm, tostarp piespiedu vai norunātu laulību upurēm, un garantēt, ka tiek veikti visi administratīvie viņu aizsardzības pasākumi, tostarp nodrošināta efektīva piekļuve palīdzības un aizsardzības mehānismiem;

14.  prasa, lai ES un tās dalībvalstis apsvērtu iespēju atbalstīt un stiprināt aizsardzības pasākumus trešās valstīs, piemēram, drošas patversmes un piekļuvi juridiskam, medicīniskam un vajadzības gadījumā konsulāram atbalstam personām, kas ir cietušas no bērnu, agrīnu un piespiedu laulībām;

15.  apzinās, ka Eiropas Savienībai, ņemot vērā tās saistības ievērot cilvēktiesības un pamatvērtības, pie kurām pieder arī cilvēka cieņas neaizskaramības ievērošana, savu dalībvalstu līmenī ir jābūt pilnīgi nevainojamai, un aicina Komisiju sākt liela mēroga izpratnes veicināšanas kampaņu un iedibināt cīņai pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām veltītu Eiropas gadu;

16.  stingri atbalsta “Girls Not Brides” globālās partnerības darbu bērnu laulību izskaušanā un iespēju radīšanā meitenēm īstenot savu potenciālu;

17.  atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības joprojām īstenoto bērnu laulību izbeigšanas kampaņu un darbu, ko veic tādas organizācijas kā “Royal Commonwealth Society”, iestājoties par to, lai tiktu pastiprināta rīcība bērnu laulību izskaušanā un dzimumu nelīdztiesības novēršanā;

18.  uzsver steidzamo vajadzību informēt un izglītot vīriešus un zēnus, iegūstot viņu atbalstu pasākumiem, ar kuriem nodrošina cilvēktiesību ievērošanu, tostarp bērnu un sieviešu tiesību ievērošanu;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0379.

(2)

OV C 289, 9.8.2016., 57. lpp.

(3)

https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/131181.pdf.

(4)

https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_action_plan_on_human_rights_and_democracy_en_2.pdf.

(5)

Wodon, Quentin T.; Male, Chata; Nayihouba, Kolobadia Ada; Onagoruwa, Adenike Opeoluwa; Savadogo, Aboudrahyme; Yedan, Ali; Edmeades, Jeff; Kes, Aslihan; John, Neetu; Murithi, Lydia; Steinhaus, Mara; Petroni, Suzanne, “Economic Impacts of Child Marriage: Global Synthesis Report, Economic Impacts of Child Marriage” (Bērnu laulību ietekme uz ekonomiku: globālās sintēzes ziņojums, Bērnu laulību ietekme uz ekonomiku), Washington, D.C., World Bank Group, 2017. gads.


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (18.4.2018)

Ārlietu komitejai

Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām — turpmākie pasākumi

(2017/2275(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Daniela Aiuto

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju – rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības(1) ir uzskatāmas par tādu cilvēktiesību pārkāpumu, kas ir nostiprinātas starptautiskos standartos kā Pekinas deklarācija un Rīcības platforma, Starptautiskā konference par iedzīvotājiem un attīstību un ANO Konvencija par piekrišanu laulībām, laulību minimālo vecumu un laulību reģistrāciju un kas pieder pie pamatprincipiem, kurus iemieso Eiropas Savienība, īstenojot drošības, brīvības, tiesiskuma un cilvēktiesību telpu, ieskaitot sieviešu un meiteņu tiesības; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības pastiprina citus cilvēktiesību pārkāpumus, kas nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes un ir uzskatāmi par sociāli ekonomiskās attīstības šķērsli;

B.  tā kā, neskatoties uz apņemšanos starptautiskā, valstu un reģionālā līmenī, kā liecina ANO aplēses, bērnu, agrīnās un piespiedu laulības joprojām pasaulē ir izplatītas: pirms pilngadības sasniegšanas noslēgtā piespiedu laulībā dzīvo gandrīz 700 miljoni sieviešu un 150 miljoni vīriešu; tā kā agrīnās laulības joprojām ir uzskatāmas par problēmu, kas nesamērīgi ietekmē mazgadīgas un nepilngadīgas meitenes; tā kā bērnu laulību izskaušana būtu uzskatāma par stratēģisku veidu, kā sekmēt sieviešu tiesību ievērošanu un sieviešu iespēcināšanu;

C.  tā kā tas ir pierādīts vairākkārt, ka agrīnas vai bērnu laulības negatīvi ietekmē meitenes un sievietes, viņu bērnus un kopienas un uz meitenēm un sievietēm, viņu bērniem un kopienām iedarbojas kaitējoši; tā kā bērnu, agrīnas un piespiedu laulību rezultātā bērni ļoti bieži pamet skolu, liedzot meitenēm un sievietēm viņu pamattiesības un vairojot varbūtību, ka viņas kļūs par dzimumnosacītas un pastāvīgas nabadzības upurēm, un tā kā jaunās līgavas lielākā mērā, visticamāk, ir un būs nabadzīgas, jo viņas neizglītojas un zaudē apmaksāta darba izredzes nākotnē;

D.  tā kā katru gadu apmēram 16 miljoniem meiteņu visā pasaulē vecumā no 15 līdz 19 gadiem laiž pasaulē bērnu un vismaz viens miljons meiteņu kļūst par mātēm pirms 15 gadu vecuma; tā kā 95 % no dzemdībām, kurās visā pasaulē bērnus dzemdē pusaudzes, notiek jaunattīstības valstīs, un deviņos no desmit gadījumiem bērnus dzemdē pusaudzes, kas vai nu ir precētas, vai kam ir kopdzīve ar kādu citu personu, un apmēram 70 000 pusaudžu jaunattīstības valstīs katru gadu mirst tādu cēloņu dēļ, kas ir saistīti ar grūtniecību un bērnu laišanu pasaulē(2);

E.  tā kā no pētījumiem var secināt bērnu laulību un pāragru dzemdību ciešu saikni; tā kā agrīnas un piespiedu laulības smagi ietekmē sieviešu un meiteņu seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, tostarp rada negribētu grūtniecību, jo ģimenes plānošanas un seksuālās izglītības līmenis ir zems, un nopietni apdraud sieviešu un meiteņu fizisko un mentālo veselību, ievērojami palielinot agrīnas, biežas un/vai negribētas grūtniecības, mātes un tikko dzimuša bērna nāves un saslimšanas, dzemdību fistulas vai seksuāli transmisīvo slimību, tostarp HIV, risku, savukārt grūtniecības un bērna laišanas pasaulē sarežģījumi ir galvenais tādu meiteņu nāves cēlonis, kas ir vecumā no 15 līdz 19 gadiem, un bērniem, kas ir piedzimuši mātēm pusaudzēm, ir par 50 % lielāka varbūtība iet bojā dažās pirmajās dienās pēc dzemdībām;

F.  tā kā katrās septiņās sekundēs kaut kur pasaulē tiek izprecināta meitene, kas ir jaunāka par 15 gadiem, — bieži vien par viņu daudz vecākam vīram; tā kā, ja nepilngadīgā vecumā pie vīra izgājušo meiteņu skaits turpinās pieaugt tāpat, kā tagad, tiek lēsts, ka ļoti agrā vecumā laulībā devušos sieviešu skaits palielināsies, sasniedzot 950 miljonus 2030. gadā un — 1,2 miljardus 2050. gadā(3);

G.  tā kā laulības vecumā līdz 18 gadiem palielina vardarbības ģimenē varbūtību; tā kā meitenes līgavas bieži vien kļūst par vardarbības upurēm, jo lielās vecuma atšķirības pastiprina meiteņu un viņu daudz vecāko vīru spēka disbalansu;

H.  tā kā dziļi iesakņojušās dzimumu nelīdztiesības izpausmes un stereotipi, kaitējoša rīcība, uzskati, ieražas un diskriminējošas normas ir galvenie faktori, kas izraisa bērnu, agrīnās un piespiedu laulības; tā kā visi uzskaitītie cēloņi palielina varbūtību, ka sievietes un meitenes savas dzīves laikā tiks diskriminētas un cietīs no dzimumnosacītas vardarbības;

I.  tā kā izglītība ir viens no visefektīvākajam veidiem, kā novērst agrīnas un piespiedu laulības un palīdzēt sievietēm un meitenēm izdarīt izvēles, pilnībā apzinoties, kā tās ietekmēs viņu dzīves; tā kā, iegūstot izglītību, meitenes sagatavojas darbam un iztikas pelnīšanai, pieaug viņu pašapziņa un statuss viņu ģimenēs un kopienās, un palielinās viņu ietekme tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu dzīves(4), tādējādi samazinot bērnu laulību iespējamību un atliekot bērna laišanu pasaulē;

J.  tā kā pieaug bažas par agrīnām un piespiedu laulībām teritorijās, kurās plosās konflikti; tā kā šo ieražu parasti attaisno atsevišķas karojošas un ekstrēmistu grupas, neskatoties uz to, ka tās pamatīgi ietekmē sieviešu un meiteņu veselību un labjutību;

K.  tā kā bērnu laulības ir dziļi iesakņojušās dažās tradīcijās un kultūrās, taču neviena kultūra vai reliģija nevar kalpot par šādas ieražas attaisnojumu, jo īpaši gadījumos, kad ir apdraudētas cilvēktiesības un bērnu tiesības; tā kā daudzās kopienās, kurās agrīnās laulības ir izplatītas, vīriešiem ir lielākas privilēģijas un meitenes bieži vien tiek uzskatītas par finansiālu slogu savām ģimenēm un tādēļ parasti cieš no mazvērtības kompleksiem;

L.  tā kā visām mazajām meitenēm ir tiesības izbaudīt bērnību pilnībā, spēlēties, izmantot tiesības uz izglītību un būt aizsargātām pret vardarbību, fizisku un psiholoģisku kaitējumu un visu veidu ļaunprātību un ekspluatāciju;

M.  tā kā meitenes — gan jaunākas, gan vecākas — ir tiesīgas pilnībā atraisīt savu potenciālu būt par pilsonēm, kā tas ir paredzēts ANO Konvencijā par bērna tiesībām;

N.  tā kā agrīnās un piespiedu laulības pašas par sevi ir uzskatāmas par attīstības traucēkli un tā kā tas, ka šādas laulības joprojām tiek sarunātas, ir bremzējis centienus sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķu 1.–6. mērķi, jo īpašu tādās jomās kā dzimumu līdztiesība, sieviešu un meiteņu iespēcināšana, nabadzības mazināšana, izglītība, māšu un bērnu mirstība un veselība, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības(5);

O.  tā kā viens no ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna 2016.–2020. gadam mērķiem ir visu vardarbības pret meitenēm un sievietēm veidu, tostarp agrīnu un piespiedu laulību, novēršana un reaģēšana uz tiem;

P.  tā kā, kaut arī piespiedu laulības ir pretējas likumam visā Eiropas Savienībā, to precīzā definīcija ir atšķirīga; tā kā vispārēji pieņemtas definīcijas trūkums bremzē centienus iegūt datus par piespiedu laulību skaitu Eiropas Savienībā;

Q.  tā kā piespiedu laulības Eiropas Savienībā joprojām rada bažas; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu tās netiek uzskatītas par konkrētu noziedzīgu nodarījumu, bet aizsardzība tiek nodrošināta, piemērojot vispārīgāku normu kopumu, piemēram, norma, kas reglamentē izvarošanu vai nolaupīšanu;

R.  tā kā, ņemot vērā, ka nepilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, nevar dot pilnvērtīgu piekrišanu, bērnu laulības ir jāuzskata par piespiedu laulībām; tā kā tādēļ ir jāpauž nožēla, ka 144 no 193 valstīm nav spēkā neviens likums, kurā būtu noteikts bērnu laulību aizliegums;

S.  tā kā daudzi piespiedu laulību gadījumi zināmi darīti netiek vai arī par tiem tiek ziņots privātām organizācijām un NVO, nevis publiskām iestādēm; tā kā, pat ja gadījumi tiek darīti zināmi valsts iestādēm, dalībvalstīs nepastāv sistemātiskas datu vākšanas kārtības, kaut arī tāda ir steidzami nepieciešama;

T.  tā kā bērnu laulības jaunattīstības valstīm līdz 2030. gadam izmaksās triljonus dolāru(6);

U.  tā kā valdībām ir jāapzinās agrīno un bērnu laulību apkarošanas nozīmība, lai sasniegtu 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmas mērķus; tā kā palīdzības sniegšana meitenēm nolūkā izvairīties no bērnu laulībām un atlikt grūtniecību un ļaut viņām iet skolā viņām dotu iespēju uzlabot savas turpmākās prasmes un palielināt ienākumus, tādējādi palīdzot izskaust nākamo paaudžu nabadzību; tā kā dzimumu līdztiesības veicināšana un sieviešu iespēcināšana nodrošinātu to, ka meitenēm nav lēmumu pieņemšanas tiesību attiecībā uz savu ģimenes dzīvi un savu seksuālo un reproduktīvo dzīvi; tā kā bērnu un agrīno laulību izskaušana samazinātu bērnu mirstību un mazinātu daudzu tādu veselības problēmu smagumu, kas ir saistītas ar grūtniecību vai agrīnām dzemdībām;

V.  tā kā lielākajā daļā kopienu, kas piekopj agrīnas un bērnu laulības, sievietes bieži vien kļūst par lēmumu pieņemšanas procesa upurēm un tā kā kopienu vadītāju un šo kopienu sieviešu iesaistīšana un izglītošana ir fundamentāli svarīga, lai panāktu attieksmes un uzvedības maiņu attiecībā uz bērnu laulībām; tā kā turklāt ir nepieciešami tiesību akti, kuros agrīnās un piespiedu laulības tiktu noteiktas par pretlikumīgām;

W.  tā kā nabadzība, kas ilgst no vienas paaudzes uz otru, ir viens no visbiežāk minētajiem iemesliem, kuru dēļ meitenes piespiež doties bērnu laulībās; tā kā vecāki parasti neapzinās agrīnas grūtniecības risku, jo viņiem nav zināšanu par seksuālo un reproduktīvo veselību;

X.  tā kā attiecībā uz bērnu laulībām tāpat kā visās jomās, kurās apkaro pret sievietēm vērstu vardarbību, ir ļoti svarīgi panākt vīriešu un zēnu pareizo attieksmi, lai pretotos dzimumu diskriminācijai un izmainītu kaitīgās tradicionālās ieražas, kas ir dziļi iesīkstējušas attiecīgās kopienas kultūrā;

Y.  tā kā agrīnās un bērnu laulības joprojām ir uzskatāmas par aizliegtu tematu un tā kā šī situācija ir jārisina publiski, lai izbeigtu to mazo un pusaudžu meiteņu ikdienas ciešanas, kuru cilvēktiesības tiek nepārtraukti pārkāptas; tā kā viens no veidiem, kā to izdarīt, ir sniegt atbalstu to žurnālistu, mākslinieku, fotogrāfu un aktīvistu darbam, kas nodarbojas ar agrīno laulību tematiku, un šo darbu popularizēt;

Z.  tā kā kampaņas, kuras rīko, lai izbeigtu meiteņu un jaunu sieviešu agrīnās laulības, nebūs sekmīgas, ja netiks atzīta pusaudžu seksualitāte un viņu tiesības pašiem pieņemt lēmumus par saviem ķermeņiem, attiecībām un seksuālo dzīvi; tā kā, lai pieņemtu šādus lēmumus, pilnībā apzinoties faktus, gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem ir jābūt pieejamai informācijai par seksualitāti un pretapaugļošanās metodēm,

1.  nosoda bērnu, agrīnās un piespiedu laulības un citas kaitējošas sievietēm un meitenēm uzspiestas ieražas, tostarp pusaudžu meitenēm un Eiropā un citur pasaulē dzīvojošām nepilngadīgām meitenēm uzspiestas ieražas, jo šāda veida rīcība ir uzskatāma par cilvēktiesību nopietnu pārkāpumu un jo īpaši par tādu ir uzskatāma vārmācība pret nepilngadīgām personām, ja to upuri ir jaunāki par 18 gadiem;

2.  uzsver, ka bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par rupju tiesību uz brīvu piekrišanu pārkāpumu;

3.  atzīst, ka bērnu laulības un piespiedu laulības arī ir kļuvušas par reālu problēmu Eiropas Savienībā, kā rezultātā visām dalībvalstīm ir jārīkojas kopīgi, apņēmīgi un saskaņoti;;

4.  aicina dalībvalstis aktīvi atteikties atzīt piespiedu laulības un cietušajām personām sniegt pilnīgu no ģimenes neatkarīgu atbalstu;

5.  konstatē, ka daudzi vecāki, kas dzīvo posta un ārkārtīgas nabadzības apstākļos bēgļu nometnēs, izjūt vajadzību aizsargāt savas meitas pret seksuālās vardarbības draudiem, viņas izprecinot vecākiem vīriešiem; tomēr uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm it jābūt vienotām un konsekventām, noraidot bēgļu pieprasījumus, kas tiek veikti tādu laulību juridiskas atzīšanas nolūkā, kur viens no tā saucamajiem laulātiem ir bērns vai pusaudzis; uzsver, ka bēgļu statusu nedrīkst izmantot kā tiesisku likumu apiešanas līdzekli, lai legalizētu bērnu laulības Eiropā;

6.  attiecībā uz bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām iesaka īstenot visaptverošu un vispusīgu pieeju, kas nozīmē nepieciešamību risināt bērnu laulību pamatcēloņus, tostarp dzimumu nevienlīdzību, nabadzību un sociālo un ekonomisko izredžu neesamību; uzsverot izglītības nozīmi, jo tā ir iedarbīgs līdzeklis, ar kuru var novērst bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, tomēr vērš uzmanību uz to, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai nebūtu jāaprobežo tikai ar tradicionālām nozarēm, piemēram, izglītību un veselību, bet gan tā būtu jāpiemēro arī visās citās politikas jomās;

7.  prasa, lai ES būtu ievērojama loma šā cilvēktiesību pārkāpuma apkarošanā dalībvalstu, Eiropas un starptautiskā līmenī un aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju izmantot visus pieejamos izveidotos instrumentus, vienlaikus nākot klajā ar īpašu stratēģiju, ar kuru noskaidro pasākumus, kas ir jāveic nolūkā apkarot agrīnās, piespiedu un bērnu laulības un citas meitenēm un sievietēm kaitējošas ieražas, piemēram, sieviešu ģenitāliju kropļošanu, tā saucamos goda aizstāvības noziegumus, seksa verdzību un cilvēku tirdzniecību, un nosakot tikai šim nolūkam paredzētus mērķus un paredzot tikai šim nolūkam domātu finansējumu, lai sasniegtu vispārējo mērķi — iepriekš minētos laulību veidus iznīdēt līdz 2030. gadam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi (5.3. mērķis); tādēļ aicina Komisiju un EĀDD minētajā stratēģijā iekļaut vajadzību novērst dzimuma stereotipus un diskriminējošas sociālās normas, kas sekmē iepriekš minēto kaitējošo ieražu izplatību un turpinātību;

8.  atgādina, ka bērnu, agrīno un piespiedu laulību izbeigšana ir iekļauta kā viena no ES ārējās darbības prioritātēm sieviešu un cilvēktiesību veicināšanas jomā;

9.  aicina Komisiju un EĀDD izstrādāt rīcības plānu, kā palīdzēt bērnu, agrīno un piespiedu laulību apkarošanā, ES īstenojot attiecības ar partnervalstīm un trešām valstīm, jo īpaši attīstības jomā, un sevišķu uzmanību pievērst tam, kā visos tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumos tiek ievērotas sieviešu un meiteņu tiesības, tostarp, izmantojot “cilvēktiesību klauzulu”; aicina Komisiju un EĀDD šos jautājumus uzskatīt par prioritāriem, īstenojot politisko dialogu ar partnervalstīm, un paredzēt konkrētus pasākumus, sadarbojoties ar visiem galvenajiem dalībniekiem, nolūkā iznīdēt kaitīgās ieražas; papildus tam aicina dalībvalstis sekmēt pūliņus, ar kuriem apkaro bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, tām īstenojot attiecības ar trešām valstīm;

10.  atzinīgi vērtē ES un ANO kopīgās globālās dzimuma iniciatīvas — “prožektoru gaismas iniciatīvas” — īstenošanas sākšanu, lai novērstu seksuālu un dzimumnosacītu vardarbību un kaitējošās ieražas, pie kurām pieder arī agrīnās piespiedu laulības, sieviešu ģenitāliju kropļošana (SĢK) vai cilvēku tirdzniecība; tomēr konstatē, ka ar “prožektoru gaismas iniciatīvas” palīdzību galvenokārt novērš tos programmas jautājumus, kurus jau daudzi pasaulē uzskata par satraucošiem; uzsver, ka tādēļ lielāka dzimumu līdztiesība ir jāpanāk visaptverošākā veidā — īstenojot atbilstošu programmu un režīmu kompleksu; aicina Komisiju attiecībā uz savām starptautiskās sadarbības programmām izmantot termiņa vidusposma pārskatu, lai palielinātu dzimumu resursu tiesību aktu kopuma finansējumu un dzimumus integrētu divpusējā sadarbībā un ņemtu vērā, īstenojot tematiskās programmas;

11.  aicina ES un dalībvalstis strādāt plecu pie plecu ar ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādi, ANO Bērnu fondu, ANO Iedzīvotāju fondu un citiem partneriem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), diasporu un migrantu asociācijām, lai pievērstu uzmanību bērnu, agrīno un piespiedu laulību tematam, galvenokārt rūpējoties par sieviešu iespēcināšanu, tostarp nodrošinot izglītību, ekonomisko iespēcināšanu un pastiprinātu dalību lēmumu pieņemšanā, kā arī par visu sieviešu un meiteņu cilvēktiesību aizsardzību un ievērošanas sekmēšanu, tostarp par seksuālo un reproduktīvo veselību;

12.  norāda uz vajadzību par Eiropas ārējās darbības finansējuma priekšnoteikumu padarīt efektīvu tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem izskauž agrīnas un piespiedu laulības;

13.  mudina Komisiju un dalībvalstis dzimumu apsvērumus ņemt vērā miera uzturēšanas un pēckonfliktu rekonstrukcijas programmās, izstrādāt tādām meitenēm un sievietēm domātas ekonomiskās iztikas līdzekļu un izglītības programmas, kas ir kļuvušas par agrīnu un piespiedu laulību upurēm, un konfliktu skartajās zonās atvieglot viņu piekļuvi veselības un reproduktīvajiem pakalpojumiem;

14.  uzsver, ka ir jāpiešķir budžeta līdzekļi bērnu laulību novēršanas programmām, kuru mērķis ir radīt sociālu vidi, kurā meitenes var pilnībā atraisīt savu potenciālu, tostarp, īstenojot izglītības, sociālās, ekonomiskās programmas skolu neapmeklējošām meitenēm, bērnu aizsardzības shēmas, nodrošinot patvērumu, sniedzot juridiskas konsultācijas un psiholoģisko atbalstu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai to ārējo darbību veikšanas ietvaros šāda veida programmām un pasākumiem tiktu piešķirts pietiekams līdzekļu apjoms turklāt aicina Komisiju veikt regulāru tās pieņemto programmu efektivitātes novērtējumu un izmantot tai atvēlēto finansējumu agrīno laulību novēršanai, lai nodrošinātu, ka šīs programmas tiek īstenotas reģionos un valstīs, kurās bērnu laulības ir visizplatītākās; mudina ES delegācijas izpildīt ES apņemšanos, ko tā izdarīja attiecībā uz Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016. – 2020. gadam, proti, cieši uzraudzīt šo situāciju un izstrādāt attiecīgas programmas, lai atbalstītu vietējos likumdošanas pasākumus;

15.  uzsver vajadzību izstrādāt meitenēm un jaunām sievietēm paredzētas iespēcināšanas programmas, kas būtu jāuzskata par galveno stratēģiju, ar kuru novērš agrīnas laulības un attur no tām, uzlabojot gan viņu pašapziņu, gan viņu tiesību izpratni, tostarp juridisko tiesību atteikties no laulībām izpratni;

16.  uzsver, ka bērnu, agrīno un piespiedu laulību izbeigšana savukārt ļoti pozitīvi ietekmētu meiteņu un viņu bērnu izglītības ieguvi, sekmētu sievietēm piedzimušo bērnu skaita samazināšanu un varētu palielināt viņu cerētos ienākumus un mājsaimniecības labklājību;

17.  norāda, ka kopienu sakari vietējā līmenī ir būtiski, lai palīdzētu pārvarēt tradicionālās un diskriminējošās attieksmes attiecībā uz meiteņu izglītību, tādējādi uzlabojot sieviešu nodarbinātības izredzes nolūkā nodrošināt viņu un viņu ģimeņu iztiku;

18.  mudina izstrādāt informācijas programmas, kurās piedalītos visi kopienu vadītāji, viņus izglītojot attiecībā uz tādu tradīciju kaitējošajām sekām kā agrīnās laulības, lai viņi pēc tam varētu aktīvi iesaistīties savu kopienu izpratnes veidošanā;

19.  uzsver steidzamo vajadzību informēt un izglītot vīriešus un zēnus, iegūstot viņu atbalstu pasākumiem, ar kuriem nodrošina cilvēktiesību ievērošanu, tostarp bērnu un sieviešu tiesību ievērošanu;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt integrētus, visaptverošus un koordinētus pasākumus, ar kuriem novērš un apkaro visus pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības veidus, tostarp bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, jo īpaši, atvieglinot upuru iespējas vērsties pie tiesībsargājošām iestādēm un pastiprinot bērnu aizsardzības mehānismus, un vienlaikus sniedzot labāku atbalstu, un nodrošinot labāku piekļuvi finansējumam nevalstiskajām organizācijām, kas strādā pie šo ieražu izskaušanas;

21.  aicina visas dalībvalstis pilnībā īstenot tiesību aktus, kuros ir aizliegtas bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, garantējot iespējas vērsties tiesībsargājošās iestādēs, tostarp tiesību aizsardzības līdzekļus, un izveidojot struktūras un programmas, ar kurām atbalsta bērnu, agrīno un piespiedu laulību upurus, sniedz viņiem palīdzību un viņus aizsargā, tostarp izveidojot drošus uzņemšanas centrus un nodrošinot tādu kvalificētu sieviešu darbinieču palīdzību kā vecmātes, ginekoloģes, psiholoģes un sociālās darbinieces; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt ES Noziegumos cietušo personu direktīvas efektīvu īstenošanu, jo īpaši, uzlabojot no vardarbības cietušo sieviešu iespējas saņemt vispārēju un specializētu cietušajām personām sniegto atbalstu un izveidojot efektīvus atskaitīšanās mehānismus, kuros tiktu ievērota cietušo personu anonimitāte un konfidencialitāte, lai piespiedu laulību upurus mudinātu ziņot par pārkāpumiem, nebaidoties no turpmākas stigmatizācijas;

22.  aicina ES un dalībvalstis garantēt veselības darbinieku materiāltehnisko bāzi un apmācību, lai viņi varētu sniegt konfidenciālus un nenosodošus jauniešiem labvēlīgus pakalpojumus, informāciju un resursus, kas atbilstu PVO standartiem, ar kuriem reglamentē taisnīgumu, pieejamību, pieņemamību, atbilstību un efektivitāti;

23.  mudina Komisiju un dalībvalstis rīkot izpratnes veidošanas kampaņas, kas attiektos uz šo parādību, tās izraisītajām sekām un pieejamajiem juridiskajiem līdzekļiem visā Eiropas Savienībā, tostarp bēgļu nometnēs un kandidātvalstīs;

24.  atzinīgi vērtē to, ka Šengenas Informācijas sistēmas ietvaros ir ieviesta jauna brīdināšanas kārtība, kuru var izmantot, lai aizsargātu bērnus pret piespiedu laulību risku;

25.  norāda, ka Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) 37. pantā ir paredzēts, ka tās dalībvalstīm ir jāparedz kriminālatbildība par “apzinātu pieaugušu personu vai bērnu piespiešanu stāties laulībā”; tādēļ pauž nožēlu par to, ka tikai 12 ES dalībvalstīs par piespiedu laulībām ir paredzēta kriminālatbildība, un atgādina, ka saskaņā ar šīs konvencijas prasībām, upuriem, kurus ieved citā valstī, kurā viņi piespiedu laulību dēļ zaudē savas tiesības uzturēties Eiropas Savienībā, būtu jāsniedz efektīva palīdzība, lai viņi varētu atjaunot savu iedzīvotāju statusu; aicina dalībvalstis, kuras Stambulas konvenciju vēl ratificējušas nav, to nekavējoties izdarīt(7);

26.  aicina dalībvalstis garantēt sievietēm un meitenēm migrantēm autonomu uzturēšanās atļauju, kas nebūtu atkarīga no viņu laulātā vai partnera statusa, jo īpaši no fiziskas un psiholoģiskas vardarbības cietušajām sievietēm, tostarp piespiedu vai norunātu laulību upurēm, un garantēt, ka tiek veikti visi administratīvie viņu aizsardzības pasākumi, tostarp nodrošināta efektīva piekļuve palīdzības un aizsardzības mehānismiem;

27.  aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt pasākumus, ar kuriem tiktu atturēti vecāki — neatkarīgi no tā, vai viņi ir ES pilsoņi vai ne — no savu nepilngadīgo meitu piedāvāšanas laulību nolūkā, kas var izpausties gan kā brauciens uz attiecīgo izcelsmes valsti vai, kas ir vēl sliktāk, — gan kā laulības pašā Eiropas Savienībā, un, ja iespējams, šādus vecākus sodīt;

28.  atzīst, ka lielākajā daļā pasaules valstu spēkā ir tiesību akti, kuros ir noteikts minimālais laulību vecums, tomēr uzsver, ka daudzās valstīs ir paredzēti šā minimālā vecuma izņēmumi, galvenokārt, ja tiem piekrīt vecāki vai laulības izņēmuma gadījumā atļauj tiesa, un ka šiem izņēmumiem vajadzētu nonākt Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos redzes lokā; aicina minētās dalībvalstis un tās trešās valstis, kuras vēl nav noteikušas kriminālatbildību par piespiedu un agrīnām laulībām, to izdarīt, tostarp, pārskatot minimālo tiesisko vecumu neatkarīgi no vecāku atļaujas, paredzot prasību par abu saderināto piekrišanu un nosakot kriminālsodu personām, kas piespiež citu personu stāties laulībā;

29.  ierosina piespiedu laulības Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību 2. pantā nepārprotami iekļaut kā vienu no cilvēku tirdzniecības veidiem un izstrādāt kolektīvu politiku un kopīgu piespiedu laulību definīciju, kura būtu jāizmanto konsekventi, dalībvalstu un Eiropas līmenī īstenojot politikas virzienus un civiltiesību un krimināltiesību normas par piespiedu laulībām;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt to bērnu, agrīno un piespiedu laulību gadījumus, kas ir notikuši ES teritorijā, un apsvērt iespēju noteikt vienotus tiesiskos standartus attiecībā uz procedūru, saskaņā ar kuru skata bērnu un agrīno laulību lietas;

31.  mudina apsvērt iespēju paredzēt obligātu dzemdību reģistru valstīs, kurās agrīnās, bērnu un piespiedu laulības ir izplatītas, jo nereģistrēšana var palielināt bērnu un agrīno laulību risku;

32.  aicina Komisiju izveidot Eiropas datubāzi, lai uzskaitītu piespiedu laulības un ziņotu par tām un citiem dzimumnosacītiem cilvēktiesību pārkāpumu veidiem, tostarp seksuālo ekspluatāciju;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot datu ieguves konsekventu sistēmu par bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām, tostarp iegūtu datus dzimumu griezumā, jo precīzi un droši dati ir būtiski, lai īstenotu uz pierādījumiem balstītu politiku un varas līdzekļus izmantotu mērķtiecīgāk;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt īpašus pētījumus, kuru pamatā būtu iegūtie dati, lai gūtu precīzu ieskatu par šo parādību ES līmenī, sniedzot konkrētu informāciju par katru dalībvalsti;

35.  uzsver humanitāro krīžu, konfliktu un dabas katastrofu negatīvo ietekmi uz piespiedu, bērnu un agrīno laulību izplatību; tādēļ uzsver vajadzību attīstības darbu veikt līdztekus humanitārajiem pūliņiem;

36.  uzsver nepieciešamību sekmēt un aizsargāt visu sieviešu un meiteņu pamattiesības, jo īpaši tiesības apliecināt savu seksualitāti un pieņemt lēmumus attiecībā uz savu seksualitāti bez spaidiem un atbildīgi, jo īpaši, ja runa ir par viņu seksuālo un reproduktīvo veselību, nesaskaroties ar piespiešanu, diskrimināciju vai vardarbību;

37.  uzsver, ka universālā seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību (SRVT) vērā ņemšana un piekļuve šīs veselības pakalpojumiem un tiesību izmantošana, sekmē visu tādu ar veselību saistīto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu kā vecāku aprūpe un pasākumi, ar kuriem novērš augsta riska dzemdības un samazina jaundzimušo un bērnu mirstību; norāda, ka piekļuve ģimenes plānošanai, garīgās veselības pakalpojumiem un drošiem un legāliem aborta pakalpojumiem ir svarīgs faktors, pateicoties kuram, tiek glābtas sieviešu un meiteņu dzīvības; pauž bažas par to, ka neviena ES delegācija Tuvo Austrumos, Ziemeļāfrikas, Eiropas un Vidusāzijas reģionos nav izvēlējusies SRVT atspoguļojošus rādītājus, lai gan šajos reģionos ar SRVT saistītās vajadzības ir ļoti lielas; aicina ES delegācijas šajos reģionos no jauna izvērtēt šos satraukumu viesošos skaitļus, lai noteiktu, vai tie ir skaidrojami ar nepareizām ziņām vai arī ir nepieciešams papildināt šā brīža programmas, veicot konkrētus pasākumus, kas attiektos uz SRVT;

38.  uzsver, ka, līdztekus darbam pie agrīno laulību novēršanas, ES, dalībvalstīm un trešām valstīm ir jāatbalsta arī jaunās sievietes, kuras jau ir precējušās, palīdzot viņām apzināties savas seksuālās un reproduktīvās tiesības un viņu tiesības uz, piemēram, pretapaugļošanas līdzekļiem;

39.  nosoda globālā aizlieguma noteikuma atkalieviešanu un paplašināšanu un tā ietekmi uz sieviešu un meiteņu veselību; atgādina, ka iedzīvotāji, kas atrodas neaizsargātā stāvoklī, tostarp personas, kas parasti nespēj izmantot pakalpojumus “stigmas, nabadzības, vietas, vardarbības vai HIV statusa dēļ” cieš visvairāk;

40.  atkārtoti prasa ES un tās dalībvalstīm apsteidzoši visā pasaulē atbalstīt sieviešu un meiteņu tiesības un ievērojami palielināt gan dalībvalstu, gan ES attīstības finansējumu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību vajadzībām, jo īpaši nodrošinot iespējas veikt dzemdību kontroli un drošus un legālus abortus, lai samazinātu šajā sfērā Amerikas Savienoto Valstu radīto finansējuma iztrūkumu;

41.  stingri atbalsta “Viņa izlemj” iniciatīvu un prasa ES un dalībvalstīm pastiprināti atbalstīt šo iniciatīvu un citus pūliņus, kas attiecas uz SRVT;

42.  uzskata, ka sieviešu skaita palielināšana politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas amatos var palīdzēt nodrošināt, ka tiek īstenoti nepieciešamie tiesību akti un ka vairāk tiek atbalstītas iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas cenšas novērst agrīnās un piespiedu laulības.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lívia Járóka, Urszula Krupa, Kostadinka Kuneva, Nosheena Mobarik, Jordi Solé, Marc Tarabella, Mylène Troszczynski, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar

ECR

Nosheena Mobarik

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Malin Björk, Kostadinka Kuneva, João Pimenta Lopes

PPE

Anna Maria Corazza Bildt, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Lívia Járóka, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Marc Tarabella, Julie Ward

VERTS/ALE

Margrete Auken, Florent Marcellesi, Jordi Solé

1

-

PPE

Marijana Petir

3

0

ECR

Urszula Krupa, Jadwiga Wiśniewska

ENF

Mylène Troszczynski

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

tās ir definētas kā “laulības, kurās persona dodas piespiedu kārtā, vienai vai nevienai personai nedodot nepārprotamu piekrišanu, vai laulības, kuras noslēdz, nesasniedzot 18 gadu vecumu”, kā ir teikts Apvienoto Nāciju Organizācijas 1962. gada 7. novembra Konvencijā par piekrišanu laulībām, laulību minimālo vecumu un laulību reģistrāciju un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūcijā 1468 (2005) par piespiedu laulībām un bērnu laulībām.

(2)

“Motherhood in Childhood: Facing the challenge of adolescent pregnancy” (Maternitāte bērnībā: kā risināt pusaudžu grūtniecības problēmu?), ANO Iedzīvotāju fonds (2013. gads).

(3)

‘Every Last Girl: Free to live, free to learn, free from harm’ (Katra meitene: tiesības dzīvot, tiesības mācīties, tiesības neciest kaitējumu), organizācijas “Glābiet bērnus” 2016. gada 11. oktobra ziņojums.

(4)

‘Motherhood in Childhood: Facing the challenge of adolescent pregnancy” (Maternitāte bērnībā: kā risināt pusaudžu grūtniecības problēmu?), ANO Iedzīvotāju fonds (2013. gads).

(5)

ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 18. decembra Rezolūcija 69/156 par bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām.

(6)

“Economic Impacts of Child Marriage: Global Synthesis Report 2017” (Bērnu laulību ietekme uz ekonomiku: globālās sintēzes ziņojums par 2017. gadu).

(7)

“Forced marriage from a gender perspective” (Piespiedu laulības dzimumu skatījumā), Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Eiropas Parlaments (2016. gads).

Konvenciju ratificējošo valstu 2. saraksts: https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/-/conventions/treaty/210/signatures?desktop=true


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

16.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, Klaus Buchner, Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Alyn Smith, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Coburn, Marek Jurek, Norica Nicolai, Urmas Paet, Soraya Post, Marie-Christine Vergiat, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Charles Goerens, Heidi Hautala, Renate Weber, Francis Zammit Dimech, Joachim Zeller, Jaromír Štětina


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Charles Goerens, Javier Nart, Norica Nicolai, Urmas Paet, Jozo Radoš, Ivo Vajgl, Renate Weber

EFDD

Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Marie-Christine Vergiat

PPE

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Eduard Kukan, Francisco José Millán Mon, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, László Tőkés, Joachim Zeller, Željana Zovko, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica

S&D

Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Eugen Freund, Wajid Khan, Arne Lietz, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Soraya Post

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Heidi Hautala, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Alyn Smith

2

EFDD

David Coburn

PPE

Francis Zammit Dimech

2

0

ECR

Marek Jurek, Charles Tannock

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 22. jūnijsJuridisks paziņojums