Procedūra : 2017/0136(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0190/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0190/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 18/04/2019 - 10.18

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0438

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1016kWORD 143k
25.5.2018
PE 616.847v02-00 A8-0190/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām

(COM(2017)0331 – C8-0191/2017 – 2017/0136 (COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referente: Danuta Maria Hübner

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS,NO KURĀM REFERENTE IR SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām

(COM(2017)0331 – C8-0191/2017 – 2017/0136 (COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0331),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0191/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 4. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 20. septembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0190/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.   prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(3)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012(7) ir noteikta prasība, ka standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērte ir jāveic, izmantojot centrālo darījumu partneri (CCP), saskaņā ar līdzīgām prasībām citās G20 valstīs. Minētajā regulā attiecībā uz CCP tika ieviestas arī stingras prudenciālās, organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasības un izveidoti to prudenciālās uzraudzības pasākumi, lai samazinātu risku CCP pakalpojumu izmantotājiem un stiprinātu finanšu stabilitāti. Būtu jāturpina pilnīgi īstenot G20 mērķi, par kuriem tika panākta vienošanās 2009. gada samitā Pitsburgā, lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko tas sniedz finanšu stabilitātei.

(2)  Kopš Regulas (ES) Nr. 648/2012 pieņemšanas CCP darbības apjoms Savienībā un pasaulē ir ātri pieaudzis gan mēroga, gan tvēruma ziņā. Paredzams, ka CCP darbība turpmākajos gados turpinās paplašināties līdz ar papildu tīrvērtes pienākumu ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz ārpusbiržas kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem un valūtas atvasinātajiem instrumentiem kā aktīvu klasēm to sākotnējā darbības jomā, un brīvprātīgas tīrvērtes apjoma pieaugumu tādu darījumu partneru vidū, uz kuriem neattiecas tīrvērtes pienākums. Komisijas 2017. gada 4. maija priekšlikums(8) mērķorientētā veidā grozīt Regulu (ES) Nr. 648/2012, lai uzlabotu tās efektivitāti un proporcionalitāti, radīs papildu stimulus CCP piedāvāt darījumu partneriem atvasināto instrumentu centralizētu tīrvērti un atvieglot maziem finanšu un nefinanšu darījumu partneriem piekļuvi tīrvērtes pakalpojumiem. Tie ir galvenie elementi, kas veicinās G20 mērķu pilnīgu īstenošanu, lai ilgtermiņā uzlabotu finanšu stabilitāti. Kapitāla tirgu savienības (KTS) ietekmē dziļāki un integrētāki kapitāla tirgi vēl vairāk palielinās vajadzību pēc pārrobežu tīrvērtes Savienībā, tādējādi arvien palielinot CCP nozīmi un savstarpējo saistību finanšu sistēmā.

(3)  To CCP skaits, kuri pašlaik veic veic uzņēmējdarbību [ir dibināti] Savienībā un ir saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, joprojām ir diezgan ierobežots, proti, 2017. gada jūnijā tie bija 17 CCP. Saskaņā ar minētās regulas noteikumiem par līdzvērtību ir atzīti 28 trešo valstu CCP, ļaujot tiem piedāvāt savus pakalpojumus arī tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas ir dibinātas Savienībā(9). Tīrvērtes tirgi ir labi integrēti visā Savienībā, taču tie ir arī ļoti koncentrēti noteiktās aktīvu kategorijās un ļoti savstarpēji saistīti. Riska koncentrācijas dēļ iespējamība, ka CCP nonāktu grūtībās, ir zema, taču šādam notikumam būtu ārkārtīgi liela ietekme. Komisija 2016. gada novembrī saskaņā ar G20 valstu sanāksmē pausto vienprātīgo nostāju pieņēma priekšlikumu regulai par CCP atveseļošanu un noregulējumu(10), lai nodrošinātu, ka iestādes ir pienācīgi sagatavojušās, lai risinātu grūtībās nonākuša CCP jautājumu, aizsargājot finanšu stabilitāti un ierobežojot izmaksas nodokļu maksātājiem.

(4)  Neatkarīgi no minētā tiesību akta priekšlikuma un ņemot vērā tīrvērtes pieaugošo apmēru, sarežģītību un pārrobežu dimensiju Savienībā un pasaulē, būtu jāpārskata uzraudzības pasākumi, ko piemēro Savienības un trešo valstu CCP. Risinot konstatētās problēmas agrīnā posmā un ieviešot skaidrus un saskanīgus uzraudzības pasākumus attiecībā gan uz Savienības, gan uz trešo valstu CCP, tiktu stiprināta Savienības finanšu sistēmas vispārējā stabilitāte, un vēl vairāk pazemināts iespējamais risks, ka CCP nonāktu grūtībās.

(5)  Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija 2017. gada 4. maijā pieņēma paziņojumu “Ar finanšu tirgus būtisko infrastruktūru saistīto problēmu risināšana un kapitāla tirgu savienības tālāka attīstīšana”(11), norādot, ka ir vajadzīgas papildu izmaiņas Regulā (ES) Nr. 648/2012, lai uzlabotu pašreizējo sistēmu, ar kuru tiek nodrošināta finanšu stabilitāte un atbalstīta turpmāka KTS attīstība un padziļināšana.

(6)  Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktie uzraudzības pasākumi pārsvarā ir atkarīgi no piederības valsts iestādes. Tiem CCP, kas ir dibināti Savienībā, atļaujas piešķir un uzraudzību veic uzraudzības iestāžu kolēģijas, Eiropas vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), attiecīgie Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki un citas attiecīgās iestādes. Uzraudzības kolēģijas paļaujas uz valsts kompetentās iestādes veikto koordināciju un informācijas apmaiņu, un šī iestāde ir atbildīga par Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzēto noteikumu izpildi. Atšķirīga CCP uzraudzības prakse visā Savienībā var radīt regulējuma un uzraudzības arbitrāžas riskus, apdraudot finanšu stabilitāti un pieļaujot neveselīgu konkurenci. Komisija 2016. gada septembra paziņojumā par KTS(12) un sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) darbībām(13) vērsa uzmanību uz šiem jaunajiem riskiem un lielākas uzraudzības konverģences nepieciešamību.

(7)  Viens no ECBS pamatuzdevumiem ir noteikt un īstenot Savienības monetāro politiku, un veicināt maksājumu sistēmu vienmērīgu darbību. Drošas un efektīvas finanšu tirgus infrastruktūras, jo īpaši tīrvērtes sistēmas, ir būtiskas, lai veiktu šos pamatuzdevumus un lai sasniegtu ECBS galveno mērķi, proti, uzturēt cenu stabilitāti. Attiecīgie ECBS dalībnieki, piemēram, emisijas centrālās bankas, kas emitē valūtas tiem finanšu instrumentiem, kuriem CCP veic tīrvērti, būtu jāiesaista CCP uzraudzībā tā iespējamā riska dēļ, ko CCP darbības traucējumi varētu radīt šo pamatuzdevumu un galvenā mērķa sasniegšanai, ietekmējot instrumentus un darījumu partnerus, kas tiek izmantoti monetārās politikas īstenošanā. Līdz ar to emisijas centrālās bankas būtu jāiesaista CCP riska pārvaldības novērtējumā. Turklāt, lai gan centrālo banku un uzraudzības iestāžu pilnvaras var pārklāties, pastāv neatbilstības iespējamība, ja uzraudzības darbības ietekmē centrālo banku galvenos pienākumus tādās jomās kā cenu stabilitāte, monetārā politika un maksājumu sistēmas. Krīzes situācijās šāda neatbilstība var palielināt finanšu stabilitātes risku, ja pienākumu sadale starp iestādēm joprojām ir neskaidra.

(8)  Ar Līgumiem ir izveidota ekonomiskā un monetārā savienība, kuras valūta ir euro, un Eiropas Centrālā banka (ECB), kas ir Eiropas Savienības iestāde. ECB un to dalībvalstu centrālās bankas, kuru valūta ir euro, veido Eurosistēmu, kā arī definē un ar ECBS starpniecību īsteno Savienības monetāro politiku. Tāpēc būtu jāatzīst Eurosistēmas kā Savienības vienotās valūtas emisijas centrālās bankas īpašā loma. Uzmanība būtu jāpievērš arī Savienībā esošajām valūtām, kuras nav euro, un to attiecīgajām emisijas centrālajām bankām.

(9)  Ņemot vērā finanšu tirgu globālo mērogu un nepieciešamību novērst pretrunas Savienības un trešo valstu CCP uzraudzībā, būtu jāpalielina EVTI spēja veicināt CCP uzraudzības konverģenci. Lai piešķirtu EVTI jaunus uzdevumus un pienākumus, pašreizējā EVTI organizatoriskajā struktūrā būtu jāizveido jauna vienība.

(9a)  Jebkādu paplašinātu pilnvaru piešķiršana EVTI, lai tā varētu sasniegt savus mērķus, būtu arī jāsasaista ar nepieciešamību gan pēc atbilstīgas pārvaldības, gan pēc pietiekama finansējuma. Tikai ar paplašinātām pilnvarām vien EVTI mērķu sasniegšanai nepietiktu, ja tai nebūtu pietiekama finansējuma vai tā netiktu pārvaldīta iedarbīgā un efektīvā veidā.

(10)  EVTI ▐ būtu jāizveido īpaša EVTI iekšējā komiteja (“CCP uzraudzības komiteja”), lai sagatavotu lēmumus un veiktu uzdevumus, kas saistīti ar CCP uzraudzību, risinātu uzdevumus, kas saistīti ar CCP kopumā, un uzraudzītu Savienības un jo īpaši trešo valstu CCP. CCP uzraudzības komitejā būtu jāiekļauj pārstāvji no iestādēm, kurām ir pieredze CCP uzraudzībā. Lai nodrošinātu CCP uzraudzības komitejas veiksmīgu integrāciju EVTI organizatoriskajā struktūrā, pienācīgi ņemot vērā CCP uzraudzības īpašās vajadzības, kā arī nepieciešamību saglabāt ātru lēmumu pieņemšanas procesu, CCP uzraudzības komiteja būtu jāvada neatkarīgam priekšsēdētājam, kuram palīdzību sniedz neatkarīgs priekšsēdētāja vietnieks. CCP uzraudzības komitejas lēmumi būtu jāapstiprina EVTI Uzraudzības padomei, ja tie attiecas uz vissvarīgākajām CCP uzraudzības jomām, un visos pārējos gadījumos Uzraudzības padomei nevajadzētu iebilst pret pieņemtajiem lēmumiem. Būtu jāievieš pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu EVTI struktūrā izveidotās CCP uzraudzības komitejas neatkarību.

(11)  Lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzības pieeju un ietvertu visas attiecīgās CCP uzraudzībā iesaistītās iestādes, CCP uzraudzības komitejas sastāvā būtu jāiekļauj pastāvīgs priekšsēdētājs, pastāvīgs priekšsēdētāja vietnieks, četri pastāvīgi direktori un locekļi, kas ir specifiski CCP. CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un direktoriem būtu jārīkojas neatkarīgi un objektīvi visas Savienības interesēs. Starp CCP uzraudzības komitejas locekļiem, kas ir specifiski katram CCP, vajadzētu būt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 izraudzītam pārstāvim no to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās CCP ir dibināts, un attiecīgās(-o) emisijas centrālās(-o) bankas(-u) pārstāvim. CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt tiesībām uzaicināt uzraudzības kolēģijas locekļus un EVTI atzītu trešo valstu CCP iestāžu pārstāvjus piedalīties novērotāju statusā, lai nodrošinātu, ka CCP uzraudzības komiteja ņem vērā citu attiecīgo iestāžu viedokļus. Pastāvīgajiem locekļiem būtu jāpiedalās visās CCP uzraudzības komitejas sanāksmēs, savukārt locekļiem, kas ir specifiski CCP, un novērotājiem būtu jāpiedalās tikai tad, ja tas ir vajadzīgi un piemēroti tam CCP, kas tiek uzraudzīts. Ar neatkarīgu ▐ locekļu un locekļu, kas ir specifiski CCP, klātbūtni būtu jānodrošina, ka CCP uzraudzības komitejā pieņemtie lēmumi ir konsekventi, atbilstīgi un samērīgi visā Savienībā un ka attiecīgās valstu kompetentās iestādes, emisijas centrālās bankas un novērotāji ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kas saistīti ar CCP, kuri ir dibināti kādā dalībvalstī.

(11a)  Lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzības pieeju, papildus šajā regulā minētajiem stresa testiem EVTI ņem vērā stresa testus, ko CCP veikuši kā daļu no atveseļošanas un noregulējuma pasākumiem. Minētie stresa testi, kuru laikā CCP būtu jāizvērtē tā pasākumi visā Savienībā, ņemot vērā to kopējo ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti, būtu jāiekļauj krīzes simulācijās attiecībā uz iespējamiem sistēmas mēroga stresa notikumiem.

(12)  Pieņemot lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar CCP, kuri ir dibināti kādā dalībvalstī, CCP uzraudzības komitejai būtu jāsasauc sanāksme un jānodrošina, ka tās pastāvīgie locekļi un attiecīgais(-ie) loceklis(-ļi), kas pārstāv valsts kompetentās iestādes un ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, kā arī attiecīgās emisijas centrālās bankas ieceltie novērotāji, tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā. Pieņemot lēmumus par trešās valsts CCP, lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāpiedalās tikai pastāvīgajiem locekļiem, attiecīgajai(-ām) emisijas centrālajai(-ām) bankai(-ām) un visiem attiecīgajiem CCP uzraudzības komitejas novērotājiem.

(13)  Lai nodrošinātu piemērotu, efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanas procesu, CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un direktoriem, kā arī tās dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvim, kurā CCP ir dibināts, vajadzētu būt balsstiesībām. ECB, Komisijas un attiecīgās(-o) centrālās(-o) bankas(-u) pārstāvjiem, kā arī novērotājiem, vajadzētu būt balsstiesībām. CCP uzraudzības komitejai lēmumi būtu jāpieņem ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu, un priekšsēdētājam vajadzētu būt izšķirošai balsij vienāda balsu skaita gadījumā.

(14)  Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, kā arī Savienības un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, CCP uzraudzības komitejai vajadzētu būt atbildīgai par konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(15)  Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, CCP uzraudzības komitejai vajadzētu būt specializētam personālam ar pietiekamām zināšanām, prasmēm un pieredzi, kā arī atbilstošiem resursiem, lai saistībā ar tās uzdevumiem nodrošinātu tās autonomiju, neatkarību un adekvātu darbību. EVTI paziņojumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 būtu jāņem vērā EVTI jauno CCP uzraudzības pilnvaru ietekme uz budžetu.

(16)  Lai nodrošinātu atbilstošu specializēto zināšanu un pārskatatbildības līmeni, CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un direktori būtu jāieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām tīrvērtes, pēctirdzniecības un finanšu jautājumos un CCP uzraudzībai un noregulējumam būtisku pieredzi. Viņi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru. Komisijai pēc apspriešanās ar valstu kompetentajām iestādēm būtu jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā priekšlikums par amatu kandidātiem. Pēc minētā priekšlikuma apstiprināšanas Eiropas Parlamentam būtu jāpieņem īstenošanas lēmums.

(17)  Lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku kontroli, kā arī aizsargātu Savienības iestāžu tiesības, CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un direktoriem vajadzētu atskaitīties Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem lēmumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo regulu.

(18)  CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un direktoriem būtu jārīkojas neatkarīgi un objektīvi Savienības interesēs. Tiem būtu jānodrošina, ka iekšējā tirgus pienācīga darbība, kā arī Savienības un katras dalībvalsts finanšu stabilitāte tiek pienācīgi ņemta vērā.

(19)  Lai veicinātu Savienības un trešo valstu CCP uzraudzības konsekvenci visā Savienībā, CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam būtu jāvada un jāpārvalda kolēģijas un CCP uzraudzības komitejas pastāvīgajiem locekļiem būtu jāpiedalās tajās. Arī ECB attiecīgos gadījumos un saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 būtu jāpievienojas kolēģijām, lai tā varētu pildīt savas pilnvaras saskaņā ar LESD 127. pantu.

(20)  Lai nodrošinātu piemērotu un efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu, CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam kolēģijās vajadzētu būt vienai balsij, savukārt priekšsēdētāja vietniekam, CCP uzraudzības komitejas direktoriem un Komisijas pārstāvim nevajadzētu būt balsstiesībām. Pašreizējiem kolēģiju locekļiem būtu jāturpina īstenot savas pašreizējās balsstiesības.

(20a)  Saskaņā ar šo grozošo regulu valstu kompetentās iestādes turpina īstenot savus pašreizējos uzraudzības pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Tomēr, lai veicinātu CCP uzraudzības konsekvenci visā Savienībā, būtu jānosaka kompetences sadalījums atkarībā no attiecīgajiem lēmumiem. Būtu jānodala trīs lēmumu kategorijas: lēmumi, kuriem kompetentajām iestādēm būtu jāsaņem iepriekšēja EVTI piekrišana, lēmumi, par kuriem kompetentajām iestādēm būtu jākonsultējas ar EVTI, un lēmumi, par kuriem vajadzētu būt atbildīgām tikai kompetentajām iestādēm.

(20b)  CCP efektīva uzraudzība pamatojas uz kompetenču, specializēto zināšanu un spēju veidošanu, kā arī uz sadarbības veidošanu un apmaiņu starp iestādēm. Tā kā visi minētie procesi notiek laika gaitā un atbilstoši savai dinamikai, funkcionālas, iedarbīgas un efektīvas CCP uzraudzības sistēmas izstrādē būtu jāņem vērā tās potenciālā attīstība ilgtermiņā. Tādēļ ir paredzēts, ka šajā grozošajā regulā noteiktais kompetences sadalījums var mainīties līdz ar EVTI lomu un spējām.

(21)  Tā var rasties strīdi starp EVTI un valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz dažiem lēmumiem, kas ir jāpieņem, tiek ieviests īpašs mehānisms domstarpību gadījumiem starp EVTI un valstu kompetentajām iestādēm. Ja kompetentā iestāde nepiekrīt EVTI ierosinātajam grozījumam vai iebildumam, tai vajadzētu būt tiesībām iesniegt Uzraudzības padomei argumentētu pieprasījumu novērtēt attiecīgo iebildumu vai grozījumu. Uzraudzības padome var vai nu apstiprināt, vai noraidīt EVTI iebildumus vai grozījumus. Tāpat ir nepieciešams labāk atspoguļot emisijas centrālo banku pilnvaras attiecībā uz to monetārās politikas pienākumiem saistībā ar iespējamajiem riskiem, ko CCP darbības traucējumi varētu radīt monetārās politikas īstenošanai Savienībā un maksājumu sistēmu vienmērīgas darbības veicināšanai.

(21a)  EVTI vai attiecīgā gadījumā valsts kompetentajai iestādei būtu jāapspriežas ar attiecīgajām emisijas centrālajām bankām par atsevišķiem lēmumiem▐, jo īpaši, ja šādi lēmumi attiecas uz CCP maksājumu un norēķinu sistēmām un ar tām saistītajām likviditātes riska pārvaldības procedūrām darījumiem, kas denominēti minētās emisijas centrālās bankas valūtā. Beidzoties laikposmam, kurā notiek apspriešanās ar emisijas centrālajām bankām, EVTI vai kompetentajai iestādei būtu jādara viss iespējamais, lai ņemtu vērā centrālo banku ierosinātos grozījumus. Ja lēmuma projektā emisijas centrālās bankas ierosinātie grozījumi nav iekļauti, EVTI vai kompetentajai iestādei būtu rakstiski jāinformē attiecīgā emisijas centrālā banka, izklāstot visus iemeslus un sniedzot skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no šiem grozījumiem.

(22)  Lai ļautu EVTI efektīvi veikt tās uzdevumus attiecībā uz CCP, gan Savienības, gan trešo valstu CCP būtu jāmaksā uzraudzības maksas par EVTI veiktajiem uzraudzības un administratīvajiem uzdevumiem. Minētajām maksām vajadzētu būt proporcionālām attiecīgā CCP apgrozījumam, un tām būtu jāsedz Savienības CCP atļauju pieteikumi, trešo valstu CCP atzīšanas pieteikumi un gada maksas, kas saistītas ar EVTI atbildībā esošajiem uzdevumiem. Komisijai būtu deleģētajā aktā jāprecizē maksu veidi, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmērs un veids, kādā tās jāmaksā atļauju saņēmušiem un pieteikumu iesniegušajiem Savienības CCP un trešo valstu CCP.

(23)  Ir jāpārskata arī minētās regulas uzraudzības noteikumi attiecībā uz trešo valstu CCP, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus Savienībā. Lai izvairītos no nozīmīgas ietekmes uz Savienības vienību finanšu stabilitāti, ir jāuzlabo piekļuve informācijai, spēja veikt pārbaudes uz vietas un iespēja starp attiecīgajām Savienības un dalībvalstu iestādēm apmainīties ar informāciju par trešo valstu CCP. Turklāt pastāv risks, ka izmaiņas trešās valsts CCP noteikumos vai trešās valsts regulatīvajā režīmā nevar ņemt vērā un ka tās varētu negatīvi ietekmēt regulatīvos vai uzraudzības rezultātus, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES un trešo valstu CCP.

(24)  Ievērojamam skaitam finanšu instrumentu, kas denominēti dalībvalstu valūtās, tīrvērti veic atzīti trešo valstu CCP. To skaits ievērojami palielināsies, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Savienības un CCP, kas ir dibināti šajā valstī, vairs netiks piemērotas šīs regulas prasības. Sadarbības mehānismiem, par ko uzraudzības kolēģijās panākta vienošanās, vairs nepiemēros šajā regulā paredzētos drošības pasākumus un procedūras, tostarp Eiropas Savienības Tiesas spriedumus. Tas nozīmē būtiskus izaicinājumus dalībvalstu un Savienības iestādēm finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

(25)  Komisijai, ievērojot tās apņemšanos nodrošināt integrētus finanšu tirgus, ar lēmumiem par līdzvērtību būtu jāturpina noteikt, ka trešo valstu tiesiskā un uzraudzības sistēma atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām. Lai attiecībā uz CCP varētu labāk īstenot pašreizējo līdzvērtīguma režīmu, Komisijai vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā precizēt kritērijus trešo valstu CCP režīmu līdzvērtības novērtēšanai. Tāpat ir nepieciešams EVTI piešķirt uzraudzības pilnvaras attiecībā uz regulatīvajām un uzraudzības norisēm šajos trešo valstu CCP režīmos, kurus Komisija atzinusi par līdzvērtīgiem. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka trešās valstis joprojām izpilda līdzvērtības kritērijus un to izmantošanas īpašos nosacījumus. EVTI būtu konfidenciāli jāziņo Komisijai par saviem konstatējumiem.

(26)  Komisija šobrīd jebkurā brīdī var grozīt, apturēt, pārskatīt vai atsaukt lēmumu par līdzvērtību, jo īpaši tad, ja trešajā valstī notiek norises, kas būtiski ietekmē saskaņā ar šīs regulas līdzvērtības prasībām novērtētos elementus. Ja trešās valsts attiecīgās iestādes vairs labticīgi nesadarbojas ar EVTI vai citām Savienības uzraudzības iestādēm vai pastāvīgi neievēro piemērojamās līdzvērtības prasības, Komisija var arī inter alia informēt trešās valsts iestādi vai publicēt īpašu ieteikumu. Ja Komisija jebkurā brīdī nolemj atsaukt lēmumu par trešās valsts līdzvērtību, tā var atlikt minētā lēmuma piemērošanas dienu, lai novērstu finanšu stabilitātes vai tirgus traucējumu risku. Papildus šīm pašlaik pieejamajām pilnvarām Komisijai vajadzētu būt arī spējai noteikt īpašus nosacījumus, lai nodrošinātu, ka trešā valsts, uz kuru attiecas līdzvērtības lēmums, joprojām pastāvīgi ievēro līdzvērtības kritērijus. Komisijai vajadzētu būt arī spējai noteikt nosacījumus, ar ko nodrošināt, ka EVTI var efektīvi īstenot savas pilnvaras attiecībā uz trešo valstu CCP, kuri ir atzīti saskaņā ar šo regulu, vai attiecībā uz tādu regulatīvo vai uzraudzības norišu uzraudzību trešajās valstīs, kas ir svarīgas pieņemtajiem lēmumiem par līdzvērtību.

(27)  Ņemot vērā CCP pieaugošo pārrobežu dimensiju un savstarpējās saiknes Savienības finanšu sistēmā, ir nepieciešams uzlabot Savienības spēju identificēt, pārraudzīt un mazināt iespējamos riskus, kas saistīti ar trešo valstu CCP. Tāpēc būtu jāstiprina EVTI loma, lai tā varētu efektīvi uzraudzīt trešo valstu CCP, kuri iesniedz atzīšanas pieteikumu, lai varētu sniegt tīrvērtes pakalpojumus Savienībā. Būtu arī jāuzlabo apmērs, kādā Savienības emisijas centrālās bankas iesaistās to trešo valstu CCP atzīšanā un uzraudzībā, kuri darbojas ar minēto banku emitētajām valūtām. Tādēļ ar Savienības emisijas centrālajām bankām būtu jāapspriežas par konkrētiem aspektiem, kas ietekmē to monetārās politikas pienākumus attiecībā uz Savienības valūtās denominētiem finanšu instrumentiem, kuru tīrvērte lielā mērā tiek veikta ārpus Savienības esošos CCP.

(28)  Tiklīdz Komisija ir noteikusi, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma ir līdzvērtīga Savienības sistēmai, procesā, kurā tiek atzīts CCP no šīs trešās valsts, būtu jāņem vērā riski, ko minētie CCP rada Savienības vai dalībvalsts finanšu stabilitātei.

(29)  Izskatot trešās valsts CCP atzīšanas iesniegumu, EVTI, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajiem objektīvajiem un pārredzamajiem kritērijiem, būtu jāizvērtē, cik lielu sistēmisku risku CCP rada Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei. Veicot minēto izvērtējumu, EVTI būtu jāņem vērā darbība, ko CCP veic Savienībā, kā arī cita CCP darbība ārpus Savienības, ja šāda darbība ārpus Savienības varētu ietekmēt CCP vispārējo sarežģītību.

(29a)  EVTI, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajiem objektīvajiem un pārredzamajiem kritērijiem, būtu jāizvērtē, cik lielu sistēmisku risku CCP, kurš ir iesniedzis atzīšanas pieteikumu, rada Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei. Minētie kritēriji būtu turpmāk jāprecizē Komisijas deleģētajā aktā. Attiecīgajā deleģētajā aktā, nosakot minētos kritērijus, būtu jāņem vērā to darījumu raksturs, kuriem CCP veicis tīrvērti, tostarp to sarežģītība, cenu svārstīgums un vidējais termiņš, kā arī attiecīgo tirgu pārredzamība un likviditāte, un tas, cik lielā mērā CCP tīrvērtes darbības ir denominētas euro vai citā Savienības valūtā. Šajā saistībā īpašas iezīmes attiecībā uz noteiktiem trešo valstu regulētos tirgos uzskaitītiem un īstenotiem lauksaimniecības atvasināto instrumentu līgumiem, kas saistīti ar tirgiem, kuri lielākoties apkalpo iekšzemes nefinanšu darījumu partnerus attiecīgajā trešā valstī, kas savus komercriskus risina ar minēto līgumu starpniecību, var radīt nenozīmīgu risku tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām Savienībā, jo tām ir maza sistēmiska savstarpējā saistība ar pārējo finanšu sistēmu. Ja CCP atveseļošanas un noregulējuma režīms ir spēkā trešā valstī, kurā ir reģistrēts CCP, kas iesniedz pieteikumu par atzīšanu, EVTI tas arī būtu jāņem vērā savā analīzē par to, cik lielu sistēmisku risku attiecīgais CCP rada Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei.

(30)  Tie CCP, kas nav sistēmiski nozīmīgi Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei, būtu jāuzskata par “1. līmeņa” CCP. Tie CCP, kas ir vai, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgi Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei, būtu jāuzskata par “2. līmeņa” CCP. Ja EVTI konstatē, ka kāds trešās valsts CCP nav sistēmiski nozīmīgs Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei, šim CCP būtu jāpiemēro saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 spēkā esošie atzīšanas nosacījumi. Ja EVTI konstatē, ka kāds trešās valsts CCP ir sistēmiski nozīmīgs, būtu jānosaka papildu prasības, kas ir samērīgas ar minētā CCP radīto riska pakāpi. EVTI šādu CCP drīkstētu atzīt vienīgi tad, ja minētais CCP atbilst šīm prasībām.

(31)  Papildu prasībām būtu jāiekļauj konkrētas prudenciālās prasības, kuras noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012 un kuru mērķis ir palielināt CCP drošību un efektivitāti. EVTI vajadzētu būt tieši atbildīgai par to, lai ir nodrošināts, ka sistēmiski nozīmīgs trešās valsts CCP atbilst minētajām prasībām. Ar saistītajām prasībām vajadzētu arī ļaut EVTI veikt pilnīgu un efektīvu CCP uzraudzību.

(32)  Lai nodrošinātu, ka emisijas centrālā(-ās) banka(-s) tiek pienācīgi iesaistīta(-as), sistēmiski nozīmīgajam trešās valsts CCP būtu arī jāizpilda visas attiecīgās prasības, kuras emisijas centrālā(-ās) banka(-s) uzskata par nepieciešamām, kā noteikts šajā regulā. Emisijas centrālajai(-ām) bankai(-ām) 150 dienās pēc tam, kad CCP ir iesniedzis pilnīgu pieteikumu, būtu jāsniedz EVTI apstiprinājums par to, vai CCP atbilst minētajām papildu prasībām.

(32a)  Ja emisijas centrālā banka nolemj sistēmiski svarīgam trešās valsts CCP noteikt papildu prasību, tai būtu jācenšas, lai tās lēmums būtu pēc iespējas pārredzams, vienlaikus pienācīgi ievērojot vajadzību aizsargāt konfidenciālu vai sensitīvu informāciju.

(32b)  Emisijas centrālajām bankām būtu jānovērtē atzītu trešās valsts CCP noturība pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, ņemot vērā risku, ko tie rada emisijas centrālās bankas valūtas stabilitātei, monetārās politikas transmisijai un maksājumu sistēmu netraucētai darbībai. Šādos gadījumos būtu jānodrošina sadarbība un informācijas apmaiņa starp emisijas centrālajām bankām un EVTI, lai novērstu dublēšanos.

(32c)  Ārkārtas situācijās, kas ietekmē monetārās politikas transmisiju vai maksājumu sistēmu netraucētu darbību, var, ciktāl emisijas centrālās bankas institucionālais satvars to atļauj, rasties nepieciešamība sistēmiski nozīmīgiem trešās valsts CCP noteikt prasības attiecībā uz likviditātes riskiem, norēķinu sistēmām, maržām, nodrošinājuma vai sadarbspējas mehānismiem. Šādās situācijās emisijas centrālajām bankām un EVTI būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju, jo īpaši to risku novērtējumu, kas rodas attiecīgajā situācijā, un tās iespējamo ilgumu, kā arī piemērojamo prasību paredzamo ietekmi.

(32d)  Sadarbība un informācijas apmaiņa starp Savienības un trešo valstu uzraudzības iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu trešo valstu CCP efektīvu uzraudzību un dotu iespēju visām attiecīgajām iestādēm reaģēt uz ārkārtas situācijām saskaņotā, efektīvā un produktīvā veidā. Tādēļ EVTI būtu jāizveido sadarbība ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums ir atzīts par līdzvērtīgu šai regulai, un tai būtu jāaptver visi elementi, kas nepieciešami, lai cita starpā nodrošinātu raitu informācijas apmaiņu, uzraudzības darbību koordinēšanu, regulatīvo un uzraudzības norišu efektīvu uzraudzību trešā valstī un efektīvu sadarbību ārkārtas situācijās.

(33)  Riska pakāpe, ko sistēmiski nozīmīgs CCP rada Savienības finanšu sistēmai un stabilitātei, ir atšķirīga. Tādēļ sistēmiski nozīmīgiem CCP prasības būtu jāpiemēro tādā veidā, kas ir samērīgs ar risku, ko CCP var radīt Savienībai. Ja EVTI, vienojoties ar attiecīgo(-ajām) emisijas centrālo(-ajām) banku(-ām), secina, ka trešās valsts CCP sistēmiskā nozīme ir tik liela, ka ar atbilstību šajā regulā noteiktajām papildu prasībām netiks pietiekamā apmērā mazināts Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātes risks, EVTI vajadzētu būt tiesībām sniegt ieteikumu Komisijai par to, ka šādu CCP nevajadzētu atzīt, un noteikt konkrētus tīrvērtes pakalpojumus vai darbības, ko tā uzskata par tādām, kas CCP, kuriem izsniegta atļauja saskaņā ar šo regulu, būtu jāsniedz tikai tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas ir dibinātas Savienībā. Pamatojoties uz minēto ieteikumu, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt deleģēto aktu, kurā noteikts, ka dažus vai visus attiecīgā CCP sniegtos pakalpojumus CCP, kas ir dibināts Savienībā un kam izsniegta atļauja, drīkst sniegt tikai tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kuras ir dibinātas Savienībā. Vajadzētu būt iespējai minētajā deleģētajā aktā noteikt atbilstīgu pielāgošanās periodu CCP, tā tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, kā arī nosacījumus, kuri jāievēro, lai CCP varētu uz laiku atzīt šāda pielāgošanās perioda laikā, un visu pasākumus, kas būtu jāveic šī perioda laikā, lai ierobežotu iespējamās izmaksas tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, jo īpaši tiem, kuri ir dibināti Savienībā.

(34)  EVTI būtu regulāri jāpārskata trešo valstu CCP atzīšana, kā arī to klasifikācija kā 1. līmeņa vai 2. līmeņa CCP. Šajā saistībā EVTI cita starpā būtu jāņem vērā izmaiņas trešās valsts CCP darījumdarbības būtībā, apmērā un sarežģītībā. Šāda pārskatīšana būtu jāveic vismaz reizi divos gados vai reizi piecos gados atkarībā no tā, cik lielā mērā finanšu instrumenti, kuru tīrvērti CCP ir veicis, ir denominēti Savienības valūtās. Šāda pārskatīšana būtu jāveic arī vienmēr, kad atzīts trešās valsts CCP ir paplašinājis savu darbību un pakalpojumu klāstu Savienībā. Pēc šādas pārskatīšanas EVTI, neskarot tās tiesības ieteikt Komisijai neatzīt CCP, vajadzētu būt iespējai mainīt CCP klasifikāciju no 1. līmeņa uz 2. līmeņa CCP vai otrādi. Ja tiek mainīta klasifikācija no 1. līmeņa uz 2. līmeni, būtu jāatļauj pielāgošanās periods.

(35)  EVTI vajadzētu arī būt spējīgai ņemt vērā to, cik lielā mērā sistēmiski nozīmīga trešās valsts CCP atbilstību prasībām, kuras piemēro minētajā trešā valstī, var salīdzināt ar šā CCP atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām. Veicot minēto novērtējumu, EVTI būtu attiecīgā gadījumā jāņem vērā, vai Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, nosakot, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī, kurā CCP ir dibināts, ir līdzvērtīga ar šo regulu paredzētajai sistēmai, un visi nosacījumi, kuri var attiekties uz minētā īstenošanas akta piemērošanu. Lai nodrošinātu proporcionalitāti, EVTI, veicot šo novērtējumu, būtu jāņem vērā arī cik lielā mērā finanšu instrumenti, kuriem CCP veic tīrvērti, ir denominēti Savienības valūtās. Komisijai būtu jāpieņem deleģētais akts, lai precizētu šādas salīdzināmas atbilstības novērtēšanas kārtību un nosacījumus.

(36)  EVTI vajadzētu būt visām pilnvarām, kas vajadzīgas, lai uzraudzītu atzītus trešo valstu CCP nolūkā nodrošināt to pastāvīgu atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām. Noteiktās jomās ar emisijas centrālās(-ajām) bankas(-ām) būtu jāapspriežas par tiem lēmuma projekta elementiem, kuri attiecas uz valūtu, ko tās emitē. Beidzoties laikposmam, kurā notiek apspriešanās ar emisijas centrālajām bankām, CCP uzraudzības komitejai būtu jādara viss iespējamais, lai ņemtu vērā to ierosinātos grozījumus. Ja CCP uzraudzības komiteja savā lēmuma projektā, kas jāiesniedz Uzraudzības padomei, neatspoguļo emisijas centrālās bankas ierosinātos grozījumus, CCP uzraudzības komitejai būtu par to rakstiski jāinformē attiecīgā emisijas centrālā banka, izklāstot visus iemeslus un sniedzot skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no ierosinātajiem grozījumiem.

(36a)  Lai atvieglotu informācijas apmaiņu par trešo valstu CCP, būtu jāizveido trešo valstu CCP kolēģijas. Šādās kolēģijās vajadzētu būt CCP uzraudzības komitejas pastāvīgajiem locekļiem, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, emisijas centrālajām bankām un tādu Savienībā dibinātu vienību uzraudzības iestādēm, kuru darbību trešo valstu CCP varētu ietekmēt, proti, tīrvērtes dalībnieki, tirdzniecības vietas un centrālie vērtspapīru depozitāriji. Trešo valstu CCP kolēģijas varētu prasīt CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam apspriest konkrētus jautājumus, kas saistīti ar CCP, kurš ir dibināts trešā valstī.

(38)  EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka trešo valstu CCP novērš pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas.

(39)  EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot sodanaudas gan 1. līmeņa, gan 2. līmeņa CCP, ja tā konstatē, ka tie tīši vai nolaidības dēļ ir pārkāpuši šo regulu, sniedzot EVTI nepareizu vai maldinošu informāciju. Turklāt EVTI vajadzētu arī būt iespējai piemērot sodanaudas 2. līmeņa CCP, ja tā konstatē, ka tie tīši vai nolaidības dēļ ir pārkāpuši papildu prasības, kuras tiem piemērojamas saskaņā ar šo regulu.

(40)  Sodanaudas būtu jāpiemēro atbilstoši pārkāpuma nopietnībai. Pārkāpumi būtu jāsadala dažādās grupās, kurām nosaka attiecīgus sodanaudas apmērus. Lai aprēķinātu sodanaudu, kas saistīta ar konkrētu pārkāpumu, EVTI vajadzētu piemērot divpakāpju metodiku, kas paredz noteikt pamatsummu un vajadzības gadījumā koriģēt minēto pamatsummu ar noteiktiem koeficientiem. Pamatsumma būtu jānosaka, ņemot vērā attiecīgo trešo valstu CCP apgrozījumu, un korekcijas jāveic, palielinot vai samazinot pamatsummu ar attiecīgu koeficientu piemērošanu saskaņā ar šo regulu.

(41)  Ar šo regulu būtu jānosaka koeficienti, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem, lai dotu EVTI nepieciešamos instrumentus lemšanai par sodu, kas ir samērīgs ar trešās valsts CCP pārkāpuma smagumu, ņemot vērā apstākļus, kādos pārkāpums izdarīts.

(42)  Lēmumam par sodanaudas vai periodiska soda maksājuma piemērošanu vajadzētu būt balstītam uz neatkarīgu izmeklēšanu.

(43)  Pirms lēmuma pieņemšanas par sodanaudas vai periodiska soda maksājuma piemērošanu, EVTI vajadzētu dot iespēju izteikties personām, kuru lieta tiek izskatīta, lai ievērotu viņu tiesības uz aizstāvību.

(44)  EVTI būtu jāatturas no sodanaudu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem faktiem vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

(45)  EVTI lēmumiem, ar kuriem tiek piemērotas sodanaudas un periodiskie soda maksājumi, vajadzētu būt izpildāmiem, un uz izpildi būtu jāattiecina civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Civilprocesa noteikumiem nebūtu jāsatur kriminālprocesa noteikumi, bet tie varētu ietvert administratīvā procesa noteikumus.

(46)  Ja 2. līmeņa CCP ir izdarījis pārkāpumu, EVTI vajadzētu būt pilnvarām veikt dažādus uzraudzības pasākumus, tostarp pieprasīt 2. līmeņa CCP novērst pārkāpumu un – kā galēju līdzekli – anulēt atzīšanas lēmumu, ja 2. līmeņa CCP ir nopietni vai atkārtoti pārkāpis šo regulu. EVTI būtu jāpiemēro uzraudzības pasākumi, ņemot vērā pārkāpuma raksturu un nopietnību un ievērojot proporcionalitātes principu. Pirms lēmuma pieņemšanas par uzraudzības pasākumiem EVTI būtu jādod iespēja personām, kam piemēro šīs procedūras, tikt uzklausītām, lai ievērotu to tiesības uz aizstāvību.

(47)  Apstiprinājums par būtiskām izmaiņām modeļos un parametros, kuri pieņemti nolūkā aprēķināt CCP maržas prasības, ieguldījumus fondā saistību neizpildes gadījumiem, nodrošinājuma prasības un citus riska kontroles mehānismus, būtu jāsaskaņo ar jauno prasību par iepriekšēju EVTI piekrišanu konkrētiem valstu kompetento iestāžu lēmumiem attiecībā uz CCP, kas ir dibināti Savienībā. Lai vienkāršotu modeļa apstiprināšanas procedūras, ar vienu valsts kompetentās iestādes apstiprinājumu, uz ko attiecas EVTI iepriekšēja piekrišana, būtu jāaizstāj tie divi apstiprinājumi, kurus valsts kompetentajai iestādei un EVTI bija pienākums sniegt neatkarīgi. Turklāt būtu jāprecizē mijiedarbība starp minēto apstiprinājumu un kolēģijas lēmumu. Vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējamam sākotnēji pieņemt būtiskas izmaiņas minētajos modeļos vai parametros, jo sevišķi gadījumos, kad tajos ir nepieciešams ātri veikt izmaiņas, lai nodrošinātu stabilu CCP riska pārvaldību.

(48)  Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai turpmāk precizētu maksu veidus, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās ir jāmaksā; precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir noteikti kritēriji, lai konstatētu, vai trešās valsts CCP ir vai, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgs Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei, kā arī kritērijus, pēc kuriem nosaka CCP būtiski sistēmisko nozīmi; precizētu papildu prasības, kuras emisijas centrālā banka var noteikt trešās valsts sistēmiski nozīmīgam CCP; precizētu, ka pakalpojumus, ko sniedz trešās valsts CCP, var sniegt tikai pēc atļaujas saņemšanas saskaņā ar 14. pantu un pēc jebkāda saistītā pielāgošanās perioda; turpmāk precizētu kritērijus, ko izmantot trešo valstu līdzvērtības novērtējumā; precizētu to, kā un kādos apstākļos trešo valstu CCP ievēro konkrētas prasības; sīkākus procedūras noteikumus par sodanaudu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, termiņiem, sodanaudu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un soda maksājumu vai sodanaudu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem; pasākumus II pielikuma grozīšanai, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos.

(49)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu CCP un trešo valstu tiesiskā regulējuma līdzvērtības atzīšanu, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras.

(50)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, palielināt CCP drošību un efektivitāti, attiecībā uz to darbībām nosakot vienotas prasības – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(51)  EVTI pilnvaras trešās valsts CCP atzīt par 1. līmeņa vai 2. līmeņa CCP būtu jāatliek līdz brīdim, kad ir sīkāk precizēti kritēriji, pamatojoties uz kuriem varētu novērtēt, vai trešās valsts CCP ir vai, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgs ES vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu sistēmai.

(52)  Tādēļ Regula (ES) Nr. 1095/2010 un Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

1.  regulas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) to CCP sarakstu, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar 17. pantu vai ir atzīti saskaņā ar 25. pantu un, attiecīgi, atļaujas saņemšanas vai atzīšanas dienu, norādot tos CCP, kuri saņēmuši atļauju vai atzīti tīrvērtes pienākuma izpildei;”;

1.a  regulas 15. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā darbības paplašināšanai ar jauniem darbības veidiem vai pakalpojumiem ir nepieciešama atļaujas paplašināšana, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) jaunais pakalpojums vai darbības veids pakļauj CCP jauniem vai lielākiem riskiem;

b) jaunais pakalpojums tiek sniegts vai jaunais darbības veids notiek attiecībā uz finanšu instrumentu klasi ar atšķirīgu riska profilu vai ar būtiskām atšķirībām no produktiem, kuriem CCP jau ir veicis tīrvērti;

c) jaunais pakalpojums tiek sniegts vai jaunais darbības veids notiek attiecībā uz to finanšu instrumentu klasi, kuri nav minēti CCP atļaujas lēmumā.

1.b Lai nodrošinātu vienotus 1. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI ciešā sadarbībā ar ESCB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ar ko izveido to rādītāju sarakstu, kuri sīkāk noteiks 1.a punktā minētos nosacījumus.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozītās regulas stāšanās spēkā]. Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”

2.  regulas 17. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Kompetentā iestāde, apspriežoties ar EVTI, 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, kompetentā iestāde nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam CCP jāsniedz papildu informācija. Saņemot šādu papildu informāciju, kompetentā iestāde to nekavējoties nosūta EVTI un kolēģijai, kas izveidota saskaņā ar 18. panta 1. punktu. Pēc tam, kad kompetentā iestāde, apspriežoties ar EVTI, ir konstatējusi, ka pieteikums ir pilnīgs, tā attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju CCP un kolēģijas locekļus.”;

2.a  regulas 17. panta 4. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Ja trešajā daļā minētais kopīgais atzinums, savstarpēji vienojoties, nav panākts un ja kolēģija ar vienkāršu vairākumu ir izteikusi negatīvu atzinumu, jebkura attiecīgā kompetentā iestāde ▌30 kalendārajās dienās pēc negatīvā atzinuma pieņemšanas var šo lietu nodot EVTI atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.”;

3.  regulas 18. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. CCP kompetentā iestāde 30 kalendārajās dienās pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 17. pantu izveido kolēģiju, lai atvieglotu 15., 17., 49., 51. un 54. pantā minēto uzdevumu izpildi.

Šīs regulas 22.a pantā minētais CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vada kolēģiju un tās sanāksmes.”;

(b)  panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) 22.a panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie CCP uzraudzības komitejas pastāvīgie locekļi;”;

(c)  panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) kompetentās iestādes, kuru pienākums ir uzraudzīt trīs CCP tīrvērtes dalībniekus ▌ar lielāko kopējo ieguldījumu viena gada laikā 42. pantā minētajā CCP saistību neizpildes fondā, tostarp attiecīgā gadījumā ECB saistībā ar uzdevumiem, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību atbilstīgi vienotajam uzraudzības mehānismam un kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013(14), ja minētās iestādes pauž interesi par dalību kolēģijā;

(ca)  panta 2. punktā iekļauj ca) apakšpunktu:

“ca) tīrvērtes dalībnieku kompetentās iestādes, kuras nav minētas šā punkta c) apakšpunktā, ja tam ir saņemta CCP kompetentās iestādes piekrišana. Minētās kompetentās iestādes prasa CCP kompetentās iestādes piekrišanu dalībai kolēģijā, pamatojot prasību ar savu novērtējumu par to, kā CCP finansiālās grūtības varētu ietekmēt tā emisijas valūtas vietējā tirgus finanšu stabilitāti. Ja CCP kompetentā iestāde pieprasījumu noraida, tā rakstiski pilnīgi un detalizēti izklāsta iemeslus.”;

(cb)  panta 4. punktā iekļauj ca) apakšpunktu:

“ca)  atzinuma sagatavošanu CCP uzraudzības komitejai, ja minētajai komitejai ir pienākums sniegt piekrišanu vai ja ar to apspriežas saskaņā ar 21.a pantu.”;

(cc)  iekļauj šādu 4.a punktu:

“Ja kāds no kolēģijas locekļiem, pamatojoties uz informāciju, ar kuru notikusi apmaiņa atbilstoši b) apakšpunktam, novērtē, ka CCP riska pārvaldības prakse neatbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām vai ka citādā ziņā ir trūkumi tā noturībā, minētais loceklis var informēt kompetento iestādi un emisijas kolēģiju un prasīt to apspriest kolēģijā. Kolēģijas priekšsēdētājs pēc tam kolēģijas nākamās sanāksmes darbakārtībā var iekļaut apspriedi par locekļa konstatēto jautājumu. Pēc minētās apspriedes, ja vismaz viena trešdaļa no kolēģijas locekļiem, izņemot to locekli, kurš šādu apspriedi sākotnēji pieprasīja, atbalsta ieteikuma sagatavošanu, lai pievērstos konstatētajam jautājumam un uzlabotu CCP noturību, priekšsēdētājs aicina kolēģiju sagatavot šādu ieteikumu.

Kolēģija pirmajā daļā minēto ieteikumu var pieņemt ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Kad kolēģija ir pieņēmusi ieteikumu, EVTI 30 dienās novērtē jautājumu un ieteikumu un lemj par to, vai tā prasīs veikt konkrētas uzraudzības darbības saskaņā ar 21.a panta 3. punktu.

Tā nekavējoties informē kompetento iestādi un kolēģiju. Kompetentā iestāde pastāvīgi informē kolēģiju par jebkādu turpmāko rīcību vai bezdarbību attiecībā uz ieteikumu.

Ja kompetentā iestāde 90 dienās pēc ieteikuma pieņemšanas nav rīkojusies vai ja pastāv iespēja, ka tāpēc nav izpildītas šajā regulā noteiktās prasības, jebkurš kolēģijas loceklis 30 dienās pēc minētā 90 dienu laikposma var šo jautājumu nodot izskatīšanai EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.”;

(cd)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

6. Lai nodrošinātu kolēģiju konsekventu un saskaņotu darbību visā Savienībā, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot nosacījumus, ar kādiem 2. punkta h) apakšpunktā minētās Savienības valūtas uzskatāmas par nozīmīgākajām, un 5. punktā minēto praktiskās darbības kārtību.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz [viens gads pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

3.a  regulas 19. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Atzinumā pēc jebkura kolēģijas locekļa pieprasījuma var iekļaut ieteikumus uzlabot CCP noturību, ja kolēģijas vairākums ir tos pieņēmis.”;

4.  regulas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Kolēģijas vairākuma atzinumu pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Kolēģijās, kurās ir līdz 12 locekļiem (ieskaitot), balsstiesības ir ne vairāk kā diviem kolēģijas locekļiem no vienas dalībvalsts un katram balsstiesīgam loceklim ir tikai viena balss. Kolēģijās, kurās ir vairāk nekā 12 locekļi, no vienas dalībvalsts ir ne vairāk kā trīs balsstiesīgi locekļi un katram balsstiesīgam loceklim ir viena balss.

Ja ECB ir kolēģijas locekle saskaņā ar 18. panta 2. punkta a), c) un h) apakšpunktu, tai ir šāds balsu skaits:

i) ne vairāk kā divas balsis kolēģijās, kurās ir līdz 12 locekļiem (ieskaitot);

ii) ne vairāk kā trīs balsis kolēģijās, kurās ir vairāk nekā 12 locekļi.

Komisijas pārstāvim nav balsstiesību. CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam ir viena balss, CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētāja vietniekam un direktoriem kolēģijās nav balsstiesību.”;

5.  regulas 20. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. CCP kompetentā iestāde nosūta EVTI un kolēģijas locekļiem sava pilnībā pamatotā lēmuma projektu, kurā ir ņemti vērā kolēģijas locekļu iebildumi.”;

6.  regulas 21. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Neskarot kolēģijas lomu, 22. pantā minētās kompetentās iestādes ciešā sadarbībā ar EVTI pārskata CCP īstenotās vienošanās, stratēģijas, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un novērtē riskus, tostarp vismaz finanšu riskus, darbības riskus un kiberriskus, kuriem CCP ir vai varētu tikt pakļauti.”;

(b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. EVTI nosaka 1. punktā minētās pārskatīšanas un novērtējuma biežumu un mērogu, īpaši ņemot vērā attiecīgo CCP darbību apjomu, sistēmisko nozīmību, raksturu, apmērus, sarežģītību un savstarpējo saistību ar citām finanšu tirgus infrastruktūrām. Pārskatu un novērtējumu atjaunina vismaz reizi gadā.

Attiecībā uz CCP vajadzības gadījumā veic atbilstošas pārbaudes uz vietas. EVTI personāls var nolemt piedalīties šajās pārbaudēs uz vietas.

Kompetentā iestāde pārsūta EVTI visu no CCP saņemto informāciju un pieprasa no attiecīgā CCP jebkuru EVTI pieprasīto informāciju, ko tā nespēj sniegt pati.”;

(ba)  panta 6. punkta a) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu:

a)   veic salīdzinošo izvērtēšanu uzraudzības darbībām, ko visas kompetentās iestādes veikušas saistībā ar CCP darbības atļaušanu un uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu, un salīdzinošu analīzi par visu to CCP risku pārvaldības praksi, kuri ir saņēmuši atļauju saskaņā ar šīs regulas 14. pantu, un”;

7.  regulas III sadaļas 2. nodaļai pievieno šādu 21.a, 21.b un 21.c pantu:

“21.a pants

Procedūras sadarbībai un lēmumu pieņemšanai par atļauju saņēmušiem CCP

1. Kompetentās iestādes, veicot savus pienākumus saskaņā ar 22. panta 1. punktu:

a) sagatavo un iesniedz lēmumu projektus EVTI, lai saņemtu tās piekrišanu, pirms pieņemt jebkuru no lēmumiem, kas tiek pieņemti saskaņā ar šīs regulas 14., 15., 20., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 49. pantu vai veicot pienākumus, kuri izriet no minētajos pantos noteiktajām prasībām;

b) sagatavo un iesniedz lēmumu projektus EVTI, lai ar to apspriestos, pirms pieņemt jebkuru no lēmumiem, kas tiek pieņemti saskaņā ar šīs regulas 24. un 54. pantu vai veicot pienākumus, kuri izriet no minētajos pantos noteiktajām prasībām;

c) iepriekš neiesniedzot projektu EVTI, lai saņemtu tās piekrišanu vai ar to apspriestos, var pieņemt lēmumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar šīs regulas 7., 8., 16., 21., 26., 27., 28., 29., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 50., 51., 52. un 53. pantu un Regulas (ES) Nr. 600/2014 35. un 36. pantu vai veicot pienākumus, kuri izriet no minētajos pantos noteiktajām prasībām.

3. EVTI nosūta kompetentajām iestādēm visu attiecīgo informāciju, kuras rezultātā var tikt pieņemts 1. punktā minēts lēmums, un var pieprasīt veikt konkrētas uzraudzības darbības, tostarp atļaujas anulēšanu. Kompetentās iestādes pastāvīgi informē EVTI par jebkādu turpmāko rīcību vai bezdarbību šajā saistībā.

4. Ja lēmuma projekts ir iesniegts EVTI, lai saņemtu piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, EVTI piekrišanu uzskata par dotu, ja tā neierosina grozījumus vai neiebilst pret lēmuma projektu maksimāli 15 kalendārās dienās pēc tam, kad tai ir paziņots par attiecīgo lēmuma projektu. Ja EVTI ierosina grozījumus vai iebilst pret lēmuma projektu, tā rakstiski pilnīgi un detalizēti izklāsta iemeslus.

5. Ja lēmuma projekts ir iesniegts EVTI, lai saņemtu piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, un EVTI ierosina grozījumus, kompetentā iestāde lēmumu var pieņemt tikai ar EVTI veiktajiem grozījumiem.

Ja lēmuma projekts ir iesniegts EVTI, lai saņemtu piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, un EVTI iebilst pret galīgo lēmuma projektu, kompetentā iestāde nepieņem attiecīgo lēmumu.

6. Ja lēmuma projekts ir iesniegts EVTI, lai saņemtu piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, un kompetentā iestāde nepiekrīt EVTI ierosinātajiem grozījumiem vai iebildumiem, tā 5 dienās var iesniegt Regulas (ES) Nr. 1095/2010 6. panta 1. punktā minētajai Uzraudzības padomei pamatotu pieprasījumu novērtēt šos iebildumus vai grozījumus. Uzraudzības padome vai nu apstiprina, vai arī noraida EVTI iebildumus vai grozījumus 10 dienās pēc minētā pieprasījuma, un attiecīgi tiek piemērots šā panta 5. punkts.

6.a Ja lēmuma projekts ir iesniegts EVTI, lai ar to apspriestos saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, EVTI atbild uz apspriešanās pieprasījumu maksimāli 15 kalendārās dienās pēc tam, kad tai ir paziņots par attiecīgo lēmuma projektu.

6.b Ja lēmuma projekts ir iesniegts EVTI, lai ar to apspriestos saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde pienācīgi izskata EVTI ieteikumus.

7. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar LESD 258. pantu, EVTI var pieņemt finanšu tirgus dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt vajadzīgo darbību, lai izpildītu tā pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp pārtraukt jebkādas darbības šādos gadījumos:

a) ja EVTI iebilst pret galīgo lēmuma projektu vai ierosina veikt tajā grozījumus, bet kompetentā iestāde neizpilda 5. punktā prasīto;

b) ja kompetentā iestāde saprātīgā termiņā pēc EVTI pieprasījuma saskaņā ar 3. punktu neveic pieprasīto darbību un tā rezultātā finanšu tirgus dalībnieks neatbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas IV un V sadaļā.

Saskaņā ar pirmo daļu pieņemtie lēmumi prevalē pār jebkādiem kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

21.aa pantsApspriešanās ar emisijas centrālo banku

Attiecībā uz lēmumiem, kas tiek pieņemti saskaņā ar 14., 15., 20., 41., 44., 46., 50. un 54. pantu, CCP uzraudzības komiteja apspriežas ar katru 18. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto emisijas centrālo banku par tiem lēmuma projekta aspektiem, kuri ir saistīti ar tās emitēto valūtu.

Katra emisijas centrālā banka 10 darbdienās pēc lēmuma projekta nodošanas atbild uz apspriešanās pieprasījumu.

Ja CCP uzraudzības komiteja, ņemot vērā 24. pantu, novērtē, ka konkrētā situācija ir ārkārtas situācija, iepriekšējā daļā minētais laikposms nav ilgāks par 24 stundām.

Beidzoties laikposmam, kurā notiek apspriešanās ar emisijas centrālajām bankām, CCP uzraudzības komiteja vai attiecīgā kompetentā iestāde dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā emisijas centrālo banku ierosinātos grozījumus.

Ja lēmuma projekts ir iesniegts EVTI, lai saņemtu piekrišanu saskaņā ar 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai lai ar to apspriestos saskaņā ar 21. panta 1. punkta b) apakšpunktu un kompetentā iestāde savā lēmuma projektā, kas jāiesniedz CCP uzraudzības komitejai, neatspoguļo emisijas centrālās bankas ierosinātos grozījumus, CCP uzraudzības komiteja par to rakstiski informē attiecīgo emisijas centrālo banku, izklāstot visus iemeslus un sniedzot skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no ierosinātajiem grozījumiem.

21.c pantsMaksas

1. CCP maksā šādas maksas:

a) maksas, kas saistītas ar 17. pantā minētajiem atļaujas pieteikumiem vai ar pieteikumiem veikt atzīšanu saskaņā ar 25. pantu, kā arī

c) gada maksas, kas saistītas ar EVTI uzdevumiem saskaņā ar šo regulu.

1.a Šā panta 1. punktā minētās maksas ir samērīgas ar attiecīgā CCP apgrozījumu un pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas attiecīgā gadījumā vajadzīgi vai nu saistībā ar CCP atļaujas piešķiršanu, vai CCP atzīšanu, kā arī tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

2. Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 82. pantu, lai sīkāk precizētu:

a) maksu veidus;

b) jautājumus, par kuriem ir piemērojamas maksas;

c) maksu summu;

ca) veidu, kādā maksas jāmaksā šādām vienībām:

i) CCP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kam ir piešķirta atļauja vai kas ir iesnieguši pieteikumu atļaujas saņemšanai;

ii) CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kas ir atzīti saskaņā ar 25. panta 2. punktu.”;

7.a  iekļauj šādus pantus:

22.a pantsEVTI CCP uzraudzības komiteja

1. EVTI izveido pastāvīgu iekšējo komiteju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 41. pantu, lai sagatavotu lēmumus un veiktu uzdevumus, kas saistīti ar Savienības un trešo valstu CCP uzraudzību (“CCP uzraudzības komiteja”).

CCP uzraudzības komiteja iesniedz Uzraudzības padomei pilnīgus lēmuma projektus, lai tos pieņemtu saskaņā ar 22.c pantu.

2. CCP uzraudzības komiteju veido:

a) šādi pastāvīgie locekļi:

i) priekšsēdētājs, kuram ir balsstiesības;

ii) priekšsēdētāja vietnieks, kurš pilda priekšsēdētāja pienākumus priekšsēdētāja prombūtnes laikā un kuram ir balsstiesības;

iii) četri direktori, kuriem ir balsstiesības;

iv) viens ECB pārstāvis, kuram nav balsstiesību, kā arī

v) viens Komisijas pārstāvis, kuram nav balsstiesību;

b) šādi nepastāvīgie locekļi, kas ir specifiski katram CCP, saistībā ar ko notiek CCP uzraudzības komitejas sanāksme:

i) katram CCP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un saistībā ar ko notiek CCP uzraudzības komitejas sanāksme, — 22. pantā minētās kompetentās iestādes pārstāvis. Šiem pārstāvjiem ir balsstiesības, bet, ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairākas kompetentās iestādes, šai dalībvalstij nav vairāk nekā vienas balstiesības saskaņā ar šo punktu;

ii) katram CCP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un saistībā ar ko notiek CCP uzraudzības komitejas sanāksme, — katras attiecīgās 18. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētās emisijas centrālās bankas pārstāvis, kuram nav balsstiesību;

iii) ja CCP uzraudzības komitejas sanāksme notiek saistībā ar lēmumiem vai apspriedēm attiecībā uz 41., 44., 46., 50. un 54. pantu, — to centrālo banku pārstāvji, kas emitē Savienības valūtas, kurām tīrvērti veic vai veiks CCP, saistībā ar ko notiek CCP uzraudzības komitejas sanāksme, ja viņi nav locekļi saskaņā ar ii) punktu, un šiem pārstāvjiem nav balsstiesību.

Priekšsēdētājs attiecīgā vajadzības gadījumā var aicināt citus 18. panta 2. punktā minētus attiecīgās CCP kolēģijas locekļus piedalīties CCP uzraudzības komitejas sanāksmēs novērotāja statusā.

Ja CCP uzraudzības komiteja veic kādu no 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem, trešo valstu CCP iestādes, ko EVTI ir atzinusi saskaņā ar 25. pantu, attiecīgā gadījumā var aicināt piedalīties novērotāja statusā.

Apspriežot ar 25. panta 2.a un 2.c punktu vai 25.b , 41., 44. un 46. pantu saistītus lēmumus, centrālās bankas, kas emitē finanšu instrumentus, kuriem tīrvērti veic vai veiks trešās valsts CCP, saistībā ar ko notiek CCP uzraudzības komitejas sanāksme, var tikt aicinātas piedalīties CCP uzraudzības komitejā novērotāja statusā.

CCP uzraudzības komitejas sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkura komitejas locekļa pieprasījuma. CCP uzraudzības komitejas sanāksmes notiek vismaz piecas reizes gadā.

Ja kāds CCP uzraudzības komitejas uzdevums neattiecas uz konkrētu CCP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, komiteju veido tikai šā punkta a) apakšpunktā minētie pastāvīgie locekļi, visas šā punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās iestādes un attiecīgā gadījumā šā punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētās emisijas centrālās bankas.

3. CCP uzraudzības komiteja ir atbildīga par lēmumu projektu sagatavošanu iesniegšanai Uzraudzības padomei:

a) ja EVTI ir jāsniedz piekrišana vai ja ar to apspriežas saskaņā ar 21.a pantu, un

b) ja EVTI atzīst un uzrauga trešo valstu CCP saskaņā ar 25., 25.a, 25.b, 25.c, 25.d, 25.e, 25.f, 25.g, 25.h, 25.i, 25.j, 25.m un 25.n pantu.

4. CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs un direktori, kas minēti 22.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, ir neatkarīgi profesionāļi, kas strādā pilnu darba laiku. Viņus ieceļ amatā, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par tīrvērtes, pēctirdzniecības un finanšu jautājumiem un pieredzi saistībā ar CCP uzraudzību un regulēšanu. Viņus izvēlas, izmantojot atklātu atlases procedūru, kuru rīko Komisija un kurā ievēro dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principus. Katrā minētās procedūras posmā laikus un pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un direktoru pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to var pagarināt vienu reizi. CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un direktori neieņem nekādu citu amatu Savienības, valsts vai starptautiskā līmenī.

Komisija, apspriežoties ar valstu uzraudzības iestādēm, iesniedz Eiropas Parlamentam galīgo sarakstu ar kandidātiem priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un direktoru amatiem un par šo sarakstu informē Padomi.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam apstiprināšanai priekšlikumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un direktoru iecelšanu. Pēc minētā priekšlikuma apstiprināšanas Padome pieņem īstenošanas lēmumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un direktoru iecelšanu. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai kāds no direktoriem vairs neatbilst savu pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt īstenošanas lēmumu par attiecīgās personas atbrīvošanu no amata. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Eiropas Parlaments vai Padome var informēt Komisiju par to, ka tie uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai kāda no direktoriem atbrīvošanai no amata, un Komisija attiecīgi reaģē uz to.

5. CCP uzraudzības komitejai palīdz specializēti darbinieki, kuriem ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un kuri no EVTI saņem pietiekamus resursus tās uzdevumu veikšanai.

6. CCP uzraudzības komiteja informē attiecīgo uzraudzības kolēģiju par pilnīgiem lēmumu projektiem, ko tā iesniedz Uzraudzības padomei saskaņā ar 1. punktu.

7. CCP uzraudzības komiteja nodrošina, ka 18. panta 2. punktā minētajiem kolēģijas locekļiem, Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 3. punktā minētajām iestādēm un ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu ir piekļuve visai informācijai, kas vajadzīga to uzdevumu veikšanai.

22.b pantsNeatkarība

Saistībā ar saviem uzdevumiem CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un direktori neprasa un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai jebkuras citas valsts vai privātas struktūras norādījumus. Ne dalībvalstis, ne Savienības iestādes vai struktūras, nedz arī jebkādas publiskās vai privātās struktūras necenšas ietekmēt 22.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un direktorus, tiem pildot savus pienākumus. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 68. pantā minētajiem Civildienesta noteikumiem 22.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētajam CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un direktoriem pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un direktoriem piemēro atbilstīgu starpposma periodu pirms šī amata ieņemšanas un pēc šī amata atstāšanas.

22.c pantsZiņošana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var uzaicināt CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai kādu no direktoriem sniegt paziņojumu, pilnībā ievērojot viņu neatkarību. Viņi sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz visiem deputātu uzdotajiem jautājumiem, kad vien tas tiek pieprasīts.

2. CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas rakstiski ziņo Eiropas Parlamentam par galvenajām CCP uzraudzības komitejas veiktajām darbībām.

3. Priekšsēdētājs sniedz Eiropas Parlamentam visu būtisko informāciju, ko tas pieprasa ad hoc kārtībā.

4. Pēc pieprasījuma CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs veic konfidenciālas mutiskas apspriedes aiz slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta kompetento komiteju priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, ja šādas apspriedes ir nepieciešamas LESD noteikto Eiropas Parlamenta pilnvaru īstenošanai.

5. Eiropas Parlamenta veiktu izmeklēšanu laikā CCP uzraudzības komiteja sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, ievērojot LESD un tā 226. pantā minētās regulas. Sešu mēnešu laikā pēc CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un direktoru iecelšanas amatā CCP uzraudzības komiteja un Eiropas Parlaments slēdz atbilstīgas vienošanās par praktisko kārtību demokrātiskās pārskatatbildības īstenošanai un ar šo regulu CCP uzraudzības komitejai uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai. Ņemot vērā LESD 226. pantā minētās Eiropas Parlamenta pilnvaras, minētās vienošanās cita starpā attiecas uz piekļuvi informācijai, tostarp noteikumiem par klasificētas vai citādi konfidenciālas informācijas apstrādi un aizsardzību, sadarbību uzklausīšanu laikā, konfidenciālām mutiskām apspriedēm, ziņojumiem, atbildēm uz jautājumiem, izmeklēšanām un informāciju par šīs regulas 22.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un direktoru atlases procedūru.

22.d pantsLēmumu pieņemšana CCP uzraudzības komitejā

CCP uzraudzības komiteja lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

22.e pantsLēmumu pieņemšana Uzraudzības padomē

Attiecībā uz lēmumu projektiem, kurus iesniedz saskaņā ar 21.a panta 1. punktu un kuri attiecas uz 14., 15., 20., 41., 44., 46., 50. un 54. pantu, kā arī attiecībā uz CCP, kas saskaņā ar 25. panta 2.a punktu noteikti kā 2. līmeņa CCP, lēmumu projektos, kuri iesniegti saistībā ar 25.a pantu un 25. panta 2.a, 2.b, 2.c un 5. punktu, CCP uzraudzības komitejas iesniegtos lēmumu projektus pieņem ar Uzraudzības padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar pantiem, kas nav minēti pirmajā daļā, CCP uzraudzības komitejas iesniegtos lēmumu projektus uzskata par pieņemtiem, ja tos apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien locekļi, kuri veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts LES 16. panta 4. punktā un Protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā, 10 darbdienās no to nosūtīšanas tos nenoraida.

Īpaši steidzamās situācijās lēmuma projekta izskatīšanas termiņš nepārsniedz 24 stundas. Ja Uzraudzības padome noraida lēmuma projektu, tā rakstiski paziņo savas rīcības iemeslus.”;

8.  regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“CCP kompetentā iestāde vai jebkura cita attiecīga iestāde nekavējoties informē EVTI, kolēģiju, attiecīgos ECBS dalībniekus un citas attiecīgās iestādes par katru ar CCP saistītu ārkārtas situāciju, tostarp par pārmaiņām finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti, monetārās politikas transmisiju, norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur CCP vai kāds no tā tīrvērtes dalībniekiem ir dibināts.”;

9.  regulas 25. pantu groza šādi:

(-a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

  “1. CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai tad, ja šo CCP atzīst EVTI, ievērojot 2. vai 4. punktā izklāstīto procedūru.”;

(a)  panta 2. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) saskaņā ar 2.a punktu nav konstatēts, ka CCP ir sistēmiski nozīmīgs vai tāds, kas, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgs, un tādēļ ir 1. līmeņa CCP.”;

(b)  pievieno šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:

“2.a EVTI pēc apspriešanās ar centrālo(-ām) banku(-ām), kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas finanšu instrumentiem, kuriem CCP veic vai veiks tīrvērti, konstatē, vai CCP ir sistēmiski nozīmīgs vai tāds, kas, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgs Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei (2. līmeņa CCP), ņemot vērā visus turpmāk minētos kritērijus:

a) CCP darījumdarbības Savienībā, kā arī citas CCP darījumdarbības ārpus Savienības raksturu, apjomu un sarežģītību, ja šāda darbība ārpus Savienības varētu ietekmēt CCP vispārējo sarežģītību, tostarp:

i) vērtību kopumā un vērtību katrā tādu darījumu Savienības valūtā, kuru tīrvērti CCP ir veicis, vai arī CCP, kas veic tīrvērtes darbības saviem tīrvērtes dalībniekiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, kopējo riska darījumu vērtību, un, ciktāl iespējams, to klientiem un netiešajiem klientiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp ja kāds no šiem dalībniekiem vai klientiem ir atzīts par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi (G-SNI) vai citu sistēmiski nozīmīgu iestādi (C-SNI) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu;

ii) CCP riska profilu, cita starpā ņemot vērā juridisko, darbības un uzņēmējdarbības risku un īpašu uzmanību pievēršot kiberriskam;

b) ietekmi, ko CCP nonākšana grūtībās vai darbības sarežģījumi radītu uz finanšu tirgiem, finanšu iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, vai Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti;

c) CCP tīrvērtes dalības struktūru, kā arī tā tīrvērtes dalībnieku klientu un netiešo klientu tīkla struktūru, ja šos klientus var viegli identificēt, jo īpaši to, cik proporcionāli ir tādu tā tīrvērtes dalībnieku un viņu klientu un netiešo klientu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

d) CCP attiecības, savstarpējo atkarību vai cita veida mijiedarbību ar citām finanšu tirgus infrastruktūrām, citām finanšu iestādēm un finanšu sistēmu kopumā, ciktāl šāda mijiedarbība varētu ietekmēt Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu sistēmu;

da) tūlītējo un vidēja termiņa ietekmi, ko CCP nonākšana grūtībās vai darbības sarežģījumi radītu uz apkalpoto tirgu likviditāti vai uz emisijas centrālo banku īstenoto monetāro politiku.

Komisija [12 mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģētu aktu, sīkāk precizējot pirmajā daļā izklāstītos kritērijus.

2.b Ja EVTI saskaņā ar 2.a punktu konstatē, ka CCP ir sistēmiski nozīmīgs vai tāds, kas, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgs (2. līmeņa CCP), tā šo CCP atzīst tikai tad, ja papildus 25. panta 2. punkta a), b) ▌ un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) CCP atzīšanas brīdī un pēc tam pastāvīgi atbilst prasībām, kas izklāstītas 16. pantā un IV un V sadaļā. EVTI atbilstīgi 25.a panta 2. punktam ņem vērā to, kādā mērā CCP atbilstību šīm prasībām nodrošina CCP atbilstība salīdzināmām prasībām, kas piemērojamas trešajā valstī;

b) CCP ievēro vai ir ieviesis atbilstošus pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka tiek pastāvīgi ievērotas visas turpmāk minētās prasības, kuras centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti, var būt noteikušas, veicot savus monetārās politikas uzdevumus:

i) visas pieprasītās informācijas paziņošana attiecīgajai emisijas centrālajai bankai, ja EVTI šo informāciju nav ieguvusi kādā citā veidā;

ii) CCP apņemas pilnībā un pienācīgi sadarboties ar emisijas centrālo banku saistībā ar tās novērtējumu par CCP noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū;

iii) CCP ir atvēris pārraudzības noguldījumu kontu emisijas centrālajā bankā saskaņā ar emisijas centrālās bankas attiecīgiem piekļuves kritērijiem un prasībām;

iv) ārkārtas situācijās tiek piemērotas prasības, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas šīs regulas 16. pantā, kā arī IV un V sadaļā, ir emisijas centrālās bankas kompetencē un attiecas uz centrālās bankas likviditātes riska kontroli, norēķinu sistēmām, maržām, nodrošinājuma vai sadarbspējas mehānismiem, lai novērstu sistēmisku likviditātes risku, kas ietekmē monetārās politikas transmisiju vai maksājumu sistēmu netraucētu darbību.

150 dienās pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas attiecīgās emisijas centrālās bankas sniedz EVTI rakstisku apstiprinājumu, ka CCP ievēro vai ir ieviesis atbilstošus pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka tiek pastāvīgi ievērotas visas pirmajā daļā minētās prasības.

Ja attiecīgās emisijas centrālās bankas nav EVTI sniegušas rakstisku atbildi par CCP atbilstību vienai vai vairākām i) līdz iv) punktā minētajām prasībām, EVTI var uzskatīt, ka attiecīgās prasības ir izpildītas.

Emisijas centrālās bankas sniedz pienācīgi pamatotu un argumentētu paskaidrojumu par savu lēmumu noteikt jebkuru no pirmajā daļā izklāstītajām prasībām, pamatojoties uz to, ka lēmums ir nozīmīgs CCP un EVTI monetārās politikas uzdevumu veikšanai.

Ja emisijas centrālā banka jebkuru no pirmajā daļā izklāstītajām prasībām nosaka pēc tam, kad CCP ir ticis atzīts, CCP nekavējoties izpilda šīs prasības saskaņā ar 25.b pantu un emisijas centrālā banka nekavējoties informē EVTI.

Prasības, ko centrālā banka nosaka saskaņā ar pirmās daļas iv) punktu, nosaka uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Ja centrālā banka uzskata, ka saglabājas pirmās daļas iv) punktā minētā ārkārtas situācija, tā pirmā laikposma beigās pēc apspriešanās ar Komisiju un EVTI var turpināt piemērot attiecīgās prasības uz papildu laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

Jebkura emisijas centrālā banka var iesniegt Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu papildināt pirmajā daļā doto sarakstu ar vienu vai vairākām prasībām.

Komisija, pamatojoties uz šādu pieprasījumu, var pieņemt deleģētu aktu, papildinot pirmajā daļā doto sarakstu ar attiecīgajām prasībām vai atļaujot pagarināt saskaņā ar minētās daļas iv) punktu noteikto prasību piemērošanu.

Ja Komisija pēc centrālās bankas iesniegta pieprasījuma nolemj nepapildināt pirmajā daļā doto sarakstu ar vienu vai vairākām prasībām, ko centrālā banka ir norādījusi savā pieprasījumā, tā attiecīgajai centrālajai bankai rakstiski sniedz pilnīgu un detalizētu izklāstu par sava lēmuma iemesliem;

c) CCP ir sniedzis EVTI rakstisku paziņojumu, kuru parakstījis juridiskais pārstāvis un kurā pausta CCP piekrišana bez nosacījumiem un 10 darbdienās pēc EVTI pieprasījuma sniegt jebkādus dokumentus, uzskaites dokumentus, informāciju un datus, kas minētā pieprasījuma iesniegšanas laikā ir attiecīgā CCP rīcībā, un atļaut EVTI piekļūt visām CCP darījumdarbības telpām, un šim paziņojumam pievieno neatkarīga juridiskā eksperta sniegtu argumentētu juridisku atzinumu, kurā apstiprināts, ka paustā piekrišana ir spēkā un izpildāma saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem;

d) CCP ir veicis un īstenojis visus vajadzīgos pasākumus un ieviesis visas vajadzīgās procedūras, lai nodrošinātu faktisku atbilstību a) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

da) saskaņā ar 7.a punktu ir noslēgtas vienošanās par sadarbību;

e) Komisija nav pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 2.c punktu.

2.c EVTI ar to centrālo banku piekrišanu, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti, var secināt, ka CCP ir tik lielā mērā sistēmiski nozīmīgs, ka atbilstība 2.b punktā izklāstītajiem nosacījumiem pietiekamā mērā nenodrošina Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti ▐. Šādā gadījumā EVTI iesaka Komisijai pieņemt deleģēto aktu, ar ko aizliedz attiecīgo CCP atzīt saskaņā ar 2. vai 2.b punktu.

EVTI savā analīzē var noteikt konkrētus tīrvērtes pakalpojumus vai darbības, ko tā uzskata par tādiem, kas CCP, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar 14. pantu, jāsniedz tikai tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

Ieteikumam pievieno visu turpmāk norādīto elementu analīzi:

a) elementi, kas minēti 25. panta 2.a punkta a) līdz da) apakšpunktā;

b) CCP sniegto tīrvērtes pakalpojumu īpašības, jo īpaši ar šādu pakalpojumu sniegšanu saistītās likviditātes un fizisko norēķinu prasības un saistītā iespējamība, ka nopietna stresa gadījumā CCP ir nepieciešams lūgt centrālās bankas atbalstu likviditātes nodrošināšanai;

c) tādu reāli izmantojamu iespējamu aizstājēju esamība, kurus var izmantot attiecīgo tīrvērtes pakalpojumu attiecīgajās valūtās sniegšanai tīrvērtes dalībniekiem, to klientiem un netiešajiem klientiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

d) CCP tā piederības valstī pieejamu likviditātes atbalsta mehānismu esamība un raksturs un jebkādu citu riska mazināšanas pasākumu esamība;

e) iespējamās sekas CCP turēto, bet vēl neizpildīto līgumu iekļaušanai deleģētā akta darbības jomā;

f) iespējamās sekas izmaksu un ieguvumu ziņā, ko radītu nepieciešamība CCP pieprasīt atļauju Savienībā, uz:

i) CCP tīrvērtes dalībniekiem un to tiešajiem un netiešajiem klientiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

ii) CCP saistītajām un sadarbspējīgajām finanšu tirgus infrastruktūrām;

iii) Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tostarp to, vai tiks samazināts sistēmiskais risks, ja CCP būs jāpieprasa atļauja Savienībā.

Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto ieteikumu un tam pievienoto novērtējumu, Komisija var pieņemt pirmajā daļā minēto deleģēto aktu, ar ko precizē, ka dažus vai visus attiecīgā CCP sniegtos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds CCP, kam ir piešķirta atļauja saskaņā ar 14. pantu, un tikai tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā, attiecīgā gadījumā — pēc pielāgošanās laikposma. Minētajā deleģētajā aktā var precizēt jebkuru no šādiem pasākumiem:

a) atbilstīgs pielāgošanās laikposms CCP, tā tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem;

b) nosacījumi, saskaņā ar kuriem CCP var uz pagaidu laiku atzīt a) apakšpunktā minētajā pielāgošanās laikposmā, un

c) jebkādi pasākumi, ko īsteno pielāgošanās laikposmā, lai ierobežotu iespējamās izmaksas tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, jo īpaši tiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.”;

ba)  panta 3. punktu groza šādi:

  i) ievaddaļu aizstāj ar šādu:

  3.  Novērtējot, vai ir izpildīti attiecīgi 2. vai 2.a punktā minētie nosacījumi, EVTI apspriežas ar:”;

  ii) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

  f)   visām centrālajām bankām, kas emitē ▌Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kuriem trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti.”;

bb)  panta 4. punkta sesto daļu aizstāj ar šādu:

  “EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to CCP sarakstu, kas ir atzīti saskaņā ar šo regulu, vienlaikus norādot to klasifikāciju kā 1. līmeņa CCP vai 2. līmeņa CCP.”;

(c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pēc apspriešanās ar 3. punktā minētajām iestādēm un vienībām EVTI pārskata tāda CCP atzīšanu, kas veic uzņēmējdarbību [ir dibināts] trešā valstī, atbilstoši šādiem nosacījumiem:

a) ja attiecīgais CCP ir paplašinājis savu darbību un pakalpojumu klāstu Savienībā,  un vai nu:

b) vismaz reizi divos gados, ja attiecīgais CCP veic tīrvērti Savienības valūtās denominētu finanšu instrumentu summai, kas attiecīgajās valūtās pārsniedz piektajā daļā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos noteiktās robežvērtības, vai

c) vismaz reizi piecos gados visos pārējos gadījumos.

Šādu pārskatīšanu veic saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

Pēc šīs pārskatīšanas, neskarot 2.c punktu un pienācīgi ņemot vērā 1.a punktā noteiktos kritērijus, EVTI var vai nu:

a) saskaņā ar 2.a punktu noteikt, ka 1. līmeņa CCP ir kļuvis nozīmīgs vai, iespējams, kļūs nozīmīgs Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei un tāpēc tas ir jāpārklasificē par 2. līmeņa CCP;

b) noteikt, ka 2. līmeņa CCP vairs nav nozīmīgs vai, iespējams, nekļūs nozīmīgs Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei un tāpēc tas ir jāpārklasificē par 1. līmeņa CCP, vai

c) noteikt, ka attiecīgā CCP nozīmība nav mainījusies, un nemainīt šā CCP klasifikāciju.

Ja pēc pirmajā daļā minētās pārskatīšanas EVTI nosaka, ka trešās valsts CCP, ko EVTI ir iepriekš klasificējusi par 1. līmeņa CCP, ir jāpārklasificē par 2. līmeņa CCP, EVTI nosaka atbilstīgu pielāgošanās laikposmu, kurš nepārsniedz 12 mēnešus un līdz kura beigām CCP ir jānodrošina atbilstība 2.b punktā minētajām prasībām.

EVTI pēc pamatota pieprasījuma, ko iesniedzis CCP vai jebkura tāda CCP tīrvērtes dalībnieka kompetentā iestāde, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, var pagarināt šo pielāgošanās laikposmu par ne vairāk kā 6 mēnešiem, ja šādu pagarinājumu pamato izņēmuma apstākļi un to CCP tīrvērtes dalībnieku īpašās vajadzības, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā.

5.a EVTI, apspriežoties ar ECBS dalībniekiem, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās robežvērtības visām Savienības valūtām.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. ”;

(d)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Komisija var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka, ka:

a) trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina to, ka attiecīgajā trešā valstī atļauju saņēmušie CCP pastāvīgi atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šīs regulas IV sadaļā noteiktajām prasībām;

b) minētajiem CCP šajā trešā valstī pastāvīgi tiek piemērota efektīva uzraudzība un prasību izpilde;

c) minētās trešās valsts tiesiskais regulējums paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu tādu CCP atzīšanai, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar trešo valstu tiesisko regulējumu.

Komisija var noteikt, ka, lai varētu piemērot pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu, trešai valstij ir pastāvīgi efektīvi jāizpilda visas tajā noteiktās prasības un ka EVTI ir jāspēj efektīvi pildīt savus pienākumus attiecībā pret trešo valstu CCP, kas atzīti saskaņā ar 2. un 2.b punktu, vai saistībā ar 6.b punktā minēto uzraudzību, tostarp, vienojoties un piemērojot 7. punktā minētos sadarbības mehānismus.”;

(e)  pievieno šādu 6.a un 6.b punktu:

“6.a Komisija saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģētu aktu, sīkāk precizējot 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos kritērijus.

6.b EVTI uzrauga regulatīvās un uzraudzības norises trešās valstīs, attiecībā uz kurām saskaņā ar 6. punktu ir pieņemti īstenošanas akti.

Ja EVTI konstatē jebkādas regulatīvās vai uzraudzības norises attiecīgajās trešajās valstīs, kas var ietekmēt Savienības vai arī vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tā konfidenciāli un nekavējoties informē Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi.

EVTI ik gadu iesniedz Komisijai konfidenciālu ziņojumu par regulatīvajām un uzraudzības norisēm trešajās valstīs, kā minēts pirmajā daļā.”;

(f)  panta 7. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“7. Ja pēc novērtējuma, kas veikts saskaņā ar 2.a punktu, CCP ir noteikts par 1. līmeņa CCP, EVTI izveido efektīvus mehānismus sadarbībai ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskās un uzraudzības sistēmas saskaņā ar 6. punktu ir atzītas par līdzvērtīgām šīs regulas prasībām.”;

(g)  panta 7. punktā pievieno šādu e) apakšpunktu:

“d) procedūras attiecībā uz uzraudzības darbību koordināciju, tostarp trešo valstu iestāžu piekrišanu atļaut veikt izmeklēšanas un pārbaudes uz vietas saskaņā ar attiecīgi 25.d un 25.e pantu;

e) procedūras, kas nepieciešamas, lai efektīvi uzraudzītu regulatīvās un uzraudzības norises attiecīgajā trešā valstī.”;

(ga)  panta 7. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“f) procedūras sadarbībai 24. pantā minētajās situācijās, tostarp:

i) attiecīgo trešo valstu kompetento iestāžu piekrišanu bez nepamatotas kavēšanās informēt EVTI un centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti, par jebkādām šādām situācijām saistībā ar CCP, ko uzrauga minētās iestādes, un

ii) attiecīgo trešo valstu kompetento iestāžu piekrišanu pienācīgi iesaistīt EVTI un centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti, par šādās situācijās pieņemtiem lēmumiem.”;

(gb)  panta 7. punktā pievieno šādu daļu:

“EVTI, izstrādājot minētos noteikumus par sadarbības mehānismiem, kas saistīti ar f) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, apspriežas ar centrālajām bankām, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti.”;

(gc)  regulas 25. pantā iekļauj 7.a un 7.b punktu:

“7.a Ja pēc novērtējuma, kas veikts saskaņā ar 2.a punktu, CCP ir noteikts par 2. līmeņa CCP, EVTI izveido efektīvus mehānismus sadarbībai ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskās un uzraudzības sistēmas saskaņā ar 6. punktu ir atzītas par līdzvērtīgām šīs regulas prasībām. Šādi mehānismi paredz vismaz:

a) mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp piekļuvi visai EVTI pieprasītajai informācijai par CCP, kas saņēmuši atļauju trešās valstīs, un informācijas apmaiņu un ziņojumus šādos gadījumos: riska modeļu un rādītāju būtiskas izmaiņas, CCP darbību un pakalpojumu paplašināšanās, izmaiņas klientu kontu struktūrā un izmaiņas maksājumu sistēmu izmantošanā, kas būtiski ietekmē Savienību;

b) mehānismu EVTI tūlītējai informēšanai par gadījumiem, kad trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka tās uzraudzītais trešās valsts CCP pārkāpj atļaujas nosacījumus vai citus tam piemērojamus tiesību aktus;

c) mehānismu, kā trešās valsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo EVTI par gadījumiem, kad tās uzraudzītajam CCP ir piešķirtas tiesības sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai klientiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

d) procedūras attiecībā uz uzraudzības darbību koordināciju, tostarp trešo valstu iestāžu piekrišanu atļaut veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar attiecīgi 25.d un 25.e pantu;

e) procedūras, kas nepieciešamas, lai efektīvi uzraudzītu regulatīvās un uzraudzības norises attiecīgajā trešā valstī;

f) trešās valsts kompetento iestāžu skaidru piekrišanu par jebkādas informācijas, ko tā sniegusi saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktu, apmaiņu ar 3. punktā minētajām iestādēm, ievērojot 83. pantā noteiktās dienesta noslēpuma prasības;

g) ja EVTI saskaņā ar 25.b pantu ir piešķirtas lēmumu pieņemšanas tiesības — procedūras šo tiesību efektīvai īstenošanai;

h) procedūras sadarbībai 24. pantā minētajās situācijās, tostarp:

i) attiecīgo trešo valstu kompetento iestāžu piekrišanu bez nepamatotas kavēšanās informēt EVTI un centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti, par jebkādām šādām situācijām saistībā ar CCP, ko uzrauga minētās iestādes;

ii) attiecīgo trešo valstu kompetento iestāžu piekrišanu pienācīgi iesaistīt EVTI un centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti, par šādās situācijās pieņemtiem lēmumiem.

EVTI, izstrādājot minētos noteikumus par sadarbības mehānismiem, kas saistīti ar f) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, apspriežas ar centrālajām bankām, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti.

7.b Ja EVTI uzskata, ka trešās valsts kompetentā iestāde nepiemēro kādu no noteikumiem, kas paredzēts sadarbības mehānismā, kurš noteikts saskaņā ar 7. vai 7.a punktu, tā konfidenciāli un nekavējoties informē Komisiju. Šādā gadījumā Komisija var izlemt pārskatīt īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 6. punktu.”;

10.  iekļauj šādu 25.a, 25.b, 25.c, 25.d, 25.e, 25.f, 25.g, 25.h, 25.i, 25.j, 25.k, 25.l, 25.m un 25.n pantu:

“25.a pantsSalīdzināma atbilstība

1. CCP, kas minēts 25. panta 2.b punkta a) apakšpunktā, var iesniegt pamatotu pieprasījumu, lai EVTI izvērtētu, vai CCP atbilstība piemērojamajam trešās valsts regulējumam ļauj uzskatīt, ka tas atbilst prasībām, kuras minētas 25. panta 2.b punkta a) apakšpunktā un izklāstītas 16. pantā un IV un V sadaļā.

Pamatojoties uz saņemto pieprasījumu, EVTI veic pirmajā daļā minēto novērtējumu. EVTI, veicot minēto novērtējumu, ņem vērā saskaņā ar 25. panta 6. punktu pieņemtā īstenošanas akta noteikumus.

Ja novērtējuma rezultātā EVTI secina, ka CCP atbilstība salīdzināmām trešā valstī piemērojamām prasībām nodrošina atbilstību prasībām, kuras minētas 25. panta 2.b punkta a) apakšpunktā un izklāstītas 16. pantā un IV un V sadaļā, EVTI minēto secinājumu ņem vērā 25. panta 2.b punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā.

2. Pieprasījumā, kas minēts 1. punktā, sniedz faktu bāzi salīdzināmības noteikšanai un norāda iemeslus, kāpēc atbilstība trešā valstī piemērojamām prasībām nodrošina atbilstību prasībām, kuras izklāstītas 16. pantā un IV un V sadaļā.

3. Lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētais novērtējums reāli atspoguļo 16. pantā un IV un V sadaļā noteikto prasību regulatīvos mērķus un Savienības intereses kopumā, Komisija pieņem deleģētu aktu nolūkā precizēt:

a) minimuma elementus, kas jāizvērtē, piemērojot 1. punktu;

b) noteikumus un nosacījumus novērtējuma veikšanai.

Komisija saskaņā ar 82. pantu pieņem šā punkta pirmajā daļā minēto deleģēto aktu.

25.b pantsPastāvīga atbilstība atzīšanas nosacījumiem

1. EVTI ir atbildīga par to pienākumu izpildi, kuri izriet no šīs regulas attiecībā uz pastāvīgu uzraudzību, ka atzīti 2. līmeņa CCP atbilst 25. panta 2.b punkta a) apakšpunktā minētajām prasībām.

EVTI vismaz reizi gadā no katra 2. līmeņa CCP pieprasa apstiprinājumu, ka 25. panta 2.b punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktā minētās prasības joprojām tiek izpildītas.

Ja 18. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētā emisijas centrālā banka uzskata, ka kāds 2. līmeņa CCP vairs neatbilst 25. panta 2.b punkta b) apakšpunktā minētajam nosacījumam, tā nekavējoties par to informē EVTI.

1.a  Ja EVTI saņem paziņojumu saskaņā ar 1. punkta trešo daļu vai ja 2. līmeņa CCP neiesniedz EVTI 1. punkta otrajā daļā minēto apstiprinājumu, uzskata, ka CCP vairs neatbilst atzīšanas nosacījumiem saskaņā ar 25. panta 2.b punktu, un tāpēc piemēro 25.m panta 2. līdz 4. punktā izklāstīto procedūru.

2. Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 41., 44., 46., 50. un 54. pantu CCP uzraudzības komiteja apspriežas ar visām centrālajām bankām, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti, par tiem lēmuma projekta aspektiem, kas ir saistīti ar to emitēto valūtu.

Katra emisijas centrālā banka atbild uz EVTI apspriešanās pieprasījumu 10 darbdienās pēc lēmuma projekta nosūtīšanas.

Ja attiecībā uz 24. pantu CCP uzraudzības komiteja konstatēto situāciju novērtē kā ārkārtas situāciju, iepriekšējā daļā minētais laikposms nepārsniedz 24 stundas.

Beidzoties laikposmam, kurā notiek apspriešanās ar emisijas centrālajām bankām, CCP uzraudzības komiteja dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā to ierosinātos grozījumus.

Ja CCP uzraudzības komiteja savā lēmuma projektā, kas jāiesniedz Uzraudzības padomei, neatspoguļo emisijas centrālās bankas ierosinātos grozījumus, CCP uzraudzības komiteja rakstiski informē attiecīgo emisijas centrālo banku, izklāstot visus iemeslus un sniedzot skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no ierosinātajiem grozījumiem.

3. EVTI ciešā sadarbībā ar trešo valstu iestādēm, emisijas centrālajām bankām un ESRK veic novērtējumus par atzītu CCP noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 32. panta 2. punktu. Veicot minētos novērtējumus, EVTI izvērtē vismaz finanšu riskus, darbības riskus un kiberriskus un nodrošina saskaņotību ar Savienības CCP noturības novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar šīs regulas 21. panta 6. punkta b) apakšpunktu.

25.ba pantsTrešo valstu CCP kolēģija

1. EVTI izveido trešo valstu CCP kolēģiju informācijas apmaiņas veicināšanai.

2. Kolēģiju veido:

a) CCP uzraudzības komitejas pastāvīgie locekļi;

b) kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par CCP uzraudzību un ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar 22. pantu;

c) kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par to saskaņā ar 25. pantu atzīta trešās valsts CCP tīrvērtes dalībnieku uzraudzību, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā;

d) kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tādu tirdzniecības vietu uzraudzību, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuras apkalpo vai apkalpos jebkurš trešās valsts CCP, kas ir atzīts saskaņā ar 25. pantu;

e) kompetentās iestādes, kas uzrauga centrālos vērtspapīru depozitārijus, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un ar kuriem ir saistīts vai plāno būt saistīts jebkurš trešās valsts CCP, kas ir atzīts saskaņā ar 25. pantu, un

f) ECBS dalībnieki.

3. Kolēģija var CCP uzraudzības komitejai pieprasīt, lai tiktu apspriesti konkrēti jautājumi saistībā ar CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. CCP uzraudzības komiteja pienācīgi izskata šādus pieprasījumus un sniedz atbilstīgu atbildi.

4. Kolēģijas priekšsēdētājs ir CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs. Kolēģijas izveides un darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstiska vienošanās.

25.bb pantsRegulas 25.c līdz 25.e pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai ir piešķirtas ar 25.c līdz 25.e pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

25.c pantsInformācijas pieprasījums

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu noteikt, ka atzītiem CCP un saistītām trešām personām, kurām šie CCP ārpakalpojumu veidā deleģējuši operacionālas funkcijas vai darbības, ir pienākums sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai EVTI varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2. Nosūtot vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 1. punktu, EVTI norāda visu turpmāk minēto:

a) atsauci uz šo pantu kā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) pieprasījuma mērķi;

c) nepieciešamo informāciju;

d) termiņu informācijas sniegšanai;

e) informāciju personai, no kuras pieprasa informāciju, ka tai nav pienākuma sniegt informāciju, taču brīvprātīgas atbildes sniegšanas gadījumā sniegtā informācija nedrīkst būt nepareiza vai maldinoša;

f) 25.g pantā paredzēto sodanaudu saistībā ar III pielikuma V iedaļas a) punktu, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3. Ar lēmumu pieprasot sniegt informāciju saskaņā ar 2. punktu, EVTI norāda visu turpmāk minēto:

a) atsauci uz šo pantu kā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) pieprasījuma mērķi;

c) nepieciešamo informāciju;

d) termiņu informācijas sniegšanai;

e) 25.h pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) 25.g pantā paredzēto sodanaudu saistībā ar III pielikuma V iedaļas a) punktu, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas, un

g) tiesības šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4. Personas, kas minētas 1. punktā, vai viņu pārstāvji un — personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā — personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās trešās valsts attiecīgajai kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

25.d pantsVispārējas izmeklēšanas

1. Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu par 2. līmeņa CCP. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) izgatavot vai iegūt šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c) sasaukt 2. līmeņa CCP, to pārstāvjus vai personālu un prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt iztaujāšanai, lai apkopotu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus.

Centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām CCP veic vai veiks tīrvērti, var iesniegt EVTI pamatotu pieprasījumu piedalīties šādā izmeklēšanā, ja minētā izmeklēšana ir svarīga saistībā ar 25. panta 2.b punkta b) apakšpunktā noteiktajiem monetārās politikas uzdevumiem.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minētās izmeklēšanas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda arī 25. pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītie uzskaites dokumenti, dati, procedūras un citi materiāli vai atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti 2. līmeņa CCP, nav sniegtas vai ir nepilnīgas, un 25.g. pantā saistībā ar III pielikuma V iedaļas b) punktu paredzētās sodanaudas, ja atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti 2. līmeņa CCP, ir nepareizas vai maldinošas.

3. 2. līmeņa CCP ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 25.h pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai tā šo lēmumu pārskatītu.

4. Pirms 2. līmeņa CCP informēšanas par izmeklēšanu EVTI par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti informē tās trešās valsts attiecīgo kompetento iestādi, kurā plānots veikt izmeklēšanu. Trešās valsts attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma var sniegt palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Trešās valsts attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas var arī piedalīties izmeklēšanā. Izmeklēšanas saskaņā ar šo pantu veic ar nosacījumu, ka attiecīgā trešās valsts iestāde neiebilst pret tām.

25.e pantsPārbaudes uz vietas

1. Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI vajadzības gadījumā var veikt pārbaudes uz vietas visās 2. līmeņa CCP darījumdarbības telpās vai īpašumā. Šādās pārbaudēs uz vietas uzaicina piedalīties centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām CCP veic vai veiks tīrvērti, ja minētās pārbaudes attiecas uz 25. panta 2.b punkta b) apakšpunktā noteiktajiem monetārās politikas uzdevumiem.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu darījumdarbības telpās vai teritorijā, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 25.d panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir tiesības uz pārbaudes veikšanai vajadzīgo laiku un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras darījumdarbības telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI pietiekami savlaicīgi par to paziņo tās trešās valsts attiecīgajai kompetentajai iestādei, kurā to plānots veikt. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc tam, kad ir informējusi trešās valsts attiecīgo kompetento iestādi, var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot CCP. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā trešās valsts iestāde ir apstiprinājusi, ka neiebilst pret šīm pārbaudēm.

Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 25.h pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

4. 2. līmeņa CCP sadarbojas saistībā ar pārbaudi uz vietas, kas noteikta saskaņā ar EVTI lēmumu. Šajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, nosaka dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 25.h pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

5. Tās trešās valsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotās vai ieceltās personas ▌ var sniegt aktīvu palīdzību amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Trešās valsts attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas aicina piedalīties uz vietas veiktajās pārbaudēs.

6. EVTI var arī pieprasīt trešās valsts kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt šajā pantā un 25.d panta 1. punktā paredzētus konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas.

7. Ja amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona nesadarbojas pārbaudē, kuras veikšana noteikta saskaņā ar šo pantu, attiecīgā trešās valsts kompetentā iestāde var tām sniegt nepieciešamo atbalstu, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu šīm personām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

25.f pantsProcedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un sodanaudu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par iespējamiem faktiem, kas varētu liecināt par III pielikumā norādītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI ietvaros. Ieceltais darbinieks nav vai nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā CCP atzīšanas uzraudzības procesā un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI.

2. Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visus komentārus, ko iesniegušas personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, un savu atzinumu kopumu iesniedz EVTI.

Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 25.c pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 25.d un 25.e pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas amatpersona ievēro 25.bb panta noteikumus.

Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot savas darbības, ir apkopojusi EVTI.

3. Kad izmeklēšana ir pabeigta un pirms atzinumu kopums tiek iesniegts EVTI, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām izmeklēšana attiecas, dod iespēju tikt uzklausītām par jautājumiem, kas tiek izmeklēti. Izmeklēšanas darbinieks savus atzinumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

4. Iesniedzot savu atzinumu kopumu EVTI, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām izmeklēšana attiecas. Personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

5. Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un ja to pieprasa attiecīgās personas, EVTI pēc to personu uzklausīšanas, uz kurām attiecas izmeklēšana saskaņā ar 25.i pantu, pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas kādu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un, ja tas tā ir, veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 25.n pantu un piemēro sodanaudu saskaņā ar 25.g pantu.

6. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI apspriedēs un arī nekā citādi neietekmē EVTI lēmumu pieņemšanas procesu.

7. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, sīkāk precizējot procedūras noteikumus par to, kā īstenojamas pilnvaras piemērot sodanaudas vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un noteikumus par sodanaudu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par sankciju piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem.

8. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par iespējamiem faktiem, kas saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju un piemērojamajiem tiesību aktiem varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām iestādēm izmeklēšanas veikšanai un iespējamai krimināllietas ierosināšanai. Turklāt EVTI atturas no sodanaudu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad tai ir zināms, ka kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.

25.g pantsSodanaudas

1. Ja saskaņā ar 25.f panta 5. punktu EVTI konstatē, ka CCP tīši vai aiz neuzmanības ir izdarījis kādu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu piemērot sodanaudu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

CCP pārkāpumu uzskata par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka CCP vai tā augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. Sodanaudu, kas minētas 1. punktā, pamatsummu apmērs augstākais divkārt pārsniedz pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru, ja tos var noteikt, vai ir apmērā līdz pat 10 % no juridiskās personas kopējā neto apgrozījuma, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, iepriekšējā finanšu gadā.

3. Šā panta 2. punktā norādītās pamatsummas koriģē, vajadzības gadījumā ņemot vērā atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus un piemērojot IV pielikumā noteiktos attiecīgos koeficientus.

Attiecīgos ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistītos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, pieskaita pamatsummai.

Attiecīgos ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistītos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, atskaita no pamatsummas.

4. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta sodanaudas summa nepārsniedz 20 % no attiecīgā CCP gada apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, bet, ja CCP no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvis finansiālu labumu, sodanaudas summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.

Ja CCP rīcība vai nolaidība ietver vairāk nekā tikai vienu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko sodanaudu, kas aprēķināta atbilstīgi 2. un 3. punktam un attiecas tikai uz vienu no šiem pārkāpumiem.

25.h pantsPeriodiski soda maksājumi

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) 2. līmeņa CCP izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 25.n panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b) regulas 25.c panta 1. punktā minētā persona iesniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 25.c pantu;

c) 2. līmeņa CCP:

i) sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 25.d pantu, vai

ii) sadarbojas pārbaudē uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 25.e pantu.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā vai — fizisku personu gadījumā —2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

25.i pantsAttiecīgo personu uzklausīšana

1. Pirms pieņemt jebkādu lēmumu par sodanaudas vai periodiska soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 25.g un 25.h pantu, EVTI dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām attiecībā uz tās atzinumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz apsvērumiem, par kuriem šajā procesā iesaistītajām personām bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

1.a Pirmo punktu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu un dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc lēmuma pieņemšanas.

2. Lietas izskatīšanā pilnībā ievēro procesā iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

25.j pantsInformācijas publiskošana par sodanaudām un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, izpilde un izmantošana

1. EVTI publisko informāciju par visām sodanaudām un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 25.g un 25.h pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šajā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Regulas (EK) Nr. 45/2001 nozīmē.

2. Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 25.g un 25.h pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot sodanaudu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un trešās valsts attiecīgās kompetentās iestādes, izklāstot lēmuma pamatojumu.

4. Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 25.g un 25.h pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tās dalībvalsts vai trešās valsts civilprocesuālās normas, kuras teritorijā izpilde notiek.

5. Sodanaudu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

25.k pantsPārskatīšana Tiesā

Eiropas Savienības Tiesas ▐ jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi sodanaudu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto sodanaudu vai periodisko soda maksājumu.

25.l pantsGrozījumi IV pielikumā

Lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem groza IV pielikumu.

25.m pantsAtzīšanas atsaukšana

1. Neskarot 25.n pantu un atbilstīgi turpmākajos punktos izklāstītajiem noteikumiem, EVTI atsauc saskaņā ar 25. pantu pieņemtu atzīšanas lēmumu, ja ▌:

a) attiecīgais CCP nav izmantojis atzīšanu 6 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no tās vai ilgāk par sešiem mēnešiem nav veicis darījumdarbību;

b) attiecīgais CCP ir saņēmis atzīšanu, iesniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c) attiecīgais CCP vairs neatbilst atzīšanas nosacījumiem saskaņā ar 25. panta 2.b punktu;

ca) EVTI nespēj efektīvi veikt šajā regulā paredzētos pienākumus saistībā ar attiecīgo CCP, jo CCP trešās valsts iestāde nav sniegusi EVTI visu būtisko informāciju saskaņā ar attiecīgi 25. panta 7. punktu vai 25. panta 7.a punktu;

d) 25. panta 6. punktā minētais īstenošanas akts ir atsaukts vai apturēts, vai arī vairs nav izpildīti kādi ar to saistītie nosacījumi.

EVTI var atzīšanu atsaukt arī tikai attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu.

Nosakot dienu, kad stājas spēkā lēmums par atzīšanas atsaukšanu, EVTI cenšas pēc iespējas mazināt tirgus traucējumus.

2. Ja EVTI uzskata, ka attiecībā uz CCP vai tā konkrētu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu klasi ir spēkā pirmās daļas c) punktā minētais kritērijs, EVTI pirms atzīšanas lēmuma atsaukšanas informē attiecīgo CCP un attiecīgās trešās valsts iestādes un pieprasa, lai noteiktā laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus, tiktu veikta adekvāta rīcība šādas situācijas koriģēšanai.

Ja EVTI konstatē, ka koriģējošas darbības noteiktajā termiņā nav veiktas vai ka veiktā rīcība nav adekvāta, tā atsauc lēmumu par atzīšanu.

3. EVTI bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgajai trešās valsts kompetentajai iestādei par lēmumu atsaukt atzīta CCP atzīšanu.

4. Jebkura no 25. panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajām iestādēm un jebkura no centrālajām bankām, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurām trešās valsts CCP veic vai veiks tīrvērti, kas uzskata, ka ir izpildīts kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, var lūgt EVTI pārbaudīt, vai ir izpildīti atzīta CCP vai tā konkrēta pakalpojuma, darbības vai finanšu instrumentu klases atzīšanas atsaukšanas nosacījumi. Ja EVTI nolemj neatsaukt attiecīgā CCP reģistrāciju, tā iesniedz pilnīgu pamatojumu pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

25.n pantsUzraudzības pasākumi

1. Ja saskaņā ar 25.f panta 5. punktu EVTI konstatē, ka 2. līmeņa CCP ir izdarījis kādu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem vienu vai vairākus šādus lēmumus:

a) pieprasīt CCP izbeigt pārkāpumu;

b) piemērot sodanaudas saskaņā ar 25.g pantu;

c) sniegt publiskus paziņojumus;

d) atsaukt CCP vai tā konkrēta pakalpojuma, darbības vai finanšu instrumentu klases atzīšanu saskaņā ar 25.m pantu.

2. Pieņemot 1. punktā minētos lēmumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ņemot vērā šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) vai pārkāpums ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus CCP procedūrās, tā pārvaldības sistēmās vai iekšējā kontrolē;

c) vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

d) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ.

3. EVTI bez liekas kavēšanās informē attiecīgo CCP par ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, un dara to zināmu attiecīgajām trešās valsts kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem lēmumiem savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no lēmuma pieņemšanas dienas.

Publiski paziņojot šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu, EVTI arī publiski paziņo par attiecīgā CCP tiesībām šo lēmumu apstrīdēt un vajadzības gadījumā arī par to, ka šāda pārsūdzība ir iesniegta, norādot, ka ar šādu pārsūdzību nevar apturēt lēmuma piemērošanu, kā arī to, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.”;

11.  regulas 49. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. CCP regulāri pārskata modeļus un parametrus, kas pieņemti, lai noteiktu tā prasības attiecībā uz maržām, ieguldījumiem fondā saistību neizpildes gadījumiem, nodrošinājumu un citiem riska kontroles mehānismiem. CCP veic modeļiem stingru un biežu stresa testēšanu, lai novērtētu to izturību ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos, kā arī veic atpakaļejošas pārbaudes, lai novērtētu pieņemtās metodoloģijas ticamību. CCP saņem neatkarīgu apstiprinājumu, informē savu kompetento iestādi un EVTI par veikto pārbaužu rezultātiem un pirms jebkādu būtisku izmaiņu izdarīšanas modeļos un rādītājos saņem kompetentās iestādes apstiprinājumu par minētajiem rezultātiem saskaņā ar 1.a punktu un 21.a pantu.

Attiecībā uz pieņemtajiem modeļiem un parametriem, tostarp jebkurām būtiskām izmaiņām tajos, jāsaņem kolēģijas atzinums saskaņā ar turpmākajiem punktiem.

EVTI nodrošina, ka EUI, ECBS un Vienotajai noregulējuma valdei tiek sniegta informācija par stresa testu rezultātiem, lai tās varētu novērtēt risku, ko finanšu uzņēmumiem rada CCP saistību neizpilde.”;

(b)  iekļauj šādu 1.a, 1.b, 1.c, 1.d, 1.e un 1.f punktu:

“1.a Ja CCP plāno pieņemt jebkādas būtiskas izmaiņas modeļos un parametros, kā minēts 1. punktā, tas kompetentajai iestādei iesniedz apstiprināšanai pieteikumu par izmaiņām. CCP savam pieteikumam pievieno plānoto izmaiņu neatkarīgu apstiprinājumu.

1.b Kompetentā iestāde, apspriežoties ar EVTI, 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas veic CCP riska novērtējumu un iesniedz ziņojumu saskaņā ar 18. pantu izveidotajai kolēģijai.

1.c Kolēģija 15 darbdienās pēc 1.b punktā minētā ziņojuma saņemšanas pieņem vairākuma atzinumu saskaņā ar 19. panta 3. punktu.

1.d Kompetentā iestāde 60 darbdienās pēc 1.a punktā minētā ziņojuma saņemšanas, sniedzot pilnībā pamatotu skaidrojumu, rakstiski informē CCP par to, vai apstiprinājums ir piešķirts vai atteikts.

1.e CCP nepieņem nekādas būtiskas izmaiņas modeļos un parametros, kā minēts 1. punktā, nesaņēmis 1.d punktā minēto apstiprinājumu. CCP kompetentā iestāde pēc EVTI piekrišanas saņemšanas var pieļaut, ka tiek pieņemtas būtiskas izmaiņas šajos modeļos vai parametros pirms to apstiprināšanas, ja tas ir pienācīgi pamatots.”;

(ba)  iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, izveidojot rādītāju sarakstu, kas CCP, EVTI un valstu kompetentajām iestādēm jāņem vērā, izvērtējot, vai izmaiņas 1. punktā minētajos modeļos un parametros ir būtiskas un vai tām ir nepieciešams EVTI un kompetentās iestādes apstiprinājums.

EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā]. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

11.a  regulas 84. pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Kompetentās iestādes un EVTI sniedz informāciju emisijas centrālajām bankām, ja šāda informācija ir būtiska to pienākumu pildīšanai, un ievērojot 83. pantā noteiktās dienesta noslēpuma prasības.”;

12.  regulas 89. pantā pievieno šādus punktus:

“3.a EVTI neizmanto savas pilnvaras saskaņā ar 25. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu līdz [ievietot dienu, kad stājas spēkā minētā panta 2.a punkta otrajā daļā minētais deleģētais akts].

3.b EVTI izskata saskaņā ar 25. panta 1. punktu pieņemtos atzīšanas lēmumus pirms [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena], lai par katru no šajos lēmumos atzītajiem CCP noteiktu, vai tas ir 1. līmeņa CCP vai 2. līmeņa CCP. EVTI atzītos CCP iedala kategorijās 18 mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā deleģētais akts, kurš minēts 25. panta 2.a punkta otrajā daļā.”;

12.a  regulas 89. pantā iekļauj 9.a punktu:

“Komisija līdz ... [trīs gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] pārskata šīs regulas III, IV un V sadaļas īstenošanu saistībā ar CCP atļauju piešķiršanu, atzīšanu un uzraudzību. Tā novērtē papildu uzdevumu uzticēšanu EVTI un jo īpaši III, IV un V sadaļā EVTI un uzraudzības kolēģijām noteikto uzdevumu izpildi un efektivitāti. Komisija iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”;

12.b  regulas 90. pantu aizstāj ar šādu:

90. pantsEVTI personāls un resursi

Līdz ... [divi gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] EVTI izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

13.  šīs regulas pielikuma tekstu pievieno kā III un IV pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Turpmāko tekstu pievieno kā Regulas (ES) Nr. 648/2012 III un IV pielikumu.

“III PIELIKUMS

Regulas 25.g panta 1. punktā minēto pārkāpumu saraksts

I.  Pārkāpumi, kas saistīti ar kapitāla prasībām:

a) 2. līmeņa CCP pārkāpj 16. panta 1. punktu, jo tam nav pastāvīga un pieejama sākumkapitāla vismaz EUR 7,5 miljonu apmērā;

b) 2. līmeņa CCP pārkāpj 16. panta 2. punktu, jo tam nav kapitāla, ieskaitot nesadalīto peļņu un rezerves, kas būtu samērīgs ar risku, kurš izriet no CCP darbībām, un kas katrā laikā būtu pietiekams, lai nodrošinātu organizētu attiecīgo darbību izbeigšanu vai pārstrukturēšanu piemērotā laikposmā un CCP pienācīgu aizsardzību pret kredītrisku, darījumu partnera risku, tirgus risku, darbības risku, juridisko un uzņēmējdarbības risku, kuru vēl nesedz 41., 42., 43. līdz 44. pantā minētie speciālie finanšu resursi.

II.  Pārkāpumi, kas saistīti ar organizatoriskām prasībām vai interešu konfliktu:

a)  2. līmeņa CCP pārkāpj 26. panta 1. punktu, jo tam nav stingru pārvaldības mehānismu, kas ietvertu skaidras organizatoriskās struktūras ar precīzi definētu, pārredzamu un konsekventu atbildības sadalījumu, efektīvām procedūrām esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīgu iekšējās kontroles mehānismu, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras;

b)  2. līmeņa CCP pārkāpj 26. panta 2. punktu, jo nav pieņēmis atbilstošu politiku un procedūras, kas būtu pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu tā atbilstību — cita starpā tā vadītāju un darbinieku atbilstību — visiem šīs regulas noteikumiem;

c)  2. līmeņa CCP pārkāpj 26. panta 3. punktu, jo tas neuztur un neizmanto organizatorisko struktūru, kas nodrošinātu tā pakalpojumu un darbību veikšanas nepārtrauktību un pareizu funkcionēšanu, vai neizmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras;

d)  2. līmeņa CCP pārkāpj 26. panta 4. punktu, jo tas skaidri nenošķir riska pārvaldības un citu CCP darbību ziņošanas kārtību;

e)  2. līmeņa CCP pārkāpj 26. panta 5. punktu, jo tas nepieņem, neīsteno vai neuztur atlīdzības politiku, kas sekmētu stabilu un efektīvu riska pārvaldību un neradītu stimulus vājināt riska standartus;

f)  2. līmeņa CCP pārkāpj 26. panta 6. punktu, jo tas neuztur informācijas tehnoloģijas sistēmas, kas būtu piemērotas tam, lai tiktu galā ar dažādiem sarežģītiem un daudzveidīgiem pakalpojumiem un darbībām, ko veic, lai nodrošinātu augstus drošības standartus un uzturētās informācijas neskartību un slepenumu;

g)  2. līmeņa CCP pārkāpj 26. panta 7. punktu, jo tas nepublisko bez maksas savu pārvaldības kārtību, CCP vadības noteikumus un savus pieņemšanas kritērijus tīrvērtes dalībai;

h)  2. līmeņa CCP pārkāpj 26. panta 8. punktu, jo tam netiek piemērotas biežas un neatkarīgas revīzijas vai tas šo revīziju rezultātus nepaziņo valdei, vai nedara pieejamus EVTI;

i)  2. līmeņa CCP pārkāpj 27. panta 1. punktu vai 27. panta 2. punkta otro daļu, jo tas nenodrošina, lai tā augstākajai vadībai un valdes locekļiem būtu pietiekami laba reputācija un pieredze CCP stabilas un pārdomātas vadības nodrošināšanai;

j)  2. līmeņa CCP pārkāpj 27. panta 2. punktu, jo tas nenodrošina, ka vismaz viena trešdaļa, bet ne mazāk par diviem minētās valdes locekļiem ir neatkarīgi, vai neaicina tīrvērtes dalībnieku pārstāvjus piedalīties valdes sanāksmēs, kurās apspriež ar 38. un 39. pantu saistītos jautājumus, vai arī neatkarīgo un citu valdes locekļu, kas nav izpildlocekļi, atlīdzību sasaista ar CCP darījumdarbības rezultātiem;

k)  2. līmeņa CCP pārkāpj 27. panta 3. punktu, jo tas skaidri nenosaka valdes lomu un pienākumus vai nedara EVTI vai revidentiem pieejamus valdes sēžu protokolus;

l)  2. līmeņa CCP pārkāpj 28. panta 1. punktu, jo tas neizveido riska komiteju vai neveido šo riska komiteju no tā tīrvērtes dalībniekiem, neatkarīgiem valdes locekļiem un tā klientu pārstāvjiem, vai veido riska komiteju tā, ka vienai pārstāvju grupai ir balsu vairākums riska komitejā, vai pienācīgi neinformē EVTI par riska komitejas darbībām un lēmumiem, pat ja EVTI to ir pieprasījusi;

m)  2. līmeņa CCP pārkāpj 28. panta 2. punktu, jo tas skaidri nenosaka riska komitejas locekļu darba uzdevumu, pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu tās neatkarību, darbības procedūras, pieņemšanas kritērijus vai iecelšanas mehānismu vai nedara šo pārvaldības kārtību publiski pieejamu, vai nenosaka, ka riska komitejas priekšsēdētājs ir neatkarīgs valdes loceklis un ka riska komiteja tieši atbild valdes priekšā un rīko regulāras sanāksmes;

n)  2. līmeņa CCP pārkāpj 28. panta 3. punktu, jo neļauj riska komitejai konsultēt valdi par jebkādiem pasākumiem, kas var ietekmēt CCP riska pārvaldību, vai nemēģina darīt visu iespējamo, lai ar riska komiteju apspriestos par norisēm, kas ietekmē CCP riska pārvaldību ārkārtas apstākļos;

o)  2. līmeņa CCP pārkāpj 28. panta 5. punktu, jo tas nekavējoties neinformē EVTI par katru lēmumu, kurā valde nolemj neievērot riska komitejas atzinumus;

p)  2. līmeņa CCP pārkāpj 29. panta 1. punktu, jo neglabā vismaz desmit gadus visu dokumentāciju par attiecīgā CCP darbību un sniegtajiem pakalpojumiem, kura ir vajadzīga, lai EVTI būtu iespējams pārraudzīt CCP atbilstību šai regulai;

q)  2. līmeņa CCP pārkāpj 29. panta 2. punktu, jo vismaz desmit gadus pēc līguma izbeigšanas neglabā visu informāciju par visiem līgumiem, ko tas apstrādājis, tādā veidā, lai šī informācija ļautu konstatēt darījumu sākotnējos noteikumus pirms tā tīrvērtes ar attiecīgā CCP starpniecību;

r)  2. līmeņa CCP pārkāpj 29. panta 3. punktu, jo, neraugoties uz EVTI un attiecīgo ECBS dalībnieku pieprasījumu, nedara pieejamus 29. panta 1. un 2. punktā minētos uzskaites datus un informāciju vai visu informāciju par pozīcijām tīrvērtētos līgumos, neatkarīgi no vietas, kur darījumi izpildīti;

s)  2. līmeņa CCP pārkāpj 30. panta 1. punktu, jo neinformē EVTI vai sniedz tai nepatiesu vai nepilnīgu informāciju par tā tiešo vai netiešo akcionāru vai biedru ar būtisku līdzdalību (fizisku vai juridisku personu) identitāti vai par šīs līdzdalības apjomu;

t)  2. līmeņa CCP pārkāpj 30. panta 4. punktu, pieļaujot, ka 30. panta 1. punktā minētajām personām ir ietekme, kas varētu kaitēt stabilai un pārdomātai CCP pārvaldībai;

u)  2. līmeņa CCP pārkāpj 31. panta 1. punktu, nepaziņojot EVTI vai sniedzot tai nepatiesu vai nepilnīgu informāciju par jebkādām izmaiņām tā pārvaldībā, vai nesniedzot EVTI visu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu atbilstību 27. panta 1. punktam vai 27. panta 2. punkta otrajai daļai;

v)  2. līmeņa CCP pārkāpj 33. panta 1. punktu, neuzturot spēkā vai neīstenojot efektīvus, rakstiskus organizatoriskos un administratīvos noteikumus, lai atklātu un novērstu potenciālus interešu konfliktus starp pašu CCP — tostarp starp tā vadītājiem, darbiniekiem vai jebkuru personu, kam ir tieša vai netieša kontrole pār tiem vai cieša saikne ar tiem, — un tā tīrvērtes dalībniekiem vai klientiem, kuri ir zināmi CCP, vai neuzturot spēkā vai neīstenojot piemērotas procedūras ar mērķi novērst varbūtējus interešu konfliktus;

w)  2. līmeņa CCP pārkāpj 33. panta 2. punktu, jo tas tīrvērtes dalībniekam vai šā tīrvērtes dalībnieka, kas centrālajam darījumu partnerim ir zināms, attiecīgajam klientam neatklāj nepārprotamā veidā interešu konfliktu vispārējo raksturu vai avotus, pirms pieņemt jaunus darījumus no attiecīgā tīrvērtes dalībnieka gadījumos, kad CCP organizatoriskie vai administratīvie noteikumi par interešu konflikta pārvaldību nav pietiekami, lai ticami nodrošinātu, ka tiek novērsts risks nodarīt kaitējumu tīrvērtes dalībnieka vai klienta interesēm;

x)  2. līmeņa CCP pārkāpj 33. panta 3. punktu, jo tā rakstiskajos noteikumos nav ņemti vērā visi apstākļi, kas CCP ir zināmi vai būtu jāzina un kas var citu uzņēmumu, ar kuriem tam ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecības, struktūras vai darbības veidu rezultātā radīt interešu konfliktu.;

y)  2. līmeņa CCP pārkāpj 33. panta 5. punktu, jo nedara visu praktiski iespējamo, lai novērstu tā sistēmās glabātās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai nenovērstu minētās informācijas izmantošanu citā darījumdarbībā vai to, ka to var izmantot fiziska persona, kurai ir cieša saikne ar CCP, vai juridiska persona, kam ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecības ar CCP, un izmanto minētā CCP reģistrēto konfidenciālo informāciju komerciālām vajadzībām bez iepriekšējas piekrišanas no klienta, kuram šāda konfidenciālā informācija pieder;

z)  2. līmeņa CCP pārkāpj 36. panta 1. punktu, jo tas nerīkojas taisnīgi un profesionāli, maksimāli ievērojot savu tīrvērtes dalībnieku un to klientu intereses;

aa)  2. līmeņa CCP pārkāpj 36. panta 2. punktu, jo tam nav viegli pieejamu, pārredzamu un taisnīgu noteikumu par sūdzību ātru izskatīšanu;

bb)  2. līmeņa CCP pārkāpj 37. panta 1. vai 2. punktu, pastāvīgi izmantojot diskriminējošus, nepārredzamus vai subjektīvus pielaides kritērijus vai citādi pastāvīgi nenodrošinot taisnīgu un atklātu piekļuvi CCP vai pastāvīgi nenodrošinot, ka tīrvērtes dalībniekiem ir pietiekami finanšu resursi un operacionālā spēja, lai izpildītu pienākumus, ko uzliek dalība attiecīgajā CCP, vai reizi gadā neveicot vispārēju pārbaudi par tā tīrvērtes dalībnieku atbilstību;

cc)  2. līmeņa CCP pārkāpj 37. panta 4. punktu, jo tam nav objektīvu un pārredzamu procedūru, lai tādi tīrvērtes dalībnieki, kas vairs neatbilst 37. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, varētu tikt atstādināti un lai tie varētu izstāties pareizā veidā;

dd)  2. līmeņa CCP pārkāpj 37. panta 5. punktu, liedzot piekļuvi tīrvērtes dalībniekiem, kuri atbilst 37. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, ja šāda piekļuves liegšana nav pietiekami rakstiski pamatota un balstīta uz vispārēju riska analīzi;

ee)  2. līmeņa CCP pārkāpj 38. panta 1. punktu, neļaujot tā tīrvērtes dalībnieku klientiem atsevišķi piekļūt konkrētiem sniegtajiem pakalpojumiem;

ff)  2. līmeņa CCP pārkāpj 39. panta 7. punktu, jo nepiedāvā minētajā punktā minētos atšķirīgos nošķīruma līmeņus, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem.

III.  Pārkāpumi, kas saistīti ar operacionālām prasībām:

a) 2. līmeņa CCP pārkāpj 34. panta 1. punktu, jo neiedibina, neīsteno vai neuztur piemērotu darījumdarbības nepārtrauktības politiku un negadījuma seku novēršanas plānu, kura mērķis ir nodrošināt tā funkciju saglabāšanu, darbību savlaicīgu atjaunošanu un CCP pienākumu izpildi, kas vismaz ļautu atjaunot visus darījumus kopš pārtraukšanas brīža, lai CCP varētu turpināt droši darboties un pabeigt norēķinus paredzētajā dienā;

b) 2. līmeņa CCP pārkāpj 34. panta 2. punktu, jo neiedibina, neīsteno vai neuztur piemērotu procedūru, kuras mērķis ir laikus nodrošināt pienācīgus norēķinus vai klienta un tīrvērtes dalībnieku aktīvu un pozīciju pārvedumu veikšanu, ja atzīšana ir anulēta ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi 25. pantam;

c) 2. līmeņa CCP pārkāpj 35. panta 1. punkta otro daļu, nododot ārpakalpojumu sniedzējiem svarīgas darbības, kas saistītas ar šā CCP riska pārvaldību;

d) 2. līmeņa CCP pārkāpj 39. panta 1. punktu, jo tam nav atsevišķas uzskaites un kontu, kas tam ļautu savos kontos katrā laikā nekavējoties nodalīt viena tīrvērtes dalībnieka vārdā turētos aktīvus un pozīcijas no aktīviem un pozīcijām, kas turēti cita tīrvērtes dalībnieka vārdā, un no saviem aktīviem;

e) 2. līmeņa CCP pārkāpj 39. panta 2. punktu, nepiedāvājot un pat pēc pieprasījuma neuzturot atsevišķu uzskaiti un kontus, kas katram tīrvērtes dalībniekam ļautu CCP kontos nodalīt minētā tīrvērtes dalībnieka aktīvus un pozīcijas no aktīviem un pozīcijām, kas tiek turēti tā tīrvērtes dalībnieku vārdā;

f) 2. līmeņa CCP pārkāpj 39. panta 3. punktu, nepiedāvājot un pat pēc pieprasījuma neuzturot atsevišķu uzskaiti un kontus, kas katram tīrvērtes dalībniekam ļautu CCP kontos nodalīt klienta vārdā turētus aktīvus un pozīcijas no aktīviem un pozīcijām, kas turēti citu klientu vārdā, vai pēc pieprasījuma nepiedāvājot saviem tīrvērtes dalībniekiem iespēju savā vārdā vai to klientu vārdā atvērt citus kontus;

g) 2. līmeņa CCP pārkāpj 40. pantu, jo tas pēc iespējas reālā laikā nemēra un nenovērtē savu likviditāti un kredītriskus ar katru tīrvērtes dalībnieku un attiecīgā gadījumā ar citu CCP, ar kuru tam ir izveidots sadarbspējas mehānisms, vai arī laikus un nediskriminējot nav darījis pieejamus attiecīgos cenu noteikšanas avotus, lai efektīvāk novērtētu tā riska pozīcijas, ievērojot izmaksu pamatotības principu;

h) 2. līmeņa CCP pārkāpj 41. panta 1. punktu, jo nenosaka, nepieprasa un neiekasē maržas no tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā arī no tiem CCP, ar kuriem ir izveidots sadarbspējas mehānisms, lai ierobežotu savu kredītrisku, vai nosaka, pieprasa un iekasē tādas maržas, kas nav pietiekamas, lai nodrošinātos pret potenciālo risku, kurš pēc CCP novērtējuma ir sagaidāms līdz attiecīgo pozīciju likvidācijai, vai lai segtu zaudējumus, kas pēc CCP novērtējuma rodas no vismaz 99 % riska darījumu attiecīgā laikposmā, vai nav pietiekamas, lai nodrošinātu, ka CCP vismaz reizi dienā pilnībā nodrošina savus riska darījumus ar visiem tā tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā ar tiem CCP, ar kuriem tam ir izveidots sadarbspējas mehānisms, vai neņem vērā jebkādu varbūtējo prociklisko iedarbību;

i) 2. līmeņa CCP pārkāpj 41. panta 2. punktu, jo nepieņem modeļus un parametrus, nosakot tā maržas prasības, kas ietver to produktu riska rādītājus, kuriem veikta tīrvērte, ņemot vērā intervālu starp maržas iekasēšanu, tirgus likviditāti un iespējamām izmaiņām darījuma veikšanas laikā;

j) 2. līmeņa CCP pārkāpj 41. panta 3. punktu, jo nepieprasa un neiekasē maržas dienas laikā, vismaz tad, kad ir pārkāpti iepriekš noteiktie sliekšņi;

k) 2. līmeņa CCP pārkāpj 42. panta 3. punktu, jo tas neuztur fondu saistību neizpildes gadījumiem, kas vismaz ļauj CCP ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos izturēt tā tīrvērtes dalībnieka, ar ko tam ir lielākais kredītrisks, vai arī otrā un trešā lielākā riska darījuma tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes sekas, ja to veikto riska darījumu summa ir lielāka, vai arī tas izstrādā scenārijus, kas neietver visnepastāvīgākos periodus, ko piedzīvojuši tie tirgi, kam CCP sniedz pakalpojumus, un iespējamo nākotnes scenāriju virkni, kuros ņem vērā finanšu resursu pēkšņu pārdošanu un tirgus likviditātes strauju pazemināšanos;

l) 2. līmeņa CCP pārkāpj 43. panta 2. punktu, jo tā fonds saistību neizpildes gadījumiem, kas minēts 42. pantā, un citi finanšu resursi, kas minēti 43. panta 1. punktā, neļauj tam ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos izturēt tā divu tīrvērtes dalībnieku, ar kuriem tam ir lielākais kredītrisks, saistību neizpildes sekas;

m) 2. līmeņa CCP pārkāpj 44. panta 1. punktu, jo tam katrā laikā nav pieejama atbilstīga likviditāte, lai sniegtu pakalpojumus un veiktu darbības, vai tas katru dienu nenosaka savas iespējamās likviditātes vajadzības;

o) 2. līmeņa CCP pārkāpj 45. panta 1., 2. un 3. punktu, jo pirms citu finanšu resursu izmantošanas zaudējumu segšanai neizmanto saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka maržas;

p) 2. līmeņa CCP pārkāpj 45. panta 4. punktu, jo neizmanto īpašos paša resursus, pirms tiek izmantotas saistības pildījušo tīrvērtes dalībnieku iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem;

q) 2. līmeņa CCP pārkāpj 46. panta 1. punktu, jo, lai nodrošinātu savas sākotnējās un esošās riska pozīcijas ar tā tīrvērtes dalībniekiem, tas pieņem nodrošinājumu, kas nav augsti likvīds nodrošinājums, ar kuru saistīts minimāls kredītrisks un tirgus risks, gadījumā, kad cits nodrošinājums nav atļauts saskaņā ar deleģēto aktu, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi 46. panta 3. punktam;

r) 2. līmeņa CCP pārkāpj 47. panta 1. punktu, neieguldot savus finanšu resursus vienīgi skaidrā naudā vai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku un kredītrisku, kas ir ātri likvidējami ar minimālu iespējamo negatīvo ietekmi uz cenu;

s) 2. līmeņa CCP pārkāpj 47. panta 3. punktu, jo nenogulda finanšu instrumentus, kas izvietoti kā maržas vai kā iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem, vērtspapīru norēķinu sistēmu operatoriem, kas nodrošina šo finanšu instrumentu pilnīgu aizsardzību (ja tādi pieejami), vai neizmanto citus augstas drošības pakāpes mehānismus ar atļauju saņēmušām finanšu iestādēm;

t) 2. līmeņa CCP pārkāpj 47. panta 4. punktu, jo veic skaidras naudas noguldījumus, neizmantojot augstas drošības pakāpes mehānismus ar atļauju saņēmušām finanšu iestādēm vai centrālo banku pastāvīgo noguldījumu mehānismus, vai citus līdzvērtīgus paņēmienus, ko piedāvā centrālās bankas;

u) 2. līmeņa CCP pārkāpj 47. panta 5. punktu, jo nogulda aktīvus, izmantojot trešo personu, bet nenodrošina to, lai tīrvērtes dalībnieku aktīvi būtu nosakāmi atsevišķi no CCP piederošiem aktīviem un no trešās personas aktīviem, izmantojot kontus ar citu nosaukumu trešās personas grāmatvedības dokumentos vai citus līdzvērtīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības pakāpi, vai arī tam vajadzības gadījumā nav tūlītējas piekļuves finanšu instrumentiem;

v) 2. līmeņa CCP pārkāpj 47. panta 6. punktu, ieguldot savu kapitālu vai summas, kas saistītas ar 41., 42., 43. vai 44. pantā noteiktajām prasībām, savos vērtspapīros vai sava mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma vērtspapīros;

w) 2. līmeņa CCP pārkāpj 48. panta 1. punktu, jo tas nenosaka sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, ja tīrvērtes dalībnieks laikus nerīkojas saskaņā ar 37. pantā noteiktajām dalības prasībām un saskaņā ar CCP noteiktajām procedūrām, vai arī tas sīki neizklāsta procedūras, kas jāievēro, ja CCP nav paziņojis par tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildi, vai arī ik gadu nepārskata šīs procedūras;

x) 2. līmeņa CCP pārkāpj 48. panta 2. punktu, jo tūlīt atbilstoši nerīkojas, lai ierobežotu zaudējumus un novērstu likviditātes problēmas, kas izriet no tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes, un nenodrošina, lai kāda tīrvērtes dalībnieka pozīciju slēgšana netraucētu tā darbību un neradītu saistības pildījušajiem tīrvērtes dalībniekiem tādus zaudējumus, ko tie nevar paredzēt vai kontrolēt;

y) 2. līmeņa CCP pārkāpj 48. panta 3. punktu, jo nekavējoties neinformē EVTI, pirms tiek izziņota vai uzsākta saistību neizpildes procedūra;

z) 2. līmeņa CCP pārkāpj 48. panta 4. punktu, jo nepārliecinās, ka tā procedūras saistību neizpildes gadījumā ir izpildāmas, un neveic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tam ir nepieciešamās juridiskās pilnvaras, lai likvidētu saistības nepildījušajam tīrvērtes dalībniekam piederošās pozīcijas un nodotu vai likvidētu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klienta pozīcijas;

aa) 2. līmeņa CCP pārkāpj 49. panta 1. punktu, jo regulāri nepārskata modeļus un parametrus, kas pieņemti, lai noteiktu tā prasības attiecībā uz maržām, ieguldījumiem fondā saistību neizpildes gadījumiem, nodrošinājumu un citiem riska kontroles mehānismiem, un neveic šiem modeļiem stingru un biežu stresa testēšanu, lai novērtētu to izturību ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos, vai neveic atpakaļejošas pārbaudes, lai novērtētu pieņemtās metodoloģijas ticamību, vai nesaņem neatkarīgu apstiprinājumu, vai neinformē EVTI par veikto testu rezultātiem, vai nesaņem no EVTI apstiprinājumu, pirms izdarīt jebkādas būtiskas izmaiņas modeļos un parametros;

bb) 2. līmeņa CCP pārkāpj 49. panta 2. punktu, jo regulāri nepārbauda saistību neizpildes gadījumā piemērojamo procedūru galvenos aspektus un neveic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi tīrvērtes dalībnieki tos saprot un var veikt atbilstošus pasākumus, lai attiecīgi rīkotos saistību neizpildes gadījumā;

cc) 2. līmeņa CCP pārkāpj 49. panta 1.a punktu, pieņemot jebkādas būtiskas izmaiņas 49. panta 1. punktā minētajos modeļos un parametros, nesaņēmis EVTI apstiprinājumu attiecīgajām izmaiņām;

dd) 2. līmeņa CCP pārkāpj 50. panta 1. punktu, jo neizmanto – ja tas ir praktiski izdarāms – centrālās bankas naudu, lai norēķinātos par saviem darījumiem, vai neveic pasākumus, lai stingri ierobežotu skaidras naudas norēķinu risku, ja centrālās bankas nauda netiek izmantota;

ee) 2. līmeņa CCP pārkāpj 50. panta 3. punktu, jo tas nenovērš pamatrisku, pēc iespējas izmantojot principu “piegāde pret samaksu”, ja CCP ir pienākums nosūtīt vai saņemt finanšu instrumentu piegādes;

ff) 2. līmeņa CCP pārkāpj 50.a pantu vai 50.b pantu, jo neaprēķina KCCP, kā norādīts minētajā pantā, vai nerīkojas saskaņā ar 50.a panta 2. punktā, 50.b pantā un 50.d pantā izklāstītajiem noteikumiem KCCP aprēķināšanai;

gg) 2. līmeņa CCP pārkāpj 50.a panta 3. punktu, aprēķinot KCCP retāk nekā reizi ceturksnī vai retāk, nekā to pieprasa EVTI, saskaņā ar 50.a panta 3. punktu;

hh) 2. līmeņa CCP pārkāpj 51. panta 2. punktu, jo tam nav nediskriminējošas piekļuves ne datiem, kas tam nepieciešami tā funkciju pildīšanai tirdzniecības vietā, ciktāl CCP atbilst šīs tirdzniecības vietas operacionālajām un tehniskajām prasībām, ne attiecīgajai norēķinu sistēmai;

ii) 2. līmeņa CCP pārkāpj 52. panta 1. punktu, izveidojot sadarbspējas mehānismu, bet neizpildot kādu no minētā punkta a), b), c) un d) apakšpunktā izklāstītajām prasībām;

jj) 2. līmeņa CCP pārkāpj 53. panta 1. punktu, jo nenodala kontos aktīvus un pozīcijas, kas tiek turētas uz cita CCP rēķina, ar kuru tam ir izveidots sadarbspējas mehānisms;

kk) 2. līmeņa CCP pārkāpj 54. panta 1. punktu, izveidojot sadarbspējas mehānismu bez EVTI iepriekšēja apstiprinājuma.

IV.  Pārkāpumi, kas saistīti ar pārredzamību un datu pieejamību:

a) 2. līmeņa CCP pārkāpj 38. panta 1. punktu, publiski neizpaužot cenas un maksu par katru sniegto pakalpojumu atsevišķi, tostarp atlaides un rabatus, kā arī nosacījumus šo atlaižu saņemšanai;

b) 2. līmeņa CCP pārkāpj 38. panta 1. punktu, nedarot zināmu EVTI informāciju par izdevumiem un ieņēmumiem saistībā ar tā pakalpojumiem;

c) 2. līmeņa CCP pārkāpj 38. panta 2. punktu, nedarot zināmus saviem tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem riskus, kas saistīti ar sniedzamajiem pakalpojumiem;

d) 2. līmeņa CCP pārkāpj 38. panta 3. punktu, nedarot zināmu saviem tīrvērtes dalībniekiem vai EVTI cenu informāciju, ko izmanto, lai aprēķinātu dienas noslēguma riska pozīcijas tā tīrvērtes dalībniekiem, vai nepubliskojot informāciju par darījumu, kam CCP veicis tīrvērti, kopējiem apjomiem attiecībā uz katru instrumentu;

f) 2. līmeņa CCP pārkāpj 38. panta 4. punktu, jo nepublisko darbības un tehniskās prasības attiecībā uz saziņas protokoliem, kuros būtu norādīts saturs un ziņojumu formāts, ko tas izmanto saziņai ar trešām personām, tostarp darbības un tehniskās prasības, kas minētas 7. pantā;

g) 2. līmeņa CCP pārkāpj 38. panta 5. punktu, jo nepublisko informāciju par ikvienu 37. panta 1. punktā minēto kritēriju vai 38. panta 5. punktā noteikto prasību pārkāpumu, ko izdara tīrvērtes dalībnieki, izņemot gadījumus, kad EVTI uzskata, ka šādas informācijas publiskošana apdraudētu finanšu stabilitāti vai uzticību tirgum vai nopietni apdraudētu finanšu tirgus, vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;

h) 2. līmeņa CCP pārkāpj 39. panta 7. punktu, nepubliskojot aizsardzības līmeņus un izmaksas, kas saistītas ar tā nodrošinātajiem atšķirīgajiem nošķīruma līmeņiem;

i) 2. līmeņa CCP pārkāpj 49. panta 3. punktu, nepubliskojot galvenos aspektus tā riska pārvaldības modeļos vai pieņēmumos 49. panta 1. punktā minēto stresa testu veikšanai;

j) 2. līmeņa CCP pārkāpj 50. panta 2. punktu, jo skaidri nenorāda savas saistības attiecībā uz finanšu instrumentu piegādēm, tostarp to, vai tam ir pienākums nosūtīt vai saņemt finanšu instrumentu piegādes, vai arī tas atlīdzina dalībniekiem piegādes procesā radušos zaudējumus;

k) 2. līmeņa CCP pārkāpj 50.c panta 1. punktu, nepaziņojot 50.c panta 1. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju tiem saviem tīrvērtes dalībniekiem, kuri ir iestādes, vai to kompetentajām iestādēm;

l) 2. līmeņa CCP pārkāpj 50.c panta 2. punktu, informējot tos savus tīrvērtes dalībniekus, kuri ir iestādes, retāk nekā reizi ceturksnī vai retāk, nekā to pieprasa EVTI, saskaņā ar 50.a panta 2. punktu.

V.  Pārkāpumi, kas saistīti ar šķēršļiem uzraudzības darbībām:

a) CCP pārkāpj 25.c pantu, jo neiesniedz informāciju, atbildot uz lēmumu, kurā prasīta informācija saskaņā ar 25.c panta 2. punktu, vai sniedz nepareizu vai maldinošu informāciju, atbildot uz vienkāršu EVTI pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 25.c panta 2. punktu vai 25.c panta 3. punktu vai uz EVTI lēmumu, ar kuru tiek pieprasīta informācija saskaņā ar 25.c panta 3. punktu;

b) CCP sniedz nepareizas vai maldinošas atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti saskaņā ar 25.d panta 1. punkta c) apakšpunktu vai 25.d panta 1. punkta d) apakšpunktu;

c) 2. līmeņa CCP laikus nerīkojas saskaņā ar uzraudzības pasākumu, kas veicams saskaņā ar lēmumu, ko EVTI pieņēmusi atbilstīgi 25.n pantam;

d) 2. līmeņa CCP nesadarbojas pārbaudē uz vietas, kas veicama saskaņā ar lēmumu par pārbaudi, ko EVTI pieņēmusi atbilstīgi 25.e pantam.”

1.  Iekļauj šādu IV pielikumu:

“IV PIELIKUMS

Ar atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem saistītie koeficienti, kas izmantojami, piemērojot 25.g panta 3. punktu

Turpmāk izklāstītos koeficientus kumulatīvi piemēro pamatsummām, kas minētas 25.g panta 2. punktā.

I.  Pielāgojuma koeficienti, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem:

a) ja pārkāpums izdarīts atkārtoti, par katru atkārtotu pārkāpumu piemēro papildu koeficientu 1,1;

b) ja pārkāpums ir noticis ilgāk nekā sešus mēnešus, piemēro koeficientu 1,5;

c) ja pārkāpums ir atklājis sistēmiskus trūkumus CCP organizatoriskajā struktūrā, jo īpaši tā procedūrās, pārvaldības sistēmās vai iekšējā kontrolē, piemēro koeficientu 2,2;

d) ja pārkāpumam ir negatīva ietekme uz CCP darbību un pakalpojumu kvalitāti, piemēro koeficientu 1,5;

e) ja pārkāpums ir izdarīts tīši, piemēro koeficientu 2;

f) ja kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi koriģējoši pasākumi, piemēro koeficientu 1,7;

g) ja CCP augstākā vadība nav sadarbojusies ar EVTI, tai veicot izmeklēšanu, piemēro koeficientu 1,5.

II.  Pielāgojuma koeficienti, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem:

a) ja pārkāpuma ilgums ir īsāks par 10 darbdienām, piemēro koeficientu 0,9;

b) ja CCP augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus pārkāpuma novēršanai nepieciešamos pasākumus, piemēro koeficientu 0,7;

c) ja CCP ir ātri, efektīvi un pilnībā informējis EVTI par pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,4;

d) ja CCP ir brīvprātīgi veicis pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.”

(1)

  OV C 385, 15.11.2017., 3. lpp.

(2)

  OV C 434, 15.12.2017., 63. lpp.

(3)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.

(4)

  OV C 385, 15.11.2017., 3. lpp.

(5)

  OV C 434, 15.12.2017., 63. lpp.

(6)

  Eiropas Parlamenta …nostāja (OV ...) un Padomes ….lēmums.

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(8)

  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, pārskatu iesniegšanas prasībām, risku mazināšanas paņēmieniem attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis neviens centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrēšanu un uzraudzību un darījumu reģistru pienākumiem (COM/2017/0208 final).

(9)

  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 EVTI sniedz sarakstu ar trešo valstu CCP, kas ir atzīti sniegt pakalpojumus un veikt darbības Savienībā. Trešo valstu CCP ir dibināti 15 valstīs, uz kurām attiecas Komisijas pieņemtie CCP līdzvērtības lēmumi, tostarp Austrālijā, Honkongā, Singapūrā, Japānā, Kanādā, Šveicē, Dienvidkorejā, Meksikā, Dienvidāfrikā un ASV CFTC, Brazīlijā, AAE, Dubaijas Starptautiskajā finanšu centrā, Indijā un Jaunzēlandē.

(10)

  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365. COM(2016) 856 final.

(11)

  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai “Ar finanšu tirgus būtisko infrastruktūru saistīto problēmu risināšana un kapitāla tirgu savienības tālāka attīstīšana”, Briselē, 4.5.2017., (COM(2017) 225 final).

(12)

  Paziņojums “Stāvoklis Savienībā 2016 gadā: kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana — Komisija paātrina reformu”, 2016. gada 14. septembris.

(13)

  Sabiedriskā apspriešana par Eiropas uzraudzības iestāžu darbību, 21.3.2017.–16.5.2017.

(14)

  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”;


PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS,NO KURĀM REFERENTE IR SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU

Šo sarakstu sagatavo pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīga vienīgi referente. Referente, gatavojot ziņojumu, ir saņēmusi informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra un/vai persona

 

American Chamber of Commerce : Financial services committee members

Association Française de gestion: Virginie Buey, Virginie Gaborit, Pierre Garrault, Jean-Louis Laurens

 

Association for Financial Markets in Europe : Stephen Burton, Michael Cole-Fontayn

Autorité des Marchés Financiers : Patrice Aguesse, Claire Guillaumot, Isabelle Massonat

Bank of England: David Bailey, Barry King, Zertasha Malik, Holly Snaith, Richard Spooner

Banque de France: Emmanuelle Assouan, Claudine Hurman, Ivan Odonnat, Francois Villeroy de Galhau,

Blackrock : Stephen Fisher, Carey Evans

Brunswick Group: Michael Feuerstein

CEPS: Karel Lannoo

Chicago Mercantile Exchange (CME) : Sunil Cutinho, Sean Downey, Emily Hendrix, Simon Turek

City Bank: Slawomir Sikora

City UK: John Mac Farlane

City of London: Jeremy Browne

Commerzbank: Martin Zielke

The Depository Trust and Clearing Corporation (DTCC): Ann Schuman, Michalis Sotiropoulos, Mark Wetjen

Deutsche Bank: Jürgen Feil, Arthur Marquis, Nina Schindler, Katharina Wolf

Deutsche Börse: Niels Brab, Claire Bravard Alexandra Hachmeister

Eurex: Thomas Book, Niels Brab, Matthias Graulich, Erik Müller

European Association of Public Banks: Filip Chraska, Thorsten Guthke

European Association of CCP Clearing Houses: Chiara Bergamaschi, Rafael Plata

European Central Bank: Marguerite Connell, Benoit Coeure, Stephanie.Bergbauer, Corinna Freund, Jean-Francois Jamet, Pierre Marmara, Yves Mersch, Panagiotis Papapaschalis, Clement Rouveyrol

European Securities Markets Authority: Giampiero Carla , Steven Maijoor, Jakub Michalik, Maud Thimon

Federation of European Securities Exchange: Richard Fenner

French Banking Federation: Taha Bousmaha, Philippe de Soumagnat, Benjamin Quatre

German fund managers association (BVI) : Felix Ertl, Rudolf Siebel

Intercontinental Exchange (ICE) : Nicolas Kügler, Finbarr Hutcheson

KPDW CCP: Slawomir Panasiuk, Marcin Truchanowicz, Karolina Ziolkowska

London Clearing House (LCH): Julien Jardelot, Daniel Maguire, Corentine Poilvet-Clediere, Nikhil Rathi

Luxembourg Bankers’ association and Luxembourg Fund industry association: Marc-André Bechet, Antoine Kremer, Gilles Pierre

 

FIA: Walt Lukken, Jackie Mesa, Corinna Schempp, Simon Puleston Jones

International Swaps and Derivatives Association (ISDA): Roger Cogan, Ulrich Karl

International Regulatory Strategy Group: Mark Hoban

Moody’s: Nigel Phipps

Japan Center for International Finance: Jutaro Kaneko

NASDAQ: Erica Brown, Julia Haglind, Hans-Ole Jochumsen,

Nomura Bank: Yuji Nakata

SIX-clear : Matthias Heer, Urs Wieland

State of Hessen: Mark Weinmeister, Robert Möhrle

Union Investment: Andreas Illenseer

US Commodities Futures Trading Commission: John Behnam, Chris Giancarlo, Brian Quintenz, Eric Pan, Tracey Wingate

US treasury: Corrado Camera, Lawrence Norton, Rebekah Goshorn-Jurata

US Chamber of Commerce: Thomas Quaadman, Samantha DeZur, Sean Downey, Giovanni Campi

Turpmāk norādītās struktūras ir rīkojušas pasākumus ar uzstāšanos, kuros D. M. Hübner ir piedalījusies, iepazīstinot ar savu darbu par CCP uzraudzību:

APCO, Vācijas Banku asociācija, Eiropas Finanšu tirgu asociācija (AFME), Lielbritānijas tirdzniecības palāta, Eurofi, European Parliamentary Financial Services Forum (EPFSF), Financial Future, Fleishmann Hillard, Linklaters, QED.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumu izdarīšana Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulā (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām

Atsauces

COM(2017)0331 – C8-0191/2017 – 2017/0136(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

13.6.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

11.9.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

11.9.2017

ITRE

11.9.2017

JURI

11.9.2017

AFCO

11.9.2017

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

BUDG

29.6.2017

ITRE

11.10.2017

JURI

12.7.2017

AFCO

11.9.2017

Referenti

       Iecelšanas datums

Danuta Maria Hübner

6.7.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

10.10.2017

21.2.2018

24.4.2018

 

Pieņemšanas datums

16.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

4

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Alex Mayer, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, Ramón Jáuregui Atondo, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Joachim Starbatty, Romana Tomc, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agnieszka Kozłowska-Rajewicz

Iesniegšanas datums

25.5.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45

+

ALDE

Thierry Cornillet, Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

Sander Loones, Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Joachim Starbatty

PPE

Burkhard Balz, Markus Ferber, Brian Hayes, Danuta Maria Hübner, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Georgios Kyrtsos, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan, Romana Tomc, Tom Vandenkendelaere

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

4

-

ECR

Kay Swinburne

ENF

Gerolf Annemans, Bernard Monot, Marco Zanni

5

0

EFDD

Marco Valli

GUE/NGL

Paloma López Bermejo, Martin Schirdewan

S&D

Neena Gill, Alex Mayer

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 8. jūnijsJuridisks paziņojums