Procedūra : 2017/2120(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0191/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0191/2018

Debates :

PV 11/06/2018 - 20
CRE 11/06/2018 - 20

Balsojumi :

PV 12/06/2018 - 5.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0243

ZIŅOJUMS     
PDF 534kWORD 61k
25.5.2018
PE 615.424v03-00 A8-0191/2018

par atpūtas zvejas stāvokli Eiropas Savienībā

(2017/2120(INI))

Zivsaimniecības komiteja

Referente: Norica Nicolai

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par atpūtas zvejas stāvokli Eiropas Savienībā

(2017/2120(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 43. pantu,

–  ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par kohēzijas un attīstības veicināšanu ES tālākajos reģionos: LESD 349. panta īstenošana(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK(2),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011(4), jo īpaši tās 77. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008(5), jo īpaši tās 5. pantu,

–  ņemot vērā pētījumu "Atpūtas un daļēja pašnodrošinājuma jūras zveja: tās nozīme un ietekme uz zivju krājumiem", ko publicējis Strukturālās un kohēzijas politikas departaments 2017. gada jūlijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0191/2018),

A.  tā kā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 2013. gadā sniegtajā definīcijā atpūtas zveja ir aprakstīta kā "ūdeņu dzīvo resursu zveja vai zvejas mēģinājumi galvenokārt atpūtas nolūkā un/vai personīgam patēriņam. Tas ietver aktīvas zvejas metodes, tostarp zveju ar makšķeri, žebērkļiem un lasīšanu ar rokām, un pasīvas zvejas metodes, tostarp zveju ar tīkliem, lamatām, murdiem un āķu rindām"; tā kā ir vajadzīga atpūtas zvejas un jūras atpūtas zvejas skaidra definīcija, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka "atpūtas zvejā iegūtas nozvejas tirdzniecība ir aizliegta";

B.  tā kā ir svarīgi saprast atšķirību starp atpūtas zveju un daļēja pašnodrošinājuma zveju, jo šie abi zvejas veidi būtu jāvērtē un jāregulē atsevišķi, kā arī būtu skaidri jānosaka, ka atpūtas zveja nav daļēja pašnodrošinājuma zveja; tā kā regulā par kopējo zivsaimniecības politiku daļēja pašnodrošinājuma zveja nav minēta; tā kā šie abi zvejas veidi attiecīgi būtu jāvērtē un jāregulē atsevišķi;

C.  tā kā ES tiesību akti paredz tikai divu zvejas kategoriju sistēmu, aptverot atpūtas zveju un komerciālo zveju, un tādējādi neatzīst daļēja pašnodrošinājuma zveju un daļēji komerciālu zveju;

D.  tā kā atpūtas zveja, ņemot vērā tās lielo apmēru, var būtiski ietekmēt zivju krājumus, taču šīs jomas regulēšana ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē;

E.  tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir definējusi pašnodrošinājuma zveju kā "ūdensdzīvnieku zveju, kas lielā mērā nodrošina personas uztura vajadzības";

F.  tā kā nav skaidra juridiska nošķīruma starp atpūtas zveju, daļēja pašnodrošinājuma zveju un daļēji komerciālu zveju, nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja var palikt nepamanīta, jo tā netiek uzskaitīta vai pienācīgi regulēta;

G.  tā kā ES līmenī nav vienotas saskaņotas un skaidras atpūtas zvejas definīcijas un tādēļ ir ļoti sarežģīti kontrolēt atpūtas zveju, vākt datus par atpūtas zveju un novērtēt tās ietekmi uz zivju krājumiem un vidi vai tās ekonomisko nozīmi;

H.  tā kā, lai pareizi pārvaldītu jebkādas zvejas darbības, tostarp atpūtas zveju, ir vajadzīga regulāra un pamatota datu vākšana un laikrindas nolūkā novērtēt ietekmi uz zivju krājumiem vai citiem jūras organismiem un vidi; tā kā patlaban šādu datu nav vai tie ir nepilnīgi; tā kā nepietiekami pētīta ir ne tikai atpūtas zvejas tiešā ietekme uz zivju krājumiem, bet arī plašāka ietekme uz vidi;

I.  tā kā pētījumu rezultāti uzskatāmi parādījuši, ka ievērojamu daudzumu izsekojamu plastmasas atkritumu jūrās, ezeros un upēs rada atpūta pie ūdens un uz ūdens, piemēram, kuģošana, tūrisms un zveja; tā kā tādi atkritumi kā nozaudēti atpūtas zvejas rīki var būtiski pasliktināt situāciju dzīvotnēs un radīt ekoloģisku kaitējumu;

J.  tā kā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) sniedz finansiālu atbalstu datu vākšanai, tostarp attiecībā uz atpūtas zveju;

K.  tā kā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā uzskaitītie mērķi attiecas uz vajadzību panākt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un zivju un citu jūras organismu krājumu atjaunošanu un uzturēšanu virs līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

L.  tā kā saskaņā ar nesen veiktu Parlamenta pasūtītu pētījumu atpūtas zvejas ietekme uz zivju krājumiem var būt atšķirīga, proti 2–72 % no kopējās nozvejas;

M.  tā kā, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, zivju krājumi un zvejas darbības būtu jāpārvalda un jālīdzsvaro; tā kā šos mērķus nevar sasniegt, ja trūkst daļa no datiem par nozveju un par zvejas darbību, tostarp atpūtas zvejas, ekonomisko nozīmi;

N.  tā kā dalībvalstīm ir pienākums vākt datus, tostarp aplēses par atpūtas zvejas nozvejas apjomu un Regulā (ES) 2017/1004 uzskaitīto sugu izmetumiem, un tos galu galā varētu iekļaut daudzgadu pārvaldības plānos; tā kā šai sakarā tikai dažas dalībvalstis ir ieguvušas visaptverošus datus par atpūtas zveju to teritorijā;

O.  tā kā, lai gan daudzas sugas tiek nozvejotas jūras atpūtas zvejā, obligāta datu vākšana attiecas tikai uz dažām sugām, līdz ar to ir nepieciešams uz vairākām valstīm attiecināms vairāksugu apsekojums un analīze; tā kā atpūtas zvejas nozveja būtu jāiekļauj kopējās zvejas izraisītas zivju mirstības un biomasas aplēsēs;

P.  tā kā pieejamie dati par atpūtas zveju reģionos ir atšķirīgi un labāka informācija ir pieejama par jūras atpūtas zveju Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, nevis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Atlantijas okeānā;

Q.  tā kā tiek lēsts, ka jūras atpūtas zvejnieku skaits Eiropas Savienībā ir no 8,7 līdz 9 miljoniem cilvēku jeb 1,6 % no Eiropas iedzīvotājiem, kuri zvejo aptuveni 77 miljonus dienu katru gadu;

R.  tā kā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu 3. panta 2. punkta 6. apakšpunktu "zvejnieks" ir ikviena persona, kas veic komerciālas zvejas darbības, kā to atzinusi attiecīgā dalībvalsts, un tāpēc ir jānosaka cita definīcija, kas attiektos uz personām, kuras iesaistītas atpūtas zvejā, kā noteikt A apsvērumā;

S.  tā kā tiek lēsts, ka Eiropas jūras atpūtas zvejas (neņemot vērā tūrisma zvejas vērtību) ekonomiskā ietekme ir 10,5 miljardi EUR, no kuriem 5,1 miljards EUR ir tiešie izdevumi, 2,3 miljardi EUR —netiešie izdevumi, bet 3,2 miljardi EUR — inducētie izdevumi; tā kā tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā vien jūras atpūtas zvejas ekonomiskā ietekme ir 8,4 miljardi EUR (4,2 miljardi EUR ir tiešie izdevumi, 1,8 miljardi EUR — netiešie izdevumi, bet 2,5 miljardi EUR — inducētie izdevumi);

T.  tā kā pastāv tieša saistība starp zivju krājumu lielumu/struktūru, piekļuvi zvejas iespējām un zvejas nodrošināto nodarbinātību un tās ekonomisko un sociāli ekonomisko ietekmi; tā kā ir svarīgi novērtēt visu veidu zvejas ietekmi uz konkrētu krājumu, kā arī tā ekonomisko vērtību, lai pieņemtu pārvaldības pasākumus, kas palīdzētu sasniegt gan vides, gan arī ekonomiskos mērķus;

U.  tā kā jūras atpūtas zveja nodrošina aptuveni 99 000 pilna laika ekvivalenta darbvietu Eiropā, no kurām 57 000 ir tiešas, 18 000 — netiešas, bet 24 000 — inducētas darbvietas, kas rada saimniecisko vērtību vidēji 49 000 EUR apmērā gadā uz vienu pilna laika ekvivalenta darbvietu; tā kā tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā vien šis rādītājs ir 84 000 pilna laika ekvivalenta darbvietu (no tām 50 000 ir tiešas, 15 000 — netiešas, bet 20 000 — inducētas darbvietas);

V.  tā kā atpūtas jūras tūrisma zveja, kā arī cita veida tūrisma zveja ir ļoti nozīmīga daudzu reģionu un valstu ekonomikai un tādēļ jāveic tūrisma zvejas analīze, lai labāk novērtētu tās vērtību, ietekmi un attīstības potenciālu;

W.  tā kā visu veidu atpūtas zvejai lielāka ekonomiskā un sociālā ietekme ir vietējā un reģionālā līmenī, nevis valsts līmenī, jo tā nodrošina atbalstu vietējām un piekrastes kopienām, kuras nodarbojas ar tūrismu, ražošanu, mazumtirdzniecību un aprīkojuma īri, kā arī piedāvā citus ar atpūtas zveju saistītus pakalpojumus;

X.  tā kā dažos gadījumos atpūtas nozveja veido ievērojamu daļu no kopējās krājuma zivju mirstības, un tādēļ tā būtu jāņem vērā, nosakot zvejas iespējas; tā kā saskaņā ar Parlamenta pasūtītu nesen veiktu pētījumu aplēstais jūras atpūtas zvejas procentuālais apjoms kopējā nozvejā var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no konkrētās sugas — no 1,8 % attiecībā uz makrelēm līdz 13–72 % Eiropas zušu gadījumā;

Y.  tā kā ir svarīgi individuāli novērtēt dažādās atpūtas zvejas metodes vai segmentus, kas aprakstīti ICES 2013. gada definīcijā;

Z.  tā kā atpūtas zvejas ietekmes uz zivju krājumiem novērtējums ietver paturēto nozveju un ūdenī atlaisto zivju mirstības rādītājus; tā kā ar āķu rindu vai makšķerrīku (noķeršana un atlaišana) nozvejoto zivju izdzīvošanas rādītājs lielākoties ir augstāks nekā līdzvērtīgi rādītāji attiecībā uz zivīm, ko zvejo ar citiem zvejas rīkiem un citām metodēm, un tādējādi tie šajos gadījumos būtu jāņem vērā; tā kā vajadzīga plašāka informācija par galvenajiem zvejas rīkiem, ko izmanto jūras atpūtas zvejā, lai varētu salīdzināt, kādas ir izdzīvošanas iespējas izmestajām zivīm komerciālajā zvejā un atlaistajām zivīm atpūtas zvejā;

AA.  tā kā atpūtas zvejā izmanto dažādus zvejas rīkus un metodes, kam ir atšķirīga ietekme uz krājumiem un vidi, un tādēļ tās būtu atbilstīgi jāvērtē un jāregulē;

AB.  tā kā jūrasasara krājumu sliktā stāvokļa Ziemeļjūrā un mencu krājumu sliktā stāvokļa Baltijas jūras rietumdaļā dēļ Eiropas Savienības līmenī ir ieviesti atpūtas zvejas ierobežojumi, nosakot nozvejas limitus vai aizliedzot paturēt nozveju (jūrasasaris), lai palīdzētu atjaunot šos krājumus; tā kā ārkārtas pārvaldības pasākumi, ko veic, ja tiek uzskatīts, ka krājuma stāvokli ietekmē atpūtas zveja, nenodrošina nozarē vajadzīgo pārredzamību;

AC.  tā kā atsevišķi atpūtas zvejnieki zvejo tādas diadromās sugas kā, piemēram, lašus, foreles un zušus; tā kā datu vākšana par šīm sugām būtu jāveic gan attiecībā uz saldūdeni, gan sālsūdeni, lai novērtētu, kā zivju krājumi mainās laika gaitā;

AD.  tā kā teritorijas, kuras ir pieejamākās lielākajai daļai atpūtas zvejnieku, ir piekrastes teritorijas, kur kopā ar dažādu sugu zivīm tiek nozvejoti arī bezmugurkaulnieki un jūraszāles; tā kā tiem ir būtiska nozīme šādu teritoriju ekoloģijā; tā kā būs jāizvērtē arī šādu sugu nozvejas ietekme ne tikai saistībā ar attiecīgajiem krājumiem, bet arī ar ekosistēmām, kuru daļa tās ir;

AE.  tā kā laši atgriežas ūdeņos, kur tie izšķīlušies, un tā kā ideālā gadījumā tie būtu jāzvejo tikai upju sistēmās, kur iespējams veikt efektīvu kontroli un izpildi; tā kā, veicot lašu neizvēlīgu zveju jūrā, tie tiek iegūti gan no veselīgām, gan arī sliktākā situācijā esošām populācijām;

AF.  tā kā atpūtas zveja varētu būt nozīmīgs zivju mirstības iemels — tiek lēsts, ka saldūdens atpūtas zvejas būtiskākā ietekme uz vidi ir saistīta ar svešu sugu iespējamu ieviešanu ekosistēmā, savukārt jūras atpūtas zvejas radītā šāda veida ietekme ir neliela;

AG.  tā kā kopējā zivsaimniecības politika tika ieviesta, lai pārvaldītu komerciālo zveju, neņemot vērā atpūtas zveju, tās īpatnības un vajadzību pēc īpašiem pārvaldības instrumentiem un plānošanas;

AH.  tā kā atpūtas zvejas ietekme uz vidi ietver arī tādus ietekmes veidus, kuri nav saistīti ar zivju ieguvi, taču skaidru datu trūkums apgrūtina to nodalīšanu no citiem antropogēniem avotiem;

AI.  tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtu jāņem vērā jūras atpūtas zvejas pārvaldībā nākotnē, ņemot vērā šīs darbības nozīmi Apvienotajā Karalistē un attiecībā uz kopīgiem zivju krājumiem,

AJ.  tā kā atpūtas zveja nodrošina daudzus ieguvumus sociālajā un sabiedrības veselības jomā, piemēram, tā uzlabo dalībnieku dzīves kvalitāti, veicina jauniešu sadarbību un izglīto iedzīvotājus par vidi un tās ilgtspējas nozīmi,

1.  uzsver to, cik liela nozīme ir pietiekamu datu vākšanai par atpūtas zveju un jo īpaši jūras atpūtas zveju, lai pienācīgi novērtētu zivju kopējo mirstības līmeni visos krājumos;

2.  uzsver, ka atpūtas zveja kļūst arvien izplatītāka lielākajā daļā Eiropas valstu un ka šis zvejas veids ir nozīmīga darbība, kas ietekmē sociālo jomu, ekonomiku, nodarbinātību un vidi un īpaši būtiski var ietekmēt zivju resursus; uzsver, ka tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šādas darbības tiktu veiktas ilgtspējīgi un atbilstīgi kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem;

3.  uzsver, ka jāaizsargā nerūpnieciskās zvejas flote un jānodrošina tās izdzīvošana un paaudžu maiņa, ņemot vērā atpūtas zvejas darbību paplašināšanos saistībā ar atpūtas ostām un sezonālo tūrismu;

4.  uzskata, ka vajadzētu vākt datus par atpūtas zvejnieku skaitu, viņu lomu lielumu un viņu sniegto pievienoto vērtību piekrastes kopienās;

5.  aicina Komisiju jaunajā Kontroles regulā iekļaut un uzlabot spēkā esošos noteikumus par atpūtas zveju;

6.  mudina Komisiju izvērtēt un, ja vajadzīgs, paplašināt datu par atpūtas zveju vākšanu, aptverot vairāk zivju krājumu un citus jūras organismus, lai veiktu priekšizpēti par to datu vienotu vākšanu, kas saistīti ar atpūtas zvejas sociālo ekonomisko ietekmi, un lai šādu datu vākšanu noteiktu par obligātu pienākumu;

7.  uzsver, ka jāuzlabo ar atpūtas zveju saistītās nozvejas ziņošana un uzraudzība; atgādina, ka Parlaments, pieņemot Eiropas Savienības 2018. gada budžetu, apstiprināja izmēģinājuma projektu ar mērķi ieviest sistēmu, lai vienu reizi mēnesī ziņotu par jūrasasara nozveju, un mudina Komisiju un dalībvalstis finansēt arī citus projektus, lai uzraudzītu sugas, kuras vislielākajā mērā apdraud atpūtas zveja; atgādina par izsekojamības būtisko nozīmi un aicina Komisiju jaunajā Kontroles regulā iekļaut un uzlabot spēkā esošos noteikumus par atpūtas zveju;

8.  aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par atpūtas zveju Eiropas Savienībā; uzskata, ka to pārvaldības plānu novērtējums, kuri ietver atpūtas zvejas noteikumus, būtu jāiekļauj arī Komisijas galīgajā ziņojumā par ietekmes novērtējumu;

9.  aicina dalībvalstis veikt vajadzīgos tehniskos pasākumus nolūkā īstenot spēkā esošo regulējumu attiecībā uz datu vākšanu un paplašināt to tā, lai aptvertu vairāk krājumu un aspektu, kas saistīti ar atpūtas zveju;

10.  aicina Komisiju nodrošināt, lai regulāri tiktu savākti visi vajadzīgie dati par atpūtas zveju ar mērķi veikt pilnīgu zivju krājumu un citu jūras organismu novērtējumu, lai nozarē nodrošinātu labāku pārredzamību; brīdina, ka, ja šāds visaptverošs novērtējums un uz to balstīti atbilstīgi pasākumi netiks veikti, zvejniecības pārvaldības plāni un tehniskie pasākumi, iespējams, nenodrošinās Regulas (ES) 1380/2013 mērķu sasniegšanu, kā arī neizdosies panākt līdzsvaru starp atpūtas un komerciālo zveju;

11.  uzskata — ja atpūtas nozveja būtiski ietekmē krājumu, tā būtu jānosaka par ekosistēmas daļu, kā arī jāņem vērā daudzgadu pārvaldības plānu sociālajos un ekonomiskajos apsvērumos, lai paredzētu zvejas iespējas un pieņemtu attiecīgos tehniskos pasākumus; tādēļ aicina Komisiju vajadzības gadījumā iekļaut atpūtas zveju jau pieņemtajos daudzgadu pārvaldības plānos vai šādos plānos, kurus plānots pieņemt;

12.  uzsver, ka datu vākšana ir dalībvalstu pienākums; taču norāda, ka atpūtas zvejas atbilstīga definīcija uzlabotu datu kvalitāti; aicina Komisiju ierosināt vienotu atpūtas zvejas definīciju Eiropas Savienības līmenī, kas skaidri nošķir atpūtas zveju no komerciālās zvejas un daļēja pašnodrošinājuma zvejas, pamatojoties uz principu, ka atpūtas zvejā gūto lomu nevar tirgot;

13.  uzskata, ka, pamatojoties uz datiem un ietekmes novērtējuma ziņojumu un ņemot vērā dalībvalstu kompetenci atpūtas zvejas jomā, Komisijai būtu jāizvērtē atpūtas zvejas nozīme turpmākajā KZP, lai abu veidu zveja — komerciālā un atpūtas zveja — varētu tikt pārvaldīta līdzsvarotā, taisnīgā un ilgtspējīgā veidā nolūkā sasniegt vēlamos mērķus;

14.  mudina Komisiju nodrošināt atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu, atpūtas zvejas attīstībai tūrisma nozarē kā svarīgu ieguldījumu jūras nozaru ekonomikas attīstībā mazās kopienās, piekrastes kopienās un salās, jo īpaši tālākos reģionos; uzskata, ka tas labvēlīgi ietekmētu centienus pagarināt tūrisma sezonu pēc vasaras mēnešiem; iesaka Komisijai atpūtas zveju noteikt par vienu no tēmām iniciatīvas "Eiropas izcilākie galamērķi (EDEN)" ilgtspējīga tūrisma projektu gadā un uzsākt projektus ar mērķi veicināt atpūtas zvejas tūrismu nelielās piekrastes kopienās saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME);

15.  norāda, ka neatkarīgi no zvejas resursu parastās pārvaldības, kas balstīta uz būtiskiem zinātniskiem datiem, atpūtas zvejas darbību attīstība nedrīkst samazināt profesionālās zvejas iespējas vai paredzēt ierobežoto resursu dalīšanu profesionālajām un atpūtas darbībām, jo īpaši mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas gadījumā;

16.  atzīst, ka atpūtas zveja visā Eiropas Savienībā praktizēta jau gadsimtiem ilgi un ka tā ir daļa no ļoti daudzu piekrastes un salu kopienu kultūras, tradīcijām un mantojuma; norāda, ka dažādi atpūtas zvejas veidi ir tikpat daudzveidīgi, cik Eiropas Savienības kultūras, un ka tas jāatzīst, īstenojot jebkādus centienus ar mērķi pieņemt tiesību aktus šajā jomā;

17.  aicina Komisiju ieviest atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atpūtas zvejas regulējuma jaunie noteikumi ir atbilstoši un nekaitē profesionālajām zvejas darbībām;

18.  uzsver, ka jānosaka atpūtas zvejas pārvaldības pamatnoteikumi, un ierosina izveidot atpūtas zvejas darbību katalogu, kurā būtu jāiekļauj informācija par zvejas rīkiem un darbībām, kā arī apraksts par zvejas apgabaliem, mērķsugām un piezveju;

19.  uzsver, ka EJZF ir būtiska nozīme, lai palīdzētu attīstīt zinātnisko potenciālu un nodrošinātu jūras resursu pilnīgus un uzticamus novērtējumus atpūtas zvejas darbību vajadzībām; atgādina, ka EJZF nodrošina finansējumu datu vākšanai, un aicina Komisiju nākotnē paplašināt EJZF darbības jomu, lai nodrošinātu finansiālu atbalstu savākto datu pētniecībai un analīzei;

20.  uzsver, ka ir pamatoti un ļoti svarīgi apmainīties ar datiem, un norāda, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds atbalsta datu vākšanu, tostarp saistībā ar atpūtas zveju; tādēļ aicina dalībvalstis veikt datu vākšanai vajadzīgos pasākumus un mudina Komisiju turpināt attīstīt kopīgu datubāzi, kurā iekļauti visaptveroši un ticami dati, kas pieejami pētniekiem, lai viņi varētu uzraudzīt un novērtēt zvejas resursu stāvokli; iesaka apsvērt iespēju šādos pasākumos paredzēt EJZF finansējuma izmantošanu;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0316.

(2)

OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(3)

OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(4)

OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

(5)

OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Atpūtas zveja ir hobijs, tomēr šīs darbības ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā nozīme ir faktors, kas liecina par to, cik svarīga ir šī darbība, un līdz ar to tā būtu jāņem vērā un jāanalizē, apsverot turpmākus noteikumus.

ES līmenī, tiek lēsts, ka ir aptuveni 8,7 līdz 9 miljoniem atpūtas zvejnieku, kas veido 1,6 % no Eiropas iedzīvotāju skaita, un tas var būt par zemu novērtēts faktiskais skaits, jo neietver saldūdens zveju. Ir aplēsts, ka šie cilvēki zvejo aptuveni 77 miljonus dienu, radot 10,5 miljardu EUR ienākumus ekonomikā, un liela daļa šo līdzekļu tiek piešķirti mazām kopienām vai reģioniem, ko uzskata par mazāk attīstītiem. Ņemot vērā jūras nozaru ekonomikas attīstības stratēģiju, finansiālais un regulatīvais atbalsts tūrisma atpūtas zvejai palīdzēs šīm kopienām dažādot to ienākumus un ekonomiku.

Tajā pašā laikā, kā jau mēs zinām, atpūtas zvejas nozarē pieejamie dati un datu vākšana ir nepietiekama vai dažos gadījumos šie dati nav pieejami vispār. Šī problēma jau ir ļoti skaidri darīta zināma diskusijās ar Komisiju un citām ieinteresētajām personām, kā arī politikas departamenta izpētes ziņojumā, kurš atkārtoti uzsvēra šo jautājumu savos konstatējumos. Un tā nav tikai problēma saistībā ar datiem par nozveju — tas ir arī datu trūkums par šīs nozares ekonomisko nozīmi, ietekmi uz vidi un visiem pārējiem aspektiem. Datu trūkuma dēļ ir ļoti grūti veikt pienācīgu novērtējumu par atpūtas zveju no jebkura viedokļa.

Tomēr ir pieejami zināmi dalībvalstu savākti dati attiecībā uz dažām sugām, piemēram, Atlantijas mencu, Eiropas jūrasasari, Eiropas zuti un Atlantijas lasi. Šie dati tiek vākti, jo saskaņā ar datu vākšanas sistēmu dalībvalstīm tiek prasīts to darīt. Taču tas ir nepietiekami attiecībā uz mūsu krājumiem, tos nevar attiecināt uz citām mērķsugām un tie nevar būt laba regulējuma zinātnisks pamatojums. Mums būtu jāprasa Komisijai un dalībvalstīm vākt vairāk datu un pieņemt vajadzīgos noteikumus, lai nodrošinātu augsta līmeņa datus visā ES un visos mūsu jūru baseinos.

Bez šiem datiem nav iespējams precīzi aplēst, kāda ir atpūtas zvejas un galvenokārt jūras atpūtas zvejas ietekme uz zivju resursiem. Ir pilnīgāk jānovērtē mūsu krājumi, kas šajā gadījumā nav iespējams, jo krājumi tiek dalīti starp atpūtas zveju un komerciālo zveju. Ja vēlamies, lai mūsu jūras resursi tiktu pārvaldīti pienācīgi, un sasniegt KZP mērķus, mūsu rīcībā ir jābūt pilnīgai ainai par nozveju un zvejas izraisīto mirstību. Mēs zinām, ka jūrasasara atpūtas zvejas jūrā nozīme tika novērtēta kā liela un atpūtas zveja tika iekļauta atjaunošanas plānā, nosakot nozvejas limitus. Tomēr tas tika darīts, nevis pamatojoties uz pilnīgiem datiem, bet analizējot vienīgi pieejamos datus un neiekļaujot šīs nozares ekonomiskā nozīmīguma analīzi. Bez šīs informācijas pārvaldības plāni un pieņemtie noteikumi nebūs samērīgi un taisnīgi attiecībā uz abām zvejas nozarēm — tirdzniecības un atpūtas zveju, — kas izmanto vienus un tos pašus krājumus.

Ļoti svarīga ir arī pienācīga atpūtas zvejas definīcija, jo bez tās būs grūti saprast, kādi dati dalībvalstīm jāvāc. Šajā definīcijā būtu jāietver skaidra atšķirība starp atpūtas zveju un daļēja pašnodrošinājuma zveju. Šī atšķirība ir svarīga, ja vēlamies nepieļaut aiz atpūtas zvejas slēptu NNN zveju. Šajā sakarībā es atbalstīju un šajā ziņojumā ierosināju pieņemt ICES sniegto definīciju, kas, manuprāt, aptver atpūtas zveju un visus tās aspektus. Šai definīcijai būtu jāattiecas arī uz sporta zveju, kas ICES tekstā nav pietiekami skaidri noteikta un varētu radīt interpretācijas iespējas. Sporta zveja būtu jāsaprot atšķirīgi un būtu jāļauj tajā iegūto nozveju pārdot vai nodot labdarības programmu rīcībā.

Ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, ir ļoti svarīgi ņemt vērā atpūtas zvejnieku intereses. Izstrādājot turpmākos noteikumus, būtu jāņem vērā to atpūtas zvejnieku izrādītās intereses, kuri ceļo, lai nodarbotos ar šo vaļasprieku, lai viņiem būtu viegla, taisnīga un likumīga piekļuve zvejas vietām un krājumiem.

Mums ir jāatrod pareizais veids, kā iekļaut atpūtas zveju nākamajā KZP. Es atbalstu tās iekļaušanu turpmākajos pārvaldības plānos, taču tikai pēc tam, kad būs veikta pilnīga izvērtēšana, pamatojoties uz ticamiem datiem, kā tas ir attiecībā uz komerciālo zveju, jo visi pārvaldības plāni būtu jāpamato saskaņā ar vienotu principu — labākajiem pieejamiem zinātniskajiem ieteikumiem.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

15.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, David Coburn, Linnéa Engström, João Ferreira, Sylvie Goddyn, Carlos Iturgaiz, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Ricardo Serrão Santos, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Verónica Lope Fontagné

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tim Aker, Nessa Childers


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

ECR

Peter van Dalen, Ruža Tomašić

ENF

Sylvie Goddyn

GUE/NGL

João Ferreira, Liadh Ní Riada

PPE

Alain Cadec, Norbert Erdős, Carlos Iturgaiz, Verónica Lope Fontagné, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Nessa Childers, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos

Zanni Marco GUE/NGL

Marco Affronte, Linnéa Engström

2

-

EFDD

Tim Aker, David Coburn

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 1. jūnijsJuridisks paziņojums