Procedūra : 2017/2273(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0197/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0197/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 14/06/2018 - 7.13
CRE 14/06/2018 - 7.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0268

ZIŅOJUMS     
PDF 1034kWORD 98k
4.6.2018
PE 617.980v02-00 A8-0197/2018

par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2016. gadā

(2017/2273(INI))

Juridiskā komiteja

Referents: Kostas Chrysogonos

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejas ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS
 Lūgumrakstu komitejas ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2016. gadā

(2017/2273(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 1., 2. un 3. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas 33. gada ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2015. gads) (COM(2016)0463),

–  ņemot vērā Komisijas 34. gada ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2016. gads) (COM(2017)0370),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu "EU Pilot novērtējuma ziņojums" (COM(2010)0070),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu "Otrais EU Pilot novērtējuma ziņojums" (COM(2011)0930),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 21. decembra paziņojumu "ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu" (C(2016)8600),

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. marta paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2002)0141),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. aprīļa atjauninātu paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu (COM(2012)0154),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu par jaunu ES mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 19. maija paziņojumu "Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma" (COM(2015)0215),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(2),

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 10. septembra rezolūciju par 30. un 31. ikgadējo pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2012.–2013. gads)(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par atklātu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas Savienības pārvaldību(7) un 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā(8);

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 27. maija paziņojumu "ES vides politikas potenciāla atraisīšana: kā tas paveicams ar regulāriem vides politikas īstenošanas pārskatiem" (COM(2016)0316) un 2017. gada 3. februāra paziņojumu "ES vides politikas īstenošanas pārskats — kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus" (COM(2017)0063),

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

–  ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma un Konstitucionālo jautājumu komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0197/2018),

A.  tā kā LES 17. pantā ir noteiktas Komisijas kā Līgumu izpildes uzraudzītājas funkcijas;

B.  tā kā LES 2. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; un tā kā ES tiesību pareiza piemērošana ir svarīga, lai sasniegtu Līgumos un sekundārajos tiesību aktos paredzētos ES politikas mērķus; tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu Savienība, veicot savas darbības, tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību;

C.  tā kā saskaņā ar LES 2. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu sieviešu un vīriešu vienlīdzība ir viena no pamatvērtībām, pamatojoties uz kurām, ES ir dibināta, un tā kā Savienība, veicot savas darbības, cenšas apkarot visus diskriminācijas veidus, izskaust nevienlīdzību un sekmēt vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi;

D.  tā kā LES 3. pantā ir noteikts, ka Savienības mērķis ir cita starpā veicināt mieru, savas vērtības un savu tautu labklājību un censties panākt tādas Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, augsti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, kā arī, ka Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību;

E.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) iedibināto judikatūru dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai skaidra un precīza informācija par to, kā tās transponē ES direktīvas savos tiesību aktos; un tā kā saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2011. gada 27. oktobra kopīgo politisko deklarāciju dalībvalstīm, ziņojot par valsts tiesību aktu transponēšanas pasākumiem Komisijai, var būt jāiesniedz arī dokumenti, kuros paskaidrots, kā direktīvas ir transponētas to tiesību aktos;

F.  tā kā atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam un LESD 288. panta 3. punktam un 291. panta 1. punktam dalībvalstīm ir galvenā atbildība par ES tiesību aktu pareizu transponēšanu, piemērošanu un īstenošanu noteiktajos termiņos, kā arī par pietiekamu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu, lai garantētu efektīvu tiesību aizsardzību jomās, uz kurām attiecas ES tiesību akti;

G.  tā kā ES tiesību aktu pareiza piemērošana visiem Eiropas iedzīvotājiem garantē ieguvumus no ES politikas un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem;

H.  tā kā pēc sava paziņojuma "ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” pieņemšanas 2019. gada decembrī Komisija nolēma koncentrēt uzmanību uz gadījumiem, kad dalībvalstis neziņo par transponēšanas pasākumiem, ja ar attiecīgajiem pasākumiem direktīvas ir transponētas nepareizi, vai ja dalībvalstis neievēro ES Tiesas spriedumu (saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu), rada ievērojamu kaitējumu ES finansiālajām interesēm vai pārkāpj ES ekskluzīvās pilnvaras;

I.  tā kā saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (ESPH) ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem un tā ir jāpiemēro Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus (ESPH 51. panta 1. punkts);

J.  tā kā EU Pilot procedūras ir iecerētas, lai sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm padarītu ciešāku un saskaņotāku, novērstu ES tiesību aktu pārkāpumus agrīnā posmā ar divpusēja dialoga palīdzību un, kad vien iespējams, novērstu nepieciešamību izmantot oficiālās pienākumu neizpildes procedūras;

K.  tā kā, reaģējot uz pašreizējo demokrātijas trūkumu un atsaucoties uz Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi, ir nepieciešams radīt jaunu mehānismu, kas sniedz vienotu un saskaņotu satvaru un izmanto esošos instrumentus un mehānismus un kas būtu vienoti jāpiemēro visām ES iestādēm un dalībvalstīm;

L.  tā kā saskaņā ar jauno politiku, ko Komisija pieņēmusi, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, EU Pilot mērķis tomēr nav pagarināt pārkāpuma procedūru, kas pati par sevi ir veids, kā uzsākt problēmu risināšanas dialogu ar dalībvalsti;

M.  tā kā, lai nodrošinātu stratēģiskāku un efektīvu pieeju tiesību aktu izpildei pārkāpumu situācijās, Komisija, kā norādīts tās paziņojumā "Labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu", ir nolēmusi uzsākt pārkāpumu procedūras, nepaļaujoties uz EU Pilot mehānismu, izņemot gadījumus, kad tā izmantošana konkrētā situācijā tiek uzskatīta par lietderīgu;

N.  tā kā 2016. gadā Komisija saņēma 3783 jaunas sūdzības par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem un visvairāk sūdzību tika iesniegts par Itāliju (753), Spāniju (424) un Franciju (325);

O.  tā kā saskaņā ar LESD 258. panta 1. un 2. punktu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu atzinumu attiecīgajai dalībvalstij un, ja attiecīgā dalībvalsts Komisijas noteiktajā termiņā neizpilda šā atzinuma prasības, Komisija var griezties Eiropas Savienības Tiesā;

P.  tā kā 2016. gadā Komisija uzsāka 847 jaunas pārkāpumu procedūras par direktīvu novēlotu transponēšanu;

Q.  tā kā 2016. gadā joprojām nebija izbeigtas 95 pārkāpumu lietas, saistībā ar kurām Eiropas Savienības Tiesa nolēma, ka attiecīgās dalībvalstis nav nodrošinājušas atbilstību;

R.  tā kā Parlaments savā 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi Komisijai pieprasīja līdz 2017. gada septembrim, pamatojoties uz LESD 295. pantu, iesniegt priekšlikumu attiecībā uz Savienības pakta par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (ES pakts par DTP) noslēgšanu tāda iestāžu nolīguma veidā, ar kuru nosaka kārtību, saskaņā ar kuru sekmē Savienības iestāžu un dalībvalstu sadarbību saskaņā ar LES 7. pantu,

S.  tā kā Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām paredz informācijas apmaiņu par visām pārkāpumu procedūrām, kuru pamatā ir oficiālas paziņojuma vēstules, bet neattiecas uz neoficiālo EU Pilot procedūru, ko izmanto pirms oficiālās pārkāpuma procedūras;

T.  tā kā ESPH 41. pantā tiesības uz labu pārvaldību ir definētas kā ikvienas personas tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu iestādēs, un tā kā LESD 298. pantā noteikts, ka, veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu;

U.  tā kā savā 2017. gada 3. februāra paziņojumā par ES vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR) Komisija apgalvo, ka ir sagatavojusi strukturētu un visaptverošu dialogu ar dalībvalstīm par ES tiesību aktu īstenošanu vides jomā un, neskarot savas izpildes pilnvaras saskaņā ar ES līgumiem, piedāvā atvieglot dalībvalstu centienus ar jaunu īpašu satvaru;

V.  tā kā LESD 157. pantā ir paredzētas tiesības un LESD 19. pantā — pamats pieņemt tiesību aktus, ar kuriem reglamentē visu diskriminācijas veidu apkarošanu, tostarp uz dzimuma balstītas diskriminācijas apkarošanu;

W.  tā kā ES un tās dalībvalstis Deklarācijā Nr. 19, kas ir pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam, ir apņēmušās "cīnīties pret visu veidu sadzīves vardarbību [..], novērst šādas kriminālsodāmas darbības un sodīt par tām, un atbalstīt un aizsargāt cietušos";

X.  tā kā ES tiesību akti, ar kuriem apkaro cilvēku tirdzniecību, jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību, ir pieņemti, pamatojoties uz LESD 79. un 83. pantu; tā kā ar programmu "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" cita starpā finansē pasākumus, kas sekmē pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanu;

Y.  tā kā vairākas ES direktīvas, jo īpaši tās, kurās galvenokārt ir reglamentēti dzimumu līdztiesības jautājumi, vairākās dalībvalstīs nav īstenotas pienācīgi, kā rezultātā dažādu dzimumu cilvēkiem ir liegta aizsardzība pret diskrimināciju tādās jomās kā nodarbinātība un piekļuve precēm un pakalpojumiem;

Z.  tā kā uz dzimumu balstīta diskriminācija ir nesaraujami saistīta ar citiem diskriminācijas veidiem, tostarp tādiem, kuru pamatā ir rase un etniskā piederība, reliģija, invaliditāte, veselība, dzimtiskā identitāte, seksuālā orientācija, vecums un/vai sociāli ekonomiskie apstākļi;

AA.  tā kā 33 % sieviešu Eiropas Savienībā ir cietušas no fiziskas un/vai seksuālas vardarbības un 55 % ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos, tostarp 32 % darba vietā; tā kā sievietes ir īpaši neaizsargātas pret seksuālu, fizisku un tiešsaistes vardarbību, kiberterorizēšanu un kibervajāšanu; tā kā vairāk nekā pusi no noslepkavotajām sievietēm nogalināja dzīves partneris vai tuvinieks; tā kā vardarbība pret sievietēm ir viens no pasaulē visizplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un tam nav saistības ar cietušās personas vecumu, valstspiederību, reliģiju, izglītību vai finanšu un sociālo statusu, veidojot šķērsli sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanai; tā kā feminicīda parādība dalībvalstīs nemazinās;

AB.  tā kā Eiropas Savienībā veiktā aptaujā par LGBT tika konstatēts, ka lesbietes, biseksuāles un sievietes transpersonas saskaras ar augstu diskriminācijas varbūtību, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju vai dzimtisko identitāti; tā kā 23 % sieviešu lesbiešu un 35 % transpersonu vismaz vienu reizi pēdējos piecos gados mājās vai citur (uz ielas, sabiedriskajā transportā, darba vietā utt.) ir piedzīvojušas fiziskus vai seksuālus uzbrukumus vai viņām ir izteikti vardarbības draudi;

AC.  tā kā attiecībā uz ES dzimumu līdztiesības tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu dalībvalstīs ir konstatētas īpašas problēmas, kas attiecas uz konkrētu direktīvu transponēšanu un piemērošanu, piemēram, būtiskas regulējuma nepilnības un to nekonsekventa piemērošana no dalībvalstu tiesu puses;

AD.  tā kā dzimumu līdztiesības iestādes un mehānismi bieži vien dalībvalstu pārvaldes struktūrās ir marginalizēti, sadalīti dažādās politikas sfērās, tiem traucē sarežģīti pilnvarojumi, pienācīgu darbinieku, apmācības, datu un pietiekamu resursu trūkums un to darbību apgrūtina politiskās vadības atbalsta nepietiekamība;

AE.  tā kā saskaņā ar Eiropā spēkā esošo diskriminācijas aizliegumu reglamentējošo tiesību salīdzinošo analīzi, kuru 2017. gadā publicēja Eiropas juridisko ekspertu dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma tīkls, lielākajā daļā valstu joprojām pastāv spēcīgas bažas par uztveri un apzināšanos, jo personas bieži vien nav informētas par savām tiesībām uz aizsardzību pret diskrimināciju vai par aizsardzības mehānismu esamību; tā kā saskaņā ar šo analīzi attiecībā uz ES diskriminācijas apkarošanas direktīvu izpildi ir radušās jaunas šaubas, piemēram, par tādu organizāciju un apvienību tiesiskā statusa neesamību vai tā ierobežojumiem, lai tiesas procesos aizstāvētu no diskriminācijas cietušās personas, un par pierādīšanas pienākuma maiņas ierobežojošu piemērošanu, kā arī par virkni šķēršļu, kas traucē efektīvu tiesu iestāžu pieejamību, — visi minētie faktori mazina iedzīvotāju iespējas pilnībā īstenot un aizsargāt savas tiesības, kuras ir noteiktas diskriminācijas aizliegumu reglamentējošajos tiesību aktos;

AF.  tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) sagatavotais dzimumu līdztiesības 2017. gada indekss apliecina tikai niecīgus uzlabojumus, no kā precīzi var secināt, ka ES joprojām ne tuvu nav sasniegusi dzimumu līdztiesību, jo vispārējais rādītājs ir 66,2 no 100, kas ir tikai par četriem punktiem vairāk kā pirms desmit gadiem;

AG.  tā kā attiecībā uz lēmumu pieņemšanas sfēru iepriekš minētie dzimumu līdztiesības dati attiecībā uz pēdējiem desmit gadiem apliecina uzlabojumu par gandrīz 10 punktiem un tagad sasniegtie punkti ir 48,5, taču šajā jomā joprojām ir viszemākie panākumu rādītāji; tā kā šis neglaimojošais skaitlis vispirms atspoguļo sieviešu un vīriešu nevienādo pārstāvību politikā un liek domāt par demokrātijas deficītu ES pārvaldē;

AH.  tā kā Eurofound ziņojumā par dzimumu nodarbinātības atšķirību ir aplēsts, ka dzimumu nodarbinātības atšķirība Eiropas Savienībā rada zaudējumus aptuveni EUR 370 miljardu apmērā gadā, kas atbilst 2,8 % no ES IKP;

AI.  tā kā saskaņā ar Eurofound darba apstākļu apsekojumu apmaksātā un neapmaksātā darba laika saliktais rādītājs liek secināt, ka, saskaitot apmaksātās un neapmaksātās darba stundas, sievietes strādā ilgāk;

AJ.  tā kā, neskatoties uz ES apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanas procesā, ES aģentūru valdēs pastāv ievērojams dzimumu līdzsvara trūkums un tajās ir nepārtraukti novērojamas dzimumu segregācijas pazīmes;

AK.  tā kā nabadzības feminizācija Eiropas Savienībā ir uzskatāma par faktu un tā kā ES vienlīdzības un dzimumu līdztiesības tiesību pienācīga un pilnīga piemērošana uz izpilde būtu jāīsteno kopā ar politiku, ar kuru novērš sieviešu ļoti augstu bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības līmeni — parādības, kas ir cieši saistītas ar tāda budžeta samazinājumiem, no kura finansē sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, izglītību, sociālos pakalpojumus un pabalstus; tā kā netiek īstenota vienlīdzības politika un nepietiekami tiek īstenotas dzimumu un līdztiesības tiesības, kā rezultātā joprojām tiek apdraudētas sievietes un palielinās viņu nabadzības un sociālās marginalizācijas risks, izslēdzot viņas no darba tirgus;

AL.  tā kā spēkā esošo tiesību aktu pienācīga īstenošana ir būtiska, lai veicinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzību; tā kā, kaut arī pārstrādātajā Direktīvā 2006/54/EK pavisam noteikti ir aizliegta gan tieša, gan netieša diskriminācija, un, tā kā, neskatoties uz to, ka sievietes vidēji iegūst augsta līmeņa izglītību, 2015. gadā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība joprojām bija 16,3 %;

AM.  tā kā dzimumu līdztiesības principam ir jābūt būtiskam spēkā esošo ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzības kritērijam;

AN.  tā kā datu ieguve, ja iespējams dzimumu griezumā, ir ļoti būtiska, lai pārbaudītu ES tiesību piemērošanā līdz šim gūtos panākumus,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu(9) uz pārkāpumiem reaģēt ātri un atbalsta tās centienus īstenošanas problēmas novērst neoficiāli; aicina Komisiju uzlabot EU Pilot problēmu novēršanas sistēmu;

2.  pauž bažas par pārkāpumu procedūru kopējā skaita palielināšanos 2016. gadā, kā rezultātā šo lietu skaits ir sasniedzis pēdējo piecu gadu augstāko atzīmi;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada ziņojumu par ES tiesību piemērošanas uzraudzību un konstatē, ka saskaņā ar šo ziņojumu četras jomas, kurās 2016. gadā tika ierosināts vislielākais skaits pienākumu neizpildes procedūru par tiesību aktu transponēšanu no dalībvalstu puses, bija vide, tiesiskums un patērētāju tiesības, nodokļi un iekšējais tirgus;

4.  atgādina, ka tiesības Parlamentā iesniegt lūgumrakstus ir uzskatāmas par Eiropas pilsonības institūta pamatu, kā noteikts LESD 20. un 227. pantā un ES Pamattiesību hartas 44. pantā — saskaņā ar nesen veiktajām sabiedriskās domas aptaujām šīs tiesības iedzīvotāju vērtējumā ir otras nozīmīgākās; uzsver, ka lūgumraksti ir svarīgi kā līdzekļi, ar kuru starpniecību pilsoņi un iedzīvotāji jūtas iesaistīti Savienības darbībās un pauž savas bažas par ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas vai pārkāpumu gadījumiem un par iespējamām tiesību nepilnībām, vienlaikus vēršot uzmanību uz šiem trūkumiem un cerot uz minēto problēmu ātru un efektīvu risinājumu; piekrīt Komisijas viedoklim, ka darbu, kas ir paveikts, lai nodrošinātu spēkā esošo ES tiesību aktu efektīvu īstenošanu, ir nepieciešams atzīt par tikpat svarīgu kā darbu, kas veltīts jaunu tiesību aktu izstrādei; aicina Komisiju šajā sakarībā uzlabot saņemto lūgumrakstu izskatīšanu, sniedzot savlaicīgas un izsmeļošas atbildes;

5.  vērš uzmanību uz pētījumu, ko Lūgumrakstu komiteja ir uzdevusi izstrādāt Politikas departamentam C, "ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzība: instrumenti un izaicinājumi", un atzinīgi izsakās par tās konkrētajiem, Parlamentam domātajiem rīcības ieteikumiem; vērš uzmanību uz nesen publicēto pētījumu, kuru bija uzdots izstrādāt Politikas departamentam C, "Efektīva tiesu pieejamība", par apgalvojumiem, kas ir izteikti daudzos lūgumrakstos, kurus izskatīja Lūgumrakstu komiteja; atbalsta Komisijas priekšlikumu veicināt dažādu dalībvalstu tiesu iestāžu darbinieku apmācību ES tiesībās, lai nodrošinātu spriedumu konsekvenci un tādējādi tiesību vienlīdzīgu piemērošanu visā Savienībā;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas 2016. gada ziņojumā salīdzinājumā ar agrākajiem ziņojumiem ir uzlabojusies statistikas datu pārredzamība un tie tiek sniegti lielākā apjomā; pauž nožēlu par to, ka tajā tomēr nav sniegta precīza informācija par tādu lūgumrakstu skaitu, pamatojoties uz kuriem, ir sāktas EU Pilot vai pārkāpumu procedūras, un prasa Komisijai šajā jautājumā sniegt konkrētu informāciju; ar nožēlu konstatē, ka šajās procedūrās iesaistīts nav nedz Parlaments, nedz lūgumrakstu iesniedzēji; atkārtoti aicina Komisiju dalīties ar Parlamentu informācijā par visām ierosinātajām EU Pilot procedūrām un pārkāpumu procedūrām, kas ir sāktas, lai uzlabotu pārredzamību, samazinātu termiņu, kurā ar Lūgumrakstu komitejas palīdzību izšķir strīdus, stiprina uzticēšanos ES projektam un, visbeidzot, vairotu EU Pilot procedūras leģitimitāti, jo īpaši attiecībā uz pārkāpumu procedūrām; aicina Komisiju regulāri darīt zināmus savus lēmumus un komisāru kolēģijas dažādos veiktos pasākumus, kā arī publicēt komplekso sanāksmju darba kārtības un galvenos rezultātus; pieņem zināšanai Eiropas Savienības Tiesas spriedumu 2017. gada maija lietās C-39/05 P, C-52/05 P un C-562/14 P, saskaņā ar kuru EU Pilot procedūras dokumentus atklātībai zināmus darīt nedrīkst, ja pastāv iespēja, ka šāda atklāšana varētu ietekmēt pārkāpuma procedūras raksturu, iespaidot tās gaitu vai traucēt šīs procedūras mērķu sasniegšanu; tādēļ aicina Komisiju publiskot dokumentus, ar kuriem tā ir apmainījusies ar dalībvalstīm, kad minētā riska vairs nav, proti, pēc EU Pilot procedūras pabeigšanas; šajā sakarībā atbalsta Eiropas ombuda ieteikumu par EU Pilot pirmspārkāpumu lietu savlaicīgumu un pārredzamību; uzsver, ka visi iesaistītie dalībnieki ir pastāvīgi jāinformē un EU Pilot procesi ir jāpadara pārredzamāki; pauž nožēlu par Komisijas intereses trūkumu, ko tā apliecina, atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātu paustajām bažām par EU Pilot procedūrām, un aicina Komisiju informēt Lūgumrakstu komiteju par ikvienu jaunu nozīmīgu izmeklēšanas soli un attiecīgajā brīdī notiekošu dialogu ar dalībvalstīm laikā, kad notiek lūgumraksta izskatīšana; atkārtoti aicina Komisiju tās gada ziņojumā iekļaut gan ES regulu, gan direktīvu īstenošanas rādītājus;

7.  uzskata, ka pārkāpumu procedūru lielais skaits liecina, ka nopietns ES uzdevums un prioritāte joprojām ir ES tiesību aktu savlaicīgas un pareizas piemērošanas dalībvalstīs nodrošināšana, ņemot vērā jauno, stratēģiskāko un efektīvo pieeju tiesību aktu izpildei, ko Komisija pieņēma 2016. gadā; uzskata, ka daži no minētajiem pārkāpumiem varētu būt sekas tam, ka atsevišķās dalībvalstīs valsts pārvaldei līdzekļi netiek piešķirti pietiekamā apmērā;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu uz pārkāpumiem reaģēt ātri un atbalsta tās centienus īstenošanas problēmas novērst neoficiāli; aicina Komisiju uzlabot EU Pilot problēmu novēršanas sistēmu;

9.  uzsver, ka jauno sūdzību skaits ir vislielākais kopš 2011. gada, ar rekordaugstu 3783 jaunu sūdzību skaitu un atrisināto lietu īpatsvara samazinājumu, veidojot 67,5 % pieaugumu pēdējā gada laikā papildus 1657 pārkāpumu lietām, kas 2016. gada beigās vēl nebija izskatītas, un 986 pārkāpumu lietām, kas uzsāktas 2016. gadā, tostarp 847 lietām saistībā ar novēlotu transponēšanu; ar bažām norāda, ka 95 pārkāpumu lietas pēc Tiesas nolēmuma joprojām nav izskatītas, jo Komisija uzskatīja, ka attiecīgās dalībvalstis vēl nav nodrošinājušas atbilstību LESD 258. panta spriedumiem un ka kopumā visvairāk ir skartas nodarbinātības un tiesiskuma un patērētāju tiesību jomas, kurām seko iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU, nodokļi un muita, kā arī vide.

10.  atzinīgi vērtē 2016. gadā atvērto jauno EU Pilot lietu skaita samazinājumu (790 salīdzinājumā ar 881 lietu 2014. gadā) un to, ka šis skaits ir sasniedzis zemāko līmeni kopš 2011. gada, kaut arī Komisija neveic nekādas EU Pilot procedūras direktīvu novēlotas transponēšanas gadījumā; tomēr konstatē, ka nedaudz samazinājies arī atrisināto lietu īpatsvars salīdzinājumā ar 2015. gadu (no 75 % līdz 72 %); prasa Komisijai precizēt, kādas ir tās prioritātes attiecībā uz izpildes politiku, kurā tā izklāsta, ka pievērsīs uzmanību tām problēmām, kuras var mainīt ar izpildes pasākumiem, un politikas prioritātēm, izskatot gadījumus, kas liecina par sistēmiskām nepilnībām dalībvalstu tiesību sistēmā;

11.  konstatē — tāpēc, ka Komisija apņēmās ES tiesību īstenošanā rīkoties stratēģiskāk, nesen pārkāpumu lietas tika izbeigtas politisku apsvērumu dēļ; tādēļ aicina Komisiju, izstrādājot turpmākos uzraudzības ziņojumus, paskaidrot šādu lēmumu pieņemšanas iemeslus;

12.  uzsver, ka lielākā daļa EU Pilot lietu, saistībā ar kurām tika sākta oficiāla pārkāpumu procedūra, galvenokārt attiecās uz vides, iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU, enerģētikas, nodokļu un muitas politikas jomām; norāda arī, ka visvairāk EU Pilot lietu, saistībā ar kurām ierosinātas pārkāpumu procedūras, bija Ungārijai, Vācijai, Spānijai un Polijai;

13.  atzīst, ka dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un piemērošanu, taču norāda, ka šis apstāklis neatbrīvo ES iestādes, izstrādājot un pieņemot ES sekundārās tiesības, no to pienākuma ievērot ES primārās tiesības — jo īpaši tas attiecas uz tiesiskuma un pamattiesību jomu ESPH kontekstā;

14.  norāda, ka ES tiesību pienācīga īstenošana un piemērošana ir būtiska, lai izpildītu ES politikas uzdevumus, kas attiecas uz Līgumos nostiprināto sieviešu un vīriešu vienlīdzības principu, un lai vairotu un sekmētu publisko iestāžu savstarpēju uzticību gan ES, gan dalībvalstu līmenī un iestāžu un iedzīvotāju uzticību, un arī atgādina, ka gan uzticība, gan juridiskā noteiktība kalpo par labas sadarbības un ES tiesību efektīvas piemērošanas pamatu;

15.  pauž bažas, ka dažās dalībvalstīs joprojām ir novērojamas būtiskas nepilnības ES vides jomas tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas, notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras un atbilstības gaisa kvalitātes robežvērtībām nodrošināšanas jomā;

16.  uzsver sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, Eiropas iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu svarīgo lomu, uzraugot nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un piemērošanā dalībvalstīs un ziņojot par tām; tāpēc atzinīgi vērtē iedzīvotāju lielāku interesi par ES tiesību aktu īstenošanu, tostarp ziņotāju būtiski svarīgo nozīmi gan privātajā, gan publiskajā sektorā; uzsver, ka ES iedzīvotājiem pašsaprotami ir jābūt pirmajiem, kurus informē precīzā, faktiski pieejamā, pārredzamā un savlaicīgā veidā par to, vai un kuri dalībvalstu tiesību akti ir pieņemti, transponējot ES tiesību aktus, un kuras dalībvalstu iestādes atbild par to, ka šīs tiesības tiek pareizi īstenotas;

17.  ņem vērā Komisijas pievērsto uzmanību ES tiesību aktu savlaicīgai un pareizai transponēšanai valstu tiesību aktos un skaidru iekšējo pamatnoteikumu esamību, kas liek dalībvalstīm piešķirt prioritāti šim mērķim, lai novērstu ES tiesību aktu pārkāpumus, vienlaikus nodrošinot, ka indivīdi un uzņēmumi var gūt labumu no to efektīvas un lietderīgas īstenošanas;

18.  tomēr norāda, ka nesamērīgi termiņi tiesību aktu īstenošanai var neļaut dalībvalstīm nodrošināt atbilstību, tā principā pieņemot novēlotu īstenošanu; mudina ES iestādes vienoties par piemērotākiem regulu un direktīvu īstenošanas termiņiem, ņemot vērā nepieciešamos pārbaudes un apspriešanās periodus; uzskata, ka Komisijai būtu jāiesniedz ziņojumi, kopsavilkumi un pārskatīti tiesību aktu likumdevēju noteiktajos datumos un saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktu noteikumiem;

19.  norāda, ka 2016. gadā bija transponējamas 70 direktīvas, kas ir vairāk nekā 2015. gadā (56 direktīvas); pauž bažas par strauji pieaugušo jaunu pārkāpumu skaitu saistībā ar novēlotu transponēšanu (no 543 līdz 847); pauž nožēlu par to, ka 2016. gada beigās vēl nebija izskatītas 868 pārkāpumu lietas par tiesību aktu novēlotu transponēšanu, proti, par 67,5 % vairāk nekā 2015. gada beigās, kad nebija izskatītas 518 šādas lietas;

20.  pauž bažas par to, ka 2015. gadā dalībvalstis neizpildīja visas savas saistības sniegt skaidrojošos dokumentus kopā ar pasākumiem, ko tās veikušas, lai transponētu direktīvas valsts tiesību aktos; uzskata, ka, ņemot vērā daudzu iesniegto skaidrojošo dokumentu nevienmērīgo kvalitāti, Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstīm lielāka palīdzība to sagatavošanā un atbilstības tabulu veidošanā;

21.  uzsver, ka nespēja nodrošināt savlaicīgu un pareizu tādu spēkā esošo ES tiesību aktu transponēšanu, kuros ir reglamentēti vienlīdzīgu iespēju un vienādas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principi tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība un profesija, vienāda darba samaksa par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi un nodrošinājumu ar precēm un pakalpojumiem, un spēkā esošās normas, ar kurām uzlabo darba un privātās dzīves līdzsvaru un izbeidz jebkāda veida pret sievietēm un meitenēm vērstu vardarbību, galu galā iedzīvotājiem un uzņēmumiem liedz priekšrocības, uz kurām viņiem ir tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem;

22.  uzsver, ka ES ir izveidota kā savienība, kuras pamatā ir tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana (LES 2. pants); norāda, ka, īstenojot ES tiesību aktus, dalībvalstīm ir pilnībā jāievēro Līgumos un ES Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības; atkārtoti pauž viedokli, ka rūpīga dalībvalstu un ES iestāžu rīcības un bezdarbības uzraudzība ir ārkārtīgi svarīga;

23.  atkārtoti pauž bažas par Parlamentam iesniegto lūgumrakstu un Komisijai pausto sūdzību skaitu saistībā ar jautājumiem, kurus Komisija it kā ir atrisinājusi;

24.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt ES tiesību sistēmas integritāti, kas ietver primāros, sekundāros un ieteikuma tiesību instrumentus; šā iemesla dēļ prasa savlaicīgi pieņemt leģislatīvas un neleģislatīvas iniciatīvas, kas ir nepieciešamas, lai Eiropas sociālo tiesību pīlāru iedzīvotājiem padarītu par realitāti; aicina Komisiju izmantot lielāko iespējamo pārredzamību un konsekvenci savos centienos radīt jaunu satvaru, kas paredzēts pienācīgai ES tiesību aktu īstenošanai, piemēram, kā vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR); aicina Komisiju apsvērt izveidot šādu satvaru, kas būtu īpaši paredzēts taisnīgai un līdzsvarotai attīstībai, nodarbinātībai, sociālajām lietām un iekļaušanas lietām saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

25.  atkārtoti aicina Komisiju saskaņā ar tās 2016. gada 25. oktobra rezolūciju iesniegt priekšlikumu ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pakta noslēgšanai, tādējādi sasaistot savus attiecīgos gada tematiskos ziņojumus ar esošo uzraudzības mehānismu un periodisko novērtējuma rīku rezultātiem, un to iesniegt savlaicīgi; atgādina, ka Komisijai kā Līgumu izpildes uzraudzītājai, pilnībā ievērojot LESD 298. pantā un ES Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā noteiktos labas un efektīvas pārvaldības principus, ir pienākums uzraudzīt un izvērtēt ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un Līgumos noteikto principu un mērķu ievērošanu dalībvalstīs un visās ES iestādēs un struktūrās un ievērot savas saistības aktīvi palīdzēt dalībvalstīm transponēt un īstenot atsevišķas direktīvas un regulas; tāpēc iesaka no 2018. gada ņemt vērā šo uzdevumu iepriekš minētajā DTP politikas ciklā un savlaicīgi iesniegt savus attiecīgos gada tematiskos ziņojumus kopā ar izveidoto uzraudzības mehānismu un periodisko novērtējuma rīku rezultātiem;

26.  atgādina, ka Parlaments vairākkārt ir aicinājis Komisiju proaktīvāk uzraudzīt, vadīt un atbalstīt vides tiesību aktu un politiku īstenošanu;

27.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos aktīvi palīdzēt dalībvalstīm transponēt un īstenot ES tiesību aktus, sagatavojot īstenošanas plānus dažām direktīvām un regulām;

28.  uzskata — ņemot vērā to, ka Parlaments saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ir līdzatbildīgs par ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, kā arī, ņemot vērā tā attiecīgās politiskās kontroles pār Komisiju funkciju, kas tam ir piešķirta LES 14. pantā, tam būtu automātiski jāsaņem informācija par visām uzsāktajām EU Pilot procedūrām un ierosinātajām pārkāpumu procedūrām un tam vajadzētu būt atbilstošai piekļuvei dokumentiem, kas attiecas uz abām procedūrām, jo īpaši tad, ja šo procedūru sākšanas iemesls ir lūgumraksti, vienlaicīgi ievērojot nepieciešamos konfidencialitātes noteikumus, lai nodrošinātu lietu veiksmīgu izskatīšanu;

29.  ierosina dalībvalstu pārstāvjiem vairāk censties piedalīties diskusijās, kuras par lūgumrakstiem rīko Lūgumrakstu komiteja;

30.  norāda uz ES tiesību neapmierinošo piemērošanas līmeni dalībvalstīs, kā par to liecina lielais skaits Komisijai nosūtīto sūdzību un Parlamentam adresēto lūgumrakstu ievērojamais apjoms; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu palielināt tās preventīvo instrumentu, piemēram, komplekso sanāksmju, īstenošanas vadlīniju, speciālistu grupu, specializēto tīklu, tostarp SOLVIT tīkla, izmantošanu, kā izklāstīts tās 2016. gada decembra paziņojumā, un atbalstīt spēju veidošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu ES tiesību aktu izpildi; aicina Komisiju izmantot LESD 197. panta normas, lai realizētu šo atjaunoto īstenošanas politiku ciešā partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas iestādēm; aicina Komisiju uzlabot saņemto lūgumrakstu izskatīšanu, sniedzot savlaicīgas un izsmeļošas atbildes;

31.  norāda, ka joprojām neizskatītas ir 95 pārkāpumu procedūru lietas, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi par to, ka dalībvalstis neievēro ES tiesības, un ka Komisija ir iesniegusi Tiesā prasības pieteikumu tikai trijās šādās lietās, pamatojoties uz LESD 260. pantu; uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt Tiesas nolēmumu pilnīgu un savlaicīgu izpildi un vajadzības gadījumā pilnībā izmantot LESD 279. panta noteikumus, lai novērstu ES tiesību aktu efektivitātes mazināšanu un Tiesas autoritātes graušanu; aicina Komisiju risināt šo situāciju un regulāri ziņot Eiropas Parlamentam par šajā sakarībā sasniegto;

32.  uzsver, ka visām ES iestādēm ir jāievēro ES Līgumi un ESPH(10);

33.  iesaka visās starpparlamentārās debatēs par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām ietvert pilsonisko sabiedrību un sabiedrisko līdzdalību, piemēram, izmantojot Parlamentam nosūtītos lūgumrakstus un Eiropas pilsoņu iniciatīvu;

34.  uzsver, ka starp ES iestādēm un dalībvalstīm noslēgtie saprašanās memorandi saskaņā ar LESD 288. pantu netiek uzskatīti par ES aktiem;

35.  uzsver efektivitātes, pārredzamības un atbildības izšķirīgo nozīmi, ES iestādēm izstrādājot un piemērojot ES tiesību aktus; jo īpaši uzsver demokrātiskās pārskatatbildības principu — un Parlamenta nozīmi tā nodrošināšanā —, kā arī ES iedzīvotāju tiesības uz taisnīgumu un labu pārvaldību, kā noteikts ESPH 41. un 47. pantā; norāda, ka saskaņā ar šīm tiesībām un principiem iedzīvotājiem ir nepieciešama atbilstoša un vienkārša pieeja to tiesību aktu projektiem, kuri uz viņiem attiecas; atgādina, ka šīm tiesībām un principiem arī vajadzētu būt ārkārtīgi svarīgiem no dalībvalstu viedokļa, ierosinot tiesību aktu projektus, ar kuriem īsteno ES tiesības; tādēļ aicina Parlamentam piešķirt pamatkontroli pār svarīgākajiem lēmumiem, kas ietekmē ES, dalībvalstis un iedzīvotājus, piemēram, lēmumiem par valstu budžetiem un reformām;

36.  pauž bažas par to, ka fiskālajiem pasākumiem (tostarp pensijām, veselības aprūpes sistēmai un valsts pārvaldei piešķirto izdevumu samazinājumiem) un reformām, kas paredzētas strukturālo pielāgojumu reformās, nav bijuši paredzētie rezultāti;

37.  aicina Komisiju, kad vien tas ir iespējams un nepieciešams, palielināt ES finanšu resursus, piemēram, Eiropas Sociālā fonda daļu, kas ir veltīta "publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas uzlabošanai un efektīvas valsts pārvaldes veidošana", lai sekmētu sociālo labklājību un ekonomisko attīstību, un uzlabot sekmējošo tiesību aktu efektivitāti; aicina Komisiju pilnībā izmantot LESD 197. pantu, lai palīdzētu palielināt dalībvalstu spēju ieviest un īstenot ES tiesību aktus;

38.  aicina Komisiju izstrādāt instrumentus, kas paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm konstatēt transponēšanas problēmas, risināt tās agrīnā pārkāpumu procedūras posmā un rast kopīgus risinājumus;

39.  atgādina, ka tiesību akti, kas ir pamats vissmagāko pārkāpumu procedūrām, ir direktīvu rezultāts; atgādina, ka regulas ir tieši un obligāti piemērojamas visās dalībvalstīs; tādēļ aicina Komisiju, ciktāl tas ir iespējams, izmantot regulas, apsverot tiesību aktu priekšlikumu izdošanu; uzskata, ka šāda pieeja varētu mazināt pārmērīga regulējuma risku;

40.  atgādina, ka to, kā jāpiemēro Eiropas Savienības tiesību akti, palīdz skaidrot prejudiciāli nolēmumi; uzskata, ka šīs procedūras izmantošana palīdz panākt ES tiesību aktu vienveidīgu interpretāciju un īstenošanu; tādēļ mudina valstu tiesas šaubu gadījumā iesniegt jautājumus Tiesā, tādējādi novēršot pārkāpumu procedūras;

41.  aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tās kontrolei pār to, kā tiek īstenota Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2016/1164 ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību(11), un sākt pārkāpumu procedūru, vajadzības gadījumā īpašu uzmanību pievēršot nepareizai vai sliktai piemērošanai;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas nemitīgos centienus īstenot ES noteikumus vides jomā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām dalībvalstīm un uzņēmējiem un risinātu nepilnības ES vides tiesību aktu ieviešanā un īstenošanā, tostarp izmantojot pārkāpumu procedūru, ja tas ir nepieciešams; taču uzsver zināmos ES noteikumu vides jomā un jo īpaši Direktīvas par atbildību vides jomā (DAVJ) ierobežojumus; aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par DAVJ īstenošanu; norāda, ka dažās dalībvalstīs tiesības uz veselīgu vidi apdraud nepilnības ES vides tiesību aktu ieviešanā un īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz kaitējuma gaisam un ūdenim, atkritumu apsaimniekošanai, notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrai novēršanu; uzsver, ka ES vides tiesību aktu pilnīga īstenošana varētu ES ekonomikā ietaupīt katru gadu EUR 50 miljardus — galvenokārt veselības izmaksas un ar vidi saistītās izmaksas;

43.  uzsver, ka ES acquis ietver arī ES noslēgtos starptautiskos nolīgumus; ar nopietnām bažām norāda, ka ES noteikumi vides jomā var neatbilst Orhūsas konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem ("Orhūsas konvencija")(12), ja vides organizācijām un sabiedrības locekļiem netiek nodrošināta pietiekama piekļuve tiesu iestādēm; tādēļ aicina Komisiju pievērst uzmanību Orhūsas konvencijas atbilstības komitejas(13) un Padomes 2017. gada 13. jūlija(14)slēdzieniem un ieteikumiem un izpētīt veidus un līdzekļus, kā ievērot atbilstību Orhūsas konvencijai veidā, kas ir saderīgs ar Savienības tiesiskā regulējuma pamatprincipiem un tās pārbaudes tiesā sistēmu;

44.  aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību tam, kā tiek īstenoti patvēruma un migrācijas jomā pieņemtie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti ESPH nostiprinātie principi, sadarboties ar dalībvalstīm, lai pārvarētu jebkādas grūtības, ar kurām tās varētu saskarties šajā īstenošanā, un attiecīgā gadījumā uzsākt attiecīgās pārkāpumu procedūras; ar bažām konstatē, ka atsevišķas dalībvalstis ignorē savus pienākumus, kas tām ir jāpilda attiecībā uz patvēruma piešķiršanu un migrāciju, jo īpaši, ja ir jāveic patvēruma meklētāju pārcelšana; uzsver, ka dalībvalstu solidaritātes trūkums attiecībā uz patvēruma un migrācijas jomu būtu jānovērš, panākot, ka visas dalībvalstis ievēro savas saistības; aicina dalībvalstis risināt tādas cilvēku tirdzniecības apjoma pieaugumu, kas tiek īstenota darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, un kontrabandas seksuālas izmantošanas nolūkā pieaugumu;

45.  aicina Komisiju efektīvi reaģēt uz migrācijas un drošības situācijas izmaiņām un panākt Eiropas programmas migrācijas jomā un ar to saistīto īstenošanas tiesību aktu efektīvu piemērošanu; prasa, lai dalībvalstis Atgriešanas direktīvu (2008/115/EK)(15) īstenotu pareizi un regulāri ziņotu par Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanu;

46.  aicina Komisiju pārbaudīt "nulles stundu" darba līgumu saderību ar ES tiesību aktiem nodarbinātības jomā, tostarp direktīvu par nepilna darba laika darbu, jo daudzi 2016. gadā saņemtie lūgumraksti attiecas uz nestabilām darba attiecībām;

47.  pozitīvi vērtē to, ka ziņojumā ir atzīta Parlamenta loma, jo tas, uzdodot parlamentāros jautājumus un iesniedzot lūgumrakstus, vērš Komisijas uzmanību uz trūkumiem, kas ir konstatējami ES tiesību piemērošanā dalībvalstīs; norāda, ka ciešāka attiecīgo valdību uzraudzība no dalībvalstu parlamentu puses, ja šīs valdības ir iesaistītas likumdošanas procesā, veicinās efektīvāku ES tiesību aktu piemērošanu, kā to paredz Līgumi;

48.  pauž bažas, ka, ņemot vērā daudzu direktīvu nesaskanīgos tulkojumus ES oficiālajās valodās, pastāv iespēja, ka dažādās valodu versijas rada attiecīgo dokumentu dažādu interpretāciju un to transponēšanas dalībvalstīs atšķirības; pauž nožēlu, ka šādas atšķirības direktīvu transponēšanā un interpretācijā var netikt atklātas regulāri, bet tikai tad, kad to noskaidro Eiropas Savienības Tiesas spriedumos;

49.  atgādina, ka dalībvalstu parlamentiem ir būtiska nozīme ES tiesību aktu projektu pirmslikumdošanas pārbaudē un ES tiesību aktu pareizas īstenošanas dalībvalstīs pēclikumdošanas pārbaudē; aicina dalībvalstu parlamentus šo funkciju arī turpmāk īstenot proaktīvi;

50.  uzskata, ka atbilstoši Komisijas centieniem izstrādāt labākus un efektīvākus ES tiesību aktus būtu vienmēr jāņem vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana;

51.  atkārtoti prasa attiecīgā ģenerāldirektorāta (DG IPOL, DG EXPO un DG EPRS) ietvaros izveidot autonomu sistēmu, ar kuru ex-post veic to galveno ES tiesību aktu ietekmes novērtējumu, kurus Parlaments ir pieņēmis saskaņā ar koplēmuma procedūru un parasto likumdošanas procedūru;

52.  aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tās kontrolei pār to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti, ar kuriem paredz noteikumus par tādas korupcijas prakses apkarošanu, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, un veikt atbilstošus pasākumus, ar kuriem šādas parādības novērš;

53.  atgādina dalībvalstīm un ES iestādēm, ka tiesību aktu savlaicīgas un pienācīgas piemērošanas nodrošināšana joprojām ir uzskatāma par ES prioritāti; uzsver, ka saskaņā ar LES 5. pantu ir svarīgi ievērot kompetences piešķiršanas principu, subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kā arī vienlīdzības likuma priekšā principu, lai labāk pārraudzītu ES tiesību piemērošanu; atgādina, ka ir svarīgi vairot izpratni par spēkā esošo direktīvu normām, ar kurām risina dažādus sieviešu un vīriešu līdztiesības principa aspektus, un šo principu īstenot praksē;

54.  mudina ES iestādes, tām izstrādājot un pieņemot sekundāros, ES un ieteikuma tiesību aktus, izstrādājot politikas un parakstot nolīgumus vai līgumus ar iestādēm, kas nav piederīgas pie ES, vienmēr pildīt pienākumu ievērot primāros ES tiesību aktus, kā arī ar visiem pieejamajiem līdzekļiem palīdzēt ES dalībvalstīm transponēt ES tiesību aktus visās jomās un ievērot Savienības vērtības un principus, jo īpaši ņemot vērā nesenās norises dalībvalstīs;

55.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka atsevišķiem sūdzību iesniedzējiem ir būtiska loma, nosakot plašākas problēmas saistībā ar ES tiesību aktu, kas ietekmē iedzīvotāju un uzņēmumu intereses, īstenošanu un piemērošanu;

56.  uzsver, ka saskaņota un vispusīga labas pārvaldības kodificētu noteikumu kopuma trūkums Savienībā neļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem viegli un pilnībā saprast savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; tāpēc uzsver, ka noteikumu par labu pārvaldību kodificēšana regulā, kurā būtu izklāstīti dažādi administratīvās procedūras aspekti — tostarp paziņojumi, saistošie termiņi, tiesības tikt uzklausītam, pienākums paziņot iemeslus un katras personas tiesības iepazīties ar savas lietas materiāliem — ir izšķirīgi svarīga, lai stiprinātu iedzīvotāju tiesības un pārredzamību; uzskata, ka šī regula ieviestu lielāku pieejamību, skaidrību un saskaņotību spēkā esošo noteikumu interpretācijā iedzīvotāju un uzņēmumu, kā arī valdības un tās amatpersonu labā;

57.  atgādina, ka 2013. gada 15. janvāra un 2016. gada 9. jūnija rezolūcijā Parlaments aicināja pieņemt regulējumu par atklātu, efektīvu un neatkarīgu ES pārvaldību saskaņā ar LESD 298. pantu, un norāda, ka šai prasībai nesekoja Komisijas priekšlikums; tādēļ vēlreiz aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā, ņemot vērā Parlamenta līdz šim paveikto šajā jomā;

58.  uzsver, ka neadekvāta vides apsvērumu iekļaušana citās politikas jomās ir viens no vides tiesību aktu un politikas sliktas īstenošanas pamatcēloņiem;

59.  uzsver vajadzību pastāvīgi nodrošināt vides aizsardzības un veselības un pārtikas nekaitīguma augstu līmeni;

60.  uzsver, ka efektīva ES noteikumu īstenošana veselības, pārtikas nekaitīguma un vides jomā ir svarīga no Eiropas iedzīvotāju viedokļa, jo tā ietekmē viņu ikdienas dzīvi un atbilst vispārējām interesēm;

61.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt ar vidi saistītās pārkāpumu lietas, kurām ir pārrobežu raksturs, jo īpaši tīru gaisu reglamentējošo tiesību aktu jomā, tostarp gādāt par ES tiesību pareizu transponēšanu un piemērošanu turpmākajās ES dalībvalstīs; turklāt aicina Komisiju informēt sūdzību iesniedzējus atbilstošā, pārredzamā un savlaicīgā veidā par argumentiem, kurus attiecīgās dalībvalstis izvirza, reaģējot uz attiecīgo sūdzību;

62.  konstatē, ka pārkāpumu procedūru skaits attiecībā uz vidi 2016. gadā samazinājās salīdzinājumā ar 2015. gadu, taču izsaka bažas, ka tika novērots tādu pārkāpumu procedūru skaita pieaugums, kas attiecas uz veselību un pārtikas nekaitīgumu, un aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst šim aspektam;

63.  uzsver, ka sieviešu un vīriešu vienlīdzība ir ES pamatprincips, kas ir jāiekļauj visās politikas jomās;

64.  uzsver izšķiroši svarīgo lomu, kāda tiesiskas valsts principam ir no jebkuras demokrātiskās pārvaldes paveida leģitimitātes viedokļa; uzsver, ka tas ir uzskatāms par Savienības tiesību sistēmas stūrakmeni un līdz ar to tas saskan ar tādas Savienības koncepciju, kuras pamatā ir tiesiskas valsts princips;

65.  atgādina, ka vienlīdzības princips, kas nozīmē, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, ir nostiprināts Eiropas Līgumos kopš 1957. gada (sk. LESD 157. pantu), un uzsver, ka saskaņā ar LESD 153. pantu ES ir tiesības rīkoties plašākā vienlīdzīgu iespēju un vienlīdzīgas attieksmes jomā, kas skar nodarbinātību un profesiju;

66.  atzinīgi vērtē Tiesu par to, ka tās sniegtais vienādas darba samaksas par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu koncepcijas plašais skaidrojums, kā izklāstīts tās nolēmumos un tās apjomīgajā judikatūrā par attiecīgo pantu, pavisam noteikti ir vairojis iespējas apkarot gan tiešo, gan netiešo dzimumu diskrimināciju samaksas dēļ un samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, taču uzsver, ka vēl vairāk ir jāstrādā pie tā, lai Eiropas Savienībā šo joprojām aktuālo atšķirību novērstu pavisam;

67.  pauž dziļu sarūgtinājumu par to, ka tādu tiesību principu ieviešana, saskaņā ar kuru vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir uzskatāma par nelikumīgu, pati par sevi izrādījās nepietiekama, lai novērstu joprojām pastāvošo vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību; uzsver, ka pārstrādātajā Direktīvā 2006/54/EK ir izteikta prasība dalībvalstīm nodrošināt, lai spēkā nebūtu koplīgumu normas, darba samaksas likmes, darba līgumi un individuālie darba līgumi, kas ir pretēji vienādas samaksas principam, vai arī lai tos varētu atcelt un grozīt;

68.  uzsver, ka gan dalībvalstīm, gan Komisijai paralēli pastāvošajiem instrumentiem ES tiesību aktu īstenošanai būtu jāpievērš papildu uzmanība alternatīviem instrumentiem, kas nodrošinātu ES tiesību aktu, jo īpaši normu, kas attiecas uz vienlīdzību samaksas ziņā, plašāku īstenošanu; tādēļ uzsver, ka koplīgumi ir svarīgi no vienādas darba samaksas, vecāku atvaļinājuma un no citu tādu saistīto darba tiesību garantēšanas viedokļa, par kurām vienojas darba koplīguma slēgšanas sarunās;

69.  atgādina par Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju, kurā, pamatojoties uz LESD 298. pantu, ir prasīts pieņemt ES regulu par Eiropas Administratīvā procesa tiesībām; ar vilšanos konstatē, ka Eiropas Komisija nav izpildījusi Parlamenta prasību iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par administratīvā procesa tiesībām;

70.  atzīst, ka ir svarīgi iegūt datus —, ja iespējams, dzimumu griezumā —, lai novērtētu sieviešu tiesību sekmēšanā gūtos panākumus;

71.  pauž nožēlu par trūkumiem Komisijas pieejā attiecībā uz dzīvnieku labturību, faktiski ignorējot būtiskas neatbilstības, par kurām ziņo liels skaits iedzīvotāju, kas ir izmantojuši savas tiesības iesniegt lūgumrakstu; atkārto savu prasību sākt jaunas stratēģijas īstenošanu ES līmenī, lai novērstu visas pašreizējās nepilnības un nodrošinātu dzīvnieku labturības pilnīgu un efektīvu aizsardzību, izmantojot precīzu un izsmeļošu tiesisko regulējumu, kas pilnībā atbilst LESD 13. panta prasībām;

72.  aicina Komisiju rūpīgi izskatīt lūgumrakstus, kuros ir izteiktas sūdzības par viena un tā paša zīmola pārtikas produktu kvalitātes atšķirībām dažādās dalībvalstīs; mudina Komisiju izbeigt negodīgu praksi un nodrošināt, ka pret visiem patērētājiem ir vienāda attieksme;

73.  norāda, ka diskriminācija, ko pieļauj, balstoties uz kādas dalībvalsts oficiālo(-ajām) valodu(-ām) skolās un valsts pārvaldē, ir uzskatāma par tās brīvas pārvietošanās šķērsli, kas ir paredzēta LESD 26. panta 2. daļā; aicina Komisiju izmeklēt šo iekšējā tirgus darbības pārkāpumu;

74.  aicina Komisiju efektīvi uzraudzīt, kā valstu tiesas izpilda savu pienākumu prasīt Tiesas prejudiciālos nolēmumus saskaņā ar LESD 267. pantu; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot reģistru, kurā būtu ievadīti visi dalībvalstu spriedumi, kuros ir interpretētas ES tiesības gadījumos, kad Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālais nolēmums nav prasīts;

75.  pauž nožēlu par to, ka nav pieņemti un īstenoti atbilstīgi un efektīvi ES tiesību akti par darba apstākļiem un darbalaiku, tostarp darbu publiskās brīvdienās un svētdienās un bez pārtraukumiem un atpūtas periodiem; norāda, ka šāds vienādā regulējuma trūkums apgrūtina darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu, no kā īpaši cieš sievietes un viņu izredzes darba tirgū;

76.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0385.

(2)

OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(3)

OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

(4)

OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(5)

OV C 316, 22.9.2017., 246. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0279.

(8)

OV C 440, 30.12.2015., 17. lpp.

(9)

OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.

(10)

Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2016. gada 20. septembra spriedums apvienotajās lietās C-8/15 P līdz C-10/15 Ledra Advertising Ltd (C-8/15 P), Andreas Eleftheriou (C-9/15 P), Eleni Eleftheriou (C-9/15 P), Lilia Papachristofi (C-9/15 P), Christos Theophilou (C-10/15 P), Eleni Theophilou (C-10/15 P)/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka.

(11)

OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.

(12)

OV L 124, 19.7.2005., 4. lpp.

(13)

Paziņojums ACCC/C/2008/32 (ES), II daļa, pieņemts 2017. gada 17. martā

(14)

11150/17; Starpiestāžu lieta: 2017/0151 (NLE).

(15)

OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS (28.3.2018)

Juridiskajai komitejai

par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2016. gadā

(2017/2273(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Marijana Petir

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  apgalvo, ka būtiska ir efektīva ES tiesību piemērošana visās jomās, tostarp šo tiesību piemērošana no pašu ES iestāžu puses, lai nodrošinātu priekšrocības, kuras ES politika rada iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un ka ES tiesību vienāda piemērošana visās dalībvalstīs ir galvenais ES panākumu faktors; norāda, ka dažos gadījumos ES tiesību neefektīva piemērošana dalībvalstu starpā rada negodīgu konkurenci;

2.  konstatē, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija ir tā iestāde, kas ir atbildīga par tiesību aktu transponēšanu, īstenošanu un efektīvu īstenošanas kontroli, savukārt dalībvalstu galvenais uzdevums ir ES tiesību aktus transponēt, piemērot un ieviest pareizi;

3.  atgādina, ka ES vides tiesību aktu pilnīga īstenošana varētu ES ekonomikā ietaupīt katru gadu EUR 50 miljardus veselības izmaksu un ar vidi saistīto izmaksu;

4.  uzsver, ka Eiropas tiesiskā regulējuma vienkāršība, precizitāte un uzticamība ir ES tiesību efektīvas un vienādas piemērošanas priekšnoteikumi;

5.  uzsver, ka neadekvāta vides apsvērumu iekļaušana citās politikas jomās ir viens no vides tiesību aktu un politikas sliktas īstenošanas pamatcēloņiem;

6.  atgādina, ka Parlaments vairākkārt ir aicinājis Komisiju proaktīvāk uzraudzīt, vadīt un atbalstīt vides tiesību aktu un rīcībpolitikas īstenošanu;

7.  norāda, ka Komisijai ir tiesības un pienākums uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un sākt pārkāpumu procedūru pret dalībvalsti, kura nav izpildījusi kādu no Līgumos paredzētajiem pienākumiem;

8.  izsaka bažas, ka dažās dalībvalstīs joprojām ir novērojamas būtiskas nepilnības ES vides jomas tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas, notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras un atbilstības gaisa kvalitātes robežvērtībām nodrošināšanas jomā;

9.  uzskata, ka, pirms iesniegt jaunus tiesību aktus, Komisijai ir jānodrošina spēkā esošo tiesību aktu efektīva piemērošana visā ES;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu(1) uz pārkāpumiem reaģēt ātri un atbalsta tās centienus īstenošanas problēmas novērst neoficiāli; aicina Komisiju uzlabot EU Pilot problēmu novēršanas sistēmu;

11.  pauž savas bažas par pārkāpumu procedūru kopējā skaita palielināšanos 2016. gadā, kā rezultātā šo lietu skaits ir sasniedzis pēdējo piecu gadu augstāko atzīmi;

12.  uzsver vajadzību pastāvīgi nodrošināt vides aizsardzības un veselības un pārtikas nekaitīguma augstu līmeni;

13.  uzsver, ka efektīva ES noteikumu īstenošana veselības, pārtikas nekaitīguma un vides jomā ir svarīga no Eiropas iedzīvotāju viedokļa, jo tā ietekmē viņu ikdienas dzīves un atbilst vispārējām interesēm;

14.  konstatē sūdzību skaita pieaugumu laikposmā 2012.–2016. gadam; uzsver, ka sabiedrība kopumā, uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība jo īpaši dod izšķirošu ieguldījumu uzraudzībā attiecībā uz veidu, kādā ES tiesību akti tiek transponēti un īstenoti, izmantojot Komisijai sniegto informāciju par grūtībām, kas rodas, dalībvalstīm piemērojot ES tiesību aktus; norāda, ka sūdzību skaita pieaugums par ES tiesību neefektīvu piemērošanu nebūt nenozīmē ES tiesību īstenošanas dalībvalstīs pasliktināšanos, bet gan kalpo par pierādījumu arī tam, ka iedzīvotāji un uzņēmumi ir labāk informēti par tiesībām, kas izriet no ES regulējuma; tādēļ uzsver, ka piekļuve vides informācijai, kas ir jānodrošina saskaņā ar Orhūsas konvenciju, ir nepieciešama, lai sabiedrība kopumā un pilsoniskā sabiedrība jo īpaši spētu efektīvi sūdzēties par dalībvalstīm;

15.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt ar vidi saistītās pārkāpumu lietas, kurām ir pārrobežu raksturs, jo īpaši tīru gaisu reglamentējošo tiesību aktu jomā, tostarp gādāt par ES tiesību pareizu transponēšanu un piemērošanu turpmākajās ES dalībvalstīs; turklāt aicina Komisiju informēt sūdzību iesniedzējus atbilstošā, pārredzamā un savlaicīgā veidā par argumentiem, kurus attiecīgās dalībvalstis izvirza, reaģējot uz attiecīgo sūdzību;

16.  konstatē, ka pārkāpumu procedūru skaits attiecībā uz vidi 2016. gada samazinājās salīdzinājumā ar 2015. gadu, taču ir nobažījies, ka tika novērots tādu pārkāpuma procedūru skaita pieaugums, kas attiecas uz veselību un pārtikas nekaitīgumu, un aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst šim aspektam;

17.  īpaši norāda uz lielo nozīmi, kāda, pateicoties lūgumrakstiem un jautājumiem, Parlamentam ir uzmanības pievēršanā nepilnībām, kuras pastāv, dalībvalstīm īstenojot ES tiesības;

18.  aicina Komisiju, izstrādājot un novērtējot tiesību aktus, lielākā mērā ņemt vērā vajadzību samazināt administratīvo slogu, no kura cieš MVU; uzsver, ka, transponējot ES noteikumus par publisko iepirkumu un koncesijām, maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu jāvar vieglāk un lētāk pieteikties konkursos par publiskajiem līgumiem, pilnībā ievērojot ES pārredzamības un konkurences principus;

19.  atzinīgi vērtē vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR), kas ir uzskatāms par instrumentu, kurš palīdz uzņēmumiem un iedzīvotājiem baudīt ES vides tiesību un vides rīcībpolitikas labvēlīgo iedarbību, pateicoties labākai īstenošanai;

20.  uzskata, ka atbilstoši Komisijas centieniem izstrādāt labākus un efektīvākus ES tiesību aktus(2) būtu vienmēr jāņem vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Alberto Cirio, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Lukas Mandl, Valentinas Mazuronis, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Nicola Caputo, Albert Deß, Eleonora Evi, Christofer Fjellner, Elena Gentile, Norbert Lins, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Dubravka Šuica, Keith Taylor, Carlos Zorrinho

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50

+

ALDE

Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Stefan Eck, Kateřina Konečná

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Alberto Cirio, Angélique Delahaye, Albert Deß, Christofer Fjellner, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Lukas Mandl, Annie Schreijer-Pierik, Dubravka Šuica, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Pavel Poc, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

10

-

EFDD

Julia Reid

ENF

Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh

NI

Zoltán Balczó

VERTS/ALE

Marco Affronte, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Michèle Rivasi, Davor Škrlec, Keith Taylor

0

0

 

 

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.

(2)

COM(2017)0651, 2017. gada 24. oktobris.


Konstitucionālo jautājumu komitejas ATZINUMS (21.3.2018)

Juridiskajai komitejai

par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2016. gadā

(2017/2273(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Kazimierz Michał Ujazdowski

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ES ir izveidota kā savienība, kuras pamatā ir tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana (LES 2. pants); uzsver, ka rūpīga dalībvalstu un ES iestāžu rīcības un bezdarbības uzraudzība ir ārkārtīgi svarīga;

2.  vērš uzmanību uz to, ka efektīva ES tiesību piemērošana ir būtiska, lai vairotu iedzīvotāju uzticību ES politikas nostādnēs un iestādēs; atgādina, ka LESD 197. pantā šajā sakarībā ir noteikts, ka "Savienības tiesību aktu efektīvu īstenošanu dalībvalstīs, kas nepieciešams Savienības pareizas darbības nodrošināšanai, uzskata par vispārsvarīgu jautājumu"; uzskata, ka Savienības iedzīvotāji justos pārliecināti par Savienības tiesībām, ja dalībvalstīs tos īstenotu efektīvi;

3.  atzīst, ka ES tiesību aktu pareiza īstenošana un piemērošana vispirms ir dalībvalstu kompetence; tomēr norāda, ka tas neatbrīvo ES iestādes no to pienākuma ievērot ES primāros tiesību aktus, jo īpaši, tām izstrādājot un pieņemot ES sekundāros tiesību aktus;

4.  atzinīgi vērtē šo pirmo ziņojumu par ES tiesību piemērošanas uzraudzību pēc tam, kad 2015. gadā spēkā stājās labāka regulējuma programma; atgādina, ka labāka likumdošanas procesa principi ietver sevī arī prasību pierādīt nepieciešamību pēc likumdošanas ES līmenī un to izdarīt tā, lai stingri ievērotu likumdošanas mērķus un nodrošinātu, ka tiesību akti tiek pareizi īstenoti pienācīgajā līmenī; tādēļ uzsver, ka saskaņā ar LES 5. pantu ir svarīgi ievērot kompetences piešķiršanas principu, subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kā arī juridiskās noteiktības un vienlīdzības likuma priekšā principu, lai labāk pārraudzītu ES tiesību piemērošanu;

5.  pauž nožēlu par to, ka savlaicīga un pareiza ES tiesību aktu piemērošana dalībvalstīs joprojām rada nopietnas bažas, ko apliecina pārkāpumu procedūru lielais skaits; pauž nožēlu par to negatīvo tendenču lielo skaitu, kas bija darīts zināms jaunākajā ziņojumā, it īpaši par to ierosināto pārkāpumu procedūru skaita lielo pieaugumu, kas pagājušajā gadā sasniedza 67,5 % un ir uzskatāms par augstāko rādītāju piecu gadu laikposmā, kā arī par saņemto sūdzību skaita pieaugumu un atrisināto lietu īpatsvara samazinājumu; konstatē, ka saskaņā ar 2016. gada beigās vēl nepabeigto pārkāpumu lietu analīzi četras jomas, kurās pret dalībvalstīm bija ierosināts vislielākais transponēšanas pārkāpuma procedūru skaits, bija iekšējais tirgus, vide, finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, un mobilitāte un transports;

6.  konstatē — tāpēc, ka Komisija apņēmās ES tiesību īstenošanā rīkoties stratēģiskāk, nesen pārkāpumu lietas tika izbeigtas politisku apsvērumu dēļ; tādēļ aicina Komisiju, izstrādājot turpmākos uzraudzības ziņojumus, paskaidrot šādu lēmumu pieņemšanas iemeslus;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir samazinājies jaunu EU Pilot lietu kopējais skaits, kas ir zemākais kopš 2011. gada; konstatē Komisijas mērķi atbilstoši tā paziņojumam "ES tiesības: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu"(1), izmantot EU Pilot mehānismu tikai tad, kad ar to, īstenojot pārkāpumu novēršanas procesu, var nodrošināt reālu pievienoto vērtību; tomēr atgādina, ka EU Pilot ir uz sadarbību balstīts funkcionāls rīks, kuram nav nekāda juridiskā statusa un kura ietvaros Komisijai ir rīcības brīvība, kas neatbilst īsteniem pārredzamības un pārskatatbildības standartiem; uzskata, ka šos trūkumus varētu novērst, pieņemot regulu, ar kuru būtu precizētas individuālo sūdzību iesniedzēju un Komisijas juridiskās tiesības un pienākumi;

8.  pozitīvi vērtē to, ka ziņojumā ir atzīta Parlamenta loma, jo tas, uzdodot parlamentāros jautājumus un iesniedzot lūgumrakstus, vērš Komisijas uzmanību uz trūkumiem, kas ir konstatējami ES tiesību piemērošanā dalībvalstīs; norāda, ka ciešāka attiecīgo valdību uzraudzība no dalībvalstu parlamentu puses, ja šīs valdības ir iesaistītas likumdošanas procesā, veicinās efektīvāku ES tiesību aktu piemērošanu, kā to paredz Līgumi;

9.  uzsver, ka papildus efektivitātei ļoti svarīgi ir tas, lai ES iestādes, izstrādājot un piemērojot ES tiesības, nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, kas nozīmē to, ka ES tiesību aktiem ir jābūt skaidriem, saprotamiem, konsekventiem, precīziem un tūlītēji pieejamiem iedzīvotājiem, vienlaikus ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru(2), kurā ir uzstājīgi pausta prasība pēc ES tiesību normu paredzamības un prognozējamības;

10.  uzsver, ka ES iedzīvotājiem pašsaprotami ir jābūt pirmajiem, kurus informē precīzā, efektīvi pieejamā, pārredzamā un savlaicīgā veidā par to, vai dalībvalstu tiesību akti ir pieņemti, transponējot ES tiesības, un kuras dalībvalstu iestādes atbild par to, ka šīs tiesības ir pareizi īstenotas; atzīst būtisko lomu, kāda ir sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, uzraugot un pastiprinot ES tiesību efektīvu aizsardzību;

11.  atkārtoti norāda uz normu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, ar kuru dalībvalstis aicinātas, ja tās, transponējot ES direktīvas savos tiesību aktos, izvēlas pievienot elementus, kas nekādā veidā nav saistīti ar minētajiem Savienības tiesību aktiem, lai šie papildinājumi tiktu padarīti identificējami vai nu transponēšanas aktā, vai saistītajā dokumentā;

12.  pauž bažas, ka, ņemot vērā daudzu direktīvu nesaskanīgos tulkojumus ES oficiālajās valodās, pastāv iespēja, ka dažādās valodu versijas rada attiecīgo dokumentu atšķirīgu interpretāciju un to transponēšanas dalībvalstīs atšķirības; tādēļ pauž nožēlu, ka šāda direktīvu atšķirīga transponēšana un interpretācija var netikt atklāta regulāri, bet tikai tad, kad to noskaidro Eiropas Savienības Tiesas spriedumos;

13.  atgādina, ka dalībvalstu parlamentiem ir būtiska nozīme ES tiesību aktu projektu pirmslikumdošanas pārbaudē un ES tiesību aktu pareizas īstenošanas dalībvalstīs pēclikumdošanas pārbaudē; aicina dalībvalstu parlamentus šo funkciju arī turpmāk īstenot proaktīvi;

14.  aicina Komisiju efektīvi uzraudzīt, kā dalībvalstu tiesas īsteno pienākumu Eiropas Savienības Tiesai prasīt prejudiciālu nolēmumu, kā tas ir noteikts LESD 267. pantā; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot reģistru, kurā būtu ievadīti visi dalībvalstu spriedumi, kuros ir interpretēti ES tiesību akti gadījumos, kad Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālais nolēmums nav prasīts;

15.  uzsver pārredzamības principu, kas ir nostiprināts ES Līgumos, kā arī ES pilsoņu tiesības uz tiesiskumu un labu pārvaldību, kā tas ir noteikts ES Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā; norāda, ka saskaņā ar šīm tiesībām un principiem iedzīvotājiem ir nepieciešama atbilstoša un vienkārša pieeja to tiesību aktu projektiem, kuri uz viņiem attiecas; atgādina, ka šīm tiesībām un principiem arī vajadzētu būt ārkārtīgi svarīgiem no dalībvalstu viedokļa, ierosinot tiesību aktu projektus, ar kuriem īsteno ES tiesības;

16.  prasa, lai likumdošanas procesā iesaistītās visas ES iestādes apņemtos uzlabot likumdošanas dokumentu izstrādes kvalitāti, saskaņā ar apņemšanos, kas ir izdarīta labāka likumdošanas procesa programmā; atgādina, ka 1998. gada Iestāžu nolīgums par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz Kopienas tiesību aktu izstrādes kvalitāti būtu atbilstoši jāpielāgo, lai sasniegtu minēto mērķi;

17.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos aktīvi palīdzēt dalībvalstīm transponēt un īstenot tiesību aktus, sagatavojot īstenošanas plānus dažām direktīvām un regulām; atbalsta Komisijas iniciatīvu nodrošināt labākas konsultācijas un palīdzību dalībvalstīm, izmantojot konkrētus instrumentus, ar kuriem panāk labākus ES tiesību īstenošanas rādītājus; mudina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm, kuras varētu saskarties ar a priori īstenošanas un transponēšanas izaicinājumiem, un tos attiecīgi novērst, uzlabojot publisko iestāžu institucionālo tehnisko kapacitāti;

18.  uzsver sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto personu svarīgo lomu gan tiesību aktu sagatavošanā, gan uzraugot nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un piemērošanā dalībvalstīs un ziņojot par tām; iesaka dalībvalstu iestādēm un Eiropas iestādēm šo lomu atbalstīt;

19.  atgādina, ka Parlamentam ir jāvar uzraudzīt arī to, kā Komisija nodrošina regulu izpildi, tādā pašā veidā, kā tas notiek attiecībā uz direktīvām; tādēļ mudina ES iestādes sadarboties efektīvāk un lietderīgāk, ievērojot LES 13. panta 2. punktu; atkārtoti prasa Komisijai nodrošināt, lai dati par regulu īstenošanu tiktu precīzi sniegti tās turpmākajos gada ziņojumos par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību; atgādina dalībvalstīm par pienākumu Komisijai iesniegt dalībvalstu tiesību aktus, ar kuriem tiek transponētas un īstenotas regulas, ievērojot lojālas sadarbības principu, kas ir nostiprināts LES 4. panta 3. punktā;

20.  atkārtoti prasa attiecīgā ģenerāldirektorāta (DG IPOL, DG EXPO un DG EPRS) ietvaros izveidot autonomu sistēmu, ar kuru ex-post veic to galveno ES tiesību aktu ietekmes novērtējumu, kurus Parlaments ir pieņēmis saskaņā ar koplēmuma procedūru un parasto likumdošanas procedūru;

21.  atgādina, ka visām ES iestādēm — arī tad, kad tās darbojas starptautisko aizdevēju grupu sastāvā, — ir jāievēro Līgumi un ES Pamattiesību harta;

22.  aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tās kontrolei pār to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti, ar kuriem paredz noteikumus par tādas korupcijas prakses apkarošanu, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, un veikt atbilstošus pasākumus, ar kuriem šādas parādības novērš.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Michał Boni, Mercedes Bresso, Elmar Brok, Fabio Massimo Castaldo, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Morten Messerschmidt, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Claudia Țapardel, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Pervenche Berès, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jérôme Lavrilleux, Cristian Dan Preda, Jasenko Selimovic, Rainer Wieland

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jasenko Selimovic

ECR

Morten Messerschmidt, Kazimierz Michał Ujazdowski

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

PPE

Michał Boni, Elmar Brok, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Markus Pieper, Paulo Rangel, György Schöpflin

S&D

Pervenche Berès, Mercedes Bresso, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira, Claudia Țapardel

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand

1

-

ENF

Gerolf Annemans

0

0

 

 

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

C(2016)8600, OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.

(2)

Tiesas 2009. gada 10. septembra spriedums lietā C-201/08 Plantanol GmbH & Co. KG/Hauptzollamt Darmstadt, ECLI:EU:C:2009:539, 46. punkts.


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS (12.4.2018)

Juridiskajai komitejai

par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2016. gadā

(2017/2273(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Marijana Petir

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

-  ņemot vērā 1978. gada 19. decembra Direktīvu 79/7/EEK, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu pakāpeniski īstenot principu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jautājumos,

-  ņemot vērā 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm un sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti,

-  ņemot vērā 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu,

-  ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. marta Direktīvu 2010/18/ES, ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK,

-  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK,

-  ņemot vērā 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību,

-  ņemot vērā 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/99/ES, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rīkojumu ar mērķi aizsargāt personu "no citas personas noziedzīgas darbības, kas var apdraudēt viņas dzīvību, fizisko vai psiholoģisko neaizskaramību, cieņu, personas brīvību vai seksuālo neaizskaramību" un ļauj citas dalībvalsts kompetentai iestādei šīs citas dalībvalsts teritorijā turpināt personas aizsardzību; šī direktīva ir nostiprināta ar 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, kas nodrošina to, ka aizsargpasākumi civillietās ir atzīti visā ES,

-  ņemot vērā 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI,

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kurā valda plurālisms, nediskriminācija, tolerance, tiesiskums, solidaritāte un kurā pastāv sieviešu un vīriešu līdztiesība; saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu Savienība, veicot savas darbības, tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību;

B.  tā kā saskaņā ar LES 2. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu sieviešu un vīriešu vienlīdzība ir viena no pamatvērtībām, pamatojoties uz kurām, ES ir dibināta, un tā kā Savienība, veicot savas darbības, cenšas apkarot visus diskriminācijas veidus, izskaust nevienlīdzību un sekmēt vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi;

C.  tā kā LESD 157. pantā ir paredzētas tiesības un LESD 19. pantā — pamats pieņemt tiesību aktus, ar kuriem reglamentē visu diskriminācijas veidu apkarošanu, tostarp uz dzimuma balstītas diskriminācijas apkarošanu;

D.  tā kā ES un tās dalībvalstis Deklarācijā Nr. 19, kas ir pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences nobeiguma aktam, ir apņēmušās "cīnīties pret visu veidu sadzīves vardarbību [..], novērst šādas kriminālsodāmas darbības un sodīt par tām, un atbalstīt un aizsargāt cietušos";

E.  tā kā ES tiesību akti, ar kuriem apkaro cilvēku tirdzniecību, jo sevišķi sieviešu un bērnu tirdzniecību, ir pieņemti, pamatojoties uz LESD 79. un 83. pantu; tā kā ar programmu "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" cita starpā finansē pasākumus, kas sekmē pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanu;

F.  tā kā jo īpaši ES direktīvas, kurās galvenokārt ir reglamentēti dzimumu līdztiesības jautājumi, vairākās dalībvalstīs nav īstenotas pareizi, kā rezultātā dažādu dzimumu cilvēkiem ir liegta aizsardzība pret diskrimināciju tādās jomās kā nodarbinātības iespējas un piekļuve precēm un pakalpojumiem;

G.  tā kā uz dzimumu balstīta diskriminācija ir nesaraujami saistīta ar citiem diskriminācijas veidiem, tostarp tādiem, kuru pamatā ir rase un etniskā piederība, reliģija, invaliditāte, veselība, dzimtiskā identitāte, seksuālā orientācija, vecums un/vai sociāli ekonomiskie apstākļi;

H.  tā kā 33 % sieviešu Eiropas Savienībā ir cietušas no fiziskas un/vai seksuālas vardarbības un 55 % ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos, tostarp 32 % darba vietā; tā kā sievietes ir īpaši neaizsargātas pret seksuālu, fizisku un tiešsaistes vardarbību, kiberterorizēšanu un kibervajāšanu; tā kā vairāk nekā pusi no noslepkavotajām sievietēm nogalināja dzīves partneris vai tuvinieks; tā kā vardarbība pret sievietēm ir viens no pasaulē visizplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un šajā sakarībā vecumam, valstspiederībai, reliģijai, izglītībai vai finanšu un sociālajam statusam nav nozīmes un tā kā šī vardarbība ir uzskatāma par sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanas ievērojamu šķērsli; tā kā sieviešu slepkavību parādība dalībvalstīs nemazinās;

I.  tā kā Eiropas Savienībā veiktā aptaujā par LGBT tika konstatēts, ka sievietes lesbietes, biseksuāles un sievietes transpersonas saskaras ar augstu diskriminācijas varbūtību, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju vai dzimtisko identitāti; tā kā 23 % sieviešu lesbiešu un 35 % transpersonu vismaz vienu reizi pēdējos piecos gados mājās vai citur (uz ielas, sabiedriskā transportā, darba vietā utt.) ir piedzīvojušas fiziskus vai seksuālus uzbrukumus vai viņām ir izteikti vardarbības draudi;

J.  tā kā attiecībā uz ES dzimumu līdztiesības tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu dalībvalstīs ir konstatētas īpašas problēmas, kas attiecas uz konkrētu direktīvu transponēšanu un piemērošanu, piemēram, būtiskas regulējuma nepilnības un to nekonsekventa piemērošana no dalībvalstu tiesu puses;

K.  tā kā dzimumu līdztiesības iestādes un mehānismi bieži vien dalībvalstu pārvaldes struktūrās ir marginalizēti, sadalīti dažādās politikas sfērās, tiem traucē sarežģīti pilnvarojumi, pienācīgu darbinieku, apmācības, datu un pietiekamu resursu trūkums un to darbību apgrūtina politiskās vadības atbalsta nepietiekamība;

L.  tā kā saskaņā ar Eiropā spēkā esošo diskriminācijas aizliegumu reglamentējošo tiesību salīdzinošo analīzi, kuru 2017. gadā publicēja Eiropas juridisko ekspertu dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma tīkls, lielākajā daļā valstu joprojām pastāv spēcīgas bažas par uztveri un apzināšanos, jo personas bieži vien nav informētas par savām tiesībām uz aizsardzību pret diskrimināciju vai protekcionisma aizsardzības mehānismu esamību; tā kā saskaņā ar šo analīzi attiecībā uz ES diskriminācijas apkarošanas direktīvu izpildi ir radušās jaunas šaubas, piemēram, par tādu organizāciju un apvienību tiesiskā statusa neesamību vai tā ierobežojumiem, lai tiesas procesos aizstāvētu no diskriminācijas cietušās personas, un par pierādīšanas pienākuma maiņas ierobežojošu piemērošanu, kā arī par virkni šķēršļu, kas traucē efektīvu tiesu iestāžu pieejamību, — visi minētie faktori mazina iedzīvotāju iespējas pilnībā īstenot un aizsargāt savas tiesības, kuras ir noteiktas diskriminācijas aizliegumu reglamentējošajos tiesību aktos;

M.  tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) sagatavotais dzimumu līdztiesības 2017. gada indekss apliecina tikai niecīgus uzlabojumus, no kā precīzi var secināt, ka ES joprojām ne tuvu nav sasniegusi dzimumu līdztiesību, jo vispārējais rādītājs ir 66,2 no 100, kas ir tikai par četriem punktiem vairāk nekā pirms desmit gadiem;

N.  tā kā attiecībā uz lēmumu pieņemšanas sfēru iepriekš minētie dzimumu līdztiesības dati attiecībā uz pēdējiem desmit gadiem apliecina uzlabojumu par gandrīz 10 punktiem un tagad sasniegtie punkti ir 48,5, taču šajā jomā joprojām ir viszemākie panākumu rādītāji; tā kā šis neglaimojošais skaitlis vispirms atspoguļo sieviešu un vīriešu nevienādo pārstāvību politikā un liek domāt par demokrātijas deficītu ES pārvaldē;

O.  tā kā Eurofound ziņojumā par dzimumu atšķirībām nodarbinātības jomā ir aplēsts, ka šīs dzimumu atšķirības nodarbinātības jomā Eiropas Savienībā rada zaudējumus aptuveni 370 miljardu EUR apmērā gadā, kas atbilst 2,8 % no ES IKP;

P.  tā kā saskaņā ar Eurofound darba apstākļu apsekojumu apmaksātā un neapmaksātā darba laika saliktais rādītājs liek secināt, ka, saskaitot apmaksātās un neapmaksātās darba stundas, sievietes strādā ilgāk;

Q.  tā kā, neskatoties uz ES apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanas procesā, ES aģentūru valdēs pastāv ievērojams dzimumu līdzsvara trūkums un tajās ir nepārtraukti novērojamas dzimumu segregācijas pazīmes;

R.  tā kā nabadzības feminizācija Eiropas Savienībā ir uzskatāma par faktu un tā kā ES vienlīdzības un dzimumu līdztiesības tiesību pienācīga un pilnīga piemērošana būtu jāīsteno kopsakarā ar politiku, ar kuru novērš sieviešu ļoti augstu bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības līmeni — parādības, kas ir cieši saistītas ar tāda budžeta samazinājumiem, no kura finansē sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, izglītību, sociālos pakalpojumus un pabalstus; tā kā netiek īstenota līdztiesības politika un dzimumu un līdztiesības tiesības, kā rezultātā joprojām tiek apdraudētas sievietes un palielinās viņu slīkšanas nabadzībā un sociālās marginalizācijas risks, izslēdzot viņas no darba tirgus;

S.  tā kā spēkā esošo tiesību aktu pienācīga īstenošana ir būtiska, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību; tā kā, kaut arī pārstrādātajā Direktīvā 2006/54/EK pavisam noteikti ir aizliegta gan tieša, gan netieša diskriminācija, un tā kā, neskatoties uz to, ka sievietes vidēji iegūst augsta līmeņa izglītību, 2015. gadā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība joprojām bija 16,3 %;

T.  tā kā dzimumu līdztiesības principam ir jābūt būtiskam spēkā esošo ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzības kritērijam;

U.  tā kā datu ieguve, ja iespējams dzimumu griezumā, ir ļoti būtiska, lai pārbaudītu ES tiesību piemērošanā līdz šim gūtos panākumus,

1.  uzsver, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir ES pamatprincips, kas ir jāiekļauj visos politikas virzienos;

2.  uzsver izšķiroši nozīmīgo lomu, kāda tiesiskas valsts principam ir no jebkuras demokrātiskās pārvaldes paveida leģitimitātes viedokļa; uzsver, ka tas ir uzskatāms par Savienības tiesību sistēmas stūrakmeni un saskan ar tādas Savienības koncepciju, kuras pamatā ir tiesiskas valsts princips;

3.  atgādina, ka vienlīdzības princips, kas nozīmē, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, ir nostiprināts Eiropas Līgumos kopš 1957. gada (sk. LESD 157. pantu), un uzsver, ka saskaņā ar LESD 153. pantu ES ir tiesības rīkoties plašākā vienlīdzīgu iespēju un vienlīdzīgas attieksmes jomā, kas skar nodarbinātību un profesiju;

4.  norāda, ka ES tiesību pienācīga īstenošana un piemērošana ir būtiska, lai izpildītu ES politikas uzdevumus, kas attiecas uz Līgumos nostiprināto sieviešu un vīriešu vienlīdzības principu, un lai vairotu un sekmētu publisko iestāžu savstarpēju uzticību gan ES, gan dalībvalstu līmenī un iestāžu un iedzīvotāju uzticību, un arī atgādina, ka gan uzticība, gan juridiskā noteiktība kalpo par labas sadarbības un ES tiesību efektīvas piemērošanas pamatu;

5.  atgādina par Komisijas līgumu izpildes uzraudzītājas funkciju un par tās pienākumu uzraudzīt ES tiesību piemērošanu un uzsver, ka dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par īstenošanas un piemērošanas nodrošināšanu; norāda, ka sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā spēkā esošo ES tiesību aktu nepiemērošana, nepienācīga piemērošana un to īstenošanas kontroles trūkums ietekmē Savienības efektivitāti un tās labo tēlu sabiedrības acīs;

6.  atgādina dalībvalstīm un ES iestādēm, ka tiesību aktu savlaicīgas un pienācīgas piemērošanas nodrošināšana joprojām ir uzskatāma par ES prioritāti; uzsver, ka saskaņā ar LES 5. pantu ir svarīgi ievērot kompetences piešķiršanas principu, subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kā arī vienlīdzības likuma priekšā principu, lai labāk pārraudzītu ES tiesību piemērošanu; atgādina, ka ir svarīgi vairot izpratni par spēkā esošo direktīvu normām, ar kurām risina dažādus sieviešu un vīriešu līdztiesības principa aspektus, un šo principu īstenot praksē;

7.  aicina dalībvalstis pielikt lielākus pūliņus, lai nodrošinātu tādu tiesību savlaicīgu transponēšanu un īstenošanu, ar kurām praksē tiek nodrošināta sieviešu un vīriešu līdztiesība;

8.  uzsver, ka nespēja nodrošināt savlaicīgu un pareizu tādu spēkā esošo ES tiesību aktu transponēšanu, kuros ir reglamentēti vienlīdzīgu iespēju un vienādas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principi tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība un profesija, vienāda darba samaksa par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi un nodrošinājumu ar precēm un pakalpojumiem, un spēkā esošās normas, ar kurām uzlabo darba un privātās dzīves līdzsvaru un izbeidz jebkāda veida pret sievietēm un meitenēm vērstu vardarbību, galu galā iedzīvotājiem un uzņēmumiem liedz priekšrocības, uz kurām viņiem ir tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem;

9.  uzsver ietekmi, kāda efektīvai ES tiesību piemērošanai ir uz Eiropas institūciju labā tēla sabiedrības acīs stiprināšanu; tādēļ Komisijas publicēto gada ziņojumu, tiesības iesniegt lūgumrakstus un Eiropas pilsoņu iniciatīvu uzskata par svarīgiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību ES likumdevēji var atklāt iespējamās tiesību aktu nepilnības;

10.  atzīst, ka ir svarīgi iegūt datus —, ja iespējams, dzimumu griezumā —, lai novērtētu sieviešu tiesību sekmēšanā gūtos panākumus;

11.  uzsver, ka pārkāpumu procedūras ir vērtīgs līdzeklis, ar kuru nodrošina ES tiesību pareizu īstenošanu;

12.  atkārtoti uzsver, ka, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir kļuvusi par saistošu ES pamattiesību kopumu un ka hartā ir aizliegta diskriminācija jebkādu iemeslu dēļ, šo aizliegumu neierobežojot ar kādām konkrētām jomām, un ka tā ir jāievēro ES institūcijām, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm, tiem piemērojot Savienības tiesības;

13.  aicina dalībvalstis risināt tādas cilvēku tirdzniecības apjoma pieaugumu, kas tiek īstenota darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, un kontrabandas seksuālas izmantošanas nolūkā pieaugumu, ņemot vērā, ka tā joprojām ir visizplatītākā cilvēku tirdzniecības forma;

14.  atzinīgi vērtē Tiesu par to, ka tās sniegtais vienādas darba samaksas par vienādu vai vienādi vērtīga darbu koncepcijas plašais skaidrojums un tās izstrādātā apjomīgā judikatūra par attiecīgo pantu pavisam noteikti ir vairojis iespējas apkarot gan tiešo, gan netiešo dzimumu diskrimināciju darba samaksas dēļ un samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, taču uzsver, ka vēl vairāk ir jāstrādā pie tā, lai Eiropas Savienībā šo joprojām aktuālo atšķirību novērstu pavisam;

15.  pauž nožēlu par to, ka netika pieņemti un īstenoti ES tiesību akti, ar kuriem vārētu pienācīgi reglamentēt darba apstākļus un darbalaiku, tostarp darbu valsts svētku dienās un svētdienās un darbu bez pārtraukumiem un atpūtas periodiem; norāda, ka šis vienādā regulējuma trūkums apgrūtina pienācīga darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu un ka tas īpaši ietekmē sievietes un viņu izredzes darba tirgū;

16.  pauž dziļu sarūgtinājumu par to, ka tādu tiesību principu ieviešana, saskaņā ar kuru vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir uzskatāma par nelikumīgu, pati par sevi izrādījās nepietiekama, lai novērstu joprojām pastāvošo vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību; uzsver, ka saskaņā ar pārstrādāto direktīvu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka nav spēkā koplīgumu normas, darba samaksas likmes, darba līgumi un individuālie darba līgumi, kas ir pretēji vienādas samaksas principam, vai arī tos var pasludināt par spēkā neesošiem un var grozīt;

17.  uzsver, ka papildus līdzekļiem, ar kuriem īsteno ES tiesības, gan dalībvalstīm, gan Komisijai lielāka uzmanība būtu jāpievērš alternatīvajiem instrumentiem, ar kuriem varētu plašāk īstenot ES tiesības, jo īpaši normas par vienādu darba samaksu; tādēļ uzsver, ka koplīgumi ir svarīgi no vienādas darba samaksas, vecāku atvaļinājuma un no citu tādu saistīto darba tiesību garantēšanas viedokļa, par kurām vienojas, vedot koplīguma sarunas;

18.  atgādina par Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju, kurā, pamatojoties uz LESD 298. pantu, ir prasīts pieņemt ES regulu par Eiropas Administratīvā procesa likumu(1); ar vilšanos konstatē, ka Komisija nav izpildījusi Parlamenta prasību iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par administratīvā procesa likumu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

1

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Beatriz Becerra Basterrechea, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Ángela Vallina, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lívia Járóka, Urszula Krupa, Kostadinka Kuneva, Nosheena Mobarik, Jordi Solé, Marc Tarabella, Mylène Troszczynski, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar

ECR

Nosheena Mobarik

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Kostadinka Kuneva, Ángela Vallina

PPE

Anna Maria Corazza Bildt, Marijana Petir, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Julie Ward, Marc Tarabella

VERTS/ALE

Margrete Auken, Florent Marcellesi, Jordi Solé

1

-

ENF

Mylène Troszczynski

5

0

ECR

Urszula Krupa, Jadwiga Wiśniewska

GUE/NGL

João Pimenta Lopes

PPE

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Lívia Járóka

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 440, 30.12.2015., 17. lpp.


Lūgumrakstu komitejas ATZINUMS (23.3.2018)

Juridiskajai komitejai

par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2016. gadā

(2017/2273(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Cecilia Wikström

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka tiesības Eiropas Parlamentā iesniegt lūgumrakstus ir uzskatāmas par tā Eiropas pilsonības institūta pamatu, kurš ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. un 227. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantā — saskaņā ar nesen veiktajām sabiedriskās domas aptaujām šīs tiesības iedzīvotāju vērtējumā ir otras nozīmīgākās; uzsver, ka lūgumraksti ir svarīgi kā līdzekļi, ar kuru starpniecību pilsoņi un iedzīvotāji jūtas iesaistīti Savienības darbībās un pauž savas bažas par ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas vai pārkāpumu gadījumiem un par iespējamām tiesību nepilnībām, vienlaikus vēršot uzmanību uz šiem trūkumiem un cerot uz minēto problēmu ātru un efektīvu risinājumu; piekrīt Komisijas viedoklim, ka darbu, kas ir paveikts, lai nodrošinātu spēkā esošo ES tiesību aktu efektīvu īstenošanu, ir nepieciešams atzīt par tikpat svarīgu kā darbu, ko veic, izstrādājot jaunus tiesību aktus. aicina Komisiju šajā sakarībā uzlabot saņemto lūgumrakstu izskatīšanu, sniedzot savlaicīgas un izsmeļošas atbildes;

2.  vērš uzmanību uz pētījumu, ko Lūgumrakstu komiteja ir uzdevusi izstrādāt Politikas departamentam C, "ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzība: instrumenti un izaicinājumi"(1), un atzinīgi izsakās par tās konkrētajiem, Parlamentam domātajiem rīcības ieteikumiem; vērš uzmanību uz nesen publicēto pētījumu, kuru bija uzdots izstrādāt Politikas departamentam C, "Efektīva tiesu pieejamība"(2) pēc vairākkārtīgiem apgalvojumiem, kas izrietēja no dažādu lūgumrakstu izskatīšanas; atbalsta Komisijas priekšlikumu veicināt dažādu dalībvalstu tiesu iestāžu darbinieku apmācību ES tiesībās, lai nodrošinātu spriedumu konsekvenci un tādējādi tiesību vienlīdzīgu piemērošanu visā Savienībā;

3.  konstatē, ka lūgumrakstu iesniedzēji bieži vērš uzmanību uz ES tiesību aktu pārkāpumiem, un norāda, ka 2016. gadā daudzi lūgumraksti tika reģistrēti tādās jomās kā iekšējais tirgus, tieslietas, pamattiesības un vide;

4.  uzsver, ka ES tiesību pareiza piemērošana ir svarīga, lai sasniegtu Līgumos un sekundārajos tiesību aktos paredzētos ES politikas mērķus, piemēram, tiesiskas valsts principu, kā ir noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā; uzsver, ka izpildes nenodrošināšana ne tikai mazina iekšējā tirgus efektivitāti un rada izmaksu ziņā dārgas sekas, piemēram, nodarot neatgriezenisku kaitējumu videi, bet arī tieši iedarbojas uz individuālajām tiesībām un līdz ar to ietekmē arī Savienības uzticamību un tās tēlu; šajā sakarībā uzsver, ka īstenošana un piemērošana balstās uz Līgumos noteikto pilnvaru sadali un ka tādēļ dalībvalstis un Komisija ir kopīgi atbildīgas par Eiropas tiesību īstenošanu un piemērošanu, Komisijai uzņemoties Līgumu izpildes galvenās uzraudzītājas pienākumu; norāda, ka tajā pašā laikā saskaņā 2016. gada Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu visas ES iestādes ir kopīgi atbildīgas par ES tiesību īstenošanu un piemērošanu;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas 2016. gada ziņojumā salīdzinājumā ar agrākajiem ziņojumiem ir uzlabojusies statistikas datu pārredzamība un tie tiek sniegti lielākā apjomā; pauž nožēlu par to, ka tajā tomēr nav sniegta precīza informācija par tādu lūgumrakstu skaitu, pamatojoties uz kuriem, ir sāktas EU Pilot vai pārkāpumu procedūras, un prasa Komisijai šajā jautājumā sniegt konkrētu informāciju; ar nožēlu konstatē, ka šajās procedūrās iesaistīts nav nedz Parlaments, nedz lūgumrakstu iesniedzēji; atkārtoti aicina Komisiju dalīties ar Parlamentu informācijā par visām ierosinātajām EU Pilot procedūrām un pārkāpumu procedūrām, kas ir sāktas, lai uzlabotu pārredzamību, samazinātu termiņu, kurā ar Lūgumrakstu komitejas palīdzību izšķir strīdus, stiprina uzticēšanos ES projektam un, visbeidzot, vairotu EU Pilot procedūras leģitimitāti, jo īpaši attiecībā uz pārkāpumu procedūrām; aicina Komisiju regulāri darīt zināmus savus lēmumus un komisāru kolēģijas dažādos veiktos pasākumus, kā arī publicēt komplekso sanāksmju darba kārtības un galvenos rezultātus; pieņem zināšanai Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu 2017. gada maija lietās C-39/05 P, C-52/05 P un C-562/14 P, saskaņā ar kuriem EU Pilot procedūras dokumentus atklātībai zināmus darīt nedrīkst, ja pastāv risks, ka šāda atklāšana varētu ietekmēt pārkāpuma procedūras raksturu, iespaidot tās gaitu vai traucēt šīs procedūras mērķu sasniegšanu; tādēļ aicina Komisiju publiskot dokumentus, ar kuriem tā ir apmainījusies ar dalībvalstīm, kad minētā riska vairs nav, proti, pēc EU Pilot procedūru pabeigšanas; šajā sakarībā atbalsta Eiropas ombuda ieteikumu par EU Pilot pirmspārkāpumu lietu savlaicīgumu un pārredzamību; uzsver, ka visi iesaistītie dalībnieki ir pastāvīgi jāinformē un EU Pilot procesi ir jāpadara pārredzamāki; pauž nožēlu par Komisijas intereses trūkumu, ko tā apliecina, atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātu paustajām bažām par EU Pilot procedūrām, un aicina Komisiju informēt Lūgumrakstu komiteju par ikvienu jaunu nozīmīgu izmeklēšanas soli un attiecīgajā brīdī notiekošu dialogu ar dalībvalstīm, kas tiek īstenoti, izskatot lūgumrakstu, attiecībā uz kuru sāktā lieta vēl nav izbeigta; atkārtoti aicina Komisiju tās gada ziņojumā iekļaut gan ES regulu, gan direktīvu īstenošanas rādītājus;

6.  uzskata — ņemot vērā to, ka Parlaments saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ir līdzatbildīgs par ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, kā arī, ņemot vērā tā attiecīgās politiskās kontroles pār Komisiju funkciju, kas tam ir piešķirta LES 14. pantā, tam būtu automātiski jāsaņem informācija par visām uzsāktajām EU Pilot procedūrām un ierosinātajām pārkāpumu procedūrām un tam vajadzētu būt atbilstošai piekļuvei dokumentiem, kas attiecas uz abām procedūrām, jo īpaši tad, ja šo procedūru sākšanas iemesls ir lūgumraksti, vienlaicīgi ievērojot nepieciešamos konfidencialitātes noteikumus, lai nodrošinātu lietu veiksmīgu izskatīšanu;

7.  atgādina, ka Eiropas Savienība balstās uz tiesiskas valsts principu un ka Eiropas Savienības tiesību īstenošana un piemērošana ir vieni no šā principa galvenajiem elementiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis stingrāk vērsties pret nokavētu transponēšanu, lai nodrošinātu direktīvu pareizu un savlaicīgu transponēšanu un pilnīgu ES tiesību ievērošanu; šajā sakarībā apņemas, īstenojot likumdošanas procesu, veicināt ciešāku sadarbību un stiprināt saiknes ar dalībvalstu parlamentiem, jo īpaši palīdzot attiecībā uz tādu tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem pareizi transponē ES tiesību aktus; turklāt uzsver, ka svarīgas ir lūgumrakstu sakarībā rīkotās faktu vākšanas misijas dalībvalstīs, ar kurām uzlabo lūgumrakstos pausto sūdzību izmeklēšanu un kuras ir uzskatāmas par būtisku Parlamenta rīcībā esošu instrumentu, ar ko ne tikai iegūst pierādījumus par to, vai attiecīgajā situācijā ES tiesības ir pilnībā ievērotas, bet kas kalpo arī par neatsveramu veidu, kā izprast situāciju uz vietas un apliecināt cilvēkiem to, ka viņu bažas tiek nopietni ņemtas vērā; tādēļ mudina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Parlamenta faktu vākšanas apmeklējumu ziņojumus un rezolūcijas, kas ir pieņemtas, reaģējot uz lūgumrakstiem; uzsver, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai novērstu šādus konkrētus gadījumus, kad izpaužas nepilnības ES tiesību piemērošanā un īstenošanā dalībvalstīs;

8.  ierosina dalībvalstu pārstāvjiem vairāk censties piedalīties diskusijās, kuras par lūgumrakstiem rīko Lūgumrakstu komiteja;

9.  atzinīgi vērtē to, ka minētajā ziņojumā ir izklāstīta pārskatītā Komisijas ES tiesību piemērošanas uzraudzības stratēģija, jo šī politika ir vispārīgi raksturota 2016. gada paziņojumā "Labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu", un pieņem zināšanai tā saturu; ir nobažījies par Komisijas ieceri lūgumrakstu iesniedzējiem tiesību aizsardzības nolūkā ieteikt vērsties dalībvalstu instancēs, ja sūdzības neattiecas uz principiālākiem jautājumiem, nenorāda uz sistēmiska rakstura problēmām un ja šos jautājumus pietiekamā mērā var atrisināt, izmantojot citus ES vai dalībvalstu līmenī izveidotus mehānismus; pauž bažas par to, ka iepriekš izklāstītais Komisijas īstenošanas politikas pamatojums varētu likt vilties iedzīvotājiem, kas pie ES iestādēm vēršas savu tiesību aizsardzības nolūkā un jo īpaši pie Komisijas, kas saskaņā ar LES 17. pantu ir uzskatāma par Līgumu izpildes uzraudzītāju; prasa, lai Komisija sniegtu papildu paskaidrojumus par savas politikas prioritātēm un par jēdzienu "principiālāki jautājumi"; prasa iepriekš minēto īstenošanas politiku pārskatīt, lai nodrošinātu, ka tā nekādā ziņā neapdraud tādu atsevišķu lietu izskatīšanu, kuras efektīvāk varētu atrisināt ES līmenī; norāda uz Komisijas nodomu EU Pilot procedūras sākt tikai tad, ja tās var būt noderīgas no attiecīgās lietas viedokļa, un pārkāpuma procedūras īstenot neatkarīgi no EU Pilot procedūras, lai veicinātu ES tiesību pārkāpumu ātrāku izmeklēšanu; tomēr pauž bažas, ka, īstenojot šādu pieeju, lūgumrakstos izklāstīto sūdzību izmeklēšana var izrādīties neefektīva gadījumos, kad ES līmeņa rīcība varētu būt piemērotāka, ņemot vērā konkrētos apstākļus dalībvalstīs vai iesaistītās intereses; norāda, ka šajā pašā gadā ierosināto EU Pilot procedūru skaitam ir tendence ievērojami samazināties;

10.  konstatē pastāvīgo situācijas pasliktināšanos attiecībā uz direktīvu novēlotu transponēšanu, par ko liecina 847 no jauna ierosinātas pārkāpumu procedūras lietas 2016. gadā par novēlotu transponēšanu, kas nozīmē pieaugumu par vairāk nekā 60 % gada laikā, kā rezultātā 2016. gada beigās vēl nebija pabeigta 868 novēlotas transponēšanas lietu izskatīšana; pauž bažas par Tiesas spriedumu ievērošanu; norāda, ka joprojām neizskatītas ir 95 pārkāpumu procedūru lietas, neskatoties uz to, ka Tiesa ir noteikusi, ka dalībvalstis nav nodrošinājušas izpildi, un ka Komisija ir iesniegusi EST prasības pieteikumu tikai trijās šādās lietās, pamatojoties uz LESD 260. pantu; pauž dziļu nožēlu par to lietu niecīgo skatu, ar kurām Komisija ir vērsusies EST, pamatojoties uz 260. pantu; prasa, lai pilnībā un stingri tiktu piemērota 260. panta 3. punktā paredzētā procedūra attiecībā uz nepaziņošanas gadījumiem nolūkā nodrošināt savlaicīgu un efektīvu tiesiskās aizsardzības mehānismu; uzskata par ārkārtīgi svarīgu nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu Tiesas nolēmumu izpildi, tostarp, ja nepieciešams, izmantojot LESD 279. pantu; aicina Komisiju regulāri ziņot par panākumiem, kurus dalībvalstis ir guvušas, ievērojot Tiesas spriedumus;

11.  konstatē, ka pieaug to sūdzību skaits, kas ir adresētas Komisijai (3783), un ka 2016. gadā ir uzsāktas 986 jaunas pārkāpuma procedūras un izskatīšanas stadijā atrodas 1657 pārkāpumu procedūras; pauž nožēlu par satraucošajām tendencēm, kādas patlaban ir novērojamas attiecībā uz dalībvalstu transponēšanas rādītājiem, par aizvien pieaugošo to situāciju skaitu, kad ES tiesības tiek piemērotas nepareizi vai netiek piemērotas vispār, kas liecina par to, ka ES tiesību aktu savlaicīga un pareiza īstenošana joprojām ir problemātiska; pauž bažas par to, ka nav publiski pieejamas informācijas par to, kā tika izskatītas 3783 sūdzības, kas Komisijai tika iesniegtas 2016. gadā, un par pārkāpumu procedūru ilgumu dažādos posmos, dažādās dalībvalstīs un politikas jomās; prasa, lai piemērojot īstenošanas politiku, tiktu nodrošināta lielāka pārredzamība; mudina Komisiju, vācot informāciju un reaģējot uz iedzīvotāju paustajām bažām, īstenot aktīvāku pieeju;

12.  norāda, ka Komisijas 2016. gadā saņemto sūdzību skaits sasniedza vēsturisko maksimumu, pārsniedzot 2014. gada apjomu pēc tam, kad to skaits 2015. gadā bija ievērojami samazinājies; pauž nožēlu par to, ka krasi — vairāk nekā par 50 % — ir palielinājies tādu pārkāpuma procedūras lietu skaits, kas attiecas uz dalībvalstu pieļautu transponēšanas nokavējumu; uzsver, ka vide joprojām ir viena no galvenajām politikas jomām, par kurām tiek uzsāktas pārkāpuma procedūras, — lielākoties par ūdens kvalitāti, atkritumu apsaimniekošanu, gaisa kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;

13.  norāda uz ES tiesību neapmierinošo piemērošanas līmeni dalībvalstīs, kā par to liecina lielais skaits Komisijai nosūtīto sūdzību un Parlamentam adresēto lūgumrakstu ievērojamais apjoms; atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada decembra paziņojumā pausto nodomu palielināt tās preventīvo instrumentu, piemēram, komplekso sanāksmju, īstenošanas vadlīniju, speciālistu grupu, tādu specializēto tīklu kā SOLVIT tīkla izmantošanu, un atbalstīt spēju veidošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu ES tiesību īstenošanu; aicina Komisiju izmantot šādus instrumentus, maksimāli ievērojot labas un efektīvas pārvaldības principu, kā tas ir paredzēts LESD 298. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā; aicina Komisiju izmantot LESD 197. panta normas, lai realizētu šo atjaunoto īstenošanas politiku ciešā partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas iestādēm; aicina Komisiju un Padomi pilnībā īstenot 2016. gada Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(3) un 2011. gada kopīgo politisko deklarāciju skaidrojošiem dokumentiem(4);

14.  iesaka ieviest paātrinātas procedūras, paredzot īsākus laika periodus tādu lietu izskatīšanai, kuras attiecas uz ES tiesību aktu iespējamiem pārkāpumiem, ir uzskatāmas par steidzamām un kurās Komisijai varētu būt jārīkojas ātri;

15.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt ES tiesību sistēmas integritāti, kas ietver primāros, sekundāros un ieteikuma tiesību instrumentus; šā iemesla dēļ prasa savlaicīgi pieņemt leģislatīvas un neleģislatīvas iniciatīvas, kas ir nepieciešamas, lai Eiropas sociālo tiesību pīlāru iedzīvotājiem padarītu par realitāti; uzsver, ka savlaicīga leģislatīvu un neleģislatīvu iniciatīvu pieņemšana ir nepieciešamība, kuru ir atzinusi gan Komisija, gan Parlaments;

16.  konstatē, ka saskaņā ar Eirobarometra standartaptauju Nr. 86 ES iedzīvotāju brīva pārvietošanās, kas nozīmē, ka viņi var dzīvot, strādāt, studēt un veikt uzņēmējdarbību jebkurā vietā ES, ir ES vislielākais sasniegums un ka lielākā daļa ES iedzīvotāju atbalsta kopējo ES politiku tādās jomās kā aizsardzība, migrācija un terorisms; atgādina, ka, lai šāda politika būtu rezultatīva, ārkārtīgi svarīgi ir panākt, lai to īstenotu savlaicīgi un vienādi visās dalībvalstīs; ar bažām konstatē, ka atsevišķas dalībvalstis ignorē savus pienākumus, kas tām ir jāpilda attiecībā uz patvēruma došanu un migrāciju, jo īpaši, ja ir jāveic patvēruma meklētāju un imigrantu pārcelšana; uzsver, ka dalībvalstu solidaritātes trūkums attiecībā uz patvēruma un migrācijas jomu būtu jānovērš, panākot, ka visas dalībvalstis ievēro savas saistības;

17.  pieņem zināšanai Komisijas proaktīvo darbu, ko tā veic ES tiesību piemērošanas jomā labāka likumdošanas procesa tiesību aktu kopuma izstrādes ietvaros, un atbalstu, kas dalībvalstīm tiek piedāvāts, plānojot jauno direktīvu īstenošanu; tomēr norāda, ka dalībvalstīm praksē ir jāapliecina spēja panākt to noteikumu īstenošanu, kurus tās kopīgi ir pieņēmušas, un ES tiesību aktu īstenošanā ir jāizvairās no pārmērīgas reglamentēšanas prakses, lai novērstu pilsoņu neizpratni attiecībā uz atšķirībām starp ES un dalībvalstu tiesībām un iespaidu, kas viņiem var rasties, ka ES reglamentē pārmērīgi;

18.  pauž nožēlu par trūkumiem Komisijas pieejā attiecībā uz dzīvnieku labturību, faktiski ignorējot būtiskas neatbilstības, par kurām ziņo liels skaits pilsoņu, kas ir izmantojuši savas tiesības iesniegt lūgumrakstu; atkārto savu prasību par jaunas stratēģijas īstenošanas sākšanu ES līmenī, lai novērstu visas pašreizējās nepilnības un nodrošinātu pilnīgu un efektīvu dzīvnieku labturības aizsardzību, izmantojot precīzu un izsmeļošu tiesisko regulējumu, kas pilnībā atbilst LESD 13. panta prasībām;

19.  aicina Komisiju rūpīgi izskatīt lūgumrakstus, kuros ir izteiktas sūdzības par viena un tā paša zīmola pārtikas produktu kvalitātes atšķirībām dažādās dalībvalstīs; mudina Komisiju izbeigt negodīgu praksi un nodrošināt, ka pret visiem patērētājiem ir vienāda attieksme;

20.  pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs tiesības uz veselības aprūpi apdraud būtiski trūkumi, kas joprojām ir raksturīgi ES vides tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā, jo īpaši attiecībā uz atbilstību gaisa kvalitātes robežvērtībām, atkritumu apsaimniekošanas un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūru;

21.  norāda, ka diskriminācija, ko pieļauj, balstoties uz kādas dalībvalsts oficiālo(-ajām) valodu(-ām) skolās un valsts pārvaldē, ir uzskatāma par tās brīvās pārvietošanās šķērsli, kas ir paredzēta LESD 26. panta 2. daļā; aicina Komisiju šo iekšējā tirgus darbības pārkāpumu izmeklēt.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Soledad Cabezón Ruiz, Eleonora Evi, Takis Hadjigeorgiou, Peter Jahr, Svetoslav Hristov Malinov, Lukas Mandl, Notis Marias, Ana Miranda, Marlene Mizzi, Cristian Dan Preda, Gabriele Preuß, Sofia Sakorafa, Yana Toom, Jarosław Wałęsa, Cecilia Wikström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michela Giuffrida, Carlos Iturgaiz, Peter Kouroumbashev, Kostadinka Kuneva, Julia Pitera, László Tőkés

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emil Radev

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

PPE

 

S&D

 

VERTS/ALE

Beatriz Becerra Basterrechea, Yana Toom, Cecilia Wikström

 

 

 

Carlos Iturgaiz, Peter Jahr, Svetoslav Hristov Malinov, Lukas Mandl, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Emil Radev, László Tőkés, Jarosław Wałęsa

Soledad Cabezón Ruiz, Michela Giuffrida, Peter Kouroumbashev, Marlene Mizzi, Gabriele Preuß

Margrete Auken, Ana Miranda

1

-

ECR

Notis Marias

4

0

EFDD

GUE/NGL

Eleonora Evi

Takis Hadjigeorgiou, Kostadinka Kuneva, Sofia Sakorafa

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/596799/IPOL_STU(2017)596799_EN.pdf

(2)

http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/596818/IPOL_STU(2017)596818_EN.pdf

(3)

OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(4)

OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

15.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Geoffroy Didier, Pascal Durand, Jytte Guteland, Virginie Rozière

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto

EFDD

Joëlle Bergeron

GUE/NGL

Kostas Chrysogonos

PPE

Geoffroy Didier, Rosa Estaràs Ferragut, Emil Radev, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech

S&D

Mady Delvaux, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Jytte Guteland, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Virginie Rozière

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand, Heidi Hautala

2

-

ENF

Dominique Bilde, Marie-Christine Boutonnet

0

0

 

 

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 7. jūnijsJuridisks paziņojums