Procedūra : 2017/0224(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0198/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0198/2018

Debates :

PV 13/02/2019 - 21
CRE 13/02/2019 - 21

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.7

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0121

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1468kWORD 177k
4.6.2018
PE 619.160v03-00 A8-0198/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

(COM(2017)0487 – C8-0309/2017 – 2017/0224(COD))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Franck Proust

Atzinuma sagatavotājs (*):

Reinhard Bütikofer, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

(*)  Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMA RAKSTS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

(COM(2017)0487 – C8-0309/2017 – 2017/0224(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0487),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0309/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Ārlietu komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A8-0198/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu Nr. 2/20151a,

 

_________________

 

1as Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums Nr. 2/2015 (OV C 239, 24.7.2017., 3. lpp.).

Pamatojums

Ņemot vērā jaunāko judikatūru, ir lietderīgi precizēt, ka šī regula nevar attiekties uz portfeļieguldījumiem.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ārvalstu tiešie ieguldījumi veicina Savienības izaugsmi, palielinot tās konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, ienesot kapitālu, tehnoloģijas, inovācijas un zinātību, kā arī atverot jaunus tirgus Savienības eksportam. Tie atbalsta Komisijas Investīciju plānā Eiropai izvirzīto mērķu sasniegšanu un dod ieguldījumu citos Savienības projektos un programmās.

(1)  Ārvalstu tiešie ieguldījumi veicina Savienības izaugsmi, palielinot tās konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, ienesot kapitālu, tehnoloģijas, inovācijas un zinātību, kā arī atverot jaunus tirgus Savienības eksportam. Tie atbalsta Investīciju plānā Eiropai izvirzīto mērķu sasniegšanu un dod ieguldījumu citos Savienības projektos un programmās.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienībai un dalībvalstīm ir atvērta ieguldījumu vide, kas ir nostiprināta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un starptautiskajās saistībās, kuras Savienība un tās dalībvalstis ir uzņēmušās saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(2)  Savienībai un dalībvalstīm ir atvērta ieguldījumu vide, kas ir nostiprināta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”), atbilst Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. panta 5. punktam un ir nostiprināta starptautiskajās saistībās, kuras Savienība un tās dalībvalstis ir uzņēmušās saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienība un dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var pieņemt ierobežojošus pasākumus, kuri saistīti ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(3)  Saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienībai un dalībvalstīm, ievērojot konkrētus nosacījumus, ir iespējams pieņemt pasākumus tirgus pieejamības ierobežošanai attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Vairākās dalībvalstīs ir izveidoti pasākumi, saskaņā ar kuriem tās var ierobežot kapitāla apriti starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apsvērumiem. Šie pasākumi atspoguļo dalībvalstu mērķus un bažas saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un tādējādi tiek pieņemti daudzi un darbības jomas un procedūru ziņā atšķirīgi pasākumi. Citās dalībvalstīs nav šādu mehānismu.

(4)  Vairākās dalībvalstīs ir izveidoti pasākumi, saskaņā ar kuriem tām ir iespējams ierobežot kapitāla apriti starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apsvērumiem. Šie pasākumi atspoguļo dalībvalstu mērķus un bažas saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un tādējādi tiek pieņemti daudzi nesaskaņoti un darbības jomas un procedūru ziņā atšķirīgi pasākumi. Dalībvalstis, kurām nav šādu mehānismu, var izveidot savus mehānismus, pamatojoties uz jau pastāvošo valsts mehānismu darbību, saistībā ar tiem gūto pieredzi un labāko praksi.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pašreiz nav visaptveroša ES līmeņa satvara attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, pamatojoties uz valsts drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(5)  Pašreiz nav visaptveroša Savienības līmeņa satvara attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, pamatojoties uz valsts drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, bet visi lielākie Savienības tirdzniecības partneri, to skaitā G7 valstis, ir izveidojuši šādus satvarus, izmantojot dažādus izvērtēšanas mehānismus, kas ir atšķirīgā mērā pārredzami, ierobežojoši un paredzami.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ir svarīgi sniegt juridisko noteiktību un nodrošināt ES mēroga koordināciju un sadarbību, izveidojot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas neskar faktu, ka vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts drošību.

(7)  Ar šo regulu būtu jāsniedz juridiskā noteiktība attiecībā uz dalībvalstu izvērtēšanas mehānismiem un jānodrošina ES mēroga koordinācija un sadarbība, izveidojot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas neskar faktu, ka vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts drošību. Juridiskā noteiktība būtu jānodrošina arī tam, ka Komisija uzrauga izvērtēšanas sistēmas trešās valstīs.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai līdzekļus, ar ko visaptveroši novērst apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un pielāgoties mainīgiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, dalībvalstīm izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ņemot vērā to atšķirīgo stāvokli un katras valsts apstākļus.

(8)  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai juridiskie līdzekļi, cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, kas vajadzīgi, lai visaptveroši novērstu apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un pielāgotos mainīgiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, kura ļauj dalībvalstīm izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ņemot vērā to atšķirīgo stāvokli un katras valsts apstākļus, kā arī “zelta akcijas” un “zelta pilnvaras”.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Būtu jāaptver visdažādākie ieguldījumi, kas izveido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm un uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī.

(9)  Šai regulai būtu jāaptver visdažādākie ieguldījumi, tostarp ārvalstu valdību kontrolēti tiešie ieguldījumi neatkarīgi no to apjoma vai līdzdalības sliekšņa, ar kuriem izveido vai saglabā stabilas tiešas vai netiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju neatkarīgi no tā, vai šāds ieguldītājs ir galīgais ieguldītājs, un uzņēmumiem, kas veic saimniecisku darbību dalībvalsts teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kura par tādu deklarēta saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), vai kontinentālajā šelfā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Dalībvalstīm būtu jāspēj veikt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu iespēju apiet to izvērtēšanas mehānismus un lēmumus, ar ko aizsargā drošību vai sabiedrisko kārtību. Tam būtu jāattiecas uz ieguldījumiem Savienībā ar fiktīviem mehānismiem, kas nav saistīti ar ekonomisko realitāti un ar ko apiet izvērtēšanas mehānismus un izvērtēšanas lēmumus, ja ieguldītājs galu galā pieder kādai fiziskai personai vai uzņēmumam trešā valstī vai minētie to kontrolē. Tas neskar brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, kā noteikts LESD.

(10)  Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem būtu jāsaglabā, jāgroza, jāpastiprina vai jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai apzinātu un novērstu iespēju apiet to izvērtēšanas mehānismus un lēmumus, ar ko aizsargā drošību un sabiedrisko kārtību. Tam būtu jāattiecas uz ieguldījumiem Savienībā ar fiktīviem mehānismiem, kas nav saistīti ar ekonomisko realitāti un ar ko apiet izvērtēšanas mehānismus un izvērtēšanas lēmumus, arī gadījumos, ja īpašumtiesību struktūra vai citas būtiskas ieguldītāja īpašības ir būtiski mainījušās, ja ieguldītājs darbojas kā starpnieks vai ja uzņēmums galu galā pieder kādai fiziskai personai vai uzņēmumam trešā valstī vai minētie to kontrolē. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par visiem pasākumiem, ko tās veikušas, lai apiešanu novērstu. Tas neskar brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, kā noteikts LESD.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Komisijai un dalībvalstīm šīs regulas satvarā būtu jāveicina sadarbība un trešo valstu saistību uzņemšanās izvērtēšanas procedūru piemērošanas jomā, izmantojot tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus un starptautiskajos forumos.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai vadītu dalībvalstis un Komisiju šīs regulas piemērošanā, ir lietderīgi sniegt sarakstu ar faktoriem, ko var ņemt vērā, izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šis saraksts arī uzlabos izvērtēšanas procesa pārredzamību ieguldītājiem, kuri ir veikuši vai apsver iespēju veikt ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā. Šim sarakstam ar faktoriem, kas var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, būtu jāpaliek neizsmeļošam.

(11)  Lai vadītu dalībvalstis un Komisiju šīs regulas piemērošanā, ir lietderīgi sniegt sarakstu ar faktoriem, ko varētu ņemt vērā, izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šis saraksts arī uzlabotu izvērtēšanas procesa pārredzamību ieguldītājiem, kuri ir veikuši vai apsver iespēju veikt ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā. Šim sarakstam ar faktoriem, kas varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, būtu jāpaliek neizsmeļošam.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp ietekmi uz kritisku infrastruktūru, tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un izejvielām, kas ir būtiskas drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai un kā traucēšanai, zudumam vai iznīcināšanai būtu ievērojama ietekme kādā dalībvalstī vai Savienībā. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt arī iespējai ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē (piemēram, sniedzot būtisku finansējumu, tostarp subsīdijas) kādas trešās valsts valdība.

(12)  Nosakot, vai ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai jo īpaši būtu jāņem vērā tas, vai piedāvājums tiek traucēts, netiek nodrošināts, ir zudis vai iznīcināts, un tas varētu ietekmēt dalībvalsti vai Savienību, tas, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, vai ieguldījumus kontrolē ārvalsts valdība, vai ārvalstu ieguldījumi ir daļa no trešās valsts vadīta projekta, programmas vai ekonomiskās nozares vai politiskās stratēģijas ar mērķi iegūt vai nodot svarīgas pamattehnoloģijas vai zināšanas vai atbalstīt stratēģiskas valsts intereses. Tam būtu jāattiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldītājs jau ir bijis iesaistīts ieguldījumu projektos, kas ietekmē kādas dalībvalsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

 

Dalībvalstis un Komisija, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, var ņemt vērā arī iespējamo ietekmi uz cita starpā kritisku un stratēģisku infrastruktūru, kritiskām un stratēģiskām tehnoloģijām, Savienības stratēģisko autonomiju, piekļuvi sensitīvai informācijai vai Savienības pilsoņu personas datiem, plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neatkarību, vispārējas nozīmes pakalpojumiem un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Nosakot, vai ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija varētu arī ņemt vērā kontekstu un apstākļus, kādos tiek vai tika veikti ieguldījumi, cita starpā arī to, vai ieguldījumi varētu veicināt monopolstruktūras izveidi, vai ārvalstu ieguldītāja izcelsmes valstī ir atvērts, ierobežots vai slēgts tirgus, vai pastāv savstarpība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi un vai pastāv risks, ka tiks pārkāpti starptautiskie cilvēktiesību instrumenti vai SDO pamatstandarti. Pārbaude būtu jāveic, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, kam vajadzētu būt precīzai, visaptverošai un uzticamai.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Dalībvalstis var atļaut ekonomikas dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām, pieprasīt dalībvalstīm apsvērt iespēju sākt izvērtēšanu, neskarot dažādas sistēmas, kas dod lielākas procesuālās iesaistes iespēju.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c)  Ja ekonomikas dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām, ir attiecīga informācija vai būtiskas un pienācīgi pamatotas bažas par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tiem vajadzētu būt iespējai sniegt Komisijai minēto informāciju. Komisija, sniedzot atzinumu, var pienācīgi ņemt vērā minēto informāciju.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Ir lietderīgi noteikt dalībvalstu veiktas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas procesuālā satvara būtiskos elementus, lai ļautu ieguldītājiem, Komisijai un citām dalībvalstīm saprast, kā šādus ieguldījumus būtu jāizvērtē, un lai nodrošinātu, ka šie ieguldījumi tiek izvērtēti pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Starp šiem elementiem būtu jābūt vismaz izvērtēšanas termiņam un iespējai ārvalstu ieguldītājiem vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar izvērtēšanas lēmumiem.

(13)  Ir lietderīgi noteikt dalībvalstu veiktas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas procesuālā satvara būtiskos elementus, lai ļautu ieguldītājiem, Komisijai un citām dalībvalstīm saprast, kā šādi ieguldījumi varētu tikt izvērtēti pārredzamā veidā un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Starp šiem elementiem vajadzētu būt vismaz izvērtēšanas termiņam un iespējai ārvalstu ieguldītājiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem vērsties pēc tiesiskās aizsardzības dalībvalstu iestādēs un tiesās, iebilstot pret izvērtēšanas lēmumiem.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Būtu jāizveido mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību citās dalībvalstīs. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes tai dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstīs, kas sniedz piezīmes, vai dalībvalstīs, kurās ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, ir izvērtēšanas mehānisms vai tās izvērtē konkrēto ieguldījumu. Dalībvalstu sniegtās piezīmes būtu jānosūta arī Komisijai. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai attiecīgā gadījumā sniegt atzinumu dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai šai dalībvalstij ir izvērtēšanas mehānisms, vai tā izvērtē konkrētos ieguldījumus, kā arī neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

(14)  Būtu jāizveido mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību citās dalībvalstīs. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes tai dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstīs, kas sniedz piezīmes, vai dalībvalstīs, kurās ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, ir izvērtēšanas mehānisms, vai arī tās izvērtē konkrētos ieguldījumus. Minētās piezīmes būtu vienlaikus jānosūta arī visām pārējām dalībvalstīm un Komisijai, kurai tad vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai šai dalībvalstij ir izvērtēšanas mehānisms, vai arī tā izvērtē konkrētos ieguldījumus. Šis atzinums būtu vienlaikus jānosūta visām pārējām dalībvalstīm, un tas nebūtu jāpublisko. Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt Komisijai atzinumu vai citām dalībvalstīm piezīmes par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek veikti tās teritorijā.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ievērojams ES finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Lielākai skaidrībai pielikumā būtu jāsniedz indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām, saistībā ar ko Komisija var veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.

(15)  Turklāt Komisijai vajadzētu izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ievērojams ES finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku un stratēģisku infrastruktūru, kritiskām un stratēģiskām tehnoloģijām un kritiskiem un stratēģiskiem resursiem. Lielākai skaidrībai pielikumā būtu jāsniedz neizsmeļošs saraksts ar Savienības interešu projektiem un programmām, saistībā ar ko Komisija var veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus šāda saraksta atjaunināšanai.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm, Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai vajadzētu būt iespējai aicināt Komisiju sniegt atzinumu par dalībvalstī plānotiem vai jau veiktiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par savu rīcību pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai samērīgā termiņā vērsties ar atzinumu pie tām dalībvalstīm, kurās šādi ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti. Dalībvalstīm būtu šāds atzinums maksimāli jāņem vērā un saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam jāsniedz Komisijai paskaidrojums, ja tās atzinumu neievēro Komisijai vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt no šīm dalībvalstīm informāciju, kas tai vajadzīga šādu ieguldījumu izvērtēšanai.

(16)  Ja Komisija vai viena vai vairākas dalībvalstis uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, Komisijai samērīgā termiņā būtu jāsniedz atzinums tām dalībvalstīm, kurās šādi ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, un šādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes tām dalībvalstīm, kurās šādi ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti. Atzinums, kas nebūtu jāpublisko, būtu vienlaikus jānosūta pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstīm būtu šāds atzinums maksimāli jāņem vērā un saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam rakstiski jāsniedz Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm paskaidrojums, ja tās atzinumu neievēro. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt no šīm dalībvalstīm informāciju, kas tai vajadzīga šādu ieguldījumu izvērtēšanai. Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt Komisijai atzinumu vai citām dalībvalstīm piezīmes par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek veikti tās teritorijā.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Ja vismaz trešā daļa dalībvalstu uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt to drošību vai sabiedrisko kārtību, vai ja vismaz trešā daļa dalībvalstu un Komisija uzskata, ka tiek ietekmēti Savienības interešu projekti vai programmas, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dalībvalstīm būtu maksimāli jāņem vērā Komisijas atzinums un citu dalībvalstu piezīmes un jāsniedz rakstisks paskaidrojums Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm. Ja minētās piezīmes vai atzinumi netiek ievēroti, Komisijai būtu jātiecas veicināt dialogu starp dalībvalstīm, kas sniegušas piezīmes, un dalībvalsti, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo savi izvērtēšanas mehānismi un jebkādi to grozījumi, kā arī regulāri jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Tā paša iemesla dēļ arī dalībvalstīm, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, būtu jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

(17)  Lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, un lai uzlabotu dalībvalstu sniegto datu uzticamību un salīdzināmību, dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo savi izvērtēšanas mehānismi un jebkādi to grozījumi, kā arī regulāri jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu piemērošanu. Tā paša iemesla dēļ arī dalībvalstīm, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, būtu jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, to ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai kontinentālajā šelfā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju. Tām arī būtu jāsniedz informācija par pasākumiem, kas veikti, lai iegūtu šādu informāciju.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Šim nolūkam svarīgi ir arī visās dalībvalstīs nodrošināt informācijas minimumu un koordināciju saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, šī informācija būtu jādara pieejama. Attiecīgā informācija ietver tādus aspektus kā ārvalstu ieguldītāju īpašumtiesību struktūra un plānoto vai jau īstenoto ieguldījumu finansējums, kā arī informācija par trešo valstu piešķirtām subsīdijām, ja šāda informācija ir pieejama.

(18)  Šim nolūkam svarīgi ir arī visās dalībvalstīs, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma nodrošināt informācijas minimumu un koordināciju saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Attiecīgā informācija ietver tādus aspektus kā ārvalstu ieguldītāju īpašumtiesību struktūra un plānoto vai jau īstenoto ieguldījumu finansējums, kā arī informācija par trešo valstu piešķirtām subsīdijām, ja šāda informācija ir pieejama. Šāda informācija būtu jāsniedz saskaņā ar LESD 346. pantā paredzētajiem noteikumiem. Tai vajadzētu būt precīzai, visaptverošai un uzticamai, un ar to būtu jācenšas sekmēt datu salīdzināmību.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Saziņa un sadarbība dalībvalstu un Savienības līmenī būtu jāstiprina, katrā dalībvalstī izveidojot kontaktpunktus ārvalstu tiešo ieguldījumu jautājumos.

(19)  Saziņa un sadarbība dalībvalstu un Savienības līmenī būtu jāstiprina, katrā dalībvalstī izveidojot institucionālos kontaktpunktus ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumos un īpašu Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas un citas sensitīvas informācijas aizsardzību.

(20)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina visas attiecīgo ārvalstu ieguldītāju un Savienības uzņēmuma sniegtās konfidenciālās informācijas aizsardzība visaugstākajā līmenī.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai gada ziņojums par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas īstenoti to teritorijā, to ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai kontinentālajā šelfā, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju. Tām būtu jāsniedz arī informācija par pasākumiem, kas veikti, lai šādu informāciju iegūtu. Pamatojoties uz šiem gada ziņojumiem, Komisijai būtu jāizstrādā gada ziņojums, kurā izklāstīts vispārējais stāvoklis ieguldījumu jomā Savienībā, arī attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, un tas jāiesniedz Eiropas Parlamentam. Minētais ziņojums būtu jāpublisko.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Komisijai ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par tās piemērošanu. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šīs regulas noteikumus, tam var attiecīgā gadījumā pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(21)  Komisijai ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos gados būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā novērtēta šīs regulas darbība un efektivitāte. Novērtējumā būtu jāiekļauj arī tādas ilgtermiņa ekonomiskās kontroles spējas, kuras nav ārvalstu tiešie ieguldījumi un kuru izmantošanas rezultātā, slēdzot publisku līgumu, tiek iegūtas ilgstošas un tiešas ietekmes spējas, kas ļauj pārvaldīt vai kontrolēt Savienības interešu projektus vai programmas, kā definēts šajā regulā. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šīs regulas noteikumus, tam var attiecīgā gadījumā pievienot tiesību akta priekšlikumu, un visos citos gadījumos būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Lai atjauninātu minēto Savienības interešu projektu un programmu sarakstu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz šīs regulas pielikuma grozīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Lai jo īpaši nodrošinātu vienlīdzīgu līdzdalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  “ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju vai uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī, tostarp ieguldījumi, kuri nodrošina faktisku dalību saimniecisku darbību veicošā uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

(1)  “ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījums neatkarīgi no tā apjoma vai līdzdalības sliekšņa, kuru ārvalstu ieguldītājs neatkarīgi no tā, vai šāds ieguldītājs ir galīgais ieguldītājs, veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas vai netiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju vai uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai kādas dalībvalsts teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kura deklarēta saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), vai kontinentālajā šelfā, tostarp ieguldījumi, kas nodrošina faktisku dalību saimniecisku darbību veicošā uzņēmuma pārvaldībā vai tiešā vai netiešā kontrolē;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  “ārvalsts valdības kontrolēti tiešie ieguldījumi” ir jebkādi ārvalstu tiešie ieguldījumi, kuru rezultātā ārvalsts valdība vai struktūra, ko kontrolē ārvalsts valdība vai kas rīkojas ārvalsts valdības vārdā vai saskaņā ar tās norādījumiem, varētu kontrolēt jebkādu juridisku personu, kura ir dibināta Savienībā;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  “ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska persona vai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus;

(2)  “ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska vai juridiska persona vai trešās valsts uzņēmums, valstspiederīgais vai valsts iestāde, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus, neatkarīgi no tā, vai tas ir galīgais ieguldītājs vai starpnieks, kurš pārstāv minēto trešās valsts ieguldītāju;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  “izvērtēšana” ir procedūra, kas ļauj novērtēt, izmeklēt, atļaut, izvirzīt nosacījumus, aizliegt vai likvidēt ārvalstu tiešos ieguldījumus;

(3)  “izvērtēšana” ir procedūra, kas ļauj novērtēt, izmeklēt, atļaut, izvirzīt nosacījumus, aizliegt vai likvidēt ārvalstu tiešos ieguldījumus un kā izpildes laikposms sākas, tiklīdz attiecīgās iestādes ir saņēmušas visu izvērtēšanas uzsākšanai nepieciešamo informāciju;

Pamatojums

Jānovērš tas, ka ārvalstu investori nenosūta visu izvērtēšanai nepieciešamo informāciju ar mērķi novilcināt laiku līdz termiņam. Tādēļ izvērtēšanas termiņam jāsākas no brīža, kad ir iesniegti visa informācija, kas nepieciešama, lai dokumentācija būtu pilnīga.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var uzturēt, grozīt vai ieviest mehānismus, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

1.  Dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas noteikumiem var uzturēt, grozīt, pastiprināt vai ieviest mehānismus, ar ko izvērtē ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, var izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas.

2.  Komisija, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, izvērtē ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Savienības interešu projekti vai programmas jo īpaši ietver tos projektus un programmas, kurās iesaistīts liels ES finansējuma apjoms vai liela ES finansējuma daļa, vai uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Regulas 1. pielikumā ir iekļauts indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām.

3.  Savienības interešu projekti vai programmas jo īpaši ietver tos projektus un programmas, kurās iesaistīts ES finansējums vai uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par kritisku un stratēģisku infrastruktūru, tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un kritiskiem resursiem, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai. Regulas pielikumā ir iekļauts neizsmeļošs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai grozītu šo regulu, atjauninot pielikumā noteikto sarakstu.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Faktori, ko var ņemt vērā izvērtēšanā

Faktori, ko ņem vērā izvērtēšanā

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dalībvalstis un Komisija var apsvērt iespējamo ietekmi inter alia uz:

1.  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dalībvalstis un Komisija var apsvērt iespējamo ietekmi cita starpā uz:

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  kritisko infrastruktūru, tostarp saistībā ar enerģētiku, transportu, sakariem, datu glabāšanu, telpas vai finanšu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska iekārtām;

a)  kritisko un stratēģisko infrastruktūru, gan fizisko, gan virtuālo, cita starpā saistībā ar energosadali un ūdensapgādi, transporta tīkliem, ostām, dzelzceļu, lidostām un kuģu būvētavām, transporta pakalpojumiem, sakariem un plašsaziņas līdzekļiem, aviācijas un kosmosa infrastruktūru, datu glabāšanas iekārtām, liela apjoma datu analīzi, vēlēšanu infrastruktūru, finanšu pakalpojumu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska struktūrām;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  kritiskām tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem ar iespējamu divējādu lietojumu, kiberdrošību, kosmosa vai kodoltehnoloģiju;

b)  kritiskām un stratēģiskām tehnoloģijām, cita starpā mākslīgo intelektu, robotiku, kvantu tehnoloģiju, nanotehnoloģijām, biotehnoloģijām un medicīnas tehnoloģijām, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), mikroshēmām, pusvadītājiem, enerģijas uzglabāšanu, precēm ar divējādu lietojumu, aizsardzību, kiberdrošību un kibertehnoloģijām, autobūves nozares, dzelzceļa, aaeronautikas tehnoloģijām vai kodoltehnoloģijām, pētniecības un izstrādes struktūrām;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  kritisku resursu piegādes drošību;

c)  Savienības stratēģisko autonomiju, kritisku resursu piegādes drošību un nepārtrauktību, cita starpā attiecībā uz precēm, izejvielām, retzemju elementiem, lauksaimniecības resursiem, lauksaimniecības zemi un lauksaimniecības pārtikas ražošanu, vai

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  piekļuvi sensitīvai informācijai vai spēju kontrolēt sensitīvu informāciju.

d)  piekļuvi sensitīvai informācijai vai Savienības pilsoņu personas datiem, tostarp personas datiem attiecībā uz veselību, kā arī spēju kontrolēt liela apjoma vai sensitīvu informāciju;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neatkarību, vispārējas nozīmes pakalpojumiem un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kultūras pakalpojumiem, tostarp audiovizuālajiem pakalpojumiem, kā arī sporta infrastruktūru un derību pakalpojumiem, un kultūras mantojumu.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija var ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju kontrolē trešās valsts valdība, tostarp sniedzot būtisku finansējumu.

2.   Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija jo īpaši ņem vērā to, vai:

 

a)  pastāv risks, ka piedāvājums tiks traucēts, netiks nodrošināts, zudīs vai tiks iznīcināts un tas varētu ietekmēt dalībvalsti vai Savienību;

 

b)  ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, valsts struktūras vai bruņotie spēki un/vai tas īsteno valsts vadītus ārēji orientētus projektus vai programmas vai ārvalsts valdības kontrolētus tiešos ieguldījumus ar stratēģiskiem rūpniecības mērķiem, iegūst vai nodod svarīgas pamattehnoloģijas vai zināšanas, atbalsta stratēģiskas valsts intereses, tostarp saistībā ar īpašumtiesību struktūru vai sniedzot būtisku finansējumu, kas var būt subsīdijas, pagarināti kredīti un aizdevumi, ko izsniedz trešās valsts valdība vai valstij piederoša finanšu iestāde, un/vai tā lēmumu pieņemšana tiek politiski ietekmēta;

 

c)  ieguldītājs jau ir bijis iesaistīts ieguldījumu projektos, kas apdraud dalībvalsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šā panta 2. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis un Komisija cita starpā var ņemt vērā arī šādus faktorus:

 

a)  kontekstu un apstākļus, kādos tiek vai tika veikti ieguldījumi, tostarp to, vai ieguldītāja izcelsmes valstī attiecīgā nozare tiek uzskatīta par stratēģisku nozari;

 

b)  vai pastāv nopietns un leģitīms risks, ka ārvalstu ieguldītājs ir iesaistīts nelikumīgā vai noziedzīgā darbībā, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, līdzekļu novirzīšanā, korupcijā, terorisma finansēšanā, organizētajā noziedzībā, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumos vai starptautisko cilvēktiesību instrumentu un SDO darba pamatstandartu pārkāpumos;

 

c)  vai tā uzņēmuma statūtos, kurā veic ieguldījumus, ir iekļauta īpašumtiesību maiņas klauzula;

 

d)  vai ieguldījumi varētu nostiprināt monopolstruktūru vai vērtības ķēdes kontroli vai arī veicināt šādas struktūras vai kontroles izveidi, piemēram, paziņojot visu Komisijas analizēto tādu uzņēmējsabiedrību apvienošanos sarakstu, kurās iesaistīti trešo valstu uzņēmumi, kā arī paziņojot visu valsts konkurences iestāžu analizēto tādu uzņēmējsabiedrību apvienošanos sarakstu, kurās iesaistīts tas pats uzņēmums;

 

e)  vai ārvalstu ieguldītāja izcelsmes valsts tirgus ir atvērts, ierobežots vai slēgts un vai pastāv savstarpība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

 

f)  Komisijas vai dalībvalstu iepriekšējās attiecības ar ārvalstu ieguldītāju;

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Pārbaudi veic, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, kas ir precīza, visaptveroša un uzticama.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var saglabāt, grozīt vai ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu izvērtēšanas mehānismu un izvērtēšanas lēmumu apiešanu.

Dalībvalstis saglabā, groza, pastiprina vai pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai apzinātu un novērstu izvērtēšanas mehānismu un izvērtēšanas lēmumu apiešanu, tostarp gadījumos, kad ir būtiski mainījusies ieguldītāja īpašumtiesību struktūra vai citas raksturīgas iezīmes. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem pasākumiem, ko tās veikušas, lai apiešanu novērstu.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nosaka termiņus izvērtēšanas lēmumu pieņemšanai. Šādi termiņi tām ļauj ņemt vērā 8. pantā minētās dalībvalstu piezīmes un 8. un 9. pantā minēto Komisijas atzinumu.

2.  Dalībvalstis nosaka termiņus izvērtēšanas lēmumu pieņemšanai un šādus termiņus dara publiski pieejamus. Šādi termiņi tām ļauj ņemt vērā 8. pantā minētās dalībvalstu piezīmes un 8. un 9. pantā minēto Komisijas atzinumu.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis var atļaut ekonomikas dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām, pieprasīt dalībvalstu iestādēm apsvērt iespēju sākt izvērtēšanu, neskarot dalībvalstu sistēmas, kas dod lielākas procesuālās iesaistes iespēju.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiek aizsargāta konfidenciāla informācija, tostarp sensitīva komercinformācija, ko darījuši pieejamu attiecīgie ārvalstu ieguldītāji un uzņēmumi.

3.  Piemērojot izvērtēšanas procedūras, dalībvalstis un Komisija saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443 un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 nodrošina, ka visa konfidenciālā informācija, ko darījis pieejamu attiecīgais ārvalstu ieguldītājs vai Savienības uzņēmums, tiek aizsargāta visaugstākajā līmenī.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Attiecīgajiem ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmumiem ir iespēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar valsts iestāžu pieņemtiem izvērtēšanas lēmumiem.

4.  Attiecīgajiem ārvalstu ieguldītājiem un Savienības uzņēmumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iespēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības dalībvalstu iestādēs un tiesās saistībā ar izvērtēšanas lēmumiem.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis, kurās ir izvērtēšanas mehānismi, sniedz Komisijai gada ziņojumu par to izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Par katru pārskata periodu ziņojumā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:

3.  Dalībvalstis, kurās ir izvērtēšanas mehānismi, par katru pārskata periodu sniedz Komisijai papildu informāciju par to izvērtēšanas mehānismu piemērošanu, jo īpaši šādu informāciju:

(a)  izvērtētie ārvalstu tiešie ieguldījumi un vēl notiekoša izvērtēšana;

(a)  izvērtētie ārvalstu tiešie ieguldījumi un vēl notiekoša izvērtēšana;

(b)  izvērtēšanas lēmumi, ar ko aizliedz ārvalstu tiešos ieguldījumus;

(b)  izvērtēšanas lēmumi, ar ko aizliedz ārvalstu tiešos ieguldījumus;

(c)  izvērtēšanas lēmumi, ar ko ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem izvirza nosacījumus vai nosaka to ietekmes mazināšanas pasākumus;

(c)  izvērtēšanas lēmumi, ar ko ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem izvirza nosacījumus vai nosaka to ietekmes mazināšanas pasākumus;

(d)  ārvalstu tiešo ieguldījumu, kas izvērtēti vai vēl tiek vērtēti, nozare, izcelsme un vērtība.

(d)  ārvalstu tiešo ieguldījumu, kas izvērtēti vai vēl tiek vērtēti, nozare, izcelsme un vērtība;

 

(da)  izvērtēšanas lēmumi attiecībā uz Savienības interešu projektiem vai programmām.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis, kurās nav izvērtēšanas mehānisma, sniedz Komisijai gada ziņojumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

2.  Dalībvalstis sniedz Komisijai gada ziņojumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, to ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai kontinentālajā šelfā, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, kā arī informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai šādu informāciju iegūtu.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Pamatojoties uz visu dalībvalstu sniegtajiem gada ziņojumiem un pienācīgi ievērojot noteiktas ziņojumos iekļautās informācijas konfidencialitāti, Komisija sagatavo gada ziņojumu par vispārējo situāciju ieguldījumu jomā Savienībā, tostarp par šīs regulas īstenošanu, un to iesniedz Eiropas Parlamentam. Minēto ziņojumu publisko.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis 5 darba dienu laikā no izvērtēšanas sākuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti ar dalībvalstu izvērtēšanas mehānismiem. Dalībvalstis, kuras veic izvērtēšanu, kopā ar minēto informāciju cenšas norādīt, vai tās uzskata, ka uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma.

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc izvērtēšanas sākuma informē Komisiju un dalībvalstis par visiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti ar dalībvalstu izvērtēšanas mehānismu. Dalībvalsts, kura veic izvērtēšanu, kopā ar minēto informāciju attiecīgā gadījumā cenšas norādīt, vai uzskata, ka uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti, varētu attiekties Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalsts var lūgt Komisijai atzinumu vai citām dalībvalstīm piezīmes par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek veikti tās teritorijā.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka plānoti vai jau īstenoti ārvalstu tiešie ieguldījumi citā dalībvalstī varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, tā var sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Šīs piezīmes vienlaikus nosūta arī Komisijai.

2.  Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka plānoti vai jau īstenoti ārvalstu tiešie ieguldījumi citā dalībvalstī varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, tā var sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Dalībvalsts piezīmes vienlaikus nosūta arī Komisijai, kā arī visām pārējām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

3.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes. Komisijas atzinumu vienlaikus nosūta arī visām pārējām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija vai dalībvalsts, kas pamatoti uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu sniegt 2. punktā minētās piezīmes vai 3. punktā minēto atzinumu.

4.  Dalībvalsts, kurai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, var iesniegt argumentētu pieprasījumu Komisijai, lai no dalībvalsts, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, saņemtu visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu sniegt 2. punktā minētās piezīmes. Komisija apkopo visus saņemtos informācijas pieprasījumus un nekavējoties tos nosūta dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Pamatotos gadījumos Komisija pēc savas iniciatīvas arī var pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga, lai sniegtu 3. punktā minēto atzinumu.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Piezīmes saskaņā ar 2. punktu vai atzinumus saskaņā ar 3. punktu tai dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, sniedz samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemta 1. vai 4. punktā minētā informācija. Ja Komisijas atzinums seko citu dalībvalstu piezīmēm, Komisijas rīcībā atzinuma sniegšanai ir papildu 25 darba dienas.

5.  Piezīmes saskaņā ar 2. punktu Komisijai un dalībvalstīm un atzinumus saskaņā ar 3. punktu tai dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, sniedz samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija. Ja Komisijas atzinums seko citu dalībvalstu piezīmēm, tās rīcībā atzinuma sniegšanai ir papildu 25 darba dienas.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, pienācīgi ņem vērā 2. punktā minētās pārējo dalībvalstu piezīmes un 3. punktā minēto Komisijas atzinumu.

6.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, pienācīgi ņem vērā 2. punktā minētās pārējo dalībvalstu piezīmes un 3. punktā minēto Komisijas atzinumu, kā arī viedokļus, kas izteikti Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupā, kura izveidota saskaņā ar 12.a pantu.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

8. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Ja vismaz trešā daļa dalībvalstu uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt to drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalsts, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, maksimāli ņem vērā to piezīmes un Komisijas atzinumu un sniedz rakstisku paskaidrojumu.

 

Ja minētās piezīmes vai atzinumi netiek ievēroti, Komisija veicina dialogu starp dalībvalstīm, kas sniegušas piezīmes, un dalībvalsti, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

8. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Sadarbība starp dalībvalstīm saskaņā ar šo pantu notiek, izmantojot 12. pantā minētos kontaktpunktus.

7.  Sadarbība starp dalībvalstīm saskaņā ar šo pantu notiek, izmantojot 12. pantā minētos ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas institucionālos kontaktpunktus (“ĀTI izvērtēšanas institucionālais kontaktpunkts”) un Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupu, kas izveidota saskaņā ar 12.a pantu.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

1.  Ja Komisija vai viena vai vairākas dalībvalstis uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, Komisija sniedz tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisijas atzinumu vienlaikus nosūta arī pārējām dalībvalstīm. Minēto atzinumu nepublisko.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalsts var lūgt Komisijai atzinumu vai citām dalībvalstīm piezīmes par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek veikti tās teritorijā.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Ja dalībvalsts uzskata, ka plānoti vai jau īstenoti ārvalstu tiešie ieguldījumi citā dalībvalstī varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību saistībā ar Savienības projektiem vai programmām vai Savienības intereses, tā var sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti. Minētās piezīmes vienlaikus nosūta arī Komisijai.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētā atzinuma sniegšanai.

2.  Komisija var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētā atzinuma sniegšanai. Apstrādājot šādu informāciju, Komisija pievērš maksimālu uzmanību tās iespējamai sensitivitātei. Dalībvalsts, ārvalstu ieguldītājs un uzņēmējs vai uzņēmums, saistībā ar kuru tiek veikti ieguldījumi, var iesniegt Komisijai jebkādu attiecīgu informāciju, ko tas uzskata par nepieciešamu atzinuma sniegšanai. Šāda informācija ir precīza, visaptveroša un uzticama, un ar to cenšas sekmēt datu salīdzināmību.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija attiecīgajai dalībvalstij atzinumu sniedz samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi saskaņā ar 2. punktu pieprasīto informāciju. Ja dalībvalstī ir izveidots izvērtēšanas mehānisms, kā minēts 3. panta 1. punktā, un Komisija saskaņā ar 8. panta 1. punktu ir saņēmusi informāciju par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti, atzinumu sniedz ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja atzinuma sniegšanai ir vajadzīga papildu informācija, 25 dienu laika posmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

3.  Komisija attiecīgajai dalībvalstij atzinumu sniedz samērīgā laika periodā, lai nedz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, nedz dalībvalsts veiktai izvērtēšanai netraucētu nepamatota kavēšanās, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi saskaņā ar 2. punktu pieprasīto informāciju.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisijas atzinumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm.

4.  Komisijas atzinumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, maksimāli ņem vērā Komisijas atzinumu un sniedz paskaidrojumu Komisijai, ja tās atzinums netiek ievērots.

5.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, maksimāli ņem vērā 1. punktā minēto Komisijas atzinumu vai 1.b punktā (jauns) minētās dalībvalstu piezīmes un sniedz rakstisku paskaidrojumu Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm, ja Komisijas atzinums vai dalībvalstu piezīmes netiek ievērotas.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

9. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Ja ekonomikas dalībniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām, ir attiecīga informācija vai būtiskas un pienācīgi pamatotas bažas par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tie var sniegt Komisijai minēto informāciju. Komisija, sniedzot atzinumu, var pienācīgi ņemt vērā minēto informāciju.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

9. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Ja vismaz trešā daļa dalībvalstu un Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt to drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalsts, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, maksimāli ņem vērā citu dalībvalstu piezīmes un Komisijas atzinumu un sniedz rakstisku paskaidrojumu.

 

Ja minētās piezīmes vai atzinumi netiek ievēroti, Komisija veicina dialogu starp dalībvalstīm, kas sniegušas piezīmes, un dalībvalsti, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

9. pants – 5.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.c  Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm un lai nodrošinātu lielāku pārskatāmību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju sniegt atzinumu par dalībvalstī plānotiem vai jau īstenotiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un uzstāties komitejā, lai apspriestu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas piemērošanu un jo īpaši tādu ieguldījumu izvērtēšanas noteikumu piemērošanu, kuri varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas saskaņā ar šo regulu. Komisija informē Eiropas Parlamentu par savu rīcību pēc šādu pieprasījumu saņemšanas.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijas un citu dalībvalstu saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. panta 2. punktu pieprasīto informāciju dara pieejamu Komisijai un pieprasījušajām dalībvalstīm bez liekas kavēšanās.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, ko pieprasījusi Komisija un citas dalībvalstis saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. panta 2. punktu, tiek darīta pieejama Komisijai un informāciju pieprasījušajām dalībvalstīm bez liekas kavēšanās un saskaņā ar LESD 346. panta noteikumiem. Šāda informācija ir precīza, visaptveroša un uzticama, un ar to cenšas sekmēt datu salīdzināmību.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ārvalstu ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, īpašumtiesību struktūra, tostarp informācija par akcionāru vai akcionāriem, kam pieder galīgā kontrole;

(a)  tiešā ārvalstu ieguldītāja, galīgā ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, īpašumtiesību struktūra, līdzdalība kapitālā un raksturs, tostarp informācija par akcionāru vai akcionāriem, kam pieder galīgā kontrole;

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  ieguldījumu finansējums, pamatojoties uz dalībvalstij pieejamo informāciju.

(e)  ieguldījumu finansējums un tā izcelsme, cita starpā tā likumības pierādījums, pamatojoties uz labāko dalībvalstij pieejamo informāciju.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina šīs regulas piemērošanā iegūtas konfidenciālas informācijas aizsardzību.

2.  Dalībvalstis un Komisija garantē visaugstāko līmeni un standartus attiecībā uz šīs regulas piemērošanā iegūtas konfidenciālas informācijas aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā sensitīvu informāciju un saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443 un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kontaktpunkti

ĀTI izvērtēšanas institucionālie kontaktpunkti

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas nolūkos katra dalībvalsts nosaka ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktu (“ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunkts”). Komisija un citas dalībvalstis iesaista šos ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktus visu to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

1.  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas nolūkos katra dalībvalsts nosaka ĀTI izvērtēšanas institucionālo kontaktpunktu. Komisija un citas dalībvalstis iesaista šos ĀTI izvērtēšanas institucionālos kontaktpunktus, kas ir atbildīgi par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, un nodrošina ciešu sadarbību starp tiem visos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu, jo īpaši Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupas satvarā.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Lai veicinātu tīklotu attīstību, ĀTI izvērtēšanas institucionālajiem kontaktpunktiem būtu jāvar uzturēt saikni ar citiem kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem un kam ir tādi paši mērķi.

Pamatojums

Piemēram, ar Direktīvu 2008/114 tika izveidoti kontaktpunkti Eiropas kritisko infrastruktūru aizsardzības jautājumos. Lai nodrošinātu saiknes un pieredzes apmaiņu šo kontaktpunktu starpā, nav vajadzīgi papildu līdzekļi, un tas dod iespēju uzlabot informācijas apmaiņu.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

12. pants - 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  ĀTI izvērtēšanas institucionālajiem kontaktpunktiem ir jāatbilst tāda paša līmeņa prasībām, kādām atbilst valstu mehānismi ieguldījumu izvērtēšanai, piemēram, saistībā ar piekļuvi pieprasītajai informācijai, koordinācijas lomu un konfidenciālas un sensitīvas informācijas aizsardzību visaugstākajā līmenī.

Pamatojums

Institucionālajiem kontaktpunktiem ir jāievēro tādi paši pienākumi, jo īpaši informācijas aizsargāšanas jomā.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupa

 

1.  Izveido Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupu, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Katra dalībvalsts ieceļ pārstāvi minētajā grupā.

 

2.  Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupa apvieno dalībvalstu un Komisijas pārstāvjus un ekspertus, lai cita starpā apmainītos ar labāko praksi, reaģētu uz dalībvalstu bažām par to izvērtēšanas sistēmu darbību un apspriestu visus jautājumus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

 

3.  Arī vietējās varas iestādes, ekonomikas dalībnieki, institucionālie un politiskie dalībnieki un iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālie partneri — piemēram, arodbiedrības —, Savienības aģentūras, aģentūras, kas ir atbildīgas par konkrētu reģionu popularizēšanu, vai ekonomiskās informācijas eksperti, kā arī trešo valstu izvērtēšanas sistēmu pārstāvji var tikt regulāri aicināti dalīties pieredzē.

 

4.  Komisija veicina Eiropas Parlamenta dalību visās attiecīgajās sanāksmēs novērotāja statusā.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

12.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.b pants

 

Starptautiskā sadarbība

 

Dalībvalstis un Komisija veicina sadarbību izvērtēšanas procedūru piemērošanas jomā, izmantojot tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskajos forumos.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to ne vēlāk kā 3 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā procesā un sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.  Līdz ... [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēta šīs regulas darbība un efektivitāte. Dalībvalstis ir cieši iesaistītas minētajā procesā un sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja ziņojumā ieteikts grozīt regulas noteikumus, ziņojumam var pievienot atbilstošu tiesību akta priekšlikumu.

2.  Ja ziņojumā ieteikts grozīt šīs regulas noteikumus, ziņojumam var pievienot atbilstošu tiesību akta priekšlikumu. Ja Komisija uzskata, ka šāds grozījums nav vajadzīgs, tā Eiropas Parlamentam un Padomei pamato savu viedokli.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6.  Saskaņā ar 3. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

Pielikums – 6.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– ESIF:

 

Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu un regulas, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013, (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

Pielikums – 6.b līdz 6.i ievilkums (jauni)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

– SESAR — Eiropas vienotā gaisa telpa:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula).

 

– Savienības kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, tostarp:

 

kurināmā elementi un ūdeņradis, aeronautika un ūdeņradis, ierosme inovatīvu zāļu jomā, elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai, biorūpniecība, Shift2Rail.

 

– Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010.

 

– Rīcības plāns par 5G Eiropai.

 

– Eiropas Aizsardzības fonds:

 

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Aizsardzības fonda izveide” (COM(2017)0295).

 

– Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes ... regula par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju un Eiropas Aizsardzības fonds — Eiropas Komisijas lēmums par finansējumu sagatavošanas darbības aizsardzības pētniecībai (PADR).

 

– Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO):

 

Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu.

 

– Ogļu un tērauda pētniecības fonds:

 

Padomes Lēmums (ES) 2017/955 (2017. gada 29. maijs), ar ko groza Lēmumu 2008/376/EK par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai.


PASKAIDROJUMA RAKSTS

Visās G7 valstīs un Savienības partnervalstīs jau darbojas ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms, kuru tās ir jau vairākkārt pastiprinājušas. Trīspadsmit no divdesmit astoņām dalībvalstīm ir šo mehānismu jau ieviesušas savā sistēmā. Eiropas Komisija savā dokumentā ierosina novērst šo likumdošanas nepilnību Eiropas līmenī un izveidot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai. Referents vēlas paust atzinību Komisijai par šā tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu un reaģēšanu. Runa nav par saskaņošanu vai jaunu mehānismu, bet par satvaru — šo pieeju varētu saglabāt, tomēr dokumentā būtu jāizdara virkne precizējumu attiecībā uz jēdzieniem, faktoriem, kas attaisno iejaukšanos, un konkrēto piemērošanas jomu.

I. JĒDZIENI

Komisijas priekšlikumā ir iekļauti daudzi izvērtēšanas mehānismu pamatjēdzieni. Grūtības rada to definēšana, vienlaikus pieļaujot interpretācijas brīvību, lai tos varētu pielāgot dažādām situācijām. Tādēļ nebūtu lietderīgi censties precīzi definēt šos jēdzienus, jo tad mehānisms vairs nebūtu darbotiesspējīgs, skatot atsevišķus gadījumus, un būtu pakļauts pārmērīgiem ierobežojumiem.

1.  Ieguldījumi

Komisija atsaucas uz ieguldījumu definīciju, uzsverot stabilas un tiešas attiecības starp ieguldītāju un uzņēmumu vai uzņēmēju, kam šie līdzekļi ir paredzēti. Ekonomiskās saiknes un ilgtspējas jēdziens ir jo īpaši svarīgs stratēģiskajās nozarēs.

Ieguldītāji (fiziskas vai juridiskas personas) ir uzskatāmi par ārvalstu ieguldītājiem, ja ir tieši vai netieši pakļauti tādu struktūru vai valstu galīgajai kontrolei, kuras nepieder pie ES.

2.  Kontroles iegūšana

Referents atbalsta Komisijas ierosinājumu, ka nebūtu efektīvi noteikt robežvērtības, jo tās var viegli apiet. Komisijas priekšlikums potenciāli attiecas uz visiem ieguldījumiem. Galvenokārt jāņem vērā galīgais ieguldītājs.

Kontroles iegūšana uzņēmumā var notikt dažādos veidos (iegāde, vienošanās ar akcionāriem, pārvaldības tiesības, vadītāju izvēle, mērķtiecīga vēršanās pie akcionāru kopsapulces, fondi “aktīvisti”), lai kādi arī būtu ieguldītājam piederošie aktīvi, pat portfeļieguldījumu gadījumā.

3.  Drošība un sabiedriskā kārtība

Drošības un sabiedriskās kārtības jēdziens atbilst GATS/PTO lietotajiem terminiem un ļauj aprakstīt izņēmumu apmēru attiecībā pret mūsu starptautiskajām saistībām, kā arī atļauj dalībvalstīm ierobežot ieguldījumus, ja tiek apdraudēta drošība un sabiedriskā kārtība. Tas jāsaglabā kā vispārīgs jēdziens un nav precīzi jādefinē, lai saglabātu tā dinamismu atbilstīgi dalībvalstu īpatnībām. Jāprecizē, ka aizsardzības nozare arī turpmāk ir izslēgta vai ka tai vismaz ir piemērojami izņēmumi saskaņā ar LESD 346. pantu.

4.  Sensitīvs un/vai stratēģisks 

Tas pats attiecas uz atsevišķa sektora, uzņēmuma vai nozares sensitīvo vai stratēģisko aspektu. Uzņēmuma sensitivitāti rada tā ražojumu, pakalpojumu, tehnoloģiju vai zinātības saistība ar kādas valsts svarīgām interesēm drošības un sabiedriskās kārtības jomā.

Stratēģiskais raksturs var izrietēt no tā lomas vērtības ķēdē. Referents uzskata, ka Komisijas ierosinātajā sarakstā ir jāsniedz precīzākas norādes. Īpaša vērība ir jāvelta infrastruktūrai, sarakstā jāiekļauj arī sensitīvas tehnoloģijas, kā arī ir jāprecizē sensitīvas informācijas iegūšanas drošība un piekļuve šāda informācijai. Sarakstam jābūt atvērtam un neizsmeļošam.

5.  Saikne starp ārvalstu ieguldījumiem un drošību un sabiedrisko kārtību

Saikne starp ieguldījumiem un drošību un sabiedrisko kārtību nedrīkst aprobežoties tikai ar to, ka tiek ņemta vērā kontrole, ko īsteno trešās valsts valdība, bet tā ir jāpaplašina, iekļaujot konteksta elementus un apstākļus, kādos tiek veikti vai ir tikuši veikti ieguldījumi, tostarp nozares atvērtības pakāpi ārvalstu ieguldītāja izcelsmes valstī. Lai gan tie nav izvērtēšanas kritēriji, šie elementi atvieglo lēmuma pieņemšanu.

II. PRIEKŠLIKUMA SATURS

Ierosinātais mehānisms neaizstāj dalībvalstu pilnvaras pieņemt lēmumus par to teritorijā īstenotiem ieguldījumiem. Ar to galvenokārt ir gribēts izveidot mehānismu informācijas apmaiņai Eiropas līmenī.

Eiropas Savienību par spēku citās jomās padara iegūtās informācijas kvalitāte. Sakari starp dalībvalstīm un ieguldītājiem būs regulārāki un radīs uzticēšanās saikni, pateicoties šai pārredzamībai.

Dalībvalsts, kas saglabā suverenitāti attiecībā uz ieguldījumiem savā teritorijā, var pēc savas vēlēšanās izmantot citu dalībvalstu un/vai Eiropas Komisijas informāciju, izpēti, jautājumus vai analīzi, lai neatkarīgi pieņemtu lēmumu atļaut, aizliegt vai jo īpaši regulēt ieguldījumus, veicot pārejas vai papildinošus pasākumus.

Ir skaidrs, ka noteikta informācija, ko uzņēmums vai ieguldītājs nodod dalībvalstij, var būt ļoti konfidenciāla, un tādēļ ir skaidri jānorāda, ka dalībvalstīm un Komisijai ir jāgarantē informācijas aizsardzība visaugstākajā līmenī.

Lielākoties šajā sakarā tiek izmantota ex ante kontrole, t. i., kontroli veic pirms ieguldījumu pabeigšanas. Tas nodrošina paredzamību ne vien uzņēmumam, kas pirms ieguldījumu veikšanas vēlas apspriesties ar valsts iestādēm, bet arī valstij, kas var paredzēt rezultātus.

Lai uzlabotu izvērtēšanas efektivitāti, dažās valstīs tiek paredzēta ieguldījumu ex post vai ex officio pārbaude, piemēram, Vācijā. Tas jo īpaši noder, ja pastāv apiešanas vēlme.

Ir zināms, ka informācijas apmaiņas sistēmā galvenā nozīme ir informācijas kvalitātei un saņemšanas ātrumam. Izvērtēšanas mehānisms ļauj šo mērķi pilnībā īstenot.

Jāņem vērā arī tas, ka ir dalībvalstis, kurās šāda mehānisma nav, un priekšlikums neuzliek tām par pienākumu to izveidot. Tomēr ir jāatvieglo informācijas apmaiņa sistēmas satvarā, un šādu mehānismu varētu uzskatīt par papildu vērtību.

Referents uzskata, ka kontaktpunkts bez pietiekamas institucionālas piesaistes nebūs pietiekams, lai sasniegtu mērķus nodrošināt šā informācijas apmaiņas mehānisma nevainojamu darbību Eiropas līmenī. Kontaktpunktam, piemēram, būtu jāspēj efektīvi koordinēt savu darbību ar citiem kontaktpunktiem, un tādēļ jāparedz iespēja, ka valsts, kurā nav izvērtēšanas mehānisma, varētu lūgt Komisijai vai citām dalībvalstīm sniegt atzinumu, vienlaikus saglabājot datu konfidencialitāti.

Šā jaunā mehānisma izveide raisa cerības. Referents uzskata, ka būtu pienācīgi jāparedz mehānisma uzraudzība un uzlabošana saistībā ar regulas pārskatīšanu trīs gadus pēc tās stāšanas spēkā.

Ir jānodrošina iespēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības valsts iestādēs vai tiesās, iebilstot pret izvērtēšanas lēmumiem, vienlaikus aizsargājot dalībvalstu tiesisko kārtību.

III. IESTĀŽU LOMA

Padome

Šā mehānisma centrā ir dalībvalstis. Eiropas Komisijas izveidotā koordinācijas grupa ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumos sāks darbību vēl pirms regulas projekta galīgās ratifikācijas. Referents uzskata, ka ir vairāk jāprecizē šīs komitejas darbība un funkcijas. Eiropas Parlamenta līdzdalība novērotāja statusā būtu papildu vērtība.

Referents vēlas aicināt dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi, lai virzītos uz efektīvu mehānismu izveidi dalībvalstīs.

Eiropas Komisija

Eiropas Komisijai tiktu piešķirtas analīzes pilnvaras, taču ne lēmuma pieņemšanas pilnvaras, tai darbojoties kā informācijas nodošanas saitei. Referents uzskata, ka regulas projektā tai ir paredzēta līdzsvarota loma. Tomēr ir jāprecizē divi jautājumi: par noteiktiem ieguldījumiem sniegtā Komisijas atzinuma saturs un vērtība.

Komisijas atzinumā būtu ne vien jāskata ieguldījumi, bet arī jānodrošina patiesa pievienotā vērtība, ņemot vērā trešās valsts ietekmi, ko tā rada jo īpaši ar valsts atbalstu, vai arī informatīvos nolūkos precizējot tā uzņēmuma izcelsmes valsts atvērtības pakāpi, kurš vēlas veikt ieguldījumus.

Līdz ar to, ņemot vērā noteiktu ieguldījumu stratēģisko nozīmi, Komisijas regulas priekšlikumā trūkst attiecīga scenārija. Ja Eiropas Komisija vai trešdaļa dalībvalstu pauž bažas par ieguldījumiem, minētajām dalībvalstīm un dalībvalstij, kurā ieguldījumi tiek veikti, ir jāsadarbojas, lai rastu citu risinājumu.

Ir pilnībā pamatoti, ka Eiropas Komisija seko līdzi ES projektiem, kas norādīti pielikumā iekļautā neizsmeļošā sarakstā, jo Komisija jau lielā mērā ir iesaistīta to organizēšanā, finansēšanā un uzraudzībā. Tādēļ ir jāparedz, ka Komisija īsteno deleģēšanas pilnvaras, lai atjauninātu projektu un programmu neizsmeļošo sarakstu.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piezīmes par dalībvalstu sagatavotajiem gada ziņojumiem par to valsts mehānisma izmantošanu vai aktuālo situāciju saistībā ar ārvalstu ieguldījumiem, ja tām šāda mehānisma nav, paredzot Parlamentam arī priekšlikumu virzītājspēka lomu — gan, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest mehānismu, gan attiecībā uz minētā ES mehānisma pārskatīšanu.

Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāpalīdz aizsargāt Savienības intereses. Ir jāparedz tāda noteikuma izstrāde, kas ļautu Eiropas Parlamentam pieprasīt, lai Eiropas Komisija sniedz atzinumu par ārvalstu ieguldījumiem. Ņemot vērā šāda atzinuma konfidencialitāti, Parlaments tikai saņemtu apstiprinājumu no Komisijas par to, ka atzinums ir sniegts.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (25.4.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

(COM(2017)0487 – C8-0309/2017 – 2017/0224(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Reinhard Bütikofer

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atbalsta vispārējos mērķus un galvenos elementus, kas ietverti regulas priekšlikumā, lai izveidotu satvaru trešo valstu izcelsmes ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) izvērtēšanai, kuru Eiropas Savienībā veic dalībvalstis un Komisija. Lai gan nereti ĀTI ES ekonomikai nodrošina iespēju, var arī gadīties, ka konkrētu ieguldījumu atļaušana ir saistīta ar risku Savienības un dalībvalstu drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

ES vēl ne tuvu nav panākusi vienprātību attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem Eiropā, tādēļ pirmais svarīgākais solis būs viedokļu sakritību racionalizēšana (kad vien iespējams), lai ES līmenī formulētu stabilas un papildinošas politikas nostājas. Tas ļaus Eiropas Savienībai vienoti reaģēt uz strauji mainīgo un aizvien sarežģītāko ieguldījumu vidi, vienlaikus nostādot ES vienā līmenī ar citiem globāliem tirdzniecības un ieguldījumu partneriem, kuri jau izmanto ĀTI izvērtēšanas mehānismus.

Tomēr pilnvērtīgi funkcionējoša koordinācijas satvara izveide ES prasīs ilgstošus centienus, jo pašlaik dalībvalstu pieejas atšķiras un dažās izvērtēšanas mehānismi vispār nav ieviesti. Tādēļ atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisijas priekšlikumā izteikto ierosinājumu, ka šāda izvērtēšanas mehānisma izveide dalībvalstīs būtu jāsaglabā kā brīvprātīga izvēle, tomēr vienlaikus dodot iespēju valstīm, kuras šādu izvērtēšanu veic, sadarboties ciešāk. Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir jāracionalizē informācijas procesi, vienlaikus samazinot administratīvo slogu visām dalībvalstīm.

Ir ierosināti šādi grozījumi un skaidrojumi:

•  precizēt ārvalstu ieguldītāja definīciju saistībā ar tā īpašumtiesībām un faktisko kontroli, jo uzņēmuma atrašanās vieta ne vienmēr ļauj spriest par ieguldījuma faktisko izcelsmi;

•  saskaņā ar ESAO valstīs ieviestajiem izvērtēšanas satvariem paplašināt neizsmeļošo sarakstu ar būtiski svarīgu tehnoloģiju, infrastruktūru un sektoru jomām, kuras varētu ņemt vērā un kuras, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, varētu ietekmēt iespējamie ārvalstu ieguldījumi;

•  iespēja arodbiedrībām pieprasīt dalībvalstu un Komisijas veiktas izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu, ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu pašreizējo sistēmu;

•  iespēja Eiropas Parlamentam pieprasīt sadarbības mehānisma iedarbināšanu saistībā ar Savienības interešu projektiem un programmām;

•  nodrošināt, ka Komisija izvērtē attiecīgos Savienības interešu projektus un programmas, ko finansē no pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas vai arī no turpmākajām;

•  ierobežot šāda satvara iespējamu nepareizu vai ļaunprātīgu izmantošanu, nodrošinot, ka dalībvalstis sniedz pamatotus skaidrojumus par to, kā citā dalībvalstī plānots ārvalstu ieguldījums varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, kā arī nostiprinot Komisijas sadarbības funkciju;

•  izveidot Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupu, kurā dalībvalstis, kas ir ieviesušas izvērtēšanas mehānismu, apmainītos ar informāciju un viedokļiem par dalībvalstu un Komisijas veiktu izvērtēšanu;

•  samazināt informācijas prasību slogu dalībvalstīm un noteikt, ka ziņošana ir jāveic reizi trijos gados, sākot no diviem gadiem kopš regulas stāšanās spēkā.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienībai un dalībvalstīm ir atvērta ieguldījumu vide, kas ir nostiprināta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un starptautiskajās saistībās, kuras Savienība un tās dalībvalstis ir uzņēmušās saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(2)  Savienībai un dalībvalstīm ir atvērta ieguldījumu vide, kas ir nostiprināta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un starptautiskajās saistībās, kuras Savienība un tās dalībvalstis ir uzņēmušās saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Ņemot vērā šo atvērtību, Savienībai attiecībās ar trešām valstīm būtu jāveicina vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Izvērtēšanas mehānismi, kas pastāv vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs, nerada šķēršļus ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ja šie mehānismi ir zināmi, prognozējami un pārmērīgi neaizkavē ieguldījumu veikšanu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ir svarīgi sniegt juridisko noteiktību un nodrošināt ES mēroga koordināciju un sadarbību, izveidojot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas neskar faktu, ka vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts drošību.

(7)  Ir svarīgi sniegt juridisko noteiktību un censties nodrošināt ES mēroga sadarbību, izveidojot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, gadījumos, kad tiek skartas stratēģiskas intereses, tostarp svarīgas pamattehnoloģijas, stratēģiski aktīvi, stratēģiski un sensitīvi dati utt. Tas neskar faktu, ka vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts drošību un sabiedrisko kārtību.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Izvērtējot ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu, būtu lietderīgi nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, veicot pasākumus ar mērķi novērst konkurences samazināšanos starp uzņēmumiem un starp dalībvalstīm nodokļu un atalgojuma jomā un atalgot par uzņēmumu iegādes politiku, kas ir sociāli atbildīga un nodrošina nodarbinātības saglabāšanu un pienācīgas algas.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai līdzekļus, ar ko visaptveroši novērst apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un pielāgoties mainīgiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, dalībvalstīm izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ņemot vērā to atšķirīgo stāvokli un katras valsts apstākļus.

(8)  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai līdzekļi, ar ko visaptveroši novērst apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un pielāgoties mainīgiem apstākļiem pasaules tirdzniecībā, vienlaikus pilnībā aizsargājot dalībvalstu prerogatīvas izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tostarp stratēģiskajām interesēm, svarīgām pamattehnoloģijām, stratēģiskiem aktīviem, stratēģiskiem un sensitīviem datiem un citiem apsvērumiem, un ņemot vērā konkrēto situāciju valstī un katras valsts apstākļus. Satvaram būtu arī jārosina dalībvalstis, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, tādu pieņemt.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Būtu jāaptver visdažādākie ieguldījumi, kas izveido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm un uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī.

(9)  Būtu jāaptver ieguldījumi, kas izveido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm un uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī, ciktāl tie ir saistīti ar drošību un sabiedrisko kārtību.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp ietekmi uz kritisku infrastruktūru, tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un izejvielām, kas ir būtiskas drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai un kā traucēšanai, zudumam vai iznīcināšanai būtu ievērojama ietekme kādā dalībvalstī vai Savienībā. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt arī iespējai ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē (piemēram, sniedzot būtisku finansējumu, tostarp subsīdijas) kādas trešās valsts valdība.

(12)  Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp ietekmi uz kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un izejvielām vai sensitīvu informāciju, kas ir būtiska drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai un kā traucēšanai, zudumam vai iznīcināšanai būtu ievērojama ietekme kādā dalībvalstī vai Savienībā. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā arī tas, vai ārvalstu ieguldītājs ir kādas trešās valsts valdības vai valsts struktūras īpašumā, pārvaldībā vai citādā tiešā vai netiešā kontrolē un/vai tas īsteno valsts noteiktu uz āru vērstu ārvalstu tiešo ieguldījumu politiku stratēģisku rūpniecisko mērķu labā, ko apstiprina būtisks finansējums un subsīdijas, pagarināti kredīti un aizdevumi, ko izsniedz kādas trešās valsts valdība vai valstij piederoša finanšu iestāde. Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā Komisija var izvērtēt arī ietekmi uz konkrētu nozīmīgu zinātību un tehnoloģijām, kuras vidējā termiņā un ilgtermiņā varētu būt nozīmīgas ekonomiskajai drošībai.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Būtu jāizveido mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību citās dalībvalstīs. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes tai dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstīs, kas sniedz piezīmes, vai dalībvalstīs, kurās ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, ir izvērtēšanas mehānisms vai tās izvērtē konkrēto ieguldījumu. Dalībvalstu sniegtās piezīmes būtu jānosūta arī Komisijai. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai attiecīgā gadījumā sniegt atzinumu dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai šai dalībvalstij ir izvērtēšanas mehānisms, vai tā izvērtē konkrētos ieguldījumus, kā arī neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

(14)  Būtu jāizveido mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai pārredzami sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību citās dalībvalstīs. Dalībvalstīm, kuru drošību vai sabiedrisko kārtību var ietekmēt ārvalstu tiešie ieguldījumi citā dalībvalstī, vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes Komisijai. Pēc tam Komisijai būtu jāpārsūta visas piezīmes dalībvalstij, kurā ieguldījumi ir plānoti, kā arī visām citām attiecīgajām dalībvalstīm. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai attiecīgā gadījumā sniegt atzinumu dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti. Pamatojoties uz saņemtajām piezīmēm, Komisija var pieprasīt jautājuma apspriešanu Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ievērojams ES finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Lielākai skaidrībai pielikumā būtu jāsniedz indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām, saistībā ar ko Komisija var veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.

(15)  Turklāt Komisijai vajadzētu izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai un dalībvalstīm instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ievērojams ES finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Lielākai skaidrībai pielikumā būtu jāsniedz saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām, saistībā ar ko Komisija var veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai samērīgā termiņā vērsties ar atzinumu pie tām dalībvalstīm, kurās šādi ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti. Dalībvalstīm būtu šāds atzinums maksimāli jāņem vērā un saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam jāsniedz Komisijai paskaidrojums, ja tās atzinumu neievēro Komisijai vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt no šīm dalībvalstīm informāciju, kas tai vajadzīga šādu ieguldījumu izvērtēšanai.

(16)  Ja Komisija vai vairāk nekā viena dalībvalsts uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, Komisijai samērīgā termiņā būtu jāsniedz atzinums tām dalībvalstīm, kurās šādi ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti. Dalībvalstīm šāds atzinums būtu jāņem vērā un saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam jāsniedz Komisijai paskaidrojums, ja tās pieļauj novirzes no atzinuma. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt no šīm dalībvalstīm informāciju, kas tai vajadzīga šādu ieguldījumu izvērtēšanai.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo savi izvērtēšanas mehānismi un jebkādi to grozījumi, kā arī regulāri jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Tā paša iemesla dēļ arī dalībvalstīm, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, būtu jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

(17)  Lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo savi izvērtēšanas mehānismi un jebkādi to grozījumi, kā arī regulāri jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu piemērošanu. Tomēr dalībvalstīm, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, katru gadu būtu jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, ja šie ieguldījumi ir saistīti ar Savienības interešu projektiem un programmām. Visus ziņošanas pienākumus būtu jāsāk piemērot no ... [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Šim nolūkam svarīgi ir arī visās dalībvalstīs nodrošināt informācijas minimumu un koordināciju saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, šī informācija būtu jādara pieejama. Attiecīgā informācija ietver tādus aspektus kā ārvalstu ieguldītāju īpašumtiesību struktūra un plānoto vai jau īstenoto ieguldījumu finansējums, kā arī informācija par trešo valstu piešķirtām subsīdijām, ja šāda informācija ir pieejama.

(18)  Šim nolūkam svarīgi ir arī visās dalībvalstīs nodrošināt informācijas apmaiņas minimumu un koordināciju starp dalībvalstīm saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Pēc dalībvalstu vai Komisijas, vai Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupas pieprasījuma dalībvalstīm, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, šī informācija būtu jādara pieejama. Attiecīgā informācija ietver tādus aspektus kā ārvalstu ieguldītāju īpašumtiesību struktūra un plānoto vai jau īstenoto ieguldījumu finansējums, tostarp informācija par trešo valstu piešķirtām subsīdijām.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Saziņa un sadarbība dalībvalstu un Savienības līmenī būtu jāstiprina, katrā dalībvalstī izveidojot kontaktpunktus ārvalstu tiešo ieguldījumu jautājumos.

(19)  Saziņa un sadarbība dalībvalstu un Savienības līmenī būtu jāstiprina, katrā dalībvalstī izveidojot kontaktpunktus ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumos, kā arī izveidojot Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupu. Grupa būtu jāveido no dalībvalstu pārstāvjiem un tā būtu jāvada Komisijas pārstāvim, un tā varētu kalpot par platformu viedokļu un informācijas apmaiņai, sadarbības un koordinācijas uzlabošanai un savstarpējai palīdzībai ārvalstu tiešo ieguldījumu jautājumos.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Komisijai ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par tās piemērošanu. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šīs regulas noteikumus, tam var attiecīgā gadījumā pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(21)  Komisijai ne vēlāk kā ... [četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi piecos gados būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas piemērošanu. Ja ziņojumā tiek ierosināts grozīt šīs regulas noteikumus, tam var attiecīgā gadījumā pievienot tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Lai atjauninātu Savienības interešu projektus un programmas, saistībā ar kuriem Komisija var izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz 3. panta 3. punktā minēto un 1. pielikumā uzskaitīto Savienības interešu projektu un programmu saraksta grozīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darba laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriedes norisinātos saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a noteiktajiem principiem. Jo īpaši tādēļ, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

 

_______________________

 

1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu tiek izveidots satvars ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, ko dalībvalstis un Komisija veic, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Ar šo regulu tiek izveidots satvars ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, ko veic dalībvalstis, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, un tiek noteikta Komisijas loma šajā satvarā.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  “ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska persona vai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus;

2.  “ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska persona vai trešās valsts valstspiederīgo faktiskā kontrolē vai īpašumā esošs uzņēmums, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  “trešās valsts uzņēmums” ir uzņēmums, kas dibināts vai citādi izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem.

6.  “trešās valsts uzņēmums” ir uzņēmums, kas dibināts vai citādi izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, vai trešās valsts valstspiederīgo faktiskā kontrolē vai īpašumā esošs uzņēmums.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var uzturēt, grozīt vai ieviest mehānismus, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

1.  Dalībvalstis var uzturēt, grozīt vai ieviest mehānismus, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumiem, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, var izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas.

2. Komisija, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, izvērtē ārvalstu tiešos ieguldījumus, par kuriem tiek uzskatīts, ka tie ietekmē Savienības interešu projektus vai programmas.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Savienības interešu projekti vai programmas jo īpaši ietver tos projektus un programmas, kurās iesaistīts liels ES finansējuma apjoms vai liela ES finansējuma daļa, vai uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Regulas 1. pielikumā ir iekļauts indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām.

3.  Savienības interešu projekti vai programmas ietver tos projektus un programmas, kurās iesaistīts liels ES finansējuma apjoms vai liela ES finansējuma daļa pašreizējā un turpmākajās daudzgadu finanšu shēmās, vai uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Regulas I pielikumā ir iekļauts saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai grozītu I pielikumā uzskaitītos projektus un programmas.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Regulas 8. un 9. pantā minētos sadarbības mehānismus var iedarbināt tikai pēc tam, kad dalībvalstis ir paziņojušas par savu izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Sadarbības mehānismus nekādos apstākļos nedrīkst iedarbināt jau īstenotu ieguldījumu gadījumā, ja dalībvalstis izvērtē tikai plānotos ieguldījumus. Tikai izņēmuma gadījumos un ja dalībvalstīm vai Komisijai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka 10. panta 2. punktā uzskaitītā informācija ir mainījusies, un tikai gadījumos, kad ieguldījumi ir īstenoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, sadarbības mehānismu var iedarbināt attiecībā uz jau īstenotiem ieguldījumiem. Kad 9. pantā minētais sadarbības mehānisms ir iedarbināts attiecībā uz ieguldījumiem, kas tiek veikti dalībvalstīs, kurās nav izvērtēšanas mehānisma, jau īstenotiem ieguldījumiem var pievērsties Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupā, kā norādīts 12.a pantā.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dalībvalstis un Komisija var apsvērt iespējamo ietekmi inter alia uz:

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem vienā vai vairākās dalībvalstīs vai drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem saistībā ar Savienības interešu projektiem vai programmām, dalībvalstis un Komisija var apsvērt iespējamo ietekmi inter alia uz:

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  kritisko infrastruktūru, tostarp saistībā ar enerģētiku, transportu, sakariem, datu glabāšanu, telpas vai finanšu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska iekārtām;

–  kritisko un stratēģisko infrastruktūru, tostarp enerģētikas, ūdens, transporta, sakaru un plašsaziņas līdzekļu, datu glabāšanas, kosmosa, veselības pakalpojumu, pētniecības vai finanšu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska iekārtām un visa veida drošības un aizsardzības infrastruktūru;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  kritiskām tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem ar iespējamu divējādu lietojumu, kiberdrošību, kosmosa vai kodoltehnoloģiju;

–  kritiskām un stratēģiskām tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem, progresīviem materiāliem, nanotehnoloģijām, biotehnoloģijām, medicīnas tehnoloģijām, tehnoloģijām ar iespējamu divējādu lietojumu, kiberdrošību, aviāciju, aizsardzību, kosmosa vai kodoltehnoloģiju;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  kritisku resursu piegādes drošību ;

–  kritisku resursu, proti, retu un stratēģisku materiālu, piegādes drošību, vai

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  piekļuvi sensitīvai informācijai vai spēju kontrolēt sensitīvu informāciju.

–  piekļuvi sensitīviem datiem un informācijai vai spēju kontrolēt šos datus un informāciju.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija var ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju kontrolē trešās valsts valdība, tostarp sniedzot būtisku finansējumu.

Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija ņem vērā arī to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē kādas trešās valsts valdība vai valsts struktūras un vai tas īsteno valsts noteiktu uz āru vērstu ārvalstu tiešo ieguldījumu politiku stratēģisku rūpniecisko mērķu labā, ko apstiprina būtisks finansējums vai subsīdijas, pagarināti kredīti un aizdevumi, ko izsniedz trešās valsts valdība vai valstij piederoša finanšu iestāde. Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā Komisija var izvērtēt arī ietekmi uz konkrētu nozīmīgu zinātību un tehnoloģijām, kuras vidējā termiņā un ilgtermiņā varētu būt nozīmīgas ekonomiskajai drošībai.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstu izvērtēšanas mehānismi ir pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Dalībvalstis jo īpaši nosaka apstākļus, kas liek sākt izvērtēšanu, izvērtēšanas pamatojumu un sīki izstrādātus piemērojamos procedūras noteikumus.

1.  Dalībvalstu izvērtēšanas mehānismi ir pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Dalībvalstis jo īpaši nosaka apstākļus, kas liek sākt izvērtēšanu, izvērtēšanas pamatojumu un sīki izstrādātus piemērojamos procedūras noteikumus attiecībā uz izvērtēšanu un izvērtēšanas lēmumiem.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nosaka termiņus izvērtēšanas lēmumu pieņemšanai. Šādi termiņi tām ļauj ņemt vērā 8. pantā minētās dalībvalstu piezīmes un 8. un 9. pantā minēto Komisijas atzinumu.

2.  Dalībvalstis nosaka termiņus izvērtēšanas lēmumu pieņemšanai un tos publisko. Šādi termiņi tām ļauj ņemt vērā 8. pantā minētās dalībvalstu piezīmes un 8. un 9. pantā minēto Komisijas atzinumu.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiek aizsargāta konfidenciāla informācija, tostarp sensitīva komercinformācija, ko darījuši pieejamu attiecīgie ārvalstu ieguldītāji un uzņēmumi.

3.  Tiek pienācīgi aizsargāta konfidenciāla informācija, tostarp sensitīva komercinformācija, ko darījuši pieejamu attiecīgie ārvalstu ieguldītāji un uzņēmumi.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu paziņošana par izvērtēšanas mehānismiem un gada ziņojumi

Dalībvalstu paziņošana par izvērtēšanas mehānismiem un ziņojumi

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā [...] (30 dienas no šīs regulas spēkā stāšanās) paziņo Komisijai savus pašreizējos izvērtēšanas mehānismus. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkurus grozījumus esošā izvērtēšanas mehānismā vai no jauna pieņemtus izvērtēšanas mehānismus ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā izvērtēšanas mehānisma stāšanās spēkā.

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā [... 30 dienas no šīs regulas spēkā stāšanās] paziņo Komisijai savus pašreizējos izvērtēšanas mehānismus. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkurus grozījumus esošā izvērtēšanas mehānismā vai no jauna pieņemtus izvērtēšanas mehānismus ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā izvērtēšanas mehānisma stāšanās spēkā vai pēc spēkā esoša izvērtēšanas mehānisma grozīšanas.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis, kurās ir izvērtēšanas mehānismi, sniedz Komisijai gada ziņojumu par to izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Par katru pārskata periodu ziņojumā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:

2.  Dalībvalstis, kurās ir izvērtēšanas mehānismi, līdz ... [2 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi divos gados sniedz Komisijai ziņojumu par to izvērtēšanas mehānismu piemērošanu. Par katru pārskata periodu ziņojumā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  izvērtēšanas lēmumi attiecībā uz Savienības interešu projektiem un programmām;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  ārvalstu tiešo ieguldījumu, kas izvērtēti vai vēl tiek vērtēti, nozare, izcelsme un vērtība.

svītrots

Pamatojums

Mērķis ir samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm. Šī informācija jau būs sniegta Komisijai (8. panta 1. punkta noteikums), kura varēs apkopot datus.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis, kurās nav izvērtēšanas mehānisma, sniedz Komisijai gada ziņojumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

3.  Dalībvalstis, kurās nav izvērtēšanas mehānisma, līdz ... [2 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi gadā sniedz Komisijai ziņojumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, ja šie ieguldījumi ir saistīti ar Savienības interešu projektiem un programmām.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis 5 darba dienu laikā no izvērtēšanas sākuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti ar dalībvalstu izvērtēšanas mehānismiem. Dalībvalstis, kuras veic izvērtēšanu, kopā ar minēto informāciju cenšas norādīt, vai tās uzskata, ka uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma.

1.  Dalībvalsts piecu darba dienu laikā no izvērtēšanas sākuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ir jāizvērtē ar tās izvērtēšanas mehānismu. Dalībvalsts, kura veic izvērtēšanu, kopā ar minēto informāciju cenšas norādīt, vai uzskata, ka uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ir jāizvērtē, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka plānoti vai jau īstenoti ārvalstu tiešie ieguldījumi citā dalībvalstī varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, tā var sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Šīs piezīmes vienlaikus nosūta arī Komisijai.

2.  Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka plānoti vai jau īstenoti ārvalstu tiešie ieguldījumi citā dalībvalstī varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, tā var sniegt piezīmes Komisijai. Komisija apkopo visas saņemtās piezīmes un nosūta tās dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, kā arī visām pārējām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

3.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti. Šādu atzinumu nosūta arī visām pārējām dalībvalstīm. Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija vai dalībvalsts, kas pamatoti uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu sniegt 2. punktā minētās piezīmes vai 3. punktā minēto atzinumu.

4.  Dalībvalsts, kas pamatoti uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, var nosūtīt pieprasījumu Komisijai, lai saņemtu visu tās dalībvalsts, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, iesūtīto informāciju, kas vajadzīga, lai varētu sniegt 2. punktā minētās piezīmes. Dalībvalstis piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad ir paziņots par izvērtēšanas mehānisma iedarbināšanu saskaņā ar 1. punktu, var iesniegt Komisijai informācijas pieprasījumu. Komisija apkopo visus saņemtos informācijas pieprasījumus un nekavējoties nosūta tos dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, kā arī pārējām dalībvalstīm. Komisija var arī pēc savas iniciatīvas pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga 3. punktā minētā atzinuma sniegšanai.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Piezīmes saskaņā ar 2. punktu vai atzinumus saskaņā ar 3. punktu tai dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, sniedz samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemta 1. vai 4. punktā minētā informācija. Ja Komisijas atzinums seko citu dalībvalstu piezīmēm, Komisijas rīcībā atzinuma sniegšanai ir papildu 25 darba dienas.

5.  Piezīmes saskaņā ar 2. punktu sniedz Komisijai samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemta 1. vai 4. punktā minētā informācija. Komisija saņemtās piezīmes piecu darba dienu laikā nosūta dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija 25 darba dienu laikā sniedz 3. punktā minēto atzinumu un, ja Komisijas atzinums seko citu dalībvalstu piezīmēm, Komisijas rīcībā atzinuma sniegšanai ir papildu 25 darba dienas.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, pienācīgi ņem vērā 2. punktā minētās pārējo dalībvalstu piezīmes un 3. punktā minēto Komisijas atzinumu.

6.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, pienācīgi ņem vērā 2. punktā minētās pārējo dalībvalstu piezīmes un 3. punktā minēto Komisijas atzinumu, kā arī piezīmes, kas izteiktas Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupā, kā norādīts 12.a punktā.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

8. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Sadarbība starp dalībvalstīm saskaņā ar šo pantu notiek, izmantojot 12. pantā minētos kontaktpunktus.

7.  Sadarbība starp dalībvalstīm saskaņā ar šo pantu notiek, izmantojot diskusiju 12.a pantā minētajā Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupā, ja Komisija to ir pieprasījusi.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

9. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisijas veiktas izvērtēšanas satvars

Sadarbības mehānisms Savienības interešu projektu un programmu izvērtēšanai

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

1.  Ja Komisija vai vairāk nekā viena dalībvalsts pamatoti uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija sniedz tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Eiropas Parlaments var pieprasīt sadarbības mehānisma iedarbināšanu saistībā ar Savienības interešu projektiem un programmām, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Komisija maksimāli ņem vērā Eiropas Parlamenta nostāju un sniedz paskaidrojumus gadījumā, ja tā netiek ņemta vērā.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Ja dalībvalsts uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, tā var prasīt Komisijai sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētā atzinuma sniegšanai.

2.  Komisija var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, papildu informāciju, kā norādīts 10. pantā. Pieprasot šādu informāciju, Komisija paskaidro, kā plānotie, izskatīšanā esošie vai jau īstenotie ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību un sabiedrisko kārtību.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija attiecīgajai dalībvalstij atzinumu sniedz samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi saskaņā ar 2. punktu pieprasīto informāciju. Ja dalībvalstī ir izveidots izvērtēšanas mehānisms, kā minēts 3. panta 1. punktā, un Komisija saskaņā ar 8. panta 1. punktu ir saņēmusi informāciju par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti, atzinumu sniedz ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja atzinuma sniegšanai ir vajadzīga papildu informācija, 25 dienu laika posmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

3.  Komisija attiecīgajai dalībvalstij atzinumu sniedz samērīgā laika periodā, lai nedz ārvalstu tiešos ieguldījumus, nedz valsts veiktu izvērtēšanu netraucētu nepamatota kavēšanās, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad ir saņemta informācija, kas vajadzīga, lai sniegtu atzinumu saskaņā ar 1. punktu.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisijas atzinumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm.

4.  Komisijas atzinumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm. Ja Komisija ir sniegusi atzinumu saskaņā ar šo pantu, tā strukturētā dialogā informē Eiropas Parlamentu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kuri ietekmē drošību un sabiedrisko kārtību. Ir pilnībā jāņem vērā 11. panta 2. punkts.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, maksimāli ņem vērā Komisijas atzinumu un sniedz paskaidrojumu Komisijai, ja tās atzinums netiek ievērots.

5.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, ņem vērā Komisijas atzinumu un sniedz rakstisku paskaidrojumu Komisijai, ja tās atzinums netiek ievērots. Komisija nosūta šo paskaidrojumu citām dalībvalstīm, pilnībā ņemot vērā 11. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

10. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācijas sniegšanas prasības

Informācijas apmaiņa

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijas un citu dalībvalstu saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. panta 2. punktu pieprasīto informāciju dara pieejamu Komisijai un pieprasījušajām dalībvalstīm bez liekas kavēšanās.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visa Komisijas vai Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupas saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. panta 2. punktu pieprasītā informācija tiek darīta pieejama bez liekas kavēšanās, vienlaikus ņemot vērā informācijas sensitivitāti un garantējot konfidencialitāti.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver, jo īpaši, šādus datus:

2.  Šā panta 1. punktā minētā informācija cita starpā var ietvert šādus datus:

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ārvalstu ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, īpašumtiesību struktūra, tostarp informācija par akcionāru vai akcionāriem, kam pieder galīgā kontrole;

(a)  ārvalstu ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, īpašumtiesību struktūra, tostarp informācija par akcionāru vai akcionāriem, kam pieder galīgā kontrole, administratīvo pārvaldību un uzraudzības struktūrām;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ārvalstu tiešo ieguldījumu vērtība;

(b)  ārvalstu tiešo ieguldījumu vērtība un prognoze par to ietekmi nozarē;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  ieguldījumu finansējums, pamatojoties uz dalībvalstij pieejamo informāciju.

(e)  ieguldījumu finansējums un tā izcelsmes likumība, pamatojoties uz dalībvalstij pieejamo informāciju.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina šīs regulas piemērošanā iegūtas konfidenciālas informācijas aizsardzību.

2.  Dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Komisija nodrošina šīs regulas piemērošanā iegūtas konfidenciālas informācijas, tostarp sensitīvas komercinformācijas, pilnīgu aizsardzību.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas nolūkos katra dalībvalsts nosaka ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktu (“ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunkts”). Komisija un citas dalībvalstis iesaista šos ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktus visu to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

Katra dalībvalsts neatkarīgi no tā, vai tai ir izvērtēšanas mehānisms, nosaka ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktu (“ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunkts”). Komisija un citas dalībvalstis iesaista šos ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktus un Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupu visu to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupa

 

1.   Izveido Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupu, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Katra dalībvalsts ieceļ pārstāvi/ekspertu šajā grupā.

 

2.   Grupa var apmainīties ar viedokļiem un informāciju par jebkuru ārvalstu tiešo ieguldījumu, kas ir jāizvērtē, izmantojot dalībvalstu izvērtēšanas mehānismus, un attiecībā uz ko ir iedarbināts sadarbības mehānisms saskaņā ar 8. vai 9. pantu, tostarp ar paraugpraksi un dalībvalstīs gūtajām atziņām par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.

 

3.  Grupa var arī apspriest jebkuru jautājumu, kas attiecas uz Savienības politiku ienākošo ārvalstu ieguldījumu jomā.

 

4.   Pēc dalībvalstu pieprasījuma Komisija var darba kārtībā iekļaut ieguldījumus, kuri ir plānoti dalībvalstīs, kurām nav izvērtēšanas mehānisma.

 

5.   Komisija Eiropas Parlamentam sniedz gada ziņojumu par Ieguldījumu izvērtēšanas koordinācijas grupas darbībām, pārbaudēm un viedokļu apmaiņām.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to ne vēlāk kā 3 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā procesā un sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.  Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to ne vēlāk kā ... [4 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi 5 gados. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā procesā un sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Deleģēšanas īstenošana

 

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 3.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

 

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu, izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

 

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

6.   Saskaņā ar 3. panta 3.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Savienības kopīgas tehnoloģiju ierosmes, tostarp: kurināmā elementi un ūdeņradis, aeronautika un gaisa transports, Novatorisku zāļu ierosme, elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas līderībai, biorūpniecība, Shift2Rail, Eiropas vienotā gaisa telpa (SESAR).

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3.d ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3.e ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī minētā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

I pielikums – 6.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma:

 

a) Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma un

 

b) Eiropas aizsardzības pētniecības programma / Eiropas Aizsardzības fonds;

 

  Eiropas Komisijas lēmums par sagatavošanas darbības aizsardzības pētniecībai (PADR) finansēšanu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Satvara izveide ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

Atsauces

COM(2017)0487 – C8-0309/2017 – 2017/0224(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

26.10.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

26.10.2017

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

18.1.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Reinhard Bütikofer

9.11.2017

Izskatīšana komitejā

21.2.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

8

19

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, David Borrelli, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Julia Reda, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Hermann Winkler, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Cornelia Ernst, Francesc Gambús, Françoise Grossetête, Werner Langen, Rupert Matthews, Răzvan Popa, Dominique Riquet, Theodor Dumitru Stolojan

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36

+

ALDE

Dominique Riquet

ECR

Edward Czesak, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

EFDD

Rosa D'Amato, Dario Tamburrano

ENF

Angelo Ciocca, Barbara Kappel, Christelle Lechevalier

NI

David Borrelli

PPE

Pilar Ayuso, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Francesc Gambús, Françoise Grossetête, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Theodor Dumitru Stolojan, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler

S&D

Adam Gierek

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Julia Reda, Claude Turmes

8

-

ALDE

Frederick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen

ECR

Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Rupert Mathews

EFDD

Jonathan Bullock

19

0

GUE/NGL

Cornelia Ernst, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

S&D

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Csaba Molnár, Dan Nica, Miroslav Poche, Razvan Popa, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (22.3.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

(COM(2017)0487) – C8-0309/2017 – 2017/0224(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Geoffrey Van Orden

ĪSS PAMATOJUMS

Ārvalstu tiešie ieguldījumi vienmēr ir bijuši svarīgi Eiropas valstu un Eiropas Savienības attīstībā. Lai gan vislielākais tiešais labums no ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) avotiem tiek gūts ekonomiskās un sociālās attīstības jomās, tie var ievērojami ietekmēt arī Savienības un dalībvalstu drošības un stratēģiskās intereses. Nesenās norises Eiropas drošības un aizsardzības jomā, no kurām visjaunākais notikums ir PESCO parakstīšana 2017. gada novembrī, liek pievērst lielāku uzmanību ĀTI plūsmu radītajai ietekmei. Tiecoties sasniegt noteiktos mērķus attiecībā uz pārredzamību, pārskatatbildību un drošību, ar kādu ĀTI tiek uzņemti Eiropas Savienībā, šis process ir rūpīgi jāpārvalda, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērotas atsevišķu dalībvalstu kompetences un tiesības un ka tās pakāpeniski nepārņem Komisija vai kāda cita Savienības struktūra, un ka dalībvalstis patur visas tiesības atļaut vai aizliegt ĀTI savā teritorijā. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka katra dalībvalsts ir atbildīga par savu drošību un ka šis jautājums var būt saistīts ar sensitīvu komercinformāciju un laika ziņā sensitīvām procedūrām.

Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis nebūtu spiestas pieņemt vai saglabāt izvērtēšanas mehānismus gadījumos, kad šādi mehānismi neatbilst to interesēm. Lai gan šajā jautājumā Komisijas priekšlikums tiecas ievērot atsevišķo dalībvalstu vēlmes, ir būtiski nodrošināt to, ka turpmākajos izvērtēšanas mehānismos ietvertās kopīgās pamatprasības nav pretrunā dažādajām un īpašajām atsevišķu dalībvalstu prasībām, jo īpaši drošības un stratēģisko interešu jomā, un ka, daloties ar datiem un sensitīvu informāciju, dalībvalstis nenodod savu integritāti un drošību citu pārziņā. Tādēļ būtu jāizvairās no obligātu elementu iekļaušanas.

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste — centrālais punkts, no kura ārvalstu investori cenšas rast piekļuvi ES vienotajam tirgum,— gatavojas izstāties no Eiropas Savienības, saistībā ar izvērtēšanas mehānismiem ir vēl jo vairāk nepieciešams pievērst īpašu uzmanību ĀTI plūsmām, kuras uz ES tiek novirzītas caur Apvienoto Karalisti, kā arī izstrādāt īpašu kārtību attiecībā uz turpmākiem Apvienotās Karalistes ieguldījumiem Eiropas Savienībā kā jaunu ĀTI avotu.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ārvalstu tiešie ieguldījumi veicina Savienības izaugsmi, palielinot tās konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, ienesot kapitālu, tehnoloģijas, inovācijas un zinātību, kā arī atverot jaunus tirgus Savienības eksportam. Tie atbalsta Komisijas Investīciju plānā Eiropai izvirzīto mērķu sasniegšanu un dod ieguldījumu citos Savienības projektos un programmās.

(1)  Ārvalstu tiešie ieguldījumi veicina Savienības izaugsmi, palielinot tās konkurētspēju, radot izaugsmi, darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, ienesot kapitālu, tehnoloģijas, inovācijas un zinātību, kā arī atverot jaunus tirgus Savienības eksportam. Tie atbalsta Komisijas Investīciju plānā Eiropai izvirzīto mērķu sasniegšanu un dod ieguldījumu citos Savienības projektos un programmās.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Eiropas ekonomika ir viena no atvērtākajām ekonomikām pasaulē, un Savienības izaugsme un konkurētspēja ir atkarīga no šīs atvērtības un tirdzniecības; tomēr Eiropa cieš no tā, ka tai nav tādas pašas piekļuves tirdzniecības partneru tirgiem, un tas rada zaudējumus Eiropas ekonomikai, rūpniecībai un uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienība un dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var pieņemt ierobežojošus pasākumus, kuri saistīti ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(3)  Saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienība un dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var pieņemt ierobežojošus pasākumus, kuri saistīti ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pamatojoties uz drošības, sabiedriskās kārtības, pamattiesību vai svarīgu tehnoloģiju aizsardzības apsvērumiem.

 

(Šis grozījums attiecas uz visu dokumentu.)

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Vairākās dalībvalstīs ir izveidoti pasākumi, saskaņā ar kuriem tās var ierobežot kapitāla apriti starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apsvērumiem. Šie pasākumi atspoguļo dalībvalstu mērķus un bažas saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un tādējādi tiek pieņemti daudzi un darbības jomas un procedūru ziņā atšķirīgi pasākumi. Citās dalībvalstīs nav šādu mehānismu.

(4)  Vairākās dalībvalstīs ir izveidoti pasākumi, saskaņā ar kuriem tās var ierobežot kapitāla apriti starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apsvērumiem. Šie pasākumi atspoguļo dalībvalstu mērķus un bažas saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un tādējādi tiek pieņemti daudzi darbības jomas un procedūru ziņā atšķirīgi pasākumi. Citās dalībvalstīs nav šādu mehānismu, un tādēļ attiecīgajām valstīm tie būtu jāievieš.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ir svarīgi sniegt juridisko noteiktību un nodrošināt ES mēroga koordināciju un sadarbību, izveidojot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas neskar faktu, ka vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts drošību.

(7)  Ir svarīgi sniegt juridisko noteiktību un nodrošināt ES mēroga koordināciju un sadarbību, izveidojot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šai juridiskajai noteiktībai nevajadzētu kavēt dalībvalstu ekskluzīvo atbildību noteikt un kontrolēt savu drošību, un attiecībā uz to būtu pienācīgi jāņem vērā LESD 346. panta noteikumi.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai līdzekļus, ar ko visaptveroši novērst apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un pielāgoties mainīgiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, dalībvalstīm izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ņemot vērā to atšķirīgo stāvokli un katras valsts apstākļus.

(8)  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai līdzekļi, kas nepieciešami, lai visaptveroši novērstu apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, pielāgojoties mainīgiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, dalībvalstīm izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ņemot vērā individuālās situācijas un dažādos apstākļus katrā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai vadītu dalībvalstis un Komisiju šīs regulas piemērošanā, ir lietderīgi sniegt sarakstu ar faktoriem, ko var ņemt vērā, izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šis saraksts arī uzlabos izvērtēšanas procesa pārredzamību ieguldītājiem, kuri ir veikuši vai apsver iespēju veikt ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā. Šim sarakstam ar faktoriem, kas var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, būtu jāpaliek neizsmeļošam.

(11)  Lai vadītu dalībvalstis un Komisiju šīs regulas piemērošanā, ir lietderīgi sniegt sarakstu ar faktoriem, ko var ņemt vērā, izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šis saraksts arī uzlabos izvērtēšanas procesa pārredzamību ieguldītājiem, kuri ir veikuši vai apsver iespēju veikt ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā, un nodrošinās pamatu kompetentajai iestādei reaģēt uz šādas izvērtēšanas iespējamu pārskatīšanu tiesā. Šim sarakstam ar faktoriem, kas var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, būtu jāpaliek neizsmeļošam.

Pamatojums

Ir jābūt skaidrai saiknei starp ieguldījumu izvērtēšanu un drošības apdraudējumu. Ikvienā iespējamā pārskatīšanā tiesā, tiesām vajadzētu būt iespējai konstatēt faktorus, kurus iestāde ir ņēmusi vērā.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp ietekmi uz kritisku infrastruktūru, tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un izejvielām, kas ir būtiskas drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai un kā traucēšanai, zudumam vai iznīcināšanai būtu ievērojama ietekme kādā dalībvalstī vai Savienībā. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt arī iespējai ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē (piemēram, sniedzot būtisku finansējumu, tostarp subsīdijas) kādas trešās valsts valdība.

(12)  Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā visi attiecīgie faktori, tostarp ietekme uz kritisku infrastruktūru, valsts aizsardzību un Eiropas aizsardzības rūpniecību, kritiskām tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un izejvielām, kas ir būtiskas drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai un kā traucēšanai, zudumam vai iznīcināšanai būtu ievērojama ietekme kādā dalībvalstī vai Savienībā. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā arī tas, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē (piemēram, sniedzot būtisku finansējumu, tostarp subsīdijas) kādas trešās valsts valdība, paturot prātā, ka faktisku kontroli var radīt arī pagarināti kredīti un aizdevumi, ko izsniedz trešās valsts valdība, valsts finanšu iestāde vai jebkāds cits valsts uzņēmums trešā valstī.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Ir lietderīgi noteikt dalībvalstu veiktas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas procesuālā satvara būtiskos elementus, lai ļautu ieguldītājiem, Komisijai un citām dalībvalstīm saprast, kā šādus ieguldījumus būtu jāizvērtē, un lai nodrošinātu, ka šie ieguldījumi tiek izvērtēti pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Starp šiem elementiem būtu jābūt vismaz izvērtēšanas termiņam un iespējai ārvalstu ieguldītājiem vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar izvērtēšanas lēmumiem.

(13)  Ir lietderīgi noteikt dalībvalstu veiktas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas procesuālā satvara būtiskos elementus, lai ļautu ieguldītājiem, Komisijai un citām dalībvalstīm saprast, kā šādus ieguldījumus būtu jāizvērtē, un lai nodrošinātu, ka šie ieguldījumi tiek izvērtēti pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Starp šiem elementiem būtu jābūt vismaz izvērtēšanas termiņam un kvalitātes prasību minimumam attiecībā uz to datu izvērtēšanu, kas dalībvalstīm jāsniedz, lai uzlabotu par tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem pieejamo datu kopumu uzticamību un salīdzināmību, un iespējai ārvalstu ieguldītājiem vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar izvērtēšanas lēmumiem.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Būtu jāizveido mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību citās dalībvalstīs. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes tai dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstīs, kas sniedz piezīmes, vai dalībvalstīs, kurās ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, ir izvērtēšanas mehānisms vai tās izvērtē konkrēto ieguldījumu. Dalībvalstu sniegtās piezīmes būtu jānosūta arī Komisijai. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai attiecīgā gadījumā sniegt atzinumu dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai šai dalībvalstij ir izvērtēšanas mehānisms, vai tā izvērtē konkrētos ieguldījumus, kā arī neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

(14)  Būtu jāizveido mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību citās dalībvalstīs. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pa attiecīgiem kanāliem pienācīgi sazināties ar citu dalībvalsti, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstīs, kas sniedz piezīmes, vai dalībvalstīs, kurās ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, ir izvērtēšanas mehānisms vai tās izvērtē konkrēto ieguldījumu. Dalībvalstu sniegtās piezīmes būtu jānosūta arī Komisijai. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai attiecīgā gadījumā sniegt atzinumu dalībvalstij, kurā ieguldījumi plānoti vai jau ir īstenoti, neatkarīgi no tā, vai šai dalībvalstij ir izvērtēšanas mehānisms, vai tā izvērtē konkrētos ieguldījumus, kā arī neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ievērojams ES finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Lielākai skaidrībai pielikumā būtu jāsniedz indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām, saistībā ar ko Komisija var veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.

(15)  Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu tās ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā, drošībā, stratēģiskajās interesēs un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ES finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, aizsardzību, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Lielākai skaidrībai pielikumā būtu jāsniedz indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām, saistībā ar ko Komisija var veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu. Šis saraksts būtu nekavējoties jāatjaunina, tiklīdz ir izveidoti jauni projekti vai programmas.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iespējai pieprasīt Komisijai aktivizēt sadarbības mehānismu saistībā ar Savienības interešu projektiem un programmām, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Komisijai būtu maksimāli jāņem vērā Eiropas Parlamenta nostāja un jāsniedz paskaidrojumi katru reizi, kad Parlamenta nostāja nav ņemta vērā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai samērīgā termiņā vērsties ar atzinumu pie tām dalībvalstīm, kurās šādi ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti. Dalībvalstīm būtu šāds atzinums maksimāli jāņem vērā un saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam jāsniedz Komisijai paskaidrojums, ja tās atzinumu neievēro Komisijai vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt no šīm dalībvalstīm informāciju, kas tai vajadzīga šādu ieguldījumu izvērtēšanai.

(16)  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai samērīgā termiņā vērsties ar atzinumu pie tām dalībvalstīm, kurās šādi ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti. Dalībvalstīm būtu šāds atzinums maksimāli jāņem vērā un saskaņā ar to lojālas sadarbības pienākumu atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam jāsniedz Komisijai detalizēts paskaidrojums, ja tās atzinumu neievēro Komisijai vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt no šīm dalībvalstīm informāciju, kas tai vajadzīga šādu ieguldījumu izvērtēšanai.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)   Lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo savi izvērtēšanas mehānismi un jebkādi to grozījumi, kā arī regulāri jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Tā paša iemesla dēļ arī dalībvalstīm, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, būtu jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

(17)   kā valsts drošība joprojām ir dalībvalstu atbildība un lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, un arī lai nodrošinātu dalībvalstu sniegto datu labāku ticamību un salīdzināmību, dalībvalstīm būtu Komisijai jāziņo par saviem izvērtēšanas mehānismiem un jebkādiem to grozījumiem, kā arī regulāri jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Tā paša iemesla dēļ arī dalībvalstīm, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, būtu jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas un citas sensitīvas informācijas aizsardzību.

(20)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas un citas sensitīvas informācijas aizsardzību, jo īpaši ja tas ir saistīts ar attiecīgās dalībvalsts drošību un integritāti.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu tiek izveidots satvars ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, ko dalībvalstis un Komisija veic, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Ar šo regulu tiek izveidots satvars ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, ko dalībvalstis un Komisija veic, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, neskarot dalībvalstu ekskluzīvo atbildību par valsts drošību.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  “ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju vai uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī, tostarp ieguldījumi, kuri nodrošina faktisku dalību saimniecisku darbību veicošā uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

1.  “ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju vai uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai dalībvalsts teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, tostarp ieguldījumi, kuri nodrošina faktisku dalību saimniecisku darbību veicošā uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

Pamatojums

Ir jāprecizē, ka ir aptverti arī ieguldījumi saimnieciskas darbības veikšanai dalībvalstu ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  “ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska persona vai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus;

2.  “ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska persona vai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus, kā arī fiziska persona vai uzņēmums, kas atrodas dalībvalstī, bet ko faktiski kontrolē vai finansē trešā valsts;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  “svarīgas tehnoloģijas” ir tehnoloģijas vai uzņēmumi, no kuriem ir atkarīga ražošanas nozare, kas, piemēram, minēta 4. panta 1. daļas otrajā ievilkumā;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var uzturēt, grozīt vai ieviest mehānismus, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

1.  Dalībvalstis uztur, groza vai ievieš mehānismus, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, var izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas.

2.  Komisija, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, izvērtē ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības projektus un programmas.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Savienības interešu projekti vai programmas jo īpaši ietver tos projektus un programmas, kurās iesaistīts liels ES finansējuma apjoms vai liela ES finansējuma daļa, vai uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Regulas 1. pielikumā ir iekļauts indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām.

3.  Savienības interešu projekti vai programmas jo īpaši ietver tos projektus un programmas, kurās iesaistīts ES finansējums vai uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par kritisku infrastruktūru, aizsardzību, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Regulas 1. pielikumā ir iekļauts indikatīvs un neizsmeļošs saraksts ar Savienības interešu projektiem un programmām.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Faktori, ko var ņemt vērā izvērtēšanā

Faktori, ko ņem vērā izvērtēšanā

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dalībvalstis un Komisija var apsvērt iespējamo ietekmi inter alia uz:

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dalībvalstis un Komisija apsver iespējamo ietekmi inter alia uz:

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  kritisko infrastruktūru, tostarp saistībā ar enerģētiku, transportu, sakariem, datu glabāšanu, telpas vai finanšu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska iekārtām;

-  kritisko infrastruktūru, tostarp saistībā ar kritiski svarīgiem materiāliem un izejvielām, energodrošību, transportu, sakariem, sabiedrības veselības nodrošināšanu, plašsaziņas līdzekļiem, datu glabāšanu, aviācijas vai finanšu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska iekārtām un drošības un aizsardzības nozarēm un infrastruktūru, piemēram militārajām bāzēm, un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem zemē un nekustamajos īpašumos, kas var ietekmēt aizsardzības infrastruktūras izmantošanu;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  kritiskām tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem ar iespējamu divējādu lietojumu, kiberdrošību, kosmosa vai kodoltehnoloģiju;

-  kritiskām tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem, nanotehnoloģijām, biotehnoloģijām, citām tehnoloģijām ar iespējamu divējādu lietojumu, kiberdrošību, militārajām un aizsardzības tehnoloģijām, kiberuzraudzības un ielaušanās tehnoloģijām, aviācijas, kosmosa vai kodoltehnoloģiju vai jebkādu citu stratēģiskas nozīmes modernu tehnoloģiju, kā arī uzņēmumiem aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju piegādes ķēdē gadījumos, kad pastāv risks, ka šie ražojumi un tehnoloģijas var tikt nodoti valstij, kura rada globālu vai reģionālu drošības apdraudējumu;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  uzņēmumu lomu sadarbības projektos pētniecības un attīstības jomā un ietekmi uz piekļuvi tehnoloģijām, intelektuālā īpašuma tiesībām un zinātību saistībā ar pētniecības un attīstības programmu;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  piekļuvi sensitīvai informācijai vai spēju kontrolēt sensitīvu informāciju.

-  piekļuvi sensitīvai vai stratēģiski svarīgai valsts un Eiropas drošības informācijai vai spēju kontrolēt sensitīvu vai stratēģiski svarīgu drošības informāciju.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija var ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju kontrolē trešās valsts valdība, tostarp sniedzot būtisku finansējumu.

Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību, sabiedrisko kārtību, pamattiesības vai svarīgu tehnoloģiju aizsardzību, dalībvalstis un Komisija ņem vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, tostarp sniedzot būtisku finansējumu, īpaši, ja minētā valdība neievēro visas starptautiskās cilvēktiesības, starptautiskās humanitārās tiesības un attiecīgās starptautiskās ieroču kontroles normas, piemēram, Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL), vai arī ja tiek izmantotas necaurspīdīgas īpašuma tiesību struktūras, skaidri nenorādot galīgo īpašnieku, vai tiek pārkāpti kopējā tirgus noteikumi.

 

Komisija vai dalībvalstis var pozitīvi novērtēt ģeopolitiskos faktorus, piemēram, to, vai uzņēmums atrodas kādā no NATO dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var saglabāt, grozīt vai ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu izvērtēšanas mehānismu un izvērtēšanas lēmumu apiešanu.

Dalībvalstis saglabā, groza vai ievieš pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu izvērtēšanas mehānismu un izvērtēšanas lēmumu apiešanu.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Attiecīgajiem ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmumiem ir iespēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar valsts iestāžu pieņemtiem izvērtēšanas lēmumiem.

4.  Attiecīgajiem ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmumiem ir iespēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar valsts iestāžu pieņemtiem izvērtēšanas lēmumiem, taču šāda tiesiskā aizsardzība netiek uzskatīta par pretēju būtiskām dalībvalsts drošības interesēm un neapgrūtina dalībvalstu lēmumu pieņemšanas spējas.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā [...] (30 dienas no šīs regulas spēkā stāšanās) paziņo Komisijai savus pašreizējos izvērtēšanas mehānismus. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkurus grozījumus esošā izvērtēšanas mehānismā vai no jauna pieņemtus izvērtēšanas mehānismus ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā izvērtēšanas mehānisma stāšanās spēkā.

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā [...] (30 dienas no šīs regulas spēkā stāšanās) paziņo Komisijai par saviem pašreizējiem izvērtēšanas mehānismiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkuriem grozījumiem esošā izvērtēšanas mehānismā vai no jauna pieņemtiem izvērtēšanas mehānismiem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šā izvērtēšanas mehānisma stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstīm nav pienākuma sniegt informāciju, kuras izpaušanu tās uzskata par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu.

Pamatojums

Noteiktu informāciju saistībā ar izvērtēšanu var pamatoti uzskatīt par valsts noslēpumu, un tā ir jāaizsargā.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis, kurās nav izvērtēšanas mehānisma, sniedz Komisijai gada ziņojumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

3.  Dalībvalstis, kurās nav izvērtēšanas mehānisma, apņemas to ieviest un sniedz Komisijai gada ziņojumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

3.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā sniedz tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija sniedz atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

1.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tā sniedz tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Eiropas Parlaments var pieprasīt sadarbības mehānisma iedarbināšanu attiecībā uz Savienības interešu projektiem un programmām, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisijas atzinumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm.

4.  Komisijas atzinumu dara zināmu pārējām dalībvalstīm. Ja Komisija ir sniegusi atzinumu saskaņā ar šo pantu, tā informē Eiropas Parlamentu, īstenojot strukturēto dialogu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ietekmē drošību un sabiedrisko kārtību.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, maksimāli ņem vērā Komisijas atzinumu un sniedz paskaidrojumu Komisijai, ja tās atzinums netiek ievērots.

5.  Dalībvalstis, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, maksimāli ņem vērā Komisijas atzinumu un sniedz detalizētu paskaidrojumu Komisijai, ja tās atzinums netiek ievērots.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijas un citu dalībvalstu saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. panta 2. punktu pieprasīto informāciju dara pieejamu Komisijai un pieprasījušajām dalībvalstīm bez liekas kavēšanās.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijas un citu dalībvalstu saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. panta 2. punktu pieprasītā informācija 6. panta 2. punktā noteiktajā termiņā tiek darīta pieejama Komisijai un dalībvalstīm, kuras to pieprasījušas, un atbilst kvalitātes prasību minimumam attiecībā uz datu kopu ticamību un salīdzināmību.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  ārvalstu ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, produkti, pakalpojumi un darījumdarbības joma;

c)  ārvalstu ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, produkti, pakalpojumi, patenti un darījumdarbības joma;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  trešās valstis, kurās ārvalstu ieguldītājs veic būtisku daļu ieguldījumu un darījumdarbības;

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  jebkāda cita dalībvalstij pieejama informācija, kas var palīdzēt noteikt, vai ieguldījumi ietilpst šīs regulas darbības jomā.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina šīs regulas piemērošanā iegūtas konfidenciālas informācijas aizsardzību.

2.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina šīs regulas piemērošanā iegūtas konfidenciālas informācijas aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības noslēpumu aizsardzību.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas nolūkos katra dalībvalsts nosaka ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktu (“ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunkts”). Komisija un citas dalībvalstis iesaista šos ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktus visu to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas nolūkos katra dalībvalsts nosaka institucionālu kontaktpunktu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumiem (“institucionāls ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunkts”). Komisija un citas dalībvalstis iesaista šos ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktus visu to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu. Komisija un dalībvalstis regulāri tiekas, lai apspriestu ieguldījumu izvērtēšanas paraugpraksi un saskaņotu 4. panta izpratnē apsvērtos faktorus, lai tos harmonizētu.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to ne vēlāk kā 3 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā procesā un sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.  Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to ne vēlāk kā 3 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā procesā un sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai. Jebkurā gadījumā Komisija iesniedz šīs regulas pārskatīto versiju vēlākais sešus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Ja Komisija uzskata, ka šāda pārskatīšana nav vajadzīga, tā Eiropas Parlamentam un Padomei pamato savu lēmumu.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

I pielikums – -1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Eiropas Aizsardzības fonds un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma:

 

  Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju;

 

  Eiropas Komisijas lēmums par sagatavošanas darbības aizsardzības pētniecībai (PADR) finansēšanu;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Satvara izveide ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

Atsauces

COM(2017)0487 – C8-0309/2017 – 2017/0224(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

26.10.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

26.10.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Geoffrey Van Orden

21.11.2017

Izskatīšana komitejā

26.2.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

5

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Laima Liucija Andrikienė, Brando Benifei, Angel Dzhambazki, Andrzej Grzyb, Antonio López-Istúriz White, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Igor Šoltes, Bodil Valero

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Johannes Cornelis van Baalen, Iveta Grigule-Pēterse, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Marietje Schaake, Ivo Vajgl

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Laima Liucija Andrikienė, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Michael Gahler, Andrzej Grzyb, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Tokia Saïfi, Jaromír Štětina, László Tőkés

S&D

Nikos Androulakis, Francisco Assis, Brando Benifei, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Wajid Khan, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Igor Šoltes, Bodil Valero

5

-

EFDD

James Carver

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa

NI

Georgios Epitideios

7

0

ECR

Amjad Bashir, Angel Dzhambazki, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Anders Primdahl Vistisen

ENF

Mario Borghezio

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (5.4.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

(COM(2017)0487 – C8-0309/2017 – 2017/0224(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Roberts Zīle

ĪSS PAMATOJUMS

Ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) ir neatņemama daļa no Savienības ekonomikas, un tie veicina attīstību un izaugsmi. ĀTI nozīmē ne tikai naudu un ar to saistīto darbvietu radīšanu, bet arī tehnoloģijas, zinātību, pārvaldību un citu labāko praksi, ko dod ieguldītāji. Tajā pašā laikā daži ieguldījumi var nozīmēt risku — bieži vien ne tik daudz saņemošajai valstij kā kaimiņvalstīm. Dalībvalstīm, kuras atsevišķi ieguldījumi, iespējams, var ietekmēt, ir tiesības uz satvaru informācijas apmaiņai un savu bažu paziņošanai citiem.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai, kas paredz izveidot satvaru no trešām valstīm nākošu ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai. Iniciatīva ir konstruktīva, taču to varētu uzlabot, veicot turpmāk minētos grozījumus un precizējumus.

Izvērtēšanas procedūras

Priekšlikums paredz Komisijai iespēju sniegt atzinumus, kas adresēti dalībvalstīm, kurās ir plānoti vai ir jau veikti ĀTI. Lai gan ierosinātais termiņš šādu atzinumu sniegšanai ir adekvāts, ir svarīgi, lai Komisija to darītu pēc iespējas drīz nolūkā izvairīties no nevajadzīgas nenoteiktības gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan ieguldītājiem.

ĀTI definīcija un galīgie ieguldītāji

Jāpaplašina trešo valstu ieguldījumu definīcija. Lai gan Komisijas priekšlikumā ir ņemts vērā tas, ka ES uzņēmums var tikt izmantots, lai slēptu ĀTI, tomēr ir vēl citi trūkumi. Pat, ja tas vēl nenotiek, ar “nauda pret pasi” programmām atsevišķās dalībvalstīs tiek naturalizēts ne tikai ārvalstu ieguldītājs, bet arī ar viņu saistītā nauda. Bieži vien galīgais ieguldītājs vispār nav zināms vai slēpjas aiz neskaidrām daudzslāņu struktūrām. Šajā sakarā attiecīgajām dalībvalstīm ir vajadzīgi līdzekļi, lai atrastu informāciju par galīgajiem ieguldītājiem un ārvalstu tiešo ieguldījumu galīgajām saņēmējvalstīm. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka dalībvalstis varētu izmantot ierosinātos kontaktpunktus, lai iegūtu informāciju no Komisijas par galīgajiem ieguldītājiem un citās dalībvalstīs veikto ārvalstu tiešo ieguldījumu galīgajām saņēmējvalstīm.

Izvērtēšanas pamatojums

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka plašsaziņas līdzekļi būtu jāpievieno to faktoru sarakstam, kuru dēļ ieguldījumi tiek izvērtēti, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Jāņem vērā arī tieša vai netieša valdības kontrole, kas saistīta ar trešās valsts ieguldītāju. Uzmanība jāpievērš arī tiem ieguldījumiem, kuru izcelsme ir valstīs, kam piemēro ES sankcijas vai kas konsekventi neievēro tiesiskumu vai labāko praksi nodokļu jomā, vai kuri ir tieši vai netieši saistīti ar šādām valstīm. Nevar arī pilnīgi ignorēt portfeļieguldījumus. Piemēram, pārmērīgi lieli ārvalstu beztermiņa noguldījumi kādā dalībvalsts lielā bankā var vairākos veidos ietekmēt kaimiņvalstis. Izvērtēšanas mehānismam jāietver arī ieguldījumi, kas notiek dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, un dalībvalstīm savos ziņojumos būtu jāmin arī šādi ieguldījumi. No otras puses, pārredzamiem tiešiem ieguldījumiem, kuri skaidri paredzēti drošības un aizsardzības nolūkiem, kuru izcelsme ir NATO dalībvalstīs un kurus atbalsta vai finansē valsts, stingrāku izvērtēšanu nevajadzētu piemērot.

Informācijas pieprasījumi un konfidenciālas informācijas aizsargāšana

Komisijas vai citu dalībvalstu informācijas pieprasījumiem par noteiktiem ieguldījumiem valstī vajadzētu būt pienācīgi argumentētiem. Dalībvalstis, kas saņem ĀTI, nevajadzētu lieki apgrūtināti ar arvien lielāku skaitu pieprasījumu. Tas var radīt nenoteiktību attiecībā uz ieguldītājiem un samazināt konkurētspēju ne tikai attiecīgajās dalībvalstīs, bet arī Savienībā kopumā. Turklāt tiem, kuriem ir sniegta pieprasītā konfidenciālā informācija, ne tikai jānodrošina tās aizsardzība, bet arī jāuzņemas atbildība par to. Tomēr konfidencialitātes klauzulu nedrīkstētu ļaunprātīgi izmantot, lai slēptu būtisku informāciju par ieguldījumiem.

Rezumējot — ir svarīgi uzraudzīt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kuru izcelsme ir trešās valstīs. Tomēr tas ir jādara proporcionālā un konstruktīvā veidā ar skaidrām un visaptverošām vadlīnijām visiem: ieguldītājiem, tiem, kas saņem ĀTI, kā arī citām skartajām pusēm. ES arī turpmāk jābūt investīcijām labvēlīgai Savienībai.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ārvalstu tiešie ieguldījumi veicina Savienības izaugsmi, palielinot tās konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, ienesot kapitālu, tehnoloģijas, inovācijas un zinātību, kā arī atverot jaunus tirgus Savienības eksportam. Tie atbalsta Komisijas Investīciju plānā Eiropai izvirzīto mērķu sasniegšanu un dod ieguldījumu citos Savienības projektos un programmās.

(1)  Ārvalstu tiešie ieguldījumi veicina Savienības izaugsmi, palielinot tās konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, veicinot ražīgumu, ienesot kapitālu, tehnoloģijas, inovācijas un zinātību, kā arī atverot jaunus tirgus Savienības eksportam. Tie atbalsta Komisijas Investīciju plānā Eiropai izvirzīto mērķu sasniegšanu un dod ieguldījumu citos Savienības projektos un programmās. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jācenšas nevajadzīgi neierobežot ārvalstu tiešos ieguldījumus nozarēs, kas nav stratēģiski nozīmīgas.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Spēcīga, uz atvērtiem tirgiem balstīta ekonomika, kas rada inovācijas veicinoša uzņēmējdarbības vidi, globāli vadoša pozīcija un izaugsme ir labākais pamats drošībai, integritātei un suverenitātei. Ārvalstu ieguldījumi veicina ne tikai Eiropas izaugsmi, bet arī Eiropas vadošajai pozīcijai inovāciju, pētniecības un zinātnes jomā. Kad ārvalstu dalībnieki iegulda inovācijā un pētniecībā Eiropā, tie iegulda Eiropas turpmākajā spēkā un spējās. Protekcionisms Eiropu padara vājāku, un atvērti tirgi to padara stiprāku. Tas neizslēdz to, ka attiecībā uz atsevišķiem ieguldījumiem no dažiem dalībniekiem Eiropai jābūt piesardzīgai, lai neradītu apdraudējumu tās drošībai, integritātei un neatkarībai.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienība un dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var pieņemt ierobežojošus pasākumus, kuri saistīti ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(3)  Saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienība un dalībvalstis, ievērojot konkrētus nosacījumus, var pieņemt ierobežojošus pasākumus, kuri saistīti ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pamatojoties tikai uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ir svarīgi sniegt juridisko noteiktību un nodrošināt ES mēroga koordināciju un sadarbību, izveidojot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas neskar faktu, ka vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts drošību.

(7)  Ir svarīgi sniegt juridisko noteiktību un nodrošināt ES mēroga koordināciju un sadarbību, izveidojot satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas neskar faktu, ka vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts drošību. Pašreizējais tiesiskais regulējums ir jāpastiprina, ņemot vērā izmaiņas ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem saistītajā praksē un izvērtēšanas sistēmās visā pasaulē.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Satvars ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai būtu jāuztver kā instruments regulārāka dialoga veicināšanai starp kompetentajām valstu un Eiropas iestādēm un ieguldītājiem. Tam būtu jārada uzticēšanās pilnas attiecības un lielāka pārredzamība, vienlaikus nodrošinot ieguldītājiem lielāku juridisko noteiktību. Komisijai vajadzētu būt iespējai uzraudzīt citās jurisdikcijās visā pasaulē izmantotās izvērtēšanas sistēmas.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai līdzekļus, ar ko visaptveroši novērst apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un pielāgoties mainīgiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, dalībvalstīm izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ņemot vērā to atšķirīgo stāvokli un katras valsts apstākļus.

(8)  Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvaram būtu jānodrošina dalībvalstīm un Komisijai līdzekļus, ar ko visaptveroši uzraudzīt un novērst jebkādu apdraudējumu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un pielāgoties mainīgiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību, dalībvalstīm izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, ņemot vērā to atšķirīgo stāvokli un katras valsts apstākļus.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Būtu jāaptver visdažādākie ieguldījumi, kas izveido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm un uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī.

(9)  Būtu jāaptver visdažādākie ieguldījumi, kas izveido vai saglabā stabilas un tiešas saiknes starp ieguldītājiem no trešām valstīm un uzņēmumiem, kuri veic saimniecisku darbību kādā dalībvalstī. Turklāt satvaram ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai būtu jāaptver īstermiņa ieguldījumi, kas maskēti kā ilgtermiņa saistības, tostarp tiešo ieguldījumu plūsmas, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļiem vai legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, un ieguldījumi nozarēs, kurās ir lieli pētniecības un produktu izstrādes izdevumi, ar mērķi iegūt tehnoloģiju.

Pamatojums

Lielāki tiešie ieguldījumi no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lielākoties ir tikuši novirzīti uz augsto tehnoloģiju nozarēm gan pirkumu, gan jaunu ieguldījumu ziņā. Iegādes gadījumā datori un elektronika ir trešo valstu ieguldītāju galvenā izvēle, ņemot vērā to relatīvo vērtību. 2017. gada otrajā ceturksnī šajā nozarē tika ieguldīti vairāk nekā EUR 323 miljardi. Pētījumi liecina, ka darījumdarbību nosaka tas, no kurienes nāk ieguldījumi un kāpēc tie ir veikti.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai vadītu dalībvalstis un Komisiju šīs regulas piemērošanā, ir lietderīgi sniegt sarakstu ar faktoriem, ko var ņemt vērā, izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šis saraksts arī uzlabos izvērtēšanas procesa pārredzamību ieguldītājiem, kuri ir veikuši vai apsver iespēju veikt ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā. Šim sarakstam ar faktoriem, kas var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, būtu jāpaliek neizsmeļošam.

(11)  Lai vadītu dalībvalstis un Komisiju šīs regulas piemērošanā, ir lietderīgi sniegt sarakstu ar faktoriem, kurus vajadzētu ņemt vērā, izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Šis saraksts arī uzlabos izvērtēšanas procesa pārredzamību ieguldītājiem, kuri ir veikuši vai apsver iespēju veikt ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā. Šim sarakstam ar faktoriem, kas var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, būtu jāpaliek neizsmeļošam. Izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāizskata arī tas, vai attiecīgajās trešajās valstīs pastāv līdzīgas ieguldījumu iespējas Eiropas ieguldītājiem, tādējādi ievērojot savstarpības principu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp ietekmi uz kritisku infrastruktūru, tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un izejvielām, kas ir būtiskas drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai un kā traucēšanai, zudumam vai iznīcināšanai būtu ievērojama ietekme kādā dalībvalstī vai Savienībā. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt arī iespējai ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē (piemēram, sniedzot būtisku finansējumu, tostarp subsīdijas) kādas trešās valsts valdība.

(12)  Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp ietekmi uz kritisku infrastruktūru, tehnoloģijām, tostarp svarīgām pamattehnoloģijām, un izejvielām, kas ir būtiskas drošības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai un kā traucēšanai, zudumam vai iznīcināšanai būtu ievērojama ietekme kādā dalībvalstī vai Savienībā. Tam būtu jāattiecas arī uz pārtikas apgādes drošību, tostarp ieguldījumiem lauksaimniecības zemē un citos lauksaimniecības aktīvos. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā tas, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē (piemēram, sniedzot būtisku finansējumu, tostarp subsīdijas, nodrošinot nodokļu privilēģijas, garantijas vai ieguldījumus no valsts fondiem u. c.) kādas trešās valsts valdība, vai arī šāda valdība ir attiecīgā ārvalstu investora faktiskais īpašnieks. Būtu jāpievērš uzmanība ieguldījumiem, kuru izcelsme ir valstīs, kas minētas Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, tostarp 47 jurisdikcijām, kuras ir apņēmušās novērst trūkumus savās nodokļu sistēmās. Uzmanība būtu jāpievērš valsts ieguldījumu fondu ieguldījumiem, kuri ir jāsaskaņo ar vispārēji pieņemtajiem principiem un praksi attiecībā uz valsts ieguldījumu fondiem (“Santjago principi”).

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Pieņemot lēmumu par izvērtēšanas procedūru, dalībvalstīm un Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš sarežģītām un mākslīgām nodokļu konstrukcijām, jo tās var kalpot izvērtēšanas sistēmu apiešanai. Tāpēc būtu jāņem vērā arī ieguldītāja reputācija, kā arī ieguldījuma izcelsmes valsts un tranzītvalsts.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumiem, kuru izcelsme ir valstīs, kas ir noteiktas par nodokļu oāzēm, kā arī trešām valstīm, kuras nelikumīgi aizsargā Savienībā iegūtus finanšu aktīvus un preces.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c)  Veicot izvērtēšanu, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā ārvalstu tiešo ieguldījumu ietekme uz Savienības un tās dalībvalstu stratēģisko autonomiju un uz vērtības ķēdi kritiskajām tehnoloģijām un nozarēm.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Ir lietderīgi noteikt dalībvalstu veiktas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas procesuālā satvara būtiskos elementus, lai ļautu ieguldītājiem, Komisijai un citām dalībvalstīm saprast, kā šādus ieguldījumus būtu jāizvērtē, un lai nodrošinātu, ka šie ieguldījumi tiek izvērtēti pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Starp šiem elementiem būtu jābūt vismaz izvērtēšanas termiņam un iespējai ārvalstu ieguldītājiem vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar izvērtēšanas lēmumiem.

(13)  Dalībvalstīm ir lietderīgi noteikt veiktas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas procesuālā satvara būtiskos elementus, lai ļautu ieguldītājiem, Komisijai un citām dalībvalstīm saprast, kā šādus ieguldījumus būtu jāizvērtē, un lai nodrošinātu, ka šie ieguldījumi tiek izvērtēti pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Starp šiem elementiem būtu jābūt vismaz izvērtēšanas termiņam un iespējai ārvalstu ieguldītājiem vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar izvērtēšanas lēmumiem.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Ar satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai būtu jānodrošina elastība, kas dalībvalstīm un Komisijai nepieciešama, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus gan pirms (ex ante), gan pēc (ex post) to veikšanas.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējai ņemt vērā ārvalstu ieguldījumu potenciālo ietekmi cita starpā uz: kritisko infrastruktūru, tostarp saistībā ar enerģētiku, transportu, sakariem, plašsaziņas līdzekļiem, datu glabāšanu un kosmosa vai finanšu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska iekārtām; kritiskām tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem ar iespējamu divējādu lietojumu, kiberdrošību, kosmosa vai kodoltehnoloģiju; kritisku resursu piegādes drošību un piekļuvi sensitīvai informācijai vai spēju kontrolēt šādu informāciju.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13c)  Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējai ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē vai atbalsta trešās valsts valdība.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ievērojams ES finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Lielākai skaidrībai pielikumā būtu jāsniedz indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām, saistībā ar ko Komisija var veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.

(15)  Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt bijušos, esošos un turpmākos Savienības interešu projektus un programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem. Tas sniegtu Komisijai instrumentu, ar kuru aizsargāt projektus un programmas, kas kalpo visai Savienībai un dod nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un konkurētspējā. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz projektiem un programmām, kur ir iesaistīts ievērojams ES finansējums vai kas ir izveidotas ar Savienības tiesību aktiem par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Lielākai skaidrībai pielikumā būtu jāsniedz indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām, saistībā ar ko Komisija var veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.

Pamatojums

Projekti un programmas, kas ir Savienības stratēģiskajās interesēs, tādi kā tie, kurus finansē vai kuri ir tikuši finansēti no ES nodokļu maksātāju līdzekļiem kritiskās infrastruktūras jomā, Komisijai vajadzības gadījumā ir jāaizsargā pirms to īstenošanas, īstenošanas laikā un pēc pabeigšanas.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo savi izvērtēšanas mehānismi un jebkādi to grozījumi, kā arī regulāri jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Tā paša iemesla dēļ arī dalībvalstīm, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, būtu jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

(17)  Lai veicinātu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic Komisija, dalībvalstīm būtu Komisijai jāpaziņo savi izvērtēšanas mehānismi un jebkādi to grozījumi, kā arī regulāri jāziņo par savu izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Tā paša iemesla dēļ arī dalībvalstīm, kurām nav izvērtēšanas mehānisma, būtu jāziņo par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, tostarp to teritoriālajos ūdeņos, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Šim nolūkam svarīgi ir arī visās dalībvalstīs nodrošināt informācijas minimumu un koordināciju saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, šī informācija būtu jādara pieejama. Attiecīgā informācija ietver tādus aspektus kā ārvalstu ieguldītāju īpašumtiesību struktūra un plānoto vai jau īstenoto ieguldījumu finansējums, kā arī informācija par trešo valstu piešķirtām subsīdijām, ja šāda informācija ir pieejama.

(18)  Šim nolūkam svarīgi ir arī visās dalībvalstīs nodrošināt pietiekamu informācijas apmēru un koordināciju saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm, kurās ārvalstu tiešie ieguldījumi tiek plānoti vai jau ir īstenoti, visa šī informācija būtu jādara pieejama. Attiecīgā informācija ietver tādus aspektus kā ārvalstu ieguldītāju īpašumtiesību struktūra un plānoto vai jau īstenoto ieguldījumu finansējums, kā arī informācija par trešo valstu piešķirtām subsīdijām, ja šāda informācija ir pieejama. Ziņošanas pienākums nebūtu jāattiecina uz sensitīvu informāciju, un Komisijai nevajadzētu nekādi iejaukties katras dalībvalsts tiesībās aizsargāt sensitīvu vai konfidenciālu informāciju.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad dalībvalstis, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, izvērtē ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas. Komisijai un pārējām dalībvalstīm būtu jāatturas no šādas informācijas pieprasīšanas no attiecīgās dalībvalsts.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Saziņa un sadarbība dalībvalstu un Savienības līmenī būtu jāstiprina, katrā dalībvalstī izveidojot kontaktpunktus ārvalstu tiešo ieguldījumu jautājumos.

(19)  Saziņa un sadarbība dalībvalstu un Savienības līmenī būtu jānodrošina, katrā dalībvalstī izveidojot kontaktpunktus ārvalstu tiešo ieguldījumu jautājumos, kurus būtu jākoordinē centrālam kontaktpunktam. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot kontaktpunktus, cita starpā lai iegūtu informāciju no Komisijas par galīgajiem ieguldītājiem un citās dalībvalstīs veikto ārvalstu tiešo ieguldījumu galīgajām saņēmējvalstīm.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas un citas sensitīvas informācijas aizsardzību.

(20)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas un citas sensitīvas informācijas aizsardzību, un jāuzņemas par to atbildība.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Šī regula ir saistīta ar jaunu Savienības darbību, proti, ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaudi. Būtu joprojām jāuzsver tas, cik svarīga ir atvērta ieguldījumu vide. Šīs regulas mērķis ir arī sasniegt mērķi par brīvu kapitāla apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ciktāl tas vien ir iespējams.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Komisijai ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par tās piemērošanu. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šīs regulas noteikumus, tam var attiecīgā gadījumā pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(21)  Komisijai katru gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par tās piemērošanu. Šajā ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par to, kā Komisija un dalībvalstis ir izmantojušas izvērtēšanas sistēmas. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei padziļināts novērtējums par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvariem un izvērtēšanas sistēmu attīstību trešo valstu jurisdikcijās Eiropā, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  “ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju vai uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī, tostarp ieguldījumi, kuri nodrošina faktisku dalību saimniecisku darbību veicošā uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

1.  “ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju vai uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai dalībvalsts teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, tostarp ieguldījumi, kuri nodrošina faktisku dalību saimniecisku darbību veicošā uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  “ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska persona vai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus;

2.  “ārvalstu ieguldītājs” ir trešās valsts fiziska persona vai trešās valsts uzņēmums vai fiziska persona vai uzņēmums, kas reģistrēts kādā dalībvalstī un kas ir finansiāli saistīts ar trešās valsts fizisku personu vai trešās valsts uzņēmumu, kurš gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešos ieguldījumus Savienībā, vai ko šāda fiziska persona vai šāds uzņēmums tieši vai netieši kontrolē;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var uzturēt, grozīt vai ieviest mehānismus, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

1.  Dalībvalstis uztur, groza vai ievieš mehānismus, lai izvērtētu ārvalstu tiešos ieguldījumus to teritorijā. Izvērtēšanu var veikt, ja ir jāaizsargā drošība vai jāuztur sabiedriskā kārtība, un to jo īpaši veic, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, var izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas.

2.  Ne vien dalībvalstis, bet arī Komisija, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem, izvērtē ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Savienības interešu projekti vai programmas jo īpaši ietver tos projektus un programmas, kurās iesaistīts liels ES finansējuma apjoms vai liela ES finansējuma daļa, vai uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Regulas 1. pielikumā ir iekļauts indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām.

3.  Savienības interešu projekti vai programmas jo īpaši ietver tos projektus un programmas, kurās ir vai ir bijis iesaistīts liels ES finansējuma apjoms vai ir vai ir bijis ievērojams ES finansējuma īpatsvars, vai uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par kritisku infrastruktūru, kritiskām tehnoloģijām vai kritiskiem resursiem. Regulas 1. pielikumā ir iekļauts indikatīvs saraksts ar Savienības interešu projektiem vai programmām.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Faktori, ko var ņemt vērā izvērtēšanā

Faktori, ko ņem vērā izvērtēšanā

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dalībvalstis un Komisija var apsvērt iespējamo ietekmi inter alia uz:

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanā, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dalībvalstis un Komisija apsver iespējamo tiešo un netiešo ietekmi inter alia uz:

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  kritisko infrastruktūru, tostarp saistībā ar enerģētiku, transportu, sakariem, datu glabāšanu, telpas vai finanšu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska iekārtām;

-  kritisko infrastruktūru, tostarp saistībā ar enerģētiku, ūdensapgādi, transportu, sakariem, plašsaziņas līdzekļiem, veselību, izglītību, fundamentāliem pētījumiem, datu glabāšanu un kosmosa vai finanšu infrastruktūru, kā arī paaugstināta riska iekārtām;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  īpašuma iegādi, kas var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  kritiskām tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem ar iespējamu divējādu lietojumu, kiberdrošību, kosmosa vai kodoltehnoloģiju;

-  kritiskām tehnoloģijām, tostarp mākslīgo intelektu, robotiku, pusvadītājiem, progresīviem materiāliem, kritiskām izejvielām, nanotehnoloģijām, biotehnoloģijām, medicīnas tehnoloģijām, tehnoloģijām ar iespējamu divējādu lietojumu, kiberdrošību un kosmosa vai kodoltehnoloģiju, kā arī tehnoloģijām, kas izstrādātas, izmantojot publisko atbalstu;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  kritisku resursu piegādes drošību; vai

-  Savienības un tās dalībvalstu stratēģisko autonomiju, vērtības ķēdi kritiskām tehnoloģijām un nozarēm un kritisku resursu piegādes drošību; pārtikas apgādes drošību, tostarp lauksaimniecības zemi un citiem lauksaimniecības aktīviem; vai

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Izvērtējot ārvalstu tiešos ieguldījumus, dalībvalstis un Komisija izskata arī to, vai attiecīgajās trešajās valstīs pastāv līdzīgas ieguldījumu iespējas Eiropas ieguldītājiem, ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu struktūru (savstarpības princips).

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija var ņemt vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju kontrolē trešās valsts valdība, tostarp sniedzot būtisku finansējumu.

Nosakot, vai ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstis un Komisija īpaši ņem vērā to, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, tostarp sniedzot būtisku finansējumu, kā arī to, vai ārvalstu ieguldītājs ir daudznacionāla rakstura un jo īpaši tā praksi saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un sistemātisku ražošanas pārcelšanu.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var saglabāt, grozīt vai ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu izvērtēšanas mehānismu un izvērtēšanas lēmumu apiešanu.

Dalībvalstis saglabā, groza vai ievieš pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu izvērtēšanas mehānismu un izvērtēšanas lēmumu apiešanu, tostarp tos, kuri attiecas uz situācijām, kurās, neraugoties uz to, ka uzņēmums ir reģistrēts dalībvalstī, tas tiek faktiski kontrolēts vai pieder trešo valstu valstspiederīgajiem.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai nepieļautu maksājumu bilances finanšu plūsmas, pirmajā daļā minētie pasākumi ietver tiešo ieguldījumu statistikas datus, kas atspoguļo reālo ieguldījumu un kas apkopoti saskaņā ar ESAO un SVF pamatnostādnēm.

Pamatojums

Statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem nereti atspoguļo nevis reālos ieguldījumus, bet gan naudas plūsmas starp starptautisku konglomerātu vietējām un ārvalstu nodaļām, kā arī starptautisku uzņēmumu iegādi. Ieguldījumi “plūst cauri”, piemēram, gadījumos, kad ārvalstu konglomerāta meitasuzņēmums izmanto kā tiešo ieguldījumu saņemtu finanšu kapitālu, lai veiktu turpmākus ieguldījumus ārvalstīs, tādējādi palielinot tiešo ieguldījumu ieplūdi un aizplūdi.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai par jebkādiem ieguldītāju mēģinājumiem apiet izvērtēšanas mehānismus un izvērtēšanas lēmumus.

Pamatojums

Ja ārvalstu ieguldītājs mēģinātu apiet izvērtēšanas mehānismus un līdz ar to dalībvalstu un ES tiesību aktus, tas nozīmētu, ka attiecīgā dalībvalsts un, iespējams, arī citas dalībvalstis ir apdraudētas. Tādā gadījumā ir tikai loģiski paziņot pārējām dalībvalstīm par šādu iespējamu risku.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstu izvērtēšanas mehānismi ir pārredzami un bez diskriminācijas starp trešām valstīm. Dalībvalstis jo īpaši nosaka apstākļus, kas liek sākt izvērtēšanu, izvērtēšanas pamatojumu un sīki izstrādātus piemērojamos procedūras noteikumus.

1.  Dalībvalstu izvērtēšanas mehānismi ir pārredzami un nediskriminējoši. Dalībvalstis jo īpaši nosaka apstākļus, kas liek sākt izvērtēšanu, izvērtēšanas pamatojumu un piemērojamos procedūras noteikumus.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tiek aizsargāta konfidenciāla informācija, tostarp sensitīva komercinformācija, ko darījuši pieejamu attiecīgie ārvalstu ieguldītāji un uzņēmumi.

3.  Piemērojot izvērtēšanas procedūras, dalībvalstis garantē, ka tiek ievērota pilnīga konfidencialitāte attiecībā uz informāciju, tostarp sensitīvu komercinformāciju un komercnoslēpumiem, ko darījuši pieejamu ārvalstu ieguldītāji un attiecīgais uzņēmums.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Attiecīgajiem ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmumiem ir iespēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar valsts iestāžu pieņemtiem izvērtēšanas lēmumiem.

4.  Attiecīgajiem ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmumiem ir iespēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības saistībā ar valsts iestāžu pieņemtiem izvērtēšanas lēmumiem, ja vien šāda rīcība netiek uzskatīta par nesavienojamu ar attiecīgajai dalībvalstij būtiskām drošības interesēm.

Pamatojums

Lai gan tiesības uz tiesisko aizsardzību ir fundamentāli svarīgs tiesiskuma principa elements Eiropā, noteiktos apstākļos šīs tiesības var ierobežot, ja tās ir pretrunā valsts drošības interesēm, īpaši gadījumos, kad izvērtēšanas lēmumus pieņem valsts augstākā izpildvara.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

6. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija izstrādā un izplata izvērtēšanas mehānismu, kas darbojas kā paraugprakse, kuru dalībvalstis var pieņemt, piemēram, gadījumos, kad tām nav izvērtēšanas mehānismu. Veidojot savus izvērtēšanas mehānismus, dalībvalstis var vērsties pie Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta (SRSS).

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis, kurās ir izvērtēšanas mehānismi, sniedz Komisijai gada ziņojumu par to izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Par katru pārskata periodu ziņojumā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:

2.  Dalībvalstis sniedz Komisijai gada ziņojumu par to izvērtēšanas mehānismu iedarbināšanu. Par katru pārskata periodu ziņojumā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu.

Pamatojums

Noteiktu informāciju saistībā ar izvērtēšanu var pamatoti uzskatīt par valsts noslēpumu, un tā ir jāaizsargā.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis, kurās nav izvērtēšanas mehānisma, sniedz Komisijai gada ziņojumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas notikuši to teritorijā, pamatojoties uz tām pieejamo informāciju.

svītrots

Pamatojums

Dalībvalstīs ir jābūt izveidotiem izvērtēšanas mehānismiem.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Pamatojoties uz dalībvalstu gada ziņojumiem un pienācīgi ņemot vērā sensitīvas informācijas konfidencialitāti, Komisija publicē gada ziņojumu, kurā apkopota informācija par izvērtēšanas mehānismu piemērošanu.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka plānoti vai jau īstenoti ārvalstu tiešie ieguldījumi citā dalībvalstī varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, tā var sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Šīs piezīmes vienlaikus nosūta arī Komisijai.

2.  Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka plānoti vai jau īstenoti ārvalstu tiešie ieguldījumi citā dalībvalstī varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, tā sniedz piezīmes dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Šīs piezīmes vienlaikus nosūta arī Komisijai.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija var sniegt atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

3.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā sniedz tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti. Komisija sniedz atzinumu neatkarīgi no tā, vai citas dalībvalstis ir sniegušas piezīmes.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija vai dalībvalsts, kas pamatoti uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu sniegt 2. punktā minētās piezīmes vai 3. punktā minēto atzinumu.

4.  Pēc Komisijas vai tās dalībvalsts pieprasījuma, kas pamatoti uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt tās drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalsts, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, sniedz attiecīgu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu sniegt 2. punktā minētās piezīmes vai 3. punktā minēto atzinumu. Turklāt Komisija var pieprasīt jautājuma apspriešanu centrālajā izvērtēšanas punktā.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Piezīmes saskaņā ar 2. punktu vai atzinumus saskaņā ar 3. punktu tai dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, sniedz samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemta 1. vai 4. punktā minētā informācija. Ja Komisijas atzinums seko citu dalībvalstu piezīmēm, Komisijas rīcībā atzinuma sniegšanai ir papildu 25 darba dienas.

5.  Piezīmes saskaņā ar 2. punktu vai atzinumus saskaņā ar 3. punktu tai dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, sniedz nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemta 1. vai 4. punktā minētā informācija. Ja Komisijas atzinums seko citu dalībvalstu piezīmēm, Komisijas rīcībā atzinuma sniegšanai ir papildu 25 darba dienas.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tā var sniegt tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

1.  Ja Komisija uzskata, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi varētu ietekmēt Savienības interešu projektus vai programmas, pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem, tā sniedz tai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija var pieprasīt dalībvalstij, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, visu informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētā atzinuma sniegšanai.

2.  Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, sniedz attiecīgo informāciju, kas ir minēta 10. pantā.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija attiecīgajai dalībvalstij atzinumu sniedz samērīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi saskaņā ar 2. punktu pieprasīto informāciju. Ja dalībvalstī ir izveidots izvērtēšanas mehānisms, kā minēts 3. panta 1. punktā, un Komisija saskaņā ar 8. panta 1. punktu ir saņēmusi informāciju par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti, atzinumu sniedz ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja atzinuma sniegšanai ir vajadzīga papildu informācija, 25 dienu laika posmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

3.  Komisija attiecīgajai dalībvalstij atzinumu sniedz nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi saskaņā ar 2. punktu pieprasīto informāciju. Ja Komisija saskaņā ar 8. panta 1. punktu ir saņēmusi informāciju par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas tiek izvērtēti, atzinumu sniedz ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja atzinuma sniegšanai ir vajadzīga papildu informācija, 25 dienu laika posmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijas un citu dalībvalstu saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. panta 2. punktu pieprasīto informāciju dara pieejamu Komisijai un pieprasījušajām dalībvalstīm bez liekas kavēšanās.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijas un citu dalībvalstu saskaņā ar 8. panta 4. punktu un 9. panta 2. punktu pieprasīto informāciju dara pieejamu Komisijai un pieprasījušajām dalībvalstīm bez nepamatotas kavēšanās.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ārvalstu ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, īpašumtiesību struktūra, tostarp informācija par akcionāru vai akcionāriem, kam pieder galīgā kontrole;

(a)  ārvalstu ieguldītāja un uzņēmuma, kurā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir plānoti vai jau ir īstenoti, pilnīga īpašumtiesību struktūra, tostarp informācija par galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Informāciju, kas saņemta, piemērojot šo regulu, var izmantot vienīgi tam nolūkam, kādam tā pieprasīta.

1.  Informāciju, kas ir saņemta, piemērojot šo regulu, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā ir pieprasīta, neizraisot komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu vai tādas informācijas atklāšanu, kuras atklāšana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

Pamatojums

Daļa šīs regulas nozīmē sadarbību, kas ietver informācijas apmaiņu. Izdarot šo grozījumu, tiek novērstas iespējamās bažas par konfidencialitāti un komerciāli un profesionāli sensitīvas informācijas aizsardzību.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina šīs regulas piemērošanā iegūtas konfidenciālas informācijas aizsardzību.

2.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina augstākā līmeņa konfidencialitāti un tās sensitīvās informācijas, tostarp komercnoslēpumu, kā definēts Direktīvā (ES) 2016/9431a, aizsardzību, kuru ir ieguvuši ārvalstu ieguldītāji un attiecīgais uzņēmums un kuru viņi sniedz. Dalībvalstis un Komisija ir atbildīgas par komercnoslēpumu aizsardzību, veicot izvērtēšanas procedūras.

 

______________

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīva (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016. 1. lpp.).

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas nolūkos katra dalībvalsts nosaka ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktu (“ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunkts”). Komisija un citas dalībvalstis iesaista šos ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktus visu to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas nolūkos katra dalībvalsts nosaka ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktu (“ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunkts”). Komisija nodrošina centrālu izvērtēšanas punktu, izmantojot kuru dalībvalstis var cieši sadarboties savā starpā. Komisija un citas dalībvalstis iesaista šos ĀTI izvērtēšanas jautājumu kontaktpunktus visu to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to ne vēlāk kā 3 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstis ir iesaistītas šajā procesā un sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.  Katru gadu pēc ... [šīs regulas stāšanās spēkā datums] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, izklāstot attiecīgu informāciju par dalībvalstu un Komisijas izvērtēšanas sistēmu darbību. Ne vēlāk kā ... [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz padziļinātu novērtējumu par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvariem Eiropā un izvērtēšanas sistēmu attīstību trešo valstu jurisdikcijās, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

Pielikums – 6.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes ... regula par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju; OV L... (COM(2017)0294).

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

Pielikums – 6.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Eiropas Aizsardzības fonds:

 

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Aizsardzības fonda izveide” (COM(2017)0295).

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

Pielikums – 6.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO):

 

Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmums (KĀDP) 2017/2315, ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu; OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

Pielikums – 6.d ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Eiropas Stratēģisko investīciju fonds:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013;

 

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī minētā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Satvara izveide ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

Atsauces

COM(2017)0487 – C8-0309/2017 – 2017/0224(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

26.10.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

26.10.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Roberts Zīle

5.10.2017

Izskatīšana komitejā

25.1.2018

20.3.2018

 

 

Pieņemšanas datums

27.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

8

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Esther de Lange, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Othmar Karas, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Marisa Matias, Alex Mayer, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Marco Zanni, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matt Carthy, Syed Kamall, Krišjānis Kariņš, Jeppe Kofod, Thomas Mann, Eva Maydell, Ana Miranda, Luigi Morgano, Romana Tomc, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Iturgaiz, Arndt Kohn, Peter Liese

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

Caroline Nagtegaal

ECR

Syed Kamall, Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Kay Swinburne

PPE

Burkhard Balz, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Carlos Iturgaiz, Othmar Karas, Krišjānis Kariņš, Georgios Kyrtsos, Esther de Lange, Peter Liese, Ivana Maletić, Thomas Mann, Eva Maydell, Luděk Niedermayer, Dariusz Rosati, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan, Romana Tomc, Tom Vandenkendelaere

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Jeppe Kofod, Arndt Kohn, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Luigi Morgano, Paul Tang

VERTS/ALE

Ana Miranda, Molly Scott Cato

8

-

ALDE

Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ENF

Gerolf Annemans

GUE/NGL

Matt Carthy

NI

Sotirios Zarianopoulos

S&D

Alfred Sant

4

0

EFDD

Marco Valli

ENF

Bernard Monot, Marco Zanni

GUE/NGL

Marisa Matias

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Satvara izveide ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

Atsauces

COM(2017)0487 – C8-0309/2017 – 2017/0224(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

13.9.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

26.10.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

26.10.2017

ECON

26.10.2017

ITRE

26.10.2017

JURI

26.10.2017

 

LIBE

26.10.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

JURI

9.10.2017

LIBE

16.10.2017

 

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

18.1.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Franck Proust

11.10.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

22.11.2017

22.3.2018

24.4.2018

 

Pieņemšanas datums

28.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Tiziana Beghin, David Borrelli, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Nadja Hirsch, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Patricia Lalonde, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Dita Charanzová, Sander Loones, Bolesław G. Piecha, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reinhard Bütikofer

Iesniegšanas datums

5.6.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Dita Charanzová, Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

Sander Loones

EFDD

Tiziana Beghin

ENF

Danilo Oscar Lancini, Franz Obermayr

NI

David Borrelli

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Sorin Moisă, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Adam Szejnfeld

S&D

Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Emmanuel Maurel, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Reinhard Bütikofer

7

-

ECR

Emma McClarkin, Bolesław G. Piecha, Joachim Starbatty

ENF

France Jamet

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 1. augustsJuridisks paziņojums