Procedūra : 2017/2037(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0203/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0203/2018

Debates :

PV 02/07/2018 - 21
CRE 02/07/2018 - 21

Balsojumi :

PV 03/07/2018 - 11.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0273

ZIŅOJUMS     
PDF 648kWORD 63k
7.6.2018
PE 618.070v03-00 A8-0203/2018

par pilsētu lomu Savienības iestāžu sistēmā

(2017/2037(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Kazimierz Michał Ujazdowski

Atzinuma sagatavotājs (*):

Jan Olbrycht, Reģionālās attīstības komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pilsētu lomu Savienības iestāžu sistēmā

(2017/2037(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 5. panta 3. punktu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 7. maija rezolūciju par Lisabonas līguma ietekmi uz Eiropas Savienības iestāžu līdzsvara izveidi(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 19. maija paziņojumu „Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma” (COM(2015)0215),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(2) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Amsterdamas paktu, ar kuru izveido ES pilsētprogrammu, par ko 2016. gada 30. maijā vienojās ES par pilsētu jautājumiem atbildīgie ministri,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ES rīcībpolitiku urbāno dimensiju(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 18. jūlija paziņojumu „ES rīcībpolitiku urbānā dimensija — ES pilsētprogrammas galvenie aspekti”(COM(2014)0490),

–  ņemot vērā deklarāciju par ES pilsētprogrammu, par ko 2015. gada 10. jūnijā vienojās par teritoriālo kohēziju un pilsētu jautājumiem atbildīgie ministri,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(6),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 24. jūnija secinājumus par ES pilsētprogrammu,

–  ņemot vērā Leipcigas hartu par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, kas apstiprināta neformālajā ministru sanāksmē par pilsētu attīstību un teritoriālo kohēziju, kura notika Leipcigā 2007. gada 24. un 25. maijā,

  ņemot vērā jauno pilsētprogrammu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konferencē par mājokļiem un ilgtspējīgu pilsētattīstību (Habitat III) 2016. gada 20. oktobrī Kito, Ekvadorā,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada ziņojumu par Eiropas pilsētu stāvokli,

  ņemot vērā 2017. gada 12. decembra rezolūciju par 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību: pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā(7);

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0203/2018),

A.  tā kā ar Māstrihtas līgumu tika izveidota Eiropas Reģionu komiteja, tādējādi sniedzot pilsētām — to pārstāvības veidā komitejā — konsultatīvu lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā;

B.  tā kā Reģionu komiteja pilda šo uzdevumu, veicot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dialogu un aktīvu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā;

C.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. protokols par to, kā piemērojami subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, dod Eiropas Reģionu komitejai tiesības, izmantojot Eiropas Savienības Tiesu, celt prasību pret tiesību aktiem, ja nav ievērots subsidiaritātes princips vai proporcionalitātes princips tādu tiesību aktu gadījumā, kuru pieņemšanai Līgumā ir paredzēts, ka notiek konsultēšanās ar Komiteju; tā kā pilsētām tādējādi ir instruments, ko var izmantot, lai aizstāvētu savas intereses Eiropas Savienībā;

D.  tā kā ir skaidri jānošķir līgumos noteiktie pilsētu pārstāvji, piemēram, Reģionu komitejas locekļi, un apvienības, kas pārstāv pilsētu intereses;

E.  tā kā lielākā daļa ES iedzīvotāju (vairāk nekā 70 %) dzīvo pilsētās;

F.  tā kā varas atsaistes no teritorijas process, kas ir raksturīgs globalizācijai, nenozīmē, ka nav vajadzīgi Eiropas pilsētu tīkli, kur tiek veidotas un ievērotas Savienības pilsoņu intereses;

G.  tā kā vairums ES politiku un tiesību aktu tiek īstenoti vietējā un reģionālā līmenī, tostarp pilsētu līmenī, un mūsdienās sniedzas līdz gandrīz visām politikas, ekonomikas un sociālajām jomām;

H.  tā kā ES institucionālās arhitektūras pamatā ir daudzlīmeņu pārvaldības un subsidiaritātes princips;

I.  tā kā Eiropas Daudzlīmeņu pārvaldības hartā, ko pieņēma Reģionu komiteja, tiek norādīts uz ciešo saistību starp lojālu sadarbību partnerībā starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām un katra līmeņa vienlīdzīgu leģitimitāti un pārskatatbildību to attiecīgās kompetences ietvaros;

J.  tā kā Reģionu komiteja izveidoja Subsidiaritātes uzraudzības tīklu, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām Eiropas Savienībā un ES iestādēm par Komisijas dokumentiem un tiesību aktu priekšlikumiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības;

K.  tā kā Eiropas Parlaments iepriekš minētajā 2017. gada 12. decembra rezolūcijā aicināja Komisiju ar mērķi stiprināt Savienības pilsonību un šīs pilsonības īstenošanu mudināt vietējās iestādes iecelt padomes locekļus, kas atbild par Eiropas lietām, jo tieši šis līmenis ir vistuvāk iedzīvotājiem;

L.  tā kā Leipcigas hartā par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām tiek izmantots termins „Eiropas pilsētas”;

M.  tā kā Pilsētas mēru pakts ir palīdzējis attīstīt integrētas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas, uzlabot energoefektivitāti un plašāk izmantot atjaunojamos energoresursus; tā kā šādas iniciatīvas uzskatāmi parāda, kā sadarbība starp pilsētām un paraugprakses apmaiņa var palīdzēt sasniegt ES politikas mērķus;

N.  tā kā saskaņā ar Leipcigas hartu Eiropas pilsētas ir „vērtīgas un neaizvietojamas ekonomiskās, sociālās un kultūras vērtības” un tām būtu jāuzņemas atbildība par teritoriālo kohēziju, savukārt viens no galvenajiem secinājumiem Komisijas 2016. gada ziņojumā par pilsētām ir tāds, ka pilsētām ir galvenā nozīme, lai sasniegtu svarīgākos ES mērķus ekonomikas, sociālajā un vides jomā; tā kā tādēļ būtu jāpiešķir pilsētām nozīmīga loma kohēzijas politikā;

O.  tā kā Leipcigas harta atzīst pienākumu dalībvalstu atbildīgajiem ministriem veicināt līdzsvarotu teritoriālo organizāciju, pamatojoties uz Eiropas policentrisku pilsētas struktūru, un norāda, ka pilsētām vajadzētu būt galvenajiem centriem urbāno reģionu attīstīšanai un uzņemties atbildību par teritoriālo kohēziju;

P.  tā kā ES pilsētprogramma („Amsterdamas pakts”), vienlaikus apstiprinot savu apņemšanos pilnībā ievērot subsidiaritātes principu un kompetences saskaņā ar ES līgumiem, veido platformu sadarbībai starp dalībvalstīm, reģioniem, pilsētu, Komisiju, Parlamentu, Savienības padomdevējām iestādēm un citām ieinteresētajām personām saistībā ar partnerību, lai sniegtu neformālu ieguldījumu, izstrādājot un pārskatot gan turpmākos, gan pašreizējos ES tiesību aktus;

Q.  tā kā pilsētprogrammas joma ietver jo īpaši pīlāru par labāku regulējumu, galveno uzmanību pievēršot efektīvākai un saskaņotākai ES politikas virzienu, tiesību aktu un juridisko instrumentu īstenošanai, bet neizvirzot par mērķi jaunu tiesību aktu ierosināšanu;

R.  tā kā Komisija aicina, īstenojot labāka tiesiskā regulējuma paketi vietējām pašvaldībām, ad hoc piedalītiesturpmāko likumdošanas priekšlikumu teritoriālās ietekmes novērtējumos;

S.  tā kā 2016. gada 24. jūnija secinājumos Padome pauda gandarījumu par Amsterdamas paktu un aicināja Komisiju, dalībvalstis, vietējās un reģionālās iestādes, Eiropas Parlamentu cita starpā veikt turpmākus pasākumus šajā saistībā, aicinot Parlamentu apsvērt partnerību rezultātus un ieteikumus — kas sagatavoti pēc par pilsētvides jautājumiem atbildīgo ģenerāldirektoru norādījumiem, saistībā ar attiecīgo komiteju darba kārtībām, kad tiek apspriesti attiecīgi jauni un esoši ES tiesību akti;

T.  tā kā pati pilsētprogramma uzdod Komisijai cita starpā apsvērt partnerību rezultātus un ieteikumus, izstrādājot vai pārskatot attiecīgos ES tiesību aktus, instrumentus un iniciatīvas, un strādāt ar pilsētu iestādēm un to pārstāvības organizācijām, izmantojot dažādās pastāvošās apspriešanās iespējas un piedāvātās atsauksmes, izstrādājot jaunu politiku un likumdošanas iniciatīvas un novērtējot pašreizējās ES stratēģijas, politikas virzienus un tiesību aktus;

U.  tā kā jaunās globālās problēmas, kas rodas saistībā ar drošību un imigrāciju, demogrāfiskajām izmaiņām, jaunatnes bezdarbu, problēmas saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, piekļuvi tīrai un cenu ziņā pieejamai enerģiju, dabas katastrofas un vides aizsardzība prasa reaģēt vietējā mērogā un tādēļ prasa no pilsētām ciešāku apņemšanos, izstrādājot un īstenojot ES politiku;

V.  tā kā Eiropas pilsētu vērtība izriet arī no tā, ka tajās ir būtiska daļa no Eiropas kopīgā kultūras mantojuma;

W.  tā kā pilsētas pārstāv to politikas līmeni, kuru sabiedrība izprot vislabāk, un tāpēc tām ir lielisks potenciāls kā vietām, kur iedzīvotājiem iesaistīties konstruktīvās diskusijās, attiecībā uz kurām optimistiskas izredzes nodrošina Reģionu komitejas pieredze, kas gūta, organizējot pilsoņu dialogus, saistībā ar vietējiem un reģionālajiem partneriem;

X.  tā kā, ņemot vērā politiskās prasības, kas izriet no Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, pilsētas ir uzlabojušas savas spējas izstrādāt inovatīvus politiskus risinājumus un instrumentus sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās ilgtspējas un taisnīgu tirdzniecības sistēmu interesēs un izveidot saikni ES ietvaros un starptautiskā līmenī, paplašinot pašreizējo formātu, lai tos ieviestu praksē;

Y  tā kā deklarācija „Ceļā uz ES pilsētvides attīstības programmu”, par kuru tika panākta vienošanās par teritoriālo kohēziju un pilsētu jautājumiem atbildīgo ES ministru sanāksmē 2015. gada jūnijā, atzīst, cik svarīga loma ir Reģionu komitejai, EUROCITIES un Eiropas Pašvaldību un reģionu padomei (CEMR), paužot pilsētu teritoriju intereses;

Z.  tā kā pilsētas var sniegt iespēju izpildīt Eiropas pilsonības potenciālu un pastiprināt to, veicinot aktīvu pilsonību, kas izriet no atzinuma, ka pilsētas var efektīvāk īstenot starpniecības struktūras starp ES un tās pilsoņiem;

AA.  tā kā pilsētu dalība ES politikas virzienos palīdz palielināt vietējo atbildību par ES procesiem, panākt labāku pārvaldību ar lielāku līdzdalību Eiropas demokrātijā, uzlabotu administratīvo rīcībspēju un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti visas ES mērogā, tādējādi palīdzot īstenot tiesības uz labu pārvaldību, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā;

BB.  tā kā ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības pēc iespējas agrākā politikas veidošanas cikla posmā un uzlabot tās kā neatņemamu teritoriālās ietekmes novērtējumu daļu;

CC.  tā kā pašreizējie pilsētu līdzdalības veidi joprojām ir neapmierinoši, ņemot vērā vēlamo ietekmi uz ES politikas un tiesību aktu izstrādāšanu un īstenošanu; turklāt, tā kā šo ietekmi varētu pastiprināt, ja pilsētas apvienojas tīklos, kas balstītās uz kopīgu vēsturisko, ģeogrāfisko, demogrāfisko, ekonomisko, sociālo un kultūras piederību;

1.  norāda, ka pilsētu — ar to saprotot saprotot mazas un lielas pilsētas un pilsētu un metropoļu teritorijas, kā arī maza un vidēja lieluma pilsētas — iesaistīšanās ES lēmumu pieņemšanā tiek atvieglota ar to dalību Reģionu komitejā kā konsultatīvā un padomdevējā struktūrā; uzskata, ka pašreizējā institucionālā struktūra ļauj veicināt platformas sadarbībai starp pilsētām un starp pilsētām un tās pārstāvošajām organizācijām un lēmumu pieņemšanas struktūrām gan valstu, gan ES līmenī saskaņā ar patiesas sadarbības, subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

2.  norāda uz to, ka nav vienotas definīcijas par to, kas ir pilsēta — no iedzīvotāju skaita, platības, funkciju vai autonomijas līmeņa aspekta, bet tikai no urbanizācijas pakāpes un iedzīvotāju blīvuma aspekta, un ka tāpēc katrai dalībvalstij var būt un būs citāda pieeja šim jēdzienam;

3.  norāda, ka ES pakāpeniski stiprina pilsētu dimensiju daudzās savas politikas jomās, par ko liecina, piem., visa “viedo pilsētu un kopienu” koncepcija (Eiropas inovācijas partnerība), un tādas iniciatīvas kā Kopienas iniciatīva URBAN I (URBAN I), URBAN II, pilsētu ilgtspējīga attīstība (ERAF 7. pants(8)), Pilsētu attīstības tīkls, Inovatīva pilsētvides darbība, Eiropas Kultūras galvaspilsēta, Eiropas Zaļā galvaspilsēta un Eiropas Inovācijas galvaspilsēta, Pilsētas mēru pakts un ES pilsētprogramma;

4.  atgādina, ka pilsētām ir būtiska nozīme, īstenojot konkrētas ES politikas jomas un instrumentus, piemēram, kohēzijas politikas jomā un Eiropas strukturālo un investīciju fondu jomā; tādēļ aicina pilsētas darboties integrētā veidā, sadarbojoties ar visiem pārvaldes līmeņiem, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību saskaņā ar partnerības principu;

5.  uzsver svarīgo nozīmi, kāda ir pilsētām, kā arī visām vietējām iestādēm, lai sagatavotu, veidotu, finansētu un īstenotu izšķirošās Savienības politikas jomas, piem., klimata pārmaiņu problēmu risināšanu, izmantojot urbānās, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās attīstības procesu, kas ļauj pilsētām risināt jaunas problēmas un izmantot iespējas saistībā ar gaidāmo ES finansēšanas periodu, lai mobilizētu esošos resursus tam, lai nākotnes pilsētas būtu ne vien viedas un ilgtspējīgas, bet arī radošas; šajā sakarā arī uzsver, cik svarīga nozīme ir pasaules mēroga stratēģijām un iniciatīvām, piemēram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem vai Globālajam Pilsētas mēru paktam;

6.  uzsver, ka, tā kā pilsētas ir pierādījušas spēju efektīvi pārvaldīt integrētas darbības pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, tām būtu jāpiešķir lielāka nozīme visu attiecīgo politikas jomu īstenošanā;

7.  uzsver, kāds potenciāls ir pilsētu nozīmīgai lomai Savienības ārpolitikā kā publiskās diplomātijas rīkam, kas vieno cilvēkus no dažādām valstīm un risina jautājumus, kuru dažādu iemeslu dēļ nav augsta līmeņa politikas programmās, un tādēļ prasa, lai attiecīgie Savienības atbalsta mehānismi tiktu labāk finansēti;

8.  tomēr norāda, ka dažkārt pilsētām nav piemērotu instrumentu un administratīvo spēju, lai piedalītos konkursos nolūkā saņemt ES finansējumu; tādēļ atzinīgi vērtē „vienas pieturas aģentūru” pilsētām izveidošanu, kuru tīmekļa vietnei un dokumentiem vajadzētu būt pieejamiem visās Savienības oficiālajās valodās; aicina labāk koordinēt un integrēt tādus instrumentus un programmas, kas paredzētas pilsētām dažādās ES politikas nostādnēs, kuras ir jāīsteno, ieceļot atbildīgo komisāru, kurš uzņemas politisko vadību šajā jautājumā, lai piešķirtu stratēģisku virzību attiecībā uz šīm politikas jomām, ievērojot to, kādu arvien pieaugošu uzmanību ES politikas jomas velta pilsētām, un tajā pat laikā ņemot vērā arī dažāda veida atšķirības starp Eiropas vietējām pašpārvaldēm un to attiecīgo potenciālu; uzsver, ka ir svarīgi veicināt līdzsvarotāku pieeju pilsētām — neatkarīgi no to lieluma — attiecībā uz piekļuvi attiecīgajām programmām un instrumentiem, jo īpaši izveidojot konsultāciju iespējas;

9.  atzinīgi vērtē ES pilsētprogrammu kā jaunu daudzlīmeņu pārvaldības modeli, kas balstīts uz partnerību, iesaistot pilsētas spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanā un pārdomās par turpmāko politiku; uzsver, ka ir vajadzīga integrēta un visaptveroša pieeja ES tiesību aktos paredzētās daudzlīmeņu pārvaldības praktiskajā īstenošanā, virzoties uz ES politikas pamatmērķiem; norāda uz svarīgo papildinošo lomu, kāda ir teritoriālajām un augšupējām pieejām, piemēram, sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA);

10.  aicina koordinēt, nostiprināt un formalizēt pilsētprogrammu; uzskata, ka tam nevajadzētu palikt brīvprātīgam procesam un ka dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu to vairāk pārņemt un apņemties rūpīgi izskatīt un pēc iespējas īstenot saņemtos ieteikumus;

11.  aicina partnerības, kas darbojas saistībā ar pilsētvides attīstības programmu, ātri pieņemt ieteikumus un rīcības plānus; turklāt aicina Komisiju parādīt, kā šie konkrētie priekšlikumi tiek ņemti vērā, jo īpaši attiecībā uz labāku regulējumu, finansējumu un zināšanām, un attiecīgā gadījumā iestrādāt tos turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos; aicina Komisiju pastāvīgi informēt Parlamentu par šiem rezultātiem;

12.  atzinīgi vērtē platformas sadarbībai starp pilsētām, kas ļautu izveidot sinerģiju attiecībā uz pārrobežu sadarbību un labāku ES politikas īstenošanu uz vietas; uzskata, ka ES Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā ir labs piemērs, kas jāievēro;

13.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi pilsētu datu platformu; tomēr aicina Eurostat un Komisiju vākt un apkopot detalizētākus datus un jo īpaši plūsmas datus, lai efektīvi pielāgotu esošos un veidotu nākotnes politikas virzienus;

14.  uzskata, ka ir nepieciešams pastiprināt savlaicīgu un koordinētu pilsētu iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesā pašreizējās ES institucionālās struktūras ietvaros, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktiem, kas tos skar tieši, un tādā veidā, kas nodrošina politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas pārredzamību un efektivitāti, vienlaikus respektējot atšķirīgos konstitucionālos apstākļus dalībvalstīs; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību un iedzīvotāju iesaistīšanu ES lēmumu pieņemšanas procesā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas pilsoņu iniciatīvu un prasa uzlabot šā instrumenta veicināšanu dalībvalstīs;

15.  pauž pārliecību par nepieciešamību ievērojami pastiprināt pilsētu lomu ES turpmākās politikas veidošanā; tādēļ prasa, lai ES, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa apsvērumiem, no jauna izvērtētu Eiropas pilsētpolitikas izveidošanu;

16.  atgādina, ka Reģionu komiteja koordinē stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forumu (EUROPE 2020MP), kura galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka pilsētu, reģionu un vietējo pašvaldību viedoklis tiek ņemts vērā, nosakot Komisijas stratēģiju ekonomikas izaugsmei un inovācijai;

17.  iesaka stiprināt pilsētu un vietējo pašvaldību politisko pārstāvību pašreizējās ES institucionālās sistēmas ietvaros, arī apsverot to, lai Reģionu komitejā dalībvalstis spēcīgāk pārstāvētu pilsētas, nemazinot reģionu un lauku apvidu nozīmi;

18.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to teritoriālo struktūru dažādība tiek pilnībā atspoguļota to priekšlikumos par Reģionu komitejas locekļu iecelšanu, un vajadzības gadījumā ierosināt iecelt Reģionu komitejā vairāk vietējā līmeņa pārstāvjus;

19.  uzsver, cik svarīgas ir asociācijas, kas pārstāv pilsētas, piemēram, EUROCITIES un CEMR; iesaka konsolidēt to Eiropas apvienību, kas pārstāv vietējās pašvaldības un pilsētu intereses, iesaistīšanos politikas izstrādē, piemēram, tīkla EUROCITIES un CEMR un citās struktūrās, un uzskata, ka šīm apvienībām būtu jākļūst par nozīmīgiem ES iestāžu partneriem, izveidojot pastāvīga strukturēta dialoga mehānismu, tostarp ar Reģionu komitejas starpniecību, jo īpaši pirmslikumdošanas posmā;

20.  iesaka veikt teritoriālās ietekmes novērtējumus visiem politikas pasākumiem un tiesību aktiem, kas ietekmē vietējo līmeni; uzskata, ka dialogam ar vietējo un pilsētu pašvaldību pārstāvības apvienībām vajadzētu dot tām iespēju dot ieguldījumu teritoriālās ietekmes novērtējumos, sniegt konsultācijas par priekšizpēti attiecībā uz politikas izstrādi un regulāri sniegt mērķtiecīgas tehniskās zināšanas par ES tiesību aktu īstenošanu reģionālā līmenī; atgādina, ka Reģionu komiteja veic teritoriālās ietekmes novērtējumus;

21.  mudina pastiprināt sadarbību starp Padomi un vietējām iestādēm; prasa, lai Padomē tiktu pastiprināta pilsētu un reģionu un to pārstāvības apvienību konsultatīvā loma, ja tā strādā ar jautājumiem, kas skar vietējo līmeni;

22.  uzskata, ka pilsētas, pilsētu centri un vietējās pašvaldības būtu jāskata plašāk nekā tikai publiskās pārvaldes struktūras demokrātiskā kontrolē un ka tie būtu jāuzskata par potenciāliem forumiem publiskām debatēm, zināšanu apmaiņai un ES politiskās telpas veidošanai, nemazinot lauku apvidu nozīmi; norāda, ka tas ir nepieciešams, lai noteiktu elementus, kas apstiprina Eiropas publisko telpu, ko raksturo iespējas izmantot pamattiesības un pamatbrīvības, un tādas vērtības kā līdztiesība, nediskriminācija un taisnīgums;

23.  uzsver, cik svarīgi ir palielināt pilsoniskās sabiedrības lomu ES politiskajā dzīvē; uzskata, ka pilsētas pārstāv līmeni, kurā cilvēki var ļoti viegli iesaistīties, kam ir priviliģēta piekļuve plašam ES sabiedrības lokam; norāda, ka pilsētām var tādējādi būt leģitimizējoša nozīme un tas var veicināt izpratnes veidošanas kampaņas par ES pilsoņu tiesībām;

24.  atgādina, ka reģioni un pilsētas būtu jāatzīst kā centri, kuriem piemīt pozitīva loma ES stratēģiju attīstīšanā, kurās globāli jautājumi tiek izvirzīti lokāli un tiek risināti lokāli, palīdzot stiprināt Savienības daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu, un ka šim aspektam ir praktiskas sekas attiecībā uz augšupvērstā vai lejupvērstā ES lēmumu pieņemšanas procesa institucionālo satvaru;

25.  uzskata, ka pilsētu pārstāvībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar oficiālajiem pārstāvjiem, kas piedalās vadības un konsultāciju struktūrās, un ka pilsētas, mazpilsētas un ciemati — un ne tikai valstu un reģionu galvaspilsētas — varētu kļūt par diskusiju centriem attiecībā uz Savienības nākotni un politikas virzieniem;

26.  uzskata, ka pašvaldībām, lai tās varētu kļūt par centru diskusijām par Eiropas nākotni un tās politikas jomām, ir jāieceļ padomes loceklis, kas atbild par Eiropas lietām, un ka būtu jāizveido tīkls pašvaldību padomju locekļiem ar šādu pilnvarojumu;

27.  aicina sniegt pietiekamu atbalstu pilsētām un pašvaldību iestādēm, lai tās varētu uzlabot pilsētu dimensiju ES politikas veidošanā;

28.  iesaka izmantot ES pilsētu potenciālu ES politikas izstrādāšanai un īstenošanai, izmantojot debates un konsultācijas jomās, kas tās skar un kas sniedzas ārpus pilsētu politikas tās šaurā nozīmē;

29.  uzstāj, ka šādu mērķi būs iespējams sasniegt tikai tad, ja debates un apspriešanās notiek pilsētu teritorijās, kas nav valstu vai reģionālās galvaspilsētas, kas varētu būt viegli pieejams forums apkārtējiem iedzīvotājiem, ieskaitot pilsētas un ciematus, par galveno mērķi izvirzot to, lai Eiropas Savienību kļūtu tuvāka tās pilsoņiem;

30.  atzīst, ka ir svarīgi paredzēt līdzdalības modeļus, kas pielāgoti dažādiem kontekstiem un dažāda lieluma un nozīmes pilsētu teritorijām — no Eiropas galvaspilsētām līdz mazām un vidēja lieluma pilsētām;

31.  uzskata, ka Parlaments kopā ar Reģionu komiteju ir dabiski šāda procesa virzītāji, būdami tādas struktūras, kas spēj noteikt tos jautājumus, kuri ir sākumpunkts diskusijām un apspriedēm, un izdarīt secinājumus, kas balstītos uz apkopotajiem viedokļiem, atzinumiem un prognozēm;

32.  ierosina, ka pilsoņu apspriešanās procesu vajadzētu organizēt Parlamentam un Reģionu komitejai sadarbībā ar tām Eiropas pilsētu padomēm, kas atzītas par Eiropas diskusiju forumiem, un ka šādi forumi, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāveido pirmkārt pilsētās, kuru nozīmīguma diapazons un ietekme sniedzas vismaz līdz attiecīgā reģiona iedzīvotāju vairākumam, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku līdzdalību;

33.  turklāt ierosina, ka pilsētu padomēm, kas atzītas par Eiropas diskusiju forumiem, vajadzētu būt atbildīgām par to, lai universitātēm, vietējām skolām un citām izglītības iestādēm, kā arī plašsaziņas līdzekļiem, sabiedriskajām organizācijām un apvienībām un sabiedrībai nodotu plašu profesionālo un sabiedrisko pieredzi un nodrošinātu brīvu un atvērto piekļuvi, kā arī iespēja piedalīties diskusijās un konsultācijās; uzskata, ka padomēm arī vajadzētu būt atbildīgām par to, lai uzaicinātu pilsētu visu pārvaldības līmeņu pārstāvjus, tostarp mazākas vienības vai partneru padomes no plašākās pilsētas teritorijas, un ka būtu arī lietderīgi norādīt šāda pienākuma teritoriālo darbības jomu nolīgumā, ko noslēdz starp attiecīgajām struktūrām ES līmenī un Eiropas foruma pilsētas padomi;

34.  ierosina izveidot izmēģinājuma programmu, kas sastāvētu no 54 Eiropas diskusiju forumiem — nodrošinot līdzsvarotu teritoriālo pārstāvību un dažāda lieluma pilsētu pārstāvību — , ko rīkotu dalībvalstu pilsētās, kas nav galvaspilsētas, nolūkā panākt tādu sistēmu, kurā notiek pašvaldību debates un konsultācijas par ES jautājumiem;

35.  uzsver, ka ir nepieciešama paraugprakses apmaiņa starp Eiropas pilsētām, jo dažas ir veiksmīgi īstenojušas migrācijas vai klimata pārmaiņu programmas vai inovatīvus pilsētu pārvaldības plānus;

36.  uzsver, ka pilsētu nostāju konsolidācija ES politikas izstrādāšanā, inter alia Reģionu komitejā, neapdraud uzticēšanos dalībvalstīm, bet gan to nostiprina, jo tā atbalsta daudzlīmeņu pārvaldību un subsidiaritāti, pamatojoties uz divpusēju uzticēšanos starp ES, dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām iestādēm;

37.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV C 212 E, 5.8.2010., 82. lpp.

(2)

OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.

(3)

OV C 316, 22.9.2017., 124. lpp.

(4)

OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0049.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0048.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0487.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).


REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (15.5.2018)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par pilsētu lomu Savienības iestāžu sistēmā

(2017/2037(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jan Olbrycht

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst, ka pilsētām, ar to saprotot mazas un lielas pilsētas un pilsētu un metropoļu teritorijas, kā arī maza un vidēja lieluma pilsētas, kas ir ES teritoriju balsts, trūkst oficiālas lomas Savienības institucionālajā sistēmā, izņemot to lomu, kāda ir to pārstāvjiem Reģionu komitejā (RK), kurai ir tikai padomdevēja loma; tomēr uzsver, ka gandrīz visām ES politikas jomām ir ievērojama tieša vai netieša ietekme uz pilsētām un ka vietējie vēlētie pārstāvji var (atbilstīgi partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem) būt vitāli svarīga saikne starp ES un tās pilsoņiem, kuriem vajadzētu būt reāli iesaistītiem Eiropas integrācijas procesā, cita starpā izmantojot labāku savstarpējo saziņu, kā arī kvalitatīvu informācija par politiku;

2.  norāda, ka Leipcigas hartā pilsētas nodēvētas par neaizvietojamām ekonomiskām, sociālām un kultūras vērtībām, un norāda, ka pilsētām ir jāuzņemas atbildība par teritoriālo kohēziju; tādēļ uzsver galveno nozīmi, kas jāpiešķir pilsētām kohēzijas politikā;

3.  norāda uz to, ka nav vienotas definīcijas par to, kas ir pilsēta — no iedzīvotāju skaita, platības, funkciju un autonomijas līmeņa aspekta, izņemot urbanizācijas pakāpi un iedzīvotāju blīvumu, un tāpēc katrai dalībvalsti var būt un būs citāda pieeja šim jēdzienam;

4.  norāda, ka ES pakāpeniski stiprina pilsētu dimensiju daudzās savas politikas jomās, par ko liecina, piem., visa “viedo pilsētu un kopienu” koncepcija (Eiropas inovācijas partnerība), un tādas iniciatīvas kā Kopienas iniciatīva URBAN I (URBAN I), URBAN II, pilsētu ilgtspējīga attīstība (ERAF 7. pants), Pilsētu attīstības tīkls, Inovatīva pilsētvides darbība, Eiropas Kultūras galvaspilsēta, Eiropas Zaļā galvaspilsēta un Eiropas Inovācijas galvaspilsēta, Pilsētas mēru pakts un ES pilsētprogramma;

5.  uzsver svarīgo nozīmi, kāda ir pilsētām, kā arī visām vietējām iestādēm, lai sagatavotu, veidotu, finansētu un īstenotu izšķirošās Savienības politikas jomas, piem., klimata pārmaiņu problēmu risināšanu, izmantojot urbānās, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās attīstības procesu, kas ļauj pilsētām risināt jaunas problēmas un izmantot iespējas saistībā ar gaidāmo ES finansēšanas periodu, lai mobilizētu esošos resursus tam, lai nākotnes pilsētas būtu ne vien viedas un ilgtspējīgas, bet arī radošas; turklāt šajā sakarā uzsver, cik svarīga nozīme ir pasaules mēroga stratēģijām un iniciatīvām, piemēram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem vai Globālajam Pilsētas mēru paktam;

6.  uzsver, kāds potenciāls ir pilsētu nozīmīgai lomai Savienības ārpolitikā kā publiskās diplomātijas rīkam, kas vieno cilvēkus no dažādām valstīm un risina jautājumus, kuru dažādu iemeslu dēļ nav augsta līmeņa politikas programmās, un tādēļ prasa, lai attiecīgie Savienības atbalsta mehānismi tiktu labāk finansēti;

7.  tomēr norāda, ka dažkārt pilsētām nav piemērotu instrumentu un administratīvo spēju, lai piedalītos konkursos nolūkā saņemt ES finansējumu; tādēļ atzinīgi vērtē „vienas pieturas aģentūru” pilsētām izveidošanu, kuru tīmekļa vietnei un dokumentiem vajadzētu būt pieejamiem visās Savienības oficiālajās valodās, un aicina labāk koordinēt un integrēt tādus instrumentus un programmas, kas paredzētas pilsētām dažādās ES politikas nostādnēs, kuras ir jāīsteno, ieceļot komisāru, kurš uzņemtos politisko vadību šajā jautājumā, lai piešķirtu stratēģisku virzību attiecībā uz šīm politikas jomām, ievērojot to, kādu arvien pieaugošu uzmanību ES politikas jomas velta pilsētām, un šajā sakarā ņemot vērā arī dažāda veida atšķirības starp Eiropas vietējām pašpārvaldēm un to attiecīgo potenciālu; uzsver, ka ir svarīgi veicināt līdzsvarotāku pieeju pilsētām — neatkarīgi no to lieluma — attiecībā uz piekļuvi attiecīgajām programmām un instrumentiem, jo īpaši izveidojot konsultāciju iespējas;

8.  atzinīgi vērtē ES pilsētprogrammu kā jaunu daudzlīmeņu pārvaldības modeli, kas balstīts uz partnerību, iesaistot pilsētas, cita starpā pārskatot spēkā esošos tiesību aktus un pārdomas par turpmāko politiku; uzsver, ka ir vajadzīga integrēta un visaptveroša pieeja ES tiesību aktos paredzētās daudzlīmeņu pārvaldības praktiskajā īstenošanā, virzoties uz ES politikas pamatmērķiem un ņemot vērā teritoriālās un augšupējas pieejas svarīgo papildinošo lomu, kā to pierāda, piemēram, sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA);

9.  aicina koordinēt, nostiprināt un formalizēt pilsētprogrammu; uzskata, ka tam nevajadzētu palikt brīvprātīgam procesam un ka dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu to vairāk pārņemt un apņemties rūpīgi izskatīt un pēc iespējas īstenot saņemtos ieteikumus;

10.  aicina partnerības, kas darbojas saistībā ar pilsētvides attīstības programmu, ātri pieņemt ieteikumus un rīcības plānus; turklāt aicina Komisiju parādīt, kā šie konkrētie priekšlikumi tiek ņemti vērā, jo īpaši attiecībā uz labāku regulējumu, finansējumu un zināšanām, un attiecīgā gadījumā iestrādāt tos turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos; aicina Komisiju pastāvīgi informēt Parlamentu par šiem rezultātiem;

11.  uzsver, ka, tā kā pilsētas ir pierādījušas spēju efektīvi pārvaldīt integrētas darbības pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, tām būtu jāpiešķir lielāka nozīme visu attiecīgo politikas jomu īstenošanā;

12.  mudina Komisiju ieviest visaptverošu teritoriālās ietekmes novērtējumu attiecībā uz urbāno dimensiju visās attiecīgajās ES politikas jomās, lai nodrošinātu, ka visi turpmākie tiesību akti balstās uz īstenošanas vietējā un reģionālā līmenī seku analīzi; mudina vairāk un aktīvāk iesaistīt pilsētas, pilsētu asociācijas, vietējās un reģionālās iestādes, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, izmantojot efektīvu sadarbību šajā procesā;

13.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi pilsētu datu platformu; tomēr aicina Eurostat un Komisiju vākt un apkopot detalizētākus datus un jo īpaši plūsmas datus, lai efektīvi pielāgotu esošos un veidotu nākotnes politikas virzienus;

14.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to teritoriālo struktūru dažādība tiek pilnībā atspoguļota to priekšlikumos par RK locekļu iecelšanu, un vajadzības gadījumā ierosināt iecelt Reģionu komitejā vairāk vietējā līmeņa pārstāvjus;

15.  uzsver, cik svarīgas ir asociācijas, kas pārstāv pilsētas, piemēram, EUROCITIES un Eiropas Pašvaldību un reģionu padome (CEMR); prasa, lai tās attiecīgā gadījumā tiktu ciešāk iesaistītas attiecīgās Komisijas ekspertu grupās un Padomes darba grupās; uzsver arī to, cik svarīgi ir palielināt pilsoniskās sabiedrības lomu ES politiskajā dzīvē un Eiropas pilsētvides attīstības politikas noteikšanā;

16.  pauž pārliecību par nepieciešamību ievērojami pastiprināt pilsētu lomu ES turpmākās politikas veidošanā; tādēļ prasa, lai ES, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa apsvērumiem, no jauna izvērtētu Eiropas pilsētpolitikas izveidošanu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

15.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Aleksander Gabelic, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Paul Nuttall, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, John Howarth, Ivana Maletić, Miroslav Mikolášik, Bronis Ropė, Davor Škrlec, Damiano Zoffoli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dariusz Rosati, Boris Zala

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Sławomir Kłosowski, Ruža Tomašić

EFDD

Isabella Adinolfi, Rosa D’Amato

GUE/NGL

Younous Omarjee

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Ivana Maletić, Miroslav Mikolášik, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Dariusz Rosati, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller

S&D

Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Aleksander Gabelic, John Howarth, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Kerstin Westphal, Boris Zala, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Davor Škrlec

3

-

EFDD

Paul Nuttall

ENF

Steeve Briois

NI

Konstantinos Papadakis

0

0

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Richard Corbett, Pascal Durand, Danuta Maria Hübner, Diane James, Ramón Jáuregui Atondo, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Claudia Țapardel, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Jérôme Lavrilleux, Jiří Pospíšil, Rainer Wieland

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Fernando Ruas


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

GUE/NGL

Martina Anderson, Barbara Spinelli

NI

Kazimierz Michał Ujazdowski

PPE

Danuta Maria Hübner, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Markus Pieper, Jiří Pospíšil, Fernando Ruas, György Schöpflin, Rainer Wieland

S&D

Mercedes Bresso, Richard Corbett, Ramón Jáuregui Atondo, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira, Claudia Țapardel

VERTS/ALE

Pascal Durand

1

-

NI

Diane James

1

0

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 22. jūnijsJuridisks paziņojums