ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

25.6.2018 - (COM(2016)0851 – C8-0478/2016 – 2016/0361(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Gunnar Hökmark

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

(COM(2016)0851 – C8-0478/2016 – 2016/0361(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0851),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0478/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0216/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI^[1]*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2016/0361 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Finanšu stabilitātes padome (“FSP”) 2015. gada 9. novembrī publicēja kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus (turpmāk tekstā — “TLAC standarts”), ko 2015. gada novembrī apstiprināja G20 valstis. TLAC standartā noteikts, ka globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB), kas Savienības regulējumā sauktas par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI), ir jātur pietiekams minimālais apjoms ar (iekšēji rekapitalizējamām) saistībām, kurām ir augsts zaudējumu absorbcijas spējas līmenis, lai noregulējumā nodrošinātu netraucētu un ātru zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. Komisija savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā[4] apņēmās līdz 2016. gada beigām nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas ļautu TLAC standartu īstenot līdz starptautiski saskaņotajam termiņam — 2019. gadam.

(2)  Lai TLAC standartu īstenotu Savienībā, ir jāņem vērā spēkā esošā iestādēm specifiskā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība (“MREL”), kas ir piemērojama visām Savienības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES[5]. Tā kā TLAC un MREL ir viens un tas pats mērķis nodrošināt, ka Savienības iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, abām prasībām vajadzētu būt papildinošiem kopīgas sistēmas elementiem. Operacionāli raugoties, TLAC standarta saskaņotais minimālais līmenis attiecībā uz G-SNI (“TLAC minimuma prasība”) Savienības tiesību aktos būtu jāievieš, izdarot grozījumus Regulā (ES) Nr. 575/2013[6], savukārt iestādēm specifiskais palielinājums attiecībā uz G-SNI un iestādēm specifiskā prasība attiecībā uz iestādēm, kas nav G-SNI, proti, pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība, būtu jārisina, izmantojot mērķtiecīgus grozījumus Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014[7]. Attiecīgie šīs regulas noteikumi attiecībā uz iestāžu zaudējumu absorbēšanas un rekapitalizācijas spēju būtu konsekventi jāpiemēro kopā ar noteikumiem iepriekš minētajos tiesību aktos un Direktīvā 2013/36/ES[8].

(3)  Tas, ka vienotajā noregulējuma mehānismā (“VNM”) iesaistītajās dalībvalstīs trūkst saskaņotu noteikumu attiecībā uz TLAC standarta īstenošanu, ▌ radītu papildu izmaksas un juridisko nenoteiktību, kā arī apgrūtinātu iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu pārrobežu iestādēm. Saskaņotu Savienības noteikumu trūkums rada arī konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, ņemot vērā to, ka izmaksas, kas iestādēm rodas, lai izpildītu spēkā esošās prasības un TLAC standartu, iesaistītajās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties. Tāpēc ir nepieciešamas novērst minētos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un izvairīties no konkurences izkropļojumiem, kas rodas no saskaņotu noteikumu trūkuma attiecībā uz TLAC standarta īstenošanu. Tādējādi šīs regulas atbilstīgs juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kuru interpretē atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

(4)  Saskaņā ar TLAC standartu Regulā (ES) Nr. 806/2014 būtu jāturpina atzīt noregulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno viena noregulējuma iestāde (SPE pieeja), kā arī noregulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno vairākas noregulējuma iestādes (MPE pieeja). Saskaņā ar SPE stratēģiju noregulēta tiek tikai viena grupas vienība (parasti mātesuzņēmums), taču citas grupas vienības (parasti meitasuzņēmumi, kas veic pamatdarbību) netiek iekļautas noregulējumā, bet to zaudējumi un rekapitalizācijas vajadzības tiek nodotas noregulēšanai augšupējai sabiedrībai. Saskaņā ar MPE stratēģiju noregulēt var vairāk nekā vienu grupas vienību. Lai efektīvi piemērotu vēlamo noregulējuma stratēģiju, ir nepieciešama skaidra noregulējamo vienību (“noregulējuma vienības”) un tām piederošo meitasuzņēmumu (“noregulējuma grupas”) identifikācija. Šāda identifikācija ir arī būtiska, lai noteiktu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas noteikumu piemērošanas līmeni, kas finanšu sabiedrībām būtu jāpiemēro. Tāpēc ir nepieciešams ieviest jēdzienus “noregulējuma vienība” un “noregulējuma grupa”, kā arī grozīt Regulu (ES) Nr. 806/2014 attiecībā uz grupu noregulējuma plānošanu, lai Vienotajai noregulējuma valdei (“Valde”) skaidri noteiktu pienākumu identificēt noregulējuma vienības un noregulējuma grupas grupā un pienācīgi apsvērt jebkādas grupā plānotas noregulējuma darbības ietekmi, lai nodrošinātu efektīvu grupas noregulējumu.

(5)  Valdei būtu jānodrošina, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, lai noregulējumā nodrošinātu netraucētu un ātru zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju, minimāli ietekmējot finanšu stabilitāti un nodokļu maksātājus. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot iestāžu atbilstību iestādēm specifiskajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasībai, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 806/2014.

(6)  Lai saucējus, ar ko mēra iestāžu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju, saskaņotu ar TLAC standartā noteiktajiem saucējiem, MREL būtu jāizsaka kā procentuālā daļa no attiecīgās iestādes kopējās riska darījuma vērtības un no sviras rādītāja riska darījumu vērtības mēra.

(7)  MREL saistību atbilstīguma kritēriji būtu cieši jāsaskaņo ar Regulā (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz TLAC minimuma prasību paredzētajiem kritērijiem saskaņā ar papildu pielāgojumiem un prasībām, kas ieviestas šajā regulā. Jo īpaši konkrētiem parāda instrumentiem ar iegultu atvasinātā instrumenta komponentu, piemēram, konkrētām strukturētajām parādzīmēm, vajadzētu būt atbilstīgiem, lai izpildītu MREL tādā mērā, ka tiem ir fiksēta pamatsumma, kas ir atmaksājama termiņa beigās, savukārt tikai papildu peļņa ir saistīta ar atvasinātu instrumentu un ir atkarīga no atsauces aktīva snieguma. Ņemot vērā to fiksēto pamatsummu, minētajiem instrumentiem noregulējumā vajadzētu būt ar augstu zaudējumu absorbcijas spēju un viegli iekšēji rekapitalizējamiem.

(8)  Lai izpildītu MREL, saistību tvērums principā ietver visas saistības, kas izriet no nenodrošinātu neprivileģētu kreditoru prasījumiem (nesubordinētas saistības), izņemot gadījumus, kad saistības neatbilst šajā regulā noteiktiem konkrētiem atbilstīguma kritērijiem. Lai veicinātu iestāžu noregulējamību, efektīvi izmantojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Valdei vajadzētu būt iespējai noteikt, ka uzņēmumiem specifiskā prasība tiek izpildīta ar subordinētajām saistībām, jo īpaši tad, kad ir skaidras norādes par to, ka iekšēji rekapitalizētie kreditori noregulējumā varētu ciest zaudējumus, kas pārsniegtu to potenciālos zaudējumus maksātnespējas gadījumā. Prasība ar subordinētajām saistībām ievērot MREL būtu jānosaka tikai tādā līmenī, kas nepieciešams, lai novērstu to, ka kreditoru zaudējumi noregulējumā ir lielāki par zaudējumiem, ko tie citādāk piedzīvotu maksātnespējas gadījumā. Parāda instrumentu subordinācijai, ko Valde pieprasa attiecībā uz MREL, nebūtu jāskar iespēja daļēji izpildīt TLAC minimuma prasību ar nesubordinētiem parāda instrumentiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kā to atļauj TLAC standarts.

(9)  MREL būtu jāļauj iestādēm absorbēt noregulējumā sagaidāmos zaudējumus un rekapitalizēt iestādi pēc noregulējuma. Valdei, pamatojoties uz tās izvēlēto noregulējuma stratēģiju, būtu pienācīgi jāpamato piemērotais MREL līmenis, jo īpaši attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasības nepieciešamību un līmeni rekapitalizācijas summā. Pamatā šādu līmeni vajadzētu veidot noregulējumā sagaidāmo zaudējumu summai, kas atbilst iestādes pašu kapitāla prasībām, un rekapitalizācijas summai, kas ļauj iestādei pēc noregulējuma izpildīt savas pašu kapitāla prasības, kuras nepieciešamas, lai saņemtu atļauju veikt tās darbības saskaņā ar izvēlēto noregulējuma stratēģiju. MREL būtu jāizsaka kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības un sviras rādītāja mēriem, un iestādēm būtu vienlaicīgi jāatbilst līmeņiem, kas izriet no abiem mērījumiem. Valdei pienācīgi pamatotos gadījumos būtu jāspēj pielāgot rekapitalizācijas summu, lai pienācīgi atspoguļotu arī rekapitalizāciju ietekmējošos palielinātos riskus, kas rodas no noregulējuma grupas uzņēmējdarbības modeļa, finansējuma profila un vispārējā riska profila, un tāpēc šādos ierobežotos apstākļos noteikt, ka 12.d panta 3. un 4. punkta pirmajā daļā minētās rekapitalizācijas summas tiek pārsniegtas.

(10)  Lai uzlabotu G-SNI noregulējamību, Valdei vajadzētu būt iespējai papildus Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktajai TLAC minimuma prasībai piemērot G-SNI specifisku MREL. Minēto iestādei specifisko MREL var piemērot tikai tad, ja TLAC minimuma prasība nav pietiekama, lai absorbētu zaudējumus un rekapitalizētu G-SNI saskaņā ar izvēlēto noregulējuma stratēģiju.

(11)  Nosakot MREL līmeni, Valdei būtu jāņem vērā iestādes sistēmiskā nozīmīguma pakāpe un tās maksātnespējas iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz finanšu stabilitāti. Valdei būtu jāņem vērā vajadzība nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus G-SNI un citām līdzvērtīgām iestādēm, kas iesaistītajās dalībvalstīs ir sistēmiski nozīmīgas. Līdz ar to iestāžu, kuras nav identificētas kā G-SNI, bet kuru sistēmiskais nozīmīgums iesaistītajās dalībvalstīs ir līdzvērtīgs G-SNI sistēmiskajam nozīmīgumam, MREL nevajadzētu neproporcionāli atšķirties no G-SNI vispārīgi noteiktās MREL līmeņa un sastāva.

(12)  Līdzīgi pilnvarām, kas kompetentajām iestādēm piešķirtas ar Direktīvu 2013/36/ES, Valdei vajadzētu ļaut piemērot augstāka līmeņa MREL, vienlaikus elastīgāk risinot minēto līmeņu pārkāpumus, proti, mazinot minēto pārkāpumu automātisko ietekmi maksimālo sadalāmo summu (“MSS”) ierobežojumu veidā. Valdei vajadzētu būt iespējai sniegt norādes iestādēm, lai tās izpildītu prasību par papildu summām tādu zaudējumu segšanai noregulējumā, kas pārsniedz Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES noteiktās pašu kapitāla prasības, un/vai nodrošinātu pietiekamu tirgus uzticēšanos iestādei pēc noregulējuma. Lai nodrošinātu konsekvenci ar Direktīvu 2013/36/ES, norādes par papildu zaudējumu segšanu var sniegt tikai tad, ja kompetentās uzraudzības iestādes saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES ir pieprasījušas “uz kapitālu attiecināmās norādes”, un tām nevajadzētu pārsniegt minētajās norādēs pieprasīto līmeni. Attiecībā uz rekapitalizācijas summu līmenim, kas pieprasīts norādēs, lai nodrošinātu tirgus uzticēšanos, būtu jānodrošina, ka iestāde pienācīgu laika posmu saglabā atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, tostarp ļaujot iestādei segt izdevumus, kas saistīti ar tās darbību restrukturizāciju pēc noregulējuma. Tirgus uzticēšanās rezerve nedrīkstētu pārsniegt kombinēto kapitāla rezervju prasību saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, izņemot tad, ja ir nepieciešams augstāks līmenis, lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma vienība turpina atbilst nosacījumiem atļaujas saņemšanai uz piemērotu laika posmu. Ja vienība pastāvīgi nenodrošina papildu pašu kapitālu un atbilstīgās saistības, kā paredzēts norādēs, Valdei vajadzētu būt iespējai pieprasīt, ka MREL tiek palielināta, lai segtu norādēs minēto summu. Lai izvērtētu, vai neatbilstība ir pastāvīga, Valdei būtu jāņem vērā vienības ziņojumi par MREL, kā tas pieprasīts Direktīvā 2014/59/ES.

(13)  Atbilstīgi Regulai Nr. 575/2013 iestādēm, kas kvalificējas kā noregulējuma vienības, MREL būtu jāpiemēro tikai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja noregulējuma vienība iesaistās noregulējumā, tai nolūkā izpildīt MREL vajadzētu būt pienākumam emitēt atbilstīgus instrumentus un posteņus ārējiem trešās puses kreditoriem, kam tiktu veikta iekšējā rekapitalizācija.

(14)  Iestādēm, kas nav noregulējuma vienības, būtu jāizpilda uzņēmumiem specifiskā prasība individuālā līmenī. Minēto iestāžu attiecīgajām noregulējuma iestādēm kopumā būtu jānodrošina zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas vajadzības, noregulējuma iestādēm iegādājoties minēto iestāžu emitētās atbilstīgās saistības un tās norakstot vai konvertējot uz īpašumtiesību instrumentiem, ja minētās iestādes vairs nav dzīvotspējīgas. Pēc būtības MREL, kas piemērojama iestādēm, kuras nav noregulējuma vienības, būtu jāpiemēro kopā ar un saskaņā ar noregulējuma vienībām piemērojamajām prasībām. Tam vajadzētu ļaut Valdei noregulēt noregulējuma grupu, neveicot noregulējumu konkrētām to meitasvienībām un tādējādi izvairoties no iespējamiem traucējumiem tirgū. Ar Valdes piekrišanu vajadzētu būt iespējamam atbilstīgo saistību emisiju noregulējuma vienībām aizvietot ar nodrošinātām garantijām starp noregulējuma vienību un tās meitasuzņēmumiem, ko varētu darīt tad, ja ir izpildīti atbilstīgo saistību norakstīšanai vai konvertācijai līdzvērtīgi termiņa nosacījumi. Garantijas pamatā esošajam nodrošinājumam vajadzētu būt augsti likvīdam un ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. Valdei vajadzētu arī būt iespējai pilnībā atbrīvot no tās MREL piemērošanas, kas ir piemērojama iestādēm, kuras nav noregulējuma vienības, ja gan noregulējuma vienība, gan tās meitasuzņēmumi veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī.

(15)  MREL piemērošanai iestādēm, kas nav noregulējuma vienības, vajadzētu būt saskaņā ar izvēlēto noregulējuma stratēģiju. Jo īpaši tai nevajadzētu mainīt īpašumtiesību attiecības starp iestādēm un to noregulējuma grupu pēc tam, kad minētās iestādes ir rekapitalizētas.

(16)  Kompetentajām iestādēm, noregulējuma iestādēm un Valdei būtu piemēroti jārisina un jānovērš jebkādi kopējās zaudējumu absorbcijas spējas minimuma prasības un pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības neievērošanas gadījumi. Ņemot vērā, ka minēto prasību pārkāpumi varētu radīt šķēršļus iestādes vai grupas noregulējamībai, spēkā esošās procedūras attiecībā uz noregulējamības šķēršļu novēršanu būtu jāsaīsina, lai ātri risinātu jebkādus minēto prasību neievērošanas gadījumus. Valdei būtu arī jāspēj pieprasīt iestādēm mainīt atbilstīgo instrumentu un posteņu termiņa profilus, kā arī sagatavot un īstenot plānus attiecībā uz minēto prasību līmeņa atjaunošanu.

(17)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz īpašumu un brīvība veikt uzņēmējdarbību, un tā ir jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(18)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, paredzēt vienotus noteikumus Savienības atveseļošanas un noregulējuma režīma nolūkos, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt šo regulu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(19)  Lai atvēlētu pietiekamu laiku regulas piemērošanai, šī regula būtu jāpiemēro [18 mēneši no tās stāšanās spēkā],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1.  Regulas (ES) Nr. 806/2014 3. panta 1. punktu groza šādi:

a)  iekļauj šādus apakšpunktus:

“24a) “noregulējuma vienība” ir vienība, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko Valde saskaņā ar 8. pantu ir identificējusi kā vienību, attiecībā uz kuru noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība;

24b)  “noregulējuma grupa” ir:

a) tādu vienību grupa, ko Valde ir identificējusi saskaņā ar 8. pantu un kas sastāv no noregulējuma vienības un tās meitasuzņēmumiem, kuri:

i) paši nav noregulējuma vienības,

ii) nav citu noregulējuma vienību meitasuzņēmumi vai

iii) nav vienības, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kas saskaņā ar noregulējuma plānu nav iekļautas noregulējuma grupā, un to meitasuzņēmumi;

aa) kredītiestādes, kas ir radniecīgas centrālajai iestādei, centrālā iestāde un jebkura centrālās iestādes kontrolē esoša iestāde, ja vismaz viena no minētajām vienībām ir noregulējuma vienība;”;

b)  punkta 49) apakšpunktā “atbilstīgās saistības” aizstāj ar “iekšēji rekapitalizējamas saistības”;

c) iekļauj šādu 49a) apakšpunktu:

“49a)  “atbilstīgās saistības” ir iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst 12.c panta vai 12.h panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;”.

2.  Regulas 7. panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)  nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību saskaņā ar 12. līdz 12.k pantu;”.

3.  Regulas 8. pantu groza šādi:

a)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.  Noregulējuma plānā tiek paredzēti dažādi varianti šajā regulā minēto noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai attiecībā uz 1. punktā minētajām vienībām.”;

b)  panta 6. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“Noregulējuma plānā paredz noregulējuma darbības, kuras Valde var veikt, ja 1. punktā minēta vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem.

Attiecīgajai vienībai dara zināmu 9. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju.”;

c)  panta 9. punkta p) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“p)  pašu kapitāla un subordinēto instrumentu minimuma prasību saskaņā ar 12.c pantu un attiecīgā gadījumā termiņu šā līmeņa sasniegšanai;”;

d)  panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.  Grupas noregulējuma plāni ietver noregulējuma plānu 1. punktā minētajai grupai, ko vada Savienības mātesuzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, un nosaka noregulējuma pasākumus:

a)  Savienības mātesuzņēmumam;

b)  grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

c)  2. panta b) punktā minētajām vienībām, un

d)  ievērojot 33. pantu — grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.

Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem pasākumiem noregulējuma plānā katrai grupai nosaka:

a)  noregulējuma vienības;

b)  noregulējuma grupas.”;

e)  panta 11. punkta a) un b) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“a)  ir izklāstītas noregulējuma darbības, kuras paredzēts veikt attiecībā uz noregulējuma vienību 6. punktā paredzētajos scenārijos, un šādu darbību ietekme uz citām 1. punktā minētajām grupas vienībām, mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem;

a1)  ja 1. punktā minētā grupa ietver vairāk nekā vienu noregulējuma grupu — noteikt noregulējuma darbības, kuras paredzēts veikt attiecībā uz katras noregulējuma grupas noregulējuma vienībām, un šādu darbību ietekmi uz abiem turpmāk norādītajiem elementiem:

i) citām grupas vienībām, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas;

ii) citām noregulējuma grupām;

b)  ir izvērtēts, kādā mērā attiecībā uz noregulējuma vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma pilnvaras, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas vai darbības, ko veic vairākas grupas vienības vai atsevišķas grupas vienības vai noregulējuma grupas, un ir konstatēti iespējamie šķēršļi saskaņotam noregulējumam;”.

4.  Regulas 10. pantu groza šādi:

a)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  Grupu uzskata par noregulējamu, ja Valdei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka grupas vienības ir iespējams vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulēt, piemērojot tām noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras tā, lai maksimāli izvairītos no ievērojami negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu, kurās grupas vienības veic uzņēmējdarbību, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmu, tostarp plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma apstākļos, un ar mērķi nodrošināt minēto grupas vienību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, piemēram, ja ir viegli tās laikus nodalīt, vai ar citiem līdzekļiem.

Ja tiek uzskatīts, ka grupa nav noregulējama, Valde par to laikus informē EBI.

Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējuma grupas, Valde saskaņā ar šo pantu novērtē katras grupas noregulējamību.

Pirmajā daļā minēto novērtējumu veic papildus visas grupas noregulējamības novērtējumam.”;

b)  panta 7. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja šķērslis vienības vai grupas noregulējamībai ir radies Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 2. punktā minētas situācijas iespaidā, Valde savu novērtējumu par minēto šķērsli paziņo Savienības mātesuzņēmumam.”;

c)  panta 9. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja šķērslis noregulējamībai ir radies Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 2. punktā minētas situācijas iespaidā, Savienības mātesuzņēmums divu nedēļu laikā no datuma, kad saņemts saskaņā ar 7. punktu izdarītais paziņojums, Valdei ierosina iespējamos pasākumus, ar ko risināt vai novērst šķērsli, kurš konstatēts saskaņā ar pirmo daļu. ”;

d)  panta 11. punkta i) un j) apakšpunktā “12. panta” un “12. pantā” aizstāj attiecīgi ar “12.g panta un 12.h panta” un “12.g pantā un 12.h pantā”;

e)  panta 11. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“k)  prasīt vienībai iesniegt plānu, saskaņā ar ko atjaunot atbilstību 12.g un 12.h pantam un Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētajai prasībai;

l)  prasīt vienībai mainīt 12.c panta un 12.h panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto posteņu termiņa profilu, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību 12.g un 12.h pantam.”.

5.  Regulas (ES) Nr. 806/2014 12. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“12. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana

1.  Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, nosaka 12.a līdz 12.i pantā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un kas 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas noteikumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām ir vienmēr jāizpilda.

2.  Izstrādājot noregulējuma plānus saskaņā ar 9. pantu, valstu noregulējuma iestādes, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, nosaka 12.a līdz 12.i pantā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un kas 7. panta 3. punktā minētajām vienībām vienmēr jāizpilda. Šajā saistībā piemēro 31. pantā noteikto procedūru.

3.  Valde 1. punktā minēto noteikšanu veic līdztekus noregulējuma plānu izstrādei un uzturēšanai saskaņā ar 8. pantu.

4.  Valde noteikšanas rezultātā izdarītos konstatējumus adresē valstu noregulējuma iestādēm. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 29. pantu. Valde pieprasa valstu noregulējuma iestādēm pārliecināties un nodrošināt, ka iestādes un mātesuzņēmumi vienmēr izpilda šā panta 1. punktā noteikto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību.

5.  Valde informē ECB un EBI par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kuru tā katrai iestādei un mātesuzņēmumam ir noteikusi saskaņā ar 1. punktu.

6.  Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde izdod pamatnostādnes un adresē norādījumus valstu noregulējuma iestādēm attiecībā uz konkrētām vienībām vai grupām.

          12.a pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības piemērošana un aprēķināšana

1.  Valde un valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka 12. panta 1. punktā un 12. panta 2. punktā minētās vienības vienmēr izpilda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību saskaņā ar 12.a līdz 12.i pantu.

2.  Šā panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 12.d panta attiecīgi 3. vai 4. punktu aprēķina kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka procentos no:

a)  attiecīgās 1. punktā minētās vienības kopējās riska darījuma vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un

b)  attiecīgās 1. punktā minētās vienības sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 3. punktu.

2.a  Regulas 12. panta 1. un 2. punktā minētās iestādes un vienības var izpildīt jebkuru daļu no šā panta 1. punktā minētās prasības ar pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

          12.b pants

Atbrīvojums no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības

1.  Neatkarīgi no 12.a panta Valde hipotekārā kredīta iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav tiesību pieņemt noguldījumus, atbrīvo no 12.a panta 1. punktā minētās prasības, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  minētās iestādes tiks likvidētas, izmantojot valstu maksātnespējas procedūras vai cita veida procedūras, kas tiks īstenotas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38., 40. vai 42. pantu un ir īpaši paredzētas minētajām iestādēm, un

b)  šādas valsts maksātnespējas procedūras vai cita veida procedūras nodrošinās, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.

2.  Iestādes, kas atbrīvotas no 12. panta 1. punktā minētās prasības, neietilpst 12.g panta 1. punktā minētajā konsolidācijā.

12.c pants

Noregulējuma vienību atbilstīgās saistības

1.  Atbilstīgās saistības iekļauj noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tās atbilst turpmāk norādītajos Regulas (ES) Nr. 575/2013 pantos minētajiem nosacījumiem:

a)  72.a pants;

b)  72.b pants, izņemot 2. punkta d) apakšpunktu;

c)  72.c pants.

1.a  Atkāpjoties no 1. punkta, saistības, kas emitētas pirms ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] un kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta g) līdz o) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, var tikt iekļautas MREL iekļauto noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā.

2.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a panta 2. punkta 1. apakšpunkta, saistības, kas izriet no parāda instrumentiem ar atvasināto instrumentu iezīmēm, piemēram, no strukturētajām parādzīmēm, iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  noteikta no parāda instrumenta izrietošu saistību summa ir iepriekš zināma emisijas brīdī, tā ir fiksēta un to neietekmē atvasināta instrumenta iezīme;

b)  parāda instruments, tostarp tā atvasinātā instrumenta iezīme, nav pakļauts savstarpējo prasījumu ieskaita līgumam un tā vērtēšana nenotiek saskaņā ar 49. panta 3. punktu;

▌

ba)  vienība ir pienācīgi pierādījusi Valdei, ka instruments pietiekami absorbē zaudējumus un tā iekšējo rekapitalizāciju varētu veikt bez liekiem sarežģījumiem, ņemot vērā Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013 izklāstītos piesardzīgas vērtēšanas principus.

Pirmajā daļā minētās saistības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā iekļauj tikai attiecībā uz to daļu, kas atbilst 1. daļas a) punktā minētajai summai.

3.  Valde pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar valstu noregulējuma iestādēm vai saskaņā ar valsts noregulējuma iestādes priekšlikumu un iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, izvērtē un nolemj, vai un kādā apmērā noregulējuma vienības 12.g pantā minētās prasības vai visu šo prasību izpilda ar instrumentiem, kuri atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka noregulējuma vienību var noregulēt tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar šo punktu pieņemts Valdes lēmums ietver tā pieņemšanas iemeslus. Šādu iemeslu pamatā ir ▌:

a)  tas, ka nesubordinētajām saistībām, kas minētas 1. un 2. punktā, valsts maksātnespējas hierarhijā ir tāda pati prioritāte kā noteiktām saistībām, kuras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2 vai 3. punktu ir izslēgtas no norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas;

b)  risks, ka sakarā ar norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru plānoto piemērošanu nesubordinētām saistībām, kas nav izslēgtas no norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. vai 3. punktu, no minētajām saistībām izrietošo prasījumu kreditori cieš lielākus zaudējumus nekā tad, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru;

▌

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, kas paredzēta saskaņā ar šo punktu pieņemtā lēmumā un kas jāizpilda ar instrumentiem, kuri atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, nepārsniedz lielāko no šādiem rādītājiem:

a)  riska rādītājs 18 %, kas ir iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību procentuālā attiecība pret kopējo riska darījumu vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 92. panta 3. un 4. punktu;

b)  bezriska rādītājs 6,75 %, kas ir iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību procentuālā attiecība pret minētās regulas 429. panta 4. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtības mēru,

ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 3. un 4. punkta noteikumus un minētās regulas 494. pantā paredzētos pārejas noteikumus.

Ievērojot trešo daļu, pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, kas paredzēta saskaņā ar šo pantu pieņemtā lēmumā, ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka otrās daļas b) punktā minētajiem kreditoriem nerodas zaudējumi, kas pārsniedz to zaudējumu līmeni, kas tiem rastos, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

12.d pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana

1.  Valde, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm, tostarp ar ECB, katrai vienībai nosaka šīs regulas 12.a panta 1. punktā minēto prasību, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)  nepieciešamība nodrošināt, ka noregulējuma vienību var noregulēt, piemērojot noregulējuma instrumentus, tostarp attiecīgā gadījumā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;

b)  nepieciešamība attiecīgos gadījumos nodrošināt, ka noregulējuma vienībai un tās meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, bet ne noregulējuma vienības, ir pietiekamas atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja tām attiecīgi tiktu piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments vai norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, zaudējumus varētu absorbēt un kapitāla prasības vai, ja piemērojams, sviras rādītāju attiecīgo iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla veidā varētu atjaunot līdz līmenim, kas nepieciešams, lai iestādes varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

c)  nepieciešamība nodrošināt, ka gadījumos, kad noregulējuma plānā paredzēts, ka dažas atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 27. panta 5. punktu vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, noregulējuma vienībai ir pietiekamas citas atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu, ka šādus zaudējumus ir iespējams absorbēt un ka noregulējuma vienības kapitāla prasības vai, ja piemērojams, sviras rādītāju pirmā līmeņa pamata kapitāla formā var atjaunot tādā līmenī, kāds ir vajadzīgs, lai iestāde saglabātu atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un veiktu darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

d)  vienības lielums, uzņēmējdarbības modelis, finansēšanas modelis un riska profils;

▌

f)  cik lielā mērā vienības maksātnespēja negatīvi ietekmētu finanšu stabilitāti, cita starpā izraisot kaitīgu ietekmi uz citām iestādēm vai vienībām, ņemot vērā vienības savstarpējo saistību ar citām iestādēm vai vienībām, vai pārējo finanšu sistēmu.

Valde nodrošina, ka 12.a panta 1. punktā minētās prasības līmenis ir samērīgs ar noregulējuma vienības uzņēmējdarbības un finansēšanas modeļu īpatnībām, ņemot vērā šādus aspektus:

i)  noguldījumu īpatsvars finansējuma struktūrā;

ii)  pieredzes trūkums parāda instrumentu emitēšanā, jo ir ierobežota piekļuve pārrobežu un korporatīvā kapitāla tirgiem;

iii)  regulas 12.a panta 1. punktā minētās prasības izpildē iestāde paļaujas galvenokārt uz CET1 un kapitāla instrumentiem.

2.  Ja noregulējuma plānā paredzēts, ka ir jāveic noregulējuma darbība vai jāpiemēro norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, 12.a panta 1. punktā minētā prasība ir vienlīdzīga ar summu, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka:

a)  zaudējumi, kuri varētu rasties vienībai, tiek pilnībā absorbēti (“zaudējumu absorbcija”);

b)  vienība vai tās meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, bet nav noregulējuma vienības, tiek rekapitalizētas līdz līmenim, kas nepieciešams, lai tās varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, Direktīvu 2014/65/ES vai līdzvērtīgiem tiesību aktiem (“rekapitalizācija”).

Ja noregulējuma plānā paredzēts, ka vienība tiek likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, 12.a panta 1. punktā minētā prasība attiecībā uz minēto vienību nepārsniedz summu, kas ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar 1. daļas a) punktu.

2.a   Valde nodrošina, ka 2. punkta a) punktā minētā zaudējumu absorbcijas summa automātiski netiek uzskatīta par lielāku nekā vienības pašu kapitāla faktiskais līmenis vai par vienādu ar to.

3.  Neskarot šā punkta pēdējo daļu, lai noregulējuma vienībām noteiktu 2. punktā minēto summu, Valde aprēķina lielāko no šādām summām:

a)   summa, ko veido:

i) zaudējumu summa, ko varētu būt nepieciešams absorbēt noregulējumā un kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām attiecībā uz noregulējuma iestādi konsolidētā noregulējuma grupas līmenī;

ii) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai pēc vēlamās noregulējuma darbības īstenošanas atjaunot atbilstību tās Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un tās Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai konsolidētā noregulējuma grupas ▌ līmenī;

b)  summa, ko veido:

i) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai noregulējuma vienības sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas ▌ līmenī, un

ii) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai pēc vēlamās noregulējuma darbības īstenošanas atjaunot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas ▌līmenī.

Pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunkta un b) punkta ii) apakšpunkta nolūkos rekapitalizācijas summu arī papildina ar papildu summu, ko Valde uzskata par vajadzīgu, lai saglabātu pietiekamu uzticēšanos tirgum pēc noregulējuma, ņemot vērā noregulējuma vienības uzņēmējdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu.

Saskaņā ar šā punkta otro daļu nodrošinātās rezerves apmērs nepārsniedz Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētās apvienoto rezervju prasības apmēru, izņemot minētā noteikuma a) apakšpunktā minēto prasību, ja vien nav nepieciešams augstāks līmenis, lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma gadījuma vienība atbilstīgu laikposmu, kas nav ilgāks par vienu gadu, saglabā atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību (“KRDV”).

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktu un dalīta ar sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēru.

Valde iepriekšējos apakšpunktos minētās rekapitalizācijas summas nosaka saskaņā ar noregulējuma plānā paredzētajām noregulējuma darbībām un minētās rekapitalizācijas summas var pielāgot, lai pienācīgi ņemtu vērā riskus, kas ietekmē noregulējumu un izriet no noregulējuma grupas uzņēmējdarbības modeļa, finansējuma profila un vispārējā riska profila.

3.a   Ja valde nolemj, ka gadījumā, ja iestāde kļūst maksātnespējīga, tā būtu jālikvidē vai tai būtu citādi jāpiemēro maksātnespējas procedūra, šīs regulas 12.a panta 1. punktā minētā prasība nepārsniedz prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktu a), b) un c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā.

4.  Neskarot šā punkta pēdējo daļu, lai vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, noteiktu 2. punktā minēto summu, Valde aprēķina lielāko no šādām summām:

a)  summa, ko veido:

i) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām, un

ii) rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību tās Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un tās Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai pēc tam, kad ir izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. pantu;

b)  summa, ko veido:

i) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai vienības sviras rādītāja prasībai, un

ii) rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību tās Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai pēc tam, kad ir izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs regulas 21. pantu.

Pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunkta un b) punkta ii) apakšpunkta nolūkos rekapitalizācijas summu arī papildina ar papildu summu, ko Valde uzskata par vajadzīgu, lai saglabātu pietiekamu uzticēšanos tirgum pēc noregulējuma, ņemot vērā noregulējuma vienības uzņēmējdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu.

Šā punkta otrajā daļā minētās rezerves apmērs nepārsniedz Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētās apvienoto rezervju prasības apmēru, izņemot minētā noteikuma a) apakšpunktā minēto prasību, ja vien nav nepieciešams augstāks līmenis, lai nodrošinātu, ka pēc noregulējuma veikšanas vienība atbilstīgu laikposmu, kas nav ilgāks par vienu gadu, saglabā atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību (“KRDV”).

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktu un dalīta ar sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēru.

Valde šajā punktā minētās rekapitalizācijas summas nosaka saskaņā ar noregulējuma plānā paredzētajām noregulējuma darbībām un minētās rekapitalizācijas summas var pielāgot, lai pienācīgi ņemtu vērā riskus, kas ietekmē rekapitalizācijas vajadzības un izriet no vienības uzņēmējdarbības modeļa, finansējuma profila un vispārējā riska profila.

5.  Ja Valde sagaida, ka konkrētas atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 27. panta 5. punktu vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, 12.a panta 1. punktā minētā prasība nepārsniedz summu, kas ir pietiekama, lai:

a)  segtu to izslēgto saistību summu, kuras noteiktas saskaņā ar 27. panta 5. punktu;

b)  nodrošinātu, ka 2. apakšpunktā minētie nosacījumi ir izpildīti.

6.  Valdes lēmums piemērot pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību saskaņā ar šo pantu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par 2. līdz 5. punktā minētajiem elementiem ▌.

7.  Šā panta 3. un 4. punkta nolūkos kapitāla prasības interpretē saskaņā ar kompetentās iestādes piemērotajiem pārejas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 desmitās daļas I sadaļas 1., 2. un 4. nodaļā un valsts tiesību aktu noteikumos, izmantojot iespējas, kuras kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar minēto regulu.

12.e pants

Prasības noteikšana vienībām, kas ir G-SNI

1.  Noregulējuma vienības, kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība sastāv no:

a)  ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 3. un 4. punkta noteikumus un minētās regulas 494. pantā paredzētos pārejas noteikumus, lielākais no šādiem rādītājiem:

i)   riska rādītājs 18 %, kas ir iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību procentuālā attiecība pret kopējo riska darījumu vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 92. panta 3. un 4. punktu;

ii)  bezriska rādītājs 6,75 %, kas ir iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību procentuālā attiecība pret minētās regulas 429. panta 4. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtības mēru, un

b)  visām Valdes noteiktajām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasībām, kas ir specifiskas vienībai saskaņā ar 2. punktu un kas ir jāievēro attiecībā uz 12.c panta nosacījumiem atbilstošām saistībām.

2.  Valde papildu prasību attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajām pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām var noteikt tikai:

a)  tad, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētā prasība nav pietiekama,   lai izpildītu 12.d panta nosacījumus, un

b)  tādā mērā, ka pieprasītā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa nepārsniedz līmeni, kas nepieciešams, lai izpildītu 12.d panta nosacījumus.

3.  Valdes lēmums noteikt pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasību saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par 2. punktā minētajiem elementiem.

▌

12.g pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības piemērošana noregulējuma vienībām

1.  Noregulējuma vienības 12.d līdz 12.f pantā minētās prasības izpilda konsolidēti noregulējuma grupas līmenī.

2.  Valde, iepriekš apspriežoties ar grupas līmeņa noregulējuma iestādi un konsolidētās uzraudzības iestādi, pamatojoties uz 12.d līdz 12.f pantā noteiktajām prasībām un to, vai grupas trešās valsts meitasuzņēmumi saskaņā ar noregulējuma plānu ir jānoregulē atsevišķi, 12.a panta 1. punktā minēto prasību nosaka konsolidētā noregulējuma grupas līmenī attiecībā uz noregulējuma vienību, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī.

12.h pants

Prasības piemērošana vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības

1.  Iestādes, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmumi un pašas nav noregulējuma vienības, individuāli izpilda 12.d līdz 12.f pantā minētās prasības.

Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetento iestādi un ECB, var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai vienībai, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmums un pati nav noregulējuma vienība.

2.  Regulas 12.a panta 1. punkta prasībai attiecībā uz vienībām, kas minētas šā panta 1. punktā, piemēro šādus nosacījumus:

a)  noregulējuma vienība atbilst 12.g pantā minētajai konsolidētajai prasībai;

b)  regulas 12.g pantā minētā konsolidētā prasība sedz visu noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem piemērojamo prasību summu, un šī summa nepārsniedz minēto konsolidēto prasību, izņemot tad, ja tas saskaņā ar 12.g panta 1. punktu notiek tikai noregulējuma grupas līmenī veiktas konsolidācijas ietekmē;

c)  tā atbilst 3. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;

d)  to nosaka 75–90 % apmērā no prasības, kas ir aprēķināta saskaņā ar 12.a panta 1. punktu, un tā nepārsniedz meitasuzņēmuma iemaksu 12.g panta 1. punktā minētajā konsolidētajā prasībā.

3.  Regulas 12.a panta 1. punktā minēto prasību izpilda ar vienu vai vairākām turpmāk minētajiem elementiem:

a)  saistības, kuras:

i) emitē noregulējuma vienībai un kuras tieši vai netieši ar citu vienību starpniecību vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, kas ir nopirkusi saistības no vienības, uz kuru attiecas šis pants, pērk noregulējuma vienība vai pastāvošs akcionārs, kas neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā, ciktāl norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 21. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

ii) atbilst 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta b) apakšpunktu;

iii) normālā maksātnespējas procedūrā ierindojas zem saistībām, kas nav pašu kapitāla prasībām atbilstīgas saistības un ko emitē citām vienībām, kuras nav noregulējuma vienība, un ko minētās vienības pērk;

iv) ir pakļautas norakstīšanas vai konvertācijas pilnvarām saskaņā ar 21. pantu, kas atbilst noregulējuma grupas noregulējuma stratēģijai, proti, neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

b)  atbilstīgi pašu kapitāla instrumenti, ko emitē citām vienībām, kuras nav noregulējuma vienība, un ko minētās vienības pērk, ja norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 21. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu.

3.a  Atkāpjoties no šā panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta, saistības, kas emitētas pirms ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] un kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta g) līdz o) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, var tikt iekļautas pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā.

3.b  Valde, pildot savas noregulējuma iestādes funkcijas attiecībā uz tādu noregulējuma grupas vienību, kas nav noregulējuma vienība, apsver 1. līdz 5. punkta piemērošanu minētajai vienībai un līdz ar to var daļēji vai pilnībā atteikties no šo punktu piemērošanas, ja ir izpildīti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi:

a) noregulējuma grupas noregulējuma vienība ir tīkla vai sadarbības grupas centrālā struktūra;

b) vienība ir kredītiestāde, kas ir pastāvīgi radniecīga minētajai centrālajai struktūrai;

c) uz tīkla locekļiem attiecas tiesiski pamatots iekšējās solidaritātes mehānisms.

▌

12.i pants

Atbrīvojums no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības, ko piemēro vienībām, kuras pašas nav noregulējuma vienības

Valde noregulējuma iestādes meitasuzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, var pilnībā atbrīvot no 12.h panta piemērošanas, ja:

a)  gan meitasuzņēmums, gan noregulējuma vienība atrodas iesaistītās dalībvalstīs;

b)  noregulējuma vienība atbilst 12.g pantā minētajai prasībai;

c)  nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma vienība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu meitasuzņēmumam, attiecībā uz kuru ir veikts konstatējums saskaņā ar 21. panta 3. punktu, jo īpaši, ja noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējuma vienību.

12.j pants

Prasības neievērošana

1.  Visus gadījumus, kad vienība neievēro pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, Valde un citas attiecīgās iestādes risina, izmantojot vismaz vienu no šiem līdzekļiem:

a)  pilnvaras risināt vai novērst šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar 10. pantu;

b)  pasākumus, kas minēti Direktīvas 2013/36/EK 104. pantā;

c)  agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar 13. pantu;

d)  administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 110. un 111. pantu.

1.a  Valde un citas noregulējuma iestādes ik ceturksni uzrauga pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības izpildi un informē kompetento iestādi par jebkādiem pārkāpumiem vai citiem attiecīgiem notikumiem, kas varētu ietekmēt prasības izpildi.

2.  Valde, noregulējuma iestādes un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji apspriežas, īstenojot savas attiecīgās pilnvaras, kas minētas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā.

2.a  Atkāpjoties no Direktīvas 2013/36/EK 141.a panta 1. punkta, netiek uzskatīts, ka iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai minētās direktīvas 141. panta piemērošanas nolūkā, ja tā atbilst minētās direktīvas 141.a panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, ja neatbilstība minētajai prasībai attiecas tikai uz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas noteikta šīs regulas 12.d un 12.e pantā, un ja neatbilstība minētajai prasībai ilgst ne vairāk kā 12 mēnešus.

12.ja pants

Pārejas un pēcnoregulējuma pasākumi

Atkāpjoties no 12. panta 1. punkta, Valde nosaka piemērotu pārejas laikposmu, kurā 2. panta b) un c) punktā minētai iestādei vai vienībai ir jāizpilda attiecīgi 12.g, 12.h vai 12.i panta prasības vai prasība, kas izriet no 12.c panta 3. punkta piemērošanas. Regulas 12.g vai 12.h pantā noteiktās prasības vai prasība, kas izriet no 12.c panta 3. punkta piemērošanas, ir jāizpilda līdz 2024. gada 1. janvārim.

Valde nosaka starpposma mērķrādītāju attiecīgi 12.g, 12.h vai 12.i pantā noteiktajām prasībām vai prasībai, kas izriet no 12.c panta 3. punkta piemērošanas. Regulas 2. panta b) un c) punktā minētā iestāde vai vienība minēto starpposma mērķrādītāju izpilda līdz 2022. gada 1. janvārim. Starpposma mērķrādītājs nodrošina atbilstīgo saistību un pašu kapitāla lineāru palielinājumu līdz minētās prasības izpildei.”.

6.  Regulas 16. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde veic noregulējuma darbību attiecībā uz 2. panta b) punktā minēto mātesuzņēmumu, ja ir izpildīti 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.”;

b)   panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Neatkarīgi no tā, ka mātesuzņēmums, iespējams, neatbilst 18. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Valde var lemt par noregulējuma darbību attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu, ja tas ir noregulējuma vienība un ja viens vai vairāki tā meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, bet nav noregulējuma vienības, atbilst 18. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un to aktīvi un saistības ir tādi, ka šo meitasuzņēmumu maksātnespēja apdraud iestādi vai grupu kopumā, un noregulējuma darbība attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu ir nepieciešama, lai noregulētu šādus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes, vai visu grupu kopumā.”.

7.  Regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā “attiecīgo kapitāla instrumentu” aizstāj ar “attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību”.

8.  Regulas 20. panta 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)  ja tiek piemērotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. panta 7. punktu, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai struktūras izmaiņu apmēru un par attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;".

9.  Regulas 21. pantu groza šādi:

a)  panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana un konvertācija”;

b)  panta 1. punkta pirmajā teikumā “kapitāla instrumentus” aizstāj ar “kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības”;

c)  panta 1. punkta b) apakšpunktā “kapitāla instrumentu” aizstāj ar “kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību”;

d)  panta 3. punkta b) apakšpunktā “kapitāla instrumentu” aizstāj ar “kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību”;

e)  panta 8. punkta otrajā daļā “kapitāla instrumentu” aizstāj ar “kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību”;

f)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.  Ja ir izpildīts viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, Valde, rīkojoties saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru, nosaka, vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras jāīsteno neatkarīgi no 18. pantā paredzētās procedūras vai saskaņā ar minēto procedūru, apvienojot to ar noregulējuma darbību.

Pilnvaras atbilstīgās saistības norakstīt vai konvertēt neatkarīgi no noregulējuma darbības var īstenot tikai attiecībā uz atbilstīgajām saistībām, kas atbilst 12. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, izņemot nosacījumu attiecībā uz saistību atlikušo termiņu.”;

g)  panta 10. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

“d)  šā panta 7. punktā minēto atbilstīgo saistību pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai arī abējādi, tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai sasniegtu 14. pantā noteiktos noregulējuma mērķus vai attiecīgo atbilstīgo saistību absorbcijas spēju robežās, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.”.

9.a  Regulas 27. pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a  Dalībvalstis aizliedz 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajām iestādēm vai vienībām veikt jebkādu ierosinājumu, paziņojumu vai apgalvojumu, ka norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras neattiecas uz saistībām, kas nav šā panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktā uzskaitītās saistības. Jebkuru šāda aizlieguma pārkāpumu soda saskaņā ar VI nodaļu.”.

9.b   Regulas 38. panta 2. punktam pievieno šādu ca) apakšpunktu:

“ca) ja tās veic ierosinājumu, paziņojumu vai apgalvojumu, ka saistībām, kas nav šā panta 27. punkta 3. punkta a) līdz g) apakšpunktā uzskaitītās saistības, nebūtu jāpiemēro norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, tādējādi pārkāpjot minētā panta 3.a punkta noteikumus.”.

6. pantsStāšanās spēkā

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Šo regulu sāk piemērot 18 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

• [1] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [2]  OV C [...], [...], [...]. lpp.
• [3]  OV C [...], [...], [...]. lpp.
• [4]   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu”, 24.11.2015., COM(2015)0587 final.
• [5]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
• [6]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par  prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
• [7]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
• [8]   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām
Atsauces	COM(2016)0851 – C8-0478/2016 – 2016/0361(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	23.11.2016
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 1.2.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 1.2.2017	AFCO 1.2.2017
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	JURI 25.1.2017	AFCO 30.1.2017
Referenti        Iecelšanas datums	Gunnar Hökmark 24.11.2016
Izskatīšana komitejā	28.2.2017	25.4.2017	3.5.2017	11.12.2017
	22.2.2018
Pieņemšanas datums	19.6.2018
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 8 11
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, David Coburn, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Cătălin Sorin Ivan, Barbara Kappel, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Gabriel Mato, Alex Mayer, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Cozzolino, Ashley Fox, Doru-Claudian Frunzulică, Syed Kamall, Alain Lamassoure, Thomas Mann, Luigi Morgano, Michel Reimon, Joachim Starbatty
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christofer Fjellner, Petr Ježek, Wolf Klinz, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz
Iesniegšanas datums	25.6.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38	+
ALDE	Thierry Cornillet, Petr Ježek, Wolf Klinz, Ramon Tremosa i Balcells
ENF	Barbara Kappel
PPE	Burkhard Balz, Markus Ferber, Christofer Fjellner, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan
S&D	Pervenche Berès, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Doru-Claudian Frunzulică, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Luigi Morgano, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

8	-
EFDD	David Coburn, Bernard Monot, Marco Valli
ENF	Gerolf Annemans, Marco Zanni
GUE/NGL	Marisa Matias, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

11	0
ALDE	Caroline Nagtegaal
ECR	Ashley Fox, Syed Kamall, Stanisław Ożóg, Joachim Starbatty, Kay Swinburne
S&D	Hugues Bayet
VERTS/ALE	Sven Giegold, Philippe Lamberts, Michel Reimon, Ernest Urtasun

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas