Procedūra : 2010/0310M(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0224/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0224/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 04/07/2018 - 6.6

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0286

ZIŅOJUMS     
PDF 656kWORD 70k
26.6.2018
PE 619.389v02-00 A8-0224/2018

ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses

(10209/1/2012 – C8-0038/2018 – 2010/0310M(NLE))

Ārlietu komiteja

Referente: Tokia Saïfi

PR_Consent_Motion

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
  Attīstības komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses

(10209/1/2012 – C8-0038/2018 – 2010/0310M(NLE))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10209/1/2012),

–  ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses(1)

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. pantu, 207. pantu, 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0038/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerattiecības un sadarbības nolīgumu(2),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Komisijas kopīgo paziņojumu par Savienības stratēģijas attiecībā uz Irāku aspektiem, kas pieņemts 2018. gada 8. janvārī,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra secinājumus par jaunu stratēģiju attiecībā uz Irāku,

–  ņemot vērā Komisijas daudzgadu indikatīvo programmu Irākai (2014–2017),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 4. februāra rezolūciju par tā dēvētās ISIS/Daesh veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā(4),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2017. gada 14. jūlija Rezolūciju Nr. 2367 (2017) un 2017. gada 21. septembra Rezolūciju Nr. 2379 (2017),

–  ņemot vērā Parlamenta ... normatīvo rezolūciju par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0224/2018),

A.  tā kā Eiropu un Irāku jau tūkstošiem gadu saista savstarpēja kultūras mijiedarbība un kopīga vēsture;

B.  tā kā Irāku desmitiem gadu ir plosījusi Sadama Huseina diktatūra, kuras laikā 1980. gadā notika iebrukums Irānā un 1990. gadā — Kuveitā, un situāciju saasināja uzliktās sankcijas un iekšējs konflikts pēc ASV vadītā iebrukumu 2003. gadā, kā arī sektantu vardarbība, kurdu separātisti un Daesh piekoptais džihādistu terorisms; tā kā visi šie faktori izskaidro to, cik apjomīgas problēmas jārisina Irākai, cenšoties panākt virzību uz labāku pārvaldību, ekonomisko progresu un nacionālo izlīgumu;

C.  tā kā Savienība atkārtoti ir apliecinājusi savas saistības veidot stipru ES un Irākas partnerību, pamatojoties uz partnerības un sadarbības nolīgumu, un atbalstīt Irākas iestādes pārejā uz demokrātiju un atjaunošanas procesā, kā arī novērst politiskās, sociālās un ekonomiskās nestabilitātes pamatcēloņus; tā kā ir aprēķināts, ka rekonstrukcijas centienu izmaksas sasniegs 88 miljardus ASV dolāru;

D.  tā kā ES dalībvalstis, kuras iesaistījās 2003. gada karā, un ES kopumā ir īpaši atbildīgas par palīdzību Irākas iedzīvotājiem un atbalstu centieniem panākt mieru un stabilitāti valstī;

E.  tā kā 2018. gada 12. maijā notika parlamenta vēlēšanas; tā kā šajā reģionā, kuru smagi skāruši autoritāri režīmi un darbības, Irāka ir viena no nedaudzajām valstīm, kura var sniegt piemēru ar savu konkurētspējīgo politisko vidi, kas ietver daudzpartiju sistēmu un relatīvo plašsaziņas līdzekļu brīvību; tā kā politiskie spēki valstī, šķiet, apzinās vajadzību veidot starpkonfesionālas apvienības, lai palielinātu sistēmas leģitimitāti un stabilitāti; tā kā īstenām un uz konkurenci balstītām vēlēšanām ir būtiska nozīme demokrātijas konsolidācijā Irākā; tā kā visu Irākas sabiedrības daļu iesaistīšana būs svarīgs solis ceļā uz iekļaujošu demokrātiju un kopīgu izpratni par valstiskumu;

F.  tā kā ievērojami ir jāuzlabo situācija drošības jomā, lai sekmētu stabilizāciju, izlīgumu, iekļaujošu pārvaldību un ekonomisko un sociālo progresu gan valsts, gan vietējā līmenī; tā kā, lai panāktu izlīgumu, ir jāsauc pie atbildības visu pušu vainīgie, kuri pastrādājuši noziegumus; tā kā ES sniedz palīdzību drošības sektora reformēšanai Irākā, īstenojot ES padomdevēju misiju; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības misija Irākā (UNAMI) šajā valstī atrodas jau kopš 2003. gada un ir veikusi ievērojamu darbu, veicinot iekļaujošu politisko dialogu un nacionālo izlīgumu; tā kā NATO turpina spēju veidošanas iniciatīvu Irākā, galveno uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā cīņa pret pašdarinātiem spridzekļiem, neizlietotas munīcijas iznīcināšana, atmīnēšana, civilā un militārā plānošana, padomju laika militārā aprīkojuma tehniskā apkope, militārie medikamenti un Irākas drošības iestāžu reforma;

G.  tā kā Irākai ir jārisina problēmas pārvaldības jomā, proti, jānodrošina institucionālo un administratīvo spēju veidošana, tiesiskuma konsolidācija, tiesību aktu izpilde un cilvēktiesību ievērošana, ietverot sieviešu tiesības un visu etnisko un reliģisko minoritāšu tiesības;

H.  tā kā ir svarīgi cīnīties pret bezdarbu un sociālo atstumtību, īpaši jauniešu vidū, lai nepieļautu, ka viņi radikalizējas un līdz ar to teroristu organizācijām vai citiem organizētās noziedzības grupējumiem viņus ir viegli savervēt;

I.  tā kā Irākas Terorisma apkarošanas dienests, kurš bija galvenais Mosulas atbrīvošanas dalībnieks, cieta smagus zaudējumus, un tam ir jāsaņem pienācīga atzinība un atbalsts, lai uzlabotu darbā pieņemšanas spējas un tā rindas atkal būtu atbilstīga lieluma un ilgtspējīgas;

J.  tā kā Irākas varas iestādēm valsts ieņēmumus no naftas vajadzētu uzskatīt par iespēju un līdzekli, kā panākt ilgtspējīgu valsts sociālo un ekonomisko atjaunošanu, no kā labumu gūtu visa Irākas sabiedrība, nevis sadalīt šos līdzekļus klientelisma garā; tā kā Irākas Kurdistānas autonomajā apgabalā atrodas ievērojamas naftas atradnes; tā kā ir jāuzlabo attiecības starp centrālo valdību Bagdādē un Irākas Kurdistānas autonomā apgabala Kurdistānas reģionālo valdību saskaņā ar konstitūcijas noteikumiem;

K.  tā kā Irākā dzīvo dažādas kopienas, kuras bieži vien savā starpā cīnās par varu un kontroli pār valsts resursiem; tā kā Daesh, pastrādājot kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, necilvēcīgi noslepkavoja vai paverdzināja tūkstošiem Irākas iedzīvotāju, tostarp mazākumtautību kopienu pārstāvjus un jo īpaši sievietes un meitenes; tā kā teroristu un ekstrēmistu grupējumi joprojām viegli var izmantot starpkonfesiju un vietēja mēroga spriedzi; tā kā 2003. gadā Irākā dzīvoja vairāk nekā 1,5 miljoni valstspiederīgo kristiešu (haldieši, sīrieši, asīrieši un citas kristīgas mazākumtautības) un tā kā viņi veido senu pirmiedzīvotāju grupu, kura pašlaik pakļauta nopietniem vajāšanas un piespiedu izsūtīšanas draudiem; tā kā miljoniem irākiešu, tostarp kristiešiem, nācās bēgt no vardarbības, vai nu pilnībā pametot valsti, vai piespiedu kārtā pārceļoties uz citu vietu iekšzemē; tā kā kurdi ir liela Irākas iedzīvotāju mazākumtautība, no kuriem lielākā daļa dzīvo Irākas Kurdistānas autonomajā apgabalā;

L.  tā kā Daesh, Al-Qaeda un līdzīgas teroristu organizācijas rod iedvesmu no salafisma/vahabisma kustības radikālākā atzara; tā kā, neraugoties uz Daesh militāro un teritoriālo sakāvi, joprojām aktuāli ir novērst šīs organizācijas ideoloģijas draudus, uzlabojot pārvaldību, izglītību, pakalpojumu sniegšanu, deradikalizācijas centienus un Irākas politiskajos procesos pilnībā iekļaujot sunnītu kopienu;

M.  tā kā līdz šim šajā valstī, kurā ir 26 miljoni iedzīvotāju, 11 miljoniem cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība, savukārt iekšzemē pārvietoto irākiešu skaits ir pārsniedzis 3 miljonus, no kuriem daudzi ir izmitināti Irākas Kurdistānas autonomajā apgabalā, turklāt ir ieradušies 246 000 bēgļu no Sīrijas; tā kā ir būtiski sniegt ekonomisko atbalstu iekšzemē pārvietotajām personām un atjaunot viņu materiālo stāvokli, lai nodrošinātu viņu atgriešanos mājās;

N.  tā kā Daesh teritoriālo sakāvi panāca Irākas bruņotie spēki, kurus atbalstīja Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh, kā arī dažādas tautas mobilizācijas vienības, pešmergas un citi sabiedroto spēki; tā kā, neraugoties uz teritoriālo Daesh sakāvi Irākā, joprojām pastāv džihādistu apdraudējums, kas apgrūtina valsts konsolidāciju un stabilitāti, jo īpaši pie Sīrijas robežas; tā kā nolūkā atjaunot valsti un integrēt Irākas sabiedrību ir jāpārvar atšķirības, kuru pamatā ir reliģiskie kritēriji, jāizformē tautas mobilizācijas vienības un to locekļi jāiekļauj sabiedrībā saskaņā ar valsts vajadzībām, jo citādi nebūs iespējams izveidot funkcionālu valsti, kas balstīta uz demokrātiju un plurālismu; tā kā 2016. gadā Irākas parlaments pieņēma likumu, ar ko šiītu bruņotos grupējumus faktiski padarīja par pastāvīgu Irākas drošības spēku sastāvdaļu; tā kā vienota, plurālistiska un demokrātiska Irākas valsts ir priekšnoteikums valsts un tās iedzīvotāju stabilitātei un attīstībai,

1.  atzinīgi vērtē ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) noslēgšanu; pieprasa pilnībā izmantot mehānismus, kas paredzēti, lai padziļinātu Savienības un Irākas attiecības;

2.  uzsver, ka PSN ir būtisks instruments, ar ko īstenot Savienības stratēģiju Irākai, kā arī stiprināt mūsu sadarbību valsts atjaunošanas, stabilizācijas un izlīguma panākšanai valsts un vietējā līmenī, izmantojot ilgtermiņa stratēģiju; uzsver, cik svarīga ir Irākas līdzatbildība demokrātiskas, federālas un plurālistiskas valsts veidošanā, balstoties uz cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu;

3.  atzinīgi vērtē iniciatīvu rīkot Irākas rekonstrukcijas starptautisko konferenci, kas notika 2018. gada 12. februārī Kuveitā; prasa ES un tās dalībvalstīm pildīt savas finanšu saistības tehniskās palīdzības jomā;

4.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos nodrošināt ilgāku atbalstu šai valstij un to, ka ES ir noteikusi Irāku par izmēģinājuma valsti, kurā labāk izstrādāt un praksē realizēt savstarpēji saistītos humanitāros un attīstības pasākumus, lai sekmētu pāreju no humānās palīdzības uz ilgtermiņa rekonstrukciju un stabilizāciju; atgādina, ka Irākas krīze ir ANO 3. līmeņa ārkārtas situācija un ka pašlaik 11 miljoniem cilvēku ir nepieciešama palīdzība; tādēļ mudina ES un tās dalībvalstis pirmām kārtām pastiprināt centienus, lai nekavējoties pievērstos lielākajām humanitārajām problēmām un cilvēku vajadzībām, jo īpaši vairāk nekā 3 miljonu iekšzemē pārvietoto personu vajadzībām;

5.  uzsver, ka valstī ir plaši izplatīta nabadzība un ka vardarbības, konfliktu un sektantisma gadi ir ievērojami kavējuši tās attīstību, lai gan Irāka ir atzīta par valsti ar vidēji augstiem ienākumiem; prasa ES īstenot attīstības palīdzību ar mērķorientētiem projektiem, kas paredzēti visneaizsargātākajām grupām un cilvēkiem, kuriem visvairāk ir nepieciešama palīdzība, proti, sievietēm un bērniem, jauniešiem, iekšzemē pārvietotām personām un bēgļiem;

Eiropas Savienības prioritātes rīcībai Irākā

6.  prasa ES un tās dalībvalstīm arī turpmāk sniegt pašlaik nodrošināto humāno palīdzību, lai palīdzētu visiem konfliktu skartajiem Irākas iedzīvotājiem un viņus aizsargātu, sniegto atbalstu izmantojot kā līdzekli pārvaldības, demokrātijas un tiesiskuma konsolidēšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt visaptverošu sniegtās finanšu palīdzības uzraudzību, lai finansiālā palīdzība sasniegtu tos, kam tā ir nepieciešama; uzsver, ka visiem Irākas iedzīvotājiem ir likumīgas tiesības saņemt civilstāvokļa dokumentus un piekļūt atbalstam bez jebkādas diskriminācijas;

7.  prasa ES stiprināt sadarbību, lai veicinātu stabilizāciju un drošību nesen atbrīvotajās zonās un lai valsts iekšzemē pārvietotās personas varētu droši, informēti, brīvprātīgi un cieņpilni atgriezties mājās; prasa ES arī turpmāk sniegt atbalstu Irākas iestādēm demokrātisku vēlēšanu procesu nodrošināšanā un palīdzēt Irākas Neatkarīgajai augstākajai vēlēšanu komisijai tās centienos panākt, lai iekšzemē pārvietotām personām būtu atļauts balsot vēlēšanās; mudina ES sniegt tehnisku palīdzību, lai palielinātu Irākas spējas nodrošināt atmīnēšanu un novērst sprādzienbīstamību atbrīvotajās teritorijās; aicina Irākas valdību strādāt pie tā, lai paātrinātu atmīnēšanas organizāciju reģistrācijas procesu;

8.  mudina ES un dalībvalstis nekavējoties sniegt finansiālu atbalstu prioritārās infrastruktūras rekonstrukcijai un tādu būtisku sabiedrisko pakalpojumu atjaunošanai kā piekļuve ūdensapgādei un sanitārijai, elektrībai, izglītībai un veselības aprūpei, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināti dzīves pamatstandarti, lai uzlabotu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un finansējumu pirmām kārtām piešķirtu projektiem, ar ko atbalsta struktūras, kas veicina pārskatatbildību un demokrātiskas pārmaiņas; aicina ES dalībvalstis atbalstīt pilsētu rekonstrukcijas plānošanas procesu, kas ļautu iedzīvotājiem piedalīties ar rekonstrukciju saistīto lēmumu pieņemšanas procesos, lai nolūkā uzlabot iedzīvotāju uzticēšanos valstij nodrošinātu iesaisti pilsētu attīstības plānošanā un atjaunošanā; mudina Komisiju nodrošināt, lai rekonstrukcijai paredzētie līdzekļi tiktu vienmērīgi sadalīti starp kopienām, kurām tie ir vajadzīgi, neatkarīgi no saņēmēju etniskās vai reliģiskās piederības, un lai tos sadalītu leģitīmas valsts aģentūras, nevis subvalstiskas struktūras; uzskata, ka varētu arī paredzēt un sniegt finansiālu atbalstu vietējiem uzņēmējiem un uzņēmumiem, lai nodrošinātu kapitāla pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem;

9.  prasa ES darīt visu iespējamo, lai veicinātu noturīgu un konstruktīvu dialogu starp centrālo varu un Irākas Kurdistānas apgabala iestādēm, jo īpaši pēc 2017. gadā Kurdistānā notikušā referenduma, un lai izveidotu stabilas attiecības, kas apmierinātu abas puses, sekmējot iekļaujošu lēmumpieņemšanu visaugstākajā līmenī un pilnībā ievērojot valsts daudzveidību un visu Irākas sabiedrības daļu tiesības, kā arī Irākas konstitūcijas un Irākas vienotības, suverenitātes un teritoriālās nedalāmības principus; uzsver, ka dialogā un ar ANO palīdzību ir jāatrisina robežu demarkācijas jautājums attiecībā uz robežu starp kurdu apdzīvoto apgabalu un pārējo Irākas teritoriju; uzskata, ka Irākai un Kurdistānas autonomā apgabala valdībai būtu jāspēj gūt labumu no naftas eksporta bez ārējas iejaukšanās; turklāt prasa ES veicināt ciešāku sadarbību starp federālo valdību un vietējām pašvaldībām, lai efektīvi atjaunotu valsti un panāktu ilgtermiņa stabilitāti un mierīgu līdzāspastāvēšanu; uzsver, ka Irākas Kurdistānas apgabalā steidzami ir jāīsteno nepieciešamās politiskās un ekonomiskās reformas, jāapkaro korupcija un jārada iespēja veidot jaunas darbotiesspējīgas partijas, kā arī jāgarantē īstenu un uz konkurenci balstītu reģionālā parlamenta vēlēšanu norise 2018. gadā;

10.  uzskata, ka pārejā no ārkārtas palīdzības uz attīstību, prioritārās jomas attīstības palīdzībai ir ilgtermiņa pieeja, stabilizācija, reformas un uzlabojumi tādās jomās kā laba pārvaldība un pārskatatbildība, izglītība un prasmju attīstība, piekļuve iespējām nodrošināt sev iztiku un veselības aprūpes un sociālo pamatpakalpojumu sniegšana; uzsver arī reformu nozīmi nolūkā uzlabot dzimumu līdzsvaru un sieviešu pārstāvību valsts politiskajā dzīvē; cer sagaidīt konkrētus priekšlikumus par paredzēto darbību, kas atbilst šīm vajadzībām, un mudina Komisiju sniegt pierādījumus par daudzgadu indikatīvās programmas (2014–2017) laikā gūtajiem rezultātiem un ietekmi;

11.  ir nobažījies par ļoti lielo Irākas sabiedrības sadrumstalotību; prasa ES sadarbībā ar UNAMI un Irākas iestādēm pilnībā atbalstīt Nacionālās samierināšanas komisijas centienus sekmēt kopienu izlīgumu un nacionālā izlīguma procesu Irākas vadībā, lai tiktu ievērota Irākas daudzveidība un veicināta iekļaujoša un reprezentatīva pārvaldība valsts un vietējā līmenī, kas palīdzēs stiprināt vienotu izpratni par Irākas pilsoniskumu; atzīmē — tā kā ir jānovērš konflikti un jārisina drošības problēmas, kā arī jāīsteno izlīguma, starpniecības un dialoga iniciatīvas, būtiski ir jāpalielina pieejamie līdzekļi šādām iniciatīvām, galvenokārt izmantojot Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu; atzinīgi vērtē Irākas reliģisko līderu ieteikumus Irākas valdībai izveidot vecāko klerikāļu un sholastiķu padomi Irākā, iesniegt lūgumu Irākas parlamentam apstiprināt likumu, ar ko paredz kriminālatbildību par reliģiskā ekstrēmisma runām, kas kurina naidu un aicina uz vardarbību, un ar ko nosaka sodu tiem, kuri veicina šādas darbības, kā arī aicina pārskatīt mācību programmas un samierināšanas procesā orientēties uz pilsonisko piederību, nevis reliģisko identitāti;

12.  mudina starptautisko sabiedrību un ES nodrošināt atbalstu, lai Irākā saglabātu etnisko, kultūras un reliģiskās identitātes daudzveidību; aicina Irākas konstitūcijas ietvaros apzināt veidus, kā atzīt, aizsargāt un stiprināt etnisko un reliģisko minoritāšu vietējo pašpārvaldi teritorijās, kurās attiecīgās minoritātes vēsturiski bijušas pārstāvētas jau ļoti sen un miermīlīgi sadzīvojušas savā starpā, piemēram, Sindžaras kalnos (jezīdi) un Ninīves līdzenumos (haldieši, sīrieši un asīrieši); aicina Irākas iestādes atļaut kurdiem, kristiešiem un jezīdiem atgriezties savās sākotnējās dzīves vietās un nodrošināt, lai atgriešanās būtu droša;

Politiskais dialogs

13.  prasa ES stiprināt politisko dialogu ar Irākas iestādēm, lai sekmētu cilvēktiesību ievērošanu un nostiprinātu demokrātiskās institūcijas, lielākā mērā ievērojot tiesiskumu, labu pārvaldību un panākot efektīvu tiesu sistēmas darbību; šajā sakarībā prasa par šā dialoga prioritāti noteikt nāvessoda atcelšanu un prasa Irākas iestādēm nekavējoties pasludināt moratoriju nāvessoda izpildei;

14.  atgādina, ka ir jāatbalsta Irākas pilsoniskās sabiedrības attīstība un tās pilnīga politiskā pārstāvība un līdzdalība dažādos reformu procesos; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu, jauniešu un visu Irākas sabiedrības etnisko un reliģisko grupu pārstāvībai, ietverot kristiešus, šiītu un sunnītu musulmaņus, jezīdus un mandiešus, šabakus, kurdus, turkmēņus un citas grupas, kuru vajadzības būtu jāņem vērā; vienlaikus uzsver, ka prioritārā kārtā ir jāizveido iekļaujoša, pie reliģiskiem grupējumiem nepiederoša politiskā grupa, kas pārstāvētu visas Irākas sabiedrības daļas;

15.  prasa ES un tās dalībvalstīm, ņemot vērā Eiropas tiesību aktu kopumu korupcijas apkarošanā, sadarbībā ar Irākas iestādēm sākt tiesiskās sadarbības programmas un paraugprakses un efektīvu mehānismu apmaiņu nolūkā apkarot plaši izplatīto korupciju un tādējādi panākt valsts bagātību taisnīgu sadali; uzsver, ka ES ir svarīga padomdevēja Irākas valdībai drošības un pārvaldības jautājumos nolūkā nodrošināt Irākas stabilitāti;

16.  atzinīgi vērtē Irākas bruņoto spēku ieguldījumu globālajā cīņā pret teroristu organizāciju Daesh; turpina atbalstīt visaptverošas terorisma apkarošanas darbības, kuras veic Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh, kas joprojām rada ievērojamus draudus, lai gan nesen tās sagrāvē gūti militāri panākumi, tomēr norāda, ka vienlaikus ir jāievēro starptautiskās tiesības un cilvēktiesības; atzīst, ka cīņu pret terorismu Irākā ievērojami ietekmē apkārtējā situācija, piemēram, karš Sīrijā; prasa ES veidot dialogu par jautājumiem, kas ir saistīti ar terorisma apkarošanu, lai reformētu pretterorisma likumu un stiprinātu valsts spējas stāties pretī terorisma draudiem, un aicina sadarboties ar Irākas iestādēm, lai izskaustu nesodāmību par jebkādiem noziegumiem, kas pastrādāti pret jebkuru etnisku, reliģisku vai citu grupu, tostarp pret visu veidu minoritātēm; uzskata — lai varētu apkarot terorismu, ir jānovērš tā pamatcēloņi;

17.  prasa ES mudināt Irākas iestādes, lai tās pieņemtu valsts stratēģiju nolūkā tiesāt par Daesh pastrādātajiem noziegumiem un lai Irāka pievienotos Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem (ICC), brīvprātīgi nosakot valstī ICC jurisdikciju, ar mērķi pārredzami un taisnīgi izmeklēt Daesh pastrādātos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci un nodrošināt, ka Daesh tiek saukta pie atbildības; uzsver, ka ir jānodrošina tāda par Daesh pastrādātajiem noziegumiem vainīgo saukšana pie atbildības, kura rada uzticību un kurā konstruktīvi tiek iesaistīti cietušie, un ir jāizveido sodāmības reģistrs, kurā šie noziegumi rūpīgi tiktu reģistrēti; vienlaikus ir nobažījies, ka pārāk vērienīga kriminālvajāšana varētu nodarīt papildu netaisnības, apgrūtinot kopienu turpmāku izlīgumu un reintegrāciju;

18.  uzsver, ka vietējo plašsaziņas līdzekļu struktūru apmācībā par to, kā veidot mieru veicinošu žurnālistiku, ir vajadzīgas padziļinātas zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļiem un vārda brīvību;

19.  prasa, lai ES atzītu savu atbildību par ES pilsoņiem, kuri devās uz Irāku piedalīties Daesh pastrādātajos noziegumos un kuriem saskaņā ar tiesiskuma principiem būtu jāstājas tiesas priekšā; prasa izveidot skaidras procedūras, kas Irākai un attiecīgajām ES dalībvalstīm būtu jāievēro attiecībā uz iesaistīto personu repatriāciju un juridisko atbildību;

20.  aicina Komisiju atbalstīt tiesu sistēmas reformu, jo īpaši saistībā ar pārejas posma tiesisko kārtību, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti starptautiskie standarti attiecībā uz taisnīgu, neatkarīgu un objektīvu tiesu nolūkā garantēt pārskatatbildību valdības struktūrās; turklāt prasa ES sadarboties ar Irākas iestādēm cīņā pret nesodāmību par visu veidu noziegumiem, kas nodarīti jebkurām grupām — gan etniskām, reliģiskām vai citām, tostarp visu veidu minoritātēm;

21.  aicina Irākas iestādes prioritārā kārtā pievērsties dzimumu līdztiesībai un izskaust visu veidu vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību dzimuma dēļ; šajā sakarībā uzsver, cik būtiski ir atcelt tiesību aktus, ar ko apsūdzēto atbrīvo no kriminālatbildības par izvarošanu, seksuālu uzbrukumu, nepilngadīgā izvarošanu, nolaupīšanu vai līdzīgām darbībām, ja izvarotājs salaulājas ar izvarošanas upuri;

22.  prasa ES veicināt labas un konstruktīvas attiecības starp Irāku un kaimiņvalstīm, kā arī stiprināt tās lomu reģionālā miera veidošanā; uzver, ka Irāka aktīvi sadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu un nesen ir uzlabojusi attiecības ar Saūda Arābiju, kas, iespējams, varētu padarīt Irāku par koordinācijas centru centieniem mazināt saspīlējumu reģionā; aicina visas iesaistītās puses īstenot ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 598 8. punktā pausto aicinājumu Persijas līča piekrastes valstīm vienoties par reģionālās drošības kārtību;

23.  prasa ES sadarboties ar Irākas iestādēm, lai izstrādātu masu kapu aizsardzības un ekshumācijas valsts stratēģiju nolūkā aizsargāt neseno konfliktu vietās konstatētos masu kapus un veikt ekshumāciju un masu kapos apglabāto cilvēku mirstīgo atlieku kriminālistikas analīzi, pēc kuras pabeigšanas varētu pienācīgi apbedīt upuru mirstīgās atliekas vai atdot tās ģimenei, un lai gūtu pierādījumus un varētu izmeklēt iespējamos noziegumus pret cilvēci un tiesāt vainīgos; turklāt prasa ES un dalībvalstīm veikt pasākumus, lai steidzami izveidotu ekspertu grupu, kas censtos iegūt jebkādus pierādījumus par ikvienu vēl neatklātu starptautisku noziegumu, tostarp par genocīdu, kur vien šādi noziegumi varētu būt notikuši, un lai sagatavotos šajos noziegumos vainīgo starptautiskai kriminālvajāšanai;

24.  prasa ik gadu rīkot starptautisku piemiņas dienu, kas būtu veltīta Daesh, Al-Qaeda un līdzīgu teroristisku organizāciju pastrādāto zvērību upuriem;

Nozaru sadarbība

25.  uzsver, ka atjaunošana un stabilizācija ir jāpapildina ar saskaņotu ekonomiskās un sociālās attīstības politiku, kas sniegtu ilgtspējīgus un iekļaujošus ieguvumus visiem Irākas iedzīvotājiem; prasa ES papildus tirdzniecības satvara izveidei un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanai cieši sadarboties ar Irākas iestādēm ne tikai nolūkā risināt ekonomikas un budžeta nelīdzsvarotības problēmas, bet arī ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi, kas ļautu radīt darbvietas, jo īpaši jauniešiem; prasa ES mudināt un atbalstīt Irāku, lai jauniešiem, kuriem nav oficiālas izglītības Daesh piespiedu pārvietošanas rezultātā, tiktu sniegtas iespējas iesaistīties formālās izglītības programmās, kas viņiem sniegs zināšanas un prasmes un uzlabos izredzes atrast darbu;

26.  prasa ES veicināt un atbalstīt Irākas centienus dažādot ekonomiku;

27.  pauž bažas par Irākas skolās abu dzimumu vidū konstatēto augsto priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju (par ko ziņojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, norādot, ka no 2015. gadā pamatskolās reģistrētajiem skolniekiem 60 % ir priekšlaicīgi pametuši mācības); uzsver, ka konstruktīva miera procesa veidošanai konfliktu skartajā teritorijā ir būtiski panākt augstu rakstpratību;

28.  prasa ES stiprināt sadarbību izglītības nozarēs un veicināt izglītības reformu, lai visos līmeņos un visiem iedzīvotājiem, jo īpaši nepilngadīgajiem, būtu pieejama kvalitatīva izglītība; konstatē, ka problēma ir skolas nepieejamība meitenēm, un iemesls tam ir paražas, sabiedrības uztvere, nabadzība un drošības trūkums; prasa ES veidot izpratni par meiteņu izglītību un sadarboties ar Irākas valdību, lai uzlabotu šo situāciju, jo tam ir izšķirīga nozīme viņu dzīves kvalitātes uzlabošanā;

29.  prasa ES veidot sadarbības iespējas zinātnes un pētniecības jomā, konkrēti augstskolu sadarbību un partnerību, jo īpaši saistībā ar Erasmus+ un apmaiņas iespējām izglītības un pētniecības jomā;

30.  prasa ES turpināt un stiprināt sadarbību kultūras jomā, lai aizsargātu, saglabātu un atjaunotu Irākas mākslas un kultūras mantojumu;

31.  atzinīgi vērtē to, ka pēc Irākas iestāžu pieprasījuma un saistībā ar Irākas drošības stratēģiju tika uzsākta misija, kuras mērķis ir atbalstīt Irākas drošības sektora reformu (EUAM Iraq); pauž cerību, ka šī misija ļaus stiprināt valsts iestādes un izveidot objektīvu un iekļaujošu policiju; uzsver, ka drošības sektora reforma Irākā ir svarīgs uzdevums, kas būtu jāatbalsta arī ANO; uzsver, ka ir jāsekmē bruņoto grupējumu demobilizācija un kaujinieku reintegrācija, kas būtu daļa no plašākiem centieniem reformēt drošības sektoru, kā arī vajadzības gadījumā ir jāīsteno īpaši pielāgotas reintegrācijas programmas;

32.  prasa ES sniegt lielāku tehnisko palīdzību Irākas iestādēm, lai panāktu pareizu dabas resursu apsaimniekošanu, labāku nodokļu iekasēšanu un samazinātu nelikumīgas finanšu plūsmas, un nodrošinātu, ka Irāka būs spējīga pati finansēt savu attīstību vidējā termiņā un samazināt iedzīvotāju un reģionu nevienlīdzību; uzsver, ka aktīvi ir jākonsultē privātais sektors un investori, lai uzlabotu to spējas konstatēt konfliktus un palielinātu ieguldījumu miera veidošanā un ilgtspējīgā attīstībā;

33.  prasa ES sadarbībā ar Irāku un PSN ietvaros izveidot dialogu par visiem migrācijas aspektiem un īstenot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, lai risinātu migrācijas problēmas, paturot prātā, ka ir jārod ilgtermiņa, efektīvi un dzīvotspējīgi risinājumi, kas būtu gan ES, gan Irākas pilsoņu interesēs;

34.  uzsver, ka Irāka ir potenciāli svarīga partnervalsts tādās jomās kā energoinfrastruktūras atjaunošana un Irākas energoresursu diversifikācijas uzlabošana, kā arī ES energoapgādes avotu dažādošana; tādēļ prasa ES atbalstīt enerģētikas pārkārtošanu Irākā un sadarboties ar Irāku, izveidojot kopīgus projektus un apmainoties ar labāko praksi un zinātību tādās būtiskās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi, vide un efektīva resursu, tostarp ūdens, pārvaldība, lai inter alia paātrinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;

35.  atgādina, ka konflikti un terorisms nesamērīgi skar sievietes un meitenes un ka viņas ir neaizsargātas pret vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp seksuālu vardarbību, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, verdzību un bērnu laulībām; uzsver, ka ir jāpievēršas konkrētām sieviešu un meiteņu humanitārajām un attīstības vajadzībām, jo īpaši pārvietoto iedzīvotāju kopienās; prasa ES arī turpmāk sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, īstenojot attīstības centienus, un uzsvērt sieviešu lomu valsts atjaunošanā un miera veidošanā;

36.  uzsver, ka ir jāinvestē Irākas lauksaimniecībā, ņemot vērā tās augsto nodarbinātības potenciālu un to, cik svarīgi ir atjaunot apdzīvotību lauku apvidos, kuros konfliktu dēļ iedzīvotāju skaits ir pastāvīgi samazinājies;

37.  atzinīgi vērtē Irākas stingro apņemšanos pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai un prasa Komisijai palīdzēt Irākas iestādēm centienos no jauna iesaistīties pasaules ekonomikā un tirdzniecībā;

Institucionālās attiecības

38.  uzskata, ka visā Savienības sniegtajā palīdzībā stingri ir jāievēro cilvēktiesību principi un tiesiskums un pastāvīgi ir jāveic novērtēšana, kuras rezultāti pienācīgi ir jāpaziņo Eiropas Parlamentam saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīguma 113. pantu;

39.  apņemas kopīgi ar Irākas parlamentu izveidot parlamentārās sadarbības komiteju, kā tas paredzēts PSN, lai šī komiteja varētu uzsākt darbību, tostarp nodrošināt Irākas un ES sadarbības projektu īstenošanas uzraudzību;

40.  prasa EP Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupai savā 2019. gada prioritāro valstu sarakstā iekļaut Irāku un iesaistīties Irākas parlamenta spēju veidošanas programmās; aicina Komisiju šīs programmas atbalstīt;

°

°  °

41.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Irākas Republikas valdībai un Pārstāvju palātai.

(1)

OV L 204, 31.7.2012., 20. lpp.

(2)

OV C 440, 30.12.2015., 83. lpp.

(3)

OV C 35, 31.1.2018., 77. lpp.

(4)

OV C 215, 19.6.2018., 194. lpp.


Attīstības komitejAS ATZINUMS (23.5.2018)

Ārlietu komitejai

par ES un Irākas Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu

(2010/0310M(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Paavo Väyrynen

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos nodrošināt ilgāku atbalstu šai valstij un to, ka ES ir noteikusi Irāku par izmēģinājuma valsti, kurā labāk izstrādāt un praktiski īstenot saikni starp humanitārajiem un attīstības pasākumiem, lai sekmētu pāreju no humānās palīdzības uz ilgtermiņa rekonstrukciju un stabilizāciju; atgādina, ka Irākas krīze ir ANO 3. līmeņa ārkārtas situācija un ka pašlaik 11 miljoniem cilvēku ir nepieciešama palīdzība; tādēļ mudina ES un tās dalībvalstis pirmām kārtām pastiprināt savus centienus, lai nekavējoties risinātu galvenās humanitārās problēmas un cilvēku vajadzības, īpaši attiecībā uz vairāk nekā 3 miljoniem iekšēji pārvietoto personu;

2.  mudina ES saglabāt apņemšanos sniegt ārkārtas palīdzību šai valstij, ņemot vērā, ka tajā ir vairāk nekā 3 miljoni iekšēji pārvietoto personu, no kuriem vairāk nekā 1,6 miljoni dzīvo briesmīgos higiēnas un sanitāros apstākļos; tāpat uzsver, ka aptuveni puse no iekšēji pārvietotajām personām ir nepilngadīgie un ka no tiem 600 000 nav saņēmuši nekādu izglītību;

3.  uzsver, ka valstī ir plaši izplatīta nabadzība un ka vardarbības, konfliktu un sektantisma gadi ir ievērojami kavējuši tās attīstību, neraugoties uz piešķirto valsts ar vidēji augstiem ienākumiem statusu; aicina ES īstenot attīstības palīdzību ar mērķtiecīgiem projektiem, kas paredzēti neaizsargātākajām grupām un cilvēkiem, kuriem visvairāk ir nepieciešama palīdzība, proti, sievietēm un bērniem, jauniešiem, iekšēji pārvietotām personām un bēgļiem;

4.  uzsver, ka tiesiskums, cilvēktiesības un tiesu iestāžu pieejamība joprojām ir būtiski uzdevumi un ka Irāka tiek ierindota vienā no pēdējām vietām pārredzamības indeksā; uzsver, ka ES prioritāte ir īstenot politiskās un ekonomiskās reformas, kuru mērķis ir institucionālās kapacitātes veidošana un demokrātijas nostiprināšana;

5.  uzsver, ka ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme būtu jāatbalsta saskaņā ar Irākas nacionālās attīstības prioritātēm;

6.  atzīmē, ka Irākas sociālajos un politiskajos procesos un dinamikā izteikti dominē vīrieši un ir vērojama pārmērīga reliģisko līderu ietekme; pauž nožēlu, ka tādēļ bieži no sociālās mijiedarbības tiek izslēgtas sievietes un laicīgās grupas;

7.  uzskata, ka pārejā no ārkārtas palīdzības uz attīstību, prioritāras jomas attīstības palīdzībai ir ilgtermiņa pieeja, stabilizācija, reformas un uzlabojumi tādās jomās kā laba pārvaldība un pārskatatbildība, izglītība un prasmju attīstība, piekļuve iztikas iespējām un pamata veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sniegšana; uzsver arī reformu nozīmi, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru un sieviešu pārstāvību valsts politiskajā dzīvē; cer sagaidīt konkrētus priekšlikumus par paredzēto darbību, kas atbilst šīm vajadzībām, un mudina Komisiju nodrošināt daudzgadu indikatīvās programmas (2014–2017) laikā sasniegto rezultātu un ietekmes pierādījumus;

8.  uzsver nepieciešamību atbalstīt Irāku ceļā uz ilgtspējīgu ekonomikas dažādošanu, lai samazinātu atkarību no tādu izejvielu ekspluatācijas un eksporta kā jēlnafta, kas 2016. gadā veidoja 46,8 % no valsts eksporta;

9.  uzsver, ka vides un infrastruktūras pasliktināšanās, vairāki secīgi sausuma periodi un pārtuksnešošanās ir ievērojami ietekmējusi lauku iedzīvotājus un palielinājusi uzturnedrošību un ūdens trūkumu, īpaši attiecībā uz pārvietotajām personām; aicina ES cieši sadarboties ar Irākas iestādēm, lai virzītos uz efektīvāku un taisnīgāku dabas resursu izmantošanu un apsaimniekošanu;

10.  pauž bažas par Irākas skolu abu dzimumu skolnieku augsto priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju (kuru nosodījušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, norādot, ka no 2015. gadā pamatskolās reģistrētajiem skolniekiem 60 % ir priekšlaicīgi pametuši mācības); uzsver, ka pozitīva miera procesa veidošanai konfliktu skartajā teritorijā ir būtiski panākt augstu rakstpratību;

11.  aicina ES nodrošināt izglītības programmas par mieru un vardarbīga ekstrēmisma novēršanu un atbruņošanās kampaņas, lai apturētu kājnieku ieroču un vieglo ieroču izplatīšanu Irākā;

12.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt katra cilvēka izpratni par cilvēktiesībām, lai veicinātu dažādu kopienu saskaņu un nepieļautu, ka paramilitārie grupējumi vervē jauniešus, kuri ir neaizsargāti pret vardarbību vai ekstrēmismu;

13.  uzsver, ka nepieciešamas padziļinātas zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļiem un vārda brīvību, apmācot plašsaziņas līdzekļu dalībniekus par mieru veicinošu žurnālistiku;

14.  norāda, ka humānās palīdzības un attīstības palīdzības pamatā ir jābūt vajadzībām un objektivitātei, lai atbalstītu efektīvu stabilizācijas un atjaunošanas procesu, tostarp drošu etnisko un reliģisko minoritāšu atgriešanos mājās; uzsver, ka ārējiem dalībniekiem, tostarp ES, aktīvi jāmazina risks, ka palīdzību izmanto vietēji politiskie spēki vai tā tiek piešķirta veidā, kas diskriminē vai piešķir privilēģijas konkrētām grupām;

15.  aicina ES nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek ieguldīti projektos, kas palīdz Irākas iedzīvotājiem, un ka vietējām pašvaldībām pamatpakalpojumu sniegšanai un vietējās pārvaldības veidošanai tiek nodrošināts pietiekams atbalsts, lai panāktu iedzīvotāju dzīves apstākļu pamatstandartus; turklāt aicina ES nodrošināt sadarbību starp centrālajām iestādēm un vietējām pašvaldībām, lai noteiktu prioritātes ieguldījumiem un stiprinātu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem; īpaši aicina noteikt par prioritāti finansējumu projektiem, kas atbalsta dalībniekus, kuri veicina pārskatatbildību un demokrātiskas pārmaiņas un kuri sekmē vietējas izcelsmes dialogu un konfliktu risināšanas mehānismus, sevišķi ar jauniešu piedalīšanos;

16.  pauž dziļas bažas, ka Irākā ir plaši izplatīta korupcija un tā notiek vairākos līmeņos un ka, šķiet, nav izstrādāta skaidra tās apkarošanas stratēģija;

17.  uzsver, ka tiek sajusts tiesiskuma trūkums un dubultu standartu pastāvēšana Irākas tiesu sistēmā; norāda, ka Irākas tiesu iestādes, šķiet, neveic nepieciešamos pasākumus, lai sauktu pie atbildības cilvēktiesību pārkāpējus un citus kriminālnoziedzniekus;

18.  norāda, ka drošības sektora reformas Irākā ir svarīgs uzdevums, kas būtu jāatbalsta ANO un ES; uzsver, ka drošības sektora reformas ietvaros ir jāīsteno bruņoto grupējumu demobilizācija un reintegrācija;

19.  aicina ES sniegt lielāku tehnisko palīdzību Irākas iestādēm, lai panāktu pareizu dabas resursu apsaimniekošanu, labāku nodokļu iekasēšanu un samazinātu nelikumīgas finanšu plūsmas, ar mērķi nodrošināt, ka Irāka būs spējīga finansēt pati savu attīstību vidējā termiņā un samazināt savu iedzīvotāju un reģionu nevienlīdzību; uzsver, ka nepieciešams aktīvi konsultēt privāto sektoru un investorus, lai uzlabotu gan jutīgumu pret konfliktiem, gan arī to ieguldījumu miera veidošanā un ilgtspējīgā attīstībā;

20.  aicina ES ieguldīt vietējās ekonomikas atveseļošanā un attīstībā, īpaši palielinot savu atbalstu uzņēmējdarbībai, MVU un profesionālajai apmācībai, sekmējot investīcijas tādās prioritārās jomās kā enerģētika un lauksaimniecība, kā arī sekmējot publiskā un privātā sektora partnerības; uzskata, ka tādas pozitīvas vides radīšana, kurā paredzēti stimuli privātā sektora attīstībai, ne tikai ļaus risināt jauniešu bezdarba problēmu valstī, bet arī palīdzēs radīt iespējas, lai pēc konflikta atgrieztos iekšēji pārvietotās personas un bēgļi;

21.  atgādina, ka konflikti un terorisms nesamērīgi skar sievietes un meitenes un ka viņas ir neaizsargātas pret vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp seksuālu vardarbību, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, verdzību un bērnu laulībām; uzsver, ka nepieciešams pievērsties konkrētām sieviešu un meiteņu humanitārajām un attīstības vajadzībām, īpaši pārvietoto iedzīvotāju kopienās; aicina ES arī turpmāk sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, īstenojot attīstības centienus, un uzsvērt sieviešu lomu valsts atjaunošanā un miera veidošanā;

22.  aicina ES stiprināt sadarbību ar Irākas pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem; uzsver, ka stabilizācijas un atjaunošanas procesā ir jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts, lai efektīvi iekļautu sievietes;

23.  uzsver, ka cīņai pret terorismu nav jāaprobežojas tikai ar represīviem pasākumiem, bet jāatbilst cilvēktiesību un starptautisko tiesību īstenošanai, lai izvairītos no tālākas vai atkārtotas radikalizēšanās; aicina politiskos, attīstības, drošības un citus sociālos dalībniekus rūpīgi analizēt un risināt radikalizēšanās, vardarbīga ekstrēmisma un teroristu vervēšanas stimulus saskaņotā veidā;

24.  mudina pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) iesaistīties atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas procesos Irākā;

25.  aicina ES īstenot programmas, kas ļauj iedzīvotājiem piedalīties vietējo lēmumu pieņemšanas procesos un stiprināt iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību;

26.  uzsver nepieciešamību ieguldīt Irākas lauksaimniecībā, ņemot vērā tās augsto nodarbinātības potenciālu, un to, ka ir svarīgi atjaunot lauku apvidu iedzīvotāju skaitu vietās, kurās konfliktu rezultātā tas pastāvīgi samazinās.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

ES un Irākas Partnerības un sadarbības nolīgums

Atsauces

2010/0310M(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

AFET

 

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Paavo Väyrynen

12.4.2018

Izskatīšana komitejā

24.4.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

16.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Doru-Claudian Frunzulică, Charles Goerens, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Jean-Luc Schaffhauser, Elly Schlein, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Charles Goerens, Paavo Väyrynen

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

PPE

Andor Deli, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Cristian Dan Preda, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Juan Fernando López Aguilar, Linda McAvan, Norbert Neuser, Elly Schlein

VERTS/ALE

Maria Heubuch

2

-

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

ES un Irākas Partnerības un sadarbības nolīgums

Atsauces

2010/0310M(NLE)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

 

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

 

INTA

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

INTA

23.4.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Tokia Saïfi

4.12.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

23.4.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

3

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Andrea Bocskor, Reinhard Bütikofer, Neena Gill, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Jo Leinen, Urmas Paet, Tokia Saïfi, Mirja Vehkaperä, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Birgit Collin-Langen, Monika Smolková

Iesniegšanas datums

26.6.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS

51

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Urmas Paet, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Mirja Vehkaperä

ECR

Amjad Bashir, Bas Belder, Charles Tannock

EFDD

Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade

PPE

Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Andrea Bocskor, Birgit Collin-Langen, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Andrzej Grzyb, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Eduard Kukan, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Ramona Nicole Mănescu, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Tokia Saïfi, Željana Zovko, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica

S&D

Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Wajid Khan, Jo Leinen, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Monika Smolková, Elena Valenciano

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé

3

-

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

NI

Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

7

0

ENF

Mario Borghezio

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo

NI

James Carver

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. jūnijsJuridisks paziņojums