Procedūra : 2017/0334(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0227/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0227/2018

Debates :

PV 10/09/2018 - 20
CRE 10/09/2018 - 20

Balsojumi :

PV 04/07/2018 - 6.1
CRE 04/07/2018 - 6.1
PV 11/09/2018 - 6.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0281
P8_TA(2018)0329

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 950kWORD 110k
27.6.2018
PE 620.791v02-00 A8-0227/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi

(COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD))

Reģionālās attīstības komiteja

Referente: Ruža Tomašić

Atzinumu sagatavoja (*):

Jean Arthuis, Budžeta komiteja

Roberto Gualtieri, Ekonomikas un monetārā komiteja

(*)  Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
  Budžeta komitejAS ATZINUMS
 Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi

(COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0825),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 175. pantu un 197. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0433/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 14. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 3. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0227/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Savienībai pēc dalībvalstu pieprasījuma ir jāsniedz tām atbalsts, lai uzlabotu dalībvalstu administratīvo spēju īstenot Savienības tiesību aktus.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)   Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai.

(1)   Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas ar Eiropas pievienoto vērtību, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas un noturīgas sabiedrības attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām, sociālām un teritoriālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. No programmas atbalstītajām reformām ir nepieciešama efektīva un lietderīga valsts un reģionālā publiskā pārvaldība, kā arī visu ieinteresēto personu atbildība un aktīva līdzdalība. Konkrētai valstij paredzētu institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana un vietēja līmeņa atbildība par Savienības interesēs īstenotām strukturālām reformām, jo īpaši tādām, kuras īsteno vietējā un reģionālā līmeņa iestādes un sociālie partneri, ir piemēroti instrumenti šādas attīstības panākšanai.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Efektīva programmas rezultātu sasniegšana un informēšana par tiem Savienības, valsts un reģionālā līmenī ir nepieciešama, lai nodrošinātu pēc katras valsts pieprasījuma īstenoto reformu rezultātu redzamību. Tas nodrošinātu zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu, kas arī ir viens no programmas mērķiem.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Tiek sagaidīts, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta arī turpmāk būs augsts, kas nozīmē, ka atsevišķi pieprasījumi būs jāuzskata par prioritāti. Attiecīgā gadījumā priekšroka būtu jādod pieprasījumiem, kuru mērķis ir pāriet no nodokļu uzlikšanas darbaspēkam uz nodokļu uzlikšanu bagātībai un piesārņojumam, veicināt spēcīgāku nodarbinātības un sociālo politiku, līdz ar to sociālo iekļaušanu, cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, uzlabojot pārredzamību, izveidojot stratēģijas inovatīvai un ilgtspējīgai reindustrializācijai, kā arī uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiem atbalsta pieprasījumiem, kuriem ir liels demokrātiskais atbalsts un partneru līdzdalība un kuriem ir plašāka ietekme uz citām nozarēm. Programmai būtu jāpapildina citi instrumenti, lai nepieļautu pārklāšanos.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Tiecoties stiprināt dalībvalstu spējas sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas strukturālās reformas, programmai nevajadzētu aizstāt vai aizvietot dalībvalstu budžeta finansējumu vai tikt izmantotai, lai segtu kārtējos izdevumus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)   Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

(3)   Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, nodrošinot tās ilgtermiņa stabilitāti un labklājību, un uzlabot tās faktisko konverģenci, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, veicot strukturālas reformas, kuras ir Savienības interesēs un atbilst tās principiem un vērtībām. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība vēl nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro.

(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, sociālās iekļaušanas un cīņas pret nabadzību, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes, darbvietu radīšanas, sociālās iekļaušanas un atšķirību mazināšanai starp dalībvalstīm un reģioniem veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība vēl nav euro.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.

(5)  Ņemot vērā pozitīvo pieredzi, ko Savienība ir guvusi saistībā ar tehnisko palīdzību, kura piedāvāta citām valstīm, kas jau ir ieviesušas euro, nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras pievienojušās Savienībai vēlāk un vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)   Septiņām dalībvalstīm, proti, Bulgārijai, Čehijai, Horvātijai, Polijai, Rumānijai, Ungārijai un Zviedrijai, saskaņā ar Līgumu ir pienākums gatavoties dalībai eurozonā. Dažas no minētajām dalībvalstis pēdējos gados nav guvušas lielus panākumus šī mērķa sasniegšanā, un tādēļ kļūst aizvien aktuālāk sniegt Savienības atbalstu dalībai eurozonā. Dānijai un Apvienotajai Karalistei nav pienākuma pievienoties eurozonai.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)   Atkarībā no katras dalībvalsts konstitucionālās un administratīvās struktūras reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm ir svarīga nozīme strukturālo reformu īstenošanā. Tādēļ ir lietderīgi strukturālo reformu sagatavošanā un īstenošanā paredzēt reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu pienācīgu iesaistīšanu un apspriešanos ar tām.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)   Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības.

(6)   Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt to, ka Savienības interesēs tiek īstenotas strukturālas reformas dalībvalstīs, kuru naudas vienība vēl nav euro, programmai paredzētais finanšu piešķīrums, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/20131a izmantojot elastības instrumentu, būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības. Minētajam palielinājumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt citas kohēzijas politikas prioritātes. Turklāt nevajadzētu uzlikt dalībvalstīm pienākumu pārvietot savus valsts un reģionālos Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) piešķīrumus nolūkā novērst finansējuma trūkumu programmā.

 

___________

 

1a Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai sniegtu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas.

(7)  Lai sniegtu kvalitatīvu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību un novērtēšanu uz vietas. Šādiem izdevumiem vajadzētu būt samērīgiem salīdzinājumā ar atbalsta projektu izdevumu kopējo apmēru.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Lai ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas īstenošanu noritētu raiti, būtu jānosaka laikposms, kurā Komisijai ir jāsniedz gada uzraudzības ziņojumi.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2017/825

4. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot dalībvalstu iestādēm, tostarp attiecīgā gadījumā reģionālām un vietējām iestādēm, atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu, sociālo iekļaušanu, cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nabadzību, ieguldījumus un reālu konverģenci Savienībā, kas arī palīdzēs sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2017/825

5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)   regulas 5. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

“da)    atbalstīt reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu iesaistīšanu un apspriešanos ar tām strukturālo reformu pasākumu sagatavošanā un īstenošanā atbilstīgi pilnvarām un pienākumiem, kas šīm reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm ir uzticēti katras dalībvalsts konstitucionālajā un administratīvajā struktūrā.”

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) 2017/825

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000.

1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000, no kuriem EUR 80 000 000 tiek piešķirti no elastības instrumenta saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*.

 

_________________

 

* Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2017/825

16. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(3a)  regulas 16. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

2.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada uzraudzības ziņojumu par programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:

2.   Sākot no 2018. gada un līdz 2021. gadam ieskaitot, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada uzraudzības ziņojumu par programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2017/825

16. pants – 2. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  regulas 16. panta 2. punktam pievieno da) apakšpunktu:

 

da)  kvalitātes kontroles un atbalsta projektu uzraudzības uz vietas rezultātiem.”

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Ar Komisijas priekšlikumu tiek izdarīti grozījumi Regulā (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi. Komisija ir nolēmusi tā rīkoties tādēļ, ka tā ir saņēmusi no dalībvalstīm daudz pieprasījumu pēc strukturālajām reformām paredzēta finansējuma.

Ar šo tiesību aktu tiek grozīts 4. pants par Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) mērķi, paredzot, ka programmas mērķis ir arī sniegt atbalstu, lai palīdzētu sagatavoties dalībai eurozonā (pantam tiek pievienoti vārdi “kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā”). Tiek iekļauts arī 5.a pants, ar kuru tiek atļauts finansēt darbības un pasākumus, kas palīdzētu sagatavoties dalībai eurozonā.

Turklāt, daudzgadu finanšu shēmas satvarā izmantojot elastības instrumentu, kopējais SRAP finansējums tiek palielināts no EUR 142,8 miljoniem līdz EUR 222,8 miljoniem. Dalībvalstīm būs iespēja papildināt SRAP, pārnesot apropriācijas no tehniskās palīdzības budžeta un tādējādi palielinot tās kopējo finansējuma apmēru līdz EUR 300 miljoniem. Kopīgo noteikumu regulā jau ir atļauts veikt šādu apropriāciju pārnešanu.

Referents uzskata, ka šis SRAP grozījums ir teksta ziņā neliels, bet politiskā ziņā ļoti nozīmīgs. Eurozonai jau ir pievienojušās deviņpadsmit dalībvalstis. Septiņām dalībvalstīm, proti, Bulgārijai, Čehijai, Horvātijai, Polijai, Rumānijai, Ungārijai un Zviedrijai, saskaņā ar Līgumu ir pienākums gatavoties dalībai eurozonā. Dažas no minētajām dalībvalstīm pēdējos gados nav guvušas lielus panākumus šī mērķa sasniegšanā, un tādēļ kļūst aizvien aktuālāk sniegt ES atbalstu dalībai eurozonā. Divām dalībvalsīm, proti, Dānijai un Apvienotajai Karalistei, nav pienākuma pievienoties eurozonai, jo tām attiecībā uz vienoto valūtu tiek piemērota nepiedalīšanās klauzula. Apvienotā Karaliste, protams, 2019. gadā gatavojas izstāties no Eiropas Savienības.

Referents uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt lielāku skaidrību gan par strukturālajām reformām, kas būtu jāveicina, izmantojot kohēzijai paredzēto finansējumu, gan par to iespējamo ietekmi uz kohēzijas finansējuma efektivitāti. Ir svarīgi ņemt vērā to, ka pārsvarā nevienlīdzību ES dalībvalstīs vairāk veido atšķirības katras valsts teritorijā, nevis atšķirības starp valstīm. Tādēļ, lai efektīvi veiktu strukturālu pārveidi, ir nepieciešama dažādu līmeņu valdību apņemšanās kopīgiem spēkiem veicināt saskaņotu un integrētu darbību, apvienojot dažādu politikas jomu ieguldījumus, ar kuriem tiktu risinātas teritoriālās attīstības vajadzības un problēmas. Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm jau ir pašām savas reformu iniciatīvas, programmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pasākumiem, ar kuriem vislabāk tiktu atbalstīti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi.

Referents atbalsta abus galvenos priekšlikuma elementus, proti, SRAP budžeta palielināšanu un gatavošanās dalībai eurozonā noteikšanu par vienu no programmas mērķiem. Tādēļ šajā posmā grozījumu skaits ir ierobežots. Šo grozījumu mērķis ir uzsvērt to, ka ir svarīgi atbalstīt gatavošanos dalībai eurozonā un nodrošināt reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu lielāku iesaistīšanu strukturālo reformu projektos.


Budžeta komitejAS ATZINUMS (19.6.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi

(COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD))

Atzinuma sagatavotājs (*): Jean Arthuis

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējuma un vispārīgā mērķa pārskatīšana dod iespēju:

1) pārskatīt programmas vispārīgo mērķi nolūkā nodrošināt, ka programma ir nepārprotami paredzēta tam, lai pēc dalībvalsts pieprasījuma sniegtu tehnisko palīdzību reformām ar sociālajā un/vai vides ziņā labvēlīgu ietekmi. Programmai vajadzētu veicināt ekonomikas atlabšanu un kvalitatīvas nodarbinātības veidošanu, nabadzības apkarošanu un ieguldījumus reālajā ekonomikā;

2) pamatojoties uz iepriekš minēto prasību, ka reformai jābūt ar sociālajā un/vai vides ziņā labvēlīgu ietekmi, izstrādāt kritērijus dalībvalstu palīdzības pieprasījumu pieņemšanai gadījumos, kad ir saņemts vairāk pieprasījumu, nekā iespējams segt no pieejamajiem līdzekļiem.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šai programmai atvēlētā finansējuma palielināšana būtu jāsaista ar izmaiņām izpratnē par to, uz kādām strukturālajām reformām šī programma būtu jāorientē. Strukturālajām reformām šīs programmas ietvaros vajadzētu būt tādām, kas ietver publisko ieguldījumu programmas, sabiedrisko labumu un pakalpojumu renacionalizāciju un remunicipalizāciju, valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu stiprināšanu un reformas, kuras sekmē darba koplīgumu slēgšanu un veicina reālās algas izaugsmi.

Saskaņā ar programmas 2017. gada darba programmu aptuveni 90 % no programmas finansējuma tika piešķirti projektiem, kuru mērķis bija īstenot ar Eiropas pusgadu saistītos Komisijas norādījumus un citas ES leģislatīvās prasības. Līdz ar to atzinuma sagatavotājs uzskata, ka priekšlikumā būtu īpaši jāpiemin sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības un vietējo un reģionālo iestāžu loma pieprasījuma formulēšanā un reformas īstenošanas izstrādē un uzraudzībā.

Attiecībā uz vispārīgā mērķa pārskatīšanu nolūkā ietvert konverģences kritērijus tām dalībvalstīm, kuras nav eurozonas locekles, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka tādējādi programma var tikt izmantota, vājinot sabiedrisko pakalpojumu un sociālā nodrošinājuma sistēmu kvalitāti un pieejamību — atkarībā no valdības budžeta deficīta un jo īpaši valdības parāda un IKP attiecības. Līdz ar to viņš uzskata, ka galvenā uzmanība programmā būtu jāpievērš tādu pieprasījumu apstiprināšanai, kuri nodrošinās konkrētu ieguvumu sociālajā vai vides ziņā.

Atzinuma sagatavotājs nepiekrīt Komisijas ierosinājumam, kas pausts priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā, proti, ka dalībvalstis būtu jāaicina pārdalīt tehniskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem par labu šai programmai, tostarp pieprasījumiem saistībā ar euro ieviešanu. Viņš uzskata, ka ESI fondu līdzekļi un to svarīgā loma dalībvalstīs būtu jāsaglabā un tie nebūtu jāpārdala šai programmai.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)   Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai.

(1)   Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas un sabiedrības attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, veicina teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju. Institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai. Strukturālās reformas tiek uzskatītas par labvēlīgām ne tikai tad, kad tās mazina publiskos izdevumus sociāli noturīgā veidā, bet arī tad, kad tās īstermiņā palielina izdevumus, lai uzlabotu ekonomikas sniegumu un budžeta bilances vidējā termiņā un ilgtermiņā. Strukturālo reformu veiksmīgas īstenošanas un ilgtspējības nolūkā ir izšķiroši svarīgi, lai tās gūtu demokrātisku atbalstu, kas nodrošinātu visu attiecīgo ieinteresēto personu, tādu kā vietējās un reģionālās iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, līdzdalību.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Lai sniegtu pārskatu par reformām, kas izstrādātas un īstenotas, pamatojoties uz katras dalībvalsts pieprasījumu, jaunā budžeta sadale programmai būtu jābalsta uz skaidriem atlases kritērijiem un jāizklāsta pārredzamā veidā. Tas nodrošinātu zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu, kas ir viens no programmas mērķiem.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Tiecoties stiprināt dalībvalstu spējas sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas strukturālās reformas, programmai nevajadzētu aizstāt dalībvalstu budžeta finansējumu vai tikt izmantotai, lai segtu kārtējos izdevumus.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)   Dalībvalstis aizvien vairāk izmanto programmas nodrošināto atbalstu, pārsniedzot sākotnēji gaidīto. Atbalsta pieprasījumi, ko Komisija saņēmusi 2017. gadā, spriežot pēc to aplēstās vērtības, ievērojami pārsniedz pieejamo gada piešķīrumu. 2018. gada ciklā aplēstā saņemto pieprasījumu vērtība piecas reizes pārsniedz minētajam gadam pieejamos finanšu resursus. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no programmas, un pieprasījumi aptver visas politikas jomas, uz kurām attiecas programma.

(2)   Dalībvalstis aizvien vairāk izmanto programmas nodrošināto atbalstu, pārsniedzot sākotnēji gaidīto. Atbalsta pieprasījumi, ko Komisija saņēmusi 2017. gadā, spriežot pēc to aplēstās vērtības, ievērojami pārsniedz pieejamo gada piešķīrumu, līdz ar to daļa pieprasījumu netika atlasīti finansējuma saņemšanai. 2018. gada ciklā aplēstā saņemto pieprasījumu vērtība piecas reizes pārsniedz minētajam gadam pieejamos finanšu resursus. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no programmas, un pieprasījumi aptver visas politikas jomas, uz kurām attiecas programma.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro.

(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz teritoriālām, ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības.

(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības. Šādu papildu piešķīrumu vajadzētu finansēt tikai no jaunām apropriācijām, kas jārod budžeta lēmējinstitūcijai, pilnībā izmantojot pieejamo budžeta elastību uz attiecīga Komisijas priekšlikuma pamata. Lai novērstu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz pašreizējo daudzgadu programmu finansējumu, minētajā nolūkā nevajadzētu apsvērt nekādu pārdali.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2017/825

4. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz teritoriālām, ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, finanšu stabilitāti, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas varētu arī palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) 2017/825

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000.

1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000. Jebkādu palielinājumu programmā finansē, izmantojot īpašos instrumentus, kā paredzēts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*, nevis uz pašreizējo Savienības programmu rēķina.

 

_________________

 

* Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.)

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums palielināt Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgot tās vispārīgo mērķi

Atsauces

COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

14.12.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.12.2017

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

19.4.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Liadh Ní Riada

21.3.2018

Izskatīšana komitejā

24.4.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

19.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

5

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Răzvan Popa, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anneli Jäätteenmäki, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Verónica Lope Fontagné, Andrey Novakov, Pavel Poc, Claudia Țapardel

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Martina Anderson, Auke Zijlstra, Ivan Štefanec

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Richard Ashworth, José Manuel Fernandes, Monika Hohlmeier, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Verónica Lope Fontagné, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Petri Sarvamaa, Inese Vaidere, Ivan Štefanec, Patricija Šulin

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Iris Hoffmann, John Howarth, Vladimír Maňka, Pavel Poc, Răzvan Popa, Isabelle Thomas, Tiemo Wölken, Manuel dos Santos, Claudia Țapardel

5

-

ECR

Bernd Kölmel

EFDD

John Stuart Agnew

ENF

Marco Zanni, Auke Zijlstra

GUE/NGL

Martina Anderson

3

0

ALDE

Anneli Jäätteenmäki

Verts/ALE

Jordi Solé, Monika Vana

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (20.6.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi

(COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD))

Atzinuma sagatavotājs (*): Roberto Gualtieri

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā noteiktos Savienības mērķus, dalībvalstīm prasa savu ekonomikas politiku uzskatīt par kopīgu lietu un to attiecīgi koordinēt Savienībā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1a)  Ar Savienības rīcībpolitikām, darbībām un instrumentiem ir jāveicina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

-1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1b)  Savienībai, nosakot un īstenojot rīcībpolitikas un darbības, ir jāņem vērā — tostarp īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, — prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības garantēšanu, cīņu pret sociālo atstumtību un augsta izglītības, apmācības un cilvēka veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanu.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

-1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1c)  Savienībai pēc dalībvalstu pieprasījuma ir jāsniedz tām atbalsts, lai uzlabotu dalībvalstu spēju īstenot Savienības tiesību aktus.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai.

(1)  Strukturālo reformu atbalsta programmas (“programma”) mērķis ir stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot ekonomiskas un administratīvas reformas, kuru uzdevums ir veicināt stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi, radīt kvalitatīvas darbvietas, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci, konkurētspēju, produktivitāti un vispārēju labklājību, kā arī uzlabot noturību pret satricinājumiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas saskaņā ar valsts reformu programmām.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Sekmīgai strukturālo reformu īstenošanai ir vajadzīga politiskā griba, izlēmība, efektīva un rezultatīva valsts pārvalde un atbalsts no visiem sabiedrības segmentiem. Tādēļ ir būtiski strukturālas reformas atbalstīt, iesaistot ekonomiskos un sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas, kā arī nodrošināt demokrātisku atbalstu no valsts un attiecīgā gadījumā reģionāliem parlamentiem.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Priekšroka būtu jādod pasākumiem, kuriem ir sinerģiska ietekme uz citām nozarēm un kuru mērķis inter alia ir sasniegt Savienībā augstu un ilgtermiņā ilgtspējīgu izaugsmi, ekonomikas atveseļošanos un konverģenci, apkarot krāpšanas ar nodokļiem, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, veicināt augstāku kvalitatīvas nodarbinātības līmeni un īstenot sociālās rīcībpolitikas. Šīm strukturālajām reformām vajadzētu atbilst un būt saistītām ar Eiropas pusgadā izvirzītajiem mērķiem un konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu dalībvalstīs. Strukturālajās reformās būtu jāiekļauj pareiza un savlaicīga Savienības tiesību aktu transponēšana un īstenošana, jo šo aktu pienācīga darbība ir pamats ekonomiskās konverģences sasniegšanai.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Eiropas Savienības valūta ir euro, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 119. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Dalībvalstis aizvien vairāk izmanto programmas nodrošināto atbalstu, pārsniedzot sākotnēji gaidīto. Atbalsta pieprasījumi, ko Komisija saņēmusi 2017. gadā, spriežot pēc to aplēstās vērtības, ievērojami pārsniedz pieejamo gada piešķīrumu. 2018. gada ciklā aplēstā saņemto pieprasījumu vērtība piecas reizes pārsniedz minētajam gadam pieejamos finanšu resursus. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no programmas, un pieprasījumi aptver visas politikas jomas, uz kurām attiecas programma.

(2)  Dalībvalstis aizvien vairāk izmanto programmas nodrošināto atbalstu, pārsniedzot sākotnēji gaidīto. Atbalsta pieprasījumi, ko Komisija saņēmusi 2017. gadā, spriežot pēc to aplēstās vērtības, ievērojami pārsniedz pieejamo gada piešķīrumu, un līdz ar to vairāki pieprasījumi netika atlasīti finansējumam. 2018. gada ciklā aplēstā saņemto pieprasījumu vērtība piecas reizes pārsniedz minētajam gadam pieejamos finanšu resursus. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no programmas, un pieprasījumi aptver visas politikas jomas, uz kurām attiecas programma.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Programmas rezultātu publiskošana un pārredzamība būtu jāuzlabo, sagatavojot tiešsaistē publiski pieejamu pārskatu par reformu īstenošanu katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā un lai tā ilgtermiņā būtu stabila un nodrošinātu labklājību, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, tostarp pastiprinot sociāli līdzsvarotas, vidiski ilgtspējīgas, izaugsmei draudzīgas strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro.

(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvu darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro. Nepieciešama šā vispārīgā mērķa daļa ir rūpīgs ex post novērtējums par to, kā programma ir palīdzējusi īstenot strukturālās reformas dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.

(5)  Nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas var palīdzēt dalībvalstīm, uz kurām attiecas pašreizējā atkāpe par dalību trešajā ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) posmā un kuras vēlas ieviest euro, lai tās sagatavotos dalībai eurozonā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības.

(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības. Šādu papildu finansējumu vajadzētu nodrošināt, nevis pārvietojot pašreizējos Eiropas strukturālos un investīciju fondus, bet gan mobilizējot īpašos instrumentus, kā paredzēts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*. Nevajadzētu uzlikt dalībvalstīm pienākumu pārvest savus valsts un reģionālos ESI fondu piešķīrumus nolūkā novērst finansējuma trūkumu programmā.

* Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai sniegtu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas.

(7)  Lai sniegtu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību un novērtēšanu uz vietas.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2017/825

4. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.”;

Programmas vispārīgais mērķis ir sniegt valsts, reģionālām un vietējām iestādēm atbalstu, kas paredzēts administratīvai un ekonomiskai reformai un pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi, ekonomikas un sociālo jomu, un risināt ekonomikas un sociālās problēmas, lai veicinātu un paātrinātu ilgtspējīgu izaugsmi, vides ilgtspēju, sociālo aizsardzību, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, konkurētspēju, produktivitāti, teritoriālo un sociālo kohēziju, konverģenci, vispārēju labklājību un noturību pret satricinājumiem. Šis atbalsts var ietvert palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā, kā arī Savienības tiesību aktu pareizā un savlaicīgā transponēšanā un īstenošanā. Īstenojot šos mērķus, programma arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem.”;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) 2017/825

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000.

1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000. Šādu papildu finansējumu nodrošina, nevis pārvietojot pašreizējos Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF), bet gan mobilizējot īpašos instrumentus, kā paredzēts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*.

* Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums palielināt Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgot tās vispārīgo mērķi

Atsauces

COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

14.12.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.12.2017

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

19.4.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Roberto Gualtieri

24.4.2018

Izskatīšana komitejā

4.6.2018

18.6.2018

 

 

Pieņemšanas datums

19.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

14

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, David Coburn, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Alex Mayer, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, Ashley Fox, Doru-Claudian Frunzulică, Syed Kamall, Alain Lamassoure, Thomas Mann, Luigi Morgano, Michel Reimon, Joachim Starbatty

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jens Gieseke, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Rupert Matthews

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Petr Ježek, Ramon Tremosa i Balcells

PPE

Burkhard Balz, Markus Ferber, Jens Gieseke, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Doru-Claudian Frunzulică, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Luigi Morgano, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Michel Reimon, Ernest Urtasun

14

-

ALDE

Caroline Nagtegaal

ECR

Ashley Fox, Syed Kamall, Rupert Matthews, Stanisław Ożóg, Joachim Starbatty, Kay Swinburne

EFDD

David Coburn, Bernard Monot, Marco Valli

ENF

Gerolf Annemans, Marco Zanni

GUE/NGL

Martin Schirdewan, Miguel Viegas

1

0

ENF

Barbara Kappel

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (8.6.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi

(COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Csaba Sógor

ĪSS PAMATOJUMS

Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) 2017.–2020. gadam, kuru ar lielu atbalstu Eiropas Parlamentā izveidoja pagājušajā gadā, darbojas kopš 2017. gada 20. maija un tās budžets ir EUR 142,8 miljoni. Programmas mērķis ir sekmēt institucionālas, administratīvas un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot ekspertu atbalstu valsts iestādēm, kuras to prasa.

Sniegtais atbalsts var attiekties uz visdažādākajām politikas jomām, no kurām daudzas ir tiešā veidā sociāli nozīmīgas, piemēram, izglītība un apmācība, darba tirgus politika darbvietu radīšanai, cīņa pret nabadzību, sociālās iekļaušanas veicināšana, sociālā nodrošinājuma un sociālās labklājības sistēmas, sabiedrības veselība un veselības aprūpes sistēmas. Citām atbalsta jomām arī ir liela ietekme uz ES ekonomisko un sociālo kohēziju.

Tā kā dalībvalstis programmu ir izmantojušas ievērojami vairāk, nekā tika gaidīts, pieprasītais atbalsts vairākas reizes pārsniedz pieejamo budžetu. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju 2018. gada ciklā 24 dalībvalstis ir iesniegušas 444 atbalsta pieprasījumus, kuru izmaksu aplēstā kopsumma ir aptuveni EUR 152 miljoni, proti, piecas reizes lielāka nekā kopējais gada finansējums, kas ir EUR 30,5 miljoni.

Šī iemesla dēļ Komisija ierosināja palielināt programmas līdzekļus par EUR 80 miljoniem, izmantojot elastības instrumentu saskaņā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas 11. pantu. Turklāt Komisija plāno programmas mērķos iekļaut īpašu atsauci uz to, ka no programmas var finansēt darbības un pasākumus, kas atbalsta reformas, kuras var palīdzēt dalībvalstīm, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

Komisija arī aicina dalībvalstis izmantot Strukturālo reformu atbalsta programmas regulas 11. pantā paredzēto iespēju pārvietot daļu savu resursu no Eiropas strukturālo un investīciju fondu tehniskās palīdzības komponenta uz programmu.

Ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstīm augstas kvalitātes ekspertu pieejamībā izaugsmi veicinošas, ilgtspējīgas un iekļaujošas politikas izstrādei un īstenošanai, kā arī programmas popularitāti dalībvalstīs, programmas budžeta palielināšana ir ļoti apsveicama.

Tomēr, pilnībā atzīstot, ka ir lietderīgi ar euro pieņemšanu saistītu atbalstu īpaši iekļaut programmas mērķos, atzinuma sagatavotājs vēlas arī vērst uzmanību uz to, ka ir papildus jāuzsver ES stratēģiskās prioritātes, kas izklāstītas gada izaugsmes pētījumā, tādas kā atbalsts augstas kvalitātes izglītībai, apmācībai, darba ražīgumam un aktīvai darba tirgus politikai. Ar sociālo un nodarbinātības politiku saistītas strukturālās reformas būtu jāveicina vēl vairāk, ņemot vērā to, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā ne tuvu nav sasniegti.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar augstu izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Turklāt, un kā izklāstīts LESD 11. pantā, Savienības politikā un darbībās ir jāintegrē vides aizsardzības prasības, jo īpaši tādēļ, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai.

(1)  Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot iekļaujošu izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas ar Eiropas pievienoto vērtību un cita starpā veicināt solidaritāti, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā, cita starpā sociālās iekļaušanas jomā. Tādējādi programma var būt arī svarīgs instruments, kas dotu ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšanā un principu ievērošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas attīstība, kas tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, kuras ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina Savienības mērķu sasniegšanu ekonomiskās un sociālās kohēzijas un pilnīgas nodarbinātības jomā. Tādu institucionālu, administratīvu un ilgtspējīgu strukturālo reformu īstenošana, kuras atbalsta iekļaujošu izaugsmi, darbvietu radīšanu un sociālo kohēziju, ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai. Šī programma ir ļoti piemērota, lai papildinātu un vēl vairāk stiprinātu Eiropas pusgada cikla īstenošanu, jo īpaši tā gada izaugsmes pētījumu un konkrētai valstij adresētos ieteikumus, un panāktu progresu virzībā uz “Eiropa 2020” ilgtermiņa mērķu izpildi.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Programmai atvēlētā finansējuma palielinājums būtu jāsaista ar programmas mērķu pārskatīšanu, jo daudzās dalībvalstīs ir jāstiprina valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas, kā arī darba koplīgumu slēgšana un reālo algu pieaugums.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Dalībvalstis aizvien vairāk izmanto programmas nodrošināto atbalstu, pārsniedzot sākotnēji gaidīto. Atbalsta pieprasījumi, ko Komisija saņēmusi 2017. gadā, spriežot pēc to aplēstās vērtības, ievērojami pārsniedz pieejamo gada piešķīrumu. 2018. gada ciklā aplēstā saņemto pieprasījumu vērtība piecas reizes pārsniedz minētajam gadam pieejamos finanšu resursus. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no programmas, un pieprasījumi aptver visas politikas jomas, uz kurām attiecas programma.

(2)  Dalībvalstis aizvien vairāk izmanto programmas nodrošināto atbalstu, pārsniedzot sākotnēji gaidīto. Atbalsta pieprasījumi, ko Komisija saņēmusi 2017. gadā, spriežot pēc to aplēstās vērtības, ievērojami pārsniedz pieejamo gada piešķīrumu. 2018. gada ciklā aplēstā saņemto pieprasījumu vērtība piecas reizes pārsniedz minētajam gadam pieejamos finanšu resursus. Gandrīz visas dalībvalstis ir pieprasījušas atbalstu no programmas, un pieprasījumi aptver visas politikas jomas, uz kurām attiecas programma. Sagaidāms, ka programmai arī turpmāk pieteiksies pārmērīgs skaits dalībnieku un tāpēc nāksies atlasīt atbalsta pieprasījumus, taču neskarot nepieciešamību ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm. Izvērtējot pieprasījumus, galvenā uzmanība būtu jāpievērš prioritātēm, kas izklāstītas gada izaugsmes pētījumā (GIP), stratēģiskām Savienības prioritātēm un pieprasījumiem, kuriem ir pozitīva sociālā ietekme un kuros ir iesaistīti partneri. Saskaņā ar 2018. gada GIP atšķirības starp dalībvalstīm ekonomikas atlabšanas un nodarbinātības jomā liek turpināt mērķtiecīgus ieguldījumus augstas kvalitātes izglītībā, apmācībā, darba ražīgumā un aktīvā darba tirgus politikā. Ar sociālo un nodarbinātības politiku saistītas strukturālās reformas būtu jāveicina vēl vairāk, ņemot vērā to, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā ne tuvu nav sasniegti. Novērtējot pieprasījumus, būtu pienācīgi jāņem vērā arī reformas pamatojums, tostarp rezultāti, kas gūti, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un partneriem, ja veicamo reformu raksturs un darbības joma to prasa.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.

(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro.

(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi iekļaut, ka arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, sociālās iekļaušanas un cīņas pret nabadzību, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, darbvietu radīšanas un ieguldījumu veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro, kā arī konverģence eurozonā un ārpus tās.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.

(5)  Nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest euro, palīdz sagatavoties dalībai eurozonā tā, lai minētajām dalībvalstīm būtu arī iespēja uzlabot sniegumu saistībā ar sociālajiem rādītājiem, kuri tiek ņemti vērā Eiropas pusgadā.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības.

(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai, izmantojot pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā paredzēto elastības instrumentu, būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļaus Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi izmantot Regulas (ES) 2017/825 11. pantā paredzēto iespēju daļu no līdzekļiem, kas iekļauti ESI fondu tehniskās palīdzības komponentē, pārvietot uz programmu nolūkā atbalstīt reformu īstenošanu, tostarp saistībā ar euro ieviešanu. Tomēr, ņemot vērā, cik svarīgi ir izstrādāt strukturālas reformas ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšanai, un ņemot vērā dalībvalstu lielo pieprasījumu pēc atbalsta no šīs programmas, būtu jāapsver iespēja DFS pēc 2020. gada iekļaut pastāvīgu strukturālo reformu atbalsta programmu ar pašai savu budžetu, ja tiks sniegts pozitīvs 2017.–2020. gadā sasniegto rezultātu novērtējums.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai sniegtu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas.

(7)  Lai sniegtu kvalitatīvu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas. Šādiem izdevumiem vajadzētu būt samērīgiem salīdzinājumā ar atbalsta projektu izdevumu kopējo apmēru.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Lai ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas īstenošanu noritētu raiti, būtu jānosaka laikposms, kurā Komisijai ir jāsniedz gada uzraudzības ziņojumi.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2017/825

4. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.

Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās, izaugsmi veicinošas un iekļaujošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, sociālo iekļaušanu un cīņu pret nabadzību, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā. Programma var arī dot īpašu ieguldījumu veiksmīgā līdzdalībā ekonomiskajā un monetārajā savienībā un to dalībvalstu sagatavošanās darbā dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro, sniedzot valsts iestādēm atbalstu ar šo sagatavošanās darbu saistītiem pasākumiem.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2017/825

5. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

 

“fa)  darbības un pasākumi, kas atbalsta reformas dalībvalstīs, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.”

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Regula (ES) 2017/825

5.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  pievieno jaunu 5.a pantu:

svītrots

“5.a pants

 

Atbalsts, ko piešķir, lai sagatavotos dalībai eurozonā

 

No programmas var finansēt darbības un pasākumus, kas atbalsta reformas, kuras var palīdzēt dalībvalstīm, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.”

 

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Regula (ES) 2017/825

10. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000.

1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000, no kuriem EUR 80 000 000 tiek piešķirti no elastības instrumenta saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*.

 

__________________

 

* Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2017/825

16. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(3a)  regulas 16. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

2.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada uzraudzības ziņojumu par programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:

2.  Sākot no 2018. gada un līdz 2021. gadam ieskaitot, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada uzraudzības ziņojumu par programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Regula ES 2017/825

16. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  regulas 16. panta 2. punktam pievieno da) apakšpunktu:

 

“da)  kvalitātes kontroles un atbalsta projektu uzraudzības uz vietas rezultātiem.”

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32017R0825&from=LV)

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums palielināt Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgot tās vispārīgo mērķi

Atsauces

COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

14.12.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

14.12.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Csaba Sógor

13.3.2018

Izskatīšana komitejā

15.5.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Michael Detjen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Miroslavs Mitrofanovs, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Claude Rolin, Siôn Simon, Marita Ulvskog, Renate Weber, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Sergio Gutiérrez Prieto, Dieter-Lebrecht Koch, Eduard Kukan, Miapetra Kumpula-Natri, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Rory Palmer, Jasenko Selimovic, Monika Vana, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Dietmar Köster, Renaud Muselier

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

PPE

S&D

VERTS/ALE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, António Marinho e Pinto, Jasenko Selimovic, Renate Weber

Georges Bach, Andrea Bocskor, David Casa, Danuta Jazłowiecka, Dieter-Lebrecht Koch, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Elisabeth Morin-Chartier, Renaud Muselier, Claude Rolin

Guillaume Balas, Michael Detjen, Elena Gentile, Sergio Gutiérrez Prieto, Agnes Jongerius, Jan Keller, Miapetra Kumpula-Natri, Dietmar Köster, Rory Palmer, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Siôn Simon, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

Miroslavs Mitrofanovs, Terry Reintke, Monika Vana

7

-

ECR

ENF

GUE/NGL

NI

Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Jana Žitňanská

Dominique Martin

Patrick Le Hyaric, Paloma López Bermejo

Lampros Fountoulis

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums palielināt Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgot tās vispārīgo mērķi

Atsauces

COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

6.12.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

14.12.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

14.12.2017

ECON

14.12.2017

EMPL

14.12.2017

PECH

14.12.2017

 

CULT

14.12.2017

 

 

 

Atzinumu nesniedza

       Lēmuma datums

PECH

11.12.2017

CULT

22.1.2018

 

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

19.4.2018

ECON

19.4.2018

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Ruža Tomašić

25.1.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

27.3.2018

25.4.2018

 

 

Pieņemšanas datums

25.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Rosa D’Amato, John Flack, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth, Ivana Maletić

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Olle Ludvigsson, Marc Tarabella

Iesniegšanas datums

27.6.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15

+

ALDE

Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

John Flack, Ruža Tomašić

PPE

Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Ramón Luis Valcárcel Siso

S&D

Mercedes Bresso, John Howarth, Constanze Krehl, Olle Ludvigsson, Louis-Joseph Manscour, Marc Tarabella, Derek Vaughan

3

-

EFDD

John Stuart Agnew

GUE/NGL

Younous Omarjee

NI

Konstantinos Papadakis

1

0

EFDD

Rosa D'Amato

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 3. jūlijsJuridisks paziņojums