Procedūra : 2018/2028(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0228/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0228/2018

Debates :

PV 10/09/2018 - 27
CRE 10/09/2018 - 27

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0332

ZIŅOJUMS     
PDF 746kWORD 70k
27.6.2018
PE 618.224v02-00 A8-0228/2018

par valodu līdztiesību digitālajā laikmetā

(2018/2028(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Jill Evans

Atzinuma sagatavotāja (*):

Marisa Matias, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par valodu līdztiesību digitālajā laikmetā

(2018/2028(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. pantu un 3. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktu un 22. pantu,

–  ņemot vērā UNESCO 2003. gada 17. oktobra Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmumu (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 21. novembra rezolūciju par Eiropas daudzvalodības stratēģiju (2008/C 320/01)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmumu, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK(5),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), ko ES ratificēja 2010. gadā,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 18. septembra paziņojumu “Daudzvalodība: Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās” (COM(2008)0566),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245)(6),

–  ņemot vērā Parīzē 2003. gada 15. oktobrī notikušās UNESCO vispārējās konferences 32. sesijā pieņemto ieteikumu par daudzvalodības veicināšanu un izmantošanu un vispārēju piekļuvi kibertelpai,

–  ņemot vērā 2012. gada jūnijā publicēto Eirobarometra Īpašo ziņojumu Nr. 386 “Eiropieši un viņu valodas”,

–  ņemot vērā Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā pieņemtos prezidentūras secinājumus (SN 100/1/02 REV 1),

–  ņemot vērā 1988. gada 17. jūnija rezolūciju par zīmju valodām nedzirdīgajiem(7),

–  ņemot vērā 2004. gada 14. janvāra rezolūciju par kultūras daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu: Eiropas reģionu un tādu starptautisko organizāciju kā UNESCO un Eiropas Padome loma(8) un 2003. gada 4. septembra rezolūciju par Eiropas reģionālajām un mazāk lietotajām valodām — minoritāšu valodām ES — saistībā ar paplašināšanos un kultūras daudzveidību(9),

–  ņemot vērā 2009. gada 24. marta rezolūciju par daudzvalodību — Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās(10),

–  ņemot vērā 2013. gada 11. septembra rezolūciju par Eiropas apdraudētajām valodām un lingvistisko daudzveidību Eiropas Savienībā(11),

–  ņemot vērā 2018. gada 7. februāra rezolūciju par minoritāšu aizsardzību un nediskriminēšanu ES dalībvalstīs(12),

–  ņemot vērā 2017. gada martā publicēto Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) un Zinātniskās perspektīvikas nodaļas (STOA) pētījumu “Language equality in a digital age — towards a Human Language project” (“Valodu vienlīdzība digitālajā laikmetā. Virzība uz cilvēku valodas projektu”),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0228/2018),

A.  tā kā valodu tehnoloģijas atvieglo saziņu cilvēkiem, kuri ir kurli un vājdzirdīgi, akli un vājredzīgi, kā arī cilvēkiem, kuriem ir disleksija, un tā kā šajā ziņojumā jēdziens “valodas tehnoloģija” attiecas uz tehnoloģiju, kas atbalsta ne tikai mutvārdu valodu, bet arī zīmju valodu, atzīstot, ka zīmju valodas ir svarīgs Eiropas valodu daudzveidības elements;

B.  tā kā valodu tehnoloģiju (VT) izstrāde aptver daudzas pētniecības jomas un disciplīnas, tostarp datorlingvistiku, mākslīgo intelektu, datorzinātni un lingvistiku, un tās tiek izmantotas arī dabiskās valodas apstrādē, teksta analīzē, runas tehnoloģijā un datizracē;

C.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra Īpašajā ziņojumā Nr. 386 “Eiropieši un viņu valodas” sniegto informāciju nedaudz vairāk kā puse eiropiešu (54 %) spēj uzturēt sarunu vismaz vienā papildu valodā, ceturtdaļa (25 %) spēj runāt vismaz divās papildu valodās un viena desmitdaļa (10 %) spēj sarunāties vismaz trijās valodās;

D.  tā kā papildus migrantu valodām un dažādajām zīmju valodām, kas valstīs ir atzītas saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas un vairāk nekā 60 nacionālās, reģionālās un minoritāšu valodas; tā kā daudzvalodība ir viena no Eiropas kultūru daudzveidības lielākajām vērtībām un vienlaikus arī viens no lielākajiem sarežģījumiem, kas apgrūtina patiesi integrētas ES izveidi;

E.  tā kā nolūkā pārvarēt ģeogrāfiskos, sociālos un ekonomiskos šķēršļus, kas liedz piekļūt platjoslai, svarīgs priekšnoteikums efektīvas ES daudzvalodības politikas nodrošināšanā ir atbalsts tādām vietējām kopienām kā pirmiedzīvotāju, lauku vai attālas kopienas;

F.  tā kā daudzvalodība ir ietverta dažādās ES politikas jomās, tostarp kultūras, izglītības, ekonomikas, digitālā vienotā tirgus, mūžizglītības, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, konkurētspējas, jaunatnes, pilsoniskās sabiedrības, mobilitātes, pētniecības un plašsaziņas līdzekļu politikā; tā kā lielāka uzmanība jāveltī tādu šķēršļu likvidēšanai, kas kavē starpkultūru un starpvalodu dialogu, un jāstimulē savstarpēja sapratne;

G.  tā kā Komisija atzīst, ka digitālajam vienotajam tirgum jābūt daudzvalodīgam; tā kā nav ierosināta nekāda kopēja ES rīcībpolitika valodas šķēršļu problēmas risināšanai;

H.  tā kā VT tiek izmantotas praktiski visos ikdienā izmantojamos digitālajos produktos un pakalpojumos, jo lielākā to daļa zināmā mērā izmanto valodu, jo īpaši tas attiecas uz visiem ar internetu saistītajiem produktiem, piemēram, meklēšanas rīkiem, sociālajiem tīkliem un e-komercijas pakalpojumiem; tā kā VT izmantošana ietekmē arī nozares, kas ir būtiski svarīgas Eiropas iedzīvotāju labjutības nodrošināšanai ikdienā, t. i., izglītības, kultūras un veselības aprūpes nozares;

I.  tā kā pārrobežu e-komercijas līmenis ir ļoti zems — 2015. gadā pirkumus no citām ES valstīm tiešsaistē veica tikai 16 % Eiropas iedzīvotāju; tā kā valodas tehnoloģijas var sekmēt turpmāko Eiropas pārrobežu un starpvalodu saziņu, stiprināt ekonomisko izaugsmi un sociālo stabilitāti un mazināt dabiskos šķēršļus, tādējādi respektējot un veicinot kohēziju un konverģenci un stiprinot ES konkurētspēju pasaulē;

J.  tā kā tehnoloģiju attīstība arvien vairāk pamatojas uz valodu un ietekmē izaugsmi un sabiedrību; tā kā steidzami ir vajadzīga gan rīcībpolitika, kurā ir vairāk ņemta vērā valoda, gan ne tikai tehnoloģiska, bet arī patiešām multidisciplināra pētniecība un izglītība tādās jomās kā digitālā komunikācija, VT un to saikne ar izaugsmi un sabiedrību;

K.  tā kā, sasniedzot Barselonas mērķi, proti, panākot, ka iedzīvotāji var labi sazināties ne vien dzimtajā valodā, bet arī divās citās valodās, papildus digitālā vienotā tirgus pieejamībai viņiem pavērtos plašākas iespējas piekļūt digitālajam kultūras, izglītojošam un zinātniskam saturam un līdzdarboties kā pilsoņiem; tā kā papildu līdzekļiem un rīkiem, sevišķi tādiem, kas balstās uz valodu tehnoloģijām, ir būtiska nozīme Eiropas daudzvalodības pienācīgā pārvaldībā un individuālās daudzvalodības veicināšanā;

L.  tā kā mākslīgā intelekta jomā ir bijuši nozīmīgi atklājumi un valodu tehnoloģiju attīstības temps ir bijis straujš; tā kā uz valodu orientēta mākslīgā intelekta joma piedāvā jaunas digitālās saziņas, digitāli uzlabotas saziņas un tehnoloģiju nodrošinātas saziņas iespējas un sadarbību visās Eiropas valodās (un ne tikai), nodrošinot dažādu valodu lietotājiem vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un zināšanām un uzlabojot IT tīkla funkcionalitātes;

M.  tā kā kopīgajām Eiropas vērtībām — sadarbībai, solidaritātei, vienlīdzībai, atzīšanai un cieņai — vajadzētu nozīmēt, ka visiem iedzīvotājiem ir pilnīga un vienlīdzīga piekļuve digitālajām tehnoloģijām, kas ne tikai uzlabotu Eiropas kohēziju un eiropiešu labjutību, bet arī veicinātu daudzvalodīgu digitālo vienoto tirgu;

N.  tā kā tehnoloģisko rīku, piemēram, videospēļu vai izglītojošu lietojumprogrammu, pieejamība minoritāšu un mazāk lietotajās valodās ir būtiska valodas prasmju attīstībai, jo īpaši bērniem;

O.  tā kā mazāk lietoto Eiropas valodu pratējiem ir jāspēj izteikties kultūrai nozīmīgā veidā un jārada pašiem savs kultūras saturs vietējās valodās;

P.  tā kā jaunas metodes, piemēram, mašīnu dziļā mācīšanās, kas balstās uz pieaugošu skaitļošanas jaudu un piekļuvi milzīgam datu apjomam, padara valodu tehnoloģijas par reālu risinājumu valodu barjeru pārvarēšanai;

Q.  tā kā valodu barjeras būtiski ietekmē eiropiešu identitātes veidošanos un turpmāko Eiropas integrācijas procesu; tā kā iedzīvotāji par ES lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesu būtu jāinformē viņu dzimtajā valodā gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

R.  tā kā valoda ir ļoti liela daļa no aizvien augošajiem lielo datu krājumiem;

S.  tā kā cilvēka valodās tiek izteikts ārkārtīgi liels datu apjoms; tā kā VT pārvaldība varētu pavērt ceļu plašam inovatīvu IT produktu un pakalpojumu klāstam rūpniecībā, tirdzniecībā, valsts pārvaldē, pētniecībā, publiskajos pakalpojumos un administrācijā, samazinot dabiskus šķēršļus un tirgus izmaksas;

Eiropā pastāvošie šķēršļi valodu vienlīdzības panākšanai digitālajā laikmetā

1.  pauž nožēlu par to, ka adekvātas politikas trūkuma dēļ Eiropā pašlaik paplašinās tehnoloģiskā plaisa starp valodām, kam resursu netrūkst, un valodām, kam to ir mazāk, neatkarīgi no tā, vai šīs pēdējās ir oficiālās, otrās oficiālās vai neoficiālās ES valodas; turklāt pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā 20 Eiropas valodām draud digitālā valodas izzušana; norāda, ka ES un tās iestādēm ir pienākums veicināt, popularizēt un atbalstīt valodu daudzveidību Eiropā;

2.  norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā digitālā tehnoloģija ir būtiski ietekmējusi valodas attīstību, ko ir sarežģīti novērtēt; iesaka politikas veidotājiem nopietni ņemt vērā pētījumus, kas parāda, ka digitālā saziņa mazina gados jaunu pieaugušu cilvēku rakstpratību, radot barjeras starp paaudzēm gramatikas un rakstpratības ziņā un izraisot vispārēju valodas noplicināšanu; uzskata, ka digitālajai saziņai vajadzētu paplašināt, bagātināt un papildināt valodas un ka šie mērķi būtu jāatspoguļo nacionālajā rakstpratības izglītībā un rakstpratības politikā;

3.  uzsver, ka mazāk lietotajām Eiropas valodām ir būtiski sliktāki apstākļi, jo akūti trūkst rīku, resursu un finansējuma pētījumiem, un tas kavē un sašaurina darbu, ko veic pētnieki, kas nespēj no valodu tehnoloģijām gūt maksimālu labumu, pat ja viņiem ir vajadzīgās tehnoloģiskās prasmes;

4.  norāda, ka padziļinās digitālā plaisa starp plaši lietotām un mazāk lietotām valodām un palielinās Eiropas sabiedrības digitalizācija, izraisot atšķirības piekļuvē informācijai, kuras izjūt mazkvalificēti cilvēki, gados vecāki cilvēki, cilvēki ar zemiem ienākumiem un cilvēki no nelabvēlīgas vides; uzsver, ka šo nevienlīdzību mazinātu satura pieejamība dažādās valodās;

5.  norāda, ka tirgus fragmentācijas, nepietiekamu ieguldījumu zināšanās un kultūrā, slikti koordinētas pētniecības, nepietiekama finansējuma un juridisku šķēršļu dēļ Eiropa ļoti atpaliek, lai gan tai ir spēcīga valodu inženierijas un tehnoloģijas zinātniskā bāze un pašreizējās valodu tehnoloģijas paver tai milzīgas iespējas gan ekonomikas, gan kultūras aspektā; turklāt norāda, ka tirgū pašlaik dominē dalībnieki, kas nav no Eiropas un nerisina jautājumus par to, kā apmierināt daudzvalodīgās Eiropas īpašās vajadzības; uzsver, ka šī paradigma ir jāmaina un ir jāpastiprina Eiropas vadošā loma valodu tehnoloģiju jomā, izveidojot Eiropas vajadzību apmierināšanai un prasībām īpaši pielāgotu projektu;

6.  norāda, ka VT pirmām kārtām ir pieejamas angļu valodā; ir informēts, ka lielie pasaules un Eiropas ražotāji un uzņēmumi bieži vien izstrādā VT arī galvenajām Eiropas valodām ar salīdzinoši lieliem tirgiem ― spāņu, franču un vācu valodai (šajās valodās jau trūkst resursu dažās apakšjomās); tomēr uzsver, ka ir vajadzīgi vispārīgi ES līmeņa pasākumi (rīcībpolitika, finansējums, izpēte un izglītošana), kas nodrošinātu VT izstrādi mazāk lietotām oficiālajām ES valodām, un īpaši ES līmeņa pasākumi (rīcībpolitika, finansējums, izpēte un izglītošana), kas šajā izstrādē iekļautu un popularizētu reģionālās un minoritāšu valodas;

7.  uzsver, ka ir labāk jāizmanto jaunās tehnoloģiskās pieejas, kuru pamatā ir palielināta skaitļošanas jauda un vieglāka piekļuve lieliem datu apjomiem, lai palīdzētu attīstīt dziļās mācīšanās neironu tīklus, kuri padara cilvēka valodas tehnoloģijas (CVT) par reālu risinājumu valodas barjeru problēmai; tādēļ aicina Komisiju saglabāt pietiekamu finansējumu šādas tehnoloģiju attīstības atbalstam;

8.  norāda, ka valodām ar mazāku lietotāju skaitu ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts, ko var sniegt ieinteresētās personas, tostarp burtveidolu izplatītāji diakritisko zīmju sakarā, klaviatūru ražotāji un satura pārvaldības sistēmas, lai varētu pienācīgi glabāt, apstrādāt un attēlot saturu šajās valodās; prasa, lai Komisija novērtē, kā šādu atbalstu varētu veicināt un ieteikt iekļaušanai iepirkuma procesā Eiropas Savienībā;

9.  aicina dalībvalstis digitālajos pakalpojumos, piemēram, mobilajās lietotnēs, plašāk izmantot vairākas valodas;

10.  ar bažām atzīmē, ka daudzu barjeru, tostarp valodas barjeru, dēļ digitālais vienotais tirgus joprojām ir sadrumstalots, tāpēc tiek ierobežota tiešsaistes tirdzniecība, saziņa sociālajos tīklos un citos saziņas kanālos, pārrobežu apmaiņa ar kultūras, radošo un audiovizuālo saturu, kā arī Eiropas mēroga publisko pakalpojumu plašāka ieviešana; uzsver, ka kultūru daudzveidībai un daudzvalodībai Eiropā varētu nākt par labu pārrobežu piekļuve saturam, jo īpaši izglītības nolūkā; aicina Komisiju izstrādāt spēcīgu un koordinētu stratēģiju daudzvalodīgam digitālajam vienotajam tirgum;

11.  norāda, ka valodu tehnoloģijām Eiropas politikas programmā pašlaik nav piešķirta nekāda nozīme, lai gan valodu daudzveidības ievērošana ir paredzēta Līgumos;

12.  atzinīgi vērtē iepriekšējo ES finansēto pētniecības tīklu, piemēram, FLaReNet, CLARIN, HBP un META-NET (tostarp META-SHARE), svarīgo celmlauža lomu, ko tie pildījuši Eiropas valodu tehnoloģiju platformas izveidē;

Valodu tehnoloģiju politikas institucionālā satvara uzlabošana ES līmenī

13.  aicina Padomi izstrādāt ieteikumu kultūras un valodu daudzveidības aizsargāšanai un veicināšanai, tostarp valodu tehnoloģiju jomā, Savienībā;

14.  nolūkā palielināt valodu tehnoloģiju nozīmi Eiropā iesaka Komisijai kāda komisāra portfelim pievienot daudzvalodības un valodu tehnoloģiju jomu; uzskata, ka atbildīgā komisāra pienākums būtu veicināt valodu daudzveidību un vienlīdzību ES līmenī, ņemot vērā valodu daudzveidības svarīgo ietekmi uz Eiropas nākotni;

15.  ierosina ES līmenī nodrošināt visaptverošu tiesisko aizsardzību 60 reģionālajām un minoritāšu valodām, atzīt nacionālo un minoritāšu kolektīvās tiesības digitālajā pasaulē un nodrošināt mācības dzimtajā valodā ES oficiālo un neoficiālo valodu pratējiem;

16.  mudina tās dalībvalstis, kas jau ir izstrādājušas sekmīgas politikas stratēģijas valodu tehnoloģiju jomā, dalīties pieredzē un labā praksē, lai palīdzētu citām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm izveidot pašām savas stratēģijas;

17.  aicina dalībvalstis izstrādāt visaptverošu un ar valodas jautājumiem saistītu politiku, piešķirt resursus un izmantot piemērotus līdzekļus, lai popularizētu un veicinātu valodu daudzveidību un daudzvalodību digitālajā jomā; uzsver ES, dalībvalstu, universitāšu un citu publisko iestāžu kopīgo atbildību, sekmējot valodu saglabāšanu digitālajā pasaulē un izstrādājot datubāzes un tulkošanas tehnoloģijas visām ES valodām, tostarp mazāk lietotām valodām; aicina koordinēt pētniecību un nozares darbību, izvirzot kopēju mērķi uzlabot valodas tulkošanas digitālās iespējas un nodrošinot atvērtu piekļuvi datiem, kas vajadzīgi tehnoloģiju progresam;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas un rīcībpolitiku daudzvalodības veicināšanai digitālajā tirgū; šajā kontekstā aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt minimālos valodu resursus, piemēram, datu kopas, leksikonus, runas ierakstus, tulkošanas atmiņas, anotētus korpusus un enciklopēdisko saturu, kam vajadzētu būt visām Eiropas valodām, lai nepieļautu to digitālo izzušanu;

19.  iesaka Komisijai apsvērt valodu daudzveidības centra izveidi, kas nostiprinās informētību par mazāk lietoto, reģionālo un minoritāšu valodu nozīmi, tostarp valodu tehnoloģiju jomā;

20.  aicina Komisiju pārskatīt tās daudzvalodības pamatstratēģiju un ierosināt skaidru rīcības plānu par to, kā veicināt valodu daudzveidību un pārvarēt valodas barjeras digitālajā jomā;

21.  aicina Komisiju prioretizēt valodu tehnoloģijas tajās dalībvalstīs, kuras ir mazas un kurās ir sava valoda, lai pievērstu uzmanību valodas problēmām, kas šīm dalībvalstīm jārisina;

22.  uzsver, ka valodu tehnoloģiju attīstība sekmēs videospēļu un lietojumprogrammu subtitrēšanu, dublēšanu un tulkošanu minoritāšu valodās un mazāk lietotās valodās;

23.  uzsver, ka ir jāsamazina tehnoloģiskās šķirtnes starp valodām, pastiprinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi;

24.  mudina dalībvalstis nākt klajā ar efektīviem dzimtās valodas nostiprināšanas risinājumiem;

Ieteikumi ES pētniecības politikas jomā

25.  aicina Komisiju izveidot Eiropas, valsts un reģionālā līmenī īstenojamu, plašu un saskaņotu ilgtermiņa finansēšanas programmu pētniecībai, izstrādei un inovācijai valodu tehnoloģiju jomā, īpaši pielāgojot to Eiropas vajadzībām un prasībām; uzsver, ka ar šīs programmas palīdzību būtu jācenšas sekmēt padziļinātu dabiskās valodas izpratni un palielināt efektivitāti, daloties zināšanās, infrastruktūrā un resursos, lai izstrādātu inovatīvas tehnoloģijas un pakalpojumus nolūkā sasniegt kārtējos zinātniskos pavērsienus šajā jomā un mazināt tehnoloģisko plaisu starp Eiropas valodām; uzsver, ka tas būtu jāpanāk, iesaistot pētniecības centrus, akadēmiskās aprindas, uzņēmumus (jo īpaši MVU un jaunuzņēmumus) un citas attiecīgās ieinteresētās personas; turklāt uzsver, ka šim projektam vajadzētu būt atvērtam, balstītam uz mākoņtehnoloģijām un sadarbspējīgam un nodrošināt ļoti mērogojamus augstas veiktspējas pamatrīkus vairākām valodu tehnoloģiju lietojumprogrammām;

26.  uzskata, ka IKT integrētājiem Eiropas Savienībā būtu jānodrošina ekonomiski stimuli uz mākoņtehnoloģijām balstītu pakalpojumu sniegšanai, lai to e-komercijas lietojumprogrammās varētu raiti integrēt CVT un jo īpaši nodrošinātu, ka MVU gūst labumu no automatizētās tulkošanas;

27.  uzsver, ka Eiropai jāieņem vadošās pozīcijas uz valodu orientēta mākslīgā intelekta jomā; atgādina, ka ES uzņēmumi spēj vislabāk piedāvāt risinājumus, kas pielāgoti mūsu īpašajām kultūras, sabiedrības un ekonomikas vajadzībām;

28.  uzskata, ka īpašām programmām, kas būtu īstenojamas pastāvošo finansēšanas shēmu, piemēram, “Apvārsnis 2020”, kā arī turpmāku finansēšanas programmu ietvaros, būtu jāstiprina ilgtermiņa fundamentālie pētījumi, kā arī zināšanu un tehnoloģijas nodošana starp valstīm un reģioniem;

29.  iesaka izveidot Eiropas valodu tehnoloģiju platformu, kurā būtu pārstāvētas visas Eiropas valodas un kura dotu iespēju jo īpaši universitātēm un pētniecības centriem dalīties ar resursiem, pakalpojumiem un atvērtā pirmkoda pakotnēm, kas saistītas ar valodu tehnoloģijām, vienlaikus nodrošinot, ka visas finansēšanas shēmas var strādāt ar atvērtā pirmkoda kopienām un būtu tām pieejamas;

30.  iesaka izveidot vai paplašināt arī tādus projektus kā digitālās valodu daudzveidības projekts, kas ļauj pētīt visu Eiropas mazāk lietoto valodu, tostarp tādu valodu, ko lieto gan ļoti maz, gan ļoti daudz pratēju, digitālās vajadzības, lai risinātu digitālās plaisas jautājumu un palīdzētu šīm valodām sagatavoties ilgtspējīgai digitālai nākotnei;

31.  iesaka atjaunināt META-NET balto grāmatu sērijā 2012. gadā publicēto Eiropas mēroga apsekojumu par valodu tehnoloģiju statusu, visām Eiropas valodām pieejamajiem resursiem, informāciju par valodas barjerām un ar šo tematu saistīto politiku, lai varētu novērtēt un attīstīt valodu tehnoloģiju politiku;

32.  mudina Komisiju izveidot CVT finansēšanas platformu, izmantojot pieredzi, kas gūta, īstenojot Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu, “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jāuzsver tās pētniecības jomas, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu padziļinātu valodas izpratni, piemēram, datorlingvistika, lingvistika, mākslīgais intelekts, VT, datorzinātne un kognitīvā zinātne;

33.  norāda, ka valoda var būt šķērslis zinātnisko zināšanu pārnesei; atzīmē, ka vairākums zinātnisko žurnālu, kam ir augsts ietekmes koeficients, tiek izdoti angļu valodā, savukārt tas izraisa būtiskas pārmaiņas akadēmisko zināšanu radīšanā un izplatīšanā; uzsver, ka šie zināšanu radīšanas apstākļi ir jāņem vērā Eiropas pētniecības un inovācijas rīcībpolitikā un programmās; mudina Komisiju rast risinājumus, kā nodrošināt, ka zinātniskās zināšanas tiek darītas pieejamas ne tikai angļu valodā, bet arī citās valodās, un atbalstīt mākslīgā intelekta izstrādi dabiskās valodas jomā;

Valodu tehnoloģiju nākotnes uzlabošanai paredzēta izglītības politika Eiropā

34.  uzskata, ka, tā kā pašlaik valodu tehnoloģiju tirgū dominē dalībnieki, kas nav no Eiropas, Eiropas izglītības politikai būtu jātiecas noturēt Eiropā talantīgus cilvēkus, jāanalizē pašreizējās ar valodu tehnoloģijām saistītās izglītības vajadzības (tostarp visās attiecīgajās jomās un disciplīnās) un, pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsagatavo pamatnostādnes saskaņotas kopīgas rīcības īstenošanai Eiropas līmenī, kā arī būtu jāpalielina skolēnu un studentu informētība par karjeras iespējām valodu tehnoloģiju nozarē, tostarp uz valodu orientēta mākslīgā intelekta nozarē;

35.  uzskata, ka digitālie mācību materiāli jāizstrādā arī minoritāšu un reģionālajās valodās, kas ir svarīgi nediskriminācijas ziņā, ja vēlamies nodrošināt iespēju vienlīdzību un vienlīdzīgu attieksmi;

36.  norāda, ka ir jāveicina vēl jo lielāka sieviešu iesaiste Eiropas valodu tehnoloģiju studijās, jo tas ir būtisks pētniecības un inovācijas attīstības aspekts;

37.  ierosina Komisijai un dalībvalstīm sekmēt valodu tehnoloģiju izmantošanu kultūras un izglītības apmaiņā starp Eiropas iedzīvotājiem, piemēram, programmā “Erasmus+” (“Erasmus+” piedāvātais tiešsaistes valodas atbalsts — OLS), lai mazinātu barjeras, ko valodu daudzveidība var radīt starpkultūru dialogā un savstarpējā izpratnē, jo īpaši rakstiskās un audiovizuālās izpausmēs;

38.  iesaka dalībvalstīm arī izstrādāt digitālās rakstpratības programmas Eiropas minoritāšu un reģionālajās valodās un skolu, augstskolu un arodskolu mācību programmās iekļaut valodu tehnoloģiju apmācību un rīkus; uzsver arī to, ka rakstpratība joprojām ir nozīmīgs faktors un absolūti nepieciešams kopienu digitālās iekļaušanas progresa priekšnoteikums;

39.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz izglītības iestādēm atbalsts, kas nepieciešams, lai uzlabotu valodu digitalizāciju ES;

Valodu tehnoloģijas — ieguvumi gan privātuzņēmumiem, gan publiskā sektora iestādēm

40.  uzsver, ka ir jāatbalsta tādu ieguldījumu instrumentu un paātrināšanas programmu izstrāde, kuru mērķis ir palielināt valodu tehnoloģiju izmantojumu kultūras un radošajās nozarēs, īpaši pievēršoties kopienām, kam ir mazāk resursu, un veicinot valodu tehnoloģiju spēju attīstību tur, kur šī joma ir attīstīta visvājāk;

41.  mudina izstrādāt pasākumus ar pienācīgu finansējumu, kuru mērķis būtu Eiropas MVU un jaunuzņēmumiem dot iespējas viegli piekļūt VT un tās izmantot, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību tiešsaistē, ieejot jaunos tirgos un apgūstot jaunas attīstības iespējas, tādējādi palielinot savu inovācijas līmeni un radot jaunas darbvietas;

42.  aicina ES iestādes palielināt informētību par ieguvumiem, ko uzņēmumiem, publiskā sektora struktūrām un iedzīvotājiem var dot tiešsaistes pakalpojumu, satura un produktu pieejamība vairākās valodās, tostarp mazāk lietotās, reģionālajās un minoritāšu valodās, lai pārvarētu valodas barjeras un saglabātu valodu kopienu kultūras mantojumu;

43.  atbalsta daudzvalodu publisko e-pakalpojumu izveidi Eiropas, valstu, reģionu un attiecīgos gadījumos vietējo pašvaldību līmenī ar inovatīvām, iekļaujošām un palīdzīgām VT, jo tādējādi Eiropā tiks samazināta valodu un valodu kopienu nevienlīdzība, sekmēta vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem, veicināta uzņēmumu, iedzīvotāju un darba ņēmēju mobilitāte un nodrošināts, ka daudzvalodu digitālais vienotais tirgus ir iekļaujošs;

44.  aicina visu līmeņu administratīvās struktūras uzlabot piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un informācijai dažādās valodās, jo īpaši tas attiecas uz pakalpojumiem pārrobežu reģionos un ar kultūru saistītiem jautājumiem, un izmantot jau pastāvošas bezmaksas atvērtā pirmkoda valodu tehnoloģijas, tostarp, mašīntulkošanu, runas atpazīšanu, teksta pārveidi runā, un viedās valodu sistēmas, piemēram, tās, ar kuru palīdzību var izgūt informāciju daudzās valodās, veidot pārskatus/rezumējumus un kuras nodrošina runas sapratni, lai uzlabotu piekļuvi šiem pakalpojumiem;

45.  uzsver teksta un datu ieguves metožu nozīmi valodu tehnoloģiju attīstībā; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība starp nozari un datu īpašniekiem; uzsver, ka ir jāpielāgo tiesiskais regulējums un jānodrošina valodas resursu atvērtāka, sadarbspējīgāka izmantošana un vākšana; norāda, ka sensitīvu informāciju nevajadzētu nodot komerciāliem uzņēmumiem un izmantot šo uzņēmumu bezmaksas programmatūrā, jo nav zināms, kā tie varētu izmantot savākto informāciju, piemēram, datus par veselību;

°

°  °

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.

(2)

OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.

(3)

OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.

(4)

OV C 320, 16.12.2008., 1. lpp.

(5)

OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.

(6)

OV C 54, 19.2.2011., 58. lpp.

(7)

OV C 187, 18.7.1988., 236. lpp.

(8)

OV C 92 E, 16.04.2004., 322. lpp.

(9)

OV C 76 E, 25.3.2004., 374. lpp.

(10)

OV C 117 E, 6.5.2010., 59. lpp.

(11)

OV C 93, 9.3.2016., 52. lpp.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0032.


PASKAIDROJUMS

ES ir unikāls projekts, kurā iesaistīti vairāk nekā 500 miljoni iedzīvotāju, kas runā kopā aptuveni 80 dažādās valodās. Lai gan daudzvalodība ir viena no lielākajām Eiropas vērtībām, tā vienlaikus ir arī viens no lielākajiem sarežģījumiem, kas apgrūtina kulturāli un sociāli integrētas ES izveidi, kā arī šķērslis digitālā vienotā tirgus mērķu sasniegšanai.

Valodu tehnoloģijas tiek lietotas daudzos ikdienas digitālajos produktos, jo lielākā daļa no tiem kaut kādā mērā izmanto valodu. Mobilie sakari, sociālie mediji, intelektiskie palīgi un runas saskarnes maina to, kā iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes sazinās ar digitālo pasauli. Valodu tehnoloģijas turklāt noder daudzvalodu resursu un satura izstrādē ārpus digitālās sfēras. Lai gan valodu tehnoloģijas ir izšķirīgi svarīgas tehnoloģijas, kas var palīdzēt šajā digitālajā revolūcijā, tās nav pietiekami ņemtas vērā Eiropas politikas veidotāju programmās.

Valodu tehnoloģijas sekmē visu Eiropas iedzīvotāju līdztiesību ikdienas dzīvē neatkarīgi no valodas, kurā tie runā.

Lai gan no valodu tehnoloģijām visvairāk iegūst mazākas un minoritāšu valodas, bieži vien trūkst tām paredzētu rīku un resursu — dažos gadījumos to nav nemaz. Faktiski paplašinās tehnoloģiju plaisa starp lielām valodām, kam ir daudz resursu, un pārējām oficiālajām, otrām oficiālajām un neoficiālajām ES valodām, no kurām dažām jau var draudēt digitālā izzušana.

Lai aizpildītu šo tehnoloģisko plaisu, politikai vajadzētu būt koncentrētai uz tehnoloģiju izstrādes veicināšanu visās Eiropas valodās. Lai valoda un ar to saistītais kultūras mantojums saglabātos, izšķirīgi svarīga ir tās spēja funkcionēt un būt noderīgai mūsdienīgos un mainīgos apstākļos, piemēram, digitālajā pasaulē. Līdz ar to kultūru un valodu daudzveidība ir cieši saistīta ar spējām un resursiem digitālajā pasaulē.

Valodu tehnoloģiju uzlabojumu pamatā galvenokārt ir spēja piekļūt aizvien apjomīgākiem un labāk pielāgotiem lingvistiskajiem datiem un resursiem un tos uzturēt. Nepieciešama kļūst cieša pētniecības, nozares, publisko un privāto datu īpašnieku sadarbība. Turklāt šādu datu izmantošanas regulējumam vajadzētu būt daudz atvērtākam, un būtu jāpanāk valodas pamatresursu (korpusu, leksikonu, ontoloģiju utt.) sadarbspēja un kopīgošana atvērtā vidē. Satvars, ko nodrošina direktīva par publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (Direktīva 2003/98/EK, kuru sauc arī par PSI direktīvu), dod iespēju milzīgo datu un informācijas apjomu, ko rada publiskās pārvaldes struktūras, izmantot vērtīgiem valodu tehnoloģiju resursiem.

Daudzvalodu Eiropā valodu barjerām, visticamāk, būs dziļas un savstarpēji saistītas sociālās un ekonomiskās sekas, piemēram, tā: 1) padziļinās valodu plaisu, 2) slāpēs darba ņēmēju mobilitāti, 3) apgrūtinās piekļuvi pārrobežu publiskajiem pakalpojumiem, 4) ierobežos iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību politiskajos procesos, 5) novedīs pie sadrumstalotiem pārrobežu tirdzniecības un e-komercijas tirgiem, īpaši attiecībā uz MVU, un 6) ierobežos piekļuvi kultūras un izglītības resursiem.

Turklāt Eiropas valodu tehnoloģiju aprindas atzīst koordinācijas trūkumu starp pētniecības centieniem un cilvēka valodu tehnoloģiju lietojumprogrammu un pakalpojumu tirgu. Taču tādas nesenas iniciatīvas kā META-NET, apvienība Cracking the Language Barrier, LT-Innovate un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programma ir paveikušas lielu darbu, lai vienotu šīs sašķeltās aprindas.

Tomēr daudzvalodība Eiropā ir sarežģīts jautājums, kurā iesaistītas daudzas ieinteresētās personas dažādās valstīs ar savstarpēji saistītām interesēm. Minētās problēmas nebūs iespējams atrisināt ar vienu atsevišķu politikas instrumentu. Gluži pretēji — lai patiešām izmantotu daudzvalodu Eiropas iespējas, ir vajadzīga vienota un saskaņota rīcība Eiropas, valstu un reģionu līmenī, iesaistot dažādas ieinteresētās personas.

Eiropa var kļūt par pasaules līderi valodu daudzveidības un līdztiesības jomā. Rīkus un metodes, kas izstrādāti, lai sekmētu plašu visu Eiropas valodu lietojumu, var izmantot arī pārējā pasaulē. Jāpiebilst, ka Eiropā ir aptuveni 80 valodas, bet pasaulē — 6000, no kurām tikai aptuveni 2000 ir rakstītas valodas un tikai kādām 300 ir standartizēta versija. Eiropā izstrādātie rīki un metodes varētu noderēt vēl vismaz 200 citām pasaules valodām.

Tāpēc šajā ziņojumā ierosinātas dažādas politikas iespējas, kā Eiropā ar jaunām tehnoloģijām uzlabot valodu līdztiesību, 1) uzlabojot valodu tehnoloģiju politikas institucionālo satvaru, 2) izveidojot jaunu pētniecības politiku, kas palielinātu valodu tehnoloģiju lietojumu Eiropā, 3) izmantojot izglītības politiku, lai nodrošinātu valodu līdztiesības nākotni digitālajā laikmetā, un 4) palielinot atbalstu gan privātuzņēmumiem, gan publiskā sektora struktūrām, lai labāk izmantotu valodu tehnoloģijas.


RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (25.4.2018)

Kultūras un izglītības komitejai

par valodu līdztiesību digitālajā laikmetā

(2018/2028(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Marisa Matias

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas un vairāk nekā 60 valsts, reģionālās, minoritāšu, zīmju un migrantu valodas;

B.  tā kā vairāk nekā 20 Eiropas valodām draud digitālā valodas izzušana; tā kā valodu tehnoloģijām (VT) ir būtiska loma valodu daudzveidības aizsardzībā un veicināšanā, īpaši mazāk lietotu valodu gadījumā;

C.  tā kā saskaņā ar UNESCO datiem tikai 30–50 % tiešsaistes satura visā pasaulē ir angļu valodā; tā kā augstas kvalitātes mašīntulkošana un datorizēta tulkošana palīdzēs pārvarēt valodas šķēršļus un uzlabot starpvalodu piekļuvi informācijai;

D.  tā kā daudzvalodība, kas palīdz tuvināt iedzīvotājus citu citam pilsoniskā Eiropā, ir ne tikai viena no lielākajām Eiropas vērtībām un viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, bet arī viens no lielākajiem tās izaicinājumiem un tai būtu jāveicina gigabitu sabiedrības izveide;

E.  tā kā Komisija atzīst, ka digitālajam vienotajam tirgum jābūt daudzvalodīgam; tā kā nav ierosināta nekāda kopēja ES rīcībpolitika valodas šķēršļu problēmas risināšanai;

F.  tā kā ES un tās iestādēm ir pienākums veicināt, popularizēt un cienīt valodu daudzveidību Eiropā;

G.  tā kā pārrobežu e-komercijas izplatība ir ļoti maza; tā kā VT var sekmēt turpmāko Eiropas pārrobežu un starpvalodu saziņu, stiprināt ekonomikas izaugsmi un sociālo stabilitāti un mazināt dabiskus šķēršļus, tādējādi respektējot un veicinot kohēziju un konverģenci un stiprinot ES konkurētspēju pasaulē;

H.  tā kā VT atvieglos saziņu un sadarbību citās valodās, nodrošinās runātājiem citās valodās vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un zināšanām un uzlabos IT tīklu funkcijas;

I.  tā kā valoda ir ļoti liela daļa no aizvien augošajiem lielo datu krājumiem;

J.  tā kā grūtības piekļūt lingvistiskiem datiem (tostarp tiešsaistes datu un pētniecības datu kopām) ierobežo VT tehnoloģisko attīstību;

K.  tā kā cilvēka valodās tiek izteikts ārkārtīgi liels datu apjoms; tā kā VT pārvaldība varētu pavērt ceļu plašam inovatīvu IT produktu un pakalpojumu klāstam rūpniecībā, tirdzniecībā, valsts pārvaldē, pētniecībā, publiskajos pakalpojumos un administrācijā, samazinot dabiskus šķēršļus un tirgus izmaksas;

L.  tā kā tirgus sadrumstalotības, nepietiekamu ieguldījumu zināšanās un kultūrā, nekoordinētas pētniecības, nepietiekama finansējuma un juridisku šķēršļu dēļ VT Eiropā joprojām ļoti atpaliek, tomēr pašreizējā VT attīstība norit strauji un ir ārkārtīgi liels tālāka progresa potenciāls;

M.  tā kā tehnoloģiju attīstības pamatā arvien vairāk ir valoda un tā ietekmē izaugsmi un sabiedrību; tā kā steidzami ir vajadzīga rīcībpolitika, kas vairāk ņem vērā valodu, un gan tehnoloģiska, gan patiešām multidisciplināra pētniecība un izglītība tādās jomās kā digitālā komunikācija un VT un to saiknes ar izaugsmi un sabiedrību;

N.  tā kā tehnoloģisko rīku, piemēram, videospēļu vai izglītojošu lietojumprogrammu, pieejamība minoritāšu valodās ir būtiska valodas prasmju attīstībai, jo īpaši bērniem;

O.  tā kā Eiropas cilvēka valodas tehnoloģijas (CVT) ES paver neparasti lielas iespējas gan ekonomikā, gan kultūras aspektā;

P.  tā kā lielākie VT aktori nav no Eiropas un nenodarbojas ar īpašajām Eiropas vajadzībām;

Q.  tā kā Digitālā vienotā tirgus stratēģijā daudzvalodu pakalpojumi ir tikai īsi pieminēti;

R.  tā kā ir gūti ievērojami sasniegumi mākslīgā intelekta jomā; tā kā VT ir būtiskas nolūkā nodrošināt, ka mākslīgais intelekts ir daudzvalodīgs,

1.  uzsver, ka digitālo vienoto tirgu nevar izveidot bez tehnoloģiskiem risinājumiem, kas ļauj novērst valodas šķēršļus; aicina Komisiju izstrādāt stabilu un koordinētu stratēģiju daudzvalodīgam digitālajam vienotajam tirgum;

2.  stingri atbalsta ieceri izveidot koordinētu VT iniciatīvu, kurai būtu pamatīga, ilgtspējīga, plaša un ilgtermiņa finansēšanas shēma un kuras zinātniskais mērķis būtu sekmēt padziļinātu dabiskās valodas izpratni un palielināt efektivitāti, daloties zināšanās, infrastruktūrā un resursos; uzsver, ka finansēšanas shēmai jādarbojas Eiropas, valstu un reģionu līmenī, iesaistot pētniecības centrus, akadēmiskās aprindas, uzņēmumus, īpaši MVU un jaunuzņēmumus, un citas attiecīgās ieinteresētās personas; uzsver, ka šim projektam vajadzētu būt atvērtam, balstītam uz mākoņtehnoloģijām un sadarbspējīgam un nodrošināt ļoti mērogojamus augstas veiktspējas pamatrīkus vairākām VT lietojumprogrammām;

3.  norāda uz pūlēm un apņēmību brīvprātīgi īstenotajos lokalizācijas un internacionalizācijas centienos atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādē; iesaka nodrošināt, ka visas CVT finansēšanas shēmas var strādāt ar atvērtā pirmkoda kopienām un būtu tām pieejamas;

4.  uzsver, ka ir jāsamazina tehnoloģiskās šķirtnes starp valodām, pastiprinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi;

5.  uzsver, ka kultūru daudzveidībai un daudzvalodībai Eiropā varētu nākt par labu pārrobežu piekļuve saturam, jo īpaši izglītības nolūkā;

6.  mudina izstrādāt pasākumus ar pienācīgu finansējumu, kuru mērķis būtu Eiropas MVU un jaunuzņēmumiem dot iespējas viegli piekļūt VT un tās izmantot, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību tiešsaistē, ieejot jaunos tirgos un apgūstot jaunas attīstības iespējas, tādējādi palielinot savu inovācijas līmeni un radot jaunas darbvietas;

7.  mudina Komisiju izveidot CVT finansēšanas platformu, izmantojot pieredzi, kas gūta, īstenojot Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu, “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jāuzsver tās pētniecības jomas, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu padziļinātu valodas izpratni, piemēram, datorlingvistika, lingvistika, mākslīgais intelekts, VT, datorzinātne un kognitīvā zinātne;

8.  uzsver ES, dalībvalstu, universitāšu un citu publisko iestāžu lomu, ko tās pilda, sekmējot valodu saglabāšanu digitālajā pasaulē un izstrādājot datubāzes un tulkošanas tehnoloģijas visām ES valodām, tostarp mazāk lietotām valodām; aicina koordinēt pētniecību un nozares darbību, izvirzot kopēju mērķi uzlabot valodas tulkošanas digitālās iespējas un nodrošinot atvērtu piekļuvi datiem, kas vajadzīgi tehnoloģiju progresam;

9.  norāda, ka arvien paplašinās angļu valodas tehnoloģiskā atrautība no citām ES valodām un tas rada nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi informācijai starp vecuma grupām, dažādiem reģioniem un dalībvalstīm, kā arī starp cilvēkiem ar atšķirīgu izglītības līmeni; uzsver, ka šo nevienlīdzību samazinātu satura pieejamība dažādās ES valodās;

10.  norāda, ka valoda var būt šķērslis zinātnisko zināšanu pārnesei; atzīmē, ka vairākums zinātnisko žurnālu, kam ir augsts ietekmes koeficients, tiek izdoti angļu valodā, savukārt tas izraisa būtiskas pārmaiņas akadēmisko zināšanu radīšanā un izplatīšanā; uzsver, ka šie zināšanu radīšanas apstākļi ir jāņem vērā Eiropas pētniecības un inovācijas rīcībpolitikā un programmās; mudina Komisiju rast risinājumus, kā nodrošināt, ka zinātniskās zināšanas tiek darītas pieejamas ne tikai angļu valodā, bet arī citās valodās, un atbalstīt mākslīgā intelekta izstrādi dabiskās valodas jomā;

11.  norāda, ka atvērtā pirmkoda un atvērtās programmatūras sistēmas var būt izdevīgas ES iedzīvotājiem, jo komerciālie algoritmi nav publiski pieejami, bet atvērtā pirmkoda algoritmi ir pieejami ikvienam, dodot iespēju piedalīties turpmākā attiecīgās tehnoloģijas izstrādē, savukārt tas palīdz nodrošināt, ka mašīnvalodas ir mūsdienīgas un darbojas pareizi;

12.  norāda, ka daļai tulkošanas sistēmās ievadītās informācijas ir sensitīvs raksturs un ka personas datu un privātuma aizsardzības apsvērumu dēļ to nedrīkst nodot komerciāliem uzņēmumiem un izmantot šo uzņēmumu bezmaksas programmatūrā, jo nav zināms, kā tie izmantos zināšanas, kas savāktas ar tulkošanas programmām, piemēram, datus par veselību;

13.  norāda, ka ir vajadzīgi starpnozaru pētījumi par sekām, ko radīs valodas minoritizācija digitālajā pasaulē, un par tās ietekmi uz vienlīdzību un piekļuvi informācijai;

14.  atbalsta daudzvalodu publisko e-pakalpojumu izveidi Eiropas, valstu, reģionu un attiecīgos gadījumos vietējo pašvaldību līmenī ar inovatīvām, iekļaujošām un palīdzīgām VT, jo tādējādi Eiropā tiks samazināta valodu un valodu kopienu nevienlīdzība, sekmēta vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem, veicināta uzņēmumu, iedzīvotāju un darba ņēmēju mobilitāte un nodrošināts, ka daudzvalodu digitālais vienotais tirgus ir iekļaujošs;

15.  norāda, ka VT pirmām kārtām ir pieejamas angļu valodā; apzinās, ka lielie pasaules un Eiropas ražotāji un uzņēmumi bieži vien izstrādā VT arī lielajām Eiropas valodām ar salīdzinoši lieliem tirgiem ― spāņu, franču un vācu valodai (jau šajās valodās trūkst dažu resursu vairākās apakšjomās); tomēr uzsver, ka ir vajadzīgi vispārīgi ES līmeņa pasākumi (rīcībpolitika, finansējums, izpēte un izglītošana), kas nodrošinātu VT izstrādi mazāk lietotām oficiālajām ES valodām, un īpaši ES līmeņa pasākumi (rīcībpolitika, finansējums, izpēte un izglītošana), kas šajā izstrādē iekļautu un popularizētu reģionālās un minoritāšu valodas;

16.  uzsver, ka ir labāk jāizmanto jaunās tehnoloģiskās pieejas, kuru pamatā ir palielināta skaitļošanas jauda un vieglāka piekļuve lieliem datu apjomiem, lai palīdzētu attīstīt dziļās mācīšanās neironu tīklus, kuri padara CVT par reālu risinājumu valodas šķēršļu problēmai; tādēļ aicina Komisiju saglabāt pietiekamu finansējumu šādas tehnoloģiju attīstības atbalstam;

17.  norāda, ka valodām ar mazāku lietotāju skaitu ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts, ko var sniegt ieinteresētās personas, tostarp burtveidolu izplatītāji diakritisko zīmju sakarā, klaviatūru ražotāji un satura pārvaldības sistēmas, lai varētu pienācīgi glabāt, apstrādāt un attēlot saturu šajās valodās; prasa, lai Komisija novērtē, kā šādu atbalstu varētu veicināt un ieteikt iekļaušanai iepirkuma procesā Eiropas Savienībā;

18.  uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība starp nozari un datu īpašniekiem; uzsver, ka ir jāpielāgo tiesiskais regulējums un jānodrošina valodas resursu atvērtāka, sadarbspējīga izmantošana un vākšana;

19.  uzskata, ka IKT integrētājiem Eiropas Savienībā būtu jānodrošina ekonomiski stimuli uz mākoņtehnoloģijām balstītu pakalpojumu sniegšanai, lai CVT varētu raiti integrēt to e-komercijas lietojumprogrammās un jo īpaši nodrošinātu, ka MVU gūst labumu no automatizētās tulkošanas;

20.  uzsver, ka Eiropai jāieņem vadošās pozīcijas uz valodu orientēta mākslīgā intelekta jomā; atgādina, ka ES uzņēmumi spēj vislabāk piedāvāt risinājumus, kas pielāgoti mūsu īpašajām kultūras, sabiedrības un ekonomikas vajadzībām;

21.  aicina Komisiju finansiāli atbalstīt videospēļu un lietojumprogrammu subtitrēšanu, dublēšanu un tulkošanu minoritāšu valodās;

22.  norāda, ka pašreizējie digitālie rīki un resursi mazāk lietotām valodām, tostarp visu ortogrāfiju un zīmju valodas tulkošanas un digitalizācijas rīku digitālā pieejamība, ir nepietiekami; aicina Komisiju un dalībvalstis finansiāli atbalstīt projektus, kuri izstrādā, vāc un atbalsta labākos resursus, tostarp klaviatūras izkārtojumus, vārdnīcas, tulkošanas programmatūru un paraugpraksi, lai tos izmantotu valodās, kurām draud digitālā atstumtība.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

61

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, David Borrelli, Jonathan Bullock, Cristian-Silviu Buşoi, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Rebecca Harms, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Nadine Morano, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Julia Reda, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Cornelia Ernst, Francesc Gambús, Françoise Grossetête, Werner Langen, Rupert Matthews, Răzvan Popa, Dominique Riquet, Theodor Dumitru Stolojan

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

61

+

ALDE

Fredrick Federley, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Dominique Riquet, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Ashley Fox, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski, Rupert Matthews, Evžen Tošenovský

EFDD

Rosa D’Amato, Dario Tamburrano

ENF

Barbara Kappel

GUE/NGL

Cornelia Ernst, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

NI

David Borrelli

PPE

Pilar Ayuso, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Francesc Gambús, Françoise Grossetête, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Angelika Niebler, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Algirdas Saudargas, Theodor Dumitru Stolojan, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler

S&D

Zigmantas Balčytis, José Blanco López, Adam Gierek, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Csaba Molnár, Dan Nica, Miroslav Poche, Răzvan Popa, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Julia Reda, Claude Turmes

1

-

EFDD

Jonathan Bullock

2

0

ENF

Angelo Ciocca, Christelle Lechevalier

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

19.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Rupert Matthews, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marlene Mizzi, Liliana Rodrigues, Algirdas Saudargas, Remo Sernagiotto, Francis Zammit Dimech


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

GUE/NGL

Curzio Maltese

PPE

Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Algirdas Saudargas, Michaela Šojdrová, Bogdan Brunon Wenta, Francis Zammit Dimech, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Marlene Mizzi, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Liliana Rodrigues, Julie Ward

VERTS/ALE

Jill Evans

0

-

 

 

4

0

ECR

Angel Dzhambazki, Rupert Matthews, Remo Sernagiotto

ENF

Dominique Bilde

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. augustsJuridisks paziņojums