Procedūra : 2016/0364(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0243/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0243/2018

Debates :

PV 15/04/2019 - 17
CRE 15/04/2019 - 17

Balsojumi :

PV 16/04/2019 - 8.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0370

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1040kWORD 128k
28.6.2018
PE 613.410v02-00 A8-0243/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem

(COM(2016)0854 – C8-0474/2016 – 2016/0364(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Peter Simon

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem

(COM(2016)0854 – C8-0474/2016 – 2016/0364(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0854),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 53. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0474/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0243/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2016/0364 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES(5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013(6) ir pielāgota, reaģējot uz finanšu krīzi, kas sākās 2007.–2008. gadā. Minētie juridiskie pasākumi ir būtiski palīdzējuši stiprināt finanšu sistēmu Savienībā un padarījuši iestādes noturīgākas pret iespējamiem turpmākajiem satricinājumiem. Lai arī minētie pasākumi ir ļoti visaptveroši, tie nenovērsa visas konstatētās nepilnības, kas ietekmē iestādes. Turklāt dažiem no sākotnēji ierosinātajiem pasākumiem ir piemērotas pārskatīšanas klauzulas, vai tie nav bijuši pietiekami konkrēti, lai tos varētu vienmērīgi īstenot.

(2)  Šīs direktīvas mērķis ir risināt jautājumus, kas attiecas uz noteikumiem, kuri ir izrādījušies nepietiekami skaidri un tāpēc ir dažādi interpretēti, vai ir secināts, ka tie ir pārāk apgrūtinoši konkrētām iestādēm. Tā arī ietver Direktīvas 2013/36/ES pielāgojumus, kas ir nepieciešami, ņemot vērā citu attiecīgo Savienības tiesību aktu pieņemšanu, piemēram Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES(7), vai izmaiņas, kas paralēli ierosinātas Regulā (ES) Nr. 575/2013. Visbeidzot, ierosinātie grozījumi labāk saskaņo pašreizējo tiesisko regulējumu ar starptautiskajām norisēm, lai veicinātu konsekvenci un salīdzināmību starp jurisdikcijām.

(2a)  Viena no galvenajām mācībām, kas gūta no finanšu krīzes Eiropā, ir tās institucionālā un politikas satvara nespēja novērst un risināt nelīdzsvarotību Savienībā. Ņemot vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Savienībā, ir jāveic visaptveroša makroprudenciālās politikas satvara pārskatīšana. Ir svarīgi saskaņot koordinēšanas mehānismu starp iestādēm, vienkāršot makroprudenciālās politikas instrumentus un paplašināt makroprudenciālo instrumentu klāstu, lai iestādes spētu laikus un efektīvi pievērsties sistēmiskajiem riskiem. Veicot izmaiņas tiesību aktos, inter alia būtu jāpārskata arī valsts un Savienības līmeņa makroprudenciālo iestāžu attiecīgās pilnvaras, lai stingrāk nodalītu to pienākumus riska novērtēšanas un politikas veidošanas jomās, tostarp attiecībā uz starpiestāžu koordinācijas un ziņošanas procedūrām. ESRK būtu aktīvi jāiesaistās makroprudenciālo pasākumu koordinēšanā, kā arī informācijas izplatīšanā par dalībvalstīs plānotajiem makroprudenciālajiem pasākumiem, proti, pieņemtie makroprudenciālie pasākumi būtu jāpublicē ESRK tīmekļa vietnē un pēc plānoto makroprudenciālo pasākumu paziņošanas būtu jāapmainās ar informāciju starp iestādēm.

(3)  Finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības varētu būt banku grupu mātesuzņēmumi, un ir paredzēta prudenciālo prasību piemērošana, pamatojoties uz šādu pārvaldītājsabiedrību konsolidēto situāciju. Tā kā iestāde, ko kontrolē šādas pārvaldītājsabiedrības, iespējams, ne vienmēr atbilst prasībām konsolidētā līmenī, konsolidācijas darbības jomas ietvaros ir konsekventi, ka finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības tiek ietvertas Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 tiešas piemērošanas jomā. Tādēļ ir nepieciešams ieviest konkrētu atļauju piešķiršanas procedūru finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kā arī uzraudzību, ko veic kompetentās iestādes. Tas nodrošinātu to, ka konsolidētās prudenciālās prasības tieši izpilda pārvaldītājsabiedrība, uz kuru neattieksies prudenciālās prasības, ko piemēro atsevišķi.

(4)  Konsolidētās uzraudzības iestādei ir uzticēti galvenie pienākumi attiecībā uz uzraudzību konsolidētā līmenī. Tādēļ ir nepieciešams, lai konsolidētās uzraudzības iestādei tiktu piešķirtas prudenciālās atļaujas piešķiršanas un uzraudzības pilnvaras attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Eiropas Centrālajai bankai, veicot savu uzdevumu uzraudzīt kredītiestāžu mātes sabiedrības konsolidētā veidā saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013(8) 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu, arī vajadzētu būt atbildīgai par atļauju piešķiršanu finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu parvaldītājsabiedrībām un to uzraudzību.

(5)  Komisijas 2016. gada 28. jūlija ziņojumā COM(2016)510 norādīts, ka, daži principi, ko piemēro mazām un nesarežģītām iestādēm, proti, prasības par atliktajiem maksājumiem un izmaksām instrumentos, kā izklāstīts Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā, ir pārāk apgrūtinoši un nesamērīgi ar to prudenciālajiem ieguvumiem. Līdzīgi, tika secināts, ka minēto prasību piemērošanas izmaksas pārsniedz to prudenciālos ieguvumus attiecībā uz personālu, kam ir zems mainīgā atalgojuma līmenis, jo šādi mainīgā atalgojuma līmeņi rada nelielus stimulus personālam uzņemties pārmērīgu risku vai nerada tos vispār. Tādēļ, lai arī kopumā visām iestādēm būtu jāpieprasa piemērot visus principus attiecībā uz personālu, kura profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz to riska profilu, direktīvā ir nepieciešams mazām un nesarežģītām iestādēm un personālam, kam ir zems mainīgā atalgojuma līmenis, noteikt atbrīvojumu no principiem par atliktajiem maksājumiem un izmaksu instrumentos.

(6a)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantā ir noteikts princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu. Kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām tas ir konsekventi jāievēro. Tādēļ tām būtu jāpiemēro dzimumneitrāla atalgojuma politika.

(6)  Precīzi, konsekventi un saskaņoti kritēriji mazu un nesarežģītu iestāžu, kā arī zema mainīgā atalgojuma līmeņa noteikšanai ir nepieciešami, lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci un veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iestādēm un pienācīgu aizsardzību noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētājiem visā Savienībā. Tajā pašā laikā ir lietderīgi kompetentajām iestādēm piedāvāt zināmu elastību pieņemt stingrāku pieeju, ja tās to uzskata par vajadzīgu. 

(7)  Direktīvā 2013/36/ES noteikts, ka būtisku daļu un jebkurā gadījumā vismaz 50 % no jebkura mainīgā atalgojuma veido akciju līdzsvars vai līdzvērtīgas īpašumtiesību daļas, ievērojot attiecīgās iestādes juridisko struktūru, vai ar akcijām saistīti instrumenti vai līdzvērtīgi bezskaidras naudas instrumenti biržas sarakstā neiekļautas iestādes gadījumā; un, ja iespējams, alternatīvi pirmā līmeņa vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem. Šis princips ierobežo ar akcijām saistītu instrumentu izmantošanu biržas sarakstā neiekļautām iestādēm un pieprasa biržas sarakstā iekļautām iestādēm izmantot akcijas. Komisijas 2016. gada 28. jūlija ziņojumā COM(2016) 510 secināts, ka akciju izmantošana var radīt ievērojamu administratīvo slogu un izmaksas biržas sarakstā iekļautajām iestādēm. Tajā pašā laikā līdzvērtīgus prudenciālos ieguvumus var panākt, ļaujot biržas sarakstā iekļautajām iestādēm izmantot ar akcijām saistītus instrumentus, kas ataino akciju vērtību. Tādēļ iespēja izmantot ar akcijām saistītus instrumentus būtu jāattiecina uz biržas sarakstā iekļautām iestādēm.

(8)  Pašu kapitāla palielinājums, ko nosaka kompetentās iestādes, ir būtisks virzītājspēks iestādes vispārējam pašu kapitāla līmenim un svarīgs tirgus dalībniekiem, jo noteiktais papildu kapitāla līmenis ietekmē sākumpunktu ierobežojumiem attiecībā uz dividenžu maksājumiem, prēmiju izmaksām un maksājumiem par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Būtu jānosaka precīza definīcija nosacījumiem, saskaņā ar kuriem būtu jānosaka kapitāla palielinājumi, lai nodrošinātu, ka noteikumi tiek vienmērīgi piemēroti visās dalībvalstīs, un nodrošinātu tirgus pareizu darbību.

(9)  Kompetento iestāžu noteiktie pašu kapitāla palielinājumi būtu jānosaka attiecībā uz iestādes konkrēto situāciju un tiem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem. Minētās prasības būtu jāizmanto, lai segtu riskus, kādi atsevišķām iestādēm rodas to darbību dēļ, tostarp riskus, kas atspoguļo dažu uzņēmējdarbības modeļu vai tirgus norišu ietekmi uz kādas atsevišķas iestādes riska profilu. Tomēr tām nebūtu jānonāk pretrunā Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktajiem īpašajiem režīmiem, kuru mērķis ir novērst neparedzētu ietekmi uz finanšu stabilitāti, kredītu piedāvājumu un reālo ekonomiku.

(9a)  Riski, kas saistīti ar kādas iestādes sistēmisko nozīmi, būtu jāņem vērā ne tikai attiecībā uz kapitāla rezervēm, bet arī uz sviras rādītāja aprēķināšanu saskaņā ar Bāzeles komitejas lēmumu par globālu sistēmiski nozīmīgu banku rezerves noteikšanu. Tāpēc būtu jāievieš globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) sviras rādītāja korekcija, kas būtu jānosaka 50 % apmērā no riska svērtajām augstākajām zaudējumu absorbcijas prasībām, kas izvirzītas G-SNI.

(9b)  Uzraudzības pārbaudē un novērtēšanā būtu jāņem vērā iestāžu izmērs, struktūra un iekšējā organizācija, kā arī to darbību būtība, joma un sarežģītība. Ja dažādām iestādēm ir līdzīgi riska profili, piemēram, tāpēc, ka tām ir līdzīgi uzņēmējdarbības modeļi vai riska darījumu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, vai tās ir radniecīgas tai pašai institucionālajai aizsardzības shēmai, tad kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai īpaši pielāgot pārbaudes un novērtēšanas procesa metodes, lai ņemtu vērā vienāda riska profila iestāžu kopējās iezīmes un riskus. Šādai pielāgošanai tomēr nevajadzētu liegt kompetentajām iestādēm pienācīgi ņemt vērā īpašos riskus, kas skar katru iestādi, nedz arī grozīt iestādei noteikto specifisko pasākumu būtību.

(10)  Sviras rādītāja prasība ir paralēla prasība uz risku balstīta pašu kapitāla prasībai. Tādēļ jebkādi pašu kapitāla palielinājumi, ko nosaka kompetentās iestādes nolūkā novērst pārmērīgas sviras risku, būtu jāpievieno minimālā sviras rādītāja prasībai un nevis minimālā uz risku balstīta pašu kapitāla prasībai. Turklāt jebkādu pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko iestādes izmanto, lai izpildītu savas ar aizņemto līdzekļu īpatsvaru saistītās prasības, var izmantot, lai izpildītu arī savas uz risku balstītās pašu kapitāla prasības, tostarp apvienoto rezervju prasību.

(11)  Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai paziņot iestādei par visiem turpmākajiem pielāgojumiem kapitāla apjomā, kas pārsniedz minimālā pašu kapitāla prasības, papildu kapitāla prasības un apvienoto rezervju prasību, ko tās sagaida, ka šāda iestāde turēs, lai pārvaldītu provizoriskas un attālas situācijas. Tā kā šis norādījums veido kapitāla mērķi, tas būtu jāuzskata par noteiktu virs pašu kapitāla prasībām un apvienoto rezervju prasību tādā nozīmē, ka nespēja izpildīt šo mērķi nerada ierobežojumus attiecībā uz sadali, kā minēts šīs direktīvas 141. pantā, un šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 nevajadzētu izklāstīt obligātos informācijas atklāšanas pienākumus attiecībā uz pamatnostādnēm. Ja iestāde atkārtoti neizpilda kapitāla mērķi, kompetentajai iestādei vajadzētu būt tiesībām veikt uzraudzības pasākumus un, ja nepieciešams, noteikt papildu kapitāla prasības.

(12)  Respondenti, kas piedalījās Komisijas aicinājumā sniegt pierādījumus par ES tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā, norādīja, ka ziņošanas slogu paaugstina sistemātiska ziņošana, ko pieprasa kompetentās iestādes un kas pārsniedz Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums, nosakot minētās papildu sistemātiskas ziņošanas prasības, un jānovērtē, vai tās atbilst vienotajam noteikumu kopumam par uzraudzības pārskatu sniegšanu.

(13)  Šīs Direktīvas 2013/36/ES noteikumi par procentu likmju risku, kas rodas no netirdzniecības portfeļa darbībām, ir saistīti ar attiecīgajiem noteikumiem [Regulā XX, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013, kam ir nepieciešams ilgāks īstenošanas periods attiecībā uz iestādēm. Lai saskaņotu noteikumu piemērošanu par procentu likmju risku, kas rodas no netirdzniecības portfeļa darbībām, noteikumi, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas attiecīgos noteikumus, būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, no kuras piemēro attiecīgos noteikumus Regulā (ES) Nr. [XX].

(14)  Lai saskaņotu no netirdzniecības portfeļa darbībām izrietošā procentu likmju riska aprēķināšanu, ja attiecīgās iestādes iekšējās sistēmas riska mērīšanai nav apmierinošas, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz sīkas informācijas izstrādi par standartizētu pieeju ar regulatīvo tehnisko standartu starpniecību, kā izklāstīts šīs direktīvas 84. panta 4. punktā, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

(15)    Lai kompetentās iestādes varētu labāk noteikt tās iestādes, kurām, iespējams, var rasties pārmērīgi zaudējumi darbībās ar netirdzniecības portfeli saistībā ar iespējamajām procentu likmju izmaiņām, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz sešiem uzraudzības satricinājumu scenārijiem, kas visām iestādēm ir jāpiemēro, lai aprēķinātu izmaiņas pašu kapitāla ekonomiskajā vērtībā, kā minēts 98. panta 5. punktā, attiecībā uz kopējiem pieņēmumiem, kas balstīti uz starptautiskiem standartiem un kas iestādēm ir jāīsteno savās iekšējās sistēmās tā paša aprēķina nolūkā, un attiecībā uz iespējamās vajadzības noteikšanu pēc konkrētiem kritērijiem, lai noteiktu iestādes, kam var būt nepieciešami uzraudzības pasākumi pēc samazinājuma neto procentu ienākumos procentu likmju izmaiņu rezultātā, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

(17)  Valsts attīstības bankas un kredītiestāžu apvienības konkrētās dalībvalstīs vēsturiski ir bijušas atbrīvotas no Savienības tiesību aktiem par kredītiestādēm. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vajadzētu būt iespējai ļaut arī pārējās valsts attīstības bankas un kredītiestāžu apvienības atbrīvot no Savienības tiesību aktiem par kredītiestādēm un darboties tikai saskaņā ar valstu regulatīvajiem aizsardzības pasākumiem samērīgi ar riskiem, kas tām rodas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jāizklāsta precīzi kritēriji šādiem papildu atbrīvojumiem un jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai noteiktu, vai konkrētas iestādes vai iestāžu kategorijas atbilst minētajiem definētajiem kritērijiem.

(17a)  Banku savienības izveides pabeigšana ir nozīmīgs solis virzībā uz labi funkcionējošu pārrobežu tirgu radīšanu un nolūkā nodrošināt, lai banku klienti gūtu labumu no labvēlīgās ietekmes, ko rada saskaņots un integrēts Eiropas banku tirgus, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas bankām. Ir daudz panākts, lai pabeigtu banku savienības izveidi, taču atsevišķi šķēršļi, piemēram, izvēles iespēju ziņā un rīcības brīvības telpā, ir palikuši. Sevišķi grūti ir saskaņot noteikumus attiecībā uz lieliem pārrobežu riska darījumiem grupas iekšienē, jo šajā jomā vienotajam uzraudzības mehānismam nav nekādu vienotu pilnvaru. Turklāt banku savienībā pārrobežu darbības pilnībā ir pakļautas Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) izmantotajai metodoloģijai, un līdz ar to banka, kas atrodas eurozonā, ir mazāk ieinteresēta izvērst darbību citā eurozonas valstī nekā savas valsts tirgū. Tāpēc Komisijai, cieši apspriežoties ar ECB, ESRK un EBI, būtu jāpārskata pašreizējais satvars, vienlaikus saglabājot līdzsvarotu un prudenciāli pareizu pieeju izcelsmes un uzņēmējām valstīm un ņemot vērā iespējamos ieguvumus un riskus dalībvalstīm un reģioniem.

(17b)  Valsts obligācijām ir būtiska loma, nodrošinot kvalitatīvus likvīdos aktīvus ieguldītājiem un stabilus finansējuma avotus valdībām. Tomēr dažās dalībvalstīs finanšu iestādes ir pārāk daudz ieguldījušas savas valsts valdības emitētajās obligācijās, tādējādi radot pārmērīgi lielas priekšrocības ieguldījumiem valsts iekšējā tirgū. Tā kā viens no galvenajiem banku savienības mērķiem ir saraut saikni starp bankas un valsts risku un tā kā Savienības reglamentējošiem noteikumiem par valsts parāda prudenciālu pārvaldību joprojām būtu jāatbilst starptautiskam standartam, bankām arī turpmāk būtu jāturpina centieni dažādot valsts obligāciju portfeļus.

(18)  Pirms aktu pieņemšanas saskaņā ar LESD 290. pantu, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(19)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, pastiprināt un precizēt jau esošos Savienības tiesības aktus, nodrošinot vienotas prudenciālās prasības, ko piemēro kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to apmēra un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(20)  Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(21)  Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2013/36/ES,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pantsGrozījumi Direktīvā 2013/36/ES

Direktīvu 2013/36/ES groza šādi:

(1)  direktīvas 2. pantu groza šādi:

(a)  panta 5. punktu groza šādi:

(1)  16) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"16) Nīderlandē – "Netherlandse Investeringsbank voor Ontwikkelingslanden NV", "NV Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij", "NV Industriebank Limburgs Instituut voor Ontwikkeling en Financiering", "Overijsselse Ontwikkelingsmaatschappij NV" un kredietunies;";

(2)  pievieno šādu 24) apakšpunktu:

"24) Horvātijā – “kreditne unije” un “Hrvatska banka za obnovu i razvitak.”;

(b)  iekļauj šādu 5.a un 5.b punktu:

"5.a  Neskarot 5. punktā uzskaitītās iestādes, šī direktīva neattiecas uz iestādi, ja Komisija, balstoties uz tai pieejamo informāciju, ir saskaņā ar 148. pantu pieņemtajā deleģētajā aktā noteikusi, ka attiecīgā iestāde atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērošanu:

(a)  to ▌ir izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā valdība vai pašvaldība;

(b)  likumi un tiesību normas, kas regulē attiecīgo iestādi, apstiprina, ka tās ▌mērķi ietver sabiedrības interešu pasākumus, piemēram, finansējuma nodrošināšanu veicināšanas vai attīstības mērķiem konkrētām saimnieciskajām darbībām vai attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfiskiem apgabaliem; 

(c)  tai piemēro uzraudzības regulējumu, kas nodrošina finansiālo stabilitāti;

(d)  attiecīgā gadījumā centrālajai valdībai, reģionālajai valdībai vai pašvaldībai ir pienākums aizsargāt attiecīgās iestādes dzīvotspēju vai tieši vai netieši garantēt vismaz 75 % iestādes saistības vai pašu kapitāla prasības, finansējuma prasības vai riska darījumu;

(e)  tā nedrīkst pieņemt privātpersonu noguldījumus, izņemot tos, kurus garantējusi centrālā valdība, reģionālā valdība vai pašvaldība

(f)  ja iestādi ir izveidojusi reģionālā valdība vai pašvaldība,lielāko daļu no darbībām var veikt tikai dalībvalstī, kurā atrodas tās galvenais birojs;

(g)  attiecībā uz iestādēm, kuru pašu kapitāla prasības, finansējuma vajadzības vai riska darījumus saskaņā ar d) apakšpunktu tieši vai netieši mazāk nekā 75% apmērā garantē centrālā valdība, reģionālā valdība vai pašvaldība, iestādes aktīvu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 30 miljardus;

(h)  iestādes kopējo aktīvu īpatsvars attiecīgās dalībvalsts IKP ir mazāks nekā 30 %;

Komisija regulāri pārskata, vai iestāde, uz kuru attiecas saskaņā ar 148. pantu pieņemtais deleģētais akts, joprojām izpilda pirmajā daļā minētos nosacījumus.

5.b  Neskarot 5. punktā uzskaitītās iestādes, šī direktīva neattiecas uz iestāžu kategorijām dalībvalstī, ja Komisija saskaņā ar 148. pantu pieņemtajā deleģētajā aktā, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, ir noteikusi, ka attiecīgās iestādes, kas ietvertas šādā kategorijā, ir kvalificējamas kā kredītiestāžu apvienības atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem un atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)  tās ir finanšu iestādes, kas orientētas uz sadarbību;

(b)  dalība tajās aprobežojas ar noteiktu locekļu kopumu, kuriem ir kopīgas konkrētas iepriekš definētas personiskas pazīmes vai intereses;

(c)  tās drīkst izsniegt kredītu un nodrošināt finanšu pakalpojumus tikai saviem locekļiem;

(d)  tās drīkst pieņemt noguldījumus vai atmaksājamus līdzekļus tikai no saviem locekļiem ▌;

(e)  tās drīkst veikt tikai tās darbības, kas uzskaitītas šīs direktīvas I pielikuma 1. līdz 6. un 15. punktā;

(f)  tām piemēro pienācīgas un efektīvas prudenciālās prasības, tostarp minimālā pašu kapitāla prasības un uzraudzības regulējumu, kam ir līdzīga ietekme kā regulējumam, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(g)  šīs iestāžu kategorijas aktīvu apkopotā vērtība nepārsniedz 3 % no attiecīgās dalībvalsts IKP ▌;

(h)  tās var veikt darbības tikai dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs.

Komisija regulāri pārskata, vai iestāžu kategorija, uz kuru attiecas saskaņā ar 148. pantu pieņemtais deleģētais akts, joprojām atbilst pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.";

(c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

"6. Šā panta 5. punkta 1. apakšpunktā un 3. līdz 24. apakšpunktā un saskaņā ar šā panta 5.a un 5.b punktu pieņemtajos deleģētajos aktos minētās sabiedrības uzskata par finanšu iestādēm 34. panta un VII sadaļas 3. nodaļas vajadzībām.";

(ca)  pievieno šādu punktu:

“6.a Dalībvalstis nodrošina to sabiedrību saraksta publicēšanu, kurām saskaņā ar 5.a un 5.b punktu šo direktīvu nepiemēro, norādot arī informāciju par apmēru, kādā veikti jebkādi noguldījumu aizsardzības pasākumi.”;

(d)  pievieno šādu 7. punktu:

“Direktīvas 5.a un 5.b punktā noteiktos kritērijus, ar kuriem iestādi var atbrīvot no šīs direktīvas piemērošanas, pieņemot deleģēto aktu saskaņā ar 148. pantu, nekādā gadījumā nepiemēro iestādēm, kas iepriekš no piemērošanas bijušas atbrīvotas saskaņā ar 5. punktā minēto sarakstu.

Līdz [piecus gadus pēc stāšanās spēkā] Komisija attiecībā uz sabiedrībām, kas ietvertas sarakstā saskaņā ar 5.a un 5.b punktu, var pārskatīt tām piemērojamo valsts juridisko regulējumu un uzraudzību, ▌ņemot vērā arī 5.a un 5.b punktā aprakstītos kritērijus.”;

(2)  direktīvas 3. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

"60) “noregulējuma iestāde" ir noregulējuma iestāde, kā tas definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

(61) “globāli sistēmiski nozīmīga iestāde” (G-SNI) ir globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 132) apakšpunktā;

(62) “ārpus ES esoša globāli sistēmiski nozīmīga iestāde” (ārpus ES esoša G-SNI) ir ārpus ES esoša globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133) apakšpunktā;

(63) “grupa” ir grupa, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 137) apakšpunktā;

(64) "trešās valsts grupa" ir grupa, kuras mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību kādā trešā valstī.

(64a)  Dzimumneitrāla atalgojuma politika kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir tāda atalgojuma politika, kas balstīta uz sievietēm un vīriešiem vienādu darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu.”;

(b)  pievieno šādu 3. punktu:

"3. Lai konsolidētā veidā piemērotu šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 575/2913 prasības un lai veiktu konsolidētu uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, jēdzienus "iestāde", "dalībvalsts mātes iestāde", "ES mātes iestāde" un "mātesuzņēmums" piemēro arī finanšu pāravaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, uz kurām konsolidēti attiecas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības un kurām piešķirta atļauja saskaņā ar 21.a pantu.";

(3)  direktīvas 4. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

"8. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir noregulējuma pilnvaras, šādas iestādes cieši sadarbojas un apspriežas ar kompetentajām iestādēm attiecībā uz noregulējuma plānu sagatavošanu un visos pārējos gadījumos, ja tas ir pieprasīts šajā direktīvā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES(9) vai Regulā (ES) Nr. 575/2013.";

(3a)  direktīvas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis pieprasa, lai kredītiestādes pirms darbību, tostarp pirms 1. pielikumā uzskaitīto darbību, sākšanas saņemtu atļauju no kompetentajām iestādēm. Neskarot 10. līdz 14. pantu, dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz šādu atļauju piešķiršanu un paziņo tās EBI.";

(4)  direktīvas 8. panta 2. punktu groza šādi:

(a)  punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

" a) informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm kredītiestādes atļaujas pieteikumā, tostarp 10. pantā paredzēto darbības programmu un informāciju, kas nepieciešama atļaujas prasībām, ko noteikušas dalībvalstis un par ko paziņots EBI saskaņā ar 1. punktu;";

(b)  punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b) prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība, vai ja nav būtiskas līdzdalības, 20 lielākajiem akcionāriem vai dalībniekiem saskaņā ar 14. pantu; un”;

(5)  direktīvas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu, ko veic kāds no turpmāk minētajiem:

(a)  dalībvalsts;

(b)  dalībvalsts reģionālā valdība vai pašvaldība;

(c)  starptautiskās publiskās organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles;

(d)  personas vai uzņēmumi, uz kuru uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu nepārprotami attiecas Savienības tiesību akti, kas nav šī direktīva un Regula (ES) Nr. 575/2013;

(e)  2. panta 5., 5.a un 5.b punktā minētās sabiedrības, kuru darbības regulē valsts tiesību akti.”;

(6)  direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

"10. pantsDarbības programma un organizatoriskā struktūra

Dalībvalstis pieprasa, lai kopā ar atļaujas pieteikumu iesniedz darbības programmu, kurā izklāstīti paredzētās uzņēmējdarbības veidi un kredītiestādes organizatoriskā struktūra, tostarp norāde uz mātesuzņēmumiem, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām grupas ietvaros.";

(7)  direktīvas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Kompetentās iestādes atsaka piešķirt atļauju kredītiestādes darbības sākšanai, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt kredītiestādes pārdomātu un piesardzīgu pārvaldību, tās nav pārliecinātas par akcionāru vai dalībnieku piemērotību saskaņā ar 23. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Piemēro 23. panta 2. un 3. punktu un 24. pantu.";

(8)  direktīvas 18. panta d) punktu aizstāj ar šādu punktu:

"d) vairs neatbilst prudenciālajām prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā vai Sestajā daļā, izņemot Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b panta prasības, vai kas noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 105. pantu, vai arī ja vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savas saistības pret kreditoriem, un jo īpaši – tā vairs negarantē drošību aktīviem, ko tai uzticējuši noguldītāji.";

(9)  iekļauj šādu 21.a un 21.b pantu:

"21.a pantsAtļaujas piešķiršana finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām

1.  Dalībvalstis pieprasa finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām iegūt atļauju no konsolidētās uzraudzības iestādes, kas noteikta saskaņā ar 111. pantu.

Ja konsolidētās uzraudzības iestāde atšķiras no kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā tika izveidota finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, konsolidētās uzraudzības iestāde apspriežas ar kompetento iestādi.

2.  1. punktā minētais atļaujas pieteikums ietver informāciju par:

(a)  tās grupas strukturālo organizāciju, kuras daļa ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, precīzi norādot filiāles un, ja nepieciešams, mātesuzņēmumus;

(b)  atbilstību uzņēmējdarbības faktiskās vadības un galvenā biroja vietas prasībām, kā noteikts 13. pantā;

(c)  atbilstību akcionāru un dalībnieku prasībām, kā noteikts 14. pantā.

3.  Konsolidētās uzraudzības iestāde var piešķirt atļauju tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)  finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai piemēro šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības, spēj nodrošināt atbilstību minētajām prasībām;

(b)  finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība netraucē meitas iestāžu vai mātes iestāžu efektīvu uzraudzību.

4.  Konsolidētās uzraudzības iestādes pieprasa finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām iesniegt informāciju, kas tām ir nepieciešama, lai uzraudzītu grupas strukturālo organizāciju un atbilstību atļaujas izsniegšanas prasībām, kā minēts šajā pantā.

5.  Konsolidētās uzraudzības iestādes var atsaukt atļauju, kas piešķirta finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai tikai tad, ja šāda finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība:

(a)  neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai ir pārdevusi visus savus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes;

(b)  ir saņēmusi atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

(c)  vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

(d)  ir pakļauta prasībām, kas noteiktas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 konsolidētā veidā un vairs neatbilst prudenciālajām prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā vai Sestajā daļā vai kas noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 105. pantu, vai arī ja vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savas saistības pret kreditoriem;

(e)  atbilst kādam no citiem gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu; vai

(f)  izdara kādu no 67. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem.

21.b pantsMātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā

1.  ▌Divām vai vairāk tādām iestādēm Savienībā, kas ir daļa no tās pašas trešās valsts grupas, ir viens vienots mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

1.a  Kompetentās iestādes var atļaut 1. punktā minētajām iestādēm izveidot divus mātes starpniekuzņēmumus Eiropas Savienībā, ja kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka viena vienota mātes starpniekuzņēmuma Eiropas Savienībā izveide:

(i)  ir pretrunā obligātajai prasībai nodalīt darbības saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro trešai valstij, kurā atrodas trešās valsts galīgā mātes uzņēmuma centrālais birojs, vai

(ii)  padara noregulējamību mazāk efektīvu nekā tad, ja ir divi mātes starpniekuzņēmumi Eiropas Savienībā saskaņā ar novērtējumu, ko veikusi mātes starpniekuzņēmuma Eiropas Savienībā kompetentā noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar mātes starpniekuzņēmuma Eiropas Savienībā mātesuzņēmuma noregulējuma iestādi.

1.b   Ja divām vai vairāk iestādēm Savienībā, kuras ir daļa no vienas un tās pašas trešās valsts grupas, saskaņā ar 1.a punktu ir divi mātes starpniekuzņēmumi Eiropas Savienībā, kuriem ir atļauts darboties kā kredītiestādēm saskaņā ar 8. pantu vai kuri saskaņā ar 21.a pantu ir apstiprināti kā finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, tad konsolidēto uzraudzību veic:

(i)  kredītiestādes kompetentā iestāde vai gadījumā, ja ir vairākas kredītiestādes, — kredītiestāde, kurai ir vislielākā kopējā bilances vērtība;

(ii)  ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir vislielākā kopējā bilances vērtība, ja grupā nav nevienas kredītiestādes, gadījumā, ja mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā saskaņā ar 21.a pantu ir apstiprināts kā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

Atkāpjoties no šā punkta i) apakšpunkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde individuāli uzrauga vairāk nekā vienu kādas grupas kredītiestādi, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas kredītiestādes tajā grupā, kurā šo uzraudzīto kredītiestāžu bilanču vērtību kopējā summa ir lielāka nekā to kredītiestāžu bilanču vērtību summa, kuras individuāli uzrauga jebkura cita kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no šā punkta ii) apakšpunkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde kādā grupā individuāli uzrauga vairāk nekā vienu ieguldījumu brokeru sabiedrību, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības tajā grupā, kurā ir vislielākā kopējā bilances vērtība.

Saskaņā ar šo punktu noteiktā uzraudzības iestāde ir konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar VII sadaļas 3 nodaļu.

1.c   Ja saskaņā ar 1.a punktu ir atļauti divi mātes starpniekuzņēmumi, tos uzskata par grupu nolūkā izraudzīties grupas mēroga noregulējuma iestādi saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES un šai grupas noregulējuma iestādei attiecībā uz mātes starpniekuzņēmumiem Eiropas Savienībā ir visas tās pašas tiesības un pilnvaras, kuras tai būtu gadījumā, ja šie starpniekuzņēmumi ietilptu grupā ar mātesuzņēmumu Eiropas Savienībā.

2.  Dalībvalstis pieprasa ES mātes starpniekuzņēmumiem Savienībā iegūt atļauju kā iestādei saskaņā ar 8. pantu vai kā finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai saskaņā ar 21.a pantu.

3.  Šā panta 1., 1.a un 2. punktu nepiemēro, ja trešās valsts grupas kopējā aktīvu vērtība Savienībā nepārsniedz EUR 30 miljardus, izņemot, ja trešās valsts grupa ir ārpus ES esoša globāli sistēmiski nozīmīga iestāde.

4.  Šajā pantā trešās valsts grupas aktīvu kopējā vērtība Savienībā ietver turpmāk minēto:

(a)  trešās valsts grupas katras iestādes kopējie aktīvi Savienībā, kas izriet no to konsolidētās bilances; kā arī

(b)  trešās valsts grupas katras filiāles, kurai saskaņā ar 47. pantu Savienībā piešķirta darbības atļauja, kopējo aktīvu vērtība.

Atkāpjoties no šā punkta un pēc trešās valsts grupas rakstiska pieprasījuma, kompetentā iestāde, katru gadījumu izskatot atsevišķi, var daļēji vai pilnībā atcelt b) apakšpunkta prasību pēc apspriešanās ar kompetento noregulējuma iestādi un trešās valsts grupas piederības valsts iestādi un pēc novērtējuma saņemšanas, kurā izskatīts trešās valsts grupas Savienībā darījumu apmērs un sarežģītība, trešās valsts grupas aktīvu apmērs filiālēs un kopējās aktīvu vērtības apmērs Savienībā salīdzinājumā ar trešās valsts grupas kopējo aktīvu vērtību. Pirms b) punkta prasības daļējas vai pilnīgas atcelšanas apspriežas ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā trešās valsts grupa ir reģistrējusi filiāles, un no šīm kompetentajām iestādēm ir jāsaņem piekrišana.

5.  Kompetentās iestādes par katru trešās valsts grupu, kura darbojas to jurisdikcijā un kurai saskaņā ar 2. punktu piešķirta atļauja, par katru šādu atļauju paziņo EBI šādu informāciju:

(a)  to uzraudzīto iestāžu aktīvu nosaukumus un kopējo summu, kuras pieder pie trešās valsts grupas, un darbības veidus, ko tām ir atļauts veikt;

(b)   aktīvu nosaukumus un kopējo summu, kas atbilst filiālēm, kuras saskaņā ar 47. pantu ir atļautas attiecīgajā dalībvalstī;

(c)  jebkura mātes starpniekuzņēmuma Eiropas Savienībā nosaukumu un juridisko formu, kas ir izveidots attiecīgajā dalībvalstī, un trešās valsts grupas nosaukumu, pie kuras tas pieder.

6.  EBI savā tīmekļa vietnē publicē visu ES mātes starpniekuzņēmumu sarakstu, kuriem ir piešķirta atļauja Savienībā.

Kompetentās iestādes nodrošina, ka visām iestādēm, kas ir daļa no tās pašas trešās valsts grupas, ir ▌mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā.”.

6.a  Atkāpjoties no 1. punkta, grupām, kuras savu darbību veic, izmantojot vairāk nekā vienu iestādi Savienībā vai ārpus ES esošus G-SNI meitasuzņēmumus, un kuru kopējā aktīvu vērtība [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums] ir līdzvērtīga vai lielāka par EUR 30 miljardiem, ne vēlāk kā līdz [šīs direktīvas piemērošanas datums + trīs gadi] ir mātes starpniekuzņēmums Eiropas Savienībā vai — 1.a punktā paredzētajā gadījumā — divi mātes starpniekuzņēmumi Eiropas Savienībā.

6.b  Līdz ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums + 4 gadi] EBI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar 5. punktu. Ziņojumā ietver vismaz šādus datus:

(a)  vai šā panta prasības ir praksē piemērojamas, nepieciešamas un samērīgas un vai pareizāk nebūtu izmantot citus pasākumus;

(b)  strukturālas nodalīšanas prasību ietekmi citās jurisdikcijās.

6.c  Divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā EBI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par trešās valsts filiāļu pārvaldību saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalstu tiesību aktiem. Ziņojumā ietver vismaz šādus datus:

(a)  vai un kādā mērā dalībvalstīs atšķiras uzraudzības prakse, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemēro trešās valsts filiālēm;

(b)  vai trešās valsts filiālēm piemērotā atšķirīgā pārvaldība varētu radīt regulējuma arbitrāžu;

(c)  vai būtu nepieciešams un piemēroti papildus saskaņot trešās valsts filiālēm piemērotos valsts režīmus, jo īpaši attiecībā uz nozīmīgām trešās valsts filiālēm.

Vajadzības gadījumā Komisija, balstoties uz EBI ieteikumiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.”;

(10)  direktīvas 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b) jebkura vadības struktūras locekļa, kurš plānotās iegādes rezultātā vadīs kredītiestādes darbību, reputācija, zināšanas, iemaņas un pieredze, kā izklāstīts 91. panta 1. punktā;";

(11)  direktīvas 47. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Kompetentās iestādes paziņo EBI par turpmāk minēto:

(a)  par visām atļaujām attiecībā uz filiālēm, kas piešķirtas kredītiestādēm, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī;

(b)  par to kredītiestāžu filiāļu, kurām piešķirta atļauja, kopējiem aktīviem un saistībām, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kā regulāri ziņots.

EBI savā tīmekļa vietnē publicē visu trešās valsts filiāļu sarakstu, kurām piešķirta atļauja darboties dalībvalstīs, norādot konkrēto dalībvalsti un katras filiāles kopējos aktīvus.";

(11a)  direktīvas 56. pantam pievieno šādus fa) un fb) punktus:

"(fa)  kompetentajām iestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 48. pantā;

(fb)  kompetentajām iestādēm vai struktūrām, kas atbildīgas par noteikumu piemērošanu attiecībā uz darbību strukturālu nodalīšanu banku grupā.”; "

(11b)  direktīvas 57. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“(1) Neatkarīgi no 53., 54. un 55. panta dalībvalstis nodrošina informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un iestādēm, kas ir atbildīgas par to, lai pārraudzītu:”;

(11c)  direktīvas 63. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, mazākais, drīkst pieprasīt šā punkta pirmajā daļā minētās personas nomaiņu, ja šī persona rīkojas pretrunā pienākumiem, kas tai noteikti šā punkta pirmajā daļā.";

(11d)  direktīvas 74. pantu groza šādi:

"1. Iestādēm ir noturīga pārvaldības kārtība, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvi procesi esošo vai varbūtējo risku noteikšanai, pārvaldībai, pārraudzībai un ziņošanai par tiem, atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, un atalgojuma politika un prakse, kas atbilst pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un veicina to. Minētā atalgojuma politika un prakse ir dzimumneitrāla.

2. Šā panta 1. punktā minētā kārtība, procesi un mehānismi ir vispusīgi un samērīgi ar to risku veidu, mērogu un sarežģītību, kuri saistīti ar attiecīgo uzņēmējdarbības modeli un iestādes darbību. Vērā ņem 76. līdz 95. pantā noteiktos tehniskos kritērijus.

3. EBI nāk klajā ar pamatnostādnēm par šā panta 1. punktā minēto kārtību, procesiem un mehānismiem saskaņā ar 2. punktu. Gadu pēc šīs direktīvas pieņemšanas EBI nāk klajā ar pamatnostādnēm par dzimumneitrālu atalgojuma politiku kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Divus gadus pēc šo pamatnostādņu publicēšanas un, pamatojoties uz valstu kompetento iestāžu apkopoto informāciju, EBI izstrādā ziņojumu par dzimumneitrālas atalgojuma politikas piemērošanu kredītiestādēs un ieguldījumu brokeru sabiedrībās.";

(12)  direktīvas 75. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Kompetentās iestādes apkopo informāciju, kas atklāta atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 450. panta 1. punkta g), h), i) un k) apakšpunktā noteiktajiem informācijas atklāšanas kritērijiem, kā arī kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegto informāciju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, un šo informāciju izmanto, lai novērtētu atalgojuma tendences un praksi. Kompetentās iestādes minēto informāciju sniedz EBI.";

(13)  direktīvas 84. pantu aizstāj ar šādu:

"84. pantsProcentu likmes risks, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes ievieš iekšējās sistēmas vai izmanto standartizēto metodoloģiju, lai identificētu, novērtētu, pārvaldītu un mazinātu riskus, kas izriet no iespējamajām procentu likmju izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus.

2.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes ievieš iekšējās sistēmas, lai novērtētu un pārraudzītu riskus, kas izriet no iespējamajām kredītriska starpības izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus, un kas nav izskaidrojami ar 1. punktā minētajiem riskiem.

3.  Kompetentās iestādes var pieprasīt iestādei izmantot 1. punktā minēto standartizēto metodoloģiju, ja iestāžu ieviestās iekšējās sistēmas 1. punktā minēto risku novērtēšanai nav apmierinošas. Šādā gadījumā kompetentās iestādes savus apsvērumus dara zināmus attiecīgajai iestādei.

4.  EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai šā panta nolūkā precizētu standartizētās metodoloģijas principus, ko iestādes var izmantot, lai novērtētu 1. punktā minētos riskus, tostarp konservatīvi kalibrētu alternatīvu vienkāršotai standartizētai metodoloģijai iestādēm, kuru kopējie aktīvi nepārsniedz EUR 5 miljardus.

EBI [vienu gadu pēc spēkā stāšanās dienas] minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantā.

5.  EBI izdod pamatnostādnes, lai precizētu:

(a)  kritērijus, ko izmanto iestādes iekšējā sistēma, lai novērtētu 1. punktā minētos riskus;

(b)  kritērijus, ar ko iestādes nosaka, pārvalda un samazina 1. punktā minētos riskus;

(c)  kritērijus, ar ko iestādes novērtē un uzrauga 2. punktā minētos riskus;

(d)  kritērijus, ar ko nosaka, kuras iestāžu 1. punkta nolūkā īstenotās iekšējās sistēmas nav apmierinošas, kā minēts 3. punktā;

EBI izdod minētās pamatnostādnes līdz [viens gads pēc spēkā stāšanās dienas].";

(14)  direktīvas 85. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes īsteno politiku un procesus, lai novērtētu un pārvaldītu operacionālo risku, tostarp modeļa risku un riskus, kas izriet no ārpakalpojumu izmantošanas, ietverot retus notikumus ar būtisku ietekmi. Iestādes precizē, kas ir operacionālais risks šīs politikas un šo procedūru vajadzībām.";

(14a)  direktīvas 88. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

  "Dalībvalstis vismaz nodrošina, ka iestādes vadības struktūras pastāvīgi uzrauga aizdevumus saistītām personām un gadījumā, ja tas varētu radīt interešu konfliktu, par šādiem aizdevumiem paziņo kompetentajai iestādei. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas šādus aizdevumus aizliegt vai ierobežot.”;

(14b)  direktīvas 89. pantā pievieno šādu punktu:

“5.a  Līdz 2020. gada 1. janvārim Komisija pēc apspriešanās ar EBI, EAAPI un EVTI pārbauda, vai 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētā informācija joprojām ir aktuāla, vienlaikus ņemot vērā iepriekšējos ietekmes novērtējumus, starptautiskos nolīgumus un likumdošanas tendences Savienībā, un nosaka, vai 1. punktā būtu jāiekļauj attiecīga papildu informācija.

Līdz 2020. gada 30. jūnijam Komisija, pamatojoties uz apspriešanos ar EBI, EAAPI un EVTI, informē Eiropas Parlamentu un Padomi par 5.a punktā minēto novērtēšanu un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīva akta priekšlikumu.”;

(14c)  direktīvas 91. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes, tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ir galvenās atbildīgās par to, lai vadības struktūras locekļiem vienmēr būtu pietiekami laba reputācija un pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze savu pienākumu veikšanai. ▌Vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst 2. līdz 8. punktā noteiktajām prasībām.;

(b)  direktīvas 7. un 8. punktu aizstāj ar šādu:

7. Vadības struktūrai ir atbilstīgas kolektīvās zināšanas, iemaņas un pieredze, lai varētu izprast iestādes darbības, tostarp galvenos riskus. Vadības struktūras locekļiem kopumā ir pietiekami plaša pieredze.”

8. Katrs vadības struktūras loceklis darbojas pēc godīguma, godprātības un neatkarības principa, lai nepieciešamības gadījumā efektīvi izvērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un lai efektīvi pārraudzītu un uzraudzītu vadības lēmumu pieņemšanu. Šī prasība neliedz saistīto uzņēmumu vai saistīto vienību vadības struktūras locekļiem pildīt uzraudzības funkciju.”;

(c)  pantam pievieno šādu punktu:

“13.a Neatkarīgi no 13. panta 1. punkta kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem var novērtēt iestāžu atbilstību prasībām saskaņā ar 91. panta 1. līdz 8. punktu attiecībā uz vadības struktūru kā uzraudzības veicēju pirms vai pēc kāda tās locekļa iecelšanas.”;

(15)  direktīvas 92. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu svītro;

(b)  panta 2. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Kompetentās iestādes nodrošina, ka, izstrādājot un piemērojot kopējo atalgojuma, tostarp algu un diskrecionāru pensiju, politiku attiecībā uz darba ņēmēju kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu, tostarp augstāko vadību, tām personām, kas uzņemas risku vai veic kontroli, kā arī attiecībā uz visiem tiem darba ņēmējiem, kuru kopējais atalgojums liek iekļaut tos šajā atalgojuma grupā▐, iestādes ievēro šādus principus tādā veidā un apmērā, kas atbilst to lielumam, iekšējai struktūrai un to darbības veidam, mērogam un sarežģītībai:”; "

(ba)  panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“(aa) atalgojuma politika ir dzimumneitrāla: sievietes un vīrieši saņem vienādu atalgojumu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu.";

(bb)  pantam pievieno šādu punktu:

“(2a) Šā panta 2. punkts un 94. un 95. pants neskar LESD 153. panta 5. punktā garantēto tiesību neierobežotu izmantošanu, vispārējos valsts līgumu un darba tiesību principus, Savienības un dalībvalstu tiesību aktus par akcionāru tiesībām un līdzdalību un attiecīgās iestādes vadības struktūru vispārējo atbildību, kā arī attiecīgā gadījumā sociālo partneru tiesības slēgt un īstenot koplīgumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tradīcijām.”;

(16)  direktīvas 94. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta l) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

"i) akcijas vai atkarībā no attiecīgās iestādes juridiskās struktūras – līdzvērtīgas īpašumtiesības daļas; vai ar akcijām saistīti instrumenti vai – atkarībā no attiecīgās iestādes juridiskās struktūras – līdzvērtīgi bezskaidras naudas instrumenti;";

(aa) panta 1. punkta m) apakšpunktu groza šādi:

“(m) mainīgās atalgojuma daļas būtisku procentuālo daļu, kas jebkurā gadījumā ir vismaz 40 %, atliek uz vismaz ▌pieciem gadiem un pareizi pielāgo uzņēmējdarbības veidam, tā riskiem un attiecīgā darba ņēmēja darbībām.

Atalgojumu, kas jāizmaksā saskaņā ar atlikta maksājuma noteikumiem, izmaksā vienīgi proporcionāli pa daļām. Ja atalgojuma mainīgā daļa ir īpaši liela summa, atliek vismaz 60 % no summas. Atliktā maksājuma termiņa ilgumu nosaka atbilstīgi uzņēmējdarbības ciklam, uzņēmējdarbības veidam, riskiem un attiecīgo darba ņēmēju darbībai;"

(b)  pantam pievieno šādus punktus:

"3. Atkāpjoties no 1. punkta, l) un m) apakšpunktā un o) apakšpunkta otrajā daļā izklāstītos principus nepiemēro:

(a)  atsevišķai iestādei, kurai var arī piemērot prudenciālo konsolidāciju vai kura ir banku grupas daļa un kuras aktīvu vērtība vidēji ir līdzvērtīga vai mazāka par EUR 8 miljardiem četru gadu laikposmā, kas ir tieši pirms pašreizējā finanšu gada;

(b)  personāla loceklim, kura gada mainīgais atalgojums nepārsniedz EUR 50,000 un neveido vairāk nekā vienu ceturto daļu no personāla locekļa gada kopējā atalgojuma.

Atkāpjoties no a) apakšpunkta, kompetentā iestāde var izlemt, ka atsevišķām iestādēm, kurām var arī piemērot prudenciālo konsolidāciju vai kuras ir banku grupas daļa un kuru kopējā aktīvu vērtība ir zemāka par a) apakšpunktā minēto robežvērtību, nepiemēro atkāpi to darbību rakstura un tvēruma, to iekšējās organizācijas vai, ja piemērojams, grupas, kurai tās pieder, īpatnību dēļ.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var izlemt, ka personāla locekļiem, kuru gada mainīgais atalgojums nepārsniedz robežvērtību un b) apakšpunktā minēto daļu, nepiemēro atkāpi saistībā ar valsts tirgus īpatnībām attiecībā uz atalgojuma praksēm vai saistībā ar minēto personāla locekļu pienākumu raksturu vai darba profilu.

4. Līdz [četrus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija, cieši sadarbojoties ar EBI, pārskata 3. punkta piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un iesniedz minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzīgas gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

5. EBI pieņem pamatnostādnes, kas veicina 3. punkta īstenošanu un nodrošina tā konsekventu piemērošanu.";

(17)  direktīvas 97. pantu groza šādi:

(a)  direktīvas 97. panta 1. punktā svītro b) apakšpunktu;

(b)  pantam pievieno šādu jaunu punktu:

“4.a Kompetentās iestādes var pielāgot metodoloģiju 1. punktā minētā pārbaudes un novērtēšanas procesa piemērošanai, lai ņemtu vērā iestādes ar līdzīgu riska profilu, piemēram, ar līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem vai riska darījumu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šāda pielāgota metodoloģija var ietvert uz risku orientētus kritērijus un kvantitatīvus rādītājus un neietekmē saskaņā ar 104.a pantu katrai iestādei uzlikto pasākumu specifisko būtību.

Ja kompetentās iestādes saskaņā ar šo punktu izmanto pielāgotu metodoloģiju, tās par to paziņo EBI. EBI pārrauga uzraudzības praksi un sniedz pamatnostādnes, lai precizētu, kā šā punkta vajadzībām ir jānovērtē līdzīgi riska profili un kā nodrošināt līdzīgas iestādēm pielāgotas metodoloģijas konsekventu un samērīgu piemērošanu visā Savienībā. Šādas pamatnostādnes pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.";

(18)  direktīvas 98. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punkta j) apakšpunktu svītro;

(aa)  pantam pievieno šādu 3.a un 3.b punktu:

“3.a Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 2. punktā minētās pamatnostādnes, EBI līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā izklāsta metodoloģijas standartu kompetentajām iestādēm un nosaka atbilstīgu kopējo limitu riska darījumiem ar ēnu banku struktūrām, kuras veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas, kā arī nosaka individuālus limitus riska darījumiem ar šādām struktūrām.

Šā punkta vajadzībām EBI izstrādā atbilstīgus kritērijus, ar ko jēdzienu “ēnu banku struktūra” definētu kā uzņēmumu, kas veic vismaz vienu vai vairākas kredītstarpniecības darbības.

EBI [līdz] minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.b Kompetentās iestādes līdz 2021. gada 1. decembrim uzrauga sarežģītus strukturētus finanšu darījumus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.b pantā, ar mērķi konstatēt darījumus, kas strukturēti tā, lai varētu radīt ievērojamus nodokļu atvieglojumus.

Kompetentās iestādes informē Komisiju par ikvienu šādu darījumu, kas, iespējams, varētu radīt ievērojamus nodokļu atvieglojumus.";

(b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Kompetento iestāžu veiktajā pārbaudē un novērtēšanā iekļauj iestāžu pakļautību procentu likmju riskam, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības. Ir nepieciešams veikt uzraudzības pasākumus vismaz gadījumā, kad 84. panta 1. punktā minētā iestāžu ekonomiskā vērtība pazeminās par vairāk nekā 15 % no to pirmā līmeņa kapitāla, jo ir notikušas procentu likmju pēkšņas un negaidītas izmaiņas kādā no sešiem uzraudzības satricinājuma scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm, vai ja iestādei ievērojami samazinājušies neto procentu ienākumi, jo ir notikušas procentu likmju pēkšņas un negaidītas izmaiņas, kā izklāstīts jebkurā no uzraudzības satricinājuma scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm. Uzraudzības pasākumi nav jāveic, ja kompetentās iestādes, balstoties uz procentu likmju riska pārbaudi un novērtēšanu, secina, ka iestāde nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli, un ka iestāde pietiekami pārvalda procentu likmju risku, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli.

Šā panta vajadzībām uzraudzības pasākumi ir kāds no šādiem pasākumiem:

(a)  pasākumi, kas minēti 104. panta 1. punktā un 104.a pantā;

(b)  kopējie modelēšanas un parametru pieņēmumi, kas nav 5.a punkta b) apakšpunktā identificētie, un ko iestādes atspoguļo savā pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā saskaņā ar 84. panta 1. punktu.";

(c)  pantā iekļauj šādu 5.a punktu:

"5.a EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai 5. punkta nolūkā precizētu:

(a)  sešus uzraudzības satricinājuma scenārijus, kas jāpiemēro procentu likmēm katrai valūtai;

(b)  kopējos modelēšanas un parametru pieņēmumus, ko iestādes atspoguļo savā pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā saskaņā ar 5. punktu;

(c)  kopējos modelēšanas un parametru pieņēmumus, ko iestādes atspoguļo savā neto procentu ienākumu aprēķinā, un to, kas ir ievērojams samazinājums.

EBI [vienu gadu pēc spēkā stāšanās dienas] minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 14. pantā.";

(ca)  pantam pievieno šādu 7.a, 7.b un 7.c punktu:

“7.a Lai proporcionāli piemērotu šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības, kompetentās iestādes, īstenojot uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, sīki izklāsta, kā tās ņēmušas vērā iestādes darījumdarbību lielumu un tvērumu, kā arī ar iestādes uzņēmējdarbības modeli saistīto risku sarežģītību.

7.b Šā panta 3.b punkta vajadzībām EBI līdz 2021. gada 1. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu sniedz pamatnostādnes, kurās precizē kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus un rādītājus, ar ko noteikt darījumus, kas strukturēti tā, lai varētu radīt ievērojamus nodokļu atvieglojumus.

7.c EBI apsver iespēju ieviest tehniskos kritērijus, ko izmantot uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā attiecībā uz tādu darījumu riskiem, kas cieši saistīti ar vidiskiem, sociāliem un pārvaldības (VSP) mērķiem, lai inter alia izvērtētu iespējamos šādu risku avotus un ietekmi uz iestādēm, ņemot vērā iestāžu sniegtos ilgtspējas ziņojumus, kā arī darbu pie Regulas (ES) Nr. 575/2013 501.da pantā minētā ziņojuma.

Pirmās daļas vajadzībām EBI ziņojumā ir ietverta vismaz šāda informācija:

(a)  ar VSP mērķiem saistīto risku, fizisko risku un pārejas risku definīcija, ietverot riskus, kas saistīti ar aktīvu nolietojumu regulatīvu izmaiņu dēļ, un kvalitatīvie un kvantitatīvie kritēriji un rādītāji, kas attiecas uz šādu risku novērtēšanu, kā arī metodoloģija, ar ko novērtēt to, vai šādi riski var rasties īsā, vidējā vai ilgā termiņā un varētu atstāt materiālu un finansiālu ietekmi uz iestādi;

(b)  to, vai specifisku kredītriska darījumu ievērojama koncentrācija attiecīgajai iestādei varētu palielināt ar VSP mērķiem saistītos riskus, fiziskos riskus un pārejas riskus;

(c)  to procesu apraksts, kurus iestāde var izmantot, lai identificētu, novērtētu un pārvaldītu ar VSP mērķiem saistītos riskus, fiziskos riskus un pārejas riskus;

(d)  parametrus un rādītājus, kurus uzraudzītāji un iestādes var izmantot, lai novērtētu ar VSP mērķiem saistīto risku, fizisko risku un pārejas risku īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi uz aizdevumu un finanšu starpniecības darījumiem;

(e)  to, vai ir vajadzība izstrādāt specifiskus kritērijus stresa testiem un nākotnē iespējamu klimata scenārija analīzi attiecībā uz regulēto sabiedrību portfeļiem, lai novērtētu to vidiskos riskus, fiziskos riskus un pārejas riskus, ietverot riskus, kas saistīti ar aktīvu nolietojumu regulatīvu izmaiņu dēļ un aizdevuma portfeļu klimatisko saskaņošanu Savienības līmenī.

EBI līdz [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, EBI vajadzības gadījumā var pieņemt pamatnostādnes, lai ieviestu kritērijus attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar VSP mērķiem, un lai īstenotu pārbaudes un novērtējuma procesu, kurā ņemti vērā šajā punktā minētā EBI ziņojuma konstatējumi.”;

(19)  direktīvas 99. panta 2. punktā svītro b) apakšpunktu;

(20)  direktīvas 103. pantu svītro;

(21)  direktīvas 104. pantu groza šādi:

(a)  ar šādu tekstu aizstāj 1. un 2. punktu:

"1. Šīs direktīvas 97. panta, 98. panta 4. un 5. punkta, 101 panta 4. punkta un 102. panta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanas nolūkā kompetentajām iestādēm ir vismaz šādas pilnvaras:

(a)  pieprasīt iestādēm turēt papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības, saskaņā ar 104.a pantā izklāstītajiem noteikumiem;

(b)  pieprasīt pastiprināt plānus, procesus, mehānismus un stratēģijas, kas ieviesti saskaņā ar 73. un 74. pantu;

(c)  pieprasīt iestādēm iesniegt plānu ar mērķi atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām saskaņā ar šo direktīvu un ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un noteikt termiņu tā īstenošanai, tostarp šā plāna uzlabojumus attiecībā uz darbības jomu un termiņu;

(d)  pieprasīt iestādēm piemērot īpašu uzkrājumu politiku vai procedūras attiecībā uz aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

(e)  ierobežot vai sašaurināt iestāžu uzņēmējdarbību, operācijas vai tīklu vai pieprasīt atbrīvoties no darbībām, kuras rada pārmērīgu risku iestādes stabilitātei;

(f)  pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, produktiem un sistēmām, tostarp ārpakalpojumā uzticētajām darbībām;

(g)  pieprasīt iestādēm ierobežot mainīgo atalgojumu, kas veido kopējā neto ieņēmumu procentuālo daļu, ja tas nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu;

(h)  pieprasīt iestādēm izmantot neto peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu;

(i)  ierobežot vai aizliegt iestādes veiktu peļņas sadali vai procentu maksājumus kapitāla daļu īpašniekiem, dalībniekiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, ja atcelšana nerada iestādes saistību neizpildes gadījumu;

(j)  uzlikt papildu vai biežākas pārskatu sniegšanas prasības, tostarp pārskatu sniegšanu par kapitāla un likviditātes pozīcijām;

(k)  noteikt īpašas likviditātes prasības, tostarp ierobežojumus termiņu nesakritībai starp aktīviem un saistībām;

(l)  pieprasīt papildu informācijas atklāšanu tikai tādā gadījumā, ja tas ir vajadzīgs.

2. Šā panta 1. punkta j) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes var noteikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības iestādēm tikai tad, ja paziņojamā informācija nedublējas un ir izpildīts viens no turpmākajiem nosacījumiem:

(a)  kāds no 102. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

(b)  kompetentā iestāde uzskata par samērīgu noteikt minētās prasības, lai iegūtu 102. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos pierādījumus:

(c)  ir nepieciešama papildu informācija uz iestādes uzraudzības pārbaudes programmas laiku saskaņā ar 99. pantu.

Informāciju, ko var pieprasīt no iestādēm, uzskata par tādu, kas dublējas, kā minēts pirmajā daļā, ja kompetentajai iestādei jau ir pieejama tā pati vai pamatā tā pati informācija, kompetentā iestāde to var sagatavot vai iegūt, izmantojot citus līdzekļus, nevis pieprasto iestādei to paziņot. Ja kompetentajai iestādei informācija ir pieejama atšķirīgā formātā vai granularitātes pakāpē nekā paziņojamā papildu informācija, kompetentā iestāde nepieprasa papildu informāciju, ja minētais atšķirīgais formāts vai granularitāte to nekavē sagatavot būtiski līdzīgu informāciju.";

(b)  panta 3. punktu svītro;

(22)  direktīvai pievieno šādu 104.a, 104.b un 104.c pantu:

“104.a pantsPapildu pašu kapitāla prasība

1.  Kompetentās iestādes nosaka 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību ▌gadījumā, ja, pamatojoties uz saskaņā ar 97. un 101. pantu veiktajām pārbaudēm, tās ir pārliecinājušās par atsevišķas iestādes kādu no turpmāk minētajām situācijām:

(a)  iestādes ir pakļautas riskiem vai risku elementiem, kas nav segti vai ir nepietiekami segti pašu kapitāla prasībās, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā, kā precizēts 2. punktā;

(b)  iestāde neatbilst šīs direktīvas 73. un 74. pantā vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 393. pantā izklāstītajām prasībām, un ar citu administratīvo vai uzraudzības pasākumu piemērošanu vien varētu nepietikt, lai pietiekami uzlabotu plānus, procesus, mehānismus un stratēģijas pienācīgā termiņā;

(c)  98. panta 4. punktā minētās korekcijas uzskata par nepietiekamām, lai ļautu iestādei pārdot tās pozīcijas vai ierobežot to risku īsā laikposmā bez materiālu zaudējumu rašanās parastos tirgus apstākļos;

(d)  novērtēšanā, kas minēta 101. panta 4. punktā, tiek atklāts, ka neatbilstība prasībām, lai piemērotu atļauto pieeju, varētu radīt nepiemērotas pašu kapitāla prasības;

(e)  iestāde nav atkārtoti izveidojusi vai uzturējusi papildu pienācīgu pašu kapitāla līmeni, kā izklāstīts 104.b panta 1. punktā.

(ea)  ir bijušas citas iestādei specifiskas situācijas, kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem raisa būtiskas bažas saistībā ar uzraudzību.

Kompetentās iestādes nosaka 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās papildu pašu kapitāla prasības, lai segtu riskus, kādi atsevišķām iestādēm rodas to darbību dēļ, tostarp tos riskus, kas atspoguļo dažu uzņēmējdarbības modeļu vai tirgus norišu ietekmi uz kādas atsevišķas iestādes riska profilu.

2.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka risks vai riska elementi nav segti vai nav pietiekami segti pašu kapitāla prasībās, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā, ja tās kapitāla summas, veidi un sadale, kuru kompetentā iestāde uzskata par piemērotu, ņemot vērā iestāžu saskaņā ar 73. panta pirmo daļu veiktās novērtēšanas uzraudzības pārbaudes, ir lielākas par iestādes pašu kapitāla prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā.

Pirmās daļas nolūkā kapitāls, ko uzskata par piemērotu, sedz visus būtiskos riskus vai šādu risku elementus, kurus sedz vai nepietiekami sedz pašu kapitāla prasība. Tas var ietvert riskus vai risku elementus, kas ir tieši izslēgti no pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā. Tas var ietvert šādus riskus:

(a)  būtiskus iestādei specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kas ir tieši izslēgti no pašu kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā;

(b)  būtiskus iestādei specifiskus riskus vai šādu risku elementus, kas, iespējams, ir pārāk zemu novērtēti, pat ja ir ievērotas piemērojamās prasības, kuras ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā.

Kompetentās iestādes novērtē riskus, kādiem iestāde ir pakļauta, ņemot vērā katras atsevišķās iestādes specifisko riska profilu. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie riski vai risku elementi neietver riskus, attiecībā uz kuriem šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir noteikts pārejas režīms, vai riskus, kuriem piemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus.

Procentu likmju risku, kas rodas no netirdzniecības pozīcijām, var uzskatīt par būtisku, ja konstatēta 98. panta 5. punktā minētā situācija, ja vien kompetentā iestāde, īstenojot uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, nenonāk pie slēdziena, ka iestāde nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli, un ka iestāde pietiekami pārvalda procentu likmju risku, kas rodas darbībās ar netirdzniecības portfeli.

3.  Kompetentās iestādes nosaka papildu pašu kapitāla līmeni, kas pieprasīts saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā starpību starp kapitālu, ko saskaņā ar 2. punktu uzskata par piemērotu, un pašu kapitāla prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā.

4.  Kompetentās iestādes pieprasa, lai iestādes atbilst 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai papildu pašu kapitāla prasībai, ja pašu kapitālam ▌piemēro šādus nosacījumus:

(a)  ▌trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu;

(b)  ▌trīs ceturtdaļas no pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, kompetentā iestāde, vajadzības gadījumā un ņemot vērā īpašos iestādes apstākļus, var prasīt, lai iestāde papildu pašu kapitāla prasību nodrošinātu ar lielāku pirmā līmeņa kapitāla vai pirmā līmeņa pamata kapitāla daļu.

Pašu kapitālu, ko izmanto 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās papildu pašu kapitāla prasības izpildei, neizmanto, lai izpildītu jebkuras no Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām vai šīs direktīvas 128. panta 6. punktā definēto apvienoto rezervju prasību, vai 104.b pantā minētās pamatnostādnes par papildu pašu kapitālu.

Atkāpjoties no trešās daļas, pašu kapitālu, ko izmanto, lai izpildītu 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, ko noteikušas kompetentās iestādes, lai novērstu riskus vai riska elementus, uz kuriem pietiekamā mērā neattiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunkts, var izmantot, lai izpildītu šīs direktīvas 128. panta 6. punktā definēto apvienoto rezervju prasību.

5.  Kompetentā iestāde katrai iestādei rakstveidā ▌pamato savu lēmumu noteikt papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, sniedzot precīzu pārskatu par vismaz 1. līdz 4. minēto elementu pilnu novērtēšanu. Tas 1. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā ietver konkrētu paziņojumu par iemesliem, kuru dēļ kapitāla pamatnostādņu noteikšana vairs netiek uzskatīta par pietiekamu.

104.b pantsPamatnostādnes par papildu pašu kapitālu

1.  Saskaņā ar 73. pantā minētajām stratēģijām un procesiem un pēc apspriešanās ar kompetento iestādi iestādes nosaka piemērotu pašu kapitāla līmeni, kas kompetentajai iestādei ir pieņemams un pietiekamā mērā pārsniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā un šajā direktīvā izklāstītās prasības, tostarp papildu pašu kapitāla prasības, ko noteikušas kompetentās iestādes saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tostarp nolūkā nodrošināt, ka iestāžu pašu kapitāls var absorbēt iespējamos zaudējumus, kas konstatēti saskaņā ar 100. pantā minēto uzraudzības stresa testu, nepārkāpjot šādas prasības:

(a)   minimālo fiksēto pašu kapitāla līmeni, ko noteikušas kompetentās iestādes un ko nosakot, kompetentās iestādes var ņemt vērā ticamas pārvaldības darbības un dinamiskas korekcijas bilancē, kas var tikt veiktas prognožu laikposmā; vai

(b)  ▌pašu kapitāla prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešajā, Ceturtajā, Piektajā un Septītajā daļā, un papildu pašu kapitāla prasības, ko saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu noteikušas kompetentās iestādes un ko nosakot, kompetentās iestādes var ņemt vērā ticamas pārvaldības darbības un dinamiskas korekcijas bilancē, kas var tikt veiktas prognožu laikposmā.

2.  Kompetentās iestādes regulāri pārskata pašu kapitāla līmeni, ko katra iestāde noteikusi saskaņā ar 1. punktu, ņemot vērā saskaņā ar 97. un 101. pantu veikto pārskatu un novērtējumu iznākumu, tostarp 100. pantā minēto stresa testu rezultātus.

3.  Kompetentās iestādes paziņo iestādēm pārskatīšanas rezultātu, kā noteikts 2. punktā, kā arī uzraudzības pamatnostādnes par pašu kapitālu, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu.

4.a  Pašu kapitālu, ko izmanto šā panta 1. punktā minētā papildu pašu kapitāla līmeņa sasniegšanai, neizmanto, lai izpildītu jebkuras no Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām pašu kapitāla prasībām, šīs direktīvas 104.a panta prasību vai šīs direktīvas 128. panta 6. punktā definēto apvienoto rezervju prasību.

5.  Iestādei, kas neatbilst 3. punktā minētajām gaidām, nepiemēro 141. pantā minētos ierobežojumus.

5.a  Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā EBI pārskata šā panta, tostarp 1. punkta a) un b) apakšpunkta, piemērošanu un par to paziņo Komisijai. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

104.c pantsSadarbība ar noregulējuma iestādēm

1.  Kompetentās iestādes apspriežas ar noregulējuma iestādēm pirms jebkādu 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papildu pašu kapitāla prasību noteikšanas un pirms paziņošanas iestādēm par gaidāmajām korekcijām pašu kapitāla līmenī saskaņā ar 104.b pantu. Šādos nolūkos kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm visu pieejamo informāciju.

2.  Kompetentās iestādes paziņo attiecīgajām noregulējuma iestādēm par papildu pašu kapitāla prasību, kas noteikta iestādēm saskaņā ar 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu un par jebkurām gaidāmajām korekcijām pašu kapitāla līmenī, par ko iestādēm paziņots saskaņā ar 104.b pantu.";

(23)  direktīvas 105. pantā svītro d) apakšpunktu;

(24)  direktīvas 108. pantā svītro 3. punktu;

(25)  direktīvas 109. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"2. Kompetentās iestādes pieprasa, lai mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, šīs nodaļas II iedaļā noteiktos pienākumus izpildītu konsolidētā vai subkonsolidētā veidā nolūkā nodrošināt, ka plāni, procesi un mehānismi, kas prasīti šīs nodaļas II iedaļā, ir konsekventi un kārtīgi saskaņoti un ka ir iespējams sagatavot jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Jo īpaši tās nodrošina, ka mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, īsteno šos plānus, procesus un mehānismus savos meitasuzņēmumos, uz kuriem šī direktīva neattiecas, tostarp tajos, kas veic uzņēmējdarbību ārzonas finanšu centros. Minētie plāni, procesi un mehānismi ir arī konsekventi un kārtīgi saskaņoti, un minētie meitasuzņēmumi spēj arī sagatavot jebkurus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem. Meitasuzņēmumi, uz kuriem šī direktīva neattiecas, katrs atsevišķi ievēro savas darbības nozarei specifiskās prasības.

3. Pienākumi, kas izriet no šīs nodaļas II iedaļas un kas attiecas uz meitasuzņēmumiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas, nav piemērojami, ja ES mātes iestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka II iedaļas piemērošana ir nelikumīga saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā attiecīgais meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību.

3.a Šā panta 2. punkta vajadzībām EBI apspriežas ar EVTI un izstrādā regulatīvu standartu projektu attiecībā uz praktiskajiem aspektiem par šajā direktīvā paredzēto atalgojuma noteikumu piemērošanu meitasuzņēmumiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas.

Ņemot vērā iestādes lielumu, iekšējo struktūru un tās darbību raksturu, tvērumu un sarežģītību, kā arī to, ka gadījumā, ja konkrētas šīs direktīvas darbības ir pretrunā nozares prasībām, tad prevalē konkrētie nozares tiesību akti, minētajā regulatīvo standartu projektā norāda kvalitatīvos un piemērotus kvantitatīvos kritērijus, ar ko noteikt grupas riska ņēmēju kategorijas, kā arī instrumentu kopas, kas atspoguļo grupas riska profilu.

Šajā saistībā EBI apspriežas ar EVTI un vajadzības gadījumā groza spēkā esošos regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz kritērijiem, ar ko nosaka to darbinieku kategorijas, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, kā minēts šīs direktīvas 92. panta 2. punktā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus. ”;

(26)  direktīvas 113. pantu aizstāj ar šādu:

"113. pantsKopīgi lēmumi par iestādes specifiskajām prudenciālajām prasībām

1.  Konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kas dalībvalstī atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu:

(a)  par 73. un 97. panta piemērošanu, lai noteiktu iestāžu grupas pašu kapitāla konsolidētā līmeņa pietiekamību, ņemot vērā tās finanšu stāvokli un riska profilu, un nepieciešamo pašu kapitāla līmeni 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanai katrai iestāžu grupā ietilpstošajai sabiedrībai un konsolidēti;

(b)  par pasākumiem, lai risinātu jebkurus nozīmīgus jautājumus un būtiskus konstatējumus, kas attiecas uz likviditātes uzraudzību, tostarp tos, kas attiecas uz risku pārvaldības organizatorisko struktūru un procedūru pietiekamību, kā tas ir prasīts saskaņā ar 86. pantu un saistībā ar to, ka saskaņā ar šīs direktīvas 105. pantu ir nepieciešamas iestādes specifiskās likviditātes prasības;

1.a  Konsolidētās uzraudzības iestāde informē kompetentās iestādes, kas dalībvalstī atbild par ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, par jebkādām gaidāmajām korekcijām pašu kapitāla konsolidētajā līmenī saskaņā ar 104.b panta 3. punktu.

2.  Šā panta 1. punktā minētos kopīgos lēmumus panāk:

(a)  1. punkta a) apakšpunkta nolūkā četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm iesniegusi ziņojumu par iestāžu grupas riska novērtējumu saskaņā ar 104.a pantu;

(b)  1. punkta b) apakšpunkta nolūkā četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir iesniegusi ziņojumu, kurā ir iekļauts iestāžu grupas likviditātes riska profila novērtējums saskaņā ar 86. un 105. pantu;

(c)  1. punkta c) apakšpunkta nolūkā četru mēnešu laikā pēc tam, kad konsolidētās uzraudzības iestāde iesniegusi ziņojumu par iestāžu grupas riska novērtējumu saskaņā ar 104.b pantu.

Pieņemot kopīgos lēmumus, pienācīgi ņem vērā arī meitasuzņēmumu riska novērtējumu, kuru saskaņā ar 73., 97.,104.a un 104.b pantu veic attiecīgās kompetentās iestādes.

1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos kopīgos lēmumus izklāsta dokumentos, kuros iekļauj pilnu pamatojumu, un konsolidētās uzraudzības iestāde tos iesniedz ES mātes iestādei. Domstarpību gadījumā konsolidētās uzraudzības iestāde pēc jebkuras citas attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma apspriežas ar EBI. Konsolidētās uzraudzības iestāde var apspriesties ar EBI pēc pašas iniciatīvas.

3.  Ja kompetentās iestādes šādu kopīgu lēmumu nepieņem laikposmos, kas minēti 2. punktā, lēmumu par 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu konsolidēti pieņem konsolidētās uzraudzības iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā meitasuzņēmumu riska novērtējumu, ko veikušas attiecīgās kompetentās iestādes. Ja 2. punktā minēto termiņu beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Šā panta 2. punktā minētos laikposmus uzskata par samierināšanas laikposmiem Regulas (ES) Nr. 1093/2010 nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc četru mēnešu perioda beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas jautājumu EBI neiesniedz.

Lēmumu par 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu individuāli vai subkonsolidēti pieņem attiecīgās kompetentās iestādes, kas atbild par ES mātes kredītiestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, pēc tam, kad tās ir pienācīgi ņēmušas vērā konsolidētās uzraudzības iestādes pausto viedokli un atrunas. Ja kāda 2. punktā minētā laikposma beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu jautājumu ir nodevusi EBI, kompetentās iestādes atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI pieņem saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Šā panta 2. punktā minētos laikposmus uzskata par samierināšanas laikposmiem minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

Lēmumus izklāsta dokumentā, kurā iekļauj pilnu pamatojumu, un tajos ņem vērā pārējo kompetento iestāžu veikto riska novērtējumu, kā arī to viedokļus un atrunas, kas izteiktas 2. punktā minētajos termiņos. Šo dokumentu konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ES mātes iestādei.

Gadījumos, kad notikusi apspriešanās ar EBI, visas kompetentās iestādes ņem vērā tās ieteikumu un paskaidro jebkuru būtisku novirzi no tā.

4.  Šā panta 1. punktā minētie kopīgie lēmumi un lēmumi, kurus kompetentās iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts kopīgs lēmums, kā minēts 3. punktā, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

Šā panta 1. punktā minētos kopīgos lēmumus un jebkuru lēmumu, kas saskaņā ar 3. punktu pieņemts, ja nav kopīga lēmuma, atjaunina ik gadu vai izņēmuma gadījumos, proti, ja kompetentā iestāde, kura atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, iesniedz rakstisku un pilnīgi pamatotu lūgumu konsolidētās uzraudzības iestādei atjaunināt lēmumu par 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu. Otrajā gadījumā atjauninājums var būt divpusējs starp konsolidētās uzraudzības iestādi un lūgumu iesniegušo kompetento iestādi.

5.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šajā pantā minēto kopīgo lēmuma pieņemšanas procesu piemērošanai, attiecībā uz 73., 86. un 97. panta, 104. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 104.b panta un 105. panta piemērošanu ar mērķi veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu.

EBI līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.";

(27)  direktīvas 116. panta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:

"Uzraudzības iestāžu kolēģijas arī izveido, ja ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības visi meitasuzņēmumi atrodas trešā valstī.";

(27a)  direktīvas 117. pantā pievieno šādu punktu:

“4.a Kompetentās iestādes, finanšu izlūkošanas vienības un pilnvarotās iestādes, kurām uzticēts publisks pienākums uzraudzīt, vai Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētie atbildīgie subjekti ievēro šīs direktīvas prasības, cieši sadarbojas savā starpā savu attiecīgo kompetenču robežās un cita citai sniedz informāciju, kas šajā nolūkā ir būtiska saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu (ES) 2015/849.”;

(28)  direktīvas 119. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Ievērojot 21.a pantu, dalībvalstis pieņem pasākumus, lai iekļautu finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajā uzraudzībā.";

(29)  direktīvas 120. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Ja uz jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, konsolidētās uzraudzības iestāde, vienojoties ar apdrošināšanas nozares grupas uzraudzības iestādi, var šai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemērot vienīgi tās direktīvas noteikumus, kura saistīta ar nozīmīgāko finanšu nozari, kā noteikts Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktā.";

(29a)  direktīvas 125. pantā pievieno šādu punktu:

“1.a Ja saskaņā ar 111. pantu konsolidētās uzraudzības iestāde grupai ar mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību ir cita, nevis koordinators, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 10. pantu, abas iestādes sadarbojas, lai konsolidēti piemērotu šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013. Lai atvieglinātu un izveidotu efektīvu sadarbību, konsolidētās uzraudzības iestāde un koordinators rakstiski nosaka koordinēšanas un sadarbības kārtību.”;

(29b)  direktīvas 129. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

"Dalībvalsts, kas nolemj piemērot tādu atbrīvojumu, par to paziņo ESRK. ESRK noteiktā termiņā attiecīgi nosūta paziņojumus Komisijai, EBI un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām un norīkotajām iestādēm.";

(b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

5. Lai nodrošinātu saskaņā ar 104. un 104.a pantu vai 104.b panta pamatnostādnēm noteiktās prasības, iestādes neizmanto pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko uztur saskaņā ar šā panta 1. punktu.”;

(29c)  direktīvas 130. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

"Dalībvalsts, kas nolemj piemērot tādu atbrīvojumu, par to paziņo ESRK. ESRK noteiktā termiņā attiecīgi nosūta paziņojumus Komisijai, EBI un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām un norīkotajām iestādēm.”;

(b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“Iestādes nodrošina 1. punktā noteiktās prasības izpildi ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, kas papildina jebkādu pirmā līmeņa pamata kapitālu, kuru uztur ar mērķi nodrošināt pašu kapitāla prasību, ko paredz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts, prasību uzturēt kapitāla saglabāšanas rezerves saskaņā ar šīs direktīvas 129. pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 104.a un 104.b pantu noteiktās prasības.”;

(30)  direktīvas 131. pantu ▌groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Dalībvalstis norīko valsts iestādi, kas ir atbildīga par to, lai konsolidēti apzinātu tādas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) un attiecīgā gadījumā individuāli, subkonsolidēti vai konsolidēti apzinātu tādas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C-SNI), kas ir saņēmušas atļauju to jurisdikcijā. Minētā valsts iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde. Dalībvalstis var norīkot vairāk nekā vienu valsts iestādi.

G-SNI ir jebkuras no turpmāk minētajām:

(a)   grupa, ko vada ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; vai

(b)   iestāde, kas nav ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums.

C-SNI var būt grupa, ko vada ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai iestāde.";

(b)  panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“EBI, apspriežoties ar ESRK, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par kritērijiem, lai attiecībā uz C-SNI novērtēšanu noteiktu šā punkta piemērošanas nosacījumus, un metodoloģiju rezervju normu kalibrēšanai. Minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos ņem vērā starptautiskās sistēmas attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām iekšzemes iestādēm un Savienības un valsts iezīmes.

EBI līdz 2020. gada 30. jūnijam šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Kompetentā vai norīkotā iestāde, ņemot vērā C-SNI apzināšanas kritērijus, katrai C-SNI var pieprasīt attiecīgi konsolidēti, subkonsolidēti vai individuāli uzturēt C-SNI rezerves līdz 3 % no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, kuras sastāv no pirmā līmeņa pamata kapitāla un papildina to; šajā sakarībā ir jāņem vērā C-SNI apzināšanas kritēriji.”;

(d)  pievieno šādu 5.a punktu:

“5.a Pēc apstiprinājuma saņemšanas no Komisijas kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde var prasīt, lai C-SNI rezerves būtu lielākas par 3 % no aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības.

ESRK divos mēnešos no 7. punktā minētā paziņojuma sniegšanas sniedz Komisijai atzinumu par to, vai C-SNI rezerves ir uzskatāmas par piemērotām. Arī EBI var sniegt Komisijai atzinumu par rezervēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 34. panta 1. punktu.

Divos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas Komisija, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ESRK un EBI sniegto novērtējumu, ja pēc tās ieskata C-SNI rezerves neizraisa tādu nesamērīgu nelabvēlīgu ietekmi uz visu finanšu sistēmu vai tās daļām citās dalībvalstīs vai visā Savienībā, kas radītu šķērsli iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, pieņem īstenošanas aktu, ar ko kompetentajai vai norīkotajai iestādei atļauj pieņemt ierosināto pasākumu.”;

(e)  panta 7. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“7. Pirms tiek noteiktas vai mainītas C-SNI rezerves, kompetentā vai norīkotā iestāde vienu mēnesi pirms 5. punktā minētā lēmuma publicēšanas par to paziņo ESRK. ESRK noteiktā termiņā nosūta paziņojumus Komisijai, EBI un dalībvalstu kompetentajām un norīkotajām iestādēm. Minētajā paziņojumā sīki apraksta:”;

(f)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Neskarot 133. pantu un šā panta 5. punktu, ja C-SNI ir vai nu tādas G-SNI, vai tādas C-SNI meitasuzņēmums, kura ir ES mātes iestāde un kurai konsolidēti piemēro C-SNI rezerves, tad individuālā vai subkonsolidētā līmenī attiecībā uz C-SNI piemērotās rezerves nepārsniedz zemāko no šādiem rādītājiem:

(a) augstākās G-SNI summu vai C-SNI rezervju normu, ko konsolidēti piemēro grupai, un 1% no kopējiem riska darījumiem, kas aprēķināti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu; kā arī

(b) 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu vai normu, ko Komisija ir atļāvusi piemērot attiecīgai grupai konsolidētā līmenī.”;

(g)  panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Ir ▌piecas G-SNI apakškategorijas. Zemāko robežšķirtni un robežšķirtnes starp atsevišķām apakškategorijām nosaka pēc vērtējumiem, kas noteikti saskaņā ar apzināšanas metodoloģiju. Blakus esošu apakškategoriju robežvērtējumi ir skaidri definēti, un tie atbilst principam, saskaņā ar kuru atsevišķām apakškategorijām, izņemot augstāko apakškategoriju, piemēro pastāvīgu lineāru sistēmiskās nozīmes palielinājumu, kura rezultātā lineāri palielinās prasība nodrošināt papildu pirmā līmeņa pamata kapitālu. Šā punkta vajadzībām sistēmiskā nozīme ir gaidāmā ietekme, ko grūtībās nonākušas G-SNI atstātu uz globālo finanšu tirgu. Zemākajai apakškategorijai piemēro G-SNI rezerves 1 % apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un katrai nākamajai apakškategorijai (līdz pat ceturtajai apakškategorijai ieskaitot) piemērotais rezervju palielinājuma gradients ir 0,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu. Augstākajai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes G-SNI rezervju apakškategorijai piemēro rezervi 3,5 % apmērā no kopējās riska darījumu vērtības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

Ja iestāde sasniedz G-SNI rezervju augstāko apakškategoriju, nekavējoties tiek pievienota jauna apakškategorija. Katrai nākamajai apakškategorijai piemērotais rezervju palielinājuma gradients ir 1 % no kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.”;

(h)  panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12. Kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde ESRK paziņo G-SNI un C-SNI nosaukumus un attiecīgās apakškategorijas, kurā ir iedalīta katra G-SNI. ESRK noteiktā termiņā nosūta paziņojumus Komisijai un EBI, un dara atklātībai zināmu to nosaukumu. Kompetentās iestādes vai norīkotās iestādes atklātībai dara zināmas apakškategorijas, kurā ir iedalīta katra G-SNI.

Kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde katru gadu pārskata G-SNI un C-SNI apzināšanu un G-SNI iedalījumu attiecīgajās apakškategorijās un par rezultātiem ziņo attiecīgajai sistēmiski nozīmīgai iestādei un ESRK, kas noteiktā termiņā nosūta rezultātus Komisijai un EBI. Kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde publiski dara atklātībai zināmu apzināto sistēmiski nozīmīgo iestāžu atjaunināto sarakstu un apakškategoriju, kurā iedalīta katra apzinātā G-SNI.”;

(i)  panta 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13. Lai izpildītu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu un šīs direktīvas 129. un 130. pantu noteiktās prasības un saskaņā ar šīs direktīvas 102. un 104. pantu noteiktās prasības, sistēmiski nozīmīgas iestādes neizmanto pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko uztur, lai izpildītu prasības saskaņā ar 4. un 5. punktu.”;

(j)  panta 14. punktu aizstāj ar šādu:

14. Ja attiecībā uz grupu konsolidēti jāpiemēro G-SNI rezerve un C-SNI rezerve, tad piemēro augstāko rezervi.

Ja attiecībā uz iestādi individuāli vai subkonsolidēti jāpiemēro C-SNI rezerve un sistēmiska riska rezerve saskaņā ar 133. pantu, tad piemēro abu summu.

Ja attiecībā uz grupu konsolidēti jāpiemēro G-SNI rezerve, C-SNI rezerve un sistēmiska riska rezerve saskaņā ar 133. pantu, tad piemēro šādu rādītāju summu:

(a) lielāko no G-SNI rezerves un C-SNI rezerves;

(b) sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar 133. pantu.”;

(30a)  direktīvas 133. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1. Katra dalībvalsts var finanšu sektorā vai vienā vai vairākās minētā sektora apakšgrupās visiem riska darījumiem vai to apakšgrupām ieviest pirmā līmeņa pamata kapitāla sistēmiskā riska rezerves, lai novērstu un mazinātu ▌sistēmiskus vai makroprudenciālus riskus, uz kuriem neattiecas Regula (ES) Nr. 575/2013 un šīs direktīvas 131. pants, proti, finanšu sistēmas darbības traucējumu, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz finanšu sistēmu un reālo ekonomiku konkrētā dalībvalstī, risku.”;

(b)  panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Piemērojot 1. punktu, iestādēm var prasīt, lai tās papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam, kuru uztur ar mērķi izpildīt Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantā noteikto pašu kapitāla prasību, individuāli, konsolidēti vai subkonsolidēti, kā tas piemērojams saskaņā ar minētās regulas Pirmās daļas II sadaļu, uzturētu sistēmiskā riska rezerves pirmā līmeņa pamata kapitālam, pamatojoties uz darījumiem, kam piemēro sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar šā panta 8. punktu.

Kopējo iestādes sistēmiskā riska rezervju normu aprēķina kā a) un b) apakšpunktā norādīto vērtību summu, ko dala ar c) apakšpunktā minēto vērtību un izsaka kā procentuālu attiecību:

(a) jebkurai sistēmiskā riska rezervei, kas ir piemērota visu iestāžu riska darījumiem vai, ja tas ir atbilstīgi, visiem iestāžu apakšgrupu riska darījumiem;

(b) jebkurai sistēmiska riska rezervei, kas ir piemērota riska darījumiem atsevišķos sektoros vai apakšsektoros; kā arī

(c) riska darījumu kopsummai, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.

Attiecīgā kompetentā vai norīkotā iestāde var prasīt iestādēm sistēmiskā riska rezerves uzturēt individuālā vai subkonsolidētā līmenī. Sistēmiskā riska rezervi piemēro riskiem, kas nav ietverti G-SNI rezervē vai C-SNI rezervē saskaņā ar 131. pantu.

4. Lai izpildītu prasības, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu un šīs direktīvas 129., 130. un 131. pantu, un prasības, kas noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 102., 104., 104.a pantu un 104.b panta norādījumiem, iestādes neizmanto pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko uztur, lai izpildītu prasības saskaņā ar 3. punktu.”;

(c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Ja iestāde ir daļa no grupas vai apakšgrupas, kurai pieder G-SNI vai C-SNI, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka šai iestādei individuāli jāpiemēro apvienoto rezervju prasība, kas ir zemāka nekā summa, ko veido kapitāla saglabāšanas rezerves, pretcikliskā kapitāla rezerves un C-SNI rezervju un iestādei individuāli piemērotās sistēmiskā riska rezerves summa.”;

(d)  panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

9.  Sistēmiskā riska rezervi piemēro visām iestādēm vai vienai vai vairākām šo iestāžu apakšgrupām, attiecībā uz kurām attiecīgās dalībvalsts iestādes ir kompetentas saskaņā ar šo direktīvu, un to nosaka ar pakāpeniskām vai paātrinātām korekcijas pakāpēm , un attiecībā uz dažādām nozares apakšgrupām, nozares riska darījumiem vai, ja tas ir atbilstīgi, nozares riska darījumu apakšgrupām var noteikt atšķirīgas prasības. Sistēmiskā riska rezerves nerisina riskus, kas ir ietverti 131. pantā izklāstītajā sistēmā.";

(e)  panta 1. punktu groza šādi:

(i)  punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“11. Pirms tiek noteikta vai mainīta sistēmiskā riska rezerves norma līdz 3 %, kompetentā vai norīkotā iestāde vienu mēnesi pirms 16. punktā minētā lēmuma publicēšanas par to paziņo ESRK. ESRK noteiktā termiņā nosūta paziņojumus Komisijai, EBI un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām un norīkotajām iestādēm. Ja rezervi piemēro riska darījumiem trešās valstīs, kompetentā vai norīkotā iestāde par to paziņo arī ESRK. ESRK šo paziņojumu nosūta attiecīgo trešo valstu uzraudzības iestādēm. Minētajā paziņojumā sīki apraksta:”;

(ii)  punkta e) apakšpunktu svītro.

(f)  panta 12. punktu groza šādi:

(i)  punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“12. Pirms tiek noteikta vai mainīta sistēmiskā riska rezerves norma virs 3 %, kompetentā vai norīkotā iestāde par to paziņo ESRK. ESRK noteiktā termiņā nosūta paziņojumus Komisijai, EBI un attiecīgās dalībvalsts kompetentajām un norīkotajām iestādēm. Ja rezervi piemēro riska darījumiem trešās valstīs, kompetentā vai norīkotā iestāde par to paziņo arī ESRK. ESRK šo paziņojumu nosūta attiecīgo trešo valstu uzraudzības iestādēm. Minētajā paziņojumā sīki apraksta:”;

(ii)  punkta e) apakšpunktu svītro.

(g)  panta 14. punktu aizstāj ar šādu:

14.Ja viena finanšu nozares apakšgrupa ir meitas uzņēmums, kura mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kompetentā vai norīkotā iestāde paziņo minētās dalībvalsts iestādēm, Komisijai un ESRK. Komisija un ESRK 30 darba dienu laikā no paziņojuma izdod ieteikumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo punktu. Ja minētās iestādes nepiekrīt un ja negatīvu ieteikumu sniedz gan Komisija, gan ESRK, norīkotā iestāde var nodot šo jautājumu EBI vai pieprasīt tās atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Lēmumu noteikt rezerves minētajiem riska darījumiem atceļ līdz laikam, kamēr EBI ir pieņēmusi lēmumu.”;

(h)  panta 15. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“15. ESRK 30 darba dienu laikā no 12. punktā minētā paziņojuma sniegšanas sniedz Komisijai atzinumu par to, vai sistēmiskā riska rezerve ir uzskatāma par piemērotu. Arī EBI var sniegt Komisijai atzinumu par rezervēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 34. panta 1. punktu.”;

(i)  panta 16. punkta pirmo daļu groza šādi:

(i) daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(a) sistēmiskā riska rezervju norma vai normas;”;

(ii) pievieno šādu apakšpunktu:

“(ba) riska darījumi, kuriem piemēro sistēmiskā riska rezervju normu;”;

(30b)  direktīvas 134. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja dalībvalstis atzīst sistēmiskā riska rezerves normu attiecībā uz iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm, tās paziņo ESRK. ESRK noteiktā termiņā nosūta paziņojumus Komisijai, EBI un dalībvalstij, kas nosaka minēto sistēmiskā riska rezerves normu.”;

(30c)  direktīvas 136. pantu groza šādi:

(a)  panta 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“3. Katra norīkotā iestāde reizi ceturksnī novērtē cikliskā, makroprudenciālā vai sistēmiskā riska intensitāti un izmaiņu gadījumā nosaka vai pielāgo atbilstīgu pretciklisko rezervju normu savai dalībvalstij, un šajā procesā katra norīkotā iestāde ņem vērā:”;

(b)  panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

"7.  Katra norīkotā iestāde reizi ceturksnī paziņo piemērojamo pretciklisko rezervju normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļa vietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

(a)  piemērojamo pretciklisko rezervju normu;

(b)  attiecīgo kredītu un IKP attiecību un tās novirzi no ilgtermiņa tendencēm;

(c)  rezervju orientieri, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu;

(d)  šīs rezervju normas pamatojumu;

(e)  ja rezervju normu palielina, dienu, no kuras iestādēm ir jāpiemēro šī palielinātā rezervju norma, lai aprēķinātu savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves;

(f)  ja e) apakšpunktā minētā diena ir mazāk nekā 12 mēnešus pēc paziņošanas dienas saskaņā ar šo punktu, atsauci uz ārkārtas apstākļiem, kas pamato saīsinātu piemērošanas termiņu;

(g)  ja rezervju normu samazina, aptuveno laikposmu, kurā nav gaidāma rezervju normas palielināšana, kā arī šā laikposma pamatojumu;

Norīkotās iestādes reizi ceturksnī paziņo ESRK piemērojamo pretciklisko rezervju normu un a) līdz g) apakšpunktā noteikto informāciju. ESRK savā tīmekļa vietnē publicē visas paziņotās rezervju normas un saistīto informāciju.

Arī iesaistīto dalībvalstu norīkotās iestādes, kā noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2013, reizi ceturksnī ECB paziņo piemērojamo pretciklisko rezervju normu un a) līdz g) apakšpunktā noteikto informāciju.”;

(31)  direktīvas 141. panta 1. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem:

"1. Neskarot nevienu no šīs direktīvas 104. pantā un Direktīvas 2014/59/ES II un III nodaļā minēto pasākumu, kompetentās iestādes aizliedz ikvienai iestādei, kas atbilst apvienoto rezervju prasībai, neīstenot peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu vai neveikt maksājumus par papildu pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, ciktāl tas samazinātu tās pirmā līmeņa pamata kapitālu tā, ka vairs nebūtu nodrošināta atbilstība apvienoto rezervju prasībai.

2. Neskarot nevienu no šīs direktīvas 104. pantā un Direktīvas 2014/59/ES II un III nodaļā minēto pasākumu, norīkotās iestādes prasa iestādēm, kas neatbilst apvienoto rezervju prasībai, aprēķināt maksimālo sadalāmo summu (MSS) saskaņā ar 4. punktu un par minēto MSS paziņot kompetentajai iestādei.

Ja ir piemērojama pirmā daļa, kompetentās iestādes jebkurai šādai iestādei, pirms tā ir aprēķinājusi MSS, aizliedz uzņemties turpmāk uzskaitītās darbības:

(a)  veikt peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu;

(b)  radīt saistības, kas paredz maksāt mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensijas pabalstus vai maksāt mainīgu atalgojumu, ja maksāšanas saistības tika radītas laikā, kad iestāde neatbilda apvienoto rezervju prasībai;

(c)  izmaksāt pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus.

3. Kompetentās iestādes aizliedz jebkurai iestādei, kas neatbilst apvienoto rezervju prasībai vai nepārsniedz to, veikt peļņas sadali attiecībā uz summu, kas pārsniedz MSS, kuru aprēķina saskaņā ar 4. punktu, veicot jebkuru 2. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto darbību. ▌

4. Kompetentās iestādes prasa iestādēm aprēķināt MSS, reizinot summu, kas aprēķināta saskaņā ar 5. punktu, ar koeficientu, kurš noteikts atbilstīgi 6. punktam. Jebkura no 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām samazina MSS.

5. Summu, ko reizina saskaņā ar 4. punktu, veido:

(a)  pirmā līmeņa pamata kapitālā neietvertā starpposma peļņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādas summas, kas ir izmaksātas pēc jebkuras no šā panta 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

kam pieskaita

(b)  pirmā līmeņa pamata kapitālā neietverto gada beigu peļņu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādas summas, kas ir izmaksātas pēc jebkuras no šā panta 2. punkta otrās daļas a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

(c)  nesadalīto peļņu, starpposma un gada beigu peļņu, kas jau ir iekļauta pirmā līmeņa pamata kapitālā, ciktāl tā ir gūta atkārtoti ar nosacījumu, ka:

(i) sadale attiecas tikai uz summu, kas neļauj iestādei samazināt pirmā līmeņa pamata kapitālu uz apvienoto rezervju prasības zemāko kvartili;

(ii) kompetento iestādi apmierina iestādes sniegtie pierādījumi, ka tā spēj gūt šādu peļņu 12 mēnešos pēc pārkāpuma, un

(iii) kompetentā iestāde apstiprina kapitāla saglabāšanas plānu, kas minēts 142. pantā;

mīnus

(d)  (summas, kas būtu maksājamas kā nodokļi, ja tiktu paturēti šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītie posteņi.

6. Koeficientu nosaka šādi:

(a)  koeficients ir 0, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu kādu no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantu un 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības pirmās (t. i., zemākās) kvartiles robežās;

(b)  koeficients ir 0,2, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu kādu no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantu un 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības otrās kvartiles robežās;

(c)  koeficients ir 0,4, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantu un 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības trešās kvartiles robežās;

(d)  koeficients ir 0,6, ja iestādes uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantu un 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas izteikts kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības ceturtās (t.i., augstākās) kvartiles robežās.

Apvienoto rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu aprēķina šādi:

 

 

"Q" ir attiecīgās kvartiles kārtas numurs.";

(32)  direktīvā iekļauj šādu 141.a pantu:

“141.a pantsNeatbilstība apvienoto rezervju prasībai

1.  Uzskata, ka iestāde neatbilst apvienoto rezervju prasībai 141. panta nolūkā, ja tai nav tāda apmēra un kvalitātes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību, kas nepieciešamas, lai vienlaikus izpildītu 128. panta 6. punktā definēto prasību un katru no turpmāk minētajām prasībām, kas noteiktas:

(a)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā un šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(b)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā un šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(c)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā un šīs direktīvas 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(ca)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) un da) apakšpunktā, ja piemērojams, un šīs direktīvas 104.a panta prasības;

(d)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a panta un Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantā.

Pašu kapitālu, kas saglabāts, lai izpildītu prasības saskaņā ar 128. panta 6. punktu, neizmanto, lai izpildītu arī prasības, kas noteiktas Direktīvas 2014/59/ES 45.c, 45.d un 45.e pantā.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, uzskata, ka iestāde atbilst apvienoto rezervju prasībai 141. panta nolūkā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)  iestāde atbilst 128. panta 6. punktā minētajai apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām;

(b)  nespēja panākt atbilstību 128. panta 6. punktā minētajai prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus 1. punkta d) apakšpunktā minētajai prasībai, ir saistīta vienīgi ar iestādes nespēju emitēt vai aizstāt saistības, kas neatbilst vai vairs neatbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā noteiktajiem atbilstības vai termiņa kritērijiem;

(c)  nespēja panākt atbilstību 1. punkta d) apakšpunktā minētajām prasībām nepārsniedz 6 mēnešus.

(ca)  minētā iestāde nav G-SNI.”;

(32a)  direktīvas 142. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja iestāde neatbilst vai nu:

(a)  tās apvienoto rezervju prasībai, vai

(b)  apvienotajai prasībai attiecībā uz sviras rādītāja korekcijām, ko veido iestādes specifiskās pretcikliskās sviras rādītāja korekcijas un C-SNI sviras rādītāja korekcijas,

tā izstrādā kapitāla saglabāšanas plānu un iesniedz to kompetentajai iestādei ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tam, kad ir secināts, ka tā neatbilst minētajai prasībai, ja vien kompetentā iestāde neļauj piemērot ilgāku termiņu, kas nepārsniedz 10 dienas.

Šādu atļauju kompetentās iestādes piešķir, pamatojoties vienīgi uz attiecīgās kredītiestādes individuālo situāciju un ņemot vērā tās darbību mērogu un sarežģītību.

(b)  panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) plānu un grafiku pašu kapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību 1. punktā minētajām prasībām, ko iestāde nav izpildījusi;”;

(c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

Kompetentā iestāde novērtē kapitāla saglabāšanas plānu un to apstiprina tikai tad, ja tā uzskata, ka šā plāna īstenošana, visticamāk, saglabās vai nodrošinās pietiekamu kapitālu, lai ļautu iestādei nodrošināt atbilstību 1. punktā minētajām prasībām, ko iestāde nav izpildījusi, tādā laikposmā, ko kompetentā iestāde uzskata par piemērotu.”;

(33)  direktīvas 145. pantā pievieno šādu j) un k) punktu:

"j) 2. panta 5.a punkta un 2. panta 5.b punkta papildināšanu, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju nosakot

(i)  vai iestādes vai iestāžu kategorijas atbilst minēto pantu noteikumiem; vai

(ii)  vai iestādes vai iestāžu kategorijas vairs neatbilst minēto pantu noteikumiem;

(k) grozījumus 2. panta 5. punktā minētajā sarakstā:

(i)  svītrojot iestādes vai iestāžu kategorijas, ja attiecīgā iestāde vai iestāžu kategorijas vairs nepastāv;

(ii)  veicot nepieciešamās izmaiņas, ja attiecīgās iestādes vai iestāžu kategoriju nosaukums ir mainīts.";

(34)  direktīvā svītro 146. panta a) apakšpunktu;

(35)  direktīvas 161. pantā pievieno 10. punktu:

"10. Komisija līdz 2023. gada 31. decembrim pārskata 104. panta 1. punkta j) un l) apakšpunktā minēto uzraudzības pilnvaru īstenošanu un piemērošanu, sagatavo par to ziņojumu un šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.".

2. pantsTransponēšana

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no [viens gads + 1 diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Tomēr noteikumus, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību grozījumiem, kuri izklāstīti 1. panta 13. un 18. punktā, kas ietver grozījumus Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantā, piemēro no [divi gadi pēc šīs direktīvās stāšanās spēkā].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pantsAdresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

priekšsēdētājs  priekšsēdētājs

(1)

  OV C 34, 31.1.2018., 5. lpp.

(2)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(3)

  OV C [...], [...], [...]. lpp.

(4)

  OV C [...], [...], [...]. lpp.

(5)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(6)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(8)

  Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(9)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Atbrīvotās sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības, atalgojums, uzraudzības pasākumi un pilnvaras, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumi

Atsauces

COM(2016)0854 – C8-0474/2016 – 2016/0364(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

23.11.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

19.1.2017

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Peter Simon

24.11.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

28.2.2017

25.4.2017

3.5.2017

11.12.2017

 

22.2.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

18.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

5

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, David Coburn, Thierry Cornillet, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Gabriel Mato, Alex Mayer, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Stanisław Ożóg, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Cozzolino, Ashley Fox, Doru-Claudian Frunzulică, Syed Kamall, Alain Lamassoure, Thomas Mann, Luigi Morgano, Michel Reimon, Joachim Starbatty

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christofer Fjellner, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Rupert Matthews

Iesniegšanas datums

28.6.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

ALDE

Thierry Cornillet, Petr Ježek, Wolf Klinz, Caroline Nagtegaal, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

Ashley Fox, Syed Kamall, Rupert Matthews, Stanisław Ożóg, Joachim Starbatty, Joachim Starbatty

ENF

Barbara Kappel

PPE

Burkhard Balz, Markus Ferber, Christofer Fjellner, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Sirpa Pietikäinen, Anne Sander, Theodor Dumitru Stolojan

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Doru-Claudian Frunzulică, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Olle Ludvigsson, Alex Mayer, Luigi Morgano, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

5

-

EFDD

David Coburn, Bernard Monot

ENF

Gerolf Annemans, Marco Zanni

S&D

Alfred Sant

8

0

EFDD

Marco Valli

GUE/NGL

Marisa Matias, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Michel Reimon, Ernest Urtasun

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. jūlijsJuridisks paziņojums