Procedūra : 2018/2038(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0244/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0244/2018

Debates :

PV 10/09/2018 - 22
CRE 10/09/2018 - 22

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0324

ZIŅOJUMS     
PDF 649kWORD 60k
28.6.2018
PE 620.798v03-00 A8-0244/2018

par Grieķijai paredzētiem īpašajiem pasākumiem saskaņā ar Regulu 2015/1839

(2018/2038(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Pascal Arimont

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

2008. gada ekonomikas un finanšu krīze dziļi skāra valstu un reģionu budžetus, ierobežojot finansējumu visa veida ieguldījumiem visās dalībvalstīs kopumā un jo īpaši Grieķijā.

Grieķijā 2007.–2013. gada plānošanas periods sakrita ar dziļu un ilgstošu recesiju, ko izraisīja pasaules ekonomikas un finanšu krīze, kas atklāja ilgtermiņa strukturālās nepilnības tautsaimniecībā. Laikā starp 2007. un 2013. gadu IKP faktiski samazinājās par 26 %, un, kaut arī ekonomikas lejupslīde beidzās 2014. gadā, pieaugums pēdējo divu gadu laikā ir bijis mazāks nekā 1 %. Nodarbinātības līmenis, kas 2007. gadā bija 66 % (iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 64 gadiem), samazinājās līdz 53 % 2013. gadā, kas nozīmē, ka tikai nedaudz vairāk kā puse darbspējīgā vecuma iedzīvotāju bija nodarbināti. Bezdarba līmenis ir pieaudzis no 8,4 % no darbaspēka līdz 27,5 % tajā pašā laikposmā.

Publiskā sektora finanšu līdzsvars, kam 2007. gadā jau bija ievērojams deficīts, vēl vairāk pasliktinājās, jo kritās IKP. 2009. gadā deficīts sasniedza 15 % no IKP, un, neraugoties uz taupības pasākumiem, kurus noteica finanšu iestādes apmaiņā pret aizdevumu, tas joprojām bija 13 % no IKP 2013. gadā. Konsolidētais valsts parāds, kas bija liels jau pirms krīzes, 2013. gadā palielinājās līdz 178 % IKP, un tāds tas bija arī 2015. gadā. Laikā starp 2007. un 2013. gadu valsts ieguldījumi attiecībā pret IKP tika samazināti uz pusi, un, lai gan turpmākajos divos gados bija neliels pieaugums, 2015. gadā tie tikai nedaudz vairāk par 50 % pārsniedza 2006. gada līmeni reālā izteiksmē.

Šajos diezgan sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos ESI fondi ieguva daudz svarīgāku nozīmi valsts ieguldījumu programmu līdzfinansēšanā. Saistībām no ESI fondiem Grieķijā — tāpat kā daudzās citās dalībvalstīs — bija izšķiroša nozīme, un dažos gadījumos tās nozīmēja vairāk nekā 50 % kopējā valsts ieguldījuma.

Grieķijai kopsummā tika piešķirti EUR 20,4 miljardi no kohēzijas politikas finansējuma 2007.–2013. gada laikposmam. Šajā laikposmā ERAF un Kohēzijas fonds ir palīdzējuši Grieķijai radīt vairāk nekā 21 000 darbvietu; izveidot vairāk nekā 2400 uzņēmumu un tiešā veidā ieguldīt vairāk nekā 30 000 mazos un vidējos uzņēmumos; paplašināt platjoslas interneta pārklājumu, aptverot vēl 800 000 iedzīvotāju; uzlabot pilsētu transportu, no kā ieguvēji ir vairāk nekā 27 000 cilvēku; ieguldīt ūdenssaimniecības projektos, kas deva labumu vairāk nekā 450 000 cilvēku.

Pašreizējam 2014.–2014. gada periodam, izmantojot 20 valsts un reģionālās programmas, Grieķijai ir piešķirti EUR 20,38 miljardi no ESI fondiem, kas ar valsts ieguldījumu EUR 4,6 miljardi palielina budžetu līdz kopējam apmēram EUR 24,98 miljardi, ko ieguldīs dažādās jomās.

Laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam Grieķijas reģionos ievērojami samazinājās IKP uz vienu iedzīvotāju attiecībā pret vidējo rādītāju ES, tādējādi zaudējot konverģenci, kas bija panākta laikposmā starp 2000. un 2008. gadu. Lielākajā daļā Grieķijas reģionu samazinājums sasniedza vairāk nekā 3 % gadā. 2008. gadā trijos no 13 reģioniem IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedza75 % no ES vidējā līmeņa, bet 2015. gadā šādi reģioni bija tikai divi — galvaspilsētas reģions

Attiki (95 %) un Egejas jūras dienvidu salu reģions Notio Aigaio (75 %).

Tajā pašā laikā Grieķija ir saskārusies ar līdz šim nepieredzētu bēgļu un migrantu pieplūdumu. Laikā starp 2015. gada janvāri un 2016. gada martu Grieķiju šķērsoja vairāk nekā viens miljons cilvēku, un Grieķijā paliek vairāk nekā 57 000 migrantu.

Grieķijai, ko skāra finanšu un bēgļu krīzes sekas, nācās piedzīvot likviditātes deficītus, kā arī publisku līdzekļu trūkumu valsts ieguldījumiem, kas nepieciešami ekonomikas ilgtspējīgas atlabšanas veicināšanai.

Turklāt bija vitāli svarīgi, lai likviditātes un valsts līdzekļu trūkums Grieķijā nekavētu investīcijas no ERAF, ESI fondiem un Kohēzijas fonda, kā arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstītām programmām.

Ņemot to vērā, šī ārkārtas situācija bija jārisina ar īpašiem pasākumiem, un tāpēc Komisija ierosināja grozīt Kopīgo noteikumu regulu ar mērķi nodrošināt mērķtiecīgus pasākumus, kas īpaši paredzēti attiecībā uz Grieķiju. Parlaments un Padome kā likumdevējas iestādes ātri apstiprināja Komisijas priekšlikumu. Tā mērķis bija nodrošināt mērķtiecīgus pasākumus, kas īpaši paredzēti attiecībā uz Grieķiju.

Ar Regulu 2015/1839 ievieš Grieķijai paredzētus īpašus pasākumus, tostarp — palielināt ES līdzfinansējuma likmi līdz 100 %, atcelt 95 % griestus uzkrātajam kopējam priekšfinansējumam un starpposma maksājumiem 2007.–2013. gada programmām saistībā ar ERAF, ESF un KF un par 7 % palielināt sākotnējo priekšfinansējumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam attiecībā uz ERAF, ESF, KF un EJZF 2015. un 2016. gadā.

Šo ārkārtas pasākumu rezultātā Grieķija 2015. un 2016. gadā saņēma ES finansējumu aptuveni EUR 2 miljardu apmērā papildus tam, kas jau bija plānots. Šī finanšu resursu pārcelšana uz agrāku laiku deva ieguldījumu vispārējos centienos palīdzēt Grieķijai, un tai bija svarīga nozīme ekonomikas atbalstīšanā laikā, kad bija izsmelta finanšu likviditāte.

Līdzekļi, ko ES izmaksāja Regulas 2015/1839 īstenošanas rezultātā, lielā mērā palīdzēja ievērojami samazināt to projektu skaitu, kuri pretējā gadījumā netiktu pabeigti, slēdzot plānošanas periodu, kā rezultātā tika sekmīgi pabeigts 2007.–2013. gada laikposms, un tiem ir bijusi labvēlīga ietekme uz ekonomiku kopumā.

Tiek lēsts, ka ar papildu ieguldījumu no kohēzijas un reģionālās attīstības politikas tika panākts, ka Grieķijas IKP 2015. gadā pieauga par nedaudz vairāk kā 2 % virs tā līmeņa, kāds būtu bijis, ja šis finansējums netiktu sniegts.

Tādējādi, palielinot līdzfinansējuma likmi un elastīgi pielietojot ES investīcijas, grozošā regula ļāva ES reģionālajai politikai efektīvi palīdzēt mazināt ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi Grieķijā.

Ja šādu elastīgumu var veicināt ārkārtas apstākļos, mums ir jāpatur prātā, ka ES kohēzijas politikas primārais mērķis ir sniegt pievienoto vērtību publiskajam un privātajam finansējumam. Šajā ziņā ārkārtas pasākumus, tādus kā Regulā (ES) 2015/1839 paredzētais pasākums, var attaisnot tikai izņēmuma gadījumos.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Grieķijai paredzētiem īpašajiem pasākumiem saskaņā ar Regulu 2015/1839

(2018/2038(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumu „Jauns sākums izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai Grieķijā” (COM (2015)0400),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 14. oktobra Regulu (ES) 2015/1839, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz Grieķijai paredzētajiem īpašajiem pasākumiem(2),

–  ņemot vērā Regulu (ES) 2017/825, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP)(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. septembra Komisijas dienestu darba dokumentu par 2007.–2013. gada ERAF un Kohēzijas fonda ex post novērtējumu (SWD(2016)0318),

–  ņemot vērā Grieķijas Ekonomikas un attīstības ministrijas ziņojumu par summu izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1839 (2007.–2013. gada plānošanas periods)(4),

-  ņemot vērā mutisko jautājumu O-000100/2017(B8-0001/2018) Komisijai par Regulas (ES) 2015/1839 attiecībā uz Grieķijai paredzētajiem īpašajiem pasākumiem īstenošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0244/2018),

A.  tā kā kohēzijas politika ir solidaritātes izpausme un galvenais ES ieguldījumu instruments, kas aptver visus reģionus un samazina atšķirības; tā kā daudzkārt ir apstiprinājusies tā pievienotās vērtības un elastības nozīme, reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi; tā kā ar esošajiem budžeta resursiem kohēzijas politika ir palīdzējusi saglabāt ļoti nepieciešamās publisko ieguldījumu iespējas, ir palīdzējusi novērst krīzes saasināšanos un ir ļāvusi dalībvalstīm un reģioniem pieņemt īpaši pielāgotus reaģēšanas pasākumus, lai palielinātu to izturētspēju pret negaidītiem notikumiem un ārējiem satricinājumiem;

B.  tā kā laikposmā starp 2007. un 2015. gadu atbalsta summa no ERAF un Kohēzijas fonda (KF) Grieķijā sasniedza EUR 15,8 miljardus, kas atbilst apmēram 19 % kopējo valdības kapitālizdevumu;

C.  tā kā ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā Grieķijā ir pastāvīgi negatīvi izaugsmes rādītāji, kurus nevarēja risināt ar trijiem starptautiskajiem glābšanas tiesību aktu kopumiem, kā arī nopietnas likviditātes problēmas un publisko līdzekļu trūkums;

D.  tā kā Grieķiju un Grieķijas salas ir īpaši smagi skārusi un joprojām skar bēgļu un migrācijas krīze un tās izjūt lielu spiedienu, ko rada pieaugošā migrantu un bēgļu plūsma, kas lielā mērā ietekmē vietējo ekonomisko aktivitāti, jo īpaši tūrisma jomā;

E.  tā kā laikā starp 2007. un 2013. gadu IKP faktiski samazinājās par 26 % un, kaut arī ekonomikas lejupslīde beidzās 2014. gadā, pieaugums pēdējo divu gadu laikā ir bijis mazāks nekā 1 %; tā kā nodarbinātības līmenis 2013. gadā samazinājās no 66 % līdz 53 % un tas nozīmē, ka tikai vairāk nekā puse no iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā bija nodarbināti, savukārt bezdarbs palielinājās no 8,4 % līdz 27,5 % tajā pašā laikposmā, ievērojami ietekmējot Grieķijas iedzīvotāju pirktspēju un smagi ietekmējot vairākas nozares, tostarp veselības nozari; tā kā saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem bezdarba līmenis ir 20,8 % un ir augsts jauniešu bezdarba līmenis;

F.  tā kā 2015. gadā Komisija un abi likumdevēji atzina, ka Grieķiju ir skārusi krīze nepieredzētā veidā, kam varētu būt bijusi būtiska ietekme gan uz darbību saskaņā ar 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada darbības programmām pabeigšanu, gan 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmu īstenošanas uzsākšanu;

G.  tā kā ar Regulas (ES) 2015/1839 pieņemšanu bija paredzēts nodrošināt Grieķijai likviditāti izšķirīgā brīdī, pirms apstājas programmu īstenošana un tiek zaudētas vajadzīgās ieguldījumu iespējas, jo tiktu atgūtas ievērojamas summas gadījumā, ja netiek pabeigti 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada periodu projekti;

H.  tā kā ar Regulu (ES) 2015/1839 noteica papildu sākotnējo priekšfinansējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, sadalītu divos maksājumos — katrs 3,5 % apmērā no atbalsta summas, ko saņem no kohēzijas politikas līdzekļiem un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), kā arī līdzfinansējuma likmes 100 % apmērā piemērošanu attiecināmajiem izdevumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā un atlikušo 5 % no ES maksājumiem, kas būtu bijis jāsaglabā līdz programmu slēgšanai, priekšlaicīgu izmaksāšanu;

I.  tā kā regula tika pieņemta ar nolūku pēc iespējas ātrāk reaģēt uz smagu krīzes situāciju un nodrošināt, ka Grieķijai ir pietiekams finansējums, lai varētu pabeigt projektus saskaņā ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu un sākt īstenošanu saskaņā ar pašreizējo plānošanas periodu;

J.  tā kā saskaņā ar 152. panta 6. punkta 2. apakšpunktu Grieķijai bija jāiesniedz līdz 2016. gada beigām ziņojums Komisijai par noteikumu īstenošanu, kas saistīti ar 100 % līdzfinansēšanas likmes piemērošanu un programmu maksājumu maksimālajiem apjomiem plānošanas perioda beigās;

K.  tā kā ES arī apmaksāja 95 % no kopējām investīciju izmaksām 2007.–2013. gada finansēšanas periodam Grieķijā (parasti tiek piemērots maksimālais likmes apmērs 85 %), izmantojot Regulu (ES) Nr. 1311/2011, kas pieļauj papildinošu pasākumu;

L.  tā kā 2015. gada oktobrī tika izveidots norobežotais konts, uz kuru tika pārvietoti visi ES finansēto projektu finansēšanai piešķirtie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka tie tiek izmantoti tikai maksājumiem saņēmējiem un darbībām saskaņā ar darbības programmām;

M.  tā kā kopš 2011. gada Grieķija ir saņēmusi arī atbalstu ar Komisijas darba grupas Grieķijas jautājumos palīdzību, kas sniedz tehnisko palīdzību valsts reformu procesā, un kopš 2015. gada — ar Strukturālo reformu atbalsta dienesta palīdzību, kas sniedz atbalstu izaugsmi veicinošu reformu sagatavošanā, izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā; tā kā Regula (ES) 2017/825, ar ko izveido Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam, stājās spēkā 2017. gada 20. maijā un iezīmēja svarīgu brīdi Strukturālo reformu atbalsta dienesta saistībām ar ieinteresētajām dalībvalstīm, tostarp Grieķiju,

1.  atkārtoti uzsver, ka kohēzijas politika ir svarīga, lai sasniegtu ES mērķus — gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, cīnītos pret bezdarbu, mazinātu nevienlīdzību un stiprinātu visu ES reģionu konkurētspēju, paužot Eiropas solidaritāti un papildinot citas politikas jomas; turklāt atgādina, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) ir lielākais tiešo ieguldījumu avots Grieķijā;

2.  pieņem zināšanai ziņojumu par Regulā (ES) 2015/1839 paredzēto summu izmantošanu saistībā ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu, kas bija jāiesniedz līdz 2016. gada beigām; norāda, ka Grieķijas iestādes ziņojumu iesniedza 2017. gada maijā un tas tika darīts pieejams Parlamentam 2017. gada decembrī pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sniegusi Parlamentam provizorisku novērtējumu par 181 prioritāriem projektiem, kuru kopējā summa ir EUR 11,5 miljardi un kas ir aptuveni 55 % no kopējiem ERAF, KF un ESF piešķīrumiem Grieķijai 2007.–2013. gadā, no kuriem 118 jau bija veiksmīgi īstenoti līdz plānošanas perioda beigām, bet 24 — uzskatīti par pakāpeniski izbeigtiem;

3.  uzsver, ka saskaņā ar iepriekš minētajā ziņojumā sniegtajiem datiem pēc tam, kad tika pieņemta regula attiecībā uz Grieķijai paredzētajiem īpašajiem pasākumiem, tiešā ietekme uz likviditāti 2015. gadā bija EUR 1 001 709 731,50 un 2016. gada ielaides sasniedza EUR 467 674 209,45; turklāt norāda, ka kopā ar sākotnējā priekšfinansējuma 2014.–2020. gada plānošanas periodam palielināšanos Grieķija 2015.–2016. gadā saņēma aptuveni EUR 2 miljardus;

4.  atzinīgi vērtē to, ka izmaksātās summas tika novirzītas visdažādākajiem projektiem: transporta un citām infrastruktūrām (vides, tūrisma, kultūras, pilsētu un lauku vides reģenerācijas, sociālās infrastruktūras), informācijas sabiedrības projektiem un pasākumiem, lai attīstītu cilvēkresursus; turklāt atzinīgi vērtē faktu, ka 63 % kopējo maksājumu valsts atbalsta projektiem attiecās uz atbalstu uzņēmumiem un projektiem, kas tiešā veidā palīdz sasniegt konkurētspēju un samazināt uzņēmējdarbības risku, savukārt 37 % attiecās uz valsts atbalsta pasākumiem infrastruktūras projektiem, kas papildina pasākumus tirgus apstākļu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka ziņojumā, ko iesniegušas Grieķijas iestādes, tiek atzīts, ka likviditātes pieaugums vienlaikus nozīmēja to, ka uzlabojās finanšu ieņēmumi — par aptuveni EUR 1,5 miljardiem — un valsts ieguldījumu programma 2015.–2016. gadam;

6.  atzinīgi vērtē pasākumu iedarbīgumu attiecībā uz saimnieciskās darbības uzlabošanu, apgrozījuma un apgrozāmā kapitāla normalizāciju un konsolidāciju ievērojamam skaitam uzņēmumu, darba vietu radīšana un saglabāšana un svarīgu ražošanas infrastruktūru izveides pabeigšanu, kas atspoguļojas arī kā ievērojama ietekme uz nodokļu ieņēmumiem budžetā;

7.  saprot, ka finansējums, kuru ES maksā regulas īstenošanas rezultātā, 2015. gadā tika izmantoti, lai pabeigtu projektus saskaņā ar darbības programmām līdz atbilstības perioda beigām, un ka 2016. gadā atlikusī summa, kas tika izmaksāta kopā ar valsts resursiem, veicināja arī citu projektu pabeigšanu;

8.  atzinīgi vērtē to, ka Grieķijas iestādes apņēmās reorganizēt projektu klasifikāciju un noteikt galvenos projektus, kas tiks atlasīti to pabeigšanai; uzsver, ka tas ir ievērojami palīdzējis pārvarēt institucionālos un administratīvos šķēršļus un noteikt prioritārās darbības, kas jāīsteno bez turpmākas kavēšanās, tādējādi novēršot arī finanšu korekcijas; atzinīgi vērtē to, ka finansējums, kuru ES maksā saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1839, būtiski samazināja to projektu skaitu, kas deklarēti par nepilnīgiem; norāda, ka — salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu, kurā netika pabeigti 900 projekti, — laikā, kad tika iesniegti galīgie pieprasījumi par 2007.–2013. gada plānošanas periodu, vēl nebija pabeigti 79 projekti, bet sagaidāms, ka tie tiks pabeigti, izmantojot valsts līdzekļus;

9.  uzsver, ka struktūrfondu apguve ir ievērojami uzlabojusies un 2016. gada marta beigās maksājumu līmenis Grieķijā 2007.– 2013. gada plānošanas periodam pārsniedza 97 %(5)4 un ka saskaņā ar stāvokli 2018. gada 31. martā attiecībā uz kopējo maksājumu izpildi un „reste à liquider” (RAL) attiecībā uz 2007.–2013. gada programmām Grieķijai nav RAL 1.b kategorijā5; atzinīgi vērtē to, ka Grieķija bija pirmā dalībvalsts, kas ir pilnībā izmantojusi pieejamos resursus un sasniegusi 100 % apgūšanas līmeni salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju — 96 %;

10.  tomēr atzīst, ka līdzekļu apguves līmenis sniedz tikai indikatīvu informāciju un ka uzsvars, kas likts uz līdzekļu apguvi, nedrīkstētu būt uz ieguldījumu kvalitātes, efektivitātes un pievienotās vērtības rēķina; norāda, ka īpašie pasākumi ir makroekonomiski un ka ir grūti izsekot, kā tie izpaužas uz atsevišķiem projektiem;

11.  atgādina, ka ESI fondiem ir būtiska ietekme uz IKP un citiem rādītājiem vairākās dalībvalstīs, kā arī uz sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju kopumā, un tiek lēsts, ka ieguldījumi, kurus atbalsta ar kohēzijas politiku un lauku attīstības politiku Grieķijā, ir palielinājuši IKP 2015. gadā, beidzoties iepriekšējam plānošanas periodam, par vairāk kā 2 % virs tā līmeņa, kāds būtu bijis, ja šis finansējums netiktu sniegts; atgādina, ka ES struktūrfondu izmantošanai vienmēr jābūt vērstai uz Līgumā noteikto mērķu sasniegšanu, patiesu ES pievienoto vērtību un ES prioritātēm, neaprobežojoties tikai ar IKP pieaugumu;

12.  pieņem zināšanai analīzi, kas ir galvenokārt kvantitatīva, Grieķijas iestāžu iesniegtajā ziņojumā par to, kā izlietotas summas saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1839 saistībā ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu, izpildot juridiskās prasības; atzīst, ka īpašo pasākumu ietekmi nevar nodalīt no ESI fondu vispārējās ietekmes Grieķijā, bet uzskata, ka kvalitatīvais novērtējums, kaut arī to ir grūti īstenot, palīdzētu papildināt analīzi un izprast sasniegtos rezultātus; mudina Komisiju sniegt vairāk informācijas par konkurētspējas un ražīguma uzlabošanu un ilgtspēju no sociālā un ekoloģijas aspekta;

13.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar galīgajiem datiem, kas Komisijai tika paziņoti 2016. gada 31. decembrī, Grieķijas iestāžu maksājuma pieprasījumu summa bija EUR 1,6 miljardi un ka Grieķija uzrādīja 2018. gada 31. martā 28 % izpildes līmeni attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu(6)6, kopumā ierindojoties starp dalībvalstīm, kurās ir vislabākie rezultāti, neraugoties uz dažām atšķirībām, kas jāpiemin attiecībā uz iedalījuma līmeni vai līdzekļu apguves līmeni fondā; turklāt apstiprina, ka Regulas (EK) Nr. 2015/1839 pieņemšana ir svarīgs pasākums, kas ir piemērots, lai sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu Grieķijai izšķiroši svarīgā brīdī; atzinīgi vērtē to, ka atbilstoši noteiktajam papildu priekšfinansējumu pilnībā sedza ar starpposma maksājumu pieprasījumiem no ERAF un KF, vienlaikus norādot, ka to nesedza pilnībā Eiropas Sociālais fonds (aptuveni 4 %) vai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds;

14.  atgādina, cik nozīmīgas ir attiecīgās strukturālās reformas; atzinīgi vērtē īstenotos centienus un aicina Grieķiju turpināt pilnībā izmantot atbalsta iespējas saskaņā ar SRAP, lai radītu stabilu uzņēmējdarbības vidi lietderīgai un efektīvai ESI fondu izmantošanai un to sociālekonomiskās ietekmes palielināšanai;

15.  atzīst, ka, atbalstot valsts ieguldījumus un elastīgi pielietojot ES investīcijas, izmantojot līdzekļu pārplānošanu vai palielinot līdzfinansējuma likmes, reģionālā politika mazināja finanšu krīzes un ilgstošas fiskālās konsolidācijas ietekmi vairākās dalībvalstīs; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu finansējumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai; tomēr atkārtoti norāda, ka kohēzijas politika būtu jāuztver kā galvenais valsts ieguldījumu instruments un kā katalizators papildu publiskā un privātā finansējuma piesaistīšanai un ka līdzīgi pasākumi, kuru rezultātā tiek samazinātas valsts līdzfinansējuma kvotas, kas Grieķijai vai citai dalībvalstij vajadzīgas, lai saņemtu finansējumu darbības programmām, kuras tiek finansētas no struktūrfondiem, būtu jāparedz tikai izņēmuma kārtā un pirms to pieņemšanas un īstenošanas jāizskata no to efektivitātes viedokļa un pienācīgi jāpamato;

16.  norāda, ka daži reģioni saskaras ar grūtībām projektu līdzfinansēšanā ESI fondu satvarā; tādēļ aicina Komisiju steidzamības kārtā saistībā ar Eiropas pusgadu un Stabilitātes un izaugsmes paktu apsvērt tādu reģionālo ieguldījumu, ko līdzfinansē, izmantojot ESI fondus, jo īpaši — mazāk attīstītajos reģionos, ietekmi uz valsts budžeta deficīta aprēķiniem;

17.  atgādina Grieķijas iestādēm, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgu saziņu un to ieguldījumu pamanāmību, kuri tiek finansēti no ESI fondiem;

18.  atzinīgi vērtē sākotnējo izvērtējumu, ka paredzams, ka 2007.–2013. gada plānošanas periods tiks noslēgts, nezaudējot līdzekļus Grieķijai; prasa Komisijai informēt Parlamentu par slēgšanas procesa rezultātiem, kurus paredzēts pabeigt 2018. gada pirmajā pusē, kā arī sniegt atjauninātu informāciju par projektiem, kas jāpabeidz ar valsts līdzekļiem, un projektiem, kas 2018. gada 31.martā vēl nebija pabeigti;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 270, 15.10.2015., 1. lpp.

(3)

OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.

(4)

Atēnas, 2017. gada maijs.

(5)

4 Komisijas dienestu darba dokuments par 2007.–2013. gada ERAF un Kohēzijas fonda ex post novērtējumu.

5 Kopējais maksājumu izpildes līmenis un “reste à liquider” (RAL) līmenis 1.b kategorijā (2007.–2013. gada programmas) – Valsts atbildīgo iestāžu iecelšana un starpposma maksājumu izpildes līmenis 2014.–2020. gada ESI fondu darbības programmām (stāvoklis 2018. gada 31. martā).

(6)

6 Kopējais maksājumu izpildes līmenis un “reste à liquider” (RAL) līmenis 1.b kategorijā (2007.–2013. gada programmas) – Valsts atbildīgo iestāžu iecelšana un starpposma maksājumu izpildes līmenis 2014.–2020. gada ESI fondu darbības programmām (stāvoklis 2018. gada 31. martā).


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, John Flack, Aleksander Gabelic, Michela Giuffrida, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Ángela Vallina, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth, Elsi Katainen, Tunne Kelam, Ivana Maletić, Bronis Ropė, Milan Zver

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jonathan Bullock, Andrzej Grzyb


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

John Flack, Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

EFDD

Rosa D'Amato

GUE/NGL

Martina Michels, Ángela Vallina

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Andrzej Grzyb, Marc Joulaud, Tunne Kelam, Ivana Maletić, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Ramón Luis Valcárcel Siso, Joachim Zeller, Milan Zver

S&D

Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Andrea Cozzolino, Aleksander Gabelic, Michela Giuffrida, John Howarth, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Liliana Rodrigues, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Monika Vana

2

-

EFDD

Jonathan Bullock

NI

Konstantinos Papadakis

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. augustsJuridisks paziņojums