Procedūra : 2018/2024(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0247/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0247/2018

Debates :

PV 04/07/2018 - 19
CRE 04/07/2018 - 19

Balsojumi :

PV 05/07/2018 - 6.11
CRE 05/07/2018 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0311

ZIŅOJUMS     
PDF 1222kWORD 124k
29.6.2018
PE 623.666v02-00 A8-0247/2018

par pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžeta projektu

(2018/2024(BUD))

Budžeta komiteja

Referents: Daniele Viotti

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PIELIKUMS. KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS PAR BUDŽETA PROCEDŪRAS GRAFIKU UN SAMIERINĀŠANAS KOMITEJAS DARBĪBAS KĀRTĪBU 2018. GADĀ
  Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS
  Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS
  Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS
  Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS
 PIELIKUMS. ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS VĒSTULE
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžeta projektu

(2018/2024(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 23. maijā (COM(2018)0600),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un grozījumus, kas tajā izdarīti ar Padomes 2017. gada 20. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2017/1123(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. marta rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2019. gada budžeta izstrādi, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra secinājumus par budžeta pamatnostādnēm 2019. gadam (06315/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 86.a pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0247/2018),

2019. gada budžeta projekts: solidaritātes stiprināšana un gatavošanās ilgtspējīgai nākotnei

1.  atgādina, ka 2018. gada 15. marta rezolūcijā Parlaments 2019. gada ES budžetam noteica šādas prioritātes: ilgtspējīga izaugsme, inovācija, konkurētspēja, drošība, cīņa pret klimata pārmaiņām, pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un migrācija, kā arī aicināja īpašu uzmanību pievērst jauniešiem;

2.  atgādina, ka ES 2019. gada budžets būs pēdējais budžets pašreizējā Parlamenta sasaukuma laikā un sarunas par to notiks vienlaikus ar sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ES pašu resursu reformu; atgādina arī to, ka Apvienotā Karaliste ir apņēmusies dot ieguldījumu un piedalīties Savienības 2019. un 2020. gada budžeta izpildē tā, it kā tā joprojām būtu Savienības sastāvā pēc 2019. gada marta;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un uzskata, ka tas lielā mērā atbilst paša Parlamenta prioritātēm; gatavojas arī turpmāk stiprināt svarīgākās programmas un nodrošināt tām atbilstošu finansējuma apmēru; norāda uz saistību apropriāciju palielinājumu 3,1 % apmērā un NKI īpatsvaru, kas ir zemāks nekā 2018. gadā gan saistību apropriācijās (1 % salīdzinājumā ar 1,02 %), gan maksājumu apropriācijās (0,9 % salīdzinājumā ar 0,92 %);

4.  atzinīgi vērtē palielinājumus, kas ierosināti pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), Erasmus+ un programmām, kuras veicina ES iedzīvotāju drošību; tomēr norāda, ka ir vēl vairāk jāpalielina atbalsts MVU, kuriem ir svarīga nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā un darbvietu veidošanā, un jāparedz atbilstoši resursi ES rūpniecības digitalizācijai un digitālo prasmju un digitālās uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī jauniešus atbalstošām programmām un jo īpaši ErasmusPro; atkārtoti pauž pārliecību, ka Erasmus+ 2019. gada budžets ir vismaz jādivkāršo;

5.  pauž nožēlu par to, ka ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmai (COSME) paredzētais palielinājums salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu ir tikai 2,3 % (EUR 362,2 miljoni saistību apropriācijās) un ka ierosinātās maksājumu apropriācijas ir par 0,6 % zemākas; atgādina, ka šī ir veiksmīga programma, kurā pieteikuma iesniedzēju skaits ir krietni lielāks nekā finansējuma saņēmēju skaits; uzsver, ka MVU ir ES nodarbinātības, ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas nozīmīgs dzinējspēks, veido Eiropas ekonomikas pamatu un spēj radīt izaugsmi un darbvietas; mudina šo kā vienu no svarīgākajām prioritātēm atspoguļot, piešķirot pietiekamu finansējumu MVU paredzētām programmām un vēl vairāk palielinot apropriācijas programmai COSME, ņemot vērā tās veiksmīgo darbību;

6.  izceļ Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) nozīmi investīciju nepietiekamības mazināšanā ES; prasa, ievērojot optimālu sadalījumu reģioniem un nozarēm, pastiprināt sociālo dimensiju ESIF izmantošanā, cita starpā piešķirot līdzekļus inovācijai veselības aprūpē un medicīnā, sociālajai infrastruktūrai, vides aizsardzībai, ilgtspējīgam transportam, atjaunojamo energoresursu enerģijai un enerģijas uzkrāšanas infrastruktūrām; atgādina savu izsenis pausto nostāju, proti, to, ka visas jaunās iniciatīvas DFS ir jāfinansē, izmantojot jaunas apropriācijas un nekaitējot jau pastāvošām programmām; atkārtoti apliecina arī savu apņemšanos palielināt līdzekļus pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un EISI, lai 2019. gada budžetā pēc iespējas kompensētu samazinājumus, kas minētajās programmās tika veikti, lai finansētu ESIF darbības pagarināšanu;

7.  pieņem zināšanai apņemšanos īstenot atjauninātu ES aizsardzības programmu, proti, vienošanos izveidot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) kā pirmo posmu Eiropas Aizsardzības fonda izveidē; uzskata, ka šī kopīgā apņemšanās palīdzēs panākt apjomradītus ietaupījumus un lielāku koordināciju starp dalībvalstīm un uzņēmumiem, dodot ES iespēju saglabāt savu stratēģisko autonomiju un kļūt patiesi nozīmīgai pasaules mērogā;

8.  norāda, ka Komisija saskaņā ar finanšu plānojumu ir ierosinājusi palielinājumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) EUR 233 miljonu apmērā; vēlreiz apstiprina, ka Parlaments nav atbalstījis 2018.–2020. gadam iedalīto papildu līdzekļu agrāku piešķiršanu, ko noteica DFS vidusposma pārskatīšana; joprojām uzskata, ka budžeta lēmējinstitūcija pilnībā saglabā savas prerogatīvas attiecībā uz visu programmu finansējuma apmēra noteikšanu, tostarp to programmu, kuras ir skārusi DFS vidusposma pārskatīšana; uzsver patiesas sadarbības starp iestādēm nozīmību un aicina visus attiecīgos dalībniekus saglabāt uzticēšanos visas 2019. gada budžeta procedūras laikā;

9.  joprojām pauž apņēmību cīnīties pret bezdarbu un jo īpaši jauniešu bezdarbu; šajā sakarībā uzskata, ka JNI būtu jāstiprina vēl vairāk, tādējādi apliecinot nepieciešamību palielināt ES finansējumu, lai izpildītu sociālo tiesību pīlāru, neraugoties uz to, ka JNI finansējuma izmaiņu gadījumā būtu sarežģīti pārplānot JNI un ESF programmas; atzīst, ka jauniešu bezdarba jautājums nav ticis pienācīgi risināts visā ES un jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augstāks nekā 2007. gadā; aicina Komisiju garantēt, ka dalībvalstis cīņā pret jauniešu bezdarbu nevis aizstāj savu politiku un finansējumu ar JNI finansējumu, bet gan izmanto to kā papildinājumu; uzsver, ka gan arodmācības, gan māceklība ir efektīva prakse cīņā pret jauniešu bezdarbu; uzsver, ka Erasmus Pro nodrošinātā mobilitāte ļoti veicina salīdzinošu vērtēšanu ar mērķi īstenot paraugpraksi;

10.  uzsver, ka 2019. gadā kohēzijas politikas programmas sasniegs optimālu īstenošanas tempu, un norāda uz Parlamenta apņemšanos nodrošināt šīm programmām atbilstošas apropriācijas; atzinīgi vērtē to, ka tagad ir ieceltas gandrīz visas vadošās iestādes 2014.–2020. gada programmām; norāda, ka nepieņemamos kavējumus darbības programmu īstenošanā lielā mērā ir noteikusi vēlīna minēto iestāžu iecelšana; aicina dalībvalstis nodrošināt programmu īstenošanas paātrināšanu, lai atgūtu iekavēto laiku, un šajā sakarībā vērsties pēc palīdzības pie Komisijas;

11.  pieņem zināšanai ziņojumus par reģionālās un kohēzijas politikas darbību Savienībā un ekonomikas problēmām atpalikušos reģionos, kuros atkārtoti norādīts uz trūkumiem efektivitātes un rezultātu jomā;

12.  pieņem zināšanai to, ka Komisijas priekšlikums ļautu sasniegt mērķi 20 % budžeta 2019. gadā paredzēt izdevumiem klimata jomā; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā Parlamenta prasību kompensēt mazāko finansējumu, kas tika piešķirts pirmajos DFS darbības gados; uzskata šo priekšlikumu par nepietiekamu, jo kopumā tikai 19,3 % no ES 2014.–2020. gada budžeta būs paredzēti ar klimatu saistītiem pasākumiem, kas neļaus ES sasniegt mērķi integrēt klimata pasākumus, paredzot tiem vismaz 20 % izdevumu 2014.–2020. gadā — arī tad, ja 2020. gadā klimata aizsardzībai atkal tiks piešķirti tikai 20 % no budžeta; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav spējusi iesniegt budžeta projektus, kas atbilstu saistībām un mērķiem, kurus Savienība noteikusi šajā jomā Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumos; uzskata, ka būtu jādara vairāk, izstrādājot rīcības plānu programmās ar milzu potenciālu, piemēram, tajās, ko īsteno saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, EISI, ESF, ELGF, ELFLA, EJZF vai LIFE+, jo šīs programmas dod iespēju īpaši investēt energoefektivitātē un atjaunojamo energoresursu enerģijā; atgādina par Revīzijas palātas pamatoti pausto kritiku attiecībā uz Komisijas izmantoto metodiku un, ņemot to vērā, prasa nekavējoties veikt uzlabojumus šajā jautājumā;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos uzlabot bioloģiskās daudzveidības uzraudzības metodiku; tomēr neatbalsta ierosinājumu par 8,2 % samazināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai paredzēto kopējo ieguldījumu, jo tas ir pretrunā mērķim līdz 2020. gadam apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zudumu;

14.  uzskata, ka galvenās Savienības prioritātes 2019. gadā joprojām ir Savienības iedzīvotāju drošības garantēšana un ar migrāciju un bēgļiem saistītu problēmu risināšana; uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir izdevumus šajās jomās saglabāt tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai reaģētu uz vajadzībām, kuras rada migrācijas un bēgļu krīze Āfrikas kontinentā, īpaši Sāhelā, kā arī Levantes valstīs un Vidusjūrā; uzskata, ka migrācijas plūsmas pārvaldībai nepieciešamā dalībvalstu solidaritāte, jo īpaši pēc tam, kad būs pieņemta pārskatītā Dublinas regula, ir jāatspoguļo ES budžetā; norāda, ka 2019. gada budžeta projektā ir ņemta vērā Komisijas priekšlikuma ietekme uz budžetu;

15.  uzsver — ir paredzams, ka vairākas svarīgas likumdošanas iniciatīvas, kuras patlaban tiek apspriestas vai atrodas agrīnā īstenošanas stadijā, tādas kā Dublinas regulas pārskatīšana, ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas izveide, Šengenas Informācijas sistēmas atjaunināšana un iniciatīva saistībā ar ES informācijas sistēmu sadarbspēju drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai, ievērojami ietekmēs 2019. gada budžetu, un uzsver atbilstoša finansējuma nozīmību, lai īstenotu Savienības ieceres šajās jomās; mudina Komisiju iesaistīties atklātā un proaktīvā dialogā ar budžeta lēmējinstitūciju par iepriekš minētajām iniciatīvām, lai dotu tai iespēju vajadzības gadījumā pielāgot apropriācijas, ikgadējās budžeta procedūras laikā neizdarot priekšlaicīgus spriedumus par notiekošo likumdošanas procedūru rezultātiem;

16.  pauž nožēlu par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansējumu; atbalsta Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbības turpināšanu, bet uzskata, ka saskaņā ar Komisijas 2018. gada 14. marta priekšlikumu ES budžetam būtu jāpiedalās tā finansēšanā EUR 1 miljarda apmērā, dalībvalstīm ieguldot EUR 2 miljardus divpusēju ieguldījumu veidā, lai DFS īpašajos instrumentos atstātu pietiekamas rezerves neparedzētiem notikumiem pašreizējās DFS pēdējo divu darbības gadu laikā, kā arī citu prioritāšu finansēšanai; pauž pārliecību arī par to, ka Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā būtu jāfinansē no jaunām apropriācijām, jo tā ir jauna iniciatīva šīs DFS darbības laikā; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz nepārprotamu Parlamenta pieprasījumu tikt pilnībā iesaistītam ar Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbības pagarināšanu saistītajā lēmumu pieņemšanas procesā, cita starpā tādēļ, lai nepieļautu tā izveides procedūras atkārtošanos, Parlamenta un Padomes sarunas par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansēšanu līdz šim joprojām nav notikušas; informē dalībvalstis, ka Parlamentam ir visas tiesības rīkoties kā vienai no Savienības budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm un ka Parlaments to darīs, kā jau agrāk ir vairākkārt paziņojis; pauž nožēlu, ka Padome, neraugoties uz humanitāro krīzi, līdz šim nav radusi kopēju nostāju par finansējumu Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā;

17.  norāda, ka 2019. gada budžeta projektā DFS maksimālo apjomu ietvaros 1.a, 1.b, 3. un 4. izdevumu kategorijā ir atstātas ļoti nelielas rezerves vai tādu nav vispār — to nosaka pašreizējās DFS ļoti ierobežotais elastīgums saistībā ar reaģēšanu uz jauniem izaicinājumiem un jaunu iniciatīvu finansēšanu; pauž gatavību vēl vairāk izmantot pārskatītās DFS elastīguma noteikumus grozījumu veikšanas procesā;

18.  joprojām pauž bažas par to, ka, tuvojoties pašreizējās DFS darbības laika beigām, atkal varētu veidoties nesamaksātu rēķinu uzkrājums; norāda uz maksājumu apropriāciju nelielo palielinājumu 2,7 % apmērā salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu, ko galvenokārt nosaka AMIF, ISF un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā; norāda, ka maksājumu maksimālā apjoma ietvaros ir ierosināta rezerve EUR 19,3 miljardu apmērā; aicina Komisiju modri sekot līdzi attīstībai maksājumu jomā, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu savlaicīgi veikt pasākumus, kas nepieciešami pārmērīga uzkrājuma nepieļaušanai; pauž pārliecību, ka uzticēšanās ES ir saistīta arī ar tās spēju nodrošināt atbilstošu maksājumu apropriāciju apmēru ES budžetā, kas ļauj tai izpildīt savus solījumus;

1.a izdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

19.  norāda, ka salīdzinājumā ar 2018. gadu Komisijas priekšlikums 2019. gadam paredz palielināt saistības 1.a izdevumu apakškategorijā par 3,9 % līdz EUR 22 860 miljoniem; norāda, ka liela šī palielinājuma daļa attiecas uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, lieliem infrastruktūras projektiem un Erasmus+, jo to saistību apropriācijas ir palielinājušās attiecīgi par 8,5 %, 36,4 %, 7,8 % un 10,4 %; tomēr uzsver, ka šie palielinājumi lielākoties atbilst finanšu plānojumam un līdz ar to nav uzskatāmi par papildu līdzekļu piešķīrumiem;

20.  atgādina, ka tādas ar pētniecību un inovāciju saistītas programmas kā pamatprogramma “Apvārsnis 2020” ir būtiskas darbvietu radīšanai un konkurētspējas veicināšanai Eiropā; mudina Komisiju atspoguļot to savās prioritātēs; prasa piešķirt ar pētniecību un inovāciju saistītajām programmām pienācīgu finansējumu; uzsver, ka šajā jomā būtu jāsniedz īpašs atbalsts dalībvalstīm, kas nonākušas ekonomiskās un finansiālās grūtībās;

21.  atgādina, ka jaunas iniciatīvas pēdējos dažos gados, tādas kā ESIF (I un II), Wifi4EU un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP), ir finansētas uz vairāku 1.a izdevumu apakškategorijas programmu rēķina, proti, tādu programmu kā “Apvārsnis 2020”, EISI, Galileo, ITER, Copernicus un EGNOS, kuras nopietni cieta no līdzekļu pārdales;

22.  uzsver, ka Erasmus+ joprojām ir galvenā programma, kas veicina jauniešu mobilitāti visos izglītības un arodmācības līmeņos un mudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātijā; atgādina, ka ir jāpieliek pūles administratīvā līmenī, lai palielinātu Erasmus+ pieejamību, un ka atbalsttiesīgo pieteikumu apmērs daudzkārt pārsniedz pašreizējā budžeta apmēru; tādēļ uzskata, ka Erasmus+ finansējumam vajadzētu būt tādam, lai būtu iespējams finansēt atbalsttiesīgos pieprasījumus pēc šīs programmas atbalsta, jo īpaši tos, kas saistīti ar mūžizglītību;

23.  ar bažām norāda uz diskusijām par Eiropas Solidaritātes korpusa (ESC) finansēšanu, jo tās ir apstiprinājušas Parlamenta bažas, ka jaunas iniciatīvas varētu finansēt uz pastāvošo labi darbojošos programmu rēķina; ar bažām norāda arī uz precedentu, kuru noteicis trialoga procedūras iznākums, kas nesniedz skaidrību par šīs iniciatīvas finansējuma avotiem, turpmākus precizējumus liekot veikt ikgadējās budžeta procedūras laikā; sagaida, ka Komisija vienošanos īstenos tā, lai pilnībā tiktu ņemtas vērā trialogā notikušās diskusijas un vienošanās būtība;

24.  atzinīgi vērtē to, ka vienošanās, kas panākta par EDIDP, paredz daudz mazākus samazinājumus 1.a izdevumu apakškategorijas programmās, nekā Komisija sākotnēji bija ierosinājusi; tomēr pauž bažas par to, ka Padome, šķiet, lielāku uzmanību pievērš rezervju saglabāšanai, nekā pietiekama finansējuma nodrošināšanai mērķiem, kurus tā pati uzskata par svarīgu prioritāti;

25.  atzinīgi vērtē EUR 500 miljonu piešķiršanu EDIDP 2019. un 2020. gadā; norāda, ka saskaņā ar EPRS aplēsēm valstu nozaru sadarbības trūkums šajā jomā Eiropas Savienībai izmaksā līdz EUR 10 miljardiem gadā; uzskata, ka aizsardzība ir skaidrs piemērs tam, kā varētu panākt lielāku efektivitāti, nododot ES atsevišķas dalībvalstu kompetences un patlaban īstenotas darbības, kā arī attiecīgas apropriācijas; uzsver, ka šādi tiktu apliecināta Eiropas pievienotā vērtība un radīta iespēja samazināt publisko izdevumu kopējo slogu Eiropas Savienībā;

26.  atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu, kas sekmēs jaunāko augstas veiktspējas datošanu un datu infrastruktūru un atbalstīs ar to saistītu tehnoloģiju izstrādi un piemērošanu plašā jomu klāstā, tādējādi sniedzot labumu zinātniekiem, rūpniecībai un publiskajam sektoram;

1.b izdevumu apakškategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

27.  norāda, ka saistību apropriāciju kopējais apmērs 1.b izdevumu apakškategorijā ir EUR 57 113,4 miljoni, kas salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu nozīmē palielinājumu par 2,8 %; norāda arī to, ka maksājumu apropriāciju ierosinātais apmērs — EUR 47 050,8 miljoni — ir par 1,1 % lielāks nekā 2018. gadā;

28.  atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana sāk sasniegt pilnu ātrumu, un atkārtoti norāda, ka turpmāk ir jāizvairās no jebkādas pārmērīgas nesamaksātu rēķinu uzkrāšanās; atzinīgi vērtē arī to, ka tagad ir iecelta pārliecinoši lielākā daļa vadošo iestāžu; aicina Komisiju un dalībvalstis atrisināt visus atlikušos problēmjautājumus, lai īstenošana notiktu gludi;

29.  atgādina, ka, ņemot vērā pārskatītās dalībvalstu prognozes, ar budžeta grozījumu Nr. 6/2017 maksājumu apropriācijas 1.b izdevumu apakškategorijā tika samazinātas par EUR 5,9 miljardiem; patiesi cer, ka gan valstu iestādes, gan Komisija ir uzlabojušas aplēses par maksājumu vajadzībām 2019. gada budžetā un ka ierosinātais maksājumu apropriāciju apmērs tiks pilnībā izlietots;

30.  uzsver, ka periodos, kad notiek strauja tehnoloģiskā attīstība, tostarp tādās jomās kā mākslīgais intelekts, atšķirības starp straujas attīstības reģioniem un reģioniem, kas attīstībā atpaliek, var palielināties, ja struktūrfondu ietekme netiek palielināta, paredzot ar efektivitāti saistītus nosacījumus;

31.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu finansēt JNI darbības turpināšanu un ierosināto EUR 233,3 miljonu izmantošanu no vispārējās rezerves saistībām; atgādina, ka, palielinot JNI paredzēto īpašo piešķīrumu, tādas pašas summas būtu jāparedz no Eiropas Sociālā fonda (ESF); atgādina, ka Komisija samierināšanas procedūrā saistībā ar 2018. gada budžetu apņēmās ātri iesniegt pārskatīto Kopīgo noteikumu regulu (KNR), lai iekļautu JNI 2018. gadā paredzēto palielinājumu; uzsver, ka Komisija nav izpildījusi savu apņemšanos, un prasa, lai tā detalizēti izskaidrotu iemeslus, kuru dēļ ir aizkavējusies pārskatītās KNR iesniegšana;

32.  apņemas ātri pieņemt jaunos JNI un ESF tiesību aktus, lai atvieglotu vērienīgu JNI apropriāciju palielinājumu 2019. gadā, neapdraudot citas programmas, kas dalībvalstīs tiek īstenotas saistībā ar ESF, iespējams, atbrīvojot dalībvalstis no pienākuma nodrošināt atbilstošu finansējumu saistībā ar jaunatnes nodarbinātības mērķiem paredzētajām ESF apropriācijām, bet stingri ievērojot nosacījumu, ka ierosinātie grozījumi neļaus atbrīvot dalībvalstis no to jau apstiprinātajām finanšu saistībām šajā jomā un neizraisīs vispārēju to ES budžeta apropriāciju samazinājumu, kuras paredzētas cīņai pret jauniešu bezdarbu;

2. izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

33.  pieņem zināšanai, ka 2. izdevumu kategorijā ir ierosināti EUR 59 991,1 miljons saistībās (+1,2 % salīdzinājumā ar 2018. gadu) un EUR 57 790,4 miljoni — maksājumos (3 %); norāda, ka ELGF izdevumi 2019. gadā tiek lēsti EUR 44 162,5 miljonu apmērā, kas ir mazāk nekā 2018. gada budžetā (par EUR 547,9 miljoniem mazāk);

34.  norāda, ka Komisija 2. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ietvaros ir atstājusi rezervi EUR 344,9 miljonu apmērā; norāda, ka lauksaimniecības tirgu pieaugošā nestabilitāte, piemēram, tā, kas tika piedzīvota saistībā ar Krievijas noteikto aizliegumu, varētu pamatot šīs rezerves izmantošanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka maksimālo apjomu ietvaros atstātā rezerve ir pietiekama, lai risinātu jebkādas krīzes situācijas, kuras varētu rasties;

35.  norāda, ka daži pasākumi, kas saistīti ar Krievijas noteikto aizliegumu un iekļauti 2018. gada budžetā, netiks pagarināti (piemēram, attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, saistībā ar kuriem tirgus stāvoklis joprojām ir sarežģīts), bet zināmas grūtības joprojām ir vērojamas piena un piena produktu nozarē; gaida Komisijas grozījumu vēstuli, kuras iesniegšana plānota oktobrī un kurai vajadzētu būt sagatavotai, pamatojoties uz atjauninātu informāciju par ELGF finansējumu, lai pārliecinātos par reālajām vajadzībām lauksaimniecības nozarē; uzsver, ka gadījumi, kad saistībā ar ELGF ir nepieciešama tirgus intervence, joprojām ir reti un veido tikai salīdzinoši nelielu daļu no ELGF (aptuveni 5,9 %);

36.  uzsver, ka jauniešu bezdarba problēmu daļēji varētu risināt, sniedzot atbilstīgu atbalstu jauniešiem lauku apvidos; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi palielināt gados jauniem lauksaimniekiem paredzēto budžeta pozīciju;

37.  uzsver, ka pēc lēna starta plānošanas perioda sākumā EJZF īstenošana paātrinās un tai vajadzētu pietuvoties optimālam ātrumam 2019. gadā; atzinīgi vērtē saskaņā ar finanšu plānojumu veikto saistību palielinājumu programmai LIFE+ (+6 %); norāda, ka Eiropas Vides aģentūra (EVA) 2019.–2020. gadā uzņemsies papildu pienākumus vides monitoringa un ziņošanas jomā, kā arī saistībā ar smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisiju verifikāciju;

3. izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

38.  norāda, ka 3. izdevumu kategorijai ir ierosināti kopumā EUR 3728,5 miljoni saistību apropriācijās, kas nozīmē palielinājumu par 6,7 % salīdzinājumā ar 2018. gadu, un ka kopējais maksājumu apropriāciju apmērs ir EUR 3486,4 miljoni, kas nozīmē palielinājumu par 17 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada priekšlikumiem; tomēr uzsver, ka šie palielinājumi ir piešķirti pēc gadiem ilgas finansējuma samazināšanas un ka kopējais finansējums dažādām svarīgām jomām, tādām kā migrācija, robežu pārvaldība vai iekšējā drošība, joprojām veido tikai 2,3 % no kopējiem 2019. gadam ierosinātajiem ES izdevumiem; pauž izbrīnu par to, ka saistību apropriācijās, ar kurām tiktu atbalstīta legāla migrācija uz Savienību, veicināta trešo valstu valstspiederīgo efektīva integrācija un uzlabotas taisnīgas un efektīvas atgriešanās stratēģijas, ir piešķirti EUR 281,2 miljoni jeb par 14,4 % mazāk nekā 2018. gadā; aicina Komisiju sniegt sīkākus paskaidrojumus par šī samazinājuma iemesliem;

39.  norāda, ka ceturto gadu pēc kārtas visas rezerves 3. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ietvaros ir izsmeltas, kas nozīmē, ka ES budžets pašreizējā situācijā nav pilnībā spējīgs vajadzīgajā apmērā un dziļumā risināt migrācijas un drošības problēmas, ar ko Savienība patlaban saskaras; tādēļ atzinīgi vērtē ierosinājumu izmantot elastības instrumentu EUR 927,5 miljonu apmērā saistību apropriācijās;

40.  sagaida, ka 2019. gadā saglabāsies liels spiediens uz atsevišķu dalībvalstu migrācijas un patvēruma sistēmām, kā arī to robežām, un mudina Savienību modri sekot līdzi visām turpmākajām neparedzētajām vajadzībām šajās jomās; šajā sakarībā prasa pastiprināt kontroli pie ārējām robežām un tādēļ prasa piešķirt atbilstošu finansējumu un personālu ES aģentūrām, kas nodarbojas ar šo jautājumu risināšanu, un atkārtoti apstiprina, ka migrācijas un bēgļu krīzes pamatcēloņu novēršana un ES kaimiņreģionu stabilizācija ir ilgtspējīgs risinājums ilgtermiņā un ka šī mērķa sasniegšanai ir ļoti svarīgi ieguldīt līdzekļus migrantu un bēgļu izcelsmes valstīs;

41.  norāda, ka instruments, kas dod iespēju Savienībā nodrošināt ārkārtas humāno palīdzību, beigs darboties 2019. gada martā; aicina Komisiju novērtēt, vai būtu lietderīgi no jauna aktivizēt un papildināt šo instrumentu, ņemot vērā, ka bēgļiem un patvēruma meklētājiem atsevišķās dalībvalstīs joprojām ir nepieciešama humānā palīdzība; uzsver, ka ir vajadzīga lielāka solidarizēšanās ar valstīm, kurās koncentrējas tikko ieradušies migranti un patvēruma meklētāji; vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi saglabāt finansējuma pieejamību no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) ārkārtas palīdzības mehānismiem, jo īpaši tādēļ, lai turpinātu atbalstīt Grieķiju; uzskata, ka finansiāls atbalsts būtu jāpiešķir arī Itālijai; tāpēc aicina Komisiju paziņot par iemesliem, kuru dēļ tā nav iesniegusi šādu priekšlikumu; atgādina, ka Itālija ir vienīgā dalībvalsts, kurā vairākums iedzīvotāju uzskata, ka nav guvuši labumu no dalības Eiropas Savienībā; pauž nožēlu par AMIF otrajam komponentam “Atbalsts likumīgai migrācijai uz Savienību, trešo valstu valstspiederīgo efektīvas integrācijas veicināšana un taisnīgu un efektīvu atgriešanās stratēģiju stiprināšana” paredzēto saistību apropriāciju kraso samazinājumu;

42.  uzskata, ka, ņemot vērā drošības problēmu plašo klāstu, tostarp mainīgus radikalizācijas, kibernoziedzības, vardarbības un terorisma veidus, uz kuriem katra dalībvalsts atsevišķi nespēj atbildēt, ES budžetam vajadzētu veicināt sadarbību ar drošību saistītos jautājumos, izmantojot pastāvošo ES aģentūru palīdzību; šajā sakarībā vēlas zināt, kā šī ļoti riskantā drošības situācija ir savienojama ar ierosināto ievērojamo saistību apropriāciju samazinājumu (-26,6 %) Iekšējās drošības fondam (ISF); uzsver, ka izdevumi šajā jomā ir lietderīgi tikai tad, ja tiek likvidēti nepamatoti šķēršļi sadarbībai Eiropas iekšienē un mērķtiecīgai informācijas apmaiņai, vienlaikus pilnībā piemērojot attiecīgus datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar ES tiesību aktiem; pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl joprojām nav iesniegusi priekšlikumu, ar ko ES līmenī tiktu izrādīta finansiāla solidaritāte ar terora aktos cietušajiem un viņu ģimenēm, un aicina Komisiju veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu ātru šādas palīdzības ieviešanu;

43.  pieņem zināšanai ierosinājumu pārskatīt juridisko pamatu Savienības civilās aizsardzības mehānismam, kura pieņemšana, kā sagaidāms, ievērojami ietekmēs budžetu pašreizējās DFS pēdējos divos darbības gados, no 3. izdevumu kategorijas vien liekot segt EUR 256,9 miljonus; uzskata, ka būtu tikai loģiski šādu svarīgas Savienības politikas izvēršanu finansēt no jauniem un papildu līdzekļiem; brīdina neizmantot līdzekļu pārdali, kas neizbēgami notiktu uz citu vērtīgu, labi darbojošos politiku un programmu rēķina;

44.  atkārtoti apliecina stingru Parlamenta atbalstu Savienības programmām kultūras, tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomā; atzinīgi vērtē programmai “Radošā Eiropa” ierosināto palielinājumu; turklāt uzstāj, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums programmai “Eiropa pilsoņiem” un Eiropas pilsoņu iniciatīvām, īpaši saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos;

45.  atgādina par Parlamenta atbalstu tiesību, vienlīdzības, pilsonības un tiesiskuma programmām; uzsver, ka ES ir jāsaglabā apņemšanās nostiprināt sieviešu un LGBTI tiesības;

46.  atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielinājumu Pārtikas un barības programmai, jo tam būtu jāļauj Savienībai efektīvi pārvaldīt visus nopietnu dzīvnieku slimību uzliesmojumus un augu kaitēkļu invāzijas, tostarp neseno putnu gripas epidēmiju, kas pēdējo gadu laikā ir skārusi vairākas dalībvalstis;

47.  aicina Komisiju nodrošināt atbilstošu budžeta finansējumu, lai palielinātu informētību par 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un efektīvāk atspoguļotu tās plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši nolūkā palielināt zināšanas par vadošajiem kandidātiem (Spitzenkandidaten) — Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātiem;

4. izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

48.  pieņem zināšanai, ka 4. izdevumu kategorijai ierosinātais finansējums kopumā ir palielināts un sasniedz EUR 11 384,2 miljonus (+13,1 % salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu) saistību apropriācijās; norāda, ka šis palielinājums galvenokārt ir saistīts ar Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansējumu, kam Komisija ierosina izmantot vispārējo rezervi saistībām (EUR 1116,2 miljonu apmērā); norāda, ka šī priekšlikuma īstenošana nozīmētu, ka 4. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ietvaros nebūtu nekādas rezerves;

49.  aicina dalībvalstis palielināt iemaksas trasta fondā Āfrikai, Madad fondā un Eiropas Fondā ilgtspējīgai attīstībai, lai atbalstītu krīzes reģionu stabilizāciju, sniegtu palīdzību bēgļiem un veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību Āfrikas kontinentā un Eiropas kaimiņreģiona valstīs;

50.  joprojām pauž pārliecību, ka problēmas, ar kurām ES saskaras ārējā darbībā, nozīmē, ka ir vajadzīgs ilgtspējīgs finansējums, kas pārsniegtu pašreizējo 4. izdevumu kategorijas apmēru; joprojām norāda, ka jaunas iniciatīvas būtu jāfinansē no jaunām apropriācijām un ka būtu pilnībā jāizmanto visas elastīguma iespējas; tomēr iebilst pret ierosinājumu finansēt Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbības pagarināšanu, jo tas ievērojami mazinātu gan iespējas finansēt citas prioritāras jomas 4. izdevumu kategorijā, gan ES budžeta lielo nozīmi palīdzības sniegšanā cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, un pamatvērtību popularizēšanā;

51.  atzinīgi vērtē palielinājumus ar migrāciju saistītiem projektiem, kuri attiecas uz Vidusjūras centrālās daļas maršrutu, kā arī nelielo palielinājumu Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) austrumu komponentam un izmaiņas attīstības sadarbības instrumenta (ASI) prioritātēs par labu Tuvajiem Austrumiem; prasa piešķirt pietiekamu finansējumu UNRWA, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu palestīniešu bēgļiem šajā reģionā, ņemot vērā neseno ASV lēmumu atsaukt savu ieguldījumu šajā aģentūrā;

52.  atzinīgi vērtē atbalsta palielināšanu reģionāliem pasākumiem Rietumbalkānos; tomēr uzskata, ka politiskajām reformām paredzētais atbalsts būtu jāpalielina vēl vairāk; pauž nožēlu par to, ka tiek palielināts politiskajām reformām Turcijā paredzētais atbalsts (IPA II), un izsaka šaubas par tā atbilstību budžeta lēmējinstitūcijas lēmumam samazināt šīs budžeta pozīcijas apropriācijas pašreizējā budžeta gadā; atkārtoti pauž savu nostāju, prasot Turcijas iestādēm IPA II satvarā paredzētos līdzekļus piešķirt ar nosacījumu, ka tiek panākti uzlabojumi cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā; prasa — ja netiek panākti uzlabojumi šajās jomās un ņemot vērā ierobežoto rīcības brīvību — apropriācijas šajā budžeta pozīcijā galvenokārt pārvirzīt pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai īstenotu pasākumus, ar kuriem tiek atbalstīti ar tiesiskumu, demokrātiju, cilvēktiesībām un plašsaziņas līdzekļu brīvību saistītie mērķi; atbalsta vispārējo tendenci samazināt politiskajām reformām Turcijā paredzētos piešķīrumus;

53.  uzsver manāmo tās summas samazinājumu, kura 2019. gada budžetā paredzēta Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītajam Garantiju fondam ārējai darbībai, kā arī makrofinansiālās palīdzības dotāciju plānotā apmēra ievērojamo samazinājumu, ko nosaka mazāks neatmaksāto EIB aizdevumu apmērs, nekā iepriekš tika lēsts, un mazāks piešķirto makrofinansiālās palīdzības aizdevumu apmērs, nekā paredzēts jaunākajā finanšu plānojumā;

54.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ES solījumiem, kas doti Briseles konferencē par Sīriju, apstiprinot iepriekš izteiktos solījumus; piekrīt piešķirt papildu līdzekļus EKI un humānajai palīdzībai — EUR 120 miljonus katrai no šīm pozīcijām —, lai 2019. gadā izpildītu solīto;

55.  atkārtoti pauž atbalstu atbilstošu finanšu līdzekļu piešķiršanai ES stratēģiskajai komunikācijai, kuras mērķis ir vērsties pret dezinformācijas kampaņām un kiberuzbrukumiem, kā arī popularizēt objektīvu Savienības tēlu ārpus tās robežām;

5. izdevumu kategorija — Administrācija

56.  norāda, ka 5. izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu izdevumi ir palielināti par 3,0 % līdz EUR 9956,9 miljoniem (+EUR 291,4 miljoni) saistību apropriācijās; norāda, ka, tāpat kā iepriekšējā budžeta gadā, šo palielinājumu galvenokārt nosaka izmaiņas pensiju apmērā (+EUR 116,7 miljoni), kurš veido 20,2 % no 5. izdevumu kategorijas izdevumiem; konstatē, ka administratīvo izdevumu īpatsvars budžeta projektā nav mainījies, proti, tas ir 6,0 % saistību apropriācijās;

57.   atzīst Komisijas centienus izmantot visas iespējas ietaupīt un racionalizēt ar algām nesaistītus izdevumus savā budžetā; norāda, ka Komisijas izdevumu izmaiņas (+2,0 %) lielākoties nosaka automātiska algu izdevumu pielāgošana un līgumsaistības; norāda arī to, ka Komisija ir veikusi darbinieku iekšēju pārcelšanu, lai izpildītu savas jaunās prioritātes;

58.  norāda, ka faktiskā rezerve maksimālā apjoma ietvaros ir EUR 575,2 miljoni pēc tam, kad EUR 253,9 miljonu apmērā no tās ir kompensēta neparedzēto izdevumu rezerves izmantošana 2018. gadā; uzskata, ka rezerve ir svarīga nominālā izteiksmē, un pieņem, ka tas atspoguļo Komisijas centienus, īpaši centienus iesaldēt ar algām nesaistītus izdevumus; uzskata, ka papildu centieni stabilizēt vai samazināt Komisijas administratīvos izdevumus varētu nozīmēt svarīgu ieguldījumu atlikšanu vai apdraudēt pienācīgu administrācijas darbību;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

59.  uzsver tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām ES darbībām un programmām; plāno noteikt izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, tajā atspoguļojot Parlamenta prioritātes un ņemot vērā pienācīgu un savlaicīgu Komisijas veiktu iepriekšēju novērtējumu; norāda, ka saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu dažās izdevumu kategorijās rezerve ir neliela vai tās nav vispār, un plāno meklēt veidus, kā rast līdzekļus iespējamiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, nekaitējot citām politiskajām prioritātēm;

Aģentūras

60.  norāda uz decentralizētajām aģentūrām paredzēto piešķīrumu vispārējo palielinājumu 2019. gada budžeta projektā, proti, +10,8 % (neņemot vērā piešķirtos ieņēmumus) un +259 štata vietām; atzinīgi vērtē to, ka lielākajai daļai aģentūru pašu budžets palielinās, bet ES iemaksa samazinās; šajā sakarībā norāda, ka Parlaments patlaban izskata iespējas vēl vairāk paplašināt decentralizēto aģentūru finansēšanu no maksām; ar gandarījumu norāda, ka aģentūrām ar jauniem uzdevumiem (ESMA, eu-LISA un Frontex) ir piešķirts ievērojams apropriāciju un štatu sarakstā iekļauto darbinieku skaita palielinājums; prasa papildu finansiālo atbalstu aģentūrām, kas risina migrācijas un drošības problēmas; uzskata, ka Eiropols un Eurojust būtu jāstiprina vēl vairāk un ka EASO būtu jāsaņem atbilstošs finansējums saistībā ar tā pārveidi par Eiropas Patvēruma aģentūru;

61.  atkārtoti pauž viedokli, ka mērķis samazināt darbinieku skaitu par 5 % ir veiksmīgi sasniegts, un uzsver — ņemot vērā Revīzijas palātas ātro stāvokļa apskatu, nevar droši apgalvot, ka šī rīcība ir sniegusi gaidītos rezultātus; uzskata, ka decentralizētās aģentūras ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi; atzinīgi vērtē to, ka visas iestādes ir atbalstījušas iestāžu darba grupas ieteikumus;

62.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidotas divas jaunas ES struktūras, kas uzskatāmas par decentralizētām aģentūrām, proti, Eiropas Prokuratūra (EPPO) un Eiropas Darba iestāde (ELA); norāda, ka ELA paredzētās apropriācijas ir iekļautas rezervē līdz brīdim, kad būs pabeigta likumdošanas procedūra; norāda, ka EPPO atrodas Luksemburgā, un aicina to saskaņā ar Finanšu regulu iesniegt abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm visu informāciju par tās ēku politiku; uzskata, ka jaunas aģentūras ir jāveido, piešķirot jaunas apropriācijas un jaunas štata vietas, vienlaikus neveicot nekādu pārdali, ja vien nav skaidra apliecinājuma tam, ka konkrētas darbības ir visā pilnībā pārceltas no Komisijas vai citām pastāvošām struktūrām, piemēram, Eurojust, uz jaunajām aģentūrām; norāda, ka Eurojust saglabā kompetenci strādāt ar finanšu interešu aizsardzības lietām ciešā sadarbībā ar EPPO, vienlaikus pilnībā iesaistoties operatīvā atbalsta nodrošināšanā dalībvalstīm cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu, kibernoziedzību un migrantu kontrabandu; atgādina Vienotajā pieejā iekļautos noteikumus attiecībā uz jaunizveidotām decentralizētām aģentūrām;

63.  sagaida, ka sarunas par 2019. gada budžetu balstīsies uz principu, ka abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas sākt sarunas pēc iespējas agrīnākā posmā un visā pilnībā izmantot samierināšanas procedūrai paredzēto laikposmu, nodrošinot tādu pārstāvības līmeni, kas garantē patiesu politisko dialogu;

64.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(3)

OV L 163, 24.6.2017., 1. lpp.

(4)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0089.


PIELIKUMS. KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS PAR BUDŽETA PROCEDŪRAS GRAFIKU UN SAMIERINĀŠANAS KOMITEJAS DARBĪBAS KĀRTĪBU 2018. GADĀ

A.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību pielikuma A daļu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par šādu 2019. gada budžeta procedūras pamatgrafiku.

1.  Komisija centīsies iesniegt 2019. gada budžeta tāmi maija beigās.

2.  Trialogu sasauks 12. jūlijā no rīta pirms Padomes nostājas pieņemšanas.

3.  Padome centīsies pieņemt savu nostāju un to nosūtīt Eiropas Parlamentam līdz 37. nedēļai (septembra trešajai nedēļai), lai sekmētu savlaicīgu vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

4.  Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja par grozījumiem Padomes nostājā centīsies nobalsot vēlākais līdz 41. nedēļas beigām (oktobra vidum).

5.  Trialogu sasauks 18. oktobra rītā pirms lasījuma Eiropas Parlamentā.

6.  Eiropas Parlaments par savu lasījumu balsos 43. nedēļā (22.–25. oktobra plenārsēde).

7.  Samierināšanas laikposms sāksies 30. oktobrī. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu samierināšanas procedūrai paredzētais laiks beigsies 2018. gada 19. novembrī;

8.  Samierināšanas komitejas sanāksmes notiks 7. novembra rītā (sanāksmi rīkos Eiropas Parlaments) un 16. novembrī (sanāksmi rīkos Padome), un tā var sanākt vēl pēc vajadzības. Samierināšanas komitejas sanāksmes sagatavos trialogā(-os). Trialogs ir plānots 7. novembrī no rīta. Papildu trialogu(-us) var sasaukt divdesmit vienu dienu ilgajā samierināšanas laikposmā, tostarp, iespējams, 14. novembrī (Strasbūrā).

B.  Samierināšanas komitejas darbības kārtība ir izklāstīta iepriekš minētā Iestāžu nolīguma pielikuma E daļā.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS (19.6.2018)

Budžeta komitejai

par pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžeta projektu

(2018/2024(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Marita Ulvskog

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ar 2019. gada budžetu būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi sociālajā un nodarbinātības jomā, kuri pašlaik ne tuvu nav sasniegti, un sekmīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret jauniešu un ilgtermiņa bezdarbu, nevienlīdzības palielināšanos, sociālo atstumtību un nabadzību; šajā sakarībā uzsver, ka 2019. gada budžetu nevar skatīt izolēti no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS);

2.  atgādina, ka noturīga ekonomikas atlabšana un ilgtspējīga izaugsme ir izšķirīgi faktori, lai nodrošinātu pienācīgas darbvietas, kas rada kvalitatīvu nodarbinātību, vairotu kopējo pārticību un palielinātu sociālo konverģenci, un ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi būtu efektīvāk jāvirza uz darbvietu radīšanu, iekļaujošas izaugsmes veicināšanu, sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanu, atbalstu strukturālām reformām, nevienlīdzības mazināšanu un prasmju pilnveides pasākumu un mūžizglītības veicināšanu; uzsver pētniecības un inovācijas nozīmi izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanā;

3.  uzsver nepieciešamību nodrošināt resursus cīņai pret nabadzību, jo īpaši bērnu nabadzību, kā arī tādu pasākumu atbalstam, ar kuriem tiek risinātas bērnu pamatvajadzības, piemēram, pārtikas nodrošinājums, mājoklis, izglītība un veselības aprūpe;

4.  uzsver, ka ir svarīgi, lai programmām un iniciatīvām, kuras DFS 2014.–2020. gadam paredzētas bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšanai, un jo īpaši uz visneaizsargātākajām sabiedrības grupām vērstajām programmām un iniciatīvām, piemēram, Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam (EGF), dažādajiem Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) atzariem, tostarp atbalstam MVU kā jaunu darbvietu avotam, un Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD), būtu atbilstīgs finansējums; tādēļ uzsver, ka šo programmu līdzekļi 2019. gada budžetā būtu jāpalielina reālā izteiksmē vai vismaz jāsaglabā iepriekšējā gada līmenī;

5.  turklāt uzsver, ka attiecībā uz sociālo partneru iesaisti, piemēram, Eiropas pusgadā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, budžeta pozīcijas, ar kurām atbalsta Eiropas sociālo dialogu un sociālajiem partneriem paredzētus pasākumus, ir ļoti svarīgas; tādēļ uzskata, ka šāds finansējums ir būtisks;

6.  norāda, ka nākotnes iespēju trūkums jauniešiem dažos reģionos rada ļoti aktuālu sociālās krīzes situāciju, tāpēc ir nepieciešami novatoriski un mērķtiecīgi risinājumi, kuri ir steidzami jāīsteno, lai īstermiņā panāktu konkrētus uzlabojumus; tādēļ sagaida, ka 2019. gada budžets turpinās liecināt par lielu apņemšanos cīnīties pret jauniešu bezdarbu;

7.  apņemas ātri pieņemt jaunos JNI un ESF tiesību aktus, lai atvieglotu vērienīgu JNI apropriāciju palielinājumu 2019. gadā, neapdraudot citas programmas, kas dalībvalstīs tiek īstenotas saistībā ar ESF, iespējams, atbrīvojot dalībvalstis no pienākuma nodrošināt atbilstošu finansējumu saistībā ar jaunatnes nodarbinātības mērķiem paredzētajām ESF apropriācijām, bet stingri ievērojot nosacījumu, ka ierosinātie grozījumi neļaus atbrīvot dalībvalstis no to jau apstiprinātajām finanšu saistībām šajā jomā un neizraisīs vispārēju to ES budžeta apropriāciju samazinājumu, kuras paredzētas cīņai pret jauniešu bezdarbu;

8.  atzīst, ka Garantija jauniešiem ir uzlabojusi cīņu pret jauniešu bezdarbu; tomēr norāda, ka jaunākie pierādījumi liecina, ka Garantija jauniešiem dažās jomās nesniedz vēlamos rezultātus paredzētajā tempā nevis ar shēmu, bet gan ar tās īstenošanu saistītu iemeslu dēļ, galvenokārt tādēļ, ka dažu valstu valdības nevēlas rast kompromisu un tām trūkst politiskās gribas, netiek nodrošināta pietiekama sociālo partneru un reģionālo un vietējo pašvaldību iesaiste, piedāvājumu kvalitāte ir apšaubāma, vai arī dalībnieki netiek efektīvi iesaistīti darba tirgū pēc piedāvājuma termiņa beigām;

9.  prasa turpināt īstenot centienus, lai uzlabotu JNI īstenošanu, cita starpā nodrošinot, ka darba, izglītības vai apmācības piedāvājumi tiek saskaņoti ar dalībnieku profilu un darba tirgus pieprasījumu, lai panāktu dalībnieku ilgtspējīgu nodarbinātību;

10.  prasa Komisijai papildus JNI uzsākt īstenot ārkārtas plānu jauniešu nodarbinātības jomā, paredzot tam budžetu EUR 500 miljonu apmērā, lai atbalstītu tādu kvalitatīvu nodarbinātības programmu īstenošanu, kuras veicina darbvietu radīšanu un uzņēmējdarbības iespējas ES reģionos, kuros jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 40 %; uzsver, ka ar šo shēmu būtu jāfinansē inovācijas, kvalitāte un labākā prakse un jāsniedz kompensācija projektiem, kuri visefektīvāk un visilgtspējīgāk ietekmē darbvietu radīšanu cilvēkiem vecumā līdz 30 gadiem;

11.  norāda, ka maksājumu apropriācijas, kas paredzētas 2018. gada budžetā, līdz šim ir bijušas pietiekamas, lai segtu dalībvalstu maksājumu pieprasījumus, un saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm paredzams, ka tās nodrošinās to gada vajadzības atšķirībā no pašreizējā plānošanas perioda iepriekšējiem gadiem, kad strukturālie fondi netika apgūti tik ātri, cik paredzēts; uzsver, ka tādēļ 2019. gada budžetā ir jānodrošina pietiekamas maksājuma apropriācijas; norāda, ka zemais līdzekļu apguves līmenis daļēji ir saistīts ar administratīviem šķēršļiem; tādēļ prasa vēl vairāk samazināt administratīvos šķēršļus, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam;

12.  uzstāj, ka 2019. gada budžetā ir jānodrošina pietiekamas saistību un jo īpaši maksājumu apropriācijas Eiropas Sociālajam fondam (ESF), ņemot vērā to, ka ESF šobrīd sāk intensīvas īstenošanas posmu un dalībvalstu iesniegto maksājumu pieprasījumu skaits palielināsies;

13.  atgādina, ka strukturālo programmu pārvaldībā un kontrolē ir jādominē proporcionalitātes principam; aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespējas izmantot tiešsaistes pieteikšanās sistēmu, kas labāk veicina administratīvu vienkāršošanu projektu vadītājiem;

14.  aicina Komisiju atbilstīgi Eiropas Revīzijas palātas Īpašajam ziņojumam Nr. 06/2018 uzlabot darbaspēka mobilitātei paredzētā finansējuma noteikšanu un uzraudzību saistībā ar EaSI un ESF, nodrošināt papildināmību un uzlabot finansējuma snieguma uzraudzību un tādējādi tā lietderīgu un efektīvu izlietošanu;

15.  atkārtoti apstiprina, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir ļoti vērtīgi instrumenti jaunu darbību un politikas pasākumu uzsākšanai; uzsver, ka vairāki Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ierosinātie priekšlikumi ir tikuši veiksmīgi īstenoti kā izmēģinājuma projekti vai sagatavošanas darbības; prasa, lai Komisija regulāri sniegtu Parlamentam detalizētu jaunāko informāciju par dažādajiem izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanas posmiem, un aicina Komisiju ātri īstenot šos projektus un darbības un ievērot to saturu atbilstīgi tam, kā Parlaments un Padome par to vienojušies un apstiprinājuši;

16.  uzsver nozīmīgo ieguldījumu, ko sniegušas visas nodarbinātības un sociālo lietu aģentūras (Cedefop, ETF, Eurofound un EU-OSHA) daudzu dažādu nodarbinātības un sociālo jautājumu risināšanā; šajā sakarībā uzsver, ka to uzdevumu skaits pastāvīgi pieaug un ka tādēļ tām ir jāpiešķir nepieciešamie finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, lai tās attiecīgi varētu izpildīt savus uzdevumus un nodrošināt vislabākos rezultātus ES tiesību aktu un politisko mērķu atbalstam; atbalsta Eiropas Darba iestādes izveidi, kuras darbību paredzēts sākt 2019. gadā; uzsver papildu finansējuma nepieciešamību, lai nodrošinātu pietiekamu finanšu līdzekļu apjoma paredzēšanu tās izveidei, un ka to nevar veikt, pārvietojot piešķīrumus no citām nodarbinātības un sociālo lietu aģentūrām;

17.  atkārtoti pauž bažas par negatīvo ietekmi uz budžetu, ko rada Īrijas valsts koeficienta palielināšanās, kura aizvien vairāk apdraud Eurofound finansiālo spēju īstenot savas pilnvaras; sagaida, ka Savienības iestādes veiks šīs ietekmes kompensēšanas pasākumus, kā pausts 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumā par Eurofound; uzsver papildu finansējuma nepieciešamību, lai saglabātu Aģentūras veiktā pētniecības darba līmeni, jo īpaši nolūkā nodrošināt darbu saistībā ar Eiropas mēroga apsekojumiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

19.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

7

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Enrique Calvet Chambon, Ole Christensen, Michael Detjen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Czesław Hoc, Rina Ronja Kari, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Kostadinka Kuneva, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Miroslavs Mitrofanovs, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Dennis Radtke, Sofia Ribeiro, Robert Rochefort, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Yana Toom

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Heinz K. Becker, Rosa D’Amato, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Ivari Padar, Evelyn Regner, Anne Sander, Joachim Schuster, Michaela Šojdrová, Ivo Vajgl, Kosma Złotowski

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Malin Björk, Karoline Graswander-Hainz, Jytte Guteland, Angelika Mlinar, Keith Taylor

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, António Marinho e Pinto, Angelika Mlinar, Robert Rochefort, Yana Toom, Ivo Vajgl

GUE/NGL

Kostadinka Kuneva

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Marek Plura, Dennis Radtke, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Anne Sander, Michaela Šojdrová, Romana Tomc

S&D

Guillaume Balas, Ole Christensen, Michael Detjen, Elena Gentile, Karoline Graswander-Hainz, Jytte Guteland, Javi López, Edouard Martin, Ivari Padar, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Evelyn Regner, Joachim Schuster, Siôn Simon

VERTS/ALE

Miroslavs Mitrofanovs, Keith Taylor

7

-

ECR

Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Kosma Złotowski

ENF

Dominique Martin

GUE/NGL

Malin Björk, Rina Ronja Kari, João Pimenta Lopes

3

0

EFDD

Laura Agea, Rosa D’Amato

NI

Lampros Fountoulis

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS (21.6.2018)

Budžeta komitejai

par pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžeta projektu

(2018/2024(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Ramón Luis Valcárcel Siso

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, cik būtiska nozīme ir gan lauksaimniecībai, gan lauku attīstībai, lai sasniegtu vairākus ES mērķus tādās jomās kā nodrošinātība ar pārtiku, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, dzīvnieku labturība, darbvietu izveide, mežsaimniecība, cīņa pret klimata pārmaiņām, inovācija un vides un teritoriālais līdzsvars; uzsver to, ka lauksaimniecība un lauku attīstība veido nozīmīgu daļu no kopējā ES budžeta, un uzsver vajadzību pēc ilgtspējīgas finansējuma šajās jomās; atgādina, ka lauksaimniecības izdevumi ir samazinājušies un ka KLP budžeta samazinājumi var negatīvi ietekmēt uzraudzības un kontroles procesu un apdraudēt KLP mērķu sasniegšanu;

2.  uzsver, ka ir svarīgi, lai līdzekļi, kas paredzēti pētniecībai lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē, īpaši no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta, paliktu pilnībā pieejami inovāciju sekmēšanai lauksaimniecības nozarē;

3.  atbalsta lauksaimniecības budžeta stabilitāti, tāpēc pilnībā noraida jebkādu tā samazinājumu 2019. gadā, jo īpaši ņemot vērā nopietnās krīzes un cenu svārstīgumu, ko lauksaimniecības nozare ir piedzīvojusi iepriekšējos gados;

4.  aicina dalībvalstis pastiprināt savu ieguldījumu Savienības budžetā, lai nodrošinātu stabilitāti un nepieļautu turpmāku krīžu iespējamību lauksaimniecības nozarē;

5.  uzsver, ka KLP tiešais atbalsts ir taisnīgāk jāsadala starp valstīm un starp lielajām un mazajām un vidējām lauku saimniecībām;

6.  norāda, ka biežās krīzes un palielinātais cenu svārstīgums izgaismo vajadzību pēc budžeta palielinājuma lauksaimniecības nozarei;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis savlaicīgi uzraudzīt lauksaimniecības produktu cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku ienākumus, un vajadzības gadījumā ātri un efektīvi reaģēt uz tām, dodot lauksaimniekiem tiešu iespēju šādas cenu svārstības novērst;

8.  uzsver nepieciešamību novērst pēdējos gadu desmitos piedzīvoto ilgtermiņa tendenci — lauksaimnieku ienākumu samazināšanos;

9.  ņemot vērā ražotāju grūtības ieiet jaunos tirgos, pauž bažas un neapmierinātību par Komisijas lēmumu no 2018. gada 30. jūnija izbeigt atbalsta pasākumus nozarēm, kuras negatīvi ietekmējis Krievijas noteiktais veto, kas patiesībā nozīmē sodīt šīs nozares par norisēm, kuras ir ārpus to kontroles;

10.  mudina Komisiju regulāri atjaunot centienus apzināt jaunus noieta tirgus;

11.  uzsver, ka ir svarīgi attīstīt jaunus tirgus, lai saglabātu konkurētspēju un palielinātu Eiropas lauksaimniecības noturību pret tirgus krīzēm, piemēram, Krievijas noteiktā embargo gadījumā; tādēļ prasa sniegt finansiālu atbalstu jaunām tirgus iespējām;

12.  aicina Komisiju, pirms tā pieņems 2019. gada budžeta leģislatīvo projektu vai, vēlākais, budžeta projekta grozījumiem rudenī, pieņemt lēmumu par tā atbalsta pagarināšanu, kas sniegts saistībā ar Krievijas noteikto embargo;

13.  pauž bažas par ietekmi uz 2019. gada budžetu, ko varētu izraisīt notiekošās sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības;

14.  vērš uzmanību uz to, ka pārtikas importa apjoms, kas patlaban ir paredzēts Apvienotās Karalistes tirgum, turpmāk būs jāabsorbē vienotajā tirgū;

15.  tādēļ aicina Komisiju atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību, kas pieskaņota ES tirgiem, veicināt drošu un videi nekaitīgu alternatīvu izmantošanu pesticīdu vietā un attiecīgi 2019. gadā palielināt atbalstu šādiem risinājumiem.

16.  vēlreiz apšauba pašreizējās krīzes rezerves un finanšu disciplīnas mehānisma lietderību, kas 2019. gada budžetā atkal radīs tikai administratīvu slogu; norāda, ka Eiropas lauksaimniecība pēdējos gados ir arvien vairāk tikusi pakļauta krīzēm; tādēļ mudina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju veidot daudzgadu rezervi, kas būtu neatkarīga no tiešajiem maksājumiem un palīdz novērst tirgu pārkaršanu un smagas krīzes;

17.  norāda, ka tirgus organizācijām ir jānodrošina mērķtiecīga daudzuma kontrole, lai nepieļautu pārprodukciju;

18.  aicina dalībvalstis un Komisiju 2019. gadā stiprināt atbalsta pasākumus jaunajiem lauksaimniekiem un uzlabot paaudžu nomaiņu, kas joprojām ir zemā līmenī un kam ir ilglaicīga ietekme uz Eiropas lauksaimniecību; norāda, ka citu faktoru vidū nepietiekama paaudžu nomaiņu izraisa tas, ka lauksaimniecība nenodrošina taisnīgus un pienācīgus ieņēmumus; uzskata, ka tādēļ ir svarīgi vienkāršot un samazināt birokrātiskos šķēršļus, ar kuriem saskaras jaunieši, un veicināt labu praksi, kas sekmīgi tiek īstenota vairākās dalībvalstīs un kas var uzskatāmi veicināt paaudžu nomaiņu;

19.  uzsver, ka ir svarīgi veikt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un inovācijās, lai Eiropas lauksaimniecību padarītu konkurētspējīgāku un vides ziņā ilgtspējīgāku; šajā sakarībā aicina Komisiju lauksaimniecības budžetu veidot tā, lai īpaša uzmanība būtu pievērsta lauksaimnieku vajadzībām un politikas mērķiem ar augstāku viedas un inovatīvas prakses apguvi, kas nodrošinātu ES lauksaimniecības dzīvotspēju ilgtermiņā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

1

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Zbigniew Kuźmiuk, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Karin Kadenbach, Elsi Katainen, Anthea McIntyre, Momchil Nekov, Miguel Viegas

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Krzysztof Hetman

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Ulrike Müller

ECR

Jørn Dohrmann, Beata Gosiewska, Zbigniew Kuźmiuk, Anthea McIntyre

ENF

Philippe Loiseau

NI

Diane Dodds

PPE

Richard Ashworth, Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Karine Gloanec Maurin, Karin Kadenbach, Momchil Nekov, Maria Noichl, Marc Tarabella, Maria Gabriela Zoană

Verts/ALE

José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė

1

-

EFDD

John Stuart Agnew

7

0

ALDE

Jan Huitema

EFDD

Giulia Moi, Marco Zullo

GUE/NGL

Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Maria Lidia Senra Rodríguez, Miguel Viegas

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS (7.6.2018)

Budžeta komitejai

par pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžeta projektu

(2018/2024(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Morten Løkkegaard

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka izglītības, jaunatnes, kultūras un pilsonības jomas programmas joprojām ir svarīgs līdzeklis vispārējai informētības palielināšanai par mūsu kopīgo Eiropas identitāti;

2.  ņemot vērā programmas “Erasmus +” 30. gadadienas atzīmēšanu, atgādina, ka tā joprojām ir galvenā programma jauniešu mobilitātes veicināšanai, par ko liecina saņemto pieteikumu skaits, kas pārsniedz pieejamo finansējumu; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2019. gada budžeta projektā programmas “Erasmus +” ierosinātā finansējuma līmenis ir zemāks, nekā Parlaments būtu vēlējies, un tikai atspoguļo to, ka “Erasmus +” finansējuma līmenis tagad ir sasniedzis pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksimālo apjomu, nenodrošinot pat atlikušo papildu finansējumu šai programmai saskaņā ar pārskatīto DFS; uzsver, ka ir jāpalielina finansējums, jo īpaši attiecībā uz pastāvīgajām mācībām un jaunatnes sektoru, cita starpā neformālo izglītību, un jānodrošina lielāka neaizsargāto grupu, jo īpaši jauniešu ar invaliditāti, līdzdalība; atkārtoti prasa nākamajā DFS programmai “Erasmus +” piešķirt trīskārtēju finansējumu, ņemot vērā programmas popularitāti un vienlaicīgi tās spēju veidot Eiropas piederības sajūtu un uzlabot nodarbinātības izredzes jauniešiem, kas piedalās “Erasmus +”;

3.  turklāt paredz nepieciešamību pašreiz tā dēvētajam Eiropas Solidaritātes korpusam, par kuru notiek apspriedes, nodrošināt atsevišķu budžeta pozīciju un atsevišķus resursus, ko veidotu iepriekšējā Eiropas Brīvprātīgo dienesta līdzekļi saistībā ar “Erasmus +” un papildu līdzekļi, kuru avots būtu tikai nepiešķirtās rezerves;

4.  uzsver programmas “Radošā Eiropa” nozīmi attiecībā uz atbalstu Savienības audiovizuālajai un kultūras nozarei; uzsver, ka finansējuma līmenim ir jāatbilst programmas mērķiem, jo īpaši attiecībā uz kultūras apakšprogrammu, kura pastāvīgi tiek nepietiekami finansēta un kurai tādējādi ir grūtības sniegt apmierinošus rezultātus, kas rada kandidātu neapmierinātību attiecībā uz viņu vēlmēm; uzsver, ka zemais sekmīgo projektu īpatsvars liecina par nepietiekamu finansējumu, kas neatbilst programmas vērienīgajiem mērķiem; uzskata, ka programmas “Radošā Eiropa” starpnozaru sadaļas pastiprināšana varētu ļaut Komisijai pastiprināt centienus, lai apkarotu viltus ziņas, gan uzlabojot darbu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, gan veicinot nozaru dialogu; visbeidzot uzskata, ka sinerģijas izmantošana starp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un Kultūras un radošās nozares garantiju mehānismu būtu jāturpina, cita starpā lai kultūras un radošās nozares varētu pilnībā īstenot savu divējādo vērtību attiecībā uz Eiropas kultūras un valodu daudzveidības aizsardzību un izcelšanu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, ilgtspējīgas izaugsmes veidošanu un inovācijas un ražošanas veicināšanu; uzsver, ka, izmantojot ESIF, būtu jānodrošina ievērojams finansiāls ieguldījums investīcijām izglītībā, apmācībā un pētniecībā un ka kultūras un radošajām nozarēm būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts; uzsver, ka individualizēts, nozarei pielāgots atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu, ka kultūras un radošās nozares izmanto ESIF aizdevumus;

5.  ņem vērā interesi, ko radījusi Eiropas Kultūras mantojuma gada īstenošana 2018. gadā; tādēļ prasa ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu saistītos pārvaldības pasākumus un instrumentus turpināt izmantot arī pēc 2018. gada, cita starpā izmantojot citās daudzgadu programmās, piemēram, pētniecības, ārējās darbības, kohēzijas programmās, programmas “Erasmus +” un kultūras mantojuma digitalizācijas iniciatīvās, īpaši paredzētu finansējumu, un iekļaut tos “Digitālās izglītības rīcības plānā”;

6.  mudina Komisiju sagatavot visu pozīcijā “Rīcība saistībā ar multividi” paredzēto darbību pārskatu, kas jāiesniedz Parlamentam, lai nodrošinātu, ka tās sasniedz tām noteiktos pamatmērķus un ka nākamajā DFS tiek nodrošināts pareizs finansējuma līdzsvars attiecībā uz visām darbībām; atgādina, ka pozīcija “Rīcība saistībā ar multividi” tika izveidota, lai finansētu pilsoņu vispārīgu informēšanu par Savienības darbību ar mērķi nodrošināt Savienības iestāžu darba, pieņemto lēmumu un Eiropas celtniecības posmu pamanāmību; tādēļ mudina Komisiju pašreizējās darbības šajā pozīcijā, kas kalpo citiem mērķiem, finansēt, izmantojot citas attiecīgās budžeta pozīcijas; prasa 2019. gadam piešķirt papildu finansējumu, lai nodrošinātu “Euranet Plus” darbu atlikušajā DFS posmā; tomēr uzsver, ka tīkla pašreizējā pastāvēšana, balstoties uz principu “no rokas mutē”, ir neilgtspējīga, un prasa nākamajā DFS nodrošināt ilgtermiņa finansējuma pamatu;

7.  norāda uz sekmīgajiem rezultātiem, ko sniegusi sagatavošanas darbība “Eiropas kultūras TV programmu subtitrēšana visā Eiropā”, kuru pašlaik īsteno ARTE Europe un kura pēc 2018. gada vairs nevarēs saņemt ES budžeta atbalstu; uzsver, ka šis projekts ļauj Eiropas kultūras saturu translēt piecās (un drīz sešās) ES valodās, tādējādi vēršoties pie aptuveni 70 % ES iedzīvotāju viņu dzimtajā valodā, izmantojot dažādas plašsaziņas līdzekļu platformas; uzskata, ka auditorija ir ļoti labi uzņēmusi projektu, un tas ievērojami veicina pārrobežu piekļuves Eiropas kultūras saturam uzlabošanu un starpkultūru apmaiņas popularizēšanu; tādēļ mudina Komisiju arī turpmāk attiecībā uz kvalitatīvām programmām atbalstīt daudzvalodu piekļuvi daudziem ES iedzīvotājiem, iekļaujot subtitrēšanas iniciatīvu esošā programmā vai budžeta pozīcijā, piemēram, programmā “Radošā Eiropa”;

8.  ņemot vērā nopietno situācijas pasliktināšanos Eiropā preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā, prasa visu atlikušo DFS laikposmu nodrošināt Florencē esošā Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centra (CMPF) un Leipcigā esošā Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centra (ECPMF) pastāvēšanu un 2019. gadā nodrošināt papildu finansējuma pieejamību šim nolūkam; norāda, ka šie centri nevainojami papildina viens otra darbības, un mudina Komisiju nākamajā DFS nodrošināt tiem ilgtermiņa finansējuma pamatu, kas ļautu tiem pēc iespējas neatkarīgāk attīstīties kā efektīviem Eiropas instrumentiem, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu un sniegtu bīstamās situācijās esošiem žurnālistiem individuāli pielāgotu palīdzību un atbalstu;

9.  uzsver programmas “Eiropa pilsoņiem” vērtību iedzīvotāju izpratnes palielināšanā par Savienību un pilsonības apziņas veicināšanā, kā arī attiecībā uz darbības atbalstu, ko tā sniedz Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir svarīga loma Savienībā un kurām ir nepieciešama mērķtiecīga finansiāla palīdzība; atkārtoti pauž apņemšanos uzlabot programmas finansējuma līmeni, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, lai palielinātu projekta panākumu rādītājus 2019. gadā, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un pēc tam, nodrošinot atbilstīgu finansējuma līmeni; atgādina, ka 2018. gada budžetā, neraugoties uz Parlamenta iebildumiem, Komisija samazināja programmas “Eiropa pilsoņiem” budžetu par EUR 740 000 salīdzinājumā ar finanšu plānojuma skaitļiem, lai veicinātu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI); tādēļ pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar 2018. gada janvārī Komisijas sagatavoto atjaunināto finanšu plānojumu no programmas “Eiropa pilsoņiem” tiks izmantoti papildu EUR 2,5 miljoni (EUR 1,1 miljons 2019. gadā un EUR 1,4 miljoni 2020. gadā), lai finansētu uzlaboto EPI, kas, kā norādīts atjauninātajā plānojumā, ir paredzēts jaunās EPI regulas priekšlikumā; norāda, ka nedz pašā priekšlikumā, nedz tam pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā nav nekādu atsauču uz to, kā tiks ietekmēts programmas “Eiropa pilsoņiem” budžets; atgādina, ka, izskatot ierosināto tiesību aktu, Parlamenta rīcībā ir jābūt visiem faktiem, un atgādina Komisijai par tās pienākumu publiskot šos faktus; uzsver savu apņemšanos nodrošināt to, lai programma “Eiropa pilsoņiem” darbotos efektīvi un būtu pienācīgi finansēta, savu stingro nostāju pret ierosināto budžeta samazinājumu un savu nodomu atcelt šos samazinājumus 2019. un 2020. gada budžeta procedūrās;

10.  mudina Komisiju uzlabot sinerģiju starp kultūras un izglītības programmām un finansējumu, kas pieejams no citām programmām un instrumentiem, jo īpaši Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem, ESIF un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”; šajā sakarībā atgādina, ka ar kultūru un izglītību saistīto projektu apmērs 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda plānošanas periodos ir bijis vismaz EUR 11 miljardi;

11.  uzsver Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) nozīmīgo lomu cīņā pret jauniešu bezdarbu; uzsver, ka JNI ir nepieciešams finansējums, kas pienācīgi atbilst tās noteiktajiem mērķiem, un lielāka sinerģija starp JNI, Eiropas Sociālo fondu un dalībvalstu budžetiem;

12.  aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu budžeta finansējumu, lai palielinātu informētību par 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un efektīvāk atspoguļotu tās plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši nolūkā palielināt zināšanas par vadošajiem kandidātiem (Spitzenkandidaten) — kandidātiem Komisijas priekšsēdētāja amatam;

13.  norāda uz iespējām, ko sniedz izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības, ar kuru palīdzību var izmēģināt pasākumus Savienības politikas jomās un ieviest jaunas inovatīvas iniciatīvas, kas varētu kļūt par Savienības ilgtermiņa pasākumiem;

14.  atgādina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības rada īpaši akūtas problēmas Eiropas skolām, īpaši ņemot vērā angļu valodas plūsmas lielumu (aptuveni 21 % no kopējā skolēnu skaita) un angļu valodas kā otrās valodas pārsvaru (61 % no visiem skolēniem 2016./2017. mācību gadā); atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti līdzšinējās sarunās, un jo īpaši provizorisko vienošanos par pārejas periodu, kurā Apvienotā Karaliste turpinātu pildīt Eiropas skolu konvencijas puses saistības līdz 2020./2021. mācību gada beigām; tomēr norāda, ka joprojām pastāv būtiski ar budžetu un izglītību saistīti jautājumi attiecībā uz kvalitatīvas mācīšanas angļu valodā nodrošināšanu ilgtermiņā un to, lai arī turpmāk Apvienotajā Karalistē tiktu atzīts Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploms (European Baccalaureate), neraugoties uz izstāšanās līguma projekta 120. pantā izklāstītajiem noteikumiem; mudina Komisiju un Valdi ziņot Kultūras un izglītības komitejai par saviem ilgtermiņa plāniem ar Brexit saistīto problēmu risināšanai;

15.  atzinīgi vērtē pēdējos gados īstenotos centienus, lai risinātu ar maksājumu kavēšanos saistīto problēmu; norāda, ka kavēšanās saistībā ar līgumu noslēgšanu starp attiecīgajām struktūrām un līdzekļu saņēmējiem, kā arī novēloti maksājumi rada risku, ka Komisija nevarēs pilnībā īstenot programmas; norāda, ka, palielinot saistību apropriācijas, ir vienlaicīgi attiecīgi jāpalielina maksājumu apropriācijas, lai nodrošinātu savlaicīgus maksājumus;

16.  uzsver iekļaujoša procesa nozīmīgumu un prasa Parlamenta plenārsēdēs ieviest surdotulkojumu;

17.  uzsver migrantu un bēgļu integrācijas nozīmīgumu un to, ka, vienlīdzīgas piekļuves izglītībai, mācībām un māceklībai nodrošināšana viņu jaunajā dzīvesvietas valstī, kā arī šādas piekļuves nodrošināšana šajā valstī raksturīgajai kultūrai palīdz viņiem justies pieņemtiem, integrētiem un pārcelties;

18.  atzīst dabas un kultūras mantojuma sociālo vērtību un priekšrocības, kas rodas, ja tā potenciālu izmanto kā ekonomikas virzītājspēku;

19.  uzsver, ka ir svarīgi risināt jautājumu par sociālo atstumtību un iekļaut cilvēkus, kas nāk no nelabvēlīgas vides, lai nodrošinātu viņiem pilnīgu un līdzvērtīgu piekļuvi gan kultūrai, gan izglītībai.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

7.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Rupert Matthews, Luigi Morgano, John Procter, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Andrzej Zdrojewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Sylvie Guillaume, Morten Løkkegaard, Martina Michels

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Flack, Gabriel Mato

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, Morten Løkkegaard

EFDD

Isabella Adinolfi

GUE/NGL

Nikolaos Chountis, Martina Michels

PPE

Andrea Bocskor, Norbert Erdős, Svetoslav Hristov Malinov, Gabriel Mato, Sabine Verheyen, Bogdan Andrzej Zdrojewski

S&D

Silvia Costa, Damian Drăghici, Giorgos Grammatikakis, Sylvie Guillaume, Petra Kammerevert, Luigi Morgano, Julie Ward

Verts/ALE

Jill Evans

0

-

4

0

ECR

John Flack, Rupert Matthews, John Procter

ENF

Dominique Bilde

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS (20.6.2018)

Budžeta komitejai

par pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžeta projektu

(2018/2024(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Malin Björk

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā ir noteikts, ka sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana ir viens no ES pamatprincipiem, un tāpēc integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanā un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir nozīmīgi instrumenti budžeta procesā, lai šo principu integrētu ES politikā, pasākumos un darbībās nolūkā palielināt līdztiesību, apkarot diskrimināciju un palielināt sieviešu aktīvu līdzdalību darba tirgū, kā arī ekonomikas un sociālos pasākumos;

B.  tā kā nevienlīdzības problēma ES kļūst arvien aktuālāka, un tā kā Savienības budžets arvien vairāk būtu jāveido tā, lai būtiski veicinātu sociālo tiesību nodrošināšanu un pilnveidošanu, piekļuvi valsts sociālajiem pakalpojumiem, jo īpaši veselības aprūpes pasākumiem, izglītībai un mājokļiem un pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu stāvokļa uzlabošanai;

C.  tā kā stereotipi joprojām rada šķēršļus sievietēm, jo īpaši darba tirgū; tā kā darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana labvēlīgi ietekmē gan sieviešu iespējas, gan ES ekonomikas attīstību;

D.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Kopīgo noteikumu regulas ex ante nosacījums pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam; uzsver, ka vienā no iestāžu kopīgajām deklarācijām, kas pievienota DFS, ir apstiprināts, ka gada budžeta procedūrās tiks integrēti dzimumu līdztiesības elementi, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējā finanšu shēma veicina dzimumu līdztiesības palielināšanu (un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai);

E.  tā kā iespēju nodrošināšana sievietēm, kā liecina pieredze, radīs ekonomikas izaugsmi un sieviešu uzņēmējdarbības potenciāls ir neizmantots ekonomikas attīstības un darbvietu radīšanas avots; tā kā sievietēm lauku apvidos ir īpaši sarežģīti attīstīt savus uzņēmumus, ES budžets ir jāpielāgo tā, lai būtiski palīdzētu uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, apmācībai un finansējumam;

F.  tā kā ekonomiskā neatkarība ir svarīgs sieviešu emancipācijas faktors; tā kā sieviešu nodarbinātības līmenis ES joprojām ir nepieņemami zems un ir jāturpina palielināt sieviešu un meiteņu iespējas, jo īpaši digitālajā ekonomikā un STEM un IKT nozarēs, lai nodrošinātu īstenu dzimumu līdztiesību, pārvarētu ar dzimumu saistītus stereotipus un sekmētu ekonomikas izaugsmi un inovāciju;

G.  tā kā, neraugoties uz pieaugošo pieprasījumu pēc IKT speciālistiem un digitālajiem profiliem, digitālajās jomās strādājošo sieviešu skaits samazinās(1); tā kā saskaņā ar to pašu pētījumu arvien vairāk sieviešu digitālajās darbvietās spēja nodrošināt gada IKP pieaugumu Eiropas Savienībā EUR 16 miljardu apmērā; tā kā digitālo prasmju un tādu sieviešu trūkums, kas būtu par paraugu, STEM nozarēs attur sievietes un meitenes no iesaistīšanās tehnoloģiju nozarē; tā kā IKT nozarei ir ievērojams potenciāls nodrošināt labu darba un privātās dzīves līdzsvaru, sniedzot sievietēm iespēju apvienot darbu un bērnu aprūpes pienākumus ar attāldarba sniegtajām iespējām;

H.  tā kā gandrīz katra trešā sieviete no15 gadu vecuma ir piedzīvojusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību, savukārt ES joprojām pastāvīgi netiek pietiekami ziņots par vardarbības ģimenē gadījumiem un izdarītājiem vai nu baiļu dēļ, vai arī tādēļ, ka trūkst informācijas par cietušo tiesībām; tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aplēses liecina, ka pret sievietēm vērstas vardarbības ģimenē radītās izmaksas ES varētu sasniegt EUR 109 miljardus gadā(2); tā kā dzimumbalstīta vardarbība pret sievietēm un meitenēm, un pret LGBTQI personām ir cilvēktiesību pārkāpums, kas skar visus sabiedrības slāņus; tā kā ir svarīgi, lai programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īstenošanas nolūkā programma “Daphne” saglabātu pēc iespējas lielāku pamanāmību; tā kā Komisija ņem vērā nepieciešamību saglabāt pietiekamu finansējuma apmēru un nodrošināt darbību turpināšanu un finansējuma paredzamību visās jomās, uz kurām attiecas konkrētie mērķi;

I.  tā kā ES pašlaik pievienojas Stambulas konvencijai, kas ir nepieciešams solis, lai uzlabotu un nostiprinātu tās darbu dzimumbalstītas vardarbības izskaušanā visā Eiropā; tā kā vairākas dalībvalstis tomēr nav ratificējušas minēto konvenciju;

J.  tā kā Savienība un tās dalībvalstis kopā ir pasaulē lielākais līdzekļu devējs, kas nodrošina vairāk nekā 50 % no visas attīstības palīdzības pasaulē; tā kā, ņemot vērā to, ka citu līdzekļu devēju sniegtā palīdzība seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā (SRHR) un sieviešu reproduktīvās veselības jomā ir samazinājusies, Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāpalielina pašreizējais finansējums, jo īpaši jomās, kurās dzimumu aspekts ir īpaši svarīgs,

1.  uzsver, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir jākļūst par budžeta procedūras neatņemamu daļu visos procedūras posmos un visās budžeta pozīcijās, ne tikai programmās, kurās dzimumu jautājumam ir visredzamākā ietekme, lai budžeta izdevumi tādējādi kļūtu par efektīvu instrumentu dzimumu līdztiesības veicināšanai; atkārtoti prasa palielināt resursu apmēru, lai īstenotu sieviešu un meiteņu tiesības, veicinātu viņu ekonomisko neatkarību un samazinātu dzimumu nelīdztiesību, tostarp ES un dalībvalstu līmenī izmantojot jau esošos līdzekļus, piemēram, ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus; aicina Komisiju un Padomi publisko izdevumu jomā sistemātiski ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un visās budžeta pozīcijās piemērot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, jo īpaši sarunās par nākamo DFS;

2.  pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesības aspekts netiek konsekventi integrēts lielākajā daļā esošo ES programmu, finanšu instrumentu un Eiropas Stratēģisko investīciju fondā (ESIF); tādēļ aicina Komisiju nākamajā plānošanas periodā labot situāciju, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesībai paredzēto līdzekļu pienācīgu sadalījumu;

3.  aicina dalībvalstis un vietējās iestādes izmantot esošos līdzekļus, kas pieejami saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), Leader+ un “Apvārsnis 2020”; turklāt prasa palielināt sinerģiju starp pieejamajiem instrumentiem, lai uzlabotu dzimumu līdztiesību, darba un privātās dzīves līdzsvaru un dzīves un darba apstākļus visiem, izmantojot konkrētu, īpaši pielāgotu politiku, kas vērsta uz iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, kā arī izglītību un veselības aprūpes pakalpojumus, jo īpaši SRHR pakalpojumus, tostarp visaptverošu seksuālo izglītību, konsultācijas, ārstēšanu un aprūpi personām, kas cietušas no dzimumbalstītas un seksuālas vardarbības, un prasa palielināt finansējumu šādiem kvalitatīviem sabiedriskajiem aprūpes pakalpojumiem;

4.  prasa piešķirt finansējumu programmām, kas atbalsta sieviešu uzņēmējdarbību un viņu piekļuvi darba tirgum, tostarp MVU, kurus ir izveidojušas un vada sievietes saistībā ar COSME programmu, un nodrošināt un veicināt sieviešu piekļuvi aizdevumiem un pamatkapitāla finansējumam; prasa atbalstīt sievietes un vīriešus, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar aprūpes pienākumiem, jo šāda uzņēmējdarbība ne tikai kalpo par sekmīgas darba un privātās dzīves līdzsvara saskaņošanas piemēru, bet arī stimulē jaunas darba iespējas un lomu modeļus, tādējādi veicinot to, lai jo īpaši sievietes praksē īstenotu savus projektus, un sieviešu ekonomisko neatkarību un emancipāciju;

5.  uzsver nepieciešamību piesaistīt vairāk sieviešu STEM un IKT nozarēm; uzsver nepieciešamību saistībā ar “Apvārsnis 2020”, Erasmus +”, ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu finansēt programmas, kas vērstas uz to, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras sievietes saistībā ar pielāgošanos digitālajam laikmetam, kā arī lai novērstu digitālo dzimumšķirtni, attīstot sieviešu digitālās prasmes un nodrošinot kvalitatīvu izglītību un apmācību sievietēm un meitenēm, kā arī palielinot informētību par iespējām, kuras var sniegt STEM un IKT nozares;

6.  atkārtoti prasa attiecībā uz katru konkrēto programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” mērķi, cita starpā nākamās DFS sagatavošanas vajadzībām, izveidot atsevišķu budžeta pozīciju, lai palielinātu pārredzamību, nodrošināt vajadzīgo finansējumu katram konkrētajam mērķim, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret dzimumbalstītu vardarbību un seksuālu uzmākšanos, kā arī dzimumu līdztiesības mērķim, un nodrošināt šo mērķu pamanāmību, īpaši koncentrējoties uz sabiedrības informētības palielināšanu, cietušo sieviešu informēšanu par viņu tiesībām un viņām pieejamajiem pakalpojumiem un apmācību attiecīgajiem speciālistiem; prasa, lai sieviešu patversmēm, kas sniedz pakalpojumus sievietēm un bērniem, kuri cietuši no dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē, tiktu palielināts budžeta piešķīrums nolūkā uzlabot to darbu profilakses jomā un sniegt atbalstu un iespējas cietušajiem;

7.  uzsver, ka saistības Stambulas konvencijas īstenošanai, kas ietver pasākumus cietušo aizsardzībai, vainīgo personu saukšanai pie atbildības un aģentūru un iestāžu atbalstam, kā arī tādas dzimumbalstītas vardarbības izskaušanu, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm, kā arī pret LGBTQI personām, neatkarīgi no viņu uzturēšanās statusa, ir jāintegrē konkrētās budžeta saistībās un ieteikumos nākamajā ES budžetā;

8.  atgādina, ka ļoti daudz bēgļu un patvēruma meklētāju, kas ierodas ES, ir sievietes un bērni; atgādina, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir viens no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pamatprincipiem; tādēļ aicina ES un dalībvalstis iekļaut konkrētus pasākumus un piešķirt atbilstošus finanšu resursus, lai aizsargātu sievietes bēgles no vardarbības visā patvēruma procedūras laikā, nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpi, atsevišķas un drošas guļvietas, sievietēm paredzētas sanitārās telpas tranzīta un uzņemšanas centros, izveidojot drošas zonas, nodrošinot pietiekamu skaitu sieviešu personālā, sniedzot informāciju par tiesībām un palīdzības pakalpojumiem, īpaši apmācot tranzīta un uzņemšanas centru personālu atpazīt un novērst dzimumbalstītu vardarbību un atbalstot pārcelšanas un pārmitināšanas programmas, kas sniedz iespējas patvēruma meklētājiem un bēgļiem ierasties Eiropā drošā un likumīgā veidā, īpaši koncentrējoties uz visneaizsargātākajām grupām, piemēram, sievietēm, meitenēm un LGBTQI personām;

9.  prasa ES veicināt sieviešu tiesību organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas nodarbojas ar dzimumu līdztiesības jautājumiem un veicina tos, sieviešu tiesības, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu meiteņu un sieviešu pārstāvībai lēmumu pieņemšanas procesā, izmantojot ES attīstības palīdzību; atgādina, ka steidzami ir jāpalielina ES finansējums SRHR un jāiesaista dalībvalstis, lai mazinātu finansējuma trūkuma ietekmi, ko radīja ASV pēc sava globālā aizlieguma noteikuma (global gag rule) atjaunošanas un paplašināšanas;

10.  prasa ES palielināt budžeta piešķīrumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina sieviešu tiesības, un stiprināt sieviešu tiesību asociāciju spējas Eiropā un dienvidu puslodes valstīs;

11.  prasa ES īstenot savus dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas mērķus attīstības palīdzībai un nodrošināt, ka visos ES ziņojumos tiek konsekventi izmantoti dzimumu līdztiesības politikas rādītāji un mērķa kodi, tostarp tie, kurus izmanto ESAO Attīstības palīdzības komiteja (DAC), kura arī uzrauga dzimumu līdztiesības mērķus oficiālās attīstības palīdzības (OAP) īstenošanā;

12.  atkārtoti norāda uz EIGE svarīgo lomu un konsolidēta budžeta nepieciešamību tādu datu apkopošanai un specializēto zināšanu iegūšanai, kas attiecas uz dzimumu līdztiesību, tostarp saistībā ar vardarbības pret sievietēm un meitenēm apkarošanu; prasa saglabāt stabilu EIGE budžetu, štatu sarakstu un neatkarību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Beatriz Becerra Basterrechea, Heinz K. Becker, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Margot Parker, Pina Picierno, João Pimenta Lopes, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Maria Gabriela Zoană

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Inácio Faria, Lívia Járóka, Kostadinka Kuneva, Marc Tarabella, Mylène Troszczynski, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivan Štefanec

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Malin Björk, Kostadinka Kuneva, João Pimenta Lopes

PPE

Heinz K. Becker, José Inácio Faria, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Ivan Štefanec

S&D

Maria Arena, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Maria Noichl, Pina Picierno, Liliana Rodrigues, Marc Tarabella, Julie Ward, Maria Gabriela Zoană

VERTS/ALE

Florent Marcellesi, Terry Reintke, Ernest Urtasun

5

-

ECR

Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Margot Parker

ENF

Mylène Troszczynski

PPE

Michaela Šojdrová, Anna Záborská

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Komisijai sagatavots pētījums, Women in the digital age, 2018. gada marts.

(2)

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, Estimating the costs of gender-based violence in the European Union, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2014.


PIELIKUMS. ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

Ārlietu komitejas priekšsēdētāja David McAllister un Ārlietu komitejas referenta Brando Benifei 2018. gada 19. jūnija vēstule Budžeta komitejas priekšsēdētājam Jean Arthuis

Tulkojums

Atsauce: D(2018)22136

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

Jean Arthuis

Temats:  AFET komitejas ieguldījums ziņojumā par pilnvarojumu budžeta trialogam

Godātais priekšsēdētāj!

Ņemot vērā, ka Jūsu vadītā komiteja sagatavo ziņojumu par 2019. gada budžetu: pilnvarojums trialogam (2018/2024(BUD)), vēlamies Jūs informēt par Ārlietu (AFET) komitejas prioritātēm ES 2019. gada budžetā.

Mēs esam pārliecināti, ka ES rīcībā ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem, lai tā varētu pilnībā īstenot savas iespējas kā pasaules mēroga procesu dalībniece. Pašreizējā globālajā vidē, ko raksturo liela nestabilitāte un aizvien vairāk draudu un problēmu, ir jānodrošina vairāk līdzekļu ES ārējai darbībai. Mēs pieņemam zināšanai saistību apropriāciju palielināšanu 4. izdevumu kategorijā, lai gan šo palielinājumu galvenokārt veido lielāka iemaksa Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai (FRiT). Turklāt mēs vēlētos uzsvērt, ka budžeta projektā paredzēts pilnībā izlietot 4. izdevumu kategorijas rezerves. Līdz ar to ES būs ļoti maza rīcības brīvība neparedzētu ārēju krīžu gadījumā. Parlamentam ir jācenšas nodrošināt, lai steidzamu vajadzību gadījumā būtu iespējams vēl papildināt 4. izdevumu kategorijas finansējumu.

Mēs turpinām lielu nozīmi piešķirt paplašināšanās procesam un ar to saistītajam finansiālajam atbalstam (potenciālajām) kandidātvalstīm, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II). It sevišķi mēs vēlētos uzsvērt, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums, lai īstenotu Rietumbalkānu stratēģijas rīcības plānu 2018.–2020. gadam, par prioritāti nosakot atbalstu tiesiskumam un reģionālajai integrācijai. Šajā saistībā vilšanos izraisa Komisijas ierosinājums par EUR 10 miljoniem samazināt piešķīrumu politiskajām reformām Rietumbalkānos. No otras puses, nozīmīgais saistību apropriāciju palielinājums reģionālajām darbībām Rietumbalkānos ir pozitīvs solis virzībā uz Rietumbalkānu stratēģijas mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā pastāvīgo situācijas pasliktināšanos tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā un saskaņā ar nosacījumu principu, mēs atbalstām to, ka tiek attiecīgi samazināta summa, kas piešķirta Turcijai, lai īstenotu pasākumus saistībā ar ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību, un līdzekļi tiek pārorientēti pilsoniskajai sabiedrībai un pamattiesībām.

Attiecībā uz FRiT otrās daļas finansējumu Parlamentam būtu jāuzstāj uz pašreizējā iemaksu samēra saglabāšanu (EUR 2 miljardi no dalībvalstīm, EUR 1 miljards no ES budžeta), kā tas paredzēts Komisijas 2018. gada 14. marta priekšlikumā. Līdz ar to būtu jāpārskata budžeta projektā ierosinātais piešķīrums, lai kopējo ES ieguldījumu samazinātu līdz EUR 1 miljardam (ņemot vērā visus līdzekļus, kas darīti pieejami 2018. gada budžetā). Turklāt ir jānodrošina, lai no 4. izdevumu kategorijas veiktas iemaksas FRiT nesamazinātu pašreizējām programmām pieejamo finansējumu. Parlaments arī uzstāj, ka ir cieši jāuzrauga FRiT finansējuma izmantošana un izmaksājumu pilnīga atbilstība tā juridiskajam pamatam.

Cita svarīga AFET komitejas prioritāte ir atbalsta nodrošināšana austrumu un dienvidu kaimiņreģionam, kam ir ārkārtīgi liela stratēģiskā nozīme Eiropas Savienībai. Mēs esam nobažījušies par to, ka Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) budžets būs ievērojami noslogots arī 2019. gadā. Šo spiedienu saasina EKI līdzekļu izmantošana to solījumu finansēšanai, kuri tika pausti Sīrijas krīzei un šā konflikta skartajām valstīm veltītajā Briseles II konferencē, kā arī papildu EUR 100 miljonu piešķiršana ar migrāciju saistītiem projektiem ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai satvarā. Lai gan mēs pilnībā atbalstām saistībā ar Sīriju doto solījumu un pasākumus migrācijas pamatcēloņu novēršanai, tie nebūtu jāīsteno, kaitējot citām prioritātēm kaimiņreģionā. Diemžēl šīs jaunās saistības tikai daļēji ir kompensētas ar līdzekļu palielinājumu, un tā rezultātā ir samazinājies EKI pamatdarbībai pieejamo līdzekļu apjoms. Mēs mudinām Budžeta komiteju budžeta sarunās pievērsties šai problēmai.

AFET komiteja atzinīgi vērtē Komisijas ieceri arī turpmāk sniegt lielāku atbalstu Ukrainai un Tunisijai. Turklāt, ņemot vērā nesenās politiskās norises, būtu jāapsver iespēja piešķirt finansējumu Lībijas stabilizācijas atbalstam. Tāpat jāuzsver nepieciešamība atbalstīt politiskās reformas Moldovā un Gruzijā. Protams, mēs uzstājam uz pienācīgu reformu īstenošanas un virzības uzraudzību attiecīgajās partnervalstīs. Turklāt ir ļoti svarīgi pastiprināt ES atbalstu Tuvo Austrumu miera procesam, Palestīniešu pašpārvaldei un UNRWA, arī ņemot vērā situācijas pasliktināšanos reģionā un ASV lēmumu krasi samazināt savu iesaisti.

Attiecībā uz Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu vairāk līdzekļu būtu jāvelta to cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, kuri atrodas riska situācijā, tostarp izmantojot cilvēktiesību aizstāvju mehānismu (ProtectDefenders.eu), kam būtu jāvar darboties paredzamā veidā. Mēs arī vēlētos, lai tiktu palielināta finansiālā palīdzība trešo valstu parlamentiem nolūkā aktīvi atbalstīt iekšējo specializēto zināšanu izveidi cilvēktiesību jomā. Turklāt ir jānodrošina pietiekams finansējums ES vēlēšanu novērošanas misijām.

Lielam spiedienam joprojām ir pakļauts kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) budžets, un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju skaita pieaugums 2019. gadā draud šo problēmu saasināt. Turklāt ārkārtas pasākumiem paredzētā budžeta pozīcija ir samazināta par vairāk nekā trešdaļu (EUR 10,1 miljonu), un tas varētu mazināt elastību negaidītu krīžu risināšanā. Tāpēc šis samazinājums nebūtu jāveic un KĀDP budžets, tieši otrādi, būtu atbilstoši jāpalielina.

Mēs arī uzsveram, ka ir svarīgi turpināt īstenot attīstības un drošības saikni Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentā, un tādēļ aicinām piešķirt papildu līdzekļus, kas jāizmanto saskaņā ar pašreizējiem šā instrumenta komponentiem.

Visbeidzot, mēs atzinīgi vērtējam Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas iekļaušanu 2019. gada budžeta projektā. Uzsveram, ka saistībā ar papildu uzdevumiem ES dalībvalstīm ir jānodrošina attiecīgi papildu līdzekļi ES budžetam un šie uzdevumi nebūtu jāfinansē no budžeta piešķīrumiem, kas paredzēti citiem politikas virzieniem. Līdz ar sagatavošanas darbību ES aizsardzības pētniecībai šī programma ir būtiski nepieciešama, lai veicinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības sadarbīgu spēju veidošanu un nostiprināšanu. Turklāt mēs atkārtoti aicinām, lai Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) un Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) administratīvie un darbības izdevumi tiktu segti no Savienības budžeta.

Būsim ļoti pateicīgi, ja budžeta sarunās tiks ņemti vērā mūsu komitejas ierosinājumi.

Ar cieņu

David McAllister  Brando Benifei

Kopija:   referentam par ES 2019. gada budžetu Daniele Viotti


PIELIKUMS. STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Priekšsēdētājs

EXPO-COM-INTA  D (2018) 24544

Daniele Viotti,

referentam par 2019. gada budžetu

Budžeta komiteja

Temats:  Pilnvarojums trialogam par 2019. gada budžetu

Godātais Viotti kungs!

Kā Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komitejas priekšsēdētājs es vēlētos Jūs informēt par INTA komitejas prioritātēm saistībā ar 2019. gada budžetu, par kurām 2018. gada 20. jūnijā vienojās INTA komitejas koordinatori.

Pirmkārt, INTA komiteja uzskata, ka Eiropas Savienības budžetā ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem būtu jāapstiprina tas, ka Komisija savā darba programmā tirdzniecību ir definējusi kā vienu no svarīgākajām prioritātēm. Tirdzniecība ir ne tikai spēcīgs instruments izaugsmes un darbvietu radīšanai Eiropā, bet arī svarīgs ārpolitikas instruments, ar kura palīdzību var veicināt Eiropas vērtības ārvalstīs. Tirdzniecība ir arī instruments, ar kura palīdzību var stabilizēt ģeopolitisko situāciju tuvējās valstīs, nodrošinot labākas nākotnes izredzes, jaunus tirgus vietējiem ražotājiem un ārvalstu tiešo investīciju avotu.

Ar tirdzniecību saistīta palīdzība — ES sniedz ar tirdzniecību saistītu palīdzību partnervalstīm, piemēram, atbalsta tirdzniecības atbalsta sistēmu. Pieredze rāda, ka nevienai valstij nav izdevies panākt ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, neiesaistoties reģionālos un globālos tirgos. Izvērstāka tirdzniecība veicina efektīvāku ražošanu, izmantojot specializāciju un iesaistīšanos reģionālās un globālās vērtības ķēdēs. Ar tirdzniecību saistīta palīdzība, ja to pareizi pielieto, var uzlabot spēju ietekmēt sarunu norisi un spēju izveidot regulatīvo sistēmu, kura atvieglo tirdzniecību. Ar tirdzniecību saistītai palīdzībai, ko sniedz Savienība, ir vairāk jāatbalsta mūsu partnerreģionu iekšējās tirdzniecības veicināšana.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) — MVU ir Eiropas ekonomikas pamats, jo tie nodrošina 85 % visu jauno darbvietu un ir viens no svarīgākajiem instrumentiem sociālās kohēzijas uzlabošanai ES. No budžeta būtu galvenokārt jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), pilnībā izmantojot ES līdzekļus internacionalizācijas atbalstam.

Ir atzīts, ka MVU virza ekonomiku, nevis seko tai. MVU arī lielā mērā nodrošina izaugsmi un inovāciju. Šis ieguldījums būtu jāatspoguļo ES budžetā.

Tirdzniecības nolīgumi — ES pašreizējā tirdzniecības sarunu programma ir vērienīgāka kā jebkad agrāk. ES ir nesen noslēgusi sarunas ar Japānu, Singapūru, Vjetnamu un Meksiku un patlaban ved sarunas ar Mercosur valstīm, Indonēziju, Čīli, Austrāliju, Jaunzēlandi un Tunisiju. Lai veiksmīgi īstenotu šo programmu, tai ir jāpieskaņo atbilstoši resursi, kas paredzēti starpposma un ex post novērtējumiem par to, kā trešās valstis ievēro savas saistības pret ES citos ar tirdzniecības nolīgumiem saistītos politikas jautājumos, tādos kā cilvēktiesības un darba tiesības un vides standartu ievērošana. Pilsoniskās sabiedrības prasība pēc lielākas pārredzamības ir jāņem vērā vēl vairāk, un ir jāpiešķir pietiekami resursi analīzei un dialogam ar ieinteresētajām personām.

Vērtībā balstītas tirdzniecības politika — lai gan starptautiskās tirdzniecības politika galvenokārt kalpo savstarpēji izdevīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, tā vienlaikus ir instruments citu vērtību veicināšanai, par kurām Eiropas Savienība aktīvi iestājas starptautiskajā arēnā — tādu vērtību kā cilvēktiesību ievērošana, tostarp sieviešu un vīriešu līdztiesība, tiesiskums, starptautisko darba standartu ievērošana un vides aizsardzība. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļām ir jābūt pilnībā saistošām un piemērojamām, un attiecībā uz vispārējo preferenču shēmā noteiktajām trešo valstu saistībām ir nepieciešami pietiekami resursi uzraudzībai, dialogam un sadarbībai šajos jautājumos.

Brexit iecirstā roba aizpildīšana — kad Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, tā nākamajā daudzgadu finanšu shēmā vairs neveiks dalībvalsts iemaksu ES budžetā. Turpmākās Apvienotās Karalistes finanšu iemaksas, kas saistītas ar tās sadarbību ar ES, vēl ir jānosaka. Jebkurā gadījumā Brexit ievērojami samazinās ieņēmumus. Lai nodrošinātu pašreizējo ES politiku netraucētu pāreju uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu, 2019. gada budžetā būtu jāparedz pasākumi, kas ļautu sagatavoties gaidāmajam ieņēmumu zudumam. Atliek cerēt, ka ES noslēgs pietiekami izdevīgu tirdzniecības nolīgumu ar Apvienoto Karalisti. Abas puses būtu ieguvējas šādā gadījumā.

Ar cieņu

Bernd Lange


PIELIKUMS. BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS VĒSTULE

Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājas Ingeborg Gräßle un Budžeta kontroles komitejas locekļa Joachim Zeller 2018. gada 31. maija vēstule Budžeta komitejas priekšsēdētājam Jean Arthuis

Tulkojums

Temats:  Budžeta kontroles komitejas ieguldījums attiecībā uz pilnvarojumu budžeta trialogam par 2019. gada budžetu

Godātais Arthuis kungs!

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju savā pilnvarojumā budžeta trialogam ņemt vērā šādus aspektus.

1.  Mūsu komiteja tāpat kā iepriekšējos gados ir ļoti nobažījusies par rekordaugsto neizpildīto saistību līmeni. Neizpildīto saistību līmenis 2016. gada beigās bija sasniedzis vēl nepieredzēti lielu apmēru, proti, EUR 238 miljardus, kas par 72 % pārsniedz 2007. gada rādītāju un atbilst 2,9 gadu maksājumiem, salīdzinot ar 2,2 gadiem 2007. gadā. Mūsu komiteja uzsver, ka galīgais neizpildīto saistību apjoms 2017. gada 31. decembrī sasniedza EUR 266,8 miljardus un ka palielinājums 2017. gadā bija lielāks par paredzēto, sasniedzot EUR 28,8 miljardus.

2.   Mūsu komiteja īpaši norāda, ka, pašreizējās DFS pirmajos trīs gados iekavējoties programmu īstenošanai, rezultātā nācās pārnest 2014. gada saistību apropriācijas, galvenokārt uz 2015. un 2016. gadu, un maksājumu līmenis 2016. gadā bija zems (un Savienības budžeta īstenošanas līmenis pašreizējā DFS laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam — 7 %). Tomēr mēs atzīstam, ka 2017. gadā ESI fondu programmu īstenošana paātrinājās. Sagaidām, ka šī tendence turpināsies arī 2018. un 2019. gadā. Mūsu komiteja uzskata — lai īstenošana noritētu sekmīgi, būtu jānodrošina pietiekams finansējuma līmenis.

3.   Mūsu komiteja pauž bažas, ka pašreizējās DFS beigās un jaunās DFS pirmajos gados varētu atkal palielināties neizpildīti maksājumi. Mēs uzskatām, ka jaunās DFS finansēšanai būs nepieciešamas reālistiski noteiktas budžeta apropriācijas prognozēto neizpildīto saistību segšanai.

4.   Mūsu komiteja norāda, ka Savienības fondi veido ievērojamu daļu no dažu dalībvalstu publiskajiem izdevumiem, un īpaši vērš uzmanību uz to, ka deviņās dalībvalstīs (Lietuvā, Bulgārijā, Latvijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Horvātijā, Igaunijā un Slovākijā) ESI fondu nenokārtotās saistības veido finanšu atbalstu vairāk nekā 15 % apmērā no vispārējās valdības izdevumiem.

5.   Mūsu komiteja pauž nožēlu, ka Savienības budžeta vispārējais finanšu risks ir pieaudzis un radušās ievērojamas ilgtermiņa saistības, garantijas un juridiskās saistības. Nākotnē būs vajadzīga rūpīga šo saistību pārvaldība.

6.   Mūsu komiteja pauž bažas, ka, neraugoties uz īpašo instrumentu (rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds un elastības instruments) un rezervju plašo izmantojumu, ar atlikušajām summām tomēr varētu nepietikt, lai finansētu neparedzētus notikumus, kuri varētu atgadīties līdz 2020. gadam.

7.   Mūsu komiteja jo īpaši ievēroja, ka Komisija mobilizēja dažādus resursus, lai risinātu bēgļu un migrācijas krīzi, taču pauž nožēlu par to, ka tā neizveidoja ziņojumu sniegšanas sistēmu, kas tai ļautu visaptveroši ziņot par līdzekļu izmantošanu minētajā jomā. Paužam nožēlu par to, ka patlaban nav iespējams uzzināt, cik daudz līdzekļu tiek izdots par katru migrantu vai bēgli.

8.   Mūsu komiteja prasa, lai Eiropas Prokuratūrai (EPPO) tiktu nodrošināts atbilstīgs finansējums un darbinieku skaits. Norāda, ka 2019. gada budžeta projektā Savienības ieguldījuma kopējā summa ir EUR 4 911 000. Norāda, ka šīs apropriācijas ir paredzētas, lai segtu EPPO ar darbiniekiem un infrastruktūru saistītos izdevumus, administratīvos izdevumus un darbības izdevumus EPPO lietu pārvaldības sistēmas izstrādes uzsākšanai. Pauž nožēlu par to, ka ir paredzētas tikai 35 amata vietas, kas nozīmē to, ka pēc prokuroru vietnieku amata vietu samazinājuma (23) administratīvo uzdevumu veikšanai būs paredzētas tikai 12 amata vietas. Uzskata to par neiespējamu risinājumu.

9.  Mūsu komiteja arī norāda, ka Savienība arvien vairāk izmanto finanšu instrumentus, un pauž nožēlu par to, ka ESIF izveide ir radījusi jaunu pārvaldības kārtību, kurā publiskā kontrole joprojām ir nepietiekama, līdz ar to ir nepieciešama rūpīgāka uzraudzība no Parlamenta puses.

10.  Tādēļ mūsu komiteja aicina Komisiju:

a)  veikt pasākumus, lai stingri ievērotu noteikumus un termiņus attiecībā uz neizpildītajām saistībām;

b)  proaktīvi palīdzēt dalībvalstīm, kuras saskaras ar grūtībām laikus un vienmērīgi apgūt pieejamo Savienības finansējumu, šajā nolūkā pēc Komisijas iniciatīvas izmantojot pieejamos tehniskās palīdzības resursus;

c)  pārvaldības un ziņojumu sagatavošanas nolūkā ieviest tādu Savienības budžeta izdevumu uzskaiti, kas dotu iespēju sagatavot ziņojumus par visu ar bēgļu un migrācijas krīzi saistīto finansējumu.

11.  Visbeidzot, mūsu komiteja atgādina, ka saskaņā ar pārskatītās finanšu regulas projekta 247. pantu Komisijai būs pienākums līdz nākamā finanšu gada 31. jūlijam paziņot Eiropas Parlamentam un Padomei integrētu finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopumu, cita starpā jo īpaši nākotnes ienākošās un izejošās naudas plūsmas ilgtermiņa prognozi, aptverot turpmākos 5 gadus.

Ar cieņu

Ingeborg Gräβle,    Joachim Zeller,

CONT komitejas priekšsēdētāja    referents jautājumos par Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu


PIELIKUMS. VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS VĒSTULE

D(2018) 22301

Budžeta komitejas

galvenajam referentam par 2019. gada budžetu

Daniele VIOTTI

ASP 15G217

Godātais Viotti kungs!

Saskaņā ar lēmumu, ko 2018. gada 20. martā pieņēma Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja (ENVI), kā ENVI priekšsēdētāja un pastāvīgā referente par budžetu es vēlētos Jums sniegt mūsu ieteikumus attiecībā uz pilnvarojumu trialogam par 2019. finanšu gada budžeta projektu.

Vispārēji es vēlētos ENVI komitejas vārdā atkārtoti paust mūsu stingro pārliecību par to, ka, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus, horizontāla nozīme ir klimata un resursu efektīvas izmantošanas jautājumu integrēšanai visās ES politikas jomās. Ar ES budžetu ir jāatbalsta starptautisko saistību izpilde, tostarp ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes nolīguma īstenošana. Tikai atbilstīgs finansiālā atbalsta līmenis palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju. Turklāt Eiropas finansētajiem projektiem nevajadzētu negatīvi ietekmēt šo pāreju. Šajā sakarībā mēs esam dziļi nobažījusies par to, ka pastāv risks nesasniegt izdevumu mērķi attiecībā uz to, lai vismaz 20 % ES budžeta 2014.–2020. gada laikposmā tiktu izmantoti ar klimatu saistītām darbībām. Tādēļ es vēlos uzsvērt, ka būtu jāpieliek visas pūles, lai 2019. gada budžeta projektā noteiktu attiecīgu piešķīrumu līmeni, kas nodrošinās, ka līdz 2020. gada beigām tiek sasniegts vispārējais ES budžeta mērķis. Turklāt es vēlētos uzsvērt, ka mēs ar interesi atzīmējām jaunākās tendences videi draudzīga un ilgtspējīga finansējuma jomā, kas ir papildu veids, kā veicināt investīcijas mazoglekļa un resursu ziņā efektīvā aprites ekonomikā. Šajā sakarībā ir svarīgi noteikt līdzsvarotu ilgtspējīgu aktīvu definīciju.

Turklāt es vēlētos, lai 2019. gada budžetā pienācīgs finansējums tiktu piešķirts bioloģiskās daudzveidības ilgtermiņa aizsardzībai visā ES. Bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršana ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm, kas ir cieši saistīta ar klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu. Tādēļ ir svarīgi, lai jautājumi par bioloģisko daudzveidību tiktu integrēti citās politikas jomās. Saistībā ar “Natura 2000” tīkla finansēšanu būtu jānodrošina atbilstīga finansējuma pieejamība dažādajiem projektiem, izmantojot sinerģiju starp dažādiem finansējuma veidiem. Turklāt bioloģiskajai daudzveidībai paredzēto izdevumu uzraudzības metodes būtu jāuzlabo, jo īpaši būtu arī jāuzrauga negatīvie izdevumi, kas ir pretrunā dabas aizsardzības principiem.

Bez tam dalībvalstīm, cenšoties veicināt ekonomikas atveseļošanos, vides un klimatam labvēlīgas politikas nostādnes, kā arī pasākumi un projekti būtu jāuzskata par iespēju uzlabot sabiedrības veselību, veicināt darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi MVU jomā.

Veselība ir gan vērtība pati par sevi, gan priekšnoteikums izaugsmes veicināšanai visā Eiropas Savienībā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai veselības programma tiktu atjaunota kā atsevišķa programma nākamajā DFS. Sabiedrības veselība ir viena no ENVI komitejas prioritātēm, tādēļ ir svarīgi, lai notiekošajam darbam, cita starpā saistībā ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu, nepieciešamais finansējums būtu pienācīgs, lai nodrošinātu vērienīgu ES veselības politiku, kas veicinās un papildinās rīcību dalībvalstu līmenī.

ES pilsoņiem rūp tādi svarīgi jautājumi kā vide, klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, civilā aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība un pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums. Tādēļ ENVI komitejas vārdā es vēlētos uzsvērt, ka būtu pilnībā jāievēro daudzgadu finanšu shēmā apstiprinātie maksimālie apjomi un ka ir stingri jānoraida jebkuras izmaiņas, kas samazinātu budžeta plānojumu attiecīgajām budžeta pozīcijām. Es vēlētos arī uzsvērt, cik nozīmīgas ir programmas LIFE un “Veselība izaugsmei”, kā arī Savienības civilās aizsardzības mehānisms, kas turpmāk ir jāsaglabā. Turklāt, pievēršoties programmām, kuras gūst lielāku sabiedrisko un politisko uzmanību, nedrīkst atstāt novārtā mazākas programmas. Turklāt jaunajiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kas ietvertas 2018. gada budžetā vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, būtu jānodrošina turpmākas saistību apropriācijas 2019. gada budžetā, lai nodrošinātu to visaptverošu īstenošanu.

Es arī vēlētos norādīt, ka esam īpaši nobažījušies par budžeta ierobežojumiem, kas skar ES decentralizētās aģentūras, kuras ir mūsu komitejas kompetencē. Lai gan to uzdevumi un pienākumi pastāvīgi pieaug, vairumā šo aģentūru pēdējos gados ir ievērojami samazināts personāls, neraugoties uz to darba apjomu. Uzskatu, ka šīm aģentūrām attiecīgā gadījumā ir jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, lai tās īstenotu savas pilnvaras un veiktu savus uzdevumus un lai veicinātu uz zinātni balstītu pieeju ES. Tādēļ mēs stingri atbalstām pieeju katras decentralizētās aģentūras vajadzības izvērtēt atsevišķi.

Visbeidzot — paredzot, kādas sekas budžetam radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ne tikai attiecībā uz komitejas kompetencē esošajām aģentūrām (jo īpaši Eiropas Zāļu aģentūru), bet arī uz ES fondiem un programmām vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, mēs prasām pastiprināt un saglabāt šo finansējumu.

Līdzīgu vēstuli esmu nosūtījusi Budžeta komitejas priekšsēdētājam Jean Arthuis.

Ar cieņu

Adina-Ioana Vălean


PIELIKUMS. RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS VĒSTULE

Jean Arthuis

Budžeta komitejas (BUDG)

priekšsēdētājam

Eiropas Parlaments

D(2018)21285

AA/ge

Strasbūrā,

Temats:  ITRE komitejas prioritātes saistībā ar pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžeta projektu

Godātais Budžeta komitejas priekšsēdētāj, godātais Arthuis kungs!

ITRE komitejas atzinuma par 2019. gada budžetu sagatavotāja statusā un ņemot vērā gaidāmo trialogu budžeta jomā, šajā vēstulē mēs vēlamies Jums darīt zināmas ITRE komitejas prioritātes saistībā ar 2019. gada budžetu.

Vispirms mēs ITRE komitejas locekļu vārdā vēlamies pateikties referentam par 2019. gada budžetu Daniele Viotti par vērtīgo viedokļu apmaiņu ar ITRE komiteju 2018. gada 24. aprīlī un par noderīgo informāciju attiecībā uz procedūras jautājumiem, kuru mēs saņēmām no BUDG komitejas sekretariāta.

Eiropas Parlaments rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2019. gada budžeta izstrādi (2017/2286(BUD)) pieņēma 2018. gada 15. martā. ITRE komitejas vārdā mēs esam izanalizējuši šīs pamatnostādnes. Mums prieks, ka daudzas no mūsu galvenajām ar 2019. gada budžetu saistītajām prioritātēm, kuras mēs uzsvērām arī martā notikušajā viedokļu apmaiņā ar D. Viotti, jau ir iekļautas BUDG komitejas rezolūcijā.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka ITRE komitejai svarīgākie jautājumi, tādi kā izaugsme, pētniecība un inovācija, konkurētspēja, digitalizācija, cīņa pret klimata pārmaiņām un pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, ņemot vērā ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ir noteikti kā 2019. gada budžeta prioritātes, un piekrītam BUDG komitejai, ka ES budžets ir izšķirošs instruments pienācīgai reaģēšanai uz šiem problēmjautājumiem. Tādēļ ITRE komiteja atkārto BUDG komitejas aicinājumu palielināt 1.a izdevumu kategorijas budžetu un jo īpaši tajās programmās un budžeta pozīcijās, kuras mēs turpinājumā izklāstīsim sīkāk. Tas ir īpaši būtiski tāpēc, ka Padome ir ievērojami samazinājusi šīs izdevumu kategorijas 2018. gada budžetu.

Pētniecība un inovācija ir svarīgi instrumenti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvas darbvietas un konkurētspēju pasaules tirgū uz nākotni vērstai ES rūpniecības bāzei. Līdz ar to Eiropas Savienībai būtu jācenšas attīstīt vadošu pozīciju inovācijā un revolucionārās tehnoloģijās visos Eiropas reģionos, kuri patlaban šajās jomās atpaliek. Šajā sakarībā satraukumu rada tas, ka tikai 25 % no iesniegtajiem augstas kvalitātes priekšlikumiem tiek atlasīti finansējuma piešķiršanai no “Apvārsnis 2020”, kā rezultātā sekmīgu pieteikumu īpatsvars ir ļoti mazs. Tas liecina par nopietnu finansējuma trūkumu šai veiksmīgajai programmai. Vismazākais sekmīgu pieteikumu īpatsvars šajā programmā atrodams tādās sadaļās kā “Nākotnes un jaunās tehnoloģijas”, MVU instruments, “Eiropa mainīgā pasaulē — iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība” un “Piekļuve riska finansējumam”, kuras visas ir ārkārtīgi svarīgas programmas pozīcijas, lai panāktu vadošo lomu inovācijā, lai inovāciju novestu no pētniecības līdz ieviešanai komercdarbībā un lai risinātu iepriekš minētās problēmas. Tāpēc ITRE komiteja ļoti atzinīgi vērtētu attiecīgo budžeta pozīciju palielināšanu 2019. gada budžetā.

Mēs piekrītam Budžeta komitejas viedoklim, ka MVU ir Eiropas ekonomikas pamats. Tie ir arī galvenais avots augstas kvalitātes un ilgtspējīgai nodarbinātībai un kopā ar jaunuzņēmumiem, uzņēmumiem darbības izvēršanas posmā un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu var būt inovācijas, piemēram, ekoinovācijas dzinējspēks. Tāpēc mēs atbalstām Jūsu aicinājumu radīt inovācijai un pētniecībai labvēlīgu vidi, īpašu uzmanību pievēršot MVU, kā arī palielināt šim nolūkam paredzētās apropriācijas programmā COSME.

ITRE komiteja arī atzinīgi vērtē Jūsu koncentrēšanos uz jaunāko paaudzi un atbalstu sieviešu uzņēmējdarbībai nolūkā radīt ilgtspējīgu nodarbinātību visām sabiedrības grupām. Mēs uzskatām, ka tas ir svarīgi, lai pilnībā izmantotu Eiropas Savienības potenciālu, un tāpēc aicinām Komisiju nodrošināt jaunu, lielāku atbalstu jauniešiem un sievietēm pētniecēm un uzņēmējām tādās programmās kā “Apvārsnis 2020” un COSME.

Enerģētikas politikas jomā ITRE komiteja uzsver to, ka ir svarīgi pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, kā arī savstarpēji savienot mūsu enerģijas sistēmas un dekarbonizēt tās. Tādēļ mēs uzskatām, ka par prioritāti ir jāizvirza tās budžeta jomas, kuras kalpo šim mērķim, īpaši nodrošinot atbilstošu finansējumu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas, energoefektivitātes, emisiju aiztaupījuma, nozaru sasaistes, viedtīklu un enerģētiskās nabadzības novēršanas jomā, piemēram, izmantojot ESIF tehnisko palīdzību un “Apvārsnis 2020”. Lai atbalstītu mūsu elektrotīklu un gāzes tīklu savstarpējo savienojamību un enerģijas avotu dažādošanu nolūkā visiem Eiropas iedzīvotājiem piedāvāt tīru un drošu enerģiju par samērīgu cenu, ITRE komiteja uzsver, ka svarīgi ir pietiekami finansēt kopīgu interešu projektus, kā arī nodrošināt papildu līdzekļus ESIF tehniskajai palīdzībai, lai apvienotu un izstrādātu projektus viedtīklu, energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. ITRE komiteja uzsver arī atjaunojamo energoresursu projektu, kas ir enerģētikas savienības interesēs (RPEI), finansēšanas nozīmību.

Tādiem pašiem nolūkiem, kā arī lai veicinātu enerģētikas, transporta un digitālo tīklu sasaisti starp nozarēm, ITRE komiteja uzsver EISI nozīmību un tādēļ prasa palielināt tā 2019. gada budžetu.

Kā uzsvērusi BUDG komiteja, cīņai pret klimata pārmaiņām un mūsu ekonomikas dekarbonizācijai ir izšķiroša nozīme laikā, kad ES cenšas sasniegt savus mērķus klimata jomā, kā arī izpildīt ANO ilgtspējības mērķus un Parīzes nolīgumu. Tāpēc ITRE komiteja atzinīgi vērtē BUDG komitejas aicinājumu optimizēt klimata jautājumu integrēšanas mehānismu. Mēs atkārtoti norādām, ka mērķis attiecībā uz izdevumiem ilgtspējīgas attīstības un ar klimata pārmaiņām saistītu pasākumu jomā vēl nav sasniegts, un tāpēc atbalstām Budžeta komitejas pieprasījumu izdevumus par klimata un dekarbonizācijas pasākumiem noteikt vismaz 20 % apmērā no ES budžeta. Būtu jānodrošina arī pietiekams finansējums taisnīgai pārveidei reģionos, kuri ir ļoti atkarīgi no ogļu izmantošanas un oglekļietilpīgām darbībām.

Mēs atzīstam ESIF un tā darbības pagarināšanas nozīmību un lietderību un vēršam uzmanību uz Jūsu teikto, proti, ka būtu jāuzlabo šī instrumenta ģeogrāfiskais tvērums, lai veicinātu attīstību visos reģionos. Tomēr, tā kā “Apvārsnis2020” un EISI ir ES prioritāšu izpildei izšķiroši svarīgi instrumenti, ITRE komiteja ierosina atjaunot šo programmu budžeta pozīcijas, kuras tikušas samazinātas ESIF galvojuma fonda dēļ. To varētu izdarīt, izmantojot visus finanšu līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar pašreizējo DFS regulu. Šajā sakarībā ITRE komiteja atgādina sarunās par ESIF pausto Parlamenta apņemšanos līdz minimumam ierobežot negatīvo ietekmi uz šīm abām programmām. Mēs uzsveram BUDG komitejas vispārējo nostāju, proti, to, ka jaunas prioritātes ir jāfinansē no jaunām apropriācijām.

Šo iemeslu dēļ mēs pieņemam zināšanai drošības problēmu, kas Eiropas Savienībai jārisina, un Parlamenta pieņemto Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP). Mēs apsveicam BUDG komitejas nostāju finansēt šo programmu tikai no nepiešķirtu līdzekļu rezervēm vai īpašajiem instrumentiem un atkārtoti norādām, ka EDIDP nevajadzētu kaitēt jau pastāvošām programmām.

Arī digitalizācija ir ITRE komitejai svarīgs jautājums, lai sabiedrību un ekonomiku sagatavotu turpmākajai attīstībai. Šajā nolūkā ir svarīgi pabeigt digitālā vienotā tirgus izveidi. Tāpēc ITRE komiteja prasa piešķirt pietiekamu finansējumu WIFI4EU iniciatīvai un uzstāj, ka ir jāievēro apņemšanās laikā no 2017. līdz 2019. gadam šai iniciatīvai izmaksāt EUR 120 miljonus.

Turklāt ITRE komiteja atzinīgi vērtē Jūsu rūpes par pietiekamu finansējumu aģentūrām, lai tās varētu pienācīgi īstenot ES likumdošanas prioritātes. Mēs arī uzsveram, ka darbinieku skaita samazināšana par 5 % un pārdales fonda pastāvēšana šajā budžetā beidzas. Tāpēc ITRE komiteja atbalsta nostāju vairs nesamazināt aģentūrām paredzētos resursus. Turklāt mēs atgādinām savus uzskatus par to, ka būtu attiecīgi jāpalielina to aģentūru cilvēkresursi un finanšu resursi, kuru darba apjoms palielinās vai kurām tiek uzticēti jauni uzdevumi. Ņemot vērā, ka spēkā esošajos tiesību aktos ACER un ENISA tiek uzticēts vairāk uzdevumu un, visticamāk, BEREC birojam tiks uzticēts vairāk uzdevumu, mēs atbalstām to darbinieku skaita un budžeta palielināšanu. ITRE komiteja ir vairākkārt uzsvērusi, ka plašākas pilnvaras ir jāsaskaņo ar atbilstošu resursu palielinājumu. Pastāvīgs resursu trūkums nopietni kaitē aģentūru spējai efektīvi pildīt pienākumus, kas tām noteikti tiesību aktos. Tā kā GNSS aģentūrai nākas saskarties ar aizvien lielāku problēmu kiberdrošības garantēšanā un ārpakalpojumu piesaiste varētu izraisīt interešu konfliktus šajā sensitīvajā jomā, ITRE komiteja redz arī vajadzību palielināt šīs aģentūras cilvēkresursus un finanšu resursus.

Vēl ITRE komiteja pauž prieku par to, ka Apvienotā Karaliste dos ieguldījumu un piedalīsies 2019. un 2020. gada budžeta izpildē tā, it kā tā joprojām būtu ES sastāvā. Tāpēc mēs uzskatām, ka Brexit tieši neietekmēs 2019. gada budžetu un līdz ar to arī ITRE komitejas kompetencē esošās programmas.

Visbeidzot, ITRE komiteja piekrīt BUDG komitejai, ka aizvien palielinās vajadzība pēc atbilstošiem finanšu resursiem un tam ir izšķiroša nozīme, ņemot vērā, ka tuvojas pašreizējās DFS darbības laika beigas un līdz ar to daudzgadu programmu īstenošana paātrināsies.

Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja BUDG komiteja izskatītu mūsu prioritātes un paustās bažas saistībā ar sava ziņojuma par pilnvarojumu trialogam sagatavošanu. Ar nepacietību gaidām turpmāko mūsu komiteju sadarbību visa 2019. gada budžeta cikla laikā un pēc tam.

Ar cieņu

Jerzy Buzek,            Jens Geier,  

ITRE komitejas priekšsēdētājs  ITRE komitejas atzinuma par 2019. gada budžetu sagatavotājs

cc: Daniele Viotti, referentam par 2019. gada budžetu


PIELIKUMS. IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

CM/ds

D(2018)19768

Jean Arthuis

Budžeta komitejas priekšsēdētājam

WIC M02024

Temats:   Vēstule/atzinums par pilnvarojumu jūlija trialogam par budžetu

Godātais priekšsēdētāj!

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja aicina Budžeta komiteju priekšlikumā rezolūcijai par pilnvarojumu sarunām par 2019. gada budžetu iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

IMCO komiteja vēlas atgādināt, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus, kurā netraucēti notiek preču, pakalpojumu un kapitāla kustība un cilvēku pārvietošanās, ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas rada ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, veicina tās rūpniecības konkurētspēju, uztur kvalitatīvu darbvietu veidošanu un palīdz uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni. Vēl šodien nepamatoti šķēršļi preču un pakalpojumu brīvai apmaiņai, spēkā esošo noteikumu nepietiekama piemērošana, zems pārrobežu publisko iepirkumu apmērs un nepietiekams politiskais atbalsts strukturālajām reformām ierobežo uzņēmumu (īpaši MVU) un iedzīvotāju iespējas, samazinot darbvietu skaitu un nevajadzīgi paaugstinot cenas.

Tāpēc IMCO komiteja uzskata, ka Savienības budžeta pienācīga iesaistīšanās, sniedzot atbalstu labi funkcionējoša vienotā tirgus izveides pabeigšanai un efektīvai patērētāju aizsardzībai, ir ārkārtīgi svarīga, īpaši ņemot vērā digitālā laikmeta izraisīto patlaban notiekošo ekonomiskās darbības pārveidi. Saskaņā ar Komisijas vienotā tirgus stratēģiju un digitālā vienotā tirgus stratēģiju IMCO komiteja prasa piešķirt pienācīgu finansējumu šādiem svarīgiem 2019. gada budžeta elementiem.

1. Patērētāju aizsardzība

Patērētājiem labvēlīga vide ir viens no galvenajiem faktoriem vienotā tirgus izveides pabeigšanai un ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai visā Eiropā. ES tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā ir nodrošinājuši iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzamību un uzticēšanos daudzās jomās, tādās kā pasažieru tiesības, patērētāju tiesības un cīņa pret negodīgu komercpraksi, negodīgiem līguma noteikumiem, produktu viltošanu vai produktu divējādu kvalitāti.

Tomēr patērētāju politikā joprojām pastāv problēmas gan digitālajā, gan fiziskajā jomā. Nedroši un prasībām neatbilstoši produkti joprojām ir atrodami Eiropas tirgū, un tas liek labāk koordinēt un efektivizēt tirgus uzraudzību. Saistībā ar digitālo vienoto tirgu ārkārtīgi liela nozīme ir vidusmēra patērētāja labākai izglītošanai un informēšanai, kā arī patērētāju tiesību pielāgošanai tehnoloģiskām izmaiņām. Tāpēc IMCO komiteja vēlētos nodrošināt, ka 2019. gada budžetā atbilstošs finansējums tiek novirzīts patērētāju aizsardzībai, ņemot vērā, ka tiek plānots, ka vēl 2018. vai 2019. gadā šajā jomā spēkā stāsies svarīgi tiesību akti, tostarp šādi:

•  Direktīva par preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, COM(2015)0635 -COM(2017)0637 2015/0288 (COD) IMCO/8/05564;

•  Direktīva par digitālā satura piegādes līgumiem, COM(2015)0634- 2015/0287 (COD) CJ24/8/06371;

•  Regula par vienotas digitālās vārtejas izveidi informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai un par Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumiem - COM(2017)256 final - 2017/0086(COD) - IMCO/8/09874;

•  Regula par satvaru nepersonizētu datu brīvai apritei Eiropas Savienībā - COM(2017) 495 final; 2017/0228 (COD) IMCO/8/11036;

•  Direktīva par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai, COM(2018)0184 - 2018/0089 (COD) IMCO/8/12818;

•  Direktīva par ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu, COM(2018)0185 - 2018/0090 (COD) IMCO/8/12813;

•  Regula, ar ko iekšējā tirgū novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ, COM (2016)0289 - 2016/0152 (COD) IMCO/8/06772;

•  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi, COM (2017)0795 - 2017(0353) COD.

2. Muitas politika

Muitas politikai vajadzētu būt spilgtam tādas politikas jomas piemēram, kurā publiskie izdevumi spēj strauji uzsākt uzlabojumus, no kuriem iegūst gan ekonomika kopumā, gan katra dalībvalsts un jebkurš uzņēmums vai persona, kas vēlas nodarboties ar tirdzniecību. Muita aizsargā vienoto tirgu un iedzīvotāju veselību un drošumu. Savienības Muitas kodeksā ir noteikts muitas jomas tiesiskais regulējums. Jāatceras, ka Savienības Muitas kodeksa sniegtās priekšrocības pilnībā izpaudīsies tikai pēc tam, kad būs notikusi pāreja uz visu transakciju elektronisku apstrādi.

Šajā nolūkā vispārējai stratēģijai muitas jomā vajadzētu būt saskaņotai un vērienīgai un to vajadzētu efektīvi īstenot. Procedūru vienkāršošanai un efektīvai to izpildes nodrošināšanai ir izšķiroša nozīme cīņā pret krāpšanu un konkurētspējas veicināšanā.

Ir jāsaglabā taisnīgs līdzsvars starp dalībvalstu centieniem un Savienības budžeta ieguldījumu, no jauna izvērtējot, vai izdevumu apmērs šajā jomā būtu jāpalielina, lai līdzfinansētu sadarbīgu IT sistēmu ātru izstrādi. Muitas darbību veikšana pilnībā elektronizētā vidē palīdzētu efektīvi novērst tā saucamo ostas iepirkšanos, ko piekopj uz Savienību eksportējošie uzņēmumi, un pienācīgi atklāt visus importa pazeminātas vērtības norādīšanas gadījumus, lai garantētu Savienības pašu resursu pienācīgu iekasēšanu. Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka 2019. gadā varētu stāties spēkā priekšlikums grozīt Savienības Muitas kodeksa 287. pantu, lai pagarinātu līdzekļu, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, izmantošanu pagaidu kārtā (COM(2018) 85 final - 2018/0040 (COD) IMCO/8/12381), un tādējādi pagarinātu periodu, kurā tiek pieļautas salīdzinoši mazāk efektīvās papīra dokumentu procedūras, līdz brīdim, kad sāks darboties to aizstāšanai paredzētās elektroniskās sistēmas.

Atbilstošs finansējums turpmākajos gados šajā politikas jomā faktiski nodrošinātu atdevi no ieguldījuma nākotnē, padarot to par ES izdevumu labākas izmantošanas paraugu. Turklāt Komisijai ir obligāti nepieciešams pietiekams darbinieku skaits šajā jomā, lai garantētu netraucētu pāreju uz efektīvu e-muitas vidi.

3. MVU un mikrouzņēmumi

MVU un mikrouzņēmumi ir Eiropas ekonomikai svarīgi elementi. IMCO komiteja uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tie arī turpmāk gūtu labumu no portālā “Tava Eiropa” iekļautajiem informācijas un palīdzības pakalpojumiem, tādiem kā SOLVIT, un kopumā no Eiropas tiesību aktiem, kas attiecas uz to darbības jomu, tādējādi saņemot lielāku atbalstu ieiešanai ārvalstu tirgos, kuri tiek atvērti, un palīdzību digitālās pārejas īstenošanā un aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļu pieņemšanā. Atbilstošs kapitāla apmērs varētu palīdzēt tiem risināt ekonomiskas problēmas un atvieglot pāreju uz digitālo tirdzniecību. Tāpēc tiek uzsvērta atbilstoša budžeta piešķīruma programmai COSME nozīmība.

4. Standartizācijas pasākumi

Visbeidzot, milzīga nozīme ir atbilstoša finansējuma apmēra saglabāšanai Eiropas standartizācijas organizāciju veiktajām standartizācijas darbībām. Standarti ir viens no vienotā tirgus stūrakmeņiem un veido Eiropas rūpniecības konkurētspējas pamatu. Patērētājiem un ieinteresētajām personām vajadzētu būt iesaistītām standartu noteikšanas procesā, kā to paredz ES tiesību akti.

Ar cieņu

Anneleen Van Bossuyt

CC: Daniele Viotti


PIELIKUMS. ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētāja Alain Cadec 2018. gada 11. aprīļa vēstule galvenajam referentam par 2019. gada budžetu Daniele Viotti

Tulkojums

Temats:  PECH komitejas prioritātes attiecībā uz Komisijas 2019. gada budžetu

Godātais kolēģi!

Zivsaimniecības komiteja ir nolēmusi informēt Budžeta komiteju par savām prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2019. gada budžetu, izmantojot rakstisku procedūru, vēstulē, kuru tās koordinatori pieņēma 2018. gada 28. martā.

Tādēļ Zivsaimniecības komiteja ir nolēmusi, ka pilnvarojumā trialogam būtu jāiekļauj šādas prioritātes:

kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) finanšu resursi ir koncentrēti III iedaļā un 11. sadaļā “Jūrlietas un zivsaimniecība, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)” un obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem.

1.  ir vajadzīgs pienācīgs un pieejams zivsaimniecības fonds, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), nodrošinātu Eiropas akvakultūras un zvejniecības ilgtspēju, risinātu problēmas saistībā ar izkraušanas pienākuma radīto finansiālo slogu un sasniegtu mērķi par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

2.  Eiropas Savienība ir lielākā zivsaimniecības produktu importētāja pasaulē; vairāk nekā 60 % no Eiropas Savienībai piegādātajiem zivsaimniecības produktiem tiek iegūti starptautiskajos ūdeņos un trešo valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās; 2019. gada budžeta vajadzībām ir jāaprēķina atbilstošs un uzticams budžeta nodrošinājums, jo īpaši sakarā ar protokolu atjaunošanu ar Mauritāniju un Senegālu;

3.  Zivsaimniecības komiteja uzsver nepieciešamību saglabāt pietiekamu finansiālo nodrošinājumu līdzfinansētajām darbībām, lai piekrastes un nerūpnieciskās zvejas flotes segmenti varētu iegūt finansējumu; atzīst, ka, pamatojoties uz EJZF veicināto pamatsistēmu, dalībvalstīm savas finansējamās prioritātes ir jānosaka tā, lai risinātu šim sektoram raksturīgās problēmas;

4.  norāda, ka dalībvalstis ir pieņēmušas visas darbības programmas zivsaimniecības jomā, tāpēc 2019. budžeta gadā Komisijai un valstu pārvaldes iestādēm būtu jāpaātrina pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo projektu laicīgu īstenošanu;

5.  uzsver, ka 2014.–2020. gada EJZF apguves līmenis četrus gadus pēc tā pieņemšanas 2014. gada 15. maijā joprojām ir neapmierinošs, jo līdz 2018. gada martam bija izmantoti tikai 3,5 % no EUR 6,4 miljardu finansējuma; pauž cerību, ka EJZF īstenošanas līmenis tomēr uzlabosies; uzsver, ka zemais īstenošanas līmenis lielā mērā ir saistīts ar birokrātisko slogu valsts līmenī;

6.  aicina piemērot lielāku elastību apropriāciju piešķiršanā un jo īpaši nodrošināt iespēju ar datiem saistītu finansējumu, ko dalībvalstis nav izmantojušas, pārdalīt pētniecības institūtiem un kontroles nolūkā arī Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA);

7.  norāda uz Aģentūras kopīgi ar Eiropas Jūras drošības aģentūru un Frontex kopīga izmēģinājuma projekta ietvaros veiktā darba augsto kvalitāti un nozīmīgumu saistībā ar krasta apsardzes funkcijas izveidi; tomēr atgādina Komisijai, ka Aģentūrai būtu jāpiešķir pietiekami resursi šāda veida projektiem vai jebkuram citam turpmākam projektam;

8.  uzsver izcilo izpildes līmeni attiecībā uz saistību apropriācijām (99,6 %), kas ir augstāks nekā iepriekšējā finanšu gadā, un attiecībā uz maksājumu apropriācijām (88,5 %);

9.  uzsver, ka izmeklēšanai jūrlietu un zivsaimniecības jomā ir svarīgi saglabāt vismaz tādu pašu finanšu resursu līmeni, lai sasniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un nostiprinātu noplicināto zvejniecības sugu atgūšanu;

10.  atgādina par vajadzību uzlabot zinātnisko datu vākšanu un nodrošināt labāku piekļuvi tiem, kā arī veicināt sadarbību un zinātnisko datu apmaiņu starp jūrniecības un zivsaimniecības nozari, no vienas puses, un zinātnieku aprindām;

11.  uzsver zvejas kontroles un zinātnisko datu vākšanas nozīmi, jo šīs darbības ir KZP pīlāri; uzskata, ka tām arī turpmāk būtu jāpiešķir ES finansējums un dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni palielināt šo līdzekļu izmantošanu.

Ar cieņu

Alain CADEC


PIELIKUMS. PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

IPOL-COM-LIBE  D(2018)16301

Budžeta komitejas priekšsēdētājam

Jean ARTHUIS

ASP 09G205

Briselē

Temats:  LIBE komitejas prioritātes 2019. gada budžeta projektā

Godātais priekšsēdētāj!

Rakstu Jums, lai paziņotu LIBE komitejas prioritātes 2019. gada budžeta projektā.

Komiteja pauž cerību, ka ar 2019. gada daudzgadu finanšu shēmu (DFS) tieslietu un iekšlietu jomai paredzēto finanšu līdzekļu līmenis, ieskaitot papildu piešķīrumu III kategorijā (“Drošība un pilsoniskums”), kas tika apstiprināts saistībā ar 2017. gada vidusposma pārskatīšanu, tiks pilnībā paredzēts budžetā. Turklāt attiecībā uz ārkārtas humanitāro atbalstu Savienībā es sagaidu, ka Komisija nodrošinās, ka viss finansējums EUR 650 miljonu apmērā, kas tika piešķirts 2016.–2018. gada laikposmam, tiks izlietots līdz 2018. gada beigām, kā tika plānots.

Ņemot vērā ilgstošās problēmas saistībā ar pieaugošo to migrantu skaitu, kuri ierodas pie ES robežām, ir ļoti svarīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu, lai Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) kļūtu par pilnvērtīgu Eiropas patvēruma aģentūru, kas garantē visu pieteikuma iesniedzēju procesuālo tiesību uzraudzību un ievērošanu, un sniegtu atbilstīgas uzņemšanas iespējas, kā arī migrantu integrācijas atbalsta pasākumus. LIBE komiteja arī aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu naudas summu piešķiršanu patvēruma jomā, ja šogad tiks pieņemti nozīmīgi dokumenti patvēruma jomā. Šajā sakarībā ir svarīgi, lai arī Frontex tiktu nodrošināts atbilstīgs finansējums tā pilnvaru efektīvai īstenošanai un problēmu risināšanai uz ES ārējām robežām.

Attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF) un Iekšējās drošības fondu (ISF) komiteja sagaida, ka Komisija 2018. gadā cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tās īsteno pasākumus, kas nepieciešami, lai 2019. gadā varētu apgūt pieejamo AMIF un ISF finansējumu. Turpmāk ir jānovērš situācija, kas izveidojās 2017. gada beigās, kad no AMIF tika pārdalīti EUR 275 miljoni maksājumu apropriācijās sakarā ar dažu valstu apguves spējas problēmām. Šajā sakarībā komiteja vēlētos atkārtoti paust savu pieprasījumu noteikt vienu budžeta pozīciju katram tās mērķim (ir vajadzīgas 4 nevis 2 budžeta pozīcijas), lai LIBE komiteja varētu pildīt savas kontroles funkcijas un palielināt ES finansējuma pārredzamību. Pašreizējo AMIF budžeta pozīcijas sadalījumu LIBE komiteja uzskata par ļoti neapmierinošu, kā atspoguļots komitejas līmenī pagājušajā gadā pieņemtajos budžeta grozījumos. Īpaša budžeta pozīcija būtu jāizveido arī, lai nodrošinātu finansiālu atbalstu meklēšanas un glābšanas operācijām jūrā, kuras īsteno dalībvalstis vai daži atbilstīgi privātā sektora dalībnieki.

Attiecībā uz pamattiesību aizsardzību komiteja vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir finansēt atbilstīgus pārraudzības mehānismus tieslietu un iekšlietu jomā. Tā kā ir skaidrs, ka pamattiesības Eiropas Savienībā tiek pakļautas spriedzei, komiteja iesaka atbilstīgi palielināt Pamattiesību aģentūras (FRA) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) budžetu. Šajā sakarībā būtu atbilstīgi jāfinansē arī cilvēktiesību un līdztiesības struktūrām paredzētais finansiālais atbalsts. Būtu arī svarīgi 2019. gadā nodrošināt eu-LISA aģentūrai pietiekamus līdzekļus, lai tā varētu pieņemt darbā darbiniekus un ekspertus, kas nepieciešami, lai īstenotu tai uzticētos papildu uzdevumus.

Attiecībā uz Iekšējās drošības fondu komiteja vēlētos uzsvērt, ka viena no prioritātēm ir policijas un tiesu iestāžu sadarbības pilnveidošana, lai apkarotu terorismu, citus pārrobežu noziegumus un kibernoziedzību. Arī cīņa pret noziegumiem vides jomā un cilvēku tirdzniecību 2019. gadā būtu pienācīgi jāfinansē. Tā kā minētās parādības Eiropas Savienībā kļuvušas ievērojami biežāk sastopamas, Eurojust budžetam būtu jānodrošina pietiekams finansējums, lai uzlabotu tā lomu attiecībā uz izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbību koordinēšanu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, jo īpaši veicinot starptautiskās tiesiskās palīdzības sniegšanu un izdošanas pieprasījumu izpildi. Komiteja arī uzskata, ka pēc iespējas ātrāk ir jānodrošina pienācīgs finansējums EPPO izveidei. Arī Eiropolam ir jānodrošina atbilstīgs finansējums, ņemot vērā tā svarīgo lomu cīņā pret dažādiem noziegumiem un tā arvien padziļinātāku sadarbību ar trešām valstīm.

Turklāt būtu jāpalielina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) finansējums, lai tas varētu efektīvi īstenot tā galveno uzdevumu, proti, sniegt uzticamu un salīdzināmu informāciju par zālēm Eiropā, kā arī izstrādāt infrastruktūru un instrumentus, kas nepieciešami, lai saskaņoti un optimāli vāktu datus pa valstīm. Tas ir svarīgi, ņemot vērā to, ka narkotiku tirdzniecība palielinās, kas arī būtiski ietekmē globālā terorisma finansēšanu un opioīdu izraisītu nāves gadījumu skaita pieaugumu Eiropas Savienībā.

Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pilnvaru pārskatīšana ir izšķirīgi svarīga, lai uzlabotu cīņu pret kibernoziedzību, palielinātu kritiskās infrastruktūras aizsardzību, kā arī aizsargātu pamattiesības tiešsaistē, izmantojot uzlabotus IT drošības standartus. Šajā sakarībā 2019. gadā būtu pienācīgi jāfinansē ENISA pilnvaru pārskatīšana.

Ar cieņu

Claude MORAES


PIELIKUMS. KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS VĒSTULE

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Priekšsēdētāja

Ref.: D(2018)18206

Budžeta komitejas priekšsēdētājam

Jean Arthuis

Altiero Spinelli ēka

ASP 09G205

B-1047 Brisele

Temats:  AFCO prioritātes attiecībā uz pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžetu

Godātais priekšsēdētāj!

Tā kā ir ļoti maz laika, lai pieņemtu Jūsu ziņojumu attiecībā uz pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžetu, es kā AFCO atzinuma par 2019. gada budžetu sagatavotāja tiku pilnvarota sagatavot mūsu viedokli par šo ziņojuma projektu, vēstulē izklāstot AFCO prioritātes nākamā gada budžetam.

Konstitucionālo jautājumu komiteja vēlas vērst Jūsu uzmanību uz prioritārām jomām, kuras būtu jāaplūko šā gada sarunās par budžetu.

– Kā vienmēr, AFCO komiteja ir apņēmusies nodrošināt pienācīgu finansējumu programmai “Eiropa pilsoņiem” un Eiropas pilsoņu iniciatīvai (EPI). Mēs uzskatām, ka abas šīs programmas ir papildinošas, taču vienlaikus tās būtu jāfinansē neatkarīgi, jo to nozīmīgums iedzīvotāju iesaistei izpaužas atšķirīgi.

– Varbūt Jūs jau zināt, ka mēs pašlaik strādājam pie Komisijas priekšlikuma projekta, ar kuru tiek reformēta EPI, un šajā sakarībā mēs prasām, lai tā būtu finansiāli nošķirta no programmas “Eiropa pilsoņiem”. Mēs vēlamies panākt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz abu programmu finansējumu un tādēļ uzskatām, ka to budžeta avoti būtu jāracionalizē un tiem būtu jākļūst skaidri izsekojamiem.

– Vēl viena AFCO komitejas prioritāte ir nodrošināt pietiekamu finansējumu saziņai ar iedzīvotājiem, ņemot vērā 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas un jaunā sasaukuma sākumu. Mēs arī vēlētos stiprināt debates par Eiropas nākotni. Šajā sakarībā mēs vēlētos izpētīt iespējas ES budžeta izmantošanai, lai finansētu tā dēvēto apspriešanos ar iedzīvotājiem.

Esmu pārliecināta, ka Budžeta komiteja ņems vērā mūsu ieteikumus, gatavojot pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžetu.

Ar cieņu

Prof. Danuta Hübner

CC:  Daniele Viotti, BUDG komitejas referentam par 2019. gada budžetu, III iedaļa — Komisija,

  Paul Rübig, BUDG referentam par 2018. gada budžetu — pārējās iedaļas.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

28.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean Arthuis, Richard Ashworth, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, André Elissen, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, John Howarth, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Urmas Paet, Paul Rübig, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jonathan Bullock, David Coburn, Thomas Waitz, Bogdan Brunon Wenta


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Jean Arthuis, Gérard Deprez, Urmas Paet

PPE

Richard Ashworth, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Siegfried Mureşan, Paul Rübig, Inese Vaidere, Bogdan Brunon Wenta

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, John Howarth, Vladimír Maňka, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Indrek Tarand

4

-

EFDD

Jonathan Bullock, David Coburn

ENF

André Elissen

NI

Eleftherios Synadinos

1

0

VERTS/ALE

Thomas Waitz

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 4. jūlijsJuridisks paziņojums