Procedūra : 2015/0907(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0248/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0248/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 04/07/2018 - 6.2
CRE 04/07/2018 - 6.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0282

IETEIKUMS     ***
PDF 594kWORD 55k
2.7.2018
PE 623.806v02-00 A8-0248/2018

par projektu Padomes lēmumam, ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom

(09425/2018 – C8-0276/2018 – 2015/0907(APP))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referenti: Danuta Maria Hübner un Jo Leinen

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam, ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom

(09425/2018 – C8-0276/2018 – 2015/0907(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (09425/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. panta 1. punktu (C8-0276/2018),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu un tai pielikumā pievienoto priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(1);

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Luksemburgas Deputātu palāta, Nīderlandes Senāts, Nīderlandes Pārstāvju palāta, Zviedrijas parlaments, Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta un Apvienotās Karalistes Lordu palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ieteikumu (A8-0248/2018),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV C 366, 27.10.2017., 7. lpp.


PASKAIDROJUMS

  2015. gada novembrī Parlaments pieņēma priekšlikumu par ES vēlēšanu likuma reformu ar mērķi sekmēt pilsoņu dalību vēlēšanās, stiprināt vēlēšanu Eiropas dimensiju, palielināt Parlamenta darbības efektivitāti un uzlabot vēlēšanu norisi. Eiropas pilsoņiem tas bija nepieciešams un ilgi gaidīts solis uz priekšu: pēdējos 40 gadus Eiropas Parlamenta deputātus viņi vēlējuši saskaņā ar vecajiem noteikumiem, kurus lielākoties paredzējušas dalībvalstis.

  Pēc gandrīz trīs gadus ilgušām intensīvām sarunām Padome beidzot panāca vienošanos par šo Eiropas pilsoņiem un Parlamentam būtisko reformu. Tā jau pati par sevi ir uzskatāma par uzvaru, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. pantā paredzētos procedūras ierobežojumus, kas prasa vienprātīgu dalībvalstu nostāju.

Galvenais, šis ir pirmais sekmīgais Parlamenta mēģinājums modernizēt Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanas noteikumus kopš Vēlēšanu akta pieņemšanas 1976. gadā. Tas paver ceļu pakāpeniskai un visaptverošai Eiropas vēlēšanu reformai. Vairāk par to, kas paredzēts Padomes lēmuma projektā, pašreizējos politiskajos apstākļos un procedūras ierobežojumu dēļ nebija iespējams panākt.

Padomes lēmuma projektā, ar ko groza 1976. gada Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, ir vairāki pozitīvi elementi, kas būtiski uzlabos nākamo Eiropas vēlēšanu raksturu un norisi:

·  teksts pilnīgi atbilst dalībvalstu konstitucionālajām un vēlēšanu tradīcijām;

·  jaunie noteikumi pilsoņiem beidzot dos iespēju labāk apzināties saikni starp valsts partijām un kandidātiem un to saitēm ar Eiropas politiskajām partijām. Akceptējot šo priekšlikumu, mēs dodam iespēju diskusijās par Eiropas vēlēšanām dalībvalstu jautājumus pakāpeniski aizstāt ar Eiropas jautājumiem;

·  turklāt iespēja ieviest balsošanu elektroniski un pa pastu padarīs Eiropas vēlēšanas pieejamākas. Tas nozīmētu, ka palielināsies vēlētāju aktivitāte un lielākai daļai pilsoņu būs iespēja balsot droši un ērti;

·  dalību vēlēšanos būtiski ietekmētu balsstiesību piešķiršana ES pilsoņiem, kas dzīvo trešās valstīs, jo Šveicē vien uz pastāvīgu dzīvi ir apmetušies 1,4 miljoni ES pilsoņu. Šī svarīgā iespēja beidzot ir atzīta, un ir ļoti ticams, ka pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā daudzas dalībvalstis to izmantos;

·  vēlēšanu sarakstu izveides minimālais termiņš kalpos par garantiju, ka dalībvalstu partijas pēdējā brīdī neizdarīs patvaļīgus lēmumus;

·  pret divkāršu balsošanu vērsti pasākumi stiprinās pilsoņu uzticēšanos vēlēšanu procesam;

·ieceļot kontaktiestādi datu apmaiņai par vēlētājiem un kandidātiem, tiktu nodrošināta labāka dalībvalstu vēlēšanu iestāžu koordinācija, kā arī tiktu mazinātas divkāršas balsošanas iespējas;

·  slieksnis izlīdzinātu vēlēšanu nosacījumus politiskajām partijām visās dalībvalstīs. Turklāt tas panāktu lielāku vienlīdzību attiecībā uz katra pilsoņa balss svaru Parlamenta deputātu ievēlēšanā;

·  atšķirībā no Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kurš ir starpvaldību akts, Padomes lēmuma projekts ir Savienības akts. Tāpēc Tiesai būs piekritība attiecībā uz tām vēlēšanu akta daļām, kas grozītas ar Padomes lēmuma projektu. Tādējādi pilsoņiem tiks nodrošināta juridiskā noteiktība.

Lai gan no Padomes varēja gaidīt lielāku vērienu, Eiropas Parlamentam tagad būtu ātri jādod piekrišana un ar to jāapliecina, ka pat šajos sarežģītajos politiskajos apstākļos Eiropas demokrātiju ir iespējams pakāpeniski uzlabot. Šis lēmums būtu uzskatāms par atspēriena punktu, nevis galamērķi.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reforma

Atsauces

09425/2018 – C8-0276/2018 – 2015/0907(APP)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

18.6.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

 

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Jo Leinen

26.2.2015

Danuta Maria Hübner

26.2.2015

 

 

Izskatīšana komitejā

20.6.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

2.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Mercedes Bresso, Elmar Brok, Richard Corbett, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Guy Verhofstadt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Ashley Fox, Jérôme Lavrilleux, David McAllister, Cristian Dan Preda

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Jonás Fernández, Birgit Sippel

Iesniegšanas datums

2.7.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15

+

NI

Kazimierz Michał Ujazdowski

PPE

Elmar Brok, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Jérôme Lavrilleux, Markus Pieper, Paulo Rangel, György Schöpflin

S&D

Mercedes Bresso, Richard Corbett, Jonás Fernández, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira, Birgit Sippel

8

-

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Guy Verhofstadt

ECR

Ashley Fox

ENF

Gerolf Annemans

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

VERTS/ALE

Pascal Durand, Josep Maria Terricabras

1

0

EFDD

Daniela Aiuto

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 3. jūlijsJuridisks paziņojums