Procedūra : 2017/2131(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0250/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0250/2018

Debates :

PV 11/09/2018 - 11
CRE 11/09/2018 - 11

Balsojumi :

PV 12/09/2018 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0340

ZIŅOJUMS     
PDF 1017kWORD 134k
4.7.2018
PE 620.837v02-00 A8-0250/2018

par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība

(2017/2131(INL))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Judith Sargentini

(Iniciatīva — Reglamenta 45. un 52. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība

(2017/2131(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 2. pantu un 7. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās protokolus,

–  ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus, piemēram, Eiropas Sociālo hartu un Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija),

–  ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par stāvokli Ungārijā(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra(2) un 2015. gada 10. jūnija(3) rezolūcijas par stāvokli Ungārijā,

–  ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par pamattiesību stāvokli Ungārijā — standarti un prakse (saskaņā ar EP 2012. gada 16. februāra rezolūciju)(4),

–  ņemot vērā 2012. gada 16. februāra rezolūciju par neseno politisko notikumu attīstību Ungārijā(5) un 2011. gada 10. marta rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(7),

–  ņemot vērā 2004. gada 1. aprīļa normatīvo rezolūciju par Komisijas paziņojumu attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu — Savienības pamatvērtību ievērošana un veicināšana(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 15. oktobra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu — Savienības pamatvērtību ievērošana un veicināšana(9),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) gada ziņojumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 45., 52. un 83. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0250/2018),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā un kā atspoguļots Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un iekļauts starptautiskos cilvēktiesību nolīgumos, un tā kā šīs vērtības, kas ir kopīgas visām dalībvalstīm un kurām visas dalībvalstis brīvprātīgi ir piekritušas, veido pamatu ES iedzīvotāju tiesībām;

B.  tā kā droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, skar ne tikai konkrēto dalībvalsti, kurā šī varbūtība īstenojas, bet ietekmē arī citas dalībvalstis, to savstarpējo uzticēšanos, ES pašu būtību un tās iedzīvotāju pamattiesības saskaņā ar Savienības tiesībām;

C.  tā kā saskaņā ar norādīto Komisijas 2003. gada paziņojumā par Līgumu par Eiropas Savienību 7. pantu LES 7. panta darbības joma neaprobežojas ar saistībām, kas izriet no Līgumiem, kā norādīts LESD 258. pantā, un tā kā Savienība var novērtēt, vai pastāv droša varbūtība, ka varētu būt nopietni pārkāptas kopīgās vērtības tādās jomās, kuras ietilpst dalībvalstu kompetencē;

D.  tā kā LES 7. panta 1. punktā paredzēts preventīvs posms, kas ES sniedz spēju iejaukties, ja pastāv nepārprotams risks, ka varētu tikt nopietni pārkāptas kopīgās vērtības; tā kā šāda preventīva rīcība paredz dialogu ar attiecīgo dalībvalsti un tās mērķis ir novērst iespējamas sankcijas;

E.  tā kā, lai gan Ungārijas iestādes ir pastāvīgi gatavas apspriest kāda konkrēta pasākuma likumību, situācija nav novērsta un joprojām pastāv lielas bažas, kas negatīvi ietekmē Savienības tēlu, kā arī tās efektivitāti un ticamību pamattiesību, cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzībā visā pasaulē, un atklāj vajadzību tos risināt ar Savienības saskaņotu rīcību,

1.  norāda, ka Parlamenta bažas attiecas uz šādiem jautājumiem:

1) konstitucionālās sistēmas un vēlēšanu sistēmas darbība;

2) tiesu un citu iestāžu neatkarība un tiesnešu tiesības;

3) korupcija un interešu konflikti;

4) privātuma un datu aizsardzība;

5) vārda brīvība;

6) akadēmiskā brīvība;

7) reliģijas brīvība;

8) biedrošanās brīvība;

9) tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi;

10) pie minoritātēm piederošu personu, tostarp romu un ebreju, tiesības un aizsardzība pret naidīgiem paziņojumiem pret šādām minoritātēm;

11) migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesības;

12) ekonomiskās un sociālās tiesības.

2.  uzskata, ka visi šīs rezolūcijas pielikumā minētie fakti un tendences kopā rada sistēmiskus draudus LES 2. pantā minētajām vērtībām, kā arī izteiktu risku, ka tās varētu tikt nopietni pārkāptas;

3.  ņem vērā 2018. gada 8. aprīlī Ungārijā notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātus; uzsver faktu, ka katra Ungārijas valdība ir atbildīga par to, lai novērstu varbūtību, ka tiek nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības, pat ja šī varbūtība ir iepriekšējo valdību ierosināto vai apstiprināto politisko lēmumu ilgtermiņa rezultāts;

4  tāpēc saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu iesniedz Padomei šo pamatoto priekšlikumu, aicinot Padomi konstatēt, vai ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības, un šajā saistībā adresēt Ungārijai attiecīgus ieteikumus;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tai pievienoto pamatoto priekšlikumu Padomes lēmumam nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0216.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0461.

(3)

OV C 407, 4.11.2016., 46. lpp.

(4)

OV C 75, 26.2.2016., 52. lpp.

(5)

OV C 249 E, 30.8.2013., 27. lpp.

(6)

OV C 199 E, 7.7.2012., 154. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.

(8)

OV C 104 E, 30.4.2004., 408. lpp.

(9)

COM(2003)0606.


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS

Priekšlikums

Padomes lēmumam,

ar ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu tiek konstatēta droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 7. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta pamatoto priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)  Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā minētajām vērtībām, kuras ir kopīgas visām dalībvalstīm un ietver demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu. Saskaņā ar LES 49. pantu pievienošanās ES liek ievērot un atbalstīt LES 2. pantā minētās vērtības.

(2)  Ungārijas pievienošanās bija brīvprātīga rīcība, kas pamatojās uz suverēnu lēmumu un atspoguļoja plašu vienprātību visā Ungārijas politiskajā spektrā.

(3)  Eiropas Parlamenta pamatotajā priekšlikumā ir izklāstītas Parlamenta bažas attiecībā uz stāvokli Ungārijā. Konkrētāk, galvenās bažas attiecas uz konstitucionālās un vēlēšanu sistēmas darbību, tiesu un citu iestāžu neatkarību, tiesnešu tiesībām, uz korupciju un interešu konfliktiem, privātuma un datu aizsardzību, vārda brīvību, akadēmisko brīvību, reliģijas brīvību, biedrošanās brīvību, tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, minoritāšu, tostarp romu un ebreju, tiesībām un aizsardzību pret naidīgiem paziņojumiem, kas vērsti pret šādām minoritātēm, uz migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesībām unekonomiskajām un sociālajām tiesībām.

(4)  Eiropas Parlaments arī norādīja, ka Ungārijas iestādes ir pastāvīgi gatavas apspriest kāda konkrēta pasākuma likumību, bet tās nav veikušas visus pasākumus, kas ieteikti iepriekšējās rezolūcijās.

(5)  2017. gada 17. maija rezolūcijā par stāvokli Ungārijā Eiropas Parlaments norādīja, ka pašreizējā situācija Ungārijā rada nepārprotamu risku, ka varētu tikt nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības, un pamato LES 7. panta 1. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu.

(6)  Komisija savā 2003. gada paziņojumā par 7. pantu Līgumā par Eiropas Savienību uzskaitīja daudzus informācijas avotus, kas jāņem vērā, uzraugot un veicinot kopēju vērtību ievērošanu, piemēram, starptautisko organizāciju ziņojumus, NVO ziņojumus un reģionālo un starptautisko tiesu lēmumus. Daudzi dalībnieki valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī, tostarp Savienības iestādes un struktūras, Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), kā arī daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas dziļas bažas par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību stāvokli Ungārijā, tomēr šīs bažas ir uzskatāmas par juridiski nesaistošiem atzinumiem, jo Līgumu noteikumu interpretēšana ir tikai Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

Konstitucionālās sistēmas un vēlēšanu sistēmas darbība

(7)  Venēcijas komisija vairākkārt pauda bažas par konstitūcijas izstrādes procesu Ungārijā — gan attiecībā uz Pamatlikumu, gan arī tā grozījumiem. Venēcijas komisija atzinīgi novērtēja to, ka Pamatlikums nosaka konstitucionālu kārtību, pamatojoties uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību aizsardzību kā pamatprincipiem, un atzinīgi novērtēja centienus noteikt konstitucionālo kārtību saskaņā ar Eiropas kopējām demokrātijas vērtībām un standartiem un centienus reglamentēt pamattiesības un pamatbrīvības saskaņā ar saistošiem starptautiskiem instrumentiem. Kritika bija vērsta uz procesa pārredzamības trūkumu, pilsoniskās sabiedrības nepietiekamu iesaisti, patiesas apspriešanās trūkumu, apdraudējumu varas dalīšanai un valsts līdzsvara un atsvara sistēmas vājināšanos.

(8)  Ungārijas Konstitucionālās tiesas kompetence konstitucionālās reformas rezultātā tika ierobežota, tostarp attiecībā uz budžeta jautājumiem, actio popularis atcelšanu, iespēju tiesai atsaukties uz savu judikatūru pirms 2012. gada 1. janvāra un ierobežotu tiesas spēju pārbaudīt, vai grozījumi Pamatlikumā atbilst konstitūcijai, izņemot tos, kuriem ir tikai procesuāls raksturs. Venēcijas komisija pauda nopietnas bažas par šiem ierobežojumiem un tiesnešu iecelšanas procedūru un sniedza ieteikumus Ungārijas iestādēm, lai nodrošinātu vajadzīgo līdzsvaru un atsvaru, savā 2012. gada 19. jūnija atzinumā par 2011. gada Likumu Nr. CLI par Ungārijas Konstitucionālo tiesu un 2013. gada 17. jūnija atzinumā par Ungārijas Pamatlikuma ceturto grozījumu. Venēcijas komisija savos atzinumos arī norādīja uz vairākiem pozitīviem reformu elementiem, piemēram, noteikumiem par budžeta garantijām, tiesnešu pārvēlēšanas nepieļaušanu un tiesību uzsākt ex post pārskatīšanas procedūru piešķiršanu komisāram pamattiesību jautājumos.

(9)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka pašreizējā konstitucionālā sūdzību procedūra ierobežo piekļuvi Konstitucionālajai tiesai, neparedz termiņu konstitūcijas pārskatīšanai un tai nav apturošas ietekmes uz apstrīdētajiem tiesību aktiem. Komiteja arī norādīja, ka jaunā Konstitucionālās tiesas likuma noteikumi vājina tiesnešu amata vietu drošību un palielina valdības ietekmi uz Konstitucionālās tiesas sastāvu un darbību, mainot tiesnešu iecelšanas kārtību, tiesnešu skaitu tiesā un pensionēšanās vecumu. Komiteja pauda bažas arī par Konstitucionālās tiesas ierobežoto kompetenci un pilnvarām pārskatīt tiesību aktus, kas skar budžeta jautājumus.

(10)  Savā sākotnējā atzinumā un secinājumos, kas pieņemti 2018. gada 9. aprīlī, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ierobežotas vēlēšanu novērošanas misija paziņoja, ka vēlēšanu tehniskā vadība bija profesionāla un pārredzama, pamattiesības un pamatbrīvības tika ievērotas kopumā, bet tika īstenotas nelabvēlīgā gaisotnē. Vēlēšanu pārvalde izpildīja savu uzdevumu profesionāli un pārredzami, un kopumā tā baudīja uzticību ieinteresēto personu vidū. Kampaņa noritēja spraigi, bet naidīga un iebiedējoša kampaņa, talkā ņemot retoriku, ierobežoja vidi būtiskām debatēm un mazināja vēlētāju spēju izdarīt apzinātu izvēli. Kampaņu publisko līdzekļu finansējuma un izdevumu griestu mērķis ir nodrošināt vienādas iespējas visiem kandidātiem. Tomēr valsts pārmērīgie izdevumi par reklāmu publiskajā telpā, kas pastiprināja valdošās koalīcijas kampaņas vēstījumu, būtiski izjauca konkurējošo dalībnieku iespēju konkurēt vienlīdzīgā veidā. Novērošanas misija pauda bažas arī par viena deputāta vēlēšanu apgabalu robežu noteikšanu. Līdzīgas bažas tika paustas arī Venēcijas komisijas un Demokrātisku vēlēšanu padomes 2012. gada 18. jūnija kopīgajā atzinumā par likumu par Ungārijas parlamenta deputātu ievēlēšanu, kurā tika minēts, ka vēlēšanu apgabalu robežu noteikšana ir jāveic pārredzamā un profesionālā veidā, izmantojot objektīvu un bezpartejisku procesu, t. i., izvairoties no tiekšanās uz īstermiņa politikas mērķiem (pirmsvēlēšanu manipulācijas).

(11)  Pēdējos gados Ungārijas valdība plaši izmantoja apspriedes valsts mērogā, paplašinot tiešu demokrātiju valsts līmenī. 2017. gada 27. aprīlī Komisija norādīja, ka valsts mēroga apspriede "Apturēsim Briseles varu" ietvēra vairākus apgalvojumus un pieņēmumus, kas bija faktiski nepatiesi vai ļoti maldinoši. Ungārijas valdība 2015. gada maijā arī veica apspriedes "Imigrācija un terorisms" un 2017. gada oktobrī — pret tā dēvēto "Sorosa plānu". Minētās apspriedes vilka paralēles starp terorismu un migrāciju, uzkurinot naidu pret migrantiem, un jo īpaši tika vērstas pret George Soros personu un pret Savienību.

Tiesu un citu iestāžu neatkarība un tiesnešu tiesības

(12)  Pēc būtiskajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā, kas tika ieviestas 2011. gadā, jaunizveidotā Valsts tiesu biroja (VTB) priekšsēdētājam tika piešķirtas plašas pilnvaras. Šīs plašās pilnvaras Venēcijas komisija kritizēja 2012. gada 19. marta atzinumā par 2011. gada Likumu Nr. CLXII par tiesnešu juridisko statusu un atalgojumu un 2011. gada Likumu Nr. CLXI par Ungārijas tiesu organizāciju un administrāciju, kā arī 2012. gada 15. oktobra atzinumā par galvenajiem likumiem attiecībā uz tiesu sistēmu. Līdzīgas bažas 2012. gada 29. februārī un 2013. gada 3. jūlijā pauda ANO īpašais referents tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumos, kā arī Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) 2015. gada 27. marta ziņojumā. Visi šie dalībnieki uzsvēra vajadzību stiprināt kolektīvās struktūras — Valsts tiesu padomes (VTP) — kā pārraudzības instances lomu, jo VTB priekšsēdētāju, ko ievēlē Ungārijas parlaments, nevar uzskatīt par tiesu pašpārvaldes institūciju. Ievērojot starptautiskos ieteikumus, VTB priekšsēdētāja statuss tika mainīts un viņa pilnvaras ierobežotas, lai nodrošinātu labāku līdzsvaru starp priekšsēdētāju un VTP.

(13)  Kopš 2012. gada Ungārija ir veikusi pozitīvus pasākumus, lai noteiktas VTB priekšsēdētāja funkcijas nodotu Valsts tiesu padomei un tādējādi radītu labāku līdzsvaru starp šīm divām varas institūcijām. Tomēr vēl ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi. 2015. gada 27. marta ziņojumā GRECO aicināja līdz minimumam samazināt iespējamos riskus, ko rada VTB priekšsēdētāja diskrecionārie lēmumi. VTB priekšsēdētājs cita starpā var pārcelt un iecelt tiesnešus, un viņam ir sava loma tiesu disciplīnā. VTB priekšsēdētājs arī iesaka Ungārijas prezidentam iecelt un no amata atbrīvot tiesu vadītājus, tostarp apelācijas tiesu priekšsēdētājus un priekšsēdētāju vietniekus. GRECO atzinīgi vērtēja nesen pieņemto tiesnešu ētikas kodeksu, tomēr uzskatīja, ka to varēja formulēt skaidrāk un papildināt ar apmācību darbavietā. GRECO arī atzinīgi novērtēja grozījumus, kas tika izdarīti noteikumos par tiesnešu pieņemšanas darbā un atlases procedūrām Ungārijā laikposmā no 2012. gada līdz 2014. gadam un kuri nodrošināja VTP stingrāku uzraudzības funkciju atlases procesā. VTP 2018. gada 2. maijā rīkoja sesiju, kurā vienbalsīgi pieņēma lēmumus par VTB priekšsēdētāja praksi attiecībā uz paziņojumu, ka aicinājumi iesniegt pieteikumus uz tiesnešu amata vietām un augstākajām amata vietām nav bijuši sekmīgi. Lēmumos tika secināts, ka šāda priekšsēdētāja prakse ir nelikumīga.

(14)  2018. gada 29. maijā Ungārijas valdība iesniedza septītā grozījuma projektu pamatlikumā (T/332), kas tika pieņemts 2018. gada 20. jūnijā. Ar to tika ieviesta jauna administratīvo tiesu sistēma.

(15)  Pēc Eiropas Savienības Tiesas ("Tiesas") 2012. gada 6. novembra sprieduma lietā C-286/12, Komisija pret Ungāriju(1), kurā tika konstatēts, ka, pieņemot valsts tiesisko regulējumu, ar ko tiesnešiem, prokuroriem un notāriem tiek noteikts amata pildīšanas maksimālais vecums 62 gadi, Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti ES tiesību aktos, Ungārijas parlaments pieņēma 2013. gada Likumu Nr. XX, kurā paredzēts, ka tiesnešu pensionēšanās vecums 10 gadu laikā ir pakāpeniski jāsamazina līdz 65 gadiem, un izklāstīti kritēriji atjaunošanai amatā vai kompensācijas piešķiršanai. Saskaņā ar likumu pensionētiem tiesnešiem bija iespēja atgriezties sākotnējā amatā tajā pašā tiesā un ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi tika piemēroti, pirms tika pieņemti noteikumi par pensionēšanos, bet gadījumos, kad viņi nevēlētos atgriezties, viņi saņemtu vienreizēju kompensāciju par 12 mēnešos zaudēto atalgojumu un varētu iesniegt prasību tiesā par papildu kompensāciju, taču atjaunošana administrācijā vadošajos amatos garantēta netika. Tomēr Komisija atzinīgi novērtēja pasākumus, kurus Ungārija pieņēmusi, lai panāktu savu pensionēšanās tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem. Starptautiskās advokātu kolēģijas Cilvēktiesību institūta 2015. gada oktobra ziņojumā ir norādīts, ka lielākā daļa no amata atbrīvoto tiesnešu savos sākotnējos amatos vairs neatgriezās, daļēji tādēļ, ka viņu iepriekšējās amata vietas jau bija aizpildītas. Tā arī norādīja, ka nav iespējams nodrošināt Ungārijas tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti un ka tiesiskums joprojām ir novājināts.

(16)  Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2015. gada 16. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Gaszó pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu un efektīvu tiesību aizsardzību. ECT secināja, ka pārkāpumu pamatā bija prakse, kas izpaudās kā Ungārijas regulārā nespēja nodrošināt, ka tiesvedība, ar ko nosaka pilsoniskās tiesības un pienākumus, tiek pabeigta pieņemamā laikā, un veikt pasākumus, kas ļauj pieteikumu iesniedzējiem pieprasīt kompensāciju par pārmērīgi ilgo civilo tiesvedību vietējā līmenī. Šis spriedums vēl nav izpildīts. Jaunajā Ungārijas Civilprocesa kodeksā, kas pieņemts 2016. gadā, paredzēts paātrināt tiesvedību civillietās, ieviešot divu pakāpju procedūru. Ungārija ir informējusi Eiropas Padomes Ministru komiteju, ka 2018. gada oktobrī tiks pieņemts jauns likums, ar ko izveido efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli ieilgušas tiesvedības gadījumos.

(17)  ECT 2016. gada 23. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Baka pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas András Baka tiesības vērsties tiesā un tiesības uz vārda brīvību; 2009. gada jūnijā viņu uz sešiem gadiem ievēlēja par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, bet šo amatu viņš zaudēja saskaņā ar pārejas noteikumiem Pamatlikumā, kas paredz, ka Augstākās tiesas tiesību pārņēmēja ir Kúria. Šis spriedums vēl nav izpildīts. 2017. gada 10. martā Eiropas Padomes Ministru komiteja uzdeva veikt pasākumus, lai novērstu turpmāku priekšlaicīgu tiesnešu atcelšanu no amata līdzīgu iemeslu dēļ, tādējādi novēršot jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu šajā saistībā. Ungārijas valdība norādīja, ka šie pasākumi nav saistīti ar sprieduma izpildi.

(18)  2008. gada 29. septembrī András Jóri uz sešiem gadiem tika iecelts par datu aizsardzības komisāru. Tomēr Ungārijas parlaments ar likumu, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī, nolēma datu aizsardzības sistēmu reformēt un komisāru aizstāt ar valsts iestādi, kas atbild par datu aizsardzību un informācijas brīvību. András Jóri bija jāatstāj amats pirms pilnvaru termiņa beigām. 2014. gada 8. aprīlī Tiesa nosprieda, ka uzraudzības iestāžu neatkarība obligāti nozīmē pienākumu ļaut tām darboties līdz pilnvaru termiņa beigām un ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK(2). Ungārija izdarīja grozījumus noteikumos par komisāra iecelšanu, izteica atvainošanos un samaksāja kompensācijas summu, par ko panākta vienošanās.

(19)  Venēcijas komisija 2012. gada 19. jūnija atzinumā par 2011. gada Likumu Nr. CLXIII par prokuratūru un 2011. gada Likumu Nr. CLXIV par ģenerālprokurora, prokuroru un citu prokuratūras darbinieku statusu un prokurora profesiju Ungārijā konstatēja vairākus trūkumus. 2015. gada 27. marta ziņojumā GRECO mudināja Ungārijas iestādes veikt papildu pasākumus, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un palielinātu prokuratūras neatkarību, cita starpā atņemot iespēju ģenerālprokuroru ievēlēt atkārtoti. Turklāt GRECO pieprasīja, lai disciplinārlietas pret ierindas prokuroriem būtu pārredzamākas un lai lēmumi lietas nodot no viena prokurora citam tiktu balstīti uz stingriem juridiskiem kritērijiem un pamatojumiem. Saskaņā ar Ungārijas valdības sniegto informāciju GRECO 2017. gada atbilstības ziņojumā ir atzīts Ungārijas progress attiecībā uz prokuroriem (Ungārijas iestādes vēl nav atļāvušas to publicēt, neraugoties uz aicinājumiem GRECO plenārsēdēs). Otrais atbilstības ziņojums vēl nav pabeigts.

Korupcija un interešu konflikti

(20)  2015. gada 27. marta ziņojumā GRECO aicināja izstrādāt Ungārijas parlamenta deputātu rīcības kodeksu attiecībā uz interešu konfliktu gadījumiem. Turklāt deputātiem būtu arī jāziņo par interešu konfliktiem, kas rodas ad hoc veidā, un šī prasība būtu jāpapildina ar stingrāku pienākumu iesniegt aktīvu deklarācijas. Būtu arī jāparedz noteikumi, kas ļauj piemērot sankcijas par neprecīzu aktīvu deklarāciju iesniegšanu. Turklāt aktīvu deklarācijas būtu jāpublisko tiešsaistē, lai nodrošinātu īstu demokrātisko pārraudzību. Būtu jāizveido standartizēta elektroniska datubāze, lai nodrošinātu pārredzamu piekļuvi visām deklarācijām un to grozījumiem.

(21)  EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ierobežotā vēlēšanu novērošanas misija savā 2018. gada 9. aprīļa paziņojumā par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem secināja, ka kampaņu izdevumu ierobežotā uzraudzība un nepietiekamā ziņošana par kampaņu līdzekļu avotiem līdz vēlēšanu beigām samazina kampaņu finansējuma pārredzamību un vēlētāju spēju izdarīt apzinātu izvēli, kas ir pretrunā EDSO saistībām un starptautiskajiem standartiem. Spēkā esošie tiesību akti paredz ex post uzraudzības un kontroles mehānismu. Valsts Revīzijas birojs ir pilnvarots uzraudzīt un kontrolēt tiesību aktos noteikto prasību izpildi. Sākotnējā atzinumā un secinājumos nebija iekļauts Valsts Revīzijas biroja oficiālais revīzijas ziņojums par 2018. gada parlamenta vēlēšanām, jo tajā laikā tas vēl nebija pabeigts.

(22)  Atvērtās pārvaldības partnerības (OGP) koordinācijas komiteja 2016. gada 7. decembrī saņēma vēstuli no Ungārijas valdības, kura paziņoja par tās tūlītējo izstāšanos no partnerības, kurā brīvprātīgi apvienojušās 75 valstis un simtiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju. Šī partnerība Ungārijas valdību uzraudzīja kopš 2015. gada jūlija saistībā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju paustajām bažām, jo īpaši par to darbības iespējām valstī. Ne visas ES dalībvalstis ir OGP dalībnieces.

(23)  Ungārija saņem Savienības fondu līdzekļus 4,4 % apmērā no tās IKP, kas veido vairāk nekā pusi no tās publiskajām investīcijām. Līgumu skaits, kas piešķirti pēc publiskā iepirkuma procedūrām, kurās saņemts tikai viens piedāvājums, 2016. gadā joprojām sasniedza augsto 36 % robežu. Attiecībā uz Ungāriju Savienībā ir pieņemts vislielākais OLAF finanšu ieteikumu īpatsvars par struktūrfondiem un lauksaimniecību laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam. OLAF 2016. gadā pabeidza izmeklēšanu par kādu EUR 1,7 miljardu vērtu transporta projektu Ungārijā, kurā galvenie dalībnieki bija vairāki starptautiski specializēti būvniecības uzņēmumi. Izmeklēšanā tika atklāti ļoti smagi pārkāpumi, kā arī iespējama krāpšana un korupcija saistībā ar projekta izpildi. OLAF 2017. gadā atklāja “nopietnus pārkāpumus” un „interešu konfliktus” izmeklēšanas laikā saistībā ar 35 līgumiem par ielu apgaismojumu, kas bija piešķirti uzņēmumam, kura īpašnieks tajā laikā bija Ungārijas ministru prezidenta znots. OLAF nosūtīja savu nobeiguma ziņojumu ar finanšu ieteikumiem Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam atgūt EUR 43,7 miljonus un tiesiska rakstura ieteikumiem Ungārijas ģenerālprokuroram. Pārrobežu izmeklēšana, ko OLAF noslēdza 2017. gadā, ietvēra apgalvojumus, kas saistīti ar iespējamo Savienības līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu 31 pētniecības un attīstības projektā. Izmeklēšana, kas notika Ungārijā, Latvijā un Serbijā, atklāja apakšuzņēmuma līgumu shēmu, kas tika izmantota, lai mākslīgi palielinātu projekta izmaksas un slēptu faktu, ka gala piegādātāji ir saistītie uzņēmumi. Tādēļ OLAF pabeidza izmeklēšanu ar finanšu ieteikumu Komisijai atgūt EUR 28,3 miljonus un tiesiska rakstura ieteikumu Ungārijas tiesu iestādēm. Ungārija nolēma nepiedalīties Eiropas Prokuratūras izveidošanā, kas būs atbildīga par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, to izdarītāju un līdzdalībnieku kriminālvajāšanu un tiesāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses.

(24)  Saskaņā ar septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju valdības darbības efektivitāte kopš 1996. gada Ungārijā ir mazinājusies un tā ir viena no dalībvalstīm Savienībā ar vismazāk efektīvu valdību. Visu Ungārijas reģionu pārvaldes rādītāji kvalitātes ziņā ir krietni zemāki par vidējiem Savienībā. Saskaņā ar 2014. gadā publicēto Komisijas pretkorupcijas ziņojumu korupcija Ungārijā tiek uzskatīta par izplatītu (89 %). Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma publicēto globālās konkurētspējas indeksu 2017.–2018. gadam augstais korupcijas līmenis bija viens no faktoriem, kas Ungārijā radīja vislielākās problēmas darījumdarbības jomā.

Privātuma un datu aizsardzība

(25)  ECT 2016. gada 12. janvārī pieņēma spriedumu lietā Szabó un Vissy pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo nav pietiekamu juridisku garantiju pret iespējami nelikumīgu slepenu novērošanu valsts drošības vajadzībām, tostarp saistībā ar telesakaru izmantošanu. Pieprasījuma iesniedzēji nav apgalvojuši, ka ir bijuši pakļauti slepenas novērošanas pasākumiem, tāpēc nešķiet nepieciešams nekāds turpmākais atsevišķais pasākums. Kā vispārējs pasākums ir vajadzīgi grozījumi attiecīgajos tiesību aktos. Ungārijas kompetento ministriju eksperti pašreiz apspriež priekšlikumus grozījumiem Likumā par valsts drošības dienestu. Tāpēc šis spriedums vēl nav izpildīts.

(26)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka Ungārijas tiesiskais regulējums attiecībā uz slepenu novērošanu valsts drošības vajadzībām ļauj masveidā pārtvert sakarus un nesniedz pietiekamas garantijas pret patvaļīgu iejaukšanos tiesībās uz privātumu. Komiteja pauda bažas arī par to, ka nav noteikumu, kas nodrošinātu efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā un pēc novērošanas pasākuma pabeigšanas iespējami ātrāk informētu attiecīgo personu, neapdraudot ierobežojuma mērķi.

Vārda brīvība

(27)  Venēcijas komisija 2015. gada 22. jūnijā pieņēma atzinumu par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā (Likumu Nr. CLXXXV par plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un plašsaziņas līdzekļiem, Likumu Nr. CIV par preses brīvību, kā arī tiesību aktiem par nodokļu uzlikšanu plašsaziņas līdzekļu reklāmas ieņēmumiem); šajā atzinumā tā pieprasīja veikt vairākas izmaiņas preses likumā un plašsaziņas līdzekļu likumā, jo īpaši attiecībā uz "plašsaziņas līdzekļu nelegāla satura" definēšanu, žurnālistu informācijas avotu atklāšanu un sankciju piemērošanu plašsaziņas līdzekļiem. Līdzīgas bažas izskanēja analīzē, ko 2011. gada februārī pasūtīja EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā, un tās pauda Eiropas Padomes iepriekšējais cilvēktiesību komisārs 2011. gada 25. februāra atzinumā par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā, ņemot vērā Eiropas Padomes standartus attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī Eiropas Padomes eksperti 2012. gada 11. maija slēdzienā par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs savā 2013. gada 29. janvāra paziņojumā atzinīgi novērtēja, ka apspriedēs plašsaziņas līdzekļu jomā ir panāktas vairākas svarīgas izmaiņas. Tomēr Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju, atgādināja, ka bažas vēl pastāv. Komisārs arī minēja jautājumus par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju un pašcenzūru un norādīja, ka tiesiskais regulējums, kas nosaka kriminālatbildību par neslavas celšanu, būtu jāatceļ.

(28)  2015. gada 22. jūnija atzinumā par tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā Venēcijas komisija atzinīgi vērtēja Ungārijas valdības gadiem ilgos centienus uzlabot plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu kopuma sākotnējo tekstu, ievērojot dažādu novērotāju, tostarp Eiropas Padomes, apsvērumus, un pozitīvi atzīmēja Ungārijas iestāžu vēlmi turpināt dialogu. Tomēr Venēcijas komisija uzsvēra, ka ir jāmaina noteikumi, kas reglamentē Plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu, lai nodrošinātu sociāli nozīmīgu politisko un citu grupu taisnīgu pārstāvību, un ir jāpārskata Plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vai Plašsaziņas līdzekļu iestādes vadītāja iecelšanas metode un amats, lai samazinātu varas koncentrāciju un nodrošinātu politisku neitralitāti; tādā pašā veidā būtu jāreformē arī Pilnvaroto padome. Venēcijas komisija arī ieteica decentralizēt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju pārvaldību un panākt, ka Valsts ziņu aģentūra nav vienīgā, kas sniedz ziņas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem. Līdzīgas bažas izskanēja analīzē, ko 2011. gada februārī pasūtīja EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā, un tās pauda Eiropas Padomes iepriekšējais cilvēktiesību komisārs 2011. gada 25. februāra atzinumā par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā, ņemot vērā Eiropas Padomes standartus attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī Eiropas Padomes eksperti 2012. gada 11. maija slēdzienā par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs savā 2013. gada 29. janvāra paziņojumā atzinīgi novērtēja, ka apspriedēs plašsaziņas līdzekļu jomā ir panāktas vairākas svarīgas izmaiņas. Tomēr Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju, atgādināja, ka bažas vēl pastāv.

(29)  2012. gada 18. oktobrī Venēcijas komisija pieņēma atzinumu par 2011. gada Likumu Nr. CXII par informatīvo pašnoteikšanos un informācijas brīvību Ungārijā. Neraugoties uz kopumā pozitīvo novērtējumu, Venēcijas komisija norādīja, ka ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi. Tomēr pēc nākamajiem grozījumiem šajā likumā tiesības uz piekļuvi valdības informācijai tika būtiski ierobežotas vēl vairāk. Šie grozījumi tika kritizēti analīzē, ko 2016. gada martā pasūtīja EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā. Tā norādīja, ka summas, kas iekasējamas par tiešajām izmaksām, šķiet pilnībā pamatotas, bet maksa par valsts amatpersonu laiku, lai atbildētu uz pieprasījumiem, ir nepieņemama. Kā tika atzīts Komisijas 2018. gada pārskatā par valsti, datu aizsardzības komisārs un tiesas, tostarp Konstitucionālā tiesa, ir ieņēmuši progresīvu nostāju ar pārredzamību saistītajās lietās.

(30)  EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ierobežotā vēlēšanu novērošanas misija attiecībā uz 2018. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanām savā 2018. gada 9. aprīļa paziņojumā par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem secināja, ka piekļuve informācijai, kā arī plašsaziņas līdzekļu un biedrošanās brīvība ir ierobežota, tostarp nesen veikto tiesību aktu grozījumu dēļ, un ka kampaņas atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos bija plašs, tomēr ļoti polarizēts, un tam trūka kritiskas analīzes. Valsts apraides organizācija izpildīja savu uzdevumu nodrošināt konkurējošiem kandidātiem brīvu ētera laiku, bet tās ziņu raidījumi un redakcijas pārraides nepārprotami deva priekšroku valdošajai koalīcijai, kas ir pretrunā starptautiskajiem standartiem. Lielākā daļa komerciālo raidsabiedrību atspoguļoja kādas no pusēm nostāju — vai nu par labu valdošajām, vai opozīcijas partijām. Tiešsaistes plašsaziņas līdzekļi bija nodrošinājuši platformu plurālistiskām, uz problēmu risināšanu vērstām politiskām debatēm. Tā arī norādīja, ka īpašumtiesību politizācijai apvienojumā ar ierobežojošu tiesisko regulējumu ir atturoša ietekme uz redakcijas brīvību, ierobežojot vēlētāju piekļuvi plurālistiskai informācijai. Tā arī norādīja, ka ar grozījumiem tika ieviesti nepamatoti ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi informācijai, paplašinot neizpaužamas informācijas definīciju un palielinot maksu par informācijas pieprasījumu apstrādi.

(31)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumiem un praksi, kas ierobežo uzskatu un vārda brīvību. Tā bažījās, ka pēc vairākiem grozījumiem tiesību aktos spēkā esošais tiesiskais regulējums pilnībā nenodrošina necenzētu un netraucētu presi. Komiteja ar bažām norādīja, ka Plašsaziņas līdzekļu padome un Plašsaziņas līdzekļu iestāde nav pietiekami neatkarīgas, lai veiktu savas funkcijas, un ka tām ir pārmērīgi plašas regulatīvās un sankciju piemērošanas pilnvaras.

(32)  EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā 2018. gada 13. aprīlī stingri nosodīja Ungārijas plašsaziņas līdzekļos publicēto sarakstu ar vairāk nekā 200 cilvēku vārdiem, kur bija apgalvots, ka vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp sarakstā uzskaitītās personas, cenšas "gāzt" valdību. Saraksts 11. aprīlī tika publicēts Ungārijas žurnālā Figyelő, un tajā ir iekļauti daudzu žurnālistu un citu iedzīvotāju vārdi. EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā 2018. gada 7. maijā pauda nopietnas bažas par to, ka tiek liegta akreditācija vairākiem neatkarīgiem žurnālistiem, kas tiem neļāva sniegt reportāžu no Ungārijas jaunā parlamenta atklāšanas sanāksmes. Turklāt tika norādīts, ka šādu notikumu nevajadzētu izmantot kā līdzekli, lai ierobežotu kritisku reportāžu saturu, un ka šāda prakse rada sliktu precedentu Ungārijas parlamenta jaunajam pilnvaru termiņam.

Akadēmiskā brīvība

(33)  2017. gada 6. oktobrī Venēcijas komisija pieņēma atzinumu par 2017. gada 4. aprīļa Likumu Nr. XXV par grozījumiem 2011. gada Likumā Nr. CCIV par augstāko izglītību Ungārijā. Komisija secināja, ka stingrāku noteikumu ieviešana bez ļoti nopietniem iemesliem kopā ar stingriem termiņiem un nopietnām juridiskām sekām ārvalstu universitātēm, kas ir izveidotas Ungārijā un daudzus gadus tajā likumīgi darbojas, no tiesiskuma un pamattiesību principu un garantiju ievērošanas viedokļa ir ļoti problemātiska. Šīs universitātes un to studentus aizsargā valsts un starptautiskie noteikumi par akadēmisko brīvību, vārda un pulcēšanās brīvību, tiesībām uz izglītību un izglītības brīvību. Venēcijas komisija ieteica Ungārijas iestādēm īpaši nodrošināt, ka jaunajiem noteikumiem par prasību iegūt darba atļauju nav nesamērīgas ietekmes uz akadēmisko brīvību un tos piemēro nediskriminējošā un elastīgā veidā, neapdraudot tās izglītības kvalitāti un starptautisko raksturu, ko jau nodrošina pašreizējās universitātes. Bažas par grozījumiem 2011. gada Likumā Nr. CCIV par augstāko izglītību Ungārijā 2017. gada 11. aprīļa paziņojumā pauda arī ANO īpašie referenti uzskatu un vārda brīvības, mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību un kultūras tiesību jautājumos. ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos norādīja, ka šādu ierobežojumu piemērošana domas, vārda un biedrošanās, kā arī akadēmiskajai brīvībai nav pietiekami pamatota.

(34)  Ungārijas parlaments 2017. gada 17. oktobrī jauno kritēriju izpildes termiņu ārvalstu universitātēm, kuras darbojas Ungārijā, pagarināja līdz 2019. gada 1. janvārim, ņemot vērā attiecīgo iestāžu prasību un ievērojot Ungārijas Rektoru konferences priekšsēdētāja ieteikumus. Venēcijas komisija atzinīgi novērtēja termiņa pagarinājumu. Sarunas starp Ungārijas valdību un attiecīgajām ārvalstu augstākās izglītības iestādēm, jo īpaši Centrāleiropas Universitāti, joprojām turpinās, kamēr juridiskais vakuums attiecībā uz ārvalstu universitātēm saglabājas, lai gan Centrāleiropas Universitāte savlaicīgi izpildīja jaunās prasības.

(35)  2017. gada 7. decembrī Komisija nolēma iesniegt prasību pret Ungāriju Eiropas Savienības Tiesā, pamatojoties uz to, ka grozījumi 2011. gada Likumā Nr. CCIV par augstāko izglītību Ungārijā nesamērīgi ierobežo ES un trešo valstu universitāšu darbību un ka šim likumam ir atkal jāatbilst ES tiesību aktiem. Komisija konstatēja, ka jaunais tiesību akts ir pretrunā tiesībām uz akadēmisko brīvību, izglītību un brīvību veikt uzņēmējdarbību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ("Hartā") un ES juridiskajos pienākumos saskaņā ar starptautiskajām tirdzniecības tiesībām.

Reliģijas brīvība

(36)  2011. gada 30. decembrī Ungārijas parlaments pieņēma 2011. gada Likumu Nr. CCVI par tiesībām uz apziņas un reliģijas brīvību un baznīcu, konfesiju un reliģisko kopienu juridisko statusu Ungārijā, kurš stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Ar šo likumu tika pārskatīts daudzu reliģisko organizāciju zaudēja juridiskās personas statuss un likumīgi atzīto baznīcu skaits Ungārijā tika samazināts līdz 14. 2011. gada 16. decembrī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs pauda bažas par šo likumu Ungārijas iestādēm adresētā vēstulē. 2012. gada februārī, pakļaujoties starptautiskajam spiedienam, Ungārijas parlaments atzīto baznīcu skaitu palielināja līdz 31. 2012. gada 19. martā Venēcijas komisija pieņēma atzinumu par 2011. gada Likumu Nr. CCVI par tiesībām uz apziņas un reliģijas brīvību un baznīcu, konfesiju un reliģisko kopienu juridisko statusu Ungārijā, norādot, ka likumā ir izvirzītas vairākas prasības, kas ir pārmērīgas un balstītas uz patvaļīgiem kritērijiem attiecībā uz baznīcas atzīšanu. Turklāt tā norādīja, ka šā likuma dēļ reģistrācija ir anulēta simtiem agrāk likumīgi atzīto baznīcu un ka likums zināmā mērā veicina nevienlīdzīgu un pat diskriminējošu attieksmi pret reliģijām un kopienām atkarībā no tā, vai tās ir atzītas vai ne.

(37)  Ungārijas Konstitucionālā tiesa 2013. gada februārī nolēma, ka atzīto baznīcu reģistrācijas anulēšana neatbilst konstitūcijai. Atbildot uz Konstitucionālās tiesas lēmumu, Ungārijas parlaments 2013. gada martā veica grozījumus Pamatlikumā. 2013. gada jūnijā un septembrī Ungārijas parlaments grozīja 2011. gada Likumu Nr. CCVI, izveidojot divu līmeņu klasifikāciju — "reliģiskās kopienas" un "reģistrētās baznīcas". 2013. gada septembrī Ungārijas parlaments skaidri grozīja arī Pamatlikumu, lai sev piešķirtu tiesības izraudzīties reliģiskās kopienas "sadarbībai" ar valsti, lai veiktu "sabiedriski derīgas darbības", piešķirot sev diskrecionāras pilnvaras atzīt reliģisko organizāciju ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

(38)  ECT 2014. gada 8. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Magyar Keresztény Mennonita Egyház un citi pret Ungāriju, pasludinot, ka Ungārija ir pārkāpusi tiesības uz biedrošanās brīvību saistībā ar apziņas un reliģijas brīvību. Ungārijas Konstitucionālā tiesa konstatēja, ka daži noteikumi, kas reglamentē baznīcas atzīšanas nosacījumus, nav saderīgi ar konstitūciju, un lika likumdevējam attiecīgos noteikumus pielīdzināt atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām. Attiecīgais likums tika iesniegts Ungārijas parlamentam 2015. gada decembrī, bet nesaņēma vajadzīgo vairākuma atbalstu. Šis spriedums vēl nav izpildīts.

Biedrošanās brīvība

(39)  Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 9. jūlija vēstulē Ungārijas iestādēm pauda bažas par politiķu izmantoto aizskarošo retoriku, apšaubot NVO darba likumību saistībā ar revīzijām, ko veica Ungārijas valdības Kontroles birojs attiecībā uz NVO, kuras bija EEZ/Norvēģijas subsīdiju NVO fonda dalībnieces un bija saņēmušas tā līdzekļus. Ungārijas valdība parakstīja līgumu ar fondu, un tā rezultātā subsīdijas turpina darboties. . ANO īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos 2016. gada 8.–16. februārī apmeklēja Ungāriju un ziņojumā norādīja, ka būtiskas problēmas rada spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz pamatbrīvību, tādu kā tiesības uz uzskatu un vārda brīvību un mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesības, izmantošanu un ka tiesību aktiem, kuri attiecas uz valsts drošību un migrāciju, arī var būt ierobežojoša ietekme uz pilsoniskās sabiedrības vidi.

(40)  Ungārijas parlamentam 2017. gada aprīlī tika iesniegts likumprojekts par tādu organizāciju darbības pārredzamību, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, un tajā tika norādīts mērķis ieviest prasības, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma novēršanu. Venēcijas komisija 2013. gadā atzina, ka valsts dažādu iemeslu dēļ var ierobežot ārvalstu finansējumu, tostarp, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, bet šos leģitīmos mērķus nevajadzētu izmantot kā ieganstu, lai kontrolētu NVO vai ierobežotu to spēju veikt savu likumīgo darbu, jo īpaši cilvēktiesību aizsardzības jomā. 2017. gada 26. aprīlī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs adresēja vēstuli Ungārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam, norādot, ka likumprojekts tika iesniegts pastāvīgi naidīgas retorikas kontekstā, ko pauda atsevišķi valdošās koalīcijas pārstāvji, kuri, ņemot vērā dažu NVO finansējuma avotu, tās publiski nosauca par "ārvalstu aģentiem" un apšaubīja to likumību; tomēr likumprojektā nebija apzīmējuma “ārvalstu aģenti”. Līdzīgas bažas tika minētas Eiropas Padomes Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences priekšsēdētāja un NVO likuma ekspertu padomes priekšsēdētāja 2017. gada 7. marta paziņojumā, kā arī NVO likuma ekspertu padomes 2017. gada 24. aprīļa atzinumā un ANO īpašo referentu cilvēktiesību aizstāvju jautājumos un jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību 2017. gada 15. maija paziņojumā.

(41)  Ungārijas parlaments 2017. gada 13. jūnijā pieņēma likumprojektu ar vairākiem grozījumiem. 2017. gada 20. jūnija atzinumā Venēcijas komisija atzina, ka termins “organizācija, kas saņem atbalstu no ārvalstīm” ir neitrāls un aprakstošs un kā daži no šiem grozījumiem ir būtisks uzlabojums, bet tajā pašā laikā daži citi jautājumi nav risināti, un ka ar šiem grozījumiem nepietiek, lai mazinātu bažas, ka likums nesamērīgi un nevajadzīgi iejauksies biedrošanās un vārda brīvības, tiesību uz privātumu un diskriminācijas aizlieguma izmantošanā. ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos norādīja, ka šādu prasību izvirzīšana nav pietiekami pamatota, jo, šķiet, tas ir mēģinājums diskreditēt noteiktas NVO, ieskaitot tās, kuras izveidotas, lai aizsargātu cilvēktiesības Ungārijā.

(42)  2017. gada 7. decembrī Komisija nolēma uzsākt tiesvedību pret Ungāriju par to, ka tā nepilda pienākumus saskaņā ar Līguma noteikumiem par kapitāla brīvu apriti, jo Komisija uzskata, ka noteikumi NVO likumā netieši diskriminē un nesamērīgi ierobežo ārvalstu ziedojumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Turklāt Komisija izteica varbūtību, ka Ungārija ir pārkāpusi tiesības uz biedrošanās brīvību un tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību, kas noteiktas Hartā, kontekstā ar Līguma noteikumiem par kapitāla brīvu apriti, kas paredzēta LESD 26. panta 2. punktā, 56. pantā un 63. pantā.

(43)  Ungārijas valdība 2018. gada februārī iesniedza tiesību aktu kopumu, kas ietvēra trīs likumprojektus (T/19776, T/19775, T/19774). 2018. gada 14. februārī Eiropas Padomes Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences priekšsēdētāja un NVO likuma ekspertu padomes priekšsēdētājs nāca klajā ar paziņojumu, norādot, ka tiesību aktu kopums neatbilst prasībām par biedrošanās brīvību, jo īpaši attiecībā uz NVO, kuras risina migrantu jautājumus. 2018. gada 15. februārī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs pauda līdzīgas bažas. 2018. gada 8. martā ANO īpašais referents jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību, īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos, neatkarīgais eksperts cilvēktiesību un starptautiskās solidaritātes jautājumos, īpašais referents migrantu cilvēktiesību jautājumos un īpašais referents jautājumos par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un saistītās neiecietības mūsdienu izpausmēm brīdināja, ka likumprojekts Ungārijā nepamatoti ierobežotu biedrošanās brīvību un vārda brīvību. ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka, atsaucoties uz "nācijas izdzīvošanu" un iedzīvotāju un kultūras aizsardzību un sasaistot NVO darbu ar iespējamu starptautisku sazvērestību, tiesību aktu kopums noniecinās NVO un mazinās to spēju veikt savu svarīgo darbu, aizstāvot cilvēktiesības un jo īpaši bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu tiesības. Komiteja bažījās arī par to, ka, piemērojot ierobežojumus ārvalstu finansējumam, kas novirzīts NVO, tās varētu tikt pakļautas nelikumīgam spiedienam un to darbība varētu tikt nepamatoti traucēta. Viens no minēto likumprojektu mērķiem bija paredzēt 25 % nodokli jebkādam NVO finansējumam, kas iegūts ārpus Ungārijas, tostarp ES finansējumam; tiesību aktu kopums arī liegtu NVO izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai apstrīdētu patvaļīgus lēmumus. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komiteja 2018. gada 22. martā pieprasīja Venēcijas komisijas atzinumu par tiesību aktu kopuma projektu.

(44)  2018. gada 29. maijā Ungārijas valdība iesniedza likumprojektu, ar ko groza dažus tiesību aktus, kuri attiecas uz nelegālās imigrācijas apkarošanas pasākumiem (T/333). Projekts ir iepriekšējā tiesību aktu kopuma pārskatītā redakcija, un tajā ir ierosināti kriminālsodi par “nelegālās imigrācijas veicināšanu”. Tajā pašā dienā ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs aicināja atsaukt priekšlikumu un pauda bažas, ka šie priekšlikumi, ja tie tiks pieņemti, liegtu izšķirīgo palīdzību un pakalpojumus cilvēkiem, kuri bijuši spiesti bēgot pamest mājvietas, un turpinātu uzkurināt spriedzi sabiedrības diskusijās un pieaugošo ksenofobiju. 2018. gada 1. jūnijā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs pauda līdzīgas bažas. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs 2018. gada 31. maijā apstiprināja pieprasījumu Venēcijas komisijas atzinumam par jauno priekšlikumu. Projekts tika pieņemts 2018. 20. jūnijā, pirms Venēcijas komisija bija sniegusi atzinumu. 2018. gada 21. jūnijā ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos nosodīja Ungārijas parlamenta lēmumu. 2018. gada 22. jūnijā Venēcijas komisija un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs norādīja, ka noteikums par kriminālatbildību var nelabvēlīgi ietekmēt organizāciju darbu un vārda brīvības īstenošanu un pārkāpj tiesības uz biedrošanās brīvību un vārda brīvību, un tādēļ tas būtu jāatceļ.

Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi

(45)  2016. gada 17.–27. maijā Ungāriju apmeklēja ANO Darba grupa jautājumos par diskrimināciju pret sievietēm tiesību aktos un praksē. Ziņojumā darba grupa norādīja, ka ģimenes konservatīvajai formai, kuras aizsardzība tiek garantēta kā būtiska nācijas izdzīvošanai, ir jābūt līdzsvarotai ar sieviešu politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām un sieviešu iespēju veicināšanu. Darba grupa arī norādīja, ka sieviešu tiesības uz vienlīdzību nevar skatīt tikai neaizsargātu grupu aizsardzības kontekstā līdztekus bērniem, veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, jo sievietes ir visu šo grupu neatņemama daļa. Jaunas skolas grāmatas joprojām satur dzimumu stereotipus, kas attēlo sievietes galvenokārt kā mātes un sievas un dažos gadījumos arī attēlo mātes kā mazāk gudras nekā tēvi. No otras puses, darba grupa atzina Ungārijas valdības centienus stiprināt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, ieviešot dāsnus noteikumus ģimenes atbalsta sistēmā un saistībā ar pirmsskolas izglītību un aprūpi. Savā sākotnējā atzinumā un secinājumos, kas pieņemti 2018. gada 9. aprīlī, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ierobežotas vēlēšanu novērošanas misija 2018. gada Ungārijas norādīja, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas politiskajā dzīvē un ka nav juridisku prasību, lai veicinātu dzimumu līdztiesību vēlēšanu kontekstā. Lai gan viena no lielākajām partijām sava valsts kandidātu saraksta augšgalā izvirzīja sievieti un dažas partijas savās programmās pievērsās ar dzimumu saistītiem jautājumiem, sieviešu iespēju veicināšanai tika veltīts maz uzmanības kā vēlēšanu kampaņas jautājumam, tostarp plašsaziņas līdzekļos.

(46)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos atzinīgi vērtēja Stambulas konvencijas parakstīšanu, bet pauda nožēlu, ka Ungārijā joprojām valda patriarhāli stereotipiska attieksme pret sieviešu vietu sabiedrībā, un ar bažām norādīja uz diskriminējošiem komentāriem, ko politiķi ir veltījuši sievietēm. Komiteja arī norādīja, ka Ungārijas kriminālkodekss pilnībā neaizsargā sievietes, kuras cieš no vardarbības ģimenē. Tā pauda bažas, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas lēmumu pieņemšanas amatos publiskajā sektorā, īpaši valdības ministrijās un Ungārijas parlamentā. Stambulas konvencija vēl nav ratificēta.

(47)  Ungārijas Pamatlikumā ir paredzēti obligāti noteikumi vecāku darba vietu aizsardzībai un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanai, tāpēc ir ieviesti īpaši darba tiesību noteikumi attiecībā uz sievietēm un mātēm un tēviem, kas audzina bērnus. Komisija 2017. gada 27. aprīlī sniedza argumentētu atzinumu, aicinot Ungāriju pareizi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/54/EK(3), ņemot vērā, ka Ungārijas tiesību aktos ir paredzēts izņēmums attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu dzimuma dēļ, kas ir daudz plašāks par šajā direktīvā paredzēto izņēmumu. Tajā pašā datumā Komisija sniedza argumentētu atzinumu Ungārijai par neatbilstību Padomes Direktīvai 92/85/EEK(4), kurā norādīts, ka darba devējiem ir pienākums pielāgot darba apstākļus strādājošām grūtniecēm vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, lai izvairītos no riska viņu veselībai vai drošībai. Ungārijas valdība ir apņēmusies grozīt attiecīgos noteikumus 2003. gada Likumā Nr. CXXV par vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzības veicināšanu, kā arī 2012. gada Likumu Nr. I par Darba kodeksu. Līdz ar to lieta 2018. gada 7. jūnijā tika izbeigta.

(48)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka konstitūcijā paredzētajā diskriminācijas aizliegumā nav skaidri norādīts uz seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti kā diskriminācijas iemesliem un ka ģimenes ierobežojošā definīcija varētu būtu diskriminējoša, jo tā neietver noteiktus ģimeņu veidus, tostarp viendzimuma pārus. Komiteja pauda bažas arī par vardarbību un valdošajiem negatīvajiem stereotipiem un aizspriedumiem pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām, jo īpaši nodarbinātības un izglītības jomā.

(49)  Savos 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos ANO Cilvēktiesību komiteja arī minēja daudzu personu ar garīgiem, intelektuāliem un psihosociāliem traucējumiem piespiedu ievietošanu medicīnas iestādēs, izolēšanu un piespiedu ārstēšanu, kā arī to, ka ir bijušas ziņas par vardarbību un nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos un par iespējamiem daudziem neizmeklētiem nāves gadījumiem slēgtās iestādēs.

Pie minoritātēm piederošu personu, tostarp romu un ebreju, tiesības un aizsardzība pret naidīgiem paziņojumiem pret šādām minoritātēm

(50)  Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju, pauda bažas par situācijas pasliktināšanos saistībā ar rasismu un neiecietību Ungārijā, kur uzkrītošākais neiecietības veids ir antičigānisms, ko raksturo sevišķi skarba attieksme, tostarp vardarbība, pret romiem un paramilitāro grupējumu gājieni un patrulēšana romu apdzīvotajos ciematos. Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz Ungārijas iestāžu pausto nostāju nosodīt antisemītisku runu, antisemītisms ir problēma, kas periodiski atkārtojas un izpaužas kā naida runa un vardarbība pret ebrejiem vai viņu īpašumu. Turklāt viņš minēja, ka atkal ir vērojama ksenofobija, kas vērsta pret migrantiem, tostarp patvēruma meklētājiem un bēgļiem, un neiecietība pret citām sociālām grupām, tādām kā LGBTI, nabadzīgie cilvēki un bezpajumtnieki. Līdzīgas bažas 2015. gada 9. jūnijā publicētajā ziņojumā par Ungāriju pauda Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI).

(51)  Padomdevēja komiteja jautājumos par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību savā ceturtajā atzinumā par Ungāriju, kas tika pieņemts 2016. gada 25. februārī, norādīja, ka romi turpina ciest no sistemātiskas diskriminācijas un nevienlīdzības visās dzīves jomās, ieskaitot mājokļus, nodarbinātību, izglītību, veselības aprūpes pieejamību un dalību sociālajā un politiskajā dzīvē. Eiropas Padomes Ministru komiteja 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā ieteica Ungārijas iestādēm pielikt pastāvīgas un efektīvas pūles, lai novērstu un apkarotu nevienlīdzību un diskrimināciju, ar ko saskaras romi, un noteiktu sankcijas par to, ciešā sadarbībā ar romu pārstāvjiem uzlabot romu dzīves apstākļus, piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un nodarbinātību, veikt efektīvus pasākumus, lai izbeigtu praksi, kas izraisa romu bērnu ilgstošu segregāciju skolā, pielikt dubultas pūles, lai novērstu trūkumus izglītības jomā, ar kuriem saskaras romu bērni, nodrošināt romu bērniem vienlīdzīgas iespējas piekļūt visiem kvalitatīvas izglītības līmeņiem un turpināt veikt pasākumus, lai nepieļautu bērnu nelikumīgu ievietošanu speciālās skolās un klasēs. Ungārijas valdība ir pieņēmusi vairākus būtiskus pasākumus, lai veicinātu romu integrāciju. Tā 2012. gada 4. jūlijā pieņēma Darba aizsardzības rīcības plānu, lai aizsargātu nelabvēlīgā situācijā esošu darbinieku nodarbinātību un veicinātu ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātību. Tā arī pieņēma Veselības aprūpes nozaru stratēģiju "Veselīga Ungārija 2014.–2020. gadā", lai samazinātu nevienlīdzību veselības jomā. 2014. gadā tā pieņēma stratēģiju laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, lai atjaunotu graustiem līdzīgos mājokļus atsevišķās apmetnēs. Tomēr saskaņā ar FRA 2018. gada ziņojumu par pamattiesībām tādu romu jauniešu īpatsvars, kuru pašreizējā pamatdarbība nav nodarbinātība, mācības vai aroda apguve, ir palielinājies no 38 % 2011. gadā līdz 51 % 2016. gadā.

(52)  ECT 2013. gada 29. janvārī pieņēma spriedumu lietā Horváth un Kiss pret Ungāriju, konstatējot, ka praksē piemērotie attiecīgie Ungārijas tiesību akti neparedzēja pienācīgus aizsardzības pasākumus, tāpēc radās pārāk liels romu bērnu īpatsvars un segregācija speciālās skolās, jo viņiem sistemātiski tika kļūdaini diagnosticēti garīga rakstura traucējumi, tādējādi pārkāpjot viņu tiesības uz izglītību, kurā nav diskriminācijas. Šis spriedums vēl nav izpildīts.

(53)  Komisija 2016. gada 26. maijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijas iestādēm attiecībā uz Ungārijas tiesību aktiem un administratīvo praksi, kas noved pie nesamērīgi liela romu bērnu īpatsvara speciālās skolās, kuras paredzētas bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, un pakļauj viņus ievērojamai segregācijai vispārējās izglītības skolās, tādējādi kavējot sociālo iekļautību. Ungārijas valdība aktīvi iesaistījās dialogā ar Komisiju. Ungārijas integrācijas stratēģija ir vērsta uz iekļaujošas izglītības veicināšanu, segregācijas samazināšanu, paaudzēm ilgu nelabvēlīgu apstākļu pārvarēšanu un iekļaujošas skolu vides izveidi. Turklāt no 2017. gada janvāra tika papildināts Izglītības valsts likums, paredzot papildu garantijas, un Ungārijas valdība 2011.–2015. gadā sāka oficiālas revīzijas, pēc kurām valdības iestādes veica attiecīgus pasākumus.

(54)  ECT 2015. gada 20. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Balázs pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāpts diskriminācijas aizliegums, jo nav ņemts vērā uzbrukuma iespējamais, pret romiem vērstais motīvs. ECT 2016. gada 12. aprīlī pieņēma spriedumu lietā R. B. pret Ungāriju un 2017. gada 17. janvārī pieņēma spriedumu lietā Király un Dömötör pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas tiesības uz privāto dzīvi, jo nav pienācīgi izmeklētas apsūdzības par rasistiski motivētu vardarbību. ECT savā 2017. gada 31. oktobra spriedumā lietā M.F. pret Ungāriju konstatēja, ka ir pārkāpts diskriminācijas aizliegums saistībā ar necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegumu, jo iestādes nav izmeklējušas attiecīgā starpgadījuma iespējamus rasistiskus motīvus. Neviens no šiem spriedumiem vēl nav izpildīts. Tomēr pēc spriedumiem lietās Balázs pret Ungāriju un R.B. pret Ungāriju 2016. gada 28. oktobrī stājās spēkā grozījumi Kriminālkodeksā attiecībā uz lietas būtību "vardarbības un naida runas pret sabiedrību izraisīšanas" noziegumos, lai īstenotu Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI(5). Kriminālkodekss 2011. gadā bija grozīts, lai novērstu ekstrēmo labējo paramilitāro grupu kampaņas, ieviešot tā dēvēto jēdzienu "noziegums uniformā” un paredzot sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem par provokatīvu antisociālu uzvedību, kas iedveš bailes nacionālās, etniskās, rasu vai reliģiskās kopienas locekļiem.

(55)  Pēc ziņojumiem par Miškolcas pašvaldības veiktajiem pasākumiem attiecībā uz romu piespiedu izlikšanu no mājām EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs no 2015. gada 29. jūnija līdz 1. jūlijam apmeklēja Ungāriju, lai veiktu novērtējumu uz vietas. Vietējās pašvaldības jau pat pirms 2014. gada vietējā dekrēta grozīšanas pieņēma pret romiem vērstu pasākumu modeli, un sabiedriskie darbinieki pilsētā bieži izteica pret romiem vērstus paziņojumus. Tika ziņots, ka 2013. gada februārī Miškolcas mērs teicis, ka vēlas iztīrīt pilsētu no "antisociālajiem, perversajiem romiem", kuri, kā apgalvots, nelikumīgi gūst labumu no programmas "Nest" (programma "Fészekrakó"), kurā paredzēti mājokļa pabalsti, un cilvēkiem, kas dzīvo sociālajos dzīvokļos ar īres un uzturēšanas maksu. Viņa vārdi iezīmēja sākumu izlikšanai no mājokļiem, un tajā pašā mēnesī no 273 attiecīgās kategorijas dzīvokļiem piecdesmit dzīvokļi tika atbrīvoti ― arī tālab, lai attīrītu vietu stadiona atjaunošanai. Ņemot vērā atbildīgā valdības biroja aicinājumu, Augstākā tiesa atcēla attiecīgos pantus savā 2015. gada 28. aprīļa lēmumā. Pamattiesību komisārs un nacionālo minoritāšu tiesību komisāra vietnieks 2015. gada 5. jūnijā pieņēma kopīgu atzinumu par romu pamattiesību pārkāpumiem Miškolcā, taču tajā paustos ieteikumus pašvaldība nav pieņēmusi. Ungārijas Vienlīdzīgas attieksmes iestāde arī veica izmeklēšanu un 2015. gada jūlijā pieņēma lēmumu, aicinot pašvaldību izbeigt izlikšanu no mājokļiem un izstrādāt rīcības plānu, kā nodrošināt cilvēka cieņai atbilstīgu mājokli. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2016. gada 26. janvārī nosūtīja vēstules Albānijas, Bulgārijas, Francijas, Ungārijas, Itālijas, Serbijas un Zviedrijas valdībām attiecībā uz romu piespiedu izlikšanu. Vēstulē, kas adresēta Ungārijas iestādēm, tika paustas bažas par attieksmi pret romiem Miškolcā. Rīcības plāns tika pieņemts 2016. gada 21. aprīlī, un pa to laiku tika izveidota arī sociālo mājokļu aģentūra. Vienlīdzīgas attieksmes uzraudzības iestāde 2016. gada 14. oktobra lēmumā konstatēja, ka pašvaldība ir izpildījusi savus pienākumus. Tomēr ECRI savos secinājumos, kas tika publicēti 2018. gada 15. maijā, par to, kā tiek īstenoti ieteikumi attiecībā uz Ungāriju, norādīja, ka, neraugoties uz dažiem pozitīviem sasniegumiem, lai uzlabotu romu apstākļus mājokļu jomā, tās ieteikums nav ticis īstenots.

(56)  Eiropas Padomes Ministru komiteja 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā ieteica Ungārijas iestādēm turpināt uzlabot dialogu ar ebreju kopienu, lai tas būtu ilgtspējīgs, par augstāko prioritāti noteikt antisemītisma apkarošanu sabiedriskās vietās, pielikt pastāvīgas pūles, lai efektīvi novērstu, apzinātu un izmeklētu jebkādu rasistiski un etniski motivētu vai antisemītisku rīcību, tostarp vandālismu un naida runu, sauktu pie atbildības un noteiktu sankcijas par to, un apsvērt grozījumus tiesību aktos, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku tiesisko aizsardzību pret rasistiskiem noziegumiem.

(57)  Ungārijas valdība 2012. gadā nolēma izdzīvojušo holokausta upuru pabalstu mūža laikā palielināt par 50 %, 2013. gadā izveidoja Ungārijas holokausta 2014. gada piemiņas komiteju, 2014. gadu pasludināja par holokausta piemiņas gadu, sāka vairāku Ungārijas sinagogu un ebreju kapu atjaunošanas un restaurācijas programmas un pašreiz gatavojas 2019. gada Eiropas Maccabi spēlēm, kas notiks Budapeštā. Ungārijas tiesību normas izšķir vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar naidu vai naida kurināšanu, tostarp antisemītismu vai holokausta noliegumu, vai nomelnošanu. Ungārija 2015.–2016. gadā tika izvirzīta Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (IHRA) vadībā. Tomēr Ungārijas ministru prezidents savā runā, ko viņš teica 2018. gada 15. martā Budapeštā, izmantoja polemiskus uzbrukumus, tostarp skaidrus antisemītiskus stereotipus pret George Soros, kurus varētu vērtēt kā sodāmus.

(58)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas par ziņojumiem, ka romu kopiena turpina ciest no plaši izplatītas diskriminācijas un atstumtības, bezdarba, mājokļu problēmām un segregācijas pēc izglītības līmeņa. Komiteja ir īpaši nobažījusies, ka, neraugoties uz Valsts izglītības likumu, segregācija skolās, jo īpaši baznīcas un privātskolās, joprojām ir izplatīta un to romu bērnu skaits, kuri tiek ievietoti skolās, kas paredzētas bērniem ar mēreniem veselības traucējumiem, vēl aizvien ir nesamērīgi liels. Tā pauda bažas arī par naida noziegumu izplatību un politiskajās debatēs, plašsaziņas līdzekļos un internetā izmantoto naida runu, kas vērsta pret minoritātēm, jo īpaši romiem, musulmaņiem, migrantiem un bēgļiem, tostarp valdības sponsorēto kampaņu kontekstā. Komiteja pauda bažas par antisemītisko stereotipu izplatību. Tā arī ar bažām norādīja uz apgalvojumiem, ka reģistrēto naida noziegumu skaits ir ārkārtīgi mazs, jo policija bieži vien neizmeklē ticamas prasības, kas iesniegtas par naida noziegumiem un noziedzīgu naida runu, un nesauc pie atbildības par to. Visbeidzot, Komiteja pauda bažas par ziņojumiem saistībā ar to, ka policija pastāvīgi praktizē romu profilu veidošanu pēc rases.

(59)  Gadījumā, kas attiecas uz Gyöngyöspata ciematu, kur vietējā policija uzlika naudas sodus tikai romiem par maznozīmīgiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, pirmās instances tiesas spriedumā tika secināts, ka šāda rīcība ir romu iebiedēšana un tieša diskriminācija, pat ja individuālie pasākumi ir likumīgi. Otrās instances tiesa un Augstākā tiesa nolēma, ka Ungārijas Pilsoņu brīvību savienība (HCLU), kas ir iesniegusi prasību actio popularis, nevar pamatot diskrimināciju. Lieta tika iesniegta Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

(60) Saskaņā ar Pamatlikuma ceturto grozījumu vārda brīvību nedrīkst izmantot, lai aizskartu Ungārijas tautas vai jebkuras nacionālās, etniskās, rases vai reliģiskās kopienas cieņu. Ungārijas Kriminālkodeksā paredzēts sods par vardarbību vai naidu pret kopienas locekli. Valdība ir izveidojusi pret naida noziegumiem vērstu darba grupu, kas apmāca policijas darbiniekus un palīdz cietušajiem sadarboties ar policiju un ziņot par starpgadījumiem.

Migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesības

(61)  ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos 2015. gada 3. jūlijā pauda bažas par paātrināto procedūru, kas izmantota, grozot tiesību aktus patvēruma jomā. ANO Augstais cilvēktiesību komisārs 2015. gada 17. septembrī izteica viedokli, ka Ungārija ar savu attieksmi pret bēgļiem un migrantiem ir pārkāpusi starptautiskās tiesības. 2015. gada 27. novembrī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka Ungārijas reakcija uz bēgļu problēmu nenodrošina cilvēktiesību ievērošanu. 2015. gada 21. decembrī ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos, Eiropas Padome un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs mudināja Ungāriju atturēties no tādas politikas un prakses, kas veicina neiecietību, bailes un ksenofobiju attiecībā uz bēgļiem un migrantiem. 2016. gada 6. jūnijā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos pauda bažas par to, ka ir aizvien vairāk apsūdzību par pārkāpumiem, ko attiecībā uz patvēruma meklētājiem un migrantiem Ungārijā izdara robežkontroles iestādes, un par plašākiem ierobežojošiem robežkontroles un likumdošanas pasākumiem, tostarp piekļuvi patvēruma procedūrām. ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos 2017. gada 10. aprīlī aicināja nekavējoties apturēt pārsūtīšanas uz Ungāriju saistībā ar Dublinas pārsūtīšanas procedūru. 2017. gadā no 3397 Ungārijā iesniegtajiem starptautiskās aizsardzības pieprasījumiem tika noraidīti 880 pieprasījumi jeb 69,1 %, kas ir ļoti augsts noraidījumu līmenis. 2015. gadā uz 480 tiesiskiem pieprasījumiem par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu tika pieņemti 40 pozitīvi lēmumi jeb 9 %. 2016. gadā bija 775 pieprasījumi, pozitīvi lēmumi pieņemti par 5 no tiem jeb 1 %, savukārt 2017. gadā pieprasījumu nebija.

(62)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pamattiesību amatpersona apmeklēja Ungāriju 2016. gada oktobrī un 2017. gada martā, jo amatpersona pauda bažas, ka Aģentūra varētu darboties, neuzņemoties saistības ievērot, aizsargāt un īstenot to cilvēku tiesības, kuri šķērso Ungārijas un Serbijas robežu, tādējādi radot situācijas, kurās Aģentūra de facto pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumus. Pamattiesību amatpersona 2017. gada martā secināja, ka saskaņā ar regulas par Eiropas robežu un krasta apsardzi 34. pantu Aģentūras dalītas atbildības risks pamattiesību pārkāpumā joprojām ir ļoti augsts.

(63)  ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2014. gada 3. jūlijā norādīja, ka neatbilstīgo patvēruma meklētāju un migrantu stāvoklis ir būtiski jāuzlabo un tam jāpievērš pienācīga uzmanība, lai nepieļautu patvaļīgu brīvības atņemšanu. Līdzīgas bažas par aizturēšanu, jo īpaši nepavadītu nepilngadīgo aizturēšanu, pauda arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju. 2015. gada 21.–27. oktobrī Ungāriju apmeklēja Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai, kura savā ziņojumā norādīja uz daudziem ārvalstnieku (tostarp nepavadītu nepilngadīgo) apgalvojumiem, ka policisti un bruņotie sargi, kas strādā imigrācijas vai patvēruma meklētāju aizturēšanas vietās, pret viņiem ir slikti izturējušies, pielietojot fizisku spēku. 2017. gada 7. martā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos pauda bažas par jaunu likumu, par ko ir nobalsojis Ungārijas parlaments un kas paredz visu patvēruma meklētāju, tostarp bērnu, obligātu aizturēšanu uz visu patvēruma procedūras laiku. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2017. gada 8. martā sniedza paziņojumu, kurā par šo likumu paustas līdzīgas bažas. 2017. gada 31. martā ANO Spīdzināšanas novēršanas apakškomiteja mudināja Ungāriju nekavējoties risināt jautājumu par aizturēšanas pārmērīgu izmantošanu un apsvērt alternatīvus risinājumus.

(64)  2016. gada 5. jūlijā ECT pieņēma spriedumu lietā O.M. pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas tiesības uz brīvību un drošību, veicot aizturēšanu tādā veidā, kas robežojas ar patvaļu. Konkrēti, īpaši iestādes nerīkojās rūpīgi, kad tās uzdeva aizturēt pieteikuma iesniedzēju, neņemot vērā to, cik lielā mērā neaizsargātas personas, — piemēram, LGBT, tādi cilvēki kā pieteikuma iesniedzējs, — ir vai nav drošībā, atrodoties apcietinājumā starp citām aizturētajām personām, daudzas no kurām ir no valstīm ar plaši izplatītiem kultūras vai reliģiskajiem aizspriedumiem pret šādām personām. Šis spriedums vēl nav izpildīts.

(65)  Eiropas Padomes ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis migrācijas un bēgļu jautājumos 2017. gada 12.–16. jūnijā apmeklēja Serbiju un divas tranzīta zonas Ungārijā. Savā ziņojumā īpašais pārstāvis paziņoja, ka migrantu un bēgļu vardarbīga nosūtīšana no Ungārijas atpakaļ uz Serbiju rada bažas saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 2. pantu (tiesības uz dzīvību) un 3. pantu (spīdzināšanas aizliegums). Īpašais pārstāvis arī norādīja, ka ierobežojošās metodes, ko piemēro patvēruma meklētāju uzņemšanai Röszke un Tompa tranzīta zonās, bieži vien liek patvēruma meklētājiem meklēt neatbilstīgus robežšķērsošanas veidus, vēršoties pie kontrabandistiem un cilvēku tirgotājiem un uzņemoties visus saistītos riskus. Viņš norādīja, ka patvēruma procedūrām, kas tiek veiktas tranzīta zonās, nav pietiekamu garantiju, lai aizsargātu patvēruma meklētājus pret izraidīšanu uz valstīm, kurās viņi ir pakļauti riskam, ka izturēšanās pret viņiem būtu pretrunā ar ECTK 2. un 3. pantu. Īpašais pārstāvis secināja, ka Ungārijas tiesību akti un metodes ir jāpielīdzina atbilstīgi ECTK prasībām. Īpašais pārstāvis sniedza vairākus ieteikumus, tostarp aicinājumu Ungārijas iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, tai skaitā pārskatot attiecīgo tiesisko regulējumu un mainot attiecīgo praksi, lai nodrošinātu, ka visi ārvalstnieki, kuri ierodas pie robežas vai atrodas Ungārijas teritorijā, netiek atturēti no starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas. 2017. gada 5.–7. jūlijā divas tranzīta zonas apmeklēja arī Eiropas Padomes Lansarotes komiteja (Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pušu komiteja) un sniedza vairākus ieteikumus, tostarp aicinājumu visas personas vecumā līdz 18 gadiem uzskatīt par bērniem, nediskriminējot vecuma dēļ, lai nodrošinātu, ka visi Ungārijas jurisdikcijā esošie bērni tiek pasargāti no seksuālas izmantošanas un vardarbības, un viņus sistemātiski ievietot vispārējās bērnu aizsardzības iestādēs, lai nepieļautu iespējamu seksuālu izmantošanu vai seksuālu vardarbību, ko pret viņiem varētu vērst pieaugušie un pusaudži tranzīta zonās. Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) delegācija 2017. gada 18.–20. decembrī apmeklēja Ungāriju, tostarp divas tranzīta zonas, un secināja, ka tranzīta zonu, kas faktiski ir brīvības atņemšanas vieta, nevar uzskatīt par piemērotu un drošu cilvēku tirdzniecībā cietušo izmitināšanas vietu. Tā aicināja Ungārijas iestādes pieņemt tiesisku regulējumu, lai identificētu cilvēku tirdzniecības upurus to trešo valstu valstspiederīgo vidū, kuriem nav likumīgas uzturēšanās atļaujas, un stiprināt procedūras cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanai starp neatbilstīgajiem patvēruma meklētājiem un migrantiem. No 2018. gada 1. janvāra ir ieviesti papildu noteikumi, kas nepilngadīgiem kopumā un jo īpaši nepavadītiem nepilngadīgiem nodrošina labvēlīgus apstākļus; cita starpā nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem ir izstrādāta īpaša mācību programma. ECRI savos secinājumos, kas publicēti 2018. gada 15. maijā, par to, kā tiek īstenoti ieteikumi attiecībā uz Ungāriju, norādīja, ka, lai gan atzīstot, ka Ungārija ir saskārusies ar milzīgām problēmām pēc migrantu un bēgļu masveida pieplūduma, tā ir sašutusi par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz to, un par situācijas nopietno pasliktināšanos kopš tās piektā ziņojuma. Iestādēm steidzamības kārtā būtu jāizbeidz aizturēšana tranzīta zonās, jo īpaši attiecībā uz ģimenēm ar bērniem un visiem nepavadītiem nepilngadīgajiem.

(66)  ECT 2017. gada 14. martā pieņēma spriedumu lietā Ilias un Ahmed pret Ungāriju, konstatējot, ka ir pārkāptas pieteikuma iesniedzēju tiesības uz brīvību un drošību. ECT arī konstatēja, ka ir pārkāpts necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju izraidīšanu uz Serbiju, kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saistībā ar aizturēšanas apstākļiem Röszke tranzīta zonā. Lieta pašlaik tiek izskatīta ECT Virspalātā.

(67)  Ungārijas tiesa 2018. gada 14. martā piesprieda Kiprā pastāvīgi dzīvojošam Sīrijas pilsonim Ahmed H., kurš centās palīdzēt savai ģimenei bēgt no Sīrijas un 2015. gada septembrī šķērsot Serbijas un Ungārijas robežu, 7 gadus ieslodzījumā un izraidīšanu no valsts uz 10 gadiem, pamatojoties uz apsūdzībām "terora aktos", — tas izvirza jautājumu par pretterorisma tiesību aktu pareizu piemērošanu Ungārijā, kā arī par tiesībām uz taisnīgu tiesu.

(68)  Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 6. septembra spriedumā lietā C-643/15 un C-647/15 pilnībā noraidīja Slovākijas un Ungārijas prasības pret pagaidu mehānismu patvēruma meklētāju obligātai pārvietošanai saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1601. Taču kopš šā sprieduma pieņemšanas Ungārija nav izpildījusi lēmumu. 2017. gada 7. decembrī Komisija nolēma vērsties pret Čehijas Republiku, Ungāriju un Poliju Eiropas Savienības Tiesā, jo tās neievēro savas juridiskos pienākumus attiecībā uz pārcelšanu.

(69)  Komisija 2017. gada 7. decembrī nolēma uzsākt pārkāpuma procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās tiesību aktiem patvēruma jomā, nosūtot argumentētu atzinumu. Komisija uzskata, ka Ungārijas tiesību akti nav saskaņā ar ES tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/32/ES(6), Direktīvu 2008/115/EK(7) un Direktīvu 2013/33/ES(8), kā arī vairākiem Hartas noteikumiem.

(70)  ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas, ka 2017. gada martā pieņemtais Ungārijas likums, kas visus patvēruma meklētājus ļauj automātiski izvest uz tranzīta zonām, kur tiem jāuzturas visu patvēruma procedūras laiku, izņemot nepavadītus bērnus, kuri atzīti par bērniem vecumā līdz 14 gadiem, nav saskaņā ar tiesību standartiem, jo tajā pieļauta norobežošana uz ilgstošu un nenoteiktu laiku, nav juridiski noteiktu prasību nekavējoties pārbaudīt katras attiecīgās personas konkrētos apstākļus un nav procesuālu garantiju, lai pamatoti apstrīdētu izvešanu uz tranzīta zonām. Īpašas bažas Komitejai radīja ziņojumi par migrantu automātiskās aizturēšanas plašo izmantošanu Ungārijas teritorijā esošajās izmitināšanas vietās, un tā pauda bažas, ka personas brīvības ierobežošana tiek izmantota kā vispārējs preventīvs līdzeklis pret nelikumīgu ieceļošanu, nevis kā reakcija uz individuāli noteiktu risku. Satraukumu Komitejai radīja arī apgalvojumi par sliktajiem apstākļiem dažās izmitināšanas vietās. Komiteja ar bažām norādīja uz likumu par personu raidīšanu atpakaļ, kas pirmo reizi tika ieviests 2016. gada jūnijā, ļaujot policijai nekavējoties izraidīt ikvienu, kurš nelikumīgi šķērso robežu un ir aizturēts Ungārijas teritorijā 8 km attālumā no robežas, šo noteikumu vēlāk attiecinot uz visu Ungārijas teritoriju, un dekrētu Nr. 191/2015, kurā Serbija ir norādīta kā "droša trešā valsts" un kas pieļauj uz Ungārijas un Serbijas robežas esošo personu raidīšanu atpakaļ. Komiteja ar bažām norādīja uz ziņojumiem, ka raidīšana atpakaļ tiek piemērota bez jebkādas atlases un ka šim pasākumam pakļautajām personām ir ļoti ierobežotas iespējas iesniegt patvēruma pieteikumu vai pārsūdzību. Tā ar bažām norādīja arī uz ziņojumiem par kolektīvu un vardarbīgu izraidīšanu, tostarp apgalvojumiem par smagu piekaušanu, policijas suņu uzrīdīšanu un šaušanu ar gumijas lodēm, radot smagus ievainojumus un — vismaz vienā gadījumā — izraisot patvēruma meklētāja nāvi. Komiteja pauda bažas arī par ziņojumiem, ka gados jauno patvēruma meklētāju un nepavadītu nepilngadīgo vecuma noteikšana tranzīta zonās ir neatbilstoša un neprecīza, lielā mērā balstīta uz eksperta veiktu vizuālu apskati, un par ziņojumiem, kuros apgalvots, ka šādiem patvēruma meklētājiem nav pienācīgas piekļuves izglītībai, sociālajiem un psiholoģiskajiem pakalpojumiem un juridiskajai palīdzībai. Saskaņā ar jauno priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES, medicīnisks vecuma novērtējums būs galējais līdzeklis.

Ekonomiskās un sociālās tiesības

(71)  2012. gada 15. februārī un 2012. gada 11. decembrī ANO īpašais referents galējas nabadzības un cilvēktiesību jautājumos un ANO īpašā referente jautājumos par tiesībām uz pienācīgu mājokli aicināja Ungāriju pārskatīt tiesību aktus, ar ko vietējām pašvaldībām tiek paredzēta iespēja sodīt bezpajumtniekus, un atbalstīt Konstitucionālās tiesas lēmumu, ar ko bezpajumtniecība netiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs 2014. gada 16. decembrī publicētajā ziņojumā, kas tika sagatavots pēc viņa brauciena uz Ungāriju, pauda bažas par pasākumiem, kas veikti, lai aizliegtu nakšņošanu uz ielas un būdu un mājiņu celšanu, un plaši aprakstīti kā kriminālatbildības noteikšana par bezpajumtniecību praksē. Komisārs mudināja Ungārijas iestādes izmeklēt paziņotos gadījumus par piespiedu izlikšanu no mājām, nepiedāvājot alternatīvus risinājumus, un par bērnu izņemšanu no ģimenēm sliktu sociālekonomisko apstākļu dēļ. ANO Cilvēktiesību komiteja 2018. gada 5. aprīļa noslēguma apsvērumos pauda bažas par valsts un vietējiem tiesību aktiem, kas balstīti uz Pamatlikuma ceturto grozījumu un kuros daudzas sabiedriskās vietas ir norādītas kā nepieejamas nakšņošanai, kā arī noteikts faktisks sods par bezpajumtniecību. Ungārijas parlaments 2018. gada 20. jūnijā pieņēma Septīto grozījumu pamatlikumā, kurā aizliegta pastāvīgā dzīvesvieta publiskā telpā. Tajā pašā dienā ANO referente jautājumos par tiesībām uz pienācīgu mājokli nodēvēja Ungārijas rīcību, ar kuru bezpajumtniecība tiek padarīta par noziedzīgu nodarījumu, par nežēlīgu noziegumu un nesaderīgu ar starptautiskajām cilvēktiesībām.

(72)  Eiropas Sociālo tiesību komitejas 2017. gada secinājumos ir norādīts, ka Ungārija neievēro Eiropas Sociālo hartu, jo pašnodarbinātās un mājsaimniecībās nodarbinātās personas, kā arī citas darba ņēmēju kategorijas nav aizsargātas ar noteikumiem par drošību un veselības aizsardzību darbā, pasākumi mātes mirstības samazināšanai ir nepietiekami, minimālā vecuma pensija ir neatbilstoša, minimālais atbalsts darba meklētājam ir neatbilstošs, bezdarbnieka pabalsta izmaksas maksimālais laiks ir pārāk īss un minimālais rehabilitācijas un invaliditātes pabalsts dažos gadījumos ir neatbilstošs. Komiteja arī secināja, ka Ungārija neievēro Eiropas Sociālo hartu, jo sociālā palīdzība, kas tiek izmaksāta personai, kura dzīvo viena un kurai nav līdzekļu, tostarp veciem cilvēkiem, ir nepietiekama, visu Hartas pušu likumīgajiem iedzīvotājiem nav garantēta vienlīdzīga piekļuve sociālajiem pakalpojumiem un nav konstatēts pietiekams mājokļu piedāvājums mazāk aizsargātām ģimenēm. Attiecībā uz tiesībām apvienoties Komiteja paziņoja, ka nav pietiekami nodrošinātas darba ņēmēju tiesības izmantot apmaksātu atvaļinājumu, nav veikti nekādi veicinoši pasākumi, lai atbalstītu koplīgumu slēgšanu, kaut gan to sniegtā aizsardzība darba ņēmējiem Ungārijā ir ļoti vāja, un ka civildienestā tiesības uzsākt streiku ir paredzētas tikai arodbiedrībām, kurām ir noslēgts nolīgums ar valdību; izmantotie kritēriji, lai noteiktu ierēdņus, kuriem ir atteiktas tiesības uz streiku, pārsniedz Hartas piemērošanas jomu; civildienesta arodbiedrības var ierosināt streiku tikai tad, ja to apstiprina vairums attiecīgo darbinieku.

(73)  No 2010. gada decembra, kad Victor Orban valdība pieņēma grozījumu tā dēvētajā Streiku likumā, streiki Ungārijā faktiski ir nelikumīgi. Izdarītie grozījumi nozīmē, ka streiki principā tiks atļauti uzņēmumos, kas saistīti ar valdības administrāciju, izmantojot publisko pakalpojumu līgumus. Šis grozījums neattiecas uz profesionālajām grupām, kurām vispār nav šādu tiesību, piemēram, vilcienu vadītāji, policijas darbinieki, medicīnas darbinieki un gaisa satiksmes vadības dispečeri. Problēmas cēlonis ir cits — lai pierādītu, ka streiki ir vajadzīgi, referendumā ir jāpiedalās noteiktam skaitam darbinieku, proti, līdz pat 70 %. Pēc tam lēmumu par streiku likumību pieņems darba tiesa, kas ir pilnīgi pakļauta valstij. 2011. gadā tika iesniegti deviņi pieteikumi streika atļaujas saņemšanai. Septiņos gadījumos tie tika noraidīti, nenorādot iemeslu, divi no tiem tika apstrādāti, bet lēmumu nebija iespējams pieņemt.

(74)  ANO Bērna tiesību komitejas ziņojumā "Kopēji secinājumi par Ungārijas trešo, ceturto un piekto periodisko ziņojumu", kas publicēts 2014. gada 14. oktobrī, pauda bažas par to, ka arvien biežāk bērni tiek izņemti no ģimenes slikta ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa dēļ. Vecāki var zaudēt bērnu bezdarba dēļ, sociālā mājokļa trūkuma un pagaidu mājokļos nepietiekamo telpu dēļ. Pamatojoties uz Eiropas Romu tiesību centra pētījumu, šī prakse nesamērīgi ietekmē romu ģimenes un bērnus.

(75)  Komisijas 2018. gada 23. maijs ieteikumā Padomes ieteikumam par Ungārijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Ungārijas 2018. gada konverģences programmu, Komisija norādīja, ka nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars 2016. gadā ir samazinājies līdz 26,3 %, tomēr tas joprojām ir virs Savienības vidējā rādītāja; bērni kopumā ir vairāk pakļauti nabadzībai nekā iedzīvotāji citās vecuma grupās. Minimālā ienākuma pabalsta līmenis ir zemāks par 50 % no atsevišķu mājsaimniecību nabadzības sliekšņa un tādējādi viens no zemākajiem Savienībā. Bezdarbnieka pabalstu atbilstība ir ļoti zema: maksimālais saņemšanas ilgums 3 mēneši ierindojas kā visīsākais Savienībā, un tā ir tikai aptuveni ceturtā daļa no laika, kāds darba meklētājiem vidēji ir vajadzīgs darba atrašanai. Turklāt pabalsta maksājumi ir vieni no mazākajiem ES. Komisija ieteica uzlabot sociālās palīdzības un bezdarbnieka pabalstu atbilstību un segumu.

(76)  2018. gada [...] Padome uzklausīja Ungāriju saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu.

(77)  Minēto iemeslu dēļ saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu būtu jākonstatē, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība.

2. pants

Padome iesaka Ungārijai triju mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas veikt šādas darbības: [...]

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā [...] dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1)

Tiesas 2012. gada 6. novembra spriedums, Komisija pret Ungāriju, C-286/12, ECLI:EU:C:2012:687.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281., 23.11.1995., 31. lpp.).

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

(4)

Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.).

(5)

Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.).

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Šī ir pirmā reize kopš dibināšanas, kad Parlaments ir nolēmis sagatavot ziņojumu, kurā izpētīta vajadzība uzsākt LES 7. panta 1. punktā minēto procedūru. Šajā saistībā referente ir izmantojusi iespēju izklāstīt darbības, kas veiktas, lai izdarītu secinājumu, ka patiešām ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības. To darot, referente cer palīdzēt nākamajiem kolēģiem, kuriem varētu būt jāveic līdzīgs uzdevums.

Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

Ja šīs vērtības mums visiem ir kopīgas, mūsu pienākums ir tās aizsargāt, kad tās ir apdraudētas. Eiropas Savienība mūsu kopīgās vērtības var aizsargāt, izmantojot LES 7. pantā paredzēto procesu. Šis pants attiecas uz ES tiesību aktiem, bet ietver arī jomas, kurās dalībvalstis darbojas autonomi.

Referente ņēma vērā norādījumus, kas sniegti Komisijas paziņojumā (COM(2003) 606) "Savienības pamatvērtību ievērošana un veicināšana". Tajā ir teikts:

“7. pants attiecas ne tikai uz Savienības tiesību jomām. Tas nozīmē, ka Savienība var rīkoties ne tikai gadījumā, kad ir pārkāptas kopīgās vērtības šajā ierobežotajā jomā, bet arī gadījumā, kad vērtības ir pārkāptas jomā, kurā dalībvalstis darbojas autonomi." Turpmāk paziņojumā ir teikts: "Tādējādi 7. pants dod Savienībai rīcības pilnvaras, kas ir ļoti atšķirīgas no tās pilnvarām nodrošināt, ka dalībvalstis, īstenojot Savienības tiesību aktus, ievēro pamattiesības."

Referente cer, ka tas paskaidro šā ziņojuma darbības jomu, kas patiešām ietver bažas par Ungārijas tiesību aktiem un praksi, kura nav tieši vai netieši saistīta ar ES sekundārajiem tiesību aktiem.

Ziņojumā ir arī minētas lietas, kuras Komisija ir risinājusi pārkāpumu procedūrās. Lai gan šīs pārkāpumu lietas varētu būt slēgtas, tās tomēr ir ietvertas šajā ziņojumā, jo tām bija ietekme uz vispārējo gaisotni valstī. Atsevišķi tiesību akti ar likuma burtu varētu būt atjaunoti, lai ievērotu Eiropas vērtības, tomēr būtisks kaitējums jau ir nodarīts. Veikto un pēc tam atcelto vai ierosināto, bet (vēl) neīstenoto pasākumu atturošā ietekme uz brīvībām sabiedrībā ir 7. panta analīzes nenoliedzama daļa.

2011. gadā Parlaments izdeva pirmo rezolūciju par pamattiesībām Ungārijā (tolaik par jauno plašsaziņas līdzekļu likumu). 2013. gadā tika nobalsots par sīki izstrādātu ziņojumu "Par pamattiesību stāvokli Ungārijā — standarti un prakse", un Parlaments turpināja sekot līdzi situācijai. Mēs turpinājām lūgt Padomi un Komisiju rīkoties, bet bez panākumiem. Tikai 2014. gadā Komisija nāca klajā ar mehānismu tiesiskuma aizsardzībai Eiropas Savienībā. Tiesiskuma dialoga uzsākšana ar Ungāriju, pamatojoties uz šo jauno mehānismu, būtu tikai loģiska. Tā kā tas nenotika, Parlaments 2017. gada maijā uzdeva Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sagatavot šo ziņojumu.

Eiropas Parlaments veic pasākumu tiesiskuma aizsardzībai Eiropā. Gadu gaitā Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pievērsās daudziem to uzmanības lokā esošiem jautājumiem, kā izklāstīts šajā ziņojumā, dažādos veidos, veicot dažādus pasākumus un daudzreiz apmainoties ar informāciju ar Ungārijas iestādēm. Eiropas Parlaments vairākkārt apspriedās ar Ungārijas premjerministru, ministriem un citiem valdības ierēdņiem. Tomēr Ungārijā nav veiktas būtiskas izmaiņas, lai aizsargātu tiesiskumu. Tāpēc atzinuma sniedzēja nesaskata nekādu citu izvēli kā īstenot LES 7. panta 1. punkta procedūru un iesniedz pamatotu priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka varētu būt nopietns tiesiskuma pārkāpums, un sniegt Ungārijai ieteikumus veikt pasākumus. Tādējādi jānorāda, ka šī procedūra ir adresēta Padomei kopumā, nevis šādai dalībvalstij, par kuru notiek pārbaude, jo līdzekļi un iespējas pie tās vērsties ir tikuši izmēģināti bez panākumiem, pirms tiek uzsākta procedūra saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

Visa iepriekš minētā rūpīga izvērtēšana, vienlaikus cenšoties šajā procesā iesaistīt citus, nav pasākums, ko var veikt vienā naktī. Steidzoties ātrāk nobalsot, process nebūs veiksmīgs.

To īstenojot, jārīko uzklausīšanas Eiropas iedzīvotājiem, lai viņi izprastu situāciju, jāsasauc vispusīgas sanāksmes ar citiem ēnu referentiem, uzaicinot ārējos ekspertus no starptautiskām un Eiropas organizācijām, jāapspriežas ar dažādām ieinteresētajām personām, jāapmeklē attiecīgā dalībvalsts, jāuzaicina citas Parlamenta komitejas iesaistīties un paust viedokli atbilstoši savai kompetencei.

Parlamenta plenārsēdes uzdevumā referente veica padziļinātu analīzi un izmantoja šo izvērsto pieeju. Mēs runājām ar pārstāvjiem no Komisijas un Pamattiesību aģentūras, ar Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru, Venēcijas komisiju, Eiropas Padomes ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi migrācijas un bēgļu jautājumos, Lansarotes komiteju, Ungārijas valdības pārstāvjiem, dažādām NVO un akadēmisko aprindu pārstāvjiem Briselē, Strasbūrā un Budapeštā un uzklausījām viņus. Pārredzamības labad referente šim ziņojumam ir pievienojusi to organizāciju sarakstu, ar kurām viņa tikās pētījuma gaitā. Tā kā oficiālas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas delegācijas vizītes nebija, referente tajā devās pati. Turpmāk šādos gadījumos būtu ļoti ieteicams uz attiecīgo valsti sūtīt Parlamenta delegāciju. Ir grūti paskaidrot attiecīgās dalībvalsts iestādēm un iedzīvotājiem, ka Parlaments vērtē situāciju kā drošu varbūtību, ka varētu būt pārkāptas Līgumos noteiktās Eiropas vērtības, ja tas nav pacenties šo valsti apmeklēt.

Citu Parlamenta komiteju sagatavotie atzinumi ļauj aptvert plašāku Parlamenta deputātu loku, demonstrē kopīgo atbildību un garantē iekļaujošāku procesu. Tāpēc referente vēlas no sirds pateikties komitejām, kuras sniedz ieguldījumu galīgā ziņojuma sagatavošanā.

Ikviens apsvērums ir balstīts uz atzinumiem, ko sniegušas trešās puses, bieži vien Eiropas Padomes, ANO un EDSO struktūras, un — laiku pa laikam — uz valsts un starptautisko tiesu spriedumiem. Lai gan referente ar pateicību izmanto šo iestāžu ieguldījumu, tas arī parāda, ka ES pašlaik ir pārtraukusi veikt pētījumus un analīzi un gatavot publikācijas par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu dalībvalstīs. Tāpēc referente vēlas vēlreiz atkārtot Parlamenta aicinājumu Komisijai steidzami izveidot ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām un izmantot to.

Tomēr institucionāli veidojumi nekad nebūs sekmīgi, ja nebūs politiskas gribas. Eiropas Savienība ir projekts, kas balstīts uz kopīgām vērtībām un solidaritāti. Eiropas vēsture ir bijusi vētraina, un cilvēku tiesības bieži vien tika mīdītas kājām tā dēvētā kopējā labuma dēļ. Ir pagājuši 73 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām un 29 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas. Abi notikumi ir iegravēti mūsu kolektīvajā atmiņā.

Tieši šī pagātnes izpratne ir iedvesmojusi LES preambulu: "(..) iedvesmojoties no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma, kas ir bijis pamats tam, ka ir izveidojušās cilvēka neaizskaramo un neatsavināmo tiesību, demokrātijas, vienlīdzības, brīvības un tiesiskuma kopējas vērtības, paturot prātā, cik vēsturiski svarīgi ir tas, ka beigusies Eiropas kontinenta sašķeltība, un to, ka jāliek droši pamati nākotnes Eiropai, apliecinot atbalstu brīvības un demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas principam, kā arī tiesiskuma principam, (..)."

Atbildīgi vadītāji šo mantojumu ņem vērā un attiecīgi rīkojas. Tuvi draugi neizvairās viens otram atklāt nepatīkamo patiesību.

Pamatojoties uz iepriekš ieskicēto procesu, referente uzskata, ka ir jāprasa Padomei nākt klajā ar atbilstošiem pasākumiem, lai atjaunotu iekļaujošu demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Ungārijā.

PIELIKUMS STRUKTŪRAS VAI PERSONAS, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

Šis saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīga tikai referente. Strādājot pie ziņojuma projekta, referente saņēma informāciju no šādām struktūrām un personām:

Struktūra un/vai persona

Amnesty International

ANKH

atlatszo.hu

A Varos Mindenkie

Center for Fundamental Rights

Central European University

Civil Liberties Union for Europe

Council of Europe, Office of the Commissioner for Human Rights

Council of Europe, Secretary General

Council of Europe, Special Representative of the Secretary General on migration and refugees

Council of Europe’s Venice Commission

Council of Europe’s Lanzarote Committee

ELTE Law School

European Commission

European University Institute, School of Transnational Governance

FIDH International Federation for Human Rights

Freedom House

Fundamental Rights Agency

Háttér Society

Hungarian Ambassador Extraordinary and Plenipotentiary Permanent Representation to the EU

Hungarian Minister of Foreign Affairs

Hungarian Minister of State for Parliamentary Affairs

Hungarian government officials at Röszke Transit Zone

Hungarian Civil Liberties Union

Hungarian Helsinki Committee

Idetartozunk Association

K-monitor

Menedek

Mertek Media Monitor

Middlesex University

MigSzol Migrant Solidarity Group of Hungary

MUOSZ National Association of Hungarian Journalists

Nepszabadsag

OLAF European Anti-Fraud Office

Open Society European Policy Institute

Political Capital Institute

Princeton University

Reporters without Borders

Roma Initiatives Office at the Open Society Institute

Roma Lightbringers program

Roma mediator network

Roma Press Centre

RTL Group

Transparency International

Transvanilla Transgender Association

UNHCR

University of Pecs

444.hu


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 52.a panta 4. punktu,

Marek Jurek, Beata Gosiewska, Mylène Troszczynski, Auke Zijlstra, Barbara Kappel

Priekšlikums iedarbināt pret Ungāriju Līguma 7. pantu ir tieši vērsts uz Eiropas Savienības šķelšanu un tās krīzes padziļināšanos. Politiskās domstarpības būtu jārisina ar dialogu, nevis ar sankcijām. Rīkoties pretēji šim principam nozīmē rīkoties pret sadarbību starp mūsu valstīm.

Tomēr, pirmkārt, šim priekšlikumam nav nekāda faktu pamatojuma. Daudzos gadījumos tas kļūst par tiešu uzbrukumu demokrātiskajām procedūrām, piemēram, Konstitūcijas grozījumiem un sabiedriskajām apspriešanām. Priekšlikumā tiek celtas apsūdzības pret Ungāriju par tās mēģinājumiem risināt sociālās problēmas, — piemēram, romu mazākumtautības integrāciju,— ar ko saskaramies daudzās Eiropas valstīs un ar ko Ungārija tiek galā labāk nekā citas valstis.

Rezolūcijā pilnībā tiek atstāts bez ievērības Ungārijas iestāžu politikas galvenais iemesls: nepieciešamība atveseļot sabiedrību un likvidēt sekas, ko atstājusi gandrīz pusgadsimtu ilgusī padomju dominance un kolaboratīvās totalitārās valdības. Rezolūcijā nav apgalvots, ka šis uzdevums tiek īstenots nepareizi vai pārmērīgā veidā, bet gan tajā tiek pilnībā ignorēta nepieciešamība to īstenot. Šajā ziņā tas ir necienīgi pret Ungārijas sabiedrību un apsvērumiem, kas ir tās demokrātisko lēmumu pamatā.

Šā ziņojuma pamatā ir pieņēmums, ka Ungārijai nav tiesību pieņemt lēmumus, ko citas Eiropas Savienības valstis ir pieņēmušas. Šis pieņēmums tika skaidri noteikts ziņojuma sagatavošanas laikā („Ungārijas tiesību akti netiks salīdzināti ar citu Eiropas valstu tiesību aktiem”). Visu šo iemeslu dēļ mēs uzskatām, ka rezolūcijas projekts un jo īpaši tā galvenais secinājums ir ārkārtīgi kaitīgs.


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (26.4.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par stāvokli Ungārijā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju)

(2017/2131(INL))

Atzinumu sagatavoja: Ingeborg Gräßle

(Iniciatīva – Reglamenta 45. pants)

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā pētījumu „Intensity of Competition, Corruption Risks and Price Distortion in the Hungarian Public Procurement – 2009–2016” (Konkurences spraigums, korupcijas riski un cenu kropļojums Ungārijas publiskā iepirkuma procedūrās — 2009.–2016. gads), ko ir sagatavojis Budapeštas Korupcijas pētīšanas centrs,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības fondu izmantošanas un ietekmes analīzi Ungārijā 2007.–2013. gada plānošanas periodā, kuru uzdevis sagatavot Ungārijas premjerministra birojs un sagatavojis KPMG Tanácsadó Ltd. un šīs sabiedrības apakšuzņēmējs GKI Gazdaságkutató Corp.,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 17. maija, 2015. gada 10. jūnija un 16. decembra rezolūcijas par stāvokli Ungārijā(1), 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par pamattiesību stāvokli Ungārijā — standarti un prakse(2), 2012. gada 16. februāra rezolūciju par neseno politisko notikumu attīstību Ungārijā(3),

–  ņemot vērā organizācijas Transparency International piešķirto korupcijas uztveres indeksu laikposmam par 2006.–2016. gadu,

–  ņemot vērā Pasaules Ekonomikas foruma noteikto globālās konkurētspējas indeksu 2017.–2018. gadam,

A.  tā kā Savienības līdzekļi veido 1,9–4,4 % no Ungārijas IKP un vairāk nekā pusi no publiskajiem ieguldījumiem;

B.  tā kā Ungārijai no kohēzijas fondiem un struktūrfondiem tika piešķirti EUR 25,3 miljardi 2007.–2013. gada plānošanas periodā un EUR 25 miljardi 2020.–2014. gada plānošanas periodā;

C.  tā kā kohēzijas politikas fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF)) Savienības maksājumi Ungārijai laikposmā no 2004. gada līdz 2017. gadam sasniedza EUR 30,15 miljardus; tā kā finanšu korekcijas summa, kas izriet no līdz šim Savienības veiktajām revīzijām, ir aptuveni EUR 940 miljoni attiecībā uz ERAF, KF un ESF un ir sagaidāms, ka tā pārsniegs EUR 1 miljardu;

D.  tā kā Savienības finansiālais ieguldījums dalībniekiem Ungārijā ir EUR 288,1 miljoni saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un EUR 174,9 miljoni saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”;

E.  tā kā Ungārijai bija viens no augstākajiem Savienības līdzekļu apguves rādītājiem dalībvalstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai, sākot no 2004. gada un vēlāk;

F.  tā kā Ungārijas IKP laikposmā no 2004. gada līdz 2016. gadam ir pieaudzis par 16,1 %, kas nedaudz pārsniedz Savienības vidējo rādītāju un ir ievērojami zemāks nekā izaugsme citās Višegradas grupas valstīs (Polijā, Čehijas Republikā un Slovākijā);

G.  tā kā kopš 2008. gada korupcijas uztveres indekss Ungārijā ir nokrities par 19 punktiem un tādēļ tā ir viena no dalībvalstīm ar sliktākajiem rādītājiem;

H.  tā kā 2016. gada pasaules mēroga pārvaldības rādītāji liecina, ka Ungārijā vērojams regress tādās jomās kā valdības darba efektivitāte, tiesiskums un korupcijas kontrolēšana;

I.  tā kā Padomes 2017. gada 11. jūlija ieteikumos par Ungārijas 2017. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Ungārijas 2017. gada konverģences programmu(4) tika uzsvērta nepieciešamība uzlabot publisko finanšu pārredzamību, stiprināt pārredzamību un konkurenci publiskā iepirkuma jomā, īstenojot visaptverošu un efektīvu e–iepirkuma sistēmu, un stiprināt korupcijas novēršanas regulējumu; tā kā, pamatojoties uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, nelieli panākumi ir gūti attiecībā uz publisko finanšu pārredzamību, pieņemot Publiskā iepirkuma likumu, bet nozīmīgi pasākumi tika atlikti, jo īpaši e–iepirkuma jomā, un rādītāji liecina, ka konkurence un pārredzamība publiskā iepirkuma jomā joprojām ir neapmierinošas; tā kā, pamatojoties uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, nav gūti panākumi attiecībā uz pretkorupcijas regulējuma uzlabošanu un Valsts korupcijas apkarošanas programmā nav paredzētas izmaiņas, lai padarītu šo programmu efektīvāku attiecībā uz korupcijas novēršanu un atturošu sodu piemērošanu; tā kā, pamatojoties uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kriminālvajāšana augsta līmeņa korupcijas lietās joprojām ir izņēmums;

J.  tā kā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saistībā ar Ungāriju ir veicis 57 izmeklēšanas par 2013.–2016. gadu, kas ir otrais lielākais skaitlis Eiropas Savienībā; tā kā 80 % no izmeklēšanas procedūrām tika pabeigtas ar tiesiska vai finansiāla rakstura ieteikumiem, vai arī abu veidu ieteikumiem;

K.  tā kā 2016. gadā Ungārija bija dalībvalsts ar vislielāko piemēroto kopējo finanšu korekciju summu EUR 211 miljonu apmērā;

L.  tā kā OLAF izmeklēšanu finansiālās sekas attiecībā uz Ungāriju struktūrfondu un lauksaimniecības jomā 2013.–2016. gadā sasniedza 4,16 %, kas ir augstākais rādītājs Savienībā;

M.  tā kā mazāk nekā 10 % OLAF no Ungārijas saņemtās informācijas 2016. gadā tika iegūta no valsts avotiem;

N.  tā kā pasākumi, ko Ungārijas valsts tiesu iestādes veica pēc OLAF ieteikumiem 2009.–2016. gadam, attiecās tikai uz 33 % no visiem OLAF ieteikumiem,

O.  tā kā publiskā iepirkuma pārredzamības indekss Ungārijā visā 2015.–2016. gada periodā joprojām saglabājās ievērojami zemāks par 2009.–2010. gada līmeni; tā kā kopš 2011. gada Savienības finansētajiem iepirkuma līgumiem ik gadu bija raksturīgas ievērojami zemākas pārredzamības indeksa vērtības salīdzinājumā ar iepirkuma līgumiem, kurus finansēja no citiem avotiem; tā kā detalizēta analīze parāda, ka pārredzamības līmenis 2016. gadā bija ievērojami zemāks nekā 2015. gadā;

P.  tā kā Eiropas Prokuratūra (EPPO) tika izveidota saskaņā ar ciešāku sadarbību starp 21 dalībvalsti, bet Ungārija nolēma nepiedalīties tās izveidē;

Q.  tā kā aplēses liecina par ļoti augstu tiešo sociālo zaudējumu līmeni Ungārijā, tam sasniedzot 15–24 % no kopējās līguma vērtības laikposmā no 2009. gada līdz 2016. gadam, šai vērtībai sasniedzot vismaz EUR 6,7 miljardus līdz EUR 10,6 miljardus;

R.  tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai būtu jāuzņemas būtiska loma, veicinot valdību pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz to finansēm un cīņu pret korupciju,

1.  uzskata, ka pašreizējais korupcijas līmenis, publisko finanšu pārredzamības un pārskatatbildības trūkums, kā arī neattiecināmi izdevumi vai finansēto projektu pārmērīgas izmaksas ietekmē Savienības līdzekļu izlietošanu Ungārijā; uzskata, ka tas varētu liecināt, ka Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā minētās vērtības netiek ievērotas un ka tas pamato procedūras uzsākšanu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu;

2.  atgādina par Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai, ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kurā tas norādīja, ka Komisijas veiktā korupcijas apkarošanas uzraudzība tiks turpināta Eiropas pusgada procesā, uzskatīja, ka šajā procesā korupcijas apkarošanu varētu aizēnot citi ekonomikas un finanšu jautājumi, un aicināja Komisiju rādīt piemēru, atsākot pretkorupcijas ziņojuma publicēšanu, un apņemties sagatavot daudz uzticamāku un visaptverošāku korupcijas apkarošanas stratēģiju; norāda, ka cīņa pret korupciju ir policijas un tiesu sadarbības kompetencē un ka šajā politikas jomā Parlaments ir viens no likumdevējiem ar neierobežotām kontroles pilnvarām;

3.  atgādina par 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Savienības mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi, kurā jo īpaši aicināja sagatavot ikgadēju ziņojumu par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (Eiropas DTP ziņojums) ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, tostarp īpašu uzmanību pievēršot korupcijai;

4.  kritizē trūkumus attiecībā uz publiskā iepirkuma praksi Ungārijā; ar bažām norāda, ka Ungārijā tādās iepirkuma procedūrās piešķirto līgumslēgšanas tiesību daļa, kurās ir iesniegts tikai viens piedāvājums, vēl joprojām ir ļoti augsta — 36 % 2016. gadā un tas ir otrais lielākais skaitlis Savienībā —augstāki rādītāji ir konstatēti tikai Polija un Horvātijā (45 %)(5); uzskata, ka tas liecina par nopietna korupcijas riska pastāvēšanu Ungārijas publiskā iepirkuma konkursos; uzskata, ka Komisijai ir jāievieš efektīvs pārraudzības instruments, lai novērstu praksi, kas ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES(6), un nodrošinātu normatīvo aktu integrāciju, lai novērstu nepilnības, kas līdz šim konstatētas; pieprasa informāciju par uzņēmumiem, kas Ungārijā darbojas kā vienīgie pretendenti; prasa veikt izmeklēšanu, vai publiskie iepirkumi tiek izsludināti ar mērķi piešķirt līgumu konkrētiem uzņēmumiem; aicina Ungārijas valdību savā tīmekļa vietnē katru gadu publicēt pilnīgu sarakstu, kurā iekļauti visi līgumslēdzēji, kas ieguvuši līgumus ar vērtību virs EUR 15 000, un šajā sarakstā iekļaut līgumslēdzēja vārdu/nosaukumu un adresi, līguma veidu un priekšmetu, tā ilgumu, vērtību, izmantoto procedūru un atbildīgo iestādi;

5.  pauž nožēlu, ka valdības darbības efektivitāte kopš 1996. gada Ungārijā(7) ir mazinājusies un ka tā ir viena no dalībvalstīm Savienībā ar vismazāk efektīvu valdību; ar bažām norāda, ka visu Ungārijas reģionu pārvaldes rādītāji kvalitātes ziņā ir krietni zemāki par vidējiem Savienībā; norāda, ka zemas kvalitātes valdības darbība Ungārijā(8) kavē ekonomikas attīstību un samazina publisko ieguldījumu iedarbību;

6.  norāda, ka reģionālie inovācijas snieguma rādītāji(9) Ungārijas reģionos joprojām ir tikai pieticīgi; norāda, ka Ungārija vēl nav sasniegusi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi ieguldīt pētniecībā un attīstībā 3 % no IKP(10); aicina Ungāriju sekmēt izaugsmi un nodarbinātību, kā arī ieguldīt Savienības līdzekļus inovācijā;

7.  mudina Ungāriju izmantot Savienības līdzekļus, lai turpinātu modernizēt tās ekonomiku un stiprinātu atbalstu MVU; uzsver to, ka Ungārijā 30,24 % no Savienības finansiālā ieguldījuma saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” ir paredzēts dalībniekiem, kas ir MVU, bet pieteikumu iesniedzēju, kas ir MVU, panākumu īpatsvars ir 7,26 %, kas ir zemāks nekā 28 dalībvalstu ES sekmīgo pieteikumu iesniedzēju, kas ir MVU, īpatsvars; turklāt norāda, ka sekmīgu pieteikumu īpatsvars attiecībā pret visiem pieteikumiem (7. PP) samazinājās no 20,3 % līdz 10,8 % („Apvārsnis 2020”), tādējādi Ungārijai ieņemot 26. vietu attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”;

8.  aicina Komisiju stimulēt dalībvalstis, kuras līdz šim nav vēlējušās pievienoties Eiropas Prokuratūrai;

9.  uzsver, ka attiecībā uz Ungāriju Savienībā ir pieņemts vislielākais OLAF finanšu ieteikumu īpatsvars par struktūrfondiem un lauksaimniecību laikposmam no 2013. gada līdz 2016. gadam; uzsver, ka kopējā OLAF lietu finansiālā ietekme Ungārijā ir četras reizes lielāka nekā valsts līmeņa izmeklēšanu ietekme; aicina Komisiju un Ungāriju veikt nepieciešamos pasākumus, lai cīnītos pret krāpšanu saistībā ar ES līdzekļiem;

10.  pauž nožēlu par to, ka Komisija ir apturējusi pretkorupcijas ziņojuma publicēšanu; mudina Komisiju mainīt savu lēmumu un regulāri publicēt šādus ziņojumus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

12

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Marco Valli, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Péter Niedermüller, Julia Pitera

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Tiemo Wölken

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

12

+

ALDE

Martina Dlabajová

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

PPE

Richard Ashworth, Ingeborg Gräßle, Julia Pitera, Petri Sarvamaa, Tomáš Zdechovský

S&D

Zigmantas Balčytis, Cătălin Sorin Ivan, Péter Niedermüller, Georgi Pirinski, Tiemo Wölken

0

-

 

 

2

0

EFDD

Marco Valli

PPE

Andrea Bocskor

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0216, OV C 407, 4.11.2016, 46. lpp. un OV C 399, 24.11.2017., 127. lpp.

(2)

OV C 75, 26.2.2016., 52. lpp.

(3)

OV CE 249, 30.8.2013., 27. lpp.

(4)

OV C 261, 9.8.2017., 71. lpp.

(5)

Publiskais iepirkums — pētījums par administratīvo veiktspēju ES, 101. lpp un turpmākās.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(7)

Sk. septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, Eiropā valsts pārvaldes kvalitāte būtiski atšķiras, 137. lpp.

(8)

Sk. septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, 6. karte, Eiropas valsts pārvaldes kvalitātes indekss, 2017. g.

(9)

Sk. septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, 5. karte, Reģionālās inovācijas snieguma rādītāji 2017. g.

(10)

Sk. septīto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, 6. karte, Eiropas valsts pārvaldes kvalitātes indekss, 2017. g.


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (17.5.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par stāvokli Ungārijā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju)

(2017/2131(INL))

Atzinumu sagatavoja: Petra Kammerevert

(Iniciatīva – Reglamenta 45. pants)

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

Tiesību akts par valsts augstākās izglītības likuma grozīšanu

1.  atzīst, ka, nepastāvot vienotām Savienības normām vai modeļiem izglītības jomā, Ungārijas valdības ziņā ir izveidot un regulāri pārskatīt visatbilstošāko tiesisko regulējumu, ko piemēro ārvalstu universitātēm tās teritorijā, censties uzlabot šo sistēmu, kā norādīts arī Venēcijas komisijas secinājumos; tomēr uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. pantu ES ir jāsekmē kvalitatīvas izglītības attīstība, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm un nepieciešamības gadījumā atbalstot un papildinot to darbības, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu atbildību par mācīšanas saturu un izglītības sistēmu organizāciju, kā arī to kultūras un valodu daudzveidību; turklāt uzsver, ka izglītības likumiem, ko īsteno Ungārijas valdība, ir pilnībā jābūt saderīgiem ar iekšējā tirgus brīvībām un pamattiesībām;

2.  norāda, ka pēc tam, kad Ungārijā bija pieņemts tiesību akts, ar ko groza valsts augstākās izglītības likumu, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2017. gada aprīlī lūdza Venēcijas komisijai sniegt atzinumu un ka Venēcijas komisija savos secinājumos paziņoja, ka stingrāku noteikumu ieviešana, kas saistīti ar stingriem termiņiem un nopietnām juridiskām sekām ārvalstu universitātēm, kas jau daudzus gadus likumīgi atrodas un darbojas Ungārijā, ir problemātiska, raugoties no tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas aspekta;

3.  atzīst, ka Ungārijas valdība ir apmierinājusi dažas prasības, kas izteiktas Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcijā par stāvokli Ungārijā, jo īpaši attiecībā uz termiņu atcelšanu tiesību aktā, ar ko groza valsts augstākās izglītības likumu, kā arī sarunu sākšanu ar ASV iestādēm, kas atbildīgas par Centrāleiropas Universitāti; tomēr pauž nožēlu, ka Ungārijas premjerministrs joprojām nav parakstījis sadarbības nolīgumu starp Ungārijas valdību un Centrāleiropas Universitātes mītnes valsts valdību, kas ir gatavs kopš pagājušā gada; turklāt pauž nožēlu, ka Ungārijas valdība nav atsaukusi tiesību aktu par valsts augstākās izglītības likuma grozīšanu;

4.   turklāt norāda, ka termiņu apturēšana ilgstošā laika posmā liedz plānošanas noteiktību augstskolām, mācībspēkiem un studentiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Ungārijas iestādes 2018. gada 13. aprīlī apmeklēja ASV Ņujorkas štatu ar mērķi kliedēt Ungārijas valdības atlikušās šaubu atrunas par Centrāleiropas universitāti; tomēr pauž nožēlu, ka sadarbības nolīgumus starp Ungārijas valdību un Centrāleiropas Universitātes mītnes valsts valdību joprojām nav parakstīts un ratificēts, kaut arī Ungārijas iestādes vizītes laikā norādīja, ka Centrāleiropas Universitāte tagad atbilstu prasībām, ko paredz “lex CEU”; tādēļ aicina Ungārijas valdību atsākt un turpināt sadarbības nolīguma par Centrāleiropas Universitāti noslēgšanu, par ko jau ir risinātas sarunas, ar ASV Ņujorkas štatu, lai universitāte varētu pienācīgi veikt savu darbu;

5.  pauž nožēlu par to, ka juridiskais strīds starp Komisiju un Ungārijas valdību saistībā ar aktu, ar ko groza valsts augstākās izglītības likumu, līdz šim nav atrisināts, kā rezultātā Komisija ir vērsusies ar sūdzību Eiropas Savienības Tiesā; uzsver, ka, lai gan Ungārijai ir tiesības uz saviem likumiem izglītības jomā, šie likumi nedrīkst būt pretrunā iekšējā tirgus brīvībām, it īpaši brīvībai sniegt pakalpojumus un brīvībai veikt uzņēmējdarbību, un tiesībām uz akadēmisko brīvību, tiesībām uz izglītību un darījumdarbības brīvībai, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

Romu bērnu segregācija

6.  vērš uzmanību uz to, ka dažādi veida ikdienas diskriminācijas izpausmes — kopumā — un romu bērnu segregācija izglītībā — jo īpaši — joprojām ir strukturāla un dziļi iesakņojusies parādība Ungārijā un citās Eiropas valstīs, kura veicina romu sociālo atstumtību un samazina viņu integrācijas iespējas izglītības sistēmā, darba tirgū un sabiedrībā kopumā; atgādina, ka saistībā ar romu segregācijas tematu ir pieņemti daudzi Komisijas ieteikumi, un tāpēc aicina Ungārijas valdību ievērot šos ieteikumus un īstenot efektīvus pasākumus;

Plašsaziņas līdzekļu politika

7.  uzskata, ka Komisijai, pārskatot plašsaziņas līdzekļu jomas likumdošanu 2010. gadā, nerīkojās pietiekami rūpīgi un nav ņēmusi vērā LESD 2. pantā noteiktās vērtības; atgādina, ka Venēcijas komisija 2015. gada jūnijā publicēja savu atzinumu par Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā, kurā tā norādīja, ka vairākiem jautājumiem ir nepieciešama pārskatīšana prioritārā kārtā, ja Ungārijas iestādes vēlas ne tikai uzlabot situāciju attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību valstī, bet arī mainīt sabiedrības izpratni par plašsaziņas līdzekļu brīvību;

8.  uzskata, ka sakarā ar 2010. gada likumu par plašsaziņas līdzekļiem un tā nepietiekamajiem noteikumiem par kopīgām īpašumtiesībām tika izkropļots un plašsaziņas līdzekļu tirgus un tajā tika izjaukts līdzsvars; uzsver, ka Ungārijas tirgus ir kļuvis koncentrētāks, ir izzudušas daudzas neatkarīgās vietējās raidstacijas un arī iepriekš plaukstošais vietējo komūnu radio segments zaudē savas pozīcijas; uzskata, ka ir nepieciešams pastiprināt plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību, jo īpaši, ja plašsaziņas līdzeklis ir saņēmis publiskus līdzekļus;

9.  uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu padome (kurā kopš 2010. gada visus locekļus varēja deleģēt tikai valdošā partija) aktīvi palīdzēja pārstrukturēt radio tirgu, lai izdabātu valdošajām politikas vajadzībām; pauž sašutumu par to, ka plašsaziņas līdzekļu padome nav spējusi nodrošināt pat minimālo līdzsvaru plašsaziņas līdzekļos;

10.  uzsver, ka izdevumos par valsts reklāmu nesamērīgi tiek dota priekšroka atsevišķiem plašsaziņas līdzekļiem salīdzinājumā ar citiem; norāda, ka valsts izdevumi 2017. gadā bija augstāki nekā jebkad agrāk un valsts reklāmas pasūtījumi parasti tiek piešķirta valdībai lojāliem plašsaziņas līdzekļiem, kurus pārsvarā kontrolē oligarhi;

11.  atgādina, ka 2017. gada maijā Ungārijas parlaments pieņēma likumu, ar kuru valstī reklāmas nodokli pacēla no 5,3 % līdz 7,5 %, un tas rada bažas par iespējamu spiedienu uz atlikušajiem neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem valstī; pauž bažas, ka politisko partiju reklāma ir atļauta publiskajos un privātajos plašsaziņas līdzekļos tikai tad, ja tā ir bez maksas, un tas rada bažas saistībā ar ierobežotu piekļuvi informācijai, jo privātie plašsaziņas līdzekļi varētu nevēlēties pārraidīt bezmaksas reklāmu; uzskata, ka nepieciešams nodrošināt, ka publiskās reklāmas līgumi tiek noslēgti ar visiem plašsaziņas līdzekļiem taisnīgā un pārredzamā veidā;

12.  uzsver, ka tā sauktā sabiedriskā plašsaziņas līdzekļu raidorganizācija (MTVA), kas ietver visas valsts radio un televīzijas stacijas, nekritiski izplata valdības vēstījumus un, jo īpaši, pastāvīgi atspoguļo pret bēgļiem vērstās kampaņas vai kampaņas “Stop-Soros” kampaņas, ko veic valdība; uzsver, ka sabiedriskās televīzijas raidstacija M1 kā diennakts ziņu kanāls piedāvā propagandai un valdības vēstījumiem plašākas iespējas nekā iepriekš;

13.  uzsver, ka sabiedriskā plašsaziņas līdzekļu raidorganizācija neievēro pārredzamības prasības, nesniedz publiski pieejamu informāciju, lai varētu sekot līdzi publiskā sektora līdzekļu izlietojumam, un atšķirībā no daudzām Eiropas sabiedriskajām raidorganizācijām tai nav gada pārskata, kā arī nav zināms, kā tā definē un pilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus;

14.   atgādina, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā un ir Eiropas Savienības būtiskie demokrātisko sabiedrību pamatelementi; tādēļ mudina Ungārijas valdību garantēt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu kā būtisku Savienības vērtību;

15.  uzsver, atsaucoties uz „Economist Intelligence Unit” (EIU) nesen publicēto demokrātijas indeksu 2017. gadā un organizācijas “Reportieri bez robežām” 2018. gada pasaules preses brīvības indeksu, ka sakarā ar plašu iejaukšanos no valsts puses jautājums par plašsaziņas līdzekļu brīvību Ungārijā ir nozīmīga problēma pēdējos gados; šajā sakarībā pauž bažas par „Népszabadság”, viena no Ungārijas vecākajiem un prestižākajiem laikrakstiem, pārdošanu un tai sekojošo slēgšanu;

16.  uzsver, ka neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem bieži vien tiek nopietni traucēts darbs, plašsaziņas līdzekļiem regulāri tiek liegta iekļūšana parlamenta ēkā un telpas, ko lūdz žurnālists politiķu intervēšanai, parlamentā ir ierobežotas; 

17.  pauž bažas par to, ka pēc tam, kad valdībai tuvu stāvoši oligarhi pārņēma Ungārijas pēdējos neatkarīgos reģionālos laikrakstus, Ungārijas valdība nesen paplašināja kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem un plašsaziņas līdzekļu koncentrācija Ungārijā saskaņā ar „Reportieri bez robežām” teikto ir sasniegusi iepriekš nepieredzētu „grotesku” līmeni; uzskata, ka ir nepieciešams pastiprināt plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību, jo īpaši, ja uzņēmējam ir piešķirtas tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumus;

18.  pauž nožēlu, ka valdībai tuvais interneta ziņu portāls 888.hu nesen publicēja „melno sarakstu” ar žurnālistiem, kuri strādā ārvalstu plašsaziņas līdzekļos un tiek nodēvēti par „Sorosa ārvalstu propagandistiem”, un tas nepārprotami ir pretrunā principam par plašsaziņas līdzekļu brīvību;

Nevalstiskās organizācijas

19.   pauž dziļu satraukumu par to, ka aizvien sarūk iespējas pilsoniskās sabiedrības organizācijām Ungārijā; šajā sakarā pauž nožēlu par Ungārijas valdības centieniem, proti, izmantojot “lex NVO” un “lex Stop Soros”, kontrolēt NVO un ierobežot to spēju veikt savu likumīgo darbu;

20.   norāda, ka “lex NVO”, likums par ārvalstu finansētām NVO, nepamatoti aizskar pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz biedrošanās brīvību, rada nepamatotus un nesamērīgus ierobežojumus brīvai kapitāla apritei un rada bažas par tiesību uz privātās dzīves aizsardzību un personas datu aizsardzību ievērošanu; uzsver, ka tāpēc Komisija bija spiesta uzsākt tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz “lex NVO”; pauž dziļu nožēlu par to, ka, neraugoties uz notiekošo tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz “lex NVO”, Ungārijas valdība 2018. gada februārī ieviesa vēl vienu likumu , tā saukto “lex Stop Soros”, ar kuru paredzēts vēl vairāk ierobežot biedrošanās brīvību un NVO darbību; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Ungārijas valdība ir iecerējusi piespiedu kārtā slēgt visas NVO, kas finansētas ar Sorosa līdzekļiem, un pieprasīt, lai būtu valsts atļauja tām NVO, kuras darbojas migrācijas jomā; pauž dziļas bažas par to, ka ierosinātie tiesību akti varētu Eiropas Savienībā kalpot par paraugu, kas apdraudētu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kuras cīnās par cilvēktiesību ievērošanu, vērtīgo darbu — šādu risku nesen uzsvēra ES Pamattiesību aģentūra; vērš uzmanību arī uz to, ka valdošā partija ir izveidojusi tīklu no valdības organizētām NVO, ko atbalsta ar publiskā finansējuma līdzekļiem un kuru pamatdarbība ir piebalsot valdības vēstījumiem un rīkot demonstrācijas, kas nostājas valdības pusē;

Vispārīgās nostādnes

21.  uzskata, ka situācija augstākās izglītības, romu izglītības, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālisma jomā un NVO situācija Ungārijā norāda uz skaidru risku, ka varētu tikt nopietni pārkāptas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā minētās vērtības; tādēļ mudina Komisiju turpināt izmantot visus līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Līgumiem; 22.  šajā saistībā uzskata, ka ir pamatotu uzsākt LES 7. pantā noteikto procedūru ar mērķi saglabāt Savienības kopīgās vērtības un garantēt tiesiskumu;

23.  aicina Komisiju turpināt cieši uzraudzīt pašreizējo likumdošanas procesu un to, kādā mērā priekšlikumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, tostarp pamattiesībām, un nekavējoties veikt novērtējumu un darīt to publiski pieejamu;

24.  aicina EDSO/ODIHR īstenot turpmākus pasākumus saistībā ar vēlēšanu novērošanas misiju darbības rezultātiem Ungārijas parlamenta vēlēšanās un cieši uzraudzīt, vai nenotiek ļaunprātīga vārda brīvības izmantošana un administratīvo resursu ļaunprātīga izmantošana;

25.  aicina Komisiju palielināt finansējumu neatkarīgiem projektiem plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma jomā, cita starpā, piemēram, plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumentam, apzināt plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumus un atbalstīt žurnālistus, kuri tiek apdraudēti.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

16.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

13

4

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Damian Drăghici, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Luigi Morgano, John Procter, Michaela Šojdrová, Helga Trüpel, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Algirdas Saudargas

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

António Marinho e Pinto

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

13

+

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, António Marinho e Pinto

GUE/NGL

Nikolaos Chountis, Curzio Maltese

S&D

Silvia Costa, Damian Drăghici, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Luigi Morgano, Julie Ward

Verts/ALE

Jill Evans, Helga Trüpel

4

-

ENF

Dominique Bilde

PPE

Andrea Bocskor, Michaela Šojdrová, Milan Zver

8

0

ECR

John Procter

EFDD

Isabella Adinolfi

PPE

Svetoslav Hristov Malinov, Algirdas Saudargas, Sabine Verheyen, Bogdan Brunon Wenta, Theodoros Zagorakis, Bogdan Andrzej Zdrojewski

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (26.3.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par stāvokli Ungārijā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju)

(2017/2131(INL))

Atzinumu sagatavoja: Maite Pagazaurtundúa Ruiz

(Iniciatīva – Reglamenta 45. pants)

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Eiropas Savienības pamatā ir vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības (LES 2. pants), un tā kā šīs vērtības ir universālas un visām dalībvalstīm kopīgas;

B.  tā kā brīvu dalību pilnībā attīstītā pilsoniskajā sabiedrība ir svarīgs aspekts jebkurā demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā;

C.  tā kā Savienības tiesību akti ir kolektīvo lēmumu pieņemšanas procesu rezultāts, kuros piedalās visas dalībvalstis;

D.  tā kā saskaņā ar LES 9. pantu un LESD 20. pantu ikviena persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis; tā kā Eiropas Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību;

E.  tā kā 2016. gada novembrī AFCO komiteja apmeklēja Ungāriju,

1.  stingri uzsver, ka visām dalībvalstīm ir jāievēro un jāciena LES 2. pantā nostiprinātās vērtības, jo šīs vērtības ir arī Eiropas Savienības pamatvērtības;

2.  atgādina, ka LES 2. panta saturs atspoguļo saistošus un vispārpieņemtus starptautisko tiesību principus, kuru apstiprinājušas visas dalībvalstis; tādēļ uzsver, ka tiesiskumu, demokrātijas un cilvēktiesību pilnīgu ievērošana, aizsardzība un veicināšana ir kopīga atbildība un pienākums, kas izriet vienkārši no piederības pie starptautiskās sabiedrības;

3.  atgādina, ka saskaņā ar LES 49. pantu kandidātvalstīm, lai kļūtu par Savienības dalībvalstīm, jāparāda, ka tās atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, un Komisijai ir pienākums pieprasīt pilnīgu ievērošanu; uzsver, ka dalībvalstīm pēc tam, kad tās kļuvušas par Savienības dalībvalstīm, ir pienākums ievērot un nodrošināt tiesiskuma un tā veidojošo elementu aizsardzību un ka savstarpējas uzticēšanās princips, kas ir ierakstīts Savienības tiesību aktos, neatbrīvo dalībvalstis no novērtēšanas par citu dalībvalstu atbilstību Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Savienības tiesībās atzītajām pamattiesībām;

4.  atgādina, ka LES 2. pantā nostiprinātās tiesības ir aizsargātas saskaņā ar 7. pantā noteikto procedūru, tomēr uzskata, ka Savienībai būtu jāgūst papildu sistēmu (kura būtu strukturētāka), lai uzraudzītu un novērtētu to principu ievērošanu un veicināšanu, kas noteikti LES 2. pantā;

5.  atkārtoti aicina Komisiju pilnībā izmantot Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) lietpratību uzraudzīt pamattiesību stāvokli Savienībā, ierosinot pārskatīt Pamattiesību aģentūras dibināšanas regulu, lai piešķirtu tai plašākas un neatkarīgākas pilnvaras, kā arī palielināt tās cilvēkresursus un finanšu resursus;

6.  atgādina, ka Venēcijas konvenciju noteica būtiskos tiesiskuma raksturlielumus kā likumību, tiesisko noteiktību un patvaļas aizliegumu, tiesu pieejamību, cilvēktiesību ievērošanu, diskriminācijas aizliegumu un vienlīdzību likuma priekšā; piekrīt bažām, ko pauda Venēcijas komisija savos atzinumos par Ungārijas likumdošanu 2011. gada, tostarp atzinumiem par pamatlikumu un tā grozījumiem; atgādina, ka Venēcijas komisija savā atzinumā par ceturto un jaunāko grozījumu Ungārijas pamatlikumā 2013. gada 17. jūnijā secināja, ka veiktie pasākumi apdraud konstitucionālo tiesiskumu un tiesiskuma pamatprincipus, kuri ietverti Ungārijas pamatlikumā; atgādina, ka Ungārija atzīst Venēcijas komisiju kopš savas pievienošanās Eiropas Padomei 1990. gadā;

7.  atgādina, ka Venēcijas komisija savā atzinumā par 2017. gada 4. aprīļa Likumu XXV par grozījumiem 2011. gada Likumā Nr. CCIV par augstāko izglītību Ungārijā norādīja , ka šāds akts ir ļoti problemātisks, raugoties no tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas aspekta un attiecībā uz garantijām universitātēm, kas jau daudzus gadus likumīgi atrodas un darbojas Ungārijā; turklāt atgādina, ka Eiropas Komisija nolēma iesniegt prasību pret Ungāriju Eiropas Savienības Tiesā, pamatojoties uz to, ka valsts augstākās izglītības likums tā 2017. gada 4. aprīļa redakcijā nesamērīgi ierobežo Savienības un trešo valstu augstskolas to darbībā un ir jāpanāk, lai tas atkal būtu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

8.  atkārtoti pauž dziļas bažas par nesenajiem notikumiem Ungārijā, kuri apdraud tiesiskumu un kavē piemērot LES 2. pantā noteiktos principus, tostarp tiem, kas attiecas uz konstitucionālās sistēmas darbību, tiesu un citu iestāžu neatkarību un to, ka sistemātiski atceļ savstarpējo kontroli, vārda brīvību, preses brīvību, akadēmisko brīvību, migrantu, patvēruma meklētājiem un bēgļu cilvēktiesības, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, sociālo tiesību aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzību, pie minoritātēm piederošu personu tiesības, tostarp romu, ebreju un LGBTI personu tiesības;

9.  norāda, ka pats pilsonības jēdziens ietver skaidru politisko gribu ievērot personu vienlīdzību; uzsver, ka tās vērtības un tie principi, uz kuriem balstās Savienība, nosaka jomu, kurā ikviens Eiropas pilsonis var pats sevi identificēt neatkarīgi no politiskajām un kultūras atšķirībām, kas saistītas ar nacionālo identitāti; pauž bažas par to, ka Ungārijas ierēdņi publiski izmanto nacionālistiskas idejas, kas balstās uz ekskluzīvām identitātēm;

10.  ņem vērā, ka Venēcijas komisija norādīja, ka Ungārijas Konstitucionālās tiesas lomas ierobežošana rada risku, ka tas var negatīvi ietekmēt varas dalīšanu, cilvēktiesību aizsardzību un tiesiskumu; ir īpaši noraizējies par tādu noteikumu atkalieviešanu  — konstitucionālā līmenī —, kam būtu jāietilpst parasto tiesību jomā un par kuriem jau ir ticis konstatēts, ka tie ir antikonstitucionāli, ar mērķi izvairīties no konstitucionālās pārskatīšanu; iesaka pārskatīt Valsts tiesu padomes darbību un pilnvaras, lai nodrošinātu to, ka tā var pildīt savu lomu kā neatkarīga Ungārijas tiesu pašpārvalde, un prasa pilnībā atjaunot Konstitucionālās tiesas jurisdikciju;

11.  pauž bažas par to, ka samazinās telpa pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un par centieniem kontrolēt NVO un ierobežot to spēju veikt savu likumīgo darbu, piemēram, tā sauktā “Stop Soros” tiesību aktu kopuma pieņemšana; atgādina, ka Venēcijas komisija norādīja savā “atzinumā par tiesību akta projektu par tādu organizāciju darbības pārredzamību, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm” (apstiprināts 2017. gada 17. jūnijā), ka šāds tiesību akts radīs neproporcionālu un nevajadzīgu iejaukšanos vārda un biedrošanās brīvībā, tiesībās uz privāto dzīvi un diskriminācijas aizliegumā;

12.  pauž dziļu nožēlu par antagonistisko un maldinošo retoriku, ko dažkārt izmanto Ungārijas iestādes, runājot par Eiropas Savienību, un par iestāžu apzinātu izvēli pieņemt tiesību aktus, kas tieši pārkāpj Savienības vērtības; atgādina par LES 3. panta 1.  un 2. punktā izvirzītajiem mērķiem, kurus Ungārija, 2004. gadā pievienojoties Savienībai, piekrita sasniegt; atgādina, ka pievienošanās Eiropas Savienībai bija brīvprātīga rīcība, pamatojoties uz valsts suverenitāti, ar plašu vienprātību visā Ungārijas politiskajā spektrā;

13.  uzsver, ka pienākumu neizpildes procedūra ir nodemonstrējusi savas ierobežotās iespējas risināt sistēmiskas pārkāpumus Savienības vērtību jomā, jo tā galvenokārt koncentrējas uz tehniskiem aspektiem, kas ļauj valdībām ierosināt oficiālu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, vienlaikus paturot spēkā tiesību aktus, kuri pārkāpj Savienības tiesības; uzskata, ka gadījumā, ja tiek pārkāpts LES 4. pantā iestrādātais lojālas sadarbības princips, Komisijai nav nekādu juridisku šķēršļu, kas tai neļautu pamatoties uz pārkāpuma gadījumiem, lai identificētu veidu, kas sniedzas līdz LES 2. panta pārkāpumam;

14.  uzskata, ka, ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts nopietni un ilgstoši pārkāpj tiesiskumu, Komisijai vajadzētu izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai aizsargātu pamatvērtības, uz kurām balstās Savienība, tai skaitā aktivizēt LES 7. pantu; atgādina, ka Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(1) aicināja Komisiju līdz 2017. gada septembrim iesniegt priekšlikumu par to, lai noslēgtu Savienības paktu par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (ES DTP paktu);); pauž nožēlu, ka šis priekšlikums vēl nav piedāvāts, un uzsver, ka steidzami jāizveido efektīvs mehānisms, lai aizsargātu Eiropas Savienības pamatvērtības, jo pastāv nesaderība starp pienākumiem dalībvalstīm saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem un to, kā šos kritērijus piemēro dalībvalstis pēc tam, kad tās ir pievienojušās Savienībai; uzsver, ka atbilstīga reakcija uz Savienības pamatvērtību pārkāpumiem prasa kombinēt piemērotus tiesiskos instrumentus un politisko gribu;

15.  uzskata, ka pašreizējā situācija Ungārijā rada nepārprotamu risku, ka varētu būt nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības, un ka tas pamato procedūras uzsākšanu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

4

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Michał Boni, Mercedes Bresso, Elmar Brok, Fabio Massimo Castaldo, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Morten Messerschmidt, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Claudia Țapardel, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Pervenche Berès, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jérôme Lavrilleux, Cristian Dan Preda, Jasenko Selimovic, Rainer Wieland

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jasenko Selimovic

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

PPE

Michał Boni, Danuta Maria Hübner

S&D

Pervenche Berès, Mercedes Bresso, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira, Claudia Țapardel

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand

4

-

ECR

Morten Messerschmidt, Kazimierz Michał Ujazdowski

ENF

Gerolf Annemans

PPE

György Schöpflin

5

0

PPE

Elmar Brok, Esteban González Pons, Alain Lamassoure, Markus Pieper, Paulo Rangel

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (17.5.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par stāvokli Ungārijā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju)

(2017/2131(INL))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Noichl

(Iniciatīva – Reglamenta 45. pants)

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā 2016. gada 27. maija ziņojumu par ANO darba grupas jautājumā par diskrimināciju pret sievietēm tiesībās un praksē(1),

–  ņemot vērā ES Komisijas pamatotos atzinumus attiecībā uz ES tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (Vienlīdzīgas attieksmes direktīva, Direktīva 2006/54/EK, kā arī Maternitātes atvaļinājuma direktīva (Padomes Direktīva 92/85/EEK)),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu ir noteikts, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, un tādēļ tā īstenošanai ir jābūt visu dalībvalstu uzmanības centrā;

B.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp dzimumu līdztiesību un to cilvēku tiesības, kuri pieder pie minoritātēm, un tā kā šīs vērtības ir universālas un visām dalībvalstīm kopīgas (LES 2. pants);

C.  tā kā Ungārija ar 50,8 punktu rādītāju atrodas priekšpēdējā vietā Eiropas salīdzinājumā attiecībā uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta piešķirto dzimumu līdzsvara indeksu 2017. gadam un turklāt novērtējumā ir zaudējusi 1,6 punktus kopš 2010. gada,

D.  tā kā pastāv likumīgas tiesības sagaidīt, ka nevalstisko organizāciju finansiālā situācija ir pārredzama;

E.  tā kā dažādas starptautisko cilvēktiesību organizācijas ir asi kritizējušas Ungāriju par tās negatīvo reakciju uz cilvēktiesībām un par darbības ierobežojumiem, ko tā ir noteikusi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sieviešu tiesību organizācijām; tā kā pieņemtie ierobežojošie noteikumi un politika, kā aprakstīts turpmāk, būtiski ir kavējušas sieviešu tiesību organizāciju darbu, kuras sniedz unikālus pakalpojumus cietušajām ar dzimumu saistītu nodarījumu rezultātā vai no vardarbības ģimenē, un pakļauj šīs organizācijas riskam tikt izslēgtām no nodokļu atvieglojumiem un citām priekšrocībām;

F.  tā kā Ungārija ir viena no galvenajām cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valstīm Eiropas Savienībā;

G.  tā kā, kaut arī Ungārijā ir spēcīga valsts veselības aizsardzības sistēma un sabiedrības veselības apdrošināšana un neraugoties uz dažādu ANO līgumu izpildes uzraudzības iestāžu ieteikumiem, mūsdienīgi kontracepcijas līdzekļi ir pilnībā izslēgti no Ungārijas veselības aprūpes sistēmas, kura nepiedāvā nekādu atlīdzību ne par vienu no kontracepcijas metodēm un tādējādi rada šķēršļus mūsdienīgai ģimenes plānošanai, un tā kā Ungārija ir viena no nedaudzām dalībvalstīm, kurā ir nepieciešama recepte ārkārtas kontracepcijas līdzekļiem vai tā dēvētajai „nākamā rīta tabletei”, un tas ir pretrunā 2015. gada Komisijas ieteikumam, ka ārkārtas kontracepcijas līdzekļi ir jāpadara brīvi pieejami; tā kā, izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību, migrantēm sievietēm, kurām nav dokumentu, veselības aprūpe nav pieejama, kas arī liedz tām iespēju saņemt pirmsdzemdību aprūpi; tā kā, neraugoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas (CEDAW) paustajām bažām, ar kurām valdība tika aicināta nodrošināt drošu abortu pieejamību sievietēm, nepakļaujot obligātām konsultācijām un medicīniski nevajadzīgam gaidīšanas periodam, šīs prasības joprojām praksē tiek īstenotas un medicīniska aborta veikšana joprojām nav pieejama, tādējādi apgrūtinot un stigmatizējot sieviešu piekļuvi šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

H.  tā kā ģimene Ungārijas konstitūcijā ir definēta kā „laulības un partneru un bērnu attiecības” un šī definīcija ir novecojusi, kā arī ir balstīta uz konservatīvu pārliecību; tā kā viendzimuma laulības ir aizliegtas; tā kā gandrīz 70 % respondentu Pamattiesību aģentūras 2014. gada pārskatā par lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām snieguši informāciju, ka viņi izvairoties no atsevišķām vietām aiz bailēm no vajāšanas vai uzbrukumiem, jo viņi ir LGBTI;

I.  tā kā no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm 30 valstis ir ratificējušas Stambulas konvenciju un vēl 15 dalībvalstis, tostarp Ungārija, ir parakstījušas konvenciju, bet vēl nav to ratificējušas; tā kā ratifikācijas process Ungārijā ir apstājies kopš 2017. gada februāra; tā kā, lai gan tiesību akti, kas paredz kriminālatbildību par vardarbību ģimenē, tika ieviesti 2013. gadā, to īstenošana ir problemātiska un definīcija attiecībā uz vardarbību ģimenē neietver seksuālo vardarbību; tā kā turklāt Ungārijai nav visaptverošas stratēģijas vai rīcības plāna par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu; tā kā saskaņā ar aktuālāko pētījumu, ko veica Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), liecina, ka ir pierādījumi, kas apliecina plaši izplatītu ar dzimumu saistītu vardarbību: saskaņā ar 2015. gada Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta datiem Ungārijā, 27,7 % sieviešu kopš 15 gadu vecuma ir saskārušās ar fizisku vardarbību, seksuālu vardarbību vai abām un katru gadu vismaz 50 sieviešu mirst viņu radinieku vai partneru darbību rezultātā un simtiem tūkstošu sieviešu tiek regulāri ļaunprātīgi izmantotas savās ģimenēs; tā kā saskaņā ar organizāciju, kas aizstāv sieviešu tiesības, sniegto informāciju vardarbības izdarītājs 95 % gadījumu, kas saistīti ar vardarbību, ir vīrietis, bet upuris — sieviete vai meitene, tā kā daudzas sievietes nelabprāt ziņo par vardarbības gadījumiem, jo viņas saskaras ar naidīgu attieksmi policijas iecirkņos un tiesās; tā kā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku un tiesu iestāžu darbības ir neefektīvas pārkāpēju saukšanā pie atbildības, kas arī attur no vardarbības cietušās ziņot par notikušo vardarbību un veicina neuzticēšanos iestādēm; tā kā pastāv prakse, ka iestādes un sociālās aprindas uzveļ vainu pašām cietušajām;

J.  tā kā CEDAW noslēguma apsvērumos 2013. gadā papildus citiem ieteikumiem Ungārija tika aicināta pārskatīt savu ģimenes un dzimumu līdztiesības politiku, lai nodrošinātu, ka pagātne neierobežo sievietes pilnībā izmantot tiesības uz nediskrimināciju un līdztiesību, nodrošinātu pienācīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajiem no diskriminācijas dažādu faktoru dēļ, veiktu spēkā esošo un ierosināto tiesību aktu sistemātiskus ietekmes novērtējumus ar dzimumu saistītos jautājumos un nodrošinātu, ka jauns tiesisks regulējums attiecībā uz īstenošanu neizraisīs regresu; tā kā šos ieteikumus neviena no valdībām līdz šim nav pienācīgi īstenojusi; tā kā nav izstrādāts konkrēts īstenošanas plāns attiecībā uz šiem ieteikumiem;

K.  tā kā satraucoši ar dzimumu saistīti stereotipi un pieņēmumi par sieviešu lomu sabiedrībā ir plaši izplatīti Ungārijas sabiedrībā, tostarp diskriminācija dzimuma dēļ; tā kā Ungārijas valdība īsteno regresīvu pieeju ar dzimumu saistītiem jautājumiem, un izmanto „ģimenes integrēšanas” veicināšanu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai vietā saistībā ar vēlamo demogrāfisko pieaugumu un nepareizi un ļaunprātīgi izmanto un interpretē jēdzienus „dzimums” un „dzimumu līdztiesība”;

L.  tā kā attiecībā sieviešu nodarbinātības līmeni Ungārijā ir vērojams būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni,

1.  pieņem zināšanai centienus, kas veikti iepriekšējos gados, lai panāktu labāku darba un privātās dzīves saskaņošanu; atgādina par Komisijas priekšlikumu direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem(2), kurš tika iesniegts 2017. gada aprīlī, un mudina Ungārijas valdību veicināt tā ātru pieņemšanu;

2.  atzinīgi vērtē to, ka laikposmā no 2010. gada līdz 2016. gadam pieejamo vietu skaits bērnudārzos palielinājās apmēram par 23 % un ka Ungārija 2017. gadā ieviesa jaunu un elastīgāku pirmsskolas izglītības sistēmu, kas ir labāk saskaņota ar vietējiem apstākļiem un palīdz sievietēm atgriezties darba tirgū;

3.  tomēr pauž nožēlu par to, ka Ungārijā joprojām neatbilst Barselonā noteiktajiem Savienības mērķiem, un aicina Ungārijas valdību šos mērķus noteikt par prioritāti un pielāgot tās ģimenes politiku visneaizsargātāko sabiedrības locekļu vajadzībām;

4.  pauž nožēlu par dzimumu līdztiesības politikas interpretācijas jaunu formulēšanu un sašaurināšanu attiecībā uz ģimenes jautājumiem un atgādina par Valsts stratēģiju vīriešu un sieviešu sociālās līdztiesības veicināšanai  — mērķi un uzdevumi laikposmam no 2010. gada līdz 2021. gadam, kuru Ungārija vēl nav īstenojusi; norāda, ka Ungārijā notiekošajās publiskajās diskusijās tiek izmantota nepareiza dzimumu līdztiesības koncepcijas interpretācija un izsaka nožēlu par tīšu nepareizu terminu „dzimuma” un „dzimumu līdztiesība” interpretāciju; uzsver, ka dzimumu līdztiesības politikai visās sabiedrības jomās ir jānodrošina, ka neviens netiek diskriminēts dzimuma dēļ, ka ikviena indivīda tiesības tiek aizsargātas un ka tiek garantēta sieviešu un vīriešu vienlīdzīga līdzdalība visos sabiedriskās dzīves līmeņos; tādēļ aicina atgriezties pie idejas par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā analīzes un politikas veidošanas instrumentu un valsts stratēģiju ar mērķi visās jomās; aicina Ungārijas valdību īstenot CEDAW 2013. gada ieteikumus bez turpmākas kavēšanās, kā arī izstrādāt un atjaunināt savu stagnējošo valsts stratēģiju vai aizstāt to ar jaunu dzimumu līdztiesības stratēģiju, nodrošinot konkrētus termiņus un atbildīgos dalībniekus un garantējot finansējumu un uzraudzības mehānismus attiecībā uz tās efektīvu īstenošanu, vienlaikus visa procesa gaitā apspriežoties ar sieviešu tiesību organizācijām;

5.  pauž nožēlu par jēdziena „ģimene” šauro definīciju, kas diskriminē kopā dzīvojošus un viendzimuma pārus; atgādina Ungārijai, ka diskriminācija dzimumorientācijas dēļ ir aizliegta;

6.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt iespējas sievietēm, jo īpaši attiecībā uz viņu politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām tiesībām un sieviešu iespēju veicināšanu;

7.  pauž nožēlu par ļoti nelielo sieviešu skaitu politisku lēmumu pieņemšanas amatos, un šajā sakarībā to, ka līdz šim tikai 10 % no Ungārijas parlamenta locekļu ir sievietes, kas ir viszemākais īpatsvars salīdzinājumā ar pārējām dalībvalstīm, un ka valdībā nav neviena ministra sievietes; uzsver, ka sieviešu līdzdalība politisko lēmumu pieņemšanā līdzvērtīgi vīriešiem ir demokrātijas pamatprincips; atgādina par CEDAW un EDSO ieteikumiem īstenot tiesību aktos paredzētas kvotas valsts parlamenta vēlēšanās; uzsver, ka politiskajām partijām būtu jārāda piemērs attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un dzimumu līdzsvaru, un jāievieš efektīvi likumdošanas pasākumi, lai palielinātu sieviešu līdzdalību politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā; norāda, ka ir nepieciešams labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi un dalītas atbildības uzņemšanās no abu vecāku puses ir svarīgi pasākumi, lai panāktu lielāku sieviešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā visos līmeņos;

8.  norāda uz to, ka sieviešu nodarbinātības līmenis ir 61,2 %, bet vislielākais uzlabojums attiecībā uz sieviešu nodarbinātību ir vērojams sieviešu grupā, kuras audzina bērnus, kas ir jaunāki par 6 gadiem, ņemot vērā pozitīvos pasākumus, kurus kopš 2010. gada ir īstenojusi pašreizējā Ungārijas valdība, lai palīdzētu ģimenēm un sievietēm ar bērniem, kas cita starpā ietver „papildu bērnu aprūpes nodevu” un bērnu jauno dienas aprūpes sistēmu;

9.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2010. gada Ungārijas valdība ir pieņēmusi vairākus sociālos, sociālās integrācijas, ģimenes politikas, veselības politikas un izglītības pasākumus, kas cita starpā paredzēti romiem, piemēram, romu māšu un bērnu veselības programmu, romu veselības aprūpētāju apmācību, romu veselības jomas pārstāvju apmācību, kā arī attīstības programmas bērniem agrīnā vecumā; mudina Ungārijas valdību turpināt īstenot šo politiku un pasākumus un pēc iespējas drīz iesniegt pierādījumus par to ietekmi uz romu sievietēm;

10.  pauž bažas par to, ka samazinās telpa pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un par centieniem kontrolēt nevalstiskās organizācijas un ierobežot to spēju veikt savu likumīgo darbu; pauž bažas par ietekmi, kāda ir Ungārijas Likumam par to organizāciju pārredzamību, kuras saņem ārvalstu finansējumu, uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras saņem līdzekļus no Savienības, EEZ un trešām valstīm, kā arī tā dēvētā „Stop Soros” tiesību aktu kopuma pieņemšanai; uzsver, ka šīs norises negatīvi ietekmē nevalstisko organizāciju darbību, tostarp daudzu organizāciju darbību, kuras cīnās par sieviešu, LGBTI personu, cilvēku ar invaliditāti, etnisko un reliģisko minoritāšu, migrantu, bēgļu, patvēruma meklētāju un citu grupu, kas ir neaizsargātā situācijā, tiesībām un kurām ir būtiska nozīme cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzībā un sabiedrības attīstībā, jo tās sniedz pakalpojumus, palielina speciālistu un sabiedrības informētību un iesaistās spēju veidošanā, kā arī aizstāv un veicina likumdošanas un politikas izmaiņas nolūkā uzlabot līdztiesību; ar bažām norāda uz gaisotni sabiedrībā, ko veicināja politikas pasākumi, kas īstenoti iepriekšējos gados, un pauž nosodījumu par neuzticēšanos un naidīgumu, ar kuriem saskaras daudzu sieviešu tiesību aizstāvji un akadēmisko aprindu pārstāvji saistībā ar viņu pienākumiem; mudina Ungārijas valdību veicināt un uzlabot demokrātiju un cilvēktiesību jautājumus un atcelt tiesību aktus, kuri stigmatizē organizācijas, kas izmanto ārvalstu finansējumu; mudina valdību gluži pretēji izmantot sieviešu tiesību organizāciju zināšanas un pieredzi, plānojot un īstenojot likumdošanas un politikas pasākumus attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām un pienācīgi izmantot izveidotos konsultatīvos forumus;

11.  ierosina, ka ir jāizveido Eiropas demokrātijas fonds, lai pastiprinātu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un NVO, kas strādā demokrātijas un cilvēktiesību jomā, un ka šāds izveidotais fonds būtu jāvada Komisijai, lai nostiprinātu pilsoniskajā sabiedrībā iesaistītos dalībniekus, piemēram, meiteņu un sieviešu tiesību organizācijas;

12.  pauž nožēlu, ka šie notikumi Ungārijā iepriekšējo gadu laikā ir radījuši nopietnu situācijas pasliktināšanos tiesiskuma jomā, jo bez tiesiskuma nav iespējams garantēt pietiekamas tiesības nediskriminējošā veidā sievietēm un sievietēm no minoritātēm, piemēram, romu sievietēm, migrantēm, lesbietēm, biseksuālēm un transseksuālēm;

13.  pauž bažas par nelabvēlīgo gaisotni, kas Ungārijā valda pret migrantiem un bēgļiem; nosoda valsts un valdības ierēdņu naidīgos izteikumus; aicina Ungārijas valdību nodrošināt, ka tiek nostiprinātas migrantu un bēgļu cilvēktiesības;

14.  atgādina, ka vardarbība pret sievietēm Ungārijā, tāpat kā visās pārējās dalībvalstīs, ir strukturāls cilvēktiesību pārkāpums; aicina Ungārijas valdību pēc iespējas drīz ratificēt Stambulas konvenciju bez jebkādām atrunām un apņemties tās noteikumus iekļaut valsts tiesību aktos, kas būtu nozīmīgs solis, lai panāktu izmaiņas kultūras normās iekšzemē attiecībā uz ļaunprātīgu izmantošanu un aizsargātu no vardarbības cietušās sievietes un meitenes; nosoda to, ka vardarbībai ģimenē ir jānotiek divas reizes, pirms tā tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu; aicina, lai struktūras, kas sniedz informāciju, konsultācijas un palīdzību, arī turpmāk saņemtu finansējumu, tādējādi sniedzot sievietēm efektīvu aizsardzību un drošību; aicina Komisiju turpināt dialogu ar Ungārijas valdību, sadarbojoties ar Eiropas Padomi, un pievērsties tās bažām, jo īpaši lai precizētu Stambulas konvencijas maldinošas interpretācijas par vardarbības dzimuma dēļ definīciju un dzimuma definīciju konvencijas 3. panta c) un d) punktā, jo pašreizējā interpretācija neļauj veidot visaptverošu pieeju konvencijai, kas atbilstu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra vispārīgajiem norādījumiem;

15.  aicina Ungārijas valdību grozīt kriminālkodeksu, lai definīcijā par to, kas ir vardarbība ģimenē, ietvertu jebkāda veida fizisku vardarbību, tostarp fizisku kaitējumu, miesas bojājumus vai uzbrukumus, seksuālu vardarbību, vajāšanu un uzmākšanos, bailes no fiziska kaitējuma, miesas bojājumu vai uzbrukumu draudiem, kā arī piespiedu kontroli, t. i., psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, kas izpaužas kā dominēšanas modelis, izmantojot iebiedēšanu, izolāciju, degradēšanu un līdzekļu atņemšanu, kā arī fiziskus uzbrukumus; aicina Ungārijas valdību grozīt Aktu par ierobežojošiem rīkojumiem ar mērķi paplašināt vardarbības ģimenē piemērošanas jomu, iekļaujot tajā visus cietušās un aizsargājot tās, tostarp arī tās, kuras nedzīvo kopā ar varmāku vai kurām nav bērnu ar to, vai situācijās, kad netiek atzīta radniecība (piemēram, intīmiem partneriem), kā arī paplašināt laikposmu aizliegumam kontaktēties tik ilgi, cik tas ir nepieciešams; visbeidzot aicina Ungārijas valdību grozīt procesuālo tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka vardarbība ģimenē ir noziegums un ka par to ir paredzēta kriminālvajāšana ar sekojošām soda sankcijām;

16.  stingri iesaka apmācīt tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus attiecībā uz labākās prakses standartiem, lai reaģētu uz vardarbību ģimenē, sadarbojoties ar cietušo atbalsta organizācijām un saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; stingri iesaka nodrošināt pienācīgu apmācību, pienācīgi novērtēt medicīnas darbinieku lomu vardarbības ģimenē novēršanai un reaģēšanai uz to un palielināt šim nolūkam paredzēto veselības aprūpes personālu;

17.  atzīst centienus, kas īstenoti tiesību aktu pieņemšanā cīņai pret cilvēku tirdzniecību, un mudina valdību turpināt uzlabot datu vākšanu, uzlabot pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem un risināt pieprasījuma jautājumus, nosakot kriminālatbildību par to pakalpojumu, tostarp seksuālo pakalpojumu, pirkšanu, kurus sniedz no cilvēku tirdzniecības cietušie;

18.  uzsver, cik svarīgas ir sieviešu tiesības uz pašnoteikšanos, un to, cik svarīgi šajā sakarībā ir ievērot viņu seksuālās un reproduktīvās tiesības, tostarp attiecībā uz netraucētu piekļuvi ar abortiem saistītajai aprūpei, viegli pieejamiem ārkārtas kontracepcijas līdzekļiem un pacienšu tiesībām uz drošām un nevardarbīgam dzemdībām, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta sievietei; mudina Ungārijas valdību nodrošināt piekļuvi pieejamām kontracepcijas metodēm, pilnībā vai daļēji sedzot izmaksas par modernām kontracepcijas metodēm valsts veselības apdrošināšanas ietvaros un uzlabojot piekļuvi ārkārtas kontracepcijas līdzekļiem, atceļot prasību par receptes nepieciešamību; aicina Ungārijas valdību novērst šķēršļus, kas traucē piekļuvi drošiem aborta pakalpojumiem, piemēram, neiespējamību veikt medicīnisku abortu, neobjektīvas konsultācijas un obligāto nogaidīšanas termiņu prasības;

19.  šajā sakarībā asi nosoda ļaunprātīgu izturēšanos un diskrimināciju pret minoritātēm, īpaši romu sievietēm, tādās jomās kā piekļuve veselības aprūpei; vērš uzmanību uz piespiedu sterilizācijas gadījumiem, kas kļuvuši zināmi un kas veido nepieļaujamus cilvēktiesību pārkāpumus pret attiecīgajām sievietēm; īpaši nosoda ierobežojumus attiecībā uz migrantēm bez personu apliecinošiem dokumentiem, kurām ir liegta jebkāda piekļuve medicīniskajai aprūpei, kas nav neatliekamā aprūpe;

20.  atzinīgi vērtē to, ka ir sākta programmu īstenošana, kuru mērķis ir veicināt romu sieviešu izglītību un nodarbinātību, apmācīt sociālos palīgus sociālās un bērnu labklājības, bērnu aizsardzības un izglītības iestādēs, un to, ka baznīcas organizācijas un fondi, kā arī valsts saņems atbalstu romu sieviešu nodarbinātībai; prasa Ungārijas valdībai sniegt informāciju un datus par šo programmu konkrēto ietekmi;

21.  atzinīgi vērtē prezidentālās komisijas izveidošanu Ungārijas Zinātņu akadēmijā jautājumā par sieviešu karjeru pētniecībā, kuras mērķis ir palielināt sieviešu profesoru un zinātņu doktoru īpatsvaru Ungārijas Zinātņu akadēmijā, kā arī palielināt meiteņu interesi par izglītību dabaszinātnēs;

22.  nosoda uzbrukumus bezmaksas mācībām un pētniecībai, jo īpaši dzimumu līdztiesības pētījumiem, kuru nolūks ir analizēt varas attiecības, diskrimināciju un dzimumu attiecības sabiedrībā un rast risinājumus dažādām nevienlīdzības formām, un kuri ir kļuvuši par apmelošanas kampaņu mērķi; aicina pilnībā atjaunot un aizsargāt izglītības brīvības demokrātisko pamatprincipu;

23.  uzsver, cik liela nozīme ir no aizspriedumiem brīvai audzināšanai un izglītošanai bez stereotipiem; prasa, lai tas tiktu ņemts vērā, gatavojot jaunu valsts programmu, lai nodrošinātu nākotnē izglītību, kas neveicina stereotipus par sievietēm un meitenēm un viņu, kā arī vīriešu un zēnu nomelnošanu;

24.  pauž bažas par iepriekšējos gados īstenoto politiku, kā arī retoriku un simboliem, lai izveidotu sabiedrībā plaši izplatītu nostāju, kas mazina sieviešu nozīmi, atstājot viņām tikai mātes lomu un respektējot viņas tikai saistībā ar šo uzdevumu; norāda, ka tas ierobežo brīvību gan sievietēm, gan vīriešiem attīstīties un pieņemt lēmumus un liedz sievietēm īstenot savas tiesības;

25.  uzsver, ka sieviešu tiesības un vienlīdzīgas tiesības ir vienotas Eiropas pamatvērtības; pauž nožēlu par to, ka Ungārija arvien vairāk novēršas no šīm vērtībām un tādējādi izolē pati sevi;

26.  uzskata, ka pašreizējā situācija Ungārijā rada nepārprotamu risku, ka varētu būt nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības, un ka tas pamato procedūras uzsākšanu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

15.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

5

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Arne Gericke, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Angelika Mlinar, Krisztina Morvai, Maria Noichl, Marijana Petir, Pina Picierno, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Anna Záborská, Maria Gabriela Zoană

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mylène Troszczynski, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Benedek Jávor, Merja Kyllönen, Ulrike Müller, Julia Reda, Barbara Spinelli

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar, Ulrike Müller

GUE/NGL

Malin Björk, Merja Kyllönen, Barbara Spinelli

PPE

Anna Maria Corazza Bildt

S&D

José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Maria Noichl, Pina Picierno, Julie Ward, Maria Gabriela Zoană

VERTS/ALE

Benedek Jávor, Florent Marcellesi, Julia Reda

5

-

ECR

Arne Gericke

ENF

Mylène Troszczynski

NI

Krisztina Morvai

PPE

Marijana Petir, Anna Záborská

3

0

PPE

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

http://www.ohchr.org/EN/NewsEvents/Pages/DisplayNews.aspx?NewsID=20027&LangID=E

(2)

COM(2017) 0253.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

19

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Jan Philipp Albrecht, Gerard Batten, Malin Björk, Michał Boni, Daniel Dalton, Frank Engel, Kinga Gál, Ana Gomes, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Roberta Metsola, Claude Moraes, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Coelho, Gérard Deprez, Maria Grapini, Lívia Járóka, Marek Jurek, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Barbara Spinelli, Jaromír Štětina, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Goffredo Maria Bettini, Andrea Bocskor, Norbert Erdős, Beata Gosiewska, György Hölvényi, Agnes Jongerius, Barbara Kappel, Arndt Kohn, Ádám Kósa, Julia Pitera, Evelyn Regner, Dominique Riquet, Bart Staes, Lola Sánchez Caldentey, Mylène Troszczynski, Lieve Wierinck, Marco Zullo


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

ALDE

Gérard Deprez, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Dominique Riquet, Lieve Wierinck

EFDD

Marco Zullo

GUE/NGL

Malin Björk, Lola Sánchez Caldentey, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

PPE

Michał Boni, Carlos Coelho, Frank Engel, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, Julia Pitera, Jaromír Štětina, Axel Voss

S&D

Goffredo Maria Bettini, Ana Gomes, Maria Grapini, Agnes Jongerius, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Arndt Kohn, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Evelyn Regner, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Jan Philipp Albrecht, Jean Lambert, Judith Sargentini, Bart Staes

19

-

ECR

Daniel Dalton, Beata Gosiewska, Marek Jurek

EFDD

John Stuart Agnew, Gerard Batten, Kristina Winberg

ENF

Barbara Kappel, Mylène Troszczynski, Auke Zijlstra

NI

Udo Voigt

PPE

Asim Ademov, Andrea Bocskor, Norbert Erdős, Kinga Gál, György Hölvényi, Brice Hortefeux, Lívia Járóka, Ádám Kósa, Tomáš Zdechovský

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 31. augustsJuridisks paziņojums