Procedūra : 2017/2274(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0252/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0252/2018

Debates :

PV 11/09/2018 - 20
CRE 11/09/2018 - 20

Balsojumi :

PV 12/09/2018 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0343

ZIŅOJUMS     
PDF 726kWORD 102k
10.7.2018
PE 619.387v02-00 A8-0252/2018

par ES un Ķīnas attiecību stāvokli

(2017/2274(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Bas Belder

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES un Ķīnas attiecību stāvokli

(2017/2274(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā to, ka 1975. gada 6. maijā tika nodibinātas ES un Ķīnas diplomātiskās attiecības,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas stratēģisko partnerību, kas sākta 2003. gadā,

–  ņemot vērā galveno tiesisko regulējumu attiecībām ar Ķīnu, proti, 1985. gada maijā parakstīto EK un Ķīnas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības nolīgumu(1), kas attiecas uz ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām, kā arī ES un Ķīnas sadarbības programmu,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas Stratēģisko sadarbības programmu laikposmam līdz 2020. gadam, par kuru tika panākta vienošanās 2013. gada 21. novembrī,

–  ņemot vērā strukturēto ES un Ķīnas politisko dialogu, ko oficiāli izveidoja 1994. gadā, un augsta līmeņa stratēģisko dialogu par stratēģiskajiem un ārpolitikas jautājumiem, ko izveidoja 2010. gadā, jo īpaši ES un Ķīnas 5. un 7. augsta līmeņa stratēģisko dialogu, kas attiecīgi norisinājās 2015. gada 6. maijā un 2017. gada 19. aprīlī Pekinā,

–  ņemot vērā sarunas par jaunu partnerības un sadarbības līgumu, kuras tika uzsāktas 2007. gadā,

–  ņemot vērā 2014. gada janvārī sāktās sarunas par divpusēju ieguldījumu nolīgumu,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas 19. augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2017. gada 1. un 2. jūnijā Briselē,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 22. jūnija kopīgo paziņojumu „Elementi jaunai ES stratēģijai attiecībā uz Ķīnu” (JOIN(2017)0030),

–  ņemot vērā Padomes 2016 gada 18. jūlija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Ķīnu,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 24. aprīļa kopīgo ziņojumu "Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2017. gada ziņojums" (JOIN(2018)0007),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. jūnijā pieņemtās pamatnostādnes attiecībā uz ES ārpolitiku un drošības politiku Austrumāzijā,

–  ņemot vērā, ka 2015. gada 1. jūlijā Nacionālā tautas kongresa (NTK) pastāvīgā komiteja pieņēma jaunu nacionālās drošības likumu,

–  ņemot vērā 2015. gada 26. maija Balto grāmatu par Ķīnas militāro stratēģiju,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas dialogu par cilvēktiesībām, ko uzsāka 1995. gadā, un tā 35. sarunu kārtu, ko 2017. gada 22. un 23. jūnijā rīkoja Briselē,

–  ņemot vērā vairāk nekā 60 nozaru dialogus starp ES un Ķīnu,

–  ņemot vērā 2012. gada februārī izveidoto ES un Ķīnas augsta līmeņa tiešu personisko kontaktu dialogu, kas aptver visas ES un Ķīnas kopīgās ierosmes šajā jomā,

–  ņemot vērā Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ķīnu, kurš stājās spēkā 2000. gadā(2), un partnerības nolīgumu zinātnes un tehnoloģiju jomā, kurš tika parakstīts 2009. gada 20. maijā,

–  ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes klimata nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī,

–  ņemot vērā enerģētikas dialogu starp Eiropas Kopienu un Ķīnu,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas apaļā galda sanāksmes,

–  ņemot vērā Ķīnas Komunistiskās partijas 19. Nacionālo kongresu, kas notika no 2017. gada 18.–24. novembrī,

–  ņemot vērā Vides aizsardzības nodokļu likumu, kuru 2016. gada decembrī pieņēma Nacionālais Tautas kongress un kurš stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī,

–  ņemot vērā to, ka Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) ir paziņojusi, ka vides faktori ietekmē nacionālās un starptautiskās migrācijas plūsmas, jo cilvēki pamet vietas, kurās straujāku klimata pārmaiņu rezultātā ir radušies smagi apstākļi vai tie pasliktinās(3),

–  ņemot vērā to, ka 2018. gads ir pasludināts par ES un Ķīnas Tūrisma gadu un 2018. gada 19. janvārī Venēcijā notika tā atklāšanas ceremonija,

–   ņemot vērā Ķīnas Ārvalstu korespondentu kluba (FCCC) ziņojumu par darba apstākļiem, kas publiskots 2018. gada 30. janvārī ar nosaukumu „Piekļuve atteikta — uzraudzība, vajāšanas un iebiedēšanas, kā arī informācijas sniegšanas nosacījumu pasliktināšanās Ķīnā”,

–  ņemot vērā ES paziņojuma ANO Cilvēktiesību padomes 37. sesijā 2018. gada 13. martā 4. darba kārtības punktu “Stāvoklis cilvēktiesību jomā, kuram padomei ir jāpievērš uzmanība”,

–  ņemot vērā EP un Ķīnas 41. starpparlamentāro sanāksmi, kas notika 2018. gada maijā Pekinā,

–  ņemot vērā nesenās rezolūcijas par Ķīnu, jo īpaši 2012. gada 2. februāra rezolūciju par ES ārpolitiku attiecībā uz BRICS valstīm un citām jaunām lielvarām — mērķi un stratēģijas(4), 2012. gada 23. maija rezolūciju par iespējamu līdzsvara trūkumu ES un Ķīnas tirdzniecībā(5), 2013. gada 14. marta rezolūciju par kodoldraudiem un cilvēktiesībām Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā(6), 2014. gada 5. februāra rezolūciju par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam(7), 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par stāvokli Ziemeļkorejā(8), 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par Ziemeļkoreju(9) un 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) īstenošanu(10),

–  ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(11), 2009. gada 5. februāra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Ķīnu(12), 2013. gada 14. marta rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(13), 2013. gada 9. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas sarunām par divpusēju nolīgumu ieguldījumu jomā(14) un par ES un Taivānas tirdzniecības attiecībām(15), 2015. gada 16. decembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(16), kā arī tā 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par Honkongu 20 gadus pēc tās nodošanas Ķīnai(17),

–  ņemot vērā cilvēktiesību jautājumam veltīto 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par Tibetu, jo īpaši par mūku un mūķeņu pašsadedzināšanos(18), 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Tibetā(19), 2016. gada 15. decembra rezolūciju par orgānu izņemšanu Ķīnā(20), 2013. gada 12. decembra rezolūciju par Larung Gar Tibetas Budistu akadēmiju un Ilham Tohti lietu(21), 2017. gada 16. marta rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās(22), 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par Nobela prēmijas laureāta Liu Xiabo un Lee Ming-che lietām(23) un 2018. gada 18. janvāra rezolūciju par cilvēktiesību aktīvistu Wu Gan, Xie Yang, Lee Ming-che un Tashi Wangchuk un Tibetas mūka Gendhun lietām(24),

–  ņemot vērā ES ieroču embargo, ko ieviesa pēc 1989. gada jūnija notikumiem Tjaņaņmeņas laukumā un ko Parlaments atbalstīja ar 2006. gada 2. februāra rezolūciju attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli(25),

–  ņemot vērā deviņas sarunu kārtas, kuras notika no 2002. gada līdz 2010. gadam starp augsta līmeņa Ķīnas valdības pārstāvjiem un Dalailamu, Ķīnas Valsts padomes Informācijas biroja 2015. gada 15. aprīlī publicēto Balto grāmatu par Tibetu ar nosaukumu „Tibetas attīstības ceļu veicina neizbēgama vēstures plūsma” un 14. Dalailamas pārstāvju izplatīto 2008. gada memorandu un 2009. gada paziņojumu par patiesu autonomiju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0252/2018),

A.  tā kā ES un Ķīnas 19. augstākā līmeņa sanāksmē 2017. gadā tika izvirzīta divpusēja stratēģiska partnerība, kas ietekmē visu pasauli, un uzsvērta kopīga apņemšanās pievērsties kopējiem drošības apdraudējumiem un veicināt daudzpusēju attiecību veidošanos; tā kā ir daudz jomu, kurās konstruktīva sadarbība varētu būt izdevīga abiem partneriem, un tas cita starpā attiecas arī uz tādiem starptautiskiem forumiem kā ANO un G20; tā kā ES un Ķīna ir apstiprinājušas, ka vēlas sadarboties intensīvāk, lai īstenotu 2015. gada Parīzes nolīgumu, cīnoties pret klimata pārmaiņām un veicinot tīras enerģijas izmantošanu; tā kā ir vajadzīga turpmāka sadarbība un koordinācija starp abām pusēm šajā nozarē, cita starpā arī pētniecības jomā un saistībā ar labākās prakses apmaiņu; tā kā Ķīna ir pieņēmusi oglekļa emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kuras pamatā ir ES ETS; tā kā ar daudzpusēju pārvaldību ES saprot uz noteikumiem balstītu kārtību ar tādām universālām vērtībām kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, pārredzamība un pārskatatbildība; tā kā, ņemot vērā pašlaik aktuālo ģeopolitisko kontekstu, vēl nekad nav bijis tik svarīgi veicināt daudzpusēju attiecību veidošanos un uz noteikumiem balstītu sistēmu pretstatā nacionālismam un tirdzniecības kariem; tā kā ES sagaida, ka attiecības ar Ķīnu būs abpusēji izdevīgas gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā; tā kā ES sagaida, ka Ķīna uzņemsies savai ietekmei pasaulē atbilstošus pienākumus un palīdzēs uzturēt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, kas izdevīga arī pašai Ķīnai;

B.  tā kā ārkārtīgi svarīga ir sadarbība starp ES un Ķīnu tādās jomās kā ārpolitika, drošība un aizsardzība un cīņa pret terorismu; tā kā abu pušu sadarbība bija būtiska, lai panāktu vienošanos attiecībā uz Irānas kodolprogrammu; tā kā Ķīnas nostājai bija izšķiroša nozīme, nodrošinot iespēju risināt sarunas Ziemeļkorejas krīzes laikā;

C.  tā kā Ķīnas valsts vadība, Eiropā lielākoties ignorēta, ir pakāpeniski un sistemātiski pielikusi vairāk pūļu, lai savu ekonomisko spēku pārvērstu par politisku ietekmi, un tādēļ veikusi stratēģiskus ieguldījumus infrastruktūrā un transporta jaunos savienojumos un īstenojusi stratēģisku komunikāciju, kuras mērķis ir ietekmēt Eiropas politisko un ekonomisko lēmumu pieņēmējus, plašsaziņas līdzekļus, universitātes un akadēmiskās izdevniecības, un arī plašāku sabiedrību, lai tādējādi izveidotu priekšstatu par Ķīnu. radītu pozitīvu valsts tēlu un izveidotu Ķīnu atbalstošu organizāciju un cilvēku tīklus dažādās valstīs; tā kā ir iemesls bažām, jo Ķīna novēro daudzos studentus no valsts kontinentālās daļas, kuri pašlaik studē dažādās Eiropas valstīs, un cenšas kontrolēt tos cilvēkus, kas no Ķīnas ir aizbēguši uz Eiropu;

D.  tā kā 2012. gadā pēc finanšu krīzes un kā daļa no Ķīnas apakšreģionu diplomātijas tika izveidots tā dēvētais „16 + 1” formāts starp Ķīnu, no vienas puses, un 11 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un piecām Balkānu valstīm, no otras puses, un tas tika darīts, lai izstrādātu liela mēroga infrastruktūras projektus un nostiprinātu sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jomā; tā kā, lai arī būtisks, tomēr plānotais Ķīnas ieguldījums un finansējums šajās valstīs nav tik nozīmīgs kā ES ieguldījums un līdzdalība; tā kā Eiropas valstīm, kuras piedalās šī formāta forumā, sava dalība tajā būtu jāpārdomā, tiecoties spēcīgāk iemiesot ideju par vienotu ES nostāju attiecībās ar Ķīnu;

E.  tā kā Ķīna ir visstraujāk augošais tirgus ES pārtikas produktiem;

F.  tā kā Ķīnas iniciatīva „Viena josla, viens ceļš” (Belt and Road Initiative (BRI)) ir vērienīgākā šīs valsts ārpolitikas iniciatīva, kādu tā jebkad ir pieņēmusi, un šai iniciatīvai ir ekonomiska, ģeopolitiska un ar drošību saistīta dimensija; tā kā BRI iniciatīvu vēl vairāk nostiprināja Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) izveidošana 2015. gadā; tā kā ES pieprasa nodrošināt BRI iniciatīvai daudzpusējas pārvaldības struktūru un iniciatīvu īstenot, nepieļaujot diskrimināciju; tā kā Eiropas puse vēlas, lai būtu garantēts, ka ikviens savienojuma projekts saskaņā ar BRI tiek īstenots, pildot pienākumus, kas izriet no Parīzes nolīguma, un arī ievērojot citus starptautiskos vides, darba un sociālos standartus un pirmiedzīvotāju tiesības; tā kā Ķīnas infrastruktūras projekti varētu radīt Eiropas valstu valdībām lielus parādus Ķīnas valstij piederošās bankās, kuras piedāvā aizdevumus ar nepārredzamiem nosacījumiem, bet radīt maz darbvietu Eiropā; tā kā dažu ar BRI saistītu infrastruktūras projektu dēļ trešo valstu valdības jau ir iestigušas pārāk lielos parādos; tā kā līdz šim lauvas tiesu no visiem ar BRI saistītajiem līgumiem ir saņēmuši Ķīnas uzņēmumi; tā kā dažus no saviem rūpniecības standartiem ar BRI saistītos projektos Ķīna izmanto diskriminējošā veidā; tā kā tiesības īstenot ar BRI saistītus projektus nedrīkst piešķirt nepārredzamās iepirkuma procedūrās; tā kā BRI virzīšanai Ķīna izmanto ļoti daudzus kanālus; tā kā 27 ES dalībvalstu vēstnieki, kas rezidē Pekinā, nesen ir sagatavojuši ziņojumu, kurā asi kritizē BRI un to nosoda, apgalvojot, ka ar šo projektu ir iecerēts apgrūtināt brīvo tirdzniecību un nodrošināt priekšrocības Ķīnas uzņēmumiem; tā kā BRI diemžēl nav nekādu cilvēktiesību aizsardzības mehānismu;

G.  tā kā Komunistiskās partijas 19. kongresa un šā gada Nacionālā Tautas kongresa (NTK) rezultātā Ķīnas diplomātija ir palielinājusi savu ietekmi, par ko liecina tas, ka ir vismaz piecas augsta ranga amatpersonas, kas ir atbildīgas par valsts ārpolitiku, un ir būtiski palielināts Ārlietu ministrijas budžets; tā kā jaunizveidotā Valsts Starptautiskās attīstības sadarbības aģentūra būs atbildīga par pieaugošā Ķīnas palīdzībai ārvalstīm atvēlētā budžeta koordināciju;

H.  tā kā Ķīna pagājušā gadsimta 80. gados noteica termiņa ierobežojumus, reaģējot uz pārmērībām pēc Kultūras Revolūcijas; tā kā 2018. gada 11. martā Nacionālais Tautas kongress (NTK) gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par to, ka tiek atcelts divu secīgu pilnvaru termiņu ierobežojums, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas prezidenta un viceprezidenta amatiem;

I.  tā kā Ķīnas valsts vadītāji, lai arī apgalvo, ka nejaucas citu valstu iekšējās lietās, savos oficiālajos paziņojumos tomēr regulāri apšauba rietumvalstu politisko sistēmu;

J.  tā kā 2018. gada 11. martā NTK atbalstīja Valsts uzraudzības komisijas izveidi, kas būs jauna, partijas kontrolēta valdības struktūra, kuras uzdevums būs institucionalizēt un paplašināt kontroli pār Ķīnas ierēdņiem, un iekļaut to kā valsts struktūru Ķīnas konstitūcijā;

K.  tā kā 2014. gadā Ķīnas Valsts padome paziņoja par sīki izstrādātiem plāniem izveidot sociālo kredītu sistēmu ar mērķi atlīdzināt par rīcību, ko partija uzskata par finansiāli, ekonomiski un sociālpolitiski atbildīgu, vienlaikus piemērojot sankcijas par partijas politikas nepildīšanu; tā kā sociālās kredītspējas novērtējuma projekts, visticamāk, ietekmēs arī ārvalstniekus, kuri dzīvo un strādā Ķīnā, tostarp ES pilsoņus, un radīs sekas ES un citu valstu uzņēmumiem, kas darbojas Ķīnā;

L.  tā kā ir skaidrs, ka dažos Ķīnas reģionos pasliktināsies lauku iedzīvotāju iztikas iespējas temperatūras un nokrišņu svārstību dēļ, kā arī citu galēju klimata izpausmju dēļ; tā kā plānošana par pārcelšanu ir kļuvusi par efektīvu pielāgošanās politikas iespēju, lai samazinātu klimata radītu neaizsargātību un nabadzību(26);

M.  tā kā stāvoklis cilvēktiesību jomā Ķīnā ir turpinājis pasliktināties un valdība aizvien naidīgāk vēršas pret miermīlīgu opozīciju, vārda un reliģijas brīvību un tiesiskumu; tā kā pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji tiek aizturēti, apsūdzēti un notiesāti uz vāju apsūdzību pamata, piemēram, tāpēc, ka viņi “vēlas gāzt valsts varu” vai “izraisa strīdus un provocē uz nekārtībām” un nereti tiek turēti apcietinājumā bez saziņas iespējām, neizpaužot viņu atrašanās vietu un liedzot viņiem medicīnisko aprūpi un jurista aizstāvību; tā kā aizturētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem dažkārt piemēro uzraudzību noteiktā dzīvesvietā — metodi, ko izmanto, lai liegtu jebkādas iespējas sazināties ar aizturētajiem, un šādos gadījumos bieži tiek ziņots par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos; tā kā Ķīna joprojām apspiež vārda un informācijas brīvību un ir apcietināti ļoti daudzi žurnālisti, blogeri un neatkarīgie viedokļa paudēji; tā kā Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju ES apgalvo, ka veicinās cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu „visās savas ārējās darbības jomās bez izņēmumiem” un ka ES „savās attiecībās ar visām trešām valstīm, ieskaitot tās stratēģiskos partnerus, uzmanības centrā izvirzīs cilvēktiesības”; tā kā ir jāizmanto iespēja, ko piedāvā ES un Ķīnas samiti, lai panāktu konkrētus rezultātus cilvēktiesību jomā, proti, ieslodzīto cilvēktiesību aizstāvju, juristu, aktīvistu atbrīvošanu;

N.  tā kā Ķīnas varasiestādes dažkārt ir liegušas ES diplomātiem iespēju vērot tiesas procesus vai apmeklēt cilvēktiesību aizstāvjus — darīt savu darbu saskaņā ar ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem;

O.  tā kā Ķīna ir izveidojusi plašu valsts digitālas novērošanas arhitektūru diapazonā no prognostiskas policejiskas kontroles līdz pat patvaļīgai biometrisko datu vākšanai vidē, kurā nav pilnīgi nekādu tiesību uz privātumu;

P.  tā kā Ķīnas valdība ir pieņēmusi virkni jaunu tiesību aktu, jo īpaši valsts drošības likumu (2015. gada 1. jūlijā), terorisma apkarošanas likumu, kiberdrošības likumu un ārvalstu NVO pārvaldības likumu, kas sabiedrisku aktīvismu un valdības miermīlīgu kritiku traktē kā valsts drošības apdraudējumu, pastiprina cenzūru, uzraudzību un kontroli pār personām un sabiedrības grupām, kā arī attur no iesaistīšanās cilvēktiesību aizstāvībā;

Q.  tā kā likums par ārvalstu NVO pārvaldību (ĀNVO likums), kurš stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, ir viens no likumiem, kas rada vislielākās problēmas starptautiskām NVO (SNVO), jo tas reglamentē visas SNVO finansētas darbības Ķīnā un galveno atbildību par ĀNVO likuma īstenošanu uzņemas provinču drošības dienestu darbinieki;

R.  tā kā jaunais reliģisko jautājumu regulējums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. februārī, stingrāk ierobežo reliģiskas grupas un reliģisku darbību un spiež tai pielāgoties partijas politikai; tā kā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem personām, kas pieder pie reliģiskām kopienām, kurām valstī nav juridiskas personas statusa, var uzlikt naudas sodu, ja attiecīgās personas dodas uz ārzemēm, lai — plašā nozīmē — reliģiski izglītotos, un vēl jo vairāk tad, ja tas ir svētceļojums, par ko var uzlikt naudas sodu daudzkāršā minimālās algas apmērā; tā kā reliģijas brīvība un pārliecības brīvība atkal ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim, kāds bijis vērojams kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām, kad sākās ekonomikas reformas un Ķīna kļuva pasaulei atvērtāka; tā kā reliģiskās kopienas Ķīnā aizvien vairāk tiek apspiestas un represijas ir vērstas gan pret pagrīdes, gan pret valsts atļautām baznīcām — ticīgie tiek vajāti un aizturēti, tiek demolētas baznīcas un ar spēku tiek izklīdināti kristiešu saieti;

S.  tā kā kopš prezidenta Sji nākšanas pie varas ir strauji pasliktinājusies situācija Siņdzjanā, kur dzīvo 10 miljoni uiguru un etnisko kazahu, kas ir musulmaņi, jo valsts absolūta kontrole pār Siņdzjanu ir kļuvusi par galveno prioritāti, un tam par iemeslu ir gan terorakti, ko ik pa laikam Siņdzjanā vai it kā saistībā ar Siņdzjanu sarīko uiguri, gan Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona stratēģiskā atrašanās vieta priekš Sji izlolotās BRI; tā kā ir izveidota programma, kas ļauj aizturēt cilvēkus bez tiesas sprieduma, un tai ir pakļauti desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri tiek piespiedu kārtā “politiski pārmācīti”, un tiek arī veidots moderns invazīvas digitālās novērošanas tīkls, masveidā tiek izvērsti policijas spēki, stingri tiek ierobežota reliģijas praktizēšana, uiguru valoda un ieražas;

T.  tā kā, neraugoties uz ekonomikas izaugsmi un infrastruktūras attīstību, situācija Tibetā dažu iepriekšējo gadu laikā tomēr ir pasliktinājusies, jo Ķīnas valdība, aizbildinoties ar drošību un stabilitāti, plašā spektrā ierobežo cilvēktiesības un nežēlīgi apspiež tibetiešu identitāti un kultūru; tā kā dažos pēdējos gados ir audzis novērošanas un kontroles pasākumu skaits, biežāk notiek arī cilvēku patvaļīga aizturēšana, spīdzināšana un ir vairāk sliktas izturēšanās gadījumu; tā kā Ķīnas valdība ir radījusi Tibetā vidi, kurā valsts varai nav ierobežojumu, valda bailes un cieši tiek kontrolēts un regulēts katrs sabiedriskās un privātās dzīves aspekts; tā kā Tibetā jebkādu nevardarbīgas opozīcijas vai kritikas izpausmi pret valsts politiku, kas tiek īstenota attiecībā uz etniskām vai reliģiskām minoritātēm, var uzskatīt par šķeltniecisku un tāpēc krimināli sodīt; tā kā piekļuve Tibetas autonomajam reģionam ārvalstniekiem, tostarp ES pilsoņiem, jo īpaši žurnālistiem, diplomātiem un citiem neatkarīgiem novērotājiem, vēl nekad nav bijusi tik ierobežota kā tagad, un tibetiešu izcelsmes ES pilsoņiem tā ir vēl sarežģītāka; tā kā dažu pēdējo gadu laikā Tibetas krīzes risināšanā progress nav panākts, jo pēdējā miera sarunu kārta notika 2010. gadā; tā kā humanitārā situācija Tibetā ir pasliktinājusies un tāpēc ir palielinājies pašsadedzināšanās gadījumu skaits — kopš 2009. gada ir bijuši pavisam 156 šādi gadījumi;

U.  tā kā ĶTR Valsts padome 2014. gada 10. jūnijā nāca klajā ar balto grāmatu par politikas „viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu Honkongā, uzsverot, ka Honkongas ĪPA autonomija ir pilnībā atkarīga no ĶTR centrālās valdības sniegtas atļaujas; tā kā gadu gaitā Honkongas iedzīvotāji ir pieredzējuši masveida demonstrācijas demokrātijas, plašsaziņas līdzekļu brīvības un pamatlikuma pilnīgas īstenošanas atbalstam; tā kā Honkongas tradicionāli atvērtā sabiedrība ir ļāvusi attīstīties patiesi neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, kas aktīvi un konstruktīvi piedalās īpašās pārvaldes apgabala sabiedriskajā dzīvē;

V.  tā kā kontrastējošā politikas attīstība Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR) un Taivānā, pastiprinoties autoritārākam un nacionālistiskākam vienas partijas režīmam vienā pusē un daudzpartiju demokrātijai otrā pusē, rada risku, ka attiecības saasināsies abās jūras šauruma pusēs; tā kā attiecībā uz Taivānu ES neatkāpjas no „vienas Ķīnas” politikas un atbalsta principa „viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu attiecībā uz Honkongu;

W.  tā kā pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušām sarunām Ķīna un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN) 2017. augustā vienojās par vienā lappusē izklāstītu pamatplānu, pēc kura turpmāk vadīties, apspriežot rīcības kodeksu, kas visām pusēm būtu jāievēro Dienvidķīnas jūrā; tā kā strīdīgais Ķīnas zemes atgūšanas plāns Spratlija salās jau ir lielākoties īstenots, bet Paraselu salās pagājušajā gadā turpinājās ekspansija uz ziemeļiem;

X.  tā kā acīmredzamu ekonomisku, drošības un ģeopolitisku apsvērumu dēļ arī Ķīna kļūst par aktīvāku un ietekmīgāku ārējo dalībnieku Tuvajos Austrumos;

Y.  tā kā Ķīna sniedz aizvien lielāku oficiālo attīstības palīdzību (OAP) un kļūst par vienu no galvenajiem dalībniekiem attīstības politikā, nodrošinot attīstības politikai tik ļoti vajadzīgo stimulu, bet vienlaikus arī radot bažas par vietējo iesaisti projektos;

Z.  tā kā iespaidīgi ir palielinājusies Ķīnas klātbūtne un investīcijas Āfrikā un tā rezultātā dabas resursu ieguve bieži vien notiek, neapspriežoties ar vietējiem iedzīvotājiem,

1.  vēlreiz apstiprina, ka ES un Ķīnas visaptverošā stratēģiskā partnerība ir viena no ES vissvarīgākajām partnerībām un ka joprojām ir daudz iespēju šīs attiecības vēl vairāk padziļināt un plašāk izvērst sadarbību starptautiskajā arēnā; uzsver, ka ir svarīgi veidot spēcīgāku sadarbību un koordināciju globālās pārvaldības jomā un starptautiskajās organizācijās, sevišķi ANO un G20 līmenī; uzsver, ka sarežģītā, globalizētā un daudzu diametrāli pretēju viedokļu pasaulē, kur Ķīna ir kļuvusi par vērā ņemamu ekonomisko un politisko spēku, ES ir jāpatur iespēja saglabāt konstruktīvu dialogu un sadarbību ar šo valsti un jāveicina visu nepieciešamo reformu veikšanas jomās, kas ir abu pušu interesēs; atgādina Ķīnai par tās starptautiskajām saistībām un pienākumiem, kas tai ir kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei — veicināt mieru un drošību visā pasaulē;

2.  atgādina, ka ES un Ķīnas visaptverošas stratēģiskās partnerības pamatā ir kopīga apņemšanās būt atklātām un strādāt kopā uz noteikumiem balstītā starptautiskā sistēmā; uzsver, ka abas puses ir apņēmušās izveidot pārredzamu, godīgu un taisnīgu globālās pārvaldības sistēmu un kopīgi uzņemties atbildību par miera, pārticības un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu; atgādina, ka attiecības ar Ķīnu ES būtu jāveido principiāli, praktiski un pragmatiski, neatkāpjoties no savām interesēm un vērtībām; pauž bažas par to, ka Ķīnas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums starptautiskā mērogā pēdējos desmit gados ir bijis pārbaudījums kopīgajām saistībām, kas ir ES un Ķīnas attiecību pamatā; uzsver, ka Ķīnai kā pasaules lielvarai ir arī atbildība un aicina tās varasiestādes jebkādos apstākļos nodrošināt starptautisko tiesību, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar ANO Cilvēktiesību hartu un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citiem starptautiskiem cilvēktiesību instrumentiem, ko Ķīna ir parakstījusi vai ratificējusi; aicina Padomi, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju nodrošināt, lai ES un Ķīnas sadarbības pamatu pamats būtu tiesiskuma un cilvēktiesību universālums, saistības, ko abas puses ir uzņēmušās starptautisko cilvēktiesību jomā, un apņemšanās panākt progresu, tiecoties uz augstākā cilvēktiesību aizsardzības standarta sasniegšanu; uzsver, ka visās sadarbības jomās būtu jānostiprina savstarpība, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un godīga konkurence;

3.  uzsver, ka reāla ES un Ķīnas partnerība ir vajadzīga, lai risinātu jebkādas globālas un reģionālas problēmas, piemēram, tādās jomās kā drošība, atbruņošanās, ieroču neizplatīšana, terorisma apkarošana un kibertelpa, sadarbība miera nodrošināšanā, klimata pārmaiņas, enerģētika, okeāni, resursu efektīva izmantošana, mežu iznīcināšana, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība, migrācija, veselība pasaules mērogā, attīstība, cīņa pret kultūras mantojuma iznīcināšanu un izpostīšanu, kā arī senlietu nelegālu tirdzniecību; mudina ES lietderīgi izmantot Ķīnas apņemšanos risināt tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas un mudina miera uzturēšanas jomā iedibināto sekmīgo sadarbību ar Ķīnu — kas ir viena no tām valstīm, kuras nodrošina vislielāko ieguldījumu ANO budžetā, un kas nodrošina aizvien vairāk militārā personāla ANO miera uzturēšanas operācijām, — izvērst vēl plašāk, aptverot arī citas kopīgu interešu jomas un vienlaikus veicinot daudzpusēju attiecību veidošanos un globālu pārvaldību, kuras pamatā ir starptautisko tiesību, tostarp starptautisko humanitāro un cilvēktiesību ievērošana; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, cik sekmīga kopš 2011. gada ir bijusi sadarbība, vēršoties pret pirātismu Adenas līcī; aicina ES un tās dalībvalstis proaktīvi veicināt ES ekonomisko un politisko interešu īstenošanu un aizstāvēt ES vērtības un principus; uzsver, ka daudzpusēju attiecību veidošana ir viena no ES pamatvērtībām globālās pārvaldības kontekstā un ka attiecībās ar Ķīnu šī pamatvērtība ir aktīvi jāaizsargā;

4.  atzīmē, ka Savienības Augstās pārstāves un Komisijas kopīgais paziņojums „Elementi jaunai ES stratēģijai attiecībā uz Ķīnu” līdz ar Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumiem nodrošina politisku pamatu ES attiecību veidošanai ar Ķīnu turpmāko gadu laikā;

5.  uzsver, ka Padome savos secinājumos ir noteikusi, ka, īstenojot attiecības ar Ķīnu, dalībvalstis, Savienības Augstā pārstāve un Komisija sadarbosies, lai panāktu, ka ir nodrošināta atbilstība ES tiesību aktiem, noteikumiem un politikas nostādnēm un ka rezultāts kopumā ir izdevīgs visai ES;

6.  atgādina, ka Ķīna joprojām aug un integrējas pasaules ekonomikā, īstenojot savu „dodos pasaulē” politiku, ko izziņoja 2001. gadā, tāpēc tā cenšas panākt, lai Eiropas tirgus būtu pieejamāks Ķīnas precēm un pakalpojumiem un lai pieejamāka būtu tehnoloģija un zinātība, kas šai valstij ir vajadzīga tādu plānu atbalstam kā „Ražots Ķīnā 2025”, un tiecas nostiprināt savu politisko un diplomātisko ietekmi Eiropā; uzsver, ka šie centieni pastiprinājās uzreiz pēc 2008. gada pasaules finanšu krīzes un ka tas iezīmē jaunu dinamiku ES un Ķīnas attiecībās;

7.  aicina tās dalībvalstis, kas piedalās „16 + 1” formātā, nodrošināt, ka to dalība šajā formātā ļauj ES paust vienotu nostāju attiecībās ar Ķīnu; aicina šīs dalībvalstis veikt pareizu analīzi un kontroli attiecībā uz ierosinātajiem infrastruktūras projektiem, kuros piedalās visas ieinteresētās puses, un nodrošināt, ka netiek apdraudētas dalībvalstu un Eiropas intereses, upurējot šīs intereses īstermiņa finanšu palīdzībai un uzņemoties ilgtermiņa saistības, iesaistot ķīniešus stratēģiskās infrastruktūras projektos un potenciāli paverot viņiem iespējas iegūt lielāku politisko ietekmi, kas varētu apdraudēt ES kopējo nostāju attiecībā uz Ķīnu; apzinās, ka Ķīnai ir arvien lielāka ietekme uz ES kandidātvalstu infrastruktūru un tirgiem; uzsver, ka diskusijām šajā formātā ir jābūt pārredzamām, tāpēc uz šīm sanāksmēm jāaicina arī ES iestādes un tās pilnībā jāinformē par attiecīgā sarunu formāta darbībām, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgi aspekti ir saderīgi ar ES politiku un tiesību aktiem un nodrošina ieguvumus un iespējas visām pusēm;

8.  pieņem zināšanai Ķīnas ieinteresētību stratēģiskos infrastruktūras ieguldījumos Eiropā; secina, ka Ķīnas valdība izmanto BRI kā ļoti efektīvu aprakstošu satvaru savai ārpolitikai un ka, ņemot vērā šo attīstību, ir jāpastiprina ES publiskās diplomātijas centieni; atbalsta aicinājumu Ķīnai ievērot pārredzamības principus publiskā iepirkuma jomā, kā arī vides un sociālos standartus; aicina visas ES dalībvalstis atbalstīt ES publiskos diplomātiskos atbildes pasākumus; ierosina, ka ar datiem par visiem Ķīnas ieguldījumiem infrastruktūrā ES dalībvalstīs un valstīs, kuras ved sarunas par pievienošanos ES, būtu jāapmainās ar ES iestādēm un citām dalībvalstīm; atgādina, ka šādi ieguldījumi ir daļa no vispārējas stratēģijas, lai Ķīnas valsts kontrolēti vai finansēti uzņēmumi pārņemtu kontroli pār banku un enerģētikas nozari, kā arī piegādes ķēdēm; uzsver, ka BRI ir saistīta ar sešām milzīgām problēmām: daudzpusējā pieeja BRI pārvaldībai; vietējais darbaspēks tiek nodarbināts ļoti maz, uzņēmējvalsts un trešās valsts līgumslēdzēja iesaiste ir ļoti neliela (apmēram 86 % no BRI projektiem ietver Ķīnas līgumslēdzējus), celtniecības materiāli un iekārtas tiek importēti no Ķīnas, iepirkumu procedūrās trūkst pārredzamības un pastāv iespēja, ka starptautisko standartu vietā tiks izmantoti Ķīnas standarti; uzstāj, ka BRI ir jāietver cilvēktiesību aizsardzības pasākumi, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi attīstīt sinerģijas un projektus tā, lai tiktu nodrošināta pilnīga pārredzamība, iesaistītas visas ieinteresētās personas un ievēroti ES tiesību aktus un lai tie papildinātu ES politiku un projektus, tādējādi sniedzot labumu visām plānotajā maršrutā esošajām valstīm; atzinīgi vērtē ES un Ķīnas Savienojamības platformas izveidi, jo tā veicina sadarbību transporta infrastruktūras jomā Eirāzijas kontinentā; ar gandarījumu norāda, ka ir apzināti vairāki īstenojami infrastruktūras projekti, un uzsver, ka šie projekti būtu jāīsteno, pamatojoties uz galvenajiem principiem, piemēram, projektu ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā ilgtspējība, ģeogrāfiskais līdzsvars, vienlīdzīgi konkurences apstākļi ieguldītājiem un projektu virzītājiem, kā arī pārredzamība;

9.  pozitīvi vērtē to, ka ES politika attiecībā uz Ķīnu ir daļa no vispusīgas politikas pieejas Āzijas un Klusā okeāna reģionam, pilnībā izmantojot un ņemot vērā ES ciešās attiecības ar tādiem partneriem kā Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Koreja, ASEAN valstis, Austrālija un Jaunzēlande;

10.  uzsver, ka ES un Ķīnas sadarbībā lielāks uzsvars būtu jāliek uz cilvēkiem un ka iedzīvotājiem no tās būtu jāgūst vairāk reāla labuma, lai varētu panākt savstarpēju uzticēšanos un sapratni; aicina ES un Ķīnu pildīt solījumus, ko tās deva 2017. gadā, kad notika ES un Ķīnas 4. augsta līmeņa tiešu personisku kontaktu dialogs, un veicināt kontaktus starp abu pušu iedzīvotājiem, piemēram, intensīvāk īstenojot kultūru sadarbību izglītības, apmācības, jaunatnes un dzimumu līdztiesības jomā, kā arī kopīgas iniciatīvas tiešas personiskas apmaiņas jomā;

11.  vērš uzmanību uz to, ka studentiem un zinātniekiem no Ķīnas, kuri atrodas Eiropā, ir vajadzīgs lielāks atbalsts, lai Ķīnas varasiestādēm tik viegli neizdotos piespiest viņus citam citu novērot un lai viņi nekļūtu par Ķīnas valsts marionetēm, un ka ir svarīgi ļoti rūpīgi izvērtēt apjomīgo finansējumu, kas no valsts kontinentālās daļas nonāk akadēmiskajās iestādēs visā Eiropā;

12.  atzinīgi vērtē to, ar kādu rezultātu ir noslēdzies ES un Ķīnas 4. augsta līmeņa tiešu personisku kontaktu dialogs, kas risinājās 2017. gada 13. un 14. novembrī Šanhajā; uzsver, ka ar augsta līmeņa tiešu personisku kontaktu dialogu būtu jāpalīdz panākt savstarpēju uzticēšanos un nostiprināt starpkultūru izpratni ES un Ķīnas attiecībās;

13.  atzinīgi vērtē ideju 2018. gadu pasludināt par ES un Ķīnas tūrisma gadu; uzsver, ka papildus tā ekonomiskajai nozīmei tas ir arī labs kultūras diplomātijas piemērs saistībā ar ES un Ķīnas stratēģisko partnerību un veids, kā izveidot labāku saprašanos starp Eiropas un Ķīnas iedzīvotājiem; uzsver, ka ES un Ķīnas tūrisma gads 2018. gadā sakrīt ar Eiropas kultūras mantojuma gadu un arvien vairāk Ķīnas tūristu augstu novērtē Eiropas kultūras bagātību;

14.  aicina ES dalībvalstis steidzami un izlēmīgi rīkoties, lai pastiprinātu sadarbību un vienotību, tostarp ANO satvarā, saistībā ar politiku, kuru tās īsteno attiecībām ar Ķīnu, jo 2017. gada jūnijā Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē notika kas līdz šim vēl nebijis — ES nesniedza paziņojumu par rādītājiem, kuri raksturo cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā; stingri iesaka izmantot priekšrocības, ko attiecībās ar Ķīnu Eiropai nodrošina krietni spēcīgākas pozīcijas kolektīvās sarunās, un aicina Eiropas valstis aizsargāt savu demokrātiju, lai tādējādi labāk reaģētu uz Ķīnas sistemātiskajiem centieniem ietekmēt Eiropas politiķus un pilsonisko sabiedrību ar mērķi veidot Ķīnas stratēģiskajām interesēm labvēlīgāku viedokli; ņemot to vērā, aicina lielākās dalībvalstis izmantot savu politisko un ekonomisko ietekmi uz Ķīnu, lai palīdzētu īstenot ES intereses; pauž bažas par to, ka Ķīna pašlaik mēģina arī ietekmēt izglītības un akadēmiskās iestādes un to mācību programmu; iesaka ES un dalībvalstīm veicināt kvalitatīvu Eiropas ideju laboratoriju izveidi attiecībā uz Ķīnu, lai nodrošinātu, ka ir pieejams neatkarīgu ekspertu padoms stratēģiskām ievirzēm un lēmumu pieņemšanai;

15.  uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanai un tiesiskumam arī turpmāk jābūt galvenajiem elementiem, uz kuru pamata ES veido attiecības ar Ķīnu; stingri nosoda cilvēktiesību aizstāvju, juristu, žurnālistu, blogeru, pasniedzēju un darba tiesību ievērošanas aizstāvju un viņu ģimenes locekļu, tostarp ārvalstnieku, vajāšanu, patvaļīgu aizturēšanu un sodīšanu bez pienācīga tiesas procesa gan kontinentālajā Ķīnā, gan ārvalstīs; uzsver, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesību aizstāvju darbs ir būtiski nosacījumi, lai panāktu atvērtu un pārtikušu sabiedrību; uzsver, ka liela nozīme ir tam, lai attiecību kontekstā ar Ķīnu ES ar stingru rīcību veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, uzmanību veltot gan tūlītējiem rezultātiem, piemēram, tam, lai valdība izbeigtu cilvēktiesību aizstāvju, pilsoniskās sabiedrības un disidentu apspiešanu, tiesisko vajāšanu un iebiedēšanu un lai nekavējoties un bez nosacījumiem tiktu atbrīvoti politieslodzītie, starp kuriem ir arī ES pilsoņi, gan vidēja/ilgāka termiņa mērķiem, tādiem kā tiesību un policijas reformas atbilstoši starptautisko cilvēktiesību normām, un izstrādāt, īstenot un pielāgot stratēģiju, lai saglabātu ES rīcības cilvēktiesību jomā pamanāmību Ķīnā, tostarp īstenojot publiskās komunikācijas stratēģiju; uzstāj, ka ES un dalībvalstu diplomātiem nedrīkst liegt īstenot ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem vai likt viņiem šķēršļus šo pamatnostādņu īstenošanā; apņemas nodrošināt, ka ES par prioritāti izvirzīs apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un atbalstu;

16.  aicina ES un dalībvalstis daudz konsultēties un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši gatavojoties augsta līmeņa sanāksmēm un dialogiem par cilvēktiesībām; vērš uzmanību uz to, ka ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 35. sarunu kārtā ES uzsvēra — stāvoklis pilsonisko un politisko tiesību jomā Ķīnā pasliktinās, par ko cita starpā liecina vārda brīvības ierobežošana; aicina Ķīnu risināt jautājumus, kas apspriesti cilvēktiesību dialoga procesā, izpildīt savus starptautiskos pienākumus un ievērot pašai savus konstitucionālos aizsardzības mehānismus tiesiskuma uzturēšanai; uzsver nepieciešamību saglabāt regulāru augsta līmeņa un uz rezultātiem orientētu dialogu cilvēktiesību jomā; pauž bažas par to, ka cilvēktiesību dialogi ar Ķīnu nekad nav bijuši publiski un nekad nav bijuši atvērti neatkarīgām grupām no Ķīnas; aicina ES skaidri noteikt kritērijus, pēc kuriem vērtēt panākto progresu, nodrošināt vairāk pārredzamības un iesaistīt šajā diskusijā neatkarīga viedokļa paudējus no Ķīnas; aicina ES un tās dalībvalstis izpaust, vākt un risināt visu veidu vīzu ļaunprātīgas izmantošanas veidus (aizkavētas vai atteiktas vīzas izsniegšana/piekļuve bez iemesliem paskaidrošanas un spiediens, ko Ķīnas iestādes izmanto pieteikšanās procesā, intervijās ar Ķīnas intervētājiem, kuri nevēlas atklāt savu identitāti), ar ko saskaras zinātnieki, žurnālisti vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji;

17.  pauž nopietnas bažas par Ķīnas Ārvalstu korespondentu kluba 2017. gada ziņojumā iekļautajiem konstatējumiem, ka Ķīnas valdība ir pastiprinājusi centienus liegt vai ierobežot piekļuvi ārvalstu žurnālistiem lielai daļai valsts teritorijas, vienlaikus pastiprināti izmantojot vīzas atjaunošanas procedūru, lai izdarītu spiedienu uz nevēlamiem korespondentiem un ziņu organizācijām; mudina ES un tās dalībvalstis pieprasīt no Ķīnas iestādēm savstarpību attiecībā uz preses brīvību un brīdina par spiedienu pret ārvalstu korespondentiem, ar ko viņi saskaras mājās, jo Ķīnas diplomāti iekļūst plašsaziņas līdzekļu mītnēs, lai kritizētu reportieru darbu šajā jomā;

18.  norāda, ka ĶTR ir ES otrā lielākā tirdzniecības partnere, bet ES — ĶTR lielākā tirdzniecības partnere; uzsver, ka abu partneru tirdzniecības bilance uzrāda ievērojamu deficītu par labu Ķīnai; aicina īstenot uz sadarbību vērstu pieeju un konstruktīvu attieksmi, lai efektīvi risinātu jautājumus, kas rada bažas, un izmantotu to lielo potenciālu, ko piedāvā ES un ĶTR tirdzniecība; aicina Komisiju pastiprināt sadarbību un dialogu ar ĶTR;

19.  norāda, ka nesen veiktu pētījumu gaitā ir konstatēts, ka Ķīna kopš 2008. gada ir iegādājusies aktīvus Eiropā USD 318 miljardu vērtībā; norāda, ka turklāt šis skaitlis neietver dažas uzņēmējsabiedrību apvienošanās, ieguldījumus un kopuzņēmumus;

20.  norāda, ka Ķīna ir viens no lielākajiem pasaules tirdzniecības dalībniekiem un ka šīs valsts lielo tirgu principā varētu uzskatīt par labu iespēju ES un Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši pašreizējās globālās tirdzniecības kontekstā; atgādina, ka Ķīnas uzņēmējsabiedrības, tostarp valsts īpašumā esoši uzņēmumi, gūst labumu no plaši atvērtiem tirgiem ES; atzinīgi vērtē ĶTR sasniegtos ievērojamos rezultātus, kas iepriekšējo četrdesmit gadu laikā ir nodrošinājuši simtiem miljonu pilsoņu izkļūšanu no nabadzības;

21.  norāda, ka ES ārvalstu tiešie ieguldījumi ĶTR kopš 2012. gada ir nepārtraukti samazinājušies, jo īpaši tradicionālajās ražošanas nozarēs, paralēli palielinoties ieguldījumiem augsto tehnoloģiju pakalpojumos, sabiedriskajos pakalpojumos, lauksaimniecības un būvniecības pakalpojumos, kamēr ĶTR ieguldījumi ES daži pēdējo gadu laikā ir strauji pieauguši; atzīst, ka kopš 2016. gada ĶTR ir kļuvusi par neto ieguldītāju ES; pieņem zināšanai to, ka 2017. gadā 68 % no Ķīnas ieguldījumiem Eiropā ir nākuši no valstij piederošiem uzņēmumiem; pauž bažas par valsts mērķtiecīgi organizētām iegādēm, kas varētu traucēt Eiropas stratēģiskajām interesēm, valstu drošības mērķiem, konkurētspējai un nodarbinātībai;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaudes mehānismu drošības un sabiedriskās kārtības jomās, jo šis priekšlikums ir viens no ES pasākumiem, lai pielāgotos mainīgajai globālajai videi, nevēršoties ne pret vienu no mūsu starptautiskajiem tirdzniecības partneriem konkrēti; brīdina, ka šim mehānismam nevajadzētu izraisīt slēptu protekcionismu; tomēr aicina to ātri pieņemt;

23.  atzinīgi vērtē prezidenta Sji Dzjiņpina pausto apņemšanos vēl vairāk atvērt Ķīnas tirgu ārvalstu ieguldītājiem un uzlabot vidi ieguldījumiem, pabeigt negatīvā saraksta pārskatīšanu par ārvalstu ieguldījumiem un atcelt pret Eiropas uzņēmumiem vērstos ierobežojumus, kā arī nostiprināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, padarot ĶTR tirgu pārredzamāku un labāk regulētu; aicina pildīt šīs saistības;

24.  atgādina, cik svarīgi ir pārtraukt visas diskriminējošās darbības pret ārvalstu ieguldītājiem; šajā sakarā atgādina, ka šādas reformas dos labumu gan Ķīnas, gan Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

25.  aicina Komisiju veicināt Savienības jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pieņemšanu kā visaugstāko standartu tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu; norāda, ka ir nepieciešams sistemātisks dialogs ar Ķīnu un citiem PTO partneriem par normatīvajām prasībām saistībā ar mūsu tautsaimniecību digitalizāciju un tās daudzšķautņaino ietekmi uz: tirdzniecību, ražošanas ķēdēm, pārrobežu digitālajiem pakalpojumiem, 3D drukāšanas tehnoloģijām, patēriņa modeļiem, maksājumiem, nodokļiem, personas datu aizsardzību, īpašumtiesību jautājumiem, audiovizuālo pakalpojumu sniegšanu un aizsardzību, plašsaziņas līdzekļiem un cilvēku savstarpējiem kontaktiem;

26.  aicina ĶTR paātrināt pievienošanās procesu PTO Publiskā iepirkuma nolīgumam un iesniegt pievienošanās piedāvājumu, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tās tirgum, kas būtu līdzvērtīga tai, kura jau tagad ir piešķirta Ķīnas uzņēmumiem ES; pauž nožēlu par to, ka Ķīnas publiskā iepirkuma tirgus joprojām lielā mērā ir slēgts ārvalstu piegādātājiem un Eiropas uzņēmumi cieš no diskriminācijas un nepietiekamas piekļuves Ķīnas tirgum; aicina ĶTR atļaut Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem nediskriminējošu piekļuvi publiskajam iepirkumam; aicina Padomi ātri pieņemt starptautisko publiskā iepirkuma instrumentu; aicina Komisiju būt īpaši uzmanīgai attiecībā uz ārzemju uzņēmumiem piešķirtajiem līgumiem iespējamas dempinga prakses īstenošanas dēļ un vajadzības gadījumā rīkoties;

27.  aicina īstenot tādu koordinētu sadarbību ar ĶTR saskaņā ar iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš”, kuras pamatā būtu savstarpīgums, ilgtspējīga attīstība, laba pārvaldība un atklāti un pārredzami noteikumi, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka saprašanās memorands, kuru ir parakstījuši Eiropas Investīciju fonds un ĶTR Zīda ceļa vienotais noregulējuma fonds (VNF), un tas, kuru ir parakstījušas Eiropas Investīciju banka (EIB), Āzijas Attīstības banka, Āzijas Infrastruktūras investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Jaunā attīstības banka un Pasaules Banka, vēl nav uzlabojuši uzņēmējdarbības vidi Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem; pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz daudziem ar iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš” saistītiem projektiem nav veikts profesionāls ilgtspējīgas ietekmes novērtējums, un uzsver, cik svarīga ir ieguldījumu kvalitāte, jo īpaši saistībā ar pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, darba tiesībām, videi nekaitīgu ražošanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu saskaņā ar daudzpusēju pārvaldību un starptautiskiem standartiem;

28.  atbalsta notiekošās sarunas par visaptverošu ES un ĶTR ieguldījumu nolīgumu, kas tika uzsāktas 2013. gadā, un aicina ĶTR vairāk iesaistīties šajā procesā; aicina abas puses atjaunot centienus, lai paātrinātu sarunas, kuru mērķis ir patiesi līdzvērtīgi konkurences apstākļi Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem un savstarpīguma nodrošināšana piekļuvē tirgum, un censties panākt īpašus noteikumus attiecībā uz MVU un publisko iepirkumu; turklāt aicina abas puses izmantot ieguldījuma nolīguma sniegto iespēju palielināt sadarbību vides un darba tiesību jomā un iekļaut nolīguma tekstā nodaļu par ilgtspējīgu attīstību;

29.  atgādina, ka ES uzņēmumi saskaras ar aizvien lielāku skaitu ierobežojošiem tirgus piekļuves pasākumiem ĶTR sakarā ar kopuzņēmumiem noteiktajām saistībām dažās rūpniecības nozarēs, kā arī papildu diskriminējošu tehnisku prasību, tostarp datu piespiedu lokalizācijas un pirmkoda atklāšanas, kā arī reglamentējošu noteikumu dēļ, kas paredzēti ārvalstnieku īpašumā esošām uzņēmējsabiedrībām; šajā sakarā atzinīgi vērtē ĶTR Valsts padomes 2017. gada paziņojumu par vairākiem pasākumiem turpmākas atklātības veicināšanai un ārvalstu ieguldījumu aktīvai izmantošanai, bet pauž nožēlu par to, ka trūkst grafika šo mērķu sasniegšanai; tāpēc aicina Ķīnas varas iestādes ātri īstenot šīs apņemšanās;

30.  aicina gan ES un tās dalībvalstis, gan Ķīnu pastiprināt sadarbību, lai attīstītu aprites ekonomiku, jo šī steidzamā vajadzība ir kļuvusi vēl aktuālāka pēc Ķīnas leģitīmā lēmuma aizliegt plastmasas atkritumu importu no Eiropas; aicina abus partnerus palielināt ekonomisko un tehnoloģisko sadarbību, lai novērstu pasaules ražošanas ķēdes, tirdzniecību un transportu, kā arī tūrisma pakalpojumus, kas rada nepieļaujamu plastmasas piesārņojuma līmeņa palielināšanos mūsu okeānos;

31.  aicina ĶTR censties uzņemties atbildīgu lomu pasaules mērogā, pilnībā apzinoties atbildību, kas izriet no tās ekonomiskās klātbūtnes un darbības trešās valstīs un pasaules tirgos, tostarp aktīvi atbalstīt uz noteikumiem balstītu daudzpusējās tirdzniecības sistēmu un PTO; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējās globālās vērtību ķēdes, spriedze tirdzniecības attiecībās būtu jāmazina, izmantojot sarunas, vienlaikus atkārtoti uzsverot nepieciešamību īstenot daudzpusējus risinājumus; šajā sakarā aicina īstenot Protokolā par ĶTR pievienošanos PTO nostiprinātās saistības un aizsargāt šajā protokolā paredzētos darbības mehānismus; uzsver paziņošanas un pārredzamības pienākumus, kas izriet no PTO nolīgumiem attiecībā uz subsīdijām, un pauž bažas par pašreizējo Ķīnas uzņēmumu tiešas vai netiešas subsidēšanas praksi; aicina kopā ar galvenajiem ES tirdzniecības partneriem koordinēt kopīgos centienus un pasākumus valsts izraisīto tirgus kropļojumu, kas ietekmē globālo tirdzniecību, kontrolei un izskaušanai;

32.  pauž nožēlu par to, ka neraugoties uz to, ka ir pabeigta Eiropas antidempinga maksājumu aprēķinu metodikas reformas procedūra, ĶTR vēl joprojām nav atsaukusi savu prasību pret ES PTO Apelācijas institūcijā;

33.  pauž bažas par tādu tarifu pasākumu pastiprināšanos, kurus īsteno Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis;

34.  pauž bažas par lielo ierobežojumu skaitu, ar kuriem Eiropas uzņēmumi, jo īpaši mikrouzņēmumi un MVU, joprojām saskaras ĶTR, tostarp par 2017. gada ārvalstu ieguldījumu katalogu un 2017. gada brīvo tirdzniecības zonu negatīvo sarakstu, kā arī nozarēs, uz kurām attiecas „Izgatavots Ķīnā 2025” plāns; aicina ātri samazināt šos ierobežojumus, lai pilnībā izmantotu iespēju sadarbībai un sinerģijai starp shēmām „Rūpniecība 4.0” Eiropā un „Izgatavots Ķīnā 2025” stratēģiju, ņemot vērā nepieciešamību pārorientēt mūsu ražošanas nozares uz automatizēto ražošanu, tostarp sadarbību, veidojot un definējot attiecīgos rūpniecības standartus daudzpusējos forumos; atgādina, ka ĶTR ir nepieciešams samazināt valdības subsīdijas;

35.  aicina ĶTR izbeigt praksi piekļuvi tirgum padarīt arvien vairāk atkarīgu no tehnoloģiju piespiedu nodošanas, kā norādīts ES Tirdzniecības palātas 2017. gada nostājas dokumentā par Ķīnu;

36.  prasa atsākt sarunas par vides preču nolīgumu (EGA), pamatojoties uz auglīgu ES un ĶTR sadarbību cīņā pret klimata pārmaiņām un stingro kopīgo apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu; uzsver tehnoloģiskās sadarbības tirdzniecības potenciālu nepiesārņojošu tehnoloģiju jomā;

37.  ar bažām norāda uz tiem Komisijas ziņojumā ietvertajiem secinājumiem par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu trešās valstīs, kuros ĶTR ir norādīta kā galvenais satraukumu izraisošais avots; atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt Eiropas uz zināšanām balstītās ekonomikas aizsardzību; aicina ĶTR apkarot to, ka Ķīnas uzņēmējsabiedrības nelikumīgi izmanto Eiropas licences;

38.  aicina Komisiju nodrošināt Eiropas Savienības dalību izstādē China International Import Expo, kas notiks 2018. gada novembrī Šanhajā, un jo īpaši MVU nodrošināt iespēju iepazīstināt ar sevi; aicina Komisiju sadarboties ar tirdzniecības palātām, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas pašlaik ir mazāk iesaistītas tirdzniecībā ar Ķīnu, lai veicinātu šo iespēju;

39.  pauž bažas par ĶTR valsts pasākumiem, kas izraisa tirdzniecības kropļojumus, tostarp pārmērīgu rūpniecisko jaudu izejvielu nozarēs, piemēram, cita starpā arī tērauda un alumīnija ražošanas nozarē; atgādina par saistībām atturēties no tirgu kropļojošām subsīdijām, kuras tika noteiktas Pasaules foruma par tērauda rūpniecības pārmērīgo jaudu pirmajā ministru sanāksmē 2017. gadā, bet pauž nožēlu, ka Ķīnas delegācija nav sniegusi datus par jaudu; aicina ĶTR pildīt savas apņemšanās līdz 2018. gada jūnijam apzināt un atklāt datus par tās piešķirtajām subsīdijām un atbalsta pasākumiem tērauda un alumīnija ražošanas nozarēm; atzīst, ka pastāv saikne starp pasaules rūpniecības jaudas pārpalikumu un protekcionistisku pasākumu pieaugumu, un turpina mudināt iesaistīties daudzpusējā sadarbībā, lai risinātu strukturālās problēmas, kas ir pamatā jaudas pārpalikumam; atzinīgi vērtē ierosināto ASV, Japānas un ES trīspusējo pasākumu PTO līmenī;

40.  uzsver, cik svarīgs ir vērienīgs ES un ĶTR nolīgums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN), kas balstās uz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, un pauž gandarījumu par ES un ĶTR 2017. gada kopīgo paziņojumu par sarakstu ar 200 Ķīnas un Eiropas ĢIN, kuru aizsardzība tiks apspriesta sarunās; tomēr, ņemot vērā to, ka sarunas tika uzsāktas 2010. gadā, uzskata, ka tapušais saraksts ir ļoti pieticīgs rezultāts, un pauž nožēlu par progresa trūkumu šajā jautājumā; aicina pēc iespējas drīz pabeigt sarunas un mudina abas puses apsvērt iespēju izmantot gaidāmo ES un ĶTR samitu kā labu iespēju patiešām gūt panākumus šajā jomā; atkārtoti uzsver nepieciešamību turpināt sadarbību sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, lai samazinātu slogu ES eksportētājiem;

41.  atzinīgi vērtē Ķīnas lēmumu atlikt uz vienu gadu jaunu sertifikāciju īstenošanu attiecībā uz importētu pārtiku un dzērieniem, kas ievērojami samazinātu pārtikas importu no ES; turklāt atzinīgi vērtē elektrisko transportlīdzekļu jauno standartu īstenošanas atlikšanu un aicina īstenot nozīmīgu dialogu un pastiprinātu koordināciju attiecībā uz šādām iniciatīvām;

42.  iesaka ES un Ķīnas valdībai sākt kopīgu iniciatīvu G20 ietvaros, lai izveidotu vispasaules forumu par alumīnija ražošanas jaudas pārpalikumu, paredzot uzdevumu risināt visus ar boksīta, alumīnija un alumīnija rūpniecības vērtību ķēdi, kā arī izejvielu cenām un vides aspektiem saistītos jautājumus;

43.  aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt Ķīnas noteiktos tirdzniecību kropļojošos pasākumus, kas pašreiz ietekmē ES uzņēmumu pozīcijas pasaules tirgos, un attiecīgi rīkoties PTO un citos forumos, tostarp izmantojot strīdu izšķiršanu;

44.  norāda, ka pašlaik izstrādes procesā ir jauns Ķīnas ārvalstu ieguldījumu likums; mudina attiecīgās Ķīnas ieinteresētās personas censties panākt pārredzamību, pārskatatbildību, prognozējamību un juridisko noteiktību un ņemt vērā priekšlikumus un vēlmes, kas pausti pašreizējā ES un Ķīnas dialogā par tirdzniecības un investīciju attiecībām;

45.  pauž bažas par jauno kiberdrošības likumu, kurā cita starpā ir iekļauti jauni regulatīvi šķēršļi ārvalstu uzņēmumiem, kas pārdod telekomunikāciju un IT aprīkojumu un pakalpojumus; pauž nožēlu par to, ka šādi nesen pieņemti pasākumi kopā ar Ķīnas Komunistiskās partijas grupu izveidi privātos uzņēmumos, tostarp ārvalstu uzņēmumos, un tādi pasākumi kā, piemēram NVO likums, padara vispārējo uzņēmējdarbības vidi ĶTR naidīgāku ārvalstu un privātiem ekonomikas dalībniekiem;

46.  norāda, ka ĶTR banku sistēma 2016. gadā apsteidza eurozonu kā pasaules lielākā banku sistēma; aicina ĶTR ļaut ārvalstu uzņēmumiem konkurēt uz vienlīdzīgiem pamatiem ar iekšzemes institūcijām un aicina to sadarboties ar ES finanšu regulējuma jomā; atzinīgi vērtē ĶTR lēmumu samazināt tarifus 187 patēriņa precēm un atcelt ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumus bankām;

47.  atgādina par savu 2015. gada ziņojumu par attiecībām starp ES un ĶTR, ar kuru Parlaments aicināja sākt sarunas par divpusēju ieguldījumu nolīgumu ar Taivānu; atgādina, ka Komisija ir vairākkārt paziņojusi par sarunu sākšanu ar Honkongu un Taivānu par ieguldījumiem, un pauž nožēlu par to, ka pašreiz nav sāktas nekādas šāda veida sarunas; atkārtoti pauž atbalstu divpusējam nolīgumam ieguldījumu jomā, kas būtu noslēdzams ar Taivānu un Honkongu; atzīst, ka abi partneri varētu darboties kā atbalsta punkts ES uzņēmumiem darbības uzsākšanai Ķīnas kontinentālajā daļā;

48.  aicina Komisiju koordinēt rīcību ar dalībvalstīm un apspriežoties ar Parlamentu, lai formulētu vienotu Eiropas nostāju un kopēju ekonomikas stratēģiju attiecībā uz ĶTR; aicina visas dalībvalstis konsekventi ievērot šo stratēģiju;

49.  uzsver to, kādas iespējamas sekas ierosinātā Sociālo kredītu sistēma radīs uzņēmējdarbības videi, un aicina to īstenot pārredzamā, taisnīgā un vienlīdzīgā veidā;

50.  atzinīgi vērtē ES likumdošanā panākto progresu, pieņemot Regulu (ES) 2017/821 par piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumiem ES importētājiem, kas importē alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu, kura izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijās, kā arī līdzīgus tiesību aktus Ķīnā attiecībā uz tā dēvētajiem konfliktu izrakteņiem, kuru mērķis ir nepieļaut, ka tirdzniecību ar šiem izrakteņiem izmanto bruņoto konfliktu finansēšanai; uzsver nepieciešamību nepieļaut, ka konfliktu izrakteņi tiek iestrādāti mūsu mobilajos telefonos, automašīnās un juvelierizstrādājumos; aicina gan Komisiju, gan Ķīnas valdību sākt strukturētu sadarbību, lai palīdzētu īstenot jaunos tiesību aktus un lai efektīvi novērstu to, ka globāli, Ķīnas un ES kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi izmanto konfliktu izrakteņus, kā arī lai aizsargātu raktuvju strādniekus, tostarp bērnus, pret ļaunprātīgu izmantošanu un lai pieprasītu ES un Ķīnas uzņēmumiem nodrošināt, ka tie importē šādus izrakteņus un metālus tikai no pārbaudītiem avotiem.

51.  norāda, ka 2017. gada oktobrī notikušajā 19. partijas kongresā un NTK pēdējā sesijā ģenerālsekretārs un prezidents Sji Dzjiņpina varu partijā, kas paver iespēju viņa pilnvaru termiņu pagarināt uz neierobežotu laiku, un palielināja partijas orgānu kontroli pār valsts aparātu un ekonomiku, tostarp izveidojot partijas vienības ārvalstu uzņēmumos; norāda, ka šo ĶTR politiskās sistēmas reformu papildina vēl lielāks politiskā kursa virzienas uz pieeju, kas visās jomās izmanto ciešu uzraudzību;

52.  uzsver, ka Valsts uzraudzības komisijas izveide, kuras juridiskais statuss ir līdzvērtīgs tiesām un prokuroram, ir radikāls pasākums partijas un valsts funkciju pārveidē, jo ar to ir izveidota valsts uzraudzības iestāde, kas pieņem rīkojumus no partijas Centrālā Disciplīnas pārbaudes komitejas (CCDI) un tai ir ar minēto komiteju kopīgi biroji un darbinieki; pauž bažas par šādas partijas uzraudzības paplašināšanas tālejošām sekām, kuras personiski skars lielu cilvēku skaitu, jo tās nozīmē, ka pretkorupcijas kampaņa var izpausties kā vajāšana ne tikai pret partijas biedriem, bet arī valsts ierēdņiem — no valstij piederošu uzņēmumu vadītājiem līdz augstskolu mācībspēkiem un ciemata skolu vadītājiem;

53.  konstatē, ka neraugoties uz to, ka sociālo kredītu sistēma joprojām vēl ir veidošanas stadijā, melnie saraksti ar privātpersonām un juridiskām personām, kas neatbilst prasībām, kā arī „sarkanie saraksti” ar izcilām privātpersonām un uzņēmumiem ir pašreizējā īstenošanas posma pamatā, kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai sodītu pārkāpējus no melnajiem sarakstiem un atalgotu tos, kas ir iekļauti sarkanajā sarakstā; norāda, ka 2017. gada sākumā Ķīnas Augstākā tautas tiesa paziņoja, ka vairāk nekā sešiem miljoniem Ķīnas pilsoņu ir aizliegts lidot sociāla rakstura pārkāpumu dēļ; kategoriski noraida melnajos sarakstos iekļauto personu publisku nosaukšanu vārdā un kaunināšanu kā neatņemamu sociālo kredītpunktu sistēmas daļu; uzsver, cik svarīgs un nepieciešams ir dialogs starp ES iestādēm un to sarunu partneriem no Ķīnas par pašreizējās centralizētās plānošanas un vietēja līmeņa eksperimentu ar sociālo kredītpunktu sistēmu visām nopietnajām sociālajām sekām;

54.  pauž bažas par Ķīnas daudzajām kibertelpas uzraudzības sistēmām un aicina pieņemt regulējumu par to, kā īstenojamas tiesības uz privātumu; pauž nosodījumu par Ķīnas varas iestāžu īstenotajiem pasākumiem pret interneta brīvību, jo īpaši pret brīvību piekļūt ārvalstu tīmekļa vietnēm, un pauž nožēlu par to, ka daži Rietumu uzņēmumi, kas darbojas Ķīnā, piekopj cenzūras politiku; atgādina, ka Ķīnā ir bloķētas 8 no 25 pasaulē populārākajām tīmekļa vietnēm, tostarp lielāko IT uzņēmumu vietnes;

55.  norāda, ka prezidenta Sji paziņojums par to, ka, lai BRI būtu sekmīga, “ilgtermiņa stabilitātei” Siņdzjanā ir būtiska nozīme, ir izraisījis to, ka ir pastiprinājušās ilgtermiņa kontroles stratēģijas, kuru skaitu vēl vairāk stimulē dažādas tehnoloģiskas inovācijas un strauji pieaugošie izdevumi iekšējās drošības jomā, un novedis pie tā, ka pretterorisma pasākumi tiek izmantoti kā iegansts, lai par nepiekrišanu prezidentam noteiktu kriminālatbildību un ka, izmantojot ļoti plašo terorisma definīciju, disidenti tiek pakļauti kriminālvajāšanai; pauž bažas par to, ka valsts īsteno pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt reģiona “visaptverošu uzraudzību”, uzstādot Ķīnas elektroniskās uzraudzības sistēmu “Skynet” lielākajās pilsētās, GPS izsekošanas iekārtas visos mehāniskajos transportlīdzekļos, izmantojot sejas atpazīšanas skenerus kontrolpunktos, vilcienu un degvielas uzpildes stacijās, un par to, ka Siņdzjanas policija ievāc asinis, lai vēl vairāk paplašinātu Ķīnas DNS datubāzi; pauž dziļas bažas par to, tūkstošiem uiguru un etnisko kazahu tiek nosūtīti uz “politiskās pāraudzināšanas nometnēm”, balstoties uz tādu datu analīzi, kas savākti, izmantojot profilaktiskas policejiskas darbības sistēmu, tostarp par to, ka cilvēki ceļojuši uz ārvalstīm vai varas ieskatā ir pārāk reliģiozi; uzskata, ka Sji paziņojums, ka no BRI „gūs labumu cilvēki visā pasaulē”, jo tā būs balstīta uz “Zīda ceļa garu”, kas paredz “mieru un sadarbību, atklātību un iekļautību”, ir tālu no reālās situācijas, ar ko uiguri saskaras Siņdzjanā; mudina Ķīnas varas iestādes atbrīvot tos, par kuriem tiek ziņots, ka viņi ir apcietināti savu uzskatu, savas kultūras piekopšanas vai identitātes dēļ;

56.  uzsver, ka Ķīnas diplomātijas institucionālā un finansiālā nostiprināšana atspoguļo augsto prioritāti, ko ārpolitikai piešķīris Sji Dzjiņpins kā daļai no viņa vīzijas par Ķīnas pārvēršanu pasaules lielvarā līdz 2049. gadam; norāda, ka pēdējā NTK sesijā notikusī atbildīgā par ārlietām maiņa liecina par to, ka partijas lēmumu pieņemšanas procesā pieaug ārlietu nozīme; uzsver, ka Valsts starptautiskās attīstības sadarbības aģentūras izveide liecina par to, kādu milzīgu nozīmi Sji Dzjiņpina vadība piešķir valsts globālo drošības interešu labākai apmierināšanai, izmantojot ekonomikas līdzekļus, piemēram, lai tie labāk kalpotu BRI; tāpēc secina, ka nākamajos piecos gados Ķīna būs redzamāka un aktīvāka ārvalstīs un īstenos diplomātiskas un ekonomiskas iniciatīvas, uz kurām ES un tās dalībvalstīm ir jārod kopējas atbildes un stratēģijas saistībā ar Ķīnas iniciatīvām;

57.  uzsver, ka šī reģiona stabilitātei ir svarīgi nodrošināt mieru un drošību Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt kuģošanas brīvību un drošību reģionā daudzām Āzijas un Eiropas valstīm; norāda, ka pēdējā gadā pabeigto struktūru vidū uz Spratlija un Paraselu salām Dienvidķīnas jūrā ir lielizmēra angāri gar 3 km gariem lidmašīnu skrejceļiem, nocietinātas patversmes raķešu platformām, lielas pazemes noliktavas, daudzas administratīvas ēkas, militāras traucētājierīces, plaši augstas frekvences tīkli un ārpus operāciju zonas izvietoti radaru un sensoru bloki un tas liecina par konsolidācijas posmu, turpmāku plašas uzraudzības un militāro spēju veidošanu un turpmāka salu militarizācija, izvietojot vēl modernākas militārās platformas, ko varētu izmantot iespējamai pretreakcijai uz jaunām juridiskām darbībām vai plašāku starptautiskās jūras flotes klātbūtni; aicina Ķīnu un Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN) paātrināt konsultācijas par rīcības kodeksu attiecībā uz strīdu un domstarpību mierīgu izšķiršanu; uzstāj, ka jautājums būtu jāatrisina atbilstīgi starptautiskajām tiesībām saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS); uzsver, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kā (UNCLOS) līgumslēdzējas puses atzīt arbitrāžas tiesas spriedumu; atkārtoti aicina Ķīnu akceptēt šīs tiesas spriedumus; uzsver, ka ES vēlētos, lai tiktu uzturēta uz tiesiskumu balstīta starptautiskā kārtība;

58.  pauž nopietnas bažas par aizvien sarūkošo pilsoniskās sabiedrības telpu, kopš Sji Dzjiņpins stājās amatā 2012. gadā, jo īpaši ņemot vērā Likumu par ārvalstu NVO pārvaldību, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, pakļaujot visas ārvalstu NVO, tostarp ideju laboratorijas un akadēmiskās iestādes, lielākam administratīvajam slogam, ekonomiskam spiedieniem un stingrai Sabiedrības drošības ministrijas Uzraudzības nodaļas veiktai kontrolei, kam ir ļoti negatīva ietekme uz to darbību un finansējumu; sagaida, ka Eiropas NVO varēs Ķīnā baudīt tādu pašu brīvību kā Ķīnas NVO Eiropas Savienībā; aicina Ķīnas varas iestādes atcelt ierobežojošus tiesību aktus, piemēram, Ārvalstu NVO likumu, kas neatbilst tiesībām uz biedrošanās brīvību, uzskatu un vārda brīvību;

59.  uzstāj — Ķīnas varas iestādēm ir jāgarantē, ka pret visām aizturētajām personām izturas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ka viņiem tiek nodrošināta piekļuve juridiskajai palīdzībai un ārstēšanai saskaņā ar ANO Principu kopumu par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids;

60.  tā kā tuvojas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 20. gadadiena, mudina Ķīnu to ratificēt un nodrošināt tā pilnīgu īstenošanu, tostarp izskaužot visu veidu ļaunprātīgu praksi un vajadzības gadījumā pielāgojot savus tiesību aktus;

61.  nosoda nāvessodu izmantošanu un atgādina, ka Ķīna ir izpildījusi nāvessodu vairāk cilvēkiem nekā visas pārējās valstis kopā un 2016. gadā tika izpildīti aptuveni 2000 nāvessodu; mudina Ķīnu sniegt ziņas par to, cik izplatīta ir nāvessodu izpilde valstī, un nodrošināt tiesu sistēmas pārredzamību; aicina ES pastiprināt savus diplomātiskos centienus un prasīt, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības un atcelts nāvessods;

62.  pauž nopietnas bažas par to, ka jauno reliģiju reglamentējošo noteikumu galvenais saturs ļaus Ķīnas valdībai piešķirt visām reliģijām un nereliģiskām ētikas apvienībām — atļautām vai neatļautām — savu marķējumu; uzsver to, ka Ķīnā ir daudzas baznīcu draudzes, kas pulcējas privātos mājokļos un atsakās pievienoties partijas un valsts sankcionētajām Trīsdimensiju patriotiskās kustības komitejai (Three-Self Patriotic Movement Committee) un Kristīgajai padomei teoloģijas jautājumos (Christian Council for theological reasons); aicina Ķīnas valdību atļaut daudzajām baznīcām, kuru draudzes pulcējas privātos mājokļos un kuras vēlas reģistrēties, darīt to tieši Civilo jautājumu departamentā, lai tiktu aizsargātas to kā sabiedrisko organizāciju tiesības un intereses;

63.  aicina Ķīnu pārskatītu savu politiku pret Tibetu; aicina Ķīnu pārskatīt un grozīt tiesību aktus, noteikumus un pasākumus, kuri ir pieņemti pēdējos gados un kuri būtiski ierobežo tibetiešu pilsoniskās un politiskās tiesības, tostarp viņu vārda brīvību un reliģiskās pārliecības brīvību; mudina Ķīnas vadību īstenot attīstības un vides politikas pasākumus, kuros tiek ievērotas tibetiešu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un kuri paredz vietējo iedzīvotāju iekļaušanu saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; aicina Ķīnas valdību izmeklēt lietas par piespiedu pazušanu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret tibetiešiem un ievērot viņu tiesības uz biedrošanās brīvību, miermīlīgu pulcēšanos, reliģiskās pārliecības un ticības brīvību, kas viņiem ir saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; uzsver, ka visos ES un Ķīnas samitos ir sistemātiski jāaktualizē jautājums par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Tibetā; aicina atsākt konstruktīvu un miermīlīgu dialogu starp Ķīnas valdību un Tibetas tautas pārstāvjiem; mudina Ķīnu dot ES diplomātiem, žurnālistiem un iedzīvotājiem iespēju netraucēti ierasties Tibetā, uz savstarpējības principa pamata atbildot uz brīvu un atvērtu piekļuvi visām ES dalībvalstu teritorijām, kura ir piešķirta ceļotājiem no Ķīnas; aicina Ķīnas varas iestādes tibetiešiem Tibetā ļaut brīvi ceļot un ievērot viņu tiesības uz pārvietošanās brīvību; mudina Ķīnas varas iestādes atļaut iebraukt Tibetā neatkarīgajiem novērotājiem, tostarp ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos; mudina ES iestādes nopietni ņemt vērā jautājumu par piekļuvi Tibetai diskusijās par ES un Ķīnas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem;

64.  norāda, ka Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas 2017. gada ziņojumā par Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalu (ĪPA) ir secināts, ka, neraugoties uz dažām problēmām, kopumā princips „viena valsts, divas sistēmas” darbojas labi, tiesiskums ir nodrošināts un vārda un informācijas brīvība tiek kopumā ievērota, taču šajā ziņojumā arī paustas bažas par principa „viena valsts, divas sistēmas” pakāpenisku vājināšanos, kas rada pamatotus jautājumus par tā īstenošanu un Honkongas lielo autonomijas pakāpi ilgtermiņā; uzsver, ka gada ziņojumā konstatēts, ka divas negatīvas tendences attiecībā uz vārda brīvību un informācijas brīvību ir kļuvušas vēl izteiktākas — pašcenzūra, ziņojot par Ķīnas iekšpolitikas un ārpolitikas norisēm, un spiediens uz žurnālistiem; pilnībā atbalsta ES aicinājumu aicinājumu Honkongas ĪPA un centrālās valdības iestādēm atsākt vēlēšanu reformu atbilstīgi Pamatlikumam, lai panāktu vienošanos par tādu vēlēšanu sistēmu, kas ir demokrātiska, godīga, atklāta un pārredzama; uzsver, ka Honkongas iedzīvotājiem ir likumīgas tiesības turpināt paļauties uz tiesu varu, kurai tie uzticas, tiesiskumu un zemu korupcijas līmeni, pārredzamību, cilvēktiesībām, uzskatu brīvību un augstiem sabiedriskās veselības un drošības standartiem; uzsver, ka Honkongas autonomijas pilnīga ievērošana varētu kalpot par modeli padziļinātu demokrātisku politisko reformu procesam Ķīnā un Ķīnas sabiedrības pakāpeniskai liberalizācijai un atvēršanai;

65.  aicina ES un tās dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai mudinātu ĶTR atturēties no turpmākām militārām provokācijām pret Taivānu, kas apdraud mieru un stabilitāti Taivānas jūras šaurumā; uzskata, ka visi Ķīnas un Taivānas strīdi būtu jārisina mierīgā ceļā, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām; pauž bažas par Ķīnas vienpusējo lēmumu sākt izmantot jaunus lidojumu maršrutus virs Taivānas jūras šauruma; mudina atsākt oficiālu dialogu starp Pekinu un Taibeju; atkārtoti apliecina konsekventu atbalstu Taivānas nozīmīgajai līdzdalībai starptautiskajās organizācijās, piemēram, Pasaules Veselības organizācijā (PVO) un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), kurās Taivānas izslēgšana, kas turpinās, neatbilst ES interesēm;

66.  atgādina, ka Ķīnai kā Ziemeļkorejas lielākajam tirdzniecības partnerim un galvenajam pārtikas un enerģijas avotam joprojām ir izšķiroša nozīme, risinot Ziemeļkorejas visu pasauli apdraudošās provokācijas kopā ar starptautisko kopienu; tādēļ atzinīgi vērtē Ķīnas nesen vērojamo gatavību atstāt spēkā vairākas starptautiskās sankcijas pret Phenjanu, tostarp apturot ogļu importu no Ziemeļkorejas, ierobežojot Ziemeļkorejas iedzīvotāju un uzņēmumu finanšu darbības un nosakot tirdzniecības ierobežojumus tekstilizstrādājumiem un jūras dzīvniekiem produktiem, un atzinīgi vērtē Pekinas centienus izveidot dialogu ar Phenjanu; mudina ES paust vienotību attiecībā uz Ķīnu, lai tā uzņemtos konstruktīvu lomu, atbalstot gaidāmo abu Koreju samitu, kā arī Ziemeļkorejas un ASV samitu nolūkā aktīvi palīdzēt ar pārbaudāmu atteikšanos no kodolieročiem Ziemeļkorejā un iedibināt pastāvīgu mieru Korejas pussalā;

67.  pauž atzinību par to, ka Ķīna turpina ievērot Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas; aicina Ķīnu konstruktīvi palīdzēt atrisināt situāciju Korejas pussalā un turpināt piemērot sankcijas pret Ziemeļkoreju līdz brīdim, kad tā būs panākusi ievērojamu progresu, atsakoties no kodolieročiem, mainot retoriku attiecībā uz Dienvidkoreju un Japānu un sākusi ievērot cilvēktiesības;

68.  uzsver to, cik nozīmīgi ir Ķīnas centieni panākt mieru, drošību un stabilitāti Korejas pussalā;

69.  atzinīgi vērtē Ķīnas ieguldījumus ANO un Āfrikas Savienības miera uzturēšanas operācijās; norāda, ka ES mērķis ir uzlabot attiecības ar Ķīnu ārpolitikas un drošības jautājumos, mudinot Ķīnu mobilizēt tās diplomātiskos un citus resursus starptautiskās drošības atbalstam, un veicināt mieru un drošību ES kaimiņvalstīs, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām; norāda, ka sadarbība ar Ķīnu par eksporta kontroles, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas jautājumos un atteikšanās no kodolieročiem Korejas pussalā ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu stabilitāti Austrumāzijas reģionā;

70.  atzinīgi vērtē Ķīnas mērķi attīstīt ilgtspējīgu ekonomiku; uzsver, ka ES var atbalstīt Ķīnas ekonomikas programmu ar savu zinātību; uzsver, ka Ķīna ir nozīmīgs ES partneris ar klimata pārmaiņām saistītu problēmu un globālu vides aizsardzības problēmu risināšanā; paredz sadarboties ar Ķīnu, lai paātrinātu Parīzes klimata nolīguma īstenošanu;

71.  atzinīgi vērtē Ķīnas veiktās reformas kopš pieejas „ekoloģiskā civilizācija“ uzsākšanas; uzskata, ka īpašais statuss, kas tiesās tika piešķirts vides NVO, revīzijas par ierēdņu darba ietekmi uz vidi un lielas investīcijas elektromobilitātē un tīrā enerģijā liecina par reformām pareizajā virzienā;

72.  atzinīgi vērtē Ķīnas 2016. gada rīcības plānu apkarot mikrobu rezistenci; uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp Ķīnu, kura patērē pusi no pasaules ikgadējām pretmikrobu zālēm, un ES, apkarojot šo globālo apdraudējumu; uzskata, ka divpusējos ES un Ķīnas tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj dzīvnieku labturības noteikumi;

73.  ņem vērā Ķīnas lēmumu aizliegt cieto atkritumu importu, kas skaidri parāda, cik svarīgs ir produktu izstrādes, ražošanas, remontēšanas, atkārtotas izmantošanas un otrreizējas pārstrādes process, īpaši uzsverot plastmasas ražošanu un izmantošanu; atgādina Ķīnas neseno mēģinājumu aizliegt retzemju elementu eksportu un aicina Komisiju, nosakot ES politikas prioritātes, ņemt vērā globālo ekonomiku savstarpējo atkarību;

74.  uzskata, ka pastāv iespēja, interese un nepieciešamība kopējai ES un ASEAN sadarbībai, lai izstrādātu kopīgu aprites ekonomikas stratēģiju; uzskata, ka Ķīnai var būt izšķiroša nozīme, virzot šo iniciatīvu ASEAN;

75.  uzskata, ka Ķīna un Eiropas Savienība gūs labumu, veicinot ilgtspējību savās tautsaimniecībās un attīstot daudznozaru ilgtspējīgu un aprites bioekonomiku;

76.  atzinīgi vērtē vienošanos palielināt sadarbību par pētniecību un inovāciju pamatiniciatīvās, kuras attiecas uz pārtiku, lauksaimniecību, biotehnoloģijām, vidi, ilgtspējīgu urbanizāciju, virszemes transportu, drošāku un videi nekaitīgāku aviācijas nozari un biotehnoloģijām vides un sabiedrības veselībai, par kurām tika panākta vienošanās 2017. gada jūnijā organizētajā ES un Ķīnas 3. inovācijas un sadarbības dialogā un attiecīgajā 2017. gada oktobrī pieņemtajā ceļvedī ES un Ķīnas sadarbībai zinātnes un tehnoloģijas (S&T) jomā; aicina ES un Ķīnu turpināt šos centienus un ieviest praksē pētniecības un izstrādes rezultātus;

77.  norāda, ka ES un Ķīna ir lielā mērā atkarīgas no fosilā kurināmā un ka kopā tās veido trešdaļu no pasaules kopējā patēriņa, kas ierindo Ķīnu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) nāvējoša āra gaisa piesārņojuma vērtējuma augšgalā; uzsver, ka, pieaugot tirdzniecībai ar bioekonomikas izstrādājumiem, kuri ir izgatavoti no atjaunojamiem materiāliem, var samazināties Ķīnas un Savienības tautsaimniecību atkarība no fosilā kurināmā; aicina ES un Ķīnu padziļināt attiecības citās siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanas jomās, piemēram, saistībā ar elektromobilitāti, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, turpināt un paplašināt ES un Ķīnas ceļvedi energosadarbībā pēc 2020. gada un pastiprināt kopīgos pūliņus, lai izstrādātu instrumentus zaļajam finansējumam, īpaši finansējumam klimata pārmaiņu jomā; aicina Ķīnu un ES izpētīt un sekmēt tādu pārrobežu elektroenerģijas pārvades līniju iepriekšēju plānošanu un izstrādi, kuras izmanto augstsprieguma līdzstrāvas tehnoloģiju, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu avotu pieejamību;

78.  mudina Savienību un Ķīnu turpināt partnerību attiecībā uz ilgtspējīgu urbanizāciju, tostarp tādās jomās kā ekoloģiski tīrs transports, gaisa kvalitātes uzlabošana, aprites ekonomika un ekodizains; uzsver, ka nepieciešams turpināt vides aizsardzības pasākumu īstenošanu, ņemot vērā, ka vairāk nekā 90 % pilsētu neatbilst valsts standartam gaisa piesārņojuma ziņā, proti, 2,5 cieto daļiņu (PM)koncentrācijai un ka Ķīnā katru gadu vairāk nekā viens miljons cilvēku mirst no slimībām, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu;

79.  uzsver ES un Ķīnas abpusējo ieinteresētību sekmēt zemas oglekļa emisijas un mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pārredzamos, publiskos un labi regulētos energoresursu tirgos; uzskata, ka ES un Ķīnas stratēģiskā partnerība ir būtiski svarīgs faktors Parīzes nolīguma īstenošanai un efektīvai cīņai pret klimata pārmaiņām; aicina ES un Ķīnu izmantot savu politisko ietekmi, lai sekmētu Parīzes nolīguma, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu, un mudina īstenot uz sadarbību vērstu pieeju UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē un ANO Augsta līmeņa politiskajā forumā; aicina puses pieņemt kopīgu paziņojumu par rīcību klimata pārmaiņu apkarošanā, lai parādītu kopīgo apņemšanos stingri īstenot Parīzes nolīgumu un aktīvi sadarboties 2018. gada Talanoa dialogā, kā arī COP24; mudina abas puses uzņemties atbildīgu lomu starptautiskajās sarunās, sekmējot mērķi ierobežot globālo sasilšanu ar attiecīgo valsts klimata politiku, kā arī paredzot finanšu līdzekļus, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam katru gadu ieguldīt USD 100 miljardus klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā;

80.  atzinīgi vērtē Ķīnas valsts emisijas tirdzniecības sistēmas darbības sākumu 2017. gada decembrī; ņem vērā veiksmīgo Ķīnas un ES sadarbību šīs sistēmas sagatavošanās posmā, kas ļāva to uzsākt; atzīst Ķīnas vadītāju vēlmi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un cer, ka darbs pie uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas, kas ir būtiska, lai sistēma darbotos labi, nesīs augļus; uzsver, ka pasākumiem klimata pārmaiņu apkarošanā ir jāaptver visa tautsaimniecība, un atzinīgi vērtē nodomu paplašināt to piemērošanas jomu, lai iekļautu rūpniecības nozares un uzlabotu sistēmas tirdzniecības režīmu; aicina ES un Ķīnu turpināt partnerību sadarbības projektā, lai attīstītu Ķīnas oglekļa tirgu nolūkā padarīt to par efektīvu instrumentu, kas rada jēgpilnus stimulus emisiju samazināšanai un turpmākai tā saskaņošanai ar ES emisiju tirdzniecības sistēmu; aicina abas puses sekmēt oglekļa cenas noteikšanas mehānismus citās valstīs un reģionos, izmantojot savu pieredzi un specializētās zināšanas un apmainoties ar paraugpraksi, kā arī iesaistoties pūliņos izveidot sadarbību starp esošajiem oglekļa tirgiem, lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē;

81.  sagaida, ka Ķīna nošķirs ekonomisko izaugsmi no vides degradācijas, iekļaujot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību tās pašreizējās globālajās stratēģijās, sekmējot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un IAM sasniegšanu, kā arī efektīvi īstenojot ziloņkaula tirdzniecības aizliegumu. atzinīgi vērtē ES un Ķīnas divpusējā koordinācijas mehānisma (BCM) darbu mežu tiesību aktu izpildes un pārvaldības (FLEG) jomā, visā pasaulē apkarojot nelikumīgu mežistrādi; tomēr mudina Ķīnu izmeklēt ievērojamo nereģistrēto kokmateriālu tirdzniecību starp FLEGT brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma parakstītājām valstīm un Ķīnu;

82.  iesaka pieņemt obligātas Ķīnas politikas pamatnostādnes par atbildīgiem ārvalstu ieguldījumiem mežsaimniecībā, kas jāīsteno kopā ar piegādātājām valstīm, iesaistot Ķīnas uzņēmumus, kas apkaro nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību;

83.  atzinīgi vērtē to, ka Ķīna un ES parakstīja saprašanās memorandu par ūdens resursu politiku, ar mērķi veicināt dialogu par attīstību un tiesību aktu izpildi, lai aizsargātu ūdens resursus; stingri atbalsta ES un Ķīnas 2017. gada septembrī parakstīto Turku deklarāciju, kurā tika uzsvērts, ka pareizā ūdens resursu pārvaldībā jāpiešķir prioritāte ekoloģijai un vidi saudzējošai attīstībai, ierādot ūdens saglabāšanai ievērojamu vietu un atjaunojot ūdens ekosistēmas; uzsver, ka saprašanās memorands par ES un Ķīnas ūdens politikas dialogu ne tikai bagātina Ķīnas un ES stratēģisko partnerību, bet arī precizē sadarbības virzienu, piemērošanas jomu, metodiku un finanšu kārtību;

84.  atzīst, cik liela nozīme ir Komisijas finansētajam sadarbības projektam starp Eiropas un Ķīnas organizācijām, kuru 2017. –2014. gadā īstenoja Instrumenta sadarbībai kodoldrošības jomā (INSC) aizgādībā, novērtējot kodolnegadījumu vai radiācijas avārijsituāciju pārvaldības standartus un kārtību Ķīnā un stiprinot Ķīnas kodolenerģijas tehnoloģiju pētniecības institūta spējas smagu avāriju pārvaldības pamatnostādņu jomā;

85.  mudina Ķīnas un Eiropas ieguldītājus pieņemt labākus sociālās un vidiskās atbildības globālos standartus un uzlabot visā pasaulē ieguves rūpniecības standartus; atkārtoti norāda, ka, ņemot vērā sarunas par visaptverošo ES un Ķīnas ieguldījumu nolīgumu, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas, veicinot atbildīgus ieguldījumus un vides un darba pamatstandartus; aicina Ķīnas un Eiropas iestādes ieviest stimulus, lai iedrošinātu Ķīnas un Eiropas kalnrūpniecības uzņēmumus īstenot savu darbību jaunattīstības valstīs saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, un veicināt ieguldījumus spēju palielināšanā zināšanu un tehnoloģiju nodošanai un vietējā personāla pieņemšanai darbā;

86.  atzinīgi vērtē Ķīnas paziņojumu 2017. gada decembrī notikušajā “Vienas planētas samitā” palielināt pārredzamību attiecībā uz Ķīnas uzņēmumu ietekmi uz vidi un Ķīnas ieguldījumiem ārzemēs; pauž bažas par to, ka infrastruktūras projektiem, piemēram, Ķīnas iniciatīvai “viena josla, viens ceļš” (OBOR) varētu būt negatīva ietekme uz vidi un klimatu, kas varētu palielināt fosilā kurināmā izmantošanu citās valstīs, kuras ir iesaistītas infrastruktūras attīstībā vai kuras tā skar; aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt vides ietekmes novērtējumus un iekļaut ilgtspējības klauzulu ikvienā sadarbības projektā, kas saistīts ar OBOR; pieprasa izveidot apvienoto komiteju, kurā piedalītos iesaistīto valstu un trešo pušu pārstāvji, lai pārraudzītu ietekmi uz vidi un klimatu; atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) iniciatīvu 2018. gada pirmajā pusē izstrādāt ES un Āzijas savienojamības stratēģiju; uzskata, ka šajā stratēģijā būtu jāiekļauj stingras saistības attiecībā uz ilgtspējību, vides aizsardzību un klimata politiku;

87.  atzinīgi vērtē Ķīnas sasniegumus pārtikas nekaitīguma standartu uzlabošanā, kam ir svarīga nozīme, lai aizsargātu Ķīnas patērētājus un novērstu krāpšanu pārtikas jomā; uzsver patērētāju iespēju paaugstināšanu, kas ir būtisks solis Ķīnas patērētāju kultūras paaugstināšanā;

88.  mudina Ķīnas un Eiropas policijas un tiesībaizsardzības dienestus kopīgi rīkoties, lai kontrolētu nelegālo narkotisko vielu eksportu, un kopīgi izmantot izlūkdatus par narkotiku kontrabandu, apmainoties ar informāciju personu un noziedznieku tīklu atklāšanai; norāda, ka saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) publicēto dokumentu „2017. gada Eiropas ziņojums par narkotikām — tendences un attīstība“ daudzu jaunu psihoaktīvo vielu, kuras tiek piegādātas Eiropā, izcelsme ir Ķīnā, proti, Ķīnas ķīmisko vielu un farmācijas uzņēmumi vairumā ražo jaunās vielas, nosūtot tās uz Eiropu, kur šīs vielas pārstrādā produktos, iepako un pārdod;

89.  atzīst, ka ģimenes un atsevišķas personas ir migrējušas sausuma un citu dabas katastrofu rezultātā un ka Ķīnas iestādes ir ieplānojušas vairākus liela mēroga pārcelšanas projektus; pauž bažas par ziņojumiem no Ninsjas reģiona par daudzām problēmām jaunajās pilsētās un par represijām pret cilvēkiem, kuri atsakās pārcelties; pauž bažas par to, ka vides aizstāvji tiek aizturēti, vajāti un notiesāti un ka reģistrētās valsts vides NVO arvien biežāk saskaras ar Ķīnas uzraudzības iestāžu kontroli;

90.  aicina Ķīnu arī turpmāk paplašināt tiesībaizsardzības pasākumus, lai pārtrauktu nelegālo zveju, jo Ķīnas zvejas laivas to turpina ārvalstu ūdeņos, tostarp Korejas rietumu jūrā un Austrumķīnas jūrā un Dienvidķīnas jūrā, Indijas okeānā, un pat Dienvidamerikā;

91.  aicina Ķīnas eksportētājus un Eiropas importētājus samazināt toksiskās atliekas Ķīnā ražotajos apģērbos, izstrādājot pienācīgus ķīmisko vielu pārvaldības noteikumus un pakāpeniski izbeidzot svina, nonilfenola etoksilātu (NPE), perfluorēto ķīmisko vielu (PFC), formaldehīdu un citu toksisku vielu izmantošanu tekstilmateriālos.

92.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijai, dalībvalstu, pievienošanās valstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai, Ķīnas Nacionālajam tautas kongresam, Taivānas valdībai un Taivānas Likumdošanas juaņam.

(1)

OV L 250, 19.9.1985., 2. lpp.

(2)

OV L 6, 11.1.2000., 40. lpp.

(3)

https://www.iom.int/migration-and-climate-change

(4)

OV C 239 E, 20.8.2013., 1. lpp.

(5)

OV C 264 E, 13.9.2013., 33. lpp.

(6)

OV C 36, 29.1.2016., 123. lpp.

(7)

OV C 93, 24.3.2017., 93. lpp.

(8)

OV C 443, 22.12.2017., 83. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0024.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.

(11)

OV C 305 E, 14.12.2006., 219. lpp.

(12)

OV C 67 E, 18.3.2010., 132. lpp.

(13)

OV C 36, 29.1.2016., 126. lpp.

(14)

OV C 181, 19.5.2016., 45. lpp.

(15)

OV C 181, 19.5.2016., 52. lpp.

(16)

OV C 399, 24.11.2017., 92. lpp.

(17)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0495.

(18)

OV C 131 E, 8.5.2013., 121. lpp.

(19)

OV C 332 E, 15.11.2013., 69. lpp.

(20)

OV C 468, 15.12.2016., 208. lpp.

(21)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0505.

(22)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0089.

(23)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0308.

(24)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0014.

(25)

OV C 288 E, 25.11.2006., 59. lpp.

(26)

Y. Zhen, J. Pan, X. Zhang, „Relocation as a policy response to climate change vulnerability in Northern China“, ISSC un UNESCO 2013. gads, World Social Science Report 2013, Changing Global Environments, 234-241. lpp.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (29.5.2018)

Ārlietu komitejai

par ES un Ķīnas attiecību stāvokli

(2017/2274(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Iuliu Winkler

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Ķīnas Tautas Republika, turpmāk tekstā ĶTR, ir ES otrā lielākā tirdzniecības partnere un ka ES ir ĶTR lielākā tirdzniecības partnere; uzsver, ka abu partneru tirdzniecības bilance uzrāda ievērojamu deficītu par labu Ķīnai; aicina īstenot uz sadarbību vērstu pieeju un konstruktīvu attieksmi, lai efektīvi risinātu jautājumus, kas rada bažas, un izmantotu to lielo potenciālu, ko piedāvā ES un ĶTR tirdzniecība; aicina Komisiju pastiprināt sadarbību un dialogu ar ĶTR;

2.  norāda, ka nesen veiktu pētījumu gaitā ir konstatēts, ka Ķīna kopš 2008. gada ir iegādājusies aktīvus Eiropā USD 318 miljardu vērtībā; norāda, ka turklāt šis skaitlis neietver dažas uzņēmējsabiedrību apvienošanās, ieguldījumus un kopuzņēmumus;

3.  norāda, ka Ķīna ir viens no lielākajiem pasaules tirdzniecības dalībniekiem un ka šīs valsts lielo tirgu principā varētu uzskatīt par labu iespēju ES un Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši pašreizējās globālās tirdzniecības kontekstā; atgādina, ka Ķīnas uzņēmējsabiedrības, tostarp valsts īpašumā esoši uzņēmumi, gūst labumu no plaši atvērtiem tirgiem ES; atzinīgi vērtē ĶTR sasniegtos ievērojamos rezultātus, kas iepriekšējo četrdesmit gadu laikā ir nodrošinājuši simtiem miljonu pilsoņu izkļūšanu no nabadzības;

4.  norāda, ka ES ārvalstu tiešie ieguldījumi ĶTR kopš 2012. gada ir nepārtraukti samazinājušies, jo īpaši tradicionālajās ražošanas nozarēs, paralēli palielinoties ieguldījumiem augsto tehnoloģiju pakalpojumos, sabiedriskajos pakalpojumos, lauksaimniecības un būvniecības pakalpojumos, kamēr ĶTR ieguldījumi ES ir strauji pieauguši dažu iepriekšējo gadu laikā; atzīst, ka kopš 2016. gada ĶTR ir kļuvusi par neto ieguldītāju ES; pieņem zināšanai to, ka 2017. gadā 68 % no Ķīnas ieguldījumiem Eiropā ir nākuši no valstij piederošiem uzņēmumiem; pauž bažas par valsts mērķtiecīgi organizētām iegādēm, kas varētu traucēt Eiropas stratēģiskajām interesēm, valsts drošības mērķiem, konkurētspējai un nodarbinātībai;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaudes mehānismu drošības un sabiedriskās kārtības jomās, jo šis priekšlikums ir viens no ES pasākumiem, lai pielāgotos mainīgajai globālajai videi, nevēršoties ne pret vienu no mūsu starptautiskajiem tirdzniecības partneriem konkrēti; brīdina, ka šim mehānismam nevajadzētu izraisīt slēptu protekcionismu; tomēr aicina to ātri pieņemt;

6.  atzinīgi vērtē Sji Dzjiņpina pausto apņemšanos vēl vairāk atvērt Ķīnas tirgu ārvalstu ieguldītājiem un uzlabot vidi ieguldījumiem, pabeigt negatīvā saraksta pārskatīšanu par ārvalstu ieguldījumiem un atcelt pret Eiropas uzņēmumiem vērstos ierobežojumus, kā arī nostiprināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, padarot ĶTR tirgu pārredzamāku un labāk regulētu; aicina pildīt šīs saistības;

7.  atgādina, cik svarīgi ir pārtraukt visas diskriminējošās darbības pret ārvalstu ieguldītājiem; šajā sakarībā atgādina, ka šādas reformas dos labumu gan Ķīnas, gan Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

8.  aicina Komisiju veicināt Savienības jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pieņemšanu kā visaugstāko standartu tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu; norāda, ka ir nepieciešams sistemātisks dialogs ar Ķīnu un citiem PTO partneriem par normatīvajām prasībām saistībā ar mūsu tautsaimniecību digitalizāciju un tās daudzšķautņaino ietekmi uz: tirdzniecību, ražošanas ķēdēm, pārrobežu digitālajiem pakalpojumiem, 3D drukāšanas tehnoloģijām, patēriņa modeļiem, maksājumiem, nodokļiem, personas datu aizsardzību, īpašumtiesību jautājumiem, audiovizuālo pakalpojumu sniegšanu un aizsardzību, plašsaziņas līdzekļiem un cilvēku savstarpējiem kontaktiem;

9.  aicina ĶTR paātrināt pievienošanās procesu PTO Valsts iepirkuma nolīgumam un iesniegt pievienošanās piedāvājumu, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tās tirgum, kas būtu līdzvērtīga tai, kura jau tagad ir piešķirta Ķīnas uzņēmumiem ES; pauž nožēlu par to, ka Ķīnas publiskā iepirkuma tirgus joprojām lielā mērā ir slēgts ārvalstu piegādātājiem, Eiropas uzņēmumiem ciešot no diskriminācijas un nepietiekamas piekļuves Ķīnas tirgum; aicina ĶTR atļaut Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem nediskriminējošu piekļuvi publiskajam iepirkumam; aicina Padomi ātri pieņemt starptautiskā iepirkuma instrumentu; aicina Komisiju būt īpaši uzmanīgai attiecībā uz ārzemju uzņēmumiem piešķirtajiem līgumiem iespējamas dempinga prakses īstenošanas dēļ un vajadzības gadījumā rīkoties;

10.  aicina īstenot tādu koordinētu sadarbību ar ĶTR saskaņā ar iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš”, kuras pamatā būtu savstarpīgums, noturīga attīstība, laba pārvaldība un atklāti un pārredzami noteikumi, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka saprašanās memorands, kuru ir parakstījuši Eiropas Investīciju fonds un ĶTR Zīda ceļa vienotais noregulējuma fonds (VNF), un tas, kuru ir parakstījušas Eiropas Investīciju banka (EIB), Āzijas Attīstības banka, Āzijas Infrastruktūras investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Jaunā attīstības banka un Pasaules Banka, vēl nav uzlabojuši uzņēmējdarbības vidi Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem; pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz daudziem ar iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš” saistītiem projektiem nav veikts profesionāls noturīgas ietekmes novērtējums, un uzsver, cik svarīga ir ieguldījumu kvalitāte, jo īpaši saistībā ar pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, darba tiesībām, videi nekaitīgas ražošanas nodrošināšanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu saskaņā ar daudzpusēju pārvaldību un starptautiskiem standartiem;

11.  atbalsta notiekošās sarunas par visaptverošu ES un ĶTR ieguldījumu nolīgumu, kas tika uzsāktas 2013. gadā, un aicina ĶTR vairāk iesaistīties šajā procesā; aicina abas puses atjaunot centienus, lai paātrinātu sarunas, kuru mērķis ir patiesi līdzvērtīgi konkurences apstākļi Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem un savstarpīguma nodrošināšanai piekļuvē tirgum, cenšoties panākt īpašus noteikumus attiecībā uz MVU un publisko iepirkumu; turklāt aicina abas puses izmantot iespēju, ko sniedz ieguldījumu nolīgums, lai palielinātu to sadarbību vides un darba tiesību jomā un iekļaut nolīguma tekstā nodaļu par ilgtspējīgu attīstību;

12.  atgādina, ka ES uzņēmumi saskaras ar aizvien vairāk ierobežojošiem tirgus piekļuves pasākumiem ĶTR sakarā ar kopuzņēmumiem noteiktajām saistībām dažās rūpniecības nozarēs un papildu diskriminējošu tehnisku prasību, tostarp datu piespiedu lokalizācijas un pirmkoda atklāšanas, kā arī reglamentējošu noteikumu dēļ, kas paredzēti ārvalstnieku īpašumā esošām uzņēmējsabiedrībām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ĶTR Valsts padomes 2017. gada paziņojumu par vairākiem pasākumiem turpmākas atklātības veicināšanai un ārvalstu ieguldījumu aktīvai izmantošanai, bet pauž nožēlu par to, ka trūkst grafika šo mērķu sasniegšanai; tāpēc aicina Ķīnas varas iestādes ātri īstenot šīs apņemšanās;

13.  aicina gan ES un tās dalībvalstis, gan Ķīnu pastiprināt sadarbību, lai attīstītu aprites ekonomiku, jo šī steidzamā vajadzība ir kļuvusi vēl aktuālāka pēc Ķīnas likumīgā lēmuma aizliegt plastmasas atkritumu importu no Eiropas; aicina abus partnerus palielināt ekonomisko un tehnoloģisko sadarbību, lai novērstu pasaules ražošanas ķēdes, tirdzniecību un transportu, kā arī tūrisma pakalpojumus, kas rada nepieļaujamu plastmasas piesārņojuma līmeņa palielināšanos mūsu okeānos;

14.  aicina ĶTR censties uzņemties atbildīgu lomu pasaules mērogā, pilnībā apzinoties atbildību, kas izriet no to ekonomiskās klātbūtnes un darbības trešās valstīs un pasaules tirgos, tostarp aktīvi atbalstot uz noteikumiem balstītu daudzpusējās tirdzniecības sistēmu un PTO; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējās globālās vērtību ķēdes, spriedze tirdzniecības attiecībās būtu jārisina, izmantojot sarunas, vienlaikus atkārtoti uzsverot nepieciešamību īstenot daudzpusējus risinājumus; šajā sakarībā aicina īstenot Protokolā par ĶTR pievienošanos PTO nostiprinātās saistības un aizsargāt šajā protokolā paredzētos operatīvos mehānismus; uzsver paziņošanas un pārredzamības pienākumus, kas izriet no PTO nolīgumiem attiecībā uz subsīdijām, un pauž bažas par pašreizējo Ķīnas uzņēmumu tiešas vai netiešas subsidēšanas praksi; aicina kopā ar galvenajiem ES tirdzniecības partneriem īstenot koordināciju attiecībā uz kopīgiem centieniem un pasākumiem, lai novērstu un izskaustu valsts izraisītos tirgus kropļojumus, kas ietekmē globālo tirdzniecību;

15.  pauž nožēlu par to, ka ĶTR, neraugoties uz procedūras par Eiropas antidempinga maksājumu aprēķinu metodiku pabeigšanu, vēl joprojām nav atsaukusi savu prasību pret ES PTO Apelācijas institūcijā;

16.  pauž bažas par tādu tarifu pasākumu pastiprināšanos, kurus īsteno Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis;

17.  pauž bažas par lielo ierobežojumu skaitu, ar kuriem Eiropas uzņēmumi, jo īpaši mikrouzņēmumi un MVU, joprojām saskaras ĶTR, tostarp par 2017. gada ārvalstu ieguldījumu katalogu un 2017. gada brīvo tirdzniecības zonu negatīvo sarakstu, kā arī nozarēs, uz kurām attiecas „Izgatavots Ķīnā 2025” plāns; aicina ātri samazināt šos ierobežojumus, lai pilnībā izmantotu iespēju sadarbībai un sinerģijai starp shēmām „Rūpniecība 4.0” Eiropā un „Izgatavots Ķīnā 2025” stratēģiju, ņemot vērā nepieciešamību pārstrukturēt mūsu ražošanas nozares, nodrošinot inteliģentu ražošanu, tostarp sadarbību attīstības jomā, un attiecīgo rūpniecības standartu definēšanu daudzpusējos forumos; atgādina, ka ĶTR ir nepieciešams samazināt valdības subsīdijas;

18.  aicina ĶTR izbeigt praksi piekļuvi tirgum padarīt arvien vairāk atkarīgu no tehnoloģiju piespiedu nodošanas, kā norādīts ES Tirdzniecības palātas Ķīnā 2017. gada nostājas dokumentā;

19.  prasa atsākt sarunas par vides preču nolīgumu (EGA), pamatojoties uz auglīgu ES un ĶTR sadarbību cīņā pret klimata pārmaiņām un stingrām kopīgām saistībām īstenot Parīzes nolīgumu; uzsver tehnoloģiskās sadarbības tirdzniecības potenciālu nepiesārņojošu tehnoloģiju jomā;

20.  ar bažām norāda uz tiem Komisijas ziņojumā ietvertajiem secinājumiem par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu trešās valstīs, kuros ĶTR ir norādīta kā galvenais satraukumu izraisošais avots; atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt Eiropas uz zināšanām balstītās ekonomikas aizsardzību; aicina ĶTR apkarot to, ka Ķīnas uzņēmējsabiedrības nelikumīgi izmanto Eiropas licences;

21.  aicina Komisiju paredzēt Eiropas Savienības dalību izstādē China International Import Expo, kas notiks 2018. gada novembrī Šanhajā, un jo īpaši MVU nodrošināt iespēju iepazīstināt ar sevi; aicina Komisiju sadarboties ar tirdzniecības palātām, jo īpaši dalībvalstīs, kas pašlaik ir mazāk iesaistītas tirdzniecībā ar Ķīnu, lai veicinātu šo iespēju;

22.  pauž bažas par ĶTR valsts pasākumiem, kas izraisa tirdzniecības kropļojumus, tostarp pārmērīgu rūpniecisko jaudu izejvielu nozarēs, piemēram, cita starpā arī tērauda un alumīnija ražošanas nozarē; atgādina par saistībām, kuras tika noteiktas Pasaules foruma par tērauda rūpniecības pārmērīgo jaudu pirmajā ministru sanāksmē 2017. gadā, lai atturētos no tirgu kropļojošām subsīdijām, bet pauž nožēlu, ka Ķīnas delegācija neiesniedza datus par jaudu; aicina ĶTR pildīt savas apņemšanās līdz 2018. gada jūnijam apzināt un atklāt datus par tās piešķirtajām subsīdijām un atbalsta pasākumiem tērauda un alumīnija ražošanas nozarēm; atzīst, ka pastāv saikne starp pasaules rūpniecības jaudas pārpalikumu un protekcionistisku pasākumu pieaugumu un turpina mudināt veikt daudzpusēju sadarbību, lai risinātu strukturālās intereses, kas ir pamatā jaudas pārpalikumam; atzinīgi vērtē ierosināto ASV, Japānas un ES trīspusējo pasākumu PTO līmenī;

23.  uzsver, cik svarīgs ir vērienīgs ES un ĶTR nolīgums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN), pamatojoties uz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, un pauž gandarījumu par ES un ĶTR 2017. gada kopīgo paziņojumu par sarakstu ar 200 Ķīnas un Eiropas ĢIN, kuru aizsardzība tiks apspriesta sarunās; tomēr, ņemot vērā to, ka sarunas tika uzsāktas 2010. gadā, uzskata, ka to rezultāti ir ļoti pieticīgi, un pauž nožēlu par progresa trūkumu šajā jautājumā; aicina pēc iespējas drīz pabeigt sarunas un mudina abas puses apsvērt iespēju izmantot gaidāmo ES un ĶTR augstākā līmeņa sanāksmi kā labu iespēju, lai patiešām gūtu panākumus šajā jomā; atkārtoti uzsver nepieciešamību turpināt sadarbību sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, lai samazinātu slogu ES eksportētājiem;

24.  atzinīgi vērtē Ķīnas lēmumu atlikt uz vienu gadu jaunu sertifikāciju īstenošanu attiecībā uz importētu pārtiku un dzērieniem, kas ievērojami samazinātu pārtikas importu no ES; turklāt atzinīgi vērtē elektrisko transportlīdzekļu jauno standartu īstenošanas atlikšanu un aicina īstenot nozīmīgu dialogu un pastiprinātu koordināciju attiecībā uz šādām iniciatīvām;

25.  iesaka Savienībai un Ķīnas valdībai sākt kopīgu iniciatīvu G20 ietvaros, lai izveidotu vispasaules forumu par alumīnija ražošanas jaudas pārpalikumu, paredzot uzdevumu risināt visus ar boksīta, alumīnija un alumīnija rūpniecības vērtību ķēdi saistītos jautājumus, tostarp izejvielu cenas un vides aspektus;

26.  aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt Ķīnas noteiktos tirdzniecību kropļojošos pasākumus, kas pašreiz ietekmē ES uzņēmumu pozīcijas pasaules tirgos, un attiecīgi rīkoties PTO un citos forumos, tostarp izmantojot strīdu izšķiršanu;

27.  norāda, ka jaunais Ķīnas ārvalstu ieguldījumu likums pašlaik ir izstrādes procesā; mudina attiecīgās Ķīnas ieinteresētās personas censties panākt pārredzamību, pārskatatbildību, prognozējamību un juridisko noteiktību un ņemt vērā priekšlikumus un vēlmes, kas pausti pašreizējā ES un Ķīnas dialogā par tirdzniecības un investīciju attiecībām;

28.  pauž bažas par jauno kiberdrošības likumu, kurā cita starpā ir iekļauti jauni regulatīvi šķēršļi ārvalstu uzņēmumiem, kas pārdod telekomunikāciju un IT aprīkojumu un pakalpojumus; pauž nožēlu par to, ka šādi nesen pieņemti pasākumi kopā ar Ķīnas Komunistiskās partijas grupu izveidi privātos uzņēmumos, tostarp ārvalstu uzņēmumos, un tādi pasākumi kā, piemēram NVO likums, padara vispārējo uzņēmējdarbības vidi ĶTR naidīgāku ārvalstu un privātiem ekonomikas dalībniekiem;

29.  norāda, ka ĶTR banku sistēma 2016. gadā apsteidza eurozonu kā pasaules lielākā banku sistēma; aicina ĶTR ļaut ārvalstu uzņēmumiem konkurēt uz vienlīdzīgiem pamatiem ar iekšzemes institūcijām un sadarboties ar ES finanšu regulējuma jomā; atzinīgi vērtē ĶTR lēmumu samazināt tarifus 187 patēriņa precēm un atcelt ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumus bankām;

30.  atgādina par savu 2015. gada ziņojumu par attiecībām starp ES un ĶTR, ar kuru Parlaments aicināja sākt sarunas par divpusēju ieguldījumu nolīgumu ar Taivānu; atgādina, ka Komisija ir vairākkārt paziņojusi par sarunu sākšanu ar Honkongu un Taivānu par ieguldījumiem, un pauž nožēlu par to, ka pašreiz nav sāktas nekādas šāda veida sarunas; atkārtoti pauž atbalstu divpusējam nolīgumam ieguldījumu jomā, kas būtu noslēdzams ar Taivānu un Honkongu; atzīst, ka abi partneri varētu darboties kā atbalsta punkts ES uzņēmumiem darbības uzsākšanai Ķīnas kontinentālajā daļā;

31.  aicina Komisiju koordinēt rīcību kopā ar dalībvalstīm un apspriežoties ar Parlamentu, lai formulētu vienotu Eiropas nostāju un kopēju ekonomikas stratēģiju attiecībā uz ĶTR; aicina visas dalībvalstis konsekventi ievērot šo stratēģiju;

32.  uzsver to, kādas iespējamas sekas ierosinātā Sociālo kredītu sistēma radīs uzņēmējdarbības videi, un aicina to īstenot pārredzamā, taisnīgā un vienlīdzīgā veidā;

33.  atzinīgi vērtē ES likumdošanā panākto progresu, pieņemot Regulu (ES) 2017/821 par piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumiem ES importētājiem, kas importē alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu, kura izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijās, kā arī līdzīgus tiesību aktus Ķīnā attiecībā uz tā dēvētajiem konfliktu izrakteņiem, kuru mērķis ir novērst to, ka tirdzniecību ar šiem izrakteņiem izmanto bruņoto konfliktu finansēšanai; uzsver nepieciešamību novērst to, ka konfliktu izrakteņi tiek iestrādāti mūsu mobilajos telefonos, automašīnās un juvelierizstrādājumos; aicina gan Komisiju, gan Ķīnas valdību sākt strukturētu sadarbību, lai palīdzētu īstenot jaunos tiesību aktus un lai efektīvi novērstu to, ka globāli, Ķīnas un ES kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi izmanto konfliktu izrakteņus, kā arī lai aizsargātu raktuvju strādniekus, tostarp bērnus, pret ļaunprātīgu izmantošanu un lai pieprasītu ES un Ķīnas uzņēmumiem nodrošināt, ka tie importē šādus izrakteņus un metālus tikai no pārbaudītiem avotiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

28.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Tiziana Beghin, David Borrelli, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Nadja Hirsch, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Patricia Lalonde, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Dita Charanzová, Sander Loones, Bolesław G. Piecha, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reinhard Bütikofer

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Dita Charanzová, Nadja Hirsch, Patricia Lalonde, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

Sander Loones, Emma McClarkin, Bolesław G. Piecha, Joachim Starbatty

EFDD

Tiziana Beghin

ENF

Franz Obermayr

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Helmut Scholz

NI

David Borrelli

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Sorin Moisă, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Adam Szejnfeld

S&D

Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Emmanuel Maurel, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster

3

-

ENF

Danilo Oscar Lancini

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

VERTS/ALE

Klaus Buchner

2

0

ENF

France Jamet

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (2.5.2018)

Ārlietu komitejai

par ES un Ķīnas attiecību stāvokli

(2017/2274(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Stefan Eck

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Vides aizsardzības nodokļu likumu, kuru 2016. gada decembrī pieņēma Nacionālais Tautas kongress un kurš stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī,

–  ņemot vērā to, ka Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) ir paziņojusi, ka vides faktori ietekmē nacionālās un starptautiskās migrācijas plūsmas, jo cilvēki pamet vietas, kurās straujāku klimata pārmaiņu rezultātā ir radušies smagi apstākļi vai tie pasliktinās(1),

A.  tā kā Ķīna ir visstraujāk augošais tirgus ES pārtikas produktiem;

B.  tā kā ir skaidrs, ka dažos Ķīnas reģionos pasliktināsies lauku iedzīvotāju iztikas iespējas temperatūras un nokrišņu, kā arī citu klimata galēju izpausmju svārstību dēļ; tā kā plānošana par pārcelšanu ir kļuvusi par efektīvu pielāgošanās politikas iespēju, lai samazinātu klimata radītu neaizsargātību un nabadzību(2),

1.  atzinīgi vērtē Ķīnas veiktās reformas kopš pieejas „ekoloģiskā civilizācija“ uzsākšanas; uzskata, ka īpašais statuss, kas tiesās tika piešķirts vides NVO, revīzijas par ierēdņu darba ietekmi uz vidi un lielas investīcijas elektromobilitātē un tīrā enerģijā liecina par reformām pareizajā virzienā;

2.  atzinīgi vērtē Ķīnas 2016. gada rīcības plānu apkarot mikrobu rezistenci; uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp Ķīnu, kura patērē pusi no pasaules ikgadējām pretmikrobu zālēm, un ES, apkarojot šo globālo apdraudējumu; uzskata, ka divpusējos ES un Ķīnas tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj dzīvnieku labturības noteikumi;

3.  atzinīgi vērtē valsts pamatnostādnes, kurās pausts mudinājums Ķīnas iedzīvotājiem līdz 2030. gadam ievērojami samazināt gaļas patēriņu; mudina Savienību un Ķīnu apvienot spēkus, lai virzītos uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības pārtikas ražošanas un patēriņa sistēmu, kura uzlabos globālo uzturdrošību, drošību un izsekojamību, kā arī sekmēs veselīgu ēdienkarti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību;

4.  ņem vērā Ķīnas lēmumu aizliegt cieto atkritumu importu, kas skaidri parāda, cik svarīgs ir produktu izstrādes, ražošanas, remontēšanas, atkārtotas izmantošanas un otrreizējas pārstrādes process, īpaši uzsverot plastmasas ražošanu un izmantošanu; atgādina Ķīnas neseno mēģinājumu aizliegt retzemju elementu eksportu un aicina Komisiju ņemt vērā globālo ekonomiku savstarpējo atkarību, nosakot ES politikas prioritātes;

5.  uzskata, ka pastāv iespēja, interese un nepieciešamība kopējai ES un ASEAN sadarbībai, lai izstrādātu kopīgu aprites ekonomikas stratēģiju; uzskata, ka Ķīnai var būt izšķiroša nozīme, virzot šo iniciatīvu ASEAN;

6.  uzskata, ka Ķīna un Eiropas Savienība gūs labumu, veicinot ilgtspējību savās tautsaimniecībās un attīstot daudznozaru ilgtspējīgu un aprites bioekonomiku;

7.  atzinīgi vērtē vienošanos palielināt sadarbību par pētniecību un inovāciju pamatiniciatīvās, kuras attiecas uz pārtiku, lauksaimniecību un biotehnoloģijām, vidi un ilgtspējīgu urbanizāciju, virszemes transportu, drošāku un videi nekaitīgāku aviācijas nozari un biotehnoloģijām vides un sabiedrības veselībai, par kurām tika panākta vienošanās 2017. gada jūnijā organizētajā ES un Ķīnas 3. inovācijas un sadarbības dialogā un attiecīgajā 2017. gada oktobrī pieņemtajā ceļvedī ES un Ķīnas sadarbībai zinātnes un tehnoloģijas (S&T) jomā; aicina ES un Ķīnu turpināt šos centienus un ieviest praksē pētniecības un izstrādes rezultātus;

8.  norāda, ka Savienība un Ķīna ir lielā mērā atkarīgas no fosilā kurināmā un ka kopā tās veido trešdaļu no pasaules kopējā patēriņa, kas ierindo Ķīnu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) nāvējoša āra gaisa piesārņojuma vērtējuma augšgalā; uzsver, ka, pieaugot tirdzniecībai ar bioekonomikas izstrādājumiem, kuri ir izgatavoti no atjaunojamiem materiāliem, var samazināties Ķīnas un Savienības tautsaimniecību atkarība no fosilā kurināmā; aicina ES un Ķīnu padziļināt attiecības citās siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanas jomās, piemēram, saistībā ar elektromobilitāti, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, turpināt un paplašināt ES un Ķīnas ceļvedi energosadarbībā pēc 2020. gada un pastiprināt kopīgos pūliņus, lai izstrādātu instrumentus zaļajam finansējumam, īpaši finansējumam klimata pārmaiņu jomā; aicina Ķīnu un ES izpētīt un sekmēt tādu pārrobežu elektroenerģijas pārvades līniju iepriekšēju plānošanu un izstrādi, kuras izmanto augstsprieguma līdzstrāvas tehnoloģiju, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu avotu pieejamību;

9.  mudina Savienību un Ķīnu turpināt partnerību attiecībā uz ilgtspējīgu urbanizāciju, tostarp tādās jomās kā ekoloģiski tīrs transports, gaisa kvalitātes uzlabošana, aprites ekonomika un ekodizains; uzsver, ka nepieciešams turpināt vides aizsardzības pasākumu īstenošanu, ņemot vērā, ka vairāk nekā 90 % pilsētu neatbilst valsts standartam gaisa piesārņojuma ziņā, proti, 2,5 cieto daļiņu (PM)koncentrācijai un ka Ķīnā katru gadu vairāk nekā viens miljons cilvēku mirst no slimībām, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu;

10.  uzsver abpusējās intereses, sekmējot zemas oglekļa emisijas un mazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pārredzamos, publiskos un labi regulētos energoresursu tirgos; uzskata, ka ES un Ķīnas stratēģiskās partnerības vērtība ir nepieciešams faktors Parīzes nolīguma īstenošanai un efektīvai klimata pārmaiņu apkarošanai; aicina ES un Ķīnu izmantot savu politisko ietekmi, lai sekmētu Parīzes nolīguma, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu, un mudina īstenot uz sadarbību vērstu pieeju UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē un ANO Augsta līmeņa politiskajā forumā; aicina pieņemt kopīgu paziņojumu par rīcību klimata pārmaiņu apkarošanā, lai parādītu kopīgo apņemšanos stingri īstenot Parīzes nolīgumu un aktīvi sadarboties 2018. gada Talanoa dialogā, kā arī COP24; mudina tās uzņemties atbildīgu lomu starptautiskajās sarunās, sekmējot mērķi ierobežot globālo sasilšanu ar attiecīgo valsts klimata politiku, kā arī paredzot finanšu līdzekļus, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam katru gadu ieguldīt USD 100 miljardus klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā;

11.  atzinīgi vērtē Ķīnas valsts emisijas tirdzniecības sistēmas darbības sākumu 2017. gada decembrī; ņem vērā veiksmīgo Ķīnas un ES sadarbību šīs sistēmas sagatavošanās posma laikā, kas ļāva to uzsākt; atzīst Ķīnas vadītāju vēlmi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un cer, ka darbs pie uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas, kas ir būtiska, lai sistēma darbotos labi, nesīs augļus; uzsver, ka pasākumiem klimata pārmaiņu apkarošanā ir jāaptver visa tautsaimniecība, un atzinīgi vērtē nodomu paplašināt to piemērošanas jomu, lai iekļautu rūpniecības nozares un uzlabotu sistēmas tirdzniecības režīmu; aicina ES un Ķīnu turpināt partnerību sadarbības projektā, lai attīstītu Ķīnas oglekļa tirgu nolūkā padarīt to par efektīvu instrumentu, kas rada jēgpilnus stimulus emisiju samazināšanai un turpmākai tā saskaņošanai ar ES emisiju tirdzniecības sistēmu; aicina abas puses sekmēt oglekļa cenas noteikšanas mehānismus citās valstīs un reģionos, izmantojot savu pieredzi un specializētās zināšanas un apmainoties ar paraugpraksi, kā arī iesaistoties pūliņos izveidot sadarbību starp esošajiem oglekļa tirgiem, lai panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē;

12.  sagaida, ka Ķīna nošķirs ekonomisko izaugsmi no vides degradācijas, iekļaujot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību tās pašreizējās globālajās stratēģijās, sekmējot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un IAM sasniegšanu, kā arī efektīvi īstenojot ziloņkaula tirdzniecības aizliegumu. atzinīgi vērtē ES un Ķīnas divpusējā koordinācijas mehānisma (BCM) darbu mežu tiesību aktu izpildes un pārvaldības (FLEG) jomā, visā pasaulē apkarojot nelikumīgu mežistrādi; tomēr mudina Ķīnu izmeklēt ievērojamo nereģistrēto kokmateriālu tirdzniecību starp FLEGT brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma parakstītājām valstīm un Ķīnu;

13.  iesaka pieņemt obligātas Ķīnas politikas pamatnostādnes par atbildīgiem ārvalstu ieguldījumiem mežsaimniecībā, kas jāīsteno kopā ar piegādātājām valstīm, iesaistot Ķīnas uzņēmumus, kas apkaro nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Ķīna un ES parakstīja saprašanās memorandu par ūdens resursu politiku, ar mērķi veicināt dialogu par attīstību un tiesību aktu izpildi, lai aizsargātu ūdens resursus; stingri atbalsta ES un Ķīnas 2017. gada septembrī parakstīto Turku deklarāciju, kurā tika uzsvērts, ka pareizā ūdens resursu pārvaldībā jāpiešķir prioritāte ekoloģijai un vidi saudzējošai attīstībai, ierādot ūdens saglabāšanai ievērojamu vietu un atjaunojot ūdens ekosistēmas; un uzsver, ka saprašanās memorands par ES un Ķīnas ūdens politikas dialogu ne tikai bagātina Ķīnas un ES stratēģisko partnerību, bet arī precizē sadarbības virzienu, piemērošanas jomu, metodiku un finanšu kārtību;

15.  uzsver, ka ES un Ķīnas tirdzniecībā ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus; pauž bažas par negodīgu konkurenci, ko radīja valsts iejaukšanās Ķīnas ekonomikā, izmantojot milzīgas subsīdijas un diskrimināciju par labu iekšzemes piegādātājiem, Ķīnas tirgus norobežošanu no ES ieguldītājiem, un valdības īpašumā, kontrolē vai vadībā esošu uzņēmumu veiktu Eiropas svarīgāko ilgtspējības tehnoloģiju uzņēmumu pārņemšanu, jo īpaši, bet ne tikai saules enerģijas paneļu, bateriju un elektrisko transportlīdzekļu ražošanas tirgos, aicina Komisiju pilnībā izmantot visus tās rīcībā esošos tirdzniecības aizsardzības instrumentus, jo īpaši ES jaunos antidempinga un antisubsidēšanas noteikumus, un aicina Padomi ātri noteikt, izmantojot koplēmuma procedūru ar Eiropas Parlamentu, efektīvu ārvalstu tiešo ieguldījumu kontroles sistēmu;

16.  atzīst, cik liela nozīme ir Komisijas finansētajam sadarbības projektam starp Eiropas un Ķīnas organizācijām, kuru 2017. –2014. gadā īstenoja Instrumenta sadarbībai kodoldrošības jomā (INSC) aizgādībā, novērtējot kodolnegadījumu vai radiācijas avārijsituāciju pārvaldības standartus un kārtību Ķīnā un stiprinot Ķīnas kodolenerģijas tehnoloģiju pētniecības institūta spējas smagu avāriju pārvaldības pamatnostādņu jomā;

17.  mudina Ķīnas un Eiropas ieguldītājus pieņemt labākus sociālās un vidiskās atbildības globālos standartus un uzlabot visā pasaulē ieguves rūpniecības standartus; atkārtoti norāda, ka, ņemot vērā sarunas par visaptverošo ES un Ķīnas ieguldījumu nolīgumu, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas, veicinot atbildīgus ieguldījumus un vides un darba pamatstandartus; aicina Ķīnas un Eiropas iestādes ieviest stimulus, lai iedrošinātu Ķīnas un Eiropas kalnrūpniecības uzņēmumus īstenot savu darbību jaunattīstības valstīs saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, un veicināt ieguldījumus spēju palielināšanā zināšanu un tehnoloģiju nodošanai un vietējā personāla pieņemšanai darbā;

18.  atzinīgi vērtē Ķīnas paziņojumu 2017. gada decembrī notikušajā “Vienas planētas samitā” palielināt pārredzamību attiecībā uz Ķīnas uzņēmumu ietekmi uz vidi un Ķīnas ieguldījumiem ārzemēs; pauž bažas par to, ka infrastruktūras projektiem, piemēram, Ķīnas iniciatīvai “viena josla, viens ceļš” (OBOR) varētu būt negatīva ietekme uz vidi un klimatu, kas varētu palielināt fosilā kurināmā izmantošanu citās valstīs, kuras ir iesaistītas infrastruktūras attīstībā vai kuras tā skar; aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt vides ietekmes novērtējumus un iekļaut ilgtspējības klauzulu ikvienā sadarbības projektā, kas saistīts ar iniciatīvu “viena josla, viens ceļš”; pieprasa izveidot apvienoto komiteju, kurā piedalītos iesaistīto valstu un trešo pušu pārstāvji, lai pārraudzītu ietekmi uz vidi un klimatu; atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) iniciatīvu 2018. gada pirmajā pusē izstrādāt ES un Āzijas savienojamības stratēģiju; uzskata, ka šajā stratēģijā būtu jāiekļauj stingras saistības attiecībā uz ilgtspējību, vides aizsardzību un klimata politiku;

19.  atzinīgi vērtē Ķīnas sasniegumus pārtikas nekaitīguma standartu uzlabošanā, kam ir svarīga nozīme, lai aizsargātu Ķīnas patērētājus un novērstu krāpšanu pārtikas jomā; uzsver patērētāju iespēcināšanas uzlabošanu, kas ir būtisks solis Ķīnas patērētāju kultūras paaugstināšanā;

20.  mudina Ķīnas un Eiropas policijas un tiesībaizsardzības dienestus kopīgi rīkoties, lai kontrolētu nelegālo narkotisko vielu eksportu, un kopīgi izmantot izlūkdatus par narkotiku kontrabandu, apmainoties ar informāciju personu un noziedznieku tīklu atklāšanai; norāda, ka saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) dokumentu „2017. gada Eiropas ziņojums par narkotikām — tendences un attīstība“ daudzu jaunu psihoaktīvo vielu, kuras tiek piegādātas Eiropā, izcelsme ir Ķīnā, proti, Ķīnas ķīmisko vielu un farmācijas uzņēmumi vairumā ražo jaunās vielas, nosūtot tās uz Eiropu, kur šīs vielas pārstrādā produktos, iepako un pārdod;

21.  atzīst, ka ģimenes un atsevišķas personas ir migrējušas sausuma un citu dabas katastrofu rezultātā un ka Ķīnas iestādes ir ieplānojušas vairākus liela mēroga pārcelšanas projektus; pauž bažas par ziņojumiem no Ninsjas reģiona par daudzām problēmām jaunajās pilsētās un par represijām pret cilvēkiem, kuri atsakās pārcelties; pauž bažas par to, ka vides aizstāvji tiek aizturēti, vajāti un notiesāti un ka reģistrētās valsts vides NVO arvien biežāk saskaras ar Ķīnas uzraudzības iestāžu kontroli;

22.  aicina Ķīnu arī turpmāk paplašināt tiesībaizsardzības pasākumus, lai pārtrauktu nelegālo zveju, jo Ķīnas zvejas laivas to turpina ārvalstu ūdeņos, tostarp Korejas rietumu jūrā un Austrumķīnas jūrā un Dienvidķīnas jūrā, Indijas okeānā, un pat Dienvidamerikā;

23.  aicina Ķīnas eksportētājus un Eiropas importētājus samazināt toksiskās atliekas Ķīnā ražotajos apģērbos, izstrādājot pienācīgus ķīmisko vielu pārvaldības noteikumus un pakāpeniski izbeidzot svina, nonilfenola etoksilātu (NPE), perfluorēto ķīmisko vielu (PFC), formaldehīdu un citu toksisku vielu izmantošanu tekstilmateriālos.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

25.4.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Davor Škrlec, Renate Sommer, Estefanía Torres Martínez, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Caterina Chinnici, Fredrick Federley, Anja Hazekamp, Norbert Lins, Rupert Matthews, Alojz Peterle, Stanislav Polčák, Carolina Punset, Christel Schaldemose

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jude Kirton-Darling, Jeroen Lenaers

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

55

+

ALDE

Fredrick Federley, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Carolina Punset, Frédérique Ries

ECR

Urszula Krupa, Rupert Matthews, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

EFDD

Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná, Estefanía Torres Martínez

NI

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Cristian-Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Jeroen Lenaers, Peter Liese, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Alojz Peterle, Stanislav Polčák, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean

S&D

Biljana Borzan, Nessa Childers, Caterina Chinnici, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jude Kirton-Darling, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Benedek Jávor, Michèle Rivasi, Davor Škrlec

0

-

 

 

4

0

EFDD

Julia Reid

ENF

Sylvie Goddyn, Joëlle Mélin

PPE

Elisabetta Gardini

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

https://www.iom.int/migration-and-climate-change

(2)

Y. Zhen, J. Pan, X. Zhang, „Relocation as a policy response to climate change vulnerability in Northern China“, ISSC un UNESCO 2013. gads, World Social Science Report 2013, Changing Global Environments, 234-241. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Wajid Khan, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Tamás Meszerics, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Alyn Smith, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Reinhard Bütikofer, Neena Gill, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Jo Leinen, Urmas Paet, Mirja Vehkaperä, Željana Zovko


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

ALDE

Urmas Paet, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Mirja Vehkaperä

ECR

Amjad Bashir, Bas Belder

EFDD

Fabio Massimo Castaldo, Aymeric Chauprade

PPE

Michèle Alliot-Marie, Andrea Bocskor, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Andrzej Grzyb, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Eduard Kukan, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Željana Zovko

S&D

Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Wajid Khan, Jo Leinen, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Elena Valenciano

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics, Michel Reimon, Alyn Smith, Jordi Solé

9

-

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Miguel Urbán Crespo

NI

James Carver, Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

1

0

ENF

Mario Borghezio

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 31. augustsJuridisks paziņojums