Procedūra : 2017/0290(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0259/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0259/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 27/03/2019 - 18.9
CRE 27/03/2019 - 18.9

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0308

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1094kWORD 150k
19.7.2018
PE 619.311v04-00 A8-0259/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm

(COM(2017)0648 – C8-0391/2017 – 2017/0290(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente:Daniela Aiuto

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm

(COM(2017)0648 – C8-0391/2017 – 2017/0290(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0648),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0391/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu ir iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā ir norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. aprīļa(1) atzinumu,

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0259/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.      1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Transporta negatīvā ietekme uz gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijām, negadījumiem, troksni un sastrēgumiem turpina radīt problēmas ekonomikai un Eiropas iedzīvotāju veselībai un labklājībai. Neraugoties uz faktu, ka autotransports ir galvenais šo negatīvo ietekmju avots, tiek lēsts, ka kravu autopārvadājumi līdz 2050. gadam palielināsies par 60 %.

(1)  Vispārējais šīs direktīvas mērķis ir izveidot resursefektīvu multimodāla transporta tīklu un mazināt transporta faktoru gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisiju, negadījumu, trokšņa un sastrēgumu veicināšanā.

Grozījums Nr.     2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Transporta darbības negatīvās ietekmes samazināšana paliek viens no Savienības transporta politikas galvenajiem mērķiem. Padomes Direktīva 92/106/EEK21, kura paredz pasākumus kombinēto transporta veidu attīstības veicināšanai, ir vienīgais Savienības līmeņa tiesību akts, ar ko tiešā veidā veicina pāreju no kravu autopārvadājumiem uz pārvadājumu veidiem, kuri rada mazāk emisiju, piemēram, pa iekšējiem ūdensceļiem, jūru un dzelzceļu.

(2)  Transporta darbības negatīvās ietekmes samazināšana joprojām ir viens no Savienības transporta politikas galvenajiem mērķiem. Padomes Direktīva 92/106/EEK21, kura paredz pasākumus kombinēto transporta veidu attīstības veicināšanai, ir vienīgais Savienības līmeņa tiesību akts, ar ko tiešā veidā veicina pāreju no kravu autopārvadājumiem uz pārvadājumu veidiem, kuri rada mazāk emisiju, piemēram, uz pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, jūru un dzelzceļu. Lai vēl vairāk samazinātu kravu autopārvadājumu negatīvās sekas, būtu jāsekmē pētījumi par labākiem maršruta risinājumiem, tīkla optimizāciju, kravnesības izmantošanas efektivitātes uzlabošanu un iespējām likt atlīdzināt ārējās izmaksas un dalībvalstu savstarpēju apmaiņa ar paraugpraksi minētajās jomās.

_________________

_________________

21 Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).

21 Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).

Grozījums Nr.     3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Uz mērķi panākt, ka līdz 2030. gadam 30 % kravu autopārvadājumu attālumā virs 300 km tiek novirzīti uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdenstransportu, un līdz 2050. gadam  vairāk nekā 50 %, nolūkā vairāk izmantot energoefektīvākus transporta veidus, virzās lēnāk, nekā gaidīts un pēc pašreizējām prognozēm tas netiks sasniegts.

(3)  Mērķis panākt, ka līdz 2030. gadam 30 % kravu autopārvadājumu, kuru attālums ir lielāks par 300 km, tiek novirzīti uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdenstransportu, un līdz 2050. gadam  vairāk nekā 50 %, ir jāsasniedz, dzelzceļa un ūdenstransporta nozarē palielinot efektivitāti un veicot infrastruktūras uzlabojumus.

Grozījums Nr.     4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Direktīva 92/106/EEK ir veicinājusi Savienības kombinēto transporta veidu attīstības politiku un palīdzējusi ievērojamu kravas apjomu aizvirzīt prom no autotransporta. Minētās direktīvas īstenošanas trūkumi, jo īpaši tās neviennozīmīgā izteiksme un novecojušie nosacījumi un atbalsta pasākumu ierobežotā joma, ir ievērojami samazinājuši tās ietekmi.

(4)  Direktīva 92/106/EEK ir veicinājusi Savienības kombinēto transporta veidu attīstības politiku un palīdzējusi ievērojamu kravas apjomu aizvirzīt prom no autotransporta. Minētās direktīvas īstenošanas trūkumi, jo īpaši tās neviennozīmīgā izteiksme un novecojušās normas, atbalsta pasākumu ierobežotais tvērums, kā arī birokrātiskie un ar protekcionismu saistītie šķēršļi dzelzceļa nozarē ir ievērojami samazinājuši tās ietekmi.

Grozījums Nr.     5

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Ar šo direktīvu būtu jārada intermodālo un multimodālo kravu pārvadājumu pakalpojumu efektivitātes priekšnoteikumi, dažādiem transporta veidiem piedāvājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr.     6

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Direktīva 92/106/EEK būtu jāvienkāršo un tās īstenošana jāuzlabo, pārskatot kombinēto transporta veidu ekonomiskos stimulus nolūkā veicināt kravu pārvadājumu novirzīšanu uz transporta veidiem, kas ir videi draudzīgāki, drošāki, energoefektīvāki un rada mazāk sastrēgumu.

(5)  Direktīva 92/106/EEK būtu jāvienkāršo un tās īstenošana jāuzlabo, pārskatot kombinēto transporta veidu ekonomiskos stimulus nolūkā uzlabot dzelzceļa un ūdenstransporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autopārvadājumiem.

Grozījums Nr.     7

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Valstu iekšējo intermodālo pārvadājumu apjoms ir 19,3 % no Savienības kopējā intermodālo pārvadājumu apjoma. Uz šādiem pārvadājumiem pašlaik neattiecas atbalsta pasākumi, ko nosaka Direktīva 92/106/EEK, jo tajā dotās kombinēto transporta veidu definīcijas joma ir ierobežota. Tomēr valstu iekšējo autotransporta pārvadājumu negatīvā ietekme, proti, siltumnīcefekta gāzu emisijas un sastrēgumi, ir jūtama pāri valstu robežām. Tāpēc nepieciešams paplašināt Direktīvas 92/106/EEK darbības jomu, ietverot iekšzemes (vienas dalībvalsts teritorijā veiktas) kombinēto transporta pārvadājumu darbības, lai atbalstītu turpmāku kombinētā transporta attīstību Savienībā un līdz ar to arī palielinātu modālo pāreju no autotransporta uz dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem un tuvsatiksmes kuģošanu.

(6)  Valstu iekšējo intermodālo pārvadājumu apjoms ir 19,3 % no Savienības kopējā intermodālo pārvadājumu apjoma. Uz šādiem pārvadājumiem pašlaik neattiecas atbalsta pasākumi, ko nosaka Direktīva 92/106/EEK, jo tajā dotās kombinēto transporta veidu definīcijas tvērums ir ierobežots. Tomēr valstu iekšējo autotransporta pārvadājumu negatīvā ietekme, proti, siltumnīcefekta gāzu emisijas un sastrēgumi, ir jūtama pāri valstu robežām. Tāpēc ir nepieciešams paplašināt Direktīvas 92/106/EEK darbības jomu, ietverot iekšzemes (vienas dalībvalsts teritorijā veiktas) kombinēto transporta pārvadājumu darbības, lai atbalstītu turpmāku kombinētā transporta attīstību Savienībā un līdz ar to arī palielinātu modālo pāreju no autotransporta uz dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem un tuvsatiksmes kuģošanu. Tomēr izņēmums no kabotāžas noteikumiem joprojām attiecas tikai uz starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem, kurus veic starp dalībvalstīm. Dalībvalstīm būs jāveic efektīvi kontroles pasākumi nolūkā nodrošināt šo noteikumu ievērošanu un jāsekmē dažādu transporta veidu un dažādu dalībvalstu darba un sociālo apstākļu saskaņošana.

Grozījums Nr.     8

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Lai panāktu iekšējā tirgus optimālu darbību, kombinēto pārvadājumu autoceļu posmi būtu jāreglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1071/20091a un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1072/20091b, ja tie ir uzskatāmi attiecīgi vai nu par starptautisko pārvadājumu, vai par iekšzemes pārvadājumu daļu. Papildus tam ir jāgarantē to transportlīdzekļu vadītāju sociālā aizsardzība, kas pārvadājumus veic citā dalībvalstī. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK1c normas par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā un noteikumi par minētās direktīvas normu izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/67/ES1d būtu jāpiemēro attiecībā uz autopārvadātājiem, kas veic kombinēto pārvadājumu autoceļu posmus. Autoceļu posmi būtu jāuzskata par viena kombinētā pārvadājuma neatņemamu sastāvdaļu. Jo īpaši minēto direktīvu normas par starptautiskajiem pārvadājumiem būtu jāpiemēro autoceļu posmiem, pa kuriem veic starptautiskos kombinētos pārvadājumus. Papildus tam gadījumos, kad veic kabotāžas pārvadājumus, minētās Regulas 1072/2009 normas par kabotāžas pārvadājumiem būtu jāpiemēro autoceļu posmiem, pa kuriem veic iekšzemes kombinētos pārvadājumus.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).

 

1c Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

 

1d Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ("IMI regula"), (OV L 159., 28.5.2014., 11. lpp.).

Grozījums Nr.     9

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Ir jāprecizē, ka ar celtni pārvietojamo puspiekabju un piekabju pilnmasa nedrīkst pārsniegt 44 tonnas, ja kravas vienības ir identificētas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem ISO6346 un EN13044.

Grozījums Nr.     10

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Novecojusī zīmogu izmantošana, lai pierādītu, ka ir veikts kombinēts pārvadājums, traucē efektīvi īstenot Direktīvā 92/106/EEK noteiktos pasākumus vai pārbaudīt attiecināmības kritērijus. Jāizskaidro pierādījumi, kas nepieciešami, lai pierādītu, ka ir noticis kombinēts pārvadājums, kā arī kādā veidā šādus pierādījumus sniedz. Būtu jāveicina elektroniskās transporta informācijas izmantošana un nodošana, kas vienkāršotu atbilstošu pierādījumu sniegšanu un to apstrādi, ko veic attiecīgās iestādes. Izmantojamajam formātam būtu jābūt uzticamam un autentiskam. Regulatīvajai sistēmai un iniciatīvām, kas vienkāršo administratīvās procedūras un transporta aspektu digitalizāciju, būtu jāņem vērā Savienības līmeņa attīstība.

(11)  Novecojusī zīmogu izmantošana, lai pierādītu, ka ir veikts kombinēts pārvadājums, traucē efektīvi īstenot Direktīvā 92/106/EEK noteiktos pasākumus vai pārbaudīt attiecināmības kritērijus. Jāizskaidro pierādījumi, kas ir nepieciešami, lai pierādītu, ka ir noticis kombinēts pārvadājums, kā arī kādā veidā šādus pierādījumus sniedz. Būtu jāveicina elektroniskās transporta informācijas izmantošana un nodošana, kas vienkāršotu atbilstošu pierādījumu sniegšanu un to apstrādi, ko veic attiecīgās iestādes, nolūkā pakāpeniski atteikties no papīra dokumentu turpmākas izmantošanas. Izmantojamajam formātam būtu jābūt uzticamam un autentiskam. Regulatīvajai sistēmai un iniciatīvām, kas vienkāršo administratīvās procedūras un transporta aspektu digitalizāciju, būtu jāņem vērā Savienības līmeņa attīstība.

Grozījums Nr.     11

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Nolūkā kombinētos pārvadājumus padarīt konkurētspējīgus un pievilcīgus no uzņēmēju, jo sevišķi mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu, viedokļa ir maksimāli jāsamazina administratīvais slogs, ko var radīt kombinētā pārvadājuma īstenošana, salīdzinājumā ar viena veida pārvadājumu.

Grozījums Nr.     12

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Pašreizējo ekonomiskā atbalsta pasākumu joma, kas definēta Direktīvā 92/106/EEK, ir ļoti ierobežota un ietver fiskālus pasākumus (konkrēti, nodokļu atmaksa vai samazināšana), kuri attiecas vienīgi uz kombinētajiem dzelzceļa/autoceļu pārvadājumiem. Šādi pasākumi būtu jāpaplašina, lai ietvertu kombinētos pārvadājumus, kuri izmanto iekšējos ūdensceļus un jūras transportu. Būtu jāatbalsta arī citi atbilstīgi pasākumu veidi, piemēram, atbalsta pasākumi ieguldījumiem infrastruktūrā vai dažādi ekonomiska atbalsta pasākumi.

(12)  Pašreizējo ekonomiskā atbalsta pasākumu joma, kas ir definēta Direktīvā 92/106/EEK, ir ļoti ierobežota un ietver fiskālus pasākumus (konkrēti, nodokļu atmaksa vai samazināšana), kuri attiecas vienīgi uz kombinētajiem dzelzceļa/autoceļu pārvadājumiem. Šādi pasākumi būtu jāpaplašina, lai ietvertu kombinētos pārvadājumus, kuri izmanto iekšējos ūdensceļus un jūras transportu. Būtu jāatbalsta arī citi atbilstīgi pasākumu veidi, piemēram, atbalsta pasākumi ieguldījumiem infrastruktūrā un digitālajās tehnoloģijās vai dažādi ekonomiska atbalsta pasākumi. Attiecībā uz digitālajām tehnoloģijām būtu nepieciešams paredzēt pārejas periodu, kurā atsakās no tādu dokumentu materiālās formas, ar kuriem apliecina kombinētā pārvadājuma īstenošanu. Šajā periodā būtu jāmodernizē pārraudzības iestāžu līdzekļu tehnoloģija. Dalībvalstīm par prioritāriem būtu jāpasludina ieguldījumi pārkraušanas termināļos, lai samazinātu sastrēgumus uz autoceļiem, mazinātu to rūpniecisko teritoriju izolāciju, kurās šādas infrastruktūras trūkst, uzlabotu pieejamību kravu pārvadāšanas uzņēmumiem un fizisko un digitālo savienojamību ar tiem.

Grozījums Nr.     13

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Galvenais infrastruktūras šķērslis, kas traucē kravu pārvadājumu pāreju no autotransporta uz citiem transporta veidiem, ir pārkraušana termināļos. Pašreizējais pārkraušanas termināļu sadalījums un aptvērums Savienībā vismaz gar esošo TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu nav pietiekams, bet esošie pārkraušanas termināļi ir sasnieguši savu iespēju robežu un tiem vajag attīstīties, lai tiktu galā ar kravu satiksmes vispārējo pieaugumu. Ieguldījumi pārkraušanas termināļu jaudā var samazināt vispārējās pārkraušanas izmaksas, un tādējādi radīt atvasinātu modālo pāreju, kā redzams dažās dalībvalstīs. Tādēļ dalībvalstīm, koordinējot ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju, būtu jānodrošina, ka tiek būvēti vairāk kombinēto pārvadājumu pārkraušanas termināļi un transporta uzņēmumiem ir pieejama lielāka pārkraušanas jauda. Tas stimulētu izmantot alternatīvus kravu transporta veidus un palielinātu modālo pāreju, tādējādi padarot kombinētos pārvadājumus konkurētspējīgākus par vienīgi autotransporta pārvadājumiem. Pārkraušanas termināļu aptvērums un jauda būtu kā minimums jāpalielina gar TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu. Būtu jābūt vismaz vienam piemērotam kombinēto pārvadājumu pārkraušanas terminālim ne tālāk kā 150 km no jebkura pārvadājumu sākumpunkta Savienībā.

(13)  Vislielākā infrastruktūras jaudas nepietiekamība, kas traucē kravu pārvadājumu pāreju no autotransporta uz citiem transporta veidiem, ir konstatējama pārkraušanas termināļu līmenī, un to vēl vairāk apgrūtina TEN-T tīkla saskanīga neīstenošana. Pašreizējais pārkraušanas termināļu sadalījums un aptvērums Savienībā vismaz gar esošo TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu nav pietiekams, bet esošie pārkraušanas termināļi ir sasnieguši savu iespēju robežu un tiem vajag attīstīties, lai tiktu galā ar kravu satiksmes vispārējo pieaugumu. Ieguldījumi pārkraušanas termināļu jaudā var samazināt vispārējās pārkraušanas izmaksas, un tādējādi radīt atvasinātu modālo pāreju, kā redzams dažās dalībvalstīs. Tādēļ dalībvalstīm, koordinējot ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju, būtu jānodrošina, lai vajadzības gadījumā tiktu paplašināti izveidotie pārkraušanas termināļi un tiktu būvēts lielāks skaits kombinēto pārvadājumu pārkraušanas termināļu, un palielināta pārkraušanas jauda vai minētie termināļi un jauda darīta lielākā apjomā pieejama transporta uzņēmumiem vai pārkraušanas infrastruktūra tiktu izveidota teritorijās, kurās tās ir nepieciešama. Tas stimulētu izmantot alternatīvus kravu transporta veidus un palielinātu modālo pāreju, tādējādi padarot kombinētos pārvadājumus konkurētspējīgākus par vienīgi autotransporta pārvadājumiem. Pārkraušanas termināļu aptvērums un jauda būtu kā minimums jāpalielina gar TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu. Vajadzētu būt vismaz vienam piemērotam kombinēto pārvadājumu pārkraušanas terminālim ne tālāk kā 150 km no jebkura pārvadājumu sākumpunkta Savienībā. Kombinētajiem pārvadājumiem būtu jānovirza ienākumi, kurus gūst, iekasējot ārējo izmaksu maksu, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/62/EK1a 2. pantā.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42. lpp.).

Grozījums Nr.     14

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Dalībvalstīm par prioritāriem būtu jāpasludina ieguldījumi pārkraušanas termināļos, ar kuriem var samazināt infrastruktūras jaudu nepietiekamību un sastrēgumu zonas, jo īpaši pilsētu un piepilsētu teritoriju tuvumā, lai atvieglotu dabas šķēršļu, piemēram, kalnainu teritoriju, pārvarēšanu, kā arī uzlabot pārrobežu savienojumus, samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju un uzlabot transporta sakarus ar rūpniecības apgabaliem, kuros šādas infrastruktūras trūkst.

Grozījums Nr.     15

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Dalībvalstīm būtu jāīsteno papildu ekonomiskā atbalsta pasākumi papildus jau esošajiem, vēršot tos uz dažādiem kombinēto pārvadājumu posmiem, lai samazinātu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem un veicinātu citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta izmantošanu, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļa satiksmes negadījumus, troksni un sastrēgumus. Šādi pasākumi var ietvert dažu nodokļu vai transporta maksu samazināšanu, subsīdijas par intermodālu kravas vienību efektīvu transportu, izmantojot kombinētos pārvadājumus, vai daļēji atmaksātus pārkraušanas izdevumus.

(14)  Dalībvalstīm būtu jāīsteno papildu ekonomiskā atbalsta pasākumi papildus jau esošajiem, vēršot tos uz dažādiem kombinēto pārvadājumu posmiem, lai samazinātu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem un veicinātu citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta izmantošanu, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļa satiksmes negadījumus, troksni un sastrēgumus, kā arī atbalstītu rīcību, ar kuru stiprina un īsteno šīs nozares un iekšējā tirgus digitalizāciju. Šādi pasākumi cita starpā var ietvert dažu nodokļu vai transporta maksu samazināšanu, subsīdijas par intermodālu kravas vienību efektīvu transportu, izmantojot kombinētos pārvadājumus, vai daļēji atmaksātus pārkraušanas izdevumus. Veicot šādus pasākumus, varētu sekmēt arī savienoto sistēmu integrāciju un pārvadājumu automatizāciju, un ieguldījumus digitālajā loģistikā, novatoriskās kravu pārvadājumu sistēmu informācijas un sakaru tehnoloģijās un intelektiskās transporta sistēmās, lai sekmētu informācijas plūsmas. Minēto pasākumu klāstā varētu iekļaut arī pasākumus, ar kuriem uzlabo kombinēto pārvadājumu ekoloģiskos raksturlielumus, efektivitāti un ilgstpējību, sekmējot ekoloģiski tīru transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī mazemisiju transportlīdzekļu un alternatīvo degvielu izmantošanu, atbalstot energoefektivitātes nodrošināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu visā kombinēto pārvadājumu ķēdē un samazinot ar transportu saistītās dažādās negatīvās ietekmes veidus, piemēram, troksni.

Grozījums Nr.     16

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  No dažādiem Savienības fondiem un pētniecības finansējuma programmām arī turpmāk būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstu centieniem sasniegt šīs direktīvas mērķus.

Grozījums Nr.     17

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  Ieguldījums loģistikā arī ir uzskatāms par svarīgu faktoru, ar kura palīdzību uzlabo kombinēto pārvadājumu konkurētspēju. Regulārāka digitālo risinājumu, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai intelektisko saistīto sistēmu, izmantošana ļautu veicināt apmaiņu ar datiem, palīdzētu uzlabot pārkraušanas operāciju efektivitāti un tās padarītu lētākas, un samazinātu to termiņus.

Grozījums Nr.     18

Direktīvas priekšlikums

14.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14c)  Ieguldot līdzekļus loģistikas ķēdes darbaspēka apmācībā, jo īpaši pārkraušanas termināļu darbinieku apmācībā, arī varētu pastiprināt kombinēto pārvadājumu konkurētspēju.

Grozījums Nr.     19

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Pasākumi kombinēto pārvadājumu atbalstam būtu jāīsteno saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ietvertajiem noteikumiem par valsts atbalstu.

(15)  Pasākumi kombinēto pārvadājumu atbalstam būtu jāīsteno saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ietvertajiem noteikumiem par valsts atbalstu. Valsts atbalsts veicina uzņēmējdarbības attīstību, ja tas neietekmē tirdzniecības apstākļus tādā mērā, ka tas kaitē LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajām kopīgām interesēm, un tas ir uzskatāms par noderīgu instrumentu, ar kuru var sekmēt tādu vispārējas Eiropas nozīmes svarīgu projektu veikšanu, kas ir reglamentēti LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Tādēļ šādos gadījumos Komisijai būtu jāapsver iespēja dalībvalstis daļēji atbrīvot no LESD 108. panta 3. punktā noteiktā pienākuma informēt Komisiju.

.

Grozījums Nr.     20

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Atbalsta pasākumus pēc vajadzības būtu jākoordinē dalībvalstu un Komisijas starpā.

(16)  Lai nodrošinātu tādu ieguldījumu iespējamās pārklāšanās novēršanu, kurus veic ļoti tuvu atrodošās dalībvalstīs, atbalsta pasākumi pēc vajadzības būtu jākoordinē dalībvalstīm un Komisijai, cieši sadarbojoties dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.     21

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Atbalsta pasākumi dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu to efektivitāti un lietderību.

(17)  Atbalsta pasākumi dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu to efektivitāti un lietderību, un būtu jānovērtē to vispārējā ietekme uz Eiropas transporta nozari, kas ir atspoguļota Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā. Vajadzības gadījumā būtu jāveic koriģējoši pasākumi. Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāveic dalībvalstu veikto dažādo pasākumu un to efektivitātes analīze un jāsekmē savstarpēja informēšana par paraugpraksi.

Grozījums Nr.     22

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Tas, ka patlaban trūkst salīdzināmu un drošticamu statistikas datu, ir uzskatāms par faktoru, kas traucē Savienības kombinēto pārvadājumu novērtēšanu un šo pārvadājumu iespēju pilnīgākas izmantošanas pasākumu noteikšanu.

Grozījums Nr.     23

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai neatpaliktu no Savienības transporta un jo īpaši kombinēto pārvadājumu tirgus attīstības, dalībvalstīm būtu jāvāc attiecīgie dati un informācija un regulāri jāziņo Komisijai, un Komisijai būtu ik pa četriem gadiem jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs direktīvas īstenošanu.

(19)  Lai neatpaliktu no Savienības transporta un jo īpaši kombinēto pārvadājumu tirgus attīstības, dalībvalstīm būtu jāvāc attiecīgie dati un informācija un regulāri jāziņo Komisijai, un Komisijai būtu reizi četros gados jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstu kompetentajām iestādēm ziņojums par šīs direktīvas īstenošanu.

Grozījums Nr.     24

Direktīvas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par šīs direktīvas pienācīgu piemērošanu un par ES mēroga kombinēto pārvadājumu attīstīšanas mērķu sasniegšanu līdz 2030. un 2050. gadam. Lai šo uzdevumu izpildītu, tai būtu regulāri jāizvērtē katras dalībvalsts kombinēto pārvadājumu īpatsvara pieauguma dinamika, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, un vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums par šīs direktīvas grozīšanu nolūkā sasniegt šo Savienības mēroga mērķi.

Grozījums Nr.     25

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Tā kā šīs direktīvas mērķis ir vairāk veicināt pāreju no autoceļu pārvadājumiem uz videi draudzīgākiem transporta veidiem un tādējādi samazināt Savienības transporta sistēmas negatīvo ietekmi, to nevar pietiekami efektīvi sasniegt dalībvalstis, bet kombinēto kravu pārvadājumu sākotnējā pārrobežu rakstura un savstarpēji savienotās infrastruktūras dēļ, kā arī to problēmu dēļ, kuras šī direktīva paredz risināt, to labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(22)  Tā kā šīs direktīvas mērķis ir uzlabot kombinēto pārvadājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar autoceļu pārvadājumiem, taču to nevar pietiekami efektīvi sasniegt dalībvalstis, bet kombinēto kravu pārvadājumu sākotnējā pārrobežu rakstura un savstarpēji savienotās infrastruktūras dēļ, kā arī to problēmu dēļ, kuras šī direktīva paredz risināt, to labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.     26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  piekabē vai puspiekabē, ar vai bez vilces vienības, noņemamās virsbūves vai konteinera, kas identificēts saskaņā ar režīmu, kas izveidots atbilstoši starptautiskajiem standartiem ISO 6346 un EN 13044, kur kravas vienība tiek pārkrauta starp dažādiem transporta veidiem; vai

a)  piekabē vai puspiekabē, ar vai bez vilces vienības, noņemamās virsbūves vai konteinera, kas ir identificēts saskaņā ar identifikācijas režīmu, kurš ir izveidots atbilstoši starptautiskajiem standartiem ISO 6346 un EN 13044, tostarp ar celtni pārvietojamas puspiekabes, kuru maksimālā pilnmasa nepārsniedz 44 tonnas, kur intermodālā kravas vienība bez transportlīdzekļa vadītāja tiek pārkrauta starp dažādiem transporta veidiem (kombinētie pārvadājumi bez transportlīdzekļa vadītāja), vai

Grozījums Nr.     27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ar auto transportlīdzekli, kuru posmā, kas nav autoceļš, ved pa dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem vai izmantojot jūras transportu.

b)  ar auto transportlīdzekli, kuru pavada transportlīdzekļa vadītājs un kuru posmā, kas nav autoceļš, ved pa dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem vai izmantojot jūras transportu (pārvadājums ar transportlīdzekļa vadītāju).

Grozījums Nr.     28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

1. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šā punkta a) apakšpunkts līdz [OV, lūdzu, ievietojiet datumu — pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izņēmuma kārtā reglamentē arī ar celtni nepārvietojamas piekabes un puspiekabes kombinētos pārvadājumos bez transportlīdzekļa vadītāja, kas nav noteiktas saskaņā ar identifikācijas režīmu, kurš ir izveidots atbilstoši starptautiskajiem standartiem ISO 6346 un EN 13044.

Grozījums Nr.     29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

1. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kombinēto pārvadājumu nolūkā netiek ņemti vērā posmi, kas nav autoceļi, kam izmanto iekšējos ūdensceļus vai jūras transportu, ja nav līdzvērtīgas autoceļa alternatīvas vai ja no tiem nevar izvairīties komerciālu apsvērumu dēļ.

Kombinēto pārvadājumu nolūkā netiek ņemti vērā posmi, kas nav autoceļi un kurus veic, izmantojot iekšējos ūdensceļus vai jūras transportu, ja nav līdzvērtīgas vai komerciāli pamatotas autoceļa alternatīvas.

Grozījums Nr.     30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

1. pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrs autoceļa posms, kas minēts 2. punktā, Savienības teritorijā nepārsniedz garāko no šādiem attālumiem:

Katrs autoceļa posms, kas ir minēts 2. punktā, Savienības teritorijā nepārsniedz 150 km attālumu:

a)  150 km taisnā līnijā;

 

b)  20 % no attāluma taisnā līnijā starp sākotnējā posma iekraušanas punktu un pēdējā posma izkraušanas posmu gadījumā, ja tas ir lielāks nekā a) apakšpunktā minētais attālums.

 

Grozījums Nr.     31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

1. pants – 3. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Autoceļa posma ierobežojumu var pārsniegt autoceļa/dzelzceļa kombinēto pārvadājumu gadījumā, ja dalībvalsts vai dalībvalstis, kuru teritorijā šis ceļa posms tiek veikts, ir to atļāvušas, nolūkā sasniegt tuvāko transporta termināli, kuram ir iekraušanai vai izkraušanai vajadzīgā jauda pārkraušanas iekārtu, termināļa jaudas un attiecīgu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu ziņā.

Dalībvalsts vai dalībvalstis, kuru teritorijā šis ceļa posms tiek veikts, atļauj šajā punktā noteikto autoceļa posma garuma ierobežojumu pārsniegšanu autoceļa/dzelzceļa kombinēto pārvadājumu gadījumā, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu ģeogrāfiski tuvāko pārkraušanas termināli vai pārkraušanas punktu, kuram ir iekraušanai vai izkraušanai vajadzīgā funkcionālā pārkraušanas jauda, proti, pārkraušanas iekārtas, termināļa spēja, termināļa darba laiks un attiecīgie dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumi, ja autoceļa posma garuma ierobežojuma ietvaros nav neviena pārkraušanas termināļa vai punkta, kas atbilstu visiem minētajiem nosacījumiem. Šādi izņēmumi būtu pienācīgi jāpamato saskaņā ar 3. panta 2. punkta ea) apakšpunktu. Dalībvalstis var saīsināt 150 km autoceļa posma attālumu līdz 50 % no attāluma autoceļa/dzelzceļa kombinētajos pārvadājumos precīzi noteiktā savas teritorijas daļā, pamatojoties uz vides apsvērumiem, ar nosacījumu, ka konkrētajā ierobežotajā attālumā atrodas piemērots terminālis.

Grozījums Nr.     32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

1. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Kombinēto pārvadājumu uzskata par notikušu Savienībā, ja pārvadājums vai tā daļa, kura notiek Savienībā, atbilst prasībām, kas noteiktas 2. un 3. punktā.

4.  Kombinēto pārvadājumu uzskata par notikušu Savienībā, ja pārvadājums vai tā daļa, kura notiek Savienībā, atbilst prasībām, kas ir noteiktas 2. un 3. punktā. Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā autoceļa posmu un/vai posmu, kurš nav autoceļš, vai šo posmu daļu, kas neatrodas Savienības teritorijā, par kombinēto pārvadājumu daļu neuzskata.

Grozījums Nr.     33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autoceļu pārvadājumus uzskata par tādu kombinēto pārvadājumu daļu, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, tikai gadījumā, ja pārvadātājs var nepārprotami pierādīt, ka pārvadājums pa autoceļu ir kombinētā pārvadājuma autoceļa posms, ietverot tukšo kravas vienību pārvadājumu pirms un pēc kravas pārvadājuma.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta pārvadājumus uzskata par tādu kombinēto pārvadājumu daļu, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, taču tikai gadījumā, ja pārvadātājs var sniegt informāciju, ar kuru neapgāžami pierāda, ka šāds autotransporta pārvadājums ir kombinētā pārvadājuma autoceļa posms, un ja pārvadājumu veicošajam pārvadātājam minētā informācija ir pienācīgi darīta zināma pirms pārvadājuma sākuma.

 

 

Grozījums Nr.     34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pierādījumi, kas minēti 1. punktā, ietver šādus elementus katram kombinētajam pārvadājumam:

2.  Lai 1. punktā minēto informāciju varētu uzskatīt par neapgāžamiem pierādījumiem, to iesniedz vai nosūta 5. punktā minētajā formātā un tajā par katru kombinēto pārvadājumu ietver šādas ziņas:

Grozījums Nr.     35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  ja atšķiras no nosūtītāja, tā pārvadātāja vārds/nosaukums, adrese, kontaktinformācija un paraksts, kas atbild par kombinēta pārvadājuma maršrutu;

Grozījums Nr.     36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  ja minētais attālums pārsniedz 1. panta 3. punktā noteiktos ierobežojumus, pamatojums, balstoties uz kritērijiem, kas ir minēti minētā panta punkta pēdējā daļā;

Grozījums Nr.     37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  kombinētā pārvadājuma maršruta apraksts, ko paraksta nosūtītājs un kas ietver vismaz šādus elementus par katru posmu, ietverot par katru transporta veidu, kas tiek izmantots katrā posmā, kurš nav autoceļš, pārvadājumam Savienībā:

f)  kombinētā pārvadājuma maršruta apraksts, ko paraksta par plānošanu atbildīgais pārvadātājs, izmantojot arī elektronisko parakstu, un kas ietver vismaz šādas ziņas par katru posmu, tostarp par katru transporta veidu, kas pārvadājumam Savienībā tiek izmantots katrā posmā, kurš nav autoceļš:

Grozījums Nr.     38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts – ii punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  ii)  pārvadātāja vārds/nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

-  ii)  pārvadātāja(-u) vārds/nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

Grozījums Nr.     39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – h apakšpunkts – i punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  i) posma, kurš nav autoceļš, pārkraušanas vieta;

svītrots

Grozījums Nr.     40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – h apakšpunkts – ii punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  ii)  pārvadājuma sākotnējā posma attālums taisnā līnijā starp iekraušanas vietu un pirmo pārkraušanas termināli.

-  ii)  pārvadājuma sākotnējā posma pa autoceļu attālums starp iekraušanas vietu un pirmo transporta termināli vai pārkraušanas termināļa punktu;

Grozījums Nr.     41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – h apakšpunkts – iii punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  iii)  ja sākotnējais posms ir pabeigts, pārvadātāja paraksts, apliecinot, ka pārvadājums pa autoceļu ir veikts;

-  iii)  ja sākotnējais posms pa autoceļu ir pabeigts, pārvadātāja paraksts, apliecinot, ka pārvadājums pa autoceļu ir veikts;

Grozījums Nr.     42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – i apakšpunkts – ii punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  ii)  pārvadājuma pēdējā posma attālums taisnā līnijā starp pārkraušanas vietu un vietu, kur kombinētais pārvadājums beidzas Savienībā;

-  ii)  pārvadājuma pēdējā posma pa autoceļu attālums starp pārkraušanas vietu un vietu, kur kombinētais pārvadājums Savienībā beidzas;

Grozījums Nr.     43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – j apakšpunkts – ii punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  ii)  ja iespējams, paraksts vai zīmogs no attiecīgajām dzelzceļa vai ostas iestādēm, kas atrodas pie posma, kas nav autoceļš, apliecinot, ka attiecīgais posms, kas nav autoceļš, ir pabeigts.

-  ii)  ja iespējams, paraksts vai zīmogs no attiecīgās dzelzceļa iestādes vai atbildīgās struktūras attiecīgajos termināļos (dzelzceļa stacija vai osta), kas atrodas pie posma, kas nav autoceļš, apliecinot, ka attiecīgais posms, kas nav autoceļš, ir veikts.

Grozījums Nr.     44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ja)  ja ir pārsniegti autoceļa posma garuma ierobežojumi, kas ir noteikti 1. panta 3. punkta trešajā daļā, — pamatojums, kurā ir izklāstīti minētās pārsniegšanas iemesli;

Grozījums Nr.     45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pierādījumus, kas minēti 1. punktā, iesniedz vai nosūta pēc tās dalībvalsts, kur veic pārbaudi, pilnvarotā inspektora pieprasījuma. Pārbaužu uz ceļiem gadījumā tos uzrāda pārbaudes laikā. Tie ir attiecīgās dalībvalsts valodā vai angliski. Pārbaužu uz ceļiem laikā vadītājam atļauts sazināties ar uzņēmuma vadību, transporta pārvaldnieku vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var viņu atbalstīt, sniedzot 2. punktā minētos pierādījumus.

4.  Pierādījumus, kas ir minēti 1. punktā, iesniedz vai nosūta pēc tās dalībvalsts pilnvarotā inspektora pieprasījuma, kurā veic pārbaudi, un 5. punktā minētajā formātā. Pārbaužu uz ceļiem gadījumā tos uzrāda pārbaudes laikā — ne vēlāk kā 45 minūšu laikā. Ja minētos pierādījumus nevar uzrādīt pārbaužu uz ceļiem laikā, 2. punkta h) apakšpunkta iii) punktā un j) apakšpunktā minētos parakstus attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz vai nosūta 5 darba dienu laikā pēc minētajām pārbaudēm. Pierādījumiem ir jābūt sastādītiem attiecīgās dalībvalsts valodā vai angliski. Pārbaužu uz ceļiem laikā vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma vadību, transporta pārzini vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var viņu atbalstīt, sniedzot 2. punktā minēto informāciju.

Grozījums Nr.     46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 5. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pierādījumus var sniegt, izmantojot transporta dokumentu, kas atbilst prasībām Padomes Regulas Nr. 11 6. punktā, vai izmantojot citus spēkā esošus pārvadājumu dokumentus, piemēram, Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) pārvadājumu dokumentu vai Vienoto noteikumu par kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIM) pārvadājumu dokumentu.

Pierādījumus var sniegt, izmantojot spēkā esošus tādus pārvadājumu dokumentus kā piemērojamās starptautiskajās vai dalībvalstu transporta konvencijās paredzētās preču pavadzīmes, līdz Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka standartizētu formu.

Grozījums Nr.     47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 5. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādus pierādījumus iesniedz vai nosūta elektroniski, izmantojot pārskatāmu strukturētu formātu, kuru var izmantot tieši glabāšanai un apstrādei datorā, tostarp Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu elektronisko preču pavadzīmi (eCMR) attiecībā uz daļu, kas veikta pa autoceļiem.

Šādus pierādījumus iesniedz vai nosūta elektroniski, izmantojot pārskatāmu strukturētu formātu, kuru var izmantot tieši glabāšanai un apstrādei datorā, tostarp, papildinot elektronisko preču pavadzīmi saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām un valsts transporta konvencijām. Dalībvalstu iestādēm tiek prasīts atzīt ar pierādījumiem saistīto elektronisko informāciju. Ja iestādes un pārvadātāji ar informāciju apmainās, izmantojot elektroniskos līdzekļus, minētā apmaiņa ar šo informāciju un tās glabāšana tiek īstenota ar elektronisko datu apstrādes paņēmienu palīdzību.

Grozījums Nr.     48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 5. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis apņemas turpināt pakāpenisku atteikšanos no dokumentu materiālās formas, paredzot pārejas periodu, līdz pilnībā tiek īstenota atteikšanās no papīra formāta dokumentu izmantošanas.

Grozījums Nr.     49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

3. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Pārbaužu uz ceļiem nolūkos pārvadājuma neatbilstība iesniegtajiem pierādījumiem, jo īpaši attiecībā uz maršruta informāciju 2. punkta g) apakšpunktā ir atļauta, ja tā ir pienācīgi pamatota, gadījumā, ja ārkārtas apstākļi liek pārvadātājam(-iem) veikt kombinētā pārvadājuma izmaiņas. Šai nolūkā vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma vadību, transporta pārvaldnieku vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var sniegt papildu pamatojumu neatbilstībai starp iesniegtajiem pierādījumiem un patieso pārvadājumu.

6.  Pārbaužu uz ceļiem nolūkos pārvadājuma neatbilstība iesniegtajiem pierādījumiem, jo īpaši attiecībā uz maršruta informāciju 2. punkta f), h) un i) apakšpunktā ir atļauta, ja tā ir pienācīgi pamatota, gadījumos, kad ārkārtas apstākļi liek pārvadātājam(-iem) veikt kombinētā pārvadājuma izmaiņas. Šai nolūkā vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma vadību, transporta pārzini vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var sniegt papildu pamatojumu šai neatbilstībai starp iesniegtajiem pierādījumiem un patieso pārvadājumu.

Grozījums Nr.     50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis līdz [xx/xx/xxxx – 18 mēneši pēc direktīvas transponēšanas] un pēc tam katrus divus gadus vispirms iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sniedz šādu informāciju, kas attiecas uz to teritorijā veiktiem kombinētajiem pārvadājumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā:

1.  Dalībvalstis pirmo reizi līdz [xx/xx/xxxx – 12 mēneši pēc direktīvas transponēšanas] un pēc tam reizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sniedz šādu informāciju, kas attiecas uz to teritorijā veiktiem kombinētajiem pārvadājumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma:

Grozījums Nr.     51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  iekšzemes un pārrobežu transporta tīkla savienojumi, ko izmanto kombinētajiem pārvadājumiem;

a)  iekšzemes un pārrobežu transporta tīkla koridori, ko izmanto kombinētajiem pārvadājumiem;

Grozījums Nr.     52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  apjoms, izteikts kombinēto pārvadājumu 20 pēdu ekvivalenta mērvienībās (TEU) un tonnkilometros pēc pārvadājuma veida (dzelzceļš, autoceļi/iekšējie ūdensceļi, utt. ...) un pēc ģeogrāfiskā aptvēruma (iekšzemes un Savienības iekšējie);

b)  kopējais gada apjoms, izteikts kombinēto pārvadājumu 20 pēdu ekvivalenta mērvienībās (TEU) un tonnkilometros pēc pārvadājuma veida (autoceļa posms/posms, kurš nav autoceļš, proti, dzelzceļš, iekšējie ūdensceļi un jūrasceļi) un pēc ģeogrāfiskā aptvēruma (iekšzemes un Savienības iekšējie);

Grozījums Nr.     53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  to termināļu skaits un ģeogrāfiskais aptvērums, kuri apkalpo kombinētos pārvadājumus un pārkraušanu skaits gadā šajos termināļos;

c)  to pārkraušanu skaits, kuras īsteno, izmantojot bimodālās tehnoloģijas un šo pārkraušanas punktu ģeogrāfiskais aptvērums, kā arī to termināļu skaits, atrašanās vieta un ģeogrāfiskais aptvērums, kuri apkalpo kombinētos pārvadājumus, pievienojot katra termināļa pārvadājumus to paveidu griezumā (autoceļa posms/posms, kurš nav autoceļš, proti, dzelzceļš, iekšējie ūdensceļi un jūrasceļi), un pārkraušanu skaits gadā šajos termināļos un tajos izmantotās jaudas novērtējums;

Grozījums Nr.     54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  kombinēto pārvadājumu īpatsvara dinamika un dažādie transporta veidi attiecīgajā teritorijā;

Grozījums Nr.     55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  izmantoto un paredzēto valsts atbalsta pasākumu pārskats, tostarp to attiecīgais sākuma datums un paredzētā ietekme.

d)  izmantoto un paredzēto valsts atbalsta pasākumu pārskats, tostarp to attiecīgais sākuma datums un paredzētā ietekme uz kombinētā transporta izmantošanu un to ietekme uz sociālo un vides ilgtspēju, vietām ar nepietiekamu infrastruktūras jaudu, sastrēgumiem, drošību un efektivitāti.

Grozījums Nr.     56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  to pārvadājumu skaits un ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kuru garums pārsniedz 1. panta 3. punktā minēto autoceļa posma garuma ierobežojumu.

Grozījums Nr.     57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db)  izcelsme un galamērķi NUTS 3. līmenī kravu plūsmām pa Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļiem, kas ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013*;

 

_________________

 

*  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

Pamatojums

Dalībvalstis tieši vai ar tādu struktūru starpniecību, kuras tās ir izraudzījušās, vāc informāciju par kravu autopārvadājumu plūsmām uz galvenajiem ES autoceļiem. Šādi pasākumi palīdzētu izstrādāt jaunus kombinēto pārvadājumu pakalpojumus un veicinātu modālo pāreju ar nosacījumu, ka tiek saglabāta autopārvadātāju komerciālās informācijas konfidencialitāte.

Grozījums Nr.     58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija publicē dalībvalstu nosūtītos datus tā, lai var veikt dalībvalstu salīdzinājumu.

Grozījums Nr.     59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pamatojoties uz valstu ekspertu analīzi vispirms līdz [xx/xx/xxx 9 mēnešus pēc dalībvalsts ziņojuma iesniegšanas termiņa] un vēlāk pēc diviem gadiem Komisija sastāda un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par:

3.  Pamatojoties uz valstu ekspertu analīzi, tostarp arī uz statistikas datiem, kurus iegūst, izmantojot rādītājus un metodoloģijas, kas ir vienotas visā Savienībā, Komisija pirmo reizi līdz [xx/xx/xxx 9 mēneši pēc dalībvalsts ziņojuma iesniegšanas termiņa] un vēlāk reizi divos gados izstrādā un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstu kompetentajām iestādēm par:

Grozījums Nr.     60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  kombinēto pārvadājumu ekonomisko attīstību, īpaši ņemot vērā dažādo transporta veidu ietekmes uz vidi attīstību;

a)  kombinēto pārvadājumu ekonomisko attīstību dalībvalstu un Savienības līmenī, īpaši ņemot vērā dažādo transporta veidu ietekmes uz vidi dinamiku;

Grozījums Nr.     61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  atbalsta pasākumu, kas noteikti 6. pantā, efektivitāti un lietderību;

c)  to atbalsta pasākumu efektivitāti un lietderību, kas ir noteikti 6. pantā, precizējot pasākumus, kurus tā uzskata par visefektīvākajiem no šīs direktīvas sākotnējā mērķa sasniegšanas viedokļa, un dalībvalstīs īstenoto paraugpraksi;

Grozījums Nr.     62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  kombinēto pārvadājumu īpatsvara dinamiku katrā dalībvalstī un Savienības līmenī nolūkā īstenot Savienības transporta mērķus līdz 2030. un 2050. gadam;

Grozījums Nr.     63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

5. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  iespējamiem turpmākiem pasākumiem, tostarp kombinēto pārvadājumu definīcijas, kas dota 1. pantā, pārskatīšanu un 6. pantā dotā pasākumu saraksta pieņemšanu.

d)  iespējamiem turpmākiem pasākumiem, tostarp tās kombinēto pārvadājumu definīcijas pārskatīšanu, kas ir dota 1. pantā, šādu datu vākšanas un publicēšanas Savienības līmenī uzlabojumiem un 6. pantā dotā pasākumu saraksta pielāgošanu, tostarp par iespējamiem valsts atbalsta noteikumu grozījumiem.

Grozījums Nr.     64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(4a)  direktīvas 6. panta 1. punkta pirmā daļa tiek aizvieto ar šādu:

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai 3. punktā minētos nodokļus, kuri uzliekami autotransporta līdzekļiem (kravas automašīnām, vilcējiem, piekabēm vai puspiekabēm), kad tos izmanto kombinētā pārvadājuma maršrutā, samazinātu vai atmaksātu vai nu standarta apjomā vai proporcionāli braucieniem, ko šādi transportlīdzekļi veic pa dzelzceļu, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem un noteikumiem, ko tās paredz pēc apspriešanās ar Komisiju.

"1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas ir nepieciešami, lai 3. punktā minētos nodokļus, ar kuriem apliek autotransporta līdzekļus (kravas automašīnas, vilcējus, piekabes, puspiekabes, iekšējo ūdensceļu konteinerus vai multimodālās kravas vienības), kad tos izmanto kombinētā pārvadājuma maršrutā, samazinātu vai atmaksātu vai nu standarta apjomā vai proporcionāli braucieniem, ko šādi transportlīdzekļi veic pa dzelzceļu vai, izmantojot iekšējo ūdensceļu transportu, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem un noteikumiem, ko tās paredz pēc apspriešanās ar Komisiju.";

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0106)

Grozījums Nr.     65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(4b)  direktīvas 6. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

Pirmajā daļā minēto nodokļu samazināšanu vai atmaksāšanu veic tā valsts, kurā transportlīdzekļi ir reģistrēti, pamatojoties uz šajā valstī veiktajiem braucieniem pa dzelzceļu.

"Pirmajā daļā minēto nodokļu samazināšanu vai atmaksāšanu veic tā valsts, kurā transportlīdzekļi ir reģistrēti, pamatojoties uz šajā valstī veiktajiem braucieniem pa dzelzceļu vai pa iekšējiem ūdensceļiem.";

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0106)

Grozījums Nr.     66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns)

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(4c)  direktīvas 6. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

Tomēr dalībvalstis var piešķirt šo nodokļu samazināšanu vai atmaksāšanu, pamatojoties uz tādiem braucieniem pa dzelzceļu, kas daļēji vai pilnībā notiek ārpus dalībvalsts, kurā transportlīdzekļi ir reģistrēti.

"Tomēr dalībvalstis var noteikt šo nodokļu samazināšanu vai atmaksāšanu, pamatojoties uz tādiem braucieniem pa dzelzceļu vai pa iekšējiem ūdensceļiem, kas daļēji vai pilnībā notiek ārpus dalībvalsts, kurā transportlīdzekļi ir reģistrēti.";

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0106)

Grozījums Nr.     67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Ja nepieciešams mērķa sasniegšanai, kas minēts 8. punktā, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu ieguldījumus pārkraušanas termināļos:

4.   Ja nepieciešams mērķa sasniegšanai, kas ir minēts 8. punktā, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu ieguldījumus transporta termināļos un pārkraušanas punktos:

Grozījums Nr.     68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  šādu kombinēto pārvadājumu transporta termināļu būvei un vajadzības gadījumā to paplašināšanai vai pārkraušanas punktu ierīkošanai;

a)  teritorijās, kurās 1. panta 3. punktā minētajā ierobežotajā attālumā nav piemērotu infrastruktūras objektu, šādu kombinēto pārvadājumu pārkraušanas termināļu vai pārkraušanas punktu iekārtu būvei, izņemot gadījumus, kad šādi objekti nav vajadzīgi, jo tie ir ekonomiski nepamatoti vai pastāv konkrētās teritorijas ģeogrāfisko vai dabisko īpatnību diktēti iemesli;

Grozījums Nr.     69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  esošo termināļu paplašināšanai teritorijās, kurās ir nepieciešama papildu termināļu jauda, vai papildu pārkraušanas punktu uzstādīšanai un pēc tam, kad, veicot ekonomiskās ietekmes novērtējumu, tiek konstatēts, ka tirgus minēto pasākumu rezultātā necietīs un ka ir nepieciešami jauni termināļi, un ar nosacījumu, ka ir ņemti vērā vides apsvērumi, jaunu kombinēto pārvadājumu termināļu celtniecībai;

Grozījums Nr.     70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  darbības efektivitātes paaugstināšanai esošajos termināļos.

b)  darbības efektivitātes paaugstināšanai esošajos termināļos, tostarp piekļuves nodrošināšanai minētajiem termināļiem.

Grozījums Nr.     71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atbalsta pasākumus kombinētajiem pārvadājumiem uzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta izpratnē, un tie tiek atbrīvoti no LESD 108. panta 3. punktā noteiktās informēšanas prasības, ja tie nepārsniedz 35 % no visām pārvadājumu izmaksām.

Grozījums Nr.     72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju koordinē un nodrošina, ka tad, kad šie pasākumi tiek īstenoti, prioritāte ir piemērotu vietu līdzsvarotai un pietiekamai ģeogrāfiskai izplatībai Savienībā, konkrēti gar TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu tā, lai neviena vieta Savienībā nebūtu tālāk par 150 km no šāda termināļa.

Dalībvalstis ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju koordinē un nodrošina, ka tad, kad šie pasākumi tiek īstenoti, prioritāte ir piemērotu infrastruktūras objektu līdzsvarotai un pietiekamai ģeogrāfiskai izplatībai Savienībā konkrēti, gar TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu tā, lai neviena vieta Savienībā nebūtu tālāk par 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto ierobežoto attālumu no šāda termināļa. Veicot šajā punktā minētos pasākumus, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā vajadzību:

 

a)  samazināt sastrēgumus, jo īpaši pilsētu un piepilsētu zonu tuvumā vai teritorijās, kurās pastāv dabiski ierobežojumi;

 

b)  uzlabot pārrobežu savienojumus;

 

c)  mazināt tādu teritoriju izolētību, kurās trūkst infrastruktūras, vienlaikus ņemot vērā perifēro un tālāko reģionu īpašās vajadzības un ierobežojumus;

 

d)  uzlabot pieejamību un savienojamību, jo īpaši no piekļuves pārkraušanas termināļiem infrastruktūras viedokļa, un

 

e)  paātrināt digitalizāciju un

 

f)  samazināt kravu pārvadājumu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību, piemēram, sekmējot transportlīdzekļu efektivitāti, alternatīvu un mazāk piesārņojošu degvielas un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp termināļos, vai panākot transportlīdzekļu tīklu efektīvāku izmantošanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanas ceļā.

Grozījums Nr.     73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var noteikt papildu nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Dalībvalstis var noteikt papildu nosacījumus atbalsta saņemšanai. Tās minētos nosacījumus dara zināmus ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.     74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 5. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var īstenot papildu pasākumus, lai uzlabotu kombinēto pārvadājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem alternatīviem pārvadājumiem pa autoceļiem.

Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim veic ekonomiska un likumdošanas rakstura papildu pasākumus, lai uzlabotu kombinēto pārvadājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem alternatīviem pārvadājumiem pa autoceļiem un jo īpaši, lai samazinātu nepieciešamo laiku un izmaksas, kas ir saistītas ar pārkraušanu.

Grozījums Nr.     75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 5. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai samazinātu kombinēto pārvadājumu laiku un izmaksas, īstenojot pirmajā daļā minētos papildu pasākumus, iekļauj vismaz šādu stimulu vai stimulus:

 

a)  pārvadātāju atbrīvošana no ārējo izmaksu maksām un/vai sastrēguma maksām, kas ir minētas Direktīvas 1999/62/EK 2. pantā, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuros izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES1a 2. pantā minētās alternatīvās degvielas;

 

b)  atsevišķu infrastruktūras objektu izmantošanas nodevu atmaksāšana uzņēmumiem, kas pārvadājumus veic kombinēto pārvadājumu ietvaros;

 

c)  pārvadātāju atbrīvošana no ierobežojumiem, kas ir paredzēti saskaņā ar dalībvalstu noteiktiem satiksmes aizliegumiem.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.     76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 5. punkts – 2.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Veicot papildu pasākumus, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā arī nepieciešamību paātrināt kombinēto pārvadājumu nozares digitalizāciju un tās, jo īpaši:

 

a)  sekmē savienoto sistēmu integrāciju un pārvadājumu automatizāciju;

 

b)  uzlabo ieguldījumus digitālajā loģistikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un intelektiskās transporta sistēmās un

 

c)  pakāpeniski atsakās no turpmākas papīra dokumentu izmantošanas.

Grozījums Nr.     77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Šādi papildu pasākumi satur stimulus izmantot pārvadājumu posmus, kuri nav autoceļi. Dalībvalstis paredz pasākumus, ar kuriem uzlabo ūdenstransporta konkurētspēju, piemēram, finansiālus stimulus tuvsatiksmes kuģošanas maršrutu vai iekšējo ūdensceļu izmantošanai vai jaunu tuvsatiksmes kuģošanas savienojumu izveidei.

Pamatojums

Tuvsatiksmes kuģošana un pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem bez diskriminācijas būtu jāiekļauj tādu pārvadājumu starpā, kuriem ir paredzēti valsts stimuli.

Grozījums Nr.     78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

6. pants – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kombinēto pārvadājumu atbalsta pasākumu mērķi ir samazināt kravu pārvadājumus pa autoceļiem un veicināt citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta izmantošanu, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļu satiksmes negadījumus, troksni un sastrēgumus.";

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kombinēto pārvadājumu atbalsta pasākumu mērķi ir samazināt kravu pārvadājumus pa autoceļiem un veicināt citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, jūras transporta vai mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu, vai tādu alternatīvo degvielu izmantošanu, kuru emisiju līmenis ir mazāks, piemēram, biodegvielas, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektrības, dabasgāzes vai ūdeņraža elementu izmantošanu, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļu satiksmes negadījumu skaitu, troksni un sastrēgumu apjomu.

Grozījums Nr.     79

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

9.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis viegli pieejamā veidā un bez maksas publicē atbilstīgu informāciju, kas saistīta ar pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 6. pantu, kā arī citu atbilstīgu informāciju šīs direktīvas piemērošanas nolūkā.

3.  Dalībvalstis viegli pieejamā veidā un bez maksas internetā publicē atbilstīgu informāciju par pasākumiem, kas ir noteikti saskaņā ar 6. pantu, kā arī citu atbilstīgu informāciju šīs direktīvas piemērošanas nolūkā.

Grozījums Nr.     80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

9.a pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Vajadzības gadījumā Komisija publicē atjauninātu 1. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu un 6. punktā minēto pasākumu sarakstu.";

4.  Komisija internetā publicē un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu un 6. punktā minēto pasākumu sarakstu.";

Grozījums Nr.     81

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva Nr. 92/106/EEK

10.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs (grozījumu) direktīvas spēkā stāšanās dienas].

2.  Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu, sākot ar [šīs (grozošās) direktīvas spēkā stāšanās dienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

(1)

  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums

Direktīvā 92/106/EEK (Kombinēto pārvadājumu direktīva) ir paredzēti vienoti noteikumi attiecībā uz dažiem kombinētā kravas transporta veidiem. Tās pieņemšanas mērķis bija samazināt kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, kombinējot dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļus un jūrasceļu transportu. Kombinēto pārvadājumu direktīva ir vienīgais Savienības līmeņa tiesību akts, ar ko tiešā veidā veicina pāreju no kravu pārvadājumiem pa autoceļiem uz pārvadājumu veidiem, kuri rada mazāku emisiju apjomu. Intermodālajos pārvadājumos plaši izmanto transporta veidus, piemēram, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļu un jūrasceļu pārvadājumus, kuriem ir mazāks negatīvo papildu seku apjoms (emisijas, troksnis un negadījumi).

Šo noteikumu pārskatīšana notiek pēc tam, kad Komisija veica spēkā esošo tiesību aktu lietderības pārbaudi, tostarp apspriedās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Šajā pārbaudē tika konstatēts, ka, neskatoties uz Kombinēto pārvadājumu direktīvas pieticīgo ietekmi, tā ir viens no instrumentiem, ar kuru sekmē kravu intermodālo pārvadājumus ieviešanu. Tās efektivitāti un lietderību varētu uzlabot, novēršot atklātās nepilnības. Patlaban galvenās problēmas ir: 1) mazāk labvēlīgi nosacījumi salīdzinājumā ar autoceļu pārvadājumiem un 2) nepietiekama intermodālās infrastruktūras jauda un blīvums. Pārskatītajā direktīvā jo īpaši:

- precizēs un paplašinās kombinēto pārvadājumu definīciju,

- uzlabos atbilstības un izpildes nosacījumu pārraudzību,

- pilnveidos direktīvā ietvertos ziņošanas un pārraudzības nosacījumus un

uzlabos stimulu iedarbīgumu.

Komisija ierosina paplašināt direktīvas regulējuma priekšmetu, iekļaujot tajā iekšzemes pārvadājumus. Katrs kombinēto pārvadājumu autoceļa posms nedrīkst pārsniegt 150 km (taisnā līnijā) attālumu vai 20 % attāluma (taisnā līnijā) no kopējā kombinētā pārvadājuma maršruta, ja tas ir garāks par 150 km. Dalībvalstis noteiktos gadījumos var paredzēt atkāpes. Kabotāžas izņēmumi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kas veic starptautisko kombinēto pārvadājumu autoceļu posmus.

Lai attiecīgo pārvadājumu varētu kvalificēt kā kombinēto, ir jāpiestāda neapgāžami pierādījumi. Komisija ierosina to dokumentu sarakstu, kas pārvadātājam ir jāuzrāda pārbaudēs uz ceļiem. Šādus pierādījumus var iesniegt vai nosūtīt elektroniski.

Atbilstoši Komisijas priekšlikumam dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sniedz informāciju, kas attiecas uz to teritorijā veiktajiem kombinētajiem pārvadājumiem. Komisija izstrādā un iesniedz ziņojumu, kurā novērtē ekonomisko attīstību, šīs direktīvas īstenošanas ietekmi, dalībvalstu noteikto atbalsta pasākumu efektivitāti un lietderību, izklāsta iespējamos turpmākos pasākumus, tostarp pārskata kombinēto pārvadājumu definīciju.

Runājot par stimulu efektivitātes palielināšanu, jāteic, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, ar kuriem atbalsta ieguldījumus pārkraušanas termināļos, panākot to, ka neviena vieta Savienībā neatrodas tālāk par 150 km no kāda šāda termināļa.

Visbeidzot, katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kuru kompetencē ir šīs regulas īstenošana.

Referentes nostāja

Referente uzsver nozīmi, kāda no preču piegādes viedokļa ir kombinēto pārvadājumu sekmēšanai.

Kombinētie pārvadājumi var būt vērā ņemams veids, kā samazināt transporta ietekmi uz veselību un vidi, atbalstīt pāreju uz mazāk piesārņojošiem veidiem un palīdzēt sasniegt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus.

Tādēļ kombinētie pārvadājumi ir uzskatāmi par iespēju modernizēt pārvadājumu nozari un uzlabot kravu pārvadāšanas loģistiku, mazināt satiksmes sastrēgumus un uzlabot pārkraušanas termināļu pārvaldību. Ir jāveic pasākumi, kas izpaustos kā ieguldījumi infrastruktūrā un ekonomiskie stimuli.

Referente kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu un atzīst agrāk veiktajā REFIT novērtējumā izdarītos konstatējumus, taču viņa uzskata, ka pastāv virkne aspektu, attiecībā uz kurām priekšlikums ir jāstiprina un tādēļ jāgroza. Turpmāk veicot tehnisko darbu, ar kuru precizē kombinēto pārvadājumu definīciju, arī būtu jāatvieglina atjaunināto noteikumu īstenošana dalībvalstīs.

Regulējuma priekšmets un definīcija

Referente ierosina labāk definēt šajā direktīvā reglamentētos transportlīdzekļus, nošķirot transportlīdzekļus/ kravas vienības ar savu transportlīdzekļa vadītāju vai bez tā.

Lai novērstu diskrimināciju uzņēmēju vidū un konkurences problēmas dalībvalstu starpā, visām dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam pamatā atļaut maksimālā autoceļa posma garuma ierobežojuma pārsniegšanu, ja tiek paredzēti ļoti precīzi nosacījumi un kritēriji, kurus piemēro visā Savienībā.

Definējot kombinētos pārvadājumus, kas tiek veikti trešās valstīs, ir jāvieš lielāka skaidrība, it īpaši, lai aprēķinātu katra autoceļa posma garuma ierobežojumu. Referente precizē, ka autoceļu posmi, kas neatrodas Savienības teritorijā, šīs direktīvas piemērošanas nolūkā vērā ņemti netiek.

Pierādījumi un digitālie līdzekļi

Referente atzinīgi vērtē izsmeļošo tās informācijas uzskaitījumu, kas pārvadātājiem ir jāsniedz pārbaudēs uz ceļiem, un viņa sniedz dažus paskaidrojumus.

Neskatoties uz to, ir jāparedz zināma elastība, lai veiktu ex post pārbaudes attiecībā uz noteiktiem pierādījumiem, kas ir saistīti ar sākotnējo autoceļu posmu un posmu, kurš nav autoceļš.

Digitalizācija ievērojami uzlabos kombinēto pārvadājumu efektivitāti un konkurētspēju. Referente ierosina pasākumu kompleksu, lai palīdzētu pakāpeniski atteikties no papīra sistēmu izmantošanas un mudinātu uzņēmējus un dalībvalstis šo pārmaiņu paātrināt. Izmaksu samazinājumi, mazāks administratīvais slogs un lielāka efektivitāte katalizēs kombinēto pārvadājumu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

Kabotāža un vadītāju norīkošana darbā

Referente uzskata, ka kabotāžas noteikumu izņēmums, kas tiek noteikts starptautiskajiem autoceļu posmiem, palīdz atbalstīt kombinēto pārvadājumu nozari, taču viņa vēlas panākt, ka spēkā esošo regulējumu piemēro pareizi, lai novērstu nelegālus kabotāžas pārvadājumus.

Direktīvas 4. pantā paredzētais kabotāžas izņēmums attiecas uz pārrobežu pārvadājumiem, taču tos nepiemēros iekšzemes kombinēto pārvadājumu autoceļu posmiem. Pirmie pārvadājumi nepastarpināti sacenšas ar vienkāršajiem pārrobežu autoceļu pārvadājumiem.

Lai garantētu tādu transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību, kas pārvadājumus veic dažādās dalībvalstīs, Direktīvas 96/71 un Direktīvas 2014/67 normas par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu būtu jāpiemēro autoceļu posmiem neatkarīgi no pārvadājumu veida.

Turklāt referente ierosina viest lielāku skaidrību par kabotāžas izņēmumu piemērošanu un vadītāju norīkošanu darbā.

Dalībvalstu ziņojumi un Komisijas novērtējums

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšā likto ziņošanas sistēmu un viņa domā, ka precīzāka datu vākšana palīdzēs novērtēt šīs direktīvas īstenošanas ietekmi uz kombinēto pārvadājumu attīstību.

Referente ierosina konkrēti minēt dalībvalstu mērķus, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, efektivitāti un saskaņu ar direktīvas mērķiem. Mērķi jo īpaši tiek attiecināti uz kombinēto pārvadājumu attīstību, ietekmi uz veselību un vidi, autoceļu satiksmes sastrēgumu mazināšanu un transporta drošības uzlabošanu.

Ir jānodrošina pārredzamība un salīdzināmie dati ir jāpublicē Savienības līmenī. Komisijai ir jāapsver iespēja uzlabot datu vākšanu un publicēšanu, grozot Eiropas Savienības Statistikas biroja regulu.

Fiskālie stimuli

Referente uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpieņem papildu fiskālie stimuli, lai radītu kombinētajiem pārvadājumiem radītu ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. Varētu paredzēt iespējamus atbrīvojumus no infrastruktūras maksām (gan par dzelzceļa, gan autoceļu posmiem), ārējo izmaksu maksām un sastrēgumu maksām — it īpaši transportlīdzekļiem, kas izmanto alternatīvās degvielas.

Pasākumi, ar kuriem atbalsta ieguldījumus infrastruktūrā un pārvadājumos

Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nodrošināt līdzsvarotu un pietiekamu piemēroto infrastruktūras objektu ģeogrāfisko sadalījumu Savienībā un jo īpaši par TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu. Dalībvalstis pienācīgi ņem vērā vajadzību samazināt sastrēgumus, uzlabot pārrobežu savienojumus, uzlabot pieejamību un savienojamību un paātrināt digitalizāciju.

Ir jānošķir jaunu kombinēto pārvadājumu termināļu būve no izveidoto termināļu paplašināšanas, jo vajadzības dažādās ģeogrāfiskajās teritorijās atšķiras. Teritorijās, kurās ir nepieciešama termināļu papildu jauda, ir jāapsver iespēja izveidotos pārkraušanas termināļus paplašināt un vajadzības gadījumā — būvēt jaunus.

Gadījumā, ja jaunu termināļu celtniecības nolūkā tiek sniegts valsts atbalsts, dalībvalstīm būtu jāpārliecinās, ka minētā celtniecība neietekmēs jau izveidotos termināļus, tostarp tas jādara, veicot ekonomiskā līdzsvara testus, ja tādi ir nepieciešami.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS  (17.5.2018)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/106/EEK par kopīgu noteikumu ieviešanu dažiem kombinētā kravas transporta veidiem starp dalībvalstīm

(COM(2017)0648 – C8-0391/2017 – 2017/0290(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Michel Dantin

ĪSS PAMATOJUMS

Savienība, izstrādājot savu 2011. gada balto grāmatu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, ir nospraudusi mērķi līdz 2030. gadam 30 % un līdz 2050. gadam vairāk par 50 % no kravu autopārvadājumiem novirzīt uz citiem pārvadājumu veidiem, piemēram, uz dzelzceļu un ūdenstransportu.

Direktīva 1992/106/EEK ir uzskatāma par vienīgo Eiropas juridisko instrumentu, kurā ir reglamentēta modālā pāreja, un tā joprojām ir pilnībā aktuāla vairāk nekā 25 gadus pēc tās stāšanās spēkā. Katru gadu gaisa piesārņojuma dēļ Eiropas Savienībā priekšlaicīgi iet bojā 400 000 cilvēku, ceļu satiksmes negadījumi izraisa 26 000 personu nāves un sastrēgumi rada zaudējumus, kas tiek lēsti 1,1 % apmērā no Eiropas IKP. Kombinētie pārvadājumi ir uzskatāmi par vienu no līdzekļiem, ar kuriem reaģē uz pārvadājumu nelabvēlīgo ietekmi.

Tomēr, ņemot vērā transporta nozares attīstību, jauno tehnoloģiju izplatību, regulējuma teksta dažu vietu neskaidrību un neaktualitāti, kā arī tā īstenošanas dalībvalstīs trūkumus, šī direktīva ir jāpārskata, lai Eiropā pilnībā atraisītu kombinēto pārvadājumu potenciālu.

Kopumā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, ar kuru tiek novērstas daudzas šā brīža nepilnības, jo teksts tiek padarīts saprotamāks un tiek atcelti atsevišķi modālās pārejas attīstības šķēršļi. Jo īpaši atzinuma sagatavotājs atbalsta nepieciešamību pārskatīt kombinēto pārvadājumu definīciju, tos attiecināt uz iekšzemes pārvadājumiem, uzņēmējiem vajadzību izmantot elektroniskos dokumentus, paplašināt atbalsta pasākumu loku, pastiprināt dalībvalstu sadarbību ieguldījumu infrastruktūrā jomā un apmainīties ar informāciju par modālās pārejas pasākumiem.

Atzinuma sagatavotājs ierosina tekstu pastiprināt attiecībā uz vairākiem tematiem:

Juridiskā precizēšana

Atzinuma sagatavotājs ierosina vairākus precizējumus, lai novērstu interpretācijas atšķirības. Šie precizējumi jo īpaši skar dalībvalstu kombinēto pārvadājumu kabotāžu un izņēmumu no 150 km noteikuma kritērijus.

Ieguldījumu infrastruktūras objektos optimizācija

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ieguldījums kombinēto pārvadājumu infrastruktūrā galvenokārt būtu jāattiecina uz pārkraušanas termināļiem. Būtu jādod priekšroka izveidotās infrastruktūras efektivitātes palielināšanai un uzlabošanai. Runājot par jaunu termināļu būvi, atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē sākotnējā ietekmes novērtējuma veikšanu, lai nodrošinātu šādu ieguldījumu ekonomikas un vides aktualitāti, ņemot vērā attiecīgās zonas ģeogrāfiskos un dabiskos ierobežojumus.

Loģistikas uzlabošana

Pārkraušanas izmaksas un tās neizbēgami radītais laika zudums ir viens no galvenajiem faktoriem, kuru dēļ kombinētie pārvadājumi konkurences cīņā zaudē viena veida pārvādājumiem. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka loģistikas uzlabojums, ko panāk, izmantojot digitālos risinājumus, sakaru un informācijas tehnoloģijas, transporta saistītās sistēmas vai labāk apmācot darbaspēku, varētu uzlabot arī kombinēto pārvadājumu pievilcību.

Tīro energoresursu un tehnoloģiju popularizēšana

Kaut arī direktīvā kā viens no galvenajiem mērķiem ir izvirzīts gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšana, spēkā esošajā tekstā nav paredzēti nekādi pasākumi, ar kuriem sekmē transportlīdzekļu un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanas pūliņus, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un novatorisko tehnoloģiju un digitālo risinājumu pielietošanu. Atzinuma sagatavotājs izsaka priekšlikumus, kas attiecas uz iepriekšminētajiem trūkumiem, jo īpaši, lai precizētu iespējamā atbalsta pasākumu īstenošanas sfēru.

Atbalsta uzņēmumiem pasākumu pastiprināšana

Atzinuma sagatavotājs vēlas panākt, lai obligāti līdz 2021. gada 31. decembrim katrā dalībvalstī tiktu noteikts vismaz viens papildu atbalsta pasākums, jo īpaši, ņemot vērā nepieciešamību samazināt kravu pārvadājumu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.

Atzinuma sagatavotājs ierosina atbalsta pasākumu priekšmetu formulēt precīzāk. Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka ieguldījumiem pārkraušanas termināļos, ar kuriem var pastiprināt nepietiekamas caurlaides spēju un samazināt sastrēgumu zonas, jo īpaši pilsētu un piepilsētu teritoriju tuvumā, sekmēt dabas šķēršļu, piemēram, kalnainu teritoriju, pārvarēšanu, uzlabot pārrobežu savienojumus, samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju un nodrošināt to rūpniecības apgabalu izolācijas novēršanu, kuros šādu infrastruktūras objektu trūkst.

Statistika un modālās pārejas Eiropas mērķis

Savienība ir izvirzījusi mērķi 30 % no visiem preču kravu autopārvadājumiem līdz 2013. gadam novirzīt uz citiem pārvadājumu veidiem un 50 % — līdz 2050. gadam. Tomēr kombinēto pārvadājumu attīstības dalībvalstu un Savienības līmenī uzraudzība joprojām ir nepilnīga, jo it īpaši nepietiekami ir pieejamie statistikas dati. Atzinuma sagatavotājs pastiprina dalībvalstu pienākumu sniegt ziņojumus un prasa, lai Komisija nodrošinātu uzraudzību pār to, kā tiek pildīti kombinētā transporta jomā uzstādītie Eiropas mērķi.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1)  Transporta negatīvā ietekme uz gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijām, negadījumiem, troksni un sastrēgumiem turpina radīt problēmas ekonomikai un Eiropas iedzīvotāju veselībai un labklājībai. Neraugoties uz faktu, ka autotransports ir galvenais šo negatīvo ietekmju avots, tiek lēsts, ka kravu autopārvadājumi līdz 2050. gadam palielināsies par 60 %.

1)  Transporta negatīvā ietekme uz gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijām, negadījumiem, troksni un sastrēgumiem turpina radīt problēmas ekonomikai un Eiropas iedzīvotāju veselībai un labklājībai. Transports patlaban rada aptuveni 23,2 % no visām Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, savukārt 2014. gadā autotransporta īpatsvars Savienības transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisijās sasniedza 72,8 %. Katru gadu gaisa piesārņojuma dēļ Savienībā priekšlaicīgi iet bojā 400 000 cilvēku, ceļu satiksmes negadījumi izraisa 26 000 personu nāvi un sastrēgumi rada zaudējumus, kas tiek lēsti 1,1 % apmērā no Savienības IKP. Neraugoties uz faktu, ka autotransports ir galvenais šo negatīvo ietekmju avots, tiek prognozēts, ka kravu autopārvadājumi līdz 2050. gadam varētu palielināties par 60 %.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2)  Transporta darbības negatīvās ietekmes samazināšana paliek viens no Savienības transporta politikas galvenajiem mērķiem. Padomes Direktīva 92/106/EEK21, kura paredz pasākumus kombinēto transporta veidu attīstības veicināšanai, ir vienīgais Savienības līmeņa tiesību akts, ar ko tiešā veidā veicina pāreju no kravu autopārvadājumiem uz pārvadājumu veidiem, kuri rada mazāk emisiju, piemēram, pa iekšējiem ūdensceļiem, jūru un dzelzceļu.

2)  Transporta darbības negatīvās ietekmes samazināšana paliek viens no Savienības transporta politikas galvenajiem mērķiem. Padomes Direktīva 92/106/EEK21, kura paredz pasākumus kombinēto transporta veidu attīstības veicināšanai, ir vienīgais Savienības līmeņa tiesību akts, ar ko tiešā veidā veicina pāreju no kravu autopārvadājumiem uz transporta veidiem, kuri rada mazāk emisiju, piemēram, iekšējiem ūdensceļiem, jūru un dzelzceļu. Lai vēl vairāk samazinātu kravu autopārvadājumu negatīvās papildu sekas, būtu jāsekmē pētījumi par labāka maršruta risinājumiem, tīkla optimizāciju, kravnesības izmantošanas efektivitātes uzlabošanu un iespējām likt atlīdzināt ārējās izmaksas un dalībvalstu savstarpēju apmaiņu ar paraugpraksi minētajās jomās.

_________________

_________________

21 Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).

21 Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3)  Uz mērķi panākt, ka līdz 2030. gadam 30 % kravu autopārvadājumu attālumā virs 300 km tiek novirzīti uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdenstransportu, un līdz 2050. gadam – vairāk nekā 50 %, nolūkā vairāk izmantot energoefektīvākus transporta veidus, virzās lēnāk, nekā gaidīts un pēc pašreizējām prognozēm tas netiks sasniegts.

3)  Uz mērķi panākt, ka līdz 2030. gadam 30 % kravu autopārvadājumu attālumā virs 300 km tiek novirzīti uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdenstransportu, un līdz 2050. gadam — vairāk nekā 50 %, nolūkā vairāk izmantot energoefektīvākus transporta veidus, virzās lēnāk, nekā gaidīts un pēc pašreizējām prognozēm tas netiks sasniegts. Ņemot vērā kombinēto pārvadājumu joprojām neizmantotās iespējas, šīs direktīvas uzlabošanas sekas ir nozīmīgas, jo ar to palīdzību šī nozare var sasniegt Parīzes klimata nolīguma mērķus.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4a)  Īstenojot šo direktīvu, būtu jārada intermodālo un multimodālo kravu pārvadājumu pakalpojumu efektivitātes priekšnoteikumi, transporta veidiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5)  Direktīva 92/106/EEK būtu jāvienkāršo un tās īstenošana jāuzlabo, pārskatot kombinēto transporta veidu ekonomiskos stimulus nolūkā veicināt kravu pārvadājumu novirzīšanu uz transporta veidiem, kas ir videi draudzīgāki, drošāki, energoefektīvāki un rada mazāk sastrēgumu.

5)  Direktīva 92/106/EEK būtu jāvienkāršo un tās īstenošana jāuzlabo, pārskatot un pastiprinot kombinēto transporta veidu ekonomiskos stimulus nolūkā veicināt kravu pārvadājumu novirzīšanu uz mazāk piesārņojošiem transporta veidiem, kas ir videi draudzīgāki, drošāki, energoefektīvāki un rada mazāk sastrēgumu. Ņemot to vērā, būtu jāsekmē pētījumi par pāreju no autotransporta uz dzelzceļu un savstarpēja informēšana par paraugpraksi.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6)  Valstu iekšējo intermodālo pārvadājumu apjoms ir 19,3 % no Savienības kopējā intermodālo pārvadājumu apjoma. Uz šādiem pārvadājumiem pašlaik neattiecas atbalsta pasākumi, ko nosaka Direktīva 92/106/EEK, jo tajā dotās kombinēto transporta veidu definīcijas joma ir ierobežota. Tomēr valstu iekšējo autotransporta pārvadājumu negatīvā ietekme, proti, siltumnīcefekta gāzu emisijas un sastrēgumi, ir jūtama pāri valstu robežām. Tāpēc nepieciešams paplašināt Direktīvas 92/106/EEK darbības jomu, ietverot iekšzemes (vienas dalībvalsts teritorijā veiktas) kombinēto transporta pārvadājumu darbības, lai atbalstītu turpmāku kombinētā transporta attīstību Savienībā un līdz ar to arī palielinātu modālo pāreju no autotransporta uz dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem un tuvsatiksmes kuģošanu.

6)  Valstu iekšējo intermodālo pārvadājumu apjoms ir 19,3 % no Savienības kopējā intermodālo pārvadājumu apjoma. Uz šādiem pārvadājumiem pašlaik neattiecas atbalsta pasākumi, ko nosaka Direktīva 92/106/EEK, jo tajā dotās kombinēto transporta veidu definīcijas joma ir ierobežota. Tomēr valstu iekšējo autotransporta pārvadājumu negatīvā ietekme, proti, siltumnīcefekta gāzu emisijas un sastrēgumi, ir jūtama pāri valstu robežām. Tāpēc ir nepieciešams paplašināt Direktīvas 92/106/EEK darbības jomu, ietverot iekšzemes (vienas dalībvalsts teritorijā veiktas) kombinēto transporta pārvadājumu darbības, lai atbalstītu turpmāku kombinētā transporta attīstību Savienībā un līdz ar to arī palielinātu modālo pāreju no autotransporta uz dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem un tuvsatiksmes kuģošanu. Tomēr izņēmums no kabotāžas noteikumiem joprojām aprobežojas ar starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem, kurus veic no vienas dalībvalsts uz citu. Dalībvalstīm būs jāveic efektīvi kontroles pasākumi nolūkā nodrošināt šo noteikumu ievērošanu un jāsekmē dažādu transporta veidu un dažādu dalībvalstu darba un sociālo apstākļu saskaņošana.

Pamatojums

Direktīvas 92/106/EEK 4. pants, kurā ir reglamentēts izņēmums no kabotāžas noteikumiem, Komisijas priekšlikumā grozīts nav. Tā kā direktīvas tvērumā ir iekļauti arī iekšzemes kombinētie pārvadājumi, ir nepārprotami jānorāda, ka šāds izņēmums neattiecas uz iekšzemes pārvadājumiem.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8)  Pašreizējā kombinēto pārvadājumu definīcija ietver dažādus attāluma ierobežojumus kombinētā pārvadājuma atsevišķiem ceļa posmiem, ņemot vērā veidu, kas nav autoceļa posms, un attiecībā uz dzelzceļu nav noteikts attāluma ierobežojums, bet tā vietā tiek ņemts vērā jēdziens "tuvākais piemērotais terminālis", lai konkrētās situācijās dotu iespēju elastīgi rīkoties. Šī definīcija ir radījusi daudz grūtību īstenošanai, jo tā tiek interpretēta dažādi un ir konkrētas grūtības izveidot īstenošanai vajadzīgos apstākļus. Būtu lietderīgi atcelt neviennozīmīgos formulējumus, nodrošinot arī to, ka saglabājas zināma elastība.

8)  Pašreizējā kombinēto pārvadājumu definīcija ietver dažādus attāluma ierobežojumus kombinētā pārvadājuma atsevišķiem ceļa posmiem, ņemot vērā pārvadājumu pa tādu ceļu veidu, kas nav autoceļa posms, un attiecībā uz dzelzceļu nav noteikts attāluma ierobežojums, bet tā vietā tiek ņemts vērā jēdziens "tuvākais piemērotais terminālis", lai konkrētās situācijās dotu iespēju rīkoties zināmā mērā elastīgi. Šī definīcija ir radījusi daudz grūtību īstenošanā, jo tā tiek interpretēta dažādi un ir konkrētas grūtības izveidot īstenošanai vajadzīgos apstākļus. Būtu lietderīgi atcelt neviennozīmīgos formulējumus, nodrošinot arī to, ka saglabājas zināma elastība. Komisijai būtu jānosaka kritēriji, kas ir jāievēro, izmantojot šo elastības regulējumu, lai visās dalībvalstīs garantētu vienlīdzīgus šo noteikumu piemērošanas nosacījumus. Jo īpaši būtu jāņem vērā kombinēto pārvadājumu infrastruktūras pieejamība un lietderība.

Pamatojums

Šī elastība ir svarīga, lai neierobežotu kombinēto pārvadājumu iespējas. Tomēr ir jāformulē kritēriji, ar kuriem Eiropas līmenī reglamentē šā izņēmuma tvērumu, lai novērstu interpretācijas atšķirības dalībvalstu starpā un nevienādu attieksmi pret uzņēmējiem iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11a)  Nolūkā kombinētos pārvadājumus padarīt konkurētspējīgus un pievilcīgus no uzņēmēju, jo sevišķi mikrouzņēmumu (MU) un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), viedokļa būtu maksimāli jāsamazina administratīvais slogs, ko var radīt kombinētā pārvadājuma īstenošana salīdzinājumā ar viena veida pārvadājumu.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12)  Pašreizējo ekonomiskā atbalsta pasākumu joma, kas definēta Direktīvā 92/106/EEK, ir ļoti ierobežota un ietver fiskālus pasākumus (konkrēti, nodokļu atmaksa vai samazināšana), kuri attiecas vienīgi uz kombinētajiem dzelzceļa/autoceļu pārvadājumiem. Šādi pasākumi būtu jāpaplašina, lai ietvertu kombinētos pārvadājumus, kuri izmanto iekšējos ūdensceļus un jūras transportu. Būtu jāatbalsta arī citi atbilstīgi pasākumu veidi, piemēram, atbalsta pasākumi ieguldījumiem infrastruktūrā vai dažādi ekonomiska atbalsta pasākumi.

12)  Pašreizējo ekonomiskā atbalsta pasākumu joma, kas definēta Direktīvā 92/106/EEK, ir ļoti ierobežota un ietver fiskālus pasākumus (runājot konkrēti nodokļu atmaksu vai samazināšanu), kuri attiecas vienīgi uz kombinētajiem dzelzceļa/autoceļu pārvadājumiem. Šādi pasākumi būtu jāpaplašina, lai ietvertu kombinētos pārvadājumus, kuri izmanto iekšējos ūdensceļus un jūras transportu. Būtu jāatbalsta arī citi attiecīgi pasākumu veidi, piemēram, atbalsta pasākumi ieguldījumiem infrastruktūrā un digitālajās tehnoloģijās vai dažādi ekonomiska atbalsta pasākumi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13)  Galvenais infrastruktūras šķērslis, kas traucē kravu pārvadājumu pāreju no autotransporta uz citiem transporta veidiem, ir pārkraušana termināļos. Pašreizējais pārkraušanas termināļu sadalījums un aptvērums Savienībā vismaz gar esošo TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu nav pietiekams, bet esošie pārkraušanas termināļi ir sasnieguši savu iespēju robežu un tiem vajag attīstīties, lai tiktu galā ar kravu satiksmes vispārējo pieaugumu. Ieguldījumi pārkraušanas termināļu jaudā var samazināt vispārējās pārkraušanas izmaksas, un tādējādi radīt atvasinātu modālo pāreju, kā redzams dažās dalībvalstīs. Tādēļ dalībvalstīm, koordinējot ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju, būtu jānodrošina, ka tiek būvēti vairāk kombinēto pārvadājumu pārkraušanas termināļi un transporta uzņēmumiem ir pieejama lielāka pārkraušanas jauda. Tas stimulētu izmantot alternatīvus kravu transporta veidus un palielinātu modālo pāreju, tādējādi padarot kombinētos pārvadājumus konkurētspējīgākus par vienīgi autotransporta pārvadājumiem. Pārkraušanas termināļu aptvērums un jauda būtu kā minimums jāpalielina gar TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu. Būtu jābūt vismaz vienam piemērotam kombinēto pārvadājumu pārkraušanas terminālim ne tālāk kā 150 km no jebkura pārvadājumu sākumpunkta Savienībā.

13)  Galvenais infrastruktūras šķērslis, kas traucē kravu pārvadājumu pāreju no autotransporta uz citiem transporta veidiem, ir saistīts ar pārkraušanu termināļu līmenī. Pašreizējais pārkraušanas termināļu sadalījums un aptvērums Savienībā vismaz gar esošo TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu — dažos gadījumos nav pietiekams, bet esošie pārkraušanas termināļi ir sasnieguši savu iespēju robežu, savukārt citi termināļi netiek izmantoti atbilstoši to reālajām jaudām, kuras izmantojot, varētu tiktu galā ar kravu satiksmes vispārējo pieaugumu. Ieguldījumi pārkraušanas termināļu jaudā, tīklu optimizācijā un jaunu pārkraušanas paņēmienu izstrādē var samazināt vispārējās pārkraušanas izmaksas, un tādējādi radīt atvasinātu modālo pāreju, kā par to var pārliecināties dažās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13a) Tādēļ dalībvalstīm, saskaņojot savu rīcību ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju, būtu jānodrošina, ka transporta uzņēmumiem tiek darīts pieejams efektīvu, modernizētu un pilnībā izmantotu tādu termināļu tīkls, ar kuriem var apmierināt pašreizējo un turpmāko pieprasījumu pēc transporta infrastruktūras. Tādējādi tiktu stimulēta alternatīvu kravu transporta veidu izmantošana un veicināta modālā pāreja, kā rezultātā kombinētie pārvadājumi tiktu padarīti konkurētspējīgāki par pārvadājumiem, kuros izmanto vienīgi autotransportu. Pārkraušanas termināļu aptvērums un lielāka jauda būtu jānodrošina vismaz gar izveidoto TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu. Vajadzētu vidēji izveidot vismaz vienu piemērotu kombinēto pārvadājumu pārkraušanas termināli, kurš atrastos ne tālāk kā 150 km (taisnā līnijā) no jebkura Savienības teritorijā veikta sūtījuma sākumpunkta, tostarp ņemot vērā ekonomiskos kritērijus.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14)  Dalībvalstīm būtu jāīsteno papildu ekonomiskā atbalsta pasākumi papildus jau esošajiem, vēršot tos uz dažādiem kombinēto pārvadājumu posmiem, lai samazinātu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem un veicinātu citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta izmantošanu, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļa satiksmes negadījumus, troksni un sastrēgumus. Šādi pasākumi var ietvert dažu nodokļu vai transporta maksu samazināšanu, subsīdijas par intermodālu kravas vienību efektīvu transportu, izmantojot kombinētos pārvadājumus, vai daļēji atmaksātus pārkraušanas izdevumus.

14)  Dalībvalstīm būtu jāīsteno papildu ekonomiskā atbalsta pasākumi papildus jau esošajiem, tos īstenojot attiecībā uz dažādiem kombinēto pārvadājumu posmiem, lai samazinātu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem un veicinātu citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta izmantošanu, vai samazinātu kravu autopārvadājumu nozares oglekļa emisiju ietekmi un tādējādi minimizētu gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļa satiksmes negadījumu skaitu, troksni un sastrēgumu apjomu. Šādi pasākumi būtu jāīsteno galvenokārt tādos jutīgos apgabalos kā kalnaini reģioni, lieli pilsētrūpnieciskie mezgli, pārrobežu savienojumi, rūpniecības teritorijas, kurās šādas infrastruktūras un pārkraušanas termināļu nav, lai samazinātu vājo vietu skaitu un sastrēgumu apjomu. Šo pasākumu ietvaros var veikt atsevišķu nodokļu vai transporta maksu samazināšanu, piešķirt subsīdijas par intermodālu kravas vienību efektīvu transportu, izmantojot kombinētos pārvadājumus, vai daļēji atmaksāt pārkraušanas izdevumus, pateicoties kam, varēs samazināt pārvadājumu sociāli ekonomiskās izmaksas, piesārņojuma un trokšņa radīto veselības apdraudējumu un vienlaikus ievērot iedzīvotāju un uzņēmumu intereses un vides apsvērumus.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14a) Dalībvalstīm būtu jāīsteno papildu pasākumi, ar kuriem uzlabo kombinēto pārvadājumu ekoloģiskos raksturlielumus, efektivitāti un ilgtspējību, sekmējot ekoloģiski tīru transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī mazemisiju transportlīdzekļu un alternatīvo degvielu izmantošanu, atbalstot energoefektīvu risinājumu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu visā kombinēto pārvadājumu ķēdē un samazinot ar transportu saistīto kaitējumu dažādu veidu skaitu, tostarp, novēršot troksni, jo īpaši dzelzceļa nozarē un pilsētu teritoriju tuvumā.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14b)  No dažādiem Savienības fondiem un pētniecības finansējuma programmām arī turpmāk dalībvalstīm būtu jāsniedz atbalsts, tām cenšoties sasniegt šīs direktīvas mērķus.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

14.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14c)  Ieguldījums loģistikā arī ir uzskatāms par svarīgu faktoru, ar kura palīdzību uzlabo kombinēto pārvadājumu konkurētspēju. Regulārāka digitālo risinājumu, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai intelektisko saistīto sistēmu, izmantošana ļautu veicināt apmaiņu ar datiem, palīdzētu uzlabot pārkraušanas operāciju efektivitāti un tās padarītu lētākas, un samazinātu to termiņus.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

14.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14d)  Ieguldot līdzekļus loģistikas ķēdes darbaspēka apmācībā, jo īpaši pārkraušanas termināļu darbinieku apmācībā, arī varētu pastiprināt kombinēto pārvadājumu konkurētspēju.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15)  Pasākumi kombinēto pārvadājumu atbalstam būtu jāīsteno saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ietvertajiem noteikumiem par valsts atbalstu.

15)  Neskarot Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ietvertos valsts atbalstu reglamentējošos noteikumus, kombinēto pārvadājumu sekmēšanas pasākumu īstenošanā ir jānodrošina zināma elastība, lai sekmētu valsts atbalsta izmantošanu.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16)  Atbalsta pasākumus pēc vajadzības būtu jākoordinē dalībvalstu un Komisijas starpā.

16)  Lai nodrošinātu tādu ieguldījumu iespējamās pārklāšanās novēršanu, kurus veic ļoti tuvu atrodošās dalībvalstīs, atbalsta pasākumi pēc vajadzības būtu jākoordinē dalībvalstu un Komisijas starpā, cieši sadarbojoties dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17)  Atbalsta pasākumi dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu to efektivitāti un lietderību.

17)  Dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata arī atbalsta pasākumi, lai nodrošinātu to efektivitāti un lietderību, un vajadzības gadījumā būtu jānosaka koriģējoši pasākumi. Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāveic dalībvalstu veikto dažādo pasākumu un to lietderības analīze un jāsekmē savstarpēja informēšana par paraugpraksi.

Pamatojums

Paraugprakses, proti, informēšanas par tādiem dalībvalstu veiktiem pasākumiem, kas ir izrādījušies īpaši efektīvi, izplatība būtu jāpastiprina, lai dalībvalstīm piedāvātu noderīgu informāciju, kas tām varētu noderēt, izvēloties ieguldījumus un atbalsta pasākumus, kurus ir paredzēts īstenot kombinēto pārvadājumu nozarē.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18a)  Tas, ka patlaban trūkst salīdzināmu un drošticamu statistikas datu, ir uzskatāms par faktoru, kas traucē Savienības kombinēto pārvadājumu novērtēšanu un šo pārvadājumu iespēju pilnīgāka izmantošanas pasākumu noteikšanu.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19)  Lai neatpaliktu no Savienības transporta un jo īpaši kombinēto pārvadājumu tirgus attīstības, dalībvalstīm būtu jāvāc attiecīgie dati un informācija un regulāri jāziņo Komisijai, un Komisijai būtu ik pa četriem gadiem jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs direktīvas īstenošanu.

19)  Lai neatpaliktu no Savienības transporta un jo īpaši kombinēto pārvadājumu tirgus attīstības, dalībvalstīm būtu jāvāc attiecīgie dati un informācija un regulāri jāziņo Komisijai, un Komisijai būtu reizi četros gados jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstu kompetentajām iestādēm ziņojums par šīs direktīvas īstenošanu.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

19a)  Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par šīs direktīvas pienācīgu piemērošanu un par ES mēroga kombinēto pārvadājumu attīstīšanas mērķus sasniegšanu līdz 2030. un 2050. gadam. Lai šo uzdevumu izpildītu, tai būtu regulāri jāizvērtē katras dalībvalsts kombinēto pārvadājumu īpatsvara pieauguma dinamika, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, un vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums par šīs direktīvas grozīšanu, lai sasniegtu Savienības mēroga mērķi.

Pamatojums

Uzraugot Savienības mērķu izpildi kombinēto pārvadājumu jomā, Komisijai būtu jāīsteno nozīmīgāka funkcija, vajadzības gadījumā veicot korektīvus pasākumus.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

20)  Pārredzamība ir svarīga visām kombinētajos pārvadājumos iesaistītajām ieinteresētajām personām, jo īpaši tām, kuras skar šī direktīva. Lai atbalstītu šādu pārredzamību un veicinātu turpmāku sadarbību, katrai dalībvalstij būtu jānorāda kompetentā iestāde.

20)  Pārredzamība ir svarīga visām kombinētajos pārvadājumos iesaistītajām ieinteresētajām personām, jo īpaši tām, kuras skar šī direktīva. Lai atbalstītu šādu pārredzamību un veicinātu turpmāku sadarbību, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās viena kompetentā iestāde.

Pamatojums

Lai uzlabotu kontaktpunkta atpazīstamību un nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanas saskanību, kā arī samazinātu administratīvā darba pārklāšanos un atvieglinātu īstenošanas kontroli, katrā dalībvalstī ir jābūt tikai vienai kompetentajai iestādei.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22)  Tā kā šīs direktīvas mērķis ir vairāk veicināt pāreju no autoceļu pārvadājumiem uz videi draudzīgākiem transporta veidiem un tādējādi samazināt Savienības transporta sistēmas negatīvo ietekmi, to nevar pietiekami efektīvi sasniegt dalībvalstis, bet kombinēto kravu pārvadājumu sākotnējā pārrobežu rakstura un savstarpēji savienotās infrastruktūras dēļ, kā arī to problēmu dēļ, kuras šī direktīva paredz risināt, to labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

22)  Tā kā šīs direktīvas mērķi — vairāk veicināt pāreju no autoceļu pārvadājumiem uz videi draudzīgākiem transporta veidiem un tādējādi samazināt Savienības transporta sistēmas negatīvo ietekmi nevar pietiekami efektīvi sasniegt dalībvalstis, bet to labāk var sasniegt Savienības līmenī — galvenokārt kombinēto kravu pārvadājumu pārrobežu rakstura un savstarpēji savienotās infrastruktūras dēļ, kā arī to problēmu dēļ, kuras ar šo direktīvu ir paredzēts risināt, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 92/106/EEK

1. pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Autoceļa posma ierobežojumu var pārsniegt autoceļa/dzelzceļa kombinēto pārvadājumu gadījumā, ja dalībvalsts vai dalībvalstis, kuru teritorijā šis ceļa posms tiek veikts, ir to atļāvušas, nolūkā sasniegt tuvāko transporta termināli, kuram ir iekraušanai vai izkraušanai vajadzīgā jauda pārkraušanas iekārtu, termināļa jaudas un attiecīgu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu ziņā.

Autoceļa posma garuma ierobežojumu var pārsniegt kombinēto pārvadājumu gadījumā nolūkā sasniegt tuvāko transporta termināli — arī gadījumos, kas tie atrodas citā dalībvalstī, , kuram ir iekraušanai vai izkraušanai vajadzīgā jauda: pārkraušanas iekārtas, termināļa jauda, termināļa darba laiks un attiecīgie dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumi. Lai novērstu dalībvalstīs veikto interpretāciju atšķirības, Komisija saskaņā ar 10. panta a) apakšpunktu pieņem deleģēto aktu, ar kuru papildina šo direktīvu un kurā nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem kombinēto pārvadājumu uzņēmumi, veicot kombinētos pārvadājumus, drīkst pārsniegt ceļu posma garuma ierobežojumus. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai uzņēmēji ievērotu šos noteikumus, un nosūta Komisijai nepieciešamo informāciju par atļaujām, tostarp izņēmumu atļaušanas pamatojumu un šo izņēmumu paredzēto termiņu.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 92/106/EEK

1. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Kombinēto pārvadājumu uzskata par notikušu Savienībā, ja pārvadājums vai tā daļa, kura notiek Savienībā, atbilst prasībām, kas noteiktas 2. un 3. punktā.

4.  Kombinēto pārvadājumu uzskata par notikušu Savienībā, ja pārvadājums vai tā daļa, kura notiek Savienībā, atbilst prasībām, kas ir noteiktas 2. un 3. punktā. Kombinēto pārvadājumu šīs direktīvas nozīmē var sākt vai beigt trešā valstī vai viens tā posms var atrasties trešā valstī.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  to termināļu skaits un ģeogrāfiskais aptvērums, kuri apkalpo kombinētos pārvadājumus un pārkraušanu skaits gadā šajos termināļos;

c)  to termināļu skaits un ģeogrāfiskais aptvērums, kuri apkalpo kombinētos pārvadājumus un pārkraušanu skaits gadā šajos termināļos salīdzinājumā ar to attiecīgi izmantoto jaudu;

Pamatojums

Ir nepieciešama informācija par konkrēto termināļu reālo atrašanās vietu un pieejamību, kā arī jaunākais novērtējums par to attiecīgo izmantoto jaudu vai iespējamo uzlabojumu.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 92/106/EEK

5. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  kombinēto pārvadājumu īpatsvara dinamika un dažādie transporta veidi attiecīgajā teritorijā;

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 92/106/EEK

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pamatojoties uz valstu ekspertu analīzi, Komisija līdz [xx/xx/xxx 9 mēnešus pēc dalībvalsts ziņojuma iesniegšanas termiņa] un vēlāk pēc katriem diviem gadiem sastāda un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un PadomeiPadomei par:

3.  Pamatojoties uz valstu ekspertu analīzi, tostarp arī uz statistikas datiem, kurus noformē, izmantojot rādītājus un metodoloģijas, kas ir vienotas visā Savienībā, Komisija pirmo reizi līdz [xx/xx/xxx 9 mēneši pēc dalībvalsts ziņojuma iesniegšanas termiņa] un vēlāk reizi divos gados izstrādā un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstu kompetentajām iestādēm par:

Pamatojums

Izdarot šo grozījumu, tiek uzsvērts, cik nozīmīgi ir statistikas dati, kas ir jāsniedz dalībvalstīm un kuri ir jānoformē, izmantojot ES vienotu metodoloģiju.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 92/106/EEK

5. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  kombinēto pārvadājumu ekonomisko attīstību, īpaši ņemot vērā dažādo transporta veidu ietekmes uz vidi attīstību;

a)  kombinēto pārvadājumu ekonomisko attīstību dalībvalstu un Savienības līmenī, īpaši ņemot vērā dažādo transporta veidu ietekmes uz vidi dinamiku;

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 92/106/EEK

5. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  atbalsta pasākumu, kas noteikti 6. pantā, efektivitāti un lietderību;

c)   to atbalsta pasākumu efektivitāti un lietderību, kas ir noteikti 6. pantā, precizējot pasākumus, kas tiek uzskatīti par visefektīvākajiem no šīs direktīvas sākotnējā mērķa sasniegšanas viedokļa, un dalībvalstīs īstenoto paraugpraksi,

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 92/106/EEK

5. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  kombinēto pārvadājumu īpatsvara dinamiku katrā dalībvalstī un Savienības līmenī nolūkā īstenot Savienības mērķus līdz 2030. un 2050. gadam,

Pamatojums

Uzraugot Savienības mērķu izpildi kombinēto pārvadājumu jomā, Komisijai būtu jāīsteno nozīmīgāka funkcija, vajadzības gadījumā veicot korektīvus pasākumus.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  šādu kombinēto pārvadājumu pārkraušanas termināļu būvei un vajadzības gadījumā to paplašināšanai;

a)  šādu pārkraušanas termināļu paplašināšanai vai vajadzības gadījumā — jaunu kombinēto pārvadājumu termināļu būvei. Pirms šiem ieguldījumiem veic ietekmes novērtējumu, ar kuru nodrošina šīs direktīvas mērķu īstenošanu un šādu ieguldījumu ekonomisko un vides aktualitāti, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās teritorijas ģeogrāfiskos un dabiskos ierobežojumus. Dalībvalstis ieguldījumu jaunu pārkraušanas paņēmienu izstrādē un pārkraušanas termināļu attīstīšanā nosaka par prioritāti nolūkā samazināt vājo vietu skaitu un sastrēgumu zonas;

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  darbības efektivitātes paaugstināšanai esošajos termināļos.

b)  darbības efektivitātes paaugstināšanai esošajos termināļos, pateicoties kurai Savienībā varēs izveidot termināļu tīklu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc kravu satiksmes, cita starpā atbalstot saistīto sistēmu integrāciju un pārvadājumu automatizāciju, ieguldījumus digitālajā loģistikā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās un intelektiskā transporta sistēmās.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 92/106/EEK

6. pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Komisiju koordinē un nodrošina, ka tad, kad šie pasākumi tiek īstenoti, prioritāte ir piemērotu vietu līdzsvarotai un pietiekamai ģeogrāfiskai izplatībai Savienībā, konkrēti gar TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu, lai neviena vieta Savienībā nebūtu tālāk par 150 km no šāda termināļa.

Dalībvalstis savu rīcību saskaņo gan ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, jo īpaši, īstenojot kompetento iestāžu ciešāku sadarbību, gan ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka tad, kad šie pasākumi tiek īstenoti, par prioritāru uzskata pārkraušanas termināļu pietiekamas ģeogrāfiskās izplatības garantēšanu Savienības mērogā, sevišķi gar TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu, panākot to, ka neviena vieta Savienībā no šāda termināļa neatrodas tālāk par 150 km (taisnā līnijā). Dalībvalstis drīkst atkāpties no 150 km noteikumiem, ja minētā infrastruktūra nav ekonomiski pamatota vai izņēmumus diktē attiecīgās teritorijas ģeogrāfiskās vai dabiskās īpatnības. Šādus izņēmumus pienācīgi pamato kompetentās iestāde.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 92/106/EEK

6. pants – 5. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var īstenot papildu pasākumus, lai uzlabotu kombinēto pārvadājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem alternatīviem pārvadājumiem pa autoceļiem.

Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim veic vismaz vienu ekonomiska un likumdošanas rakstura papildu pasākumu, lai uzlabotu, cita starpā, izmantojot tehnoloģijas, kombinēto pārvadājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem alternatīviem pārvadājumiem pa autoceļiem un jo īpaši, lai samazinātu laiku un izmaksas, kas ir nepieciešami, veicot pārkraušanu.

Pamatojums

Šis grozījums ir uzskatāms par mēģinājumu dalībvalstīm paredzēt lielākas saistības pieņemt politikas nostājas un noteikt pasākumus, kurus veicot, tiek sekmēti un attīstīti kombinētie pārvadājumi, padarot tos efektīvākus. Šīm politikas nostādnēm un pasākumiem ir jābūt gan ekonomiska, gan likumdošanas rakstura nostādnēm un pasākumiem, un tie ir jāīsteno, jo īpaši, izmantojot tehnoloģiju.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 92/106/EEK

6. pants – 5. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi pasākumi var attiekties uz jebkuriem kombinētajiem pārvadājumiem vai to daļām, piemēram, pārvadājumu pa autoceļu vai posmu, kas nav autoceļš, tostarp uz transportlīdzekli, ko izmanto šādā posmā, vai kravas vienību vai pārkraušanu.

Šādi pasākumi var attiekties uz jebkuriem kombinētajiem pārvadājumiem vai to daļām, piemēram, pārvadājumu pa autoceļa posmu vai posmu, kas nav autoceļš, tostarp uz transportlīdzekli, ko izmanto šādā posmā, vai kravas vienību, pārkraušanu vai darbaspēka apmācību.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 92/106/EEK

6. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim nosaka vismaz vienu papildu pasākumu, ar kuru samazina kravu pārvadājumu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību, proti, nodrošina transportlīdzekļu efektivitāti, izmanto alternatīvas un mazāk piesārņojošas degvielas un atjaunojamos energoresursus, tostarp termināļos, vai panāk transporta tīklu efektīvāku izmantošanu, pateicoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 92/106/EEK

6. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis ziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu un to specifikācijām.

6.  Dalībvalstis novērtē šādu atbalsta pasākumu ietekmi un atkārtoti izvērtē savas vajadzības vismaz reizi četros gados un, ja vajadzīgs, koriģē pasākumus.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 92/106/EEK

6. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Dalībvalstis novērtē šādu atbalsta pasākumu ietekmi un pārvērtē savas vajadzības vismaz reizi četros gados un, ja vajadzīgs, pielāgo pasākumus.

7.  Dalībvalstis ziņo Komisijai, ievērojot 5. panta 1. punktā precīzi izklāstītos nosacījumus, par pasākumiem, kas ir veikti, piemērojot šo pantu, tos precīzi uzskaitot un sīki izklāstot to iedarbību, un darot zināmus koriģējošos pasākumus, kas ir veikti vai ir paredzēti, pievienojot precīzu grafiku.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 92/106/EEK

6. pants – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kombinēto pārvadājumu atbalsta pasākumu mērķi ir samazināt kravu pārvadājumus pa autoceļiem un veicināt citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta izmantošanu, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļu satiksmes negadījumus, troksni un sastrēgumus.";

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kombinēto pārvadājumu atbalsta pasākumu mērķi ir samazināt kravu pārvadājumus pa autoceļiem un veicināt citu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transporta vai mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu, vai tādu alternatīvo degvielu izmantošanu, kuru emisiju līmenis ir mazāks, piemēram, biodegviela, no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektrība, dabasgāze vai ūdeņraža elementi, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, ceļu satiksmes negadījumu skaitu, troksni un sastrēgumu apjomu.

Pamatojums

Tā kā viens no galvenajiem šīs direktīvas mērķiem ir samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, ir jāsekmē tādu transportlīdzekļu un degvielu izmantošana, kuriem ir zemāks emisiju līmenis, jo īpaši autoceļu pārvadājumu jomā. Mazoglekļa smagkravas transportlīdzekļiem ir ievērojams transporta dekarbonizācijas potenciāls.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 92/106/EEK

9.a pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nozīmē vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu un darbotos kā tās īstenošanas galvenais kontaktpunkts.

Dalībvalstis nozīmē vienu kompetento iestādi, kura nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu un darbotos kā tās īstenošanas galvenais kontaktpunkts.

Pamatojums

Lai uzlabotu kontaktpunkta atpazīstamību un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu īstenošanu, samazinātu administratīvā darba pārklāšanos un atvieglinātu īstenošanas kontroli, katrā dalībvalstī ir jābūt tikai vienai kompetentajai iestādei.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 92/106/EEK

9.a pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai par kompetentajām iestādēm, kas minētas pirmajā daļā.

Dalībvalstis paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai par kompetento iestādi, kas ir minēta pirmajā daļā.

Pamatojums

Lai uzlabotu kontaktpunkta atpazīstamību un nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu īstenošanu, samazinātu administratīvā darba pārklāšanos un atvieglinātu īstenošanas kontroli, katrā dalībvalstī ir jābūt tikai vienai kompetentajai iestādei.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 92/106/EEK

9.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts kompetentās iestādes sadarbojas ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šādā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes viena otrai sniedz šīs direktīvas piemērošanai vajadzīgo informāciju. Attiecībā uz informācijas apmaiņu, iestāde, kas saņem informāciju, nodrošina tādu pašu konfidencialitātes līmeni, kādu nodrošina iestāde, kas nosūta informāciju.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes sadarbojas ar viena ar otru, jo īpaši, lai uzlabotu pārrobežu transporta savienojumus un nodrošinātu to ieguldījumu nepārtrauktību un konsekvenci, kurus veic attiecīgās robežas abās pusēs. Šādā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes viena otrai sniedz šīs direktīvas piemērošanai vajadzīgo informāciju. Attiecībā uz informācijas apmaiņu, iestāde, kas saņem informāciju, nodrošina tādu pašu konfidencialitātes līmeni, kādu nodrošina iestāde, kas informāciju nosūta.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Vienoti noteikumi attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm

Atsauces

COM(2017)0648 – C8-0391/2017 – 2017/0290(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

29.11.2017

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

29.11.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Michel Dantin

29.1.2018

Izskatīšana komitejā

19.3.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

17.5.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Urszula Krupa, Jo Leinen, Peter Liese, Lukas Mandl, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Julia Reid, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikos Androulakis, Nicola Caputo, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Karol Karski, Ulrike Müller, Stanislav Polčák, Bart Staes, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Flack, Jaromír Kohlíček, Miltiadis Kyrkos

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

53

+

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Jan Huitema, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Ulrike Müller

ECR

John Flack, Karol Karski, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter

EFDD

Piernicola Pedicini

ENF

Sylvie Goddyn

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Esther Herranz García, György Hölvényi, Peter Jahr, Peter Liese, Lukas Mandl, Stanislav Polčák, Annie Schreijer-Pierik, Ivica Tolić, Adina-Ioana Vălean

S&D

Nikos Androulakis, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nicola Caputo, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Miltiadis Kyrkos, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Benedek Jávor, Davor Škrlec, Bart Staes

1

-

EFDD

Julia Reid

3

0

GUE/NGL

Stefan Eck, Jaromír Kohlíček

NI 

Zoltán Balczó

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Vienoti noteikumi attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm

Atsauces

COM(2017)0648 – C8-0391/2017 – 2017/0290(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

8.11.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

29.11.2017

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

29.11.2017

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Daniela Aiuto

11.12.2017

 

 

 

Izskatīšana komitejā

1.2.2018

25.4.2018

9.7.2018

 

Pieņemšanas datums

9.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Claudia Schmidt, Keith Taylor, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Werner Kuhn

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna Hedh, Krzysztof Hetman

Iesniegšanas datums

16.7.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Krzysztof Hetman, Dieter-Lebrecht Koch, Werner Kuhn, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Claudia Schmidt, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

S&D

Lucy Anderson, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Anna Hedh, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Michael Cramer, Karima Delli, Keith Taylor

4

-

ECR

Jacqueline Foster, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Peter van Dalen

2

0

ENF

Marie-Christine Arnautu, Georg Mayer

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 23. augustsJuridisks paziņojums