Procedūra : 2018/0006(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0260/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0260/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0319

ZIŅOJUMS     *
PDF 770kWORD 83k
16.7.2018
PE 621.115v03-00 A8-0260/2018

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem

(COM(2018)0021 – C8-0022/2018 – 2018/0006(CNS))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Tom Vandenkendelaere

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem

(COM(2018)0021 – C8-0022/2018 – 2018/0006(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0022/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0260/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK21 dalībvalstīm ir atļauts turpināt piemērot īpašus režīmus mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar kopējiem noteikumiem un ciešākas saskaņošanas nolūkā. Tomēr šie noteikumi ir novecojuši un nemazina atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, jo tie bija paredzēti kopējai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmai, kas balstās uz nodokļa uzlikšanu izcelsmes dalībvalstī.

(1)  Ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK21 dalībvalstīm ir atļauts turpināt piemērot īpašus režīmus mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar kopējiem noteikumiem un ciešākas saskaņošanas nolūkā. Tomēr šie noteikumi ir novecojuši un nepilda savu mērķi mazināt atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, jo tie bija paredzēti kopējai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmai, kas balstās uz nodokļa uzlikšanu izcelsmes dalībvalstī.

_________________

_________________

21 OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

21 OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  PVN rīcības plānā22 Komisija paziņoja par visaptverošu vienkāršošanas pasākumu kopumu mazajiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir samazināt šo uzņēmumu administratīvo slogu un palīdzēt izveidot finanšu vidi, kas veicinātu to izaugsmi un pārrobežu tirdzniecības attīstību. Tas nozīmētu mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pārskatīšanu, kā izklāstīts paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem PVN rīcības plāna īstenošanai23. Tādējādi mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pārskatīšana ir svarīgs elements reformu paketē, kas izklāstīta PVN rīcības plānā.

(2)  PVN rīcības plānā22 Komisija paziņoja par visaptverošu vienkāršošanas pasākumu kopumu mazajiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir samazināt šo uzņēmumu administratīvo slogu un palīdzēt izveidot finanšu vidi, kas veicinātu to izaugsmi un pārrobežu tirdzniecības attīstību, kā arī palielināt PVN saistību izpildi. Mazie uzņēmumi Savienībā ir jo īpaši aktīvi konkrētās nozarēs, kuras darbojas pāri robežām, piemēram, būvniecībā, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā un mazumtirdzniecībā, un tie var būt nozīmīgs nodarbinātības avots. Lai īstenotu šos mērķus, ir jāpārskata mazajiem uzņēmumiem paredzētais īpašais režīms, kā izklāstīts paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem PVN rīcības plāna īstenošanai23. Tādējādi mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pārskatīšana ir svarīgs elements reformu paketē, kas izklāstīta PVN rīcības plānā.

_________________

_________________

22 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)148 final, 7.4.2016.).

22 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)0148 final, 7.4.2016.).

23 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai. Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks rīkoties”(COM(2017) 566 final, 4.10.2017.).

23 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai. Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks rīkoties” (COM(2017)0566 final, 4.10.2017.).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Šā īpašā režīma pārskatīšana ir cieši saistīta ar Komisijas priekšlikumu, kurā izklāstīti principi attiecībā uz galīgo PVN sistēmu uzņēmumu savstarpējai pārrobežu tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kuras pamatā ir nodokļa uzlikšana preču pārrobežu piegādēm galamērķa dalībvalstī24. Attiecībā uz PVN sistēmas pāreju uz nodokļu uzlikšanu galamērķī, ir konstatēts, ka vairāki pašreiz spēkā esošie noteikumi nav piemēroti uz galamērķi balstītai nodokļu sistēmai.

(3)  Šā īpašā režīma pārskatīšana ir cieši saistīta ar Komisijas priekšlikumu, kurā izklāstīti principi attiecībā uz galīgo PVN sistēmu uzņēmumu savstarpējai pārrobežu tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kuras pamatā ir nodokļa uzlikšana preču pārrobežu piegādēm galamērķa dalībvalstī24. Attiecībā uz PVN sistēmas pāreju uz nodokļu uzlikšanu galamērķī, ir konstatēts, ka vairāki pašreiz spēkā esošie noteikumi nav piemēroti uz galamērķi balstītai nodokļu sistēmai. Galvenās grūtības, palielinot pārrobežu tirdzniecību, mazajiem uzņēmumiem rada sarežģītie un visā Savienībā atšķirīgie noteikumi attiecībā uz PVN, kā arī fakts, ka valstu MVU paredzētais atbrīvojums dod labumu mazajiem uzņēmumiem tikai tajā dalībvalstī, kurā šie uzņēmumi ir reģistrēti.

_________________

_________________

24 Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (COM(2017) 569 final, 4.10.2017.).

24 Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (COM(2017)0569 final, 4.10.2017.).

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Lai risinātu jautājumu par pārmērīgu administratīvo slogu, ar ko saskaras mazie uzņēmumi, vienkāršošanas pasākumiem vajadzētu būt pieejamiem ne tikai uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, bet arī uzņēmumiem, kuri ekonomiskā izteiksmē uzskatāmi par mazajiem uzņēmumiem. PVN noteikumu vienkāršošanas nolūkā uzņēmumi tiktu uzskatīti par “mazajiem uzņēmumiem”, ja to apgrozījums ļautu tos kvalificēt kā mikrouzņēmumus saskaņā ar vispārīgo definīciju, kas paredzēta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK25.

(4)  Lai risinātu jautājumu par pārmērīgu administratīvo slogu, ar ko saskaras mazie uzņēmumi, vienkāršošanas pasākumiem vajadzētu būt pieejamiem ne tikai uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, bet arī uzņēmumiem, kuri ekonomiskā izteiksmē uzskatāmi par mazajiem uzņēmumiem. Šādu pasākumu pieejamība ir īpaši svarīga, jo lielākā daļa mazo uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie ir atbrīvoti no nodokļa vai nē, patiesībā ir spiesti izmantot ekspertu vai ārējo konsultantu pakalpojumus, lai varētu izpildīt savas PVN saistības, un tas šiem uzņēmumiem rada papildu finanšu slogu. PVN noteikumu vienkāršošanas nolūkā uzņēmumi tiktu uzskatīti par “mazajiem uzņēmumiem”, ja to apgrozījums ļautu tos kvalificēt kā mikrouzņēmumus saskaņā ar vispārīgo definīciju, kas paredzēta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK25.

_________________

_________________

25 Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

25 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Mazie uzņēmumi var gūt labumu no atbrīvojuma tikai tad, ja to gada apgrozījums ir mazāks par noteikto robežvērtību, ko piemēro dalībvalstī, kurā ir jāmaksā PVN. Nosakot robežlielumu, dalībvalstīm būtu jāievēro Direktīvā 2006/112/EK paredzētie noteikumi par robežvērtībām. Šie noteikumi, no kuriem lielākā daļa tika ieviesti 1977. gadā, vairs nav piemēroti.

(6)  Mazie uzņēmumi var gūt labumu no atbrīvojuma tikai tad, ja to gada apgrozījums ir mazāks par noteikto robežvērtību, ko piemēro dalībvalstī, kurā ir jāmaksā PVN. Nosakot robežlielumu, dalībvalstīm būtu jāievēro Direktīvā 2006/112/EK paredzētie noteikumi par robežvērtībām. Šie noteikumi, no kuriem lielākā daļa tika ieviesti 1977. gadā, vairs nav piemēroti. Elastīguma labad un lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var noteikt atbilstīgi zemākas robežvērtības, kas būtu proporcionālas to ekonomikas lielumam un vajadzībām, Savienības līmenī būtu jānosaka tikai maksimālās robežvērtības.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt savu valsts atbrīvojuma robežvērtību tādā līmenī, kas vislabāk atbilst viņu ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, ievērojot šajā direktīvā noteikto maksimālo robežvērtību. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, gadījumos, kad dalībvalstis piemēro dažādas robežvērtības, tām būtu jābalstās uz objektīviem kritērijiem.

(8)  Dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt savu valsts atbrīvojuma robežvērtību tādā līmenī, kas vislabāk atbilst viņu ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, ievērojot šajā direktīvā noteikto maksimālo robežvērtību. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, gadījumos, kad dalībvalstis piemēro dažādas robežvērtības, tām būtu jābalstās uz objektīviem kritērijiem. Lai veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbību, atbrīvojuma piešķiršanai noteikto valsts robežvērtību sarakstam vajadzētu būt viegli pieejamam visiem mazajiem uzņēmumiem, kuri vēlas darboties vairākās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ja ir piemērojams atbrīvojums, mazajiem uzņēmumiem, kas to izmanto, būtu vismaz jānodrošina piekļuve vienkāršotām PVN reģistrācijas, rēķinu sagatavošanas, uzskaites un ziņošanas saistībām.

(12)  Ja ir piemērojams atbrīvojums, mazajiem uzņēmumiem, kas to izmanto, būtu vismaz jānodrošina piekļuve vienkāršotām PVN reģistrācijas, rēķinu sagatavošanas, uzskaites un ziņošanas saistībām. Lai dalībvalstīs novērstu neskaidrību un juridisko nenoteiktību, Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes par vienkāršotu reģistrāciju un uzskaiti, sīkāk izskaidrojot, kādas procedūras būtu jāvienkāršo un cik lielā mērā. Līdz ... [trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisijai un dalībvalstīm šī vienkāršošana būtu jāizvērtē, lai noteiktu, vai tā uzņēmumiem un patērētājiem rada pievienoto vērtību un atstāj reālu pozitīvu ietekmi uz tiem.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojumu, ko dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību, ir nepieciešams pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par šo uzņēmumu nodomu izmantot atbrīvojumu. Mazajam uzņēmumam šāds paziņojums būtu jāiesniedz dalībvalstij, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Pēc tam minētajai dalībvalstij, pamatojoties uz šā uzņēmuma deklarētajiem apgrozījuma datiem, šī informācija būtu jāpaziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm.

(13)  Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojumu, ko dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību, ir nepieciešams pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par šo uzņēmumu nodomu izmantot atbrīvojumu. Šādu paziņojumu vajadzētu sniegt, izmantojot tiešsaistes portālu, kas ir jāizveido Komisijai. Pēc tam dalībvalstij, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, pamatojoties uz šā uzņēmuma deklarētajiem apgrozījuma datiem, būtu jāinformē citas attiecīgās dalībvalstis. Mazie uzņēmumi var jebkurā laikā darīt savai reģistrācijas dalībvalstij zināmu vēlmi atgriezties pie vispārējās PVN sistēmas.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, kuri nav atbrīvoti no nodokļa, dalībvalstīm būtu jāpieprasa vienkāršot PVN reģistrāciju un uzskaiti un pagarināt taksācijas periodus, lai nodrošinātu retāku PVN deklarāciju iesniegšanu.

(15)  Lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, kuri nav atbrīvoti no nodokļa, dalībvalstīm būtu jāpieprasa vienkāršot PVN reģistrāciju un uzskaiti. Turklāt Komisijai katrā dalībvalstī būtu jāizveido vienas pieturas aģentūra, kurai tiktu iesniegtas PVN deklarācijas.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Šīs direktīvas mērķi, proti, samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tāpēc to var labāk īstenot Savienības līmenī. Tādējādi ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(17)  Šīs direktīvas mērķi, proti, samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tāpēc to var labāk īstenot Savienības līmenī. Tādējādi ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Tomēr PVN pārbaudes procedūras, pie kuru ieviešanas noveda atbilstības nodrošināšanas procesi, ir iedarbīgi instrumenti, ar ko apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tādēļ ir jāuzsver, ka mazajiem uzņēmumiem paredzēto procedūru atvieglošanu nevajadzētu veikt, kaitējot cīņai pret krāpšanu PVN jomā.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2006/112/EK

284. pants – 4. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms atbrīvojuma izmantošanas citās dalībvalstīs mazais uzņēmums informē dalībvalsti, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

Komisija izveido tiešsaistes portālu, kurā piereģistrējas mazie uzņēmumi, kas vēlas izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2006/112/EK

284. pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja mazais uzņēmums izmanto atbrīvojumu dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazais uzņēmums precīzi deklarē gada apgrozījumu Savienībā un gada apgrozījumu dalībvalstī un informē to attiecīgo citu dalībvalstu nodokļu iestādes, kurās mazais uzņēmums veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumus.;

Ja mazais uzņēmums izmanto atbrīvojumu dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazais uzņēmums precīzi deklarē gada apgrozījumu Savienībā un gada apgrozījumu dalībvalstī un informē to attiecīgo citu dalībvalstu nodokļu iestādes, kurās mazais uzņēmums veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumus. Dalībvalstis arī nodrošina, ka tām ir pietiekamas zināšanas par mazo uzņēmumu statusu un par to attiecībām ar akcionāriem un īpašniekiem, lai garantētu, ka tie patiešām ir mazie uzņēmumi.;

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts

Direktīva 2006/112/EK

288.a pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja nākamā kalendārā gada laikā mazā uzņēmuma gada apgrozījums dalībvalstī nepārsniedz atbrīvojuma robežvērtību, kas minēta 284. panta 1. punktā, mazais uzņēmums var turpināt gūt labumu no atbrīvojuma attiecīgajā gadā ar noteikumu, ka gada apgrozījums dalībvalstī minētajā gadā nepārsniedz 284. panta 1. punktā noteikto robežvērtību par vairāk nekā 50 %.;

Ja nākamā kalendārā gada laikā mazā uzņēmuma gada apgrozījums dalībvalstī nepārsniedz atbrīvojuma robežvērtību, kas minēta 284. panta 1. punktā, mazais uzņēmums var turpināt gūt labumu no atbrīvojuma vēl divus gadus ar noteikumu, ka gada apgrozījums dalībvalstī šajos divos gados gadā nepārsniedz 284. panta 1. punktā noteikto robežvērtību par vairāk nekā 33%.;

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17)  svītro 291.–294. pantu;

17)  svītro 291. un 292. pantu;

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/112/EK

293. pants – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

17a)  direktīvas 293. panta 1. daļu aizstāj ar šādu:

Ik pēc četriem gadiem, sākot ar šīs direktīvas pieņemšanas dienu, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, un, ja nepieciešams, un ņemot vērā vajadzību savlaicīgi nodrošināt dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu, tā arī iesniedz priekšlikumus par šādām tēmām: 1) par uzlabojumiem īpašajā režīmā, kas paredzēts mazajiem uzņēmumiem; 2) par valstu sistēmu pielāgošanu attiecībā uz atbrīvojumiem un diferencētiem nodokļa atvieglojumiem; 3) par 2. iedaļā paredzēto robežvērtību pielāgošanu.

Ik pēc četriem gadiem, sākot ar šīs direktīvas pieņemšanas dienu, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, un, ja nepieciešams, un ņemot vērā vajadzību savlaicīgi nodrošināt dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu, tā arī iesniedz priekšlikumus par šādām tēmām:

 

i) uzlabojumi īpašajā režīmā, kas paredzēts mazajiem uzņēmumiem;

 

ii) valstu sistēmu pielāgošana attiecībā uz atbrīvojumiem un iespēja saskaņot atbrīvojuma robežvērtības visā Savienībā;

 

iii) 2. iedaļā paredzēto robežvērtību pielāgošana.”

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:02006L0112-20160601&qid=1528271574699&from=LV)

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17b)  direktīvas 294. pantu svītro;

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Direktīva 2006/112/EK

294.e pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

294.e pants

294.e pants

Dalībvalstis var atbrīvot mazos uzņēmumus no pienākuma iesniegt PVN deklarāciju, kas paredzēta 250. pantā.

Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa atbrīvotos mazos uzņēmumus no pienākuma iesniegt PVN deklarāciju, kas paredzēta 250. pantā, vai arī atļauj šādiem no nodokļa atbrīvotajiem mazajiem uzņēmumiem iesniegt vienkāršotu PVN deklarāciju, kurā ir iekļauta vismaz šāda informācija: iekasējamais PVN, atskaitāmais PVN, PVN neto summa (maksājama vai saņemama), iepriekš veikto darījumu kopējā vērtība un turpmāko darījumu kopējā vērtība — kas attiecas uz vienu kalendāro gadu. Tomēr mazie uzņēmumi var izvēlēties piemērot taksācijas periodu, kas noteikts saskaņā ar 252. pantu.

Ja šī izvēles iespēja netiek izmantota, dalībvalstis atļauj šādiem no nodokļa atbrīvotajiem mazajiem uzņēmumiem iesniegt vienkāršotu PVN deklarāciju, kas attiecas uz vienu kalendāro gadu. Tomēr mazie uzņēmumi var izvēlēties piemērot taksācijas periodu, kas noteikts saskaņā ar 252. pantu.

 

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Direktīva 2006/112/EK

294.i pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mazajiem uzņēmumiem PVN deklarācijā aptveramais taksācijas periods ir kalendārais gads. Tomēr mazie uzņēmumi var izvēlēties piemērot taksācijas periodu, kas noteikts saskaņā ar 252. pantu.

svītrots

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Direktīva 2006/112/EK

294.ia pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

294.ia pants

 

Komisija izveido vienas pieturas aģentūru, ar kuras palīdzību mazie uzņēmumi var iesniegt to citu dalībvalstu PVN deklarācijas, kurās tie darbojas. Par PVN iekasēšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Direktīva 2006/112/EK

294.j pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

294.j pants

svītrots

Neatkarīgi no 206. panta dalībvalstis nepieprasa mazajiem uzņēmumiem veikt starpmaksājumus.

 

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

1.a pants (jauns)

Regula (ES) Nr. 904/2010

31. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:

 

regulas 31. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai personām, kas iesaistītas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā Kopienas iekšienē, un nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību un kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, radio un televīzijas apraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus, jo īpaši tādus pakalpojumus, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK II pielikumā, ir atļauts šādu darījumu nolūkos elektroniski iegūt jebkuras konkrētas personas PVN identifikācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu. Šī informācija atbilst 17. pantā minētajiem datiem.

“1.  Katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai personām, kas iesaistītas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā Kopienas iekšienē, un nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību un kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, radio un televīzijas apraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus, jo īpaši tādus pakalpojumus, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK II pielikumā, ir atļauts šādu darījumu nolūkos elektroniski iegūt jebkuras konkrētas personas PVN identifikācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu. Šī informācija atbilst 17. pantā minētajiem datiem. PVN informācijas apmaiņas sistēmā (VIES) iekļauj norādi par to, vai atbalsttiesīgie mazie uzņēmumi izmanto atbrīvojumu no PVN, vai ne.”

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis vēlākais līdz 2022. gada 30jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 31decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās šos noteikumus piemēro no 2022. gada 1. jūlija.

Tās šos noteikumus piemēro no 2020. gada 1. janvāra.


PASKAIDROJUMS

Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu atvieglot PVN atbilstības nodrošināšanas slogu MVU. Uz maziem uzņēmumiem gulstas proporcionāli lielākas PVN atbilstības nodrošināšanas izmaksas nekā uz lieliem uzņēmumiem, un tas ne tikai pārkāpj taisnīgas nodokļu uzlikšanas principu, bet arī kavē uzņēmējdarbību. Šā priekšlikuma mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību visā Savienībā, ieviešot dažus administratīvās vienkāršošanas pasākumus attiecībā uz maziem uzņēmumiem.

Lai sasniegtu šo mērķi, referents apsver dažus uzlabojumus šādās trīs jomās:

Pirmkārt, šā priekšlikuma mērķis ir paplašināt mazo uzņēmumu atbrīvojumu no PVN, pārceļot to no valsts režīma uz daudz plašāku ES mēroga režīmu. Tādēļ referents uzskata, ka šis režīms būtu attiecīgi jāsaskaņo, lai nekropļotu iekšējā tirgus darbību. Šajā sakarībā tiek ieviesti vairāki grozījumi. Referents vēlas saskaņot atbrīvojumu no PVN robežvērtību, nosakot gan augstākās un zemākās robežvērtības lielumu. Viņš arī vēlas, lai tiktu pieņemts noteikums, ka dalībvalstis neprasa iesniegt PVN deklarāciju uzņēmumiem, kas ir atbrīvoti no PVN maksāšanas. Turklāt viņš ierosina izveidot tiešsaistes portālu, kurā būtu jāpiereģistrējas mazajiem uzņēmumiem, kas vēlas atbrīvojumu no PVN izmantot citā dalībvalstī.

Otrkārt, referents vēlas, lai MVU tiktu piešķirti reāli administratīvie vienkāršojumi.

Papildus ierosinātajiem vienkāršošanas pasākumiem viņš arī aicina izveidot „vienas pieturas aģentūru” PVN deklarāciju iesniegšanai. Lielākais šķērslis MVU, kas darbojas pāri robežām, ir valoda. Tādēļ iespēja iesniegt PVN deklarācijas no dažādām dalībvalstīm, izmantojot vienas pieturas aģentūru, mazajiem uzņēmumiem varētu būtiski atvieglot to darbību.

No otras puses, ierosinātā mazajiem uzņēmumiem paredzētā ikgadējā PVN deklarācija nenozīmēs reālu vienkāršošanu MVU. Lai gan šis pasākums izklausās interesants, patiesībā tam būtu pārāk audz negatīvu blakusefektu. Ikgadējās mazajiem uzņēmumiem paredzētās PVN deklarācijas ievērojami palielinātu bankrotu skaitu. Arī paši mazie uzņēmēji lūdz regulāri atjaunināt informāciju par to grāmatvedības un finanšu situāciju. Tādēļ referents lūdz šo pasākumu svītrot.

Treškārt, referents uzskata, ka šis dosjē būtu jāskata atsevišķi no citiem PVN dosjē. MVU paredzētus PVN vienkāršošanas pasākumus var īstenot ātrāk nekā ieviest galīgo PVN režīmu. Uzņēmējdarbības sekmēšana ir steidzami īstenojams pasākums. Tāpēc šā priekšlikuma īstenošanas datumu varētu noteikt jau agrāk.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem

Atsauces

COM(2018)0021 – C8-0022/2018 – 2018/0006(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

5.2.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

8.2.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

8.2.2018

JURI

8.2.2018

 

 

Atzinumu nesniedza

Lēmuma datums

IMCO

21.2.2018

JURI

24.1.2018

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Tom Vandenkendelaere

23.1.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

28.5.2018

2.7.2018

 

 

Pieņemšanas datums

11.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

4

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Pervenche Berès, Esther de Lange, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Petr Ježek, Barbara Kappel, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Costas Mavrides, Alex Mayer, Bernard Monot, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manuel dos Santos, Paloma López Bermejo, Luigi Morgano, Siegfried Mureşan, Andreas Schwab, Joachim Starbatty, Romana Tomc, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso

Iesniegšanas datums

16.7.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

ALDE

Petr Ježek, Caroline Nagtegaal, Ramon Tremosa i Balcells, Lieve Wierinck

ECR

Pirkko Ruohonen-Lerner

EFDD

Bernard Monot, Marco Valli

ENF

Barbara Kappel

PPE

Pilar Ayuso, Burkhard Balz, Markus Ferber, Brian Hayes, Georgios Kyrtsos, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Anne Sander, Andreas Schwab, Theodor Dumitru Stolojan, Romana Tomc

S&D

Pervenche Berès, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Alex Mayer, Luigi Morgano, Alfred Sant, Manuel dos Santos, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato, Ernest Urtasun

4

-

GUE/NGL

Paloma López Bermejo, Dimitrios Papadimoulis, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

4

0

ECR

Stanisław Ożóg, Joachim Starbatty

ENF

Gerolf Annemans, Marco Zanni

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. augustsJuridisks paziņojums