Procedūra : 2018/0044(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0261/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0261/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 13/02/2019 - 8.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0086

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 750kWORD 92k
16.7.2018
PE 621.985v02-00 A8-0261/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām

(COM(2018)0096 – C8-0109/2018 – 2018/0044(COD))

Juridiskā komiteja

Referents: Pavel Svoboda

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām

(COM(2018)0096 – C8-0109/2018 – 2018/0044(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2018)0096),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 81. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0109/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0261/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Iekšējā tirgus pareizai darbībai nolūkā veicināt tiesvedības iznākuma paredzamību, noteiktību attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem un spriedumu brīvu apriti ir nepieciešams, lai dalībvalstu tiesību kolīziju normas norādītu uz vienas un tās pašas valsts tiesību aktiem kā uz piemērojamiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts tiesā iesniegta prasība.

(3)  Iekšējā tirgus pareizai darbībai nolūkā veicināt tiesvedības iznākuma paredzamību, juridisko noteiktību attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem un spriedumu brīvu apriti un atzīšanu ir nepieciešams, lai dalībvalstu tiesību kolīziju normas norādītu uz vienas un tās pašas valsts tiesību aktiem kā uz piemērojamiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts tiesā ir iesniegta prasība.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Šobrīd Savienības līmenī nav tiesību kolīziju normu, kas reglamentē prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām (vai īpašniekiem). Šīs tiesību kolīziju normas ir nostiprinātas dalībvalstu līmenī, taču tās ir nekonsekventas un nereti neskaidras. Pārrobežas prasījumu cesijas gadījumos valstu tiesību kolīziju normu nekonsekvence izraisa juridisko nenoteiktību par to, kuri tiesību akti ir piemērojami cesijas sekām attiecībā uz trešām personām. Juridiskās noteiktības trūkums rada tādu juridisko risku pārrobežu prasījumu cesijā, kas nepastāv iekšzemes cesijām, jo atkarībā no dalībvalsts, kuras tiesas vai iestādes izskata strīdu par likumiskajām īpašumtiesībām uz prasījumu, var piemērot atšķirīgas valsts materiālās normas.

(11)  Šobrīd Savienības līmenī nav tādu saskaņotu tiesību kolīziju normu kopuma, kas reglamentētu prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām. Šīs tiesību kolīziju normas ir nostiprinātas dalībvalstu līmenī, taču tās ir nekonsekventas un neskaidras, jo to pamatā ir atšķirīgi saistošie faktori, ar kuriem nosaka piemērojamās tiesības, — it īpaši valstīs, kurās minētās normas nav konsolidētas atsevišķu tiesību aktu noteikumos. Pārrobežas prasījumu cesijas gadījumos valstu tiesību kolīziju normu nekonsekvence izraisa juridisko nenoteiktību par to, kuri tiesību akti ir piemērojami cesijas sekām attiecībā uz trešām personām. Juridiskās noteiktības trūkums rada tādu juridisko risku pārrobežu prasījumu cesijā, kas nepastāv iekšzemes cesijām, jo atkarībā no dalībvalsts, kuras tiesas vai iestādes izskata strīdu par likumiskajām īpašumtiesībām uz prasījumu, var piemērot atšķirīgas valsts materiālās normas; tas nozīmē, ka prioritātes konflikta iznākums par to, kam pēc pārrobežu cesijas pieder prasījums, būs atšķirīgs atkarībā no tā, kuras valsts tiesības tiek piemērotas.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ja cesionāri nav informēti par juridisko risku vai izvēlas to ignorēt, tiem var rasties neparedzēti finansiālie zaudējumi. Neskaidrība par to, kam pieder likumiskās īpašumtiesības uz prasījumiem, kas cedēti starp valstīm, var izraisīt rezonanses sekas un padziļināt un paildzināt finanšu krīzes ietekmi. Ja cesionāri izvēlas mazināt juridisko risku, vēršoties pēc īpašas juridiskās palīdzības, tiem radīsies augstākas darījuma izmaksas, kas nav nepieciešamas iekšzemes cesiju gadījumā. Ja cesionārus kavē juridiskais risks un tie izvēlas no tā izvairīties, tad tie var atteikties no uzņēmējdarbības iespējām un var samazināties tirgus integrācija.

(12)  Ja cesionāri nav informēti par juridisko risku vai izvēlas to ignorēt, tiem var rasties neparedzēti finansiālie zaudējumi. Neskaidrība par to, kam pieder likumiskās īpašumtiesības uz prasījumiem, kas ir cedēti starp valstīm, var izraisīt domino efektu un padziļināt un paildzināt finanšu krīzes ietekmi. Ja cesionāri izvēlas mazināt juridisko risku, vēršoties pēc īpašas juridiskās palīdzības, tiem radīsies augstākas darījuma izmaksas, kas nav nepieciešamas iekšzemes cesiju gadījumā.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Šim juridiskajam riskam var būt arī atturoša iedarbība. Cedenti un cesionāri var negribēt uzņemties šo risku, tādējādi palaižot garām uzņēmējdarbības iespējas. Neskaidrība tādējādi neatbilst tirgus integrācijas mērķim un kapitāla brīvas aprites principam, kas ir nostiprināti Līguma par Eiropas Savienības darbību 63.–66. pantā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Šīs regulas mērķis ir sniegt juridisko noteiktību, nosakot vienotas tiesību kolīziju normas, kas paredz, kuru valstu tiesību akti ir piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām.

(13)  Šīs regulas mērķis ir sniegt juridisko noteiktību, nosakot vienotas tiesību kolīziju normas, kas paredz, kuru valstu tiesību akti ir piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, palielinot pārrobežu prasījumu darījumu skaitu nolūkā veicināt pārrobežu ieguldījumus Savienībā un sekmēt uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), un patērētāju iespējas saņemt finansējumu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Šo regulu neizstrādāja, lai grozītu Regulas (EK) Nr. 593/2008 normas attiecībā uz brīvprātīgas cesijas starp cedentu un cesionāru un cesionāru un parādnieku sekām īpašuma tiesību ziņā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Šajā regulā paredzētajām tiesību kolīziju normām būtu jāreglamentē prasījumu cesijas sekām īpašuma tiesību ziņā starp visām cesijā iesaistītajām pusēm (proti, starp cedentu un cesionāru un starp cesionāru un parādnieku), kā arī attiecībā uz trešām personām (piemēram, uz cedenta kreditoru).

(15)  Šajā regulā paredzētajām tiesību kolīziju normām būtu jāreglamentē prasījumu cesijas sekas attiecībā uz trešām personām, piemēram, cedenta kreditoru, izņemot parādnieku.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Šī regula attiecas uz tādiem prasījumiem kā debitoru parādi, prasījumi, kas izriet no finanšu instrumentiem, kā definēts Direktīvā 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem,44 un nauda, kas kreditēta kredītiestādes kontā. Finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvā 2014/65/ES, ietver finanšu tirgos tirgotos vērtspapīrus un atvasinātos instrumentus. Vērtspapīri ir aktīvi, savukārt atvasinātie instrumenti ir līgumi, kas paredz gan līgumslēdzēju tiesības (jeb prasījumus), gan pienākumus.

(16)  Pie prasījumiem, kas ir reglamentēti šajā regulā, cita starpā pieder debitoru parādi, prasījumi, kas izriet no finanšu instrumentiem, kā ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem,44 un nauda, kas ir kreditēta kredītiestādes kontā. Finanšu instrumenti, kā ir definēts Direktīvā 2014/65/ES, ietver finanšu tirgos tirgotos vērtspapīrus un atvasinātos instrumentus. Vērtspapīri ir aktīvi, savukārt atvasinātie instrumenti ir līgumi, kas paredz gan līgumslēdzēju tiesības (jeb prasījumus), gan pienākumus.

___________________

___________________

44 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES, OV L 173, 12.6.2014., 349.–496. lpp.

44 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES, OV L 173, 12.6.2014., 349.–496. lpp.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)   Šī regula attiecas uz tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām. Tā neregulē tādu līgumu (piemēram, atvasinājumu līgumu) nodošanu, kuros ir ietvertas gan tiesības (jeb prasījumi), gan pienākumi, vai līgumu, kas ietver šādas tiesības un pienākumus, pārjaunojumu. Tā kā šī regula neietver līgumu nodošanu vai pārjaunojumu, finanšu instrumentu tirdzniecībai un šo instrumentu klīringam un norēķiniem turpinās piemērot tiesību aktus, kas piemērojami līgumsaistībām saskaņā ar Regulu “Roma I”. Piemērojamos tiesību aktus parasti izvēlas līgumslēdzēji vai nosaka nediskrecionārie noteikumi, kas piemērojami finanšu tirgiem.

(17)  Šī regula attiecas uz tiesību aktiem, kas ir piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām. Tā jo īpaši attiecas uz tādu līgumu (piemēram, atvasinājumu līgumu) nodošanu, kuros ir ietvertas gan tiesības (jeb prasījumi), gan pienākumi, vai uz tādu līgumu pārjaunojumu, kas ietver šādas tiesības un pienākumus.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Šai regulai nebūtu jāskar jautājumi, ko regulē Finanšu nodrošinājuma direktīva44, Norēķinu galīguma direktīva45, Likvidācijas direktīva46 un Reģistra regula47.

(18)  Šai regulai nebūtu jāskar jautājumi, kas ir reglamentēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/47/EK44, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/26/EK45 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/24/EK46, un Komisijas Regulā (ES) Nr. 389/201347, jo šajā regulā iekļautās tiesību kolīziju normas un minētajās trīs direktīvās iekļautās tiesību kolīziju normas nepārklājas.

_________________

_________________

44 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem, OV L 168, 27.6.2002., 43.–50. lpp.

44 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

46 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.).

47 Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011, OV L 122, 3.5.2013., 1.–59. lpp.

47 Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011, (OV L 122, 3.5.2013., 1.–59. lpp).

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Saskaņā ar tirgus praksi un tirgus dalībnieku vajadzībām noteiktas prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām izņēmuma kārtā būtu jāreglamentē cedētā prasījuma tiesību aktos, proti, tiesību aktos, kas reglamentē starp kreditoru un parādnieku noslēgto sākotnējo līgumu, no kura izriet prasījums.

(25)  Saskaņā ar tirgus praksi un tirgus dalībnieku vajadzībām noteiktas prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām izņēmuma kārtā būtu jāreglamentē cedētā prasījuma tiesību aktos, proti, tiesību aktos, kas reglamentē starp kreditoru un parādnieku noslēgto sākotnējo līgumu, kas ir prasījuma pamatā.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Nosakot tiesību aktus, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vērtspapīrošanas kontekstā, būtu jānodrošina elastīgums, lai apmierinātu visu kapitāla aizdevēju vajadzības un veicinātu pārrobežu vērtspapīru tirgus paplašināšanos, iekļaujot mazākus komersantus. Lai arī cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti būtu pēc noklusējuma jāpiemēro prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vērtspapīrošanas kontekstā, cedentam (iniciatoram) un cesionāram (īpašam nolūkam dibinātai sabiedrība) ir jābūt iespējai noteikt, ka prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām ir piemērojami cedētā prasījuma tiesību akti. Cedentam un cesionāram vajadzētu būt iespējai izlemt, vai prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vērtspapīrošanas kontekstā būtu jāturpina piemērot cedenta pastāvīgās mītnesvietas vispārējo noteikumu, vai arī izvēlēties cedētā prasījuma tiesību aktus, ņemot vērā darījuma struktūru un iezīmes, piemēram, iniciatoru skaitu un atrašanās vietu un tiesību aktu, kas reglamentē cedētos prasījumus, skaitu.

svītrots

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Prioritātes konflikti starp vienas prasības cesionāriem var rasties tad, ja prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vienā cesijā ir piemēroti cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti, bet citā cesijā — cedētā prasījuma tiesību akti. Šādos gadījumos tiesību aktiem, kas piemērojami, lai atrisinātu prioritātes konfliktu, vajadzētu būt tiem tiesību aktiem, kuri piemērojami to prasījuma cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, kas vispirms stājās spēkā pret trešām personām saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

(29)  Prioritātes konflikti starp vienas prasības cesionāriem var rasties tad, ja prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vienā cesijā ir piemēroti cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti, bet citā cesijā — cedētā prasījuma tiesību akti. Šādos gadījumos tiesību aktiem, kas ir piemērojami, lai atrisinātu prioritātes konfliktu, vajadzētu būt tiem tiesību aktiem, kuri ir piemērojami to prasījuma cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, kas vispirms stājās spēkā pret trešām personām saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Ja abas prasījumu cesijas attiecībā uz trešām personām stājas spēkā vienlaikus, prioritāri ir cedenta pastāvīgas mītnesvietas tiesību akti.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Ar šo regulu izraudzīto valsts tiesību aktu, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, darbības jomām vajadzētu būt vienotām. Valstu tiesību aktiem, kas izraudzīti kā piemērojami, būtu jo īpaši jāreglamentē i) cesijas tiesiskās sekas attiecībā pret trešām personām, proti, pasākumi, kas cesionāram ir jāveic, lai nodrošinātu, ka tas iegūst likumiskās īpašumtiesības uz cedēto prasījumu (piemēram, cesijas reģistrēšana valsts iestādē vai reģistrā vai rakstisks paziņojums parādniekam par cesiju); un (ii) prioritātes jautājumi starp vairākiem prasītājiem par to, kam pieder īpašumtiesības uz prasījumu (piemēram, starp diviem cesionāriem, ja viens prasījums ir cedēts divreiz, vai starp cesionāru un cedenta kreditoru).

(30)  Ar šo regulu izraudzīto valsts tiesību aktu, kas ir piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, darbības jomām vajadzētu būt vienādām. Valstu tiesību aktiem, kas izraudzīti kā piemērojami, būtu jo īpaši jāreglamentē i) cesijas tiesiskās sekas attiecībā pret trešām personām, proti, pasākumi un procedūras, kas cesionāram ir jāievēro, lai nodrošinātu, ka tas iegūst likumiskās īpašumtiesības uz cedēto prasījumu (piemēram, cesijas reģistrēšana valsts iestādē vai reģistrā vai rakstisks paziņojums parādniekam par cesiju); un (ii) prioritātes jautājumi starp vairākiem prasītājiem un to konflikta noregulējums par to, kam pieder īpašumtiesības uz prasījumu pēc tam, kad ir veikta pārrobežu cesija (piemēram, starp diviem cesionāriem, ja viens prasījums ir cedēts divreiz, vai starp cesionāru un cedenta kreditoru).

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir veicināt 17. un 47. panta piemērošanu, proti, tiesības uz īpašumu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

(34)  Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir veicināt 17. un 47. panta piemērošanu, proti, tiesības uz īpašumu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā arī tā 16. panta piemērošanu, ar kuru reglamentē darījumdarbības brīvību.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiesību normu kolīziju gadījumos šo regulu piemēro prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām civillietās un komerclietās.

Tiesību normu kolīziju gadījumos šo regulu piemēro tādām prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām civillietās un komerclietās, kas nav cedētā prasījuma parādniekam radušās sekas attiecībā uz trešām personām.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šī regula neietekmē Savienības un valsts tiesību aktus, kuros ir reglamentēta patērētāju aizsardzība.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tādu prasījumu cesija, kas izriet no laulāto mantisko attiecību regulējuma, no mantisko attiecību regulējuma attiecībās, kuru ietekmi saskaņā ar šādām attiecībām piemērojamiem tiesību aktiem uzskata par pielīdzināmu, un no testamentiem un mantošanas;

(b)  tādu prasījumu cesija, kas izriet no laulāto mantisko attiecību regulējuma, no mantisko attiecību regulējuma attiecībās, kuru ietekmi saskaņā ar šādām attiecībām piemērojamiem tiesību aktiem uzskata par pielīdzināmu laulībām, tostarp reģistrētām partnerattiecībām, kā arī izriet no testamentiem un mantošanas;

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  kolektīvajās procedūrās radušos prasījumu cesija saskaņā ar Regulu (ES) 2015/848.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  “sekas attiecībā uz trešām personām” ir sekas īpašuma tiesību ziņā, proti, cesionāra tiesības izmantot likumiskās īpašumtiesības uz tam cedēto prasījumu attiecībā pret citiem cesionāriem vai tā paša funkcionāli vienlīdzīgā prasījuma ieguvējiem, cedenta kreditoriem un citām trešām personām;

(e)  “sekas attiecībā uz trešām personām” ir cesionāra tiesības izmantot likumiskās īpašumtiesības uz tam cedēto prasījumu attiecībā pret citiem cesionāriem tā paša vai funkcionāli vienlīdzīga prasījuma ieguvējiem, cedenta kreditoriem un citām trešām personām, izņemot parādnieku;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  “skaidra nauda” ir kredītiestādes kontā kreditēta skaidrā nauda jebkurā valūtā;

svītrots

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Piemērojamie tiesību akti

Piemērojamie tiesību akti

1.  Ja šajā pantā nav noteikts citādi, prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas cedenta pastāvīgā mītnesvieta būtisko apstākļu rašanās brīdī.

1.   Ja šajā pantā nav noteikts citādi, prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā attiecīgā cesijas līguma noslēgšanas brīdī atrodas cedenta pastāvīgā mītnesvieta.

Ja cedents ir mainījis pastāvīgo mītnesvietu laikposmā starp divām viena un tā paša prasījuma cesijām dažādiem cesionāriem, viena cesionāra tiesību prioritāti pār otra cesionāra tiesībām reglamentē cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti brīdī, kad cesija pirmo reizi stājās spēkā pret trešajām personām, atbilstoši tiesību aktiem, kas piemērojami saskaņā ar pirmo apakšpunktu.

Ja cedents ir mainījis pastāvīgo mītnesvietu laikposmā starp divām viena un tā paša prasījuma cesijām dažādiem cesionāriem, viena cesionāra tiesību prioritāti pār otra cesionāra tiesībām reglamentē cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti brīdī, kad cesija pirmo reizi stājās spēkā pret trešajām personām, atbilstoši tiesību aktiem, kas piemērojami saskaņā ar pirmo apakšpunktu.

2.  Cedētam prasījumam piemērojamie tiesību akti reglamentē sekas, ko trešām personām rada šādas cesijas:

2.  Neskarot šā panta 1. punktu, cedētam prasījumam piemērojamie tiesību akti reglamentē sekas, ko trešām personām rada šādas cesijas:

(a)  kredītiestādes kontā kreditētas skaidras naudas cesija;

(a)  kredītiestādes kontā kreditētas naudas cesija;

(b)  prasījumu, kas izriet no finanšu instrumenta, cesija.

(b)  to prasījumu cesija, kas izriet no finanšu instrumentiem.

3.   Cedents un cesionārs var izvēlēties tiesību aktus, kas piemērojami cedētam prasījumam, kā tiesību aktus, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vērtspapīrošanas darījumos.

 

Tiesību akta izvēle ir skaidri nosakāma cesijas līgumā vai atsevišķā vienošanās. Tā akta, ar ko izdarīta tiesību aktu izvēle, spēkā esību pēc būtības un formāli reglamentē izvēlētie tiesību akti.

 

4.  Prioritātes konfliktu starp viena prasījuma cesionāriem, kurā vienas cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē cedenta pastāvīgās mītnesvietas valsts tiesību akti, bet citas cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē cedētā prasījuma tiesību akti, reglamentē tiesību akti, kas piemērojami sekām, ko trešām personām rada prasījuma cesija, kura pirmā stājusies spēkā attiecībā pret trešām personām saskaņā ar tās piemērojamiem tiesību aktiem.

.  Prioritātes konfliktu starp viena prasījuma cesionāriem, kurā vienas cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē cedenta pastāvīgās mītnesvietas valsts tiesību akti, bet citas cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē cedētā prasījuma tiesību akti, reglamentē tiesību akti, kas ir piemērojami sekām, ko trešām personām rada prasījuma cesija, kura pirmā ir stājusies spēkā attiecībā pret trešām personām saskaņā ar tās piemērojamiem tiesību aktiem. Ja abas prasījumu cesijas attiecībā uz trešām personām stājas spēkā vienlaikus, prioritāri ir tās valsts tiesību akti, kurā atrodas cedenta pastāvīgā mītnesvieta.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Spēkā stājas tās dalībvalsts tiesību aktu prioritāri obligātie noteikumi, kurā cesija jāveic vai ir veikta, ja vien, pamatojoties uz šiem prioritāri obligātajiem noteikumiem, cesijas līguma izpilde netiek atzīta par nelikumīgu.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tiesību aktos, kas piemērojami saskaņā ar šo regulu, nosaka, vai trešo personu tiesības attiecībā uz prasījumu, kas cedēts pēc šīs regulas piemērošanas datuma, ir prioritāras attiecībā uz citas trešās personas tiesībām, kuras iegūtas pirms šīs regulas piemērošanas datuma.

2.  Tiesību aktos, kas ir piemērojami saskaņā ar šo regulu, nosaka, vai trešo personu tiesības attiecībā uz prasījumu, kas ir cedēts pēc šīs regulas piemērošanas datuma, ir prioritārākās par citas trešās personas tiesībām, kuras ir iegūtas pirms šīs regulas piemērošanas datuma. Uz cesiju pamatotu konkurējošu prasījumu gadījumā saskaņā ar šo regulu piemērojamajos tiesību aktos nosaka attiecīgo cesionāru tiesības tikai attiecībā uz cesijas līgumiem, kas ir noslēgti pēc .. [šīs regulas piemērošanas datums].


PASKAIDROJUMS

Noteikumi, kas attiecas uz tiesību aktiem, kas ir piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, tika iekļauti Komisijas priekšlikumā, kas vēlāk kļuva par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/208 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), tomēr tie netika iekļauti galīgajā redakcijā. Likumdevēji, neiekļaujot šos jautājumus “Roma I” regulā, nepārprotami uzskatīja, ka Komisijai vajadzēs vēlreiz iesniegt priekšlikumu vēlākā posmā.

Minētie jautājumi tika izvirzīti vēlreiz saistībā ar 2015. gada Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidei. Komisijas 2017. gada maija KTS vidusposma pārskatīšanā ir noteikti atlikušie pasākumi, ko īstenos, lai līdz 2019. gadam ieviestu KTS pamatelementus, ar mērķi likvidēt šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem un samazināt finansējuma izmaksas.

Ziņojuma tvērums

Komisijas priekšlikumā ir piecpadsmit panti. Tajā ir rūpīgi ņemtas vērā regulas "Roma I" un "Roma II". Šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir veltīta noteikumiem, kas tika izstrādāti minētajā priekšlikumā, savukārt noteikumos, kuri ir tikai pārcelti no regulām "Roma I" un "Roma II", izmaiņas veiktas nav. Šī nostāja ir pieņemta, īpaši ņemot vērā iespēju pabeigt šā likumdošanas dokumenta izstrādi līdz likumdevēja pilnvaru termiņa beigām.

Galvenais noteikums

Komisijas priekšlikumā galvenais noteikums attiecībā uz cesijai piemērojamajiem tiesību aktiem ir noteikums par cedenta pastāvīgo mītnesvietu. Šis noteikums ir spēkā dažās dalībvalstīs, savukārt citās piemēro tiesību aktus, kas attiecas uz cedēto prasījumu. Cesijas galvenās negatīvās sekas var rasties cedenta kreditoriem vai citām trešām personām, kas ir saistītas ar cedentu. Noteikums par cedenta pastāvīgo mītnesvietu nodrošinās augstu pārredzamības un paredzamības līmeni iespējami iesaistītajām trešām personām.

Skaidri norādīta nepiemērojamība parādniekiem

Noteikumus, kas ir piemērojami cesijas sekām attiecībā uz parādnieku, reglamentē Regulas “Roma I” 14. pants. Ja parādnieki šajā regulā nebūtu skaidri nodalīti no trešām personām, tas nozīmētu, ka regulas “Roma I” normas tiek piemērotas kā lex specialis, un tas var izraisīt jautājumu par to, cik lielā mērā šī regula papildina regulu “Roma I”. Lai trešo pušu sekas attiecībā uz parādniekiem reglamentētu tikai regula “Roma I”, parādnieki ir skaidri jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas.

Nepiemērojamība maksātnespējas procedūrām

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām ietver noteikumus par piemērojamajām tiesībām. Tādēļ cesijas, kas ir veiktas kolektīvajās procedūrās saskaņā ar šo regulu, ir jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas.

Vērtspapīrošana

Komisija ir ierosinājusi, ka cedentam un cesionāram ir iespēja izvēlēties tiesību aktus, kas ir piemērojami cesijas sekām attiecībā uz trešām personām. Šāds noteikums ir pretrunā vienam no Eiropas civiltiesību pamatprincipiem: līgumslēdzējas puses nevar nolīgumā vienoties par trešo personu tiesībām. Rīcības brīvības nodrošināšana cesijas līgumslēdzējām pusēm šajā ziņā, jo īpaši ņemot vērā 3. pantu, būtu pārmērīga. Tomēr risinājums, saskaņā ar kuru vērtspapīrošanas līgumslēdzējas puses varētu izvēlēties, ka tiesību akti, kas būtu piemērojami lielākajai daļai prasījumu, attiektos uz visiem prasījumiem, būtu pietiekami vienkāršs un vienlaikus saglabātu pietiekamu aizsardzību trešām personām.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Tiesību akti, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām

Atsauces

COM(2018)0096 – C8-0109/2018 – 2018/0044(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

7.3.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

16.4.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

16.4.2018

 

 

 

Atzinumu nesniedza

       Lēmuma datums

ECON

20.6.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Pavel Svoboda

27.3.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

24.4.2018

15.5.2018

20.6.2018

 

Pieņemšanas datums

10.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Rosa Estaràs Ferragut, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Evelyne Gebhardt, Răzvan Popa

Iesniegšanas datums

17.7.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17

+

ALDE

EFDD

ENF

PPE

S&D

VERTS/ALE

Jean-Marie Cavada, António Marinho e Pinto

Joëlle Bergeron

Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton

Rosa Estaràs Ferragut, Emil Radev, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Evelyne Gebhardt, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Razvan Popa

Max Andersson, Pascal Durand

0

-

 

 

1

0

ECR

Angel Dzhambazki

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 24. augustsJuridisks paziņojums