Procedūra : 2018/2035(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0262/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0262/2018

Debates :

PV 12/09/2018 - 14
CRE 12/09/2018 - 14

Balsojumi :

PV 13/09/2018 - 10.10

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0352

ZIŅOJUMS     
PDF 813kWORD 78k
16.7.2018
PE 619.271v02-00 A8-0262/2018

par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā

(2018/2035(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Mark Demesmaeker

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā

(2018/2035(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018)0028),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra ziņojumu par oksonoārdāmās plastmasas, tostarp oksonoārdāmās plastmasas iepirkumu maisiņu, lietošanas ietekmi uz vidi (COM(2018)0035),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu un dienestu darba dokumentu par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (COM(2018)0032),

–  ņemot vērā Komisijas ekodizaina darba plānu 2016.–2019. gadam (COM(2016)0773), jo īpaši mērķi noteikt precīzākas prasības attiecībā uz konkrētiem ražojumiem un horizontālākas prasības tādās jomās kā ražojumu ilgtspējība, labošanas iespējas, uzlabojumu iespējas, demontāžas koncepcija un atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vienkāršība,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/849, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/850, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Direktīvu (ES) 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(6) (turpmāk “Ekodizaina direktīva”), un saskaņā ar šo direktīvu pieņemtās īstenošanas regulas un brīvprātīgās vienošanās,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam(7),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 18. decembra secinājumus par ekoinovāciju: veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

–  ņemot vērā Eirobarometra 2017. gada oktobra speciālaptauju Nr. 468 par Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret vidi,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesiju (COP21),

–  ņemot vērā ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, ko pieņēma ANO ilgtspējīgas attīstības samitā 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku(8),

-  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 16. janvāra rezolūciju par starptautisko okeānu pārvaldību — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A8-0262/2018),

A.  tā kā plastmasa ir vērtīgs materiāls, ko plaši izmanto visās vērtības ķēdēs un kas noderīgs gan sabiedrībai, gan ekonomikai, ja to izmanto un pārvalda atbildīgi;

B.  tā kā patlaban plastmasas ražošanas, izmantošanas un izmešanas veidam ir raksturīgi videi, klimatam un ekonomikai postoši trūkumi un potenciāli negatīva ietekme gan uz cilvēku, gan dzīvnieku veselību; tā kā tāpēc galvenais uzdevums ir ražot un izmantot plastmasu atbildīgā un ilgtspējīgā veidā, lai samazinātu plastmasas atkritumu rašanos un samazinātu bīstamo vielu izmantošanu plastmasā, ja tas ir iespējams; tā kā šajā ziņā svarīga loma ir pētniecībai un inovācijai attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un alternatīvām;

C.  tā kā šie trūkumi rada plašas sabiedrības bažas, proti, 74 % ES iedzīvotāju ir pauduši bažas par plastmasas ietekmi uz veselību un 87 % uztraucas par tās ietekmi uz vidi;

D.  tā kā pašreizējais politiskais impulss būtu jāizmanto, lai pārietu uz ilgtspējīgu aprites plastmasas ekonomiku, kas piešķir prioritāti plastmasas atkritumu rašanās novēršanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju;

E.   tā kā vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas valsts tiesību aktus, lai aizliegtu mikroplastmasu, ko ar nolūku pievieno kosmētikas līdzekļiem;

F.  tā kā Eiropas valstis ir eksportējušas plastmasas atkritumus, tostarp uz valstīm, kur ir nepietiekamas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes sistēmas, kuras rada kaitējumu videi un apdraud veselību vietējās kopienās, jo īpaši atkritumu apstrādes darbiniekiem;

G.  tā kā plastmasas atkritumi ir globāla problēma un ir vajadzīga starptautiska sadarbība, lai cīnītos ar šo problēmu; tā kā ES ir apņēmusies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, no kuriem vairāki attiecas uz ilgtspējīgu plastmasas patēriņu un ražošanu nolūkā ierobežot ietekmi uz jūrām un zemi;

H.  tā kā pasaulē ikgadējais plastmasas ražošanas apjoms 2015. gadā sasniedza 322 miljonus tonnu un paredzams, ka nākamajos 20 gados plastmasas ražošana divkāršosies;

I.  tā kā Eiropas Savienībā katru gadu tiek radīti 25,8 miljoni tonnu plastmasas atkritumu;

J.  tā kā ES tikai 30 % plastmasas atkritumu savāc pārstrādei; tā kā tikai 6 % no tirgū laistās plastmasas ir izgatavoti no pārstrādātas plastmasas;

K.  tā kā atkritumu apglabāšana poligonos (31 %) un sadedzināšana (39 %) plastmasas atkritumiem joprojām ir augsta;

L.  tā kā aptuveni 95 % no plastmasas iepakojuma materiāla vērtības pašlaik no ekonomikas aizplūst, līdz ar to ik gadu radot zaudējumus EUR 70–105 miljardu apmērā;

M.  tā kā ES 2030. gada plastmasas iepakojuma pārstrādes mērķis ir 55 %;

N.  tā kā plastmasas pārstrāde rada būtiskus ieguvumus klimata jomā, radot CO2 emisiju samazinājumu;

O.  tā kā pasaulē katru gadu 5 līdz 13 miljoni tonnu plastmasas nonāk okeānos un ir aplēsts, ka līdz šim okeānos ir nonākuši vairāk nekā 150 miljoni tonnu plastmasas;

P.  tā kā Eiropas Savienībā katru gadu jūrās un okeānos nonāk 150 000 līdz 500 000 tonnu plastmasas atkritumu;

Q.  tā kā saskaņā ar ANO minētajiem pētījumiem, ja nekas netiks darīts, 2050. gadā okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju;

R.  tā kā plastmasa veido 85 % no pludmaļu piedrazojuma un vairāk nekā 80 % no jūras piedrazojuma;

S.  tā kā okeānā ir atrodami praktiski visu veidu plastmasas materiāli — gan Klusā okeāna atkritumu plankumā, kur vismaz 79 000 tonnu plastmasas peld 1,6 miljonu kvadrātkilometru platībā, gan planētas attālākajās vietās, piemēram, dziļi okeāna dzelmē un Arktikā;

T.  tā kā jūras piedrazojums nelabvēlīgi ietekmē arī saimniecisko darbību un cilvēku pārtikas ķēdi;

U.  tā kā 90 % no visiem jūras putniem norij plastmasas daļiņas;

V.  tā kā vēl nav pilnībā izprasta plastmasas atkritumu ietekme uz floru, faunu un cilvēka veselību; tā kā katastrofālā ietekme uz jūras dzīvniekiem ir dokumentēta un zināms, ka vairāk nekā 100 miljoni jūras dzīvnieku katru gadu okeānā iet bojā plastmasas atkritumu dēļ;

W.  tā kā risinājumus jūras plastmasas apkarošanai nevar izdalīt no kopējās stratēģijas plastmasas jomā; tā kā Zvejas kontroles regulas(11) 48. pants, kas ietver pasākumus, lai veicinātu nozaudētu zvejas rīku izgūšanu, ir solis pareizajā virzienā, bet ir pārāk ierobežots, ņemot vērā to, ka dalībvalstīm ir atļauts atbrīvot lielāko daļu zvejas kuģu no minētā pienākuma, un ziņošanas prasību īstenošana joprojām ir zema;

X.  tā kā tiek apsvērts Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) finansējums projektiem Adrijas jūrā, piemēram, jauniem pārvaldības instrumentiem un labai praksei, lai mazinātu un, ja iespējams, izskaustu zvejas rīku pamešanu, kā arī piešķirtu zvejas flotēm jaunu lomu — sargāt jūru;

Y.  tā kā dalībvalstis ir parakstījušas Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL), un tām būtu jācenšas pilnībā īstenot tās noteikumus;

Z.  tā kā “rēgu zveja” notiek tad, kad pazaudēti vai pamesti bioloģiski nenoārdāmi zvejas tīkli, lamatas un auklas sagūsta, iepin, ievaino, nomērdē badā un nogalina jūrā dzīvojošo sugu pārstāvjus; tā kā “rēgu zvejas” fenomenu izraisa zvejas rīku nozaudēšana un pamešana; tā kā Zivsaimniecības kontroles regula paredz obligātu zvejas rīku marķēšanu, kā arī nozaudētu zvejas rīku izziņošanu un izguvi; tā kā tādēļ daži zvejnieki pēc savas iniciatīvas atgriež ostā pazaudētus tīklus, kas izgūti jūrā;

AA.  tā kā, lai gan ir grūti precīzi novērtēt akvakultūras konkrēto daļu jūras piedrazojumā, tiek lēsts, ka 80 % no jūras piedrazojuma ir plastmasa un mikroplastmasa un ka aptuveni no 20 % līdz 40 % šo plastmasas atkritumu ir daļēji saistīti ar cilvēka darbību jūrā, tostarp komerckuģiem un kruīza kuģiem, bet pārējais nāk no sauszemes, un tā kā saskaņā ar nesenu FAO pētījumu(12) aptuveni 10 % ir no nozaudētiem un izmestiem zvejas rīkiem; tā kā pazaudēti un izmesti zvejas rīki ir viens no jūras plastmasas drazu komponentiem un tiek lēsts, ka 94 % no plastmasas, kas nokļūst okeānā, nonāk uz jūras gultnes, līdz ar to ir jāizmanto Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), lai zvejnieki varētu tieši iesaistīties jūras piedrazojumu izgūšanas shēmās, nodrošinot tiem maksājumus vai citus finansiālus un materiālus stimulus;

AB.  tā kā katru gadu ES vidē nonāk 75 000 līdz 300 000 tonnu mikroplastmasas, tostarp mikroplastmasa, kas ar nolūku pievienota plastmasas produktiem, mikroplastmasa, kas izdalās produktu izmantošanas laikā, un mikroplastmasa, kas rodas plastmasas produktu sairšanā;

AC.  tā kā mikroplastmasa un nanodaļiņas rada specifiskas problēmas publiskajai politikai;

AD.  tā kā mikroplastmasa ir atrodama 90 % pudelēs pildītā ūdens;

AE.   tā kā ir atzinīgi vērtējams Komisijas pieprasījums Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) izskatīt zinātnisko pamatojumu ierobežot ar nolūku pievienotas mikroplastmasas izmantošanu patērētājiem vai profesionāļiem paredzētos produktos;

AF.  tā kā ir atzinīgi vērtējams Komisijas pieprasījums ECHA sagatavot priekšlikumu par iespējamam ierobežojumam attiecībā uz oksonoārdāmu plastmasu;

AG.   tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. pantu jaunu pašu resursu ieviešana ir pakļauta īpašai likumdošanas procedūrai, kurā nepieciešama vienprātība starp dalībvalstīm un apspriešanās ar Parlamentu,

Vispārīgas piezīmes

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018)0028) kā soli virzienā uz ES pāreju no lineāras ekonomikas uz aprites ekonomiku; atzīst, ka plastmasai ir noderīga loma mūsu ekonomikā un ikdienā, taču vienlaikus tai ir ievērojami trūkumi; uzskata, ka tāpēc galvenais uzdevums ir ilgtspējīgā veidā pārvaldīt plastmasu visā vērtības ķēdē un tādējādi mainīt veidu, kādā mēs ražojam un lietojam plastmasu, lai vērtība tiktu saglabāta mūsu ekonomikā, nekaitējot videi, klimatam un sabiedrības veselībai;

2.  uzsver, ka Atkritumu pamatdirektīvā noteiktajai plastmasas atkritumu rašanās prevencijai vajadzētu būt pirmajai prioritātei saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; turklāt uzskata, ka mūsu plastmasas pārstrādes ievērojamai palielināšanai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes atbalstīšanā, kā arī vides un sabiedrības veselības aizsardzībā; aicina visas ieinteresētās personas uzskatīt, ka nesenais Ķīnas aizliegums importēt plastmasas atkritumus rada izdevību investēt plastmasas atkritumu prevencijā, tostarp stimulēt atkārtotu izmantošanu un aprites produktu izstrādi, un investēt mūsdienīgās iekārtās plastmasas vākšanai, šķirošanai un otrreizējai pārstrādei Eiropas Savienībā; uzskata, ka ir svarīgi apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz MVU;

3.  ir pārliecināts, ka stratēģija attiecībā uz plastmasu būtu jāizmanto arī kā līdzeklis, ar ko stimulēt jaunus, gudrus, ilgtspējīgus un cirkulārus modeļus uzņēmējdarbībā, ražošanā un patēriņā, aptverot visu vērtības ķēdi saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 12 par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu un internalizējot ārējās izmaksas; aicina Komisiju šajā nolūkā stiprināt skaidru saikni starp Savienības atkritumu, ķīmisko vielu un produktu politiku, tostarp izstrādājot netoksisku materiālu ciklus, kā paredzēts 7. vides rīcības programmā;

4.  aicina Komisiju izstrādāt aprites ekonomikas un bioekonomikas politiku laikposmam pēc 2020. gada, kuras pamatā būtu stingrs pētniecības un inovācijas stūrakmens, un nodrošināt, lai jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) būtu pieejamas vajadzīgās saistību apropriācijas; jo īpaši uzsver pētniecības nozīmi, izstrādājot inovatīvus risinājumus un izprotot makro-, mikro- un nanoplastmasas ietekmi uz ekosistēmām un cilvēka veselību;

5.  uzsver, ka ir dažādu veidu plastmasa un dažādi plastmasas izmantošanas veidi un ka tāpēc atšķirīgām vērtības ķēdēm ir nepieciešama konkrētām — bieži vien atsevišķa produkta — vajadzībām atbilstoša pieeja, kas īstenojama, ar dažādiem kompleksiem risinājumiem ņemot vērā ietekmi uz vidi, pieejamās alternatīvas un vietējas un reģionālas prasības un nodrošinot, ka tiek apmierinātas funkcionālās vajadzības;

6.  uzsver, ka ir nepieciešama visu ieinteresēto personu vienota un koordinēta rīcība visas vērtības ķēdes garumā, lai gūtu panākumus un sasniegtu ekonomikai, videi, klimatam un veselībai labvēlīgu rezultātu;

7.  uzsver, ka atkritumu rašanās samazināšana ir kopīga atbildība un ka joprojām ir svarīgs uzdevums no vispārēja rakstura bažām par plastmasas atkritumiem pāriet pie publiskas atbildības; uzsver, ka šajā ziņā svarīgi ir izstrādāt jaunus patēriņa modeļus, stimulējot patērētāju paradumu maiņu; prasa palielināt patērētāju informētību par plastmasas atkritumu radītā piesārņojuma ietekmi, prevencijas un pienācīgas atkritumu apsaimniekošanas svarīgumu un pastāvošajām alternatīvām;

No reciklēšanai piemērota dizaina uz apritei piemērotu dizainu

8.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenots un piemērots viss produktu jomas un atkritumu jomas acquis; norāda, ka ES tikai 30 % plastmasas atkritumu savāc pārstrādei, kā rezultātā milzīgs daudzums resursu tiek izšķērdēts; uzsver, ka no 2030. gada plastmasa vairs netiks pieņemta poligonos un ka dalībvalstīm plastmasas atkritumi ir jāapsaimnieko saskaņā ar Direktīvā 2008/98/EK paredzētajiem noteikumiem; atkārtoti norāda, ka dalībvalstīm vajadzētu izmantot ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu; uzsver, cik svarīgas ir dalītās savākšanas un šķirošanas iekārtas, lai nodrošinātu augstas kvalitātes reciklēšanu un palielinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu;

9.  aicina visas nozares ieinteresētās personas pašlaik uzsākt konkrētu pasākumu veikšanu, lai izmaksefektīvā veidā vēlākais līdz 2030. gadam nodrošinātu, ka visus plastmasas iepakojuma veidus var izmantot atkārtoti vai reciklēt, savus zīmolus identificēt ar ilgtspējīgiem aprites uzņēmējdarbības modeļiem un savu tirgvedības spēku izmantot, lai popularizētu un iedzīvinātu ilgtspējīga aprites patēriņa ieradumus; aicina Komisiju uzraudzīt un novērtēt norises, veicināt labāko praksi un pārbaudīt ar vidi saistītus apgalvojumus, lai nepieļautu “zaļmaldināšanu”;

10.  uzskata, ka pilsoniskā sabiedrība būtu pienācīgi jāiesaista un jāinformē, lai tā spētu prasīt ražošanas nozarei ievērot saistības un pienākumus;

11.  mudina Komisiju izpildīt savu pienākumu līdz 2020. gada beigām pārskatīt un pastiprināt Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas pamatprasības, ņemot vērā dažādu iepakojuma materiālu relatīvās iezīmes saskaņā ar dzīves cikla novērtējumiem un jo īpaši pievēršoties prevencijai un apritei piemērotam dizainam; aicina Komisiju nākt klajā ar skaidrām, īstenojamām un efektīvām prasībām, tostarp attiecībā uz “izmaksefektīvā veidā atkārtoti izmantojamu un reciklējamu plastmasas iepakojumu” un uz pārmērīgu iepakojumu;

12.  aicina Komisiju noteikt, ka resursefektivitāte un cirkularitāte ir virsprincipi, norādot svarīgo lomu, kāda var būt cirkulāriem materiāliem, produktiem un sistēmām, tostarp arī attiecībā uz plastmasu, kas nav iepakojums; uzskata, ka to cita starpā var panākt ar paplašinātu ražotāju atbildību, izstrādājot produktu standartus, veicot dzīves cikla novērtējumus, paplašinot ekodizaina tiesisko regulējumu attiecībā uz visām galvenajām plastmasas produktu grupām, pieņemot ekomarķēšanas noteikumus un īstenojot produktu vides pēdas metodi;

Patiesi vienota tirgus veidošana reciklētai plastmasai

13.   norāda, ka ir dažādi iemesli, kāpēc Eiropas Savienībā reciklētas plastmasas izmantošana ir zemā līmenī, un ka to cita starpā izraisa zemas fosilā kurināmā cenas daļēji saistībā ar subsīdijām, uzticības trūkums un augstas kvalitātes piegāžu trūkums; uzsver, ka ir nepieciešams stabils otrreizējo izejvielu iekšējais tirgus, lai nodrošinātu pāreju uz aprites ekonomiku; aicina Komisiju novērst šķēršļus, ar kuriem saskaras šis tirgus, un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

Kvalitātes standarti un verifikācija

14.  aicina Komisiju nevilcinoties nākt klajā ar priekšlikumu par kvalitātes standartiem, lai panāktu uzticēšanos otrreizējo plastmasas izejvielu tirgum un stimulētu šāda tirgus veidošanos; mudina Komisiju šo kvalitātes standartu izstrādē ņemt vērā atšķirīgas reciklēšanas pakāpes, kas ir savienojamas ar dažādu produktu funkcionalitāti, vienlaikus aizsargājot sabiedrības veselību, pārtikas nekaitīgumu un vidi; aicina Komisiju nodrošināt reciklēto materiālu drošu izmantošanu materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, un veicināt inovāciju;

15.  aicina Komisiju apsvērt paraugpraksi ar neatkarīgu trešās personas sertifikāciju un veicināt reciklēto materiālu sertificēšanu, jo verifikācija ir būtiska, lai veicinātu gan nozares, gan patērētāju uzticību reciklētiem materiāliem;

Reciklēti materiāli

16.  aicina visus nozares dalībniekus savu publisko apņemšanos vairāk izmantot reciklētu plastmasu pārvērst par oficiālu solījumu un veikt konkrētus pasākumus;

17.  uzskata, ka var būt vajadzīgi obligāti noteikumi par reciklētu materiālu izmantošanu, lai panāktu, ka palielinās otrreizējo izejvielu izmantošanas apjoms, kamēr reciklēto materiālu tirgi vēl nedarbojas; aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest minimālās reciklētā satura prasības specifiskos plastmasas produktos, ko laiž ES tirgū, vienlaikus ievērojot pārtikas nekaitīguma prasības;

18.  aicina dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest samazinātas likmes pievienotās vērtības nodokli (PVN) produktiem, kuri satur reciklētus materiālus;

Apritei piemērots iepirkums

19.  uzsver, ka iepirkums ir būtisks instruments pārejā uz aprites ekonomiku, jo tas spēj veicināt inovāciju uzņēmējdarbības modeļos un stiprināt resursefektīvu produktu un pakalpojumu izmantošanu; uzsver vietējo un reģionālo iestāžu lomu šajā ziņā; aicina Komisiju ES līmenī izveidot apmācības tīklu par apritei piemērotu iepirkumu un tādējādi izmantot pieredzi, kas gūta, īstenojot izmēģinājuma projektus; uzskata, ka ar šiem brīvprātīgajiem pasākumiem būtu jāpaver ceļš tam, ka, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, tiek pieņemti saistoši ES noteikumi un kritēriji par apritei piemērotu publisko iepirkumu;

20.  aicina dalībvalstis pakāpeniski atteikties no visiem nevēlamajiem stimuliem, kas ir vērsti pret augstāko iespējamo plastmasas reciklēšanas līmeņu sasniegšanu;

Mijiedarbība starp atkritumu jomu un ķīmisko vielu jomu

21.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes optimizēt importētu materiālu un produktu kontroles pasākumus, lai panāktu, ka tiek ievērots ES regulējums ķīmisko vielu un produktu jomā un ka ir nodrošināta šī regulējuma izpilde;

22.  norāda uz Eiropas Parlamenta rezolūciju par aprites ekonomikas tiesību aktu paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas;

Pasākumi, ar ko novērš plastmasas atkritumu rašanos

Vienreiz lietojami plastmasas izstrādājumi

23.  norāda, ka nav panacejas, ar ko novērst vienreiz lietojamu plastmasas izstrādājumu kaitīgo ietekmi uz vidi, un uzskata, ka tāpēc šī sarežģītā jautājuma atrisināšanai ir vajadzīga gan brīvprātīgu, gan regulatīvu pasākumu kombinācija, kā arī patērētāju informētības, uzvedības un līdzdalības pārmaiņas;

24.  pieņem zināšanai pasākumus, kas jau veikti dažās dalībvalstīs, un tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par īpašu tiesisko regulējumu ar mērķi samazināt dažu plastmasas produktu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz vienreizlietojamo plastmasu; uzskata, ka šim priekšlikumam būtu jāveicina ievērojams samazinājums attiecībā uz jūras piedrazojumu, no kura vairāk nekā 80 % ir plastmasa, tādējādi atbalstot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķi novērst un ievērojami mazināt visu veidu jūras piesārņojumu;

25.  uzskata, ka ir svarīgi, lai šajā regulējumā dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu piedāvāts ar vienotā tirgus integritāti saderīgu vērienīgu pasākumu klāsts, kam ir patiesi labvēlīga ietekme uz vidi un sociālekonomiskā ietekme un kas nodrošina patērētājiem nepieciešamo funkcionalitāti;

26.   atzīst, ka vienreizlietojamo plastmasas produktu samazināšana un ierobežošana var radīt iespējas ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem;

27.   norāda uz darbu, kas turpinās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru attiecībā uz šo priekšlikumu;

28.  uzsver, ka ir dažādi ceļi, kā sasniegt augstus dalītas savākšanas un pārstrādes rādītājus un samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, tostarp ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas ar modulētiem maksājumiem, depozīta kompensācijas shēmas un palielināta sabiedrības informētība; atzīst dažādās dalībvalstīs izveidoto režīmu priekšrocības un potenciālu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm; uzsver, ka konkrētas shēmas izvēle joprojām ir dalībvalsts kompetentās iestādes ziņā;

29.  atzinīgi vērtē to, ka Direktīva 94/62/EK nosaka, ka dalībvalstīm līdz 2024. gada beigām ir jāievieš obligātas RPA shēmas visam iepakojumam, un aicina Komisiju izvērtēt iespēju šo pienākumu attiecināt arī uz citiem plastmasas produktiem saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a pantu;

30.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2018)0325) attiecībā uz iemaksu, kuras pamatā ir nereciklēta plastmasas iepakojuma atkritumi; uzsver, ka iespējamās iemaksas ietekmei jābūt saskaņotai ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; tādēļ uzsver, ka prioritāte būtu jāpiešķir atkritumu rašanās prevencijai;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievienoties un atbalstīt starptautisko koalīciju plastmasas maisiņu piesārņojuma samazināšanai, kas tika izveidota ANO Klimata pārmaiņu konferences 22. sanāksmē 2016. gada novembrī Marrākešā;

32.  uzskata, ka lielveikaliem ir būtiska loma vienreizlietojamas plastmasas samazināšanā Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā “lielveikalu ejas bez plastmasas”, kas paver lielveikaliem iespējas testēt kompostējamus biomateriālus kā plastmasas iepakojuma alternatīvas;

33.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām (COM(2018)0033) ar mērķi ievērojami samazināt zvejniekiem slogu un izmaksas saistībā ar zvejas rīku un plastmasas atkritumu atvešanu atpakaļ uz ostu; uzsver, cik nozīmīga varētu būt zvejnieku loma, jo īpaši zvejas laikā jūrā vācot plastmasas atkritumus un nododot tos ostā, kur notiek pienācīga atkritumu apsaimniekošana; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāstimulē šī darbība, lai uz atkritumu savākšanas darbību laikā savāktajiem atkritumiem neattiektos nekāda izmaksu segšanas sistēma un par to apsaimniekošanu nebūtu jāmaksā zvejniekam;

34.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2017. gada izvērtēšanas un īstenošanas ziņojumā nav iekļauta Zvejniecības kontroles regulas 48. panta 3. punkta īstenošana attiecībā uz izgūšanas un ziņošanas pienākumu nozaudētu zvejas rīku gadījumā; uzsver, ka nepieciešams sīki izvērtēt Zvejas kontroles regulas prasību īstenošanu attiecībā uz zvejas rīkiem;

35.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus atbalstīt atkritumu savākšanas plānus jūrā, ja iespējams, iesaistot zvejas kuģus, un ieviest jūras piedrazojuma uzņemšanas un apglabāšanas iekārtas, kā arī nolietotu tīklu pārstrādes shēmu; aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar zvejniecības nozari izmantot FAO brīvprātīgi īstenojamās vadlīnijas attiecībā uz zvejas rīku marķēšanu, lai apkarotu “rēgu zvejniecību”;

36.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus uzlabot datu vākšanu attiecībā uz plastmasas piedrazojumu jūrā, izveidojot un īstenojot ES mēroga obligātu digitālās ziņošanas sistēmu par nozaudētajiem zvejas rīkiem no konkrētiem kuģiem, lai atbalstītu atgūšanas pasākumus, izmantojot datus no reģionālajām datubāzēm, lai apmainītos ar informāciju Eiropas datubāzē, ko pārvalda Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra vai attīstīt SafeSeaNet sistēmu par lietotājiem draudzīgu ES mēroga sistēmu, kas dotu iespēju zvejniekiem ziņot par nozaudētajiem zvejas rīkiem;

37.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles izstrādāt stratēģijas un plānus ar mērķi samazināt zvejas rīku pamešanu jūrā, piemēram, ar EJZF dotācijām, struktūrfondiem un ETS atbalstu un ar nepieciešamās pakāpes aktīvu reģionālo iesaisti;

Bioloģiskas izcelsmes plastmasa, bioloģiskā noārdīšanās un kompostējamība

38.  stingri atbalsta to, ka Komisijai ir jāizvirza skaidri papildu standarti, saskaņoti noteikumi un definīcijas par bioloģiskas izcelsmes saturu, bioloģisko noārdīšanos (no izejvielas neatkarīga īpašība) un kompostējamību, lai novērstu maldīgus priekšstatus un pārpratumus un patērētājiem sniegtu skaidru informāciju;

39.  uzsver, ka ilgtspējīgas bioekonomikas sekmēšana var palīdzēt mazināt Eiropas atkarību no importētajām izejvielām; uzsver bioloģiskās un bioloģiski noārdāmās plastmasas potenciālo lomu gadījumos, kad ir pierādīts, ka tā ir lietderīga no dzīves cikla viedokļa; uzskata, ka bioloģiskā noārdīšanās ir jānovērtē attiecīgos reālos apstākļos;

40.  uzsver, ka bioloģiski noārdāma un kompostējama plastmasa var palīdzēt īstenot pāreju uz aprites ekonomiku, bet to nevar uzskatīt par risinājumu cīņā pret jūras piedrazojumu vai attaisnojumu nevajadzīgiem vienreizlietojamiem pielietojumiem; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt skaidrus kritērijus attiecībā uz noderīgiem produktiem, kuri satur bioloģiski noārdāmu plastmasu, un to izmantošanas veidiem, tostarp izmantošanu iepakojumā un pielietojumu lauksaimniecībā; prasa veikt turpmāku pētniecību un izstrādi šajā jautājumā; uzsver, ka pret bioloģiski noārdāmu un bioloģiski nenoārdāmu plastmasu ir jāizturas atšķirīgi, ņemot vērā atkritumu pareizu apsaimniekošanu;

41.  uzsver, ka no bioloģiskām izejvielām iegūta plastmasa sniedz iespējas daļēji diferencēt sākotnējās izejvielas, un šajā ziņā pieprasa lielākas investīcijas pētniecībā un izstrādē; atzīst, ka tirgū jau ir pieejami inovatīvi bioloģiskas izcelsmes materiāli; uzsver, ka ir vajadzīga neitrāla un vienlīdzīga attieksme pret aizstājējmateriāliem;

42.  prasa līdz 2020. gadam ES pilnībā aizliegt oksonoārdāmu plastmasu, jo šis plastmasas veids nav pienācīgi bioloģiski noārdāms, nav kompostējams, negatīvi ietekmē tradicionālās plastmasas otrreizējo pārstrādi un nesniedz pārbaudītu labumu videi;

Mikroplastmasa

43.  aicina Komisiju līdz 2020. gadam ieviest aizliegumu attiecībā uz mikroplastmasu kosmētikā, ķermeņa kopšanas līdzekļos, mazgāšanas līdzekļos un tīrīšanas līdzekļos; turklāt aicina ECHA izvērtēt un vajadzības gadījumā sagatavot aizliegumu attiecībā uz mikroplastmasu, ko apzināti pievieno citiem produktiem, ņemot vērā to, vai ir pieejamas dzīvotspējīgas alternatīvas;

44.   aicina Komisiju produktu jomas tiesību aktos noteikt prasību minimumu, ar ko būtiski samazināt mikroplastmasas piesārņojuma rašanās avotus, un tas jo īpaši attiecas uz tekstilizstrādājumiem, riepām, krāsām un cigarešu izsmēķiem;

45.  ņem vērā tādus labas prakses piemērus kā Operation Clean Sweep un dažādas iniciatīvas par piesārņojuma ar granulām izskaušanu; uzskata, ka ir iespējams izveidot šādas iniciatīvas gan ES, gan globālā līmenī;

46.  aicina Komisiju pašlaik notiekošajā Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaudes procesā saistībā ar notekūdeņu attīrīšanu un nokrišņu ūdens apsaimniekošanu izanalizēt gan makroplastmasas, gan mikroplastmasas veidošanās avotus, izplatību, turpmākas pastāvēšanas iespējas un radīto ietekmi; turklāt aicina dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju nodrošināt Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas pilnīgu īstenošanu un izpildi; papildus aicina Komisiju atbalstīt pētniecību notekūdeņu dūņu attīrīšanas un ūdens attīrīšanas tehnoloģiju jomā;

Zinātniskā izpēte un inovācija

47.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka programmā “Apvārsnis 2020” papildus tiks investēti EUR 100 miljoni, lai veicinātu investīcijas resursefektīvos un aprites risinājumos, piemēram, attiecībā uz prevencijas un dizaina iespējām, izejvielu dažādošanu un inovatīvām reciklēšanas tehnoloģijām, piemēram, molekulāro un ķīmisko reciklēšanu, kā arī mehāniskās reciklēšanas uzlabošanu; uzsver jaunuzņēmumu inovatīvo potenciālu šajā jomā; atbalsta stratēģiskās pētniecības inovācijas programmas izveidošanu attiecībā uz materiālu cirkularitāti, īpašu uzmanību pievēršot plastmasai un plastmasu saturošiem materiāliem un ne tikai iepakojumā, lai virzītu turpmākos finansēšanas lēmumus programmā “Apvārsnis Eiropa”; norāda, ka būs nepieciešams atbilstīgs finansējums, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas; uzsver, ka publiskā un privātā sektora partnerības var palīdzēt paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku;

48.  uzsver lielo potenciālu, kas saistīts ar digitalizācijas programmas un aprites ekonomikas programmas sasaisti; uzsver, ka ir jānovērš regulatīvie šķēršļi, kas kavē inovāciju, un aicina Komisiju izskatīt iespējamos ES inovācijas darījumus, lai sasniegtu mērķus, kuri izklāstīti stratēģijā attiecībā uz plastmasu un plašākā aprites ekonomikas programmā;

49.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus atbalstīt inovatīvu zvejas rīku izmantošanu, veicinot to, lai zvejnieki vecos tīklus mainītu pret jauniem un aprīkotu esošos tīklus ar atsekošanas sistēmām un sensoriem, kas saistīti ar viedtālruņu lietotnēm, radiofrekvences identifikācijas čipiem un kuģa atsekošanas sistēmām, lai kapteiņi varētu tos precīzāk izsekot un atgūt, ja tas nepieciešams; atzīst nozīmīgo lomu, kas var būt tehnoloģijai attiecībā uz to, lai novērstu plastmasas atkritumu nonākšanu jūrā;

50.  prasa programmā “Apvārsnis Eiropa” iekļaut “no plastmasas brīva okeāna misiju”, lai izmantotu inovāciju nolūkā samazināt jūras vidē nonākošās plastmasas daudzumu un vākt plastmasu, kas atrodas okeānos; atkārtoti aicina apkarot jūras piedrazojumu (tostarp veikt prevenciju, palielināt zināšanas par okeāniem, palielināt informētību par vides problēmām, ko rada plastmasas piesārņojums un citi jūras piedrazojuma veidi, un par attīrīšanas kampaņām, piemēram, piedrazojuma zveju un pludmaļu tīrīšanu), kā minēts Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 10. novembra kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība: mūsu okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” (JOIN(2016)0049); prasa par jūras piedrazojumu veidot ES politikas dialogu starp politikas veidotājiem, ieinteresētajām personām un ekspertiem;

Globāla rīcība

51.  aicina ES uzņemties proaktīvu lomu, izstrādājot globālu protokolu par plastmasu, un nodrošināt iespēju integrēti un pārredzami izsekot dažādām gan ES, gan globālā līmenī īstenojamām saistībām; aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties aktīvu vadību darba grupā, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides asambleja izveidoja 2017. gada decembrī, lai strādātu pie starptautiskiem pasākumiem cīņā pret jūras piedrazojumu ar plastmasu un mikroplastmasu; uzsver, ka jautājumiem par plastmasas piesārņojumu un atkritumu apsaimniekošanas spējām ir jābūt daļai no ES ārējās politikas satvara, ņemot vērā to, ka liela daļa plastmasas atkritumu nāk no Āzijas un Āfrikas valstīm;

52.  aicina visas ES iestādes kopā ar ES Vides vadības un audita sistēmu koncentrēties uz prevenciju, rūpīgi pārbaudot savus iekšējos iepirkumu noteikumus un plastmasas atkritumu apsaimniekošanas praksi un ievērojami samazinot plastmasas atkritumu rašanos, jo īpaši aizstājot, samazinot un ierobežojot vienreizlietojamo plastmasu;

°

°  °

53.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp.

(2)

OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp.

(3)

OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.

(4)

OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp.

(5)

OV L 115, 6.5.2015., 11. lpp.

(6)

OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(7)

OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

(8)

OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0287.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0004.

(11)

OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(12)

Pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki


PASKAIDROJUMS

Kā plastmasas atkritumu poligonus pārveidot par „zelta āderi”

Aprites iespējas videi, klimatam un ekonomikai

1. Ar ko riskējam?

Plastmasa ir svarīgs un vērtīgs materiāls, kas noderīgs gan sabiedrībai, gan ekonomikai. Taču patlaban plastmasas ražošanas un izmantošanas veids nav nedz izmaksu ziņā pieņemams, nedz ilgtspējīgs. Plastmasa ir izstrādājums mūžīgai lietošanai, taču bieži vien to tāpat ir paredzēts pēc lietošanas izmest. Turklāt plastmasas savākšana reciklēšanai vēl arvien ir ļoti zemā līmenī. No aptuveni 25,8 miljoniem tonnu plastmasas atkritumu, kas katru gadu rodas ES, reciklēšanai tiek savākti mazāk kā 30 %. Tam ir nopietni trūkumi.

1)  Zaudējums videi: plastmasas atkritumiem ir īpaši postoša ietekme uz jūras ekosistēmām — aptuveni 80 % no visa jūras piesārņojuma ir plastmasa. ES jūrās un okeānos katru gadu nonāk 150 000 līdz 500 000 tonnu plastmasas atkritumu. Turklāt ES katru gadu vidē nonāk vidēji 75 000 līdz 300 000 tonnu mikroplastmasas.

2)  Zaudējums klimatam: pētījumi liecina, ka 1 miljona tonnu plastmasas reciklēšana ir līdzvērtīga 1 miljona vieglo automobiļu izņemšanai no aprites(1).

3)  Zaudējums ekonomikai: aplēses liecina, ka 95 % no plastmasas iepakojuma materiāla vērtības no ekonomikas aizplūst un līdz ar to ik gadu rodas zaudējumi EUR 70–105 miljardu apmērā.

4)  Potenciālā ietekme uz veselību: mikroplastmasa un tās blakusprodukti var nonākt arī pārtikas apritē, un pagaidām nav skaidri zināms, kā tas ietekmē cilvēka veselību.

Patlaban ir īstais brīdi ar politisku impulsu veicināt pārmaiņas pašos pamatos un pāriet uz plastmasas aprites ekonomiku. Tā kā Ķīna nesen ir nolēmusi aizliegt plastmasas atkritumu importu, ES patiesi ir spiesta rīkoties. Referents ir stingri pārliecināts, ka ES šis aizliegums būtu jāuzskata par iespēju pašai investēt un nodarboties ar inovāciju un jābeidz meklēt „ārpakalpojumu sniedzēji”, kas risinātu tās plastmasas atkritumu problēmu.

Šim politiskajam impulsam ir arī Eiropas iedzīvotāju atbalsts. Nesen veikta Eirobarometra aptauja nepārprotami liecina — ārkārtīgi liela daļa respondentu (87 %) piekrīt apgalvojumam, ka ir nobažījušies par plastmasas produktu ietekmi uz vidi(2).

Līdz ar to tieši laikā ir publicēts Komisijas paziņojums „Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā”, un referents to vērtē atzinīgi. Referents vērš uzmanību un šiem pieciem vispārēji problemātiskajiem aspektiem.

•  Plastmasa ir ilgtspējīgi jāapsaimnieko visā vērtības veidošanas ķēdē.

•  Stratēģijai vajadzētu būt plašākai un jāattiecas ne tikai uz ilgtspējīgiem iepakojuma materiāliem, un tā būtu jāizmanto arī kā līdzeklis, ar ko stimulēt jaunu un inteliģentu aprites uzņēmējdarbības un patēriņa modeļu rašanos, aptverot visu vērtības veidošanas ķēdi.

•  Komisijai būtu jāizstrādā aprites ekonomikas politika laikposmam pēc 2020. gada, kuras pamatā būtu stingrs pētniecības un inovācijas stūrakmens.

•  Plastmasai ir daudz dažādu izmantošanas veidu, un ir vajadzīgs nevis universāls risinājums, bet gan konkrētām — bieži vien atsevišķa produkta — vajadzībām atbilstoša pieeja.

•  Visā vērtības veidošanas ķēdē ir vajadzīga visu ieinteresēto personu kopīga apņemšanās un vienota rīcība, cita starpā arī nozarēm transversāla sadarbība, un sabiedrības bažām par plastmasas atkritumiem ir jātop par sabiedrības atbildību.

2. Kā to paveikt?

2.1. No reciklēšanai piemērota dizaina uz apritei piemērotu dizainu

Viss sākas ar atkritumu un materiālu pareizu apsaimniekošanu. Izšķiroša nozīme ir pirmajam solim — dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāpanāk, ka pilnībā un laikus tiek īstenots viss atkritumu jomas acquis, cita starpā arī ievērojamie uzlabojumi, kas nesen ir pieņemti ES atkritumu jomas tiesību aktu pārskatīšanas rezultātā.

Referents arī atbalsta Komisijas vērienīgo ieceri līdz 2030. gadam panākt, ka visus plastmasas iepakojuma veidus, kas laisti Eiropas tirgū, var izmantot atkārtoti vai reciklēt. Visām nozares ieinteresētajām personām būtu jāsper konkrēti soļi, lai šo vērienīgo ieceri īstenotu, un ne vien attiecībā uz patērētājiem paredzēto preces iepakojumu, bet tāpat arī uz uzņēmumu savstarpējai tirdzniecībai paredzēto preces iepakojumu, un savus zīmolus tām vajadzētu identificēt ar ilgtspējīgas aprites uzņēmējdarbības modeļiem.

Turklāt referents ir pārliecināts, ka sava artava būtu jādod arī pilsoniskajai sabiedrībai, pieprasot no uzņēmumiem atbildību par saistību izpildi, un topošo uz patērētājiem orientētu jauno kursu uzskata par ideālu pamatu, lai to izdarītu. Nīderlandes iepakojuma informācijas punktu (Meldpunt Verpakkingen) viņš uzskata par interesantu piemēru un atbilstošu paraugu, ko varētu replicēt citās dalībvalstīs, jo īstenošanas procesā tiek iesaistīti patērētāji un nozares uzņēmumi tiek rosināti padarīt iepakojumu ilgtspējīgāku(3).

Referents nelokāmi atbalsta Komisijas ieceri nākt klajā ar priekšlikumu atjaunināt būtiskās prasības, kas noteiktas Direktīvā par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. Viņš mudina Komisiju principu „aprites iespējas pirmajā vietā” padarīt visaptverošu, lai tas attiektos arī uz plastmasas izstrādājumiem, kas nav iepakojums, un tādēļ izstrādāt attiecīgus produktu standartus un pārskatīt ekodizaina tiesisko regulējumu.

2.2. Patiesi vienota tirgus veidošana reciklētai plastmasai

Reciklētas plastmasas izmantošana jaunu produktu izgatavošanai joprojām ir zemā līmenī — Komisija lēš, ka tie ir tikai aptuveni 6 %. Referents uzskata, ka ir vajadzīgi četri galvenie pamatelementi, lai izveidotu patiesi vienotu tirgu otrreizējām plastmasas izejvielām.

1) Kvalitātes standarti un verifikācija

Patlaban reciklēta plastmasa nav tādā kvalitātē, kāda ir vajadzīga atsevišķu produktu funkcionālajiem raksturlielumiem. Tas tāpēc, ka trūkst uzticēšanās, verifikācijas un pārredzamības. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir tam, lai būtu noteiktas dažādu produktu funkcionālajiem raksturlielumiem atbilstošas reciklēšanas pakāpes un lai būtu ieviesta verifikācija. Šim nolūkam var izmantot jau izveidoto Eiropas audita sistēmu EuCertPlast(4). Tomēr referents uzskata, ka tikpat svarīgs solis īstajā virzienā varētu būt arī neatkarīga trešo personu īstenota sertifikācija. Eiropa varētu vadīties pēc Beļģijas Kvalitātes apvienības izstrādātās QA-CER sertifikācijas sistēmas parauga(5).

2) Impulss izmantot reciklētus materiālus

Referents atzinīgi vērtē pozitīvo publisko apņemšanos izmantot reciklētus materiālus, ko pauduši dažādi vadošie nozares dalībnieki, taču uzskata, ka galvenā nozīme ir tam, lai šī publiskā apņemšanās pārtaptu par konkrētām saistībām. Kaut gan ar šo brīvprātīgo pieeju vien, iespējams, nepietiks, tāpēc referents uzskata, ka varētu būt vajadzīgi obligāti noteikumi par reciklētu materiālu izmantošanu konkrētiem produktiem. Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas un mainīgas likmes PVN to varētu veicināt.

3) Apritei piemērota iepirkuma plānošana

Gan publiskā, gan privātā sektora iepirkums spēj veicināt inovāciju uzņēmējdarbības modeļos. Tomēr apritei piemērota iepirkuma plānošana vēl aizvien ir izņēmums, nevis likums. Lai šādu iepirkumu veicinātu, var veikt dažādus pasākumus, cita starpā arī ES līmenī, jo īpaši stimulējot un atbalstot inovāciju, pētniecību un labākās prakses apmaiņu. ES varētu izveidot ES līmeņa apmācības tīklu par apritei piemērotu iepirkumu un tādējādi nodrošināt, ka ir apkopota un tiek izmantota pieredze, kas gūta, īstenojot dažādas „zaļās ierosmes” (piem., Flandrijā(6) un Nīderlandē(7)), un piedāvāt atbalstu līdzīgu darījumu slēgšanai nākotnē. Turklāt uzskata, ka pieredzi, kas gūta brīvprātīgu augšupēju pasākumu īstenošanas rezultātā, varētu izmantot, lai pavērtu ceļu tam, ka tiek pieņemti saistoši noteikumi par apritei piemērotu publisko iepirkumu.

4) Mijiedarbība starp atkritumu jomas un ķīmisko vielu regulējumu

Visbeidzot, referents uzskata, ka vienota reciklētas plastmasas tirgus izveidei būtiska ir sasaiste ar Komisijas paziņojumu par iespējām novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas. Par absolūtu referents jo īpaši uzskata nepieciešamību pastiprināt importētu materiālu kontroles pasākumus, taču uzsver, ka tad, ja produkta sastāvā ir viela, kas rada bažas, ar to nevajadzētu aizbildināties kā ar pamatojumu, kurš liedz reciklēt atkritumus konkrētiem, labi definētiem un drošiem pielietojuma veidiem.

2.3. Pasākumi, ar ko novērš plastmasas atkritumu rašanos

1) Vienreiz lietojami izstrādājumi

Vairāk nekā 80 % no jūras piesārņojuma ir plastmasa, un 50 % no tā ir vienreiz lietojami plastmasas izstrādājumi. Šie skaitļi liecina, ka ir likumīgs pamats rīcībai pret šiem vienreiz lietojamiem izstrādājumiem. Tāpēc referents atbalsta ierosinājumu pieņemt tieši vienreiz lietojamiem plastmasas izstrādājumiem paredzētus tiesību aktus, lai samazinātu jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ir vajadzīgs regulējums, kurā dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir piedāvāts ar vienotā tirgus integritāti saderīgu iespējamo pasākumu klāsts, kam ir patiesi labvēlīga ietekme uz vidi un kas nodrošina patērētājiem vajadzīgo funkcionalitāti.

Referents uzsver, ka līdz augstiem rādītājiem savākšanas un reciklēšanas jomā un attiecībā uz piegružojuma samazināšanu var nonākt pa dažādiem ceļiem, tostarp arī ieviešot iepakojuma depozīta sistēmas vai ražotāja paplašinātas atbildības shēmas. Viņš jo īpaši vērš uzmanību uz to, ka konkrētas sistēmas izvēle nemainīgi ir dalībvalsts kompetentās iestādes pienākums, jo tā var ņemt vērā vietējo specifiku un nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz sistēmām, kuras jau labi darbojas un ir izmaksu ziņā lietderīgas. Turklāt viņš arī vēlas uzsvērt, ka fiskālā politika nemainīgi ir katras dalībvalsts kompetencē, un tāpēc iebilst pret ierosinājumu kā potenciālu ES pašu resursu avotu ieviest ES līmeņa nodokli plastmasai.

2) Bioplastmasa

Ir daudz aplamu priekšstatu un neizpratnes par bioplastmasu, kas ir bioloģiski noārdāma, kompostējama un no bioloģiskām izejvielām iegūta plastmasa. Tāpēc referents atbalsta Komisijas centienus piedāvāt precīzus un saskaņotus noteikumus gan par produkta bioloģisko izejvielu saturu, gan par tā bioloģiskas noārdīšanās raksturlielumiem.

Cita starpā arī ar bioloģiski noārdāmu plastmasu var atbalstīt pāreju uz aprites ekonomiku, taču to nevajadzētu uzskatīt par universālām zālēm pret jūras piesārņošanu ar atkritumiem. Tāpēc referents aicina Komisiju, pamatojoties uz skaidri noteiktiem kritērijiem, izstrādāt sarakstu ar noderīgiem produktiem, kuru sastāvā ir bioloģiski noārdāma plastmasa, un ar noderīgiem šādas plastmasas izmantošanas veidiem.

Turklāt no bioloģiskām izejvielām iegūta plastmasa var būs plašāka risinājuma elements, jo sniedz iespējas daļēji diferencēt sākotnējās izejvielas, un līdz ar to varētu mazināties ES atkarība no trešo valstu piegādātiem resursiem. Referents ir pārliecināts, ka šajā jomā ir vajadzīgs lielāks ieguldījums pētniecībā un izstrādē, lai rosinātu inovāciju.

Referents arī pieprasa pilnībā aizliegt oksonoārdāmas plastmasas izstrādājumus, jo šis plastmasas veids nav droši bioloģiski noārdāms un līdz ar to videi no tā nav reāla labuma.

3) Mikroplastmasa

Referents uzskata, ka izmaksu ziņā efektīvākais risinājums ir vērsties pret piesārņojuma avota veidošanos mikroplastmasas izmantošanas rezultātā. Tāpēc viņš pieprasa noteikt, ka ir aizliegts produktiem, piemēram, kosmētikas un tīrīšanas līdzekļiem, ar nolūku pievienot mikroplastmasu, ja ir pieejamas citas reālas alternatīvas. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, nesen ir ieviesti tiesību akti, ar ko aizliedz izmantot plastmasas mikrolodītes kosmētikas līdzekļos, kurus noskalo, un tas pierāda, ka šāds aizliegums ir iespējams.

Referents arī aicina Komisiju produktu jomas tiesību aktos noteikt prasību minimumu, ar ko vērsties pret mikroplastmasas piesārņojuma rašanās avotiem, un tas jo īpaši attiecas uz tekstilizstrādājumiem, riepām, krāsām un cigarešu filtriem. Viņš uzskata, ka šajā ziņā dažas interesantas atklāsmes sniedz saskaņā ar programmu LIFE+ īstenotā projekta MERMAIDS(8) rezultāti, kur galvenā uzmanība bija pievērsta tam, kā mazināt mikroplastmasas ietekmi, kas rodas tekstilizstrādājumu mazgāšanas procesos.

2.4. Inovācija

Inovācijai, pētniecībai un izstrādei, un arī investīcijām infrastruktūrā ir izšķiroša nozīme, ja ES vēlas sekmīgi veidot jaunu plastmasas ekonomiku. Iedvesmojošs ir Komisijas paziņojums par to, ka tiks ieguldīti vēl EUR 100 miljoni, lai panāktu vairāk investīciju aprites ekonomikai piemērotos risinājumos saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”. Referents atbalsta ierosinājumu izstrādāt stratēģisku plastmasas pētniecības un inovācijas programmu, pēc kuras būtu jāvadās arī laikposmā pēc 2020. gada.

Turklāt referents ir pārliecināts, ka inovācijas programmā būtu jāiekļauj arī tādas jomas kā ķīmisko vielu reciklēšana un oglekļa uztveršanas un izmantošanas risinājumi, kuros oglekļa dioksīds tiek izmantots kā sākotnējā izejviela. Viņš arī aicina Komisiju vēl plašāk izmantot pieredzi, kas gūta saistībā ar jau izveidotajām inovācijas kopām, piemēram, flāmu Catalisti(9).

2.5. Globāla rīcība

Starptautiskā mērogā strauji tiek īstenoti novatoriski un izmaksu ziņā efektīvi centieni risināt plastmasas atkritumu problēmu. Ja ES vēlas būt aprites ekonomikas globālās programmas īstenošanas vadībā un atstāt savu ietekmi, tai ir jābūt priekšgalā un, negaidot pamudinājumu, aktīvi jārīkojas, izstrādājot globāla mēroga dokumentu par plastmasu. Tāpēc referents aicina Komisiju piedāvāt instrumentu, ar ko integrēti un pārredzami izsekot dažādām saistībām.

3. Secinājums

Ķīnas noteiktais plastmasas atkritumu importa aizliegums sniedz ES neizsmeļamu iespēju veicināt pārmaiņas pašos pamatos un pāriet uz plastmasas aprites ekonomiku. Šis impulss ir jāizmanto, lai investētu un ķertos pie inovācijas. Ja izdosies izstrādāt holistisku pieeju, kas ar aprites uzņēmējdarbības un patēriņa modeļu starpniecību aptvers visu vērtības veidošanas ķēdi, varam nonākt pie situācijas, kurā ieguvēji būs visas iesaistītās ieinteresētās personas. Mums ir pa spēkam plastmasas atkritumu poligonus pārveidot par „zelta āderi”.

(1)

Sk. http://presse.ademe.fr/wp-content/uploads/2017/05/FEDEREC_ACV-du-Recyclage-en-France-VF.pdf.

(2)

Special Eurobarometer 468. Attitudes of European citizens towards the environment, October 2017 [Eirobarometra 2017. gada oktobra īpašā aptauja Nr. 468 par Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret vidi].

(3)

https://meldpuntverpakkingen.nl/.

(4)

https://www.eucertplast.eu/.

(5)

http://www.bqa.be/files/uploads/Audits/2016_BQA_folder_QA-CER.pdf.

(6)

http://vlaanderen-circulair.be/nl/onze-projecten/detail/green-deal-circulair-aankopen.

(7)

https://mvonederland.nl/green-deal-circulair-inkopen.

(8)

http://life-mermaids.eu/en/.

(9)

http://catalisti.be/.


Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (2.7.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā

(2018/2035(INI))

Atzinuma sagatavotājs: John Flack

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju – rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā jūrā nonāk milzīgi plastmasas un mikroplastmasas daudzumi, kuri pēc tam, kad tie izmesti, sadalās ūdenī un pēc tam nonāk barības ķēdē, kur toksiskus savienojumus uzņem visdažādāko jūrā dzīvojošo sugu pārstāvji, un šie savienojumi var saindēt un izraisīt dzīvo jūras resursu bojāeju, kā arī tieši ietekmēt cilvēku veselību; tā kā plastmasas atkritumi jūrā var arī ietekmēt zvejas rīku efektivitāti, kas, mazapjoma zvejas gadījumā, ir vēl smagāk un rada ekonomiskas problēmas;

B.  tā kā jautājums par jūras piedrazojumu ar plastmasas atkritumiem ir globāla problēma, ko var risināt tikai ar starptautisku sadarbību;

C.  tā kā ANO Vides programmas 2016. gada 23.–27. maija Vides asamblejas Rezolūcijā Nr. 11 ir atzīts, ka “plastmasas atkritumu un mikroplastmasu klātbūtne jūras vidē strauji palielina nopietnu pasaules mēroga problēmu, kam nepieciešama steidzama globāla reakcija, ņemot vērā ražojumu aprites cikla pieeju”;

D.  tā kā šī rezolūcija mudināja produktu ražotājus un citus “izbeigt vai samazināt primārās mikroplastmasas daļiņu izmantošanu produktos”; tā aizliegumi mikroplastmasu izmantot personīgās higiēnas līdzekļos ir ieviesti Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā; tā kā vairākas dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai par likumprojektiem, kas aizliedz mikroplastmasu konkrētos kosmētikas līdzekļos, un tā kā Komisija ir pieprasījusi Eiropas Ķimikāliju aģentūrai ierobežot ar nolūku pievienotas mikroplastmasas; tā kā Padome arī ir aicinājusi Komisiju veikt pasākumus attiecībā uz mikroplastmasu, jo īpaši kosmētikas un mazgāšanas līdzekļiem pievienoto mikroplastmasu. tā kā patērētāju vidū ir būtiskas neskaidrības attiecībā uz plastmasas terminoloģiju, jo īpaši attiecībā uz bioplastmasu un bioloģiski noārdāmu, kā arī no bioloģiskām izejvielām iegūtu plastmasu, un izšķiroši svarīga ir skaidra informācija no plastmasas ražotājiem, lai īstenotu stratēģiju plastmasas jomā;

E.  tā kā Komisija ir apņēmusies vajadzības gadījumā izstrādāt produktu prasības saskaņā ar Ekodizaina direktīvu(1), ņemot vērā mikroplastmasu, un ekomarķējuma un zaļā publiskā iepirkuma kritērijos tā ir izstrādājusi arī kritērijus, lai uzlabotu plastmasas pārstrādājamību;

F.  tā kā risinājumus jūras plastmasas apkarošanai nevar izdalīt no kopējās stratēģijas plastmasas jomā; tā kā Zvejas kontroles regulas(2) 48. pants, kas ietver pasākumus, lai veicinātu nozaudētu zvejas rīku izgūšanu, ir solis pareizajā virzienā, bet ir pārāk ierobežots, ņemot vērā to, ka dalībvalstīm ir atļauts atbrīvot lielāko daļu zvejas kuģu no minētā pienākuma, un ziņošanas prasību īstenošana joprojām ir zema;

G.  tā kā dalībvalstis ir parakstījušas Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL), un tām būtu jācenšas pilnībā īstenot tās noteikumus;

H.  tā kā “rēgu zveja” notiek tad, kad pazaudēti vai pamesti bioloģiski nenoārdāmi zvejas tīkli, lamatas un auklas sagūsta, iepin, ievaino, nomērdē badā un nogalina jūrā dzīvojošo sugu pārstāvjus; tā kā "rēgu" zvejas fenomenu izraisa zvejas rīku nozaudēšana un to pamešana; tā kā Zivsaimniecības kontroles regula paredz obligātu zvejas rīku marķēšanu, kā arī nozaudētu zvejas rīku izziņošanu un izguvi; tā kā tādēļ daži zvejnieki pēc savas iniciatīvas atgriež ostā pazaudētus tīklus, kas izgūti jūrā;

I.  tā kā, lai gan ir grūti precīzi novērtēt akvakultūras konkrēto daļu jūras piedrazojumā, tiek lēsts, ka 80 % no jūras piedrazojuma ir plastmasa un mikroplastmasa un ka aptuveni no 20 % līdz 40 % šo plastmasas atkritumu ir daļēji saistīti ar cilvēka darbību jūrā, tostarp komerckuģiem un kruīza kuģiem, bet pārējais nāk no sauszemes, un tā kā saskaņā ar nesenu FAO pētījumu(3) aptuveni 10 % ir no nozaudētiem un izmestiem zvejas rīkiem; tā kā pazaudēti un izmesti zvejas rīki ir viens no jūras plastmasas drazu komponentiem un tiek lēsts, ka 94 % no plastmasas, kas nokļūst okeānā, nonāk uz jūras gultnes, līdz ar to ir jāizmanto Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), lai zvejnieki varētu tieši iesaistīties jūras piedrazojumu izgūšanas shēmās, nodrošinot tiem maksājumus vai citus finansiālus un materiālus stimulus;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018)0028), kas atbalsta Jūras stratēģijas pamatdirektīvas(4) īstenošanu, kuras mērķis ir panākt labu vides stāvokli Eiropas jūras ūdeņos; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2017. gada izvērtēšanas un īstenošanas ziņojumā nav iekļauta Zvejniecības kontroles regulas 48. panta 3. punkta īstenošana attiecībā uz izgūšanas un ziņošanas pienākumu nozaudētu zvejas rīku gadījumā; uzsver, ka nepieciešams sīki izvērtēt Zvejas kontroles regulas prasību īstenošanu attiecībā uz zvejas rīkiem;

2.  uzsver — lai izprastu un novērstu jūras piedrazojuma problēmu, ir vajadzīga virkne savstarpēji saistītu un vērienīgu vairāklīmeņu pasākumu un aicina ES un dalībvalstis labāk koordinēt starptautiskos centienus samazināt jūras piesārņojuma veidus un pastiprināt globālos pasākumus pret plastmasu saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 14); norāda, ka centieni var ietvert kampaņas un programmas, kuru mērķis ir veicināt izpratni par atkritumu ietekmi uz jūras ekosistēmām, bioloģiski noārdāmu/kompostējamu zvejas rīku izmantošanas iespējamību, zvejnieku izglītības projektiem un īpašām valsts programmām, lai likvidētu plastmasu un citus objektus, kas atrodas uz jūras gultnes, kā arī par zvejas rīku ražotāja paplašinātas atbildības dzīvotspēju;

3.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus atbalstīt atkritumu savākšanas plānus jūrā, ja iespējams, iesaistot zvejas kuģus, un ieviest jūras piedrazojuma uzņemšanas un apglabāšanas iekārtas, kā arī nolietotu tīklu pārstrādes shēmu; aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar zvejniecības nozari izmantot FAO brīvprātīgi īstenojamās vadlīnijas attiecībā uz zvejas rīku marķēšanu, lai apkarotu “rēgu” zvejniecību;

4.  uzsver, ka dalībvalstīm un reģioniem jādara vairāk, lai formulētu stratēģijas un plānus, kuru mērķis ir samazināt jūrā esošo zvejas rīku zudumu, un ka EJZF dotācijas būtu jāizmanto jūras atkritumu un jūras piedrazojuma savākšanai un aizvākšanai, kā arī zvejas rīku reciklēšanas un nepieciešamās infrastruktūras izveidei; mudina dalībvalstis un reģionus saistībā ar EJZF iesniegt priekšlikumus saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”; norāda, ka dalībvalstis arī var vēlēties ieviest brīvprātīgu prēmiju sistēmu zvejniekiem, kuri nogādā atpakaļ plastmasas atkritumus, kā arī pazaudētus vai novecojušus tīklus; visnotaļ aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt lielāku atbalstu pašreizējām iniciatīvām, lai risinātu šo globālo problēmu, piemēram, “Fishing for litter”, “Oceana”, “Surfrider Foundation”, “Plastic Oceans Foundation”, “Mission Blue” iniciatīvu un “One world, one ocean”;

5.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus atbalstīt inovatīvu zvejas rīku izmantošanu, veicinot to, lai zvejnieki vecos tīklus mainītu pret jauniem un aprīkotu esošos tīklus ar atsekošanas sistēmām un sensoriem, kas saistīti ar viedtālruņu lietojumprogrammām, radiofrekvences identifikācijas čipiem un kuģa “stīgu pacēlējiem”, lai kapteiņi varētu tos precīzāk izsekot un atgūt, ja tas nepieciešams; atzīst, kāda ir tehnoloģijas nozīme, lai novērstu to, ka jūrā nonāk plastmasas atkritumi;

6.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus uzlabot datu vākšanu attiecībā uz plastmasas piedrazojumu jūrā, izveidojot un īstenojot ES mēroga obligātu digitālās ziņošanas sistēmu par nozaudētajiem zvejas rīkiem no konkrētiem kuģiem, lai atbalstītu atgūšanas pasākumus, izmantojot datus no reģionālajām datubāzēm, lai apmainītos ar informāciju Eiropas datubāzē, ko pārvalda Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra vai attīstīt SafeSeaNet sistēmu par lietotājiem draudzīgu ES mēroga sistēmu, kas dotu iespēju zvejniekiem ziņot par nozaudētajiem zvejas rīkiem;

7.  mikroplastmasa kaitē zivju krājumiem, bioloģiskajai daudzveidībai un cilvēku veselībai; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt un atbalstīt spējas noteikt un uzraudzīt mikroplastmasas piesārņojuma līmeņus komerciālajās zivīs, jūras veltēs, jūras vidē un tās bioloģiskajos resursos; aicina Komisiju pieņemt pārtikas nekaitīguma riska analīzes sistēmas, lai novērtētu apdraudējumu un risku patērētājiem; aicina Komisiju saskaņā ar aizstāšanas principu un REACH procedūrām attiecībā uz ierobežota lietojuma vielām, kas apdraud stratēģijas plastmasas jomā īstenošanu, steidzamā kārtā sākt darbu pie Padomes pieprasītā procesa, lai ierobežotu ar nolūku pievienotas mikroplastmasas izmantošanu, pieprasot Eiropas Ķimikāliju aģentūrai pārskatīt zinātnisko bāzi tam, lai īstenotu regulatīvus pasākumus ES līmenī, tādējādi pakāpeniski samazinot mikroplastmasas izmantošanu tādās precēs, kā kosmētikā, personiskās higiēnas produktos, mazgāšanas līdzekļos un krāsās, ar mērķi panākt pilnīgu aizliegumu; uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp dalībvalstīm, valstu un reģionālajām iestādēm, nozari un ieinteresētajām personām saistībā ar mikroplastmasas un nanoplastmasas piesārņojumu un piesārņojuma ietekmi uz zivsaimniecības, akvakultūras un jūras produktu piegādes ķēdēm.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, David Coburn, Richard Corbett, Linnéa Engström, João Ferreira, Sylvie Goddyn, Mike Hookem, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Giuseppe Ferrandino, John Flack, Seán Kelly, Verónica Lope Fontagné, Ana Miranda

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Norica Nicolai

ECR

John Flack, Remo Sernagiotto

EFDD

David Coburn, Mike Hookem

GUE/NGL

Liadh Ní Riada

PPE

Carlos Iturgaiz, Seán Kelly, Werner Kuhn, Gabriel Mato

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Richard Corbett, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas

VERTS/ALE

Marco Affronte, Linnéa Engström, Ana Miranda

0

-

 

 

1

0

ENF

Sylvie Goddyn

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)

OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(3)

Pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki

(4)

OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

57

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Merja Kyllönen, Alojz Peterle, Christel Schaldemose, Keith Taylor

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zoltán Balczó, Marc Joulaud, Stanisław Ożóg


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

57

+

ALDE

Catherine Bearder, Jan Huitema, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Urszula Krupa, Stanisław Ożóg, Bolesław G. Piecha, John Procter

EFDD

Piernicola Pedicini

ENF

Sylvie Goddyn

GUE/NGL

Stefan Eck, Anja Hazekamp, Merja Kyllönen

NI

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Marc Joulaud, Giovanni La Via, Peter Liese, Miroslav Mikolášik, Alojz Peterle, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean

S&D

Guillaume Balas, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Davor Škrlec, Keith Taylor

1

-

EFDD

Julia Reid

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 30. augustsJuridisks paziņojums