Procedūra : 2018/2054(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0266/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0266/2018

Debates :

PV 10/09/2018 - 29
CRE 10/09/2018 - 29

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0327

ZIŅOJUMS     
PDF 691kWORD 70k
18.7.2018
PE 620.924v02-00 A8-0266/2018

par izaugsmes un kohēzijas stimulēšanu ES pierobežas reģionos

(2018/2054(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Krzysztof Hetman

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par izaugsmes un kohēzijas stimulēšanu ES pierobežas reģionos

(2018/2054(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 162., 174.–178. un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(2),

–  ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. septembra paziņojumu “Kohēzijas un izaugsmes veicināšana ES pierobežas reģionos” (COM(2017)0534),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 20. septembra darba dokumentu, kas pievienots Komisijas paziņojumam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” (SWD(2017)0307),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par mazāk attīstītajiem ES reģioniem(5),

  ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par mazāk attīstītajiem ES reģioniem, Eiropas Komisijas septītais ziņojums(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par ES kohēzijas politikas pamatelementiem pēc 2020. gada(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par partneru līdzdalības palielināšanu un pārredzamības uzlabošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 18. maija rezolūciju par Eiropas reģioniem piemērotāko finansējumu kombināciju: finanšu instrumentu un dotāciju līdzsvarošana ES kohēzijas politikā(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē — maksimāla Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījuma izmantošana: ziņojuma novērtēšana saskaņā ar KNR 16. panta 3. punktu(10),

  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 8. februāra atzinumu par trūkstošajiem transporta savienojumiem pierobežas reģionos(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūciju par kohēzijas politiku un pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai (RIS3)(12),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas teritoriālo sadarbību — paraugprakse un inovatīvi pasākumi(13),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība(14),

–  ņemot vērā augsta līmeņa grupas ESI fondu līdzekļu saņēmēju vienkāršošanas jautājumos secinājumus un ierosinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0266/2018),

A.  tā kā ES un tās tuvākajām kaimiņvalstīm Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā (EBTA) ir 40 iekšējās sauszemes robežas un ES iekšējie pierobežas reģioni, un šie reģioni aptver 40 % no Savienības teritorijas, tajos dzīvo 30 % ES iedzīvotāju un tie rada gandrīz vienu trešdaļu no ES IKP;

B.  tā kā pierobežas reģioni, jo īpaši tie, kuros ir mazāks iedzīvotāju blīvums, parasti saskaras ar sliktākiem sociālās un ekonomiskās attīstības apstākļiem un parasti darbojas mazāk ekonomiski efektīvi nekā citi reģioni dalībvalstīs, un to ekonomiskais potenciāls netiek pilnībā izmantots;

C.  tā kā fiziskie un/vai ģeogrāfiskie šķēršļi arī veicina ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas ierobežošanu starp pierobežas reģioniem gan ES, gan ārpus tās, jo īpaši attiecībā uz kalnu reģioniem;

D.  tā kā, neraugoties uz jau īstenotajiem centieniem, šķēršļi, kas galvenokārt ir administratīvi, lingvistiski un juridiski, joprojām pastāv un kavē izaugsmi, ekonomisko un sociālo attīstību un kohēziju starp pierobežas reģioniem un to iekšienē;

E.  tā kā Komisija 2017. gadā aplēsa, ka tikai 20 % no pašreizējo šķēršļu novēršanas pierobežas reģionos varētu tajos radīt IKP pieaugumu par 2 % jeb aptuveni EUR 91 miljardiem, kas nozīmē aptuveni miljonu jaunu darbvietu; tā kā ir plaši atzīts, ka teritoriālā sadarbība, tostarp pārrobežu sadarbība, nodrošina patiesu un redzamu pievienoto vērtību, jo īpaši ES iedzīvotājiem, kas dzīvo pie iekšējām robežām;

F.  tā kā kopējais pārrobežu darba ņēmēju un studentu skaits, kas strādā citā ES valstī, ir aptuveni 2 miljoni, no kuriem 1,3 miljoni ir darba ņēmēji, kas ir 0,6 % no visiem darba ņēmējiem 28 ES dalībvalstīs;

G.  tā kā pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 95 % Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma tiek piešķirts TEN-T galvenajiem koridoriem, savukārt nelieli projekti visaptverošajā tīklā un pasākumi, kas nodrošina savienojumu ar TEN-T tīklu, lai gan ir būtiski konkrētu problēmu risināšanai un pārrobežu savienojumu un ekonomikas attīstībai, bieži vien nav tiesīgi saņemt līdzfinansējumu vai valsts finansējumu;

H.  tā kā Komisija ir arī iecerējusi izklāstīt savu nostāju attiecībā uz iekšējiem jūras pierobežas reģioniem;

I.  tā kā ES ārējo robežu reģioni, tostarp tālākie reģioni, lauku apvidi, apgabali, kurus ietekmē rūpniecības restrukturizācija, un reģioni Savienībā, kuri cieš attāluma, izolētības, atrašanās uz salas vai citu smagu un pastāvīgu dabas vai demogrāfisko ierobežojumu dēļ atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantam, arī būtu pelnījuši Komisijas pieņemtu nostāju,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, kas pēc pētniecības un dialoga divu gadu garumā dod vērtīgu ieskatu attiecībā uz problēmām un šķēršļiem, ar ko saskaras ES iekšējie pierobežas reģioni; šajā kontekstā uzsver, cik svarīgi ir izmantot un publiskot labas prakses un veiksmes stāstus, kā tas ir darīts šajā Komisijas paziņojumā, un mudina veikt turpmākus pasākumus ar līdzīgu analīzi attiecībā uz ES ārējo robežu reģioniem;

Pastāvīgo šķēršļu novēršana

2.  norāda, ka piekļuvei sabiedriskajiem pakalpojumiem un to attīstībai ir izšķiroša nozīme 150 miljoniem iedzīvotāju iekšējos pārrobežu reģionos un ka šo piekļuvi bieži kavē daudzi juridiski un administratīvi, tostarp lingvistiski, šķēršļi; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis maksimāli palielināt savus centienus un pastiprināt sadarbību, lai novērstu šos šķēršļus un veicinātu un ieviestu e-pārvaldi, jo īpaši saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumiem, transportu, svarīgas fiziskās infrastruktūras izveidi, izglītību, kultūru, sportu, komunikācijām, darbaspēka mobilitāti, vidi, kā arī regulējumu, pārrobežu tirdzniecību un uzņēmējdarbības attīstību;

3.  uzsver, ka problēmas un uzdevumi, ar kuriem saskaras pierobežas reģioni, zināmā mērā ir kopīgi, taču arī atšķiras dažādos reģionos vai dalībvalstīs un ir atkarīgi jo īpaši no konkrētā reģiona juridiskajām, administratīvajām, ekonomiskajām un ģeogrāfiskajām iezīmēm, kas padara nepieciešamu individuālu pieeju ikvienam no šiem reģioniem; atzīst kopumā pārrobežu reģionu apvienoto attīstības potenciālu; atbalsta individuāli pielāgotu, integrētu un uz vietu balstītu pieeju, piemēram, sabiedrības virzītu vietējo attīstību (SVVA);

4.  uzsver, ka dalībvalstu atšķirīgie tiesiskie un institucionālie regulējumi var radīt tiesisko nenoteiktību pierobežas reģionos, kā rezultātā palielinās īstenošanas projektiem vajadzīgais laiks un to izmaksas, kā arī tas rada papildu šķēršļus iedzīvotājiem, iestādēm un uzņēmumiem pierobežas reģionos, bieži kavējot labas iniciatīvas; tādēļ uzsver, ka ir vēlama lielāka papildināmība, labāka koordinācija un saziņa, sadarbspēja un gatavība novērst šķēršļus starp dalībvalstīm vai vismaz pierobežas reģiona līmenī;

5.  atzīst pārrobežu darba ņēmēju īpašo situāciju, kurus visvairāk skar pierobežas reģionos esošās problēmas, tostarp it sevišķi diplomu un citu kvalifikāciju, kas iegūtas pēc pārkvalifikācijas, atzīšanas, veselības aprūpes, transporta un piekļuves informācijai par brīvajām darbvietām, sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmu jomā; šajā sakarībā aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai pārvarētu šos šķēršļus un nodrošinātu lielākas pilnvaras, līdzekļus un pietiekamu elastību reģionālajām un vietējām iestādēm pierobežas reģionos nolūkā nodrošināt labāku saskaņošanu ar kaimiņvalstu juridiskajām un administratīvajām sistēmām ar mērķi uzlabot pārrobežu darba ņēmēju dzīves kvalitāti; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir izplatīt un izmantot paraugpraksi visā ES; uzsver, ka šīs problēmas ir vēl jo sarežģītākas pārrobežu darba ņēmējiem, kas dodas uz un kas ir no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis;

6.  norāda uz problēmām, kas saistītas ar uzņēmējdarbību pierobežas reģionos, jo īpaši saistībā ar darba tiesību un komerctiesību pieņemšanu, nodokļiem, publisko iepirkumu vai sociālā nodrošinājuma sistēmām; aicina dalībvalstis un reģionus labāk pielāgot vai tuvināt attiecīgās tiesību normas pārrobežu apgabalu radītajām problēmām, veicināt papildināmību un panākt konverģenci tiesiskajos regulējumos nolūkā nodrošināt lielāku juridisko saskaņotību un elastību valsts tiesību aktu īstenošanā, kā arī uzlabot informācijas izplatīšanu par pārrobežu jautājumiem, piemēram, izveidojot vienas pieturas aģentūras, lai darba ņēmēji un uzņēmumi varētu izpildīt savas saistības un pilnībā īstenot savas tiesības, kā to prasa tās dalībvalsts likumdošanas sistēma, kurā tie sniedz savus pakalpojumus; aicina labāk izmantot esošos risinājumus un garantēt finansējumu esošajām sadarbības struktūrām;

7.  pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā nav iekļauts īpašs mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) novērtējums, tostarp iespēja izskatīt papildu atbalsta sniegšanu tiem; uzskata, ka MVU saskaras ar īpašām problēmām saistībā ar pārrobežu mijiedarbību, kas ietver problēmas, kuras attiecas uz valodu, administratīvajām spējām un kultūras un juridiskajām atšķirībām, bet neaprobežojas ar šīm problēmam; uzsver, ka šī problēma ir īpaši svarīga, jo MVU nodarbina 67 % ES nefinanšu uzņēmumu darba ņēmēju un rada 57 % pievienotās vērtības(15);

8.  norāda, ka pārrobežu reģionos, jo īpaši tajos, kuros ir mazāks iedzīvotāju blīvums, transports, jo īpaši pārrobežu sabiedriskā transporta pakalpojumi, joprojām nav pietiekami attīstīts un koordinēts daļēji tāpēc, ka trūkst savienojumu vai tie vairs netiek izmantoti, un tas kavē pārrobežu mobilitāti un ekonomiskās attīstības perspektīvas; turklāt uzsver, ka arī pārrobežu transporta infrastruktūru īpaši nelabvēlīgi ietekmē sarežģīta regulatīvā un administratīvā kārtība; uzsver esošo potenciālu ilgtspējīga transporta attīstībai, galvenokārt balstoties uz sabiedrisko transportu, un šajā sakarībā sagaida turpmāko Komisijas pētījumu par trūkstošiem dzelzceļa savienojumiem pie ES iekšējām robežām; uzsver, ka jebkuram šādam pētījumam vai turpmākiem ieteikumiem vajadzētu citā starpā pamatoties uz informāciju un pieredzi no vietējām, reģionālām un valsts iestādēm un ka tajos būtu jāņem vērā jebkādi priekšlikumi par pārrobežu sadarbību un, ja tādi jau ir formulēti, par pārrobežu savienojumu uzlabošanu, un aicina pārrobežu reģionālās iestādes ierosināt veidus, kā pārvarēt pastāvošās nepilnības transporta tīklos; atgādina, ka dažkārt esošā dzelzceļa infrastruktūra vairs netiek izmantota atbalsta trūkuma dēļ; uzsver priekšrocības, ko turpmāka ūdensceļu attīstība var sniegt vietējām un reģionālām ekonomikām; prasa izveidot EISI asi ar pienācīgu budžetu, lai varētu ieviest trūkstošos savienojumus ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā pierobežas reģionos; uzsver nepieciešamību novērst transporta sastrēgumus, kas kavē saimniecisko darbību, piemēram, transportu, tūrismu un iedzīvotāju ceļošanu;

9.  ņem vērā to, ka pārrobežu dzīves reģionu pievilcība dzīvošanas un ieguldījumu ziņā ir ļoti atkarīga no dzīves kvalitātes un iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto sabiedrisko un komerciālo pakalpojumu un transporta kvalitātes, un to var nodrošināt, tikai cieši sadarbojoties valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī uzņēmumiem abās robežas pusēs;

10.  pauž nožēlu par to, ka dažādas un sarežģītas iepriekšējas atļaujas piešķiršanas procedūras attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem un izmantotajām maksājumu un izdevumu atlīdzināšanas metodēm, administratīvais slogs pacientiem saistībā ar pārrobežu apspriedēm ar speciālistiem, nesavietojamība tehnoloģiju izmantošanā un pacientu datu kopīgošanā, kā arī vienotas pieejamas informācijas trūkums ne tikai ierobežo pieejamību abās robežas pusēs un tādējādi kavē veselības aprūpes iespēju pilnīgu izmantošanu, bet arī traucē neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestiem veikt pārrobežu darbības;

11.  uzsver ES pierobežas reģionu lomu vides aizsardzībā un saglabāšanā, jo vides piesārņojums un dabas katastrofas bieži vien ir pārrobežu jautājumi; šajā kontekstā atbalsta pārrobežu projektus vides aizsardzības jomā ES ārējo robežu reģionos, jo šie reģioni bieži saskaras ar vides problēmām, ko rada atšķirīgi vides standarti un tiesību akti ES kaimiņvalstīs; aicina arī uzlabot sadarbību un koordināciju ūdens iekšējo ūdeņu pārvaldības jomā, lai novērstu dabas katastrofas, piemēram, plūdus;

12.  aicina Komisiju steidzami risināt problēmas, ko rada fiziskas un ģeogrāfiskas barjeras starp pierobežas reģioniem;

Sadarbības un uzticēšanās stiprināšana

13.  uzskata, ka dažādu ieinteresēto personu no vietējā līdz valsts līmenim, tostarp pilsoniskās sabiedrības, politiskā griba un elastīga pieeja ir būtiska, lai pārvarētu iepriekš minētos pastāvīgos šķēršļus; uzskata, ka kohēzijas politikas vērtība pierobežas reģionos ir balstīta uz mērķi veicināt nodarbinātību un izaugsmi un ka šī rīcība jāuzsāk Savienības, dalībvalsts, reģionālā un vietējā līmenī; tādēļ prasa īstenot labāku koordināciju un dialogu, efektīvāku informācijas apmaiņu un turpmāku paraugprakses apmaiņu starp iestādēm, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī; mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt šādu sadarbību un nodrošināt finansējumu sadarbības struktūrām, lai garantētu attiecīgo vietējo un reģionālo iestāžu pienācīgu darbības un finansiālo autonomiju;

14.  uzsver izglītības un kultūras nozīmi un jo īpaši iespējas pastiprināt centienus, lai veicinātu daudzvalodību un starpkultūru dialogu pierobežas reģionos; uzsver skolu un vietējo plašsaziņas līdzekļu potenciālu šajos centienos un mudina dalībvalstis, reģionus un pašvaldības pie iekšējām robežām ieviest kaimiņvalstu valodu mācīšanu savā mācību programmā no pirmsskolas vecuma; turklāt uzsver, cik svarīgi ir veicināt daudzvalodu pieeju visos administratīvajos līmeņos;

15.  mudina dalībvalstis sekmēt un veicināt labāku izpratni par sertifikātiem, diplomiem un aroda un profesionālajām kvalifikācijām un to savstarpēju atzīšanu starp kaimiņu reģioniem; līdz ar to mudina iekļaut mācību programmā īpašas prasmes, lai palielinātu pārrobežu nodarbinātības iespējas, tostarp prasmju validēšanu un atzīšanu;

16.  mudina veikt dažādus pasākumus ar mērķi cīnīties pret visu veidu diskrimināciju pierobežas reģionos un likvidēt šķēršļus neaizsargātām personām atrast darbu un integrēties sabiedrībā; šajā sakarībā atbalsta sociālo uzņēmumu popularizēšanu un attīstīšanu pierobežas reģionos kā darbvietu radīšanas avotu, jo īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, jauniešiem, kas ir bezdarbnieki, un personām ar invaliditāti;

17.  atzinīgi vērtē e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam(16) kā līdzekli, lai panāktu efektīvu un iekļaujošu valsts pārvaldi, un atzīst šā plāna konkrēto vērtību attiecībā uz vienkāršošanas pasākumiem pierobežas reģionos; norāda, ka esošo e-pārvaldes sistēmu sadarbspēja ir nepieciešama valsts, reģionālā un vietējā līmenī; tomēr pauž bažas par šā plāna nevienmērīgo īstenošanu dažās dalībvalstīs; pauž bažas arī par iestāžu elektronisko sistēmu bieži vien nepietiekamo sadarbspēju un to, ka ārvalstu uzņēmējiem ir nepietiekami pieejami tiešsaistes pakalpojumi, lai sāktu uzņēmējdarbību citā valstī; tādēļ aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu piekļuvi saviem digitālajiem pakalpojumiem, tostarp lingvistiskiem instrumentiem, potenciālajiem lietotājiem no tuvējām teritorijām, aicina iestādes pārrobežu reģionos izveidot elektroniskus portālus, lai attīstītu pārrobežu uzņēmējdarbības iniciatīvas; mudina dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes pastiprināt savus centienus attiecībā uz e-pārvaldes projektiem, kas pozitīvi ietekmēs pierobežas iedzīvotāju dzīvi un darbu;

18.  norāda, ka daži iekšējie un ārējie pierobežas reģioni saskaras ar nopietnām migrācijas problēmām, kas bieži vien pārsniedz to reaģēšanas spējas, un mudina atbilstīgi izmantot Interreg programmas, kā arī īstenot labas prakses apmaiņu starp vietējām un reģionālajām iestādēm pierobežas apgabalos saistībā ar bēgļu, kuriem piemēro starptautisko aizsardzību, integrāciju; uzsver nepieciešamību pēc atbalsta un koordinācijas Eiropas līmenī, kā arī nepieciešamību valstu valdībām atbalstīt vietējās un reģionālās iestādes šo problēmu risināšanā;

19.  mudina Komisiju sniegt ieskatu par to, kā risināt problēmas, ar kurām saskaras gan iekšējie jūras, gan ārējie pierobežas reģioni; prasa papildu atbalstu pārrobežu projektiem starp ES ārējās robežas reģioniem un kaimiņvalstu pierobežas reģioniem, jo īpaši tajos trešo valstu reģionos, kas ir iesaistīti ES integrācijas procesā; šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka problēmas, ar kurām saskaras visi pierobežas reģioni, zināmā mērā ir kopīgas un ka tām ir nepieciešama diferencēta un individuāli pielāgota pieeja; uzsver, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība un jānodrošina pienācīgs atbalsts tālākajiem reģioniem pie ES ārējām robežām ;

20.  uzsver, ka turpmākajā kohēzijas politikā būtu pienācīgi jāapsver un jāsniedz atbalsts tiem ES reģioniem, kurus visvairāk ietekmē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, jo īpaši tiem reģioniem, kas līdz ar to turpmāk atradīsies pie ES (jūras vai sauszemes) robežām;

21.  aicina dalībvalstis uzlabot to veselības aprūpes pakalpojumu papildināmību pierobežas reģionos un nodrošināt patiesu sadarbību pārrobežu neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanā, piemēram, veselības aprūpes, kārtības nodrošināšanas un ugunsdrošības pakalpojumu jomā, lai garantētu, ka tiek ievērotas pacientu tiesības, kā paredzēts Pārrobežu veselības aprūpes direktīvā, kā arī palielināt pakalpojumu pieejamību un kvalitāti; aicina dalībvalstis, reģionus un pašvaldības noslēgt divpusējus vai daudzpusējus pamatnolīgumus par pārrobežu sadarbību veselības aprūpes jomā un šajā sakarībā vērš uzmanību uz tā sauktajām ZOAST zonām (Zones Organisées d'Accès aux Soins Transfrontaliers), kurās pierobežas teritoriju iedzīvotāji var saņemt veselības aprūpi abpus robežai īpašās veselības aprūpes iestādēs bez jebkādiem administratīviem vai finansiāliem šķēršļiem un kuras ir kļuvušas par etalonu pārrobežu sadarbībai veselības aprūpes jomā visā Eiropā;

22.  aicina Komisiju izpētīt iespējas uzlabot sadarbību un pārvarēt šķēršļus, kas kavē reģionālo attīstību pie ārējām robežām ar kaimiņu reģioniem, jo īpaši ar to valstu reģioniem, kuras gatavojas pievienoties ES;

23.  uzsver neliela mēroga un pārrobežu projektu nozīmi, tuvinot cilvēkus un tādējādi radot jaunu potenciālu vietējai attīstībai;

24.  uzsver, cik svarīgi ir mācīties no dažu pierobežas reģionu veiksmīgās pieredzes un vairāk izmantot tās potenciālu;

25.  uzsver sporta kā instrumenta, kas veicina pierobežas reģionu kopienu integrāciju, nozīmi un aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju piešķirt pietiekamus saimnieciskos resursus teritoriālās sadarbības programmām, lai finansētu vietējo sporta infrastruktūru;

ES instrumentu izmantošana labākai saskaņotībai

26.  uzsver Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmu un jo īpaši pārrobežu sadarbības programmu ļoti svarīgo un pozitīvo lomu pierobežas reģionu, tostarp jūras un ārējo robežu reģionu, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā un kohēzijā; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas DFS priekšlikumā 2021.–2027. gadam ETS tiek saglabāta kā svarīgs mērķis ar lielāku nozīmi kohēzijas politikā pēc 2020. gada, prasa ievērojami palielināt budžetu, jo īpaši pārrobežu komponentam; uzsver ETS ievērojamo Eiropas pievienoto vērtību un aicina Padomi pieņemt šajā sakarībā ierosinātās apropriācijas; vienlaikus uzsver, ka ir jāvienkāršo programmas, jānodrošina labāka ETS saskaņotība ar ES vispārējiem mērķiem un jānodrošina programmām elastīgums, lai labāk risinātu vietējās un reģionālās problēmas, samazinātu administratīvo slogu saņēmējiem un atvieglotu ieguldījumu veikšanu ilgtspējīgas infrastruktūras projektos, izmantojot pārrobežu sadarbības programmas; aicina pārrobežu reģionu iestādes intensīvāk izmantot šajās programmās sniegto atbalstu;

27.  aicina Komisiju regulāri iesniegt Eiropas Parlamentam ziņojumu par to šķēršļu sarakstu, kuri ir likvidēti pārrobežu sadarbības jomā; mudina Komisiju uzlabot esošos inovatīvos instrumentus, kas palīdz modernizēt un padziļināt pašreizējo pārrobežu sadarbību, piemēram, robežu kontaktpunktu, un nostiprināt SOLVIT, kā arī vienoto digitālo vārteju ar mērķi koordinēt zinātību un konsultācijas par pārrobežu reģionālajiem aspektiem un turpināt izstrādāt jaunus instrumentus; aicina Komisiju un dalībvalstis, ciktāl iespējams, digitalizēt valsts pārvaldes darbību, lai nodrošinātu visaptverošu digitālo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pierobežas reģionos;

28.  uzsver to, cik svarīgi ir, lai Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, reģioniem un pašvaldībām, vāktu informāciju par pārrobežu mijiedarbību, nodrošinot labāku un pamatotāku lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī atbalstot un finansējot izmēģinājuma projektus, programmas, pētījumus, analīzi un teritoriālo izpēti;

29.  aicina labāk izmantot ES makroreģionālās stratēģijas, risinot problēmas, kas saistītas ar pierobežas reģioniem ;

30.  uzskata, ka kohēzijas politikai vajadzētu būt vairāk orientētai uz ieguldījumiem cilvēkos, jo pierobežas reģionu ekonomiku var palielināt efektīvs ieguldījumu kopums inovācijās, cilvēkkapitālā, labā pārvaldībā un institucionālās spējās;

31.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupas potenciāls netiek pilnībā izmantots, kas daļēji varētu būt saistīts ar reģionālo un vietējo iestāžu atrunām, un daļēji — ar bažām par kompetenču nodošanu un pašreizējo informācijas trūkumu par to attiecīgajām kompetencēm; prasa, lai tiktu ātri apzināti un novērsti jebkādi citi šīs situācijas iespējamie cēloņi; aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai pārvarētu šķēršļus šā instrumenta efektīvai piemērošanai; atgādina, ka Komisijas galvenajam uzdevumam ETS programmās vajadzētu būt sadarbības veicināšanai starp dalībvalstīm;

32.  mudina ņemt vērā to daudzo eiroreģionu pieredzi, kuri darbojas ES iekšējos un ārējos pierobežas reģionos, lai veicinātu pierobežas reģionu iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās attīstības un dzīves kvalitātes iespējas; aicina novērtēt eiroreģionu darbību reģionālās sadarbības jomā un to līdzdalību ES pierobežas reģionu iniciatīvās un veiktajos pasākumos, lai koordinētu un optimizētu to darba rezultātus šajā jomā;

33.  uzsver, ka teritoriālās ietekmes novērtējums veicina labāku izpratni par politikas virzienu telpisko ietekmi; aicina Komisiju, ierosinot ES likumdošanas iniciatīvas, apsvērt iespēju noteikt teritoriālās ietekmes novērtējumam svarīgāku lomu;

34.  stingri uzskata, ka Eiropas pārrobežu konvencija (ECBC), kas gadījumā, ja tiktu teritoriāli ierobežota pārrobežu infrastruktūra vai pakalpojums (piemēram, slimnīca vai tramvaja līnija), ļautu piemērot valsts normatīvo sistēmu un/vai standartus, kas attiecas uz vienu no divām vai vairākām attiecīgajām valstīm, un vēl vairāk samazinātu pārrobežu šķēršļus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nesen publicēto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisko un administratīvo šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā (COM(2018)0373);

35.  gaida Komisijas regulas priekšlikumu par pārrobežu sadarbības pārvaldības instrumentu, lai izvērtētu tā lietderību attiecīgajiem reģioniem;

°

°  °

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu un reģionālajiem parlamentiem, RK un EESK.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(3)

OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.

(4)

OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0067.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0105.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0254.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0245.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0222.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0053.

(11)

OV C 207, 30.6.2017., 19. lpp.

(12)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0320.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0321.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0211.

(15)

Gada ziņojums par Eiropas MVU 2016/2017, 6. lpp.

(16)

Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojums „ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam: pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” (COM(2016)0179);


PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienības iekšējie pierobežas reģioni veido pat 40 % no tās teritorijas un tajos dzīvo 150 miljonu eiropiešu. Tie arī rada ceturto daļu no Eiropas IKP. Neraugoties uz šiem faktiem, pierobežas reģioni saskaras ar pastāvīgiem šķēršļiem, kas kavē to izaugsmi un attīstību, un tādēļ tiem ir ekonomiski sliktāki rādītāji nekā reģioniem, kas atrodas dziļāk dalībvalstu iekšienē.

Lai rastu skaidrojumu šai situācijai, kā arī piedāvātu risinājumus, Eiropas Komisija ir veikusi pārrobežu pārskatīšanu 2015.–2017. gadam, kas ietvēra juridisku un administratīvu šķēršļu izpēti, plašas sabiedriskās apspriešanas tiešsaistē un virkni darbsemināru ar ieinteresētajām personām. Šīs pārskatīšanas rezultāts ir Paziņojums par izaugsmes un kohēzijas veicināšanu ES pierobežas reģionos, kurā ir norādīti desmit visbiežākie šķēršļi pierobežas reģionu attīstībai un ierosināti risinājumi šīm problēmām.

Referents atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto dokumentu kā vērtīgu un rūpīgu esošo šķēršļu analīzi, un viņš atzinīgi vērtē ierosinātos risinājumus. Viņš ir stingri pārliecināts, ka visiedarbīgākais instruments, lai novērstu slogu pierobežas reģionu attīstībai, ir visu atbildīgo iestāžu savstarpējā uzticēšanās un politiskā griba. Tādēļ Komisijai un valstu valdībām būtu vairāk jāuzticas vietējām un reģionālajām iestādēm. Efektīvai sadarbībai pierobežas reģionos vajadzīga lielāka elastība un īpaši pasākumi, jo iesaistīto dalībvalstu tiesību sistēmas bieži vien nav savstarpēji papildinošas. Tas attiecas pat uz ES tiesību aktiem, jo direktīvu transponēšana dažādās dalībvalstīs var atšķirties. Tādēļ viņš uzskata, ka attiecībā uz visiem jaunajiem ES tiesību aktiem būtu jāparedz obligāts teritoriālās ietekmes novērtējums.

Referents uzsver, ka neatliekamie jautājumi, piemēram, piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem un darbiniekiem vai nepietiekams transporta tīkls liek mērķtiecīgāk un intensīvāk īstenot pasākumus vispirms dalībvalstu līmenī, taču tas ir jādara arī ES līmenī. Darba ņēmējiem ir vajadzīga viņu kvalifikācijas atzīšana, un viņiem ir jābūt labi informētiem par savu sociālo nodrošinājumu. Jālikvidē arī šķēršļi pārrobežu uzņēmumiem, jo pašlaik uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, ir aptuveni par 60 % lielāki izdevumi nekā uzņēmumiem, kas darbojas savā valstī. Iekšējo robežu reģionu sadarbību, kā arī to attīstību un kohēziju varētu vēl vairāk palielināt, ierobežojot administratīvo procedūru sarežģītību, ar ko jāsaskaras pilsoņiem un uzņēmumiem ikdienas dzīvē. Tādēļ ir būtiski pielikt lielākas pūles, lai panāktu turpmāku vienkāršošanu.

Referents augsti novērtē Eiropas teritoriālās sadarbības programmas pozitīvo ietekmi, novēršot šķēršļus pie robežām, tomēr uzskata, ka vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu situāciju. Tādēļ viņš stingri atbalsta ETS saglabāšanu un tās budžeta palielināšanu nākamajā plānošanas periodā. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka finansējums un ieguldījumi ir svarīgi, bet ne pietiekami, lai uzlabotu situāciju, un tāpēc uzskata, ka būtu jāpastiprina tādi instrumenti kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupa. Turklāt būtu jāapsver jaunu instrumentu, piemēram, jauna pārrobežu sadarbības pārvaldības instrumenta, izstrāde.

Referents pauž gandarījumu par robežu kontaktpunkta izveidi Komisijā, kas sniegs konsultācijas valstu un reģionālajām iestādēm, lai novērstu juridiskos un administratīvos robežu radītos šķēršļus. Viņš uzsver, ka Komisijai ir svarīga loma pārrobežu šķēršļu ierobežošanā, ierosinot tiesību aktus vai finansēšanas mehānismus vai atbalstot dalībvalstis, lai izveidotu labāku kārtību un padziļinātu sadarbību nolūkā likvidēt šķēršļus pierobežas reģionos.

Referents norāda, ka Komisijas paziņojums attiecas tikai uz ES iekšējiem pierobežas reģioniem. Referents atbalsta Komisijas loģiku koncentrēties tikai uz šiem reģioniem, jo tie saskaras ar kopīgām problēmām. Tomēr viņš uzskata — lai sagatavotu efektīvus risinājumus problēmām un šķēršļiem, ar ko saskaras šie reģioni, ir svarīgi sagatavot līdzīgu pārskatu par ārējiem un jūras pierobežas reģioniem.


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (25.6.2018)

Reģionālās attīstības komitejai

par izaugsmes un kohēzijas stimulēšanu ES pierobežas reģionos

(2018/2054(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Theodoros Zagorakis

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst problēmas, ar kurām saskaras pierobežas reģioni, un uzsver, ka sociālekonomiskās atšķirības, tostarp atšķirības kultūras un valodu ziņā, starp dažādiem pierobežas reģioniem var kavēt integrāciju, ierobežot mijiedarbību un samazināt iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem abās robežas pusēs;

2.  uzsver, ka ES ir devusi pozitīvu ieguldījumu pierobežas reģionu attīstībā un ka turpmākajām finansēšanas programmām būtu jāturpinās visefektīvākajā un vislietderīgākajā veidā, pievēršot uzmanību jomām, kas rada īpaši augstu Eiropas pievienoto vērtību, un nodrošinot, ka pārrobežu sadarbības programmās uzsvars tiek likts uz pierobežas problēmu risināšanu;

3.  norāda, ka kohēzijas politikai būtu jāturpina atbalstīt neaizsargātus un atstumtus cilvēkus, novēršot pieaugošo nevienlīdzību un attīstot solidaritāti ar ieguldījumiem izglītībā, apmācībā un kultūrā, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu sadarbības programmām, kuru uzmanības centrā ir pastāvošie kultūras, teritoriālie un administratīvie šķēršļi un nākotnes problēmuzdevumi minētajos reģionos;

4.  uzsver, ka ES robežas ietver gan sauszemes, gan jūras robežas, kas jāņem vērā; tādēļ mudina Komisiju risināt problēmas, ar kurām saskaras jūras robežu reģioni, lai būtu iespējams visaptveroši analizēt šķēršļus, ar kuriem saskaras visi pierobežas reģioni, kā arī potenciālo sadarbību un izaugsmi visos minētajos reģionos;

5.  uzsver, cik svarīgas ir pārrobežu sadarbības programmas, tostarp makroreģionālās un starpreģionu programmas, finansējot izglītības, kultūras, radošās, sporta, mākslas un citas darbības, kuru Eiropas pievienotā vērtība tuvina iedzīvotājus, rada pārrobežu sinerģiju, sekmē savstarpēju uzticēšanos un izpratni un palīdz novērst dažādos aizspriedumus un stereotipus pierobežas reģionos; šajā sakarībā uzsver kultūras un radošo nozaru potenciālu saskaņā ar pārdomātas specializācijas stratēģijām un lielo kultūrai un tās mantojumam veltīto INTERREG projektu skaitu, kas apliecina, ka pierobežas reģionos ir liela vēlme ieguldīt kopējos tradicionālajos kultūras resursos, kā arī mūsdienīgu radošo projektu, radošo nozaru un kultūras mantojuma projektu izstrādē; tādēļ atkārtoti pauž viedokli, ka ES finanšu atbalsta sniegšana šīm iniciatīvām ir īpaši būtiska un būtu vēl vairāk jāpastiprina nākamajā DFS, jo īpaši ar ESI fonda līdzekļiem; aicina Komisiju apzināt un veicināt sinerģiju starp vietējām prioritātēm un pašreizējām ES stratēģijām un mērķiem un attīstīt pierobežas reģionu pilnīgu potenciālu;

6.  atgādina pašreizējā regulējuma sarežģītību pārrobežu sadarbības programmām, kā arī strukturālās grūtības un administratīvo slogu, ar ko potenciālie saņēmēji saskaras šādu projektu sagatavošanas laikā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē vienkāršošanas pasākumus, kas ierosināti laikposmam pēc 2020. gada, un uzskata tos par svarīgu soli, lai vienkāršotu un uzlabotu pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu un pieejamību;

7.  atgādina par kultūras un kultūras mantojuma nozīmi saistībā ar pilsētu un reģionu ekonomisko labklājību, un tādēļ aicina dalībvalstis pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi aizsargātu un popularizētu to materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, un šajā sakarībā izmantot visus pieejamos kohēzijas politikas līdzekļus;

8.  aicina izveidot jaunu informācijas stratēģiju par pārrobežu un reģionālo sadarbību, lai tuvinātu pierobežas reģionu iedzīvotājus, vairotu viņu izpratni par iespējām, ko sniedz ES pārrobežu programmas, un tādējādi veicinātu sabiedrības attieksmes maiņu ceļā uz atvērtāku domāšanu reģionu un pārrobežu jautājumos;

9.  uzsver sporta nozīmi pārrobežu reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, ko apliecina daudzie teritoriālās sadarbības projekti, kuros sports izmantots kā sociālās un kultūras integrācijas instruments;

10.  mudina jauniešus darboties, piedalīties un iesaistīties visos reģionālās un pārrobežu sabiedrības attīstīšanas aspektos; atbalsta pārrobežu idejas un pasākumus jaunatnes jomā, piemēram, platformu izveidi ideju un labas prakses apmaiņai, izpratnes veidošanu un informācijas apmaiņu par pārrobežu sadarbību, kā arī informācijas izplatīšanu, izmantojot sociālos un citus plašsaziņas līdzekļus, lai uzlabotu jauniešu līdzdalību un iespējas pārrobežu projektos;

11.  uzsver informācijas trūkumu par ES finansētām pārrobežu sadarbības programmām ES pierobežas reģionos; aicina dalībvalstis uzlabot informācijas izplatīšanu par pārrobežu jautājumiem, piemēram, izveidojot „vienas pieturas aģentūras”;

12.  uzsver, ka ir vajadzīgas būtiskākas finansiālās saistības veicināt pārrobežu sporta pasākumus un jo īpaši neliela mēroga infrastruktūru būvniecību tautas sportam;

13.  aicina Komisiju uzskatīt kultūru un izglītību par horizontālu prioritāti nākamās paaudzes programmām kohēzijas politikas ietvaros;

14.  stingri atbalsta pārrobežu projektu un programmu ietekmi jauniešu izglītības, nodarbināmības, iekļaušanas un līdzdalības uzlabošanā sabiedrībā, risinot sociālās problēmas, ar kurām jaunieši saskaras pierobežas reģionos, piemēram, bezdarbu un radikalizāciju; aicina veidot sistemātiskāku sadarbību pierobežas reģionos, lai uzlabotu jauniešu iespējas nodarbinātības, izglītības, apmācības, kultūras, sporta un citās sociālās politikas jomās;

15.  uzsver, ka valodas barjera joprojām ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē pārrobežu sadarbību, jo īpaši pierobežas teritorijās, kurās nav sen iedibinātas sadarbības tradīcijas; norāda, ka valoda ir svarīgs faktors, kas veicina uzticēšanos un palīdz mazināt sociāli kulturālās grūtības; uzskata, ka ESI fondu mērķtiecīgāka izmantošana, kā arī lielāks finansējums valodu tehnoloģijām var uzlabot saziņu un tādējādi atbalstīt sistemātisku daudzvalodības un Eiropas valodu daudzveidības veicināšanu izglītībā un apmācībā pierobežas reģionos, sākot no pirmsskolas izglītības un arī organizējot sporta un kultūras pasākumus;

16.  uzskata, ka būtu jāstiprina pārrobežu sadarbība starp izglītības un apmācības iestādēm, atvieglojot pārrobežu skolu apmeklējumus un ārpusskolas pasākumus bērniem no ļoti agrīna vecuma, lai nodrošinātu bērniem unikālu iespēju gūt pieredzi ārpus klases un tieši saskarties ar kaimiņvalstu kultūru, valodu un vēstures daudzveidību;

17.  atzīmē, ka dažos pierobežas apgabalos tiek lietota kopīga valoda, kas nav oficiāla ES valoda; uzskata, ka finansējuma līmeņa palielināšana ar mērķi mācīt un popularizēt mazāk lietotas pārrobežu valodas stiprinātu sadarbību, palielinātu mobilitāti pāri robežām un bagātinātu kultūras daudzveidību un mantojumu minētajās teritorijās;

18.  atkārtoti uzsver, ka būtiska ir pētniecības, uzņēmējdarbības, augstākās izglītības, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības galveno dalībnieku tuvināšana; aicina dalībvalstis veicināt pārrobežu partnerības starp izglītības un apmācības iestādēm un starp šīm iestādēm un uzņēmumiem pierobežas reģionos, lai veicinātu studentu, skolotāju, pasniedzēju un administratīvā personāla, kā arī doktora grāda kandidātu un pētnieku mobilitāti, tostarp profesionālo izglītību un apmācību (VET); uzsver, ka daudzvalodība šādās pārrobežu partnerībās var palīdzēt sagatavot absolventus līdzdalībai darba tirgū robežas abās pusēs; uzskata, ka uzmanība jāpievērš arī reģionālajām mazākumtautību valodām (RMV), kuras vienmēr ir apdraudētas, ja netiek īstenota spēcīga valodu politika; uzskata, ka būtu jāturpina piešķirt Eiropas līmeņa finansējumu, lai saglabātu un atbalstītu reģionālās mazākumtautību valodas;

19.  aicina Komisiju veicināt pārrobežu iniciatīvas, dažādu veidu apmaiņu un starpkultūru un izglītojošus pasākumus ar mērķi palielināt iedzīvotāju izpratni par likumdošanas un administratīvajām prasībām pierobežas reģionos, kā arī uzlabot sadarbību starp vietējām pārvaldēm un kultūras un izglītības iestādēm;

20.  mudina dalībvalstis sekmēt un veicināt labāku izpratni par sertifikātiem, diplomiem un aroda un profesionālajām kvalifikācijām un to savstarpēju atzīšanu starp kaimiņu reģioniem; līdz ar to mudina iekļaut mācību programmā īpašas prasmes, lai palielinātu pārrobežu nodarbinātības iespējas, tostarp prasmju validēšanu un atzīšanu;

21.  mudina uz kopīgu sabiedrisko pakalpojumu un centienu apvienošanu pierobežas reģionos, lai izstrādātu virkni mērķtiecīgu pasākumu, kuru mērķis ir atbalstīt pieaugušos ar zemu prasmju līmeni un mazkvalificētus pieaugušos pierobežas reģionos un palīdzēt viņiem uzlabot rakstpratību, rēķinpratību un digitālās prasmes, iegūstot plašāku kompetenču kopumu un augstākas kvalifikācijas;

22.  mudina īstenot pārrobežu sadarbību un duālās profesionālās apmācības programmas starp dažādiem pierobežas reģioniem; uzskata, ka labāka pārrobežu sadarbība un ieguldījumi prasmēs pierobežas reģionos palīdzēs mazināt esošo prasmju trūkumu, samazināt nabadzību, bezdarbu un sociālo atstumtību, kā arī novērst kvalificētu darba ņēmēju nepietiekamību un intelektuālā darbaspēka aizplūšanu minētajos nomaļajos apgabalos;

23.  uzskata, ka multikulturālisms ir īpaši svarīgs pierobežas reģionos; stingri mudina uz pārrobežu sadarbību kultūras jomā pierobežas reģionos un starp tiem, uzlabojot sadarbību starp radošiem cilvēkiem un kultūras nozares dalībniekiem, piemēram, māksliniekiem un kultūras organizāciju pārstāvjiem, pārvaldes iestādēm un tīkliem konkrētos pārrobežu un Eiropas mēroga projektos;

24.  atkārtoti uzsver, ka mākslinieku un kultūras jomas speciālistu mobilitāte ir kļuvusi nenovērtējama, veicinot Eiropas kultūras un sociālo attīstību un attīstot reģiona, valsts un Eiropas kultūras mantojumu; uzskata, ka spēcīga pārrobežu sadarbība kultūras un radošo nozaru jomā, īpaši koncentrējoties uz mikrouzņēmumiem un MVU (arī veidojot uzņēmumu kopas), NVO un mazām apvienībām, var palīdzēt radīt sociāli ekonomisko vērtību, ilgtspējīgas darbvietas un izaugsmi, jo īpaši jauniešiem, kā arī veicināt kultūras un valodu daudzveidību un inovāciju; uzskata arī, ka šī sadarbība palīdzēs veidot saikni starp iedzīvotājiem, palielināt savstarpējo sapratni, risināt kopīgas problēmas, pastiprināt kultūras diplomātiju un veidot Eiropas identitāti, īstenojot kopīgas iniciatīvas attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu,  piemēram, izveidojot kopīgas bērnu aprūpes iestādes, nodrošinot pieejamu daudzvalodu izglītību vai dibinot partnerības starp izglītības iestādēm; uzsver, ka kultūras un radošās nozares (KRN) ir svarīgas, lai veicinātu un saglabātu kultūras daudzveidību, stiprinātu sociālo kohēziju, sniegtu būtisku ieguldījumu Eiropas reindustrializācijā un veicinātu jauninājumu pārnešanu uz daudzām citām nozarēm;

25.  uzskata, ka pārrobežu kultūras sadarbības attīstīšana sniedz ļoti būtisku ieguldījumu pārrobežu teritoriju ilgtspējīgā attīstībā, ietekmējot ekonomiku, sociālo kohēziju un vidi; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt kopīgu stratēģisku pieeju kultūras un radošo nozaru attīstībai un atbalstam, veidojot LRN saikni ar sabiedrību un ekonomiku, lai veicinātu viedu un ilgtspējīgu izaugsmi ES pierobežas reģionos;

26.  uzsver pārmērīgos šķēršļus kultūras un radošajām nozarēm attiecībā uz piekļuvi finansējumam to rakstura un lieluma dēļ (kultūras un radošajās nozarēs darbojas galvenokārt mikrouzņēmumi un MVU), kā arī grūtības, ko rada dažu pierobežas reģionu bieži vien vājākie ekonomiskie rādītāji; atkārtoti pauž viedokli, ka ir ārkārtīgi svarīgi attīstīt kultūras, radošās un uzņēmējdarbības prasmes, lai novērstu šos strukturālos trūkumus;

27.  uzsver, ka reģioni ir apliecinājuši spēju attīstīt pārrobežu sadarbību kultūras un radošajās nozarēs, un norāda uz pārdomātas specializācijas pozitīvo ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt un nostiprināt pašreizējo politiku šajā jomā un efektīvi izmantot finansējumu, kas pieejams ES programmu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) ietvaros;

28.  uzskata, ka kohēzijas politika var pozitīvi ietekmēt jaunu ideju un sadarbības iespēju radīšanu starp muzejiem, orķestriem un pārrobežu radio un TV projektiem pierobežas reģionos, novēršot juridiskās un finansiālās grūtības, kas māksliniekiem rodas saistībā ar viņu kopīgajiem pārrobežu projektiem;

29.  stingri atbalsta pārrobežu kultūras projektus un sadarbību starp Eiropas kultūras galvaspilsētām un pierobežas reģioniem visā Eiropā, lai izveidotu kultūras “sapludināšanas punktu” ķēdi un radītu jaunu Eiropas kultūras tīklu dimensiju, kuras ietvaros tiek izstrādāta jauna prakse kultūras daudzveidības jomā, kas tiek integrēta konkrētu Eiropas projektu īstenošanā;

30.  pauž nožēlu par to, ka kultūras un atpūtas pasākumi bieži vien nespēj piesaistīt cilvēkus no dažādiem pierobežas reģioniem kaimiņvalstīs, neraugoties uz to, ka šajās teritorijās dzīvojošajiem cilvēkiem ir līdzīgas intereses un viņi atrodas ļoti tuvu viens otram; atbalsta ES reģionālos portālus, kas izveidoti vairākos pierobežas reģionos, lai cilvēkiem nodrošinātu piekļuvi informācijai par kultūras un atpūtas aktivitātēm, un mudina izveidot līdzīgus portālus visos pierobežas reģionos;

31.  stingri uzskata, ka pierobežas reģioni labi iedibinātu sakaru dēļ starp kultūras iestādēm, kultūras un radošajām nozarēm un ieinteresētajām personām pāri robežām var radīt labvēlīgus apstākļus mākslas un kultūras mobilitātei un tādējādi var būt vitāli svarīgi tematiskajam tūrismam un palīdzēt popularizēt Eiropu kā konkurētspējīgu un ilgtspējīgu galamērķi, palielināt Eiropas pievilcību starptautiskā mērogā, kā arī veicināt Eiropas integrācijas procesu, veicinot kontaktus starp Eiropas iedzīvotājiem un kopīgu piederības izjūtu; aicina Komisiju kultūras dimensiju integrēt pārrobežu attīstības iniciatīvās gan attiecībā uz vēstures mantojuma objektiem, gan mūsdienu radošumu; tāpēc aicina dalībvalstis pastiprināt centienus un palielināt investīcijas, lai attīstītu ilgtspējīgu ilgtermiņa kultūras tūrisma politiku;

32.  atgādina, ka pārrobežu izglītība un kultūras apmaiņa veicina starpkultūru dialogu, savstarpēju sapratni, konfliktu risināšanu un miera veidošanu, jo īpaši pierobežas reģionos pēc konfliktiem; šajā sakarībā uzsver “Brexit” potenciālo risku saistībā ar cilvēku savstarpējiem kontaktiem un studentu, mācību apguvēju, mākslinieku un kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitāti starp Ziemeļīrijas pierobežas reģioniem un Īrijas Republiku;

33.  mudina veikt dažādus pasākumus ar mērķi cīnīties pret visu veidu diskrimināciju pierobežas reģionos un likvidēt šķēršļus neaizsargātām personām atrast darbu un integrēties sabiedrībā; šajā sakarībā atbalsta sociālo uzņēmumu popularizēšanu un attīstīšanu pierobežas reģionos kā darbvietu radīšanas avotu, jo īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, jauniešiem, kas ir bezdarbnieki, un personām ar invaliditāti;

34.  stingri uzskata, ka plašsaziņas līdzekļiem un komunikācijas nozarei ir potenciāls stiprināt ES pierobežas reģionus ar radošās nozares starpniecību un ka digitālās platformas spēj veicināt integrāciju un aizsargāt šo pierobežas reģionu kultūras daudzveidību; tāpat uzskata, ka kino un televīzija, kā arī radošās dokumentālās filmas un citi digitālā satura veidi ir platformas, ko var izmantot, lai atbalstītu ES pierobežas reģionu kultūras mantojumu un unikālās iezīmes;

35.  stingri aicina dalībvalstis un reģionālās iestādes uzlabot informācijas izplatīšanu par pārrobežu kultūras un izglītības pasākumiem un jautājumiem un stiprināt apmaiņu ar labāko praksi minētajās jomās, izveidojot tam īpaši paredzētu portālu un tīmekļa vietni;

36.  uzsver, ka ir jārisina konkrētie problēmuzdevumi, kas saistīti ar mākslas un kultūras mobilitāti tādās jomās kā sociālā drošība, nodokļi (izvairīšanās no mākslinieku un kultūras darbinieku dubultās aplikšanas ar nodokļiem) un informācijas sniegšana par mobilitātes iespējām (mobilitātes stipendijas, uzturēšanās programmas utt.);

37.  uzsver, ka sporta tūrisms kļūst par aizvien nozīmīgāku Eiropas ekonomikas nozari; tādēļ aicina piešķirt finanšu resursus sporta infrastruktūras būvniecībai nolūkā veicināt tūrismu ar sporta starpniecību;

38.  norāda, ka pārrobežu sadarbība kā svarīgs ES politikas mērķis ir palīdzējusi mazināt iekšējo robežu negatīvo ietekmi un var veicināt pārrobežu uzlabojumus izglītības un kultūras jomā;

39.  atbalsta māceklības pasākumus un daudzpusējas platformas pierobežas reģionos ar mērķi uzlabot māceklības kvalitāti, piedāvājumu un tēlu un veicināt pārrobežu mobilitāti starp gados jauniem mācekļiem; uzskata, ka attiecīgo ieinteresēto personu tuvināšana, lai radītu pārrobežu māceklības, stažēšanās vai prakses iespējas, uzlabos konkurenci, izglītību, prasmes un darba tirgus šajos reģionos, un jo īpaši aicina radīt prakses iespējas reģionālajās un vietējās iestādēs, kas iesaistītas pārrobežu un starptautiskā sadarbībā;

40.  atzīmē nopietnās migrācijas problēmas, ar ko saskaras daži pierobežas reģioni; šajā sakarībā mudina efektīvi izmantot ES pārrobežu programmu ietvaros pieejamo finansējumu, kā arī īstenot labas prakses apmaiņu starp vietējām un reģionālajām iestādēm pierobežas apgabalos saistībā ar bēgļu, kuriem piemēro starptautisko aizsardzību, integrāciju; uzsver, ka valstu valdībām ir jāatbalsta vietējās un reģionālās iestādes šo problēmu risināšanā;

41.  aicina dalībvalstis un reģionālās iestādes sadarboties tādu juridisku vai administratīvu šķēršļu konstatēšanā un novēršanā, kuri kavē pārrobežu izglītības vai kultūras pasākumus, tostarp saskaņojot attiecīgos reglamentējošos noteikumus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

19.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Rupert Matthews, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marlene Mizzi, Liliana Rodrigues, Algirdas Saudargas, Remo Sernagiotto, Francis Zammit Dimech

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

ECR

Angel Dzhambazki, Rupert Matthews, Remo Sernagiotto

GUE/NGL

Curzio Maltese

PPE

Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Algirdas Saudargas, Michaela Šojdrová, Bogdan Brunon Wenta, Francis Zammit Dimech, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Marlene Mizzi, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Liliana Rodrigues, Julie Ward

VERTS/ALE

Jill Evans

0

-

 

 

1

0

ENF

Dominique Bilde

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Rosa D’Amato, Aleksander Gabelic, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivana Maletić, Dimitrios Papadimoulis


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Sławomir Kłosowski, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

EFDD

Rosa D'Amato

GUE/NGL

Younous Omarjee, Dimitrios Papadimoulis

PPE

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Krzysztof Hetman, Marc Joulaud, Ivana Maletić, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Lambert van Nistelrooij

S&D

Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Aleksander Gabelic,Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour,Liliana Rodrigues, Monika Smolková, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

VERTS/ALE

Terry Reintke, Monika Vana

1

-

ENF

Steve Briois

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. augustsJuridisks paziņojums