Ziņojums - A8-0268/2018Ziņojums
A8-0268/2018
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu

23.7.2018 - (2017/2128(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Pavel Poc


Procedūra : 2017/2128(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A8-0268/2018
Iesniegtie teksti :
A8-0268/2018
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

PASKAIDROJUMS – FAKTU UN SECINĀJUMU KOPSAVILKUMS

Vispārīga informācija un pārskats par pierādījumu avotiem

Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai (ENVI) 2017. gada maijā lūdza sagatavot ziņojumu par Regulas (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu (PPP) laišanu tirgū, (turpmāk tekstā „Regula”) īstenošanu. Šis ziņojums ir daļa no ENVI komitejas īstenošanas kontroles programmas.

Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorātā (DG EPRS) ietilpstošā Ietekmes novērtēšanas un Eiropas pievienotās vērtības direktorāta Ex-post ietekmes novērtēšanas nodaļa (EVAL) sniedza specializētās zināšanas par šīs regulas īstenošanu. Lai sagatavotu vajadzīgos pētījumu rezultātus, tika pasūtīts pētījums ar mērķi novērtēt Regulas īstenošanu. Rezultāti tika konsolidēti Eiropas īstenošanas novērtējumā (EIA) un oficiāli publicēti 2018. gada aprīlī[1].

Pētījuma pamatā bija četras savstarpēji saistītas pētniecības jomas:

-  “Regulas (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū īstenošanas un tā ietekmes novērtējums. Pārskats, kā dalībvalstis izmanto saskaņā ar Regulas 53. pantu piešķirtās atkāpes”;

-  “Kritēriju un spējas uzticami un saskaņoti identificēt aktīvo vielu apdraudējumu novērtējums”;

-  “Novērtējums par dalībvalstu spēju piešķirt uzticamas atļaujas PPP pielietošanai un šīs atļaušanas vienveidību”;

-  “Augu aizsardzības līdzekļos izmantoto aktīvo vielu zinātniskai (riska novērtējums) novērtēšanai izmantoto prakšu kartēšana”

Visaptverošs pētījums par Regulas ietekmi nekad agrāk nav veikts. EIA tika apkopoti jauni dati un atzinumi, un tas ir galvenais šā īstenošanas ziņojuma informācijas avots.

Būtu jānorāda, ka 2016. gada novembrī Komisija publicēja Ceļvedi par REFIT[2] novērtējumu attiecībā uz ES tiesību aktiem par PPP un pesticīdu atliekām, kura rezultāti ir gaidāmi 2019. gada sākumā.

Abu šo novērtējumu galvenais mērķis ir izvērtēt Regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu. Lai gan Komisijas novērtējums ir plašāks[3], tomēr novērtēšanā izmantotie standarta kritēriji ir identiski.

Turklāt 2016. gada februārī Eiropas Ombuds izdarīja secinājumu Lietā 12/2013/MDC par Eiropas Komisijas praksi attiecībā uz PPP atļaušanu un laišanu tirgū. Komisijai kā riska pārvaldītājai ir pienākums nodrošināt, ka tās apstiprinātās darbīgās vielas nav kaitīgas cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Ombuds nonāca pie secinājuma, ka Komisija savā praksē var būt pārāk saudzīga un ka tai vairāk vajadzētu ievērot piesardzības principu.

Pastāv arī attiecīgi Eiropas Savienības Tiesas spriedumi un citi atbilstīgi prejudiciālie nolēmumi, kurus referents ir ņēmis vērā.

Nesenā asā diskusija par darbīgās vielas glifosāta apstiprināšanu vēl vairāk liecināja, ka uzticība PPP atļaušanai ES ir nopietni apdraudēta. Komisija 2017. gada oktobrī paziņoja, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi”[4] ir pieļaujama. Vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju aicināja Komisiju „ierosināt dalībvalstīm aizliegt glifosātu, reformēt pesticīdu apstiprināšanas procedūru, kā arī noteikt ES mēroga mērķus pesticīdu izmantošanas obligātam samazinājumam”.

Ņemot vērā šos apstākļus, Eiropas Parlaments 2018. gada februārī nolēma izveidot Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašo komiteju (PEST), lai tā jo īpaši analizētu un novērtētu Savienībā pastāvošo atļaujas piešķiršanas procedūru pesticīdiem, tostarp izmantoto metodiku un tās zinātnisko kvalitāti, procedūras neatkarību no nozares un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, kā arī šā procesa rezultātus.

Turklāt 2018. gada aprīlī, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar EPI[5], Eiropas Komisija oficiāli nāca klajā ar priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt vispārējos pārtikas aprites tiesību aktus un publicēja priekšlikumu regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē[6] un ar ko groza, citu starpā, regulas, kuru īstenošana tiek apsvērta šeit.

Tas liecina, ka politiskajā darba kārtībā sarežģītās normatīvās sistēmas, ar ko saskaņo un uzrauga augu aizsardzības līdzekļu laišanu ES iekšējā tirgū, novērtēšanai ir piešķirta augsta prioritāte.

Šajā ziņojumā ir ņemti vērā visi iepriekš minētie fakti. Referents ir arī ņēmis vērā citus attiecīgos pētījumus un ziņojumus, ko veikušas valstu iestādes un ieinteresētās puses.

Regula plašākā ES pesticīdu politikas kontekstā

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu visās dalībvalstīs. Pēc tam, 2006. gadā, Komisija publicēja priekšlikumu regulai, ar ko atceļ Direktīvu 91/414/EEK. Nobeiguma akts (Regula (EK) Nr. 1107/2009), kam šeit ir pievērsta galvenā uzmanība) Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts 2009. gadā.

Ar šo regulu paredz ES tirdzniecībai paredzētu augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas, tirgū laišanas, lietošanas un kontroles noteikumus. Tajā ir paredzēti gan noteikumi tādu darbīgo vielu, aizsargvielu un sinerģistu apstiprināšanai, kurus satur vai no kā sastāv PPP, gan noteikumi par palīgvielām un papildvielām.

Nozīmīgs jauns elements Regulā ir vairāki stingri izslēgšanas kritēriji[7] darbīgo vielu apstiprināšanai ES līmenī. Šie kritēriji tika ieviesti ar nolūku aizliegt tirgū izplatīt vistoksiskākās vielas. Izslēgšanas kritēriju ieviešana nozīmē, ka apstiprinājuma process pamatojas uz bīstamību balstīta pieeju, kas nebija paredzēta Padomes Direktīvā 91/414/EK.

Uz bīstamību balstītu pieeju pamato vēl viens ES vides tiesību aktu princips — piesardzības princips. Dalībvalstīm drīkst piemērot piesardzības principu it sevišķi tad, ja nav zinātniskas pārliecības par to, vai šie PPP rada apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.

Aktīvo vielu apstiprināšanas regulatīvās procedūras un PPP atļaušana

Eiropas Savienībā uz PPP attiecas divējādas apstiprināšanas process: aktīvās vielas tiek apstiprinātas ES līmenī, pēc tam komerciālajiem PPP atļauju piešķir dalībvalstu līmenī.

Regulas pamatā ir trīs galvenie instrumenti:

a)  aktīvo vielu apstiprināšana, ko veic valsts kompetentās iestādes, EFSA un Komisija kopīgi ar dalībvalstu ekspertiem (kas apvienoti Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā (PAFF komiteja)),

b)  tādu PPP atļaušana, kas satur jau apstiprinātas aktīvās vielas,

c)  tādu reglamentējošo lēmumu izpilde, kas pieņemti apstiprināšanas un atļaušanas procesā.

Apstiprināšanas procedūra sastāv no vairākiem posmiem:

1.  apstiprinājuma pieteikums tiek iesniegts kādā ES dalībvalstī, ko sauc par ziņotāju dalībvalsti (ZD);

2.  ZD pārbauda, vai pieteikums ir pieņemams;

3.  ZD sagatavo novērtējuma ziņojuma projektu;

4.  EFSA sniedz savus secinājumus;

5.  PAFF komiteja balso par to, vai apstiprināt, vai nē;

6.  pieņemšana Komisijā;

7.  regulas publicēšana Oficiālajā Vēstnesī.

Parasti augu aizsardzības līdzekļa sastāvā ir vairāk nekā viena sastāvdaļa. Pret kaitēkļiem/augu slimībām paredzēto aktīvo sastāvdaļu sauc par aktīvo vielu. PPP satur vismaz vienu darbīgo vielu, un tās var saturēt mikroorganismus, feromonus un augu ekstraktus.

PPP laišanu tirgū un to izmantošanu kontrolē dalībvalstis. 

Galvenās problēmjomas

Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta publicētajā EIA ir noteiktas vairākas problēmjomas saistībā ar Regulas īstenošanu. Ziņojuma projektā referents galvenokārt pievēršas aspektiem, kas negatīvi ietekmē veselības un vides mērķu sasniegšanu.

Konkrēti tas ir saistīts ar arvien pieaugošo tādu atkāpju skaitu, kas piešķirtas saskaņā ar 53. pantu, nesniedzot pietiekamu pamatojumu, vai faktu, ka netiek pietiekami novērtēti vairāki izšķirīgi aspekti (piemēram, netīši maisījumi un kombinēta iedarbība, ietekme uz vidi, kas skar bioloģisko daudzveidību, pesticīdu noārdīšanās zemās koncentrācijās, imūntoksicitāte un attīstības neirotoksicitāte).

Lai gan ar šo regulu, ieviešot bīstamības izslēgšanas kritērijus, tika panākta skaidra virzība attiecībā uz labāku sabiedrības veselības un vides aizsardzību, nepietiekama saskaņošana (piem., ekotoksikoloģijas jomā) kavē vielu novērtēšanu un līdz ar to efektīvu īstenošanu attiecīgajās zinātnes jomās.

Novērtējamā tika konstatētas vairākas problēmas saistībā ar pārredzamību. Jo īpaši problēmas rada ekonomiski pieejamu alternatīvu trūkums, un tas, ka netiek pietiekami veicināta labas lauksaimniecības prakse saistībā ar integrēto augu aizsardzību un zema riska vielu plašāku izmantošanu un pieejamību. Turklāt šķiet, ka Regulas mērķi un instrumenti īsti neatbilst ES politikas nostādnēm lauksaimniecības, pārtikas nodrošinājuma, klimata pārmaiņu jomā, kā arī saistībā ar ilgtspējīgu pesticīdu izmantošanu un maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeņiem pārtikā un barībā. Regulas izpilde ir problemātiska. Pēdējos gados konstatētās pazīmes liecina, ka palielinās PPP nelikumīga tirdzniecība un viltošana.

Referenta ieteikumi

Referents ir pārliecināts, ka, lai nodrošinātu regulas efektīvu īstenošanu, ir nepieciešami turpmāki centieni gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Pat ja tiek ziņots, ka ar veselību un vidi saistītie Regulas mērķi atbilst attiecīgajām reālajām vajadzībām, novērtējums liecināja, ka praksē šie divi mērķi netiek sasniegti. To rada problēmas saistībā ar to, kā tiek praktiski īstenoti Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta novērtējumā identificētie trīs galvenie Regulas instrumenti: a) vielu apstiprināšana, b) tādu PPP atļaušana, kas satur apstiprinātās vielas, un c) tādu reglamentējošo lēmumu īstenošana, kas pieņemti saistībā ar apstiprināšanu un atļaušanu.

Attiecībā uz negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi referents par īpaši problemātiskiem uzskata vairākus īstenošanas aspektus. Tie ir šādi: ārkārtas atļauju piešķiršanas procedūru ļaunprātīgu izmantošana, par ko liecina arvien lielāks skaits tādu atkāpju, kas piešķirtas saskaņā ar 53. pantu, arvien biežāks apstiprinošo datu procedūras izmantojums, Regulas savienojamība ar piesardzības principu, nepilnīga tādu datu prasību un metodiku saskaņošana, ko pielieto dažās zinātnes jomās, lai novērtētu vielas, izmantojot izslēgšanas kritērijus.

Referents atzinīgi vērtē neseno Komisijas priekšlikumu par tāda ES riska novērtēšanas modeļa pārredzamību un ilgtspēju, kas aptvertu arī PPP, vienlaikus atzīmējot, ka šajā priekšlikumā nav pietiekami aplūkoti daži no regulatīvo lēmumu pieņemšanas procesa būtiskākajiem aspektiem, jo īpaši riska pārvaldības posmā, ko veic PAFF komiteja saistībā ar aktīvo vielu apstiprināšanu. Lielāka pārredzamība ir nepieciešama arī attiecībā uz dalībvalstu kompetento iestāžu veiktās atļauju piešķiršanas aspektiem.

Turklāt efektīvu īstenošanu nevar panākt bez ES politikas jomu labākas saskaņošanas un nepalielinot stimulus alternatīvu risinājumu veicināšanai.

Pierādījumi liecina, ka netiek pietiekami īstenoti šajā regulā paredzētie reglamentējošie lēmumi un ka ir jāveic labāka kontrole valsts līmenī.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par augu aizsardzības līdzekļu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu

(2017/2128(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK[1],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006[3],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai[4],

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem[5],

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2016. gada 18. februāra lēmumu lietā 12/2013/MDC par kārtību, kādā Komisija apstiprina un laiž tirgū augu aizsardzības līdzekļus (pesticīdus)[6],

–  ņemot vērā Eiropas īstenošanas novērtējumu par Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un tā attiecīgajiem pielikumiem, ko Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (DG EPRS)[7] publicēja 2018. gada aprīlī,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 23. novembra spriedumu lietā C-673/13 P (Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe) un lietā C-442/14 (Bayer CropScience pret Augu aizsardzības līdzekļu un biocīdo produktu atļaušanas padomi),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. aprīļa Regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 [par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem], Direktīvu 2001/18/EK [par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē], Regulu (EK) Nr. 1829/2003 [par ĢM pārtiku un barību], Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1107/2009 [par augu aizsardzības līdzekļiem] un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 [par jauniem pārtikas produktiem][8],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas (PEST) pilnvaras un darbu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0268/2018),

A.  tā kā, izvērtējot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (turpmāk “Regula”) īstenošanu, tika secināts, ka Regulas mērķi saistībā ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību nav pilnībā īstenoti un ka būtu jāveic uzlabojumi, lai tos sasniegtu;

B.  tā kā Regulas īstenošanas novērtējums būtu jāskata saistībā ar ES vispārējo pesticīdu politiku, tostarp noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2009/128/EK (Ilgtspējīgas lietošanas direktīva), Regulā (ES) Nr. 528/2012 (Biocīdu regula), Regulā (EK) Nr. 396/2005 (Maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņu regula) un Regulā (EK) Nr. 178/2002 (Pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgie principi);

C.  tā kā Regulas īstenošana nav apmierinoša un tai būtu jāatbilst attiecīgajiem ES politikas virzieniem, tostarp pesticīdu jomā;

D.  tā kā pieejamie dati liecina par to, ka Regulas trīs galveno instrumentu — regulatīvo lēmumu apstiprināšanas, atļauju izsniegšanas un īstenošanas — izpilde ir jāuzlabo un tā nenodrošina Regulas mērķu pilnīgu sasniegšanu;

E.  tā kā Komisija vispār nav piemērojusi dažus Regulas noteikumus, jo īpaši 25. pantu par aizsargvielu un sinerģistu apstiprināšanu un 27. pantu par nepieņemamu papildvielu negatīvu sarakstu;

F.  tā kā Komisijas pretlikumīgās darbības dēļ ir būtiski aizkavējusies citu svarīgu noteikumu, piemēram, saistībā ar tādu aktīvo vielu izslēgšanas kritērijiem, kam piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, īstenošana;

G.  tā kā ieinteresētās personas ir paudušas bažas par tiesību aktos paredzēto novērtēšanas pieeju, it īpaši attiecībā uz to, kam vajadzētu veikt zinātniskos pētījumus un sniegt pierādījumus saistībā ar aktīvo vielu novērtēšanu, kā arī par to, ka šajās novērtēšanās tiek izmantota uz bīstamību balstītā pieeja;

H.  tā kā pierādīšanas pienākums būtu joprojām jāparedz pieteikuma iesniedzējam, lai nodrošinātu, ka publiskie līdzekļi netiek izlietoti pētījumiem, kas galu galā var dot labumu privātām interesēm; tā kā vienlaikus ir jānodrošina pārredzamība katrā atļauju piešķiršanas procedūras posmā, pilnībā ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības, tajā pašā laikā nodrošinot, ka visā Savienībā tiek konsekventi ievēroti labas laboratoriskās prakses principi;

I.  tā kā pastāv bažas saistībā ar paredzētās novērtēšanas pieejas praktisko īstenošanu; tā kā jo īpaši pastāv nopietnas bažas par to, ka netiek nepilnībā saskaņotas prasības attiecībā uz nepieciešamajiem datiem un pielietotajām metodēm, kas var kavēt novērtēšanas procesu;

J.  tā kā tika secināts, ka aktīvo vielu novērtēšanu visvairāk ietekmē valsts kompetento iestāžu veiktspēja; tā kā dalībvalstīs ir būtiski atšķirīgs pieejamo specializēto zināšanu līmenis un attiecīgo darbinieku skaits; tā kā Regula un attiecīgās papildu juridiskās prasības visās dalībvalstīs netiek īstenotas vienādi un tas būtiski ietekmē veselību un vidi;

K.  tā kā būtu jāuzlabo pārredzamība visos apstiprināšanas procedūras posmos, un lielāka pārredzamība var veicināt sabiedrības uzticēšanos augu aizsardzības līdzekļu regulējuma sistēmai; tā kā arī darbības, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar atļauju izsniegšanu, daudzos gadījumos nav pietiekami pārredzamas; tā kā Komisija ir ierosinājusi izmaiņas pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgajos principos, lai novērstu bažas saistībā ar datiem un pierādījumiem, kas sniegti novērtēšanas procesā, un palielinātu pārredzamību;

L.  tā kā atļauju izsniegšanu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai, kas notiek tikai valsts līmenī, bieži vien kavē riska pārvaldības lēmumu lēna pieņemšana; tā kā tas noved pie tā, ka dažos gadījumos dalībvalstis vairāk piešķir atļaujas, izmantojot Regulas 53. pantā paredzēto atkāpi; tā kā ir gadījumi, kad šādas atkāpes tiek izmantotas pretēji sākotnējai likumdevēja iecerei;

M.  tā kā ar Regulu tiek ieviests noteikums, ka integrētai augu aizsardzībai (IAA) jākļūst par daļu no tiesību aktos paredzētajām pārvaldības prasībām atbilstīgi kopējās lauksaimniecības politikas savstarpējās atbilstības noteikumiem; tā kā tas vēl nav noticis;

N.  tā kā pieejamie dati liecina, ka šis ES līmeņa regulējums papildina un stiprina valstu centienu un pasākumu radīto vērtību;

O.  tā kā alternatīvas bieži vien sāk nopietni apsvērt tikai pēc juridisko prasību izmaiņām; tā kā, piemēram, attiecībā uz paplašināto aizliegumu neonikotinoīdiem visjaunākais novērtējums (2018. gada 30. maijs)[9] liecina, ka 78 % neonikotinoīdu lietošanas gadījumiem jau ir pieejamas neķīmiskas alternatīvas;

P.  tā kā kopš 2016. gada 31. maija apstiprināšanai nav iesniegta neviena jauna aktīvā viela; tā kā ir svarīgi ieviest un izstrādāt jaunus produktus, jo īpaši zema riska produktus;

Q.  tā kā viltotu pesticīdu pieejamība tirgū rada nopietnas bažas; tā kā viltoti pesticīdi var kaitēt videi un var arī mazināt Regulas efektivitāti;

Galvenie secinājumi

1.  uzskata, ka arī turpmāk pesticīdu joma būtu jāreglamentē ES līmenī;

2.  norāda, ka visās patlaban un turpmāk īstenojamajās darbībās galvenā uzmanība jāpievērš dabas aizsardzības pasākumiem, kuru mērķis ir novērst, ierobežot un apturēt patogēnu un kaitēkļu izplatību;

3.  uzskata, ka Regulas pieņemšana un īstenošana ir nozīmīgs solis uz priekšu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu ES, salīdzinot ar to, kā šie līdzekļi tika izmantoti agrāk;

4.  uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomai jaunu produktu izstrādē, jo MVU bieži pietrūkst ievērojamo resursu, kas nepieciešami jaunu vielu izstrādes un apstiprināšanas procesā;

5.  pauž bažas par nepietiekami efektīvu šīs regulas īstenošanu un to, ka rezultātā tās mērķi saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu un inovācijām netiek sasniegti praksē; uzsver to, ka daļēji arī zemā inovāciju līmeņa dēļ samazinās pesticīdu aktīvo vielu skaits;

6.  atgādina, ka ļoti nepieciešama ir iekļaujoša pieeja un ka novērtēšanā ir jāņem vērā Regula (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem[10], izmantojot tās rezultātus, lai samazinātu šo vielu daudzumu, tādējādi samazinot arī riskus un to negatīvo ietekmi uz veselību un vidi;

7.  norāda, ka Regulas mērķi un instrumenti, kā arī tās īstenošana ne vienmēr pietiekami atbilst ES politikas nostādnēm lauksaimniecības, veselības aizsardzības, dzīvnieku labturības, pārtikas nodrošinājuma, ūdens kvalitātes, klimata pārmaiņu jomā, kā arī saistībā ar ilgtspējīgu pesticīdu izmantošanu un maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeņiem pārtikā un barībā;

8.  atgādina, ka piesardzības princips ir vispārējs ES princips, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā, un ka šā principa mērķis ir nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni, jebkāda riska gadījumā pieņemot preventīvu lēmumu; atkārtoti norāda, ka vispārējā pesticīdu riska analīzes kontekstā piesardzības princips acīmredzami netiek piemērots;

9.  uzskata par nepieņemamu to, ka apstiprināšanas prasības joprojām netiek piemērotas aizsargvielām un sinerģistiem, kas ir pretrunā ar Regulas 25. panta prasībām;

10.  uzskata par nepieņemamu to, ka joprojām nav pieņemts papildvielu negatīvais saraksts, jo īpaši pēc aizlieguma izmantot POE-talolamīnus kombinācijā ar glifosātu, jo šajā aizliegumā tika uzsvērta dažu papildvielu iespējamā kaitīgā ietekme;

11.  ņem vērā to, ka Komisija veic Regulas (EK) Nr. 1107/2009 REFIT izvērtēšanu, ko ir plānots pabeigt 2018. gada novembrī; ir pārliecināts, ka šie secinājumi līdztiesīgajiem likumdevējiem sniegs pietiekamu informāciju, lai tie varētu apspriest, kā turpmāk pilnveidot šo regulu;

12.  pauž bažas par to, ka dažās dalībvalstīs arvien biežāk tiek izmantota Regulas 53. pantā paredzētā atļaujas piešķiršana ārkārtas gadījumos un ir konstatēti tās ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi; norāda, ka dažas dalībvalstis 53. pantu izmanto daudz biežāk nekā citas; ņem vērā tehnisko palīdzību, ko saskaņā ar Regulas 53. panta 2. punktu ir sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), pārbaudot ārkārtas atļauju izmantošanu; pieņem zināšanai EFSA izmeklēšanas rezultātus saistībā ar ārkārtas atļaujas piešķiršanu 2017. gadā trim neonikotinoīdiem, jo šie rezultāti liecina, ka, lai gan dažas ārkārtas atļaujas bija vajadzīgas un atbilda tiesību aktos noteiktajiem parametriem, citām pamatojuma nebija; uzskata, ka ir būtiski, lai dalībvalstis sniegtu vajadzīgos datus, jo tas ļaus EFSA efektīvi pildīt savas pilnvaras;

13.  uzsver to, cik svarīgi ir veidot politikas nostādnes, pamatojoties uz informāciju, ko dod regulatīvā zinātne, kura sniedz pārbaudāmus un atkārtojamus pierādījumus, izmantojot starptautiski saskaņotus zinātniskos principus attiecībā uz tādiem aspektiem kā pamatnostādnes, laba laboratorijas prakse un zinātniski recenzēti pētījumi;

14.  pauž bažas par to, ka dažās zinātnes jomās nav saskaņotas datu un testēšanas prasības, kā rezultātā tiek izmantotas neefektīvas darba metodes, valstu iestādes neuzticas viena otrai, kavējas apstiprināšanas process un tas var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību, vidi un lauksaimniecisko ražošanu;

15.  pauž nožēlu par to, ka sabiedrībai ir pieejama nepilnīga informācija par novērtēšanas un atļaujas izsniegšanas procedūru, kā arī par ierobežoto piekļuvi informācijai; pauž nožēlu par to, ka pārredzamības līmenis (saistībā ar apstiprināšanas procedūru) ziņotājās dalībvalstīs ir zems, tādēļ ierosina, ka varētu uzlabot piekļuvi informācijai un tās lietošanas ērtumu EFSA posmā, un norāda, ka riska pārvaldības posmā varētu būt nepietiekama pārredzamība un ka to par problēmu uzskata arī ieinteresētās personas; atzinīgi vērtē Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) centienus uzlabot pārredzamību un lietotājdraudzīgumu savā tīmekļa vietnē un uzskata, ka nākotnē šo modeli varētu izmantot pārredzamības uzlabošanai;

16.  uzsver, ka uzticēšanās AAL apstiprināšanas sistēmai lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības uzticības Eiropas aģentūrām, kuras sniedz zinātniskos atzinumus, kas kalpo par pamatu apstiprināšanai un risku pārvaldībai; uzsver, ka liela nozīme sabiedrības uzticības saglabāšanā ir zinātnisko novērtējumu procesa pārredzamībai; tādēļ prasa piešķirt attiecīgajām aģentūrām pienācīgu finansējumu un nodrošināt vajadzīgo personālu, lai tās varētu garantēt neatkarīgu, pārredzamu un savlaicīgu atļauju piešķiršanas procesu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā REFIT novērtējumā saistībā ar pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgajiem principiem ir nonākusi pie secinājuma, ka EFSA darbība ir bijusi ļoti pārredzama un ka tā ir apmainījusies ar datiem, ievērojot līdztiesīgo likumdevēju noteiktos stingras konfidencialitātes noteikumus; turklāt atzinīgi vērtē EFSA nemitīgos centienus uzlabot savu sistēmu, lai nodrošinātu neatkarību un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību, un Revīzijas palāta ir norādījusi, ka no visām aģentūrām, kurās tā ir veikusi revīzijas 2012. gadā (jaunākā aktualizācija veikta 2017. gada jūnijā), EFSA sistēma ir vispilnīgākā; aicina Komisiju ierosināt uzlabojumus, lai vēl vairāk palielinātu regulatīvā procesa pārredzamību, cita starpā saistībā ar piekļuvi datiem par drošības pētījumiem, ko ražotāji iesnieguši savos pieteikumos AAL tirgus atļaujas saņemšanai ES; saskata nepieciešamību pārskatīt šo procedūru, lai uzlabotu novērtējumus, palielinātu to iestāžu neatkarību, kurām uzticēts veikt minētos pētījumus, novērstu interešu konfliktus un padarītu šo procedūru pārredzamāku;

17.  aicina Komisiju izveidot Eiropas lietošanas katalogu, lai vēl vairāk saskaņotu regulējumu;

18.  pauž bažas par to, ka dažos gadījumos tirgū pieejamie AAL un veids, kā to lietotāji tos izmanto, ne vienmēr atbilst paredzētajiem atļaujas nosacījumiem attiecībā uz to sastāvu un lietošanu; uzsver, ka pēc iespējas vairāk vajadzētu ierobežot neprofesionālu lietošanu, lai samazinātu AAL nepareizu izmantošanu;

19.  uzsver profesionālo lietotāju apmācības nozīmi, lai nodrošinātu pienācīgu un pienācīgu AAL izmantošanu; uzskata, ka ir būtiski nošķirt profesionālos lietotājus no lietotājiem amatieriem; norāda, ka AAL tiek izmantoti gan privātajos dārzos, gan uz dzelzceļiem, gan publiskajos parkos;

20.  norāda, ka netiek skartas dalībvalstu tiesības atteikties atzīt AAL, kuri jau ir apstiprināti;

21.  uzsver, ka Regulā labāk būtu jāatspoguļo nepieciešamība veicināt lauksaimniecības praksi, kas balstās uz IAA, tostarp veicinot zema riska vielu izstrādi; uzsver, ka nepietiekamais zema riska AAL piedāvājums apgrūtina IAA izstrādi; ar bažām norāda, ka no gandrīz 500 vielām, kas pieejamas ES tirgū, tikai desmit vielas ir apstiprinātas kā zema riska AAL;

22.  uzsver, ka ir svarīgi apstiprināt ķimikālijas nesaturošus zema riska pesticīdus un veicināt to izmantošanu, lai atbalstītu augu aizsardzību, kurā lieto maz pesticīdu; atzīst, ka ir nepieciešami plašāki pētījumi par šiem produktiem, jo to sastāvs un iedarbība krasi atšķiras no parasto produktu sastāva un iedarbības; uzsver, ka tādēļ jāpaplašina EFSA un valstu kompetento iestāžu zinātība, lai tās varētu novērtēt šīs bioloģiski aktīvās vielas; uzsver, ka bioloģiskās izcelsmes AAL būtu jāpakļauj tikpat stingram novērtējumam, kā to veic citām vielām; atbilstoši savai 2017. gada 8. februāra Rezolūcijai par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem aicina Komisiju iesniegt konkrētu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009, ārpus vispārējās no REFIT iniciatīvas izrietošās pārskatīšanas, lai izveidotu operatīvu novērtēšanas, atļauju piešķiršanas un reģistrācijas procesu attiecībā uz zema riska pesticīdiem;

23.  uzskata, ka Regula (EK) Nr. 1107/2009 būtu jāgroza, lai vairāk ņemtu vērā arī vielas, kuras netiek uzskatītas par AAL un uz kurām gadījumos, kad tās tiek izmantotas augu aizsardzībai, attiecas šī regula; norāda, ka šādas vielas piedāvā interesantas alternatīvas, jo tās var iekļaut ražošanas metodēs un dažos bioloģiskās kontroles produktos;

24.  uzsver, ka īpaša uzmanība un atbalsts jāpiešķir mazā lietojuma AAL, jo pagaidām uzņēmumiem nav ekonomiska stimula izstrādāt šādus produktus; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots mazā lietojuma koordinēšanas mehānisms kā forums, kas palīdzēs uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm, audzētāju organizācijām un nozari, lai izstrādātu mazajam lietojumam nepieciešamos risinājumus;

25.  uzsver, ka daudzu atļauto AAL atbilstība ES standartiem nav novērtēta jau vairāk nekā 15 gadus, jo atļauju piešķiršanas procedūras ir pārāk lēna;

26.  uzsver, cik svarīgi ir izveidot inovācijām labvēlīgu tiesisko regulējumu, kas ļautu aizstāt novecojušās ķīmiskās vielas ar jauniem un labākiem ražas aizsardzības līdzekļiem; uzsver, cik svarīgi ir, lai būtu pieejami daudzi dažādi AAL ar atšķirīgiem iedarbības veidiem, kas ļautu novērst rezistences veidošanos un saglabātu ražas aizsardzības līdzekļu iedarbības efektivitāti;

27.  pauž bažas par to, ka vēl nav pabeigta pamatnostādņu saskaņošana;

28.  uzsver, ka trūkstošas vai nepilnīgas pamatnostādnes ir būtiska nepilnība, kas negatīvi ietekmē Regulas īstenošanu un tādējādi arī tās mērķu sasniegšanu;

29.  uzsver, ka pieejamie vadlīniju dokumenti ne vienmēr ir juridiski saistoši un ka tas pieteikumu iesniedzējiem rada tiesisko nenoteiktību, kā arī liek apšaubīt atbilstīgi apstiprināšanas procedūrām veiktos novērtējumus;

30.  atzinīgi vērtē zonu sistēmas koncepciju un tās mērķi veicināt atļauju izsniegšanu augu aizsardzības līdzekļiem; uzskata, ka savstarpējas atzīšanas procedūra ir ārkārtīgi svarīga, lai varētu sadalīt darba slodzi un ievērot termiņus; pauž nožēlu par īstenošanas problēmām, ko izraisa savstarpējās atzīšanas princips; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm uzlabot zonu sistēmas darbību; uzsver, ka spēkā esošo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu vajadzētu veikt ar mērķi novērst darba dublēšanos un nodrošināt, ka lauksaimniekiem jaunās vielas ir pieejamas bez liekas kavēšanās;

31.  uzsver, ka jāapmainās ar zināšanām un jāapgūst prasmes saistībā ar pieejamajām alternatīvām ķīmisko pesticīdu un IAA izmantošanai, tostarp noskaidrojot optimālo augseku atbilstīgi lauksaimnieku tirgus un klimatiskajiem apstākļiem; turklāt norāda, ka tas jau ir paredzēts KLP horizontālajā regulā, jo īpaši arī lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumos, ko finansē no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem;

32.  pauž bažas par to, ka no jauna apstiprinātas ir ļoti nedaudzas vielas, lai gan tajā pašā laikā no tirgus ir izņemtas citas vielas; uzsver to, ka ES pārtikas piegādes nodrošināšanā ir svarīgi, lai lauksaimniekiem būtu pieejams atbilstīgs AAL instrumentu kopums;

33.  pauž bažas par to, ka pēdējā laikā notikušajās debatēs par ES izmantoto, uz zinātnes atziņām balstīto AAL novērtēšanas sistēmu, tā arvien biežāk tiek apšaubīta; uzsver, cik svarīgi ir saglābāt un vēl vairāk nostiprināt sistēmu, kas būtu zinātniski robusta, kas, izsniedzot atļauju jebkādas aktīvas vielas izmantošanai, ir objektīva, pamatota ar savstarpēji salīdzinātiem pierādījumiem, kas gūti, izmantojot atklātu, neatkarīgu un multidisciplināru zinātnisko pieeju, saskaņā ar ES riska analīzes principiem un piesardzības principu, kā noteikts pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgajos principos; uzsver, ka aktīvo vielu atkārtotas apstiprināšanas procedūrā ir jāņem vērā AAL praktiskais pielietojums, kā arī šajā jomā panāktais zinātniskais un tehnoloģiskais progress; norāda, ka pašreizējās novērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas sarežģītība noved pie termiņu neievērošanas un var nozīmēt to, ka visa šī sistēma nevar pienācīgi darboties; tādēļ uzsver, ka minētā sistēma ir jāpārskata un jāvienkāršo;

34.  norāda uz to, cik atšķirīgs ir pieteikumu skaits dažās no vienā zonā iekļautajām dalībvalstīm, kurām ir līdzīga lieluma teritorija un līdzīgi lauksaimnieciskie apstākļi;

Ieteikumi

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Regulas efektīvu īstenošanu, ņemot vērā savu īpašo lomu apstiprināšanas un atļauju piešķiršanas procedūrās;

36.  aicina dalībvalstis novērst valsts kompetentajās iestādēs vērojamo nopietno un hronisko darbinieku trūkumu, kas noved pie kavēšanās dalībvalstu veiktajās apdraudējuma apzināšanas un sākotnējā riska novērtējuma procedūrās;

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzība ir galvenie šo tiesību aktu mērķi, bet vienlaikus tiem ir jāpalīdz uzlabot lauksaimniecisko ražošanu un saglabāt lauksaimniecības nozares konkurētspēju;

38.  aicina nozares pārstāvjus iesniegt visus datus un zinātniskos pētījumus vienotā elektroniskā un mašīnlasāmā formātā ziņotājām dalībvalstīm un ES aģentūrām; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu datu ievadīšanas modeli, lai atvieglotu datu apmaiņu starp dalībvalstīm visos šā procesa posmos; atzīst, ka šie dati ir jāapstrādā ES datu aizsardzības un intelektuālā īpašuma tiesību aktos noteikto parametru ietvaros;

39.  aicina dalībvalstis stingri piemērot Regulas 9. pantu par pieteikumu pieņemamību un pieņemt tikai tādus pieteikumus aktīvās vielas novērtēšanai, kas ir pilnībā atbilst visām noteiktajām prasībām;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu un vienveidīgu bīstamības izslēgšanas kritēriju piemērošanu atbilstīgi spēkā esošajām saskaņotajām vadlīnijām un pārliecināties, ka vielas saistībā ar to radītajiem riskiem tiek novērtētas tikai tad, ja ir pierādījumi, ka tām nepiemīt bīstamas (izslēgšanas) īpašības, kā tas noteikts Regulā;

41.  aicina Komisiju beidzot īstenot noteikumus par papildvielām, aizsargvielām un sinerģistiem nolūkā izveidot nepieņemamu papildvielu sarakstu un noteikumus, lai tādējādi aizsargvielas un sinerģisti tiktu pārbaudīti ES līmenī, un nodrošināt, ka var tirgot tikai tās ķīmiskās vielas, kuras atbilst ES apstiprināšanas kritērijiem;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas īstenoto piesardzības principa interpretāciju, kas pausta REFIT novērtējumā saistībā ar pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgajiem principiem[11], proti, ka tā nav alternatīva riska pārvaldības pieejai, bet drīzāk gan atsevišķa riska pārvaldības forma; atgādina, ka šā uzskata pareizību apstiprina arī ES Tiesas nolēmumi[12]; aicina Komisiju novērtēt, vai Regulā paredzētie izslēgšanas kritēriji atbilst savam mērķim;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis, apstiprināšanas un atļauju piešķiršanas procedūrās veicot riska pārvaldnieka funkciju, pienācīgi piemērot piesardzības principu un īpašu uzmanību pievērst iedzīvotāju neaizsargātāko grupu, aizsardzībai, kā noteikts Regulas 3. panta 13. punktā;

44.  aicina Komisiju, aģentūras un kompetentās iestādes pārskatīt un uzlabot saziņu par riska novērtēšanas procedūrām un riska pārvaldības lēmumiem, lai uzlabotu sabiedrības uzticēšanos atļauju piešķiršanas sistēmai;

45.  aicina dalībvalstis labāk īstenot atļauju piešķiršanas procedūras valsts līmenī, lai samazinātu to atkāpju un pagarinājumu skaitu, ko saskaņā ar Regulas 53. pantu piešķir faktiskām ārkārtas situācijām; aicina Komisiju pilnībā izmantot savas kontroles tiesības saskaņā ar 53. panta 2. un 3. punktu; turklāt aicina dalībvalstis pilnībā ievērot 53. panta 1. punktā noteikto pienākumu informēt citas dalībvalstis un Komisiju, jo īpaši par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu lietotāju, neaizsargāto grupu un patērētāju drošību;

46.  aicina Komisiju pilnībā izstrādāt metodes, ar kurām nosaka, kad būtu jāpiemēro konkrētas atkāpes, it īpaši attiecībā uz “nebūtisku ietekmi” vai “nopietnu apdraudējumu augu veselībai”, nemainot šā tiesību akta burtu un garu; brīdina Komisiju, ka jebkura termina “nebūtiska ietekme” interpretācija kā “nenozīmīgs risks” būtu pretrunā ar šā likuma burtu un garu;

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt lielākus ieguldījumus, lai stimulētu pētniecības iniciatīvas attiecībā uz aktīvajām vielām, tostarp bioloģiski zema riska vielām, un AAL, programmas “Eiropa” un daudzgadu finanšu shēmas 2021. — 2027. gadam ietvaros; uzsver, cik svarīgs ir tiesiskais regulējums AAL jomā ES līmenī, kas aizsargā vidi un cilvēku veselību, kā arī stimulē pētniecību un inovāciju, lai izstrādātu efektīvus un drošus AAL, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un IAA; uzsver, ka augu veselības aizsardzībai ir vajadzīgi dažādi droši un efektīvi instrumenti; uzsver, ka precīza lauksaimniecības tehnika un tehnoloģiskās inovācijas var palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem optimizēt kaitīgo organismu kontroli mērķtiecīgākā un ilgtspējīgākā veidā;

48.  aicina Komisiju stingri ierobežot apstiprinājuma datu procedūras izmantošanu atbilstoši Regulas 6. panta f) punktā noteiktajam mērķim, proti, ja pieņem jaunas prasības novērtējuma laikā vai jaunu zinātnes un tehnikas atziņu dēļ; uzsver, ka aktīvu vielu apstiprināšanā svarīga nozīme ir pilnīgai dokumentācijai; pauž nožēlu, ka atkāpes, kas atļautas saskaņā ar apstiprinošo datu procedūru, ir novedušas pie tā, ka ir pieejami konkrēti AAL, kurus citādi būtu aizliegts laist tirgū uz ilgāku laiku;

49.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt procedūru vispārējo pārredzamību, tostarp sniedzot detalizētus protokolus par komitoloģijas apspriedēm un attiecīgajām nostājām, jo īpaši skaidrojot un pamatojot Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas (PAFF komiteja) lēmumus;

50.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Regulas un tās īstenošanas saskaņotību ar atbilstīgajiem ES tiesību aktiem un politikas nostādnēm, jo īpaši ar Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu, un paredzēt stimulus, tostarp nodrošinot pietiekamus resursus, kas īstermiņā veicinātu drošu un netoksisku alternatīvu esošajiem AAL izstrādi un izmantošanu; norāda uz tiesiskā regulējuma nespēju ņemt vērā neizbēgamo ietekmi uz nemērķa sugām, jo īpaši uz bitēm un citiem apputeksnētājiem, kā arī pārējiem kukaiņiem, kuri barojas ar kaitēkļiem, tādējādi dodot labumu lauksaimniecībai; ņem vērā nesen veikto zinātnisko pētījumu, kas apliecina “kukaiņu pasaules gala pienākšanu”, jo iegūtie dati liecina, ka daudzos Vācijas reģionos ir iznīkuši 75 % spārnoto kukaiņu un ka tas noticis pat dabas rezervātos, kur lauksaimniecībā pesticīdi netiek izmantoti; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt KLP saskaņotību ar AAL tiesību aktiem, jo īpaši saglabājot Regulā (EK) Nr. 1107/2009 un Direktīvā 2009/128/EK paredzētos pienākumus saistībā ar tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību sarakstu (SMR 12 un SMR 13), kā to Komisija ierosinājusi KLP stratēģisko plānu regulas priekšlikumā[13];

51.  aicina dalībvalstis nodrošināt šīs regulas efektīvu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz ES tirgū laisto AAL kontroli, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti ES, vai ievesti no trešām valstīm;

°

°  °

52.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

  • [1]  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
  • [2]  OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
  • [3]  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.
  • [4]  OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.
  • [5]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0042.
  • [6] https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces;jsessionid=414F07CA7B69C35675EE16710B5AB5AC.
  • [7]  http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/615668/EPRS_STU(2018)615668_EN.pdf.
  • [8]  COM(2018)0179.
  • [9]  ANSES - Agence nationale de sécurité sanitaire de l’alimentation, de l’environnement et du travail (Francija) – 2018. gada secinājumi.
  • [10]  OV L 324, 24.11.2009., 1. lpp.
  • [11]  SWD(2018)0038.
  • [12]  Piemēram, Vispārējās tiesas 2011. gada 9. septembra spriedums Francija/Komisija T-257/07, ECLI:EU:T:2011:444.
  • [13]  priekšlikums regulai par KLP stratēģiskajiem plāniem — COM (2018)0392.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (22.6.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Augu aizsardzības līdzekļu regulas (Regula (EK) Nr. 1107/2009) īstenošanu
(2017/2128(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Peter Jahr

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, cik liela nozīme ir tiesiskajam regulējumam, kas veicina konkurētspēju, stimulē un atbalsta pētniecību un inovācijas, lai izstrādātu labākus un drošākus augus aizsardzības līdzekļus (AAL), vienlaikus nodrošinot plaša AAL spektra pieejamību. uzskata, ka ar turpmāku reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu būtu jāveicina tas, lai AAL atļauja ir saderīga ar ilgtspējīgām lauksaimniecības sistēmām, kas ir videi nekaitīgas, efektīvas un cenas ziņā pieejamas un kurās pienācīgi tiek ņemta vērā ietekme uz sugām, kas nav mērķsugas, jo īpaši attiecībā uz bitēm un citiem lauksaimniecībai nepieciešamiem apputeksnētājiem un citiem kukaiņiem, piemēram, kaitīgo organismu dabiskiem ienaidniekiem;

2.  atzīmē, ka ES atļauju piešķiršanas process AAL ir viens no stingrākajiem pasaulē, kas patlaban ilgst vairāk nekā 11 gadus, vidēji ir jāveic vairāk nekā 200 zinātniskie pētījumi un jāiegulda vairāk nekā EUR 220 miljoni, lai ES tirgū ieviestu jaunu produktu; ir pārliecināts, ka šīs regulas mērķus visefektīvāk var sasniegt, ja lauksaimniekiem un ražotājiem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie darbojas, ir pieejams plašs darbīgo vielu un AAL klāsts, kas ļauj tiem efektīvi vērsties pret kaitēkļiem; uzsver, ka plaša AAL klāsta pieejamība ir pamats jēgpilnai samazināšanas stratēģijai, jo citādi lauksaimnieki būtu atkarīgi no mazāk specializētiem un tādējādi mazāk iedarbīgiem AAL, kas radītu lielāku patēriņu; tādēļ pauž bažas par to, ka pēc Regulas (EK) Nr. 1107/2009 stāšanās spēkā ir apstiprināts ļoti neliels skaits jaunu darbīgo vielu; norāda, ka, kopš spēkā ir stājušies jaunie noteikumi, tikai astoņām darbīgajām vielām ir piešķirta atļauja tikt izplatītām ES tirgū; uzsver, ka šajā ziņā ļoti nozīmīgi ir ilgtspējīgi AAL (un tajos iekļautās darbīgās vielas); uzsver — ja lauksaimniekiem nebūs pieejami AAL, viņi nespēs novērst dažu graudaugos klātesošu dabisku patogēnu augšanu, tādējādi apdraudot mūsu pārtikas nodrošinājumu;

3.  norāda, ka šī regula ir daļa no plašākas ES AAL sistēmas, kas sevī ietver arī Ilgtspējīgas izmantošanas direktīvu, Regulu, kurā noteikti maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi pesticīdiem, un Regulu par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, un ka visas šīs četras daļas ir jāskata kopā, lai noteiktu, vai tās atbilst paredzētajam mērķim, tostarp lai samazinātu kopējo izmantoto AAL apjomu, jo īpaši dalībvalstīm un Komisijai nodrošinot, ka tiek īstenota integrētā augu aizsardzība (IAA) un veicinot zema riska pesticīdu un atbilstīgas agronomiskās prakses izmantošanu ; atgādina, ka ir būtiski nepieciešama integrēta pieeja un ka būtu jāņem vērā Regula (EK) Nr. 1185/2009 par statistiku attiecībā uz pesticīdiem;

4.  norāda, ka pareizai un pienācīgai AAL izmantošanai jāatbilst Direktīvas Nr. 2009/128/EK noteikumiem un jo īpaši vispārējiem IAA principiem un tās holistiskajai pieejai; pauž nožēlu, ka dalībvalstis tikai daļēji īsteno šo principu potenciālu un ka IAA attīstību traucē nepietiekamais piedāvāto zema riska, ķimikālijas nesaturošu pesticīdu skaits, tostarp zema riska alternatīvu augu aizsardzības metožu skaits; norāda, ka gadījumos, kas saistīti ar ātri vairojošiem kaitēkļiem un slimībām, rezistence ir bioloģiski nenovēršama; uzsver, ka IAA izmatošana ir viens no veidiem, kā novērst rezistenci un nepieciešamību izmantot vispārējo apstrādi, bieži vien pat gadījumos, kad nav konstatēs neviens kaitēklis;

5.  uzsver, cik svarīgi ir turpināt lauksaimnieku apmācīšanu un izglītošanu par pareizu un pienācīgu AAL pielietošanu; mudina dalībvalstis un Komisiju labāk izmantot pieejamos līdzekļus, lai palielinātu AAL drošu izmantošanu un samazinātu to kaitīgo ietekmi uz vidi; uzsver, ka ir jānošķir profesionāla un privāta AAL lietošana, ņemot vērā, ka uz tām neattiecas vienas un tās pašas prasības, un aicina Komiju noteikt skaidru robežu starp šiem diviem lietošanas veidiem un attiecīgi grozīt noteikumus; uzsver, ka AAL izmanto ne tikai lauksaimniecībā, bet arī pilsētu teritorijās, tostarp parkos un uz dzelzceļiem, lai ierobežotu nezāļu un kaitēkļu izplatību; uzsver, ka gan profesionāliem, gan neprofesionāliem AAL lietotājiem būtu jāsaņem atbilstīga apmācība;

6.  uzsver, ka precīzas lauksaimniecības tehnikas un tehnoloģiskās inovācijas var palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem optimizēt kaitīgo organismu kontroli mērķtiecīgākā un ilgtspējīgākā veidā saskaņā ar Direktīvas 2009/128/EK principiem; uzsver potenciālo efektivitātes pieaugumu augu aizsardzībā, ko varētu gūt, izmantojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, kā rezultātā ievērojami samazinātos izmantotie daudzumi un samazinātos ietekme uz vidi; aicina Komisiju pilnībā izmantot šo zinātnes un tehnoloģiju progresa veidu un nodrošināt, ka lauksaimnieki, patērētāji un vide gūst no tā labumu;

7.  norāda, ka dažiem instrumentu kopumā iekļautajiem instrumentiem, piemēram, bioloģiskajai kontrolei, kurā tiek izmantoti kaitēkļu dabiskie iznīcinātāji vai derīgie parazīti, lai tie varētu darboties, ir svarīgi, ka netiek izmantoti dažādi papildu pesticīdi, izņemot galējas nepieciešamības gadījumā;

8.  norāda uz AAL lielo ietekmi uz graudaugu audzēšanu un novākšanu ar mazākiem zudumiem, ko izraisa slimības un kaitēkļu izplatīšanās, kā arī uz ražas kvalitātes uzlabošanu un lauku iedzīvotāju ienākumu palielināšanu;

9.  norāda, ka lauksaimniekiem, īstenojot savas labības audzēšanas sistēmas, AAL izmatošana rada lielus izdevumus;

10.  uzsver, ka jāapmainās ar zināšanām un jāapgūst prasmes saistībā ar pieejamajām alternatīvām ķīmisko pesticīdu un IAA izmantošanu, tostarp noskaidrojot optimālo augseku atbilstīgi lauksaimnieku tirgus un klimatiskajiem apstākļiem; turklāt norāda, ka tas jau ir paredzēts KLP horizontālajā regulā, jo īpaši arī lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumos, ko finansē no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem;

11.  uzsver, ka atļauja izmantot zema riska AAL nodrošina ilgtspējīgu ES lauksaimniecības nozari, to, cik svarīgi ir nodrošināt to pieejamību, un to, cik nozīmīgi zema riska AAL var būt visaptverošā integrētās augu aizsardzības stratēģijā; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir sekmēt lauksaimniecības ekosistēmas labāku darbību un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari, vienlaikus norādot, ka AAL pieejamības trūkums varētu apdraudēt lauksaimniecības dažādošanu un izraisīt to, ka kaitīgi organismi kļūst rezistenti pret AAL; šajā sakarā uzskata, ka ir jāgarantē to efektivitātes un risku novērtējums un to spēja apmierināt lauksaimniecības vides, veselības un ekonomikas vajadzības, lai palielinātu to pieņemšanu un veicinātu, ka lauksaimnieki tos plaši izmanto augu aizsardzības stratēģijas; aicina veicināt zema riska AAL izstrādi; konstatē, ka dabīgajām vielām un produktiem, par kuriem zināms, ka tie saistīti ar mazāku risku, nebūtu vajadzīgas garas apstiprināšanas procedūras; tādēļ prasa ieviest paātrinātu procedūru attiecībā uz bioloģisko zema riska augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanu, apstiprināšanu un reģistrāciju;

12.  pauž bažas par to, ka no jauna apstiprinātas ir ļoti nedaudzas vielas, lai gan tajā pašā laikā no tirgus ir izņemtas citas vielas; uzsver to, ka ES pārtikas piegādes nodrošināšanā ir svarīgi, lai lauksaimniekiem būtu pieejams atbilstīgs AAL instrumentu kopums;

13.  atzinīgi vērtē to, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanas ziņojums tiek sagatavots, lai pārbaudītu tās darbību, ar mērķi nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un vides aizsardzību, kā arī augstu cilvēku, augu un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni; uzsver, ka tajā pašā laikā ir jāaizsargā ES lauksaimniecības nozares konkurētspēja, nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, to darot ar piekļuves nodrošināšanu plaša diapazona aktīvām vielām un AAL visiem lauksaimniekiem un ražotājiem, neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts tie darbojas; atgādina Regulas (EK) Nr. 1107/2009 astoto apsvērumu, kurā skaidri uzsvērts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu aizsardzībai un ka būtu jāpiemēro piesardzības princips; šajā sakarā pauž bažas par to, ka dažām dalībvalstīm nav pietiekamu spēju, lai vērstos pret nelikumīgiem un viltotiem AAL;

14.  ņem vērā to, ka Komisija veic Regulas (EK) Nr. 1107/2009 REFIT izvērtēšanu, ko ir plānots pabeigt 2018. gada novembrī; ir pārliecināts, ka šie secinājumi līdztiesīgajiem likumdevējiem sniegs pietiekamu informāciju, lai tie varētu apspriest, kā turpmāk pilnveidot Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

15.  uzsver, ka no 1993. līdz 2009. gadam atļauto darbīgo pesticīdus saturošo vielu skaits ir samazinājies par 70 %, bet kaitēkļu straujas izplatības gadījumu skaits ES ir palielinājies;

16.  atzīst, ka augu aizsardzības līdzekļiem ir bijusi liela nozīme, palielinot lauksaimniecības nozares spēju apmierināt pasaules iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas, un ka šī nozare saskaņā ar FAO datiem[1] ir devusi ieguldījumu, lai nepietiekamu uzturu saņemošo cilvēku skaitu, kas 1990.–1992. gadā bija 18,6 %, 2014.–2016. gadā samazinātu līdz aptuveni 10,9 %, tādējādi uzskata, ka pastāvošā sistēma ir jāuzlabo, palielinot centienus novērst negatīvo ietekmi, nevis atmetot šo sistēmu bez tādu alternatīvu izstrādāšanas, kas būtu vienlīdz spējīgas saglabāt un nākotnē vēl palielināt pārtikas piegādi;

17.  pauž bažas par to, ka pēdējā laikā notikušajās debatēs par Eiropas Savienības izmantoto, uz zinātnes atziņām balstīto AAL novērtēšanas sistēmu, tā arvien biežāk tiek apšaubīta; uzsver, cik svarīgi ir saglābāt un vēl vairāk nostiprināt sistēmu, kas būtu zinātniski robusta, kas, izsniedzot atļauju jebkādas darbīgās vielas izmantošanai, ir objektīva, pamatota ar savstarpēji salīdzinātiem pierādījumiem, kas gūti, izmantojot atklātu, neatkarīgu un multidisciplināru zinātnisko pieeju, saskaņā ar ES riska analīzes principiem un piesardzības principu, kā noteikts vispārējos pārtikas aprites tiesību aktos (Regula (EK) Nr. 178/2002); uzsver, ka darbīgo vielu atkārtotas apstiprināšanas procedūrā ir jāņem vērā AAL praktiskais pielietojums, kā arī šajā jomā panāktais zinātniskais un tehnoloģiskais progress; norāda, ka pašreizējās novērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas sarežģītība noved pie termiņu neievērošanas un var nozīmēt to, ka visa šī sistēma nevar pienācīgi darboties; tādēļ uzsver, ka šī sistēma ir jāpārskata un jāvienkāršo;

18.  atzinīgi vērtē Komisijas īstenoto piesardzības principa interpretāciju, kas pausta REFIT novērtējumā saistībā ar vispārējiem pārtikas tiesību aktiem[2], ka tā nav alternatīva riska pārvaldības pieejai, bet drīzāk gan atsevišķa riska pārvaldības forma; atgādina, ka šis uzskats ir atbalstīts arī ES Tiesas nolēmumos[3]; aicina Komisiju šajā sakarībā novērtēt, vai Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzētie izslēgšanas kritēriji atbilst savam mērķim;

19.  norāda, ka ziņotājai dalībvalstij ir jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai ziņojums, kas dēvēts par “novērtējuma ziņojuma projektu”, bet Iestādei – tā kopiju, novērtējot, vai sagaidāms, ka darbīgā viela varētu atbilst 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem; uzsver, ka ziņotājai dalībvalstij ir jāveic neatkarīgu, objektīvu un pārredzamu novērtējumu, ņemot vērā pašreizējās zinātniskās un tehniskās atziņas;

20.  pauž bažas, ka Regula (EK) Nr. 834/2007 nenodrošina vienlīdz zinātniski pamatotu un pilnīgu režīmu, pamatojoties uz kuru novērtēt ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi, lai varētu izsniegt atļauju augu aizsardzības vielu izmantošanai bioloģiskajā ražošanā; norāda, ka iepriekšminētajā regulā netiek pielietots risku novērtējuma un risku pārvaldības nošķiršanas princips;

21.  pauž bažas par sistemātisku kavēšanos šajos atļauju piešķiršanas procesos un arvien biežāku Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. pantā paredzēto atkāpju izmantošanu; uzsver, ka šāda kavēšanās nopietni apdraud efektīvu un drošāku inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, un ka tā var arī novest pie tā, ka arvien plašāk tiek izmantotas ārkārtas atļaujas, kas nozīmē lielāku slodzi videi; uzsver nepieciešamību dalībvalstīm ievērot tiesību aktos noteiktos termiņus, lai pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātu paredzamību un veicinātu tādu inovatīvu AAL ieviešanu tirgū, kas atbilst stingrākām prasībām; turklāt uzskata, ka jebkura atkāpe būtu pienācīgi jāpamato un jāpārvērtē regulāri; atgādina, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 10. apsvērumā skaidri norādīts, ka vielas būtu jāiekļauj augu aizsardzības līdzekļos tikai tad, ja ir pierādīts to nozīmīgums augkopībā un nav sagaidāms, ka tām būtu kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nepieļaujama iedarbība uz vidi; norāda, ka revīzija, ko Komisija 2016. un 2017. gadā veica septiņās dalībvalstīs, liecināja, ka lielākajā daļā šo valstu nebija pareizu sistēmu, kas nodrošinātu pieteikumu izskatīšanu tiesību aktos noteiktajos termiņos, kuri nedrīkst pārsniegt 120 dienas;

22.  nosoda dalībvalstu vienpusējos lēmumus, kuri var novest pie citās dalībvalstīs apstiprinātu produktu lietošanas atcelšanas vai ierobežošanas, un saskaņošanas trūkumu laikā, kas nepieciešams pieteikumu apstrādāšanai, tādējādi tiek kropļota konkurence iekšējā tirgū un lauksaimnieki tiek iedzīti tehniskos strupceļos, kas ir kaitīgi videi un mazina lauku saimniecību konkurētspēju;

23.  uzsver, ka uzticēšanās AAL apstiprināšanas sistēmai lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības uzticības EFSA, kura sniedz zinātniskus atzinumus, kas kalpo par pamatu apstiprināšanai un risku pārvaldībai; uzsver, ka liela nozīme sabiedrības uzticības saglabāšanā ir zinātnisko novērtējumu procesa pārredzamībai; tādēļ prasa, lai attiecīgās aģentūras tiktu pienācīgi finansētas un lai tām būtu vajadzīgais personāls, lai nodrošinātu neatkarīgu, pārredzamu un savlaicīgu atļauju piešķiršanas procesu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā REFIT novērtējumā saistībā ar vispārējiem pārtikas tiesību aktiem[4] ir nonākusi pie secinājuma, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) darbība ir bijusi ļoti pārredzama un tā ir apmainījusies ar datiem, ievērojot līdztiesīgo likumdevēju noteiktos stingras konfidencialitātes noteikumus; turklāt atzinīgi vērtē EFSA centienus uzlabot savu sistēmu, lai nodrošinātu neatkarību un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību, un Revīzijas palāta ir norādījusi, ka no visām aģentūrām, kurās tā ir veikusi revīzijas 2012. gadā[5] (jaunākā aktualizācija veikta 2017. gada jūnijā[6]), EFSA sistēma ir vispilnīgākā; aicina Komisiju ierosināt uzlabojumus, lai vēl vairāk palielinātu regulatīvā procesa pārredzamību, cita starpā saistībā ar piekļuvi datiem par drošības pētījumiem, ko ražotāji iesnieguši savos pieteikumos AAL tirgus atļaujas saņemšanai ES; saskata nepieciešamību pārskatīt procedūru, ar mērķi uzlabot novērtējumus, palielināt to iestāžu neatkarību, kurām uzticēts veikt šos pētījumus, novērst interešu konfliktus un padarīt šo procedūru pārredzamāku;

24.  norāda uz to, cik atšķirīgs ir pieteikumu skaits dažās no vienā zonā iekļautajām dalībvalstīm, pat ja tām ir līdzīga lieluma teritorija un līdzīgi lauksaimnieciskie apstākļi;

25.  uzsver nepieciešamību stiprināt darba dalīšanu un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, veicinot pieejamību un novērtējumu veikšanā izmantojot saskaņotu metodoloģiju un modeļus, vienlaikus samazinot valstīs pastāvošās nevajadzīgās papildu prasības, lai nodrošinātu iekšējā tirgus optimālu darbību; norāda ka katrā dalībvalstī pastāv specifiskas prasības un nav saskaņotas novērtējumu metodes, kas ir galvenais cēlonis dalībvalstu savstarpējās uzticēšanās trūkumam un iemesls, kāpēc tās veic atkārtotu novērtēšanu, izmantojot savus nacionālos modeļus; uzsver dalībvalstu nozīmi Regulas (EK) 1107/2009 efektīvā īstenošanā; uzsver ieguvumus, ko dod efektīva novērtēšana, tostarp savlaicīgāku piekļuvi AAL, tostarp zema riska alternatīvām; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz AAL laišanu tirgū ES, lai novērstu konkurences traucējumus; uzsver, ka spēkā esošo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu vajadzētu veikt ar mērķi novērst darba dublēšanos un nodrošināt, ka lauksaimniekiem jaunās vielas ir pieejamas bez liekas kavēšanās;

26.  atzinīgi vērtē zonālās novērtēšanas sistēmas ideju un mērķus, bet atzīst, ka šos mērķus vēl efektīvāk varētu sasniegt ar vienu Savienības līmeņa apstiprināšanas sistēmu; prasa Komisijai novērtēt, vai apstiprināšanas procesu varētu saīsināt un padarīt rentablāku, vai nu uzlabojot esošo sistēmu (piem., pilnveidojot metodoloģijas, modeļu un pieteikuma prasību saskaņošanu un/vai ieviešot obligātu apstiprināšanu visai zonai pēc tam, kad zonālā ziņotāja dalībvalsts ir sniegusi pozitīvu novērtējumu), vai arī izveidojot vienu Savienības līmeņa apstiprināšanas sistēmu;

27.  atzinīgi vērtē zonālās atļauju piešķiršanas sistēmas ideju un mērķus, un atgādina, ka tai, principā, vajadzētu novest pie tā, ka AAL apstiprināšana kļūst īsāka un rentablāka; norāda, ka AAL pieteikumu zonālās novērtēšanas, kas pieteikuma iesniedzējiem ļauj piedāvāt vienu zonālo ziņotāju dalībvalsti, rezultātā attiecīgajām dalībvalstīm, savstarpēji sadarbojoties, vajadzētu pieņemt lēmumu ne vēlāk kā 120 dienas pēc tam, kad zonālā ziņotāja dalībvalsts ir sniegusi reģistrācijas ziņojumu; pauž bažas par to, ka praksē šie ieguvumi gandrīz nemaz nav īstenojušies, novedot pie atļauju piešķiršanas procesa sistemātiskas aizkavēšanās un ārkārtas atļauju plašākas izmantošanas; tādēļ mudina dalībvalstis pilnībā izmantot darba dalīšanas iespēju, ko sniedz zonālā atļauju piešķiršanas sistēma, un mudina Komisiju un kompetentās iestādes atbalstītu dalībvalstis šajā jautājumā;

28.  uzsver, ka dalībvalstu savstarpējās atzīšanas procedūras mērķis konkrētā ģeogrāfiskajā reģionā, ņemot vērā iekšējo tirgu, bija vienkāršot procedūras un palielināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos; uzskata, ka savstarpējas atzīšanas procedūras piemērošana ir svarīgs instruments, lai palielinātu darba dalīšanu un nodrošinātu termiņu ievērošanu, vienlaikus nodrošinot lietotāju optimālu aizsardzību, jo tas dod pieteikuma iesniedzējiem iespēju iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai citā dalībvalstī, kura tāpat izmanto attiecīgo produktu tām pašām lauksaimnieciskajām praksēm, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atļaujas izsniegšanai sākotnējās reģistrācijas dalībvalstī, kurai, savukārt, visu laiku ir jābūt atbildīgai par novērtējumu, kas sniegts dalībvalstīm, kas piesakās uz savstarpējo atzīšanu;

29.  uzskata, ka, ņemot vērā atšķirības dalībvalstu piekoptajās praksēs un faktiski atļauto produktu sarakstos, šie mērķi nav sasniegti; vērš uzmanību uz to, ka, ja starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz apstiprinātajiem AAL un neuzticēšanās starp tām, savstarpējas atzīšanas principu nevar efektīvi piemērot; tādēļ aicina Komisiju uzlabot savstarpējās atzīšanas sistēmas darbību divos posmos:

a)   pārskatīt savstarpējās atzīšanas procedūru, lai palielinātu tās efektivitāti un uzlabotu īstenošanu, termiņu ievērošanu un palielinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos;

b)   veikt ietekmes novērtējumu, lai apzinātu iespēju izveidot AAL apstiprināšanas procedūru (iespējams Eiropas līmenī un Komisijai koordinējot), ņemot vērā konkrētās ģeogrāfiskās īpatnības, lai dalībvalstu starpā saskaņotu noteikumus, būtiski samazinātu izmaksas un termiņus, un novērstu negodīgas konkurences problēmas, stiprinot AAL iekšējo tirgu un ņemot vērā to, ka šāda veida procedūra nebūs iespējama bez pietiekamiem budžeta līdzekļiem un dalībvalstu ekspertu zināšanām;

30.  sagaida, ka ietekmes novērtējums apstiprinās, vai ES līmenī izveidojot vienotu iestādi, kas būtu atbildīga par visiem darbīgo vielu novērtēšanas un apstiprināšanas aspektiem, izdosies novērst darba dubultošanos, ievērojami samazināt izmaksas un administratīvo slogu un nodrošināt vispārēji augstu vides un cilvēku veselība aizsardzības līmeni, kā arī, vai tā darbotos kā vienas pieturas aģentūra saistībā ar darbīgo vielu novērtēšanu un reģistrēšanu;

31.  uzskata, ka Eiropas līmenī saskaņota AAL apstiprināšanas procedūra varētu dot kopīgu risinājumu mazām lauku saimniecībām, kuras ir nonākušas tehniskā strupceļā, jo tām trūkst līdzekļu iegūt atļauju, bet privātās un publiskās ieinteresētās personas neveic pietiekamus ieguldījumus un izpēti;

32.  norāda, ka saskaņošanas starp dalībvalstīm trūkums dubulto darbu, kā rezultātā nelietderīgi tiek tērēti līdzekļi un rodas lieks administratīvais slogs;

33.  ar bažām norāda, ka lauksaimniekiem ir pieejams mazāks skaits instrumentu, jo kopš Regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanas ir samazinājies arī apstiprināto darbīgo vielu skaits; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, cik svarīgi ir finansēt pētniecību un inovācijas, jo īpaši izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, kuru mērķis ir rast tādus noturīgus, drošus un efektīvus alternatīvus augu aizsardzības risinājumus, kas ir nekaitīgāki videi un veselībai un ekonomiski izdevīgāki, un uzsver, ka lauksaimniekiem ir jāsniedz norādes par šo alternatīvo risinājumu īstenošanu, lai viņi savās saimniecībās varētu samazināt AAL lietošanu un nodrošināt, ka ilgtspējīga lauksaimniecība spēj nodrošināt aizvien pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita izraisīto pieprasījumu, kā arī risināt vides un veselības jautājumus; uzsver, ka izpētei un tehnoloģijām ir liela nozīme, lai varētu palielināt pieejamo instrumentu skaitu ar mērķi risināt lauksaimniecības pašreizējās un turpmākās problēmas, piemēram, novērst rezistenci;

34.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus izveidot koordinēšanas instrumentu mazā lietojuma AAL apstiprināšanai, bet uzsver, ka šādu AAL izstrādāšanai ir jāiedāvā vairāk darbīgo vielu, un atgādina, ka daudzās dalībvalstīs šie mazā lietojuma AAL tiek izmantoti lielākās daļas graudaugu apstrādei;

35.  uzskata, ka Regula (EK) Nr. 1107/2009 būtu jāgroza, lai vairāk ņemtu vērā vielas, kuras netiek uzskatītas par AAL un uz kurām gadījumos, kad tās tiek izmantotas augu aizsardzībai, attiecas šī regula; šādas vielas piedāvā interesantas alternatīvas, jo tās var iekļaut ražošanas metodēs un dažos bioloģiskās kontroles produktos;

36.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots mazā lietojuma koordinēšanas mehānisms kā forums, kas palīdzēs uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm, audzētāju organizācijām un nozari, lai izstrādātu mazajam lietojumam nepieciešamos risinājumus; uzsver, ka šim mehānismam ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējums;

37.  aicina dalībvalstis apmainīties ar informāciju un labāko praksi, kas gūta, pētot ražai kaitīgu organismu apkarošanu, tādējādi veicinot alternatīvus risinājumus, kuri ir praktiski gan no vides, gan veselības un ekonomikas viedokļa;

38.  uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomai jaunu produktu izstrādē, jo MVU bieži pietrūkst lielo resursu, kas nepieciešami jaunu vielu izstrādes un apstiprināšanas procesā;

39.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis savstarpēji plašāk koordinē datu, jo īpaši datu par atliekvielām, ģenerēšanu;

40.  uzskata, ka no trešām valstīm ievesti produkti, kuru audzēšanā ir izmantoti AAL, būtu jāpakļauj tiem pašiem stingrajiem kritērijiem, kas attiecas uz ES ražotiem produktiem; pauž bažas, ka ES nereģistrētus AAL varētu izmantot importētu produktu ražošanā;

41.  aicina Komisiju ierosināt Eiropas mēroga sistēmu mazo lietojumu un īpašu graudaugu atļaušanai un īpašu sarakstu, kurā būtu uzskaitītas galvenās un mazāk svarīgās graudaugu sugas, kas ir jāizmanto ES līmenī;

42.  uzskata, ka zema riska pesticīdiem var būt liela nozīme IAA un aicina attiecībā uz šīm vielām ieviest paātrinātu apstiprināšanas procesu, lai veicinātu to iekļaušanu ražas aizsardzības stratēģijās;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

11

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Zbigniew Kuźmiuk, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Karin Kadenbach, Elsi Katainen, Anthea McIntyre, Momchil Nekov, Miguel Viegas

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Krzysztof Hetman

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Ulrike Müller

ECR

Jørn Dohrmann, Beata Gosiewska, Zbigniew Kuźmiuk, Anthea McIntyre

NI

Diane Dodds

PPE

Richard Ashworth, Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Esther Herranz García, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Karine Gloanec Maurin, Karin Kadenbach, Momchil Nekov, Maria Noichl, Maria Gabriela Zoană

11

-

EFDD

John Stuart Agnew, Giulia Moi, Marco Zullo

ENF

Philippe Loiseau

GUE/NGL

Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Maria Lidia Senra Rodríguez, Miguel Viegas

VERTS/ALE

José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė

1

0

S&D

Marc Tarabella

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

2

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Merja Kyllönen, Alojz Peterle, Christel Schaldemose, Keith Taylor

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marc Joulaud, Stanisław Ożóg

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

48

+

ALDE

Catherine Bearder, Jan Huitema, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Frédérique Ries

ECR

Mark Demesmaeker

EFDD

Piernicola Pedicini

ENF

Sylvie Goddyn

GUE/NGL

Stefan Eck, Anja Hazekamp, Merja Kyllönen

NI

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Marc Joulaud, Giovanni La Via, Peter Liese, Miroslav Mikolášik, Alojz Peterle, Annie Schreijer-Pierik, Adina-Ioana Vălean

S&D

Guillaume Balas, Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Bas Eickhout, Davor Škrlec, Keith Taylor

2

-

EFDD

Julie Reid

PPE

Julie Girling

8

0

ECR

Arne Gericke, Urszula Krupa, Stanisław Ożóg, Bolesław G. Piecha, John Procter

PPE

Karl-Heinz Florenz, György Hölvényi, Renate Sommer

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. augusts
Juridisks paziņojums - Privātuma politika