Procedūra : 2018/2078(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0272/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0272/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0321

ZIŅOJUMS     
PDF 741kWORD 59k
4.9.2018
PE 623.663v02-00 A8-0272/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Bulgārijai, Grieķijai, Lietuvai un Polijai

(COM(2018)0360 – C8-0245/2018 – 2018/2078(BUD))

Budžeta komiteja

Referents: Janusz Lewandowski

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Bulgārijai, Grieķijai, Lietuvai un Polijai

(COM(2018)0360 – C8-0245/2018 – 2018/2078(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0360 – C8-0245/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0272/2018),

1.  atzinīgi vērtē lēmumu, kas apliecina Savienības solidaritāti ar Savienības iedzīvotājiem un reģioniem, kurus piemeklējušas dabas katastrofas;

2.  uzsver, ka ir steidzami jāpiešķir finansiāls atbalsts no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (turpmāk „Fonds”) reģioniem, kurus piemeklējušas dabas katastrofas, un pauž nožēlu par 2017. gadā Savienībā dabas katastrofās bojā gājušo cilvēku skaitu;

3.  prasa turpināt optimizēt izmantošanas procedūru, lai saīsinātu laiku no pieteikuma iesniegšanas līdz maksājumam; atgādina, ka ātra līdzekļu izmaksa saņēmējiem ir ļoti svarīga vietējām kopienām, vietējām iestādēm un viņu ticībai Savienības solidaritātei;

4.  atbalsta to, ka dalībvalstis katastrofu skarto reģionu atjaunošanai izmanto Eiropas strukturālos un investīciju fondus; aicina Komisiju atbalstīt un strauji apstiprināt finansējuma pārdalīšanu partnerības nolīgumos, kā to šajā nolūkā pieprasījušas dalībvalstis;

5.  aicina dalībvalstis Fonda finansiālo ieguldījumu izmantot pārredzami, garantējot taisnīgu sadalījumu visos skartajos reģionos;

6.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

7.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(3)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Bulgārijai, Grieķijai, Lietuvai un Polijai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 11. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Eiropas Savienības Solidaritātes fonda („Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai apliecinātu solidaritāti ar dabas katastrofu skartu reģionu iedzīvotājiem.

(2)  Fondam pieejamo līdzekļu apjoms nepārsniedz EUR 500 000 000 gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013(3) 10. pantā.

(3)  Bulgārija 2018. gada 11. janvārī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem, ko radīja stipras lietusgāzes un spēcīgas vētras 2017. gada 25. un 26. oktobrī.

(4)  Grieķija 2017. gada 11. oktobrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc zemestrīces, kas 2017. gada 20. jūlijā skāra Dienvidegejas reģionu un Kosas salu.

(5)  Lietuva 2017. gada 22. decembrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem, ko radīja ilgstošas lietusgāzes 2017. gada vasarā un rudenī.

(6)  Polija 2017. gada 25. oktobrī iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc ārkārtīgi spēcīgām vētrām un stiprām lietusgāzēm, kas valsti piemeklēja no 2017. gada 9. līdz 12. augustam.

(7)  Bulgārijas, Grieķijas, Lietuvas un Polijas pieteikumi atbilst Fonda finansiālā pabalsta sniegšanas nosacījumiem, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā.

(8)  Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu pabalstu Bulgārijai, Grieķijai, Lietuvai un Polijai.

(9)  Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros izmanto Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, lai piešķirtu Bulgārijai summu EUR 2 258 225 apmērā, Grieķijai — EUR 2 535 796 apmērā, Lietuvai — EUR 16 918 941 apmērā un Polijai — EUR 12 279 244 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [lēmuma pieņemšanas datums](4)**

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —  Padomes vārdā —

(1)

  OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2)

  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3)

  Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(4)

** Parlaments ievieto datumu pirms lēmuma publicēšanas OV.


PASKAIDROJUMS

Komisija ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF), lai piešķirtu finansiālu palīdzību saistībā ar plūdiem Bulgārijā un Lietuvā, zemestrīci Grieķijā un vētrām Polijā.

Dabas katastrofās, kas ES piemeklēja 2017. gadā, gāja bojā cilvēki un tika nodarīti lieli postījumi skartajos reģionos, kuri lielākoties pieder mazāk attīstīto reģionu kategorijai. ES Solidaritātes fonda izmantošana apliecina Savienības solidaritāti ar traģiskajos notikumos cietušajām valstīm un iedzīvotājiem.

Bulgārija — 2017. gada plūdi

2017. gada 25. un 26. oktobrī Bulgārijas dienvidaustrumu daļu skāra neparasti stipras lietusgāzes un spēcīgas vētras, kas izpostīja tiltus, kanalizācijas notekas un aizsargvaļņus, kā arī pamata infrastruktūru. Plūdos gāja bojā 5 cilvēki un cieta aptuveni 6000 cilvēki. Applūda 142 mājokļu īpašumi un vairāk nekā 1200 nedzīvojamie īpašumi.

Bulgārijas iestādes savā pieteikumā, ko Komisija saņēma 2018. gada 11. janvārī, bija aplēsušas, ka katastrofas nodarītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 90,3 miljoni. Tā kā šī summa atbilst 1,6 % no reģiona IKP (EUR 5327 miljoni, pamatojoties uz 2015. gada datiem) un līdz ar to pārsniedz attiecīgo robežvērtību, proti, 1,5 % no reģiona IKP, šī katastrofa ir uzskatāma par reģionālu katastrofu ESSF regulas 2. panta 3. punkta nozīmē.

Saskaņā ar Bulgārijas iestāžu aplēsēm regulas 3. pantā definēto attiecināmo būtisko avārijas darbu izmaksas ir EUR 90,1 miljons.

Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014–2020) kontekstā katastrofas skartie reģioni ietilpst mazāk attīstīto reģionu kategorijā. Bulgārijas iestādes nav ziņojušas Komisijai par nodomu pārdalīt līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

Bulgārija bija pieprasījusi avansa maksājumu. Pēc sākotnējās pieteikuma izvērtēšanas Komisija secināja, ka pieprasītā zaudējumu summa tikai nedaudz pārsniedz atbilstības robežvērtību, tādēļ ir vajadzīgs rūpīgāks izvērtējums un līdz ar to izmaksāt avansu nav pamatoti.

Atbilstīgi līdzšinējai praksei Komisija ierosina piemērot likmi 2,5 % apmērā no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, nepārsniedzot Bulgārijai piemērojamo lielas katastrofas robežvērtību. Līdz ar to ierosinātās palīdzības kopējā summa ir EUR 2 258 225.

Grieķija — 2017. gada zemestrīces

2017. gada 20. jūlijā Dienvidegejas reģionu starp Bodrumu (Turcija) un Kosas salu (Grieķija) skāra zemestrīce, kuras stiprums bija 6,6 magnitūdas pēc Rihtera skalas un kurai sekoja daudzi atkārtoti grūdieni, un kura galvenokārt nodarīja kaitējumu valsts infrastruktūrai un aktīviem, kā arī svarīgiem kultūras mantojuma objektiem.

Grieķijas iestādes savā pieteikumā, kuru Komisija saņēma 2017. gada 11. oktobrī un kurš tika papildināts 2018. gada 9. martā, bija aplēsušas, ka katastrofas nodarītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 101,4 miljoni. Tā kā šī summa veido 1,8 % no reģiona IKP (EUR 6045 miljoni, pamatojoties uz 2014. gada datiem) un līdz ar to pārsniedz attiecīgo robežvērtību, proti, 1,5 % no reģiona IKP, šī katastrofa ir uzskatāma par reģionālu katastrofu ESSF regulas 2. panta 3. punkta nozīmē.

Saskaņā ar Grieķijas iestāžu aplēsēm regulas 3. pantā paredzēto attiecināmo būtisko avārijas darbu izmaksas ir EUR 93,9 miljoni.

Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014–2020) kontekstā katastrofas skartais reģions ietilpst vairāk attīstīto reģionu kategorijā. Grieķijas iestādes ir ziņojušas Komisijai par nodomu pārdalīt līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

Grieķija bija pieprasījusi avansa maksājumu, taču šo pieprasījumu Komisija neuzskatīja par pamatotu, jo Grieķijai tika prasīts sniegt būtisku papildu informāciju, lai izdarītu regulas 4.a pantā paredzēto sākotnējo izvērtējumu.

Atbilstīgi līdzšinējai praksei Komisija ierosina piemērot likmi 2,5 % apmērā no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, nepārsniedzot Grieķijai piemērojamo lielas katastrofas robežvērtību. Līdz ar to ierosinātās palīdzības kopējā summa ir EUR 2 535 796.

Lietuva — 2017. gada plūdi

2017. gada vasarā un rudenī Lietuvu piemeklēja ilgstošas lietusgāzes, kuru rezultātā zeme bija kļuvusi tik mitra, ka liekais ūdens tajā vairs nevarēja uzsūkties. Šī situācija izraisīja plūdus, kuri galvenokārt nodarīja kaitējumu tīkla infrastruktūrai un lauksaimniecības nozarei.

Lietuvas iestādes savā pieteikumā, kuru Komisija saņēma 2017. gada 22. decembrī un kurš tika papildināts 2018. gada 6. februārī, bija aplēsušas, ka katastrofas nodarītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 407,4 miljoni. Tā kā šī summa pārsniedz Lietuvai 2017. gadā piemērojamo lielas katastrofas robežvērtību ESSF izmantošanai, proti, EUR 214,9 miljonus (t. i, 0,6 % no NKI, pamatojoties uz 2015. gada datiem), šī katastrofa ir uzskatāma par lielu dabas katastrofu ESSF regulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

Saskaņā ar Lietuvas iestāžu aplēsēm regulas 3. pantā paredzēto attiecināmo būtisko avārijas darbu izmaksas ir EUR 240,2 miljoni.

Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014–2020) kontekstā katastrofas skartais reģions ietilpst mazāk attīstīto reģionu kategorijā. Lietuvas iestādes nav ziņojušas Komisijai par nodomu pārdalīt līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

Lietuva nebija pieprasījusi avansa maksājumu.

Atbilstīgi līdzšinējai praksei Komisija ierosina piemērot 2,5 % likmi attiecībā uz kopējo tiešo zaudējumu daļu, kas nepārsniedz Lietuvai piemērojamo lielas katastrofas robežvērtību, un 6 % likmi attiecībā uz kopējo tiešo zaudējumu daļu, kas pārsniedz šo robežvērtību. Līdz ar to ierosinātās palīdzības kopējā summa ir EUR 16 918 941.

Polija — 2017. gada vētra

Laikā no 2017. gada 9. līdz 12. augustam daļu Polijas skāra ārkārtīgi spēcīgas vētras un stipras lietusgāzes, kas ievērojami izpostīja gan privātīpašumā, gan valsts īpašumā esošos mežus, publiskās infrastruktūras un citus aktīvus.

Polijas iestādes savā pieteikumā, kuru Komisija saņēma 2017. gada 25. oktobrī un kurš tika papildināts 2018. gada 23. martā, bija aplēsušas, ka katastrofas nodarītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 491,2 miljoni. Tā kā vētras nodarīto zaudējumu apmērs ir 2,0 % no reģiona vidējā svērtā IKP trijos skartajos reģionos, proti, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Pomožes vojevodistē un Lielpolijas vojevodistē (EUR 24,1 miljons, pamatojoties uz 2014. gada datiem) un tādējādi pārsniedz attiecīgo robežvērtību, proti, 1,5 % no reģiona IKP, šī katastrofa ir uzskatāma par reģionālu katastrofu ESSF regulas 2. panta 3. punkta nozīmē.

Saskaņā ar Polijas iestāžu aplēsēm regulas 3. pantā paredzēto attiecināmo būtisko avārijas darbu izmaksas ir EUR 324,5 miljoni.

Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014–2020) kontekstā katastrofas skartie reģioni ietilpst mazāk attīstīto reģionu kategorijā. Polijas iestādes nav ziņojušas Komisijai par nodomu pārdalīt līdzekļus no ESI fondu programmām, lai izmantotu tos atjaunošanas darbiem.

Polija nebija pieprasījusi avansa maksājumu.

Atbilstīgi līdzšinējai praksei Komisija ierosina piemērot likmi 2,5 % apmērā no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kuri nepārsniedz Polijai piemērojamo lielas katastrofas robežvērtību. Līdz ar to ierosinātās palīdzības kopējā summa ir EUR 12 279 244.

Secinājums

Saistībā ar ierosinājumu izmantot Fondu ir nepieciešams izdarīt grozījumu 2018. gada budžetā un izstrādāt budžeta grozījuma (Nr. 4/2018) projektu, lai par EUR 33 992 206 palielinātu finansējumu budžeta pozīcijā 13 06 01 „Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku” gan saistību, gan maksājumu apropriācijās.

Kopējā pieejamā summa Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai 2018. gada sākumā bija EUR 421 142 057, ko veidoja 2018. gada atlikušā piešķīruma un uz 2018. gadu pārnestā atlikušā un neizlietotā 2017. gada piešķīruma summa.

Summa, kuru 2018. gadā patlaban ir iespējams izmantot, ir EUR 173 389 397. Šī summa ir iegūta, no Fonda izmantošanai 2018. gada sākumā pieejamās kopējās summas (EUR 421 142 057) ieturot EUR 143 585 709, lai ievērotu pienākumu līdz 2018. gada 1. oktobrim paturēt rezervē 25 % no 2018. gada piešķīruma, kā noteikts DFS regulas 10. panta 1. punktā, kā arī atskaitot šā gada sākumā Grieķijai, Spānijai, Francijai un Portugālei piešķirtos EUR 104 166 951(1).

Dalībvalstīm šī finansiālā palīdzība būtu jāizlieto ātri un pārredzami, garantējot taisnīgu sadalījumu visos skartajos reģionos.

Referents atbalsta to, lai dalībvalstis katastrofu skarto reģionu atjaunošanai izmantotu strukturālos un investīciju fondus, un aicina Komisiju atbalstīt un ātri apstiprināt finansējuma pārdalīšanu partnerības nolīgumos, kā to prasījušas dalībvalstis minēto reģionu atjaunošanas vajadzībām.

Referents iesaka nekavējoties apstiprināt šim ziņojumam pievienoto Komisijas lēmuma priekšlikumu, tā apliecinot solidaritāti ar skartajiem reģioniem.

(1)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Grieķijai, Spānijai, Francijai un Portugālei (COM(2018) 150, 22.2.2018.) un tam pievienotais budžeta grozījuma Nr. 1/2018 projekts (COM(2018) 155, 22.2.2018.).


PIELIKUMS. REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

Tulkojums

Temats:  Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana atbalsta sniegšanā Bulgārijai, Grieķijai, Lietuvai un Polijai

Godātais Arthuis kungs!

Eiropas Komisija ir iesniegusi Eiropas Parlamentam priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu (COM(2018)0360), pamatojoties uz Bulgārijas, Grieķijas, Lietuvas un Polijas pieteikumiem par Fonda izmantošanu, kurus šīs valstis iesniedza pēc vairākām dabas katastrofām, kas tās piemeklēja 2017. gadā.

Komisija ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un ir aprēķinājusi, ka attiecīgās katastrofas ir nodarījušas šādus zaudējumus.

Dalībvalstis

 

Katastrofas klasifikācija

Kopējie tiešie zaudējumi

 

(miljonos EUR)

Lielai katastrofai noteiktā robežvērtība

 

(miljonos EUR)

2,5 % no tiešajiem zaudējumiem līdz robežvērtībai

(EUR)

6 % no tiešajiem zaudējumiem virs robežvērtības

(EUR)

Ierosinātā atbalsta kopējā summa

 

(EUR)

Izmaksātais avanss

 

(EUR)

BULGĀRIJA

Reģionāla katastrofa

(2. panta 3. punkts)

90 329

288 020

2 258 225

-

2 258 225

0

GRIEĶIJA

reģionāla katastrofa

(2. panta 3. punkts)

101 432

1 057 800

2 535 796

 

2 535 796

0

LIETUVA

Liela katastrofa

(2. panta 2. punkts)

407 366

214 944

5 373 600

11 545 341

16 918 941

0

POLIJA

Reģionāla katastrofa

(2. panta 4. punkts)

491 170

2 501 280

12 279 244

-

12 279 244

0

 

KOPĀ

33 992 206

0

Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu attiecībā uz 2018. gada budžeta grozījuma Nr. 4 projektu (COM(2018)0361 final), lai segtu iepriekš minētajā priekšlikumā ierosināto Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, palielinot budžeta pantu 13 06 01 (Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku) par EUR 33 992 206 saistību un maksājumu apropriācijās.

Komitejas koordinatori ir izvērtējuši šo priekšlikumu un lūguši mani Jūs rakstiski informēt par to, ka Reģionālās attīstības komitejas locekļu vairākums neiebilst pret ES Solidaritātes fonda izmantošanu, lai piešķirtu iepriekš minēto summu, kā to ierosinājusi Komisija, un atbalsta Komisijas ierosināto attiecīgo budžeta grozījuma projektu Nr. 4/2018.

(Noslēguma frāze un paraksts)


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Reimer Böge, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Răzvan Popa, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Ivan Štefanec, Marco Valli


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk

EFDD

Marco Valli

ENF

Marco Zanni

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga, Younous Omarjee

PPE

Reimer Böge, José Manuel Fernandes, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Ivana Maletić, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Ivan Štefanec, Patricija Šulin, Inese Vaidere

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Iris Hoffmann, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

VERTS/ALE

Indrek Tarand

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 6. septembrisJuridisks paziņojums