Procedūra : 2017/0332(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0288/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0288/2018

Debates :

PV 22/10/2018 - 16
CRE 22/10/2018 - 16
PV 27/03/2019 - 23
CRE 27/03/2019 - 23

Balsojumi :

PV 23/10/2018 - 7.13
CRE 23/10/2018 - 7.13
Balsojumu skaidrojumi
PV 28/03/2019 - 8.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0397
P8_TA(2019)0320

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1329kWORD 203k
1.10.2018
PE 621.116v04-00 A8-0288/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija)

(COM(2017)0753 – C8-0019/2018 – 2017/0332(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Michel Dantin

(Pārstrādāšana – Reglamenta 104. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija)

(COM(2017)0753 – C8-0019/2018 – 2017/0332(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0753),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0019/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta, Īrijas parlaments, Austrijas Federālā padome un Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2018. gada 18. maija vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0288/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas priekšlikumā ir skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekš pieņemto tiesību aktu negrozīto noteikumu kodificēšanu ar šiem grozījumiem spēkā esošos tiesību aktus priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Direktīva 98/83/EK noteica tiesisko regulējumu, kas aizsargātu cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko varētu radīt dzeramā ūdens kontaminācija, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs. Šīs direktīvas mērķim vajadzētu būt tādam pašam. Tādēļ Savienības līmenī jāpieņem dzeramajam ūdenim piemērojams prasību minimums. Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka dzeramais ūdens ir brīvs no mikroorganismiem un parazītiem un no vielām, kas noteiktos gadījumos rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, un ka tas atbilst minētajam prasību minimumam.

(2)  Direktīva 98/83/EK noteica tiesisko regulējumu, kas aizsargātu cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko varētu radīt dzeramā ūdens kontaminācija, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs. Šīs direktīvas mērķim vajadzētu būt tādam pašam, un ar šo direktīvu būtu jāveicina vispārēja piekļuve šādam ūdenim ikvienam Savienībā. Tādēļ Savienības līmenī jāpieņem dzeramajam ūdenim piemērojams prasību minimums. Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka dzeramais ūdens ir brīvs no mikroorganismiem un parazītiem un no vielām, kas noteiktos gadījumos rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, un ka tas atbilst minētajam prasību minimumam.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Saskaņā ar Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” ar šo direktīvu būtu jātiecas veicināt efektīvu ūdens patēriņu un šī resursa ilgtspēju, tā sasniedzot aprites ekonomikas mērķus.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Cilvēka tiesības uz ūdeni un sanitāriju ir cilvēktiesības, ko 2010. gada 28. jūlijā ir atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja, tātad nedrīkstētu pieļaut, ka piekļuve tīram dzeramajam ūdenim ir ierobežota tādēļ, ka tiešajam patērētājam šāds ūdens nav finansiāli pieejams.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2c)  Šai direktīvai ir jābūt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK1a.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

2.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2d)  Prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā, būtu jāatspoguļo iekšzemes situācija un nosacījumi ūdens piegādātāju darbībai dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz dabīgie minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir zāles, jo uz šiem ūdeņiem attiecas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK68 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK69. Tomēr Direktīva 2009/54/EK attiecas gan uz dabīgajiem minerālūdeņiem, gan uz avota ūdeni, un no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz tikai pirmie. Saskaņā ar Direktīvas 2009/54/EK 9. panta 4. punkta trešo daļu avota ūdenim būtu jāatbilst arī šīs direktīvas prasībām. Ja dzeramo ūdeni pilda pudelēs vai citos traukos nolūkā to pārdod vai izmantot pārtikas ražošanā, sagatavošanā vai apstrādē, ūdenim būtu jāatbilst šīs direktīvas prasībām līdz atbilstības vietai (t. i., krānam) un pēc tam tas būtu jāuzskata par pārtiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/200270 2. panta otro daļu.

(3)  No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz dabīgie minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir zāles, jo uz šiem ūdeņiem attiecas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK68 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK69. Tomēr Direktīva 2009/54/EK attiecas gan uz dabīgajiem minerālūdeņiem, gan uz avota ūdeni, un no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz tikai pirmie. Saskaņā ar Direktīvas 2009/54/EK 9. panta 4. punkta trešo daļu avota ūdenim būtu jāatbilst arī šīs direktīvas prasībām. Tomēr šim pienākumam nebūtu jāattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, kas norādīti šīs direktīvas I pielikuma A daļā. Ja dzeramo ūdeni no vispārējās ūdensapgādes sistēmas vai privātām akām pilda pudelēs vai citos traukos nolūkā to pārdot vai izmantot komerciālā pārtikas ražošanā, sagatavošanā vai apstrādē, ūdenim principā tāpat būtu jāatbilst šīs direktīvas prasībām līdz atbilstības vietai, un pēc tam tas būtu jāuzskata par pārtiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/200270 2. panta otro daļu. Ja ir ievērotas spēkā esošās pārtikas nekaitīguma prasības, būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes dalībvalstīs ir tiesīgas atļaut ūdens atkārtotu izmantošanu pārtikas pārstrādes uzņēmumos.

_________________

_________________

68 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (pārstrādāta versija) (OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.).

68 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (pārstrādāta versija) (OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.).

69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

70 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

70 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas par tiesībām uz ūdeni (Right2Water)71 tika sākta Savienības mēroga sabiedriskā apspriešana un Direktīvas 98/83/EK normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) novērtēšana72. Šajā procesā kļuva skaidrs, ka daži Direktīvas 98/83/EK noteikumi jāatjaunina. Tika konstatēts, ka uzlabojumi iespējami četrās jomās: kvalitatīvās parametru vērtības, ierobežotā paļaušanās uz riska izvērtēšanā balstītu pieeju, nepietiekami konkrētie noteikumi par patērētājiem sniedzamo informāciju un atšķirīgas apstiprināšanas sistēmas tādu materiālu apstiprināšanai, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni. Eiropas pilsoņu iniciatīvā par tiesībām uz ūdeni turklāt kā atsevišķa problēma tika izcelts apstāklis, ka daļai iedzīvotāju, it sevišķi marginalizētām grupām, nav piekļuves dzeramajam ūdenim, lai gan nodrošināt dzeramo ūdeni ir viens no ANO 2030. gada programmas 6. ilgtspējīgas attīstības mērķa saistošajiem uzdevumiem. Pēdējā konstatētā problēma ir vispārējā neinformētība par ūdens noplūdēm, kuru cēlonis ir nepietiekami ieguldījumi ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā, kā norādīts arī Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā par ūdensapgādes infrastruktūru73.

(4)  Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas par tiesībām uz ūdeni (Right2Water)71, ar ko Savienība ir aicināta strādāt intensīvāk, lai garantētu vispārēju piekļuvi ūdenim, tika sākta Savienības mēroga sabiedriskā apspriešana un Direktīvas 98/83/EK normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) novērtēšana72. Šajā procesā kļuva skaidrs, ka daži Direktīvas 98/83/EK noteikumi jāatjaunina. Tika konstatēts, ka uzlabojumi iespējami četrās jomās: kvalitatīvās parametru vērtības, ierobežotā paļaušanās uz riska izvērtēšanā balstītu pieeju, nepietiekami konkrētie noteikumi par patērētājiem sniedzamo informāciju un atšķirīgas apstiprināšanas sistēmas tādu materiālu apstiprināšanai, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un to iespējamās sekas cilvēka veselībai. Eiropas pilsoņu iniciatīvā par tiesībām uz ūdeni turklāt kā atsevišķa problēma tika izcelts apstāklis, ka daļai iedzīvotāju no neaizsargātām un marginalizētām grupām nav piekļuves dzeramajam ūdenim vai tā ir ierobežota, jo šāds ūdens viņiem nav finansiāli pieejams, lai gan nodrošināt dzeramo ūdeni ir viens no ANO 2030. gada programmas 6. ilgtspējīgas attīstības mērķa saistošajiem uzdevumiem. Šajā kontekstā Eiropas Parlaments ir atzinis, ka visiem Savienībā ir tiesības piekļūt dzeramajam ūdenim. Pēdējā konstatētā problēma ir vispārējā neinformētība par ūdens noplūdēm, kuru cēlonis ir nepietiekami ieguldījumi ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā, kā norādīts arī Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā par ūdensapgādes infrastruktūru73, un dažkārt arī nepietiekamās zināšanas par ūdens sistēmām.

_________________

_________________

71 COM(2014) 177 final

71 COM(2014) 177 final

72 SWD(2016) 428 final

72 SWD(2016) 428 final

73 Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums SR 12/2017 Implementing the Drinking Water Directive: water quality and access to it improved in Bulgaria, Hungary and Romania, but investment needs remains substantial [„Dzeramā ūdens direktīvas īstenošana: ūdens kvalitāte un piekļūstamība Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies, bet joprojām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi”]

73 Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums SR 12/2017 Implementing the Drinking Water Directive: water quality and access to it improved in Bulgaria, Hungary and Romania, but investment needs remains substantial [„Dzeramā ūdens direktīvas īstenošana: ūdens kvalitāte un piekļūstamība Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies, bet joprojām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi”]

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Lai sasniegtu vērienīgos mērķus, kuri noteikti, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 6. ilgtspējīgas attīstības mērķi, būtu jānosaka dalībvalstīm pienākums īstenot rīcības plānus, ar ko tiek garantēts, ka līdz 2030. gadam visiem ir nodrošināta vispārēja un vienlīdzīga piekļuve drošam un finansiāli pieejamam dzeramajam ūdenim.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Eiropas Parlaments 2015. gada 8. septembrī pieņēma rezolūciju par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu „Right2Water”.

Pamatojums

Kā to atzinusi Eiropas Komisija, pārstrādāšanas priekšlikumā ir ņemta vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. septembrī pieņemtā rezolūcija.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs sagatavojis detalizētu pārskatu par Direktīvā 98/83/EK noteikto parametru sarakstu un to vērtībām, lai noskaidrotu, vai radusies vajadzība tās pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai. Ņemot vērā pārskata74 rezultātus, būtu jākontrolē zarnu patogēnu un Legionella līmenis, jāpievieno seši ķīmiskie parametri vai parametru grupas un jāapsver iespēja pievienot trīs reprezentatīvus endokrīnos disruptorus ar piesardzīgām etalonvērtībām. Ievērojot piesardzības principu, trijiem jaunajiem parametriem būtu jānosaka vērtības, kas ir stingrākas par PVO ierosinātajām, tomēr joprojām sasniedzamas. PVO atzīmēja, ka svina koncentrācijām vajadzētu būt tik zemām, cik saprātīgi iespējams, un hroma vērtību PVO vēl izskata, tāpēc abu parametru gadījumā pirms vērtību pastingrināšanas būtu jāpiemēro desmit gadu pārejas periods.

(5)  Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs sagatavojis detalizētu pārskatu par Direktīvā 98/83/EK noteikto parametru sarakstu un to vērtībām, lai noskaidrotu, vai radusies vajadzība tās pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai. Ņemot vērā pārskata74 rezultātus, būtu jākontrolē zarnu patogēnu un Legionella līmenis un jāpievieno seši ķīmiskie parametri vai parametru grupas. Būtu jāievēro PVO ieteikumi, kuru pamatā ir starptautiskā līmenī jaunākie zinātniskie dati un pierādījumi, un attiecīgi jāpielāgo parametru vērtības. PVO atzīmēja, ka svina koncentrācijām vajadzētu būt tik zemām, cik saprātīgi iespējams, un hroma vērtību PVO vēl izskata.

__________________

__________________

74 PVO Eiropas reģionālā biroja sadarbības projekts par dzeramā ūdens parametriem Support to the revision of Annex I Council Directive 98/83/EC on the quality of water intended for human consumption (Drinking Water Directive) Recommendation [„Ieteikums Padomes Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (Dzeramā ūdens direktīva) I pielikuma pārskatīšanai”], 2017. gada 11. septembris.

74 PVO Eiropas reģionālā biroja sadarbības projekts par dzeramā ūdens parametriem Support to the revision of Annex I Council Directive 98/83/EC on the quality of water intended for human consumption (Drinking Water Directive) Recommendation [„Ieteikums Padomes Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (Dzeramā ūdens direktīva) I pielikuma pārskatīšanai”], 2017. gada 11. septembris.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Dzeramais ūdens ir fundamentālas nozīmes elements pastāvīgajos Savienības centienos nostiprināt cilvēka veselības un vides aizsardzību pret endokrīno disruptoru iedarbību. Endokrīni disruptīvu savienojumu regulējums šajā direktīvā ir cerīgs solis, kas ir saskaņā ar atjaunināto Savienības stratēģiju attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, kuru Komisijai nevilcinoties ir jāsāk iedzīvināt.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  PVO arī ieteikusi trīs parametriem noteikt mazāk stingras vērtības un piecus parametrus no saraksta svītrot. Tomēr šādas izmaiņas nav uzskatāmas par vajadzīgām, jo ar Komisijas Direktīvu (ES) 2015/178775 ieviestā riska izvērtēšanā balstītā pieeja ūdens piegādātājiem dod iespēju noteiktos apstākļos parametrus no monitorējamo parametru saraksta svītrot. Apstrādes paņēmieni šo parametru vērtību sasniegšanai jau ir ieviesti.

svītrots

_________________

 

75 Komisijas 2015. gada 6. oktobra Direktīva (ES) 2015/1787, ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 260, 7.10.2015., 6. lpp.).

 

Pamatojums

Norāde uz PVO ieteikumiem tagad ir 5. apsvērumā.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Ja ar zinātnisko informāciju nepietiek, lai noteiktu, vai kāda no dzeramā ūdens sastāvā esošām vielām ir vai nav kaitīga cilvēka veselībai, vai lai noteiktu pieļaujamo vērtību šādas vielas īpatsvaram dzeramajā ūdenī, tad attiecīgā viela, ievērojot piesardzības principu, būtu jāiekļauj kontrolsarakstā, kamēr nav iegūti skaidrāki zinātniskie dati. Šajā gadījumā tas attiecas uz endokrīnajiem disruptoriem dzeramajā ūdenī, par kuriem pašlaik pieejamā zinātniskā informācija liecina, ka cilvēka veselībai tie risku nerada, taču tie var apdraudēt vidi, tāpēc ir pamats tos iekļaut kontrolsarakstā. Līdz ar to šādu topošo parametru monitorings dalībvalstīm būtu jāveic atsevišķi.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Indikatorparametri sabiedrības veselību tieši neietekmē. Tomēr tie ir svarīgs līdzeklis, ar ko noskaidrot, kā darbojas ūdens ieguves un apgādes iekārtas, un izvērtēt ūdens kvalitāti. Pēc šiem parametriem var vieglāk konstatēt ar ūdens attīrīšanu saistītos trūkumus, turklāt šie parametri var būt nozīmīgs elements, lai vairotu un saglabātu patērētāju uzticēšanos ūdens kvalitātei. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic to monitorings.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ja tas nepieciešams, lai aizsargātu cilvēka veselību to teritorijā, būtu dalībvalstīm jānosaka pienākums noteikt vērtības papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā.

(7)  Ja tas nepieciešams, lai būtu pilnībā ievērots piesardzības princips un lai aizsargātu cilvēka veselību dalībvalstu teritorijā, būtu jānosaka tām pienākums noteikt vērtības papildu parametriem, kas nav iekļauti I pielikumā.

Pamatojums

Nodrošina konsekvenci ar šīs procedūras dokumentos ierosināto pieeju attiecībā uz piesardzības principu.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Preventīva drošuma plānošana un riska izvērtēšanā balstīti elementi Direktīvā 98/83/EK parādījās ierobežotā mērā. Pirmie riska izvērtēšanā balstītās pieejas elementi tika ieviesti jau 2015. gadā ar Direktīvu (ES) 2015/1787, ar ko Direktīva 98/83/EK tika grozīta, lai dalībvalstīm dotu iespēju atkāpties no izveidotajām monitoringa programmām, ja vien tiek sagatavoti ticami risku novērtējumi, kuru pamatā var būt PVO Dzeramā ūdens kvalitātes vadlīnijas76. Minētās vadlīnijas, kurās izklāstīta tā sauktā ūdens drošuma plāna pieeja, kā arī standarts EN 15975-2 par dzeramā ūdens piegādes drošību, ir starptautiski atzīti principi, kas ir dzeramā ūdens ieguves, sadales, monitoringa un parametru analīzes pamatā. Tās šajā direktīvā aizvien būtu jāievēro. Lai nodrošinātu, ka šie principi netiek attiecināti tikai uz monitoringu vien, lai laiku un resursus pastiprināti veltītu svarīgiem riskiem un izmaksefektīviem pasākumiem avotā un lai izvairītos analizēt un ieguldīt pūles nerelevantos jautājumos, ir lietderīgi visā piegādes ķēdē no ieguves līdz sadalei un ūdens nonākšanai pie patērētāja ieviest pilnīgi riska izvērtēšanā balstītu pieeju. Šai pieejai būtu jāsastāv no trim komponentiem: pirmkārt, ar ūdens ieguves apgabalu saistīto apdraudējumu novērtējums („apdraudējumu novērtējums”), ko dalībvalsts sagatavo saskaņā ar PVO vadlīnijām un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu77, otrkārt, ūdens piegādātājiem dota iespēja monitoringu pielāgot galvenajiem riskiem („piegādes risku novērtējums”) un, treškārt, dalībvalsts sagatavots novērtējums par potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar vietējās sadales sistēmām (piem., Legionella vai svina līmenis) („vietējās sadales risku novērtējums”). Šie novērtējumi būtu regulāri jāpārskata, arī reaģējot uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, kas saistīti ar klimatu, zināmām cilvēka darbības izmaiņām ūdens ieguves apgabalā vai ar avotu saistītiem incidentiem. Riska izvērtēšanā balstītā pieeja nodrošina pastāvīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un ūdens piegādātājiem.

(8)  Preventīva drošuma plānošana un riska izvērtēšanā balstīti elementi Direktīvā 98/83/EK parādījās ierobežotā mērā. Pirmie riska izvērtēšanā balstītās pieejas elementi tika ieviesti jau 2015. gadā ar Direktīvu (ES) 2015/1787, ar ko Direktīva 98/83/EK tika grozīta, lai dalībvalstīm dotu iespēju atkāpties no izveidotajām monitoringa programmām, ja vien tiek sagatavoti ticami risku novērtējumi, kuru pamatā var būt PVO Dzeramā ūdens kvalitātes vadlīnijas76. Minētās vadlīnijas, kurās izklāstīta tā sauktā ūdens drošuma plāna pieeja, kā arī standarts EN 15975-2 par dzeramā ūdens piegādes drošību, ir starptautiski atzīti principi, kas ir dzeramā ūdens ieguves, sadales, monitoringa un parametru analīzes pamatā. Tās šajā direktīvā aizvien būtu jāievēro. Lai nodrošinātu, ka šie principi netiek attiecināti tikai uz monitoringu vien, lai laiku un resursus pastiprināti veltītu svarīgiem riskiem un izmaksefektīviem pasākumiem avotā un lai izvairītos analizēt un ieguldīt pūles nerelevantos jautājumos, ir lietderīgi visā piegādes ķēdē no ieguves līdz sadalei un ūdens nonākšanai pie patērētāja ieviest pilnīgi riska izvērtēšanā balstītu pieeju. Šāda pieeja būtu jāveido, par pamatu ņemot saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK iegūtās zināšanas un īstenotās darbības, un tajā efektīvāk būtu jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme uz ūdens resursiem. Riska izvērtēšanā balstītajai pieejai būtu jāsastāv no trim komponentiem: pirmkārt, ar ūdens ieguves apgabalu saistīto apdraudējumu novērtējums („apdraudējumu novērtējums”), ko dalībvalsts sagatavo saskaņā ar PVO vadlīnijām un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu77, otrkārt, ūdens piegādātājiem dota iespēja monitoringu pielāgot galvenajiem riskiem („piegādes risku novērtējums”) un, treškārt, dalībvalsts sagatavots novērtējums par potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar vietējās sadales sistēmām (piem., Legionella vai svina līmenis), īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem objektiem („vietējās sadales risku novērtējums”). Šie novērtējumi būtu regulāri jāpārskata, arī reaģējot uz ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, kas saistīti ar klimatu, zināmām cilvēka darbības izmaiņām ūdens ieguves apgabalā vai ar avotu saistītiem incidentiem. Riska izvērtēšanā balstītā pieeja nodrošina pastāvīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, ūdens piegādātājiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp personām, kuras atbildīgas par piesārņojuma avotu vai piesārņojuma risku. Izņēmuma kārtā riska izvērtēšanā balstītā pieeja būtu jāpielāgo specifiskajiem ierobežojumiem, kas raksturīgi jūras kuģiem, kuri atsāļo ūdeni un pārvadā pasažierus. Kuģojot starptautiskajos ūdeņos, jūras kuģi, kas kuģo ar Eiropas valstu karogu, ievēro starptautisko tiesisko regulējumu. Turklāt ir īpaši ierobežojumi, kas saistīti ar pārvadāšanu un dzeramā ūdens ieguvi uz klāja, un tas nozīmē, ka šīs direktīvas noteikumi būtu attiecīgi jāpielāgo.

_________________

_________________

76 Guidelines for drinking water quality, ceturtais izdevums, Pasaules Veselības organizācija, 2011, http://www.who.int/water_sanitation_health/publications/2011/dwq_guidelines/en/index.html.

76 Guidelines for drinking water quality, ceturtais izdevums, Pasaules Veselības organizācija, 2011, http://www.who.int/water_sanitation_health/publications/2011/dwq_guidelines/en/index.html.

77 Water Safety Plan Manual: step-by-step risk management for drinking water suppliers, Pasaules Veselības organizācija, 2009, http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/75141/1/9789241562638_eng.pdf.

77 Water Safety Plan Manual: step-by-step risk management for drinking water suppliers, Pasaules Veselības organizācija, 2009, http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/75141/1/9789241562638_eng.pdf.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Ja ūdens resursu patēriņš nav efektīvs, jo īpaši tad, ja ir noplūde ūdensapgādes infrastruktūrā, pārāk intensīvi tiek izsmelti ierobežotie dzeramā ūdens resursi. Tas pamatīgi traucē dalībvalstīm sasniegt mērķus, kas noteikti ar Direktīvu 2000/60/EK.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Apdraudējumu novērtējumā jāorientējas uz dzeramā ūdens ražošanai vajadzīgās apstrādes samazināšanu, piem., samazinot noslogojumus, kas rada dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu piesārņojumu. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jānoskaidro ar šiem ūdensobjektiem saistītie apdraudējumi un iespējamie piesārņojuma avoti un jāmonitorē piesārņotāji, ko tās atzinušas par relevantiem, piem., konstatēto apdraudējumu dēļ (piem., mikroplastmasas, nitrāti, pesticīdi vai zāles, kas konstatēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK78), sakarā ar to dabisko klātbūtni ūdens ieguves apgabalā (piem., arsēns) vai ūdens piegādātāju sniegtās informācijas dēļ (piem., kāda neapstrādātā ūdens parametra negaidīta palielināšanās). Šie parametri būtu jāizmanto par marķieriem, kas kompetentajām iestādēm liek sadarbībā ar ūdens patērētājiem un ieinteresētajām personām īstenot pasākumus ūdensobjektu noslodzes samazināšanai, piem., profilaktiskus vai pretpiesārņojuma pasākumus (vajadzības gadījumā arī veikt pētījumus, kuru mērķis ir saprast ietekmi uz veselību), lai šos ūdensobjektus aizsargātu un novērstu piesārņojuma avotu.

(9)  Apdraudējumu novērtējums būtu jāveic ar holistisku pieeju riska vērtēšanai, pamatojoties uz skaidri noteiktu mērķi samazināt dzeramā ūdens ražošanai vajadzīgo apstrādi, piem., samazinot noslogojumus, kas rada dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu piesārņojumu vai piesārņojuma risku. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jānoskaidro ar šiem ūdensobjektiem saistītie apdraudējumi un iespējamie piesārņojuma avoti un jāmonitorē piesārņotāji, ko tās atzinušas par relevantiem, piem., konstatēto apdraudējumu dēļ (piem., mikroplastmasas, nitrāti, pesticīdi vai zāles, kas konstatēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK78), sakarā ar to dabisko klātbūtni ūdens ieguves apgabalā (piem., arsēns) vai ūdens piegādātāju sniegtās informācijas dēļ (piem., kāda neapstrādātā ūdens parametra negaidīta palielināšanās). Saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK šie parametri būtu jāizmanto par marķieriem, kas kompetentajām iestādēm liek sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām, tostarp personām, kuras atbildīgas par faktisko vai iespējamo piesārņojuma avotu, īstenot pasākumus ūdensobjektu noslodzes samazināšanai, piem., profilaktiskus vai pretpiesārņojuma pasākumus (vajadzības gadījumā arī veikt pētījumus, kuru mērķis ir saprast ietekmi uz veselību), lai šos ūdensobjektus aizsargātu un novērstu piesārņojuma avotu vai risku. Ja dalībvalsts apdraudējumu novērtējuma rezultātā konstatē, ka konkrētajā ūdens ieguves apgabalā kāda parametra nav, piemēram, tāpēc ka pazemes vai virszemes ūdeņos attiecīgā viela nekad nav sastopama, dalībvalstij būtu jāinformē attiecīgie ūdens piegādātāji un būtu jānodrošina, ka dalībvalsts var atļaut tiem retāk veikt attiecīgā parametra monitoringu vai ka no monitorējamo parametru saraksta to var svītrot bez piegādes risku novērtējuma.

_________________

_________________

78 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

78 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Atbilstībai dzeramā ūdens kvalitātes parametru vērtībām jābūt tajā vietā, kur dzeramais ūdens tiek darīts pieejams attiecīgajam lietotājam. Tomēr dzeramā ūdens kvalitāti var ietekmēt vietējā sadales sistēma. PVO atzīmē, ka no visiem ūdens patogēniem vislielāko slogu veselībai Savienībā rada Legionella. Tā izplatās pa siltā ūdens sistēmām ieelpošanas ceļā, piem., dušā. Tāpēc tā nepārprotami saistīta ar vietējās sadales sistēmu. Tā kā vienpusējs pienākums visus privātos un publiskos objektus monitorēt šā patogēna konstatēšanai radītu nesaprātīgi lielas izmaksas, piemērotāks līdzeklis šā jautājuma risināšanai ir vietējās sadales risku novērtējums. Turklāt vietējās sadales risku novērtējumā būtu jāņem vērā arī potenciālie riski, ko rada ar dzeramo ūdeni saskarē esošie izstrādājumi un materiāli. Tāpēc vietējās sadales risku novērtējumā cita starpā monitorings būtu jāorientē uz prioritārajiem objektiem, jānovērtē riski, ko rada vietējās sadales sistēma un ar to saistītie izstrādājumi un materiāli, un jāverificē to būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, par pamatu ņemot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/201179 deklarētās ekspluatācijas īpašības. Kopā ar ekspluatācijas īpašību deklarāciju sniedzama arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200680 31. un 33. pantā minētā informācija. Pamatojoties uz šo novērtējumu, dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai cita starpā nodrošinātu, ka atbilstoši PVO norādījumiem81 ir ieviesti pienācīgi kontroles un pārvaldības pasākumi (piem., uzliesmojumu gadījumā) un ka migrācija no būvizstrādājumiem neapdraud cilvēka veselību. Tomēr, neskarot Regulu (ES) Nr. 305/2011, ja šie pasākumi ierobežotu izstrādājumu un materiālu brīvu apriti Savienībā, šiem ierobežojumiem jābūt pienācīgi pamatotiem un pilnīgi samērīgiem un tie nedrīkst būt arbitrāras diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

(11)  Atbilstībai dzeramā ūdens kvalitātes parametru vērtībām jābūt tajā vietā, kur dzeramais ūdens tiek darīts pieejams attiecīgajam lietotājam. Tomēr dzeramā ūdens kvalitāti var ietekmēt vietējās sadales sistēma. PVO atzīmē, ka no visiem ūdens patogēniem vislielāko slogu veselībai Savienībā rada Legionella, jo īpaši Legionella pneumophila baktērija, kas izraisa lielāko daļu Leģionāru slimības gadījumu Savienībā. Tā izplatās pa siltā ūdens sistēmām ieelpošanas ceļā, piem., dušā. Tāpēc tā nepārprotami saistīta ar vietējās sadales sistēmu. Tā kā vienpusējs pienākums visus privātos un publiskos objektus monitorēt šā patogēna konstatēšanai radītu nesaprātīgi lielas izmaksas un būtu pretrunā subsidiaritātes principam, piemērotāks līdzeklis šā jautājuma risināšanai ir vietējās sadales risku novērtējums, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem objektiem. Turklāt vietējās sadales risku novērtējumā būtu jāņem vērā arī potenciālie riski, ko rada ar dzeramo ūdeni saskarē esošie izstrādājumi un materiāli. Tāpēc vietējās sadales risku novērtējumā cita starpā monitorings būtu jāorientē uz prioritārajiem objektiem, novērtējot riskus, ko rada vietējās sadales sistēma un ar to saistītie izstrādājumi un materiāli, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni. Kopā ar ekspluatācijas īpašību deklarāciju sniedzama arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200680 31. un 33. pantā minētā informācija. Pamatojoties uz šo novērtējumu, dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai cita starpā nodrošinātu, ka atbilstoši PVO norādījumiem81 ir ieviesti pienācīgi kontroles un pārvaldības pasākumi (piem., uzliesmojumu gadījumā) un ka migrācija no vielām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, neapdraud cilvēka veselību.

_________________

_________________

79 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

 

80 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

80 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

81 Legionella and the prevention of Legionellosis, Pasaules Veselības organizācija, 2007, http://www.who.int/water_sanitation_health/emerging/legionella.pdf.

81 Legionella and the prevention of Legionellosis, Pasaules Veselības organizācija, 2007, http://www.who.int/water_sanitation_health/emerging/legionella.pdf.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Ar Direktīvas 98/83/EK noteikumiem par kvalitātes nodrošināšanu attiecībā uz apstrādi, aprīkojumu un materiāliem neizdevās novērst šķēršļus iekšējam tirgum attiecībā uz tādu būvizstrādājumu brīvu apriti, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni. Katrai valstij joprojām ir savi izstrādājumu apstiprinājumi, un dalībvalstu prasības atšķiras. Līdz ar to ražotājiem savus izstrādājumus pārdot visā Savienībā ir grūti un dārgi. Tehniskos šķēršļus var rezultatīvi novērst, tikai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 nosakot saskaņotas tehniskās specifikācijas būvizstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni. Minētā regula paredz iespēju izstrādāt Eiropas standartus, kas saskaņotu to būvizstrādājumu novērtēšanas metodes, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un noteikt robežvērtību līmeņus un klases attiecībā uz būtisku raksturlielumu vērtībām. Tādēļ 2017. gada standartizācijas darba programmā82 ir iekļauts standartizācijas pieprasījums, kas specifiski prasa saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 standartizēt to izstrādājumu un materiālu higiēniskumu un drošumu, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un standartu paredzēts izdot līdz 2018. gadam. Šā saskaņotā standarta publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nodrošinās, ka par to, vai laist tirgū vai darīt pieejamus tirgū drošus būvizstrādājumus, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, tiks lemts racionāli. Tādēļ noteikumi par aprīkojumu un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, būtu jāsvītro, tos daļēji aizstājot ar noteikumiem par vietējās sadales risku novērtējumu un papildinot ar attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011.

(12)  Ar Direktīvas 98/83/EK noteikumiem par kvalitātes nodrošināšanu attiecībā uz apstrādi, aprīkojumu un materiāliem neizdevās novērst šķēršļus iekšējam tirgum attiecībā uz tādu būvizstrādājumu brīvu apriti, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, nedz arī nodrošināt pietiekamu cilvēka veselības aizsardzību. Katrai valstij joprojām ir savi izstrādājumu apstiprinājumi, un dalībvalstu prasības atšķiras. Līdz ar to ražotājiem savus izstrādājumus pārdot visā Savienībā ir grūti un dārgi. Šāda situācija ir radusies tāpēc, ka nav Eiropas higiēnas standartu minimuma visiem izstrādājumiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, bet tas ir ļoti svarīgi, lai pilnībā būtu nodrošināta savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Tāpēc tehnisko šķēršļu likvidēšanu un visu to izstrādājumu un materiālu atbilstību, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, Savienības līmenī efektīvi var panākt tikai ar Savienības līmenī noteiktu kvalitātes prasību minimumu. Līdz ar to šie noteikumi būtu jānostiprina ar šādu izstrādājumu un materiālu saskaņošanas procedūru. Šis darbs būtu jāveic, izmantojot pieredzi un sasniegumus, ko guvušas vairākas dalībvalstis, kuras jau dažus gadus kopīgiem spēkiem saskaņoti strādā, lai panāktu regulējuma konverģenci.

_________________

 

82 SWD(2016) 185 final

 

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka tiek izveidotas monitoringa programmas, kurās pārbauda, vai dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām. Šīs direktīvas izpildei vajadzīgo monitoringu lielākoties veic ūdens piegādātāji. Būtu ūdens piegādātājiem jādod zināma elastība attiecībā uz parametriem, ko tie monitorē piegādes risku novērtējuma ietvaros. Ja kāds parametrs netiek detektēts, ūdens piegādātājiem vajadzētu būt iespējai samazināt šā parametru monitoringa biežumu vai to vairs nemonitorēt vispār. Piegādes risku novērtējumā vajadzētu iekļaut lielāko daļu parametru. Tomēr ir arī pamatsaraksts ar parametriem, kas vienmēr būtu jāmonitorē ar konkrētu minimālo monitoringa biežumu. Šī direktīva monitoringa biežumu galvenokārt reglamentē atbilstības pārbaužu gadījumā un tikai ierobežotā kārtā reglamentē monitoringu operacionālām vajadzībām. Papildu monitorings operacionālām vajadzībām var būt nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu, ka ūdens apstrāde norit pareizi, un tas ir ūdens piegādātāju ziņā. Šajā sakarā ūdens piegādātāji var izmantot PVO vadlīnijas un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu.

(13)  Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka tiek izveidotas monitoringa programmas, kurās pārbauda, vai dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām. Šīs direktīvas izpildei vajadzīgo monitoringu lielākoties veic ūdens piegādātāji, tomēr vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jāprecizē, tieši kurām kompetentajām iestādēm ir jāpilda ar šīs direktīvas transponēšanu saistītie pienākumi. Būtu ūdens piegādātājiem jādod zināma elastība attiecībā uz parametriem, ko tie monitorē piegādes risku novērtējuma ietvaros. Ja kāds parametrs netiek detektēts, ūdens piegādātājiem vajadzētu būt iespējai samazināt šā parametru monitoringa biežumu vai to vairs nemonitorēt vispār. Piegādes risku novērtējumā vajadzētu iekļaut lielāko daļu parametru. Tomēr ir arī pamatsaraksts ar parametriem, kas vienmēr būtu jāmonitorē ar konkrētu minimālo monitoringa biežumu. Šī direktīva monitoringa biežumu galvenokārt reglamentē atbilstības pārbaužu gadījumā un tikai ierobežotā kārtā reglamentē monitoringu operacionālām vajadzībām. Papildu monitorings operacionālām vajadzībām var būt nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu, ka ūdens apstrāde norit pareizi, un tas ir ūdens piegādātāju ziņā. Šajā sakarā ūdens piegādātāji var izmantot PVO vadlīnijas un Ūdens drošuma plāna rokasgrāmatu.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Ūdens piegādātāju ir daudz un tie darbojas šķirti, tāpēc ar attiecīgiem stimuliem vajadzētu mudināt izmantot kopīgus standartus un praksi ātrai datu apmaiņai gadījumos, kad tas ir nepieciešams, un jebkurā gadījumā pastāvīga monitoringa nolūkā. Izmantojot jaunas tehnoloģijas, šo dinamiku ar mērenām — vai jebkurā gadījumā saprātīgām — izmaksām var aktivizēt vēl vairāk, lai galarezultātā sniegtu vairāk informācijas tiešajiem lietotājiem — gan iedzīvotājiem, gan ieinteresētajām personām — un uzlabotu ūdens piegādātāju savstarpējo dinamiku. Turklāt ar datu apmaiņas palīdzību vajadzētu panākt, ka mazinās ūdens izšķērdēšana vai ka tā iespēju robežās tiek iegrožota.

Pamatojums

Plašākā diapazonā īstenojot datu apmaiņu un šādu apmaiņu atvieglojot, tiek nodrošināta pievienotā vērtība, un ne tikai nekaitīga un kvalitatīva dzeramā ūdens ziņā, turklāt izmaksas, visticamāk, nebūtu grūti segt. Galu galā datu apmaiņa varētu arī noderēt, lai cīnītos pret ūdens izšķērdēšanu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Uz riska izvērtēšanā balstīto pieeju pamazām vajadzētu pāriet visiem ūdens piegādātājiem, arī mazajiem ūdens piegādātājiem, jo Direktīvas 98/83/EK izvērtēšanā tika konstatēts, ka šie piegādātāji to īsteno ar trūkumiem, dažkārt tāpēc, ka nevajadzīgas monitoringa darbības izmaksā dārgi. Izmantojot riska izvērtēšanā balstīto pieeju, būtu jāņem vērā drošības apsvērumi.

(14)  Uz riska izvērtēšanā balstīto pieeju vajadzētu pāriet visiem ūdens piegādātājiem, arī mazajiem un vidējiem ūdens piegādātājiem, jo Direktīvas 98/83/EK izvērtēšanā tika konstatēts, ka šie piegādātāji to īsteno ar trūkumiem, dažkārt tāpēc, ka nevajadzīgas monitoringa darbības izmaksā dārgi. Izmantojot riska izvērtēšanā balstīto pieeju, būtu jāņem vērā drošības apsvērumi un arī apsvērumi, kas saistīti ar „piesārņotājs maksā” principu. Ja tie ir mazāki piegādātāji, kompetentajai iestādei būtu jāpalīdz tiem īstenot monitoringa darbības, sniedzot ekspertu atbalstu.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Lai panāktu visstingrāko sabiedrības veselības aizsardzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina skaidrs un līdzsvarots pienākumu sadalījums attiecībā uz riska izvērtēšanā balstītās pieejas piemērošanu atbilstoši valsts iestāžu sistēmai un tiesiskajam regulējumam.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Ja nav ievēroti standarti, kas noteikti šajā direktīvā, attiecīgajai dalībvalstij būtu nekavējoties jānoskaidro cēlonis un jānodrošina, ka iespējami drīz tiek veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai atjaunotu ūdens kvalitāti. Gadījumos, kad piegādātais ūdens rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, šāda ūdens piegāde būtu jāaizliedz vai tā lietošana jāierobežo. Ir svarīgi arī precizēt, ka neatbilstība minimālajām mikrobioloģisko un ķīmisko parametru vērtībām dalībvalstīm automātiski būtu jāuzskata par iespējamām briesmām cilvēka veselībai. Gadījumos, kad dzeramā ūdens kvalitātes atjaunošanai vajadzīgi korektīvi pasākumi, pirmām kārtām būtu jānovērš problēmas cēlonis, kā paredzēts Līguma 191. panta 2. punktā.

(15)  Ja nav ievēroti standarti, kas noteikti šajā direktīvā, attiecīgajai dalībvalstij būtu nekavējoties jānoskaidro cēlonis un jānodrošina, ka iespējami drīz tiek veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai atjaunotu ūdens kvalitāti. Gadījumos, kad piegādātais ūdens rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai, šāda ūdens piegāde būtu jāaizliedz vai tā lietošana jāierobežo un būtu pienācīgi jāinformē iedzīvotāji, kurus tas varētu skart. Turklāt tad, ja nav ievērotas minimālās mikrobioloģisko un ķīmisko parametru vērtības, dalībvalstīm būtu jānosaka, vai attiecīgo vērtību pārsniegšana varētu būt bīstama cilvēka veselībai. Tādēļ dalībvalstīm jo īpaši būtu jāņem vērā tas, cik lielā mērā minimālās vērtības nav ievērotas un kāda veida parametrs tas ir. Gadījumos, kad dzeramā ūdens kvalitātes atjaunošanai vajadzīgi korektīvi pasākumi, pirmām kārtām būtu jānovērš problēmas cēlonis, kā paredzēts Līguma 191. panta 2. punktā.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Ir svarīgi nepieļaut, ka piesārņots ūdens varētu apdraudēt cilvēka veselību. Tāpēc būtu jāaizliedz piegādāt piesārņotu ūdeni vai šāda ūdens izmantošana būtu jāierobežo.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Dalībvalstīm vairs nevajadzētu būt tiesīgām piešķirt izņēmuma statusu šīs direktīvas kontekstā. Sākotnēji izņēmumi tika izmantoti, lai dalībvalstīm dotu līdz deviņiem gadiem laika, kurā novērst neatbilstību kādai parametra vērtībai. Šī sistēma izrādījās apgrūtinoša kā dalībvalstīm, tā Komisijai. Turklāt dažos gadījumos tās dēļ aizkavējās korektīvie pasākumi, jo izņēmuma iespējamība tika uztverta kā pārejas periods. Tāpēc noteikums par izņēmumiem būtu jāsvītro. Lai aizsargātu cilvēka veselību, gadījumos, kad tiek pārsniegtas parametru vērtības, ar korektīvajiem pasākumiem saistītajiem noteikumiem vajadzētu būt piemērojamiem nekavējoties, bez iespējas no parametra vērtības ievērošanas atkāpties. Izņēmumi, ko dalībvalsts noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām piemērojami dienā, kad stājas spēkā šī direktīva, ir piemērojami līdz izņēmuma termiņa beigām, taču tie nebūtu jāpagarina.

(16)  Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām piešķirt izņēmuma statusu šīs direktīvas kontekstā. Sākotnēji izņēmumi tika izmantoti, lai dalībvalstīm dotu līdz deviņiem gadiem laika, kurā novērst neatbilstību kādai parametra vērtībai. Šī sistēma dalībvalstīm ir izrādījusies noderīga, ņemot vērā to, cik direktīva ir vērienīga. Tomēr būtu jāpatur prātā, ka dažos gadījumos tās dēļ ir kavējušies korektīvie pasākumi, jo izņēmuma iespējamība reizēm tika uztverta kā pārejas periods. Ņemot vērā to, ka, pirmkārt, šajā direktīvā ir jānosaka stingrāki kvalitātes parametri un, otrkārt, aizvien biežāk tiek konstatēti līdz šim vēl nebijuši piesārņotāji un tāpēc intensīvāk ir jāveic novērtēšanas, monitoringa un pārvaldības darbības, šādos apstākļos tomēr nemainīgi aktuāla ir vajadzība uzturēt spēkā attiecīgu izņēmuma noteikšanas procedūru, ja vien tas nevar apdraudēt cilvēka veselību un ja nepārtrauktu dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā teritorijā ar citiem pieņemamiem līdzekļiem nekā citādi nav iespējams nodrošināt. Tāpēc Direktīvas 98/83/EK noteikumi par izņēmumiem būtu jāgroza, lai dalībvalstis varētu ātrāk un efektīvāk izpildīt šajā direktīvā noteiktās prasības. Izņēmumi, ko dalībvalsts noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām piemērojami dienā, kad stājas spēkā šī direktīva, ir piemērojami, ievērojot kārtību, kura iedibināta ar noteikumiem, kas bija spēkā izņēmuma piešķiršanas brīdī.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Komisija savā atbildē uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water 2014. gadā83 dalībvalstis aicināja visiem iedzīvotājiem darīt pieejamu vismaz ūdens minimumu, kā ieteikusi PVO. Komisija arī apņēmās, „izmantojot vides politikas programmas, [..] uzlabot visu iedzīvotāju piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim”84. Tas atbilst ANO 6. ilgtspējīgas attīstības mērķim un ar to saistītajam mērķrādītājam „visiem nodrošināt vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi drošam un cenas ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim”. Vienlīdzīgas piekļuves jēdziens aptver dažnedažādus aspektus, piemēram, pieejamību (piem., ģeogrāfiski iemesli, infrastruktūras trūkums vai noteiktu sabiedrības daļu īpašā situācija), kvalitāti, pieņemamību un finansiālo pieejamību. Attiecībā uz ūdens finansiālo pieejamību jāpatur prātā, ka, nosakot ūdens tarifus pēc Direktīvā 2000/60/EK noteiktā izmaksu atgūšanas principa, dalībvalstis var ņemt vērā sabiedrības ekonomisko un sociālo apstākļu daudzveidību un tāpēc pieņemt sociālos tarifus vai veikt pasākumus to sabiedrības daļu aizsardzībai, kas ir nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā. Šī direktīva attiecas uz tiem ūdens piekļūstamības aspektiem, kas saistīti ar kvalitāti un pieejamību. Lai šos aspektus pienācīgi ņemtu vērā, reaģējot uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un lai palīdzētu īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra85 20. principu, kas nosaka, ka „Ikvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp ūdensapgādes .. pakalpojumiem”, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums ūdens piekļūstamības jautājumu risināt nacionālā līmenī, reizē tām dodot zināmu brīvību izvēlēties, tieši kādus pasākumus īstenot. To var panākt ar pasākumiem, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim itin visiem, piemēram, ar brīvi piekļūstamām dzeramā ūdens strūklakām pilsētās, un popularizēt tā izmantošanu, aicinot dzeramo ūdeni bez maksas nodrošināt publiskā sektora ēkās un ēdināšanas iestādījumos.

(17)  Komisija savā atbildē uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water 2014. gadā83 dalībvalstis aicināja visiem iedzīvotājiem darīt pieejamu vismaz ūdens minimumu, kā ieteikusi PVO. Komisija arī apņēmās, „izmantojot vides politikas programmas, [..] uzlabot visu iedzīvotāju piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim”84. Tas ir saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. un 2. pantu. Tas arī atbilst ANO 6. ilgtspējīgas attīstības mērķim un ar to saistītajam mērķrādītājam „visiem nodrošināt vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi drošam un cenas ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim”. Vienlīdzīgas piekļuves jēdziens aptver dažnedažādus aspektus, piemēram, pieejamību (piem., ģeogrāfiski iemesli, infrastruktūras trūkums vai noteiktu sabiedrības daļu īpašā situācija), kvalitāti, pieņemamību un finansiālo pieejamību. Attiecībā uz ūdens finansiālo pieejamību jāpatur prātā, ka, neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 4. punktu, ūdens tarifus pēc minētajā direktīvā paredzētā izmaksu atgūšanas principa dalībvalstis var noteikt, ņemot vērā sabiedrības ekonomisko un sociālo apstākļu daudzveidību, un tāpēc pieņemt sociālos tarifus vai veikt pasākumus to sabiedrības daļu aizsardzībai, kas ir nelabvēlīgā sociālekonomiskajā situācijā. Šī direktīva attiecas uz tiem ūdens piekļūstamības aspektiem, kas saistīti ar kvalitāti un pieejamību. Lai šos aspektus pienācīgi ņemtu vērā, reaģējot uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un lai palīdzētu īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra85 20. principu, kas nosaka, ka „Ikvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp ūdensapgādes .. pakalpojumiem”, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums jautājumu par ūdens finansiālu pieejamību risināt nacionālā līmenī, reizē tām līdz zināmai robežai dodot brīvību izvēlēties, tieši kādus pasākumus īstenot. To var panākt ar pasākumiem, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim itin visiem, piemēram, nodrošināt, lai ūdens kvalitātes prasības nekļūtu stingrākas, ja tam nav pamata ar sabiedrības veselību saistītu apsvērumu dēļ, jo tā ūdens iedzīvotājiem kļūtu dārgāks, ierīkot brīvi piekļūstamas dzeramā ūdens strūklakas pilsētās un popularizēt tā izmantošanu, aicinot dzeramo ūdeni bez maksas nodrošināt publiskā sektora ēkās, ēdināšanas iestādījumos, tirdzniecības un atpūtas centros, kā arī tranzīta un intensīvas gājēju plūsmas zonās, piemēram, dzelzceļa stacijās vai lidostās. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja brīvi izvēlēties tām piemērotāko šādu instrumentu komplektu, ņemot vērā konkrēto situāciju attiecīgajā valstī.

_________________

_________________

83 COM(2014)177 final

83 COM(2014)177 final

84 COM(2014)177 final, 12. lpp.

84 COM(2014)177 final, 12. lpp.

85 Iestāžu kopīgā proklamācija „Eiropas sociālo tiesību pīlārs” (2017/C 428/09), 2017. gada 17. novembris (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.).

85 Iestāžu kopīgā proklamācija „Eiropas sociālo tiesību pīlārs” (2017/C 428/09), 2017. gada 17. novembris (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.).

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water86 atzīmēja, ka „dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sabiedrības neaizsargāto grupu vajadzībām”87. Mazākumkultūru, piem., romu, sinti, Travellers, Kalé, Gens du voyage utt. (neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki) īpašā situācija, it sevišķi tas, ka tiem nav piekļuves dzeramajam ūdenim, tika atzīta arī Komisijas ziņojumā par to, kā īsteno ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām88 un Padomes Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs89. Ņemot vērā šo vispārīgo kontekstu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš neaizsargātām un marginalizētām grupām, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai šīm grupām nodrošinātu piekļuvi ūdenim. Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt, kas šīs grupas ir, tām būtu jāietver vismaz bēgļi, nomadu kopienas, bezpajumtnieki un tādas mazākumkultūras kā romi, sinti, Travellers, Kalé, Gens du voyage utt., neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki. Piekļuves nodrošināšanas pasākumi, kuru izvēle tiek atstāta dalībvalstu ziņā, varētu ietvert, piemēram, alternatīvu piegādes sistēmu nodrošināšanu (individuālas attīrīšanas ierīces), ūdens nodrošināšanu ar autocisternām (kravas automobiļiem un cisternām) un vajadzīgās infrastruktūras nodrošināšanu apmetnēs.

(18)  Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water86 atzīmēja, ka „dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sabiedrības neaizsargāto grupu vajadzībām”87. Mazākumkultūru, piem., romu un Travellers (neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki) īpašā situācija, it sevišķi tas, ka tiem nav piekļuves dzeramajam ūdenim, tika atzīta arī Komisijas ziņojumā par to, kā īsteno ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām88 un Padomes Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs89. Ņemot vērā šo vispārīgo kontekstu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš neaizsargātām un marginalizētām grupām, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai šīm grupām nodrošinātu piekļuvi ūdenim. Ievērojot Direktīvā 2000/60/EK noteikto izmaksu atgūšanas principu, dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka neaizsargātām un marginalizētām grupām ir labāka piekļuve ūdenim, tomēr nepieļaujot, ka tas apdraud visiem finansiāli pieejama kvalitatīva ūdens piegādi. Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt, kas šīs grupas ir, tām būtu jāietver vismaz bēgļi, nomadu kopienas, bezpajumtnieki un tādas mazākumkultūras kā romi un Travellers, neatkarīgi no tā, vai tie ir nometnieki. Piekļuves nodrošināšanas pasākumi, kuru izvēle tiek atstāta dalībvalstu ziņā, varētu ietvert, piemēram, alternatīvu piegādes sistēmu nodrošināšanu (individuālas attīrīšanas ierīces), ūdens nodrošināšanu ar autocisternām (kravas automobiļiem un cisternām) un vajadzīgās infrastruktūras nodrošināšanu apmetnēs. Ja par šo pienākumu izpildi ir atbildīgas vietējās publiskā sektora iestādes, dalībvalstīm būtu jāraugās, lai šādām iestādēm būtu pietiekami finanšu resursi un tehniskais un materiālais nodrošinājums, un būtu tām attiecīgi jāpalīdz, piemēram, sniedzot ekspertu atbalstu. Jo īpaši būtu jāraugās, lai neaizsargātu un marginalizētu grupu apgāde ar ūdeni neradītu vietējām publiskā sektora iestādēm nesamērīgas izmaksas.

_________________

_________________

86 P8_TA(2015)0294.

86 P8_TA(2015)0294.

87 P8_TA(2015)0294, 62. punkts.

87 P8_TA(2015)0294, 62. punkts.

88 COM(2014) 209 final.

88 COM(2014) 209 final.

89 Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikums (2013/C 378/01) par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.).

89 Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikums (2013/C 378/01) par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  7. vides rīcības programma līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”90 nosaka, ka sabiedrībai jābūt piekļuvei skaidrai vidiskajai informācijai nacionālā līmenī. Direktīva 98/83/EK paredzēja tikai pasīvu piekļūstamību, proti, dalībvalstīm bija tikai jānodrošina, ka informācija ir pieejama. Tāpēc šie noteikumi būtu jāaizstāj, lai nodrošinātu, ka ir viegli piekļūstama pienācīgi atjaunināta informācija, piem., vietnē, kuru aktīvi popularizē. Atjauninātajā informācijā jāietver ne vien monitoringa programmu rezultāti, bet arī cita informācija, kas sabiedrībai var šķist noderīga, piem., informācija par indikatoriem (dzelzs līmenis, cietība, minerālu līmenis utt.), kas bieži vien ietekmē patērētāju viedokli par ūdensvada ūdeni. Tāpēc Direktīvas 98/83/EK indikatorparametri, kas nesniedza ar veselību saistītu informāciju, būtu jāaizstāj ar tiešsaistē pieejamu informāciju par šiem parametriem. Ļoti lielu ūdens piegādātāju gadījumā tiešsaistē būtu jāsniedz arī informācija par tādiem aspektiem kā energoefektivitāte, pārvaldība, vadība, izmaksu struktūra un veiktā apstrāde. Ir pamats pieņemt, ka labāka patērētāju informētība un lielāka caurredzamība palielinās iedzīvotāju uzticību piegādātajam ūdenim. Paredzams, ka tas savukārt veicinās ūdensvada ūdens lietošanu, tādējādi mazinot plastmasas atkritumu daudzumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī atstājot labvēlīgu ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi kopumā.

(19)  7. vides rīcības programma līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”90 nosaka, ka sabiedrībai jābūt piekļuvei skaidrai vidiskajai informācijai nacionālā līmenī. Direktīva 98/83/EK paredzēja tikai pasīvu piekļūstamību, proti, dalībvalstīm bija tikai jānodrošina, ka informācija ir pieejama. Tāpēc šie noteikumi būtu jāaizstāj, lai nodrošinātu, ka ir viegli piekļūstama pienācīgi atjaunināta informācija, kas ir saprotama un noderīga patērētājiem, piem., brošūrā, vietnē vai viedlietotnē. Atjauninātajā informācijā būtu jāiekļauj ne vien monitoringa programmu rezultāti, bet arī cita informācija, kas sabiedrībai var šķist noderīga, piem., rezultāti, kas ir iegūti, veicot ūdens piegādātāju monitoringu attiecībā uz ūdens kvalitātes parametriem, un informācija par I pielikuma Ba daļā uzskaitītajiem indikatorparametriem. Ļoti lielu ūdens piegādātāju gadījumā tiešsaistē būtu jāsniedz arī informācija par tādiem aspektiem kā pārvaldība, tarifu struktūra un veiktā apstrāde. Ar patērētāju labāku attiecīgās informācijas izpratni un lielāku pārredzamību būtu jāpanāk, ka palielinās iedzīvotāju uzticēšanās piegādātajam ūdenim un arī ūdensapgādes pakalpojumiem un ka tas savukārt veicina ūdensvada ūdens kā dzeramā ūdens lietošanu, jo tad, iespējams, vēl vairāk samazinātos plastmasas izmantošana un plastmasas atkritumu daudzums, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tas atstātu labvēlīgu ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi kopumā.

_________________

_________________

90 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

90 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  To pašu iemeslu dēļ un lai patērētāji labāk apzinātos ūdens patēriņa ietekmi, tiem vajadzētu (piem., rēķinā vai viedlietotnē) saņemt informāciju par patērēto ūdens daudzumu, ūdens piegādātāja tarifa izmaksu struktūru (kurā ietvertas mainīgās un fiksētās izmaksas), kā arī cenu par litru dzeramā ūdens, tādējādi dodot iespēju to salīdzināt ar pudelēs pildītā ūdens cenu.

(20)  To pašu iemeslu dēļ un lai patērētāji labāk apzinātos ūdens patēriņa ietekmi, tiem vajadzētu viegli pieejamā veidā (piem., rēķinā vai viedlietotnē) saņemt informāciju par patērēto ūdens daudzumu gadā, patēriņa izmaiņām, salīdzinājumu ar vidējo patēriņu mājsaimniecībās (ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija), ūdens piegādātāja tarifa struktūru (kas ietver tā mainīgos un fiksētos komponentus), kā arī cenu par litru dzeramā ūdens, tādējādi dodot iespēju to salīdzināt ar pudelēs pildītā ūdens cenu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Principi, kas jāņem vērā, nosakot ūdens tarifus, proti, ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanas princips un princips, ka maksā piesārņotājs, ir izklāstīti Direktīvā 2000/60/EK. Tomēr ne vienmēr tiek nodrošināta ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālā ilgtspēja, un dažkārt tas noved pie nepietiekamiem ieguldījumiem ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā. Monitoringam uzlabojoties, rodas aizvien skaidrāks priekšstats par noplūdēm, kuru cēlonis lielākoties ir nepietiekami ieguldījumi, un Savienības līmenī būtu jāsekmē ūdens zudumu samazināšana, lai uzlabotu ūdensapgādes infrastruktūras efektivitāti. Saskaņā ar subsidiaritātes principu minētais jautājums būtu jārisina, palielinot caurredzamību un patērētāju informētību par noplūžu rādītājiem un par energoefektivitāti.

(21)  Fundamentālie principi, kas jāņem vērā ūdens tarifu noteikšanas nolūkā, neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 4. punktu, proti, ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanas princips un princips, ka maksā piesārņotājs, ir izklāstīti minētajā direktīvā. Tomēr ne vienmēr tiek nodrošināta ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālā ilgtspēja, un dažkārt tas noved pie nepietiekamiem ieguldījumiem ūdensapgādes infrastruktūras uzturēšanā. Monitoringam uzlabojoties, rodas aizvien skaidrāks priekšstats par noplūdes apjomu, kuras cēlonis lielākoties ir nepietiekami ieguldījumi, un Savienības līmenī būtu jāsekmē ūdens zudumu samazināšana, lai uzlabotu ūdensapgādes infrastruktūras efektivitāti. Lai panāktu labāku šī jautājuma izpratni, saskaņā ar subsidiaritātes principu attiecīgā informācija būtu pārredzamākā veidā jādara zināma patērētājiem.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK91 mērķis ir dalībvalstīs garantēt tiesības piekļūt vidiskajai informācijai saskaņā ar Orhūsas konvenciju. Tā ietver plašus pienākumus, kas saistīti gan ar vidiskās informācijas sniegšanu pēc pieprasījuma, gan tās aktīvu izplatīšanu. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK92 darbības joma ir plaša: tā aptver telpiskās informācijas, arī dažādiem vides jautājumiem veltītu datu kopu, kopīgošanu. Ir svarīgi, lai šīs direktīvas noteikumi par piekļuvi informācijai un datu kopīgošanas kārtību minētās direktīvas papildinātu, nevis veidotu atsevišķu tiesisko regulējumu. Tādēļ šīs direktīvas noteikumiem par sabiedrībai sniedzamo informāciju un informāciju par īstenošanas monitoringu nebūtu jāskar Direktīva 2003/4/EK un 2007/2/EK.

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK mērķis ir dalībvalstīs garantēt tiesības piekļūt vides informācijai. Tā ietver plašus pienākumus, kas saistīti gan ar vides informācijas sniegšanu pēc pieprasījuma, gan tās aktīvu izplatīšanu. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK92 darbības joma ir plaša: tā aptver telpiskās informācijas, arī dažādiem vides jautājumiem veltītu datu kopu, kopīgošanu. Ir svarīgi, lai šīs direktīvas noteikumi par piekļuvi informācijai un datu kopīgošanas kārtību minētās direktīvas papildinātu, nevis veidotu atsevišķu tiesisko regulējumu. Tādēļ šīs direktīvas noteikumiem par sabiedrībai sniedzamo informāciju un informāciju par īstenošanas monitoringu nebūtu jāskar Direktīva 2003/4/EK un 2007/2/EK.

_________________

_________________

91 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

91 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

92 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

92 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu Komisijai šī direktīva noteiktā laikā pēc tās transponēšanas termiņa būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati, relevanti zinātniskie, analītiskie un epidemioloģiskie dati un pieejamie PVO ieteikumi.

(25)  Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu Komisijai šī direktīva noteiktā laikā pēc tās transponēšanas termiņa būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati, pieejamie PVO ieteikumi, kā arī relevantie zinātniskie, analītiskie un epidemioloģiskie dati.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Lai šo direktīvu varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai vai precizēt apdraudējumu un vietējās sadales risku novērtējumu vajadzībām veicamā monitoringa prasības, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu Komisijai jādeleģē tiesības grozīt šīs direktīvas I līdz IV pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt Direktīvas 98/83/EK I pielikuma C daļas 10. piezīmē noteiktās pilnvaras noteikt radioaktīvu vielu monitoringa biežumu un monitoringa metodes ir novecojušas sakarā ar Padomes Direktīvas 2013/51/Euratom96 pieņemšanu, tāpēc tās būtu jāsvītro. Direktīvas 98/83/EK III pielikuma A daļas otrajā daļā noteiktās direktīvas grozīšanas pilnvaras vairs nav vajadzīgas un būtu jāsvītro.

(28)  Lai šo direktīvu varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai vai precizēt apdraudējumu un vietējās sadales risku novērtējumu vajadzībām veicamā monitoringa prasības, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu Komisijai jādeleģē tiesības grozīt šīs direktīvas I līdz IV pielikumu un īstenot pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai ieviestu 10.a pantā minētās izmaiņas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Turklāt Direktīvas 98/83/EK I pielikuma C daļas 10. piezīmē noteiktās pilnvaras noteikt radioaktīvu vielu monitoringa biežumu un monitoringa metodes ir novecojušas sakarā ar Padomes Direktīvas 2013/51/Euratom96 pieņemšanu, tāpēc tās būtu jāsvītro. Direktīvas 98/83/EK III pielikuma A daļas otrajā daļā noteiktās direktīvas grozīšanas pilnvaras vairs nav vajadzīgas un būtu jāsvītro.

_________________

_________________

96 Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).

96 Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī direktīva attiecas uz dzeramā ūdens kvalitāti.

1.  Šī direktīva attiecas uz dzeramā ūdens kvalitāti, kas ir paredzēts visiem Savienībā.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei. Jaunie noteikumi par piekļuvi ūdenim (13. pants) Komisijas priekšlikuma 1. pantā nebija atspoguļoti.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no jebkādas nelabvēlīgas dzeramā ūdens kontaminācijas ietekmes, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs.

2.  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no jebkādas nelabvēlīgas dzeramā ūdens kontaminācijas ietekmes, nodrošinot, ka tas ir pilnvērtīgs un tīrs, un veicināt vispārēju piekļuvi dzeramajam ūdenim.

Pamatojums

Šis grozījums ir vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei. Jaunie noteikumi par piekļuvi ūdenim (13. pants) Komisijas priekšlikuma 1. pantā nebija atspoguļoti.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. „dzeramais ūdens” ir viss ūdens dabiskajā stāvoklī vai pēc apstrādes, kas domāts dzeršanai, ēdiena gatavošanai, pārtikas sagatavošanai vai ražošanai vai citām mājsaimnieciskām vajadzībām gan publiskos, gan privātos objektos, neatkarīgi no tā izcelsmes un no tā, vai to piegādā pa sadales tīklu, piegādā ar autocisternām vai — avota ūdens gadījumā — pilda pudelēs;

1. „dzeramais ūdens” ir viss ūdens dabiskajā stāvoklī vai pēc apstrādes, kas domāts dzeršanai, ēdiena gatavošanai, pārtikas sagatavošanai vai ražošanai vai citām pārtikas vai mājsaimniecības vajadzībām gan publiskos, gan privātos objektos, tostarp pārtikas uzņēmumos, neatkarīgi no tā izcelsmes un no tā, vai to piegādā pa sadales tīklu, piegādā ar autocisternām vai pilda pudelēs vai citos traukos;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  „vietējās sadales sistēmas” ir cauruļvadi, savienojumi un ietaises, kas ir ierīkoti starp publiskos un privātos objektos uzstādītiem ūdens krāniem, kurus parasti izmanto par dzeramā ūdens krāniem, un sadales tīklu, bet tikai tad, ja par tiem nav atbildīgs ūdens piegādātājs ūdens piegādātāja statusā saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  „ūdens piegādātājs” ir subjekts, kas dienā vidēji piegādā vismaz 10 m3 dzeramā ūdens;

3.  „ūdens piegādātājs” ir juridiska persona, kas dienā vidēji piegādā vismaz 10 m3 dzeramā ūdens;

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  „ļoti mazs ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā mazāk kā 50 m3 ūdens vai apkalpo mazāk kā 250 cilvēkus;

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. 500 m3 ūdens vai apkalpo mazāk nekā 5000 cilvēku;

4. „mazs ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā mazāk kā 500 m3 ūdens vai apkalpo mazāk kā 2500 cilvēku;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  „vidējs ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 500 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 2500 cilvēku;

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. „liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 500 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 5000 cilvēku;

5. „liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 5000 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 25 000 cilvēku;

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. „ļoti liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 5000 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 50 000 cilvēku;

6. „ļoti liels ūdens piegādātājs” ir ūdens piegādātājs, kas dienā piegādā vismaz 20 000 m3 ūdens vai apkalpo vismaz 100 000 cilvēku;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. „prioritāri objekti” ir lieli objekti, kuros ar ūdeni saistītiem riskiem potenciāli tiktu pakļauti daudzi lietotāji, piem., slimnīcas, veselības aprūpes iestādes, ēkas, kurās var apmesties, brīvības atņemšanas iestādes un kempingi, un kurus identificē dalībvalstis;

7. „prioritāri objekti” ir lieli, bet ne mājsaimniecības objekti, kuros ar ūdeni saistītiem riskiem potenciāli pakļauti daudzi cilvēki, jo īpaši neaizsargātas personas, un šādi objekti ir, piem., slimnīcas, veselības aprūpes iestādes, pansionāti, skolas, augstskolas un citas mācību iestādes, bērnu silītes un bērnudārzi, sporta, atpūtas, brīvā laika pavadīšanas un izstāžu objekti, ēkas, kurās var apmesties, brīvības atņemšanas iestādes un kempingi, un kurus identificē dalībvalstis;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  „pārtikas uzņēmums” ir pārtikas uzņēmums, kā tas definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 2. punktā.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei. Ar šo definīciju tiek precizēts, kādā nozīmē jēdziens ir lietots šajā direktīvā, un ir nodrošināta konsekvence ar jau spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Uz ūdeni, ko izmanto pārtikas uzņēmumos cilvēka uzturam paredzētu produktu vai vielu ražošanai, apstrādei, uzglabāšanai vai tirgvedībai, attiecas tikai šīs direktīvas 4., 5., 6. un 11. pants. Tomēr nevienu no šīs direktīvas pantiem nepiemēro, ja pārtikas uzņēmuma operators var kompetentajām valsts iestādēm pieņemamā veidā uzskatāmi apliecināt, ka ūdens, kuru tas izmanto, neietekmē uzņēmuma darbības rezultātā iegūtos produktus vai vielas higiēnas ziņā un ka attiecīgie produkti un vielas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/20041a prasībām.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.)

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Dzeramā ūdens ražotāju, kura ūdens pildīts pudelēs vai citos traukos, neuzskata par ūdens piegādātāju.

 

Uz pudelēs vai citos traukos pildītu dzeramo ūdeni šīs direktīvas noteikumi attiecas vien tiktāl, cik to izpildi nenodrošina ar citiem Savienības tiesību aktiem uzliktie pienākumi.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c Uz jūras kuģiem, kas atsāļo ūdeni, pārvadā pasažierus un pilda ūdens piegādātāja funkciju, attiecas tikai šīs direktīvas 1. līdz 7. pants un 9. līdz 12. pants un tās pielikumi.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  dalībvalstis ir veikušas visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas 5. līdz 12. panta prasībām.

c)  dalībvalstis ir veikušas visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, kuras noteiktas:

 

i)  šīs direktīvas 4. līdz 12. pantā attiecībā uz dzeramā ūdens piegādi, kas tiešajiem patērētājiem nodrošināta no sadales tīkla vai ar autocisternām;

 

ii)  šīs direktīvas 4., 5. un 6. pantā un 11. panta 4. punktā attiecībā uz pārtikas uzņēmumā pudelēs vai citos traukos pildītu dzeramo ūdeni;

 

iii)  šīs direktīvas 4., 5., 6. un 11. pantā attiecībā uz dzeramo ūdeni, kas ražots un patērēts pārtikas uzņēmumā pārtikas ražošanai, apstrādei un izplatīšanai.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis gādā par to, lai pasākumi, kas veikti, piemērojot šo direktīvu, nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļautu dzeramā ūdens pašreizējās kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.

2.  Dalībvalstis gādā par to, lai, veicot pasākumus, ar ko piemēro šo direktīvu, būtu pilnībā ievērots piesardzības princips un lai tie nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļautu dzeramā ūdens pašreizējās kvalitātes pasliktināšanos vai piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.

Pamatojums

Šajā pantā ir skaidri jānorāda, ka tas ir saistīts ar piesardzības principu, jo tieši uz šī principa pamata — it īpaši ņemot vērā riska izvērtēšanā balstītās pieejas ieviešanu, — būtu jānosaka, kā traktējami dalībvalstu pienākumi visā šīs direktīvas tekstā.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes novērtē ūdens noplūdes apjomu savas valsts teritorijā, novērtējot arī iespējamos uzlabojumus, ar ko varētu panākt ūdens noplūdes samazināšanos dzeramā ūdens sektorā. Šādu novērtējumu veic, ņemot vērā relevantus sabiedrības veselības, vides, tehniskos un ekonomiskos aspektus. Dalībvalstis līdz 2022. gada 31. decembrim pieņem nacionālos mērķrādītājus noplūdes apjoma samazināšanai, kas ūdens piegādātājiem valsts teritorijā līdz 2030. gada 31. decembrim ir jāsasniedz. Dalībvalstis var piedāvāt noderīgus stimulus, lai panāktu, ka ūdens piegādātāji valsts teritorijā nacionālos mērķrādītājus sasniedz.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Ja kompetentā iestāde, kas atbildīga par dzeramā ūdens ražošanu un sadali, visu vai dažu ūdens ražošanas vai piegādes darbību pārvaldību deleģē ūdens piegādātājam, tad kompetentās iestādes un ūdens piegādātāja līgumā tiek konkrēti norādīts, kādi ir katras puses pienākumi saskaņā ar šo direktīvu.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nosaka vērtības I pielikumā noteiktajiem parametriem, kas piemērojami dzeramajam ūdenim, un šīs vērtības nav mazāk stingras kā pielikumā noteiktās vērtības.

1.  Dalībvalstis nosaka vērtības I pielikumā noteiktajiem parametriem, kas piemērojami dzeramajam ūdenim.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Saskaņā ar 1. punktu noteiktās vērtības nav mazāk stingras kā I pielikuma A, B un Ba daļā noteiktās vērtības. Direktīvas I pielikuma Ba daļā minēto parametru vērtības nosaka tikai monitoringa vajadzībām un lai nodrošinātu 12. pantā noteikto prasību izpildi.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nepieļautu, ka apstrādes līdzekļi, materiāli un dezinficēšanas procedūras, ko dezinfekcijai izmanto ūdensapgādes sistēmās, nelabvēlīgi ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Dzeramā ūdens kontaminācija šādu līdzekļu, materiālu un procedūru izmantošanas rezultātā ir samazināta līdz minimumam, tomēr nemazinot dezinfekcijas efektivitāti.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstību I pielikuma A un B daļā norādīto parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, nodrošina:

Atbilstību I pielikuma A, B un C daļā norādīto parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, nodrošina:

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ja ūdens ir avota ūdens — tajā vietā, kur ūdeni iepilda pudelēs.

(c)  ja dzeramais ūdens tiek pildīts pudelēs vai citos traukos — tajā vietā, kur ūdeni iepilda pudelēs vai citos traukos;

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  ja tas ir ūdens, ko izmanto pārtikas uzņēmumā un ko piegādā ūdens piegādātājs — tajā vietā, kur ūdens tiek piegādāts pārtikas uzņēmumam.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja tas ir ūdens, uz kuru attiecas pirmās daļas a) punkts, tad uzskata, ka dalībvalstis savus pienākumus saskaņā ar šo pantu ir izpildījušas, ja var konstatēt, ka iemesls, kādēļ nav ievēroti 5. pantā noteiktie parametri, ir saistīts ar privātu sadales sistēmu vai tās uzturēšanu, bet prioritāro objektu gadījumā šis nosacījums nav spēkā.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu apdraudējumu novērtējums saskaņā ar 8. pantu;

(a)  dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu vai ūdensobjektu daļu apdraudējumu novērtējums, ko veic dalībvalstis saskaņā ar 8. pantu;

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ūdens piegādātāju veikts piegādes risku novērtējums nolūkā monitorēt piegādātā ūdens kvalitāti saskaņā ar 9. pantu un II pielikuma C daļu;

(b)  ūdens piegādātāju katrā ūdensapgādes sistēmā veikts piegādes risku novērtējums piegādātā ūdens kvalitātes aizsardzības un monitoringa nolūkā saskaņā ar 9. pantu un II pielikuma C daļu;

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis var pielāgot riska izvērtēšanā balstītās pieejas īstenošanu, tomēr nepieļaujot, ka tas apdraud šīs direktīvas mērķi attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitāti un patērētāju veselību, un darīt to tad, ja ir īpašas grūtības ģeogrāfisku apstākļu dēļ, piemēram, attālums līdz ūdens piegādes zonai vai iespējas tai piekļūt.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Dalībvalstis nodrošina pienākumu skaidru un atbilstošu sadalījumu starp ieinteresētajām personām — kā dalībvalstis tās ir definējušas, — saistībā ar riska izvērtēšanā balstītās pieejas īstenošanu attiecībā uz ūdensobjektiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un attiecībā uz vietējās sadales sistēmām. Attiecīgie pienākumi ir sadalīti, ievērojot dalībvalstu valsts iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Apdraudējumu novērtējumus sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.

2.  Apdraudējumu novērtējumus sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados, ņemot vērā Direktīvas 2000/60/EK 7. pantā dalībvalstīm noteikto prasību identificēt ūdensobjektus, un tos vajadzības gadījumā atjaunina.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Piegādes risku novērtējumus ļoti lielie ūdens piegādātāji un lielie ūdens piegādātāji sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa] un mazie ūdens piegādātāji līdz [6 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos regulāri pārskata ne retāk kā reizi 6 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.

3.  Piegādes risku novērtējumus ūdens piegādātāji sagatavo līdz [6 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos regulāri pārskata ne retāk kā reizi 6 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ievērojot šīs direktīvas 8. un 9. pantu, dalībvalstis veic vajadzīgos korektīvos pasākumus saskaņā ar pasākumu programmām un upju baseinu apsaimniekošanas plāniem, uz ko ir norādīts attiecīgi Direktīvas 2000/60/EK 11. un 13. pantā.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Vietējās sadales risku novērtējumu sagatavo līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.

4.  Vietējās sadales risku novērtējumu 10. panta 1. punktā minētajos objektos veic līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa]. Tos pārskata reizi 3 gados un vajadzības gadījumā atjaunina.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu apdraudējumu novērtējums

Dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu apdraudējumu novērtējums, monitorings un pārvaldība

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot Direktīvas 2000/60/EK 6. un 7. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka tiek sagatavots apdraudējumu novērtējums par dzeramā ūdens ieguvei izmantotiem ūdensobjektiem, no kā dienā vidēji iegūst vairāk nekā 10 m3 ūdens. Apdraudējumu novērtējumā iekļauj šādus elementus:

1.  Neskarot Direktīvu 2000/60/EK, jo īpaši tās 4. līdz 8. pantu, dalībvalstis sadarbībā ar savām kompetentajām ūdensapgādes iestādēm nodrošina, ka tiek sagatavots apdraudējumu novērtējums par dzeramā ūdens ieguvei izmantotiem ūdensobjektiem, no kā dienā vidēji iegūst vairāk nekā 10 m3 ūdens. Apdraudējumu novērtējumā iekļauj šādus elementus:

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  visu to ūdens ieguves punktu identificēšana un ģeoreferencēšana, kas atrodas apdraudējumu novērtējuma aptvertajos ūdensobjektos;

(a)  visu to ūdens ieguves punktu identificēšana un ģeoreferencēšana, kas atrodas apdraudējumu novērtējuma aptvertajos ūdensobjektos vai ūdensobjektu daļās. Tā kā šie varētu būt sensitīvi dati, jo īpaši sabiedrības veselības aizsardzības kontekstā, dalībvalstis nodrošina, ka šādi dati ir aizsargāti un paziņoti tikai attiecīgajām iestādēm;

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  aizsargjoslu kartēšana, ja šādas joslas izveidotas ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu, un minētās direktīvas 6. pantā minēto aizsargāto apgabalu kartēšana;

(b)  aizsargjoslu kartēšana, ja šādas joslas izveidotas ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu;

Pamatojums

Tas pārsniegtu Dzeramā ūdens direktīvas darbības jomu attiecībā uz aizsargājamām teritorijām (dabas aizsardzība un zonas, kas jutīgas no barības vielu viedokļa, arī ir aizsargāto apgabalu elementi saskaņā ar [Direktīvas 2000/60/EK] 6. pantu). Aizsargājamas dzeramā ūdens zonas ir jānosaka saskaņā ar 7. pantu — norāde uz 6. pantu nav vajadzīga.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  to apdraudējumu un iespējamo piesārņojuma avotu identificēšana, kuri varētu ietekmēt apdraudējumu novērtējuma aptvertos ūdensobjektus. Dalībvalstis tam var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu sagatavoto cilvēka darbības ietekmes pārskatu un saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu savākto informāciju par būtiskiem noslogojumiem;

(c)  to apdraudējumu un iespējamo piesārņojuma avotu identificēšana, kuri varētu ietekmēt apdraudējumu novērtējuma aptvertos ūdensobjektus vai ūdensobjektu daļas. Identificēto piesārņojuma avotu uzskaitījumu regulāri atjaunina saskaņā ar 7. pantu. Dalībvalstis tam var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu sagatavoto cilvēka darbības ietekmes pārskatu un saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu savākto informāciju par būtiskiem noslogojumiem;

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  apdraudējumu novērtējuma aptverto ūdensobjektu regulārs monitorings attiecībā uz relevantiem piesārņotājiem no šādiem sarakstiem:

(d)  apdraudējumu novērtējuma aptverto ūdensobjektu vai ūdensobjektu daļu regulārs monitorings attiecībā uz ūdensapgādei relevantiem piesārņotājiem, kurus izvēlas no šādiem sarakstiem:

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)  citi relevanti piesārņotāji, piem., mikroplastmasa, vai upju baseiniem specifiski piesārņotāji, ko dalībvalstis noteikušas, balstoties uz cilvēka darbības ietekmes pārskatu, kurš sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu, un informāciju par būtiskiem noslogojumiem, kura savākta saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu.

iv)  I pielikuma Ca daļā tikai monitoringa vajadzībām noteiktie parametri vai citi relevanti piesārņotāji, piem., mikroplastmasa — ja vien ir pieņemta metodika mikroplastmasas mērījumiem, kā norādīts 11. panta 5.b punktā —, vai upju baseiniem specifiski piesārņotāji, ko dalībvalstis noteikušas, balstoties uz cilvēka darbības ietekmes pārskatu, kurš sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu, un informāciju par būtiskiem noslogojumiem, kura savākta saskaņā ar minētās direktīvas II pielikuma 1.4. punktu.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ļoti mazus ūdens piegādātājus var atbrīvot no šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto prasību izpildes, ja kompetentā iestāde jau ir dokumentējusi jaunāko informāciju par relevantiem parametriem, kas norādīti minētajos apakšpunktos. Šādu atbrīvojumu kompetentā iestāde ne retāk kā reizi trijos gados pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis ūdens piegādātājus, kas izmanto apdraudējumu novērtējumā ietverto ūdensobjektu, informē par rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu veiktajā monitoringā, un, pamatojoties uz šiem monitoringa rezultātiem, var:

svītrots

(a)  prasīt, lai ūdens piegādātāji noteiktus parametrus monitorētu papildus vai veiktu attiecīgu apstrādi;

 

(b)  atļaut ūdens piegādātājiem samazināt dažu parametru monitoringa biežumu bez piegādes risku novērtējuma sagatavošanas, ja vien tie nav pamatparametri II pielikuma B daļas 1. punkta nozīmē un ja vien nav tā, ka kāds saprātīgi paredzams faktors varbūtīgi varētu izraisīt ūdens kvalitātes pasliktināšanos.

 

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Gadījumos, kad ūdens piegādātājam atļauj samazināt monitoringa biežumu, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstis turpina apdraudējumu novērtējumā ietvertajā ūdensobjektā šos parametrus regulāri monitorēt.

svītrots

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar 1. un 2. punktu un Direktīvu 2000/60/EK, dalībvalstis sadarbībā ar ūdens piegādātājiem un citām ieinteresētajām personām veic šādus pasākumus vai nodrošina, ka šos pasākumus veic ūdens piegādātāji:

Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar 1. un 2. punktu un Direktīvu 2000/60/EK, dalībvalstis sadarbībā ar ūdens piegādātājiem un citām ieinteresētajām personām veic šādus pasākumus:

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  profilaktiski pasākumi vajadzīgā attīrīšanas līmeņa pazemināšanai un ūdens kvalitātes aizsardzībai, arī Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētie pasākumi;

(a)  profilaktiski pasākumi, kas dod iespēju neveikt attīrīšanu vai pazemināt vajadzīgo attīrīšanas līmeni un ļauj aizsargāt ūdens kvalitāti, arī Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētie pasākumi un pasākumi noplūdes mazināšanai sistēmā;

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  ir nodrošināts, ka piesārņojošu darbību veicēji sadarbībā ar ūdens piegādātājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām īsteno profilaktiskus pasākumus, kuri dod iespēju pazemināt vajadzīgo attīrīšanas līmeni vai attīrīšanu neveikt un ļauj aizsargāt ūdens kvalitāti, cita starpā arī Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētos pasākumus un papildu pasākumus, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, balstoties uz monitoringu, kurš veikts saskaņā ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu;

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pretpiesārņojuma pasākumi, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, balstoties uz monitoringu, kurš veikts saskaņā 1. punkta d) apakšpunktu, piesārņojuma avota konstatēšanai un novēršanai.

(b)  pretpiesārņojuma pasākumi, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, balstoties uz monitoringu, kurš veikts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, lai konstatētu un novērstu piesārņojuma avotu un lai neveiktu papildu attīrīšanu, ja profilaktiskie pasākumi netiek uzskatīti par perspektīviem vai ar tiem pietiekami efektīvi un laikus nevar novērst piesārņojuma avotu;

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs ūdenssaimniecības operatoriem nav juridisku tiesību pašiem lemt par profilaktiskiem vai pretpiesārņojuma pasākumiem un šādus pasākumus īstenot, jo tas ir publiskā sektora iestāžu kompetencē. Konsekvencei ar Ūdens pamatdirektīvas 7. panta 3. punktu priekšroka (ja tas iespējams) būtu jādod profilaktiskiem pasākumiem, lai pazeminātu vajadzīgo attīrīšanas līmeni.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  ja tiek uzskatīts, ka ar aa) un b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepietiek, lai nodrošinātu atbilstošu cilvēka veselības aizsardzību, ūdens piegādātājiem prasa ieguves vai attīrīšanas punktā veikt atsevišķu parametru papildu monitoringu gadījumos, kad tas ir absolūti nepieciešams, lai nepieļautu veselības apdraudējumu.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Ūdens piegādātājus, kas izmanto apdraudējumu novērtējuma aptverto ūdensobjektu vai ūdensobjekta daļas, dalībvalstis informē par monitoringa rezultātiem, kurš veikts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, un, balstoties uz šiem monitoringa rezultātiem un informāciju, kas apkopota saskaņā ar 1. un 2. punktu un savākta saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, dalībvalstis var:

 

(a)  atļaut ūdens piegādātājiem retāk veikt atsevišķu parametru monitoringu vai veikt monitoringu mazākam parametru skaitam, neprasot piegādātājiem sagatavot piegādes risku novērtējumu, ja vien tie nav pamatparametri II pielikuma B daļas 1. punkta nozīmē un ja neviens no loģiski paredzamiem faktoriem nevarētu kļūt par ūdens kvalitātes pasliktināšanās iemeslu;

 

(b)  ja ūdens piegādātājam ir ļauts monitoringu veikt retāk, kā norādīts a) apakšpunktā — turpināt attiecīgo parametru regulāru monitoringu apdraudējumu novērtējuma aptvertajā ūdensobjektā.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

9. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piegādes risku novērtējums

Piegādes risku novērtējums, monitorings un pārvaldība

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji veic piegādes risku novērtējumu, paredzot iespēju koriģēt jebkura tāda I pielikuma A un B daļas parametra monitoringa biežumu, kurš nav pamatparametrs saskaņā ar II pielikuma B daļu, atkarībā no tā konstatēšanas neapstrādātajā ūdenī.

Dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji veic piegādes risku novērtējumu saskaņā ar II pielikuma C daļu, un tās paredz iespēju koriģēt jebkura tāda I pielikuma A, B un Ba daļas parametra monitoringa biežumu, kurš nav pamatparametrs saskaņā ar II pielikuma B daļu, atkarībā no tā konstatēšanas neapstrādātajā ūdenī.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz minētajiem parametriem dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji var atkāpties no II pielikuma B daļā noteiktajiem paraugošanas biežumiem, kā specificēts II pielikuma C daļā.

Attiecībā uz minētajiem parametriem dalībvalstis nodrošina, ka ūdens piegādātāji var atkāpties no II pielikuma B daļā noteiktajiem paraugošanas biežumiem, kā specificēts II pielikuma C daļā un atkarībā no tā, vai minētie parametri ir konstatēti neapstrādātā ūdenī un kādas ir attīrīšanas iekārtas.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā sakarā ūdens piegādātājiem nosaka pienākumu ņemt vērā saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu sagatavotā apdraudējumu novērtējuma un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 1. punktu un 8. pantu veiktā monitoringa rezultātus.

Šajā sakarā ūdens piegādātāji ņem vērā saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu sagatavotā apdraudējumu novērtējuma un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 1. punktu un 8. pantu veiktā monitoringa rezultātus.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

9 pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Ļoti mazus ūdens piegādātājus dalībvalstis var atbrīvot no 1. punktā minēto prasību izpildes, ja kompetentā iestāde jau ir dokumentējusi jaunāko informāciju par relevantiem parametriem un uzskata, ka šāda atbrīvojuma rezultātā nav apdraudēta cilvēka veselība, turklāt neskarot pienākumu izpildi, kas iestādei jāpilda saskaņā ar 4. pantu.

 

Šādu atbrīvojumu kompetentā iestāde pārskata reizi trijos gados vai tad, ja ūdensguves baseinā ir konstatēts jauns piesārņojuma apdraudējums, un vajadzības gadījumā atbrīvojumu atjaunina.

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Piegādes risku novērtējumus apstiprina kompetentās iestādes.

2.  Par piegādes risku novērtējumiem ir atbildīgi ūdens piegādātāji, un tie nodrošina, ka ir izpildītas šīs direktīvas prasības. Tādēļ ūdens piegādātāji var lūgt kompetento iestāžu palīdzību.

 

Dalībvalstis var pieprasīt, lai kompetentās iestādes apstiprinātu ūdens piegādātāju sagatavotos piegādes risku novērtējumus vai lai tās veiktu šādas novērtēšanas monitoringu.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Pamatojoties uz rezultātiem, kuri iegūti, veicot piegādes risku novērtējumu saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, lai ūdens piegādātāji sagatavotu ūdens drošības plānu, kas atbilst konstatētajiem riskiem un ir samērīgs ar ūdens piegādātāja lielumu. Šādā ūdens drošības plānā varētu pievērsties, piemēram, to materiālu izmantošanai, kuri nonāk saskarē ar ūdeni, ūdens attīrīšanas līdzekļiem, iespējamiem riskiem, ko rada ūdens noplūde no cauruļvadiem, vai pasākumiem, ar kuriem reaģēt uz patlaban vai nākotnē aktuālu problemātisku situāciju, piemēram, klimata pārmaiņām, un dalībvalstis attiecīgo plānu izstrādā sīkāk.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

10. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vietējās sadales risku novērtējums

Vietējās sadales risku novērtējums, monitorings un pārvaldība

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek sagatavots vietējās sadales risku novērtējums, kas ietver šādus elementus:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek sagatavots vietējās sadales risku novērtējums prioritārajos objektos un ka tas ietver šādus elementus:

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ar vietējās sadales sistēmām un ar tām saistītajiem izstrādājumiem un materiāliem saistīto potenciālo risku novērtējums un novērtējums, vai tie varētu ietekmēt ūdens kvalitāti punktā, kur to padod pa krānu, kuru parasti izmanto par dzeramā ūdens krānu, it sevišķi tad, ja ūdeni sabiedrībai piegādā prioritāros objektos;

(a)  ar vietējās sadales sistēmām un ar tām saistītajiem izstrādājumiem un materiāliem saistīto potenciālo risku novērtējums un novērtējums, vai tie varētu ietekmēt ūdens kvalitāti punktā, kur to padod pa krānu, kuru parasti izmanto par dzeramā ūdens krānu;

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  regulārs I pielikuma C daļā uzskaitīto parametru monitorings objektos, kuros potenciālās briesmas cilvēka veselībai uzskata par vislielākajām. Relevantos monitoringa parametrus un objektus izvēlas, balstoties uz novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar a) apakšpunktu.

(b)  regulārs I pielikuma C daļā uzskaitīto parametru monitorings prioritārajos objektos, kuros novērtēšanas procesā, kas īstenots saskaņā ar a) apakšpunktu, ir konstatēts specifisks ūdens kvalitātes apdraudējums.

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz pirmajā daļā minēto regulāro monitoringu dalībvalstis var izveidot monitoringa stratēģiju, kurā īpaša uzmanība veltīta prioritāriem objektiem;

Attiecībā uz regulāro monitoringu dalībvalstis nodrošina piekļuvi iekārtām prioritārajos objektos paraugu ņemšanas vajadzībām un var izveidot monitoringa stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz Legionella pneumophila baktēriju;

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  verifikācija, vai saskarē ar dzeramo ūdeni esošo būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības pietiekamā mērā atbilst raksturlielumiem, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 I pielikuma 3. punkta e) apakšpunktā noteiktajām būvdarbu pamatprasībām.

(c)  verifikācija, vai saskarē ar dzeramo ūdeni esošo būvizstrādājumu un materiālu ekspluatācijas īpašības pietiekamā mērā atbilst cilvēka veselības aizsardzības prasībām;

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  tiek pārbaudīts, vai ir izmantoti materiāli, kas drīkst nonākt saskarē ar dzeramo ūdeni, un vai ir izpildītas 11. pantā noteiktās prasības.

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja dalībvalstis, balstoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, atzīst, ka vietējās sadales sistēma vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada kādu risku cilvēka veselībai, vai ja saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu veiktajā monitoringā atklājas, ka nav ievērotas I pielikuma C daļā noteiktās parametru vērtības, dalībvalstis:

2.  Ja dalībvalstis, balstoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, atzīst, ka prioritāro objektu vietējās sadales sistēma vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada kādu risku cilvēka veselībai, vai ja saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu veiktajā monitoringā atklājas, ka nav ievērotas I pielikuma C daļā noteiktās parametru vērtības, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti attiecīgi pasākumi, ar kuriem pilnībā novērš vai mazina risku, ka ūdens varētu neatbilst I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām.

(a)  veic attiecīgus pasākumus, kas pilnīgi novērstu vai mazinātu risku, ka ūdens varētu neatbilst I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām;

 

(b)  veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē izmantotajos būvizstrādājumos esošo vielu vai ķimikāliju migrācija ne tieši, ne netieši neapdraud cilvēka veselību;

 

(c)  sadarbībā ar ūdens piegādātājiem veic citus pasākumus, piem., izmanto piemērotus ūdens kondicionēšanas paņēmienus, ar kuriem maina piegādājamā ūdens veidu vai īpašības, lai pilnīgi novērstu vai mazinātu risku, ka piegādātais ūdens varētu neatbilst noteiktajām parametru vērtībām;

 

(d)  patērētājus pienācīgi informē un konsultē par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst riska atkārtošanos;

 

(e)  organizē mācības santehniķiem un citiem speciālistiem, kas nodarbojas ar vietējās sadales sistēmām un būvizstrādājumu montāžu;

 

(f)  nodrošina, ka ir ieviesti iedarbīgi kontroles un pārvaldības pasākumi Legionella izraisītu slimību novēršanai un to uzliesmojumu apkarošanai.

 

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar vietējo sadali visās vietējās sadales sistēmās, dalībvalstis:

 

(a)  mudina publisku un privātu objektu īpašniekus veikt vietējās sadales risku novērtējumu;

 

(b)  informē patērētājus, kā arī publisku un privātu objektu īpašniekus par pasākumiem, ar kuriem var pilnībā novērst vai mazināt risku, ka vietējās sadales sistēmas dēļ dzeramais ūdens varētu neatbilst kvalitātes standartiem;

 

(c)  pienācīgi informē un konsultē patērētājus par ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst riska atkārtošanos;

 

(d)  veicina apmācību, kas paredzēta santehniķiem un citiem speciālistiem, kuri strādā ar vietējās sadales sistēmām un uzstāda tādus būvizstrādājumus un materiālus, kas nonāk saskarē ar ūdeni; un

 

(e)  attiecībā uz Legionella, jo īpaši Legionella pneumophila, baktēriju nodrošina, ka ir ieviesti efektīvi un riskam atbilstoši kontroles un pārvaldības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos slimības uzliesmojumus un ar tiem cīnītos.

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Higiēnas prasību minimums izstrādājumiem, vielām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni

 

1.  Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vielas un materiāli, ko izmanto tādu jaunu izstrādājumu ražošanai, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni un kurus laiž tirgū un izmanto ūdens ieguvei, attīrīšanai vai sadalei, vai netīrumi, kas saistīti ar šādām vielām:

 

(a)  nedz tieši, nedz netieši nemazina šajā direktīvā noteikto cilvēka veselības aizsardzību;

 

(b)  neietekmē dzeramā ūdens smaržu un garšu;

 

(c)  to koncentrācija dzeramajā ūdenī nepārsniedz līmeni, kas bija nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, ar kādu tās izmantotas; un

 

(d)  neveicina mikroorganismu vairošanos.

 

2.  Lai nodrošinātu 1. punkta saskaņotu piemērošanu, Komisija līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 19. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot higiēnas prasību minimumu un to vielu sarakstu, no kurām tiek ražoti materiāli, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un kuras Savienībā ir atļautas, cita starpā attiecīgā gadījumā nosakot arī īpatnējās migrācijas robežas un īpašus izmantošanas noteikumus. Komisija šo sarakstu regulāri pārskata un atjaunina, ņemot vērā jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus.

 

3.  Lai palīdzētu Komisijai pieņemt un grozīt deleģētos aktus, ievērojot 2. punktu, tiek izveidota pastāvīga komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu iecelti pārstāvji, kas var lūgt ekspertu vai konsultantu palīdzību.

 

4.  Materiāli, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni un uz kuriem attiecas citi Savienības tiesību akti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/20111a, atbilst šā panta 1. un 2. punkta prasībām.

 

______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek veikts regulārs dzeramā ūdens monitorings, lai pārbaudītu, vai patērētājam pieejamais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām, jo īpaši — saskaņā ar 5. pantu noteiktajām parametru vērtībām. Visu gadu ņem paraugus, kas ir reprezentatīvi patērējamā ūdens kvalitātei. Turklāt dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, ir verificēta dezinfekcijas efektivitāte un ka jebkāda kontaminācija ar dezinfekcijas blakusproduktiem paliek iespējami zemā līmenī, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti.

1.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek veikts regulārs dzeramā ūdens monitorings, lai pārbaudītu, vai tas atbilst šīs direktīvas prasībām, jo īpaši — saskaņā ar 5. pantu noteiktajām parametru vērtībām. Visu gadu ņem paraugus, kas ir reprezentatīvi patērējamā ūdens kvalitātei. Turklāt dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad dzeramā ūdens sagatavošanā vai sadalē ietilpst dezinfekcija, ir verificēta dezinfekcijas efektivitāte un ka jebkāda kontaminācija ar dezinfekcijas blakusproduktiem paliek iespējami zemā līmenī, nemazinot dezinfekcijas efektivitāti.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] paziņo Komisijai rezultātus, kas iegūti, veicot monitoringu atbilstoši I pielikuma Ca daļā minēto parametru monitoringa prasībām, un pēc tam šādu paziņojumu sniedz katru gadu.

 

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu groza, atjauninot kontrolsarakstā iekļauto vielu uzskaitījumu, kuras norādītas I pielikuma Ca daļā. Komisija var nolemt vielu sarakstu papildināt, ja ir iespējama šādu vielu klātbūtne dzeramajā ūdenī un ja tās varētu apdraudēt cilvēka veselību, pat ja to bīstamība cilvēka veselībai nav zinātniski pierādīta. Tādēļ Komisija izmanto jo īpaši PVO zinātniskos pētījumus. Jaunas vielas iekļaušanu sarakstā pienācīgi pamato saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b  Līdz ... [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija saskaņā ar 19. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, pieņemot metodiku mikroplastmasas mērījumiem, kas iekļauta I pielikuma Ca daļā norādītajā kontrolsarakstā.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka katru neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, tūlīt izmeklē, lai noteiktu tās cēloni.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka katru 6. pantā minētajā atbilstības vietā konstatēto neatbilstību parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, tūlīt izmeklē, lai noteiktu tās cēloni.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja radusies neatbilstība I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām, korektīvie pasākumi ietver 10. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktos pasākumus.

Ja radusies neatbilstība I pielikuma C daļā noteiktajām parametru vērtībām, korektīvie pasākumi ietver 10. panta 2.a punktā noteiktos pasākumus.

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis automātiski uzskata, ka jebkāda I pielikuma A un B daļā noteiktajām parametru vērtībām piemērojamo minimālo prasību neizpilde rada iespējamas briesmas cilvēka veselībai.

Dalībvalstis uzskata, ka I pielikuma A un B daļā noteiktajām parametru vērtībām piemērojamo minimālo prasību neizpilde var apdraudēt cilvēka veselību, ja vien neatbilstību attiecīgajai parametra vērtībai kompetentās iestādes neuzskata par nenozīmīgu.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos dalībvalstis iespējami drīz veic visus šos pasākumus:

4.  Šā panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka neatbilstība parametru vērtībām var apdraudēt cilvēka veselību, dalībvalstis iespējami drīz veic visus šos pasākumus:

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pasākumus, kas minēti šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, īsteno sadarbībā ar attiecīgo ūdens piegādātāju.

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kompetentās iestādes vai citas attiecīgās struktūras nolemj, kādi pasākumi saskaņā ar 3. punktu veicami, ņemot vērā risku cilvēka veselībai, ko radītu dzeramā ūdens piegādes pārtraukums vai lietošanas ierobežojums.

5.  Ja neatbilstība ir konstatēta atbilstības vietā, kompetentās iestādes vai citas attiecīgās struktūras nolemj, kādi pasākumi saskaņā ar 3. punktu veicami, ņemot vērā risku cilvēka veselībai, ko radītu dzeramā ūdens piegādes pārtraukums vai lietošanas ierobežojums.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Izņēmumi

 

1.  Attiecībā uz to parametru vērtībām, kas minēti I pielikuma B daļā vai noteikti saskaņā ar 5. panta 2. punktu, dalībvalstis var noteikt izņēmumus tik lielā mērā, cik tās uzskata par vajadzīgu, ja vien tas nevar apdraudēt cilvēka veselību un ja nepārtrauktu dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā teritorijā ar citiem pieņemamiem līdzekļiem nekā citādi nav iespējams nodrošināt. Šādi izņēmumi ir pieļaujami tikai šādos gadījumos:

 

(a)  tā ir jauna ūdens piegādes zona;

 

(b)  ūdens piegādes zonā ir konstatēts jauns piesārņojuma avots vai ir atrasti un konstatēti līdz šim vēl nebijuši parametri.

 

Izņēmumi ir spēkā tikai uz īsāko iespējamo laiku un nepārsniedz trīs gadu ilgumu, un, tuvojoties šā perioda beigām, dalībvalstis veic pārskatīšanu, lai noteiktu, vai ir panākts pietiekams progress.

 

Ārkārtas apstākļos dalībvalsts izņēmumu attiecībā uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem var noteikt vēlreiz. Ja dalībvalsts ir iecerējusi izņēmumu noteikt vēlreiz, tā iesniedz Komisijai savu pārskatu līdz ar pamatojumu, ar kādu tā pieņem lēmumu izņēmumu noteikt vēlreiz. Ja izņēmums ir noteikts vēlreiz, tā ilgums nepārsniedz trīs gadus.

 

2.  Izņēmumu saskaņā ar 1. punktu nosaka, precīzi norādot:

 

(a)  izņēmuma pamatojumu;

 

(b)  attiecīgo parametru, iepriekšējos attiecīgā monitoringa rezultātus un maksimālās pieļaujamās vērtībās izņēmuma gadījumā;

 

(c)  ģeogrāfisko teritoriju, katru dienu piegādātā ūdens daudzumu, attiecīgo iedzīvotāju skaitu un to, vai tas ietekmēs kādu nozīmīgu pārtikas ražošanas uzņēmumu;

 

(d)  atbilstošu monitoringa shēmu, saskaņā ar kuru vajadzības gadījumā monitorings ir jāveic biežāk;

 

(e)  nepieciešamo korektīvo pasākumu plāna kopsavilkumu, cita starpā arī darba grafiku un izmaksu tāmi, kā arī noteikumus par pārskatīšanu; un

 

(f)  nepieciešamo izņēmuma darbības ilgumu.

 

3.  Ja neatbilstību parametra vērtībai kompetentās iestādes uzskata par nenozīmīgu un ja ar 12. panta 2. punktam atbilstošu rīcību pietiek, lai problēmu 30 dienu laikā novērstu, šā panta 2. punktā minētā informācija ir precīzi jānorāda, nosakot izņēmumu.

 

Tādā gadījumā kompetentās iestādes vai citas izņēmuma kontekstā relevantas struktūras nosaka tikai attiecīgā parametra maksimālo pieļaujamo vērtību un to, cik ilgā laikā problēma ir jānovērš.

 

4.  Iespējas izmantot 3. punktu vairs nav, ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā kopumā vairāk nekā 30 dienas konkrētā ūdensapgādes veida gadījumā nav bijusi nodrošināta atbilstība kādai no parametru vērtībām.

 

5.  Ja dalībvalsts izmantojusi iespēju noteikt šajā pantā minētos izņēmumus, tā nodrošina, lai iedzīvotāji, kurus šādi izņēmumi skar, nevilcinoties būtu pienācīgi informēti par attiecīgā izņēmuma veidu un par nosacījumiem, ar kādiem tas ir spēkā. Turklāt vajadzības gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka tiek sniegts padoms konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām izņēmums varētu būt īpaši riskants.

 

Šā punkta pirmajā daļā minētie pienākumi 3. punktā norādītajos apstākļos nav spēkā, ja vien kompetentās iestādes nav lēmušas citādi.

 

6.  Ja vien tie nav izņēmumi, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, dalībvalsts divu mēnešu laikā informē Komisiju par katru izņēmumu, kas noteikts attiecībā uz individuālu ūdensapgādi, kura pārsniedz vidēji 1000 m3 dienā vai apkalpo vairāk nekā 5000 cilvēku, un tā sniedz Komisijai arī 2. punktā norādīto informāciju.

 

7.  Šis pants neattiecas uz dzeramo ūdeni, ko tirdzniecībā piedāvā pildītu pudelēs vai citos traukos.

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. pantu, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to teritorijā uzlabotos ikviena cilvēka piekļuve dzeramajam ūdenim un tiktu popularizēta tā lietošana. Tie ietver visus šos pasākumus:

1.  Neskarot Direktīvas 2000/60/EK 9. pantu un ievērojot subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, dalībvalstis — ņemot vērā vietēja un reģionāla līmeņa ūdensapgādes perspektīvas un apstākļus, — veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to teritorijā uzlabotos vispārēja piekļuve dzeramajam ūdenim ikvienam cilvēkam un tiktu popularizēta tā lietošana.

(a)  apzināt, kādiem cilvēkiem nav piekļuves dzeramajam ūdenim un kādi ir piekļuves trūkuma iemesli (piem., piederība pie neaizsargātas un marginalizētas grupas), izvērtēt, kādos veidos dzeramo ūdeni varētu darīt šiem cilvēkiem piekļūstamāku, un tos informēt par iespējām pieslēgties sadales tīkliem vai citām iespējām gūt piekļuvi šādam ūdenim;

Tādēļ dalībvalstis noskaidro, kuriem cilvēkiem, tostarp no neaizsargātām un marginalizētām grupām, nav piekļuves vai ir ierobežota piekļuve dzeramajam ūdenim, un noskaidro piekļuves trūkuma iemeslus, izvērtē iespējas, kā dzeramo ūdeni šiem cilvēkiem padarīt piekļūstamāku, un tos saprotami informē par iespējām pieslēgties sadales tīklam vai par citām iespējām iegūt piekļuvi šādam ūdenim.

 

Dalībvalstis īsteno arī šādus pasākumus:

(b)  sabiedriskās vietās gan ārā, gan iekštelpās ierīkot un uzturēt aprīkojumu, ar ko var brīvi saņemt dzeramo ūdeni;

(a)  sabiedriskās vietās ierīko un uztur gan uzstādīšanai ārpus ēkām, gan iekštelpās paredzētu aprīkojumu, arī ūdens uzpildīšanas vietas, un tā nodrošina, ka ir brīvi pieejams dzeramais ūdens, ja vien to ir tehniski iespējams izdarīt un tas ir samērīgi, ņemot vērā nepieciešamību pēc šādiem pasākumiem. Šādus pasākumus veic, arī ņemot vērā konkrētus vietējos apstākļus, piemēram, klimatu un ģeogrāfiju;

(c)  popularizēt dzeramo ūdeni,

(c)  popularizē dzeramo ūdeni,

i)  rīkojot kampaņas, kurās iedzīvotāji tiek informēti par šāda ūdens kvalitāti;

i)  rīkojot kampaņas, kurās iedzīvotāji tiek informēti par augstu krāna ūdens kvalitāti;

 

ia)  rīkojot kampaņas, kurās plašāka sabiedrība tiek mudināta ikdienā līdzi ņemt atkārtoti lietojamas ūdens pudeles, un īstenojot iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot informētību par to, kur atrodas ūdens uzpildīšanas vietas;

ii)  aicinot šādu ūdeni nodrošināt pārvaldes iestādēs un publiskā sektora ēkās;

ii)  aicinot šādu ūdeni nodrošināt pārvaldes iestādēs un publiskā sektora ēkās;

iii)  aicinot šādu ūdeni bez maksas nodrošināt restorānos, ēdnīcās un ēdināšanas iestādījumos.

iii)  aicinot šādu ūdeni bez maksas vai par mazu apkalpošanas maksu nodrošināt klientiem restorānos, ēdnīcās un ēdināšanas iestādījumos.

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Balstoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka neaizsargātām un marginalizētām grupām ir piekļuve dzeramajam ūdenim.

Balstoties uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis veic pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem un atbilstošiem, lai panāktu, ka neaizsargātām un marginalizētām grupām ir piekļuve dzeramajam ūdenim.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja ar šo pantu noteiktie pienākumi atbilstoši valsts tiesību aktiem ir jāpilda vietējām publiskā sektora iestādēm, dalībvalstis nodrošina, ka šādām iestādēm ir līdzekļi un resursi, lai garantētu piekļuvi dzeramajam ūdenim, un ka ikviens tādēļ īstenots pasākums ir samērīgs, ņemot vērā:

 

i)  attiecīgā sadales tīkla resursus;

 

ii)  tīkla lielumu; un

 

iii)  paredzamos ieguvumus.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visām apgādātajām personām tiešsaistē pieejama pietiekama un pienācīgi atjaunināta informācija par dzeramo ūdeni saskaņā ar IV pielikumu.

1.  Dalībvalstis, pildot spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus, nodrošina, ka visām apgādātajām personām tiešsaistē vai citā lietotājdraudzīgā veidā ir pieejama pietiekama un pienācīgi atjaunināta informācija par dzeramo ūdeni saskaņā ar IV pielikumu un ka attiecīgās personas šai informācijai var piekļūt.

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka visas apgādātās personas regulāri un vismaz reizi gadā vispiemērotākajā formā (piem., rēķinā vai viedlietotnēs) bez īpaša pieprasījuma saņem šādu informāciju:

Dalībvalstis nodrošina, ka visas apgādātās personas regulāri un vismaz reizi gadā vispiemērotākajā formā, kas ir viegli pieejama, kā to noteikušas kompetentās iestādes (piem., rēķinā vai viedlietotnēs), bez īpaša pieprasījuma saņem šādu informāciju:

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts– ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  informācija par dzeramā ūdens tarifa izmaksu struktūru uz vienu kubikmetru (gan fiksētajām, gan mainīgajām izmaksām), kurā norādītas vismaz ar šādiem elementiem saistītās izmaksas:

(a)  ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmas palīdzību — informācija par dzeramā ūdens tarifu uz vienu kubikmetru (gan fiksēto, gan mainīgo izmaksu sadalījums);

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  pasākumi, ko ūdens piegādātāji veic apdraudējumu novērtēšanai saskaņā ar 8. panta 5. punktu;

svītrots

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  dzeramā ūdens apstrāde un sadale;

svītrots

Grozījums Nr.    121

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)  notekūdeņu savākšana un attīrīšana;

svītrots

Grozījums Nr.    122

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)  saskaņā ar 13. pantu veiktie pasākumi, ja ūdens piegādātāji tādus veikuši;

svītrots

Grozījums Nr.    123

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  informācija par dzeramā ūdens kvalitāti, cita starpā arī indikatorparametri;

Grozījums Nr.    124

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  piegādātā dzeramā ūdens cena litrā un kubikmetrā;

(b)  ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmas palīdzību — cena par dzeramā ūdens piegādi kubikmetrā un cena, kas noteikta par litru; ja izmaksas ar tarifu sistēmas palīdzību netiek segtas — kopējās gada izmaksas, ko ūdensapgādes sistēma sedz, lai būtu izpildītas šīs direktīvas prasības, un klāt pievienojama noderīga informācija par to, kā attiecīgajā teritorijā ir nodrošināta apgāde ar dzeramo ūdeni;

Grozījums Nr.    125

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  dzeramā ūdens attīrīšana un sadale;

Grozījums Nr.    126

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  vismaz reizi gadā vai norēķinu periodā — mājsaimniecības patērētais ūdens daudzums, kā arī gada patēriņa tendences;

(c)  vismaz reizi gadā vai norēķinu periodā — mājsaimniecības patērētais ūdens daudzums, kā arī mājsaimniecības gada patēriņa tendences, ja tas ir tehniski iespējams un tikai tad, ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija;

Grozījums Nr.    127

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  mājsaimniecības gada ūdens patēriņa salīdzinājums ar tādas pašas kategorijas mājsaimniecības vidējo patēriņu;

(d)  mājsaimniecības gada ūdens patēriņa salīdzinājums ar mājsaimniecības vidējo patēriņu, ja tas ir jādara saskaņā ar c) apakšpunktu;

Grozījums Nr.    128

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizēts saskaņā ar pirmo daļu sniedzamās informācijas formāts un tās sniegšanas kārtība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Dalībvalstis skaidri izklāsta pienākumu sadalījumu starp ūdens piegādātājiem, ieinteresētajām personām un kompetentajām vietējām struktūrām attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā norādītās informācijas sniegšanu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, precizējot saskaņā ar pirmo daļu sniedzamās informācijas formātu un tās sniegšanas kārtību.

Grozījums Nr.    129

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par incidentiem, kas saistīti ar dzeramo ūdeni un radījuši iespējamas briesmas cilvēka veselībai, neatkarīgi no tā, vai tāpēc pārsniegtas parametru vērtības, un kas ilguši vismaz 10 secīgas diennaktis un skāruši vismaz 1000 cilvēku, norādot arī šo incidentu iemeslus un korektīvos pasākumus saskaņā ar 12. pantu.

(d)  sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par incidentiem, kas saistīti ar dzeramo ūdeni un radījuši iespējamu risku cilvēka veselībai, neatkarīgi no tā, vai tāpēc pārsniegtas parametru vērtības, un kas ilguši vismaz 10 secīgas diennaktis un skāruši vismaz 1000 cilvēku, norādot arī šo incidentu iemeslus un korektīvos pasākumus saskaņā ar 12. pantu.

Grozījums Nr.    130

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros noteikts saskaņā ar 1. un 3. punktu sniedzamās informācijas formāts un tās sniegšanas kārtība, arī detalizētas prasības attiecībā uz 3. punktā minētajiem indikatoriem, Savienības mēroga pārskata kartēm un dalībvalstu pārskata ziņojumiem.

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot saskaņā ar 1. un 3. punktu sniedzamās informācijas formātu un tās sniegšanas kārtību, arī detalizētas prasības attiecībā uz 3. punktā minētajiem indikatoriem, Savienības mēroga pārskata kartēm un dalībvalstu pārskata ziņojumiem.

Grozījums Nr.    131

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Grozījums Nr.    132

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  13. pantā izklāstītie noteikumi par piekļuvi ūdenim;

(b)  13. pantā izklāstītie noteikumi par piekļuvi ūdenim un to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav piekļuves ūdenim;

Grozījums Nr.    133

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  noteikumi par sabiedrībai sniedzamo informāciju saskaņā ar 14. pantu un IV pielikumu.

(c)  noteikumi par sabiedrībai sniedzamo informāciju saskaņā ar 14. pantu un IV pielikumu, cita starpā arī lietotājdraudzīgs IV pielikuma 7. punktā norādītās informācijas pārskats Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    134

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija ne vēlāk kā ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas galīgā transponēšanas termiņa] — un turpmāk attiecīgos gadījumos — iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamo apdraudējumu, kuru dzeramā ūdens avotiem rada mikroplastmasa, zāles un (ja vajadzīgs) citi līdz šim vēl nebijuši piesārņotāji, un par iespējamo risku veselībai, kas ar šādu apdraudējumu ir saistīts. Komisija ir pilnvarota vajadzības gadījumā saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo direktīvu papildina, nosakot maksimālo pieļaujamo līmeni mikroplastmasas, zāļu un citu līdz šim vēl nebijušu piesārņotāju klātbūtnei dzeramajā ūdenī.

Pamatojums

Svarīgi nodrošināt, ka tiek veikts līdz šim vēl nebijušu vielu monitorings dzeramajā ūdenī un ka ir iespēja noteikt jaunas parametru vērtības, ja ir konstatēts veselības apdraudējums. Lai aizsardzība būtu garantēta visā ES vienādā līmenī, ir vajadzīga ES mēroga standartizēta pieeja tam, kā noteikt vai atvasināt maksimālos līmeņus.

Grozījums Nr.    135

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Līdz ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija izvērtē, vai ar 10.a panta noteikumiem ir izdevies panākt pietiekami saskaņotas higiēnas prasības materiāliem un izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, un vajadzības gadījumā veic attiecīgus turpmākus pasākumus.

Grozījums Nr.    136

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Izņēmumus, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām ir piemērojami [šīs direktīvas transponēšanas termiņš], piemēro līdz izņēmuma termiņa beigām. Tos nedrīkst vēl pagarināt.

2.  Izņēmumus, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 9. pantu un kas joprojām ir piemērojami [šīs direktīvas transponēšanas termiņš], piemēro līdz izņēmuma termiņa beigām.

Grozījums Nr.    137

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A daļa – tabula

Piezīme

Ja dzeramais ūdens ir pildīts pudelēs vai citos traukos, šajā daļā norādīto parametru testēšanu neveic, izņemot gadījumus, kad dzeramais ūdens pudelēs vai citos traukos ir pildīts no krāna.

Grozījums Nr.    138

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – tabula

 

Komisijas ierosinātais teksts

Ķīmiskie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Akrilamīds

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Antimons

5,0

μg/l

 

Arsēns

10

μg/l

 

Benzols

1,0

μg/l

 

Benz(a)pirēns

0,010

μg/l

 

Bēta-estradiols (50-28-2)

0,001

μg/l

 

Bisfenols A

0,01

μg/l

 

Bors

1,0

mg/l

 

Bromāti

10

μg/l

 

Kadmijs

5,0

μg/l

 

Hlorāti

0,25

mg/l

 

Hlorīti

0,25

mg/l

 

Hroms

25

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam hroma parametra vērtība ir 50 μg/l.

Varš

2,0

mg/l

 

Cianīdi

50

μg/l

 

1,2-dihloretāns

3,0

μg/l

 

Epihlorhidrīns

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Fluorīdi

1,5

mg/l

 

Halogēnetiķskābes (HAA)

80

μg/l

Šādu deviņu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe un trihloretiķskābe, monobrometiķskābe un dibrometiķskābe, bromhloretiķskābe, bromdihloretiķskābe, dibromhloretiķskābe un tribrometiķskābe.

Svins

5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

Dzīvsudrabs

1,0

μg/l

 

Mikrocistīns-LR

10

μg/l

 

Niķelis

20

μg/l

 

Nitrāti

50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nitrīti

0.50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nonilfenols

0,3

μg/l

 

Pesticīdi

0,10

μg/l

„Pesticīdi” ir:

 

 

 

organiskie insekticīdi,

 

 

 

organiskie herbicīdi,

 

 

 

organiskie fungicīdi,

 

 

 

organiskie nematocīdi,

 

 

 

organiskie akaricīdi,

 

 

 

organiskie algicīdi,

 

 

 

organiskie rodenticīdi,

 

 

 

organiskie slimicīdi,

 

 

 

radniecīgi produkti (arī augšanas regulatori) un to attiecīgie metabolīti pēc Regulas (EK) Nr. 1107/20091 3. panta 32. punktā sniegtās definīcijas.

 

 

 

Parametra vērtību katram pesticīdam piemēro atsevišķi.

 

 

 

Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā parametra vērtība ir 0,030 μg/l. 

Pesticīdi kopā

0,50

μg/l

„Pesticīdi kopā” ir visi atsevišķie iepriekšējā rindā definētie pesticīdi, kas detektēti un kvantificēti monitoringa procedūrā, kopā.

PFAS

0,10

μg/l

PFAS ir ikviena perfluoralkilēta un polifluoralkilēta viela (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R).

PFAS kopā

0,50

μg/l

„PFAS kopā” ir perfluoralkilētās un polifluoralkilētās vielas (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R) kopā.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

0,10

μg/l

Šo savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns.

Selēns

10

μg/l

 

Tetrahloretēns un trihloretēns

10

μg/l

Noteiktu parametru summārā koncentrācija

Trihalometāni kopā

100

μg/l

Dalībvalstis cenšas panākt zemāku vērtību, ja tas ir iespējams bez negatīvas ietekmes uz dezinfekciju.

 

 

 

Šo savienojumu summārā koncentrācija: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns, bromdihlormetāns.

Urāns

30

μg/l

 

Vinilhlorīds

0,50

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

__________________

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

 

Grozījums

Ķīmiskie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Akrilamīds

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Antimons

5,0

μg/l

 

Arsēns

10

μg/l

 

Benzols

1,0

μg/l

 

Benz(a)pirēns

0,010

μg/l

 

Bēta-estradiols (50-28-2)

0,001

μg/l

 

Bisfenols A

0,1

μg/l

 

Bors

1,0

mg/l

 

Bromāti

10

μg/l

 

Kadmijs

5,0

μg/l

 

Hlorāti

0,25

mg/l

 

Hlorīti

0,25

mg/l

 

Hroms

25

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam hroma parametra vērtība ir 50 μg/l.

Varš

2,0

mg/l

 

Cianīdi

50

μg/l

 

1,2-dihloretāns

3,0

μg/l

 

Epihlorhidrīns

0,10

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

Fluorīdi

1,5

mg/l

 

Halogēnetiķskābes (HAA)

80

μg/l

Šādu deviņu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe un trihloretiķskābe, monobrometiķskābe un dibrometiķskābe, bromhloretiķskābe, bromdihloretiķskābe, dibromhloretiķskābe un tribrometiķskābe.

Svins

5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

Dzīvsudrabs

1,0

μg/l

 

Mikrocistīns-LR

10

μg/l

 

Niķelis

20

μg/l

 

Nitrāti

50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nitrīti

0.50

mg/l

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izpildīts nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē nitrātu (NO3) un nitrītu (NO2) koncentrāciju mg/l, un ka pēc ūdens apstrādes ir panākta atbilstība nitrītu vērtībai 0,10 mg/l.

Nonilfenols

0,3

μg/l

 

Pesticīdi

0,10

μg/l

„Pesticīdi” ir:

 

 

 

organiskie insekticīdi,

 

 

 

organiskie herbicīdi,

 

 

 

organiskie fungicīdi,

 

 

 

organiskie nematocīdi,

 

 

 

organiskie akaricīdi,

 

 

 

organiskie algicīdi,

 

 

 

organiskie rodenticīdi,

 

 

 

organiskie slimicīdi,

 

 

 

radniecīgi produkti (arī augšanas regulatori) un to attiecīgie metabolīti pēc Regulas (EK) Nr. 1107/20091 3. panta 32. punktā sniegtās definīcijas.

 

 

 

Parametra vērtību katram pesticīdam piemēro atsevišķi.

 

 

 

Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā parametra vērtība ir 0,030 μg/l. 

Pesticīdi kopā

0,50

μg/l

„Pesticīdi kopā” ir visi atsevišķie iepriekšējā rindā definētie pesticīdi, kas detektēti un kvantificēti monitoringa procedūrā, kopā.

PFAS

0,10

μg/l

PFAS ir ikviena perfluoralkilēta un polifluoralkilēta viela (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R).

PFAS kopā

0,30

μg/l

„PFAS kopā” ir perfluoralkilētās un polifluoralkilētās vielas (ķīmiskā formula: CnF2n+1−R) kopā.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

0,10

μg/l

Šo savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns.

Selēns

10

μg/l

 

Tetrahloretēns un trihloretēns

10

μg/l

Noteiktu parametru summārā koncentrācija

Trihalometāni kopā

100

μg/l

Dalībvalstis cenšas panākt zemāku vērtību, ja tas ir iespējams bez negatīvas ietekmes uz dezinfekciju.

 

 

 

Šo savienojumu summārā koncentrācija: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns, bromdihlormetāns.

Urāns

30

μg/l

 

Vinilhlorīds

0,50

μg/l

Parametra vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta pēc specificētās maksimālās attiecīgā polimēra izdalīšanās saskarē ar ūdeni.

__________________

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

Pamatojums

Bisfenola A vērtība šajā grozījumā ir mainīta, lai labotu drukas kļūdu, kuru Komisija pieļāvusi, transponējot PVO ieteikumus.

Grozījums Nr.    139

Direktīvas priekšlikums

I pielikums –Ba daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

 

 

 

Grozījums

Indikatorparametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Alumīnijs

200

μg/l

 

Amonijs

0,50

mg/l

 

Hlorīds

250

mg/l

1. piezīme

Krāsa

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

Elektrovadītspēja

2 500

μS cm-1 pie 20°C

1. piezīme

Ūdeņraža jonu koncentrācija

≥ 6,5 un ≤ 9,5

pH vienības

1. un 3. piezīme

Dzelzs

200

μg/l

 

Mangāns

50

μg/l

 

Smarža

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

Sulfāti

250

mg/l

1. piezīme

Nātrijs

200

mg/l

 

Garša

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

Mikroorganismu koloniju skaits pie 22°C

Bez anormālām izmaiņām

 

 

Koliformas baktērijas

0

skaits/100 ml

 

Kopējais organiskais ogleklis (KOO)

Bez anormālām izmaiņām

 

 

Duļķainība

Pieņemama patērētājiem un bez anormālām izmaiņām

 

 

1. piezīme:

Ūdens nedrīkstētu būt kairinošs.

2. piezīme:

Šis parametrs nav jāmēra, ja ūdens nav iegūts no virszemes ūdensobjekta vai ja virszemes ūdeņi to neietekmē. Ja atbilstība šai parametra vērtībai nav panākta, attiecīgā dalībvalsts izanalizē ūdensapgādi, lai garantētu, ka cilvēka veselību nevar apdraudēt patogēnu (piem., Cryptosporidium) klātbūtne.

3. piezīme:

Pudelēs vai citos traukos pildītam negāzētam ūdenim minimālo vērtību var samazināt līdz 4,5 pH vienībām.

Pudelēs vai citos traukos pildītam ūdenim, kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā vērtība var būt zemāka.

Grozījums Nr.    140

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – C daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Vietējās sadales risku novērtējumam relevantie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Legionella

< 1 000

skaits/l

Ja tiek pārsniegta Legionella noteiktā vērtība, kas ir < 1000/l, veic atkārtotu paraugošanu, lai noskaidrotu Legionella pneumophila klātbūtni. Ja Legionella pneumophila klātbūtne netiek konstatēta, Legionella parametra vērtība ir < 10 000/l.

Svins

5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

 

Grozījums

Vietējās sadales risku novērtējumam relevantie parametri

Parametrs

Parametra vērtība

Vienība

Piezīmes

Legionella pneumophila

< 1 000

skaits/l

 

Legionella

< 10 000

skaits/l

Ja Legionella pneumophila klātbūtne ar parametra vērtību < 1000/l netiek konstatēta, Legionella parametra vērtība ir < 10 000/l.

Svins

5

μg/l

Atbilstību vērtībai panāk ne vēlāk kā ... [10 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Līdz minētajam datumam svina parametra vērtība ir 10 μg/l.

Grozījums Nr.    141

Direktīvas priekšlikums

I pielikums –Ca daļa (jauna)

Mikroplastmasa

Monitoringu veic saskaņā ar mikroplastmasas mērījumu metodiku, kas noteikta ar 11. panta 5.b punktā minēto deleģēto aktu.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    142

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Escherichia coli (E. coli), Clostridium perfringens sporas un somatiskie kolifāgi ir „pamatparametri”, un uz tiem nevar attiecināt piegādes risku novērtējumu saskaņā ar šā pielikuma C daļu. Tos vienmēr monitorē 2. punkta 1. tabulā noteiktajā biežumā.

Escherichia coli (E. coli) un enterokoki ir „pamatparametri”, un uz tiem nevar attiecināt piegādes risku novērtējumu saskaņā ar šā pielikuma C daļu. Tos vienmēr monitorē 2. punkta 1. tabulā noteiktajā biežumā.

Grozījums Nr.    143

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – B daļa – 2. punkts – 1. tabula

Ūdens daudzums (m3), kuru diennaktī sadala vai saražo piegādes zonā

Minimālais paraugu skaits gadā

≤ 100

10a

> 100      ≤ 1 000

10a

> 1 000    ≤ 10 000

50b

> 10 000    ≤ 100 000

365

> 100 000

365

 

Grozījums

1. tabula

Atbilstības monitoringam vajadzīgais minimālais paraugošanas un analīžu biežums

Ūdens daudzums (m3), kuru diennaktī sadala vai saražo piegādes zonā

Minimālais paraugu skaits gadā — pamatparametri

Minimālais paraugu skaits gadā — citi parametri, kas nav pamatparametri

≤ 100

6

2

> 100

≤ 1 000

12

3

> 1000

≤ 5000

24

4

> 5000

≤ 10 000

52

5

> 10 000

≤ 50 000

104

6

> 50 000

≤ 100 000

208

6

 

 

 

+ 1

 

 

 

uz katriem 25 000 m3/d un to daļu no kopējā apjoma

> 100 000

365

12

 

 

+1

 

 

uz katriem 25 000 m3/d un to daļu no kopējā apjoma

Grozījums Nr.    144

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – D daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Paraugus Legionella analīzēm vietējās sadales sistēmās ņem vietās, kur ir Legionella pneumophila izplatīšanās un/vai iedarbības risks. Dalībvalstis izstrādā vadlīnijas attiecībā uz paraugu ņemšanu Legionella analīzēm.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    145

Direktīvas priekšlikums

IIa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Higiēnas prasību minimums vielām un materiāliem, kurus izmanto, lai ražotu jaunus izstrādājumus, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni:

 

a)  to vielu saraksts, kuras ir atļauts izmantot, lai ražotu materiālus, cita starpā (bet ne tikai) organiskos materiālus, elastomērus, silikonus, metālus, cementātu, jonu apmaiņas sveķus un kompozītmateriālus, un no šādiem materiāliem izgatavotus ražojumus;

 

b)  īpašas prasības vielu izmantošanai materiālos un no šādiem materiāliem izgatavotos ražojumos;

 

c)  īpaši ierobežojumi atsevišķu vielu nonākšanai dzeramajā ūdenī;

 

d)  higiēnas noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz citām īpašībām, lai panāktu atbilstību;

 

e)  pamatnoteikumi par to, kā pārliecināties par atbilstību a) līdz d) apakšpunkta prasībām;

 

f)  noteikumi par paraugu ņemšanas un analizēšanas metodēm, kuras izmanto, lai pārliecinātos par atbilstību a) līdz d) apakšpunkta prasībām.

Pamatojums

Šis grozījums ir noteikti vajadzīgs loģiskai teksta konsekvencei un lai teksts būtu skaidrāks.

Grozījums Nr.    146

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

SABIEDRĪBAI TIEŠSAISTĒ SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA

INFORMĀCIJA SABIEDRĪBAI

Grozījums Nr.    147

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Patērētājiem tiešsaistē ir pieejama šāda lietotājiem draudzīgi noformēta un īpaši pielāgota informācija:

Patērētājiem tiešsaistē vai citā lietotājiem vienlīdz draudzīgā veidā ir pieejama šāda attiecīgi noformēta un īpaši pielāgota informācija:

Grozījums Nr.    148

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  relevantā ūdens piegādātāja identifikācija;

(1)  relevantā ūdens piegādātāja, apgādes teritorijas un apgādāto personu skaita un ūdens ražošanas veida identifikācija;

Grozījums Nr.    149

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  visjaunākie I pielikuma A un B daļā norādīto parametru monitoringa rezultāti, arī paraugošanas biežums un paraugošanas punktu atrašanās vieta, par apgādāto personu interesējošo apgabalu, kā arī saskaņā ar 5. pantu noteiktā parametra vērtība. Monitoringa rezultāti nedrīkst būt senāki

(2)  pārskats par visjaunākajiem I pielikuma A, B un Ba daļā norādīto parametru monitoringa rezultātiem par katru ūdens piegādātāju, arī paraugošanas biežums, par apgādāto personu interesējošo apgabalu, kā arī saskaņā ar 5. pantu noteiktā parametra vērtība. Monitoringa rezultāti nedrīkst būt senāki

Grozījums Nr.    150

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  ja tiek pārsniegtas saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības, informācija par iespējamajām briesmām cilvēka veselībai un ar to saistītie ieteikumi par veselību un patēriņu vai hipersaite uz vietni, kurā šāda informācija pieejama;

(3)  ja kompetentās iestādes ir konstatējušas iespējamu cilvēka veselības apdraudējumu, jo ir pārsniegtas saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības, informācija par iespējamajām briesmām cilvēka veselībai un ar to saistītie ieteikumi par veselību un patēriņu vai hipersaite uz vietni, kurā šāda informācija pieejama;

Grozījums Nr.    151

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  relevantā piegādes risku novērtējuma kopsavilkums;

svītrots

Grozījums Nr.    152

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  informācija par šādiem indikatorparametriem un ar tiem saistītajām parametru vērtībām:

(5)  informācija par I pielikumā Ba daļā norādītajiem indikatorparametriem un ar tiem saistītajām parametru vērtībām;

(a)  krāsainība;

 

(b)  pH (ūdeņraža jonu koncentrācija);

 

(c)  elektrovadītspēja;

 

(d)  dzelzs saturs;

 

(e)  mangāna saturs;

 

(f)  smarža;

 

(g)  garša;

 

(h)  cietība;

 

(i)  minerāli, ūdenī izšķīdušie anjoni/katjoni:

 

  borāts BO3-;

 

  karbonāts CO32-;

 

  hlorīds Cl-;

 

  fluorīds F-;

 

  hidrogēnkarbonāts HCO3-;

 

  nitrāts NO3-;

 

  nitrīts NO2-;

 

  fosfāts PO43-;

 

  silikāts SiO2;

 

  sulfāts SO42-;

 

  sulfīds S2-;

 

  alumīnijs Al;

 

  amonijs NH4+;

 

  kalcijs Ca;

 

  magnijs Mg;

 

  kālijs K;

 

  nātrijs Na.

 

Šīs parametru vērtības un citu nejonizēto savienojumu un mikroelementu vērtības var norādīt kopā ar atsauces vērtību un/vai paskaidrojumu;

 

Grozījums Nr.    153

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  ieteikumi patērētājiem, arī par to, kā samazināt ūdens patēriņu;

(6)  ieteikumi patērētājiem, arī par to, kā attiecīgā gadījumā samazināt ūdens patēriņu un ūdeni izmantot atbildīgi, ņemot vērā vietējos apstākļus;

Grozījums Nr.    154

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  ja ūdens piegādātājs ir ļoti liels ūdens piegādātājs, šāda ikgadēja informācija:

(7)  ja tas ir liels vai ļoti liels ūdens piegādātājs, šāda ikgadēja informācija:

Grozījums Nr.    155

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ūdens sistēmas vispārīgie efektivitātes rādītāji, arī noplūžu rādītāji un energopatēriņš uz piegādātā ūdens kubikmetru;

(a)  ūdens sistēmas vispārīgie efektivitātes rādītāji, arī noplūdes apjomi, ko noteikušas dalībvalstis;

Grozījums Nr.    156

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  informācija par ūdens piegādātāja pārvaldību un vadību, arī valdes sastāvu;

(b)  informācija par ūdens piegādātāja ūdens piegādes pārvaldības veidu un īpašumtiesību struktūru;

Grozījums Nr.    157

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  informācija par patērētājiem pārdotā ūdens tarifu uz kubikmetru, arī fiksētajām un mainīgajām izmaksām, norādot vismaz izmaksas, kas saistītas ar energopatēriņu uz kubikmetru piegādātā ūdens, ar pasākumiem, ko ūdens piegādātāji veic 8. panta 4. punktā prasītā apdraudējumu novērtējuma sagatavošanai, ar dzeramā ūdens apstrādi un sadali un ar notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, un izmaksas, kas saistītas ar 13. pantā norādītajiem pasākumiem, ja ūdens piegādātāji tādus veikuši;

(d)  ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmas palīdzību — informācija par tarifa struktūru uz ūdens kubikmetru, cita starpā par fiksētajām un mainīgajām izmaksām, kā arī par izmaksām, kuras saistītas ar pasākumiem, ko ūdens piegādātāji veic 8. panta 4. punktā prasītā apdraudējumu novērtējuma sagatavošanai, un kuras saistītas ar dzeramā ūdens apstrādi un sadali, kā arī par izmaksām, kas saistītas ar 13. pantā norādītajiem pasākumiem, ja ūdens piegādātāji tādus veikuši;

Grozījums Nr.    158

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  investīcijas, kas piegādātājam šķiet vajadzīgas ūdens pakalpojumu sniegšanas finansiālās ilgtspējas nodrošināšanai (arī infrastruktūras uzturēšanai), un faktiski saņemtās vai atgūtās investīcijas;

(e)  investīcijas, kas jau ir ieguldītas, tiek ieguldītas un tiek plānotas, kā arī finansēšanas plāns;

Grozījums Nr.    159

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 7. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  kopsavilkums un statistiska informācija par patērētāju sūdzībām un to, cik laicīgi un adekvāti reaģēts uz problēmām;

(g)  kopsavilkums un statistiska informācija par patērētāju sūdzībām un to, kā tās ir atrisinātas;

Grozījums Nr.    160

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  pēc pieprasījuma — piekļuve līdz 10 gadus veciem vēsturiskajiem datiem par 2. un 3. punktā norādīto informāciju.

(8)  pēc pieprasījuma — piekļuve vēsturiskajiem datiem par 2. un 3. punktā norādīto informāciju, kas nav vecāki par 10 gadiem, bet tikai par laikposmu no šīs direktīvas transponēšanas dienas.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(3)

OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Piekļuve kvalitatīvam dzeramajam ūdenim arvien ir ļoti svarīga Eiropas iedzīvotājiem — šis jautājums skar viņu ikdienu, ietekmē viņu veselību un darbību. Dzeramā ūdens direktīva ir viens no Eiropas ūdens jomas tiesību aktu kopuma galvenajiem elementiem. Tā stājusies spēkā 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās un šodien garantē, ka Savienībā vairāk nekā 99 % gadījumu tiek piegādāts kvalitatīvs ūdens. Tomēr Direktīva 98/83/EK ir spēkā jau 20 gadus, un kopš stāšanās spēkā tā nav vispārēji pārstrādāta. Tādēļ šīs pārskatīšanas mērķis ir saskaņot dzeramā ūdens kvalitātes prasības ar jaunākajām zinātnes atziņām un pielāgot tiesisko regulējumu tā, lai tas labāk atbilstu jaunajām problēmām, kas saistītas, piemēram, ar klimata pārmaiņām un pāreju uz aprites ekonomiku.

REFIT izvērtējumā Eiropas Komisija noteikusi četras iespējamo uzlabojumu jomas: parametru saraksts, uz risku balstītas pieejas izmantošana, pārredzamības palielināšana un patērētājiem vieglāk pieejama informācija par tiem piegādāto ūdeni, kā arī materiāli, kas nonāk saskarē ar ūdeni. Referents pilnībā atbalsta šos prioritāros mērķus un ierosina veikt turpmāk aprakstītos grozījumus.

Dzeramā ūdens kvalitātes parametru atjaunināšana

I pielikumā aprakstītie kvalitātes parametri ir šīs direktīvas stūrakmens. Tie nosaka direktīvas prasību stingrību, kas nepieciešama, lai sasniegtu galveno mērķi — nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti. Kopš 1998. gada nav notikusi padziļināta parametru pārskatīšana, un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālais birojs šā iemesla dēļ noraidīja priekšlikumu atjaunināt parametru un parametru vērtību sarakstu Direktīvā 98/83/EK. Referents atbalsta Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru tiek ievēroti vairums PVO ieteikumu par parametru saraksta atjaunināšanu, tomēr neatbalsta ierosinājumus, kuru mērķis ir pieņemt stingrāku regulējumu attiecībā uz vairākiem parametriem, vadoties pēc piesardzības principa. PVO ieteikumu pamatā ir jaunākās un pilnīgākās zinātnes atziņas, tāpēc tās ieteikumi par dzeramo ūdeni garantē nepieciešamo cilvēku veselības aizsardzību. Savukārt, nosakot stingrākas vairāku parametru vērtības bez vispārējas zinātniskās vienprātības, tiktu radītas lielākas izmaksas visām iesaistītajām pusēm, kas atbild par dzeramo ūdeni, — vispirms ūdens piegādātājiem, kuri varētu veikt papildu apstrādi. Tomēr vērtību noteikšana jauniem parametriem (piem., endokrīnajiem disruptoriem, mikroplastmasai), kā ierosina Komisija, rada šaubas divos aspektos. Pirmkārt, tā kā šo vērtību pamatā ir vides apsvērumi, rodas šaubas par to, vai ir atbilstīgi tās piemērot tiesību aktā, kurš saistīts ar cilvēku veselību. Tas attiecas uz endokrīnajiem disruptoriem. Otrkārt, lai gan tam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, pētījumi par mikroplastmasu vēl ir tikai agrīnā stadijā. Tā kā nav skaidru datu un zinātniski apstiprinātas analīzes metodes, referents uzskata, ka nav vēlams pievienot šo parametru. Vadoties pēc piesardzības principa un kā paraugu ievērojot Ūdens pamatdirektīvu (Direktīvu 2000/60/EK), referents ierosina izveidot novērojamo parametru sarakstu, lai palīdzētu iegūt plašākus zinātniskos datus un sagatavotos jaunu piesārņotāju pārvaldībai.

Atbildība par ūdens kvalitātes standartu ievērošanu — dalībvalstīm

Kad noteikti stingri kvalitātes standarti, to ievērošana ir obligāts nosacījums, lai tiktu faktiski sasniegts šīs direktīvas mērķis. Tā kā šī ir Eiropas Savienības direktīva un ņemot vērā subsidiaritātes principu, referents uzskata, ka atbildība par šo minimālo kvalitātes prasību piemērošanu arī turpmāk jāuzņemas dalībvalstīm. Šajā nolūkā vajadzētu noteikt dalībvalstu (konkrēti, par dzeramo ūdeni atbildīgo valsts iestāžu) kompetenci attiecībā uz cilvēku veselības apdraudējumu novērtēšanu gadījumos, kad pārsniegtas parametru vērtības. Ne katrs pārsniegums būtībā rada potenciālu apdraudējumu cilvēku veselībai. Bīstamība ir atkarīga no konkrētā parametra veida (vai tas ir kāds no pamatparametriem vai nē) un no pārsniegšanas līmeņa.

Turklāt referents uzskata, ka būtu jāsaglabā izņēmumi, pielāgojot tos kontekstam un veicinot to, ka dalībvalstis ātrāk un efektīvāk nodrošina atbilstību. Šai pārskatīšanai raksturīgi augsti mērķi, un ar to tiek ieviesta jauna pieeja (balstīta uz risku), tāpēc dalībvalstīm un ūdens piegādātājiem nepieciešams pielāgošanās laiks. Aizliegums piemērot izņēmumus varētu nedot vēlamo rezultātu, jo tas stimulētu ūdens piegādātājus drīzāk izmantot koriģējošas metodes, nevis veikt profilaktiskus pasākumus. Tas būtu pretrunā riska izvērtēšanā balstītas pieejas loģikai.

Riska izvērtēšanā balstītas pieejas vispārēja piemērošana

Šāda pieeja tika daļēji ieviesta kā neobligāta ar 2015. gadā veikto pārskatīšanu, un referents pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumu, pamatojoties uz PVO ieteikumiem, riska izvērtēšanā balstītu pieeju piemērot vispārēji. Mērķis ir uzlabot ūdens resursu pārvaldību, lai pēc iespējas agrākā posmā novērstu piesārņošanas risku un tādējādi piegādes ķēdes beigās varētu neveikt dzeramā ūdens attīrīšanu vai veikt to mazākā apmērā. Būtu nepieciešamas vairākas korekcijas.

Vispirms varētu precizēt atbildības sadalījumu starp dažādajām pusēm, kas atbild par ūdensapgādi (valsts, kompetentās iestādes, ūdens piegādātāji, par piesārņojumu vai piesārņojuma risku atbildīgie, iedzīvotāji), jo īpaši pārskatītās direktīvas projekta 7.–10. pantā. Šajā saistībā jāpiemēro riska izvērtēšanā balstīta pieeja, ievērojot subsidiaritātes principu, piesardzības principu un "piesārņotājs maksā" principu.

Tāpat direktīvas projektu varētu arī pilnīgāk saskaņot ar citiem Savienības tiesību aktiem par ūdeni. Riskā balstītas pieejas īstenošana ir cieši saistīta ar Ūdens pamatdirektīvas (Direktīvas 2000/60/EK) mērķiem un noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz iespējamo apdraudējumu un piesārņojuma avotu izvērtēšanu. Saistībā ar dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdensobjektu apdraudējumu novērtēšanu un risku pārvaldību varētu precizēt vairākus aspektus, lai nodrošinātu pienācīgu šo divu direktīvu sinerģiju un novērstu dublēšanos.

Turklāt riska izvērtēšanā balstītas pieejas īstenošanai jābūt samērīgai ar ūdens piegādātāju lielumu un līdzekļiem. Šī pieeja paredz būtiskas izmaiņas ūdens piegādātāju darbībā. Tā prasa ieguldījumus infrastruktūrā un rada jaunas darbības izmaksas, kas nav pietiekami ņemtas vērā Komisijas veiktajā ietekmes analīzē. Viens no piemēriem ir izmaksas par paraugu ņemšanu ūdens kvalitātes monitoringa vajadzībām. Tādēļ referents ierosina vairākus pielāgošanās pasākumus maziem un vidēji lieliem ūdens piegādātājiem, kuriem ir ierobežotāki līdzekļi.

Referents piekrīt konstatējumam, ka daļa no dzeramā ūdens sanitārajām problēmām ir saistītas ar vietējās sadales tīkliem (ēku iekšienē) un ka tādēļ ir nepieciešami jauni pasākumi, tomēr uzskata, ka Komisijas projekts nav pilnībā atbilstošs subsidiaritātes principam. Konkrēti — noteikumi par risku novērtēšanu visos vietējās sadales tīklos, šķiet, pārkāpj dalībvalstu prerogatīvas.

Referents iestājas par vērienīgu pieeju prioritārajos objektos, kurus apmeklē liels skaits cilvēku vai kuros uzturas neaizsargātas personas (administratīvajās iestādēs, izglītības vai veselības aprūpes iestādēs utt.). Referents uzskata, ka saistībā ar pārējiem vietējās sadales tīkliem, proti, lielāko daļu tīklu, būtu jāuzlabo patērētājiem un ēku īpašniekiem sniegtā informācija, lai mudinātu atbildīgās personas veikt nepieciešamos pasākumus.

Saskaņoti noteikumi par materiāliem un izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar ūdeni

Ar Direktīvas 98/83/EK noteikumiem par iekārtām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar ūdeni, iekšējā tirgus šķēršļi netika likvidēti. Savstarpējā atzīšana dalībvalstīs nefunkcionē, jo īpaši tādēļ, ka nav noteiktas minimālās higiēnas prasības šādiem izstrādājumiem un materiāliem. Rodas šaubas par šīs direktīvas sasaisti ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 par būvizstrādājumiem. Minētā regula neaptver visus izstrādājumus un materiālus, kuri nonāk saskarē ar ūdeni, un nenodrošina minimālo kvalitātes prasību noteikšanu, kas ir obligāts nosacījums savstarpējās atzīšanas pilnīgai un visaptverošai īstenošanai dalībvalstīs. Nav skaidrības arī par Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) pilnvaru jomu un termiņu.

Pēc referenta domām, lai novērstu šos šķēršļus un garantētu to izstrādājumu un materiālu sanitāro drošumu, kuri nonāk saskarē ar ūdeni, priekšroka dodama pieejai, kas paredz saskaņošanu un minimālo kvalitātes standartu noteikšanu. Šajā darbā jāvadās pēc pieredzes un progresa, ko šajā jomā guvušas vairākas dalībvalstis.

Ūdens pieejamība ikvienam

Šis jaunais pants uzskatāms par svarīgu soli, un tā pamatā ir mērķis panākt vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi cenas ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim ikvienam iedzīvotājam, kā arī Eiropas pilsoņu iniciatīva Right2Water. Referents atbalsta šos centienus un ierosina vairākas korekcijas, lai nodrošinātu, ka šie noteikumi atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. Referents uzskata, ka direktīvas noteikumiem prioritārā kārtā jābūt vērstiem uz piekļuves kvalitatīvam un cenas ziņā pieejamam ūdenim nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam, tāpēc tajos nevajadzētu ietvert liekus un sanitārās drošības ziņā nepamatotus pasākumus, kuri var palielināt ūdens cenu visiem patērētājiem.

Saskaņā ar izmaksu atgūšanas principu, kas nostiprināts Direktīvā 2000/60/EK un paredz, ka ūdens piegādes izmaksas sedz no maksas par ūdeni, referents uzskata, ka ar šā panta noteikumiem arī nevajadzētu radīt nesamērīgas izmaksas vietējām pašvaldībām, kas atbild par ūdensapgādi, jo šādas izmaksas ietekmētu patērētājiem izdotos ūdens rēķinus. Tomēr dažus pasākumus vajadzētu veicināt dalībvalstu līmenī.

Pārredzamība un patērētājiem sniegtā informācija

Ar ūdens kvalitāti saistītās informācijas pārredzamība un tās sniegšana patērētājiem mudina ūdensapgādē iesaistītās puses darīt visu, lai izpildītu savus pienākumus šajā jomā. Referents uzskata, ka šāda informēšana ir nepieciešama, bet informācijai jābūt saprotamai, atbilstīgai un viegli pieejamai patērētājiem. Turklāt sabiedrības informēšanu nedrīkstētu veikt tā, ka tās dēļ mazinās iedzīvotāju uzticēšanās dzeramā ūdens kvalitātei.


PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

D(2018)19076

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājai

Adina-Ioana VĂLEAN

ASP 13E102

Brussels

Temats:  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija)

COM(2017)0753 - C8-0019/2018 - 2017/0332 (COD)

Godātā priekšsēdētāja!

Juridiskā komiteja ir izskatījusi iepriekšminēto priekšlikumu, ievērojot 104. pantu, kas attiecībā uz pārstrādāšanu ir iekļauts Parlamenta Reglamentā.

Minētā panta 3. punktā ir noteikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr izņēmuma gadījumā un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var pieņemt grozījumus tajās priekšlikuma daļās, kuras nav tikušas mainītas, ja viņš uzskata, ka tas ir steidzami nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, vai tādēļ, ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar citiem grozījumiem, kas ir pieņemami. Šādus iemeslus norāda rakstiskā grozījumu pamatojumā.”

Ņemot vērā atzinumu, ko sniegusi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa, kura ir izskatījusi pārstrādāšanas priekšlikumu, un ievērojot referenta ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu kā vien tie, kas priekšlikumā ir skaidri norādīti, un ka attiecībā uz iepriekš pieņemto tiesību aktu negrozīto noteikumu kodificēšanu ar šiem grozījumiem spēkā esošos tiesību aktus priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības.

Visbeidzot, Juridiskā komiteja savā 2018. gada 15. maija sanāksmē vienbalsīgi(1) nolēma ieteikt par šo jautājumu atbildīgajai Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai turpināt izskatīt iepriekšminēto priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 104. pantu.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

(1)

Sanāksmē piedalījās šādi deputāti: Max Andersson, Joëlle Bergeron, Dominique Bilde, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Mady Delvaux, Geoffroy Didier, Pascal Durand, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Jytte Guteland, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Virginie Rozière, Pavel Svoboda, József Szájer, Axel Voss, Francis Zammit Dimech.


PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

 

 

 

 

JURIDISKO DIENESTU

KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

Briselē, 2018. gada 2. maijā

ATZINUMS

    EIROPAS PARLAMENTAM

    PADOMEI

    KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti

COM(2017)0753, 1.2.2018 – 2017/0332(COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kas sastāv no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgajiem juridiskajiem dienestiem, tikās 2018. gada 19. martā, lai izskatītu iepriekš minēto Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Šajā sanāksmē(1), izskatīja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko pārstrādā Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti, kā rezultātā konsultatīvā darba grupa kopīgi vienojās, ka pelēkā krāsā, ko parasti izmanto būtisku izmaiņu norādīšanai, ir jāiezīmē šāds teksts:

- svītrots Direktīvas 98/83/EK 18. apsvērums;

- svītrots Direktīvas 98/83/EK 26. apsvēruma pirmais teikums (“tā kā ir svarīgi novērst iespējas piesārņotam ūdenim apdraudēt cilvēku veselību”);

- 12. panta 3. punktā vārds “vai” aizstāts ar vārdu “un”;

- 18. panta 1. punktā svītroti pēdējie vārdi “saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru”;

- II pielikuma A daļas 1. punkta b) apakšpunktā vārdi “lai pierādītu, ka tiek izpildītas 4. un 5. pantā norādītās saistības un I pielikumā noteiktās parametru vērtības” aizstāti ar vārdiem “lai pierādītu, ka tiek izpildītas 4. un 5. pantā norādītās saistības un saskaņā ar 5. pantu noteiktās parametru vērtības”;

- II pielikuma C daļas 2. punktā vārdi “B daļas 2. punktā” aizstāti ar vārdiem” “ņemti vērā, veicot uzraudzību”;

- II pielikuma C daļas 3. punktā vārdi “B daļas 2. punktā sniegto” aizstāti ar vārdiem” “ņemti vērā, veicot uzraudzību”;

- III pielikuma B daļas 1. punkta pirmajā daļā svītroti vārdi “un C”.

Priekšlikuma izskatīšanas laikā konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, secināja, ka priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti. Konsultatīvā darba grupa arī konstatēja, ka attiecībā uz spēkā esošā tiesību akta negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai to kodifikācija, negrozot to būtību.

F. DREXLER      H. LEGAL      L. ROMERO REQUENA

juriskonsults      juriskonsults      ģenerāldirektors

(1)

  Konsultatīvā darba grupa strādāja, izmantojot priekšlikuma tekstu angļu valodā, kas ir apspriežamā teksta oriģinālvaloda.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Dzeramā ūdens kvalitāte (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2017)0753 – C8-0019/2018 – 2017/0332(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

1.2.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

8.2.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

8.2.2018

ITRE

8.2.2018

IMCO

8.2.2018

 

Atzinumu nesniedza

       Lēmuma datums

BUDG

21.2.2018

ITRE

21.2.2018

IMCO

21.3.2018

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Michel Dantin

8.3.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

7.6.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

13

19

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Lukas Mandl, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, John Procter, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Daciana Octavia Sârbu, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli, Davor Škrlec

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Michel Dantin, Jørn Dohrmann, Eleonora Evi, Eleonora Forenza, Elena Gentile, Christophe Hansen, Rebecca Harms, Martin Häusling, Norbert Lins, Ulrike Müller, Christel Schaldemose

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jacques Colombier, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Julie Ward, Joachim Zeller

Iesniegšanas datums

1.10.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Catherine Bearder, Gerben-Jan Gerbrandy, Anneli Jäätteenmäki, Ulrike Müller, Frédérique Ries, Nils Torvalds

ECR

Mark Demesmaeker, Jørn Dohrmann

ENF

Dominique Bilde, Jacques Colombier, Sylvie Goddyn

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin Langen, Michel Dantin, Angélique Delahaye, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Christophe Hansen, György Hölvényi, Peter Liese, Norbert Lins, Lukas Mandl, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer Pierik, Adina Ioana Vălean, Joachim Zeller

13

-

EFDD

Evi Eleonora, Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Lynn Boylan, Stefan Eck, Eleonora Forenza, Kateřina Konečná

PPE

Giovanni La Via

VERTS/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Rebecca Harms, Martin Häusling, Michèle Rivasi, Davor Škrlec

19

0

ECR

Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Elena Gentile, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Karin Kadenbach, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Julie Ward, Damiano Zoffoli

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. oktobrisJuridisks paziņojums