Procedūra : 2017/0158(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0308/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0308/2018

Debates :

PV 24/10/2018 - 19
CRE 24/10/2018 - 18
CRE 24/10/2018 - 19

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.1
CRE 25/10/2018 - 13.1
Balsojumu skaidrojumi
PV 12/03/2019 - 9.20

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0418
P8_TA(2019)0154

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1432kWORD 165k
9.10.2018
PE 619.292v02-00 A8-0308/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu

(COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referenti: Alessia Maria Mosca, Daniel Dalton

(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 55. pants)

Atzinuma sagatavotājs (*):

Santiago Fisas Ayxelà

Kultūras un izglītības komiteja

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu

(COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0375),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0227/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0308/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu zaudēšanu, cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi.

(1)  Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, zaudēšanu vai iznīcināšanu, nodrošinātu cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi un legalizēti nelikumīgi iegūti līdzekļi.

__________________

__________________

24 COM(2016) 50 final.

24 COM(2016) 50 final.

25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.

25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Ņemot vērā Savienības apņemšanos nodrošināt taisnīgus procesus un kompensācijas cietušajiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konstitūciju un konvencijas par mantojuma aizsardzību, ir jānodrošina nelikumīgi tirgoto, izrakto vai iegūto priekšmetu atgūšana. Attiecībā uz tautu un teritoriju ekspluatāciju, kuras rezultātā parasti notiek nelikumīga kultūras priekšmetu tirdzniecība un kontrabanda, jo īpaši tad, ja šāda nelikumīga tirdzniecība ir saistīta ar teritorijām, kur norisinās bruņots konflikts, šajā regulā būtu jāņem vērā tautu un teritoriju reģionālās un vietējās iezīmes, nevis kultūras priekšmetu tirgus vērtība.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem; tas bagātina visu tautu kultūras dzīvi, un tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Atbilstoši tam Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā.

(2)  Kultūras priekšmetiem bieži ir ievērojama kultūras, mākslas, vēsturiska un zinātniska nozīme. Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem, tam cita starpā piemīt simboliska vērtība un tas glabā cilvēces kultūras atmiņu. Kultūras mantojums bagātina visu tautu kultūras dzīvi un vieno cilvēkus, veidojot kopīgu atmiņu un saglabājot liecības par civilizācijas attīstības gaitu. Tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Arheoloģisko senvietu izlaupīšana ir notikusi vienmēr, taču tagad tā ir sasniegusi rūpniecisku mērogu. Kamēr vien nelikumīgos izrakumos iegūtu kultūras priekšmetu tirdzniecība būs ienesīga un būs iespējams no tās gūt peļņu bez ievērojamiem riskiem, izrakšana un izlaupīšana turpināsies. Kultūras mantojuma ekonomiskās un mākslinieciskās vērtības dēļ starptautiskajā tirgū pēc tā ir liels pieprasījums, taču, nepastāvot vai netiekot īstenotiem stingriem starptautiskiem juridiskiem pasākumiem, šie priekšmeti nonāk ēnu ekonomikā. Arheoloģisko senvietu izlaupīšana un nelikumīgos izrakumos iegūta kultūras mantojuma tirdzniecība ir smags noziedzīgs nodarījums, kas nodara būtisku kaitējumu gan tieši, gan netieši skartajām personām. Kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība daudzos gadījumos veicina kultūras piespiedu homogenizāciju un/vai izstumšanu, savukārt kultūras priekšmetu izlaupīšanas rezultāts cita starpā ir kultūras sabrukums. Tādēļ Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu imports Savienības muitas teritorijā, īpaši pievēršoties kultūras priekšmetiem no trešām valstīm, kuras skar bruņoti konflikti, un jo īpaši gadījumos, kad kultūras priekšmetus no trešās valsts izvedušas teroristiskas vai citas noziedzīgas organizācijas.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Trešo valstu kompetentajām iestādēm ne vienmēr ir pietiekamas spējas, lai cīnītos pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību un kontrabandu. Tās arī var ietekmēt korupcija vai citi sliktas pārvaldības veidi. Izņemot kultūras priekšmetus no to konteksta, iedzīvotājiem tiek atņemtas gan paražas, gan piemiņas un kulta priekšmeti vai vietas. Ja savstarpēji saistīti elementi tiek pārdoti atsevišķi, zūd priekšmetu vēsturiskais konteksts un zinātniskā vērtība. Ņemot vērā kultūras priekšmetu neaizstājamību un sabiedrības intereses, iespējai kultūras priekšmetus iegūt īpašumā vajadzētu pastāvēt tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Importa procedūrā ir jāiekļauj garantija par turpmāku pienācīgu uzglabāšanu, dokumentāciju, akadēmiskām iestādēm un valsts muzejiem piešķirtu piekļuvi un sadarbību pamatotu atgūšanas prasību gadījumā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic pasākumi, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka ievedamie kultūras priekšmeti ir pakļauti ievešanas laikā veiktām saskaņotām kontrolēm.

(3)  Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz kultūras priekšmetu importu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic pasākumi, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka daži importējamie kultūras priekšmeti ievešanas laikā Savienības muitas teritorijā ir pakļauti saskaņotām kontrolēm, pamatojoties uz pastāvošiem procesiem, procedūrām un administratīviem instrumentiem nolūkā panākt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/20131a vienotu īstenošanu.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Kopīgajiem noteikumiem būtu jāaptver režīms, ko muita piemēro ārpussavienības izcelsmes kultūras priekšmetiem, kas tiek ievesti Savienības muitas teritorijā, t. i., gan to laišana brīvā apgrozībā, gan īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana.

(4)  Kopīgajiem noteikumiem būtu jāaptver ārpussavienības izcelsmes kultūras priekšmetu ievešana un imports Savienības muitas teritorijā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) zināmo potenciālu kultūras priekšmetu uzglabāšanas jomā, ieviešamajiem kontroles pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša, no tranzīta atšķirīga procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu būt pretrunā preču brīva tranzīta principam, nedz arī pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā. Attiecīgi, lai gan kontroles pasākumi aptver īpašas muitas procedūras, kuras var piemērot precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, tie nebūtu jāpiemēro tranzītam.

(5)  Brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) kontroles nolūkā ieviešamajiem pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā, lai novērstu šīs regulas apiešanas iespēju, izmantojot brīvzonas kā potenciālas teritorijas pastāvīgai nelikumīgi iegūtu priekšmetu tirdzniecības paplašināšanai Savienībā. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša muitas procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu nokļūšanu Savienības muitas teritorijā, izņemot gadījumus, kad kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai trešās valsts, pārkāpjot tās normatīvo aktu noteikumus.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas.

(6)  Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (“UNESCO 1970. gada konvencija”) un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no tās izvesti likumīgi, ja attiecīgā trešā valsts ir parakstījusi UNESCO 1970. gada konvenciju un tādējādi ir apņēmusies cīnīties pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību. Citos gadījumos personai būtu jāpierāda, ka eksports no izcelsmes valsts ir bijis likumīgs.

(7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti, no kuras tie aizvesti vai kuras zemē vai ūdeņos tie izrakti vai izzagti, vai kura ir tik cieši saistīta ar kultūras priekšmetiem, ka aizsargā tos kā savas valsts kultūras īpašumu un regulē šo kultūras priekšmetu eksportu no savas teritorijas pēc to likumīgas aizvešanas no valsts, kurā tie radīti vai atklāti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no izcelsmes valsts ir izvesti likumīgi. Izņēmuma gadījumos, kad kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un ja kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu vai ja kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā, bet turētājs nevar uzrādīt nepieciešamos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti, pieteikumam pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus un informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir eksportēti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  UNESCO 1970. gada konvencijai pievienojušos dalībvalstu pasākumi savu kultūras priekšmetu aizsardzībai pret nelikumīgu importu, eksportu un īpašumtiesību nodošanu tiek atbalstīti ar pasākumiem, kas paredzēti minētās konvencijas 5. pantā, kurā prasīts valstī izveidot vismaz vienu dienestu kultūras mantojuma aizsardzībai, paredzot tam pietiekami daudz kvalificēta personāla. Minētā konvencija veicina arī nepieciešamo aktīvo sadarbību ar konvencijai pievienojušos dalībvalstu kompetentajām iestādēm drošības un nelikumīga kultūras priekšmetu importa apkarošanas jomā, jo īpaši krīzes skartās teritorijās. Minētajām dalībvalstīm jāpilda konvencijā paredzētās saistības, un dalībvalstīm, kuras konvenciju vēl nav ratificējušas, tas būtu nekavējoties jāizdara.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Ņemot vērā, ka UNESCO 1970. gada konvencijas 5. pantā ir prasīts izveidot vismaz vienu valsts dienestu ar pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, lai nodrošinātu valsts kultūras priekšmetu aizsardzību pret nelikumīgu importu, eksportu un nodošanu, un ka ir nepieciešama aktīva sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm drošības un nelikumīga kultūras priekšmetu importa apkarošanas jomā, jo īpaši krīzes skartās teritorijās, valstīm, kuras ir pievienojušās UNESCO 1970. gada konvencijai, būtu jāizpilda konvencijā paredzētās saistības, savukārt dalībvalstis, kuras konvenciju vēl nav ratificējušas, tiek aicinātas to nekavējoties izdarīt.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi noteikt, ka visām kultūras priekšmetu kategorijām minimālā vecuma slieksnis ir 250 gadi. Ar šādu minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citas preces, kuras ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību.

(8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri Savienības ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni un vērtības slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi vairākumam kultūras priekšmetu kategoriju noteikt minimālā vecuma slieksni saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 116/2009 un UNESCO 1970. gada konvencijas un UNIDROIT 1995. gada konvencijas noteikumiem un dažām kultūras priekšmetu kategorijām noteikt finansiālās vērtības slieksni atbilstoši I pielikumā norādītajām vērtībām. Tā kā dažām kultūras priekšmetu kategorijām, kas ir pakļautas augstākam laupīšanas, zuduma vai iznīcināšanas riskam, ir vajadzīgi pastiprināti aizsardzības pasākumi, tām nebūtu jānosaka finansiālās vērtības slieksnis. Ar minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citus priekšmetus, kurus ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti, pieminekļu elementi, reti rokraksti un inkunābulas, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru tos drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka ir jāuzrāda ievešanas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta licence pirms šo preču laišanas brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanas tām. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs, proti, ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, konkrētāk, ar eksporta licencēm (sertifikātiem), ko izsniegusi trešā valsts (eksportētājvalsts), īpašumu apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence.

(10)  Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti un pieminekļu elementi, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru šos priekšmetus drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka pirms šo priekšmetu importa Savienības muitas teritorijā ir jāuzrāda pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta importa licence. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts ir izvesti saskaņā ar izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvajiem aktiem, vai pierādīt šādu normatīvo aktu neesamību. Pienācīgi ņemot vērā risku un piemērojot pienācīgas rūpības principus, likumīgu eksportu no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts būtu jāpierāda ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem (eksporta sertifikātiem vai eksporta licencēm, ko izsniegusi izcelsmes valsts, standartizētu dokumentu, kurš sagatavots atbilstoši kultūras priekšmetu aprakstīšanā izmantotajam starptautiskajam priekšmeta identifikatora standartam, īpašuma apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem), ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā būtu jāiekļauj eksperta vērtējums. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai noteiktajos termiņos bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku, ārkārtīgi svarīga loma muitas iestādēs ir kultūras ekspertiem, jo viņiem vajadzības gadījumā būtu jāspēj pieprasīt deklarētājam papildu informāciju un analizēt kultūras priekšmetus, izdarot fizisku pārbaudi.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šīs preces. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Muitai būtu jāreģistrē šo kultūras priekšmetu ievešana, jāglabā attiecīgo dokumentu oriģināli un jāizsniedz deklarētājam to kopijas, lai nodrošinātu preču izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū.

(11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu elektronisku apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šos priekšmetus. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu elektronisku dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto standartizēts dokuments, kurā ievērots UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Elektroniskajā apliecinājumā būtu jāiekļauj arī izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas apliecina, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no minētās izcelsmes valsts vai trešās valsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ka attiecīgajā valstī šādu normatīvo aktu nav. Ja izcelsmes valsts vai trešās valsts tiesību aktos nav paredzēta eksporta licenču vai sertifikātu izsniegšana, importētāja apliecinājumā būtu jāiekļauj arī jebkādi citi atbilstīgi apliecinošie dokumenti un pierādījumi, piemēram, īpašuma apliecības, rēķini, pirkuma līgumi, apdrošināšanas dokumenti un transporta dokumenti. Kultūras priekšmeti būtu elektroniski jāreģistrē un jāizsniedz deklarētājam attiecīgo dokumentu kopijas, lai nodrošinātu priekšmetu izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū. Informācijai, kas elektroniskā apliecinājuma veidā sniegta kompetentajām iestādēm, vajadzētu būt pietiekamai, lai kompetentās iestādes varētu veikt turpmākas darbības, ja, pamatojoties uz riska analīzi, tās uzskata, ka minēto priekšmetu imports varētu būt nelikumīgs.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes vai akadēmiskas pētniecības nolūkā nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt licenci vai apliecinājumu.

(12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes, izpildītājmākslas, konservācijas, restaurācijas, digitalizācijas vai akadēmiskas pētniecības nolūkā un muzeju vai citu līdzīgu bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām, rīkojot kultūras izstādes, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Kultūras priekšmeti, kurus paredzēts izrādīt komerciālās izstādēs un starptautiskās mākslas izstādēs, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Tomēr, ja kultūras priekšmetus nopērk un tie paliek Savienības teritorijā, tiem atkarībā no kultūras priekšmeta kategorijas būtu jāpiemēro prasība uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Uzglabāšana bez licences vai apliecinājuma uzrādīšanas būtu jāatļauj arī attiecībā uz tādiem kultūras priekšmetiem, kas ievesti no valstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai dabas katastrofa, lai nodrošinātu to drošumu un saglabāšanu.

(13)  Uzglabāšana bez importa licences vai importētāja apliecinājuma uzrādīšanas būtu jāatļauj arī attiecībā uz tādiem kultūras priekšmetiem, kas ievesti no valstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai dabas katastrofa, lai, tiklīdz apstākļi to pieļauj, atdotu šos priekšmetus izcelsmes valstij vai trešai valstij, no kuras priekšmeti likumīgi izvesti, tādējādi nodrošinot to drošumu un saglabāšanu.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, nekavējot (nesamērīgi) tirdzniecību ar trešām valstīm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa kritērija izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt pielikumu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu27. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, taču nesamērīgi nekavētu tirdzniecību ar trešām valstīm, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa un finansiālās vērtības sliekšņa kritēriju izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt pielikumu un izveidot II pielikumu, kurā uzskaitītas valstis un kombinētās nomenklatūras kodi, pamatojoties uz Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) sastādītajām un grozītajām apdraudēto kultūras priekšmetu sarkanajām grāmatām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem27. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

__________________

__________________

27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām, par importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128.

(15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, un vienlaikus būtu jāgarantē atbilstoši saglabāšanas apstākļi, pienācīgi ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku. Minētā kārtība būtu jāattiecina arī uz standartizētajām elektroniskajām importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām un iemeslu uzskaitījumu, kuru dēļ pieteikumu varētu noraidīt, importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 952/2013 satvarā. Šādas datubāzes izveidi var paredzēt saskaņā ar minētās regulas 280. pantu sagatavotajā darba programmā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128.

__________________

__________________

28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Šīs regulas īstenošanas nolūkā muitas kontroles un pārbaužu procedūru jomā piemērojamie noteikumi ir Regulas (ES) Nr. 952/2013 noteikumi.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Būtu jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.

(16)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu elektroniski jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām un jādalās šajā informācijā, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Pārredzamības un publiskās kontroles labad būtu jāpublisko iespējami daudz informācijas. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski elektroniski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna29 mērķis citstarp ir stiprināt muitas iestāžu spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem.

(17)  ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna mērķis citstarp ir stiprināt muitas iestāžu apmācību un spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem.

__________________

__________________

29 COM/2014/0527 final: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu.

29 COM/2014/0527 final: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Ir jāizstrādā informētības veicināšanas kampaņas, lai vērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību uz nelegāli iegūtu priekšmetu risku un lai palīdzētu tirgus dalībniekiem izprast un piemērot šo regulu. Šādas informācijas izplatīšanā dalībvalstīm būtu jāiesaista attiecīgie valstu kontaktpunkti un citi informācijas sniegšanas dienesti.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  Komisijai būtu jānodrošina pienācīga tehniskā palīdzība mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU) un būtu jāsekmē informācijas apmaiņa ar šiem uzņēmumiem, lai efektīvi īstenotu šo regulu. Tādēļ MMVU, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuri importē kultūras priekšmetus, būtu jāsniedz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 izveidotās programmas COSME1a atbalsts.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Dalībvalstīm būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi, kas uzliekami par šīs regulas normu neievērošanu, un šie sodi jādara zināmi Komisijai.

(18)  Dalībvalstīm būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi, kas uzliekami par šīs regulas normu neievērošanu, un šie sodi jādara zināmi Komisijai. Dalībvalstīm būtu arī jāziņo Komisijai par šo sodu piemērošanas gadījumiem. Ir vēlams panākt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu pieeju, tādēļ ir lietderīgi visās dalībvalstīs paredzēt līdzīga veida un iedarbības sodus.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Komisijai būtu nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pieņemtu šīs regulas īstenošanas noteikumus, konkrētāk, noteikumus par atbilstošām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai. Līdz ar to šīs regulas piemērošana būtu jāatliek.

(19)  Komisijai būtu nekavējoties jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi, jo īpaši noteikumi par atbilstošām standartizētām elektroniskām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu ievešanai Savienības muitas teritorijā.

Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu ievešanai un importam Savienības muitas teritorijā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula neattiecas uz kultūras priekšmetiem, kuras kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju.

Šī regula attiecas uz kultūras priekšmetiem, kuri kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, ja kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai trešās valsts, pārkāpjot attiecīgās izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvo aktu noteikumus.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikuma tabulā un atbilst tajā konkretizētajam minimālā vecuma slieksnim;

a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikumos un atbilst tajos konkretizētajam minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksnim;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  “kultūras priekšmetu imports” ir:

 

i) laišana brīvā apgrozībā Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. panta nozīmē;

 

ii) vienas no turpmāk uzskaitītajām Regulas (ES) Nr. 952/2013 210. pantā minēto īpašo procedūru kategorijām piemērošana priekšmetiem:

 

a) uzglabāšana, kas ietver uzglabāšanu muitas noliktavās un uzglabāšanu brīvajās zonās;

 

b) īpaša izmantošana, kas ietver pagaidu ievešanu un galapatēriņu;

 

c) ievešana pārstrādei;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti;

b)  “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti vai no kuras pašreizējās teritorijas zemes vai ūdeņiem tie aizvesti, izrakti vai izzagti, vai valsts, kura ir tik cieši saistīta ar kultūras priekšmetiem, ka aizsargā tos kā savas valsts kultūras īpašumu un regulē šo kultūras priekšmetu eksportu no savas teritorijas pēc to likumīgas aizvešanas no valsts, kurā tie radīti vai atklāti;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  “eksportētājvalsts” ir pēdējā valsts, kurā kultūras priekšmeti tika pastāvīgi turēti saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem pirms to nosūtīšanas uz Savienību;

c)  “trešā valsts” ir pēdējā valsts, kura nav izcelsmes valsts un kurā kultūras priekšmeti tika turēti pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  “pastāvīgi” nozīmē vismaz vienu mēnesi ilgu laikposmu, kas nav saistīts ar pagaidu izmantošanu, tranzītu, eksportu vai nosūtīšanu;

svītrots

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  “priekšmeta identifikators” ir UNESCO pieņemts starptautisks standarts kultūras priekšmetu aprakstīšanai un datu kopuma sagatavošanai par kultūras priekšmetiem;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hb)  “kompetentās iestādes” ir dalībvalstu ieceltas iestādes importa licenču izsniegšanai un importētāja apliecinājumu reģistrēšanai;

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu pielikuma tabulas otro aili un minimālā vecuma slieksni pielikuma tabulas trešajā ailē, ņemot vērā šīs regulas īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu pielikuma tabulas otro aili un pielikumā norādīto minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksni, ņemot vērā šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 116/2009 īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai, pamatojoties uz Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) publicēto apdraudēto kultūras priekšmetu sarkano grāmatu datubāzi, grozītu II pielikumu ar valstu un priekšmetu kategoriju uzskaitījumu, kuru gadījumā pastāv īpašs nelikumīgas tirdzniecības risks. Komisija nodrošina regulāru II pielikuma atjaunināšanu.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā

Kultūras priekšmetu ievešana un imports Savienības muitas teritorijā

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kultūras priekšmetu laišana brīvā apgrozībā un īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana kultūras priekšmetiem ir pieļaujama vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu.

1.  Ir aizliegts ievest kultūras priekšmetus, kuri no izcelsmes valsts teritorijas izvesti, pārkāpjot starptautiskās tiesības un izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvo aktu noteikumus.

 

Kultūras priekšmetu imports Savienības muitas teritorijā ir atļauts vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Sekmīgi īstenots kultūras priekšmetu imports nav uzskatāms par pierādījumu likumīgai izcelsmei vai likumīgām īpašumtiesībām.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienībā muitas teritorijā izglītības, zinātnes un akadēmiskās pētniecības vajadzībām;

a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienības muitas teritorijā izglītības, zinātnes, izpildītājmākslas, konservācijas, restaurācijas un akadēmiskās pētniecības vajadzībām un muzeju vai citu bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām kultūras izstāžu rīkošanai;

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  Kultūras priekšmetiem, kurus paredzēts izrādīt komerciālās izstādēs un starptautiskās mākslas izstādēs, nebūtu jāpiemēro prasība uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Tomēr, ja kultūras priekšmetus nopērk un tie paliek Savienības teritorijā, tiem atkarībā no kultūras priekšmeta kategorijas būtu jāpiemēro prasība uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) tieši formulētā nolūkā nodrošināt to saglabāšanu vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde.

b)  kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) nolūkā nodrošināt to drošību vai saglabāšanu, vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde, lai, tiklīdz apstākļi to ļauj, atdotu šos priekšmetus izcelsmes valstij vai trešai valstij, uz kuru tie tika likumīgi izvesti.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  atpakaļ atgrieztiem kultūras priekšmetiem Direktīvas 2014/60/ES 2. panta nozīmē.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņem konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņem konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu un atpakaļ atgrieztu kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu šo priekšmetu aizsardzības nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai pielikuma c), d) un h) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāuzrāda importa licence muitas iestādēm.

1.  Importējot Savienībā I pielikuma A.1. un A.2. punktā minētos kultūras priekšmetus, ir jāuzrāda importa licence muitas iestādēm.

 

Punkta pirmajā daļā minētajiem priekšmetiem šo pantu piemēro vienīgi tad, ja tie ir iekļauti valstu un kombinētās nomenklatūras kodu sarakstā II pielikumā, ja šādu sarakstu izmanto attiecībā uz izcelsmes valsti, no kuras kultūras priekšmeti izvesti, un kultūras priekšmetu izcelsmes valsts ir zināma.

 

Šo pantu piemēro arī kultūras priekšmetiem, kuri ir uzskaitīti tikai II pielikumā un ir importēti Savienības muitas teritorijā no izcelsmes valsts vai trešās valsts.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir viena no UNESCO 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītās Konvencijas par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (turpmāk “UNESCO 1970. gada konvencija”), pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka kultūras priekšmeti no šīs valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

2.  Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno atttiecīgos apliecinošos dokumentus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību. Iekļaujami šādi dokumenti:

 

– eksporta sertifikāti vai eksporta licences;

 

– atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt;

 

– īpašuma apliecības;

 

– rēķini;

 

– pirkuma līgumi;

 

– apdrošināšanas dokumenti vai transporta dokumenti.

 

Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā iekļauj arī eksperta vērtējumu.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Neskarot 2. punktu, izņēmuma gadījumos, ja

 

a) kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu, vai ja

 

b) kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana, bet turētājs nevar uzrādīt 2. punktā prasītos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti,

 

pieteikumam pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus un informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir eksportēti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību.

 

Apliecinošajos dokumentos ietilpst:

 

– eksporta sertifikāti vai eksporta licences;

 

– atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt;

 

– īpašuma apliecības;

 

– rēķini;

 

– pirkuma līgumi; un

 

– apdrošināšanas dokumenti vai transporta dokumenti.

 

Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā iekļauj arī eksperta vērtējumu.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ievešanas dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo informāciju vai dokumentu.

3.  Pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 21 dienas laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo vai papildu informāciju vai dokumentus.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas pārbauda pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Tā var noraidīt pieteikumu ar šādu pamatojumu:

4.  Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas izskata pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Izsniedzot importa licenci, kompetentā iestāde to reģistrē elektroniski. Kompetentā iestāde noraida pieteikumu ar šādu pamatojumu:

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ja eksportētājvalsts nav UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;

a)  ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar izvešanas brīdī spēkā esošiem šīs valsts normatīvajiem aktiem vai ja nav pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība; vai 4. panta 2.a punktā minētajos izņēmuma gadījumos — ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no trešās valsts tika izvesti saskaņā ar izvešanas brīdī spēkā esošiem šīs valsts normatīvajiem aktiem vai ja nav pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no eksportētājvalsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;

svītrots

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka preču valdītājs nav tās iegādājies likumīgi.

c)  kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats un pārbaudāmi iemesli uzskatīt, ka preču valdītājs nav tās iegādājies likumīgi.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  ja citas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekš ir noraidījušas kultūras priekšmeta importa licences pieteikumu attiecībā uz to pašu kultūras priekšmetu un nav sagādāti papildu pierādījumi, kas nav bijuši iesniegti saistībā ar noraidīto pieteikumu;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb) ja ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, jo īpaši ar eksportētājvalsts izsniegtiem eksporta sertifikātiem vai licencēm, īpašuma apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, attiecīgos gadījumos — priekšmetu identifikatoriem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem nav iespējams pierādīt, ka tiešais eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Kompetentā iestāde var noraidīt pieteikumu, ja tiesā tiek izskatītas izcelsmes valsts iestāžu iesniegtas prasības par atgūšanu vai zaudējumu atlīdzību.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Ja pieteikumu noraida, 4. punktā minētajam administratīvajam lēmumam pievieno noraidīšanas pamatojumu, tostarp informāciju par pārsūdzības procedūru, un lēmumu tā pieņemšanas brīdī dara zināmu attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.c  Pieteikumā iekļauj deklarāciju, kurā apliecināts, ka attiecībā uz priekšmetiem iepriekš nav bijis iesniegts cits pieteikums, vai, ja iepriekšējais pieteikums ticis noraidīts, norāda šā noraidījuma iemeslus un iekļauj papildu pierādījumus, kas nebija pieejami iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.d  Ja dalībvalsts noraida elektronisko pieteikumu, tā par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai, izklāstot arī noraidījuma iemeslus. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par nelikumīgu tirdzniecību, dalībvalstis informē arī citas attiecīgās iestādes, piemēram, Interpolu un Eiropolu.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.

Dalībvalstis nekavējoties izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

4. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija ar īstenošanas aktiem var izveidot veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

6.  Komisija ar īstenošanas aktiem izveido standartizētu elektronisku veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma un attiecīgo apliecinošo dokumentu elektronisku iesniegšanu un elektronisku izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai pielikuma a), b), e), f), g), i), j), k) un l) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāiesniedz importētāja apliecinājums ievešanas dalībvalsts muitas iestādēm.

1.  Importējot Savienības muitas teritorijā pielikuma A daļas 3.–14. punktā minētos kultūras priekšmetus, priekšmetu turētājam ir jāiesniedz elektronisks importētāja apliecinājums pirmās iecerētā importa dalībvalsts muitas iestādēm.

 

Šo pantu piemēro arī kultūras priekšmetiem, kuri minēti A.1. un A.2. punktā un kuru kombinētās nomenklatūras kodi nav iekļauti II pielikumā.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no izcelsmes valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts, importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no šīs valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

2.  Importētāja apliecinājumu reģistrē elektroniski. Tajā ietilpst:

 

a) priekšmetu turētāja parakstīta deklarācija, kurā apliecināts, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība;

 

b) atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt;

 

c) izcelsmes valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Neskarot 2. punktu, izņēmuma gadījumos, ja

 

a) kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu, vai ja

 

b) kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana, bet turētājs nevar uzrādīt 2. punktā prasītos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti,

 

importētāja apliecinājumā ietilpst:

 

a) priekšmetu turētāja parakstīta deklarācija, kurā apliecināts, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība;

 

b) atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt; un

 

c) trešās valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

 

Ja izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvajos aktos nav paredzēta eksporta licenču vai sertifikātu izsniegšana, importētāja apliecinājumā iekļauj arī jebkādus citus attiecīgus apliecinošos dokumentus un pierādījumus, piemēram, īpašuma apliecības, rēķinus, pirkuma līgumus, apdrošināšanas dokumentus, transporta dokumentus.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem standartizētu elektronisku veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi

 

Komisija nodrošina pienācīgu tehnisko un finansiālo palīdzību mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), tostarp sadarbībā ar dalībvalstīm veicinot valstu kontaktpunktu darbību un izveidojot īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni, kurā iekļauta visa attiecīgā informācija, un, saņemot informācijas pieprasījumus, sekmē informācijas apmaiņu starp MMVU un attiecīgajiem valstu kontaktpunktiem, lai efektīvi īstenotu šo regulu.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

5.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b pants

 

Elektroniskās sistēmas izmantošana

 

1. Kompetento iestāžu un deklarētāju savstarpējā informācijas apmaiņa saskaņā ar 4. un 5. pantu, piemēram, deklarāciju, pieteikumu vai lēmumu apmaiņa, vienmēr notiek elektroniskā veidā.

 

2. Komisija izveido 1. punktā minēto elektronisko sistēmu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu:

 

– 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas, ekspluatācijas un uzturēšanas kārtību;

 

– sīki izstrādātus noteikumus par informācijas iesniegšanu, apstrādi, glabāšanu un apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot elektronisko sistēmu.

 

Izstrādājot, uzturot un izmantojot 1. punktā minēto elektronisko sistēmu un glabājot informāciju saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju.

 

3. Veicot personas datu apstrādi šīs regulas satvarā, deklarētāji un kompetentās iestādes savus šajā regulā noteiktos uzdevumus veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a un Regulu (ES) .../...*.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

 

* OV: lūgums ievietot tekstā regulas, kas iekļauta dokumentā 2017/0003(COD), numuru.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

svītrots

Muitas kontrole un pārbaude

 

1.  Muitas iestādei, kas kompetenta laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, iesniedz attiecīgi 4. pantā minēto importa licenci vai 5. pantā minēto importētāja apliecinājumu.

 

2.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešama importa licence, muitas iestādes pārbauda, vai importa licence atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi.

 

3.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešams importētāja apliecinājums, muitas iestādes pārbauda, vai importētāja apliecinājums atbilst 5. pantā vai uz tā pamata noteiktajām prasībām un vai tas atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var pieprasīt no deklarētāja papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi. Tās reģistrē importētāja apliecinājumu, piešķirot tam sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, veicot preču laišanu apgrozībā, izsniedz deklarētājam reģistrētā importētāja apliecinājuma kopiju.

 

4.  Iesniedzot deklarāciju saistībā ar kultūras priekšmetu laišanu brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanu tiem, izstrādājumu daudzumu norāda, izmantojot pielikumā minēto papildu mērvienību.

 

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja dalībvalstis ierobežo to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.

Dalībvalstis var ierobežot to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas atļaut importēt kultūras priekšmetus. Ja dalībvalstis piemēro šādu ierobežojumu, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras ar to saistītās izmaiņas.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Muitas iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, ja attiecīgie kultūras priekšmeti ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus.

1.  Kompetentās iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus. Kultūras priekšmetu aizturēšanas gadījumā tiek nodrošināti piemēroti saglabāšanas apstākļi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 147. pantā izklāstītajiem preču pagaidu uzglabāšanas nosacījumiem un pienākumiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo priekšmetu specifiku.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. punktā, pievieno pamatojumu, to nosūta deklarētājam un uz to attiecina iedarbīgu aizsardzību saskaņā ar procedūrām, kuras ir paredzētas valsts tiesību aktos.

2.  Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. punktā, piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 22. panta 7. punkta noteikumus.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir pieņemts lēmums, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam.

3.  Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši, un, pamatojoties uz argumentētu muitas iestāžu lēmumu, šo periodu ir iespējams pagarināt vēl par trim mēnešiem. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir konstatēts, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam. Dalībvalstu iestādēm ir pienākums pārliecināties, ka brīdī, kad kultūras priekšmeti tiek atdoti izcelsmes valstij, šo valsti neskar bruņots konflikts, kura laikā nevar garantēt kultūras priekšmetu drošību. Šādā gadījumā kultūras priekšmets paliek Savienībā līdz brīdim, kamēr situācija izcelsmes valstī ir stabilizējusies.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

8. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Pēc 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas muitas iestādes nekavējoties informē izcelsmes valsti vai, ja kultūras priekšmetu izcelsmes valsti nav iespējams ticami noteikt, trešo valsti, kā arī attiecīgā gadījumā Eiropolu un Interpolu.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

8. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Ja kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti, kuri kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, no izcelsmes valsts varētu būt izvesti, pārkāpjot izcelsmes valsts normatīvo aktu noteikumus, tās dod muitas iestādēm rīkojumu šos priekšmetus pagaidu kārtā konfiscēt.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

9. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Administratīvā sadarbība

Administratīvā sadarbība un elektroniskās sistēmas izmantošana

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību starp savām kompetentajām iestādēm, kas minētas 3. panta 4. punktā.

1.  Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību un informācijas apmaiņu starp savām kompetentajām iestādēm, kas minētas 4. panta 5. punktā.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Var tikt izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm.

2.  Tiek izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm Regulas (ES) Nr. 952/2013 satvarā. Šāda sistēma aptver informācijas saņemšanu, apstrādi, glabāšanu un apmaiņu, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šā panta 2. punktā minēto elektronisko sistēmu dalībvalstīm ir iespējams izmantot, izskatot pieprasījumus, kas iesniegti saistībā ar Regulā (EK) Nr. 116/2009 paredzētajām eksporta licencēm. Šādi pieprasījumi var tieši attiekties uz elektroniskajā sistēmā turēto informāciju.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt:

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka:

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru.

Minētos īstenošanas aktus pieņem līdz ... [seši mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Pamatojoties uz šo regulu, personas datus apstrādā tikai nolūkā nodrošināt efektīvu aizsardzību pret kultūras priekšmetu zaudēšanu, nodrošināt cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērst to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiktu finansēts terorisms.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Visiem personas datiem, kas iegūti saskaņā ar 4., 5. un 9. pantu, drīkst piekļūt un tos drīkst apstrādāt tikai attiecīgo iestāžu pienācīgi pilnvaroti darbinieki, un šos datus pienācīgi aizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem, konkrētāk, par nepatiesu apliecinājumu sniegšanu un nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju ievest kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstis 18 mēnešu laikā no šīs regulas spēkāstāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem un jo īpaši par nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju importēt kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu pieeju, dalībvalstis piemēro līdzīga veida un iedarbības sankcijas. Dalībvalstis 12 mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

11. pants – -1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Veicot sagatavošanās darbus šīs regulas īstenošanai, Komisija un dalībvalstis sadarbojas ar tādām starptautiskajām organizācijām kā UNESCO, Interpols, Eiropols, Pasaules Muitas organizācija (WCO), Starptautiskais Kultūras īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas centrs (ICCROM) un Starptautiskā Muzeju padome, lai nodrošinātu efektīvas mācības, spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas, kā arī attiecīgā gadījumā uzdotu veikt attiecīgus pētījumus un izstrādāt standartus.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis rīko apmācības un spēju veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes iedarbīgi īsteno šo regulu. Tās var arī izmantot informētības veicināšanas kampaņas, lai pievērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību šiem jautājumiem.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm rīko:

 

i) apmācības un spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas iestādēm, valstu kontaktpunktiem un attiecīgajiem speciālistiem, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu;

 

ii) pasākumus izcelsmes valstu efektīvākas sadarbības veicināšanai; un

 

iii) paraugprakses apmaiņu, lai veicinātu šīs regulas vienotu īstenošanu, it īpaši tādu dalībvalstu attiecīgās prakses apmaiņu, kurās pirms šīs regulas stāšanās spēkā jau ir spēkā valsts tiesību akti par kultūras priekšmetu importu.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Minēto pasākumu, kampaņu un darbību pamatā ir pieredze, kas gūta patlaban pastāvošās programmās, tostarp Pasaules Muitas organizācijas un Komisijas veicinātās programmās.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Sadarbība ar trešām valstīm

 

Jautājumos, uz kuriem attiecas Komisijas darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, Komisija atvieglo un veicina tehnisko un operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

 

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm var organizēt mācību pasākumus minēto valstu teritorijā.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs ieraksta šā tiesību akta spēkāstāšanās datumu].

2.  Pilnvaras pieņemt 2. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms … gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  informācija par šīs regulas pārkāpumiem;

b)  informācija par šīs regulas pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem;

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju.

Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši no aptaujas saņemšanas brīža, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām atbildēm uz 1. punktā minētās aptaujas jautājumiem, Komisija var prasīt dalībvalstīm sniegt papildu informāciju par importa licenču pieteikumu izskatīšanu. Dalībvalstis iespējami ātri sniedz prasīto informāciju.

Pamatojums

Lai novērtētu, vai šīs regulas īstenošana norisinās vienoti, Komisijai, ja tā to uzskata par vajadzīgu, būtu jāiegūst papildu informācija par licenču pieteikumu izskatīšanu dalībvalstu kompetentajās iestādēs.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kad apritējuši trīs gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.

2.  Kad apritējuši divi gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojums ir publiski pieejams. Tajā aplūko praktisko īstenošanu, tostarp ietekmi uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MMVU. Ziņojumā salīdzina īstenošanu dalībvalstīs, tostarp izvērtējot, cik vienoti šī regula ir īstenota kopš iepriekšējā ziņojuma sniegšanas dienas. Minētajā izvērtējumā ņem vērā arī noteikumus par sodu ieviešanu un piemērošanu un to, kādā mērā tie dalībvalstīs nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Vajadzības gadījumā ziņojumā var sniegt ieteikumus regulas nepilnīgas īstenošanas novēršanai dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

14. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā ņem vērā šīs regulas ietekmi uz vietas, tostarp ietekmi uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, tostarp MMVU. Ziņojumā sniedz faktus, kas liecina par dažādu valstu sniegumu, iekļauj novērtējumu par to, cik vienoti šī regula tikusi īstenota un piemērota attiecīgajā periodā, un paredz ieteikumus nepilnīgas īstenošanas novēršanai dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

I pielikums – 3. apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kultūras priekšmeti, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkts

Kultūras priekšmeti, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

I a pielikums (jauns)

 

 

Grozījums

1.

Vairāk nekā 100 gadu veci arheoloģiskie priekšmeti, kas iegūti:

 

 

– izrakumos un atradumos zemē vai ūdenī

9705 00 00

 

– arheoloģiskās senvietās

9706 00 00

 

– no arheoloģiskām kolekcijām

 

2.

Vairāk nekā 100 gadu veci no kultūras priekšmeta atdalīti fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēsturiska vai reliģiska pieminekļa daļa

9705 00 00 9706 00 00

3.

Ilustrācijas un gleznas, kas nav iekļautas 4. vai 5. kategorijā un kas ir pilnībā darinātas ar roku jebkurā tehnikā un uz jebkura materiāla1a

9701

4.

Darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā, kas ir pilnībā darināti ar roku uz jebkura materiāla1a

9701

5.

Mozaīkas no jebkura materiāla, kas ir pilnībā darinātas ar roku un nepieder pie 1. vai 2. kategorijas, un zīmējumi jebkurā tehnikā, kas ir pilnībā darināti ar roku uz jebkura materiāla1a

69149701

 

6.

Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli1a

49. nodaļa 9702 00 00 8442 50 99

7.

1. kategorijā neiekļauti skulptūru vai tēlniecības darbu oriģināli un kopijas, kas radītas tādā pašā procesā kā oriģināli1a

9703 00 00

8.

Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi1a

37043705

3706

4911 91 80

 

9.

Inkunābulas un rokraksti, tostarp ģeogrāfiskās kartes un mūzikas partitūras atsevišķi vai kolekcijās1a

9702 00 00 9706 00 00 4901 10 00 4901 99 00 4904 00 00 4905 91 00 4905 99 00 4906 00 00

10.

Vairāk nekā 100 gadu vecas grāmatas atsevišķi vai kolekcijās

9705 00 00 9706 00 00

11.

Vairāk nekā 200 gadu vecas iespiestas ģeogrāfiskās kartes

9706 00 00

12.

Vairāk nekā 50 gadu veci dažādu veidu arhīvi un to elementi neatkarīgi no materiāla

37043705

3706

4901

4906

9705 00 00 9706 00 00

 

13.

a) Zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekcijas1b un paraugi no šīm kolekcijām

9705 00 00

 

b) Kolekcijas1b ar vēsturisku, paleontoloģisku, etnogrāfisku vai numismātisku vērtību

9705 00 00

14.

Vairāk nekā 75 gadus veci transportlīdzekļi

9705 00 00 86.–89. nodaļa

15.

Citas A.1.–A.14. kategorijā neiekļautas senlietas

 

 

a) 50 līdz 100 gadu vecas senlietas:

 

 

rotaļlietas, spēles

95. nodaļa

 

stikla izstrādājumi

7013

 

zeltkaļu vai sudrabkaļu darinājumi

7114

 

mēbeles

94. nodaļa

 

optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces

90. nodaļa

 

mūzikas instrumenti

92. nodaļa

 

pulksteņi un rokaspulksteņi un to daļas

91. nodaļa

 

koka izstrādājumi

44. nodaļa

 

keramikas izstrādājumi

69. nodaļa

 

gobelēni

5805 00 00

 

paklāji

57. nodaļa

 

tapetes

4814

 

ieroči

93. nodaļa

 

b) vairāk nekā 100 gadu vecas senlietas

9706 00 00

______________

1a Kuru vecums pārsniedz 100 gadus un kuri/kuras nepieder to autoriem un izgatavotājiem.

1b Atbilstoši definīcijai Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā 252/84: “Kolekciju priekšmeti Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. 9705 nozīmē ir priekšmeti, kuriem ir nepieciešamās īpašības iekļaušanai kolekcijā, t. i., priekšmeti, kuri ir samērā reti, parasti netiek lietoti to sākotnējam nolūkam, ir pakļauti īpašiem darījumiem ārpus parastas tirdzniecības ar līdzīgiem lietojamiem priekšmetiem un ir ļoti vērtīgi.”

Uz kultūras priekšmetiem, kas iekļauti A.1.–A.15. kategorijā, šī regula attiecas tikai tad, ja to vērtība atbilst B daļā noteiktajiem finansiālās vērtības sliekšņiem vai pārsniedz tos.

B. Finansiālās vērtības sliekšņi, ko piemēro noteiktām A daļā minētajām kategorijām (euro)

Vērtība:

1 (arheoloģiski priekšmeti)

2 (fragmenti, kas atdalīti no pieminekļiem)

9 (inkunābulas un rokraksti)

12 (arhīvi)

15 000

5 (mozaīkas un zīmējumi)

6 (gravīras)

8 (fotogrāfijas)

11 (iespiestas ģeogrāfiskās kartes)

30 000

4 (darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā)

50 000

7 (skulptūras)

10 (grāmatas)

13 (kolekcijas)

14 (transportlīdzekļi)

15 (jebkurš cits priekšmets)

150 000

3 (gleznas)

Novērtējums par to, vai ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz finansiālo vērtību, ir jāveic, kad ir iesniegts eksporta licences pieteikums. Finansiālā vērtība ir kultūras priekšmeta vērtība starptautiskajā tirgū.

I pielikumā minētās vērtības, kas izteiktas euro, konvertē un izsaka valsts valūtā pēc Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētā maiņas kursa 2001. gada 31. decembrī. Atbilstošo vērtību valsts valūtā pārskata reizi divos gados, sākot no 2001. gada 31. decembra. Atbilstošo vērtību aprēķina, pamatojoties uz šo valūtu vidējo dienas vērtību, kas izteikta euro, 24 mēnešu laikā līdz augusta pēdējai dienai pirms pārskatīšanas, kas stājas spēkā 31. decembrī. Pēc Komisijas priekšlikuma šo aprēķina metodi pārskata Padomdevēja komiteja kultūras priekšmetu jautājumos, parasti divus gadus pēc pirmās piemērošanas. Katrā pārskatīšanas reizē vērtības, kas izteiktas euro, un attiecīgās vērtības valsts valūtā regulāri publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī novembra pirmajās dienās pirms dienas, kad stājas spēkā pārskatīšana.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

Ib pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ib pielikums

 

Valstis un priekšmetu kategorijas, kuru gadījumā pastāv īpašs nelikumīgas tirdzniecības risks

 

[Izstrādā Komisija saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu.]


PASKAIDROJUMS

Vispārīga informācija

Eiropas Savienība (ES) īsteno uz vērtībām balstītu tirdzniecības politiku saskaņā ar ES dibināšanas līgumiem un stratēģiju “Tirdzniecība visiem”. Viens no ES mērķiem ir nodrošināt, ka ekonomikas izaugsme un konkurētspēja iet roku rokā ar sociālo taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu.

Pēdējā laikā uzmanības centrā ir nonācis jautājums par to, ka vispārējos noteikumos, kas piemērojami preču tirdzniecībai, nav aptverta visa kultūras priekšmetu importa specifika. Nelikumīga kultūras priekšmetu tirdzniecība ir saistīta ar organizēto noziedzību, terorisma finansēšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, turklāt rezultātā tiek zaudēts trešo valstu kultūras mantojums.

Padome savos 2016. gada 12. februāra secinājumos par cīņu pret terorisma finansēšanu atgādināja, cik svarīgi ir steidzami pastiprināt cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, un aicināja Komisiju nākt klajā ar likumdošanas pasākumiem šajā jautājumā. Vēl nesen ANO Drošības padomes Rezolūcijā 2347 (2017) un Florences deklarācijā, ko 2017. gada 31. martā parakstīja G7 valstu kultūras ministri, tika atkārtoti apstiprināts, ka ir jācīnās pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, it īpaši no valstīm, kuras plosa konflikti un iekšējas nesaskaņas. Arī Eiropas Parlaments 2018. gada 1. martā pieņemtajā rezolūcijā “Džihādistu ienākumu avotu likvidēšana — vēršanās pret terorisma finansēšanu” apstiprināja nepieciešamību rīkoties ES līmenī.

Patlaban ES dalībvalstu tiesību akti attiecas uz pašu valstu kultūras mantojuma aizsardzību. Ar aplūkojamo priekšlikumu ir iecerēts šo aizsardzības spektru paplašināt, aptverot trešo valstu kultūras mantojuma aizsardzību, kas ES līmenī nav saskaņota. ES regulējumā jau pastāv kopīgi noteikumi par kultūras priekšmetu eksportu. Attiecībā uz kultūras priekšmetu importu patlaban ES līmenī ir spēkā tikai divi konkrēti ierobežojoši pasākumi, proti, attiecībā uz Sīriju un Irāku.

Aplūkojamā priekšlikuma mērķis ir likvidēt saikni starp kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību un organizēto noziedzību un terorisma finansēšanu, vienlaikus sniedzot juridisko noteiktību likumīgam mākslas tirgum. Priekšlikums ir balstīts uz vadošu starptautisko forumu līdz šim paveikto, piemēram, UNESCO 1970. gada Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu un UNIDROIT 1995. gada Konvenciju par zagtiem vai nelegāli izvestiem kultūras priekšmetiem. Liels darbs ir veikts arī Eiropas Padomē, pieņemot 2017. gada Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām(1), un Pasaules Muitas organizācijā un Interpolā, kurā darbojas specializēta nodaļa un ir izveidota nozagto mākslas darbu datubāze.

Komisija ir izstrādājusi vairākus instrumentus, lai pastiprinātu muitas kontroli attiecībā uz kultūras priekšmetiem, proti:

-  ir izstrādāta kopīga kultūras priekšmetu definīcija, kas izmantojama importa kontekstā;

-  tiek nodrošināts, ka pircēji un importētāji īsteno uzticamības pārbaudi attiecībā uz ES teritorijā ievesto kultūras priekšmetu likumīgumu;

-  ir paredzēta standartizēta identifikācijas sistēma kultūras priekšmetu identificēšanai;

-  ir paredzēti efektīvāki preventīvie pasākumi kultūras priekšmetu nelikumīgas tirdzniecības novēršanai;

-  tiek veicināta aktīva ieinteresēto personu iesaistīšanās nelikumīgās tirdzniecības mazināšanā.

Komisija ierosina ieviest importa licenču sistēmu kultūras priekšmetiem, kuru gadījumā pastāv liels risks, ka tie varētu būt saistīti ar organizētās noziedzības un teroristu grupējumiem, piemēram, arheoloģiskie atradumi (gan zemē, gan zem ūdens), pieminekļu elementi un reti manuskripti un inkunābulas, kuru vecums ir vismaz 250 gadi. Attiecībā uz pārējiem kultūras priekšmetiem ir paredzēta importētāja sniegtu apliecinājumu sistēma. Tiktu izveidotas standartizētas importa dokumentācijas prasības attiecībā uz ikviena kultūras priekšmeta identitāti. Muitas iestādes veiktu pārbaudes, pamatojoties uz šiem dokumentiem. Muitas iestādes būtu tiesīgas konfiscēt un uz laiku aizturēt visus priekšmetus, kuru gadījumā nebūtu ievērotas prasības. Ir paredzēta arī sankciju sistēma par pārkāpumiem.

Parlamenta darbs

Izstrādāt ziņojuma projektu par šo priekšlikumu ir uzticēts apvienotai komitejai, kuru veido Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejas un Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komitejas locekļi. Šādam kopīgam darbam būtu jāļauj izvairīties no sadrumstalotas pieejas un pēc iespējas labāk izmantot pieejamās zināšanas, ņemot vērā, ka IMCO ir atbildīga par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu Eiropas Savienības līmenī iekšējā tirgus un muitas savienības jomā, savukārt INTA cita starpā ir atbildīga par muitas noteikumu un pārvaldības ārējiem aspektiem. Kultūras un izglītības komiteja (CULT) ir cieši iesaistīta procedūrā, it īpaši attiecībā uz kultūras priekšmetu definēšanu.

Līdzreferentu galvenais mērķis ir nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp mērķi ierobežot nelikumīgu kultūras priekšmetu importu, no vienas puses, un, no otras puses, nepieciešamību nodrošināt, ka ierosinātie kontroles pasākumi un papildu saistības nerada nesamērīgu slogu likumīgiem uzņēmējiem, kas darbojas mākslas tirgū, un muitas iestādēm.

Līdzreferenti uzskata, ka būtu jāsniedz pienācīga tehniskā palīdzība un atbalsts mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas mākslas tirgū. Turklāt Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jārīko mācības un spēju veidošanas pasākumi, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu. Būtu arī jāievieš darbības, kas ļautu veicināt efektīvu sadarbību starp izcelsmes valstīm.

Līdzreferenti uzsver, ka ir svarīgi ieviest pašreizējai digitālajai videi pilnībā pielāgotu elektronisku sistēmu informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm.

Šīs regulas darbība būtu jānovērtē un par to jāsniedz ziņojums divus gadus pēc piemērošanas dienas un pēc tam ik pēc četriem gadiem, lai ņemtu vērā regulas ietekmi un novērstu iespējamās nepilnības.

Līdzreferenti līdz šim vēl nav nonākuši pie secinājuma attiecībā uz dažiem būtiskiem šīs regulas aspektiem, kuros nepieciešami uzlabojumi, un, pirms ierosinās grozījumus šajā sakarībā, turpina apspriešanos ar attiecīgām ieinteresētajām personām un uzņēmēju aprindām.

(1)

https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/-/conventions/treaty/221


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS  (8.6.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu

(COM(2017/0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Santiago Fisas Ayxelà

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un alternatīviem terorisma finansēšanas avotiem, tostarp pret senlietu izlaupīšanu un kontrabandu, pastāvīgi paturot prātā, ka galīgajam mērķim ir jābūt kultūras mantojuma aizsardzībai, it īpaši ņemot vērā to, ka 2018. gads ir pasludināts par Eiropas kultūras mantojuma gadu.

Šajā sakarībā jāatzīmē, ka ir vajadzīgs līdzsvars starp pasākumiem, kas ir jāpieņem, lai aizsargātu kultūras mantojumu, un pasākumiem, kas ir jāveic, lai atbalstītu mākslas tirgu, proti, neliekot nesamērīgus šķēršļus kultūras priekšmetu likumīgai tirdzniecībai pāri ārējām robežām.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta to, ka visām kultūras priekšmetu kategorijām būtu jānosaka 250 gadu vecuma slieksnis, jo tas šķiet piemērots un priekšlikuma mērķim atbilstošs ilgums. Turklāt atzinuma sagatavotājs piekrīt, ka dažām kultūras priekšmetu kategorijām, kas ir pakļautas augstākam izlaupīšanas, zuduma vai iznīcināšanas riskam, ir vajadzīgi pastiprināti aizsardzības pasākumi.

No vienas puses, raugoties uz pasākumiem, kas jāpieņem mākslas tirgus atbalstam, pats galvenais ir tas, ka eksporta likumīgums ir jāpārbauda, pamatojoties uz eksportētājvalsts — nevis izcelsmes valsts — normatīvajiem aktiem, jo, pēc atzinuma sagatavotāja domām, prasība iesniegt dokumentus, kas apliecinātu likumīgu eksportu no izcelsmes valsts, mākslas tirgum radītu papildu slogu. Līdz ar to attiecībā uz pienākumu pierādīt, ka eksports no eksportētājvalsts vai attiecīgi izcelsmes valsts ir bijis likumīgs, ir jāatsakās no nošķīruma starp valstīm, kuras ir parakstījušas 1970. gada UNESCO konvenciju, un valstīm, kuras to nav parakstījušas, un jānosaka, ka visām dalībvalstīm ir pienākums pierādīt, ka eksports no trešās valsts ir bijis likumīgs saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

Otrkārt, kaut gan priekšlikumā ir sniegta termina “priekšmetu valdītājs” definīcija, atsaucoties uz Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 34. punktu, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir būtiski pārliecināties, ka šis termins neparedz īpašumtiesības, jo var gadīties situācijas, kad persona, kura vēlas saņemt importa licenci, vēl nav attiecīgo priekšmetu īpašnieks.

Treškārt, priekšlikumā ir paredzēts, ka kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes vai akadēmiskas pētniecības nolūkā nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt licenci vai apliecinājumu. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šis izņēmums būtu jāattiecina arī uz restaurāciju.

No otras puses, raugoties uz pasākumiem, kas jāpieņem, lai aizsargātu kultūras mantojumu, atzinuma sagatavotājs, pirmkārt, ierosina pagarināt laikposmu, kas uzskatāms par “pagaidu”, no viena mēneša uz desmit gadiem attiecībā uz pielikuma c), d) un h) punktā minētajiem priekšmetiem un uz vienu gadu attiecībā uz visām pārējām pielikumā izklāstītajām kategorijām.

Otrkārt, atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka, ņemot vērā šo priekšmetu specifiku, ārkārtīgi svarīga loma muitas iestādēs ir kultūras ekspertiem, jo viņi, ja nepieciešams, var prasīt no deklarētājiem papildu informāciju un veikt fizisku kultūras priekšmetu pārbaudi, izdarot ekspertīzi.

Treškārt, attiecībā uz kultūras priekšmetu uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā gadījumā, ja šie priekšmeti tiek pagaidu kārtā aizturēti, šo priekšmetu specifikas dēļ ir jānodrošina saglabāšanas garantiju minimums.

Lai sekmētu pielāgošanos šim jaunajam režīmam, atzinuma sagatavotājs pilnībā atbalsta to, ka dalībvalstīm ir jāorganizē attiecīgajām iestādēm un speciālistiem paredzēti mācību un spēju veidošanas pasākumi, kā arī pircējiem adresētas izpratnes veicināšanas kampaņas. Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ikvienā dalībvalstī būtu jāievieš informācijas kontaktpunkti, kas palīdzētu tirgus dalībniekiem īstenot šo regulu. Visbeidzot, ir būtiski spēcināt elektronisko pārvaldi, izmantojot piemērotas standartizētas elektroniskas veidlapas importētāja apliecinājumu sagatavošanai vai importa licences pieteikumiem, kuri tiktu iesniegti un reģistrēti elektroniski, piešķirot sērijas numuru un reģistrācijas datumu, un līdztekus izstrādājot pilnībā funkcionējošu elektronisku sistēmu informācijas apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm, kas noteikti palīdzēs novērst labvēlīgākās tiesību sistēmas meklējumus.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas.

(6)  Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1954. gada Hāgas Konvencijā par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no tās izvesti likumīgi, ja attiecīgā trešā valsts ir parakstījusi UNESCO 1970. gada konvenciju un tādējādi ir apņēmusies cīnīties pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību. Citos gadījumos personai būtu jāpierāda, ka eksports no izcelsmes valsts ir bijis likumīgs.

(7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Kultūras priekšmetus ievedot Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no izcelsmes valsts ir izvesti likumīgi. Gadījumos, kad kultūras priekšmetu izcelsmes valsti nav iespējams precīzi noteikt, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie ir likumīgi izvesti no valsts, kurā tie turēti tieši pirms nosūtīšanas uz Savienību (“eksportētājvalsts”) saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Ņemot vērā, ka UNESCO 1970. gada Konvencijas 5. pantā ir prasīts izveidot vismaz vienu valsts dienestu ar pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, lai nodrošinātu valsts kultūras priekšmetu aizsardzību pret nelikumīgu importu, eksportu un nodošanu; ņemot vērā arī to, ka ir nepieciešama aktīva sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm drošības un nelikumīga kultūras priekšmetu importa apkarošanas jomā, jo īpaši krīzes skartās teritorijās, valstis, kuras ir pievienojušās UNESCO 1970. gada Konvencijai, tiek aicinātas izpildīt Konvencijā paredzētās saistības, savukārt dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, tiek aicinātas nekavējoties ratificēt to.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi noteikt, ka visām kultūras priekšmetu kategorijām minimālā vecuma slieksnis ir 250 gadi. Ar šādu minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citas preces, kuras ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību.

(8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri Savienības ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz priekšmetiem, kuri pārsniedz konkrētu vecuma un vērtības slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā saskaņā ar 1954. gada Hāgas Konvencijas, 1970. gada UNESCO Konvencijas un 1995. gada UNIDROIT Konvencijas noteikumiem būtu atbilstīgi noteikt, ka visneaizsargātākajām kultūras priekšmetu kategorijām minimālā vecuma slieksnis ir 100 gadi. Ar šādu minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citas preces, kuras ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību.

Pamatojums

Šķiet, ka 250 gadu minimālā vecuma sliekšņa noteikšana neatbilst dažiem starptautiskiem līgumiem (sk. 1. pantu Hāgas Konvencijā par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, 1. pantu 1970. gada Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 2. pantu UNIDROIT 1970. gada Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti, pieminekļu elementi, reti rokraksti un inkunābulas, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru tos drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka ir jāuzrāda ievešanas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta licence pirms šo preču laišanas brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanas tām. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs, proti, ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, konkrētāk, ar eksporta licencēm (sertifikātiem), ko izsniegusi trešā valsts (eksportētājvalsts), īpašumu apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence.

(10)  Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti, pieminekļu elementi, reti rokraksti un inkunābulas, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru tos drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka ir jāuzrāda pirmās ievešanas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta licence pirms šo priekšmetu laišanas brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas muitas procedūras piemērošanas tiem. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ka attiecīgajā valstī šādu normatīvo aktu nav. Tas, ka eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs, būtu jāpierāda ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, konkrētāk, eksporta sertifikātiem vai eksporta licencēm, ko izsniegusi trešā eksportētājvalsts, īpašumu apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence. Gadījumos, kad kultūras priekšmetu izcelsmes valsti nav iespējams precīzi noteikt, pieteikumam būtu jāpievieno visi apliecinošie dokumenti un informācija, kas pierāda, ka kultūras priekšmeti no eksportētājvalsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Importējot kultūras priekšmetus, kuru izcelsme ir konfliktu skartās vai augsta riska valstīs, vienmēr būtu jāprasa uzrādīt licenci, ko izsniegusi pirmās ievešanas dalībvalsts kompetentā iestāde. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, tādēļ izslēdzot iespēju pierādīt, ka tie likumīgi izvesti no eksportētājvalsts. Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus, būtu jāizveido regulāri atjaunināts konfliktu skartu un augsta riska valstu saraksts, ar kura palīdzību būtu jānosaka kultūras priekšmetiem piemērotie ierobežojošie pasākumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu. Komisijai būtu jāpieaicina ārēji eksperti, piemēram, UNESCO un Starptautiskā muzeju padome (ICOM), lai sagatavotu šādu sarakstu, kura pamatā, ievērojot ANO Drošības padomes rezolūcijas, vajadzētu būt ICOM publicētajām sarkanajām grāmatām, kur klasificētas apdraudētu arheoloģisku priekšmetu vai mākslas darbu kategorijas pasaules visneaizsargātākajās vietās, lai novērstu to pārdošanu vai nelikumīgu eksportu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku, ārkārtīgi svarīga loma muitas iestādēs ir kultūras ekspertiem, jo viņiem vajadzības gadījumā būtu jāspēj pieprasīt deklarētājam papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, izdarot ekspertīzi.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šīs preces. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Muitai būtu jāreģistrē šo kultūras priekšmetu ievešana, jāglabā attiecīgo dokumentu oriģināli un jāizsniedz deklarētājam to kopijas, lai nodrošinātu preču izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū.

(11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāspēj pierādīt, ka tie ir likumīgi izvesti no izcelsmes valsts, šajā nolūkā uzrādot attiecīgus apliecinošos dokumentus un pierādījumus, konkrētāk, eksporta sertifikātus vai licences, ko izsniegusi trešā eksportētājvalsts, īpašumu apliecības, rēķinus, pirkuma līgumus, apdrošināšanas dokumentus, transporta dokumentus un ekspertu vērtējumus. Personām, kuras vēlas ievest kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šos priekšmetus, un jāpievieno elektronisks apliecinājums, ar kuru tās apliecina un uzņemas atbildību par to, ka šo priekšmetu eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu elektronisku dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Šie kultūras priekšmeti būtu elektroniski jāreģistrē, un jāizsniedz deklarētājam attiecīgo iesniegto dokumentu kopijas, lai nodrošinātu šo priekšmetu izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes vai akadēmiskas pētniecības nolūkā nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt licenci vai apliecinājumu.

(12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības (piemēram, kultūras un mūzikas vajadzībām), zinātnes, restaurācijas, konservācijas, izstādīšanas vai akadēmiskas pētniecības nolūkā un muzeju vai līdzīgu publisku bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām, rīkojot izstādes, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt licenci vai apliecinājumu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Kultūras priekšmeti, kurus paredzēts izstādīt tirdzniecības izstādēs un starptautiskos mākslas gadatirgos, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt importa licenci.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, nekavējot (nesamērīgi) tirdzniecību ar trešām valstīm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa kritērija izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt pielikumu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu27. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, nekavējot (nesamērīgi) tirdzniecību ar trešām valstīm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz minimālā vecuma un finansiālās vērtības sliekšņa kritēriju izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt pielikumu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu27. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

__________________

__________________

27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām, par importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128.

(15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību kultūras priekšmetu pagaidu ievešanai un uzglabāšanai Savienības muitas teritorijā, un vienlaikus būtu jāgarantē atbilstoši saglabāšanas apstākļi, pienācīgi ņemot vērā šo kultūras priekšmetu specifiku. Minētā kārtība būtu jāattiecina arī uz standartizētajām elektroniskajām importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām, elektroniskajiem importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras izveidot konfliktu skartu un augsta riska valstu sarakstu, kurš tiktu regulāri atjaunināts un ar kura palīdzību būtu jānosaka kultūras priekšmetiem piemērotie ierobežojošie pasākumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu.

__________________

__________________

28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Būtu jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.

(16)  Būtu jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski elektroniski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna mērķis29 citstarp ir stiprināt muitas iestāžu spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem.

(17)  ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna mērķis29 citstarp ir apmācīt muitas iestādes un stiprināt to spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem.

__________________

__________________

29 COM/2014/0527 final: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu.

29 COM/2014/0527 final: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Tā kā kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība var būt terorisma finansēšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas avots, ir steidzami nepieciešams izveidot izpratnes veicināšanas kampaņas, lai šiem jautājumiem īpaši pievērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību; turklāt, lai palīdzētu tirgus dalībniekiem īstenot šo regulu, ikvienā dalībvalstī būtu jāierīko informācijas kontaktpunkti.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Komisijai būtu nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pieņemtu šīs regulas īstenošanas noteikumus, konkrētāk, noteikumus par atbilstošām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai. Līdz ar to šīs regulas piemērošana būtu jāatliek.

(19)  Komisijai būtu nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pieņemtu šīs regulas īstenošanas noteikumus, konkrētāk, noteikumus par atbilstošām standartizētām elektroniskām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai. Līdz ar to šīs regulas piemērošana būtu jāatliek.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu ievešanai Savienības muitas teritorijā.

Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu importam Savienības muitas teritorijā.

Pamatojums

Regulas 1. pantā, definētot tās priekšmetu un darbības jomu, ne tik precīzais jēdziens “ievešana” būtu jāaizstāj ar precīzāku jēdzienu “imports”.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Savienības muitas teritorijā ir aizliegts ievest no trešās valsts nelikumīgi izvestus kultūras priekšmetus, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts teritorijas bez to likumīgā īpašnieka piekrišanas vai ir izvesti, pārkāpjot šo valstu normatīvo aktu noteikumus.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šī regula neskar stingrākus režīmus, kas izveidoti ar dalībvalstīs spēkā esošiem instrumentiem attiecībā uz kultūras priekšmetu importu to muitas teritorijā.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikuma tabulā un atbilst tajā konkretizētajam minimālā vecuma slieksnim;

a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikuma tabulā un atbilst tajā konkretizētajam minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksnim;

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti;

b)  “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti vai no kuras pašreizējās teritorijas zemes vai ūdeņiem tie tika izņemti, izrakti vai nozagti, vai valsts, kura ir tik cieši saistīta ar kultūras priekšmetiem, ka uzskata tos par savu kultūras mantojumu un attiecīgi aizsargā tos, likumīgi regulējot to eksportu;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  “eksportētājvalsts” ir pēdējā valsts, kurā kultūras priekšmeti tika pastāvīgi turēti saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem pirms to nosūtīšanas uz Savienību;

c)  “eksportētājvalsts” ir pēdējā valsts, kurā kultūras priekšmeti tika turēti saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem pirms to nosūtīšanas uz Savienību;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  “konfliktu skartas un augsta riska valstis” ir valstis, kuras Komisija iekļāvusi sarakstā kā valstis, kurās notiek bruņoti konflikti, ir plaši izplatīta vardarbība vai citi riski, kas apdraud cilvēkus vai kultūras priekšmetus;

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  “pastāvīgi” nozīmē vismaz vienu mēnesi ilgu laikposmu, kas nav saistīts ar pagaidu izmantošanu, tranzītu, eksportu vai nosūtīšanu;

svītrots

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu pielikuma tabulas otro aili un minimālā vecuma slieksni pielikuma tabulas trešajā ailē, ņemot vērā šīs regulas īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pielikumā grozītu kultūras priekšmetu kategorijas un minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksni, ņemot vērā šīs regulas īstenošanas rezultātus.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai, ņemot vērā šīs regulas īstenošanas gaitā gūto pieredzi, grozītu to priekšmetu kategorijas, par kuriem importētājam ir jāiesniedz pirmās ievešanas dalībvalsts muitas iestādēm importa licence vai importētāja apliecinājums.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Pirmās ievešanas dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegtu importa licenci vai pareizu importētāja apliecinājuma iesniegšanu neuzskata par kultūras priekšmetu likumīgas izcelsmes vai īpašumtiesību pierādījumu.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienībā muitas teritorijā izglītības, zinātnes un akadēmiskās pētniecības vajadzībām;

a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienības muitas teritorijā izglītības (piemēram, kultūras un mūzikas), zinātnes, restaurācijas, konservācijas, izstādīšanas un akadēmiskās pētniecības vajadzībām un muzeju vai citu publisku bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām saistībā ar izstāžu rīkošanu;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  tirdzniecības izstādēs un starptautiskos mākslas gadatirgos izstādītu kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Eiropas Savienības muitas teritorijā būtu jāatļauj ar nosacījumu, ka ir iesniegts importētāja apliecinājums saskaņā ar 5. pantu;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  atpakaļievestiem kultūras priekšmetiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 952/2013 203. pantu;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir viena no UNESCO 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītās Konvencijas par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (turpmāk “UNESCO 1970. gada konvencija”), pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka kultūras priekšmeti no šīs valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

2.  Iepriekšējā punktā minēto kultūras priekšmetu valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz pirmās ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ka attiecīgajā valstī šādu normatīvo aktu nav. Gadījumos, kad kultūras priekšmetu izcelsmes valsti nav iespējams precīzi noteikt, importa licences pieteikumam pievieno apliecinošus dokumentus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka kultūras priekšmeti tika izvesti no eksportētājvalsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

 

Tādu kultūras priekšmetu valdītājs, kuru izcelsme ir konfliktu skartās vai augsta riska valstīs, vienmēr iesniedz pirmās ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieteikumu importa licences saņemšanai. Pieteikumam pievieno apliecinošus dokumentus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ievešanas dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo informāciju vai dokumentu.

3.  Pirmās ievešanas dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo informāciju vai dokumentu.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas pārbauda pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Tā var noraidīt pieteikumu ar šādu pamatojumu:

4.  Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas pārbauda pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Tā noraida pieteikumu ar šādu pamatojumu:

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ja eksportētājvalsts nav UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;

a)  ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ja nav pierādīts, ka izcelsmes valstī, no kuras kultūras priekšmeti izvesti, nav šādu normatīvo aktu;

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no eksportētājvalsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;

b)  ja vēl nav pabeigts izskatīt izcelsmes valsts iestāžu iesniegtas prasības par kultūras priekšmetu atgūšanu;

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  ja vēl nav pabeigts izskatīt izcelsmes valsts kompetento iestāžu iesniegtus atmaksāšanas pieprasījumus;

Pamatojums

To iemeslu vidū, uz kuriem pamatojoties, kompetentā iestāde var noraidīt pieteikumu par importa licences izsniegšanu, jāmin arī izcelsmes valsts iesniegti pieprasījumi, kurus vēl nav pabeigts izskatīt.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka preču valdītājs nav tās iegādājies likumīgi.

c)  kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats apgalvot, ka priekšmetu valdītājs nav tos iegādājies likumīgi.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  ja importa pieprasījums attiecas uz kultūras priekšmetu, kura importa pieteikumu iepriekš jau ir noraidījusi cita Savienības dalībvalsts — par šādu atteikumu pieteikuma iesniedzējam ir jāpaziņo iestādei, kuras kompetencē ir importa licences izsniegšana;

Pamatojums

To iemeslu vidū, uz kuriem pamatojoties, kompetentā iestāde varētu noraidīt pieteikumu par importa licences izsniegšanu, jābūt arī gadījumam, kad šo pašu pieteikumu iepriekš ir noraidījusi cita dalībvalsts — par šādu atteikumu pieteikuma iesniedzējam ir jāpaziņo iestādei, kuras kompetencē ir importa licences izsniegšana.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Izsniedzot importa licenci, kompetentā iestāde to reģistrē elektroniski.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ja pieteikums tiek noraidīts, 4. punktā minētajam administratīvajam lēmumam pievieno noraidīšanas pamatojumu, tostarp informāciju par pārsūdzības procedūru, lēmumu darot zināmu attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam tā pieņemšanas brīdī.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

4. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija ar īstenošanas aktiem var izveidot veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

6.  Komisija ar īstenošanas aktiem izveido standartizētu elektronisku veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma un attiecīgo apliecinošo dokumentu elektronisku iesniegšanu un elektronisku izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai pielikuma a), b), e), f), g), i), j), k) un l) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāiesniedz importētāja apliecinājums ievešanas dalībvalsts muitas iestādēm.

1.  Lai importētu pielikuma a), b), e), f), g), i), j), k) un l) punktā minētos kultūras priekšmetus, ir jāiesniedz elektronisks importētāja apliecinājums pirmās ievešanas dalībvalsts muitas iestādēm.

 

Iepriekšējo punktu nepiemēro kultūras priekšmetiem, kuru izcelsme ir konfliktu skartās vai augsta riska valstīs. Lai importētu šādus kultūras priekšmetus, ir jāuzrāda importa licence, ko pirmās ievešanas dalībvalsts kompetentā iestāde izsniegusi saskaņā ar 4. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no izcelsmes valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts, importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no šīs valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

2.  Gadījumos, kad kultūras priekšmetu izcelsmes valsti ir iespējams precīzi noteikt, elektroniskajā importētāja apliecinājumā iekļauj:

 

a)  priekšmetu valdītāja parakstītu deklarāciju;

Importētāja apliecinājums ietver standartizētu dokumentu, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt.

b)  standartizētu elektronisku dokumentu, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt; un

 

c)  izcelsmes valsts izsniegtu eksporta licenci vai sertifikātu. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ka attiecīgajā valstī šādu normatīvo aktu nav.

 

Gadījumos, kad kultūras priekšmetu izcelsmes valsti nav iespējams precīzi noteikt, elektroniskajā importētāja apliecinājumā iekļauj:

 

a)  priekšmetu valdītāja parakstītu deklarāciju;

 

b)  standartizētu elektronisku dokumentu, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt; un

 

c)  eksportētājvalsts izsniegtu eksporta licenci vai sertifikātu. Gadījumos, kad eksportētājvalsts tiesību akti neparedz eksporta licenču vai sertifikātu izsniegšanu, importētāja apliecinājumam pievieno ticamus apliecinošos dokumentus un informāciju, kas pierāda, ka kultūras priekšmeti no eksportētājvalsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem standartizētu elektronisku veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Muitas iestādei, kas kompetenta laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, iesniedz attiecīgi 4. pantā minēto importa licenci vai 5. pantā minēto importētāja apliecinājumu.

1.  Muitas iestādei, kas ir kompetenta laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, elektroniski iesniedz attiecīgi 4. pantā minēto importa licenci vai 5. pantā minēto importētāja apliecinājumu.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešama importa licence, muitas iestādes pārbauda, vai importa licence atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi.

2.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešama importa licence, muitas iestādes pārbauda, vai importa licence atbilst uzrādītajiem priekšmetiem. Šajā nolūkā tās ciešā sadarbībā ar iestādēm, kuru kompetencē ir kultūras priekšmeti, var veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, izdarot ekspertīzi. Elektroniski reģistrētajai importa licencei piešķir sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, laižot priekšmetus apgrozībā, deklarētājam izsniedz reģistrētās importa licences kopiju.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešams importētāja apliecinājums, muitas iestādes pārbauda, vai importētāja apliecinājums atbilst 5. pantā vai uz tā pamata noteiktajām prasībām un vai tas atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var pieprasīt no deklarētāja papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi. Tās reģistrē importētāja apliecinājumu, piešķirot tam sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, veicot preču laišanu apgrozībā, izsniedz deklarētājam reģistrētā importētāja apliecinājuma kopiju.

3.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešams importētāja apliecinājums, muitas iestādes pārbauda, vai importētāja apliecinājums atbilst 5. pantā vai uz tā pamata noteiktajām prasībām un vai tas atbilst uzrādītajiem priekšmetiem. Šajā nolūkā tās var pieprasīt no deklarētāja papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, izdarot ekspertīzi, kā minēts 2. punktā. Elektroniski reģistrētajam importētāja apliecinājumam piešķir sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, laižot priekšmetus apgrozībā, izsniedz deklarētājam reģistrētā importētāja apliecinājuma kopiju.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja dalībvalstis ierobežo to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.

Ja dalībvalstis ierobežo to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas importēt kultūras priekšmetus, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā. Arī tad, ja muitas iestāžu skaits ir ierobežots, dalībvalstis nodrošina, ka priekšmetu valdītājiem vai importētājiem ir pietiekama piekļuve šīm iestādēm.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Kultūras priekšmetu aizturēšanas gadījumā tiek nodrošināti piemēroti saglabāšanas apstākļi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 147. pantā izklāstītajiem preču pagaidu uzglabāšanas nosacījumiem un pienākumiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo priekšmetu specifiku.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

8. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Muitas iestādes nekavējoties informē attiecīgi izcelsmes valsti vai eksportētājvalsti, ja pēc 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts teritorijas bez to likumīgā īpašnieka piekrišanas vai ir izvesti, pārkāpjot šo valstu normatīvo aktu noteikumus.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Var tikt izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm.

2.  Tiek izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt:

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka:

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem, konkrētāk, par nepatiesu apliecinājumu sniegšanu un nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju ievest kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstis 18 mēnešu laikā no šīs regulas spēkāstāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem, konkrētāk, par nepatiesu apliecinājumu sniegšanu un nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju ievest kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Turklāt dalībvalstis apņemas izvērtēt, vai būtu vēlams izveidot īpašas operatīvās vienības — ja to tiesību sistēmās tādas vēl nepastāv —, kas specializējušās nelikumīga kultūras priekšmetu importa apkarošanā. Dalībvalstis 18 mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis rīko apmācības un spēju veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes iedarbīgi īsteno šo regulu. Tās var arī izmantot informētības veicināšanas kampaņas, lai pievērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību šiem jautājumiem.

1.  Dalībvalstis rīko apmācības un spēju veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes un attiecīgie speciālisti iedarbīgi īsteno šo regulu. Tās izmanto arī informētības veicināšanas kampaņas, lai pievērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību šiem jautājumiem. Turklāt, lai palīdzētu tirgus dalībniekiem īstenot šo regulu, ikvienā dalībvalstī ierīko informācijas kontaktpunktus. Veicot sagatavošanās darbus šīs regulas īstenošanai, Komisija un dalībvalstis sadarbojas ar tādām starptautiskajām organizācijām kā UNESCO, Interpols, Eiropols un Starptautiskā muzeju padome (ICOM), lai nodrošinātu efektīvas apmācības, spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izveido konfliktu skartu un augsta riska valstu sarakstu, kuru regulāri atjaunina un ar kura palīdzību nosaka kultūras priekšmetiem piemērotos ierobežojošos pasākumus saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību 215. pantu.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Komisija kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un ESAO izstrādā nesaistošas pamatnostādnes rokasgrāmatas veidā, kurās izskaidrots, kā vislabāk piemērot kritērijus, ar kuru palīdzību nosakāmas konfliktu skartas un augsta riska teritorijas. Minētās rokasgrāmatas pamatā ir konfliktu skartu un augsta riska teritoriju definīcija, kas izklāstīta šīs regulas X pantā (punkts), un tajā ņem vērā šajā jomā izstrādātās ESAO pienācīgas pārbaudes vadlīnijas, tostarp citus piegādes ķēdes riskus, kas uzskatāmi par brīdinājuma signāliem, kā aprakstīts minēto vadlīniju attiecīgajos papildinājumos.

 

Komisija apspriežas ar ārējiem ekspertiem, kas nodrošinās indikatīvu, neizsmeļošu, regulāri atjauninātu konfliktu skartu un augsta riska teritoriju sarakstu. Minētā saraksta pamatā ir ekspertu veikta analīze no 1. punktā minētās rokasgrāmatas un informācija, kas iegūta no akadēmisko aprindu pārstāvjiem un piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmām. Savienības importētāji, kas veic sagādi no teritorijām, kuras nav iekļautas minētajā sarakstā, arī saglabā atbildību par šajā regulā noteikto pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildi.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  kultūras priekšmetu aizturēšanas gadījumu skaits un

e)  kultūras priekšmetu aizturēšanas gadījumu skaits;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  to gadījumu skaits, kad no kultūras priekšmetiem atsakās par labu valstij saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 199. pantu.

f)  to gadījumu skaits, kad no kultūras priekšmetiem atsakās par labu valstij saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 199. pantu, un

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)  ziņas par kriminālsodiem, kas pieņemti, lai īstenotu šo regulu.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

Pielikums – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[…]

svītrots

Pamatojums

Komisijas priekšlikuma pielikums ir jāsvītro un jāaizstāj ar Kultūras priekšmetu izvešanas regulas (Regula (EK) Nr. 116/2009) pielikumu, pielāgojot to 100 gadu slieksnim un mainot dažus vērtību sliekšņus. Ar procedūru saistītu apsvērumu dēļ ir ierosināti divi atsevišķi grozījumi (viens attiecas uz svītrošanu un otrs — uz iepriekšējā pielikuma grozīšanu), un par tiem jābalso kopā.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

Pielikums – A tabula (jauna)

1.  Vairāk nekā 100 gadu veci arheoloģiskie priekšmeti, kas nāk no:

 

  izrakumiem un atradumiem zemē vai ūdenī

9705 00 00

  arheoloģisko atradumu vietām

9706 00 00

  arheoloģiskajām kolekcijām

 

2.  Vairāk nekā 100 gadu veci mākslas, vēsturisku vai reliģisku pieminekļu neatņemami elementi, kas no tiem atdalīti

9705 00 00

 

9706 00 00

3.  Ilustrācijas un gleznas, kas nav iekļautas 4. vai 5. kategorijā un kas ir pilnībā radītas ar roku jebkurā tehnikā un uz jebkura materiāla

9701

4.  Darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā, kas ir pilnībā radīti ar roku uz jebkura materiāla

9701

5.  Mozaīkas no jebkura materiāla, kas ir pilnībā radītas ar roku un nepieder pie 1. vai 2. kategorijas, un zīmējumi jebkurā tehnikā, kas ir pilnībā radīti ar roku uz jebkura materiāla

6914

 

9701

6.  Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī to attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli

49. nodaļa

 

9702 00 00

 

8442 50 99

7.  1. kategorijā neiekļauti skulptūru vai tēlniecības darbu oriģināli un kopijas, kas radītas tādā pašā procesā kā oriģināli

9703 00 00

8.  Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi

3704

 

3705

 

3706

 

4911 91 80

9.  Inkunābulas un rokraksti, tostarp ģeogrāfiskās kartes un mūzikas partitūras atsevišķi vai kolekcijās

9702 00 00

 

9706 00 00

 

4901 10 00

 

4901 99 00

 

4904 00 00

 

4905 91 00

 

4905 99 00

 

4906 00 00

10.  Vairāk nekā 100 gadu vecas grāmatas atsevišķi vai kolekcijās

9705 00 00

 

9706 00 00

11.  Vairāk nekā 100 gadu vecas iespiestas ģeogrāfiskās kartes

9706 00 00

12.

 

a)  Zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekcijas un paraugi no šīm kolekcijām;

9705 00 00

b)  Kolekcijas ar vēsturisku, paleontoloģisku, etnogrāfisku vai numismātisku vērtību

9705 00 00

13.  Jebkura cita vairāk nekā 100 gadus veca senlieta, kas nav iekļauta A.1 līdz A.12 kategorijā

97060000

Uz kultūras priekšmetiem, kas pieder A.1 līdz A.13 kategorijai, šī regula atteicas tikai tad, ja to vērtība atbilst vai pārsniedz B punktā noteikto finansiālo robežvērtību.

B.

Finansiālās robežvērtības, ko piemēro noteiktām A punktā minētajām kategorijām (euro)

Vērtība:

Neatkarīgi no vērtības

  1 (arheoloģiski priekšmeti)

  2 (elementi, kas atdalīti no pieminekļa)

  9 (inkunābulas un rokraksti)

15 000

  5 (mozaīkas un zīmējumi)

  6 (gravīras)

  8 (fotogrāfijas)

  11 (iespiestas ģeogrāfiskās kartes)

30 000

  4 (darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā)

50 000

  3 (gleznas)

  7 (skulptūras)

  10 (grāmatas)

  12 (kolekcijas)

  13 (jebkurš cits priekšmets)

Novērtējums par to, vai ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz finansiālo vērtību, ir jāveic, kad ir iesniegts importa licences pieteikums. Finansiālā vērtība ir kultūras priekšmeta vērtība 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā dalībvalstī.

Dalībvalstīs, kuras neizmanto euro kā savu valsts valūtu, I pielikumā minētās vērtības, kas izteiktas euro, konvertē un izsaka valsts valūtā pēc Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētā maiņas kursa 2001. gada 31. decembrī. Atbilstošo vērtību valsts valūtā pārskata reizi divos gados, sākot no 2001. gada 31. decembra. Atbilstošo vērtību aprēķina, pamatojoties uz šo valūtu vidējo dienas vērtību, kas izteikta euro, 24 mēnešu laikā līdz augusta pēdējai dienai pirms pārskatīšanas, kas stājas spēkā 31. decembrī. Pēc Komisijas priekšlikuma šo aprēķina metodi pārskata Padomdevēja komiteja kultūras priekšmetu jautājumos, parasti divus gadus pēc pirmās piemērošanas. Katrā pārskatīšanas reizē vērtības, kas izteiktas euro, un attiecīgās vērtības valsts valūtā regulāri publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī novembra pirmajās dienās pirms dienas, kad stājas spēkā pārskatīšana.

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1522064603053&uri=CELEX:32009R0116)

Pamatojums

Eiropas Savienībai savā teritorijā ir jānodrošina vienāda līmeņa aizsardzība kultūras priekšmetiem, tostarp arī tiem, kas ievesti no trešām valstīm. Šajā nolūkā, kā arī lai kompetentajām muitas iestādēm un iestādēm, kas ir atbildīgas par importa licenču izsniegšanu, atvieglotu šīs regulas piemērošanu, sākotnējā priekšlikuma pielikums tiks aizstāts ar Regulas (EK) Nr. 116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu pielikumu, pielāgojot to vienotam 100 gadu slieksnim un mainot dažus vērtības sliekšņus atbilstīgi šīs regulas darbības jomai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kultūras priekšmetu imports

Atsauces

COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

11.9.2017

IMCO

11.9.2017

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

11.9.2017

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

18.1.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Santiago Fisas Ayxelà

24.10.2017

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

18.1.2018

Pieņemšanas datums

7.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Damian Drăghici, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Rupert Matthews, Luigi Morgano, John Procter, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Andrzej Zdrojewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Morten Løkkegaard, Martina Michels

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Flack, Gabriel Mato, Fernando Ruas

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, Morten Løkkegaard

EFDD

Isabella Adinolfi

ENF

Dominique Bilde

GUE/NGL

Nikolaos Chountis, Martina Michels

PPE

Andrea Bocskor, Norbert Erdős, Svetoslav Hristov Malinov, Gabriel Mato, Fernando Ruas, Sabine Verheyen, Bogdan Andrzej Zdrojewski

S&D

Silvia Costa, Damian Drăghici, Giorgos Grammatikakis, Sylvie Guillaume, Petra Kammerevert, Dietmar Köster, Luigi Morgano, Julie Ward

3

-

ECR

John Flack, Rupert Matthews, John Procter

1

0

VERTS/ALE

Jill Evans

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS  (4.7.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu

(COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Kostas Chrysogonos

GROZĪJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu zaudēšanu, cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi.

(1)  Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, zaudēšanu, cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi un legalizēti nelikumīgi iegūti līdzekļi.

__________________

__________________

24 COM(2016) 50 final.

24 COM(2016) 50 final.

25Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.

25Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Attiecībā uz Eiropas Savienības apņēmību nodrošināt taisnīgus procesus un kompensācijas cietušajiem, un UNESCO Konstitūcijas un konvencijas par mantojuma aizsardzību piemērošanu, ir jāgarantē nelikumīgi pārdoto un/vai izrakto vai iegūto priekšmetu atgūšana. Attiecībā uz tautu un teritoriju ekspluatāciju, kuras rezultāts parasti ir tādu kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība un kontrabanda, kuru izcelsme ir saistīta ar teritorijām, kur norisinās bruņots konflikts, šajā regulā vajadzētu ņemt vērā kultūras produktu reģionālās un vietējās īpatnības, nevis to tirgus vērtību.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem; tas bagātina visu tautu kultūras dzīvi, un tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Atbilstoši tam Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā.

(2)  Kultūras priekšmetiem bieži ir ievērojama kultūras, mākslas, vēsturiska vai zinātniska nozīme. Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem, kam cita starpā piemīt simboliska vērtība un kas glabā cilvēces kultūras atmiņu. Tas bagātina visu tautu kultūras dzīvi un vieno cilvēkus, veidojot kopīgu atmiņu un saglabājot liecības par civilizācijas attīstības gaitu. Tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Arheoloģisko atradumu vietu izlaupīšana ir notikusi vienmēr, taču tagad tā ir sasniegusi rūpniecisku mērogu. Kamēr vien nelikumīgi izraktu kultūras priekšmetu tirdzniecība ir ienesīga un ir iespējams no tās gūt peļņu bez ievērojamiem riskiem, šādi izrakumi un izlaupīšana turpināsies. Kultūras mantojuma ekonomiskās un mākslinieciskās vērtības dēļ starptautiskajā tirgū pēc tā ir liels pieprasījums, bet, tā kā nav pieņemti un netiek izpildīti stingri starptautiskie likumdošanas pasākumi, šie priekšmeti nonāk ēnu ekonomikā. Vēršanās pret kultūras mantojumu ir nopietns pārkāpums, kas nodara būtisku kaitējumu gan tieši, gan netieši skartajām personām. Kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība daudzos gadījumos veicina kultūras piespiedu homogenizāciju un/vai izstumšanu, bet kultūras priekšmetu izlaupīšanas rezultāts cita starpā ir kultūras sabrukums. Atbilstoši tam Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā, īpaši pievēršoties kultūras priekšmetiem ar izcelsmi trešās valstīs, kuras skar bruņoti konflikti, un jo īpaši gadījumos, kad šos kultūras priekšmetus ieved teroristu vai citas noziedzīgas organizācijas.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Trešo valstu kompetentajām iestādēm ne vienmēr ir pietiekamas spējas, lai cīnītos pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, vai arī tās ietekmē korupcija vai citi sliktas pārvaldības veidi. Izņemot kultūras priekšmetus no konteksta, iedzīvotājiem tiek atņemtas viņu paražas un piemiņas un kulta priekšmeti un vietas. Priekšmetu vēsturiskais konteksts un zinātniskā vērtība tiek zaudēta, ja ar tiem saistītie elementi tiek pārdoti atsevišķi. Ņemot vērā kultūras priekšmetu neaizstājamību un sabiedrības intereses, kultūras priekšmetus var iegūt īpašumā tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem. Importa procedūrā ir jāiekļauj garantija par turpmāku pienācīgu glabāšanu, dokumentāciju, akadēmiskām iestādēm un valsts muzejiem piešķirtu piekļuvi un sadarbību pamatotu atgūšanas prasību gadījumā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic pasākumi, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka ievedamie kultūras priekšmeti ir pakļauti ievešanas laikā veiktām saskaņotām kontrolēm.

(3)  Kultūras mantojuma aizsardzība var būt efektīva tikai tad, ja tā tiek organizēta gan valsts līmenī, gan starptautiskā līmenī, dalībvalstīm cieši sadarbojoties. Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz nozagtu un/vai salaupītu kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic saskaņoti pasākumi, lai starp dalībvalstīm saskaņotu noteikumus, normatīvos aktus un procedūras, lai nodrošinātu, ka ievedamie kultūras priekšmeti ir pakļauti ievešanas laikā veiktām saskaņotām kontrolēm, vienlaikus risinot nepilnības nodokļu jomā. Šiem pasākumiem būtu arī jānodrošina, ka ES tiesību akti tiek pienācīgi piemēroti visās dalībvalstīs un ka neaizstājamu priekšmetu atgūšana notiek iedarbīgi.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) zināmo potenciālu kultūras priekšmetu uzglabāšanas jomā, ieviešamajiem kontroles pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša, no tranzīta atšķirīga procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu būt pretrunā preču brīva tranzīta principam, nedz arī pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā. Attiecīgi, lai gan kontroles pasākumi aptver īpašas muitas procedūras, kuras var piemērot precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, tie nebūtu jāpiemēro tranzītam.

(5)  Ņemot vērā brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) zināmo potenciālu kultūras priekšmetu uzglabāšanas jomā, ieviešamajiem kontroles pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā, lai novērstu apiešanas iespēju brīvzonās, ko izmanto kā potenciālas teritorijas, no kurām ES izplatās nelikumīgi iegūtu priekšmetu tirdzniecība un uzglabāšana. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša, no tranzīta atšķirīga procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu pārmērīgi kaitēt preču brīva tranzīta principam, nedz arī pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā. Attiecīgi, lai gan kontroles pasākumi aptver īpašas muitas procedūras, kuras var piemērot precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, tie nebūtu jāpiemēro tranzītam, izņemot gadījumos, kad kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts, pārkāpjot tās normatīvo aktu noteikumus, vai iegūti citā nelikumīgā veidā.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no tās izvesti likumīgi, ja attiecīgā trešā valsts ir parakstījusi UNESCO 1970. gada konvenciju un tādējādi ir apņēmusies cīnīties pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību. Citos gadījumos personai būtu jāpierāda, ka eksports no izcelsmes valsts ir bijis likumīgs.

(7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no izcelsmes valsts ir izvesti likumīgi. Visos gadījumos personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie ir likumīgi izvesti no valsts, kurā tie turēti tieši pirms nosūtīšanas uz Savienību (“eksportētājvalsts”) saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi noteikt, ka visām kultūras priekšmetu kategorijām minimālā vecuma slieksnis ir 250 gadi. Ar šādu minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citas preces, kuras ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību.

(8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi noteikt, ka visām kultūras priekšmetu kategorijām minimālā vecuma slieksnis ir 100 gadi, atbilstīgi 1954. gada Hāgas konvencijas, 1970. gada UNESCO konvencijas un 1995. gada UNIDROIT konvencijas noteikumiem. Ar šādu minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citas preces, kuras ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību. Arī nesen radīti kultūras priekšmeti var tikt nelikumīgi tirgoti un ES vai trešo valstu noziedzīgās organizācijas tos var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma finansēšanai, narkotiku vai cilvēku tirdzniecībai vai citiem noziegumiem. Attiecīgi būtu jāveic pienācīgi pasākumi nolūkā nepieļaut to nelikumīgu ievešanu.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti, pieminekļu elementi, reti rokraksti un inkunābulas, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru tos drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka ir jāuzrāda ievešanas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta licence pirms šo preču laišanas brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanas tām. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs, proti, ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, konkrētāk, ar eksporta licencēm (sertifikātiem), ko izsniegusi trešā valsts (eksportētājvalsts), īpašumu apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence.

(10)  Tā kā dažas tādas kultūras priekšmetu kategorijas arheoloģiskie priekšmeti, pieminekļu elementi, juvelierizstrādājumi, numismātiski priekšmeti, senu tehnoloģisko sasniegumu artefakti, reti rokraksti un inkunābulas, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru tos drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka ir jāuzrāda ievešanas dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski izsniegta licence pirms šo preču laišanas brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanas tām. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs, proti, atbilst tās normatīvajiem aktiem, ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, konkrētāk, ar eksporta licencēm (sertifikātiem), ko izsniegusi trešā valsts (eksportētājvalsts), īpašumu apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās informācijas pieejamību un ievērojot proporcionalitātes principu. Personām, kuras iesniedz pieteikumus, nedrīkstētu prasīt maksu saistībā ar pieteikumu. Kompetento iestāžu lēmumi nekavējoties būtu jāpaziņo kompetentajām muitas iestādēm.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Izlaupīšanas gadījumi, kas saistīti ar teroristu finansēšanu vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vēsturiski ir bijuši saistīti ar konkrētām izcelsmes valstīm vai reģioniem. Komisijai būtu jo īpaši jāņem vērā ICOM publicētas sarkanās grāmatas, kur klasificētas apdraudētu arheoloģijas objektu vai mākslas darbu kategorijas visneaizsargātākajās vietās pasaulē, lai novērstu to pārdošanu vai nelikumīgu eksportu. Ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku, muitas iestādēs būtu jāieceļ kultūras eksperti. Viņu loma ir ārkārtīgi svarīga, jo viņiem vajadzības gadījumā būtu jāspēj pieprasīt deklarētājam papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, izdarot ekspertīzi.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šīs preces. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Muitai būtu jāreģistrē šo kultūras priekšmetu ievešana, jāglabā attiecīgo dokumentu oriģināli un jāizsniedz deklarētājam to kopijas, lai nodrošinātu preču izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū.

(11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šīs preces. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot elektronisku standartizētu dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Šie kultūras priekšmeti būtu elektroniski jāreģistrē, un ir jāizsniedz deklarētājam attiecīgo iesniegto dokumentu kopijas, lai nodrošinātu šo priekšmetu izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes vai akadēmiskas pētniecības nolūkā nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt licenci vai apliecinājumu.

(12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes vai akadēmiskas pētniecības nolūkā vai saistībā ar muzeju vai līdzīgu publisku bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt licenci vai apliecinājumu ar nosacījumu, ka nav nekādu pierādījumu, ka šie priekšmeti ir iegūti nelikumīgi.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Uzglabāšana bez licences vai apliecinājuma uzrādīšanas būtu jāatļauj arī attiecībā uz tādiem kultūras priekšmetiem, kas ievesti no valstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai dabas katastrofa, lai nodrošinātu to drošumu un saglabāšanu.

(13)  Valstis, kuras skāris bruņots konflikts vai attiecīga krīze, parasti nespēj pietiekami aizsargāt savu kultūras mantojumu. Tāpēc attiecībā uz kultūras priekšmetiem no šīm valstīm būtu jāatļauj uzglabāšana bez licences vai apliecinājuma uzrādīšanas, ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes atbalsta un pārvalda šo procesu līdz priekšmetu atgūšanas brīdim. Būtu jāveic rūpīgs riska novērtējums par tām personām, kuras vēlas kultūras priekšmetus ieviest Savienības muitas teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot iespējai, ka attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kas ievesti no eksportētājvalstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai cita attiecīga krīze, to uzglabāšana var tikt izmantota kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas avots.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Muitas iestādēm vajadzētu būt iespējai konfiscēt un pagaidu kārtā aizturēt kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, ja nav ievēroti šajā regulā minētie nosacījumi. Būtu jāievieš atbilstoši drošības pasākumi — jo īpaši deklarētāja pienācīga informēšana, efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi un 6 mēnešu maksimālais aizturēšanas ilgums. Kultūras priekšmetu pagaidu konfiskācija un aizturēšana būtu jāierobežo gadījumos, kad tā radītu pārmērīgas grūtības fiziskām personām, pamatojoties uz pienācīgu novērtējumu par katru atsevišķo gadījumu.

Pamatojums

Ir svarīgi šajā regulā iekļaut “pārmērīgu grūtību” principu attiecībā uz kultūras priekšmetu pagaidu aizturēšanu, lai izvairītos no situācijām, kurās šāda aizturēšana nesamērīgi varētu ietekmēt fizisku personu. Šis princips jau ir iekļauts citos ES tiesību instrumentos, proti, tiesību aktos par skaidras naudas kontroli un līdzekļu iesaldēšanu un konfiscēšanu.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, nekavējot (nesamērīgi) tirdzniecību ar trešām valstīm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa kritērija izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt pielikumu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu27. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, nekavējot (nesamērīgi) tirdzniecību ar trešām valstīm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai noteiktu jaunās elektroniskās sistēmas ieviešanas, ekspluatēšanas un uzturēšanas kārtību. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu27. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

__________________

__________________

27OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

27OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām, par importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128 .

(15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, tostarp ekspertu līmenī, pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā atbilstošos saglabāšanas apstākļos, importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām, par importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to iesniegšanu un izskatīšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128 .

__________________

__________________

28Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

28Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Būtu jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.

(16)  Būtu jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski elektroniski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Dalībvalstīm būtu jāizstrādā informētības veicināšanas kampaņas, lai tādējādi atturētu no nelikumīgā tirdzniecībā iegūto kultūras priekšmetu pirkšanas un pārdošanas. Lai jo īpaši pievērstu kultūras priekšmetu pircēju vai citu ieinteresēto personu uzmanību un tos informētu, dalībvalstīs būtu jāizveido viegli pieejami kontaktpunkti, palīdzības dienesti un tīmekļa vietne, un jānodrošina to pieejamība.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Komisijai būtu nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pieņemtu šīs regulas īstenošanas noteikumus, konkrētāk, noteikumus par atbilstošām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai. Līdz ar to šīs regulas piemērošana būtu jāatliek.

(19)  Komisijai būtu nekavējoties jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi, konkrētāk, noteikumi par atbilstošām standartizētām elektroniskām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikuma tabulā un atbilst tajā konkretizētajam minimālā vecuma slieksnim;

a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas reliģisku vai sekulāru apsvērumu dēļ ir būtiski nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikuma tabulā un atbilst tajā konkretizētajam minimālā vecuma slieksnim;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  “eksportētājvalsts” ir pēdējā valsts, kurā kultūras priekšmeti tika pastāvīgi turēti saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem pirms to nosūtīšanas uz Savienību;

c)  “eksportētājvalsts” ir pēdējā valsts, kurā kultūras priekšmeti tika turēti saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem pirms to nosūtīšanas uz Savienību;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  “pastāvīgi” nozīmē vismaz vienu mēnesi ilgu laikposmu, kas nav saistīts ar pagaidu izmantošanu, tranzītu, eksportu vai nosūtīšanu;

svītrots

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  “kompetentās iestādes" ir dalībvalstu norīkotas iestādes importa licenču piešķiršanai un importētāja apliecinājumu reģistrēšanai;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu pielikuma tabulas otro aili un minimālā vecuma slieksni pielikuma tabulas trešajā ailē, ņemot vērā šīs regulas īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

2.  Komisija ir pilnvarota pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, tostarp ekspertu līmenī, pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai noteiktu 9. pantā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas, ekspluatēšanas un uzturēšanas kārtību.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kultūras priekšmetu laišana brīvā apgrozībā un īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana kultūras priekšmetiem ir pieļaujama vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu.

1.  Ievest Savienības muitas teritorijā kultūras priekšmetus, kas ir nelikumīgi eksportēti no trešām valstīm, ir aizliegts.

 

Kultūras priekšmetu laišana brīvā apgrozībā un īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana kultūras priekšmetiem ir pieļaujama vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu.

 

Importa licences izsniegšanu vai pareizu importētāja apliecinājuma iesniegšanu muitas iestādēm neuzskata par kultūras priekšmetu likumīgas izcelsmes vai īpašumtiesību pierādījumu.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienībā muitas teritorijā izglītības, zinātnes un akadēmiskās pētniecības vajadzībām;

a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienībā muitas teritorijā izglītības, zinātnes, restaurācijas, saglabāšanas un akadēmiskās pētniecības vajadzībām un saistībā ar publisku muzeju vai citu publisku bezpeļņas iestāžu sadarbību, rīkojot kultūras priekšmetu izstādes, ar nosacījumu, ka nav pierādījumu par to, ka minētie priekšmeti ir iegūti nelikumīgi;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) tieši formulētā nolūkā nodrošināt to saglabāšanu vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde.

b)  kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) tieši formulētā nolūkā nodrošināt to aizsardzību un saglabāšanu vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde, pēc tam, kad ir veikts riska novērtējums par personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņem konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu drošības nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir viena no UNESCO 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītās Konvencijas par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (turpmāk “UNESCO 1970. gada konvencija”), pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka kultūras priekšmeti no šīs valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

2.  Iepriekšējā punktā minēto kultūras priekšmetu valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Pieteikumam vienmēr pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka kultūras priekšmeti no eksportētājvalsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Lai varētu saņemt importa licenci, kopā ar importa licences pieteikumu ir jāsniedz garantija par atbilstošu uzglabāšanu, dokumentāciju, akadēmiskām iestādēm un publiskiem muzejiem vai līdzīgām publiskām bezpeļņas iestādēm piešķirtu piekļuvi un sadarbību pamatotu atgūšanas prasību gadījumā.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  ja eksportētājvalsts nav UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;

a)  ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no eksportētājvalsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;

b)  kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka priekšmetu valdītājs nav tos ieguvis likumīgi;

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ja pieprasījums tiek pieņemts, kompetentā iestāde nekavējoties elektroniski pārsūta importa licences kopiju attiecīgajām muitas iestādēm.

 

Ja pieprasījums tiek noraidīts, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē attiecīgās muitas iestādes un Komisiju. Lēmumam par noraidīšanu pievieno noraidīšanas pamatojumu, tostarp informāciju par pārsūdzības procedūru, lēmumu darot zināmu attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam tā pieņemšanas brīdī.

 

Ja licences pieprasījums attiecas uz kultūras priekšmetu, par kuru šāds pieprasījums iepriekš ir noraidīts, pieteikuma iesniedzējam ir jāinformē kompetentā iestāde, kurā pieteikums ir iesniegts, par iepriekšējo atteikumu.

 

Dalībvalstis atzīst citu dalībvalstu kompetento iestāžu atteikumu derīgumu, ja atteikumi ir pamatoti ar šīs regulas noteikumiem.

 

Ja ir kļuvuši pieejami jauni pierādījumi, ar kuriem pamatot pieprasījumu, ir jāiesniedz jauns pieprasījums atbilstīgi 4. panta 2. punktam. Ja kompetentā iestāde šādos gadījumos izsniedz licenci, tā par to informē Komisiju, izklāstot sava lēmuma pamatojumu.

 

Komisija paziņo saņemto informāciju citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.

Dalībvalstis nekavējoties izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ziņas par minētajām kompetentajām iestādēm un jebkuras to izmaiņas publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Komisija ziņas par minētajām kompetentajām iestādēm un jebkuras to izmaiņas publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, kā arī īpaši šim nolūkam paredzētajā tīmekļa vietnē, kas ir minēta 11. pantā.

Pamatojums

Lai nodrošinātu pārredzamību, kompetento iestāžu saraksts būtu jādara publiski pieejams Komisijas uzturētā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

4. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija ar īstenošanas aktiem var izveidot veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

6.  Komisija ar īstenošanas aktiem izveido standartizētu elektronisku veidni importētāja apliecinājumam un pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma un tam pievienoto attiecīgo pamatojuma dokumentu iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Importētāja apliecinājums

Importētāja apliecinājums un saglabāšanas garantija

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai pielikuma a), b), e), f), g), i), j), k) un l) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāiesniedz importētāja apliecinājums ievešanas dalībvalsts muitas iestādēm.

1.  Lai pielikuma a), b), e), f), g), i), j), k) un l) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāiesniedz importētāja apliecinājums un saglabāšanas garantija ievešanas dalībvalsts muitas iestādēm.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no izcelsmes valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts, importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no šīs valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

Importētāja apliecinājums, ko reģistrē elektroniski un attiecīgos gadījumos kompetentajām iestādēm nosūta papīra un elektroniskā formātā, ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no izcelsmes valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Importētāja apliecinājums ietver standartizētu dokumentu, kuros attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt.

Importētāja apliecinājums un saglabāšanas garantija ietver standartizētu dokumentu elektroniskā vai papīra formā, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt. Importētāja apliecinājumā ietver informāciju par nepatiesa apliecinājuma sniegšanas sekām.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Importētāja apliecinājumam ir jāpievieno obligāta apdrošināšana, kas aptver laikposmu, kurā kultūras priekšmeti tiek transportēti un izmantoti ES teritorijā. Turklāt brīdī, kad šie priekšmeti tiek ievesti ES muitas teritorijā, muitas darbinieki var pieprasīt citu dokumentu oriģinālus, piemēram, ekspertu vērtējumus, rēķinus un īpašumu apliecības.

 

Saglabāšanas garantija ietver priekšmetu valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka tranzīta un pārdošanas laikā priekšmeti tiks atbilstoši uzglabāti, kā noteikts 4. pantā, un tiks pārdoti tikai pircējiem, kuri spēj ievērot dalībvalsts noteikumus par atbilstošu apiešanos ar kultūras priekšmetiem.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

3.  Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt standartizēto elektronisko veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Muitas iestādei, kas kompetenta laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, iesniedz attiecīgi 4. pantā minēto importa licenci vai 5. pantā minēto importētāja apliecinājumu.

1.  Muitas iestādei, kas kompetenta laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, elektroniski iesniedz attiecīgi 4. pantā minēto importa licenci vai 5. pantā minēto importētāja apliecinājumu.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešama importa licence, muitas iestādes pārbauda, vai importa licence atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi.

2.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešama importa licence, muitas iestādes pārbauda, vai importa licence atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, veicot ekspertīzi. Elektroniski reģistrētajai importa licencei piešķir sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, laižot priekšmetus apgrozībā, deklarētājam izsniedz reģistrētās importa licences kopiju.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešams importētāja apliecinājums, muitas iestādes pārbauda, vai importētāja apliecinājums atbilst 5. pantā vai uz tā pamata noteiktajām prasībām un vai tas atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var pieprasīt no deklarētāja papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi. Tās reģistrē importētāja apliecinājumu, piešķirot tam sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, veicot preču laišanu apgrozībā, izsniedz deklarētājam reģistrētā importētāja apliecinājuma kopiju.

3.  Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešams importētāja apliecinājums, muitas iestādes pārbauda, vai importētāja apliecinājums atbilst 5. pantā vai uz tā pamata noteiktajām prasībām un vai tas atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var pieprasīt no deklarētāja papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, veicot ekspertīzi. Elektroniski reģistrētajam importētāja apliecinājumam piešķir sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, veicot preču laišanu apgrozībā, deklarētājam tiks izsniegta reģistrētā importētāja apliecinājuma kopija un apliecinājums tiks nosūtīts kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ziņas par kompetentām muitas iestādēm un jebkuras to izmaiņas publicē Eiropas Savienības Oficiālais Vēstneša C sērijā.

Komisija ziņas par kompetentām muitas iestādēm un jebkuras to izmaiņas publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, kā arī īpaši šim nolūkam paredzētajā tīmekļa vietnē, kas ir minēta 11. pantā.

Pamatojums

Lai nodrošinātu pārredzamību, kompetento iestāžu saraksts būtu jādara publiski pieejams Komisijas uzturētā tīmekļa vietnē.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Ja pārbaudē pie ES robežas tiek konstatēts, ka kultūras priekšmeti tiek importēti nelikumīgi, ES kompetentajai muitas iestādei būtu jāinformē aizturētā kultūras priekšmeta izcelsmes valsts policija un muitas iestādes par mēģinājumu nelikumīgi transportēt un izmantot mākslas darbu. Ja valsts, no kuras kultūras priekšmeti tiek nelikumīgi transportēti, nav izcelsmes valsts, jāinformē abu valstu iestādes.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Muitas iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, ja attiecīgie kultūras priekšmeti ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus.

1.  Muitas iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, ja attiecīgie kultūras priekšmeti ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus. Kultūras priekšmetu konfiskācijas vai pagaidu aizturēšanas gadījumā tiek nodrošinātas pienācīgas garantijas kultūras priekšmetu optimālai saglabāšanai saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Muitas iestādes, vajadzības gadījumā arī sadarbojoties ar attiecīgām Eiropas vai valstu iestādēm, var nolemt veikt padziļinātas pārbaudes un muitas kontroli, izmantojot pieeju, kas balstīta uz risku. Ja kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti, kuri kā tranzītpreces šķērso Savienības teritoriju, no izcelsmes valsts teritorijas varētu būt izvesti, pārkāpjot izcelsmes valsts normatīvo aktu noteikumus, vai citā nelikumīgā veidā, tās norīko muitas iestādes uz laiku konfiscēt šos priekšmetus.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. punktā, pievieno pamatojumu, to nosūta deklarētājam un uz to attiecina iedarbīgu aizsardzību saskaņā ar procedūrām, kuras ir paredzētas valsts tiesību aktos.

2.  Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. un 1.a punktā, pievieno pamatojumu, to nosūta deklarētājam un uz to attiecina iedarbīgu aizsardzību saskaņā ar procedūrām, kuras ir paredzētas valsts tiesību aktos.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir pieņemts lēmums, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam.

3.  Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir pieņemts lēmums, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam. ES dalībvalstu iestādēm ir jāpārliecinās, ka brīdī, kad mākslas darbi tiek atdoti izcelsmes valstij, šo valsti neskar bruņots konflikts, kura laikā nevar garantēt kultūras priekšmeta drošību. Šādā gadījumā priekšmetam ir jāpaliek ES teritorijā, kamēr situācija izcelsmes valstī ir stabilizējusies.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Tehniskā palīdzība, padoma sniegšana un informācijas apmaiņa

 

Lai atvieglotu šīs regulas prasību ievērošanu, dalībvalstis — attiecīgā gadījumā ar Komisijas palīdzību — var sniegt importētājiem palīdzību un tehniskos vai cita veida padomus, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu situāciju.

 

Dalībvalstis ar Komisijas palīdzību veicina informācijas apmaiņu un lietderīgas informācijas izplatīšanu par kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, jo īpaši nolūkā palīdzēt importētājiem novērtēt riskus, un par paraugpraksi saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

 

Palīdzība tiek sniegta atbilstoši kārtībai, kas neapdraud 2. panta 1. punktā ha) apakšpunktā minēto kompetento iestāžu pienākumus un saglabā to neatkarību šīs regulas ievērošanas kontrolē.

Pamatojums

Šis jaunais pants ir radīts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, 13. pantu, ar mērķi atvieglot šīs regulas sekmīgu īstenošanu.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību starp savām kompetentajām iestādēm, kas minētas 3. panta 4. punktā.

1.  Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību starp savām kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Var tikt izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm.

2.  Pamatojoties uz pienācīgu tiesību akta priekšlikumu, tiek izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm, tostarp muitas iestādēm, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm. Jebkādu personas datu uzglabāšana vai apstrādāšana šādā elektroniskā sistēmā notiek saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, jo īpaši nepieciešamības, proporcionalitātes un mērķa ierobežojuma principiem, un to pienācīgi uzrauga datu aizsardzības iestādes.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  2. punktā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas, darbības un uzturēšanas kārtību;

svītrots

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem, konkrētāk, par nepatiesu apliecinājumu sniegšanu un nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju ievest kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstis 18 mēnešu laikā no šīs regulas spēkāstāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem, konkrētāk, par kultūras priekšmetu ievešanu ES teritorijā bez pienācīgas licences, par licences izmantošanu citiem kultūras priekšmetiem, kuriem tā nav izsniegta, vai par nepatiesu apliecinājumu sniegšanu un nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju ievest kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, kā arī par saimniecisko resursu pieejamības nodrošināšanu noziedzīgiem grupējumiem kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas rezultātā. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu pilnīgu īstenošanu, tostarp attiecīgās mantas atsavināšanu personām, kas nodarbojas ar kultūras priekšmetu nelikumīgu ievešanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstis 18 mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis rīko apmācības un spēju veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes iedarbīgi īsteno šo regulu. Tās var arī izmantot informētības veicināšanas kampaņas, lai pievērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību šiem jautājumiem.

Dalībvalstis rīko muitas un citu kompetento iestāžu darbiniekiem mācības par to, kā atpazīt nelikumīgi kontrabandas ceļā pārvadātus, zagtus un viltotus kultūras priekšmetus un kā efektīvāk sadarboties kultūras priekšmetu nelikumīgas tirdzniecības un kontrabandas apkarošanā, kā arī spēju veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes un speciālisti iedarbīgi īsteno šo regulu. Komisija uztur īpašu tīmekļa vietni, kurā visām iesaistītajām pusēm sniedz skaidru informāciju par šīs regulas mērķiem, tajā paredzētajiem pienākumiem, kompetento iestāžu sarakstu, iespēju piemērot pagaidu aizturēšanu, paredzētajiem sodiem un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un citiem būtiskiem jautājumiem. Dalībvalstis arī izmanto informētības veicināšanas kampaņas un izveido viegli pieejamus informācijas centrus un palīdzības dienestus un nodrošina to pieejamību, lai pievērstu jo īpaši kultūras priekšmetu pircēju un citu ieinteresēto personu uzmanību un tos informētu. Lai ievērotu šīs regulas principus un garu, muitas iestādēm pie ES ārējām robežām vajadzētu būt iespējai saņemt speciālistu palīdzību, šim nolūkam paredzētus līdzekļus un īpašu aprīkojumu.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Veicot sagatavošanās darbus šīs regulas īstenošanai, Komisija un dalībvalstis sadarbojas ar tādām starptautiskajām organizācijām kā UNESCO, Interpols, Eiropols, Pasaules Muitas organizācija (WCO) un Starptautiskā muzeju padome, lai nodrošinātu efektīvas mācības, spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  informācija par šīs regulas pārkāpumiem;

b)  informācija par šīs regulas pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  kultūras priekšmetu aizturēšanas gadījumu skaits un

e)  kultūras priekšmetu aizturēšanas gadījumu skaits un ilgums un

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  to gadījumu skaits, kad no kultūras priekšmetiem atsakās par labu valstij saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 199. pantu.

f)  to gadījumu skaits, kad no kultūras priekšmetiem atsakās par labu valstij saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 199. pantu, un

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju.

Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši no aptaujas saņemšanas brīža, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām atbildēm uz 1. punktā minēto aptauju jautājumiem, Komisija var prasīt dalībvalstīm sniegt papildu informāciju par importa licenču pieprasījumu apstrādi. Dalībvalstis nekavējoties sniedz prasīto informāciju.

Pamatojums

Lai novērtētu šīs regulas vienotu īstenošanu, Komisijai, ja tā uzskata par nepieciešamu, būtu jāsaņem papildu informācija par licenču pieprasījumu apstrādi, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kad apritējuši trīs gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.

2.  Kad apritējuši trīs gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumos novērtē šīs regulas vienotu īstenošanu, darbību un efektivitāti, un vajadzības gadījumā tos var papildināt ar pienācīgiem tiesību aktu priekšlikumiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kultūras priekšmetu imports

Atsauces

COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

11.9.2017

IMCO

11.9.2017

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

11.9.2017

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Kostas Chrysogonos

26.2.2018

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

18.1.2018

Izskatīšana komitejā

14.5.2018

28.6.2018

 

 

Pieņemšanas datums

28.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Ana Gomes, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Barbara Kudrycka, Roberta Metsola, Ivari Padar, Judith Sargentini, Giancarlo Scottà, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kostas Chrysogonos, Carlos Coelho, Jeroen Lenaers, Andrejs Mamikins, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Emilian Pavel, Morten Helveg Petersen, Barbara Spinelli, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karoline Graswander-Hainz, Eduard Kukan, Fernando Ruas, Joachim Schuster, Ramón Luis Valcárcel Siso

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Filiz Hyusmenova, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Morten Helveg Petersen

EFDD

Kristina Winberg

ENF

Giancarlo Scottà

GUE/NGL

Malin Björk, Kostas Chrysogonos, Barbara Spinelli

PPE

Asim Ademov, Michał Boni, Carlos Coelho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Barbara Kudrycka, Eduard Kukan, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, Fernando Ruas, Csaba Sógor, Ramón Luis Valcárcel Siso, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

S&D

Caterina Chinnici, Ana Gomes, Karoline Graswander-Hainz, Andrejs Mamikins, Ivari Padar, Emilian Pavel, Joachim Schuster, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Judith Sargentini

3

-

ECR

Jussi Halla-aho, Branislav Škripek

ENF

Auke Zijlstra

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Kultūras priekšmetu imports

Atsauces

COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.7.2017

 

 

 

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

11.9.2017

IMCO

11.9.2017

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

11.9.2017

LIBE

11.9.2017

 

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

18.1.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Alessia Maria Mosca

11.1.2018

Daniel Dalton

11.1.2018

 

 

55. pants – kopīgā komiteju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

18.1.2018

Izskatīšana komitejā

21.2.2018

21.3.2018

23.4.2018

4.6.2018

 

18.6.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

4

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Pascal Arimont, Tiziana Beghin, David Borrelli, Daniel Caspary, Dita Charanzová, Salvatore Cicu, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Nadja Hirsch, France Jamet, Philippe Juvin, Jude Kirton-Darling, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Marlene Mizzi, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Christel Schaldemose, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Jasenko Selimovic, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Anneleen Van Bossuyt, Iuliu Winkler, Igor Šoltes

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Reimer Böge, Birgit Collin-Langen, Igor Gräzin, Arndt Kohn, Pina Picierno, Fernando Ruas, Paul Rübig, Martin Schirdewan, Pedro Silva Pereira, Ramon Tremosa i Balcells, Sabine Verheyen, Kerstin Westphal

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Angel Dzhambazki, Czesław Hoc, Verónica Lope Fontagné, Nils Torvalds, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Tiemo Wölken, Flavio Zanonato

Iesniegšanas datums

9.10.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

56

+

ALDE

Dita Charanzová, Igor Gräzin, Nadja Hirsch, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Nils Torvalds, Ramon Tremosa i Balcells

EFDD

Tiziana Beghin, William (The Earl of) Dartmouth

ENF

Danilo Oscar Lancini

GUE/NGL

Martin Schirdewan, Helmut Scholz

NI

David Borrelli

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Pascal Arimont, Reimer Böge, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Carlos Coelho, Birgit Collin-Langen, Anna Maria Corazza Bildt, Christophe Hansen, Philippe Juvin, Verónica Lope Fontagné, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Fernando Ruas, Paul Rübig, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Vladimir Urutchev, Sabine Verheyen, Henna Virkkunen, Iuliu Winkler

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Arndt Kohn, Bernd Lange, David Martin, Marlene Mizzi, Pina Picierno, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Christel Schaldemose, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Kerstin Westphal, Tiemo Wölken, Flavio Zanonato

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Pascal Durand, Igor Šoltes

4

-

ECR

Angel Dzhambazki, Czesław Hoc, Emma McClarkin, Anneleen Van Bossuyt

3

0

ECR

Daniel Dalton

ENF

France Jamet

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 19. oktobrisJuridisks paziņojums