Procedūra : 2018/0082(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0309/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0309/2018

Debates :

PV 11/03/2019 - 20
CRE 11/03/2019 - 20

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.3
CRE 25/10/2018 - 13.3
PV 12/03/2019 - 9.18
CRE 12/03/2019 - 9.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0152

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1598kWORD 190k
10.10.2018
PE 623.672v02-00 A8-0309/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

(COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Paolo De Castro

Atzinuma referents (*): Marc Tarabella

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
  Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums
  Attīstības komitejas atzinums
  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

(COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0173),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0139/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Zviedrijas parlaments, un Rumānijas Senāta sniegto informāciju, kur norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0309/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Komisijas vadītais Augsta līmeņa forums pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanai 2010. gadā apstiprināja labas prakses principu kopumu par vertikālām attiecībām pārtikas piegādes ķēdē, un par to vienojās organizācijas, kas pārstāv lielāko daļu uzņēmēju pārtikas piegādes ķēdē. Šie principi kļuva par pamatu 2013. gadā uzsāktajai piegādes ķēdes iniciatīvai.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  ESAO 2011. gadā pieņēma atjauninātas Vadlīnijas multinacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, kas ir visaptverošākais valdību atbalstītais ieteikumu kopums un aptver visas galvenās uzņēmējdarbības ētikas jomas.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Pārtikas piegādes ķēdē pārtikas produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības posmā darbojas dažādi dalībnieki. Šī ķēde neapšaubāmi ir vissvarīgākais kanāls, pa kuru pārtikas produkti nonāk “no lauka galdā”. Minētie dalībnieki pārdod lietošanai pārtikā pārtikas produktus, proti, galvenokārt lauksaimniecības produktus, arī zivsaimniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Līguma I pielikumā, un citus minētajā pielikumā neiekļautus pārtikas produktus, kas no lauksaimniecības produktiem tiek pārstrādāti par produktiem lietošanai pārtikā.

(3)  Lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas, apstrādes, importēšanas, eksportēšanas, tirdzniecības, izplatīšanas, mazumtirdzniecības un pārdošanas galapatērētājiem posmā darbojas dažādi dalībnieki. Šī ķēde neapšaubāmi ir vissvarīgākais kanāls produktu piegādē. Minētie dalībnieki pārdod lauksaimniecības un pārtikas produktus, proti, galvenokārt lauksaimniecības produktus, arī zivsaimniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Līguma I pielikumā, un citus minētajā pielikumā neiekļautus pārtikas produktus, kas no lauksaimniecības produktiem tiek pārstrādāti par lauksaimniecības un pārtikas produktiem.

 

(Frāzes “pārtikas piegādes ķēde” nomaiņa uz “lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēde” attiecas uz visu tekstu. Pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Dalībnieku skaits un lielums dažādos pārtikas piegādes ķēdes posmos ir visai atšķirīgs. Atšķirīgās iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus ir saistītas ar to, ka dalībnieku koncentrācijas līmenis nav vienāds, kas dažiem no tiem savukārt paver iespēju šīs nevienlīdzīgās izdevīgāku nosacījumu panākšanas iespējas izmantot netaisnīgā tirdzniecības praksē. Netaisnīga tirdzniecības prakse ir īpaši kaitīga pārtikas piegādes ķēdes maziem un vidējiem dalībniekiem. Lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri piegādā galvenokārt lauksaimniecības produktus, lielākoties ir maza un vidēja lieluma dalībnieki.

(5)  Dalībnieku skaits un lielums dažādos lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes posmos ir visai atšķirīgs. Atšķirīgās iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus ir saistītas ar to, ka dalībnieku koncentrācijas līmenis nav vienāds, kas dažiem no tiem savukārt paver iespēju šīs nevienlīdzīgās izdevīgāku nosacījumu panākšanas iespējas izmantot netaisnīgā tirdzniecības praksē. Netaisnīga tirdzniecības prakse ir pat vēl kaitīgāka lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes maziem un vidējiem dalībniekiem gan Savienībā, gan ārpus tās. Lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri piegādā galvenokārt lauksaimniecības produktus, bieži vien ir maza un vidēja lieluma dalībnieki, tomēr visi piegādātāji neatkarīgi no to lieluma ir pakļauti netaisnīgas tirdzniecības prakses riskam.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, sarunu risināšanas spēju atšķirības ir samērojamas ar piegādātāja atkarību, jo īpaši ekonomisko atkarību, no pircēja.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai mazinātu šādas prakses izmantošanu un palīdzētu nodrošināt lauksaimniecības produktu ražotājiem pietiekami augstu dzīves līmeni, Savienībā būtu jāievieš minimāls standarts aizsardzībai pret noteiktiem klaji netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem. Šādam standartam būtu jānāk par labu visiem lauksaimniecības produktu ražotājiem vai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas piegādā pārtikas produktus, tostarp ražotāju organizācijām un šādu organizāciju asociācijām, ja vien visas minētās personas atbilst mikrouzņēmuma, maza un vidēja uzņēmuma definīcijai, kura noteikta Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK12 pielikumā. Minētie mikropiegādātāji, mazie un vidējie piegādātāji ir īpaši neaizsargāti no netaisnīgas tirdzniecības prakses, un tiem ir vismazākās iespējas pret to cīnīties, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz savu ekonomisko dzīvotspēju. Tā kā netaisnīgas tirdzniecības prakses radītais finansiālais spiediens uz maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži vien pa piegādes ķēdi sasniedz lauksaimniecības produktu ražotājus, noteikumiem par netaisnīgu tirdzniecības praksi būtu jāaizsargā arī mazie un vidējie starpniekpiegādātāji, kuri minētajā ķēdē atrodas lejup no primārajiem ražotājiem. Minēto starpniekpiegādātāju aizsardzībā būtu jāizvairās no neparedzētām sekām (jo īpaši no cenu nepamatotas paaugstināšanas), kas var rasties, tirdzniecībai no apstrādātu lauksaimniecības produktu ražotājiem un to asociācijām novirzoties uz mazaizsargātiem piegādātājiem.

(7)  Lai mazinātu šādas prakses izmantošanu un palīdzētu nodrošināt lauksaimniecības produktu ražotājiem pietiekami augstu dzīves līmeni, Savienībā būtu jāievieš minimāls standarts aizsardzībai pret noteiktiem klaji netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem. Šādam standartam būtu jānāk par labu visiem lauksaimniecības produktu ražotājiem vai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas piegādā lauksaimniecības un pārtikas produktus, tostarp ražotāju organizācijām, šādu organizāciju asociācijām un kooperatīviem. Netaisnīgas tirdzniecības prakses radītais finansiālais spiediens bieži vien pa piegādes ķēdi sasniedz lauksaimniecības produktu ražotājus, un tādēļ noteikumiem par netaisnīgu tirdzniecības praksi būtu jāaizsargā arī starpniekpiegādātāji, kuri minētajā ķēdē atrodas lejup no primārajiem ražotājiem. Minēto starpniekpiegādātāju aizsardzībā būtu jāizvairās no neparedzētām sekām (jo īpaši no cenu nepamatotas paaugstināšanas), kas var rasties, tirdzniecībai novirzoties no apstrādātu lauksaimniecības produktu ražotājiem un to asociācijām.

_________________

 

12 OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

 

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Tā kā pircēja uzņēmējdarbības vieta ne vienmēr ir tā pati vieta, kur piegādā un laiž tirgū lauksaimniecības un pārtikas produktus, attiecīgajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visiem pircējiem neatkarīgi no to uzņēmējdarbības vietas, kad produkti, ko tie iepērk, ir paredzēti Savienības lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdei. Lai pastiprinātu šīs direktīvas īstenošanu un izpildi uzņēmumos, kas reģistrēti ārpus Savienības, Komisijai būtu jāiekļauj īpašas klauzulas Savienības divpusējos tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir iekļaut direktīvas darbības jomā tos operatorus, kas, lai gan ir reģistrēti ārpus ES, pērk un pārdod produktus ES tirgū, un novērst iespēju, ka pircējs var izvairīties no šiem noteikumiem, vienkārši pārvietojot savu reģistrācijas vietu ārpus ES.

Šī grozījuma mērķis ir iekļaut direktīvas piemērošanas jomā pircējus, kuri, lai gan reģistrēti ārpus ES, tomēr pērk un pārdod produktus ES tirgū. Lai pastiprinātu šīs direktīvas noteikumu īstenošanu un izpildi, Komisija tiek aicināta iekļaut īpašas klauzulas ES divpusējos tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Šīs direktīvas darbības jomā būtu jāiekļauj lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības papildpakalpojumi. Tādi pakalpojumi kā transports, dezinfekcija vai rēķinu izrakstīšana nebūtu jāuzskata par papildpakalpojumiem lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanai, un tāpēc tiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai izvairītos no neparedzētas kropļojošas ietekmes, ko izraisa Savienībā esošu piegādātāju aizsargāšana, piegādātājiem, kuri ir reģistrēti ārpus Savienības, vajadzētu būt spējīgiem paļauties uz Savienības minimālo standartu, kad viņi pārdod pārtikas produktus Savienībā reģistrētiem pircējiem.

(8)  Lai izvairītos no neparedzētas kropļojošas ietekmes, ko izraisa Savienībā esošu piegādātāju aizsargāšana, piegādātājiem, kuri ir reģistrēti ārpus Savienības, vajadzētu būt spējīgiem paļauties uz Savienības minimālo standartu, kad viņi pārdod lauksaimniecības un pārtikas produktus pircējiem.

Pamatojums

Arvien mazākā ienākumu daļa, kas nonāk pie mazajiem pārtikas ražotājiem un darba ņēmējiem jaunattīstības valstīs, un darba apstākļi, ar kuriem viņi saskaras netaisnīgas tirdzniecības prakses dēļ, apdraud Savienības attīstības politiku un tās mērķu sasniegšanu saskaņā ar 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmu.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Spēku nelīdzsvarotībai piegādes ķēdē un lielveikalu netaisnīgai tirdzniecības praksei ir ievērojamas sekas, jo tas rada un pastiprina ievērojami nelabvēlīgo sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi lielākajā daļā lauksaimnieciskās ražošanas valstu un nabadzīgo valstu, tostarp izraisa pamattiesību pārkāpumus, dzimumu diskrimināciju, nespēju nopelnīt iztiku un ilgu darba laiku.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Attiecīgajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz uzņēmējdarbību, ko veic lielāki pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki, proti, tādi dalībniekiem, kuri nav mazi vai vidēji un kuriem parasti ir labākas iespējas panākt sev izdevīgus nosacījumus tirdzniecībā ar maziem un vidējiem piegādātājiem.

(9)  Attiecīgajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visiem uzņēmumiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu jau ir nacionāli noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi (kas mēdz atšķirties), ir lietderīgi, izmantojot direktīvu, ieviest minimālu aizsardzības standartu saskaņā ar Savienības tiesībām. Šādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savā tiesību sistēmā iekļaut attiecīgos noteikumus tā, lai izveidotos saskaņots režīms. Ja vien tiek ievērotas iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstīm nevajadzētu aizliegt savā teritorijā pieņemt un piemērot stingrākus noteikumus, kas aizsargā mazos un vidējos piegādātājus un pircējus no netaisnīgas tirdzniecības prakses, kura tiek izmantota starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē.

(10)  Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu jau ir nacionāli noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi (kas mēdz atšķirties), ir lietderīgi, izmantojot direktīvu, ieviest minimālu aizsardzības standartu saskaņā ar Savienības tiesībām. Šādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savā tiesību sistēmā iekļaut attiecīgos noteikumus tā, lai izveidotos saskaņots režīms. Ja vien tiek ievērotas iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstīm nevajadzētu aizliegt savā teritorijā pieņemt un piemērot stingrākus noteikumus, kas neatkarīgi no to lieluma aizsargā visus piegādātājus un pircējus no netaisnīgas tirdzniecības prakses, kura tiek izmantota starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Tā kā netaisnīga tirdzniecības prakse var tikt izmantota jebkurā pārtikas produkta pārdošanas posmā, t. i., pirms vai pēc pārdošanas darījuma vai tā laikā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz minēto praksi, neraugoties uz to, kad tā tiek izmantota.

(11)  Tā kā netaisnīga tirdzniecības prakse var tikt izmantota jebkurā lauksaimniecības vai pārtikas produkta pārdošanas posmā, t. i., pirms vai pēc pārdošanas darījuma vai tā laikā vai saistībā ar šī produkta pārdošanas papildpakalpojumiem, kurus pircējs vai pircēju grupa sniedz pārdevējam, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz minēto praksi, neraugoties uz to, kad tā tiek izmantota.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lemjot par to, vai kāds no tirdzniecības prakses veidiem ir uzskatāms par netaisnīgu, ir svarīgi mazināt risku, ka var tikt ierobežoti starp pusēm noslēgti taisnīgi un ienesīgumu veicinoši līgumi. Tāpēc, lai aizliegtu tikai vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas piegādes līgumu noteikumos, prakses veidus, kas ir skaidri un nepārprotami paredzēti starp pusēm noslēgtajos piegādes līgumos, ir lietderīgi nošķirt no tādiem prakses veidiem, kuri tiek izmantoti pēc darījuma noslēgšanas un par kuriem puses iepriekš nav noslēgušas skaidru un nepārprotamu vienošanos. Tomēr daži tirdzniecības prakses veidi pēc savas būtības tiek uzskatīti par netaisnīgiem, un šādu prakses veidu gadījumā nebūtu jāatļauj pusēm izmantot līgumslēgšanas brīvību, lai atkāptos no to aizlieguma.

(12)  Lemjot par to, vai kāds no tirdzniecības prakses veidiem ir uzskatāms par netaisnīgu, ir svarīgi mazināt risku, ka var tikt ierobežoti starp pusēm noslēgti taisnīgi un ienesīgumu veicinoši līgumi. Tāpēc, lai aizliegtu tikai vienpusējas izmaiņas piegādes līgumu noteikumos, prakses veidus, kas neizriet no piegādātāja ekonomiskās atkarības no pircēja un kas ir skaidri un nepārprotami paredzēti starp pusēm noslēgtajos piegādes līgumos, ir lietderīgi nošķirt no tādiem prakses veidiem, kuri tiek izmantoti pēc darījuma noslēgšanas un par kuriem puses iepriekš nav noslēgušas skaidru un nepārprotamu vienošanos. Tomēr daži tirdzniecības prakses veidi pēc savas būtības tiek uzskatīti par netaisnīgiem, un šādu prakses veidu gadījumā nebūtu jāatļauj pusēm izmantot līgumslēgšanas brīvību, lai atkāptos no to aizlieguma.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Ja izpildiestādei tiek iesniegta sūdzība, pircējam vajadzētu būt pierādīšanas pienākumam, ka piegādes līgums skaidri un nepārprotami ietver attiecīgo tirdzniecības praksi.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Ja pircējs maksājumu piegādātājam veic ilgāk par saprātīgu termiņu, kas būtu jānosaka šajā direktīvā, tas būtu jāuzskata par netaisnīgu tirdzniecības praksi un jāaizliedz. Šim aizliegumam nebūtu jāskar noteikumi par maksājumu noteikumiem, kas noteikti ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju asociācijas, tostarp kooperatīvu, statūtos, ja šajos statūtos ietverti noteikumi, kas ļauj dalībniekiem demokrātiski pārbaudīt savu organizāciju un tās lēmumus, vai atzītu starpnozaru organizāciju līgumos, lēmumos un saskaņotā praksē ar mērķi izmainīt maksājuma noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas Savienības kvalitātes shēma.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c)  Rakstisku līgumu izmantošana lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē pastiprina uzņēmēju atbildību un palīdz izvairīties no atsevišķiem netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kā arī palielina informētību par nepieciešamību labāk ņemt vērā tirgus signālus, uzlabot cenu pārnesi un pielāgot piedāvājumu pieprasījumam. Lai stimulētu šādu līgumu izmantošanu, piegādātājiem vai to asociācijām vajadzētu būt tiesībām pieprasīt rakstisku līgumu. Ja pircējs atsakās noslēgt rakstisku līgumu ar piegādātāju, neraugoties uz to, ka piegādātājs ir pieprasījis šādu līgumu saskaņā ar šo direktīvu, kad noteikumi ir savstarpēji saskaņoti, tas būtu jāuzskata par netaisnīgu tirdzniecības praksi un jāaizliedz.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12d)  Tādas uzturvērtības marķējuma shēmas, kuras pircēji vienpusēji piemēro piegādātājiem un kuras patērētājiem nenodrošina visaptverošu informāciju, varētu radīt diskrimināciju starp ražotājiem un maldināt patērētājus produktu izvēlē. Vajadzētu būt iespējai uzskatīt, ka šādu shēmu piemērošana ietilpst netaisnīgas tirdzniecības prakses definīcijā.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto aizliegumu iedarbīgu izpildi, dalībvalstīm būtu jāizraugās iestāde, kurai tiks uzticēta minēto aizliegumu izpilde. Šādai iestādei vajadzētu būt spējīgai rīkoties pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata, ko iesniegusi puse, kuru ietekmējusi pārtikas piegādes ķēdē izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse. Ja, baidoties no pretdarbībām, sūdzības iesniedzējs pieprasa nodrošināt savas identitātes konfidencialitāti, dalībvalsts izpildiestādei šāda prasība būtu jāievēro.

(13)  Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto aizliegumu iedarbīgu izpildi, dalībvalstīm būtu jāizraugās iestāde, kurai tiks uzticēta minēto aizliegumu izpilde. Šādai iestādei vajadzētu būt spējīgai rīkoties pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata, ko iesniegusi puse, kuru ietekmējusi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse. Ikreiz, kad tiek reģistrēta sūdzība, attiecīgās dalībvalsts izpildiestādei, ņemot vērā bailes no pretdarbībām, ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem jānodrošina, ka tiek saglabāta sūdzības iesniedzēja identitātes anonimitāte.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Lai nodrošinātu netaisnīgas tirdzniecības prakses aizlieguma efektīvu piemērošanu, izraudzīto izpildiestāžu rīcībā vajadzētu būt visiem nepieciešamajiem resursiem, personālam un zināšanām.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atsevišķu tādu organizācijas biedru identitāti, kuri ir mazie vai vidējie piegādātāji un kuri uzskata, ka pret viņiem ir izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse, var labāk aizsargāt, ja sūdzību iesniedz ražotāju organizācija vai šādu organizāciju asociācija. Tāpēc dalībvalstu izpildiestādēm vajadzētu būt tiesībām pieņemt sūdzības no šādām struktūrām un rīkoties uz to pamata, vienlaikus aizsargājot atbildētāja procesuālās tiesības.

(14)  Atsevišķu tādu organizācijas biedru identitāti, kuri uzskata, ka pret viņiem ir izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse, var labāk aizsargāt, ja sūdzību iesniedz ražotāju vai piegādātāju organizācija vai šādu organizāciju asociācija, tostarp pārstāvības organizācijas ar zināšanām par tirdzniecības praksi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Tāpēc dalībvalstu izpildiestādēm vajadzētu būt tiesībām pieņemt sūdzības no šādām struktūrām un rīkoties uz to pamata, vienlaikus aizsargājot atbildētāja procesuālās tiesības.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sūdzību iesniedzēju un citu no netaisnīgas prakses cietušo identitātes aizsardzībai, kad iestāde pilda lēmumu publicēšanas pienākumu saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Dalībvalsts izpildiestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas, lai tās uz informācijas pieprasījumu pamata varētu rezultatīvi apkopot faktisko informāciju. Tām vajadzētu būt pilnvarotām attiecīgā gadījumā izdot rīkojumu par aizliegtas prakses izbeigšanu. Ja pastāv tādi atturoši faktori kā pilnvaras noteikt sankcijas un publicēt izmeklēšanas rezultātu, tie var veicināt paradumu maiņu un risinājumu atrašanu pirms tiesas starp pusēm, un tāpēc šādu atturošu pasākumu veikšana būtu jāiekļauj izpildiestāžu pilnvarās. Komisijai un dalībvalstu izpildiestādēm būtu cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu vienotu pieeju šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanā. Izpildiestādēm būtu jāsniedz savstarpēja palīdzība, piemēram, apmainoties ar informāciju un palīdzot izmeklēšanās, kurās ir pārrobežu aspekts.

(15)  Dalībvalsts izpildiestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas, lai tās uz informācijas pieprasījumu pamata varētu rezultatīvi apkopot faktisko informāciju. Tām vajadzētu būt neitrālām struktūrām, kurām nav interešu konflikta ar uzņēmējiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē un kurām ir padziļinātas zināšanas par lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes darbību. Tām vajadzētu garantēt taisnīgu un pienācīgu lauksaimniecības un pārtikas ķēdes darbību un vajadzētu būt pilnvarām attiecīgā gadījumā pieprasīt pircējam nekavējoties izbeigt aizliegtas prakses īstenošanu. Ja pastāv tādi atturoši faktori kā pilnvaras noteikt naudassodus un citas vienlīdz efektīvas sankcijas un publicēt izmeklēšanas rezultātu, tie var veicināt paradumu maiņu un risinājumu atrašanu pirms tiesas starp pusēm, un tāpēc šādu atturošu pasākumu veikšana būtu jāiekļauj izpildiestāžu pilnvarās. Nosakot piemērojamās sankcijas, būtu jāņem vērā atkārtoti pārkāpumu gadījumi. Komisijai un dalībvalstu izpildiestādēm būtu cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu vienotu pieeju šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanā, jo īpaši naudassodu un sankciju noteikšanā. Izpildiestādēm būtu jāsniedz savstarpēja palīdzība, piemēram, apmainoties ar visu būtisko informāciju un palīdzot izmeklēšanās, kurās ir pārrobežu aspekts.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Izpildiestādei būtu saprātīgā termiņā jāinformē sūdzības iesniedzējs par savu lēmumu rīkoties vai nerīkoties saistībā ar sūdzību. Lēmumam par sūdzības noraidīšanu vajadzētu būt pakļautam pārskatīšanai tiesā. Ja izpildiestāde uzskata, ka rīcībai uz sūdzības pamata ir pietiekams pamatojums, tai būtu jāveic izmeklēšana, kas jāpabeidz saprātīgā termiņā. Ja tiek konstatēts šīs direktīvas pārkāpums, izpildiestādei būtu jāpieprasa pircējam nekavējoties izbeigt aizliegto tirdzniecības praksi un būtu jāuzliek naudassods un citas efektīvas sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Naudassodam un citām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, proporcionālām nodarītajam kaitējumam un atturošām, ņemot vērā pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu. Tā paša pircēja atkārtoti pārkāpumi būtu jāņem vērā, nosakot naudassodu un citas piemērojamās sankcijas. Izpildiestādei vajadzētu būt iespējai atturēties veikt jebkādus pasākumus, ja šāds lēmums radītu risku, ka var tikt atklāta sūdzības iesniedzēja identitāte vai jebkāda cita informācija, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm, ja vien sūdzības iesniedzējs minēto informāciju ir norādījis. Izpildiestādei vajadzētu būt iespējai publicēt savus lēmumus par piemērotajām sankcijām.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15b)  Neskarot izpildiestādes pilnvaras un pienākumus, dalībvalstīm būtu jāveicina efektīvas un neatkarīgas mediācijas procedūru vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanu piegādātāja un pircēja strīda gadījumā saistībā ar netaisnīgu tirdzniecības praksi, kā definēts šajā direktīvā. Mediācijas vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanai nebūtu jāskar piegādātāja tiesības iesniegt sūdzību. Komisijai vajadzētu būt iespējai veicināt dialogu un apmaiņu ar pierādītu praksi attiecībā uz mediācijas vai alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošanu Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

15.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15c)  Būtu jāizveido Savienības izpildes tīkls (turpmāk “tīkls”), kuru vadītu Komisija un kura mērķis būtu koordinēt un sekmēt saskaņotu un sistemātisku informācijas un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktiem un izpildes pieredzi, lai nodrošinātu vienotu pieeju šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanā. Tīklam būtu arī jāpalīdz uzlabot kopīgo izpratni par to, kādi konkrēti uzņēmējdarbības prakses veidi ir uzskatāmi par netaisnīgu tirdzniecības praksi, un labāk vērsties pret iespējamu netaisnīgu tirdzniecības praksi, kam ir pārrobežu aspekts.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai sekmētu iedarbīgu izpildi, Komisijai būtu jāpalīdz organizēt dalībvalstu izpildiestāžu sanāksmes, kurās var apmainīties ar labāko praksi un būtisku informāciju. Komisijai būtu jāizveido un jāpārvalda tīmekļvietne, kurā šāda apmaiņa var notikt vieglāk.

(16)  Lai sekmētu iedarbīgu izpildi, Komisijai būtu jāpalīdz organizēt tīkla sanāksmes, kurās var apmainīties ar labāko praksi un būtisku informāciju. Komisijai būtu jāizveido un jāpārvalda tīmekļvietne, kurā šāda apmaiņa var notikt vieglāk.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem nevajadzētu mazināt dalībvalstu iespējas turpināt piemērot spēkā esošos noteikumus ar plašāku tvērumu un pieņemt šādus noteikumus nākotnē, ja vien tiek ievēroti iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības. Noteikumi tiktu piemēroti kopā ar brīvprātīgiem pārvaldības pasākumiem.

(17)  Šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem nevajadzētu mazināt dalībvalstu iespējas turpināt piemērot spēkā esošos noteikumus, kas ir stingrāki attiecībā uz netaisnīgu tirdzniecības praksi, kura identificēta šajā direktīvā, vai kādu citu netaisnīgu tirdzniecības praksi, un pieņemt šādus noteikumus nākotnē, ja vien tiek ievērotas iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības, jo īpaši principi, kas paredz preču un pakalpojumu brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību, nediskrimināciju un piekļuvi objektīvai un neatkarīgai izskatīšanai tiesā. Uz šiem noteikumiem attiektos iepriekšējas paziņošanas procedūra un tie tiktu piemēroti kopā ar brīvprātīgiem pārvaldības pasākumiem.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai politiku attiecībā uz netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē varētu īstenot iedarbīgi, Komisijai būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Minētajā pārskatīšanā īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, vai nākotnē būtu pamats papildus mazo un vidējo piegādātāju aizsardzībai īstenot arī piegādes ķēdē esošo mazo un vidējo pārtikas produktu pircēju aizsardzību,

(19)  Lai politiku attiecībā uz netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē varētu īstenot iedarbīgi, Komisijai būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šajā direktīvā ir noteikts minimālais saraksts ar netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kuri pircēju un piegādātāju starpā ir aizliegti, un paredzēti minimālie noteikumi par to izpildi un pasākumi saskaņošanai starp izpildiestādēm.

1.  Šajā direktīvā ir noteikts minimālais saraksts ar netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kuri lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē pircēju un piegādātāju starpā ir aizliegti, un paredzēti minimālie noteikumi par to izpildi un pasākumi saskaņošanai starp izpildiestādēm.

 

(Frāzes “pārtikas piegādes ķēde” nomaiņa uz “lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēde” attiecas uz visu direktīvu.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir aizsargāt jebkuru lauksaimnieku, paplašinot darbības jomu un iekļaujot tajā visus Līguma I pielikumā iekļautos produktus, jo NTP var ietekmēt arī tos ražotājus, kas pārdod neapstrādātus lauksaimniecības produktus, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā (piemēram, griezti ziedi, dzīvnieku barība u. c.).

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī direktīva attiecas uz dažiem netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek izmantoti pārtikas produktu pārdošanas darījumos starp piegādātāju, kurš ir mazs vai vidējs uzņēmums, un pircēju, kurš nav mazs vai vidējs uzņēmums.

2.  Šī direktīva attiecas uz dažiem netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek izmantoti lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanas darījumos starp piegādātāju un pircēju, kā arī attiecībā uz pircēja pakalpojumiem piegādātājam saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – -a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a)  “netaisnīga tirdzniecības prakse” ir jebkura prakse, kas:

 

– krasi atšķiras no labas komercprakses, ir pretrunā darījumu labticīgai un godīgai veikšanai un ko viens tirdzniecības partneris vienpusēji uzspiež otram;

 

– uzspiež vai mēģina uzspiest piegādātājam nepamatotu un nesamērīgu pircēja ekonomiskā riska nodošanu vai

 

– uzspiež vai mēģina uzspiest piegādātājam tiesību un pienākumu būtisku nelīdzsvarotību komercattiecībās pirms līguma noslēgšanas, tā darbības laikā vai pēc tā izbeigšanās;

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  “pircējs” ir ikviena Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura pārtikas produktu komercpircējs. Termins “pircējs” var attiekties arī uz šādu fizisku vai juridisku personu grupu;

a)  “pircējs” ir ikviena fiziska vai juridiska persona (neatkarīgi no šīs personas uzņēmējdarbības vietas), kura pērk lauksaimniecības un pārtikas produktus, ko piegādās Savienībā tirdzniecības mērķiem, un/vai sniedz pakalpojumus saistībā ar šo produktu pārdošanu. Termins “pircējs” var attiekties arī uz šādu fizisku vai juridisku personu grupu;

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  “piegādātājs” ir ikviens lauksaimniecības produktu ražotājs vai fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no reģistrācijas vietas pārdod pārtikas produktus. Termins “piegādātājs” var attiekties arī uz šādu lauksaimniecības produktu ražotāju vai šādu fizisku vai juridisku personu grupu, tostarp ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju asociācijām;

b)  “piegādātājs” ir ikviens lauksaimniecības produktu ražotājs vai fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no reģistrācijas vietas pārdod lauksaimniecības un pārtikas produktus. Termins “piegādātājs” var attiekties arī uz šādu lauksaimniecības produktu ražotāju vai šādu fizisku vai juridisku personu grupu, tostarp ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju asociācijām un kooperatīviem;

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  “ekonomiskā atkarība” ir piegādātāja un pircēja attiecības, kurās ir atšķirīgas spējas aizstāvēt savas intereses un kurās piegādātāja atkarību no pircēja nosaka pircēja reputācija, tā tirgus daļa, pietiekamu alternatīvu pārdošanas iespēju neesamība vai tas, ka kopējā summa, par kuru piegādātājs izraksta rēķinu pircējam, veido ievērojamu daļu no piegādātāja apgrozījuma;

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb)  “piegādes līgums” ir līgums starp piegādātāju un pircēju, kas skaidri un pārredzami aptver attiecīgos tirdzniecības līguma būtiskos elementus, tostarp norādot pušu nosaukumus, tiesības un pienākumus, cenas, ilgumu, piegādes termiņus, maksāšanas noteikumus, kā arī līguma izbeigšanas iemeslus, tā izpildes gaitu un tā izbeigšanas sekas;

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  “mazie un vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas atbilst mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, kura noteikta Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK14 pielikumā;

svītrots

_________________

 

14 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

 

Pamatojums

Tā kā iepriekšējā grozījumā mazie un vidējie uzņēmumi ir svītroti no teksta, to definīcija kļūst lieka.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  “pārtikas produkti” ir produkti, kas iekļauti Līguma I pielikumā un ir paredzēti izmantošanai uzturā, kā arī produkti, kuri nav iekļauti minētajā pielikumā, bet ir ražoti izmantošanai uzturā pēc minēto produktu pārstrādes;

d)  “lauksaimniecības un pārtikas produkti” ir produkti, kas iekļauti Līguma I pielikumā, kā arī produkti, kuri nav iekļauti minētajā pielikumā, bet ir ražoti izmantošanai uzturā pēc minēto produktu pārstrādes;

 

(Šī izmaiņa attiecas uz visu tekstu. Pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  “pašzīmola pārtikas produkti" ir pārtikas produkti, kas tiek pārdoti ar mazumtirgotāja zīmoliem;

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  “ātrbojīgi pārtikas produkti” ir pārtikas produkti, kas kļūst nederīgi lietošanai pārtikā, ja netiek glabāti, iepakoti vai citādi īpašā veidā apstrādāti, lai nekļūtu nederīgi lietošanai pārtikā.

e)  “ātrbojīgi lauksaimniecības un pārtikas produkti” ir lauksaimniecības un pārtikas produkti, kas ir dabiski piemēroti komercializācijai un pienācīgai izmantošanai periodā līdz trīsdesmit dienām vai kas dabisko īpašību dēļ strauji bojājas, jo īpaši, ja nav piemērotu glabāšanas apstākļu;

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir sniegt precizējumu.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  “nebojīgi produkti” ir produkti, kuri nav norādīti e) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek aizliegta šādu veidu netaisnīga tirdzniecības prakse:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek aizliegta vismaz šādu veidu netaisnīga tirdzniecības prakse:

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pircējs maksā piegādātājam par ātrbojīgiem pārtikas produktiem vairāk nekā 30 kalendārās dienas pēc piegādātāja rēķina saņemšanas vai vairāk nekā 30 kalendārās dienas pēc ātrbojīgu pārtikas produktu piegādes dienas atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāks. Šis aizliegums neskar:

a)  pircējs maksā piegādātājam vairāk nekā:

 

  30 kalendārās dienas pēc pēdējās dienas mēnesī, kurā saņemts piegādātāja rēķins par ātrbojīgiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, vai vairāk nekā 30 kalendārās dienas pēc līgumā paredzētās ātrbojīgu lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes dienas, vai

 

  60 kalendārās dienas pēc pēdējās dienas mēnesī, kurā saņemts piegādātāja rēķins par nebojīgiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, vai vairāk nekā 60 kalendārās dienas pēc līgumā paredzētās nebojīgu lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes dienas.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka pārdošanas darījumos un pakalpojumos, ko sniedz pircējam, kas ir publiska iestāde, šāda prakse ir aizliegta.

 

Šie aizliegumi neskar:

maksājumu kavējumu sekas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas noteikti Direktīvā 2011/7/ES,

  maksājumu kavējumu sekas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas noteikti Direktīvā 2011/7/ES;

 

  noteikumus par maksājumu noteikumiem, kas paredzēti tādas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju asociācijas statūtos, kuras biedrs ir lauksaimniecības produktu ražotājs, ja minētie statūti satur noteikumus, kas ļauj biedriem demokrātiski pārbaudīt savu organizāciju un tās lēmumus;

pircēja un piegādātāja iespēju vienoties par vērtības sadales klauzulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/201315 172.a panta nozīmē;

  pircēja un piegādātāja iespēju vienoties par vērtības sadales klauzulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/201315 172.a panta nozīmē;

 

  līgumus, lēmumus un saskaņotu praksi, ko īsteno starpnozaru organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantu, ar ko groza maksājumu kārtību par darījumiem ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes sistēma, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012, Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 251/2014.

____________

_______________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pircējs ātrbojīgu pārtikas produktu pasūtījumu atceļ tik vēlu, ka nav gaidāms, ka piegādātājs minētajiem produktiem spēs atrast pārdošanas vai izmantošanas alternatīvu;

b)  pircējs ātrbojīgu lauksaimniecības un pārtikas produktu pasūtījumu bez vienošanās ar piegādātāju par pilnu kompensāciju vienpusēji atceļ ar paziņojumu mazāk nekā 60 dienas pirms paredzētās produktu piegādes dienas;

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir labāk definēt jēdzienu “tik vēlu” (kad pircējs atceļ ātrbojīgu pārtikas produktu pasūtījumus), nosakot fiksētu 60 dienu termiņu.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  pircējs piegādes līgumā izdara tādas vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas, kuras ir saistītas ar pārtikas produktu piegādes biežumu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem vai cenu;

c)  pircējs piegādes līgumā nosaka tādas vienpusējas izmaiņas, kuras ir saistītas ar lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes biežumu, veidu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu, vai ar šo produktu pārdošanu saistītiem papildpakalpojumiem;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  pircējs vienpusēji izbeidz piegādes līgumu;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cb)  pircējs vienpusēji izbeidz piegādes līgumus, reaģējot uz cenu kritumu.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cc)  pircējs iegūst vai cenšas iegūt no piegādātāja kādu ieguvumu, pretī nesniedzot nekādu kompensāciju vai pakalpojumu, vai ja ieguvums ir acīmredzami nesamērīgs ar kompensācijas vērtību vai sniegto pakalpojumu;

Pamatojums

Šā grozījuma nolūks ir iekļaut kā netaisnīgu tirdzniecības praksi kāda labuma iegūšanu vai cenšanos to iegūt, ja pretī netiek sniegta nekāda kompensācija vai pakalpojums vai ja ieguvums ir acīmredzami nesamērīgs ar kompensācijas vērtību vai sniegto pakalpojumu.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – cd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cd)  pircējs vēlāk pieprasa maksājumus, apmaiņā nesniedzot nekādus pakalpojumus;

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ce apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ce)  pircējs piespiež piegādātāju — vai mēģina piespiest piegādātāju — piešķirt šim pircējam īpašus nosacījumus, draudot pilnībā vai daļēji izņemt piegādātāja lauksaimniecības produktus vai pārtikas produktus;

Pamatojums

Šā grozījuma nolūks ir iekļaut kā netaisnīgu tirdzniecības praksi piegādātāja piespiešanu vai mēģinājumu piespiest piegādātāju piedāvāt īpašus nosacījumus, draudot pilnība vai daļēji izņemt piegādātāja lauksaimniecības produktus vai pārtikas produktus.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – cf apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cf)  pircējs uzspiež vai mēģina uzspiest būtisku nelīdzsvarotību starp piegādātāja tiesībām un pienākumiem komercattiecībās pirms līguma noslēgšanas, tā darbības laikā vai pēc tam;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – cg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cg)  pircējs uzspiež vai mēģina uzspiest piegādātājam nepamatotu vai nesamērīgu pircēja ekonomiskā riska pārņemšanu;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ch apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ch)  pircējs vienpusēji nodod pārdošanas risku piegādātājam;

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ci apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ci)  pircējs uzspiež atlaižu shēmas un maksas par iekļaušanu sarakstā;

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – cj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cj)  pircējs izmanto reversās elektroniskās izsoles vai divpakāpju izsoles, lai samazinātu cenas. Tās netiek regulētas un ir tādas, kas nenodrošina pārredzamību attiecībā uz sarunām, cenām un piedāvājuma izteicējiem, iepērkot lauksaimniecības un pārtīkas produktus, kuriem ir ES sertificēta kvalitāte un izcelsme, kā arī nesertificētus produktus;

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – cl apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

cl)  tiek izmantotas apvienošanās, lai veidotu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības iepirkuma grupas;

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  piegādātājs maksā par pārtikas produktu izšķērdēšanu, kas notikusi pircēja telpās bet nav notikusi piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ.

d)  pircējs prasa, lai piegādātājs maksā par savlaicīgi un līgumā saskaņotā kvalitātē piegādātu lauksaimniecības un pārtikas produktu izšķērdēšanu, kas notikusi, kad šie produkti ir pircēja īpašumā, bet nav notikusi piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  ja par noteikumiem ir panākta vienošanās starp pircēju un piegādātāju, bet pircējs atsakās slēgt rakstisku līgumu ar minēto piegādātāju, neraugoties uz to, ka piegādātājs ir pieprasījis šādu līgumu saskaņā ar 3.a pantu, vai pircējs atsakās sniegt piegādātājam pietiekami detalizētu un nepārprotamu informāciju par piegādes līgumu, kā definēts 2. panta bb) punktā.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db)  pircējs ar nolūku vai citādi izpauž trešām personām vai ļaunprātīgi izmanto konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar piegādes līgumu, tostarp sensitīvu tirdzniecības informāciju, kura piegādātājam un pircējam ir kopīga;

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dc)  pircējs veic saziņas vai reklāmas pasākumus vai īsteno tirdzniecības politiku, kas, tostarp ilguma dēļ, kaitē vai var kaitēt preču zīmēm ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012, Regulu (EK) Nr. 110/2008 vai Regulu (ES) Nr. 251/2014.

Pamatojums

Produkti ar konkrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm bieži tiek pakļauti plaša spektra veicināšanas praksei (piemēram, pārdošana zem par pašizmaksas, cenu pazemināšanas akcijas vai pārmērīgi ilgstošas reklāmas kampaņas), kas kaitē šī produkta tēlam ekonomiskā vai komerciālā izteiksmē. Šis pasākums piegādātājiem dotu iespēju rīkoties ne tikai pret viltošanas apkarošanu, bet arī apkarot kaitējošas un netaisnīgas komercprakses.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dd)  pircējs veic vai draud veikt komerciālu pretdarbību pret piegādātāju, izmantojot tādus paņēmienus kā produktu svītrošana, datu koplietošanas pakalpojumu izbeigšana, pārmērīgas akcijas, aizkavēti maksājumi, vienpusēji atskaitījumi un/vai akciju bloķēšana ar mērķi iegūt labākus nosacījumus spēkā esošajos līgumos vai jauna līguma sarunu gaitā;

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – de apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

de)  pircējs draud vai veic komerciālu pretdarbību pret piegādātāju, kad piegādātājs izpilda savas līgumā vai likumā noteiktās tiesības, tostarp iesniedzot sūdzību vai sadarbojoties ar valsts tiesībaizsardzības iestādēm;

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – df apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

df)  pircējs atsakās veikt komerciālas darbības, ja piegādātājs izmanto savas līgumtiesības, tostarp iesniedz sūdzību un sadarbojas ar valsts izpildiestādēm, vai arī draud piegādātājam ar atbilstošiem pasākumiem;

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dg)  pircējs vienpusēji uzspiež kvalitātes standartus, kas nepamatojas spēkā esošajos tiesību aktos, kvalitātes shēmās, zinātniskajās vai patreizējās praksēs un kam varētu būt tirdzniecību kropļojoša ietekme;

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dh)  pircējs nosaka noteikumus attiecībā uz vides aizsardzību un dzīvnieku labturības standartiem, kas ir stingrāki nekā spēkā esošie attiecīgie tiesību akti,

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – di apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

di)  pircējs izmanto pārlieku stingru “minimālo kritēriju par dzīves ciklu pēc saņemšanas”, lai noraidītu iepriekš saskaņotu pasūtījumu vai noraidītu pasūtījumu, kas nav pietiekami ātri apstrādāts no piegādātāja neatkarīgu iemeslu dēļ;

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dj)  pircējs veic vienpusēju debetu, kas attiecas vai veido atpakaļejošas ar līgumu nesaistītas izmaiņas piegādes līgumos paredzētajos nosacījumos, kā arī summu atskaitīšanu bez iepriekšējas otras puses piekrišanas par rēķinu summām par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dk apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dk)  pircējs padara piegādes līguma noslēgšanu atkarīgu no gada maksas samaksāšanas un piemēro to ar atpakaļejošu datumu;

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dl apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dl)  pircējs nosaka, ka uzņēmējdarbības sadarbība un piegādes līguma noslēgšana ir atkarīga no preču un pakalpojumu kompensācijas;

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dm apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dm)  pircējs pieprasa maksu par piegādātāja lauksaimniecības vai pārtikas produktu iekļaušanu;

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dn apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dn)  pircējs pieprasa maksu par lauksaimniecības vai pārtikas produkta glabāšanu vai apstrādi pēc piegādes;

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – do apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

do)  pircējs pieprasa maksu par nesniegtajiem pakalpojumiem vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kas nav paredzēti starp līgumslēdzējām pusēm noslēgtajā līgumā;

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dp apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dp)  pircējs pieprasa maksu par samazinātu apgrozījumu, pārdošanu vai piegādātāja peļņu, jo konkrēta lauksaimniecības vai pārtikas produkta pārdošanas apjoms ir mazāks;

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dq apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dq)  pircējs apņemas noslēgt piegādes līgumu un uzņēmējdarbības sadarbību, uzliekot pienākumu piedalīties atlaidēs vai pārdošanā, samazinot pirkuma cenu uz piegādātāja rēķina;

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dr apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dr)  pircējs iekasē maksu par piegādes līguma noslēgšanu ar piegādātāju, kas ir nesamērīga ar administratīvajām izmaksām, kas jāuzņemas piegādātājam;

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ds apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ds)  pircējs nepārredzamā veidā samazina standarta kvalitātes lauksaimniecības vai pārtikas produktu daudzumu un/vai vērtību;

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dt apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dt)  pircējs atsakās sniegt piegādātājam jebkādas atšķirīgas attieksmes pret piegādātāju aprakstu salīdzinājumā ar paša pircēja zīmoliem.

 

Šis apraksts var ietvert vismaz katru atšķirīgas attieksmes gadījumu īpašu pasākumu vai procedūru veidā saistībā ar:

 

a) piekļuvi personīgiem vai citiem datiem, kas savākti saistībā ar lauksaimniecības vai pārtikas produktu pirkumu;

 

b) iekļaušanu sarakstā, izvietošanu, klasificēšanu vai citus faktorus, kas ietekmē patērētāju pirkšanas lēmumus;

 

c) tiešu vai netiešu atlīdzību par pircēja sniegto pakalpojumu izmantošanu;

 

d) piekļuvi vai nosacījumus pakalpojumu izmantošanai, kas tieši saistīti ar piegādes līgumu.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – du apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

du)  pircējs, kas uzspiež neproporcionāli lielas līguma sankcijas salīdzinājumā ar noteikto pienākumu;

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dv apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dv)  pircējs pieprasa pilnīgu, daļēju vai iepriekšēju piegādātāja tiešo maksājumu nodošanu, uz kuru viņam ir tiesības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013.

Pamatojums

Šā grozījuma nolūks ir aizliegt tiešo maksājumu pārskaitījumus. Tas ir saskaņā ar Komisijas iejaukšanos lietās Harms, C-434/08, un Arts, C-227/16. Tajās Komisija ir noteikusi, ka maksājumtiesību nodošana apiet lauksaimniecības subsīdiju patieso mērķi.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dw apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dw)  piegādātājs tiek izsvītrots no saraksta bez pamatota paziņojuma, rakstiska paskaidrojuma par lēmumu un bez patiesi komerciāliem iemesliem;

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dx apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dx)  pircējs uzliek piegādātājam pienākumu maksāt darbiniekiem, lai aprīkotu telpas lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanai vai manipulētu ar tiem,

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dy apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dy)  pircējs pieprasa kompensāciju no piegādātāja par izmaksām, kas saistītas ar klientu sūdzību izskatīšanu saistībā ar tā produktiem.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dz apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dz)  pircējs pieprasa piegādātājam segt visas izmaksas, kas tam radušās prognozēšanas kļūdas dēļ, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

 

– pircējs šīs prognozes ir godprātīgi un rūpīgi sagatavojis pēc konsultēšanās ar piegādātāju;

 

– piegādes līgums ietver tiešu un skaidru noteikumu, ka pilnīga kompensācija nav atbilstīga;

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – daa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

daa)  pircējs piegādes līgumā nosaka piegādātāja pienākumu nepārdot lauksaimniecības vai pārtikas produktus citiem pircējiem un/vai pārstrādātājiem par zemākām cenām nekā pircēja un/vai pārstrādātāja samaksātā cena;

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dab)  pircējs tieši vai netieši draud anulēt piegādāja produktu iekļaušanu, ja piegādātājs neievēro vai nevēlas ievērot pircēja prasības cenas samazināšanai;

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dac)  pircējs liek piegādātājam ražot to pašu produktu, lai pārdotu ar paša mazumtirgotāja zīmolu par tādu pašu vai zemāku cenu, nekā piegādātāja zīmola produkts;

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dad apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dad)  pircējs nepārdotos pārtikas produktus nosūta atpakaļ piegādātajam uz piegādātāja rēķina un nemaksājot par nepārdotajiem pārtikas produktiem.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētie netaisnīgas tirdzniecības prakses veidi ir aizliegti, ja par tiem nav panākta skaidra un nepārprotama vienošanās piegādes līguma noslēgšanas laikā:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētie netaisnīgas tirdzniecības prakses veidi ir aizliegti, ja par tiem nav panākta skaidra un nepārprotama vienošanās piegādes līguma noslēgšanas laikā vai jebkurā turpmākā līgumā starp pircēju un piegādātāju piegādes līguma spēkā esamības laikā, vai ja tie izriet no ļaunprātīgi izmantotas piegādātāja ekonomiskās atkarības no pircēja, kas pircējam dod iespēju uzspiest šādus noteikumus:

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  pircējs nepārdotus pārtikas produktus atgriež piegādātājam;

svītrots

Pamatojums

Pārcelts uz 3. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  pircējs izņem no līgumā paredzēto produktu saraksta produktus, kurus piegādātājs piegādā klientam vai būtiski samazina konkrēta lauksaimniecības vai pārtikas produkta pasūtījumu, par to iepriekš nebrīdinot, līgumā norādītajā termiņā vai termiņā, kas nevar būt īsāks par 30 dienām gadījumos, kad līgumā nav noteikts termiņš;

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  piegādātājs maksā par pircēja pārdoto pārtikas produktu reklāmu. Pirms reklamēšanas un ja minēto reklamēšanu uzsāk pircējs, pircējs norāda reklamēšanas periodu un pasūtāmo pārtikas produktu gaidāmo daudzumu;

c)  piegādātājs maksā par pircēja pārdoto pārtikas produktu reklāmu vai veicināšanu. Pirms reklamēšanas un ja minēto reklamēšanu uzsāk pircējs, pircējs norāda reklamēšanas periodu un pasūtāmo pārtikas produktu gaidāmo daudzumu;

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)   pircējs pārdod lauksaimniecības un pārtikas produktus par cenu, kas zemāka par rēķinā norādīto iepirkuma cenu, no kuras atņem rēķinā iekļauto atlaižu proporcionālu daļu un pieskaita transporta izmaksas un par darījumu iekasētos nodokļus, izmantojot to kā tirgvedības mehānismu, un galu galā piegādātājs sedz zaudējumus vai izmaksas;

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db)  pircējs nodod piegādātājam izmaksas, kas radušās, transportējot un uzglabājot produktus;

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

dc)  pircējs uzliek piegādātājam pienākumu piegādāt produktus tikai piegādātāja platformām.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta b), c) un d) punktos minētās tirdzniecības prakses ir aizliegtas, ja attiecīgie piegādātāja maksājumi pircējam nav saistīti ar izmaksām, kas radušās pircējam.

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Ja saistībā ar 2. pantā minēto praksi izpildiestādei tiek iesniegta sūdzība, pircējam ir pierādīšanas pienākums, ka piegādes līgums skaidri un nepārprotami ietver attiecīgo tirdzniecības praksi.

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c  Dalībvalstis var aizliegt jebkādu papildu netaisnīgu tirdzniecības praksi, kā definēts 2. panta -a) punktā, papildus šā panta 1. un 2. punktā minētajam.

Pamatojums

Grozījums precizē, ka dalībvalstīm ir iespēja ieviest vērienīgāku pieeju attiecībā uz to NTP skaitu, ko tās plāno aizliegt.

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja maksājumu 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktā aprakstītajās situācijās pieprasa pircējs, tad pircējs pēc piegādātāja pieprasījuma sniedz piegādātājam aplēsi par maksājuma apjomu par attiecīgi vienu vienību vai maksājuma kopsummu, bet 2. punkta b) un d) apakšpunktā aprakstītajās situācijās arī aplēsi par izmaksām un šādas aplēses bāzi.

3.  Ja maksājumu 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktā aprakstītajās situācijās pieprasa pircējs, tad pircējs sniedz piegādātājam aplēsi par maksājuma apjomu par attiecīgi vienu vienību vai maksājuma kopsummu, bet 2. punkta b) un d) apakšpunktā aprakstītajās situācijās arī aplēsi par izmaksām un šādas aplēses bāzi. Šīs aplēses pircējs iesniedz rakstiski, un piegādātājs sniedz piekrišanu pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt piegādātājiem lielāku noteiktību un pārredzamību attiecībā uz pakalpojumiem, par ko viņi maksā.

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā noteiktie aizliegumi ir prevalējošas imperatīvas normas, kuras ir piemērojamas ikvienai to tvērumā esošai situācijai neatkarīgi no tiesībām, ko citkārt piemēro starp pusēm noslēgtajam piegādes līgumam.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā noteiktie aizliegumi ir prevalējošas imperatīvas normas, kuras ir piemērojamas ikvienai to tvērumā esošai situācijai neatkarīgi no tiesībām, ko citkārt piemēro starp pusēm noslēgtajam piegādes līgumam. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas pārsniedz aizliegumus, kuri noteikti katrai 1. un 2. punktā minētajai netaisnīgajai tirdzniecības praksei.

Pamatojums

Grozījums precizē, ka dalībvalstīm ir iespēja ieviest vērienīgāku pieeju attiecībā uz 3. pantā minētajiem aizliegumiem.

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2011/7/ES 7. panta noteikumiem ir aizliegtas līgumsaistības vai prakse, kas neietver procentus par maksājumu kavējumu.

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Līgumattiecības

 

1.  Piegādātājs var pieprasīt, lai uz jebkuru lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādi pircējam attiektos rakstisks līgums starp pusēm un/vai pirmā pircēja līguma priekšmets rakstiskā piedāvājumā.

 

2.   Jebkurš 1. punktā minēts līgums vai līguma piedāvājums:

 

a)  tiek sagatavots pirms piegādes,

 

b)  tiek sagatavots rakstiski un

 

c)  jo īpaši ietver šādus elementus:

 

i)   par piegādāto maksājamo cenu, kas:

 

– ir nemainīga un noteikta līgumā un/vai

 

– tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos faktorus, kas var ietvert tirgus rādītājus, kuri atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu,

 

ii)   attiecīgo produktu apjomu un kvalitāti, ko var piegādāt vai kas jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku,

 

iii)   līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām,

 

iv)   informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,

 

v)   pasākumus lauksaimniecības produktu savākšanai vai piegādei,

 

vi)   noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.

 

3.  Šā panta 1. un 2. punkts neskar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 125., 148. un 168. pantu.

 

4.   Dalībvalstis var noteikt, kopīgot un popularizēt paraugpraksi attiecībā uz ilgtermiņa līgumu slēgšanu ar mērķi stiprināt ražotāju pozīcijas sarunās lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē.

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts izraugās publisku iestādi, kas nacionālā līmenī izpilda 3. pantā noteiktos aizliegumus (“izpildiestāde”).

1.  Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas publiskas iestādes, kas nacionālā līmenī izpilda 3. pantā noteiktos aizliegumus (“izpildiestāde”) un par izraudzīšanu informē Komisiju.

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Ja dalībvalsts savā teritorijā izraugās vairāk nekā vienu izpildiestādi, tā izraugās vienu kontaktpunktu sadarbībai starp izpildiestādēm un sadarbībai ar Komisiju.

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Kompetentā izpildiestāde

 

1.   Tās dalībvalsts izpildiestāde, kurā uzņēmējdarbību veic pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē, ir kompetenta izmeklēt pircēja īstenoto netaisnīgo tirdzniecības praksi.

 

2.   Ja piegādātājs piegādā savus produktus saņēmējam, kas ir saistīts ar pircēju, bet veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura neatbilst tā pircēja uzņēmējdarbības vietai, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē, šīs dalībvalsts izpildiestāde ir kompetenta izmeklēt pircēja īstenoto netaisnīgo tirdzniecības praksi. Uzskata, ka produktu saņēmējs ir solidāri atbildīgs par izdarītiem pārkāpumiem.

 

3.   Ja pircējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts izpildiestāde, kurā piegādātājs veic uzņēmējdarbību, ir kompetenta izmeklēt netaisnīgu tirdzniecības praksi, kas īstenota pret piegādātāju.

 

4.   Izpildiestāde ir kompetenta izmeklēt netaisnīgu tirdzniecības praksi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu saistībā ar piegādes līgumu. Pircējs ir līdzatbildīgs par jebkuru pārkāpumu, kuru veicis attiecīgo pakalpojumu trešās puses piegādātājs.

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Piegādātājs iesniedz sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē.

1.  Sūdzības adresē tās dalībvalsts izpildiestādei, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē. Ja pircējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, sūdzību adresē tās dalībvalsts izpildiestādei, kurā atrodas piegādātājs. Šī izpildiestāde veic pasākumus.

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Piegādātājs var iesniegt sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā uzņēmējdarbību veic pircējs. Šīs dalībvalsts izpildiestāde sūdzību pārsūta tās dalībvalsts izpildiestādei, kurā uzņēmējdarbību veic pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē. Šī izpildiestāde veic pasākumus.

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tiesības iesniegt sūdzību ir arī ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju asociācijām, kuru biedrs(-i) vai biedru biedrs(-i) uzskata, ka to (vai tos) skar kāda aizliegta tirdzniecības prakse.

2.  Tiesības iesniegt sūdzību un tikt pienācīgi iesaistītām tiesvedībā ir arī ražotāju vai piegādātāju organizācijām vai ražotāju vai piegādātāju organizāciju asociācijām, organizācijām, kas strādā ar ražotājiem un kam ir zināšanas par tirdzniecības praksi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, un pārstāvības organizācijām, kuru biedrs(-i) vai biedru biedrs(-i) uzskata, ka to (vai tos) skar kāda aizliegta tirdzniecības prakse.

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Izpildiestāde pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma nodrošina konfidencialitāti sūdzības iesniedzēja identitātei un jebkādai citai informācijai, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm. Sūdzības iesniedzējs minēto informāciju norāda konfidencialitātes pieprasījumā.

3.  Izpildiestāde nodrošina konfidencialitāti sūdzības iesniedzēja identitātei un jebkādai citai informācijai, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm. Sūdzības iesniedzējs minēto informāciju norāda konfidencialitātes pieprasījumā. Visā procedūrā izpildiestāde nodrošina procesa un jebkādas sensitīvas informācijas konfidencialitāti, vienlaikus aizsargājot abu pušu procesuālās tiesības.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ja šāda informācija tomēr tiek publiskota, pircējs, pamatojoties uz šo informāciju, nedrīkst veikt nekādas kaitējošas darbības attiecībā uz piegādātāju. Ja pircējs pārkāpj šo aizliegumu, pircējs ir atbildīgs par kompensāciju par piegādātājam nodarīto kaitējumu, ieskaitot zaudējumus, peļņas zaudējumu un kaitējumu reputācijai.

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja izpildiestāde uzskata, ka rīcībai uz sūdzības pamata nav pietiekama pamatojuma, izpildiestāde informē sūdzības iesniedzēju par attiecīgajiem iemesliem.

svītrots

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija izstrādā daudzvalodu rokasgrāmatu, kas ir pieejama tās tīmekļvietnē un kurā tiek skaidrots, kā rakstīt sūdzību un kāda veida informācija ir jāsniedz attiecīgajām izpildiestādēm visā Savienībā, lai varētu izlemt, vai var sākt oficiālu izmeklēšanu.

Pamatojums

MVU bieži vien trūkst speciālo zināšanu un zinātības, kā aizstāvēt savas tiesības. Tas jo īpaši attiecas uz MVU jaunattīstības valstīs. Tādējādi MVU ir nepieciešams Komisijas padoms un atbalsts, lai aizsargātu un īstenotu savas tiesības.

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izpildiestādei nodrošina pienācīgu apgādi un piešķir tai šādas pilnvaras:

Dalībvalstis savām izpildiestādēm nodrošina pienācīgu apgādi un nepieciešamos resursus, tostarp pietiekamu budžetu un zināšanas, lai nodrošinātu pienācīgu un taisnīgu lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes darbību. Tās piešķir tām šādas pilnvaras:

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  uzsākt un veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata;

a)  proaktīvi uzsākt un veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, balstoties uz pamatotām aizdomām vai uz sūdzības pamata, tostarp balstoties uz anonīmu vai trauksmes cēlēja sūdzību;

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  veikt nejaušas pārbaudes uz vietas izmeklēšanas ietvaros;

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  lemt par 3. pantā noteikto aizliegumu pārkāpuma konstatēšanu un pieprasīt pircējam izbeigt aizliegto tirdzniecības praksi. Iestāde šādu lēmumu var nepieņemt, ja tā pieņemšana rada risku, ka var tikt atklāta sūdzības iesniedzēja identitāte vai jebkāda cita informācija, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm, ja vien sūdzības iesniedzējs minēto informāciju ir norādījis atbilstoši 5. panta 3. punktam;

c)  lemt par 3. pantā noteikto aizliegumu pārkāpuma konstatēšanu, piešķirt piegādātājam pagaidu noregulējumu aizliegtās tirdzniecības prakses izbeigšanai un pieprasīt pircējam izbeigt aizliegto tirdzniecības praksi, kā arī anulēt attiecīgās klauzulas vai nelikumīgos līgumus. Iestāde šādu lēmumu var nepieņemt, ja tā pieņemšana rada risku, ka var tikt atklāta sūdzības iesniedzēja identitāte vai jebkāda cita informācija, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm, ja vien sūdzības iesniedzējs minēto informāciju ir norādījis atbilstoši 5. panta 3. punktam;

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  noteikt naudassodu pārkāpuma izdarītājam. Minētais sods ir iedarbīgs, samērīgs un atturošs, ņemot vērā pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu;

d)  saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikt naudassodu un/vai citas tikpat efektīvas sankcijas fiziskai vai juridiskai personai, par kuru ir konstatēts, ka tā veikusi šās direktīvas pārkāpumu. Naudassods un citas sankcijas ir iedarbīgas un samērīgas ar nodarīto kaitējumu un atturošas, ņemot vērā pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu. Tā paša pircēja atkārtotus pārkāpumus ņem vērā, nosakot naudassodu un citas piemērojamās sankcijas;

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  piešķirt kompensāciju par pārkāpuma veicēja radīto kaitējumu gadījumos, kad sūdzības iesniedzējs pieprasījis konfidencialitāti;

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  publicēt saistībā ar c) un d) apakšpunktu pieņemtos lēmumus;

e)  sistemātiski publicēt saistībā ar c) un d) apakšpunktu pieņemtos lēmumus;

Pamatojums

Grozījums ļauj sistemātiski publicēt izpildiestādes izdotos lēmumus. Uzņēmumi, kuri ir vainīgi netaisnīgas komercprakses īstenošanā, ir jāatklāj.

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  informēt pircējus un piegādātājus par savām darbībām ikgadējā ziņojumā, kurā cita starpā norāda saņemto sūdzību skaitu un sākto un slēgto izmeklēšanu skaitu. Par katru izmeklēšanu ziņojumā ietver kopsavilkumu par lietas būtību un izmeklēšanas rezultātu.

f)  publicēt pārskatu par savām izpildes darbībām un pasākumiem ikgadējā ziņojumā, kurā cita starpā norāda konstatēto netaisnīgo tirdzniecības prakšu raksturojumu, saņemto sūdzību skaitu un sākto, slēgto un notiekošo izmeklēšanu skaitu, kā arī sarakstu ar uzņēmumiem, par kuriem ir sniegti konstatējumi. Par katru izmeklēšanu ziņojumā ietver kopsavilkumu par lietas būtību, izmeklēšanas secinājumus un informāciju par procedūras rezultātu, kā arī pieņemto lēmumu, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos konfidencialitātes noteikumus.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir nodrošināt izpildiestāžu darba konfidencialitāti un notiekošo izmeklēšanu saskaņā ar valsts konfidencialitātes noteikumiem.

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  dalībvalstis nodrošina, ka minēto pilnvaru īstenošanā ievēro pienācīgas garantijas attiecībā uz aizstāvības tiesībām saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību aktu principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, tostarp gadījumos, ja sūdzības iesniedzējs pieprasa nodrošināt informācijas konfidencialitāti saskaņā ar 5. panta 3. punktu.

Pamatojums

Attiecībā uz anonīmām sūdzībām ir jāņem vērā valsts noteikumi, kas attiecas uz tiesas procesiem un tiesvedību. Sūdzības iesniedzēja identitātes konfidencialitāte ir svarīga. Tomēr ir nepieciešams pārliecināties, ka tas nav pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantu.

Grozījums Nr.    121

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Izpildiestādes pienākumi

 

1.   Izpildiestādes kontrolē un nodrošina lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes pienācīgu un taisnīgu darbību Savienībā.

 

2.   Izpildiestāde 30 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas informē sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu rīkoties vai nerīkoties saistībā ar sūdzību.

 

3.   Ja izpildiestāde uzskata, ka rīcībai uz sūdzības pamata nav pietiekama pamatojuma, izpildiestāde pieņem oficiālu pamatotu lēmumu par sūdzības noraidīšanu un informē sūdzības iesniedzēju par šo lēmumu. Šis lēmums ir pakļauts pārskatīšanai tiesā.

 

4.   Ja izpildiestāde uzskata, ka rīcībai uz sūdzības pamata ir pietiekams pamatojums, izpildiestāde uzsāk un veic izmeklēšanu, ko pabeidz sešu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākuma. Pienācīgi pamatotos gadījumos sešu mēnešu termiņu var papildus pagarināt par sešiem mēnešiem. Izpildiestāde informē sūdzības iesniedzēju par šo pagarinājumu un tā iemesliem.

 

5.   Ja izmeklēšanas rezultātā tiek noteikts, ka ir pārkāpta šī direktīva, izpildiestāde pieprasa pircējam izbeigt aizliegto tirdzniecības praksi un fiziskai vai juridiskai personai, kas izdarījusi pārkāpumu, uzliek naudassodu un/vai citas tikpat efektīvas sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Naudassods un citas sankcijas ir iedarbīgas un samērīgas ar nodarīto kaitējumu un atturošas, ņemot vērā pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu. Tā paša pircēja atkārtotus pārkāpumus ņem vērā, nosakot naudas sodu un piemērojamās citas sankcijas.

 

6.   Iestāde var nepieņemt nevienu šā panta 5. punktā minēto pasākumu, ja šāds lēmums pieņemšana rada risku, ka var tikt atklāta sūdzības iesniedzēja identitāte vai jebkāda cita informācija, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm, ja vien sūdzības iesniedzējs minēto informāciju ir norādījis atbilstoši 5. panta 3. punktam.

 

7.   Izpildiestāde var nolemt publicēt tās lēmumu saistībā ar šā panta 5. punktu.

Grozījums Nr.    122

Direktīvas priekšlikums

6.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b pants

 

Deleģētie akti

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, nosakot kritērijus un kopēju metodoloģiju, kur izpildiestādes izmanto, lai noteiktu naudassoda summas, ņemot vērā vismaz šādus elementus: pārkāpēja apgrozījums, pārkāpēja gūtie ienākumi no netaisnīgas tirdzniecības prakses, pārkāpumā cietušo skaits un statuss un pircēja atkārtoti lietotā netaisnīgā tirdzniecības prakse.

Grozījums Nr.    123

Direktīvas priekšlikums

6.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.c pants

 

Mediācija vai alternatīvs strīdu izšķiršanas mehānisms

 

1.   Neskarot 6. un 6.a pantā paredzētās izpildiestādes pilnvaras un pienākumus, dalībvalstis veicina efektīvas un neatkarīgas mediācijas procedūru vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanu piegādātāja un pircēja strīda gadījumā saistībā ar netaisnīgu tirdzniecības praksi, kā definēts 2. panta -a) punktā.

 

2.   Mediācijas vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošana neskar piegādātāja tiesības iesniegt sūdzību, kā paredzēts 5. pantā.

 

3.   Komisija var veicināt dialogu un apmaiņu ar pierādītu praksi attiecībā uz mediācijas vai alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošanu Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    124

Direktīvas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadarbība starp izpildiestādēm

Savienības izpildes tīkls

Grozījums Nr.    125

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka izpildiestādes savā starpā rezultatīvi sadarbojas un cita citai sniedz savstarpēju palīdzību izmeklēšanās, kurās ir pārrobežu aspekts.

1.  Ar šo tiek izveidots Savienības izpildes tīkls (“Tīkls”).

Grozījums Nr.    126

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Izpildiestādes reizi gadā piedalās sanāksmē, kurā diskutē par šīs direktīvas piemērošanu, pamatojoties uz ikgadējiem ziņojumiem, kas minēti 9. panta 1. punktā, un labāko praksi šīs direktīvas darbības jomā. Komisija veicina minēto sanāksmju norisi.

2.  Tīkla mērķis ir kalpot par platformu strukturētai sadarbībai starp dalībvalstu izpildiestādēm un Komisiju un racionalizēt izpildiestāžu prakses Savienībā.

Grozījums Nr.    127

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija izveido un pārvalda tīmekļvietni, kurā izpildiestādes var apmainīties ar informāciju savā starpā un ar Komisiju, jo īpaši attiecībā uz ikgadējām sanāksmēm.

svītrots

Grozījums Nr.    128

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisija nodrošina, ka tai ir viegli pieejama funkcionālā pastkaste, kas pieejama tās tīmekļvietnē, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) gan Savienībā, gan ārpus tās un lai aizsargātu un piemērotu to tiesības attiecībā pret netaisnīgu tirdzniecības praksi, sniedzot informāciju par procedūrām. Visu attiecīgo informāciju sniedz visās Savienības valodās.

Grozījums Nr.    129

Direktīvas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Savienības Izpildes tīkla sastāvs

 

1. Tīkla sastāvā ir viens pārstāvis no katras 4. pantā minētās izpildiestādes un divi Komisijas pārstāvji un to attiecīgie aizstājēji.

 

2. Tīkls sanāk regulāri un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalsts pienācīgi pamatota pieprasījuma.

 

3. Tīkls iesaista visas attiecīgās ieinteresētās puses diskusijā par direktīvas piemērošanu, lai veicinātu dialogu un apmaiņu ar labāko praksi un sekmētu kopēju pieeju.

Grozījums Nr.    130

Direktīvas priekšlikums

7.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b pants

 

Koordinēti izpildes uzdevumi

 

1. Tīklam ir šādi uzdevumi:

 

a) apspriest šīs direktīvas piemērošanu, pamatojoties uz 9. panta 1. punkta minētajiem gada ziņojumiem;

 

b) veicināt informācijas apmaiņu par būtiskiem jautājumiem, tostarp par 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās izmeklēšanas rezultātiem un jauniem netaisnīgas tirdzniecības prakses gadījumiem;

 

c) saskaņoti un sistemātiski koordinēt un atvieglot apmaiņu ar informāciju un labāko praksi attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktiem un izpildes pieredzi, lai uzlabotu kopējo izpratni par to, kādas konkrētas uzņēmējdarbības prakses vajadzētu uzskatīt par netaisnīgu tirdzniecības praksi, un lai labāk risinātu iespējamu netaisnīgu tirdzniecības praksi pārrobežu apstākļos;

 

d) izskatīt ikvienu jautājumus, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu, un pieņemt vadlīnijas un ieteikumus, lai veicinātu konsekventu piemērošanu, tostarp izveidojot vienotu metodoloģiju sodu noteikšanai un piemērošanai;

 

e) veicināt un atvieglot sadarbību ar citiem attiecīgajiem tīkliem un grupām, jo īpaši piegādes ķēdes iniciatīvu.

 

2. Komisijai ir šādi uzdevumi:

 

a) izveidot un pārvaldīt tīmekļvietni, kurā izpildiestādes var apmainīties ar informāciju savā starpā un ar Komisiju, jo īpaši attiecībā uz ikgadējām sanāksmēm;

 

b) veicināt kopīgu mācību programmu organizēšanu un personāla apmaiņu starp izpildiestādēm un attiecīgā gadījumā ar trešo valstu izpildiestādēm;

 

c) organizēt 7.a. panta 2. punktā minētā Tīkla sanāksmes;

 

d) veicināt tehnisko vai zinātnisko kompetenci nolūkā īstenot izpildes administratīvo sadarbību.

Grozījums Nr.    131

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis drīkst paredzēt tādus noteikumus par cīņu pret netaisnīgu tirdzniecības praksi, kas ir stingrāki nekā 3., 5., 6. un 7. panta noteikumi, ja šādi nacionālie noteikumi ir saderīgi ar noteikumiem par iekšējā tirgus darbību.

1.   Dalībvalstis drīkst uzturēt vai ieviest tādus noteikumus par cīņu pret netaisnīgu tirdzniecības praksi, kas ir stingrāki nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi, ja šādi nacionālie noteikumi ir saderīgi ar noteikumiem par iekšējā tirgus darbību, tostarp preču un pakalpojumu brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, diskriminācijas aizliegumu un piekļuvi objektīvai un neatkarīgai tiesas kontrolei.

Grozījums Nr.    132

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis informē Komisiju par jauniem valsts noteikumiem, kas ir stingrāki nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi.

Grozījums Nr.    133

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Direktīva neskar valsts noteikumus, kuru mērķis ir tādu netaisnīgu tirdzniecības prakšu apkarošana, kuras nav šīs direktīvas darbības jomā, ja šādi noteikumi ir saderīgi ar noteikumiem par iekšējā tirgus darbību.

Grozījums Nr.    134

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Saistībā ar 6. panta c) līdz e) punktu īstenotajās procedūrās ievēro konkrētās dalībvalsts administratīvās un tiesvedības procedūras un principus.

Pamatojums

Attiecībā uz anonīmām sūdzībām ir jāņem vērā valsts noteikumi, kas attiecas uz tiesas procesiem un tiesvedību.

Grozījums Nr.    135

Direktīvas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes darbības nacionālie novērošanas centri

 

1.  Lai informētu ekonomikas dalībniekus un dalībvalstu izpildiestādes, dalībvalstis var izveidot lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes darbības nacionālos novērošanas centrus.

 

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to nacionālie novērošanas centri ir pienācīgi apgādāti, un piešķir tiem šādas pilnvaras:

 

a) vākt visus pieejamos statistikas datus, kas nepieciešami, lai analizētu cenu veidošanas mehānismus un uzcenojumu lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē un netaisnīgas tirdzniecības esamību;

 

b)   analizēt savākto informāciju un veikt vai pasūtīt darbībai nepieciešamos pētījumus;

 

c)   sagatavot kopsavilkuma ziņojumus par pētītajām nozarēm un regulāri izplatīt darba rezultātus;

 

d)   sniegt ieguldījumu un/vai palīdzēt izpildiestādei izstrādāt ziņojumu par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, kā noteikts 9. pantā.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir dot dalībvalstīm iespēju izveidot lauksaimniecības pārtikas piegādes ķēdes darbības nacionālos novērošanas centrus, lai informētu ekonomikas dalībniekus un dalībvalstu izpildiestādes par lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes darbību.

Grozījums Nr.    136

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz katra gada 15. martam dalībvalstis Komisijai nosūta ziņojumu par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē. Ziņojumā jo īpaši ir iekļauti visi attiecīgie dati par šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu un izpildi iepriekšējā gadā attiecīgajā dalībvalstī.

1.  Līdz katra gada 15. martam dalībvalstis Komisijai nosūta ziņojumu par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Ziņojumā jo īpaši ir iekļauti visi attiecīgie dati par šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu un izpildi, kā arī par izpildiestādes īstenoto pasākumu efektivitāti iepriekšējā gadā attiecīgajā dalībvalstī. Dalībvalstis nodrošina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp patērētāju organizācijām, par piegādes ķēdes darbību to teritorijā.

Grozījums Nr.    137

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un sagatavo ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, kuru iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

1.  Trīs gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un sagatavo pirmo ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, kuru iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Grozījums Nr.    138

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Šajā ziņojumā novērtē vismaz šādus aspektus:

 

a)   lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes visneaizsargātāko dalībnieku aizsardzības pret netaisnīgu tirdzniecības praksi efektivitāti;

 

b)   kompetento izpildiestāžu sadarbības efektivitāti un vai ir nepieciešama koordinācija, lai īstenotu un uzraudzītu Savienības tiesību aktus par netaisnīgu tirdzniecības praksi.

 

 

Grozījums Nr.    139

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Komisija var iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, balstoties uz ziņojuma konstatējumiem.

Grozījums Nr.    140

Direktīvas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Ziņojumu sniegšana par ietekmi uz patērētājiem

 

1.   Komisija veic izvērtēšanu, lai noteiktu, vai konkrētās tirdzniecības prakses, kas ir netaisnīgas, negatīvi ietekmē patērētājus, un sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem.

 

2.   Komisija var iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, balstoties uz ziņojuma konstatējumiem.

Grozījums Nr.    141

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Attiecībā uz esošajiem piegādes līgumiem, kas noslēgti pirms … [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas], dalībvalstis var paredzēt pārejas periodu, kas nepārsniedz sešu mēnešus pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas], lai nodrošinātu atbilstību direktīvā paredzētajiem noteikumiem.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikuma konteksts

Lauksaimniecības politikas vidē, kas izteiktāk orientēta uz tirgu, laba un taisnīga lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdes pārvaldība ir kļuvusi izšķiroši svarīga visiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši lauksaimniecības produktu ražotājiem. Lauksaimniecības produktu ražotāji ir īpaši neaizsargāti pret netaisnīgu tirdzniecības praksi (NTP), jo tiem bieži nav tādas ietekmes sarunās, kāda ir partneriem, kuri pērk viņu produktus. Tas galvenokārt ir saistīts ar ierobežotajām alternatīvām, kas tiem ir savu produktu nogādāšanai galapatērētājiem, kā arī ar lauksaimniecības sistēmas strukturālo vājumu salīdzinājumā ar tās lejupējiem partneriem.

NTP var negatīvi ietekmēt tirgus dalībnieku peļņu un ienesīgumu un attiecīgi izstumt no komercdarbības citādā ziņā dzīvotspējīgus un konkurētspējīgus tirgus dalībniekus. Piemēram, līgumā noteiktā ātrbojīgu preču apjoma vienpusēja samazināšana nozīmē neiegūtus ienākumus tirgus dalībniekam, kurš šīm precēm nevar viegli atrast alternatīvu tirdzniecības vietu. Kavēti maksājumi par ātrbojīgiem produktiem pēc tam, kad produkti ir piegādāti un pircējs tos ir pārdevis, piegādātājam rada papildu izmaksas. Iespējamie pienākumi piegādātājiem ņemt atpakaļ produktus, ko pircējs nav pārdevis, var radīt nepamatotu riska pārnesi piegādātājiem. Tas, ka piegādātājs ir spiests ar iemaksām atbalstīt izplatītāja parastos reklāmas pasākumus veikalā, no tā negūstot taisnīgu labumu, var nesamērīgi samazināt piegādātāja peļņu.

Pastāv plaša vienprātība, ka NTP rodas visā pārtikas piegādes ķēdē. Raksturīgi, ka veselos trijos Komisijas paziņojumos kopš 2009. gada galvenā uzmanība ir pievērsta pārtikas piegādes ķēdei, tostarp NTP. Parlaments 2016. gada jūnija rezolūcijā Komisiju mudināja iesniegt priekšlikumu Savienības tiesiskajam regulējumam par netaisnīgu tirdzniecības praksi. Padome 2016. gada decembrī aicināja Komisiju veikt ietekmes novērtējumu, kura mērķis būtu ierosināt Savienības tiesisko regulējumu vai neleģislatīvus pasākumus NTP novēršanai.

Konkrēti noteikumi attiecībā uz NTP ir izveidoti jau 20 dalībvalstīs. Tomēr tie ir lielā mērā neviendabīgi. Dažās dalībvalstīs pret NTP nav īpašas aizsardzības vai tā ir neefektīva. Vēl viens spēkā esošs instruments ir brīvprātīgā Piegādes ķēdes iniciatīva (PĶI), kas ir privātā sektora iniciatīva ar mērķi regulēt NTP un nodrošināt forumu strīdu izšķiršanai agrīnā posmā un bez tiesvedības. Tomēr maz ticams, ka PĶI attīstīsies par visaptverošu pārvaldības sistēmu. Tas ir tāpēc, ka līdzdalība PĶI ir brīvprātīga un PĶI pagaidām neaptver visus pārtikas piegādes ķēdes dalībniekus. Piemēram, lai gan mazumtirgotāji ir PĶI dalībnieki, PĶI nepiedalās mazumtirgotāju iepirkumu apvienības, kā arī organizācijas, kas pārstāv lauksaimniecības produktu ražotājus; šīs apvienības un organizācijas nepievienojās PĶI, jo uzskatīja, ka tā nenodrošina pietiekamu konfidencialitāti pusēm, kuras iesniedz sūdzības, un neparedz neatkarīgas izmeklēšanas vai sankcijas.

Šo iemeslu dēļ pašreizējais Komisijas priekšlikums par NTP atbilst spēcīgam un ilglaicīgam Eiropas lauksaimnieku kopienas pieprasījumam un ilgstošai pārliecībai, ka lauksaimniekiem vajadzētu būt labāk aizsargātiem pret pārstrādātāju un mazumtirgotāju ļaunprātīgu praksi. Varētu apgalvot, ka līdz šim pret NTP vērstas vienotas sistēmas trūkums ir pretrunā citām jomām, ko pārvalda KLP un kas tieši attiecas uz tirgus dalībniekiem, piemēram, konkurences noteikumi, valsts atbalsta noteikumi un tirdzniecības standarti. Lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, kā arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, lauksaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija (Regula (ES) Nr. 1308/2013) minētajās jomās nosaka kopējus noteikumus attiecībā uz tirgus apstākļiem, ar kādiem ES saskaras tirgus dalībnieki.

Pašreizējā direktīvas priekšlikuma mērķis ir samazināt NTP rašanos pārtikas piegādes ķēdē, ieviešot Eiropas Savienībā kopēju minimālo aizsardzības standartu, ko veido konkrētu aizliegtu NTP saraksts. Aizsardzība attiecas uz piegādātājiem pārtikas piegādes ķēdē, ja tie pārdod pārtikas produktus pircējiem, kuri nav mazi un vidēja lieluma. Šīs jomas mērķis ir palīdzēt sasniegt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, kas ir KLP mērķis saskaņā ar LESD 39. pantu.

LESD 43. pants, kas ir galvenais KLP juridiskais pamats, ir Komisijas priekšlikuma vienīgais juridiskais pamats. Priekšlikumā paredzētie pasākumi attiecas uz NTP, kas rodas lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību, kuru izcelsme ir lauksaimnieciskā ražošana. Būtu jānorāda, ka saskaņā ar LESD 38. panta 2. un 3. punktu KLP galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti LESD I pielikumā. Tomēr Eiropas Savienības Tiesa ir nepārprotami apstiprinājusi, ka uz pārtikas produktiem, kas nav uzskaitīti LESD I pielikumā (saskaņā ar Līgumu I pielikumā iekļautie produkti tiek uzskatīti par “lauksaimniecības produktiem”), varētu attiekties tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar LESD 43. pantu, ja tas veicina viena vai vairāku KLP mērķu īstenošanu un aptver galvenokārt lauksaimniecības produktus(1).

Turklāt pieejā, kas aizsargā lauksaimniecības produktu ražotājus un to asociācijas (kooperatīvus un citas ražotāju organizācijas), jāņem vērā arī netieša negatīva ietekme, ko tiem varētu radīt NTP lejupējos pārtikas piegādes ķēdes posmos, t. i., tirgus dalībnieki, kuri nav lauksaimnieki, bet kuru vājā spēja panākt sev izdevīgus nosacījumus lejupējos piegādes ķēdes posmos padara tos neaizsargātus pret NTP. Aizsardzības pret NTP attiecināšana arī uz piegādātājiem lejupējos piegādes ķēdes posmos novērstu arī netīšas sekas lauksaimniekiem, kas rodas tāpēc, ka tirdzniecība ir novirzīta viņu investoriem piederošiem konkurentiem, piemēram, pārstrādes posmā, kuriem nebūtu aizsardzības (piemēram, mazāks juridiskais risks pircējiem saskarties ar apsūdzībām par NTP izmantošanu).

Turklāt Komisija norāda, ka ierosinātie pasākumi papildina dalībvalstīs spēkā esošos pasākumus un PĶI rīcības kodeksu.

Referenta nostāja un ierosinātie grozījumi

Referents atbalsta Komisijas priekšlikumu, kas ir ilgi gaidīts tiesību instruments lauksaimniecisko ražotāju sarunu pozīcijas aizsargāšanai lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē; šis instruments visbeidzot varēs papildināt ar Regulu (ES) 2017/2393 (tā dēvēto Omnibusa regulu) ieviestos pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt ES lauksaimnieku sarunu prerogatīvas. Jāatgādina, ka pārliecība par šāda instrumenta nepieciešamību tika atbalstīta Lauksaimniecības tirgu darba grupas 2016. gada novembra secinājumos un Parlaments 2016. gada 7. jūnija rezolūcijā pauda piekrišanu, tāpat arī ES lauksaimniecības ministri, kas neformālajā Padomes sanāksmē 2016. gada 12. un 13. decembrī Bratislavā vienprātīgi pieņēma secinājumus par šo tematu.

Referents uzsver, ka NTP priekšlikuma likumdošanas procedūras pabeigšana pirms pašreizējā sasaukuma beigām ir gan svarīgs, gan reāli izpildāms šā Parlamenta mērķis, tādējādi padarot šo jauno tiesību aktu par konkrētu sasniegumu, kas sniegs labumu Eiropas lauksaimniekiem. Otrs likumdevējs — Austrijas prezidentūra — skaidri norādīja, ka tās nodoms ir NTP priekšlikumam piešķirt augstāko prioritāti, kā to Austrijas ilgtspējas un tūrisma ministre Elisabeth Köstinger norādīja 2018. gada 4. jūnija vēstulē AGRI komitejas priekšsēdētājam. Vēstulē tika norādīts, ka NTP priekšlikums ir viena no galvenajām Austrijas prezidentūras prioritātēm, un atgādināts, ka gan Parlaments, gan Padome ir atkārtoti lūguši izstrādāt tiesību aktus, lai aizsargātu lauksaimniekus, kas ir vājākais posms piegādes ķēdē, un tika secināts, ka “ir pienācis laiks saskaņot divdesmit dažādus valstu noteikumus un noteikt minimālos standartus visām dalībvalstīm”, lai “atrisinātu lauksaimnieku problēmas, ko rada citu, spēcīgāku partneru netaisnīga attieksme piegādes ķēdē”.

Referenta ierosinātie grozījumi

Kopumā referents atbalsta priekšlikumu, tomēr ierosina vairākus grozījumus efektivitātes uzlabošanai. Tie ir šādi:

•  darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tādus pārtikas piegādes ķēdes piegādātājus, kas nav MVU, tādējādi ietverot lauksaimnieku organizācijas un izvairoties no iespējamas tirdzniecības novirzīšanās no MVU;

•  darbības jomas paplašināšana, attiecinot to uz visiem lauksaimniecības produktiem, t. i., ne tikai uz pārtikas produktiem, bet arī dārzkopības nozari, lopbarības nozari un citām lauksaimniecības nozarēm, kas neietilpst pārtikas ražošanā;

•  jēdziena “pircējs” definīcijas paplašināšana, iekļaujot tādus uzņēmējus, kuri, lai gan veic uzņēmējdarbību ārpus ES, pērk un pārdod ražojumus ES tirgū. Mērķis ir nepieļaut, ka pircējs varētu no direktīvas noteikumiem izvairīties, vienkārši pārvietojot savu reģistrācijas vietu ārpus ES;

•  vēl attiecībā uz jēdziena “pircējs” definīciju — saistīto pakalpojumu sniegšana būtu jāiekļauj darbības jomā kopā ar lauksaimniecības un pārtikas produktu pārstrādi, izplatīšanu vai mazumtirdzniecību;

•  jēdziena “netaisnīga tirdzniecības prakse” (vispārēja principa nozīmē) definīcijas iekļaušana pēc Padomes 2016. gada 12. decembra secinājumos sniegtās definīcijas parauga, kas atspoguļots ierosinātās direktīvas 1. apsvērumā;

•  jēdziena “ekonomiskā atkarība” definīcijas iekļaušana, norādot, ka tās ir spēku samēra attiecības starp piegādātāju un pircēju;

•  maksājuma termiņa ieviešana produktiem, kas nebojājas ātri, paredzot 60 dienas pēc rēķina saņemšanas, kā to paredz arī Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumiem;

•  atbrīvojums no maksājumu noteikumu nosacījumiem visām lauksaimnieku iemaksām savās ražotāju organizācijās un kooperatīvos, kā arī attiecībā uz starpnozaru organizāciju līgumiem, ja šie līgumi attiecas uz kvalitatīviem produktiem;

•   jēdziena “vēls paziņojums” (ja pircējs atceļ ātrbojīgu pārtikas produktu pasūtījumus) definīcija, nosakot fiksētu termiņu (60 dienas);

•  uzlabojums 3. panta 2. punkta ievadteikumā (tā dēvētā “pelēkā NTP”), iekļaujot jēdzienu “ekonomiskā atkarība”;

•  ieviesta iespēja dalībvalstīm aizliegt jebkādu citu netaisnīgu tirdzniecības praksi (proti, kas pārsniedz 3. pantā noteiktos aizliegumus), pamatojoties uz “netaisnīgas tirdzniecības prakses” definīciju, kas pievienota 2. pantā;

•  obligātu rakstisku līgumu iekļaušana pēc piegādātāja pieprasījuma, kā paredzēts Vienotas TKO regulas (tā dēvētās Omnibusa regulas) 168. pantā, kā arī iespēja dalībvalstīm veicināt līgumu slēgšanu starp dažādiem piegādes ķēdes dalībniekiem;

•  iespēja sūdzības iesniedzējiem iesniegt sūdzību ārvalstu iestādēm, izmantojot savas valsts iestāžu starpniecību;

•  sūdzību iesniegšanas tiesību paplašināšana, paredzot arī pārstāvības asociācijām tiesības iesniegt sūdzību viena vai vairāku dalībnieku vārdā;

•  iekļauts pienākums izpildiestādei uzsākt izmeklēšanu 60 dienu laikā no sūdzības iesniegšanas dienas un pabeigt to 6 mēnešu laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos 6 mēnešu termiņu var pagarināt vēl par 6 mēnešiem (tādējādi visa izmeklēšana ir jāpabeidz 14 mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas);

•  iekļauts pienākums izpildiestādei pārkāpuma konstatēšanas gadījumā pieprasīt pircējam izbeigt aizliegtu tirdzniecības praksi;

•  ieviesta iespēja dalībvalstīm veicināt mediācijas vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanu;

•  ieviests pienākums dalībvalstīm ikgadējā ziņojumā Komisijai iekļaut novērtējumu par īstenoto pasākumu efektivitāti NTP apkarošanā.

(1)

Eiropas Savienības Tiesas spriedums, C-343/07, 2009. gada 2. jūlijs, 50. un 51. punkts.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (26.9.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

(COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD))

Atzinuma sagatavotājs(*): Marc Tarabella

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Kopumā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas piedāvāto pieeju, kas būtu pirmais solis pārtikas piegādes ķēdē īstenotas netaisnīgas tirdzniecības prakses (NTP) regulēšanā. Tomēr atzinuma sagatavotājs ir arī pārliecināts par to, ka priekšlikumā būtu jāprecizē un jāuzlabo vairāki jautājumi.

Galvenās izmaiņas, ko ierosina atzinuma sagatavotājs, ir šādas.

1. Darbības jomas paplašināšana trijos virzienos

• Lauksaimniecības produktu jēdziena paplašināšana ar mērķi aizsargāt visus piegādātājus, tostarp tos lauksaimniecības produktu ražotājus, kuri piegādā Līguma I pielikumā uzskaitītos produktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā. Šie ražotāji netiks nostādīti atšķirīgā situācijā kā tie ražotāji, kas piegādā pārtikas produktus. Atšķirīga attieksme pret šiem ražotājiem būtu diskriminējoša, un tas ir aizliegts Līgumā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

• Darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā visu piegādes ķēdi, lai no NTP aizlieguma labumu gūtu visi ražotāji un pircēji. Priekšlikumā jāparedz rīcības mehānisms visneaizsargātākajiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir ļoti ierobežotas iespējas panākt sev izdevīgus nosacījumus. Tāpat apšaubāma ir arī izvēle aizliegt NTP tikai noteiktiem tirgus dalībniekiem. Ja prakse ir netaisnīga, tā jāaizliedz visiem tirgus dalībniekiem. Visiem uzņēmumiem būtu jāievēro noteikumi par labu konkurences praksi un labticīgām un lojālām darījumu attiecībām. Vēlreiz jāuzsver, ka šāda atšķirīga attieksme nav attaisnojama ar objektīvās situācijas atšķirībām, tāpēc tā uzskatāma par diskrimināciju.

• Darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā visus pircējus, kuri iegādājas un pārdod preces iekšējā tirgū, tostarp tos, kuru darījumdarbības vieta atrodas ārpus ES. Šāda darbības jomas paplašināšana palīdzētu vairāk aizsargāt visneaizsargātākos piegādātājus.

2. Netaisnīgas tirdzniecības prakses definīcija un aizliegums

Netaisnīga tirdzniecības prakse starpuzņēmumu attiecībās ES tiesību aktos nav definēta. Tādēļ ir jāpiedāvā pietiekami plaša definīcija. Šāda definīcija būtu īpaši lietderīga gadījumos, kas neatbilst netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kuri uzskaitīti izsmeļošajā sarakstā.

Tā kā ES tiesību sistēmā vēl nav tiesiska regulējuma attiecībā uz netaisnīgiem nosacījumiem starpuzņēmumu darījumos, ir jāatbalsta piegādātāji, kas daudzos gadījumos ir lauksaimnieki vai MVU, tātad — "vājā" puse līgumā, un jāievieš režīms, kas tos aizsargā. Šādai aizsardzībai vajadzētu nodrošināt spēka līdzsvaru sarunās par līgumiem ar pircējiem. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka netaisnīga tirdzniecības prakse pircēju un piegādātāju attiecībās būtu jāaizliedz principā, nevis jāaizliedz tikai tādi NTP veidi, kas minēti attiecīgajā Komisijas piedāvātajā sarakstā. Tā ir noteikts ierosinātās direktīvas 1. panta 1. punktā. Šim sarakstam nevajadzētu izslēgt iespēju sodīt citus netaisnīgas prakses veidus, kas, iespējams, nav tajā minēti. Jāaizliedz visu veidu NTP, kā arī ekonomiskas atkarības ļaunprātīga izmantošana, pretējā gadījumā direktīvai nebūs reālas jēgas. Atzinuma sagatavotājs arī ierosina aizliegto netaisnīgas tirdzniecības prakses veidu sarakstā iekļaut atteikšanos noslēgt rakstisku līgumu ar piegādātāju un atteikšanos informēt piegādātāju par vispārīgajiem pārdošanas nosacījumiem vai pietiekami detalizētas vai skaidras informācijas nesniegšanu attiecībā uz pirkuma līguma nosacījumiem. Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs ierosina aizliegt lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu pārdošanu ar zaudējumiem, izņemot gadījumos, kad pārdoto produktu derīguma termiņš beidzas divas dienas pēc pārdošanas dienas, šādu praksi iekļaujot netaisnīgas tirdzniecības prakses veidu sarakstā un aizliedzot to, ja vien piegādes līguma noslēgšanas brīdī nav notikusi attiecīga skaidra un nepārprotama vienošanās.

3. Piegādātāja sūdzības pircēja vai piegādātāja reģistrācijas valstī

Komisijas priekšlikumā paredzētā kārtība, saskaņā ar kuru piegādātājs iesniedz sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē, nenodrošina pietiekamu aizsardzību piegādātājiem, jo tiem nāktos rakstīt sūdzību citas valsts valodā un viņiem nesaprotamā kārtībā. Piegādātāji tiktu labāk aizsargāti, paredzot, ka tie vēršas savas dalībvalsts iestādē un šī iestāde pārsūta sūdzību tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas pircējs.

4. Mediācija vai alternatīvs strīdu izšķiršanas mehānisms

Atzinuma sagatavotājs ierosina jaunu pantu par mediācijas vai citu līdzekļu izmantošanu gadījumos, kad starp piegādātāju un pircēju rodas ar NTP saistīts strīds.

5. Savienības mēroga izpildes tīkla izveide

Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts — lai sekmētu labāku koordināciju izpildiestāžu, ES iestāžu un attiecīgo piegādes ķēdes dalībnieku starpā, ir nepieciešams izpildiestāžu koordinācijas mehānisms, ko varētu veidot kā tīklu. Atzinuma sagatavotājs vēlētos, lai šim tīklam ir patiesa ietekme Eiropas mērogā un lai šajā nolūkā to pilnvaro koordinēt un sekmēt saskaņotu un sistemātisku informācijas un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktiem un izpildes pieredzi, lai uzlabotu kopīgo izpratni par to, kādi konkrēti uzņēmējdarbības prakses veidi ir uzskatāmi par NTP. Līdzīgs mehānisms (Eiropas Konkurences tīkls) ir izveidots konkurences tiesību jomā, un tas palīdz savstarpēji koordinēt valstu konkurences iestāžu darbu un īstenot pierādījumos un piemērošanas pieredzē balstītas diskusijas.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Komisijas vadītais augsta līmeņa forums 2010. gadā apstiprināja vairākus labas prakses principus saistībā ar vertikālajām attiecībām pārtikas piegādes ķēdē, par ko vienojušās uzņēmējdarbības organizācijas, kuras pārtikas piegādes ķēdē pārstāv visus posmus, tostarp lauksaimniekus. Šie principi kļuva par pamatu 2013. gadā sāktajai piegādes ķēdes iniciatīvai.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Pārtikas piegādes ķēdē pārtikas produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības posmā darbojas dažādi dalībnieki. Šī ķēde neapšaubāmi ir vissvarīgākais kanāls, pa kuru pārtikas produkti nonāk “no lauka galdā”. Minētie dalībnieki pārdod lietošanai pārtikā pārtikas produktus, proti, galvenokārt lauksaimniecības produktus, arī zivsaimniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Līguma I pielikumā, un citus minētajā pielikumā neiekļautus pārtikas produktus, kas no lauksaimniecības produktiem tiek pārstrādāti par produktiem lietošanai pārtikā.

(3)  Lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē lauksaimniecības vai pārtikas produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības posmā darbojas dažādi dalībnieki. Šī ķēde neapšaubāmi ir vissvarīgākais kanāls produktu piegādē. Minētie dalībnieki pārdod lauksaimniecības vai pārtikas produktus, proti, galvenokārt lauksaimniecības produktus, arī zivsaimniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Līguma I pielikumā, un citus minētajā pielikumā neiekļautus pārtikas produktus, kas no lauksaimniecības produktiem tiek pārstrādāti par produktiem lietošanai pārtikā un lauksaimniecībā.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Dalībnieku skaits un lielums dažādos pārtikas piegādes ķēdes posmos ir visai atšķirīgs. Atšķirīgās iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus ir saistītas ar to, ka dalībnieku koncentrācijas līmenis nav vienāds, kas dažiem no tiem savukārt paver iespēju šīs nevienlīdzīgās izdevīgāku nosacījumu panākšanas iespējas izmantot netaisnīgā tirdzniecības praksē. Netaisnīga tirdzniecības prakse ir īpaši kaitīga pārtikas piegādes ķēdes maziem un vidējiem dalībniekiem. Lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri piegādā galvenokārt lauksaimniecības produktus, lielākoties ir maza un vidēja lieluma dalībnieki.

(5)  Līgumslēgšanas brīvība tirgus ekonomikā ir jebkuru starpuzņēmumu attiecību stūrakmens, un pusēm būtu jāspēj izstrādāt tādus līgumus, kas vislabāk atbilst to vajadzībām. Tomēr dalībnieku skaits un lielums dažādos pārtikas piegādes ķēdes posmos ir visai atšķirīgs. Tādēļ atšķirīgās iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus ir saistītas ar to, ka dalībnieku koncentrācijas līmenis nav vienāds, kas dažiem no tiem savukārt paver iespēju šīs nevienlīdzīgās izdevīgāku nosacījumu panākšanas iespējas izmantot negodīgā tirdzniecības praksē. Netaisnīga tirdzniecības prakse ir īpaši kaitīga pārtikas piegādes ķēdes maziem un vidējiem dalībniekiem. Lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri piegādā galvenokārt lauksaimniecības produktus, lielākoties ir maza un vidēja lieluma dalībnieki.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Vairumā dalībvalstu (bet ne visās) ir spēkā īpaši nacionāli noteikumi, kas piegādātājus aizsargā no netaisnīgas tirdzniecības prakses starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē. Ja iespējams izmantot līgumtiesības vai pašregulējamas iniciatīvas, šādu tiesiskās aizsardzības formu praktisko vērtību ierobežo bailes no pretdarbībām pret sūdzības iesniedzēju. Tādēļ dažas dalībvalstis, kurās ir pieņemti konkrēti noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi, noteikumu izpildi uztic administratīvām iestādēm. Tomēr dalībvalstu noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi (ja tādi ir) būtiski atšķiras.

(6)  Vairumā dalībvalstu (bet ne visās) ir spēkā īpaši valsts noteikumi, kas piegādātājus aizsargā no netaisnīgas tirdzniecības prakses starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē. Meklējot tiesisko aizsardzību, bieži vien kā problēma tiek norādītas bailes no pretdarbībām pret sūdzības iesniedzēju. Tādēļ dažas dalībvalstis, kurās ir pieņemti konkrēti noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi, noteikumu izpildi uztic administratīvām iestādēm. Tomēr dalībvalstu noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi (ja tādi ir) būtiski atšķiras.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai mazinātu šādas prakses izmantošanu un palīdzētu nodrošināt lauksaimniecības produktu ražotājiem pietiekami augstu dzīves līmeni, Savienībā būtu jāievieš minimāls standarts aizsardzībai pret noteiktiem klaji netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem. Šādam standartam būtu jānāk par labu visiem lauksaimniecības produktu ražotājiem vai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas piegādā pārtikas produktus, tostarp ražotāju organizācijām un šādu organizāciju asociācijām, ja vien visas minētās personas atbilst mikrouzņēmuma, maza un vidēja uzņēmuma definīcijai, kura noteikta Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK1 pielikumā. Minētie mikropiegādātāji, mazie un vidējie piegādātāji ir īpaši neaizsargāti no netaisnīgas tirdzniecības prakses, un tiem ir vismazākās iespējas pret to cīnīties, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz savu ekonomisko dzīvotspēju. Tā kā netaisnīgas tirdzniecības prakses radītais finansiālais spiediens uz maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži vien pa piegādes ķēdi sasniedz lauksaimniecības produktu ražotājus, noteikumiem par netaisnīgu tirdzniecības praksi būtu jāaizsargā arī mazie un vidējie starpniekpiegādātāji, kuri minētajā ķēdē atrodas lejup no primārajiem ražotājiem. Minēto starpniekpiegādātāju aizsardzībā būtu jāizvairās no neparedzētām sekām (jo īpaši no cenu nepamatotas paaugstināšanas), kas var rasties, tirdzniecībai no apstrādātu lauksaimniecības produktu ražotājiem un to asociācijām novirzoties uz mazaizsargātiem piegādātājiem.

(7)  Lai mazinātu šādas prakses izmantošanu un palīdzētu nodrošināt lauksaimniecības produktu ražotājiem pietiekami augstu dzīves līmeni, Savienībā būtu jāievieš minimāls standarts aizsardzībai pret noteiktiem klaji netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem. Šādam standartam būtu jānāk par labu visiem lauksaimniecības produktu ražotājiem vai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas piegādā lauksaimniecības vai pārtikas produktus, tostarp ražotāju organizācijām un šādu organizāciju asociācijām. Minētie piegādātāji ir īpaši neaizsargāti no netaisnīgas tirdzniecības prakses, un tiem ir vismazākās iespējas pret to cīnīties, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz savu ekonomisko dzīvotspēju. Tā kā netaisnīgas tirdzniecības prakses radītais finansiālais spiediens bieži vien pa piegādes ķēdi sasniedz lauksaimniecības produktu ražotājus, noteikumiem par netaisnīgu tirdzniecības praksi būtu jāaizsargā arī starpniekpiegādātāji, kuri minētajā ķēdē atrodas lejup no primārajiem ražotājiem. Minēto starpniekpiegādātāju aizsardzībā būtu jāizvairās no neparedzētām sekām (jo īpaši no cenu nepamatotas paaugstināšanas), kas var rasties, tirdzniecībai no apstrādātu lauksaimniecības produktu ražotājiem un to asociācijām novirzoties uz mazaizsargātiem piegādātājiem.

____________________

 

1 OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

 

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir paplašināt darbības jomu, aizliedzot netaisnīgu tirdzniecības praksi tā, lai no aizlieguma labumu gūtu visi ražotāji un pircēji. Priekšlikumā jāparedz rīcības mehānisms visneaizsargātākajiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir ļoti ierobežotas iespējas panākt sev izdevīgus nosacījumus. Ja tirdzniecības prakse ir netaisnīga, tā jāaizliedz visiem tirgus dalībniekiem. Visiem uzņēmumiem būtu jāievēro noteikumi par labu konkurences praksi un labticīgām un lojālām darījumu attiecībām. Atšķirīga attieksme nav pamatojama ar atšķirībām objektīvajā un konkrētajā situācijā, tāpēc tā uzskatāma par diskrimināciju.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Šīs direktīvas darbības jomā būtu jāiekļauj pakalpojumi, kas saistīti ar pārstrādi un izplatīšanu lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē. Tādi pakalpojumi kā, piemēram, transports, dezinfekcija vai rēķinu izrakstīšana minētajā darbības jomā nebūtu jāiekļauj, jo tie nav saistīti ar pārstrādi un izplatīšanu lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Tā kā pircēja reģistrācijas vieta ne vienmēr ir tā pati vieta, kurā piegādā un laiž tirgū lauksaimniecības un pārtikas produktus, attiecīgajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visiem pircējiem neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ja produkti, ko tie iepērk, ir paredzēti ES lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdei.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir iekļaut direktīvas darbības jomā visus pircējus, kuri iegādājas un pārdod preces iekšējā tirgū, tostarp tos, kuru reģistrācijas vieta atrodas ārpus Eiropas Savienības, lai novērstu iespēju, ka tie izvairās no direktīvas noteikumu piemērošanas.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai izvairītos no neparedzētas kropļojošas ietekmes, ko izraisa Savienībā esošu piegādātāju aizsargāšana, piegādātājiem, kuri ir reģistrēti ārpus Savienības, vajadzētu būt spējīgiem paļauties uz Savienības minimālo standartu, kad viņi pārdod pārtikas produktus Savienībā reģistrētiem pircējiem.

(8)  Lai izvairītos no neparedzētas kropļojošas ietekmes, ko izraisa Savienībā esošu piegādātāju aizsargāšana, piegādātājiem, kuri ir reģistrēti ārpus Savienības, vajadzētu būt spējīgiem paļauties uz Savienības minimālo standartu, kad viņi pārdod lauksaimniecības un pārtikas produktus pircējiem.

Pamatojums

Arvien mazākā ienākumu daļa, kas nonāk pie mazajiem pārtikas ražotājiem un darba ņēmējiem jaunattīstības valstīs, un darba apstākļi, ar kuriem viņi saskaras negodīgas tirdzniecības prakses dēļ, apdraud Savienības attīstības politiku un tās mērķu sasniegšanu saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu jau ir nacionāli noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi (kas mēdz atšķirties), ir lietderīgi, izmantojot direktīvu, ieviest minimālu aizsardzības standartu saskaņā ar Savienības tiesībām. Šādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savā tiesību sistēmā iekļaut attiecīgos noteikumus tā, lai izveidotos saskaņots režīms. Ja vien tiek ievērotas iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstīm nevajadzētu aizliegt savā teritorijā pieņemt un piemērot stingrākus noteikumus, kas aizsargā mazos un vidējos piegādātājus un pircējus no netaisnīgas tirdzniecības prakses, kura tiek izmantota starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē.

(10)  Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu jau ir valsts noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi (kuri mēdz atšķirties), ir lietderīgi, izmantojot direktīvu, ieviest minimālu aizsardzības standartu saskaņā ar Savienības tiesībām. Šādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savā tiesību sistēmā iekļaut attiecīgos noteikumus tā, lai izveidotos saskaņots režīms. Ja vien tiek ievērotas iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstīm nevajadzētu aizliegt savā teritorijā pieņemt un piemērot stingrākus noteikumus, kas aizsargā piegādātājus un pircējus no netaisnīgas tirdzniecības prakses, kura tiek izmantota starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Tā kā netaisnīga tirdzniecības prakse var tikt izmantota jebkurā pārtikas produkta pārdošanas posmā, t. i., pirms vai pēc pārdošanas darījuma vai tā laikā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz minēto praksi, neraugoties uz to, kad tā tiek izmantota.

(11)  Tā kā netaisnīga tirdzniecības prakse var tikt izmantota jebkurā pārtikas produkta pārdošanas posmā, t. i., pirms vai pēc pārdošanas darījuma vai tā laikā, vai saistībā ar pakalpojumiem, ko pircējs sniedz piegādātājam, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz minēto praksi, neraugoties uz to, kad tā tiek izmantota.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atsevišķu tādu organizācijas biedru identitāti, kuri ir mazie vai vidējie piegādātāji un kuri uzskata, ka pret viņiem ir izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse, var labāk aizsargāt, ja sūdzību iesniedz ražotāju organizācija vai šādu organizāciju asociācija. Tāpēc dalībvalstu izpildiestādēm vajadzētu būt tiesībām pieņemt sūdzības no šādām struktūrām un rīkoties uz to pamata, vienlaikus aizsargājot atbildētāja procesuālās tiesības.

(14)  Atsevišķu tādu organizācijas biedru identitāti, kuri ir mazie vai vidējie piegādātāji un kuri uzskata, ka pret viņiem ir izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse, var labāk aizsargāt, ja sūdzību iesniedz ražotāju vai piegādātāju organizācija vai šādu organizāciju asociācija, kā arī organizācijas, kuras strādā ar ražotājiem vai kurām ir pierādīta pieredze tirdzniecības praksē lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdēs, tostarp nevalstiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tāpēc dalībvalstu izpildiestādēm vajadzētu būt tiesībām pieņemt sūdzības no šādām struktūrām un rīkoties uz to pamata, vienlaikus aizsargājot atbildētāja procesuālās tiesības.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sūdzību iesniedzēju un citu no netaisnīgas prakses cietušo identitātes aizsardzībai, ja iestāde pilda pienākumu saskaņā ar direktīvas 6. panta e) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Dalībvalsts izpildiestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas, lai tās uz informācijas pieprasījumu pamata varētu rezultatīvi apkopot faktisko informāciju. Tām vajadzētu būt pilnvarotām attiecīgā gadījumā izdot rīkojumu par aizliegtas prakses izbeigšanu. Ja pastāv tādi atturoši faktori kā pilnvaras noteikt sankcijas un publicēt izmeklēšanas rezultātu, tie var veicināt paradumu maiņu un risinājumu atrašanu pirms tiesas starp pusēm, un tāpēc šādu atturošu pasākumu veikšana būtu jāiekļauj izpildiestāžu pilnvarās. Komisijai un dalībvalstu izpildiestādēm būtu cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu vienotu pieeju šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanā. Izpildiestādēm būtu jāsniedz savstarpēja palīdzība, piemēram, apmainoties ar informāciju un palīdzot izmeklēšanās, kurās ir pārrobežu aspekts.

(15)  Dalībvalsts izpildiestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas, lai tās varētu pildīt savus pienākumus. Tām vajadzētu būt pilnvarotām attiecīgā gadījumā izdot rīkojumu par aizliegtas prakses izbeigšanu, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdes taisnīgu un pienācīgu darbību. Ja pastāv tādi atturoši faktori kā pilnvaras noteikt sodus, tostarp naudassodus vai jebkādas citas sankcijas, un publicēt izmeklēšanas rezultātu, tie var veicināt paradumu maiņu un risinājumu atrašanu pirms tiesas starp pusēm, un tāpēc šādu atturošu pasākumu veikšana būtu jāiekļauj izpildiestāžu pilnvarās. Būtu jāizveido Savienības izpildes tīkls (turpmāk “tīkls”), kuru vadītu Komisija un kura mērķis būtu koordinēt un sekmēt saskaņotu un sistemātisku informācijas un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktiem un izpildes pieredzi, lai nodrošinātu vienotu pieeju šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanā. Tīklam būtu arī jāpalīdz uzlabot kopīgo izpratni par to, kādi konkrēti uzņēmējdarbības prakses veidi ir uzskatāmi par NTP, un labāk vērsties pret iespējamu NTP, kam ir pārrobežu aspekts.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Lai uzlabotu lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdes darbību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veicināt mediācijas vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanu, savukārt Komisijai ES līmenī būtu jāveicina dialogs un labākās prakses apmaiņa starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai sekmētu iedarbīgu izpildi, Komisijai būtu jāpalīdz organizēt dalībvalstu izpildiestāžu sanāksmes, kurās var apmainīties ar labāko praksi un būtisku informāciju. Komisijai būtu jāizveido un jāpārvalda tīmekļvietne, kurā šāda apmaiņa var notikt vieglāk.

(16)  Lai sekmētu iedarbīgu izpildi, Komisijai būtu jāpalīdz organizēt tīkla sanāksmes, kurās var apmainīties ar labāko praksi un būtisku informāciju. Komisijai būtu jāizveido un jāpārvalda tīmekļvietne, kurā šāda apmaiņa var notikt vieglāk.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem nevajadzētu mazināt dalībvalstu iespējas turpināt piemērot spēkā esošos noteikumus ar plašāku tvērumu un pieņemt šādus noteikumus nākotnē, ja vien tiek ievēroti iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības. Noteikumi tiktu piemēroti kopā ar brīvprātīgiem pārvaldības pasākumiem.

(17)  Šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem nevajadzētu mazināt dalībvalstu iespējas turpināt piemērot spēkā esošos noteikumus, kas ir stingrāki, un pieņemt šādus noteikumus nākotnē, ja vien tiek ievēroti iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības. Uz šiem noteikumiem būtu jāattiecina iepriekšējas paziņošanas procedūra, un tie tiktu piemēroti kopā ar brīvprātīgiem pārvaldības pasākumiem.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai politiku attiecībā uz netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē varētu īstenot iedarbīgi, Komisijai būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Minētajā pārskatīšanā īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, vai nākotnē būtu pamats papildus mazo un vidējo piegādātāju aizsardzībai īstenot arī piegādes ķēdē esošo mazo un vidējo pārtikas produktu pircēju aizsardzību,

(19)  Lai politiku attiecībā uz netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē varētu īstenot iedarbīgi, Komisijai būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Minētajā pārskatīšanā īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, vai nākotnē būtu pamats papildus piegādātāju aizsardzībai īstenot arī piegādes ķēdē esošo pārtikas produktu pircēju aizsardzību,

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šajā direktīvā ir noteikts minimālais saraksts ar netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kuri pircēju un piegādātāju starpā ir aizliegti, un paredzēti minimālie noteikumi par to izpildi un pasākumi saskaņošanai starp izpildiestādēm.

1.  Šajā direktīvā ir noteikts minimālais saraksts ar netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kuri lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē pircēju un piegādātāju starpā ir aizliegti, un paredzēti minimālie noteikumi par to izpildi un pasākumi saskaņošanai starp izpildiestādēm.

 

(Šis grozījums (frāzes “pārtikas piegādes ķēde” nomaiņa uz “lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēde”) attiecas uz visu tekstu. To pieņemot, attiecīgas izmaiņas būs jāizdara visā tekstā.)

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī direktīva attiecas uz dažiem netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek izmantoti pārtikas produktu pārdošanas darījumos starp piegādātāju, kurš ir mazs vai vidējs uzņēmums, un pircēju, kurš nav mazs vai vidējs uzņēmums.

2.  Šī direktīva attiecas uz dažiem netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek izmantoti lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanas darījumos starp piegādātāju un pircēju, kurš nav mazs vai vidējs uzņēmums.

 

(Šis grozījums (frāzes “pārtikas produkti” nomaiņa uz “lauksaimniecības un pārtikas produkti”) attiecas uz visu tekstu. To pieņemot, attiecīgas izmaiņas būs jāizdara visā tekstā.)

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – -a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a)  “netaisnīga tirdzniecības prakse” ir tāda prakse, kura būtiski atšķiras no labas komercprakses, ir pretrunā labticīgai un taisnīgai praksei un kuru viens tirdzniecības partneris vienpusēji uzspiež citam tirdzniecības partnerim;

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  “pircējs” ir ikviena Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura pārtikas produktu komercpircējs. Termins “pircējs” var attiekties arī uz šādu fizisku vai juridisku personu grupu;

a)  “pircējs” ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kura nav mazais vai vidējais uzņēmums, neatkarīgi no savas uzņēmējdarbības vietas, kura ir lauksamniecības produktu vai pārtikas produktu komercpircējs nolūkā tos pārstrādāt vai izplatīt Savienībā, vai kura piegādātājiem sniedz ar pārstrādi un izplatīšanu saistītus pakalpojumus. Termins “pircējs” var attiekties arī uz šādu fizisku vai juridisku personu grupu;

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  “pārtikas produkti” ir produkti, kas iekļauti Līguma I pielikumā un ir paredzēti izmantošanai uzturā, kā arī produkti, kuri nav iekļauti minētajā pielikumā, bet ir ražoti izmantošanai uzturā pēc minēto produktu pārstrādes;

d)  “lauksaimniecības un pārtikas produkti” ir produkti, kas iekļauti Līguma I pielikumā un ir paredzēti izmantošanai uzturā, kā arī produkti, kuri nav iekļauti minētajā pielikumā, bet ir ražoti izmantošanai uzturā pēc minēto produktu pārstrādes, un lauksaimniecības produkti;

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  “ātrbojīgi pārtikas produkti” ir pārtikas produkti, kas kļūst nederīgi lietošanai pārtikā, ja netiek glabāti, iepakoti vai citādi īpašā veidā apstrādāti, lai nekļūtu nederīgi lietošanai pārtikā.

e)  “ātrbojīgi lauksaimniecības un pārtikas produkti” ir svaigi lauksaimniecības un pārtikas produkti, kas kļūst nederīgi lietošanai pārtikā vai paredzētajam lietojumam, jo īpaši ātri iet bojā attiecīgā produkta dabisko īpašību dēļ, ja vien tie netiek glabāti, iepakoti vai citādi īpašā veidā apstrādāti, lai nekļūtu nederīgi lietošanai pārtikā.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  “ekonomiskā atkarība” ir situācija, kurā pircēja un piegādātāja darījumattiecību izbeigšana var apdraudēt piegādātāja darbības turpināšanu un kurā piegādātājam nav saprātīgā termiņā īstenojama alternatīva risinājuma konkrētajām darījumattiecībām. Tiek pieņemts, ka šāda situācija iestājas tad, ja pircējs nodrošina vismaz 40 % no piegādātāja apgrozījuma.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek aizliegta šādu veidu netaisnīga tirdzniecības prakse:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek aizliegta vismaz šādu veidu netaisnīga tirdzniecības prakse:

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pircējs ātrbojīgu pārtikas produktu pasūtījumu atceļ tik vēlu, ka nav gaidāms, ka piegādātājs minētajiem produktiem spēs atrast pārdošanas vai izmantošanas alternatīvu;

b)  pircējs ātrbojīgu lauksaimniecības vai pārtikas produktu pasūtījumu vienpusēji atceļ tik vēlu, ka nav gaidāms, ka piegādātājs minētajiem produktiem spēs atrast pārdošanas vai izmantošanas alternatīvu;

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  pircējs piegādes līgumā izdara tādas vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas, kuras ir saistītas ar pārtikas produktu piegādes biežumu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem vai cenu;

c)  pircējs piegādes līgumā izdara tādas vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas, kuras ir saistītas ar lauksaimniecības vai pārtikas produktu piegādes biežumu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, cenu vai maksājumu nosacījumiem;

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  piegādātājs maksā par pārtikas produktu izšķērdēšanu, kas notikusi pircēja telpās bet nav notikusi piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ.

d)  piegādātājs maksā par lauksaimniecības vai pārtikas produktu izšķērdēšanu, kas notikusi, produktam nonākot pircēja īpašumā, un nav notikusi piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ;

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  pircējs tīši vai nolaidības dēļ izpauž trešām personām vai kā citādi ļaunprātīgi izmanto pircējam un piegādātājam kopīgu konfidenciālu informāciju, piemēram, saistībā ar piegādes līguma saturu vai komercnoslēpumiem; tas ietver minētās informācijas izmantošanu pircēja interesēs, lai tas varētu izstrādāt pats savu konkurējošu produktu;

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db)  pircējs uzspiež vai mēģina uzspiest piegādātājam nepamatotu vai nesamērīgu sava ekonomiskā riska pārņemšanu;

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētie netaisnīgas tirdzniecības prakses veidi ir aizliegti, ja par tiem nav panākta skaidra un nepārprotama vienošanās piegādes līguma noslēgšanas laikā:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētie netaisnīgas tirdzniecības prakses veidi ir aizliegti, ja par tiem nav panākta skaidra, nepārprotama un viegli uztverama līgumslēdzēju pušu vienošanās piegādes līguma noslēgšanas laikā vai ja tie izriet no piegādātāja ekonomiskās atkarības no pircēja, kas pircējam dod iespēju šādu vienošanos uzspiest:

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  pircējs pieprasa piegādātājam maksāt par piegādātāja pārtikas produktu glabāšanu, izvietošanu vai iekļaušanu sarakstā;

b)  pircējs pieprasa piegādātājam maksāt par piegādātāja lauksaimniecības vai pārtikas produktu glabāšanu, izvietošanu vai iekļaušanu sarakstā;

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  lauksaimniecības vai pārtikas produktu tālākpārdošana ar zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad pārdoto produktu derīguma termiņš beidzas divas dienas pēc pārdošanas datuma.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Līgumattiecības

 

Piegādātājs var prasīt, lai par ikvienu preču piegādi vai sniegto pakalpojumu rakstveidā tiek sastādīts skaidri un nepārprotami formulēts piegādes līgums, kurā ietverti visi attiecīgie tirdzniecības darījumu aspekti un izklāstīti vismaz šādi elementi:

(

a) līgumslēdzējas puses;

 

b) līguma priekšmets;

 

c) piegādāto produktu vai sniegto pakalpojumu apjoms, cena un kvalitāte;

 

d) norēķinu kārtība;

 

e) līgumsods par līguma neizpildi;

 

f) līguma ilgums un attiecīgā gadījumā tā atjaunošanas kārtība;

g) līguma izbeigšanas iemesli, tostarp saprātīgs paziņošanas termiņš;

 

h) piemērojamie tiesību akti.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis informē Komisiju par izraudzīto izpildiestādi.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Piegādātājs iesniedz sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē.

1.  Pirms sūdzības iesniegšanas piegādātājs var izmantot esošos mediācijas pakalpojumus, ja tie ir pieejami. Ja tas nav iespējams vai neatrisina konkrēto problēmu, piegādātājs iesniedz sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē, vai tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā ir reģistrēts piegādātājs. Pēdējā gadījumā izpildiestāde sūdzību pārsūta tās dalībvalsts izpildiestādei, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tiesības iesniegt sūdzību ir arī ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju asociācijām, kuru biedrs(-i) vai biedru biedrs(-i) uzskata, ka to (vai tos) skar kāda aizliegta tirdzniecības prakse.

2.  Tiesības organizācijas vai asociācijas vārdā iesniegt sūdzību un pienācīgi iesaistīties attiecīgajās procedūrās nolūkā pierādīt pārkāpuma izdarīšanu un saskaņā ar 6. panta noteikumiem ir arī piegādātāju vai ražotāju organizācijām vai piegādātāju vai ražotāju organizāciju asociācijām saskaņā ar Regulu (ES) 1308/2013 un profesionālām lauksaimnieku organizācijām, kuru biedrs(-i) vai biedru biedrs(-i) uzskata, ka to (vai tos) skar kāda aizliegta tirdzniecības prakse, bezpeļņas nevalstiskām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī organizācijām, kuras strādā ar ražotājiem, vai kurām ir pierādīta tirdzniecības prakses pieredze lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Izpildiestāde pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma nodrošina konfidencialitāti sūdzības iesniedzēja identitātei un jebkādai citai informācijai, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm. Sūdzības iesniedzējs minēto informāciju norāda konfidencialitātes pieprasījumā.

3.  Izpildiestāde pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma nodrošina anonimitāti vai konfidencialitāti sūdzības iesniedzēja identitātei un jebkādai citai informācijai, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm. Sūdzības iesniedzējs minēto informāciju norāda iespējamajā anonimitātes vai konfidencialitātes pieprasījumā. Iestāde, ievērojot atbildētāja intereses, garantē procedūras anonimitāti vai konfidencialitāti. Tas neskar atbildētāja procesuālās tiesības.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ja izpildiestāde uzskata, ka sūdzība ir pietiekami pamatota, lai rīkotos, izpildiestāde veic izmeklēšanu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Sarežģītos un pienācīgi pamatotos gadījumos šo periodu var pagarināt par sešiem mēnešiem. Izpildiestāde informē sūdzības iesniedzēju par šādu pagarinājumu un tā iemesliem.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Mediācija vai alternatīvs strīdu izšķiršanas mehānisms

 

1.  Neskarot 6. pantā paredzētās izpildiestādes pilnvaras un pienākumus, dalībvalstis var veicināt mediācijas vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanu gadījumā, ja starp piegādātāju un pircēju noticis strīds saistībā ar netaisnīgu tirdzniecības praksi.

 

2.  Mediācijas vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošana neskar piegādātāja tiesības iesniegt sūdzību, kā paredzēts 5. pantā.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izpildiestādei nodrošina pienācīgu apgādi un piešķir tai šādas pilnvaras:

Dalībvalstis nodrošina, ka izraudzītajai izpildiestādei ir nepieciešamie resursi, tostarp pietiekami budžeta līdzekļi un zināšanas, lai tā spētu pildīt savus pienākumus, un piešķir tai šādas pilnvaras:

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  saistībā ar izmeklēšanu bez brīdinājuma veikt pārbaudes uz vietas;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  lemt par 3. pantā noteikto aizliegumu pārkāpuma konstatēšanu un pieprasīt pircējam izbeigt aizliegto tirdzniecības praksi. Iestāde šādu lēmumu var nepieņemt, ja tā pieņemšana rada risku, ka var tikt atklāta sūdzības iesniedzēja identitāte vai jebkāda cita informācija, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm, ja vien sūdzības iesniedzējs minēto informāciju ir norādījis atbilstoši 5. panta 3. punktam;

c)  piemērojamo valsts tiesību aktu ietvaros lemt par 3. pantā noteikto aizliegumu pārkāpuma konstatēšanu un pieprasīt pircējam izbeigt aizliegto tirdzniecības praksi. Iestāde šādu lēmumu var nepieņemt, ja tā pieņemšana rada risku, ka var tikt atklāta sūdzības iesniedzēja identitāte vai jebkāda cita informācija, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm, ja vien sūdzības iesniedzējs minēto informāciju ir norādījis atbilstoši 5. panta 3. punktam;

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  noteikt naudassodu pārkāpuma izdarītājam. Minētais sods ir iedarbīgs, samērīgs un atturošs, ņemot vērā pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu;

d)  saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikt sodus, tostarp naudassodus vai jebkuras citas atturošas sankcijas pārkāpuma izdarītājam. Sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas ar nodarīto kaitējumu un atturošas, ņemot vērā pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu.

 

Nosakot piemērojamās sankcijas, izpildiestāde ņem vērā, vai viens un tas pats tirgus dalībnieks pārkāpumus ir izdarījis atkārtoti;

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka izpildiestādes savā starpā rezultatīvi sadarbojas un cita citai sniedz savstarpēju palīdzību izmeklēšanās, kurās ir pārrobežu aspekts.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības izpildes tīkla ietvaros izpildiestādes savā starpā rezultatīvi sadarbojas un cita citai sniedz savstarpēju palīdzību izmeklēšanās, kurās ir pārrobežu aspekts.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Izpildiestādes reizi gadā piedalās sanāksmē, kurā diskutē par šīs direktīvas piemērošanu, pamatojoties uz ikgadējiem ziņojumiem, kas minēti 9. panta 1. punktā, un labāko praksi šīs direktīvas darbības jomā. Komisija veicina minēto sanāksmju norisi.

2.  Izpildiestādes reizi gadā Savienības izpildes tīkla ietvaros piedalās sanāksmē, kurā diskutē par šīs direktīvas piemērošanu. Komisija veicina minēto sanāksmju norisi.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Savienības izpildes tīkla sastāvs un uzdevumi

 

1.  Savienības izpildes tīkla (“tīkls”) sastāvā ir viens pārstāvis no katras izpildiestādes, divi Komisijas pārstāvji un attiecīgie šo pārstāvju aizstājēji.

 

Tīkls regulāri rīko sanāksmes un, ja nepieciešams, tiekas pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts pienācīgi argumentēta pieprasījuma.

 

Tīkls visas attiecīgās ieinteresētās personas iesaista diskusijās par šīs direktīvas piemērošanu, lai sekmētu dialogu un labas prakses apmaiņu un veicinātu vienotu pieeju.

 

2  Tīklam ir šādi uzdevumi:

 

a)  diskutēt par šīs direktīvas piemērošanu, pamatojoties uz 9. panta 1. punktā minētajiem gada ziņojumiem;

 

b)  veicināt informācijas apmaiņu par būtiskiem jautājumiem, tostarp par 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās izmeklēšanas rezultātiem un jauniem netaisnīgas tirdzniecības prakses gadījumiem;

 

c)  koordinēt un sekmēt saskaņotu un sistemātisku informācijas un labas prakses apmaiņu attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktiem un izpildes pieredzi, lai uzlabotu kopīgo izpratni par to, kādi konkrēti uzņēmējdarbības prakses veidi ir uzskatāmi par NTP, un lai sekmīgāk vērstos pret potenciālu NTP, kam ir pārrobežu aspekts;

 

d)  izskatīt un analizēt jaunus netaisnīgas tirdzniecības prakses veidus;

 

e)  izskatīt jebkādus jautājumus, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu, un pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu saskaņotu šīs direktīvas piemērošanu, tostarp izveidojot vienotu metodiku sankciju noteikšanai un piemērošanai.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis drīkst paredzēt tādus noteikumus par cīņu pret netaisnīgu tirdzniecības praksi, kas ir stingrāki nekā 3., 5., 6. un 7. panta noteikumi, ja šādi nacionālie noteikumi ir saderīgi ar noteikumiem par iekšējā tirgus darbību.

Dalībvalstis drīkst paredzēt tādus noteikumus par cīņu pret netaisnīgu tirdzniecības praksi, kas ir stingrāki nekā 1., 3., 5., 6. un 7. panta noteikumi, ja šādi valsts noteikumi ir saderīgi ar noteikumiem par iekšējā tirgus darbību, tostarp preču un pakalpojumu brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, nediskrimināciju un piekļuvi objektīvai un neatkarīgai izskatīšanai tiesā.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Jebkādus jaunus valsts noteikumus, kas pārsniedz šīs direktīvas noteikumus, paziņo Komisijai trīs mēnešus pirms to piemērošanas, un Komisija tos izskata saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/1535 5. un 6. pantā noteikto procedūru.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstu iestādes apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp patērētāju organizācijām, par piegādes ķēdes darbību dalībvalstīs un par šo iestāžu veikto pasākumu efektivitāti šīs direktīvas mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un sagatavo ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, kuru iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

1.  Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un sagatavo ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, kuru iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Šādā izvērtējumā izskata, vai ir vajadzība pārskatīt šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz jaunu netaisnīgas tirdzniecības prakses veidu iekļaušanu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Netaisnīga tirdzniecības prakse starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

Atsauces

COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

2.5.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

2.5.2018

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Marc Tarabella

23.4.2018

Izskatīšana komitejā

11.7.2018

3.9.2018

 

 

Pieņemšanas datums

24.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Pascal Durand, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Nosheena Mobarik, Jiří Pospíšil, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo, Igor Šoltes, Ivan Štefanec

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Birgit Collin-Langen, Marc Tarabella, Matthijs van Miltenburg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu, Philippe Loiseau

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ECR

Richard Sulík

EFDD

Marco Zullo

ENF

Philippe Loiseau

GUE/NGL

Jiří Maštálka

PPE

Pascal Arimont, Birgit Collin-Langen, Lara Comi, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Jiří Pospíšil, Ivan Štefanec, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein

S&D

Eric Andrieu, Nicola Danti, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Marc Tarabella

VERTS/ALE

Pascal Durand, Igor Šoltes

6

-

ALDE

Matthijs van Miltenburg, Jasenko Selimovic

ECR

Daniel Dalton, Nosheena Mobarik

EFDD

John Stuart Agnew

PPE

Anna Maria Corazza Bildt

3

0

ECR

Anneleen Van Bossuyt

PPE

Carlos Coelho, Andreas Schwab

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Attīstības komitejas atzinums (26.9.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

(COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Linda McAvan

ĪSS PAMATOJUMS

Attīstības komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē. Netaisnīga tirdzniecības prakse (NTP) Eiropas pārtikas piegādes ķēdē veicina ienākumu nedrošību, pārtikas izšķērdēšanu atkritumos, zemākus pārtikas standartus un mūsdienu verdzību — gan ES, gan ārpus tās robežām. Šī direktīva ir vērtīga iespēja apkarot NTP visā Savienībā un nodrošināt, ka pārtikas piegādes ķēdes darbojas par labu visiem.

Attīstības komiteja īpaši atzinīgi vērtē to, ka direktīva attiecas uz piegādātājiem neatkarīgi no to atrašanās vietas ES vai ārpus tās. ES pārtikas aprites piegādātājiem ārpus ES var būt ierobežota piekļuve informācijai, juridiskām zināšanām un fondiem, padarot tos īpaši neaizsargātus pret NTP. Šīs nelīdzsvarotības pārvarēšana ir būtiska, lai patiesi radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas dotu labumu gan ES, gan trešo valstu ražotājiem, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, novēršot cenu dempingu un nodrošinot taisnīgu atlīdzību lauksaimniekiem visā pasaulē.

Eiropas Savienība ir savos līgumos apņēmusies veicināt ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Ikviena NTP, ko Eiropas pircēji piemēro trešo valstu ražotājiem, pieļaušana ir pretrunā Savienības saistībām attiecībā uz Attīstības politikas saskaņotību (APS) un apdraud ES politikas mērķus partnervalstīs.

Trešo valstu lauksaimnieku iekļaušana ir pilnībā pamatota ar argumentiem Komisijas ietekmes novērtējumā, kura 6.3.3. iedaļā teikts, ka „to nepiemērošana varētu radīt konkurences izkropļojumus un tirdzniecības novirzīšanos; pircējiem būtu stimuls veikt iegādi no ārvalstu piegādātājiem, kuri nebūtu aizsargāti ar NTP noteikumiem”. Tāpēc arī ES piegādātāju interesēs ir vienādi piemērot direktīvu visiem piegādātājiem. Šajā ietekmes novērtējumā Komisija arī brīdina, ka, “neņemot vērā piegādes ķēžu starptautisko dimensiju, var gadīties, ka tiesībaizsardzības iestādes var nesniegties līdz attiecīgai praksei. Komisijas ietekmes novērtējumā ir arī piebilsts, ka “diskriminācijas apsvērumi arī liek domāt par labu tam, lai tiktu aptverti trešo valstu piegādātāji”. Šajā kontekstā ierosināto grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrus noteikumus gan ES lauksaimniekiem, gan trešo valstu lauksaimniekiem.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Pārtikas piegādes ķēdē pārtikas produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības posmā darbojas dažādi dalībnieki. Šī ķēde neapšaubāmi ir vissvarīgākais kanāls, pa kuru pārtikas produkti nonāk "no lauka galdā". Minētie dalībnieki pārdod lietošanai pārtikā pārtikas produktus, proti, galvenokārt lauksaimniecības produktus, arī zivsaimniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Līguma I pielikumā, un citus minētajā pielikumā neiekļautus pārtikas produktus, kas no lauksaimniecības produktiem tiek pārstrādāti par produktiem lietošanai pārtikā.

(3)  Lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas, apstrādes, importēšanas, eksportēšanas, tirdzniecības, izplatīšanas, mazumtirdzniecības un pārdošanas galapatērētājiem posmā darbojas dažādi dalībnieki. Šī ķēde neapšaubāmi ir vissvarīgākais kanāls, pa kuru lauksaimniecības pārtikas produkti nonāk "no lauka galdā". Minētie dalībnieki pārdod lietošanai pārtikā lauksaimniecības un pārtikas produktus, proti, galvenokārt lauksaimniecības produktus, arī zivsaimniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Līguma I pielikumā, un citus minētajā pielikumā neiekļautus pārtikas produktus, kas no lauksaimniecības produktiem tiek pārstrādāti par produktiem lietošanai pārtikā.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Dalībnieku skaits un lielums dažādos pārtikas piegādes ķēdes posmos ir visai atšķirīgs. Atšķirīgās iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus ir saistītas ar to, ka dalībnieku koncentrācijas līmenis nav vienāds, kas dažiem no tiem savukārt paver iespēju šīs nevienlīdzīgās izdevīgāku nosacījumu panākšanas iespējas izmantot netaisnīgā tirdzniecības praksē. Netaisnīga tirdzniecības prakse ir īpaši kaitīga pārtikas piegādes ķēdes maziem un vidējiem dalībniekiem. Lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri piegādā galvenokārt lauksaimniecības produktus, lielākoties ir maza un vidēja lieluma dalībnieki.

(5)  Dalībnieku skaits un lielums dažādos lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdes posmos ir visai atšķirīgs. Atšķirīgās iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus ir saistītas ar to, ka dalībnieku koncentrācijas līmenis nav vienāds, kas dažiem no tiem savukārt paver iespēju šīs nevienlīdzīgās izdevīgāku nosacījumu panākšanas iespējas izmantot netaisnīgā tirdzniecības praksē. Netaisnīga tirdzniecības prakse ir īpaši kaitīga pārtikas piegādes ķēdes maziem un vidējiem dalībniekiem gan Savienībā, gan ārpus tās. Lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri piegādā galvenokārt lauksaimniecības produktus, bieži vien ir maza un vidēja lieluma lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki.

Pamatojums

Mazie pārtikas ražotāji un darba ņēmēji jaunattīstības valstīs tieši vai netieši cieš no netaisnīgas tirdzniecības prakses, kuru tiem uzspiež ietekmīgākie pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai mazinātu šādas prakses izmantošanu un palīdzētu nodrošināt lauksaimniecības produktu ražotājiem pietiekami augstu dzīves līmeni, Savienībā būtu jāievieš minimāls standarts aizsardzībai pret noteiktiem klaji netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem. Šādam standartam būtu jānāk par labu visiem lauksaimniecības produktu ražotājiem vai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas piegādā pārtikas produktus, tostarp ražotāju organizācijām un šādu organizāciju asociācijām, ja vien visas minētās personas atbilst mikrouzņēmuma, maza un vidēja uzņēmuma definīcijai, kura noteikta Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK12 pielikumā. Minētie mikropiegādātāji, mazie un vidējie piegādātāji ir īpaši neaizsargāti no netaisnīgas tirdzniecības prakses, un tiem ir vismazākās iespējas pret to cīnīties, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz savu ekonomisko dzīvotspēju. Tā kā netaisnīgas tirdzniecības prakses radītais finansiālais spiediens uz maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži vien pa piegādes ķēdi sasniedz lauksaimniecības produktu ražotājus, noteikumiem par netaisnīgu tirdzniecības praksi būtu jāaizsargā arī mazie un vidējie starpniekpiegādātāji, kuri minētajā ķēdē atrodas lejup no primārajiem ražotājiem. Minēto starpniekpiegādātāju aizsardzībā būtu jāizvairās no neparedzētām sekām (jo īpaši no cenu nepamatotas paaugstināšanas), kas var rasties, tirdzniecībai no apstrādātu lauksaimniecības produktu ražotājiem un to asociācijām novirzoties uz mazaizsargātiem piegādātājiem.

(7)  Lai mazinātu šādas prakses izmantošanu, palīdzētu nodrošināt lauksaimniecības produktu ražotājiem pietiekami augstu dzīves līmeni Savienībā un ārpus tās, novērstu nedrošu un neilgtspējīgu praksi, nestabilus darba nosacījumus un mazinātu riskus pārtikas nekaitīgumam un pārtikas izšķērdēšanu visā pārtikas piegādes ķēdē, Savienībā būtu jāievieš minimāls standarts aizsardzībai pret netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem. Šādam standartam būtu jānāk par labu visiem lauksaimniecības produktu ražotājiem vai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas piegādā lauksaimniecības un pārtikas produktus, tostarp ražotāju organizācijām un šādu organizāciju asociācijām, nepalielinot tiem administratīvo slogu. Mikropiegādātāji, mazie un vidējie piegādātāji ir īpaši neaizsargāti no netaisnīgas tirdzniecības prakses, un tiem ir vismazākās iespējas pret to cīnīties, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz savu ekonomisko dzīvotspēju. Tā kā netaisnīgas tirdzniecības prakses radītais finansiālais spiediens uz uzņēmumiem bieži vien pa piegādes ķēdi sasniedz lauksaimniecības produktu ražotājus, noteikumiem par netaisnīgu tirdzniecības praksi būtu jāaizsargā arī starpniekpiegādātāji, kuri minētajā ķēdē atrodas lejup no primārajiem ražotājiem. Minēto starpniekpiegādātāju aizsardzībā Savienībā un ārpus tās būtu jāizvairās no neparedzētām sekām (jo īpaši no cenu nepamatotas paaugstināšanas), kas var rasties, tirdzniecībai no apstrādātu lauksaimniecības produktu ražotājiem un to asociācijām novirzoties uz mazaizsargātiem piegādātājiem.

__________________

 

12 OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

 

Pamatojums

Netaisnīga tirdzniecības prakse veicina pārtikas izšķērdēšanu atkritumos, nedrošu un neilgtspējīgu praksi, nestabilus darba apstākļus un apdraudējumu maza mēroga pārtikas ražotāju un darba ņēmēju ienākumiem visā pārtikas piegādes ķēdē gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Turklāt, tā kā aizsardzības joma ir jāpaplašina, piemērojot to dalībniekiem, kuri atrodas tālāk lejup pārtikas piegādes ķēdē, to var piemērot pilnīgi visiem piegādātājiem.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai izvairītos no neparedzētas kropļojošas ietekmes, ko izraisa Savienībā esošu piegādātāju aizsargāšana, piegādātājiem, kuri ir reģistrēti ārpus Savienības, vajadzētu būt spējīgiem paļauties uz Savienības minimālo standartu, kad viņi pārdod pārtikas produktus Savienībā reģistrētiem pircējiem.

(8)  Lai nodrošinātu, ka ES izpilda savu Līgumā paredzēto pienākumu attiecībā uz attīstības politikas saskaņotību un saistības attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un lai izvairītos no neparedzētas kropļojošas ietekmes, ko izraisa Savienībā esošu piegādātāju aizsargāšana, piegādātājiem, kuri ir reģistrēti ārpus Savienības, vajadzētu būt spējīgiem paļauties uz Savienības minimālo standartu, kad viņi pārdod lauksaimniecības un pārtikas produktus visiem pircējiem, kuri šos produktus pārdod un laiž ES tirgū.

Pamatojums

Ieņēmumu daļas samazināšanās, kas skar mazos pārtikas ražotājus un darba ņēmējus jaunattīstības valstīs, un darba apstākļi, ar kādiem tie saskaras netaisnīgas tirdzniecības prakses dēļ, apdraud Savienības attīstības politiku un tās ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Spēku nesabalansētībai piegādes ķēdē un negodīgas tirdzniecības praksei, ko piekopj lielveikali, ir ievērojamas sekas, tas rada un pastiprina ievērojami nelabvēlīgo sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi lielākajā daļā lauksaimnieciskās ražošanas un nabadzīgo valstu, ieskaitot cilvēktiesību liegumu, dzimumu diskrimināciju, nespēju nopelnīt iztiku un ilgu darba laiku.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atsevišķu tādu organizācijas biedru identitāti, kuri ir mazie vai vidējie piegādātāji un kuri uzskata, ka pret viņiem ir izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse, var labāk aizsargāt, ja sūdzību iesniedz ražotāju organizācija vai šādu organizāciju asociācija. Tāpēc dalībvalstu izpildiestādēm vajadzētu būt tiesībām pieņemt sūdzības no šādām struktūrām un rīkoties uz to pamata, vienlaikus aizsargājot atbildētāja procesuālās tiesības.

(14)  Atsevišķu tādu organizācijas biedru identitāti, kuri ir mazie vai vidējie piegādātāji un kuri uzskata, ka pret viņiem ir izmantota negodīga tirdzniecības prakse, var labāk aizsargāt, ja sūdzību iesniedz ražotāju organizācija vai šādu organizāciju asociācija, kā arī organizācijas, kuras strādā ar ražotājiem vai kurām ir pārbaudīta kompetence tirdzniecības praksē pārtikas piegādes ķēdēs, tostarp nevalstiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai jebkura cita ieinteresētā persona. Tāpēc dalībvalstu izpildiestādēm vajadzētu būt tiesībām pieņemt sūdzības no šādām struktūrām un rīkoties uz to pamata, vienlaikus aizsargājot atbildētāja procesuālās tiesības.

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir paplašināt tiesību iesniegt sūdzību viena vai vairāku organizācijas biedru uzdevumā piemērošanas jomu, iekļaujot tajā arī pārstāvju organizācijas, jo lielākajai individuālo piegādātāju daļai nav līdzekļu, lai šo procesu īstenotu atsevišķi.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī direktīva attiecas uz dažiem netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek izmantoti pārtikas produktu pārdošanas darījumos starp piegādātāju, kurš ir mazs vai vidējs uzņēmums, un pircēju, kurš nav mazs vai vidējs uzņēmums.

2.  Šī direktīva attiecas uz dažiem negodīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek izmantoti lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanas darījumos starp piegādātāju un pircēju, tostarp darījumos starp ražotāju organizācijām vai kooperatīviem un to biedriem.

Pamatojums

Ir būtiski paplašināt direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā visus pircējus, lai nepieļautu NTP tālāknodošanu piegādes ķēdē, nenodrošinot piekļuvi sūdzību iesniegšanas mehānismam tiem ražotājiem un piegādātājiem, kurus ir skārusi NTP ("domino efekts"). Ir nepieciešams iekļaut arī attiecības starp kooperatīviem un to biedriem, jo īpaši piensaimniecības nozarē, kurā kooperatīvi bieži vien ir ieguvuši būtiskas iespējas panākt sev izdevīgus noteikumus attiecībā pret saviem biedriem.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  “pircējs” ir ikviena Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura pārtikas produktu komercpircējs. Termins "pircējs" var attiekties arī uz šādu fizisku vai juridisku personu grupu;

(a)  "pircējs" ir ikviena fiziska vai juridiska persona, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas vietas, kura ir lauksaimniecības vai pārtikas produktu komercpircējs, lai tos laistu Savienības tirgū. Termins "pircējs" var attiekties arī uz šādu fizisku vai juridisku personu grupu;

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  “negodīga tirdzniecības prakse" ir prakse, kas krasi atšķiras no labas un taisnīgas komercprakses, ir pretrunā darījumu labticīgai un godīgai veikšanai un ko pircējs vienpusēji uzspiež piegādātājam, vai kurā uzspiež vai mēģina uzspiest pircēja saimnieciskā riska nepamatotu un nesamērīgu pārnešanu uz piegādātāju; vai tiesību un pienākumu būtiska nelīdzsvarotība piegādātājam komercattiecībās pirms līguma noslēgšanas, tā darbības laikā vai pēc tā izbeigšanās;

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  "piegādes līgums" ir rakstveida līgums starp piegādātāju un pircēju, kas skaidri un pārredzami aptver attiecīgos tirdzniecības līguma būtiskos elementus, tostarp norādot pušu nosaukumus, tiesības un pienākumus, cenas, ilgumu, piegādes termiņus, maksāšanas noteikumus, kā arī līguma izbeigšanas iemeslus, tā izpildes gaitu un tā izbeigšanas sekas;

Pamatojums

Šī definīcija palīdz izstrādāt un uzraudzīt citus direktīvā ierosinātos elementus. Lai nodrošinātu pārredzamību, ir nepieciešams noslēgt rakstisku līgumu, kas sniedz iespēju uzraudzīt un novērst ļaunprātīgas prakses, kas tiek regulētas un direktīvā ir aizliegtas.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek aizliegta šādu veidu netaisnīga tirdzniecības prakse:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek aizliegta jebkura veida negodīga tirdzniecības prakse, tostarp vismaz šāda:

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pircējs ātrbojīgu pārtikas produktu pasūtījumu atceļ tik vēlu, ka nav gaidāms, ka piegādātājs minētajiem produktiem spēs atrast pārdošanas vai izmantošanas alternatīvu;

(b)  pircējs ātrbojīgu pārtikas produktu pasūtījumu vienpusēji atceļ tik vēlu, ka nav gaidāms, ka piegādātājs minētajiem produktiem spēs atrast pārdošanas vai izmantošanas alternatīvu tādā pašā vērtībā;

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  pircējs izmanto reversās elektroniskās izsoles vai divpakāpju izsoles, lai samazinātu cenas; tās netiek reglamentētas un ir tādas, kas nenodrošina pārredzamību attiecībā uz sarunām, cenām un piedāvājuma izteicējiem, iepērkot lauksaimniecības produktu un lauksaimniecības pārtīkas produktus, kuriem ir ES sertificēta kvalitāte un izcelsme, kā arī nesertificētus produktus;

Pamatojums

L'asta elettronica inversa, o al doppio ribasso, utilizzato inizialmente dai grandi gruppi del discount, oggi è una pratica comune di gran parte delle catene distributive. Ai fornitori, le centrali d’acquisto della GDO chiedono tramite e-mail di avanzare un’offerta per la vendita di uno stock di prodotto. Raccolte le proposte, lanciano una seconda asta, nuovamente al ribasso, partendo dal prezzo inferiore spuntato nella prima. In pochi minuti, su un portale web, il fornitore è chiamato a competere selvaggiamente con altri per aggiudicarsi la commessa. Chi si aggiudica la fornitura, spesso si è spinto talmente al limite da doversi rivalere nei confronti dei produttori da cui acquista la merce. A loro volta, questi ultimi si possono trovare in difficoltà nel garantire i diritti fondamentali ai lavoratori agricoli. In tal modo, il meccanismo delle aste al doppio ribasso contribuisce a rendere più difficile l’eradicazione dello sfruttamento e del caporalato, dei lavoratori in nero e dei migranti irregolari, all'interno e all'esterno dell'Unione.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pircējs piegādes līgumā izdara tādas vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas, kuras ir saistītas ar pārtikas produktu piegādes biežumu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem vai cenu;

(c)  pircējs piegādes līgumā izdara tādas vienpusējas izmaiņas, kuras ir saistītas ar lauksaimniecības produktu piegādes biežumu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem vai cenu, vai maksājuma nosacījumiem;

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  piegādātājs maksā par pārtikas produktu izšķērdēšanu, kas notikusi pircēja telpās bet nav notikusi piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ.

(d)  piegādātājs maksā par pārtikas produktu izšķērdēšanu, kas notikusi, ja produkts ir nonācis pircēja īpašumā, bet nav notikusi piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  pircējs pārdod lauksaimniecības produktu par cenu, kas ir zemāka par tā iegādes cenu, lai veicinātu citu produktu noietu (“preces par pazeminātu cenu ietekme”);

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  pircējs pretrunīgi apgalvo, ka produktiem ir kosmētiska neatbilstība specifikācijām, lai atceltu vai samazinātu piegādes līguma noteikumus;

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dc)  pircējs izmanto pārlieku stingru "minimālo kritēriju par dzīves ciklu pēc saņemšanas", lai noraidītu iepriekš saskaņotu pasūtījumu vai noraidītu pasūtījumu, kas nav pietiekami ātri apstrādāts no piegādātāja neatkarīgu iemeslu dēļ;

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dd)  pircējs pieprasa piegādātājiem segt finansiālās izmaksas, ko rada pircēja neprecīzās prognozes attiecībā uz to, lai piegādātājs plānotu savu ražošanu atbilstoši prognozētajiem pasūtījumiem.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Piegādātājs iesniedz sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē.

1.  Piegādātājs iesniedz sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē, neuzņemoties attiecīgās administratīvās un procesuālās izmaksas.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Piegādātājs, kas reģistrēts ārpus ES, var iesniegt sūdzību jebkuras dalībvalsts izpildiestādei. Pēc sūdzības saņemšanas izpildiestāde to pārsūta tās dalībvalsts izpildiestādei (ja tā ir cita), kurā uzņēmējdarbību veic pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē.

Pamatojums

Direktīva attiecas arī uz piegādātājiem ārpus ES, un šis grozījums tiem nodrošina mehānismu sūdzības iesniegšanai. Tas ir būtiski, lai nepieļautu diskrimināciju starp piegādātājiem ES un ārpus ES, kā arī lai novērstu konkurences kropļojumus un novirzes tirdzniecības plūsmās. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka ES izpilda savas Līgumā paredzētās saistības attiecībā uz attīstības politikas saskaņotību un saistības saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Ja pircējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, piegādātājs sūdzību adresē tās dalībvalsts izpildiestādei, kurā tas ir reģistrēts. Ja piegādātājs ir reģistrēts ārpus Savienības, piegādāts var sūdzību adresēt jebkurai izvēlētajai izpildiestādei

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tiesības iesniegt sūdzību ir arī ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju asociācijām, kuru biedrs(-i) vai biedru biedrs(-i) uzskata, ka to (vai tos) skar kāda aizliegta tirdzniecības prakse.

2.  Tiesības iesniegt sūdzību ir arī ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju asociācijām Savienībā vai ārpus tās, kuru biedrs(-i) vai biedru biedrs(-i) uzskata, ka to (vai tos) skar kāda aizliegta tirdzniecības prakse, kā arī organizācijām, kuras strādā ar ražotājiem vai kurām ir pārbaudīta kompetence tirdzniecības praksē pārtikas piegādes ķēdēs, tostarp nevalstiskajām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai citām organizācijām, kas rīkojas ražotāju vai kādas citas ieinteresētās personas vārdā.

Pamatojums

Lai pārvarētu baiļu faktoru un nodrošinātu neaizsargāto dalībnieku efektīvu piekļuvi, ir svarīgi paplašināt tiesības iesniegt sūdzību, attiecinot tās uz organizācijām, kas darbojas, lai veicinātu godīgumu piegādes ķēdēs un atbalstītu neaizsargātos dalībniekus, piemēram, maza mēroga pārtikas ražotājus un sievietes. Tas jo īpaši attiecas uz valstīm ar zemu pārvaldības līmeni un augstu nevienlīdzības līmeni.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a  Komisija izstrādā daudzvalodu rokasgrāmatu, kas ir pieejama tās tīmekļa vietnē un kurā tiek skaidrots, kā rakstīt sūdzību un kāda veida informācija ir jāsniedz attiecīgajām izpildiestādēm visā Savienībā, lai varētu izlemt, vai var sākt oficiālu izmeklēšanu.

Pamatojums

MVU bieži vien trūkst speciālo zināšanu un zinātības, kā aizstāvēt savas tiesības. Tas jo īpaši attiecas uz MVU jaunattīstības valstīs. Tādējādi MVU ir nepieciešams Komisijas padoms un atbalsts, lai aizsargātu un īstenotu savas tiesības.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, kuros nosaka kritērijus un metodiku, ko izpildiestādes ņem vērā, uzliekot naudassodus, ņemot vērā vismaz šādus elementus: pārkāpuma izdarītāja apgrozījumu, no netaisnīgas tirdzniecības prakses gūto labumu, no pārkāpuma cietušo skaitu un statusu, pircēja atkārtotu netaisnīgas tirdzniecības prakses izmantošanu.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisija nodrošina, ka DG AGRI ir viegli pieejama funkcionālā pastkaste, kas pieejama tās tīmekļa vietnē, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) gan Savienībā, gan ārpus tās, lai aizsargātu un piemērotu to tiesības attiecībā pret netaisnīgu tirdzniecības praksi1a, sniedzot informāciju par procedūrām. Visu attiecīgo informāciju sniedz visās ES valodās.

 

______________

 

1a http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/actions-against-imports-into-the-eu/

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b  Komisija un dalībvalstu izpildiestādes ciešā sadarbībā piemēro šīs direktīvas noteikumus. Tālākus nosacījumus sadarbībai tīklā, tostarp informēšanas un konsultēšanas kārtību un kārtību, kādā tiek piešķirtas lietas par pārrobežu netaisnīgu tirdzniecības praksi, nosaka un pārskata Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm.

Pamatojums

ES līmeņa koordinācija ir būtiska, lai nodrošinātu, ka pret negodīgu tirdzniecības praksi, kurā iesaistīti dalībnieki no vairākām dalībvalstīm un dalībnieki, kas atrodas ārpus ES, tiek piemērota vienlīdzīga attieksme un ka tiesībaizsardzības iestādes var apmainīties ar informāciju, iedalīt lietas par pārrobežu netaisnīgu tirdzniecības praksi un koordinēt savu pieeju. Turklāt tīkls nodrošina kontaktpunktu trešo valstu piegādātājiem, kuri nav pārliecināti par to, par kuru valsts izpildes iestādi iesniegt sūdzību.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz katra gada 15. martam dalībvalstis Komisijai nosūta ziņojumu par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē. Ziņojumā jo īpaši ir iekļauti visi attiecīgie dati par šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu un izpildi iepriekšējā gadā attiecīgajā dalībvalstī.

1.  Līdz katra gada 15. martam dalībvalstis Komisijai nosūta ziņojumu par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē. Ziņojumā jo īpaši ir iekļauti visi attiecīgie dati par šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu un izpildi iepriekšējā gadā attiecīgajā dalībvalstī, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu netaisnīgai tirdzniecības praksei un tās tiešai un netiešai ietekmei uz piegādātājiem, tostarp tādiem piegādātājiem, kas atrodas ārpus Savienības. Dalībvalstis arī ziņo par pašreizējās direktīvas īstenošanas ietekmi uz pārtikas atkritumu samazināšanu, pārtikas nekaitīguma palielināšanu un ilgtspējīgas prakses veicināšanu pārtikas piegādes ķēdē.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un sagatavo ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, kuru iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

1.  Trīs gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un sagatavo ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, kuru iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumā īpašu uzmanību pievērš direktīvas efektivitātei visneaizsargātāko dalībnieku aizsargāšanā pret negodīgām tirdzniecības praksēm visā pārtikas piegādes ķēdē gan Savienībā, gan ārpus tās. Tajā arī izvērtē direktīvas ieguldījumu pārtikas atkritumu samazināšanā, pārtikas kvalitātes uzlabošanā un ilgtspējīgu prakšu veicināšanā pārtikas piegādes ķēdē. Ziņojumā izskata nepieciešamību pārskatīt direktīvu, jo īpaši, lai iekļautu jaunus NTP veidus un izmantotu datus par resursu izmaksām un cenu pārnesi visā lauksaimniecības pārtikas piegādes ķēdē, lai ieviestu kritērijus taisnīgu cenu noteikšanai piegādes līgumā. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija var iesniegt attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Netaisnīga tirdzniecības prakse starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

Atsauces

COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

2.5.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

13.9.2018

Referents

Iecelšanas datums

Linda McAvan

11.7.2018

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

11

1

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Eleni Theocharous, Mirja Vehkaperä, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cécile Kashetu Kyenge, Florent Marcellesi, Paul Rübig, Adam Szejnfeld

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Andrea Bocskor

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

11

+

ALDE

Charles Goerens, Mirja Vehkaperä

EFDD

Ignazio Corrao

S&D

Doru-Claudian Frunzulică, Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Norbert Neuser, Vincent Peillon

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Florent Marcellesi

1

-

ECR

Eleni Theocharous

5

0

PPE

Asim Ademov, Andrea Bocskor, Paul Rübig, Adam Szejnfeld, Željana Zovko

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums (17.9.2018)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

(COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Pilar Ayuso

ĪSS PAMATOJUMS

Lauksaimnieki Eiropas Savienībā ir visvājākajā situācijā pārtikas ķēdē, jo tiem ir ļoti mazas spējas aizstāvēt savas intereses. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēdējos gados ir ieviesusi dažus jaunus noteikumus, lai uzlabotu viņu stāvokli tirgū, veicinot lielāku piegāžu koncentrēšanu ar ražotāju organizāciju starpniecību.

Lai gan ir notikusi politiskā kursa maiņa uz pozitīvāku virzienu, tomēr joprojām ir iespējami uzlabojumi tiesību aktu jomā un vēl ir daudz darāmā, lai panāktu optimālu līdzsvaru starp dažādiem dalībniekiem. Liela fragmentācija lauksaimniecības pārtikas piegādē, KLP atbalsta instrumentu orientācija uz tirgu un pieaugošā cenu nestabilitāte — visu šo faktoru dēļ ir būtiski garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus piegādātājiem un pircējiem.

Ir svarīgi uzsvērt, ka negodīga prakse lauksaimniekiem var izraisīt ekonomiskus zaudējumus, likvidējot priekšrocības, ko tie iegūst no KLP subsīdijām, kas aizvien vairāk ir atkarīgas no vides ilgtspējas. Ir vairāki negodīgas prakses veidi, bet daži, piemēram, pārdošana ar zaudējumiem, ir ļoti bieži sastopami, un cietušajiem ir mazas iespējas veikt attiecīgu pretdarbību, ņemot vērā juridiskās nepilnības un nenoteiktību.

Ir laiks Eiropas Savienībai reaģēt uz šo situāciju un censties izveidot tiesisko regulējumu, kas palīdzētu panākt labāku līdzsvaru pārtikas piegādes ķēdē. Negodīga prakse kaitē daudzu lauku saimniecību uzņēmumu rentabilitātei Eiropas Savienībā, un dalībvalstis nevar vienkārši ignorēt šo situāciju. Pirms dažiem gadiem pieņemtā tā dēvētā piegādes ķēdes iniciatīva sniedza pozitīvu labas prakses principu kopumu, bet diemžēl ar to nepietiek, lai efektīvi apkarotu negodīgu praksi, kamēr vienlaikus netiek piemērotas sankcijas par neatbilstību un nav iespējams iesniegt konfidenciālas sūdzības.

Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas pirmo soli — ES tiesību aktu ieviešanu šajā jomā un ierosinātos minimālos noteikumus visām dalībvalstīm. Tomēr priekšlikums dažos aspektos ir jāuzlabo, lai izvairītos no tā, ka panāktais rezultāts ir tikai politisks žests.

Pirmkārt, ir ļoti svarīgi, lai ES tiesību akts nemazinātu līdz šim sasniegto progresu dažās dalībvalstīs attiecībā uz negodīgas prakses novēršanu. Referents uzskata, ka viens no svarīgākajiem apsvērumiem ir atļaut valsts pārvaldes iestādēm pārsniegt direktīvā noteiktās minimālās prasības. Dažas valstis ir ieviesušas noteikumus, kas ir ievērojami uzlabojuši attiecības starp visiem vērtības ķēdes dalībniekiem.

Attiecībā uz priekšlikuma darbības jomu tas ir pārāk ierobežojoši, jo attiecas tikai uz lielu pircēju ļaunprātīgu praksi, kas vērsta pret maziem un vidējiem uzņēmumiem. Referents uzskata, ka ES tiesisko aizsardzību vajadzētu paplašināt, aptverot visu negodīgo situāciju spektru.

Komisijas teksts nenovērš pārdošanu par cenu, kas zemāka par pašizmaksu, un tieši tas ir galvenais jautājums lauksaimnieku sūdzībās par noteiktiem kaprīziem ātrbojīgu produktu veicināšanas paņēmieniem, ko veic lielie pircēji, īstenojot veicinošas darbības klientu piesaistīšanai.

Referents ir ļoti pārliecināts, ka bez rakstiskiem līgumiem ES tiesību akti nekad nebūs efektīvi. Lai gan ES līmenī KLP tiesību akti vēl neparedz obligātus rakstiskus līgumus, jaunajai direktīvai būtu vismaz jāatspoguļo lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā panāktais progress, kas ļauj dalībvalstīm savā teritorijā noteikt, ka rakstisku līgumu slēgšana ir obligāta. Referents mudina visas dalībvalstis noteikt, ka līgumi ir obligāti, kā to jau izdarījušas dažas valstis, piemēram, Spānija.

Lai visā Eiropas Savienībā garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, dalībvalstīm būtu jānosaka vienoti kritēriji sankciju aprēķināšanai negodīgas prakses gadījumā, vienlaikus neierobežojot valstu kompetenci. Referents ierosina formulējumu, kas līdzīgs citiem formulējumiem spēkā esošajos ES tiesību aktos.

Arī tirgus pārredzamība ir svarīgs elements, kas jāņem vērā ES tiesību aktos attiecībā uz negodīgu komercpraksi. Sekojot dažu jau pieņemto valsts noteikumu paraugam, referents ierosina visām dalībvalstīm izveidot valsts lauksaimniecības un pārtikas ķēdes novērošanas centrus, lai uzraudzītu tirgus cenas un atklātu pārkāpumus. Šāds instruments būtu ļoti noderīgs, lai novērtētu tiesību aktu īstenošanu turpmākās pārskatīšanas vajadzībām un lai veiktu datu apmaiņu starp valstīm.

Iespēja aizsargāt sūdzību iesniegušā ražotāja konfidencialitāti ir viens no galvenajiem Komisijas priekšlikuma elementiem, kas ļautu iesniegt sūdzības bez “baiļu faktora”. Referents vēlas pastiprināt Komisijas tekstu, paredzot, ka šīs tiesības uz konfidencialitāti ir automātiskas.

Starp citām būtiskām izmaiņām Komisijas priekšlikumā referents vēlētos arī uzsvērt nepieciešamību direktīvas darbības jomā iekļaut trešās valstīs bāzētus pircējus, kas pērk ES produktus, lai tos pārdotu dalībvalstu tirgos. Mērķis ir nepieļaut situāciju, ka daži pircēji varētu no direktīvas noteikumiem izvairīties, vienkārši pārvietojot savu reģistrācijas vietu ārpus ES.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Pārtikas piegādes ķēdē pārtikas produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības posmā darbojas dažādi dalībnieki. Šī ķēde neapšaubāmi ir vissvarīgākais kanāls, pa kuru pārtikas produkti nonāk “no lauka galdā”. Minētie dalībnieki pārdod lietošanai pārtikā pārtikas produktus, proti, galvenokārt lauksaimniecības produktus, arī zivsaimniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Līguma I pielikumā, un citus minētajā pielikumā neiekļautus pārtikas produktus, kas no lauksaimniecības produktiem tiek pārstrādāti par produktiem lietošanai pārtikā.

(3)  Lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē lauksaimniecības vai pārtikas produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības posmā darbojas dažādi dalībnieki. Šī ķēde neapšaubāmi ir vissvarīgākais produktu piegādāšanas kanāls. Minētie dalībnieki pārdod lauksaimniecības vai pārtikas produktus, proti, galvenokārt lauksaimniecības produktus, arī zivsaimniecības un akvakultūras produktus, kas minēti Līguma I pielikumā, un citus minētajā pielikumā neiekļautus pārtikas produktus, kas no lauksaimniecības produktiem tiek pārstrādāti par produktiem lietošanai pārtikā, un lauksaimniecības produktus.

 

(Visā tekstā frāze “pārtikas piegādes ķēde” tiek nomainīta uz “lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēde”. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Dalībnieku skaits un lielums dažādos pārtikas piegādes ķēdes posmos ir visai atšķirīgs. Atšķirīgās iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus ir saistītas ar to, ka dalībnieku koncentrācijas līmenis nav vienāds, kas dažiem no tiem savukārt paver iespēju šīs nevienlīdzīgās izdevīgāku nosacījumu panākšanas iespējas izmantot netaisnīgā tirdzniecības praksē. Netaisnīga tirdzniecības prakse ir īpaši kaitīga pārtikas piegādes ķēdes maziem un vidējiem dalībniekiem. Lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri piegādā galvenokārt lauksaimniecības produktus, lielākoties ir maza un vidēja lieluma dalībnieki.

(5)  Dalībnieku skaits un lielums dažādos lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes posmos ir visai atšķirīgs. Atšķirīgās iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus ir saistītas ar to, ka dalībnieku koncentrācijas līmenis nav vienāds, kas dažiem no tiem savukārt paver iespēju šīs nevienlīdzīgās izdevīgāku nosacījumu panākšanas iespējas izmantot netaisnīgā tirdzniecības praksē. Netaisnīga tirdzniecības prakse ir īpaši kaitīga lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes maziem un vidējiem un vidējas kapitalizācijas dalībniekiem gan Savienībā, gan ārpus tās. Tomēr visi dalībnieki neatkarīgi no to ekonomiskās dimensijas ir neaizsargāti pret netaisnīgu tirdzniecības praksi.

Pamatojums

Attiecībā uz grozījuma pirmo daļu: skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 7. Otrā daļa sagatavo pamatu darbības jomas paplašināšanai, attiecinot to uz visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to ekonomiskās dimensijas. Mazie pārtikas ražotāji un darba ņēmēji jaunattīstības valstīs tieši vai netieši cieš no netaisnīgas tirdzniecības prakses, kuru tiem uzspiež ietekmīgākie pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Lauksaimniecības produktu ražotāji, kuri piegādā galvenokārt lauksaimniecības produktus, lielākoties ir maza un vidēja lieluma dalībnieki. Tomēr ierobežotais kritēriju kopums, ko izmanto, lai definētu mazos un vidējos uzņēmumus, bieži vien tiek pārsniegts lauksaimnieciskajā ražošanā, piemēram, kad tiek nodarbināti sezonas strādnieki. Tādēļ ir pamats paplašināt direktīvas darbības jomu, iekļaujot vidējas kapitalizācijas uzņēmumus. Vidējas kapitalizācijas uzņēmumi ir uzņēmumi vai ražotāju organizācijas, kooperatīvi vai ražotāju organizāciju asociācijas ar vidēji lielu struktūru un augstu kapitāla attiecību un darbinieku skaitu līdz 3000 darbiniekiem. Turklāt ar vidēji lielu kapitālu var būt arī ģimenes uzņēmumi. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem ir maza tirgus jauda, salīdzinot ar lielajiem lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai mazinātu šādas prakses izmantošanu un palīdzētu nodrošināt lauksaimniecības produktu ražotājiem pietiekami augstu dzīves līmeni, Savienībā būtu jāievieš minimāls standarts aizsardzībai pret noteiktiem klaji netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem. Šādam standartam būtu jānāk par labu visiem lauksaimniecības produktu ražotājiem vai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas piegādā pārtikas produktus, tostarp ražotāju organizācijām un šādu organizāciju asociācijām, ja vien visas minētās personas atbilst mikrouzņēmuma, maza un vidēja uzņēmuma definīcijai, kura noteikta Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK12 pielikumā. Minētie mikropiegādātāji, mazie un vidējie piegādātāji ir īpaši neaizsargāti no netaisnīgas tirdzniecības prakses, un tiem ir vismazākās iespējas pret to cīnīties, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz savu ekonomisko dzīvotspēju. Tā kā netaisnīgas tirdzniecības prakses radītais finansiālais spiediens uz maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži vien pa piegādes ķēdi sasniedz lauksaimniecības produktu ražotājus, noteikumiem par netaisnīgu tirdzniecības praksi būtu jāaizsargā arī mazie un vidējie starpniekpiegādātāji, kuri minētajā ķēdē atrodas lejup no primārajiem ražotājiem. Minēto starpniekpiegādātāju aizsardzībā būtu jāizvairās no neparedzētām sekām (jo īpaši no cenu nepamatotas paaugstināšanas), kas var rasties, tirdzniecībai no apstrādātu lauksaimniecības produktu ražotājiem un to asociācijām novirzoties uz mazaizsargātiem piegādātājiem.

(7)  Lai mazinātu šādas prakses izmantošanu un palīdzētu nodrošināt lauksaimniecības produktu ražotājiem pietiekami augstu dzīves līmeni, Savienībā būtu jāievieš minimāls standarts aizsardzībai pret noteiktiem klaji netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem. Šādam standartam būtu jānāk par labu visiem lauksaimniecības produktu ražotājiem vai ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas piegādā pārtikas produktus, tostarp ražotāju organizācijām. Tā kā netaisnīgas tirdzniecības prakses radītais finansiālais spiediens uz uzņēmumiem bieži vien pa piegādes ķēdi sasniedz lauksaimniecības produktu ražotājus, noteikumiem par netaisnīgu tirdzniecības praksi būtu jāaizsargā arī starpniekpiegādātāji, kuri minētajā ķēdē atrodas lejup no primārajiem ražotājiem. Minēto starpniekpiegādātāju aizsardzībā būtu jāizvairās no neparedzētām sekām (jo īpaši no cenu nepamatotas paaugstināšanas), kas var rasties, tirdzniecībai no apstrādātu lauksaimniecības produktu ražotājiem un to asociācijām novirzoties uz mazaizsargātiem piegādātājiem.

__________________

 

12 OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

 

Pamatojums

Šis grozījums sagatavo pamatu darbības jomas paplašināšanai, attiecinot to uz visiem uzņēmējiem neatkarīgi no ekonomiskās dimensijas.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai izvairītos no neparedzētas kropļojošas ietekmes, ko izraisa Savienībā esošu piegādātāju aizsargāšana, piegādātājiem, kuri ir reģistrēti ārpus Savienības, vajadzētu būt spējīgiem paļauties uz Savienības minimālo standartu, kad viņi pārdod pārtikas produktus Savienībā reģistrētiem pircējiem.

(8)  Lai izvairītos no neparedzētas kropļojošas ietekmes, ko izraisa Savienībā esošu piegādātāju aizsargāšana, piegādātājiem, kuri ir reģistrēti ārpus Savienības, vajadzētu būt spējīgiem paļauties uz Savienības minimālo standartu, kad viņi pārdod pārtikas produktus Savienībā reģistrētiem pircējiem. Savienības politikai ir jābūt saskaņotai arī attiecībā uz Savienības saistībām atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Pamatojums

Ieņēmumu daļas samazināšanās, kas skar mazos pārtikas ražotājus un darba ņēmējus jaunattīstības valstīs, un darba apstākļi, ar kādiem tie saskaras netaisnīgas tirdzniecības prakses dēļ, apdraud Savienības attīstības politiku un tās ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Attiecīgajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz uzņēmējdarbību, ko veic lielāki pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki, proti, tādi dalībnieki, kuri nav mazi vai vidēji un kuriem parasti ir labākas iespējas panākt sev izdevīgus nosacījumus tirdzniecībā ar maziem un vidējiem piegādātājiem.

(9)  Attiecīgajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visiem uzņēmumiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.

Pamatojums

Šis grozījums sagatavo pamatu darbības jomas paplašināšanai, attiecinot to uz visiem uzņēmējiem neatkarīgi no ekonomiskās dimensijas.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu jau ir nacionāli noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi (kas mēdz atšķirties), ir lietderīgi, izmantojot direktīvu, ieviest minimālu aizsardzības standartu saskaņā ar Savienības tiesībām. Šādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savā tiesību sistēmā iekļaut attiecīgos noteikumus tā, lai izveidotos saskaņots režīms. Ja vien tiek ievērotas iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstīm nevajadzētu aizliegt savā teritorijā pieņemt un piemērot stingrākus noteikumus, kas aizsargā mazos un vidējos piegādātājus un pircējus no netaisnīgas tirdzniecības prakses, kura tiek izmantota starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē.

(10)  Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu jau ir nacionāli noteikumi par netaisnīgu tirdzniecības praksi (kas mēdz atšķirties), ir lietderīgi, izmantojot direktīvu, ieviest minimālu aizsardzības standartu saskaņā ar Savienības tiesībām. Šādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savā tiesību sistēmā iekļaut attiecīgos noteikumus tā, lai izveidotos saskaņots režīms. Ja vien tiek ievērotas iekšējā tirgus darbībai piemērojamās Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstīm nevajadzētu aizliegt savā teritorijā pieņemt un piemērot stingrākus noteikumus, kas neatkarīgi no to ekonomiskās dimensijas aizsargā visus piegādātājus un pircējus no netaisnīgas tirdzniecības prakses, kura tiek izmantota starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.

Pamatojums

Šis grozījums sagatavo pamatu darbības jomas paplašināšanai, attiecinot to uz visiem uzņēmējiem neatkarīgi no ekonomiskās dimensijas.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Tā kā netaisnīga tirdzniecības prakse var tikt izmantota jebkurā pārtikas produkta pārdošanas posmā, t. i., pirms vai pēc pārdošanas darījuma vai tā laikā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz minēto praksi, neraugoties uz to, kad tā tiek izmantota.

(11)  Tā kā netaisnīga tirdzniecības prakse var tikt izmantota jebkurā lauksaimniecības vai pārtikas produkta pārdošanas posmā, t. i., pirms vai pēc pārdošanas darījuma vai tā laikā vai saistībā ar pakalpojumiem, kuri saistīti ar pārdošanas procesu un kurus pircējs sniedz pārdevējam, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas noteikumi būtu jāattiecina uz minēto praksi, neraugoties uz to, kad tā tiek izmantota.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lemjot par to, vai kāds no tirdzniecības prakses veidiem ir uzskatāms par netaisnīgu, ir svarīgi mazināt risku, ka var tikt ierobežoti starp pusēm noslēgti taisnīgi un ienesīgumu veicinoši līgumi. Tāpēc, lai aizliegtu tikai vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas piegādes līgumu noteikumos, prakses veidus, kas ir skaidri un nepārprotami paredzēti starp pusēm noslēgtajos piegādes līgumos, ir lietderīgi nošķirt no tādiem prakses veidiem, kuri tiek izmantoti pēc darījuma noslēgšanas un par kuriem puses iepriekš nav noslēgušas skaidru un nepārprotamu vienošanos. Tomēr daži tirdzniecības prakses veidi pēc savas būtības tiek uzskatīti par netaisnīgiem, un šādu prakses veidu gadījumā nebūtu jāatļauj pusēm izmantot līgumslēgšanas brīvību, lai atkāptos no to aizlieguma.

(12)  Lemjot par to, vai kāds no tirdzniecības prakses veidiem ir uzskatāms par netaisnīgu, ir svarīgi mazināt risku, ka var tikt ierobežoti starp pusēm noslēgti taisnīgi un ienesīgumu veicinoši līgumi. Tāpēc, lai aizliegtu tikai vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas piegādes līgumu noteikumos, prakses veidus, kas ir skaidri un nepārprotami paredzēti starp pusēm noslēgtajos piegādes līgumos, ir lietderīgi nošķirt no tādiem prakses veidiem, kuri tiek izmantoti pēc darījuma noslēgšanas un par kuriem puses iepriekš nav noslēgušas skaidru un nepārprotamu vienošanos. Tomēr daži tirdzniecības prakses veidi pēc savas būtības tiek uzskatīti par netaisnīgiem, un šādu prakses veidu gadījumā nebūtu jāatļauj pusēm izmantot līgumslēgšanas brīvību, lai atkāptos no to aizlieguma. Turklāt piegādes līguma slēgšanas laikā uz piegādātājiem nevajadzētu izdarīt spiedienu.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto aizliegumu iedarbīgu izpildi, dalībvalstīm būtu jāizraugās iestāde, kurai tiks uzticēta minēto aizliegumu izpilde. Šādai iestādei vajadzētu būt spējīgai rīkoties pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata, ko iesniegusi puse, kuru ietekmējusi pārtikas piegādes ķēdē izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse. Ja, baidoties no pretdarbībām, sūdzības iesniedzējs pieprasa nodrošināt savas identitātes konfidencialitāti, dalībvalsts izpildiestādei šāda prasība būtu jāievēro.

(13)  Lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto aizliegumu iedarbīgu izpildi, dalībvalstīm būtu jāizraugās iestāde, kurai tiks uzticēta minēto aizliegumu izpilde. Šādai iestādei vajadzētu būt spējīgai rīkoties pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata, ko iesniegusi puse, kuru ietekmējusi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse. Kad iesniedz sūdzību, dalībvalsts izpildiestādei būtu jānodrošina, ka sūdzības iesniedzēja identitāte paliek anonīma.

Pamatojums

Šis grozījums garantē sūdzību anonimitāti.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Lai nodrošinātu netaisnīgas tirdzniecības prakses aizlieguma efektīvu piemērošanu, izraudzīto izpildiestāžu rīcībā vajadzētu būt visiem nepieciešamajiem resursiem, personālam un zināšanām.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atsevišķu tādu organizācijas biedru identitāti, kuri ir mazie vai vidējie piegādātāji un kuri uzskata, ka pret viņiem ir izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse, var labāk aizsargāt, ja sūdzību iesniedz ražotāju organizācija vai šādu organizāciju asociācija. Tāpēc dalībvalstu izpildiestādēm vajadzētu būt tiesībām pieņemt sūdzības no šādām struktūrām un rīkoties uz to pamata, vienlaikus aizsargājot atbildētāja procesuālās tiesības.

(14)  Atsevišķu ģimenes saimniecību vai tādu ražotāju vai piegādātāju organizācijas biedru identitāti, kuri ir mazie vai vidējie piegādātāji un kuri uzskata, ka pret viņiem ir izmantota netaisnīga tirdzniecības prakse, var labāk aizsargāt, ja sūdzību iesniedz ražotāju organizācija vai šādu organizāciju asociācija. Tāpēc dalībvalstu izpildiestādēm vajadzētu būt tiesībām pieņemt sūdzības no šādām struktūrām un rīkoties uz to pamata, vienlaikus aizsargājot atbildētāja procesuālās tiesības.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Dalībvalsts izpildiestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas, lai tās uz informācijas pieprasījumu pamata varētu rezultatīvi apkopot faktisko informāciju. Tām vajadzētu būt pilnvarotām attiecīgā gadījumā izdot rīkojumu par aizliegtas prakses izbeigšanu. Ja pastāv tādi atturoši faktori kā pilnvaras noteikt sankcijas un publicēt izmeklēšanas rezultātu, tie var veicināt paradumu maiņu un risinājumu atrašanu pirms tiesas starp pusēm, un tāpēc šādu atturošu pasākumu veikšana būtu jāiekļauj izpildiestāžu pilnvarās. Komisijai un dalībvalstu izpildiestādēm būtu cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu vienotu pieeju šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanā. Izpildiestādēm būtu jāsniedz savstarpēja palīdzība, piemēram, apmainoties ar informāciju un palīdzot izmeklēšanās, kurās ir pārrobežu aspekts.

(15)  Dalībvalsts izpildiestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas, lai tās uz informācijas pieprasījumu pamata varētu rezultatīvi apkopot faktisko informāciju. Lai šo direktīvu efektīvi īstenotu, izpildiestādēm vajadzētu būt pilnvarām aizliegt netaisnīgu tirdzniecības praksi, noteikt naudassodus un sankcijas un publicēt izmeklēšanu rezultātu. Šīs pilnvaras var kalpot kā atturošs faktors un veicināt paradumu maiņu un risinājumu atrašanu pirms tiesas starp pusēm, un tāpēc tās būtu jāiekļauj izpildiestāžu pilnvarās. Izpildiestādēm būtu jāņem vērā atkārtoti šīs direktīvas pārkāpumi. Komisijai un dalībvalstu izpildiestādēm būtu cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu vienotu pieeju šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanā, jo īpaši naudassodu un sankciju noteikšanā. Izpildiestādēm būtu jāsniedz savstarpēja palīdzība, piemēram, apmainoties ar informāciju un palīdzot izmeklēšanās, kurās ir pārrobežu aspekts.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Izpildiestādēm būtu jāpiemēro atturošas un samērīgas sankcijas tiem, kuri pārkāpj šajā direktīvā paredzētos noteikumus. Nosakot šīs sankcijas, būtu jāņem vērā tas, vai attiecīgā komercstruktūra šos noteikumus pārkāpj atkārtoti.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai politiku attiecībā uz netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē varētu īstenot iedarbīgi, Komisijai būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Minētajā pārskatīšanā īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, vai nākotnē būtu pamats papildus mazo un vidējo piegādātāju aizsardzībai īstenot arī piegādes ķēdē esošo mazo un vidējo pārtikas produktu pircēju aizsardzību,

(19)  Lai politiku attiecībā uz netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē varētu īstenot iedarbīgi, Komisijai būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Minētajā pārskatīšanā īpaša uzmanība būtu jāvelta šajā direktīvā paredzēto aizliegtas netaisnīgas tirdzniecības prakses sarakstu iespējamai papildināšanai un tam, vai nākotnē būtu pamats papildus mazo un vidējo piegādātāju aizsardzībai īstenot arī piegādes ķēdē esošo mazo un vidējo pārtikas produktu pircēju aizsardzību,

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī direktīva attiecas uz dažiem netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek izmantoti pārtikas produktu pārdošanas darījumos starp piegādātāju, kurš ir mazs vai vidējs uzņēmums, un pircēju, kurš nav mazs vai vidējs uzņēmums.

2.  Šī direktīva attiecas uz dažiem netaisnīgas tirdzniecības prakses veidiem, kas tiek izmantoti pārtikas produktu pārdošanas darījumos starp piegādātāju un pircēju.

Pamatojums

Ir būtiski direktīvu attiecināt uz visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, lai nepieļautu, ka NTP tiek nodota uz priekšu piegādes ķēdē un ka uzņēmumus pārvieto uz citu vietu ar mērķi apiet noteikumus, kuri aizliedz NTP. “Mazo un vidējo uzņēmumu” aizstāšana ar “visiem uzņēmējiem” būtu jāpiemēro visā tekstā.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  “pircējs” ir ikviena Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura pārtikas produktu komercpircējs. Termins “pircējs” var attiekties arī uz šādu fizisku vai juridisku personu grupu;

(a)  “pircējs” ir ikviena tāda fiziska vai juridiska persona neatkarīgi no šīs personas uzņēmējdarbības vietas, kura ir lauksaimniecības un pārtikas produktu komercpircējs ar mērķi veikt pārstrādi, izplatīšanu vai mazumtirdzniecību un/vai sniegt pakalpojumus saistībā ar šiem produktiem Savienībā; termins “pircējs” var attiekties arī uz šādu fizisku vai juridisku personu grupu;

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir iekļaut direktīvas darbības jomā tādus uzņēmumus, kuri, lai gan veic uzņēmējdarbību ārpus ES, pērk un pārdod ražojumus ES tirgū. Tādējādi tiktu novērsts, ka pircējs varētu no šīs direktīvas darbības jomas izvairīties, vienkārši pārvietojot savu uzņēmējdarbības vietu ārpus ES.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “piegādātājs” ir ikviens lauksaimniecības produktu ražotājs vai fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no reģistrācijas vietas pārdod pārtikas produktus. Termins “piegādātājs” var attiekties arī uz šādu lauksaimniecības produktu ražotāju vai šādu fizisku vai juridisku personu grupu, tostarp ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju asociācijām;

(b)  “piegādātājs” ir ikviens lauksaimniecības produktu ražotājs, pārtikas pārstrādātājs vai fiziska vai juridiska persona, kas ir reģistrēta Savienībā un pārdod pārtikas produktus. termins “piegādātājs” var attiekties arī uz šādu lauksaimniecības produktu ražotāju vai šādu fizisku vai juridisku personu grupu, tostarp ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju asociācijām vai lauksaimniecības kooperatīviem;

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāaizsargā tikai tie piegādātāji, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, jo Eiropas piegādātājiem nav līdzvērtīgas aizsardzības trešās valstīs. Kooperatīviem ir sava juridiskā identitāte, un šis pants būtu jāattiecina uz tiem.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “mazie un vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas atbilst mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, kura noteikta Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK14 pielikumā;

svītrots

__________________

 

14 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

 

Pamatojums

Ņemot vērā grozījumus, kas paplašina direktīvas darbības jomu, nav nepieciešamības definēt MVU.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  “ekonomiskā atkarība” ir attiecības, kurās pircējs nodrošina vismaz 30 % no piegādātāja apgrozījuma;

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  “pārtikas produkti” ir produkti, kas iekļauti Līguma I pielikumā un ir paredzēti izmantošanai uzturā, kā arī produkti, kuri nav iekļauti minētajā pielikumā, bet ir ražoti izmantošanai uzturā pēc minēto produktu pārstrādes;

(d)  “lauksaimniecības un pārtikas produkti” ir produkti, kas iekļauti Līguma I pielikumā un ir paredzēti izmantošanai uzturā, produkti, kuri nav iekļauti minētajā pielikumā, bet ir ražoti izmantošanai uzturā pēc minēto produktu pārstrādes, un lauksaimniecības produkti;

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  “ātrbojīgi pārtikas produkti” ir pārtikas produkti, kas kļūst nederīgi lietošanai pārtikā, ja netiek glabāti, iepakoti vai citādi īpašā veidā apstrādāti, lai nekļūtu nederīgi lietošanai pārtikā.

(e)  “ātrbojīgi pārtikas produkti” ir lauksaimniecības un pārtikas produkti, kas ir dabiski piemēroti komercializācijai un patēriņam periodā līdz trīsdesmit dienām vai kam nepieciešama regulēta temperatūra vai iepakošanas nosacījumi uzglabāšanai un/vai komercializācijai un/vai pārvadāšanai;

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir sniegt precizējumu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  “produkti, kas nebojājas ātri” ir produkti, kuri nav ātrbojīgi pārtikas produkti.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – eb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(eb)  “netaisnīga tirdzniecības prakse” ir jebkura prakse, kas atšķiras no labas komercprakses, ir pretrunā darījumu labticīgai un taisnīgai veikšanai un ko viens tirdzniecības partneris vienpusēji uzspiež otram.

Pamatojums

Ir būtiski ieviest netaisnīgas tirdzniecības prakses definīciju un vispārēju šādas prakses aizliegumu, lai nepieļautu, ka ietekmīgi piegādes ķēdes dalībnieki varētu radīt jaunus NTP veidus šīs direktīvas apiešanai.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek aizliegta šādu veidu netaisnīga tirdzniecības prakse:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek aizliegta vismaz šādu veidu netaisnīga tirdzniecības prakse:

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pircējs maksā piegādātājam par ātrbojīgiem pārtikas produktiem vairāk nekā 30 kalendārās dienas pēc piegādātāja rēķina saņemšanas vai vairāk nekā 30 kalendārās dienas pēc ātrbojīgu pārtikas produktu piegādes dienas atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāks. Šis aizliegums neskar:

(a)  pircējs maksā piegādātājam par ātrbojīgiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem vairāk nekā 30 kalendārās dienas pēc piegādātāja rēķina saņemšanas vai vairāk nekā 30 kalendārās dienas pēc ātrbojīgu lauksaimniecības vai pārtikas produktu piegādes dienas atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāks. Šis aizliegums neskar:

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  pircējs maksā piegādātājam par produktiem, kas nebojājas ātri, vairāk nekā 60 kalendārās dienas pēc piegādātāja rēķina saņemšanas vai vairāk nekā 60 kalendārās dienas pēc ātrbojīgu pārtikas produktu piegādes dienas atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir vēlāks. Šis aizliegums neskar:

 

- maksājumu kavējumu sekas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas noteikti Direktīvā 2011/7/ES,

 

- pircēja un piegādātāja iespēju vienoties par vērtības sadales klauzulu Regulas (ES) 1308/2013 172. panta nozīmē.

Pamatojums

Šis grozījums paplašina direktīvas darbības jomu attiecībā uz produktiem, kas nebojājas ātri, neskarot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumiem un TKO regulā noteikto “vērtības dalīšanas” klauzulu.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pircējs ātrbojīgu pārtikas produktu pasūtījumu atceļ tik vēlu, ka nav gaidāms, ka piegādātājs minētajiem produktiem spēs atrast pārdošanas vai izmantošanas alternatīvu;

(b)  pircējs ātrbojīgu lauksaimniecības vai pārtikas produktu pasūtījumu atceļ tik vēlu, ka nav gaidāms, ka piegādātājs minētajiem produktiem spēs atrast pārdošanas vai izmantošanas alternatīvu;

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pircējs piegādes līgumā izdara tādas vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas, kuras ir saistītas ar pārtikas produktu piegādes biežumu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem vai cenu;

(c)  pircējs piegādes līgumā izdara tādas vienpusējas un ar atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas, kuras ir saistītas ar lauksaimniecības vai pārtikas produktu piegādes biežumu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem vai cenu, vai maksājuma nosacījumiem;

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) pircējs pārdod lauksaimniecības vai pārtikas produktus zem pašizmaksas;

Pamatojums

Šis ir lauksaimniecības nozares visbiežāk minētais apstāklis, uz kuru būtu jāattiecina šī direktīva.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  piegādātājs maksā par pārtikas produktu izšķērdēšanu, kas notikusi pircēja telpās bet nav notikusi piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ.

(d)  piegādātājs maksā par lauksaimniecības vai pārtikas produktu izšķērdēšanu, kas notikusi pircēja telpās bet nav notikusi piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ;

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) pircējs vienpusēji izbeidz piegādes līgumu;

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db) pircējs informē piegādātāju par jebkuru diferencētu režīmu, ko pircējs nodrošina vai plāno nodrošināt attiecībā pret konkurējošiem zīmoliem, kuri pieder pircējam vai kurus tas pārvalda; diferencēts režīms ietver vismaz kādu specifisku pircēja pasākumu vai rīcību attiecībā uz šādiem aspektiem: a) iekļaušanu sarakstā, b) izvietošanu un c) uzcenojumiem;

Pamatojums

Šis netaisnīgas tirdzniecības prakses veids izriet no regulas priekšlikuma par tiešsaistes starpniekiem 6. panta. Kā paskaidrots iepriekš, godīga konkurence starp neatkarīgiem zīmoliem un mazumtirgotāju pašu zīmoliem ir svarīga, lai veicinātu inovācijas un konkurenci pēc būtības. Ja vertikāli integrēti mazumtirgotāji vēlas piešķirt tirdzniecības priekšrocības saviem zīmoliem, vismaz neatkarīgo zīmolu piegādātājiem vajadzētu būt informētiem par to esamību un jomu, lai pielāgotu savas konkurences stratēģijas šādiem nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dc)  pircējs nepārredzamā veidā samazina standarta kvalitātes lauksaimniecības vai pārtikas produktu daudzumu un/vai vērtību;

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dd)  pircējs draud izmantot vai izmanto komerciālus pretpasākumus pret piegādātāju, ja piegādātājs izmanto savas līgumiskās un juridiskās tiesības, tostarp attiecībā uz sūdzību iesniegšanu un sadarbību ar valsts izpildiestādēm;

Pamatojums

Šis netaisnīgas tirdzniecības prakses veids ir jāparedz, lai aizsargātu piegādātājus pret komerciāliem pretpasākumiem (piemēram, pasūtīto apjomu daļēju samazināšanu vai piegādes līguma izbeigšanu), kad tie vēršas tiesā, lai izmantotu savas līgumā noteiktās tiesības un šajā direktīvā paredzētās tiesības.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – de apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(de)  pircējs nosaka, ka uzņēmējdarbības sadarbība un piegādes līguma noslēgšana ir atkarīga no preču un pakalpojumu kompensācijas;

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – df apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(df)  pircējs pieprasa piegādātājiem segt pircēja veiktas nepareizas prognozēšanas finansiālās izmaksas;

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dg apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dg)  pircējs pirkumu apjomu saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem daļēji vai pilnībā samazina, lai piespiestu grozīt esošo līgumu vai sākt sarunas par jaunu līgumu;

Pamatojums

Šis netaisnīgas tirdzniecības prakses veids izriet no Komisijas Zaļās grāmatas par netaisnīgu tirdzniecības praksi uzņēmumu savstarpējās attiecībās pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē Eiropā (5.6. punkts) un no SCI. Bieži vien pircējiem pat nav jāizbeidz piegādes līgums, lai iegūtu netaisnīgas priekšrocības, jo pietiek samazināt iepirkuma apjomus.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dh apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dh)  pircējs veic saziņas vai reklāmas pasākumus un tirdzniecības politikas pasākumus, kas kaitē vai var kaitēt tādu produktu tēlam, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/20121a, Regulu (EK) Nr. 110/20081b vai Regulu (ES) Nr. 251/20141c.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.)

 

1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

Pamatojums

Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm bieži tiek veikti visdažādākie pasākumi, kas kaitē to tēlam, piemēram, pārdodot tos par cenu, kas zemāka par pašizmaksu, rīkojot izsoles, kurās uzvar zemākās cenas solītājs, veicot neapdomātus reklāmas pasākumus utt.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – di apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(di)  pircējs sniedz tukšu parādzīmi par piegādātajiem izejmateriāliem un piegādātājam nav pienākuma izsniegt apdrošināšanu par piegādātajiem, bet vēl neapmaksātajiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem;

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dj apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dj)  pircējs pieprasa maksu par piegādātāja lauksaimniecības vai pārtikas produktu iekļaušanu;

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dk apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dk)  pircējs atgriež piegādātos, bet nepārdotos produktus, pieprasa maksu par šādu produktu likvidēšanu, pieprasa maksu no piegādātāja par neizlietotajiem produktiem, kuru termiņš ir beidzies, izņemot gadījumus, kad produkti tiek piegādāti tirgotājam, kā arī par produktiem, kurus piegādātājs bija īpaši pieprasījis pārdot un par ko piegādātājs tika brīdināts rakstveidā, ka slikta apgrozījuma dēļ to termiņš var beigties;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dl apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dl)  pircējs pieprasa maksu par lauksaimniecības vai pārtikas produktu piegādi ārpus saskaņotā piegādes punkta;

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dm apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dm)  pircējs pieprasa maksu par lauksaimniecības vai pārtikas produkta glabāšanu vai apstrādi pēc piegādes;

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dn apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dn)  pircējs pieprasa maksu par samazinātu apgrozījumu, pārdošanu vai piegādātāja peļņu, jo konkrēta lauksaimniecības vai pārtikas produkta pārdošanas apjoms ir mazāks;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – do apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(do)  pircējs pārdod lauksaimniecības vai pārtikas produktus galapatērētājam par cenu, kas ir zemāka par jebkuru iegādes cenu konkrētā produkta piegādes ķēdē, uz kuru attiecas PVN, izņemot gadījumus, kad produktiem tuvojas to derīguma termiņš, lauksaimniecības vai pārtikas produkts tiek izņemts no pārdošanas vai notiek pilnīga izpārdošana sakarā ar tirdzniecības vietas slēgšanu;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – dp apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(dp)  pircējs apņemas noslēgt piegādes līgumu un uzņēmējdarbības sadarbību, uzliekot pienākumu piedalīties atlaidēs vai izpārdošanā, samazinot pirkuma cenu uz piegādātāja rēķina;

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētie netaisnīgas tirdzniecības prakses veidi ir aizliegti, ja par tiem nav panākta skaidra un nepārprotama vienošanās piegādes līguma noslēgšanas laikā:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētie netaisnīgas tirdzniecības prakses veidi ir aizliegti, ja par tiem nav panākta skaidra un nepārprotama vienošanās piegādes līguma noslēgšanas laikā vai ja tie izriet no piegādātāja ekonomiskās atkarības no pircēja, kas pircējam dod iespēju uzspiest šādus noteikumus:

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir precizēt, ka 3. panta 2. punktā uzskaitītā prakse ir jāaizliedz arī tādā gadījumā, ja vienošanās starp abām pusēm izriet no piegādātāja ekonomiskās atkarības.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  pircējs nepārdotus pārtikas produktus atgriež piegādātājam;

(a)  pircējs nepārdotus lauksaimniecības un pārtikas produktus atgriež piegādātājam;

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  pircējs atsakās pieņemt vai pārņemt līgumā paredzēto lauksaimniecības vai pārtikas produktu daudzumu atbilstoši saskaņotajam iepirkuma grafikam, t. i., termiņā, kas noteikts piegādātāja pienākumam piegādāt, izņemot piegādes līgumā noteiktos pamatotos gadījumus;

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab)  pircējs izņem no līgumā paredzēto produktu saraksta produktus, kurus piegādātājs piegādā klientam vai būtiski samazina konkrēta lauksaimniecības vai pārtikas produkta pasūtījumu, par to iepriekš nebrīdinot, līgumā norādītajā termiņā vai termiņā, kas nevar būt īsāks par 30 dienām gadījumos, kad līgumā nav noteikts termiņš;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pircējs pieprasa piegādātājam maksāt par piegādātāja pārtikas produktu glabāšanu, izvietošanu vai iekļaušanu sarakstā;

(b)  pircējs pieprasa piegādātājam maksu par piegādātāja lauksaimniecības vai pārtikas produktu glabāšanu, izvietošanu un/vai izkārtošanu plauktos pircēja telpās, ja vien piegādātājs pircējam skaidri nepieprasa glabāt, izvietot un/vai izkārtot piegādātāja produktus konkrētā plauktā pircēja tirdzniecības vietā;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  pircējs ar nolūku vai nolaidības dēļ izpauž trešām personām vai ļaunprātīgi izmanto konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar piegādes līgumu, tostarp komercnoslēpumus, kuri piegādātājam un pircējam ir kopīgi;

Pamatojums

Šī prakse bija minēta Komisijas Zaļajā grāmatā par NTP.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  pircējs veic vai draud veikt komerciālu pretdarbību pret piegādātāju, izmantojot tādus paņēmienus kā produktu svītrošana, datu koplietošanas pakalpojumu izbeigšana, pārmērīgas akcijas, aizkavēti maksājumi, vienpusēji atskaitījumi un/vai akciju bloķēšana ar mērķi iegūt labākus nosacījumus spēkā esošajos līgumos vai jauna līguma sarunu gaitā;

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bc)  pircējs uzspiež vai mēģina uzspiest piegādātājam nepamatotu vai nesamērīgu pircēja ekonomiskā riska pārņemšanu;

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  piegādātājs maksā par pircēja pārdoto pārtikas produktu reklāmu. Pirms reklamēšanas un ja minēto reklamēšanu uzsāk pircējs, pircējs norāda reklamēšanas periodu un pasūtāmo pārtikas produktu gaidāmo daudzumu;

(c)  piegādātājs maksā par pircēja pārdoto lauksaimniecības vai pārtikas produktu reklāmu. Pirms reklamēšanas un ja minēto reklamēšanu uzsāk pircējs, pircējs norāda reklamēšanas periodu un pasūtāmo lauksaimniecības vai pārtikas produktu gaidāmo daudzumu;

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  piegādātājs maksā par pircēja pārdoto pārtikas produktu tirgošanu.

(d)  piegādātājs maksā par pircēja pārdoto lauksaimniecības vai pārtikas produktu tirgošanu.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  pircējs nodod transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas piegādātājam vai ražotājam.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2011/7/ES 7. panta noteikumiem ir aizliegtas līgumsaistības vai prakse, kas neietver procentus par maksājumu kavējumu.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a pants

 

Līgumattiecības

 

1.   Piegādātājs var pieprasīt, lai uz jebkuru lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādi pircējam attiektos rakstisks līgums starp pusēm un/vai pirmā pircēja līguma priekšmets rakstiskā piedāvājumā.

 

2.   Jebkurš 1. punktā minēts līgums vai līguma piedāvājums:

 

(a)   tiek sagatavots pirms piegādes,

 

(b)   tiek sagatavots rakstiski un

 

(c)   jo īpaši ietver šādus elementus:

 

(i)   par piegādāto maksājamo cenu, kas:

 

-   ir nemainīga un noteikta līgumā un/vai

 

-   tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos faktorus, kas var ietvert tirgus rādītājus, kuri atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu,

 

(ii)   attiecīgo produktu apjomu un kvalitāti, ko var piegādāt vai kas jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku,

 

(iii)   līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām,

 

(iv)   informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,

 

(v)   pasākumus lauksaimniecības produktu savākšanai vai piegādei un

 

(vi)   noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.

 

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 148. un 168. pantu.

 

4.   Dalībvalstis var noteikt, kopīgot un popularizēt paraugpraksi attiecībā uz ilgtermiņa līgumu slēgšanu ar mērķi stiprināt ražotāju pozīcijas sarunās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē.

Pamatojums

Grozījums saskaņā ar Vienotas TKO regulu dod iespēju visiem piegādātājiem (ne tikai lauksaimniekiem) pieprasīt rakstiskus līgumus, ļaujot arī dalībvalstīm mudināt slēgt līgumus starp dažādiem dalībniekiem lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādes ķēdē.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

3.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b pants

 

Vispārēja netaisnīga tirdzniecības prakse

 

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek aizliegta šāda vispārēja netaisnīga tirdzniecības prakse:

 

a)   pircēja ekonomisko risku nepamatotas vai nesamērīgas nodošanas piegādātājam uzspiešana vai uzspiešanas mēģinājums;

 

b)   tiesību un pienākumu būtiskas nelīdzsvarotības komercattiecībās uzspiešana piegādātājam vai šādas uzspiešanas mēģinājums pirms līguma noslēgšanas, tā darbības laikā vai pēc tā izbeigšanās.

Pamatojums

1) Šis visaptverošais netaisnīgas tirdzniecības prakses veids izriet no Komisijas Zaļās grāmatas par netaisnīgu tirdzniecības praksi uzņēmumu savstarpējās attiecībās pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē Eiropā (5.4. punkts) un no SCI.2) Netaisnīgā tirdzniecības prakse izriet no Francijas Komerckodeksa L442-6. panta. Būtiska nelīdzsvarotība komercattiecībās var rasties, piemēram, ja līgumā ir paredzēti neskaidri noteikumi, kas ļauj pircējam izpildīt vai grozīt līgumu.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts izraugās publisku iestādi, kas nacionālā līmenī izpilda 3. pantā noteiktos aizliegumus (“izpildiestāde”).

Katra dalībvalsts izraugās vienu publisku iestādi, kas nacionālā līmenī izpilda 3. pantā noteiktos aizliegumus (“izpildiestāde”).

Pamatojums

Ir nepieciešams izraudzīties vienu publisku kontroles iestādi, jo izpildiestāžu skaita palielināšana dalībvalstīs varētu izraisīt viendabības trūkumu un samazināt kontroles efektivitāti.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, ka izraudzītajai izpildiestādei ir nepieciešamie resursi, tostarp pietiekams budžets un kompetence, lai izpildītu savus pienākumus.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

 

Kompetentā iestāde

 

1.   Tās dalībvalsts izpildiestāde, kurā uzņēmējdarbību veic pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē, ir kompetenta izmeklēt pircēja īstenoto netaisnīgo tirdzniecības praksi.

 

2.   Ja piegādātājs piegādā savus produktus saņēmējam, kas ir saistīts ar pircēju, bet veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura neatbilst tā pircēja uzņēmējdarbības vietai, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē, šīs dalībvalsts izpildiestāde ir kompetenta izmeklēt pircēja īstenoto netaisnīgo tirdzniecības praksi. Uzskata, ka produktu saņēmējs ir solidāri atbildīgs par jebkuriem izdarītajiem pārkāpumiem.

 

3.   Ja pircējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts izpildiestāde, kurā piegādātājs veic uzņēmējdarbību, ir kompetenta izmeklēt netaisnīgu tirdzniecības praksi, kas īstenota pret piegādātāju.

 

4.   Kompetentā iestāde ir kompetenta arī izmeklēt netaisnīgu tirdzniecības praksi, kas saistīta ar pakalpojumu sniegšanu piegādes līguma ietvaros. Pircējs un atkarībā no apstākļiem preču saņēmējs, kas ir trešā puse, tiek uzskatīts par solidāri atbildīgu par jebkuriem pārkāpumiem, ko izdarījis saistīto pakalpojumu sniedzējs, kas ir trešā puse.

Pamatojums

Tas attiecas uz jurisdikcijas noteikumiem, un 4. punkts nodrošina, ka pakalpojumu līgumi tiek pakļauti iestāžu kontrolei, bet ārpus ES strādājošie uzņēmēji de facto neizvairās no ES jurisdikcijas, atsakoties izpildīt lēmumus, ko pieņēmušas kompetentās iestādes (ja tie neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā atrodas iestāde, visi iestādes pieņemtie naudassodi vai tiesiskās aizsardzības līdzekļi var palikt neizpildīti). Jaunais punkts nodrošina, ka pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar piegādes līgumiem attiecībā uz jurisdikciju un solidāro atbildību, tādēļ starptautisko alianšu pakalpojumu līgumus izmeklē ES alianses locekļu valstu iestādes, kas uzņemas atbildību kopā ar pašu aliansi (pretējā gadījumā Šveicē bāzēta ES pircēju alianse var vienkārši nepildīt visus ES kompetento iestāžu lēmumus, ja vien tās aktīvi neatrodas kompetentās iestādes teritorijā).

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Piegādātājs iesniedz sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē.

1.  Piegādātājs iesniedz sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā ir reģistrēts pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē, vai tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā uzņēmējdarbību veic piegādātājs. Otrajā gadījumā izpildiestāde sūdzību pārsūta tās dalībvalsts izpildiestādei, kurā uzņēmējdarbību veic pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Piegādātājs var iesniegt sūdzību tās dalībvalsts izpildiestādē, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Šīs dalībvalsts izpildiestāde sūdzību pārsūta tās dalībvalsts izpildiestādei, kurā uzņēmējdarbību veic pircējs, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē.

Pamatojums

Dažiem MVU nav iespējas iesniegt sūdzības valstīs, kas nav tā valsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Tāpēc tiem vajadzētu būt iespējai lūgt savas valsts izpildiestādei iesaistīties kā sarunu partnerim iepirkuma procesā.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tiesības iesniegt sūdzību ir arī ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju asociācijām, kuru biedrs(-i) vai biedru biedrs(-i) uzskata, ka to (vai tos) skar kāda aizliegta tirdzniecības prakse.

2.  Tiesības iesniegt sūdzību un būt par pusi tiesvedībā ir arī piegādātāju organizācijām vai piegādātāju organizāciju asociācijām, kuru biedrs(-i) vai biedru biedrs(-i) uzskata, ka to (vai tos) skar kāda aizliegta tirdzniecības prakse.

Pamatojums

Lai tas būtu saskaņā ar direktīvā lietotajiem terminiem, šim noteikumam jāattiecas uz piegādātāju asociācijām. Asociācijas, kas iesniedz sūdzības, būtu jāuzskata par pusēm tiesvedībā. Spānijā asociācijām, kas iesniedz sūdzības saskaņā ar pārtikas ķēdes tiesību aktiem, nav šāda juridiska statusa, un līdz ar to nedz atsevišķiem NTP upuriem (baiļu faktors), nedz tos pārstāvošajām asociācijām nav piekļuves tiesvedībai.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Izpildiestāde pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma nodrošina konfidencialitāti sūdzības iesniedzēja identitātei un jebkādai citai informācijai, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm. Sūdzības iesniedzējs minēto informāciju norāda konfidencialitātes pieprasījumā.

3.  Izpildiestāde nodrošina konfidencialitāti sūdzības iesniedzēja identitātei, kā arī citai informācijai, kuras izpaušana pēc sūdzības iesniedzēja ieskatiem kaitē tā interesēm. Sūdzības iesniedzējs norāda minēto informāciju.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek nodrošināts, ka sūdzības ir anonīmas, tādējādi novēršot “baiļu faktoru”.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja izpildiestāde uzskata, ka rīcībai uz sūdzības pamata nav pietiekama pamatojuma, izpildiestāde informē sūdzības iesniedzēju par attiecīgajiem iemesliem.

4.  Ja izpildiestāde uzskata, ka rīcībai uz sūdzības pamata nav pietiekama pamatojuma, izpildiestāde nekavējoties informē sūdzības iesniedzēju par attiecīgajiem iemesliem.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Izpildiestāde nosaka saprātīgu laikposmu, kurā jāuzsāk un jāveic izmeklēšana, un pēc tās pabeigšanas pieņem pamatotu lēmumu un informē puses par savu lēmumu.

Pamatojums

Šis grozījums nodrošina savlaicīgu laikposmu izmeklēšanas uzsākšanai, veikšanai un pabeigšanai un pušu informēšanai par izpildiestādes pieņemto lēmumu.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uzsākt un veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata;

(a)  uzsākt un veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzību, tostarp anonīmām sūdzībām vai trauksmes cēlēju sūdzībām;

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pieprasīt pircējiem un piegādātājiem sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga izmeklēšanai par aizliegto tirdzniecības praksi;

(b)  pieprasīt pircējiem un piegādātājiem sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga izmeklēšanai par aizliegto tirdzniecības praksi, kas radās komercattiecībās, un novērtēt, vai šādas prakses ir aizliegtas vai atkāpjas no labas tirdzniecības prakses;

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  noteikt naudassodu pārkāpuma izdarītājam. Minētais sods ir iedarbīgs, samērīgs un atturošs, ņemot vērā pārkāpuma būtību, ilgumu un smagumu;

(d)  noteikt naudassodu un vajadzības gadījumā citas atturošas sankcijas fiziskai vai juridiskai personai, kura, kā konstatēts, ir pārkāpusi šo direktīvu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Naudassods un vajadzības gadījumā sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas, ņemot vērā pārkāpuma veidu, ilgumu un smagumu, kā arī visus iepriekšējos un atkārtotos šīs direktīvas pārkāpumus;

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  publicēt saistībā ar c) un d) apakšpunktu pieņemtos lēmumus;

(e)  publicēt saistībā ar c) un d) apakšpunktu pieņemtos lēmumus, tostarp soda apmēru un, kur iespējams, aizsargāt sūdzības iesniedzēja konfidencialitāti, ja viņš to pieprasa;

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  informēt pircējus un piegādātājus par savām darbībām ikgadējā ziņojumā, kurā cita starpā norāda saņemto sūdzību skaitu un sākto un slēgto izmeklēšanu skaitu. Par katru izmeklēšanu ziņojumā ietver kopsavilkumu par lietas būtību un izmeklēšanas rezultātu.

(f)  informēt pircējus un piegādātājus par savām darbībām ikgadējā ziņojumā, kurā cita starpā norāda saņemto sūdzību skaitu un sākto un slēgto izmeklēšanu skaitu. Par katru izmeklēšanu ziņojumā ietver kopsavilkumu par lietas būtību, izmeklēšanas secinājumus un informāciju par procedūras rezultātu, kā arī pieņemto lēmumu un konstatētās netaisnīgās tirdzniecības prakses tipoloģiju.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Mediācija vai alternatīvs strīdu izšķiršanas mehānisms

 

1.   Neskarot 6. pantā paredzētās izpildiestādes pilnvaras un pienākumus, dalībvalstis var veicināt mediācijas vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanu piegādātāja un pircēja strīda gadījumā saistībā ar netaisnīgu tirdzniecības praksi, kā definēts 2. pantā.

 

2.   Mediācijas vai alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošana neskar piegādātāja tiesības iesniegt sūdzību, kā paredzēts 5. pantā.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

6.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b pants

 

Sankcijas

 

1.   Dalībvalstis par šīs direktīvas pārkāpumiem piemēro sankcijas. Minimālā sankciju summa ir vismaz 2 % no pircēja kopējā apgrozījuma saskaņā ar tā pēdējo finanšu pārskatu.

 

2.   Ja pircējs atkārto to pašu netaisnīgo tirdzniecības praksi, piespriesto sankciju summa ir līdzvērtīga 1. punktā minētajai summai, ko par katru atkārtotu pārkāpumu palielina par 20 %.

Pamatojums

Šā jaunā panta mērķis ir ES līmenī standartizēt sankciju kritērijus, sekojot citu ES noteikumu piemēram un neskarot valsts prerogatīvas attiecībā uz lēmumu par sankciju summu.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a.  Komisija un dalībvalstu izpildiestādes kopā veido publisko iestāžu tīklu, kas ciešā sadarbībā piemēro šīs direktīvas noteikumus. Turpmākus nosacījumus sadarbībai tīklā, tostarp informēšanas un konsultēšanas kārtību un kārtību, kādā tiek piešķirtas lietas par pārrobežu netaisnīgu tirdzniecības praksi, nosaka un pārskata Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm.

Pamatojums

ES līmeņa koordinācija ir būtiska, lai nodrošinātu, ka pret netaisnīgu tirdzniecības praksi, kurā iesaistīti dalībnieki no vairākām dalībvalstīm un dalībnieki, kas atrodas ārpus ES, tiek piemērota vienlīdzīga attieksme un ka tiesībaizsardzības iestādes var apmainīties ar informāciju, iedalīt lietas par pārrobežu netaisnīgu tirdzniecības praksi un koordinēt savu pieeju. Šajā priekšlikumā, ar ko izveido ES līmeņa tīklu, ir izmantota Eiropas Konkurences tīkla pieredze (Regula (EK) Nr. 1/2003).

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Nacionālie novērošanas centri

 

1.   Dalībvalstis izveido nacionālos novērošanas centrus, kas novēro lauksaimniecības un pārtikas ķēdes darbību.

 

2.   Nacionālie novērošanas centri veic vismaz šādas darbības:

 

(a)   novēro un novērtē netaisnīgu komercpraksi, veicot apsekojumus un tirgus analīzi;

 

(b)  ziņo izpildiestādei par visiem konstatētajiem pārkāpumiem;

 

(c)   izstrādā ziņojumus un ieteikumus un

 

(d)   palīdz izpildiestādēm sniegt informāciju, lai izpildītu 7. un 9. panta prasības.

Pamatojums

Tirgus pārredzamība ir būtisks elements, lai garantētu, ka vērtības ķēde darbojas labi. Šis instruments būtu arī ļoti noderīgs, lai novērtētu tiesību aktu īstenošanu ES tiesību aktu turpmākās pārskatīšanas vajadzībām un lai atvieglotu datu apmaiņu starp valstīm.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis drīkst paredzēt tādus noteikumus par cīņu pret netaisnīgu tirdzniecības praksi, kas ir stingrāki nekā 3., 5., 6. un 7. panta noteikumi, ja šādi nacionālie noteikumi ir saderīgi ar noteikumiem par iekšējā tirgus darbību.

Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni, dalībvalstis drīkst paredzēt tādus noteikumus par cīņu pret netaisnīgu tirdzniecības praksi, kas ir stingrāki nekā paredzēts šajā direktīvā, ja nacionālie noteikumi ir saderīgi ar noteikumiem par iekšējā tirgus darbību.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir stiprināt lauksaimnieku pozīciju pārtikas ķēdē, ievērot subsidiaritāti īstenošanā un sniegt dalībvalstīm iespēju rīkoties ārpus šis direktīvas darbības jomas.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Līdz katra gada 15. martam dalībvalstis Komisijai nosūta ziņojumu par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē. Ziņojumā jo īpaši ir iekļauti visi attiecīgie dati par šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu un izpildi iepriekšējā gadā attiecīgajā dalībvalstī.

1.  Līdz katra gada 15. martam dalībvalstis Komisijai nosūta ziņojumu par direktīvas piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot netaisnīgas tirdzniecības praksei starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē. Ziņojumā jo īpaši ir iekļauti visi attiecīgie dati par šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu un izpildi iepriekšējā gadā attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un sagatavo ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, kuru iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

1.  Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo direktīvu un sagatavo ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, kuru iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Izvērtējuma ietvaros izskata vajadzību iekļaut citus netaisnīgas tirdzniecības prakses veidus.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Izvērtējumā novērtē vismaz šādus aspektus:

 

(a)   lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes visneaizsargātāko dalībnieku aizsardzības pret netaisnīgu tirdzniecības praksi efektivitāti;

 

(b)   kompetento izpildiestāžu sadarbības efektivitāti;

 

(c)   vajadzību iecelt Eiropas regulatoru attiecībā uz Savienības tiesību aktu izpildi un uzraudzību pārtikas piegādes ķēdē.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Netaisnīga tirdzniecības prakse starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

Atsauces

COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

2.5.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

31.5.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Pilar Ayuso

29.5.2018

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

5

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Lukas Mandl, Jiří Maštálka, Susanne Melior, Rory Palmer, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, John Procter, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Michel Dantin, Jørn Dohrmann, Eleonora Evi, Eleonora Forenza, Christophe Hansen, Rebecca Harms, Martin Häusling, Jan Huitema, Norbert Lins, Carolina Punset, Christel Schaldemose, Mihai Ţurcanu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jacques Colombier, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Alex Mayer, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Kathleen Van Brempt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

55

+

ALDE

Anneli Jäätteenmäki, Carolina Punset

ECR:

Mark Demesmaeker, Jørn Dohrmann, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, Jadwiga Wiśniewska

EFDD:

Evi Eleonora, Piernicola Pedicini

ENF :

Dominique Bilde, Jacques Colombier, Sylvie Goddyn

PPE:

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Birgit Collin-Langen, Michel Dantin, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Christophe Hansen, György Hölvényi, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Lukas Mandl, Annie Schreijer-Pierik, Mihai Ţurcanu, Adina-Ioana Vălean

S&D:

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Karine Gloanec Maurin, John Howarth, Karin Kadenbach, Alex Mayer, Susanne Melior, Rory Palmer, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Christel Schaldemose, Daciana Octavia Sârbu, Kathleen Van Brempt, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE:

Margrete Auken, Bas Eickhout, Rebecca Harms, Martin Häusling, Michèle Rivasi, Davor Škrlec

5

-

ALDE

Gerben-Jan Gerbrandy, Jan Huitema, Frédérique Ries, Nils Torvalds

ECR

John Procter

5

0

GUE/NGL:

Lynn Boylan, Stefan Eck, Eleonora Forenza, Kateřina Konečná, Jiří Maštálka

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Netaisnīga tirdzniecības prakse starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

Atsauces

COM(2018)0173 – C8-0139/2018 – 2018/0082(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.4.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

2.5.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

13.9.2018

ENVI

31.5.2018

IMCO

2.5.2018

 

Iesaistītās komitejas

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

5.7.2018

 

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Paolo De Castro

17.4.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

12.4.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

1.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Jacques Colombier, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Esther Herranz García, Jan Huitema, Martin Häusling, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Michela Giuffrida, Elsi Katainen, Manolis Kefalogiannis, Gabriel Mato, Anthea McIntyre, Momchil Nekov, Molly Scott Cato, Vladimir Urutchev, Thomas Waitz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Renata Briano

Iesniegšanas datums

10.10.2018

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

38

+

ALDE

Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Ulrike Müller

ECR

Zbigniew Kuźmiuk, Anthea McIntyre, James Nicholson

EFDD

Giulia Moi, Marco Zullo

ENF

Jacques Colombier, Philippe Loiseau

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

NI

Diane Dodds

PPE

Richard Ashworth, Daniel Buda, Michel Dantin, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Esther Herranz García, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Renata Briano, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Michela Giuffrida, Karine Gloanec Maurin, Momchil Nekov, Maria Noichl, Tibor Szanyi

VERTS/ALE

Bronis Ropė, Molly Scott Cato

4

-

ECR

Jørn Dohrmann

EFDD

John Stuart Agnew

GUE/NGL

Matt Carthy

PPE

Albert Deß

2

0

GUE/NGL

Maria Lidia Senra Rodríguez

VERTS/ALE

Martin Häusling

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 25. oktobrisJuridisks paziņojums