Procedūra : 2018/2046(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0313/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0313/2018

Debates :

PV 22/10/2018 - 14
CRE 22/10/2018 - 14

Balsojumi :

PV 24/10/2018 - 11.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0404

ZIŅOJUMS     
PDF 1424kWORD 171k
11.10.2018
PE 626.971v02-00 A8-0313/2018(1. daļa)

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(11737/2018 – C8-0410/2018 – 2018/2046(BUD))

1. daļa. Rezolūcijas priekšlikums

Budžeta komiteja

Referenti: Daniele Viotti (III iedaļa — Komisija)

Paul Rübig (pārējās iedaļas)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11737/2018 – C8-0410/2018 – 2018/2046(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4) (“DFS regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. marta rezolūciju par budžeta sagatavošanas vispārējām pamatnostādnēm(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2019. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 21. jūnijā (COM(2018)0600),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2018. gada 4. septembrī un iesniedza Eiropas Parlamentam 2018. gada 14. septembrī (11737/2018 – C8-0410/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2019. finanšu gada budžeta projektu(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0313/2018),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2019. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2018. gada 15. marta rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm un 2018. gada 5. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam; atgādina, ka šo prioritāšu pamatā ir: ilgtspējīga izaugsme, inovācija, konkurētspēja, drošība, bēgļu un migrantu plūsmu pamatcēloņu novēršana, bēgļu un migrantu plūsmu pārvaldība, cīņa pret klimata pārmaiņām un pāreja uz ilgtspējīgu enerģiju, kā arī īpaša uzmanība jauniešiem;

2.  uzsver, ka pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības Savienībai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz iedzīvotāju vēlmēm, nodrošinātu iespējas Savienībai efektīvi pievērsties vairākām iepriekš minētajām prioritātēm un problēmām, ar kurām tā saskaras, un uzlabotu tās iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

3.  norāda, ka Eiropas iedzīvotāji sagaida, ka Savienība darīs visu iespējamo, lai vienmērīgi visos tās reģionos nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un sekmētu darbvietu radīšanu; atgādina, ka minēto vēlmju apmierināšanai ir nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, digitalizācijā, izglītībā, infrastruktūrā un mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un ir jāveicina nodarbinātība, jo īpaši Eiropas jauniešu vidū; neatbalsta to, ka Padome jau atkal ierosina samazinājumus tieši tām programmām, kas ir izstrādātas, lai palielinātu Savienības ekonomikas konkurētspēju un inovāciju; turklāt uzsver, ka daudzām šīm programmām, piemēram, “Apvārsnis 2020”, ir pārāk liels pieteikumu skaits, un tādēļ līdzekļi tiek izmantoti vāji un daudzi lieliski projekti nesaņem finansējumu; uzsver arī to, ka tādas programmas kā “Erasmus +”, “Apvārsnis 2020” un Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma (COSME) spilgti demonstrē, kādas priekšrocības sniedz sadarbība Savienības līmenī, un palīdz radīt Eiropas piederības sajūtu; tādēļ nolemj ievērojami palielināt finansējumu “Erasmus +” un stiprināt programmas, kas veicina izaugsmi un darbvietu radīšanu, tostarp programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un COSME;

4.   atkārtoti pauž apņemšanos īstenot savus Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) sarunās sniegtos solījumus, proti, mazināt ar ESIF saistīto samazinājumu ietekmi uz programmu “Apvārsnis 2020” un EISI; tādēļ ierosina minētos samazinājumus kompensēt, atjaunojot abu minēto programmu sākotnējo gada finansējumu, lai dotu tām iespēju pilnībā sasniegt mērķus, kas apstiprināti, pieņemot attiecīgos tiesību aktus; 

5.  uzsver to, ka, lai gan jauniešu bezdarba līmenis ir zemāks nekā iepriekšējos gados, dažās dalībvalstīs un jo īpaši ekonomiski atpalikušākajos reģionos tas joprojām ir nepieņemami augsts un NEET situācijā esošo jauniešu (jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) stāvoklis un ilgtermiņa bezdarbs rada īpašu satraukumu; uzsver to, ka nabadzība un sociālā un ekonomiskā atstumtība visvairāk apdraud jauniešus; tādēļ nolemj palielināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) finansējumu, pārsniedzot Komisijas ierosināto līmeni; uzsver, ka šādu palielinājumu nekādā gadījumā nevajadzētu uzskatīt par JNI piešķīruma pārcelšanu uz agrāku laiku, ko apstiprināja saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu; tomēr uzsver, ka JNI būtu jāturpina uzlabot un būtu jāuzlabo tās efektivitāte, lai palielinātu tās Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz jauniešu nodarbinātības politikas virzieniem dalībvalstīs, jo īpaši nodrošinot, ka tā neaizstāj iepriekšējo valsts politikas virzienu finansējumu;

6.  atgādina, ka kohēzijas politikai ir primāra nozīme Savienības attīstībā un izaugsmē un dalībvalstu un reģionu konverģencē; uzsver Parlamenta apņemšanos nodrošināt pietiekamas apropriācijas minētajām programmām, kuras pārstāv vienu no galvenajām Savienības politikas jomām;

7.   pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm tikai 19,3 % Savienības budžeta 2014.–2020. gadam būs paredzēti ar klimatu saistītiem pasākumiem, tādējādi nesasniedzot 20 % mērķi, kas tika noteikts pirms Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām; saprot, ka minētais lielā mērā ir saistīts ar kavēšanos kohēzijas politikas un lauku attīstības programmu jomā; mudina dalībvalstis, kuras pārvalda minētās programmas, paātrināt to īstenošanu, koncentrējoties uz izdevumiem saistībā ar klimatu, lai kompensētu mazākus piešķīrumus, kas veikti DFS pirmajos gados; aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu saistībā ar programmām, kurām ir ievērojams potenciāls palīdzēt sasniegt ar klimatu saistīto izdevumu mērķi; prasa arī ik gadu veikt pamatīgu konsolidāciju, lai virzītos uz integrācijas mērķi, paredzot konkrētus un saskaņotus aizsardzības pasākumus, kas garantē, ka pret klimata pārmaiņām noturīgi budžeta lēmumi atbilst Savienības saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, paredzot visaptverošu ziņošanu, lai uzsāktu iniciatīvas gadījumā, ja mērķi netiek sasniegti;

8.  uzsver, ka pēdējos gados 3. izdevumu kategorija lielā mērā ir tikusi izmantota, lai risinātu migrācijas un bēgļu problēmu, un ka šādas darbības būtu jāturpina un jāpastiprina tik lielā mērā un tik ilgi, cik nepieciešams; aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt 3. izdevumu kategorijā piešķirto līdzekļu atbilstīgumu un pilnībā izmantot visus pieejamos instrumentus, lai savlaicīgi reaģētu uz jebkuru negaidītu notikumu, kam varētu būt nepieciešams papildu finansējums migrācijas jomā, īpašu uzmanību pievēršot to salu reģioniem, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pants; nolemj palielināt finansējumu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), lai pilnībā nodrošinātu Savienības vajadzības migrācijas jomā, jo īpaši atbalstītu dalībvalstis uzņemšanas apstākļu, integrācijas pasākumu un ar patvēruma meklētājiem un migrantiem saistītā darba uzlabošanā un veicinātu solidaritāti un dalītu atbildību starp dalībvalstīm un taisnīgas un efektīvas atgriešanās stratēģijas; no jauna norāda, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu minēto prioritāšu iekšējai dimensijai un citām prioritārām programmām, piemēram, veselības, pārtikas nekaitīguma, drošības, tiesiskuma, pilsoniskuma un kultūras jomā; uzskata, ka būtu vēl vairāk jāatbalsta vietējo iestāžu vēlme atbalstīt Savienības Pārvietošanas programmu, īstenojot AMIF tiešās pārvaldības principu;

9.  uzstāj, ka, ņemot vērā nesenās bažas par drošību visā Savienībā, 3. izdevumu kategorijas finansējums būtu īpaši jāparedz arī pasākumiem, kuri stiprinātu Savienības iedzīvotāju drošību; tādēļ nolemj palielināt finansējumu tieslietu un iekšlietu jomā strādājošajām aģentūrām, piemēram, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL), Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un jaunajai Eiropas Prokuratūrai (EPPO), kuras pēdējos gados cieš no darbinieku un finansējuma trūkuma paaugstinātās darba slodzes un papildu uzdevumu dēļ;

10.  atkārtoti norāda, ka migrācijas un bēgļu problēmu, kā arī Savienības pilsoņu bažas par drošību daļēji iespējams mazināt, novēršot migrācijas pamatcēloņus un atvēlot pietiekamu finansējumu iekšējiem un ārējiem instrumentiem, kuru mērķis ir risināt tādas problēmas kā nabadzība, darbvietu, izglītības un ekonomisko iespēju trūkums, nestabilitāte, konflikti un klimata pārmaiņas Eiropas kaimiņvalstīs un Āfrikā; uzskata, ka Savienībai būtu optimāli jāizmanto 4. izdevumu kategorijas finansējums, kurš ir izrādījās nepietiekams, lai vienlīdz lielā mērā pievērstos visiem ārējiem izaicinājumiem;

11.  atzīst problēmas, ko dažām dalībvalstīm rada lielais migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums; pauž nožēlu par to, ka līdz šim visi centieni Savienības līmenī izveidot taisnīgu un humānu migrantu shēmu ir bijuši nesekmīgi;

12.  pauž nožēlu par to, ka Parlaments nav pienācīgi iesaistīts apspriedēs par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijai (FRT) darbības pagarināšanu; atkārto savu izsenis pausto nostāju, proti, ka jaunas iniciatīvas nedrīkst finansēt, kaitējot jau eksistējošiem Savienības ārējiem projektiem; atkārtoti pauž atbalstu FRT darbības turpināšanai, tomēr uzsver — ņemot vērā sarežģīto situāciju 4. kategorijā, lai reaģētu uz ārējām problēmām, tostarp migrāciju, Savienības budžets būtu jāizmanto, lai finansētu otro maksājumu tādā pašā apmērā kā pirmo, proti 1 miljarda EUR apmērā, savukārt dalībvalstīm būtu jānodrošina 2 miljardi EUR tā finansēšanai;

13.  atjauno visus Padomes ierosinātos samazinājumus 2019. gada budžeta projektā (2019. gada BP) visās kategorijās ar nelieliem izņēmumiem 4. kategorijā un 1.b apakškategorijā; atsakās apstiprināt ierosinātos samazinājumus programmām, kurām ir vislielākā Eiropas pievienotā vērtība, piemēram, “Apvārsnis 2020” un EISI — divas programmas, ko jau ir ietekmējusi līdzekļu pārcelšana uz ESIF —, kā arī vairumu samazinājumu, kuri skar ārpolitiku; uzsver, ka Padomes veikto samazinājumu loģiku nepamato faktiski izpildes rādītāji un netiek ņemts vērā atsevišķu programmu atšķirīgais īstenošanas veids;

14.  secina — lai varētu atbilstīgi finansēt visas akūtās vajadzības, kā arī ņemot vērā ļoti nelielo vai pat neesošu brīvo līdzekļu rezervi dažās kategorijās 2019. gadā, būs jāizmanto visi DFS regulā paredzētie elastīguma nodrošināšanas līdzekļi; sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procesā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka šā gada samierināšana būs pēdējā pirms 2019. gada maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

15.  kopējo apropriāciju līmeni 2019. gadam nosaka 166 340 415 936 EUR apmērā saistību apropriācijās un 149 349 039 470 EUR apmērā maksājumu apropriācijās, kas ir par 721 061 034 EUR vairāk saistību apropriācijās, salīdzinot ar 2019. gada BP;

1.a izdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

16.  noraida nepamatotos samazinājumus, ko Padome veikusi 1.a izdevumu apakškategorijā 794 miljonu EUR apmērā un kas atbilst nedaudz vairāk par pusi no kopējiem saistību samazinājumiem, kurus Padome veikusi DFS izdevumu kategorijās; norāda, ka šādi samazinājumi ir pretrunā Padomes noteiktajām politiskajām prioritātēm; turklāt pauž bažas par to, ka tie varētu kavēt to programmu īstenošanu, kurām ir svarīga loma darbvietu radīšanā un izaugsmē, un tas varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku;

17.  šajā sakarībā norāda uz tādām programmām kā “Apvārsnis 2020” un EISI, kā arī uz galvenajām kosmosa programmām, piemēram, Copernicus, kuras nodrošina ļoti spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību; pauž nožēlu par Padomes izdarītajiem nozīmīgajiem samazinājumiem pētniecības un inovācijas pamatprogrammai, jo tas ārkārtīgi negatīvi ietekmēs pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, un jo īpaši pauž nožēlu par samazinājumiem attiecīgajās budžeta pozīcijās, piemēram, pētniecības stiprināšanai nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā un Eiropas pētniecības infrastruktūras stiprināšanai atvēlētajās budžeta pozīcijās; norāda arī uz to, ka daudzas no šīm programmām sniedz ievērojamu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām, un uzskata, ka šis ieguldījums ir jāstiprina; tādēļ nolemj atjaunot visas Padomes samazinātās summas un arī pilnībā atjaunot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI budžeta pozīciju sākotnējo finansējumu, kas tika samazināts, lai nodrošinātu līdzekļus ESIF garantiju fondam;

18.  atgādina, ka programma “Erasmus +” joprojām ir augsti novērtēta un ļoti populāra programma jauniešu mācību mobilitātes un arodizglītības veicināšanai, par ko liecina saņemto pieteikumu skaits, kas ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu, un norāda arī uz to, ka tā palīdz veicināt spēcīgu Eiropas identitātes apziņu un mudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātijā; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2019. gada budžeta projektā programmas “Erasmus +” finansējuma līmenis ir ievērojami zemāks, nekā Parlaments būtu vēlējies, nepārsniedzot pašreizējā DFS plānotos skaitļus; tādēļ uzskata, ka ir būtiski stiprināt programmas “Erasmus +” izglītības un apmācības un jaunatnes sadaļas, jo tas ir cieši saistīts ar JNI stiprināšanu 1.b apakškategorijā;

19.  atgādina, ka ir svarīgi veicināt plašu sinerģiju starp EISI transporta sadaļu un EISI digitālo sadaļu, lai maksimāli palielinātu finanšu sviras efektu projektiem, kuru mērķis ir palielināt TEN-T koridoru digitalizāciju;

20.  vēlreiz uzsver to, ka MVU ir būtiska Savienības ekonomikas daļa un tiem ir ļoti svarīga nozīme darbvietu radīšanā visā Savienībā; uzskata, ka ir jāizveido MVU draudzīga uzņēmējdarbības vide, kā arī jāatbalsta MVU kopas un tīkli, atbalstot arī kooperatīvos uzņēmumus, kuru darbība ir sociāla, solidāra un ētiska; tomēr ar dziļām bažām norāda uz Padomes izdarītajiem samazinājumiem attiecībā uz MVU instrumentu, kuri dod pretrunīgu signālu Savienības uzņēmumiem; uzskata, ka Savienības budžets un tā atbalstītā finansējuma pieejamība, jaunuzņēmumi un mikrouzņēmumi var būt viens no galvenajiem instrumentiem, lai padarītu MVU konkurētspējīgākus un novatoriskākus un veicinātu uzņēmējdarbības garu Savienībā; šajā sakarībā atgādina par COSME un “Apvārsnis 2020”;

21.  tādēļ nolemj vēl vairāk palielināt finansējumu, pārsniedzot 2019. gada BP ierosināto apmēru un sākotnējo finansējumu, kas bija paredzēts pirms ESIF, tām programmām, kuras ir svarīgas izaugsmes un darbvietu veicināšanai un klimata pārmaiņu problēmu risināšanai un kuras atspoguļo plaši apstiprinātas Savienības prioritātes, proti, “Erasmus +”, “Apvārsnis 2020” (cita starpā Marie Curie, “Vadošā pozīcija kosmosa jomā”, Eiropas Pētniecības padome, MVU instruments), COSME, EISI un EaSI;

22.  tādēļ palielina saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā, par 566 773 112 EUR pārsniedzot 2019. gada budžeta projektā paredzēto summu (neierēķinot to summu atjaunošanu, kuras bija spēkā pirms ESIF, kompensāciju par Eiropas Darba iestādes priekšlikumu, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un paredzot, ka šis palielinājums jāfinansē no pieejamās brīvo līdzekļu rezerves un turpinot izmantot vispārējo saistību rezervi;

23.  atzinīgi vērtē apņemšanos īstenot atjauninātu Savienības aizsardzības programmu, proti, vienošanos izveidot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP); pauž nodomu pievērst īpašu uzmanību tam, lai Komisija īstenotu nolīgumus, kas balstīti uz EDIDP un Eiropas Solidaritātes korpusu un kas būtu jāizklāsta grozījumu vēstulē, kuru Komisija publicēs 2018. gada oktobrī;

1.b izdevumu apakškategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

24.  atzinīgi vērtē to, ka Savienībā jauniešu bezdarba līmenis ir samazinājies par 14,8 % (no 2018. gada 1. oktobra), bet pauž nožēlu, ka dažās dalībvalstīs šis līmenis joprojām ir nepieņemami augsts; uzsver, ka šā jautājuma risināšanā ir svarīgi ar JNI un Eiropas Sociālo fondu (ESF) nodrošināt pienācīgu finansējumu garantijas jauniešiem shēmās; atzinīgi vērtē vienošanos par to, ka ir jānodrošina jauni līdzekļi JNI, kā arī attiecīgu apropriāciju iekļaušanu 2019. gada budžeta projektā; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā jauniešu bezdarba radītos izaicinājumus un riskus, JNI būtu jāsaņem lielāks finansējums, un tāpēc nolemj 2019. gadā paredzēt tai 580 miljonus EUR saistību apropriācijās; uzskata, ka šis palielinājums papildina summu, kas pašlaik paredzēta JNI 2014.–2020. gada laikposmam;

25.  aicina dalībvalstis nodrošināt kohēzijas programmu īstenošanas paātrināšanu, lai atgūtu iekavēto laiku; norāda — lai gan Padome nav apšaubījusi Komisijas ierosināto maksājumu apropriāciju līmeni, Parlaments rūpīgi izvērtēs Komisijas atjauninātās prognozes, lai maksājumu apropriācijas pielāgotu faktiskajām vajadzībām un tādējādi novērstu neveiktu maksājumu atkārtotu uzkrāšanos pašreizējās DFS beigās;

26.  saskaņā ar panākto vienošanos par Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) pārskatīšanu atbalsta saistību apropriāciju pārvietojumu 40 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriāciju pārvietojumu 17,2 miljonu EUR apmērā no 1.b izdevumu apakškategorijas uz 2. izdevumu kategoriju;

2. izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

27.  atgādina, ka Komisijas priekšlikums paredzēt vairāk apropriāciju, lai finansētu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) vajadzības, lielā mērā ir tapis tāpēc, ka paredzams, ka 2019. gadā būs pieejama ievērojami mazāka piešķirto ieņēmumu summa;

28.  norāda uz Padomes veiktajiem samazinājumiem 310 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās (- 0,52 % salīdzinājumā ar 2019. gada BP) un -328,13 miljonu EUR apmērā maksājumu apropriācijās (- 0,57 % salīdzinājumā ar 2019. gada BP), bet uzskata, ka Komisijas grozījumu vēstule joprojām būtu jāņem par pamatu jebkādai uzticamai ELGF apropriāciju pārskatīšanai, un tāpēc attiecīgi atjauno budžeta projektā paredzētās summas, līdz šī grozījumu vēstule tiks izskatīta samierināšanas procedūrā;

29.   nolemj palielināt finansējumu ārkārtas atbalstam, jo īpaši saistībā ar cūkgaļu cīņā pret Āfrikas cūku mēri, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem un darba ņēmējiem slimības visvairāk skartajos reģionos; nolemj paust stingru atbalstu lauksaimniecības nozarei Savienībā, palielinot apropriācijas augļiem un dārzeņiem, lai novērstu krīzes radītās sekas šajā nozarē un Krievijas embargo ietekmi, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir novērst ar Xylella fastidiosa izplatību saistītās sekas un olīveļļas cenas nestabilitāti;

30.  norāda uz Savienības decentralizēto aģentūru būtisko nozīmi vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, palīdzot Savienībai un dalībvalstīm pieņemt uz informāciju balstītus un zinātniski pamatotus lēmumus par vides un sabiedrības veselības aizsardzību un uzlabošanu, vienlaikus uzlabojot sadarbību starp dalībvalstīm, lai risinātu Savienības iedzīvotājus satraucošus jautājumus;

31.  nolemj ierosināt palielinājumu Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), par 20 miljonu EUR pārsniedzot 2019. gada BP paredzēto līmeni, lai veicinātu inovāciju lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un nodrošinātu šo iztikas avotu rentabilitāti un ilgtspēju nākotnē;

32.  nolemj saskaņā ar saviem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un savām starptautiskajām saistībām cīņā pret klimata pārmaiņām ierosināt līdzekļu palielinājumu, par 15,6 miljoniem EUR pārsniedzot to līdzekļu apmēru, kuri 2019. gada BP paredzēti ar klimatu saistītām darbībām; turklāt atgādina par Savienības apņemšanos apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un uzsver, ka palielinājums veicina arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

33.  ņemot vērā sarunu par SRSP pārskatīšanu veiksmīgo noslēgšanu, nolemj izņemt no rezerves no 1. b apakškategorijas pārvietotās summas, kuras Padome tur bija iekļāvusi;

34.  norāda uz sekām, ko izraisījis pēdējos mēnešos dalībvalstīs valdošais ārkārtīgais sausums, radot ievērojamus zaudējumus lauksaimniecībā un apdraudot daudzus uzņēmumus, un šajā sakarībā uzsver nepieciešamību garantēt atbalsta pasākumus, kas vērsti uz to, lai palīdzētu vissmagāk skartajiem lauksaimniekiem;

35.  nolemj POSEI programmām izmantot maksimālu apropriāciju līmeni, kas paredzēts attiecīgajā regulā(9), un uzsver šo programmu nozīmīgumu lauksaimniecības produktu ražotāju izturētspējai, kā arī to tālāko reģionu nestabilo ekonomisko situāciju;

36.   tādēļ palielina saistību apropriācijas par 154,1 miljonu EUR, izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, tādējādi atstājot brīvu līdzekļu rezervi 190,8 miljonu EUR apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas saistību maksimālajam apjomam;

3. izdevumu kategorija – Drošība un pilsoniskums

37.  atkārto savu ilgstoši pausto pārliecību, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir izrādījies ārkārtīgi nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu to minēto izaicinājumu iekšējai dimensijai, kuri, no vienas puses, saistīti ar iekšējo drošību un iedzīvotāju drošību, bet no otras — ar bēgļiem un migrantiem;

38.  sagaida, ka 2019. gadā, kā arī turpmākajos gados saglabāsies liels spiediens uz minēto dalībvalstu migrācijas un patvēruma sistēmām, kā arī to robežām, un tādēļ uzskata, ka bēgļu un migrācijas jomā ir nepieciešams papildu finansējums, cita starpā ņemot vērā jebkādas turpmākas neparedzētas vajadzības šajā jomā; tādēļ pastiprina AMIF, lai sniegtu atbalstu Savienībai saistībā ar likumīgu migrāciju, veicinātu trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju un uzlabotu taisnīgas un efektīvas atgriešanās stratēģijas, jo īpaši nolūkā atbalstīt dalībvalstis bēgļiem un migrantiem, jo īpaši bērniem un nepavadītiem nepilngadīgajiem, paredzētu integrācijas pasākumu uzlabošanā;

39.  atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielinājumu AMIF, lai finansētu jauno Dublinas II regulējumu (ar nosacījumu, ka tas tiks pieņemts līdz 2018. gada beigām), un noraida Padomes lēmumu iekļaut attiecīgās apropriācijas rezervē;

40.  norāda, ka iekšējās drošības jautājumiem joprojām jābūt vienai no Savienības galvenajām prioritātēm, un uzsver Iekšējās drošības fonda (ISF) lomu kā galvenajam finanšu instrumentam, ar kuru atbalstīt dalībvalstis drošības jomā, tostarp cīņā pret terorismu un radikalizāciju, smago un organizēto noziedzību un kibernoziedzību; tādēļ nolemj palielināt ISF budžeta apropriācijas, cita starpā lai stiprinātu atbalstu robežu pārvaldībai un lai palīdzētu terora aktos cietušajiem;

41.  norāda uz būtisko lomu, kāda tieslietu un iekšlietu jomā strādājošajām Savienības aģentūrām ir dalībvalstu savstarpējās sadarbības palielināšanā, lai risinātu Savienības iedzīvotājus satraucošus jautājumus; nolemj palielināt Eiropola, CEPOL, eu-LISA, Eurojust un EPPO budžeta apropriācijas un personālu;

42.  šajā sakarībā prasa, lai EPPO tiktu pienācīgi finansēta un nodrošināta ar personālu; norāda, ka 2019. gada budžeta projektā Savienības ieguldījuma kopējā summa ir 4 911 000 EUR; norāda, ka šīs apropriācijas ir paredzētas, lai segtu EPPO ar darbiniekiem un infrastruktūru saistītos izdevumus, citus administratīvos izdevumus un darbības izdevumus; norāda, ka ir paredzētas tikai 35 amata vietas, kas nozīmē to, ka, atskaitot Eiropas prokuroru amata vietas (23), administratīvo uzdevumu veikšanai būs paredzētas tikai 12 amata vietas; uzskata, ka šāds risinājums nav reālistisks, jo īpaši ņemot vērā to, ka vēl divas dalībvalstis nesen ir nolēmušas pievienoties EPPO; tādēļ nolemj agrāk nodrošināt 2020. gadā paredzēto amata vietu palielinājumu un saskaņot galvenā prokurora un Eiropas prokuroru amata pakāpi ar OLAF un Eiropola vadības līmeņa amatu pakāpēm;

43.  pauž nožēlu par Padomes veiktajiem patvaļīgajiem saistību apropriāciju samazinājumiem vairāk nekā 35 miljonu EUR apmērā daudzās programmās kultūras, pilsoniskuma, tiesiskuma un sabiedrības veselības jomā, neņemot vērā šo programmu lieliskos īstenošanas rādītājus un jau tā nepietiekamo finansējumu, kura dēļ daudzi ļoti kvalitatīvi projekti netiek finansēti; atjauno visas pozīcijas vismaz budžeta projektā paredzētajā apmērā, vienlaikus ierosinot papildu palielinājumus attiecīgajās pozīcijās;

44.  uzsver programmas “Radošā Eiropa” nozīmi attiecībā uz atbalstu Savienības audiovizuālajai un kultūras nozarei un prasa nodrošināt programmas mērķiem atbilstošu finansējuma līmeni; prasa palielināt komiteju apropriācijas programmai MEDIA un “Kultūra”, cita starpā lai uzlabotu zemo sekmīgo pieteikumu rādītāju; turklāt palielina apropriācijas multivides darbībām un MVU finansiālās spējas stiprināšanai Eiropas kultūras un radošajās nozarēs;

45.  atkārtoti pauž atbalstu tiesību, līdztiesības, pilsoniskuma un tiesiskuma programmām; nolemj palielināt saistību apropriācijas instrumentiem, kas paredzēti nediskriminācijas jautājumiem un līdztiesībai kopumā, un jo īpaši programmai Daphne, kā arī uz dzimumu balstītas vardarbības apkarošanai un sieviešu un LGBTEI + tiesību ievērošanas veicināšanai;

46.  atgādina, ka ar kultūru un ar izglītību saistītie projekti tiek atbalstīti, izmantojot vairākas Savienības programmas un instrumentus, jo īpaši ESI fondus, ESIF un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”; mudina Komisiju uzlabot programmu savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izlietojumu; aicina Komisiju jo īpaši pilnībā izmantot iespējamo starp dažādām Savienības programmām, piemēram, “Apvārsnis 2020”, EISI, Erasmus +, EaSI, “Radošā Eiropa” un COSME, kā arī starp ESIF un ESI fondiem pastāvošo sinerģiju, lai atbalstītu vairāk projektu kultūras un radošo nozaru jomā;

47.  palielina 3. izdevumu kategoriju par 127,75 miljoniem EUR saistību apropriācijās attiecībā uz budžeta projektu, neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, un ierosina šo palielinājumu finansēt, no jauna izmantojot īpašus instrumentus;

4. izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

48.  uzsver — ņemot vērā sarežģītos ģeopolitiskos izaicinājumus, ar kuriem Savienība patlaban saskaras, ir steidzami jānodrošina spēcīgāka Savienības ārējā klātbūtne; atkārtoti uzsver, ka Savienības ārējās darbības var būt uzticamas tikai tad, ja tām tiek nodrošināti pietiekami finanšu līdzekļi; atgādina, ka finansējuma vajadzības ievērojami pārsniedz pašreizējo 4. izdevumu kategorijā paredzēto apmēru, un prasa nodrošināt atbilstošas rīcības iespējas neparedzētu ārēju krīžu gadījumā;

49.  atgādina, ka ilgtspējīgu attīstības mērķu (IAM) īstenošanai ir jānotiek gan Savienības iekšpolitikā, gan ārpolitikā, bet īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu pietiekamu un kvalitatīvu pārtiku, tīru ūdeni un papildu notekūdeņu novadīšanas iekārtu būvniecību nolūkā sasniegt 2. un 6. IAM; turklāt vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un prasa veikt papildu pasākumus, lai samazinātu enerģētisko nabadzību saskaņā ar 7. IAM, jo īpaši attālos lauku apvidos ārpus energotīkla reģioniem;

50.  šajā sakarībā atbilstīgi savai nostājai, kas tika pausta iepriekš minētajā 2018. gada 5. jūlija rezolūcijā, no jauna apstiprina, ka FRT otrās daļas finansēšanai ir jāsaglabā pašreizējais samērs attiecībā uz iemaksām FRT no Savienības budžeta (1 miljards EUR) un no dalībvalstīm (2 miljardi EUR); tādēļ nolemj samazināt Savienības budžeta iemaksas no 1,45 miljardiem EUR līdz 450 miljoniem EUR; uzskata, ka atšķirība būtu attiecīgi jāfinansē no dalībvalstu divpusējām iemaksām;

51.  uzskata, ka miera, drošības un tiesiskuma veicināšana jaunattīstības valstīs ir ļoti svarīga, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus un attiecīgās humāna rakstura problēmas dienvidu kaimiņvalstīs, piemēram, Lībijā; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt labu pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu un aktīvu pilsonisko sabiedrību, lai ilgtermiņā efektīvi apkarotu nabadzību un risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas jaunattīstības valstīs; tādēļ nolemj palielināt līdzekļus attīstības sadarbības instrumentam (ASI) un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) dienvidu daļai tā dažādajos virzienos, lai cita starpā atspoguļotu ievērojamo slodzi, ar kuru EKI turpinās saskarties 2019. gadā;

52.   atgādina, ka Savienība ir apņēmusies savā ārpolitikā vispārēji aizsargāt un veicināt bērnu, meiteņu un sieviešu, kā arī cilvēku ar invaliditāti un īpašām vajadzībām tiesības; uzsver, ka ārējās attiecībās ir svarīgi īstenot ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību Eiropas Savienībā, Eiropas Savienības Dzimumu līdztiesības rīcības plānu un Eiropas politiku invaliditātes jomā; šajā sakarā uzskata, ka ir lietderīgi 10 % no humānās palīdzības resursiem pieejamo līdzekļu veltīt tam, lai nodrošinātu izglītības pieejamību krīzes zonās;

53.   uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu Rietumbalkāniem, lai stiprinātu šā reģiona virzību uz pievienošanos; pauž neizpratni par Padomes priekšlikumu samazināt piešķīrumu politiskajām reformām, jo šādas reformas ir jebkuras demokrātiskas pārveides pamatā; uzsver, ka Rietumbalkānu stratēģijas 2018.–2020. gada rīcības plānam ir nepieciešams atbilstīgs finansiāls atbalsts, un attiecīgi nolemj palielināt Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) finansējumu šim reģionam;

54.  uzsver, ka situācija Austrumu partnerības valstīs ir svarīgs problēmjautājums arī Savienībai; pauž pārliecību par to, ka ir svarīgi nodrošināt papildu finansējumu, lai atbalstītu mūsu kaimiņvalstu reformu centienus, sekmētu izturētspējas palielināšanu un veicinātu mieru un minēto valstu iedzīvotāju ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanu;

55.  prasa pastiprināt Savienības atbalstu UNRWA saskaņā ar 2018. gada 8. februāra rezolūciju(10), ņemot vērā stāvokļa pasliktināšanos reģionā un ASV lēmumu atsaukt savu ikgadējo iemaksu aģentūrai; precizē, ka ierosinātais palielinājums ir paredzēts vienīgi UNRWA, lai kompensētu attiecīgos zaudējumus;

56.  pauž pārliecību par cilvēku savstarpējo kontaktu un jauniešu mobilitātes iespējām, kas cita starpā ir viena no galvenajām stratēģijām, lai pastiprinātu Savienības ārējās darbības ietekmi un uzlabotu tās pamanāmību partnervalstu sabiedrībās; tādēļ nolēma pastiprināt ASI, EKI, IPA II un Partnerības instrumenta ieguldījumu programmā “Erasmus +”;

57.  saskaņā ar nosacītības principu atbalsta Turcijai piešķirtās summas samazināšanu visās budžeta pozīcijās, ņemot vērā pastāvīgo situācijas pasliktināšanos tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību jomā; vienlaikus uzskata, ka ir vēl vairāk jāpastiprina tiešais atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tiešiem cilvēku kontaktiem;

58.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu, nodrošinātu to maronītu labklājību, kas vēlas tikt pārmitināti, un visu anklāva personu labklājību saskaņā ar 3. Vīnes nolīgumā paredzēto vienošanos un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgšanu;

59.  pieņem zināšanai Komisijas ierosināto mēreno finansējuma palielinājumu kopējās ārpolitikas un drošības politikai (KĀDP), bet vienlaikus norāda, ka KĀDP budžets joprojām ir pakļauts lielam spiedienam, ņemot vērā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju skaita pieaugumu, kas draud 2019. gadā šo problēmu saasināt; atsauc Padomes ierosināto samazinājumu citiem krīzes pārvarēšanas pasākumiem un operācijām, jo tas mazinātu elastīgumu negaidītu krīzes situāciju risināšanā;

60.  līdz ar to nolemj atjaunot gandrīz visas Padomes samazinātās summas, palielināt līdzekļu apmēru 4. izdevumu kategorijā, par 425,4 miljoniem EUR pārsniedzot 2019. gada BP paredzēto summu (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), vienlaikus samazinot summas ar FRT un Turciju saistītajās pozīcijās un neatjaunojot Padomes samazinājumus ar kopējo ietekmi -1,24 miljardu EUR apmērā, kas tādējādi rada kopējo starpību -819,1 miljona EUR apmērā, salīdzinot ar 2019. gada BP 4. izdevumu kategorijā paredzēto summu;

5. izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

61.  uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir nepamatoti un neatspoguļo faktiskās vajadzības; tāpēc atjauno 2019. gada BP paredzētās summas visiem Komisijas administratīvajiem izdevumiem, tostarp administratīvajiem un pētniecības atbalsta izdevumiem 1.–4. izdevumu kategorijā;

Decentralizētās aģentūras

62.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām izpildīt uzticētos uzdevumus; ar īpašu neapmierinātību norāda uz patvaļīgi veikto samazinājumu CEPOL tikai 10 000 EUR apmērā un aicina Padomi informēt Parlamentu par būtiskajiem apsvērumiem, kādēļ tā uzskata šādus samazinājumus par būtiskiem un pamatotiem;

63.  norāda, ka aģentūru finansēšana no maksām ik gadu samazina slogu Savienības budžetam par 1 miljardu EUR; uzsver, ka sabiedrības nozīmes uzdevumi, piemēram, veselības, vides vai drošības un tiesiskuma jomā, vienmēr būtu jāfinansē no Savienības budžeta; tomēr uzskata, ka Komisijai arī turpmāk būtu jāpievēršas tādu interešu konfliktu riskam, kuri var rasties no maksām finansētās aģentūrās, un jāveic atbilstoši pasākumi šādu konfliktu novēršanai;

64.  atgādina, ka Savienībai ir svarīgi koncentrēties uz konkurētspēju izaugsmes un darbvietu nodrošināšanas nolūkā; šajā sakarībā uzskata, ka Eiropas GNSS aģentūrai (GSA) un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) ir nepieciešamas papildu apropriācijas un darbinieki; norāda uz Eiropas Darba iestādes (ELA) izveidi un uzsver vajadzību mobilizēt tai jaunus resursus; atjauno ievērojamos Padomes samazinājumus Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) apropriācijās, vienlaikus daļu no to apropriācijām iekļaujot rezervē, līdz tiks panākts progress saistībā ar EUI pārskatīšanu;

65.  ņemot vērā ar drošību saistītos izaicinājumus, ar kuriem Savienība joprojām saskaras, un saskaņotas Eiropas reakcijas nepieciešamību, nolemj palielināt apropriācijas Eiropolam, eu-LISA, CEPOL, EUROJUST, EPPO un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA);

66.  paredz, ka arī 2019. gadā spiediens uz dažu dalībvalstu migrācijas un patvēruma sistēmām, kā arī to robežām būs augsts un, iespējams, palielināsies, un uzsver, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (FRONTEX) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) turpmākās vajadzības attiecībā uz darbības resursiem un personālu būs rūpīgi jāuzrauga un, iespējams, jāatjaunina 2019. gada budžetam; tādēļ gaida Komisijas grozījumu vēstuli; prasa Komisijai pēc iespējas ātrāk sniegt pārskatu par 2019. gada budžeta vajadzībām saistībā ar ierosinātajām šo aģentūru reformām;

67.  atkārtoti pauž nostāju, ka mērķis samazināt darbinieku skaitu par 5 % ir veiksmīgi sasniegts; pauž nodomu iekļaut visu iestāžu kopēju paziņojumu, kas apstiprina minētā vienreizējā pasākuma beigas; uzskata, ka Parlamenta nostājā apstiprinātās jaunās štata vietas ir nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem;

68.  atgādina, ka Iestāžu darba grupa decentralizēto aģentūru jautājumos pabeidza darbu, pieņemot ieteikumus par pieredzi, kas gūta saistībā ar pieeju, lai sasniegtu mērķi — darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, jaunu uzdevumu veikšanu, aģentūru izvērtēšanu, resursu kopīgu izmantošanu starp aģentūrām, tādu aģentūru izvērtēšanu, kurām ir vairākas atrašanās vietas, un modeli, kas paredz aģentūru finansēšanu no maksām; atzinīgi vērtē to, ka iestādes ir apstiprinājušas minētos ieteikumus; pauž nodomu arī turpmāk pārbaudīt Komisijas darbu saistībā ar minētajiem ieteikumiem;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

69.  atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; pēc visu iesniegto priekšlikumu rūpīgas analīzes un ņemot vērā Komisijas vērtējumu par to vai, tie atbilst juridiskajām prasībām un ir īstenojami, nolemj pieņemt tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes;

70.  atzinīgi vērtē “DiscoverEU” darbības sākšanu, proti, 15 000 Interrail biļešu izdalīšanu 18 gadus veciem Eiropas iedzīvotājiem 2018. gadā, kā arī Komisijas priekšlikumu par 700 miljonu EUR piešķiršanu DFS 2021.–2027. gadam, kas labi saskan ar Savienības iecerēm veicināt mācību mobilitāti, aktīvu pilsoniskumu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti visu jauniešu vidū; nolemj turpināt attiecīgo sagatavošanas darbību 2019. gadā un pauž apņēmību to turpināt arī 2020. gadā;

Īpašie instrumenti

71.  atgādina par īpašo instrumentu lietderību elastības nodrošināšanā, pārsniedzot spēkā esošās DFS ārkārtīgi noslogotos maksimālos apjomus, un atzinīgi vērtē DFS regulas vidusposma pārskatīšanā panāktos uzlabojumus; prasa plaši izmantot elastības instrumentu un vispārējo saistību rezervi 2019. gada budžetā, lai finansētu daudzos dažādos izaicinājumus un papildu pienākumus, ar ko Savienības budžetam nākas saskarties; atgādina arī par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) un Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) nozīmīgumu;

Maksājumi

72.  atkārtoti pauž bažas par to, ka, neraugoties uz neseno atgūšanos, maksājumu nepietiekama izpilde pēdējo trīs gadu laikā ir līdz šim zemākajā līmenī, jo īpaši 1.b izdevumu apakškategorijā; pauž nožēlu par to, ka šāda kavēšanās neļauj pilnībā savlaicīgi īstenot Savienības prioritāšu un projektu potenciālu iedzīvotāju interesēs; norāda uz to, ka tādējādi 2019. gada BP ir līdz šim nebijusi rezerve, kas ir par 19,3 miljardiem EUR mazāka par maksājumu maksimālo apjomu; palielina maksājumu apropriācijas minētajās pozīcijās, kuras ir grozītas saistību apropriācijās;

Citas iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

73.  atbilstīgi 2018. gada 19. aprīļa plenārsēdē pieņemtajai rezolūcijai par ieņēmumu un izdevumu tāmi(11) atstāj nemainīgu vispārējo 2019. gada budžeta līmeni 1 999 144 000 EUR apmērā; iekļauj budžeta apmēru nemainošas tehniskas korekcijas, lai atspoguļotu atjauninātu informāciju, kura nav bijusi pieejama agrāk šajā gadā;

74.  norāda, ka 2019. gada tāmes līmenis ir 18,53 %, kas ir mazāks nekā 2018. gadā (18,85 %), un tā īpatsvars V izdevumu kategorijā ir zemākais vairāk nekā piecpadsmit gadu laikā;

75.  norāda, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu dēļ 2019. gadā izdevumi dažās jomās palielināsies, jo īpaši saistībā ar deputātiem, kuri netiks atkārtoti ievēlēti, un viņu palīgiem, bet vienlaikus citās jomās, ņemot vērā Parlamenta darba apjoma samazināšanos vēlēšanu gadā, radīsies ietaupījumi, lai gan tie būs mazāki;

76.  atzinīgi vērtē to, ka arī 2019. gada budžetā būs iekļauti apjomīgu investīciju maksājumi, kuri tika aizsākti jau 2016. gadā, lai būtiski uzlabotu Parlamenta drošību; norāda, ka šie projekti aptver dažādas jomas, kuras galvenokārt saistītas ar ēkām, proti, drošības uzlabošana saistībā ar ieejām, aprīkojumu un personālu (piemēram, iPACS projekts), bet arī uzlabojumus kiberdrošības un komunikācijas drošības jomā;

77.  pieņem zināšanai Prezidija lēmumu izvēlēties divas iespējas, proti, strukturālu renovāciju un pārprojektēšanu, turpmākai PHS ēkas pilnveidošanai; mudina ģenerālsekretāru un Prezidiju iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai detalizētu budžetu par katru no šīm iespējām, kā arī visas tehniskās specifikācijas;

78.  samazina Ģenerālsekretariāta 2019. gada štatu sarakstu par 59 vietām (īstenojot mērķi samazināt darbinieku skaitu par 1 %) saskaņā ar 2015. gada 14. novembrī ar Padomi panākto vienošanos par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu, kurā Parlamenta ikgadējos personāla samazināšanas pasākumus paredzēts turpināt līdz 2019. gadam;

79.  norāda uz Vispārējās tiesas 2018. gada 25. septembra lēmumu, kurā atbalstīts Parlamenta atteikums piešķirt piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar EP deputātu uzturēšanās un ceļa izdevumiem un parlamentārās palīdzības izdevumiem (spriedums lietās T-639/15 līdz T-666/15 Maria Psara u.c. pret Parlamentu un T-94/16 Gavin Sheridan pret Parlamentu);

80.  atgādina, ka Parlaments 1997. gada 23. oktobra rezolūcijā par 1998. gada vispārējo budžetu aicināja Prezidiju pieprasīt Revīzijas palātai veikt izmeklēšanu saistībā ar Parlamenta brīvprātīgo pensiju shēmu, un pēc tam Revīzijas palāta 1999. gada 16. jūnijā sniedza atzinumu Nr. 5/99 “Pensijas fonds un shēma Eiropas Parlamenta deputātiem”; tagad aicina Prezidiju steidzami prasīt Revīzijas palātai sagatavot vēl vienu šādu atzinumu par pensiju shēmu un fondu 2019. gadā;

81.  atgādina, ka 2018. gada 8. marta paziņojumā Prezidijam ģenerālsekretārs piekrita, ka ar deputātu brīvprātīgo pensiju shēmu saistītā pensiju fonda kapitāls būs izsmelts labu laiku pirms pensiju saistību beigšanās un, iespējams, jau līdz 2024. gadam; tādēļ aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju, pilnībā ievērojot deputātu nolikumu, saistībā ar pensiju fondu steidzami izstrādāt skaidru plānu Parlamentam, kā uzņemties un pārņemt tā pienākumus un saistības attiecībā uz tā deputātu brīvprātīgo pensiju shēmu tūlīt pēc 2019. gada vēlēšanām;

82.  prasa papildu Savienības atbalstu PTO parlamentārajai dimensijai, jo īpaši palielinot finansiālu un ar personālu saistītu atbalstu atbildīgajam sekretariātam;

83.  aicina atjaunināt Eiropas zinātnei veltīto plašsaziņas līdzekļu centru, kas tika pieņemts 2018. budžetā, un aicina sadarboties ar televīzijas raidstacijām, sociālajiem medijiem un citiem partneriem, lai izvirzītu apmācību mērķus jaunajiem žurnālistiem, jo īpaši saistībā ar jauniem zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem un uz faktiem pamatotām un salīdzinoši izvērtētām ziņām;

84.  atgādina ERP 2014. gada analīzi, kurā Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas tika lēstas 114 miljonu EUR apmērā gadā; turklāt norāda uz konstatējumu 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(12), proti, to, ka 78 % no Parlamenta štata darbinieku komandējumiem rodas tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības rezultātā; uzsver, ka saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajām aplēsēm ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; atkārtoti norāda uz šīs izkliedētības radīto negatīvo tēlu sabiedrības acīs un tādēļ prasa izstrādāt ceļvedi vienas darba vietas noteikšanai un samazināt attiecīgās budžeta pozīcijas;

85.  mudina ģenerālsekretāru izstrādāt detalizētus noteikumus, kā Parlamentam, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai vairāk kopīgi izmantot administratīvās funkcijas un pakalpojumus;

IV iedaļa — Tiesa

86.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos budžeta posteņos, kuri ir būtiski Tiesas darbībai, un atjauno tāmē paredzētās summas divos budžeta posteņos, lai stiprinātu Tiesas spēju tikt galā ar aizvien lielāko pieprasījumu pēc tulkojumiem;

87.  atjauno 16 amata vietas un saistītās apropriācijas, kuras Komisija samazināja 2019. gada BP, lai izvairītos no darbu pārmērīgas kavēšanās, kas var kaitēt tiesu produktivitātei, ņemot vērā Tiesas jaunos pienākumus un darba slodzes nemitīgu palielināšanos; uzskata, ka ir jāpiešķir apropriācijas 16 jaunu pastāvīgu amata vietu izveidei atbalsta dienestos, ko Tiesa bija sākotnēji pieprasījusi, bet Komisija — noraidījusi;

V iedaļa — Revīzijas palāta

88.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos, lai īstenotu Revīzijas palātas darba programmu un sagatavotu plānotos revīzijas ziņojumus;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

89.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos;

90.  atbilstoši pašas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas tāmei palielina vairākas pozīcijas, pārsniedzot 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

91.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos;

92.  atbilstoši pašas Reģionu komitejas tāmei palielina vairākas pozīcijas, pārsniedzot 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas;

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

93.  atstāj nemainīgu Ombuda 2019. gada budžeta vispārējo līmeni, kā to 2019. gada BP ierosināja Komisija;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

94.  nolemj neatjaunot 2019. gada budžeta projektā paredzēto summu pozīcijā, kurā Padome veica samazinājumu sakarā ar kopējā budžeta lielo palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

95.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visās Padomes samazinātajās pozīcijās;

96.  atbilstoši paša EĀDD tāmei palielina vairākas pozīcijas, pārsniedzot 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas;

97.  atkārtoti uzsver Parlamenta atbalstu stratēģiskās komunikācijas spējai un palielina tās līdzekļus, lai tā varētu nodrošināt spēcīgāku saskaņotu Savienības rīcību, reaģējot uz dezinformācijas problēmu;

98.  atjauno Padomes samazinātās 28 amata vietas un vēl 5 papildu vietas un ar tām saistītās apropriācijas, tādējādi radot iespēju nedaudz palielināt darbinieku skaitu, kas ir pamatojams ar būtisku jaunu pienākumu piešķiršanu EĀDD, jo īpaši saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, proti, jaunas Savienības delegācijas izveidi Londonā un jaunas nodaļas izveidi galvenajā mītnē, un vairāku iniciatīvu pieņemšanu drošības un aizsardzības jomā iepriekšējos mēnešos;

o

o  o

99.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

(2)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3)

OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(4)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(5)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(6)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0089.

(7)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0182.

(8)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0311.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L  78, 20.3.2013., 23. lpp.).

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0042.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0182.

(12)

OV C 436, 20.12.2016., 2. lpp.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (31.8.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Brando Benifei

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pieņem zināšanai saistību apropriāciju palielinājumu 4. izdevumu kategorijā, lai gan norāda, ka šo palielinājumu galvenokārt veido lielāka iemaksa Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijā; uzsver — ņemot vērā daudzās problēmas, ar kurām ES saskaras starptautiskajā arēnā, ārējā darbība var būt pārliecinoša tikai tad, ja tiek nodrošināti pietiekami resursi;

2.  pauž bažas par to, ka budžeta projekts pilnībā izsmeļ 4. izdevumu kategorijas rezerves, atstājot Savienībai ļoti maz rīcības brīvības neparedzētu ārēju krīžu gadījumā;

3.  uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu Rietumbalkāniem, kas ir ES svarīga prioritāra joma, lai stiprinātu šā reģiona virzību uz pievienošanos, un šajā sakarībā pauž nožēlu par priekšlikumu samazināt politiskajām reformām Rietumbalkānos domāto piešķīrumu par EUR 10 miljoniem; prasa šo tendenci pilnībā mainīt, ņemot vērā, ka politiskās reformas ir pamats jebkurai demokrātiskai pārveidei un netieši ES pievienošanās procesam; uzsver, ka ir nepieciešams pietiekams finansējums, lai īstenotu Rietumbalkānu stratēģijas rīcības plānu 2018.–2020. gadam, par prioritāti nosakot atbalstu tiesiskumam un reģionālajai integrācijai; aicina divkāršot IPA II ieguldījumu Erasmus+, kā tas paredzēts stratēģijā;

4.  saskaņā ar nosacījumu principu atbalsta Turcijai piešķirtās summas samazināšanu visās budžeta pozīcijās, ņemot vērā pastāvīgo situācijas pasliktināšanos tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā; vienlaikus būtu jāpastiprina tiešais atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tiešiem cilvēku kontaktiem saistībā ar Turcijas sabiedrības aizvien lielāko polarizāciju un pasākumiem, ko pēc apvērsuma mēģinājuma iestādes vērsušas pret pamattiesībām un pamatbrīvībām, kā arī pret cilvēktiesību aizstāvjiem; šajā ziņā īpaša uzmanība būtu jāpievērš plašsaziņas līdzekļu brīvībai un LGBTI tiesībām;

5.  uzskata, ka būtu jāsaglabā pašreizējais samērs attiecībā uz iemaksām Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijā no Savienības budžeta (EUR 1 miljards) un no dalībvalstīm (EUR 2 miljardi); prasa attiecīgi koriģēt ierosināto ES 2019. gada iemaksu Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijā saskaņā ar Parlamenta nostāju, kas pausta 2018. gada 5. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžeta projektu(1); kā arī ir jānodrošina, lai nekādas iemaksas Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijā, kuras veiktas no 4. izdevumu kategorijas, nesamazinātu pašreizējām programmām pieejamo finansējumu; turklāt uzstāj, ka ir cieši jāuzrauga Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijā līdzekļu izmantošana, nodrošinot, ka šie līdzekļi tiek precīzi novirzīti bēgļu projektiem un netiek izmantoti nekādiem citiem mērķiem; aicina Komisiju regulāri ziņot budžeta lēmējinstitūcijai par finansēto darbību atbilstību mehānisma juridiskajam pamatam;

6.  ar nožēlu norāda uz līdzekļu samazinājumu finansiālajam atbalstam, kas paredzēts Kipras turku kopienas ekonomiskās attīstības veicināšanai; prasa atjaunot budžetu pašreizējā līmenī bez jebkāda samazinājuma;

7.  uzsver ES austrumu un dienvidu tuvo kaimiņreģionu stratēģisko nozīmi; uzsver, ka situācija kaimiņreģionā joprojām ir Savienībai svarīgs problēmjautājums; pauž bažas par to, ka Eiropas kaimiņattiecību instruments arī 2019. gadā būs ievērojami noslogots un šo stāvokli saasinās tā līdzekļu izmantošana nolūkā finansēt saistībā ar Sīriju dotos solījumus un projektus ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai satvarā; prasa, lai šīs jaunās saistības tiktu pilnībā kompensētas ar līdzekļu palielinājumu; atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielinājumu uzticēšanās veidošanas pasākumiem, drošībai un konfliktu novēršanai un risināšanai Vidusjūras reģiona valstīs; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāsniedz pienācīgs atbalsts neaizsargātām grupām, jo īpaši (nepavadītiem) bērniem, sievietēm un seksuālas vardarbības upuriem bruņotos konfliktos un citās situācijās;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri arī turpmāk sniegt lielāku atbalstu Ukrainai, jo īpaši attiecībā uz ieilgušo konfliktu Austrumukrainā, un Tunisijai, jo īpaši tās cīņā pret nabadzību un jauniešu bezdarbu; ņemot vērā nesenās politiskās norises reģionā, prasa piešķirt lielāku finansējumu Lībijas stabilizācijas atbalstam, cita starpā pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanai un cilvēktiesību standartu un starptautisko tiesību ievērošanai; šajā ziņā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai saskaņā ar ES pamatnostādnēm par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību nodrošinātu, ka ES finansējums Lībijai netiek izmantots, lai finansētu patvaļīgas aizturēšanas un neaizsargātu personu, jo īpaši bērnu, aizturēšanu, un lai nodrošinātu, ka izturēšanās pret migrantiem pilnībā atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; norāda, ka Lībijas stabilizācija būs tikai pirmais solis un atjaunošanai un reformu īstenošanai būs nepieciešami turpmāki centieni; aicina palielināt atbalstu politiskajām reformām un demokrātiskiem procesiem Gruzijā un Moldovas Republikā; uzstāj, ka ir pienācīgi jāuzrauga reformu īstenošana un virzība attiecīgajās partnervalstīs;

9.  prasa palielināt finansējumu Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta satvarā tādu cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, kuri atrodas riska situācijā, arī izmantojot cilvēktiesību aizstāvju mehānismu (ProtectDefenders.eu), ņemot vērā aizvien lielākās represijas vairākās valstīs; turklāt ir jānodrošina pietiekams finansējums ES vēlēšanu novērošanas misijām, kas ir līdzeklis, ar kuru sniegt ieguldījumu demokrātijas institūta stiprināšanā un sabiedrības uzticēšanās vēlēšanu procesiem veidošanā, tādējādi veicinot stabilitāti un nostiprinot citus ārpolitikas mērķus;

10.  pauž nožēlu par ES iemaksas samazināšanu Eiropas Universitāšu Cilvēktiesību un demokratizācijas centram (EIUC) un tā tīklam Global Campus of Human Rights, jo tas nopietni vājinās šīs vadošās ES akadēmiskās programmas darbību; aicina Komisiju saglabāt finanšu piešķīrumu EIUC konsekventā līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējām iemaksām;

11.  prasa pastiprināt Savienības atbalstu Tuvo Austrumu miera procesam, Palestīniešu pašpārvaldei un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2018. gada 8. februāra rezolūciju par UNRWA situāciju(2), ņemot vērā stāvokļa pasliktināšanos reģionā un ASV lēmumu krasi samazināt savu iesaisti; turpina paust satraukumu par ES finansētas humānās palīdzības iznīcināšanu un konfiskāciju Rietumkrastā;

12.  pieņem zināšanai, ka ir mēreni palielināts finansējums kopējās ārpolitikas un drošības politikai (KĀDP), bet vienlaikus norāda, ka KĀDP budžets joprojām ir pakļauts lielam spiedienam, ņemot vērā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju skaita pieaugumu, kas draud 2019. gadā šo problēmu saasināt; prasa atcelt Padomes ierosināto samazinājumu citiem krīzes pārvarēšanas pasākumiem un darbībām, jo tas mazinātu elastīgumu negaidītu krīzes situāciju risināšanā, un atbilstīgi palielināt KĀDP budžetu;

13.  prasa piešķirt papildu līdzekļus Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentam, ņemot vērā tā ievērojamo lomu reaģēšanā uz krīzēm, gatavībā krīzēm, konfliktu novēršanā un miera veidošanā; uzsver, ka ir svarīgi turpināt īstenot attīstības un drošības saikni Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentā, un prasa piešķirt papildu līdzekļus, kas jāizmanto saskaņā ar pašreizējiem šā instrumenta komponentiem;

14.  uzsver ES kopējās aizsardzības politikas pakāpeniskas izstrādes nozīmi un nepieciešamību atbalstīt turpmāku finansējumu, lai nodrošinātu tās īstenošanu;

15.  atzinīgi vērtē Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas (EDIDP) neseno pieņemšanu nolūkā atbalstīt Eiropas sadarbību un inovāciju aizsardzības jomā un tās iekļaušanu 2019. gada budžeta projektā; uzskata, ka kopā ar patlaban īstenoto sagatavošanas darbību ES pētniecībai aizsardzības jomā šī programma sniegs ieguldījumu Eiropas aizsardzības nozares attīstībā; uzsver MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu pārrobežu līdzdalības nozīmi;

16.  prasa palielināt atbalstu ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā saskaņā ar pienākumiem, kas izriet no Līguma par kodolieroču neizplatīšanu, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu(3);

17.  prasa palielināt visu ārējās finansēšanas instrumentu iemaksas programmā Erasmus+, jo cilvēku savstarpējie kontakti un jauniešu mobilitāte ir starp galvenajām stratēģijām, kas ļauj pastiprināt ES ārējās darbības ietekmi un uzlabot tās pamanāmību mūsu partnervalstu sabiedrībās;

18.  atgādina, ka klimata pārmaiņu sekas jūtami ietekmē vairākus cilvēka dzīves aspektus un tiek aizvien vairāk izjustas jaunattīstības valstīs; prasa palielināt piešķīrumu rīcībai klimata jomā, labāk atspoguļojot ES ciešo apņemšanos īstenot klimata diplomātiju un pastiprinātu iesaistīšanos tajā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

5

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Javier Couso Permuy, Arnaud Danjean, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule-Pēterse, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Dobromir Sośnierz, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Brando Benifei, Andrea Bocskor, Tanja Fajon, Neena Gill, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Jo Leinen, Miroslav Poche, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Iveta Grigule-Pēterse, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Asim Ademov, Michèle Alliot-Marie, Andrea Bocskor, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Julia Pitera, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jaromír Štětina, Dubravka Šuica, László Tőkés

S&D

Nikos Androulakis, Brando Benifei, Tanja Fajon, Eugen Freund, Neena Gill, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Wajid Khan, Jo Leinen, Andrejs Mamikins, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Miroslav Poche, Elena Valenciano, Boris Zala

5

-

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa

NI

James Carver, Dobromir Sośnierz

8

0

ECR

Amjad Bashir, Bas Belder, Anna Elżbieta Fotyga, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Tamás Meszerics

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0311.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2018)0042.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0424.


Attīstības komitejaS ATZINUMS (6.9.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Arne Lietz

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver — lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) programmu 2030. gadam, jo īpaši 3. mērķi par veselību, 4. mērķi par izglītību, 5. mērķi par dzimumu līdztiesību un 13. mērķi par rīcību klimata politikas jomā, ir nepieciešama atbilstīga Savienības palīdzība un tā ir jāatspoguļo Savienības 2019. gada budžetā, tādējādi apliecinot to, ka ilgtermiņa centieni nabadzības izskaušanā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā, ir prioritāri; atgādina, ka tās īstenošana ir jānodrošina visās Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas jomās un tajā ir līdzsvaroti un saskaņoti jāintegrē trīs ilgtspējīgas attīstības dimensijas, pievēršoties savstarpējai saiknei starp dažādajiem IAM; aicina Komisiju un dalībvalstis 2030. gada IAM noteikt par stratēģisku prioritāti un atspoguļot tos Savienības budžetā;

2.  atgādina, ka Savienība ir apņēmusies vispārēji aizsargāt un veicināt bērna tiesības tās ārpolitikā saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi īstenot ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību Savienības ārējās attiecībās; aicina Komisiju uzraudzīt bērnu tiesību stāvokli Savienības ārējās programmās un ziņot par to;

3.  atkārtoti stingri noraida attīstības finansējuma izmantošanu ar attīstību nesaistītiem mērķiem, piemēram, robežu pārvaldībai vai militāro spēju veidošanai, un uzsver, ka finansējums, kas neatbilst oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritērijiem, ir pilnībā jānodrošina no citiem instrumentiem, nevis no attīstības sadarbības instrumenta (ASI) vai Eiropas Attīstības fonda (EAF); atkārtoti norāda — lai efektīvi apkarotu nabadzību ilgtermiņā un saskaņā ar LESD 208. pantu, darbībām, kas vērstas uz nabadzības pamatcēloņu novēršanu, būtu jādod priekšroka salīdzinājumā ar citām darbībām, kas atbilst oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem; atkārtoti apstiprina atbalstu EAF iekļaušanai budžetā un uzsver, ka ir svarīgi attiecīgi ierobežot budžeta līdzekļus, kas piešķirti Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) reģioniem;

4.  uzsver — lai gan elastīgums un ātrums, ar kādu attiecīgās summas var izmantot, ir priekšrocība labas līdzekļu pārvaldības ziņā, šīs priekšrocības nekādā veidā nevar attaisnot attīstības fondu novirzīšanu citiem mērķiem, vienīgās demokrātiski ievēlētās iestādes, proti, Parlamenta uzraudzības pilnvaru ierobežojumus vai sistemātisku ilgtermiņa darbību plānošanu; tādēļ prasa, lai ārkārtas instrumentu, piemēram, fiduciāro fondu, izveide tiktu pēc iespējas ierobežota un lai šie principi tiktu ņemti vērā, veidojot nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS);

5.  uzsver, ka Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāievēro savas 2015. gadā apstiprinātās kolektīvās saistības, proti, līdz 2030. gadam palielināt savu OAP līdz 0,7% no to nacionālā kopienākuma (NKI); atgādina par Savienības kolektīvajām saistībām, kas paredz vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) īstermiņā nodrošināt to, lai OAP tiktu piešķirti no 0,15 % līdz 0,20 % NKI; uzsver, ka Savienības kopējā OAP 2017. gadā samazinājās par 2,4 % salīdzinājumā ar 2016. gadu; pauž bažas par to, ka, NKI 2016. gadā joprojām esot 0,11 %, Savienība nevarēs izpildīt savas saistības attiecībā uz VAV; aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavot un iesniegt reālistisku grafiku šādam pakāpeniskam palielinājumam minētā līmeņa sasniegšanai; prasa dalībvalstīm “palīdzības sniedzējvalstu” bēgļu izmaksas neiekļaut OAP aprēķinos; atgādina Komisijas pausto apņemšanos vismaz 20 % no OAP līdzekļiem paredzēt cilvēces attīstībai un sociālajai iekļaušanai; prasa palielināt tās 2019. gada OAP piešķīrumu veselībai, izglītībai un sociālajai aizsardzībai, lai līdz pašreizējās DFS perioda beigām panāktu savu saistību izpildi; jo īpaši uzsver nepieciešamību veicināt un aizsargāt seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības, tādējādi vēršoties pret Global Gag Rule, ko atjaunoja Amerikas Savienoto Valstu valdība; apstiprina, ka ES attīstības palīdzība būtu jāizlieto efektīvāk un ka OAP būtu jānovirza nozarēm, kurās tā ir visvairāk vajadzīga, proti, spēju veidošanai, labai pārvaldībai, veselībai, izglītībai, lauksaimniecībai, ūdensapgādei, sanitārijai un enerģētikai; uzsver, ka nepieciešams tehniskās apkopes atbalsts ar pietiekamu piekļuvi rezerves daļām un apmācītiem vietējiem tehniskajiem ekspertiem;

6.  ņemot vērā Apvienotās Karalistes nozīmīgo lomu attīstības jomā, uzsver, ka ir jāsaglabā ciešas saiknes starp Savienību un Apvienoto Karalisti pēc tās izstāšanās, lai pēc iespējas samazinātu ar to saistītos zaudējumus;

7.  atzīst, ka nevienas valsts attīstība nekad nav notikusi bez tirdzniecības attiecību padziļināšanas ar savām kaimiņvalstīm un citām pasaules valstīm; turklāt mudina finansēt atbalstu tirdzniecības pasākumiem, lai jaunattīstības valstis turpmāk varētu lielākā mērā piedalīties globālās vērtību ķēdēs; šajā sakarībā uzsver lielākas uzmanības pievēršanu digitālajai savienojamībai, lai panāktu līdzsvarotāku globalizācijas labuma sadalījumu jaunattīstības valstu interesēs;

8.  uzsver to, ka ļoti svarīgi ir atbalstīt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, un jo īpaši prasa izveidot vietējos risinājumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, papildus nostiprinot mikrofinansējuma aizdevumu un garantiju sistēmas;

9.  prasa paplašināt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, īstenojot to arī ārpus Eiropas, jo īpaši jaunattīstības valstīs, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos finanšu līdzekļus;

10.  mudina izveidot duālās arodapmācības iestādes, kurās jaunieši varēs noklausīties teorētiskus kursus specializētās profesionālās skolās, vienlaikus piedaloties profesionālās māceklības programmā, kurā uzsvērti profesijas praktiskie aspekti;

11.  ņemot vērā dramatisko situāciju humānās palīdzības jomā, uzstāj uz to, lai pašreizējās globālās vajadzības humānās palīdzības jomā atspoguļotos finansējuma palielinājumā humānās palīdzības budžeta pozīcijās, kas būtu viegli izmantojamas; atgādina, ka zēnu un meiteņu izglītībai ir būtiska nozīme, lai novērstu cilvēku izraisītas krīzes, novēršot konfliktus, aizsargājot bērnus un nodrošinot viņiem perspektīvas; atzinīgi vērtē to, ka jau tagad ievērojama daļa humānajai palīdzībai paredzēto līdzekļu tiek izlietota izglītībai ārkārtas situācijās; tomēr prasa atbilstīgi palielināt šo daļu un piešķirt lielāku atbalstu Erasmus+ ASI budžeta pozīcijai, jo ārkārtas situācijās izglītība ir būtiska iedzīvotāju attīstībai pēc ārkārtas stāvokļa beigām, turklāt jāņem vērā, ka šis ārkārtas stāvoklis dažkārt var ilgt pat vairākus gadus;

12.  ņem vērā Savienības budžetā un Savienības ārējā darbībā izsīkstošos rezervju un elastības mehānismu līdzekļus, kuri bieži tiek izmantoti, lai mobilizētu papildu līdzekļus reaģēšanai uz neparedzētām vajadzībām, tostarp humanitārām krīzēm; saistībā ar minēto iebilst pret Komisijas priekšlikumu par to, lai finansētu Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijai (FRT) otro daļu, kurai vairs nav atlikušas pietiekamas rezerves 4. kategorijā un DFS īpašajos instrumentos neparedzētām humanitārām krīzēm sakarā ar dalībvalstu neizpildītajām saistībām nodrošināt EUR 2 miljardus, izmantojot divpusējus aizdevumus FRT; pauž bažas par to, ka EAF rezerve tiek pastāvīgi mobilizēta, lai papildinātu iemaksas Savienības Ārkārtas trasta fondā Āfrikai, pēdējā reizē tam piešķirot EUR 500 miljonus; uzsver, ka šī līdzekļu pārcelšana ne tikai novirza līdzekļus no EAF mērķiem saistībā ar nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu uz migrācijas pārvaldību, bet arī būtiski ierobežo iespēju mobilizēt papildu līdzekļus turpmākām humanitārām krīzēm ĀKK reģionos turpmākajos gados; atkārtoti aicina dalībvalstis palielināt savu ieguldījumu FRT un Savienības Ārkārtas trasta fondā Āfrikai, kuriem solītās iemaksas pašlaik ir EUR 3 miljardi (neskaitot EUR 500 miljonu papildinājumu) no Savienības budžeta un EAF un tikai EUR 430 miljoni no ES dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem;

13.  uzskata, ka miera, drošības un tiesiskuma veicināšana jaunattīstības valstīs ir ļoti svarīga Savienībai, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus; atzīst, ka izdevumiem drošības jomā ir īpaši svarīga nozīme pašreizējos centienos visaptveroši nodrošināt drošības un attīstības sasaisti un sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 16. mērķi;

14.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt līdzekļu piešķīrumu ar mērķi atbalstīt labu pārvaldību, demokrātiju un tiesiskumu jaunattīstības valstīs, lai veicinātu atbildīgas un pārredzamas iestādes, atbalstītu spēju veidošanu un sekmētu līdzdalīgu lēmumu pieņemšanu un publisku piekļuvi informācijai;

15.  atgādina, ka ir svarīgi atbalstīt izdevumus, kas ir tieši saistīti ar humānās palīdzības politikas mērķu sasniegšanu, cita starpā, ar tehnisko un administratīvo palīdzību saistītos izdevumus;

16.  uzsver, ka humānajai palīdzībai veltītajā nodaļā ir svarīgi maksājumu apropriācijas saglabāt vismaz tādā pašā apmērā kā saistību apropriācijas, lai novērstu to, ka nopietns un nepārtraukts līdzekļu trūkums maksājumiem apgrūtina steidzamu pasākumu īstenošanu un izraisa nesamaksātu rēķinu uzkrāšanos, kas negatīvi ietekmē arī īstenošanas partnerus;

17.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tīru ūdeni un būvēt papildu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;

18.  vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un Savienības būtisko iesaistīšanos šādas nabadzības mazināšanas pasākumos; uzsver, ka enerģētiskās nabadzības skartajās valstīs ir nepieciešami pastiprināti un saskaņoti valdības un ieinteresēto personu centieni to mazināt un sasniegt 7. IAM, jo īpaši attiecībā uz attāliem lauku rajoniem, kas atrodas reģionos bez pieslēguma enerģijas piegādes tīkliem;

19.  prasa pietiekamus finanšu resursus ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos, lai nodrošinātu reģionā pastāvīgu atbalstu palestīniešu bēgļiem;

20.  atzinīgi vērtē apropriāciju palielinājumu, lai atbalstītu jaunattīstības valstu attīstības iniciatīvas, kuras īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai kuras tiek īstenotas to vajadzībām; attiecībā uz humāno palīdzību atgādina Komisijai un Padomei par “lielās vienošanās” saistībām attiecībā uz lokalizāciju, kas paredz apņemšanos vismaz vienu ceturto daļu no visa humānās palīdzības finansējuma izmaksāt pēc iespējas tiešāk vietēja un valsts mēroga palīdzības sniedzējiem, un tādēļ prasa pārskatīt pašreizējo Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96(1) (1996), lai nodrošinātu, ka arī turpmāk humānajai palīdzībai paredzētais finansējums ir balstīts uz vajadzībām un atbilst Eiropas konsensam par humāno palīdzību, kā arī to, ka tas ir pielāgots mainīgajiem apstākļiem un palielinās tā efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz humanitāro un attīstības pasākumu saiknes pilnveidi, un to, lai veicinātu 2016. gada Pasaules humānās palīdzības samitā un saistībā ar “lielo vienošanos” uzņemto saistību īstenošanu;

21.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi koncentrēties uz galvenajām humanitārajām krīzēm, tostarp aizmirstām humanitārām krīzēm; prasa nodrošināt humānās palīdzības finansējumu šādām krīzēm: Jemenā (humānā palīdzība nepieciešama 22 miljoniem cilvēku), Sīrijas krīzei, tostarp tās kaimiņvalstīs (vairāk nekā 13 miljoniem cilvēku Sīrijas teritorijā nepieciešama humānā palīdzība), kā arī aizmirstām humanitārajām krīzēm, piemēram, Sāhelā (1,6 miljoni bērnu var ciest no smagas akūtas uztura nepietiekamības, un 6,8 miljoniem cilvēku nepietiek pārtikas) un Kongo Demokrātiskajā Republikā (13 miljoniem cilvēku nepieciešama palīdzība, un vairāk nekā 2 miljoni bērnu cieš no smagas akūtas uztura nepietiekamības);

22.  uzsver nepieciešamību nodrošināt Sāhelai humāno un attīstības palīdzību; uzsver, ka sakarā ar pastāvīgo nabadzību, klimata pārmaiņām, konfliktu saasināšanos un pārtikas trūkumu šajā gadā humānā palīdzība ir nepieciešama 6,8 miljoniem cilvēku strukturāli nestabilos reģionos, kuros ir ierobežota piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem; tādēļ prasa palielināt humānās palīdzības un attīstības palīdzības finansējumu šim reģionam, lai segtu izdevumus gan saistībā ar dzīvības glābšanas pasākumiem, gan ilgtermiņa centieniem novērst faktorus, kas izraisa neaizsargātību pret pārtikas un uztura nepietiekamību, un pilnveidot sociālos pamatpakalpojumus;

23.  uzsver, ka nepieciešamība īstenot humanitāro un attīstības pasākumu sasaisti būtu jāatspoguļo Savienības 2019. gada budžetā, koncentrējoties uz tādām svarīgām nozarēm kā uzturs; tādēļ aicina Komisiju un jo īpaši Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātu un Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu novērst humānās un attīstības palīdzības trūkumu, paredzot Savienības 2019. gada budžetā līdzekļus humānajai palīdzībai un ilgāka termiņa finansējumam uztura jomā, tādējādi bērniem, kuri cieš no smagas akūtas uztura nepietiekamības, nodrošinot iespēju piekļūt visa veida palīdzībai — gan ārkārtas, gan attīstības palīdzībai;

24.  atgādina, ka klimata pārmaiņu sekas būtiski ietekmē vairākus cilvēka dzīves aspektus un arvien vairāk ir jūtamas jaunattīstības valstīs; prasa papildu līdzekļus no citiem instrumentiem, ne tikai no ASI un/vai EAF rīcībai klimata politikas jomā, kas atspoguļo stingru apņemšanos īstenot klimata diplomātiju un palielinātu iesaisti tajā, jo īpaši veicinot atjaunojamo energoresursu nozari, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām; atgādina, ka dzeramā ūdens pieejamība ir būtisks sociālās un ekonomiskās attīstības faktors, kas ļauj apkarot nabadzību un nodrošināt izglītības un veselības aprūpes pieejamību; prasa dalībvalstīm un citiem dalībniekiem pildīt saistības, ko tie uzņēmušies attiecībā uz cīņu pret globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām; uzsver, ka piešķīrumiem jāizmanto nevis attīstības finansējums, bet citi līdzekļi;

25.  atgādina, ka saistībā ar klimata pārmaiņām un nepieciešamību pielāgoties tām attīstības programmās veiktie ieguldījumi katastrofu riska mazināšanai un sagatavotībai katastrofām ir būtiski, lai novērstu cilvēku ciešanas un dzīvību zaudēšanu, palīdzētu saglabāt rezultātus, kas sasniegti, īstenojot attīstības sadarbību ar partnervalstīm, un samazinātu nepieciešamību pēc ārkārtas pasākumiem;

26.  pauž nožēlu par to, ka Komisija ne tikai nav sasniegusi rezultātus saistībā ar mērķi, kas paredz 20 % no tās OAP piešķirt cilvēces attīstībai un sociālajai iekļaušanai, bet pat ir samazinājusi attiecīgo budžeta pozīciju; tādēļ prasa ievērojami palielināt šīs apropriācijas;

27.  uzsver izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību nozīmīgumu; prasa arī turpmāk atbalstīt pašreizējos un jaunus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības;

28.  uzsver, ka ir svarīgi pēc Brexit saglabāt pēc iespējas ciešāku sadarbību ar Apvienoto Karalisti attīstības sadarbības jomā;

29.  ņem vērā ierosināto palielinājumu par 134 % sadarbībai ar Tuvajiem Austrumiem paredzētajā budžeta pozīcijā un palielinājumu par 6 % migrācijai un patvērumam paredzētajā budžeta pozīcijā; pauž nožēlu par Komisijas skaidrojumu attiecībā uz abiem palielinājumiem, ņemot vērā, ka migrācijas plūsmas uz Eiropu ir krasi samazinājušās; tādēļ ierosina samazināt attiecīgās apropriācijas, lai finansētu nepieciešamo palielinājumu cilvēces attīstības budžeta pozīcijā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Lola Sánchez Caldentey, Jean-Luc Schaffhauser, Mirja Vehkaperä, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Frank Engel, Cécile Kashetu Kyenge, Paul Rübig, Kathleen Van Brempt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Mirja Vehkaperä

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

PPE

Frank Engel, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta

S&D

Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Kathleen Van Brempt

VERTS/ALE

Maria Heubuch

1

-

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

2

0

PPE

Joachim Zeller, Anna Záborská

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (29.8.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: William (The Earl of) Dartmouth

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Savienības tirdzniecības darba kārtība kļūst aizvien vērienīgāka, kā izklāstīts stratēģijā “Tirdzniecība visiem”; uzsver, ka ir jāsniedz pietiekams politisks un administratīvs atbalsts, lai nodrošinātu, ka par tirdzniecības darījumiem var vienoties atbilstīgos termiņos; uzsver, ka būtu jāpalielina finansējums iniciatīvām saistībā ar palīdzību tirdzniecībai un būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi Komisijas Tirdzniecības ĢD, lai varētu īstenot pasākumus, kuru skaits arvien pieaug, jo īpaši, lai nodrošinātu gan divpusējos, gan daudzpusējos nolīgumos iekļauto noteikumu īstenošanu un izpildi; uzsver to, cik svarīgi ir veikt novērtējumus pirms šādu nolīgumu noslēgšanas, to noslēgšanas laikā un pēc to noslēgšanas, lai panāktu iekļaujošāku stratēģiju; šajā sakarā atzīst, ka ir nepieciešami pēc dzimumiem dalīti dati; atkārtoti norāda uz nepieciešamību pienācīgi finansēt tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) īstenošanu, lai veicinātu ātru izmeklēšanu un ļautu tos ātri pieņemt; uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt pietiekama finansējuma pieejamību sadarbībai ar trešām valstīm un palīdzībai tām, lai veicinātu un sekmētu šo valstu atbilstību divpusējām un daudzpusējām tirdzniecības iniciatīvām un nolīgumiem, kuru starpā ir Vasenāras vienošanās, Kimberli process un starptautiskā Alianse pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai; prasa Savienības ar tirdzniecību saistītajā palīdzībā lielāku nozīmi piešķirt vietējās un reģionu tirdzniecības palielināšanai mūsu partnervalstīs un reģionos, tādējādi stiprinot iesaistīto valstu pašpietiekamu un noturīgu valsts ekonomisko attīstību; turklāt prasa Komisijai koordinēt tās īstenošanu, lai palielinātu tās efektivitāti;

2.  uzsver, ka starptautiskā tirdzniecība ir viens no galvenajiem Savienības ārpolitikas instrumentiem, kas, ja tiek pietiekami finansēts un īstenots, izmantojot saskaņotas stratēģijas, veicina ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši jaunattīstības valstīs; uzskata, ka kopējā tirdzniecības politika ir viens no spēcīgākajiem Savienības instrumentiem migrācijas cēloņu risināšanai;

3.  uzsver, ka Savienības budžets un tā struktūra ir visaptveroši jāreorganizē, iekļaujot vērienīgāku un nozīmīgāku Eiropas Parlamenta lomu, saistībā ar nākamās DFS pārskatīšanu un ņemot vērā tirdzniecības politikas darba kārtību, un aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu šajā jautājumā attiecībā uz Padomi un Parlamentu;

4.  aicina Komisiju novērtēt esošos instrumentus, kuru mērķis ir veicināt MVU internacionalizāciju, ciktāl tas saistīts ar to saskaņotību ar citiem Savienības MVU atbalsta instrumentiem, kā arī attiecībā uz subsidiaritāti, nedublēšanos un papildināmību dalībvalstu programmu kontekstā; aicina Komisiju turpināt finansēt MVU internacionalizācijas programmas un censties nodrošināt izcelsmes noteikumu kalkulatoru, kas piemērots MVU, kurš tiem īpaši dotu iespēju izmantot preferences, kas pieejamas saskaņā ar spēkā esošajiem nolīgumiem, lai palielinātu preferenču izmantošanas līmeni;

5.  norāda , ka pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanās tirdzniecības nolīgumu īstenošanā var dot labumu kopējās tirdzniecības politikas leģitimitātei un efektivitātei, ka Savienības iedzīvotāji aizvien biežāk vēlas saņem plašāku informāciju un piedalīties Savienības tirdzniecības politikā un ka Komisija šo iedzīvotāju interesi ir izvirzījusi kā prioritāti; uzskata, ka ir svarīgi pietiekami daudz līdzekļu piešķirt tam, lai pilsoņus aktīvi iesaistītu Savienības tirdzniecības politikas veidošanā un palielinātu Savienības pilsoņu informētību par tās priekšrocībām; prasa dialogā ar pilsoņiem iekļaut vietējās konsultantu grupas un kopīgās platformas, jo tie ir galvenie virzītājspēki, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības efektīvu līdzdalību tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības ilgtspējas sadaļu īstenošanā un uzraudzībā; prasa izstrādāt galvenos darbības rādītājus, ar kuriem tie vēlētos novērtēt muitas pārvaldes darbību vietējā un Savienības līmenī; aicina dalībvalstis aktīvāk skaidrot Savienības tirdzniecības politikas pievienoto vērtību, jo dalībvalstis ir tās, kas formulē sarunu pilnvaras;

6.  uzsver, ka ar tirdzniecību saistītais tehniskais atbalsts un ekonomiskā palīdzība, ko Eiropas kaimiņattiecību politika nodrošina mūsu Savienības partneriem aiz austrumu robežas, kā arī valstīm, kurās notika Arābu pavasaris, ir nozīmīgs ieguldījums šo reģionu stabilitātē;

7.  aicina Komisiju ieguldīt pētījumā par Savienības tirdzniecības politikas ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā, iekļaujot ieteikumus, lai politiku saskaņotu ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Yannick Jadot, France Jamet, Elsi Katainen, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Seán Kelly, Sander Loones, Bolesław G. Piecha, Fernando Ruas, Paul Rübig, Lola Sánchez Caldentey, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nessa Childers

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Elsi Katainen

ECR

Sander Loones, Emma McClarkin, Bolesław G. Piecha, Joachim Starbatty

EFDD

William (The Earl of) Dartmouth

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Bendt Bendtsen, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Seán Kelly, Sorin Moisă, Franck Proust, Fernando Ruas, Paul Rübig, Jarosław Wałęsa

S&D

Maria Arena, Nessa Childers, Karoline Graswander-Hainz, Bernd Lange, David Martin, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster

3

-

ENF

France Jamet, Danilo Oscar Lancini

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

3

0

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey, Helmut Scholz

VERTS/ALE

Yannick Jadot

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (28.9.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Joachim Zeller

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā 2019. gada Savienības budžeta projektu veido saistības EUR 166 miljardu apmērā, kas ir par 3 % vairāk nekā 2018. gadā, ieguldot spēcīgākā un noturīgākā Eiropas ekonomikā un veicinot solidaritāti un drošību abās Savienības robežu pusēs;

B.  tā kā papildus iepriekšējiem konsolidācijas centieniem, šis budžeta projekts ietver arī atbalstu jaunām iniciatīvām: Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas Darba iestāde, Strukturālo reformu atbalsta programmas paplašināšana; Eiropas aizsardzības rūpnieciskās attīstības programmas izveide, civilās aizsardzības spēju rezerve Savienības līmenī un jaunas Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveide,

Savienības budžeta strukturējums

1.  norāda, ka Savienības budžets ir strukturēts sadaļās, kas atbilst iestāžu īstenotajām darbībām (budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām); uzskata, ka šāds budžeta izklāsts nenodrošina ātru un skaidru izpratni par mērķiem, ko ir iecerēts sasniegt; norāda, ka pretēji tam, daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir strukturēta pa kategorijām, kas atbilst politikas jomām;

2.  norāda, ka budžeta projektam pievienotie programmu darbības izdevumu pārskati atspoguļo saikni starp katru budžeta pozīciju un politiskajiem mērķiem, ko ir iecerēts sasniegt;

3.  aicina Komisiju strukturēt Savienības budžetu atbilstoši DFS politiskajiem mērķiem;

2019. gada budžetam pievienotie programmu darbības izdevumu pārskati

4.  atzinīgi vērtē 2019. gada budžetam pievienotos programmu darbības izdevumu pārskatus, kuri saskaņā ar Finanšu regulas 38. pantu sniedz informāciju par katru izdevumu programmu saistībā ar:

–  katras programmas pamatojumu un ES pievienoto vērtību;

–  pārskatu par (faktisko un gaidāmo) īstenošanu;

–  programmas darbības rezultātiem (mērķiem, rādītājiem, starpposma mērķiem un uzdevumiem) un ieguldījumu Savienības pamatpolitikā un mērķos;

5.  ar bažām norāda, ka Komisija finanšu pārvaldības rezultātu mērīšanai izmanto divus mērķu un rādītāju kopumus; no vienas puses, EK ģenerāldirektori savos gada darbības pārskatos (GDP) novērtē vadības plānos noteikto mērķu sasniegšanu un, no otras puses, Komisija mēra izdevumu programmu sniegumu, izmantojot programmu darbības izdevumu pārskatus, starp kuriem nav gandrīz nav nekādu savstarpēju atsauču; tas mazina dažādu sniegumu raksturojošu dokumentu veidu salīdzināšanas iespējas;

6.  īpaši norāda, ka ģenerāldirektori savos GDP ziņo par vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu, taču nenorāda attiecīgos izdevumus; tādēļ aicina Komisiju pilnībā īstenot uz sniegumu vērstas budžeta plānošanas, īstenošanas un ziņošanas principu, kas dos iespēju sniegt ex post ziņojumus par mērķu sasniegšanai izlietotajiem līdzekļiem;

7.  atgādina, ka pašreizējais programmu snieguma satvars, par ko ziņots programmu pārskatos, ietver 716 dažāda veida rādītājus, ar kuriem mēra sniegumu salīdzinājumā ar 61 vispārēju mērķi un 228 konkrētiem mērķiem;

8.  atzinīgi vērtē to, ka šajā īstenošanas posmā jau ir iesniegti ziņojumi (vai daļēji ziņojumi) par faktiskajiem sasniegumiem saistībā ar gandrīz 90 % rādītāju; tas parāda pastāvīgu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (60 % 2017. gada programmu pārskatos un 80 % 2018. gada programmu pārskatos); norāda, ka programmu pārskatos ir iekļauti dati par faktiskajiem rezultātiem 2014. -2016. gadā vai 2017. gadā;

9.  aicina Komisiju:

(a)  racionalizēt ziņošanu par sniegumu, proti:

–  vēl vairāk samazināt mērķu un rādītāju daudzumu, ko Komisija izmanto dažādo sniegumam veltīto ziņojumu sagatavošanai, un koncentrēties uz tiem, ar kuriem vislabāk iespējams izmērīt Savienības budžeta vidisko un ekonomisko sniegumu, vienlaikus tomēr nepieļaujot vienādu pieeju visiem;

–  izklāstīt finanšu informāciju tādā veidā, kas ļauj to salīdzināt ar informāciju par sniegumu, lai būtu skaidri saskatāma saikne starp izdevumiem un sniegumu;

–  izskaidrot un uzlabot vispārējo saskaņotību starp abiem mērķu un rādītāju kopumiem, no vienas puses, programmām, un, no otras puses — ģenerāldirektorātiem;

(b)  labāk līdzsvarot ziņošanu par sniegumu, skaidri izklāstot informāciju par galvenajiem sarežģījumiem, kuri vēl joprojām risināmi;

10.  atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada programmu pārskatos ir atsauces uz tādu pārnozaru politikas mērķu sasniegšanu kā cīņa pret klimata pārmaiņām, bioloģiskā daudzveidība un dzimumu jautājumi; atzinīgi vērtē to, ka Komisija arī iesniedz attiecīgās izdevumu programmas, kas palīdz sasniegt Ž. K. Junkera vadītās Komisijas desmit prioritātes, un uzsver jaunākās un attiecīgās iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai gan bieži netiešā un skaitļos neizsakāmā veidā;

11.  aicina Eiropas Parlamenta Budžeta komiteju sadarbībā ar Parlamenta nozaru komitejām veicināt patiesu uz rezultātiem vērstu kultūru attiecībā uz līdzekļu izmantošanas optimizāciju un apsvērt finansējuma pārdalīšanu no programmām, kuras uzrāda zemu sniegumu;

Stratēģija Eiropa „2020”

12.  uzsver, ka stratēģijā “Eiropa 2020” ir iekļauti pašreizējā plānošanas perioda prioritārie mērķi un uzdevumi, tāpēc Savienības budžets ir izšķirīgs instruments, lai īstenotu paredzētos stratēģijas mērķus un sasniegtu paredzētos rezultātus; tomēr pauž bažas par to, ka saskaņā ar galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem Savienība joprojām nav sasniegusi šos mērķus un rezultātus, bet nevienlīdzība un atšķirības Savienībā un tās dalībvalstīs joprojām pastāv, tādējādi apdraudot pašu Eiropas projektu;

13.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas viedokli tiek lēsts, ka kopējais ieguldījums stratēģijas “Eiropa 2020” 2019. gada budžeta projektā ir 66,2 % (106 958,3 miljoni EUR), tādējādi paliekot iepriekšējo gadu līmenī; uzskata, ņemot vērā resursu ierobežojumus, ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai mērķtiecīgāk izmantotu pieejamos resursus un efektīvāk izmantotu līdzekļus, kas paredzēti, lai būtiski uzlabotu stratēģijas “Eiropa 2020” galveno mērķu īstenošanu tur, kur īpašas bažas rada rezultātu trūkums — nabadzības līmeņa samazināšanā un sociālās iekļaušanas attīstībā;

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)

14.  uzsver, ka pašreizējā KLP izdevumu sadale: 44,7 % visu Savienības lauku saimniecību gada ienākumi nesasniedz 4000 EUR, un 2016. gadā vidēji 10 % no KLP tiešo maksājumu saņēmējiem saņēma aptuveni 60 % maksājumu; norāda, ka tiešo maksājumu sadalījums lielā mērā atspoguļo zemes koncentrāciju, — 20 % lauksaimnieku pieder 80 % zemes, ņemot vērā atšķirības starp atsevišķām dalībvalstīm;

15.  aicina Komisiju rūpīgi analizēt lauksaimnieku ienākumu vispārējās samazināšanās iemeslus kopš 2013. gada, jo īpaši par izmaksu un peļņas attiecību saistībā ar dažādiem pārtikas piegādes ķēdes elementiem (ražotāji, pārstrādātāji, transports, mazumtirgotāji utt. — tādā veidā atklājot, kur paliek lielākā peļņas daļa), kā arī veikt vajadzību novērtējumu un definēt jaunu galveno darbības rezultātu mērķi, kam būtu pievienoti iznākuma un ietekmes rādītāji, lai mazinātu lauksaimnieku ienākumu nevienlīdzību;

Kohēzijas politikas paātrināšana

16.  pauž bažas, ka vairāk nekā trīs gadus pēc 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma dalībvalstis ir iecēlušas tikai 77 % no iestādēm, kas atbildīgas par programmām, kuras tiek finansētas no kohēzijas politikas līdzekļiem; līdz 2017. gada 1. martam Komisijas saņemtajos galīgajos pārskatos izdevumi aptvēra tikai 0,7 % no budžeta, kas piešķirts visam plānošanas periodam; 2017. gada vidū kavējumi budžeta izpildē bija lielāki, nekā tajā pašā laikā 2007.–2013. gada plānošanas periodā; norāda, ka līdz ar to neizpildīto saistību apmērs pašreizējā finansēšanas perioda beigās varētu būt pat lielāks nekā iepriekšējā periodā;

17.  aicina Komisiju paātrināt kohēzijas politikas programmas un ar to saistīto maksājumu izpildi, kā arī izmantot tās rīcībā esošos resursus, lai palīdzētu dalībvalstīm stiprināt to administratīvās spējas, lai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā līdz n+2 gadam saīsinātu īstenošanas laiku;

Eiropas pusgads

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis veidot ciešāku koordināciju starp kohēziju, ekonomikas pārvaldību un Eiropas pusgadu, lai līdzsvarotu Eiropas pusgadu, nodrošinot prioritāti politikai, kas veicina lielāku sociālo taisnīgumu un sociālo kohēziju;

Migrācija

19.  pieņem zināšanai, ka Komisija lēš, ka 2019. gadā būs vajadzīgi kopumā 2,3 miljardi EUR 3. izdevumu kategorijā “Drošība un pilsoniskums”, lai risinātu migrācijas un drošības problēmas, taču pauž nožēlu par to, ka Eiropas Revīzijas palāta pēdējā gada pārskatā ir norādījusi, ka “Komisija [...] nebija paziņojusi bēgļu un migrācijas krīzei mobilizēto līdzekļu kopsummu, un to ir grūti aplēst. ” (Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 2.28. punkts); pauž bažas, ka tas joprojām attieksies arī uz 2019. gada budžeta projektu, un tādēļ var sarežģīt to vajadzību atklāšanu, kuras varētu rasties; atzinīgi vērtē to, ka Komisija pabeidz visaptverošu pārskatu par datiem imigrācijas jomā;

20.  atgādina Komisijas viedokli, ka ir „grūti vai pat neiespējami sniegt aptuvenu aprēķinu par izdevumiem migrantiem/patvēruma meklētājiem dalījumā pa valstīm, jo migrācijas plūsmu pārvaldība aptver plašu darbību spektru”(1);

Finanšu instrumenti un trasta fondi

21.  pauž nožēlu, ka 2016. gadā 6,7 % no kopējiem maksājumiem finansēšanas vadības instrumentiem (900 miljoni EUR) iztērēti pārvaldības izmaksām un maksām; uzskata šo summu par nesamērīgi lielu; vēlreiz mudina Komisiju uzlabot pārredzamību attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentu (FVI) izmantošanu, regulāri ziņot par sviras efektiem, zaudējumiem un riskiem un iesniegt FVI izmaksu un ieguvumu analīzi salīdzinājumā ar tiešākiem projektu finansēšanas veidiem;

22.  uzsver, ka trasta fondi būtu jāveido tikai tad, ja ir pamatoti tos izmantot un nepieciešamo darbību nav iespējams īstenot ar citiem jau pastāvošiem finansēšanas paņēmieniem; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespēju pārtraukt to trasta fondu izmantošanu, kuri nespēj piesaistīt ievērojamu ieguldījumu no citiem līdzekļu devējiem vai nenodrošina pievienoto vērtību salīdzinājumā ar „tradicionālajiem” Savienības ārējiem instrumentiem; uzskata par nepieņemamu to, ka EAF iesaistīšana trasta fondos vēl vairāk ierobežo Parlamenta iespēju kontrolēt Savienības izdevumus;

Eiropas Prokuratūra (EPPO)

23.  prasa, lai EPPO tiktu pienācīgi finansēta un nodrošināta ar personālu; norāda, ka 2019. gada budžeta projektā Savienības ieguldījuma kopējā summa ir 4 911 000 EUR; norāda, ka šīs apropriācijas ir paredzētas, lai segtu EPPO ar darbiniekiem un infrastruktūru saistītos izdevumus, administratīvos izdevumus un darbības izdevumus EPPO lietu pārvaldības sistēmas izstrādes uzsākšanai;

24.  pauž nožēlu par to, ka ir paredzētas tikai 35 amata vietas, kas nozīmē to, ka pēc prokuroru vietnieku amata vietu samazinājuma (23) administratīvo uzdevumu veikšanai būs paredzētas tikai 12 amata vietas; uzskata, ka tas nav reālistisks risinājums.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Jonathan Bullock, Tamás Deutsch, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Wolf Klinz, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Monica Macovei, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Bart Staes, Indrek Tarand, Joachim Zeller, Dennis de Jong

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Karin Kadenbach

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Wolf Klinz

ECR

Monica Macovei

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Dennis de Jong

NI

Cătălin Sorin Ivan

PPE

Richard Ashworth, Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Claudia Schmidt, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Karin Kadenbach, Arndt Kohn, Bogusław Liberadzki, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski

VERTS/ALE

Bart Staes, Indrek Tarand

1

-

EFDD

Jonathan Bullock

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Atbilde uz rakstisko jautājumu Nr. 23-CONT, komisāra D. Avramopoulos uzklausīšana 2016. gada 29. novembrī.


Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (31.8.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Luděk Niedermayer

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  prasa 2019. gada budžetā galveno uzmanību pievērst Eiropas pusgadā un Eiropas Parlamenta rezolūcijās noteiktajām prioritātēm un to jautājumu risināšanai, kas ES iedzīvotājiem ir vissvarīgākie un pilnībā vai daļēji ir ES kompetencē, kā norādīts, piemēram, Eirobarometra 2018. gada aptaujā, saskaņā ar kuru vissteidzamāk risināmās problēmas ir īpaši saistītas ar drošības un aizsardzības jomu;

2.  uzsver, ka sociāli līdzsvarotas un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un izaugsmes stimulēšana, vienlaikus veicot strukturālas reformas, lai modernizētu Eiropas ekonomiku, paātrinātu ES reģionu konverģenci un novērstu jauniešu bezdarbu, ir viens no steidzami risināmiem jautājumiem — tāpat kā klimata pārmaiņu palēnināšana, vides saudzēšana un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, nevienlīdzības mazināšana un migrācijas, patvēruma un bēgļu politikas finansēšana; uzsver ilgtspējīgas attīstības mērķu nozīmi šo problēmu pārvarēšanā;

3.  atgādina, ka Savienības budžets būtībā ir investīciju budžets;

4.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamus resursus makroekonomikas politikas koordinēšanai un uzraudzībai; īpaši uzsver, ka būtu jāturpina pārredzama komunikācija un saiknes veidošana ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām saistībā ar EMS un tostarp euro nākotni;

5.  uzsver, ka Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) ir būtiska loma, lai sekmētu patiesu Eiropas pieeju finanšu uzraudzībai, veicinātu uzraudzības konverģenci, Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu un valstu iestāžu labāku savstarpējo koordināciju, nodrošinātu finanšu stabilitāti, veicinātu finanšu tirgu labāku darbību un nodrošinātu individuālo ieguldītāju un patērētāju aizsardzību; aicina Budžeta komiteju nodrošināt, ka tiek piešķirti atbilstoši resursi, kas, pilnībā racionāli izmantoti, ļaus nodrošināt EUI pietiekamu darbinieku skaitu un drošas un efektīvas IT sistēmas, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā tām uzticēto uzdevumu apjoma pakāpenisku palielināšanos;

6.  uzsver, ka Brexit un Eiropas Banku iestādes (EBI) pārcelšanai nevajadzētu traucēt EBI darbību; uzsver, ka ir svarīgi steidzami pabeigt darbu ar attiecīgajiem tiesību aktiem, lai būtu pietiekami daudz laika izmaksu ziņā efektīvas pārcelšanās īstenošanai; uzsver, ka attiecīgajos nākamajos tiesību aktos būtu pilnībā jāņem vērā Eiropas Parlamenta loma procedūrās, ar kurām turpmāk varētu tikt izveidotas vai pārvietotas Eiropas aģentūras;

7.  pieņem zināšanai EUI 2019. gada budžeta tāmes, iespējams, ievērojamo palielinājumu, kuru galvenokārt izraisa jauni uzdevumi, kas ierosināti pārskatītajā EUI regulā un citos patlaban izskatītajos tiesību aktos, tomēr uzstāj uz pilnīgu pārredzamību attiecībā uz šo papildu finanšu resursu sadali; uzskata, ka izdevumu par jaunajiem uzdevumiem segšanai būtu jāievieš ar nosacījumiem saistītas budžeta pozīcijas, kuras sāktu darboties tikai pēc attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas; atzīst, ka šāds finansējums būtu spēkā līdz jauna finansēšanas mehānisma pieņemšanai un ieviešanai;

8.  uzsver, cik svarīgi ir pabeigt EUI izveides regulas pārskatīšanu pirms Eiropas Parlamenta 8. sasaukuma beigām, lai, ņemot vērā iestādēm piemērotās uzraudzības darbības jomas izmaiņas, ieviestu iespēju noteikt atbilstošas un samērīgas papildu maksas, kas tiktu iekasētas no tirgus dalībniekiem, tādējādi daļēji aizstājot valsts kompetento iestāžu iemaksas, bet neietekmējot EUI neatkarīgumu;

9.  uzsver, ka EUI būtu pastāvīgi jācenšas palielināt savu efektivitāti, neapdraudot darba kvalitāti un galveno uzmanību pievēršot darba metožu pastāvīgai novērtēšanai, zinātības nodošanai un citiem EUI savstarpējas palīdzības veidiem, kā arī cilvēkresursu un finanšu resursu efektīvai izmantošanai; atgādina, ka EUI ir jādarbojas tikai un vienīgi Savienības likumdevēja uzticēto pilnvaru robežās un tās nedrīkst censties de facto paplašināt savas pilnvaras;

10.  uzskata, ka 2019. gada budžetā būtu jāpiešķir vairāk resursu bēgļu un migrantu uzņemšanai un atbalstam, jo īpaši dalībvalstīm pie ES dienvidu un austrumu robežas un tām dalībvalstīm, kas pilda savas saistības šajā sakarā;

11.  uzsver, ka ir jānodrošina atbilstoši resursi, lai atbalstītu Savienības darbību cīņā pret agresīvu nodokļu plānošanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

6

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hugues Bayet, Pervenche Berès, David Coburn, Thierry Cornillet, Markus Ferber, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Barbara Kappel, Wolf Klinz, Georgios Kyrtsos, Philippe Lamberts, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Costas Mavrides, Alex Mayer, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Alfred Sant, Martin Schirdewan, Peter Simon, Paul Tang, Ramon Tremosa i Balcells, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Simona Bonafè, Andrea Cozzolino, Ashley Fox, Ramón Jáuregui Atondo, Danuta Jazłowiecka, Rina Ronja Kari, Thomas Mann, Siegfried Mureşan, Andreas Schwab, Tibor Szanyi

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42

+

ALDE

Thierry Cornillet, Petr Ježek, Wolf Klinz, Caroline Nagtegaal, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

Ashley Fox, Sander Loones, Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner

PPE

Markus Ferber, Brian Hayes, Danuta Maria Hübner, Danuta Jazłowiecka, Georgios Kyrtsos, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Dariusz Rosati, Anne Sander, Andreas Schwab, Tom Vandenkendelaere

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Simona Bonafè, Andrea Cozzolino, Jonás Fernández, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Ramón Jáuregui Atondo, Olle Ludvigsson, Costas Mavrides, Alex Mayer, Alfred Sant, Peter Simon, Tibor Szanyi, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Philippe Lamberts, Ernest Urtasun

6

-

EFDD

David Coburn

ENF

Marco Zanni

GUE/NGL

Rina Ronja Kari, Dimitrios Papadimoulis, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

2

0

EFDD

Marco Valli

ENF

Barbara Kappel

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (30.8.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Marita Ulvskog

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka ilgtspējīga izaugsme un investīcijas ir būtiskas pienācīgu darbvietu radīšanai, veidojot kvalitatīvu nodarbinātību, un lielākas un kopīgas pārticības radīšanai visiem; uzskata, ka struktūrfondi un ieguldījumi ir efektīvāk jāvirza iekļaujošas izaugsmes veicināšanai, nevienlīdzības mazināšanai un augšupējas sociālās konverģences stimulēšanai;

2.  uzsver, ka ar 2019. gada budžetu būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētos mērķus sociālajā un nodarbinātības jomā, īstenojot proklamāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret jauniešu un ilgtermiņa bezdarbu, arvien pieaugošo nevienlīdzību, sociālo atstumtību un nabadzību, jo īpaši bērnu nabadzību; uzsver nepieciešamību turpināt atbalstīt migrantu integrāciju;

3.  uzsver, ka 2019. gada budžetu nevar skatīt izolēti no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS); uzsver, ka līdzekļu plānošana sociālajā un nodarbinātības jomā rada sinerģiju, lai palīdzētu samazināt krīzes saasinātās sociālās atšķirības un nevienlīdzību; brīdina — jebkāds budžeta samazinājums minētajās jomās tikai sarežģīs šo politikas virzienu efektivitāti un to mērķu sasniegšanu; tomēr atgādina, ka, ņemot vērā joprojām pastāvošos budžeta ierobežojumus, Eiropas pievienotās vērtības principam vajadzētu būt visu turpmāko izdevumu pamatā un ka efektīva un lietderīga līdzekļu izlietošana ir tikpat svarīga, cik budžeta maksimālais apjoms;

4.  noraida jebkādus samazinājumus budžeta plānojumā nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības pozīcijās; atgādina, ka ir jārod pareizais līdzsvars starp saistību un maksājumu apropriācijām, lai varētu pilnībā realizēt šo politikas pasākumu potenciālu; pauž īpašas bažas par Padomes ierosinātajiem samazinājumiem šajās jomās, jo tas varētu apgrūtināt ES iespējas sniegt rezultātus un attaisnot iedzīvotāju cerības;

5.  norāda uz Komisijas ierosināto apropriāciju ikgadējo palielinājumu 1. izdevumu kategorijā “Gudra un iekļaujoša izaugsme” (+3,1 % saistību apropriācijām un +1,3 % maksājumu apropriācijām);

6.  ņem vērā Komisijas ierosināto pieticīgo apropriāciju palielinājumu 1.b kategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” (+2,8 % saistību apropriācijām un +1,1% maksājumu apropriācijām);

7.  atkārtoti aicina nodrošināt ESF pienācīgas apropriācijas un jo īpaši maksājumu apropriācijas 2019. gada budžetā, ņemot vērā to, ka tam sāksies intensīvs īstenošanas periods un palielināsies dalībvalstu iesniegto maksājumu pieprasījumu skaits, un tādēļ pauž nožēlu par ierosināto maksājumu apropriāciju samazinājumu (- 2,6 %);

8.  atzinīgi vērtē priekšlikumu palielināt saistību apropriācijas FEAD un EGF (+ 2 % katram); ar bažām norāda uz maksājumu apropriāciju samazinājumu EGF (-60 %), kā arī uz EaSI paredzēto saistību un maksājumu apropriāciju samazinājumiem (attiecīgi 1,5 % un -0,4 %) apmērā; uzsver, ka apakšprogrammai “Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” paredzēto saistību apropriāciju vērienīgais līmenis būs jāsaglabā;

9.  atgādina, ka ES dažās dalībvalstīs(1) vērojama gandrīz stagnācija un nepietiekams algu pieaugums un ka gan Komisija, gan ECB iesaka īstenot vispārēju algu palielinājumu un uzlabot nodarbinātības kvalitāti; turklāt uzsver, ka attiecībā uz sociālo partneru iesaistes palielināšanu, piemēram, Eiropas pusgadā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, budžeta pozīcijas, ar kurām atbalsta Eiropas sociālo dialogu un sociālajiem partneriem paredzētus pasākumus, ir ļoti svarīgas; pieņem zināšanai nelielo saistību palielinājumu (6,4 %), bet pauž nožēlu par Komisijas ierosināto maksājumu apropriāciju samazinājumu (-21,8 %) attiecībā uz kolektīvajām darba attiecībām un sociālo dialogu; uzsver, ka labi funkcionējošas kolektīvo darba attiecību sistēmas pozitīvi ietekmē produktivitāti, darbvietu radīšanu un saglabāšanu, darbvietu kvalitāti un pienācīgu atalgojumu;

10.  uzsver to, ka jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā dažās dalībvalstīs joprojām ir nepieņemami augsts un ka NEET situācijā esošo jauniešu (jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) stāvoklis un ilgtermiņa bezdarbs rada īpašu satraukumu; uzsver to, ka nabadzība un sociālā un ekonomiskā atstumtība visvairāk apdraud jauniešus; uzsver — lai risinātu šos jautājumus, ir ļoti svarīgi nodrošināt pastāvīgu, palielinātu un savlaicīgu Garantijas jauniešiem finansējumu, izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI), kā arī atbilstīgu atbalstu no ESF pasākumiem nevienlīdzības novēršanai ne tikai saistībā ar nodarbinātību;

11.  norāda uz Eiropas Komisijas priekšlikumu par JNI paredzētu palielinājumu 2019. gadam EUR 233,3 miljonu apmērā; tomēr uzskata, ka JNI kopējais budžets joprojām nav pietiekams, lai nodrošinātu Garantijas jauniešiem mērķu sasniegšanu, un tādēļ prasa, lai 2019. gadā JNI saistību apropriācijas tiktu saglabātas tādā pašā līmenī kā 2018. gadā, proti, EUR 350 miljonu apmērā;

12.  uzsver aģentūru svarīgo ieguldījumu daudzu dažādu nodarbinātības un sociālo jautājumu risināšanā; šajā sakarībā uzsver, ka to uzdevumu skaits nepārtraukti pieaug un ka tādēļ šīm aģentūrām ir jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi, lai tās attiecīgi varētu izpildīt savus uzdevumus un nodrošināt vislabākos rezultātus ES tiesību aktu un politisko mērķu atbalstam; tādēļ pauž nožēlu par ierosināto Cedefop finansējuma samazinājumu (-5,8 % gan saistību, gan maksājumu apropriācijām); atkārtoti pauž bažas par negatīvo ietekmi uz budžetu, ko rada Īrijas valsts koeficienta palielināšanās, kura aizvien vairāk apdraud Eurofound finansiālo spēju īstenot savas pilnvaras; sagaida, ka Savienības iestādes veiks šīs ietekmes kompensēšanas pasākumus, kā pausts 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumā par Eurofound; uzsver papildu finansējuma nepieciešamību, lai saglabātu Aģentūras veiktā pētniecības darba līmeni, jo īpaši nolūkā nodrošināt darbu saistībā ar Eiropas mēroga apsekojumiem;

13.  atbalsta Eiropas Darba iestādes izveidi, kuras darbību paredzēts sākt 2019. gadā; uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekamu finansējumu, kas atspoguļotu uzdevumus, kas būtu izklāstīti nākamajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, ar kuru izveido Eiropas Darba iestādi, lai nodrošinātu pietiekamu finanšu līdzekļu apjoma paredzēšanu tās izveidei; norāda uz to, ka Komisijas ierosinātais finansējums (EUR 11 miljoni; līdz brīdim, kad likumdevējs pieņem pamataktu, apropriācijas ir jāiekļauj rezervē) ir mazāk vērienīgs nekā citām ES aģentūrām nodarbinātības un sociālo lietu jomā; uzsver, ka šo finansējumu nevar nodrošināt, pārvietojot piešķīrumus no citām nodarbinātības un sociālo lietu aģentūrām;

14  norāda, ka 2019. un 2020. gadā EURES portāls pakāpeniski tiks nodots Eiropas Darba iestādes pārraudzībā, un prasa nodrošināt to, lai šī darbību nodošana neradītu nedz samazinājumus EURES budžetā, nedz traucējumus portāla darbībā;

15.  atgādina, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir ļoti vērtīgi instrumenti, lai uzsāktu jaunu darbību un politikas īstenošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā, un ka vairākas EMPL komitejas idejas iepriekš ir veiksmīgi īstenotas kā izmēģinājuma projekti vai sagatavošanas darbības; mudina pilnībā izmantot katrā kategorijā pieejamo rezervi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

10

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Michael Detjen, Geoffroy Didier, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Miroslavs Mitrofanovs, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Dennis Radtke, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Siôn Simon, Romana Tomc, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Heinz K. Becker, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Rory Palmer, Evelyn Regner, Jasenko Selimovic, Birgit Sippel, Michaela Šojdrová, Helga Stevens, Neoklis Sylikiotis

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

ALDE

Marian Harkin, António Marinho e Pinto, Jasenko Selimovic, Renate Weber

PPE

Georges Bach, Heinz K. Becker, Geoffroy Didier, Danuta Jazłowiecka, Ádám Kósa, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Dennis Radtke, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Michaela Šojdrová, Romana Tomc

S&D

Guillaume Balas, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Michael Detjen, Elena Gentile, Jan Keller, Edouard Martin, Rory Palmer, Georgi Pirinski, Evelyn Regner, Siôn Simon, Birgit Sippel, Marita Ulvskog

VERTS/ALE

Jean Lambert, Miroslavs Mitrofanovs, Terry Reintke

10

-

ECR

Arne Gericke, Anthea McIntyre, Helga Stevens, Ulrike Trebesius

ENF

Dominique Martin

GUE/NGL

Rina Ronja Kari, Patrick Le Hyaric, João Pimenta Lopes, Neoklis Sylikiotis

NI

Lampros Fountoulis

1

0

GUE/NGL

Paloma López Bermejo

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Skat., piem. 2017. gada Eiropas pusgads: Komisijas paziņojums par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, 3. un 8. lpp. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2017-european-semester-country-specific-recommendations-commission-recommendations-communication.pdf

Jo īpaši:

KVAI Nr. 2 Vācijai: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2018-european-semester-country-specific-recommendation-commission-recommendation-germany-en.pdf

KVAI Nr. 2 Nīderlandei: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2018-european-semester-country-specific-recommendation-commission-recommendation-netherlands-en.pdf


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (30.8.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Adina-Ioana Vălean

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka 20,1 % no kopējām saistībām 2019. gada budžeta projektā (2019. gada BP) ir saistīts ar klimatu; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz mērķi, kas paredz 20 % Savienības budžeta izdevumu saistīt ar klimata pārmaiņu problēmu risināšanu, Savienības budžeta tendences norāda, ka pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodā šis skaitlis būtu tikai 19,3 %; uzsver, ka būtu jāpieliek visas pūles, lai sasniegtu 20 % mērķi; uzsver, ka pienācīgs finansiālā atbalsta līmenis ir ļoti būtisks, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām;

2.  norāda, ka 8,2 % kopējo saistību apropriāciju ir saistīti ar to, lai pavērstu pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; prasa piešķirt pietiekamus līdzekļus bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, lai varētu finansēt ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam un sasniegt tās mērķi — apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES —, ar bioloģisko daudzveidību saistītie mērķi ir jāintegrē visā Savienības budžetā;

3.  ņem vērā pieaugumu EUR 31,3 miljonu apmērā programmas LIFE saistību apropriācijām (+6 %); pauž nožēlu par to, ka programma LIFE veido tikai 0,3 % no 2019. gada BP;

4.  ņem vērā ierosināto summu EUR 68,3 miljonu apmērā saistību apropriācijās (+2,9 %) un EUR 61,3 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās (+9,6 %) veselībai; pauž nožēlu par to, ka šī summa ir tikai 0,04 % no 2019. gada BP un 1,8 % no 3. izdevumu kategorijas (saistību apropriācijās);

5.  uzskata, ka veselībai paredzēti līdzekļi būtu jāpalielina, jo īpaši tie, kas paredzēti pētniecībai garīgo slimību jomā; aicina Komisiju izvērtēt, kādas programmas tā varētu īstenot, lai palielinātu summas, kas paredzētas pētniecībai un izstrādei šajā jomā, ņemot vērā nākamo DFS periodu, un ziņot par to Parlamentam;

6.  ņem vērā ierosināto summu EUR 297,7 miljonu apmērā saistību apropriācijās (+6,3 %) un EUR 245,8 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās (-1 %) pārtikai un barībai; pauž nožēlu par to, ka tas ir tikai 0,18 % no 2019. gada BP un 8 % no 3. izdevumu kategorijas (saistību apropriācijās);

7.  ņem vērā saistību apropriāciju pieaugumu Savienības civilās aizsardzības mehānismam (UCPM) (EUR 149,6 miljoni jeb +350 %), kas ir Savienības solidaritātes stūrakmens; uzsver, ka šis palielinājums ir nepieciešams, jo 2019. gada BP tiek ņemts vērā Komisijas priekšlikums pārskatīt UCPM;

8.  norāda, ka 2019. gada BP apstiprināto pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā (ECDC), Eiropas Vides aģentūrā (EVA) un Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) ir saglabājies nemainīgs, savukārt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA) šo amata vietu skaits ir palielināts (attiecīgi +1(1) un + 3); uzsver, ka šīm aģentūrām attiecīgā gadījumā ir jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, lai tās īstenotu savas pilnvaras un veiktu savus uzdevumus un lai veicinātu uz zinātni balstītu pieeju Savienībā;

9.  pieņem zināšanai, ka 2019. gada BP apstiprinātās ECHA paredzētās pagaidu amata vietas tiks palielinātas par trim; norāda, ka šis palielinājums ir paredzēts, lai ECHA biocīdu līdzekļus pietuvinātu sākotnēji paredzētajam līmenim un kompensētu 2018. gadā trūkstošos līdzekļus; tomēr norāda, ka ar pārskatīto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (2) (Atkritumu pamatdirektīvu) ECHA ir noteikti papildu uzdevumi, kuriem pašlaik 2019. gada BP nav paredzētas nedz amata vietas, nedz finansējums; turklāt norāda, ka arī gaidāmajā pārstrādātajā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem(3) un ES Saindēšanās centra režīmā ir paredzēti jauni uzdevumi, un prasa nodrošināt pietiekamus līdzekļus ECHA, lai tā varētu veikt šīs jaunās darbības;

10.  uzsver, ka papildus ievērojamajam pašreizējo uzdevumu pieaugumam EVA ir noteikti jauni pienākumi, kas palielina EVA finanšu un personāla vajadzības, vienlaikus ievērojot ar personāla samazināšanu un budžeta stabilizāciju saistītos mērķus; uzsver — ja netiks palielināts štatu saraksts, pastāv risks, ka EVA spēja atbalstīt vides politikas izstrādi un īstenošanu Savienības un valstu līmenī tiks būtiski traucēta;

11.  norāda, ka EMA 2019. gadā būs jāsaskaras ar arvien lielāku darba slodzi un papildu budžeta vajadzībām sakarā ar Apvienotās Karalistes lēmumu par izstāšanos no Savienības; uzskata, ka uz ierobežotu laiku būtu jāapstiprina papildu finanšu līdzekļi un personāls, lai EMA varētu nodot un saglabāt būtiskas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai turpinātu efektīvi veikt tās uzdevumus un atsākt pašlaik atliktās darbības;

12.  aicina Komisiju ātri īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā;

13.  atgādina, ka izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā būtu jāsaņem pienācīgs finansējums visā to dzīves ciklā, lai varētu pilnībā īstenot to potenciālu;

14.  atgādina pārskatatbildības pret nodokļu maksātājiem un patērētājiem principu un tādēļ mudina īstenot stingru gada budžeta disciplīnu, lai ņemtu vērā finansiālo slogu iedzīvotājiem; uzsver, ka pašreizējo politikas virzienu, programmu un pasākumu izmaksu efektivitāte ik gadu būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā būtu jāveic atbilstīgi pasākumi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Arne Gericke, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Cristian-Silviu Buşoi, Elena Gentile, Anja Hazekamp, Norbert Lins, Younous Omarjee, Christel Schaldemose, Bart Staes, Keith Taylor, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Olle Ludvigsson

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

EFDD

Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Stefan Eck, Anja Hazekamp

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Birgit Collin-Langen, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Giovanni La Via, Norbert Lins, Miroslav Mikolášik, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean

S&D

Guillaume Balas, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Elena Gentile, Karin Kadenbach, Olle Ludvigsson, Susanne Melior, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Margrete Auken, Benedek Jávor, Michèle Rivasi, Bart Staes, Keith Taylor

6

-

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter, Jadwiga Wiśniewska

1

0

GUE/NGL

Younous Omarjee

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

  EFSA ir pieprasījusi papildu amata vietu ES Aģentūru atbalsta dienesta biroja vadītāja amatam Briselē. Šīs amata vietas finansējums tiks sadalīts starp ES aģentūrām, tādējādi šajā sakarā papildu budžeta līdzekļi nebūs nepieciešami.

(2)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.), kurā grozījumi nesen izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851 (OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.).

(3)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.)


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (25.9.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Jens Geier

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  noraida Padomes samazinājumus 3,61 % apmērā saistību apropriācijām un 0,22 % maksājumu apropriācijām budžeta pozīcijās saistībā ar ITRE komitejas uzdevumiem 2019. gada Savienības budžeta 1.a izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu; konstatē, ka Komisijas priekšlikumā salīdzinājumā ar 2018. gadu Savienības budžeta 1.a izdevumu kategorijā ar ITRE komitejas uzdevumiem saistītajās budžeta pozīcijās saistību apropriācijas ir palielinātas par 3,9 %, bet maksājumu apropriācijas — par 1,8 %; atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada budžetā galvenā uzmanība ir pievērsta izaugsmei, inovācijai, konkurētspējai, digitalizācijai, ilgtspējai, klimata pārmaiņām, pārejai uz augstā mērā energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī sekmīgam jauniešu un sieviešu darbam pētniecībā un uzņēmējdarbībā;

2.  uzskata, ka pētniecība, MVU un konkurētspēja arī turpmāk dos izšķirīgu ieguldījumu darbvietu izveidē un izaugsmē visā Savienībā; uzskata, ka budžetam, kas piešķirts sekmīgajām programmām „Apvārsnis 2020” un COSME 2019. gadā, ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu to turpināšanu;

3.  uzsver, ka ir jāiegūst līderpozīcijas inovācijas un revolucionāru tehnoloģiju jomā; tāpēc pauž nožēlu par Padomes izdarītajiem nozīmīgajiem samazinājumiem pētniecības un inovācijas pamatprogrammai 0,3 miljardu EUR apmērā saistību apropriācijām un 18 miljonu EUR apmērā maksājumu apropriācijām, jo tas ārkārtīgi negatīvi ietekmēs pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, un jo īpaši pauž nožēlu par samazinājumiem attiecīgajās budžeta pozīcijās, piemēram, pētniecības stiprināšanai nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā un Eiropas pētniecības infrastruktūras stiprināšanai atvēlētajās budžeta pozīcijās, kuras tiek izmantotas dzīves līmeņa paaugstināšanai, zināšanu pieejamības uzlabošanai un sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai; konstatē, ka Komisijas priekšlikumā ierosināts 2019. gada vispārējā budžetā par 8,5 % palielināt saistību apropriācijas pamatprogrammai „Apvārsnis 2020”; atgādina, ka pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” ir atvēlēts pārāk maz finansējuma DFS 2014.–2020. gadam, tādēļ sekmīgu pieteikumu īpatsvars ir mazāks nekā iepriekšējās DFS laikposmā (11,6 % un dažās programmās pat tikai 3 %), un tas nozīmē, ka Savienības finansējumu saņem mazāks skaits kvalitatīvu pētniecības un inovācijas projektu; tāpēc atkārtoti norāda, ka ir stipri nobažījies par pieticīgo finansējuma līmeni, ko Komisija nākamajā DFS ir piedāvājusi atvēlēt programmai „Apvārsnis Eiropa”, un gaidāmajās sarunās par DFS 2021.–2027. gadam ir iecerējis panākt, lai šai programmai būtu nodrošināts vismaz absolūtais minimums 120 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās, un uzsver savu nostāju, ka saistībā ar Parīzes nolīgumu būtu ievērojami jāpalielina izdevumi klimata jomā salīdzinājumā ar pašreizējo DFS;

4.  uzskata, ka ES 2019. gada budžets būtu jāizmanto, lai nostiprinātu visus attiecīgos instrumentus cīņai ar jauniešu bezdarbu, jo īpaši ekonomiski atpalikušajos ES reģionos, galveno uzmanību pievēršot uzņēmējdarbības un digitālo prasmju veicināšanai;

5.  atzīst Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) nozīmi un panākumus; pauž nožēlu par to, ka nācās samazināt pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” paredzētās summas, lai nodrošinātu papildu finansējumu ESIF; uzsver, ka no Savienības vispārējā budžeta nebūtu jāfinansē jaunas iniciatīvas uz jau izveidoto Savienības programmu un politikas nostādņu rēķina; ir iecerējis pildīt apņemšanos, ko Parlaments pauda sarunās par ESIF, proti, cik vien tas iespējams, samazināt ietekmi uz šo programmu un apropriācijas skartajām budžeta pozīcijām 2019. gadā palielināt;

6.  atgādina, ka ir svarīgi veicināt plašu sinerģiju starp EISI transporta sadaļu un EISI digitālo sadaļu, lai maksimāli palielinātu finanšu sviras efektu projektiem, kuru mērķis ir sekmēt TEN-T koridoru digitalizāciju;

7.  vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir pabeigt enerģētikas savienības izveidi, nodrošinot, ka līdztekus tiek sasniegti Eiropas mērķi klimata jomā, īstenojot Parīzes nolīgumu un ANO noteiktos ilgtspējas mērķus; norāda, ka Eiropas Parlaments ziņojumā par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā (2017/2084(INI)) ir pieprasījis panākt lielāku saskaņotību starp Savienības saistībām Parīzes nolīguma satvarā un tās finansēšanas politiku piecām savstarpēji papildinošām enerģētikas savienības dimensijām; šajā sakarībā atgādina par pieņemto principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā arī par Savienības mērķi ieņemt līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā; mudina Komisiju nodrošināt finansējumu, kas vajadzīgs ieguldījumiem šajās jomās, kā arī ilgtspējīgai attīstībai, risināt tādus jautājumus kā enerģētiskā nabadzība un taisnīga pāreja un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nozarei pārejot uz videi nekaitīgākiem ražošanas procesiem, lai panāktu oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku 2050. gadā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas aplēses, kas liecina, ka izdevumi klimata jomā sasniegs 20,1 % no 2019. gada budžeta, taču vēlreiz norāda, ka šis priekšlikums nozīmē, ka tikai 19,3 % no Savienības budžeta 2014.–2020. gadam būs atvēlēti ar klimatu saistītiem pasākumiem uzskata — lai sasniegtu šos mērķus, EISI būtu jāsaglabā nepieciešamie līdzekļi; pauž bažas par Padomes izdarītajiem nozīmīgajiem samazinājumiem saistību un maksājumu apropriācijām EISI enerģētikas sadaļā;

8.  apzinās, cik ļoti svarīgas ir sabiedrības problēmu risināšanai paredzētās budžeta pozīcijas, jo īpaši budžeta pozīcija veselības un labklājības uzlabošanai mūža garumā, lai paaugstinātu dzīves līmeni Savienībā; mudina Komisiju saglabāt pietiekamu finansējumu šādiem mērķiem un pauž nožēlu par Padomes ierosinātajiem samazinājumiem;

9.  uzsver, ka ir svarīgi sasniegt digitālā vienotā tirgus mērķus, lai uzlabotu Savienības digitalizāciju un Eiropas ekonomikas, publiskā sektora un iedzīvotāju digitālo iekļautību; šajā sakarībā atzīst tādu iniciatīvu kā WIFI4EU nozīmību; pauž nožēlu par Padomes izdarītajiem samazinājumiem attiecībā uz šo iniciatīvu;

10.  uzsver, ka MVU ir būtiska Eiropas ekonomikas daļa, jo tie nodrošina lielu darbvietu skaitu Savienībā, un uzskata, ka ir jāizveido MVU draudzīga uzņēmējdarbības vide, kā arī jāatbalsta MVU kopas un tīkli; tomēr ar dziļām bažām norāda uz Padomes izdarītajiem samazinājumiem attiecībā uz MVU instrumentu, kuri dod pretrunīgu signālu Eiropas uzņēmējiem;

11.  pieņem zināšanai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EARAP); uzsver, ka šādai darbībai būtu jāpiešķir jauni resursi, ņemot vērā tās būtisko ietekmi uz Savienības budžetu; pauž bažas par Padomes izdarītajiem samazinājumiem attiecībā uz EISI un Eiropas kosmosa programmām (piemēram, programmu „Vadošā pozīcija kosmosa jomā” un Copernicus) EARAP finansēšanas nolūkā, jo civilām programmām nebūtu jāatņem finanšu resursi, lai finansētu programmas aizsardzības jomā;

12.  uzsver, ka ir jāreformē Eiropas mobilitātes nozare, lai panāktu, ka Savienībā ir ilgtspējīgs, ekoloģiski tīrs un konkurētspējīgs transports, sagatavotu nākotnei Savienības autorūpniecību un sasniegtu mūsu mērķus klimata jomā; tāpēc uzsver, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums programmām, kas šos mērķus atbalsta, piemēram, EISI transporta sadaļai un kopuzņēmumam „Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (FCH 2); līdz ar to ir noraizējies par Padomes samazinājumiem šo programmu budžetā;

13.  atgādina, ka ir svarīgi ar atbilstošiem finanšu un personāla resursiem nodrošināt visas ar ITRE komitejas uzdevumiem saistītās aģentūras, lai tās spētu pienācīgi pildīt savus pienākumus; uzsver, ka ar šo vispārējo budžetu ir pielikts punkts personāla samazināšanai par 5 % un tā dēvētajam pārdales fondam, un mudina Komisiju turpmāk atturēties no tamlīdzīgām darbībām; uzstāj, ka resursi ir jāpalielina atbilstoši tam, kā pieaug attiecīgo aģentūru pienākumu apjoms; šajā ziņā atzinīgi vērtē ENISA un Eiropas GNSS aģentūras darbinieku skaita palielināšanu; ar bažām norāda, ka attiecīgie palielinājumi nav pietiekami, kā arī aicina palielināt ACER darbinieku skaitu, lai aģentūras varētu izpildīt savas pilnvaras, cita starpā pieņemt un paturēt darbā augsti kvalificētus speciālistus un plānot turpmākos uzdevumus un pienākumus;

14.  uzsver — maz ticams, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības tieši ietekmēs ar ITRE komitejas uzdevumiem saistītās programmas, jo Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka nodrošinās savu ieguldījumu 2019. un 2020. gada budžetā;

15.  uzsver, ka tad, ja Savienība nepildīs savas juridiskās un politiskās saistības attiecībā uz maksājumu apropriācijām, tas nopietni kaitēs Savienības reputācijai un ļoti nelabvēlīgi ietekmēs uzticēšanos Savienības iestāžu spējai pildīt savus pienākumus, un jo īpaši uzsver, ka vēl aktuālāku to padara fakts, ka Savienība drīzumā sasniegs spēkā esošās DFS beigu termiņu un tāpēc ir ātri jāpanāk progress daudzgadu programmu īstenošanas procesā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

24.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

5

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, José Blanco López, Jonathan Bullock, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Angelo Ciocca, Jakop Dalunde, Igor Gräzin, Rebecca Harms, Barbara Kappel, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Tilly Metz, Nadine Morano, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Julia Reda, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Michał Boni, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Marisa Matias, Gesine Meissner, Pavel Telička

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bernd Kölmel


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (12.7.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Jasenko Selimovic

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (IMCO) atbildība budžeta procedūrā ietver budžeta pozīcijas 2. sadaļā (“Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU”), 14. sadaļā (“Nodokļu politika un muitas savienība”) un 33. sadaļā (“Tiesiskums un patērētāji”);

2.  uzsver, ka vienotais tirgus ir viens no Eiropas lielākajiem sasniegumiem, kas ir palielinājis iespējas attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti Savienībā, palielinājis ES iekšzemes kopproduktu par 1,7 % un radījis 3,6 miljonus papildu darbvietu kopš 1990. gada, un tādēļ uzskata, ka vienotā tirgus pabeigšana ir jāsaglabā kā viena no 2019. gada budžeta prioritātēm, jo ir ļoti svarīgi, lai Savienība kļūtu par konkurētspējīgāku un dinamiskāku uz zināšanām balstītu ekonomiku tās iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību palielināt Savienības konkurētspēju un prasa budžeta piešķīrumu, lai palīdzētu pārveidot darbības digitālai pasaulei;

3.  atgādina, ka patērētājiem labvēlīga un iespējām nodrošināta vide ir viens no galvenajiem faktoriem vienotā tirgus pabeigšanai un ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai visā Eiropā, un uzsver, ka Savienības tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā ir nodrošinājuši iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzamību un uzticēšanos, kas nepieciešama daudzās jomās, piemēram, pasažieru un patērētāju tiesību jomā, un attiecībā uz cīņu pret negodīgu komercpraksi un negodīgiem līguma noteikumiem;

4.  vienlaicīgi norāda, ka Savienības tirgos joprojām sastopami nedroši un neatbilstīgi produkti, kā tika konstatēts vairākos nesenos skandālos, tādējādi uzsverot nepieciešamību paredzēt finansējumu efektīvākai un saskaņotākai tirgus uzraudzībai un pasākumiem, kas nodrošinātu patērētāju drošību;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektā (2019. gada budžeta projekts) IMCO galvenās prioritātes muitas savienības darbības, patērētāju tiesību aizsardzības, konkurētspējas un iekšējā preču un pakalpojumu tirgus jomā ir pienācīgi ņemtas vērā un tām ir nodrošināti atbilstīgi budžeta piešķīrumi saistību apropriāciju ziņā, un aicina Padomi apstiprināt šīs apropriācijas;

6.  uzsver, ka vienotā tirgus politikai vajadzētu būt prioritārai jomai, īstenojot mērķi par labāku budžeta izlietojumu, un ka līdzvērtīgi ietaupījumi būtu jāpanāk arī citās jomās, lai nodrošinātu izdevumu saistības;

7.  atzinīgi vērtē saistību apropriāciju līmeņa palielinājumu muitas savienības modernizācijai, atbalstot Savienības Muitas kodeksa (Kodekss) ieviešanu un elektronisku muitas sistēmu izstrādi, jo Kodeksa pilnīga un vienota īstenošana ir būtiska, lai uzlabotu iedzīvotāju un Savienības finanšu interešu aizsardzību, un e-muita turpmākajos gados būs sarežģītākais uzdevums, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, un uzsver, ka ir svarīgi vienkāršot muitas procedūras un efektīvi īstenot muitas sistēmas, lai apkarotu krāpšanu un veicinātu konkurenci;

8.  uzsver, ka joprojām pastāv problēmas attiecībā uz Savienības iedzīvotāju patērētāju tiesību aizsardzību, jo īpaši digitālās ekonomikas jomā un attiecībā uz pārrobežu tirdzniecības attīstību Savienībā, un tādēļ pauž nožēlu par to, ka apropriācijas patērētāju programmai 2019. gada budžeta projektā nav pietiekamas; tādēļ prasa nodrošināt atbilstīgu finansējumu patērētāju programmai, lai pabeigtu īstena Eiropas digitālā vienotā tirgus izveidi, sasniegtu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem patērētājiem, un nodrošinātu jaunu jautājumu atbilstīgu risināšanu patērētāju aizsardzības politikas jomā;

9.  uzsver iekšējā tirgus pārvaldības instrumentu nozīmīgumu, lai nodrošinātu ne tikai Savienības noteikumu pienācīgu piemērošanu, bet arī labāku informācijas un palīdzības sniegšanu patērētājiem un uzņēmumiem, un iesaka Komisijai atbalstīt izpratnes veidošanas programmas attiecībā uz viņu tiesībām un atbilstīgu rīcību, lai reaģētu uz to pārkāpumiem; tādēļ prasa palielināt attiecīgo budžeta pozīciju 02 03 04, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību un jo īpaši informācijas un palīdzības sniegšanas pakalpojumus;

10.  norāda, ka 91,6 % iedzīvotāju un uzņēmumu nav zināms par jebkādiem Eiropas līmeņa informācijas vai palīdzības pakalpojumiem(1), un uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai patērētāji un uzņēmumi būtu informēti par informācijas un palīdzības instrumentiem, jo īpaši par portālu “Tava Eiropa” un Eiropas Patērētāju centru tīklu, un ka ir nepieciešami ievērojami centieni, lai palielinātu informētību, un tādēļ sagaida ievērojamu finansējuma piešķīrumu palielinājumu;

11.  norāda, ka Savienības iestādes jau ir panākušas neoficiālu vienošanos par Komisijas priekšlikumu regulai par vienotas digitālās vārtejas izveidi informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai, un sagaida, ka vārtejas sagatavošanai jau 2019. gadā tiks piešķirts atbilstīgs finansējums;

12.  saistībā ar to, ka 2018. gada 3. decembrī sāks piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/302(2), atgādina Komisijai par tās apņemšanos līdz 2020. gada martam veikt padziļinātu analīzi par to, vai iespējams paplašināt minētās regulas darbības jomu, lai pilnībā aptvertu ar autortiesībām aizsargātos elektroniski sniegtos pakalpojumus, tostarp audiovizuālos pakalpojumus, un tādēļ prasa jau 2019. gadā nodrošināt atbilstīgu finansējumu šim mērķim;

13.  atgādina, ka Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma (COSME) ir būtisks instruments, lai veicinātu uzņēmējdarbības kultūru, atbalstītu esošos mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un nodrošinātu to konkurētspēju, ilgtspēju un izaugsmi, palīdzētu tiem uzsākt digitālu pāreju, kā arī veicinātu zināšanu sabiedrības attīstību, un cer, ka COSME paredzēto maksājumu apropriāciju samazinājums 2019. gada budžeta projektā izriet tikai no Komisijas veikta nesamaksāto summu detalizēta aprēķina, jo ir ļoti svarīgi novērst trūkumus un nepietiekamus maksājumus saistībā ar COSME darbībām;

14.  atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielinājumu 2019. gada budžeta projektā budžeta pozīcijā 02 02 01 “Uzņēmējdarbības veicināšana un Savienības uzņēmumu konkurētspējas un piekļuves tirgiem uzlabošana”, vienlaikus joprojām paužot bažas par paredzēto maksājumu apropriāciju līmeni, jo MVU piekļuves finansējumam uzlabošana joprojām ir viena no galvenajām IMCO prioritātēm attiecībā uz 2019. gada budžetu;

15.  atzinīgi vērtē apropriāciju palielinājumu 2019. gada budžeta projekta pozīcijā 33 04 01 “Patērētāju interešu aizsardzība un to drošības un informēšanas uzlabošana”; uzsver, ka vidusmēra patērētāja izglītošanas un informētības uzlabošana ir ļoti svarīga digitālajā vienotajā tirgū; prasa pastiprināt tos vienotā tirgus rīkus, kas palielina izpratni par iekšējā tirgus noteikumiem; uzsver, ka ir jāturpina finanšu piešķīrumi SOLVIT, Eiropas Patērētāju centru tīklam un FIN-NET;

16.  uzsver standartu nozīmi Savienības tirgus konkurētspējā; atgādina, ka ir jāsniedz pienācīgs finanšu atbalsts Eiropas standartizācijas organizāciju darbībām;

17.  prasa finansēt visus IMCO apstiprinātos izmēģinājuma projektus un jo īpaši šādus projektus “Aviosabiedrību veiktas iespējamas negodīgas patērētāju profilēšanas un cenu pielāgošanas uzraudzība” (ar to tiek izmeklēts, vai aviosabiedrības nodarbojas ar tā dēvēto patērētāju profilēšanu, lai pielāgotu lidojumu biļešu cenas), “Tīmekļa pieejamības prasību piemērošana pēc noklusējuma tīmekļa sagatavošanas rīkos un platformās” (ar to tiek veicināta un atbalstīta Eiropas standarta EN 301 549 v1.1.2 attiecīgo pieejamības prasību pieņemšana, piešķirot uzņēmumiem dotācijas) un “Vienotajā tirgū tirgotu produktu iespējamo kvalitātes atšķirību novērtēšana” (ar to tiek turpināti attiecīgi ar patērētājiem un tirgu saistīti pētījumi par vienotā tirgus produktu iespējamu divējādu kvalitāti);

18.  attiecībā uz izmēģinājuma projektu “Vienotajā tirgū tirgotu produktu iespējamo kvalitātes atšķirību novērtēšana” aicina Komisiju nodrošināt, ka IMCO locekļi ir cieši iesaistīti visu to darbību plānošanā un uzraudzībā, kas saistītas ar šo izmēģinājuma projektu, un atgādina, ka EP deputātiem vajadzētu būt ievērojamai lomai sabiedrības informēšanā par galīgā ziņojuma rezultātiem;

19.  uzsver, ka visas iekšējā tirgus programmas ir jāsasaista ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/679(3);

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Pascal Arimont, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Pascal Durand, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Eva Maydell, Marlene Mizzi, Jiří Pospíšil, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Jasenko Selimovic, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Birgit Collin-Langen, Julia Reda, Marc Tarabella, Matthijs van Miltenburg, Sabine Verheyen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Isabella De Monte, Sylvie Goddyn, Nosheena Mobarik

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

Dita Charanzová, Jasenko Selimovic, Matthijs van Miltenburg

ECR

Daniel Dalton, Nosheena Mobarik, Richard Sulík, Anneleen Van Bossuyt

EFDD

Marco Zullo

GUE/NGL

Dennis de Jong

PPE

Asim Ademov, Pascal Arimont, Carlos Coelho, Birgit Collin-Langen, Anna Maria Corazza-Bildt, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Ivan Stefanec, Róża Gräfin von Thun und Hoheinstein, Mihai Turcanu, Sabine Verheyen

S&D

Biljana Borzan, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Isabella De Monte, Maria Grapini, Liisa Jaakonsaari, Marlene Mizzi, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Marc Tarabella

Verts/ALE

Pascal Durand, Julia Reda

3

-

EFDD

John Stuart Agnew

Verts/ALE

Sylvie Goddyn, Mylène Troszczynski

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pētījums “Study on information and assistance needs of businesses operating cross-border within the EU”, 2017. gada dati, tostarp atšķirību un izmaksu analīze, 30. lpp.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. februāra Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 60 I/1, 2.3.2018., 1. lpp.).

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) Nr. 2016/679

par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (30.8.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Telička

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņem vērā ierosināto budžeta projektu ES transporta politikai 1.a izdevumu kategorijas 6. sadaļā “Mobilitāte un transports”; uzskata, ka Savienības transporta politika ir būtiska personu brīvas pārvietošanās un preču brīvas aprites nodrošināšanai, vispārējai Eiropas integrācijai, Savienības sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un vispārējai konkurētspējai; tādēļ uzsver, ka, īstenojot šo politiku, ir nepieciešams vērienīgs budžets transporta nozarei, lai saglabātu pašreiz īstenoto projektu uzticamību un garantētu atbilstīgu infrastruktūru tīklu, nodrošinot tā pareizu darbību un drošību, nodrošinātu ilgtermiņa ieguldījumus, kas sekmē Eiropas uzņēmumus, un piesaistītu papildu finansējumu no privātā sektora;

2.  uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) ir būtisks instruments, kas nodrošina ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz visa Savienības transporta tīkla optimizāciju, savienojot un/vai modernizējot jauno un esošo transporta infrastruktūru; uzsver EISI būtisko lomu transporta nozarē attiecībā uz TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla pabeigšanu un norāda, ka ilgtermiņa plānojumā EISI ir nepieciešams stabils un atbilstīgs finansējums; pauž nožēlu par to, ka iepriekš budžeta samazinājumi ir veikti, kaitējot EISI, un uzsver, ka nekādi jauni samazinājumi šajā programmā nav pieņemami; ņem vērā Komisijas ierosināto palielinājumu EISI transporta sadaļai 39,4 % un 5,3 % apmērā attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijām un uzskata — ņemot vērā to, ka 2019. gads ir pirmais pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas gads, kad var pieprasīt papildu finansējumu projektiem, kuru īstenošana tika uzsākta no 2014. gada līdz 2016. gadam, šīs summas ir minimums;

3.  atzinīgi vērtē no Kohēzijas fonda uz EISI transporta programmu pārdalīto summu EUR 1,7 miljardu apmērā 2019. gadā; atgādina, ka šie līdzekļi ir paredzēti vienīgi TEN-T infrastruktūras projektiem dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda līdzekļus;

4.  uzsver — lai gan projekts “Rail Baltica”, kas balstīts uz Eiropas standarta sliežu ceļa platumu, ir viens no svarīgākajiem šāda veida projektiem Savienībā, ierosinātais finansējums ir neatbilstīgs; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt to, lai Savienības finansējuma līmenis tiktu saglabāts nemainīgs;

5.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada maijā tika izsludināts jauns uzaicinājums iesniegt priekšlikumus EISI transporta politikas jomā, lai atbalstītu 3. “tīras mobilitātes” tiesību aktu kopuma politikas norādījumus, un ka 2019. gadā tiks izsludināti papildu uzaicinājumi; atgādina 2017. gada finansējuma apvienošanas uzaicinājuma sekmīgos rezultātus un mudina Komisiju atkārtoti izsludināt šādu uzaicinājumu 2019. gadam; arī šogad uzsver nepieciešamību nodrošināt papildināmību starp EISI un citiem fondiem, jo īpaši ESIF, ieņēmumus nesošiem projektiem, lai maksimāli palielinātu ES pievienoto vērtību projektu finansēšanā un piesaistītu papildu privātos ieguldījumus lielos inovāciju projektos, piemēram, ERTMS un digitālie uzlabojumi; vienlaicīgi atgādina, ka EISI transporta sadaļas jomā finanšu dotācijas joprojām ir galvenais ilgtspējīgas infrastruktūras un pārrobežu projektu finansēšanas instruments TEN-T koridoros;

6.  atgādina saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu; norāda, ka tuvākajā nākotnē Eiropai nāksies saskarties ar aizvien lielākām problēmām saistībā ar transportu, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanu un pieaugošo pieprasījumu kravu pārvadājumu jomā, kas ietvers enerģētikas pārkārtošanu un jaunus mobilitātes veidus, un atgādina, ka šādām problēmām būs vajadzīgs pietiekams finansējums Eiropai, lai tā arī turpmāk būtu iekļaujoša un konkurētspējīga; tādēļ uzsver, ka nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu transporta nozari ir ļoti svarīgi nodrošināt atbalstu un piešķirt atbilstīgu finansējumu tam, lai novirzītu kravas uz citiem transporta veidiem, izveidotu vienotu Eiropas dzelzceļa telpu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, piemēram, īstenojot ERTMS, izmantojot dzelzceļa kravu pārvadājumus, ātrgaitas dzelzceļu un pārrobežu dzelzceļa savienojumus, un veicinātu jūras maģistrāles un iekšzemes ūdensceļus, tostarp prāmjus, kas rada zemas oglekļa emisijas; turklāt joprojām uzskata, ka efektīva zaļa loģistikas pārvaldība, ietverot visus transporta veidus Savienībā, var būtiski sekmēt satiksmes atslogošanu un samazināt CO2 emisijas, un mudina Komisiju veicināt digitalizāciju loģistikas jomā;

7.  atgādina, ka ir svarīgi veicināt plašu sinerģiju starp EISI transporta sadaļu un EISI digitālo sadaļu, lai maksimāli palielinātu finanšu sviras efektu projektiem, kuru mērķis ir palielināt TEN-T koridoru digitalizāciju;

8.  uzskata, ka ES budžeta līdzekļu ieguldījumam transporta jomas aģentūrām būtu jāatspoguļo to uzdevumi; ņem vērā, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu EASA piešķirtais budžets ir saglabājies nemainīgs, EMSA piešķirtais budžets ir nedaudz palielinājies, savukārt ERA piešķirtais budžets — diemžēl samazinājies; atgādina, ka aģentūru ERA, EASA un EMSA pilnvaru joma nesen tika paplašināta un tādēļ ir nepieciešams papildu finansējums un personāls, lai tās sekmīgi uzsāktu savu jauno pienākumu īstenošanu; šajā sakarībā atgādina ļoti būtisko EASA pilnvaru palielināšanos sakarā ar to, ka nesen tika pieņemta tās pārskatītā pamatregula, kas paredz jaunas kompetences (piemēram, droni, ATM/ANS, vide, kiberdrošība, pētniecība, starptautiskā klātbūtne), un tādēļ EASA budžeta priekšlikumā būtu jāparedz atbilstīgs palielinājums cilvēkresursu un finanšu resursu ziņā, lai tā būtu atbilstīgi nodrošināta nolūkā saglabāt augstu drošības līmeni Savienības iedzīvotājiem;

9.  atgādina, ka kosmoss Savienībā ir nozīmīga nozare, Galileo un EGNOS plaši izmanto transporta nozarē un ka EGNOS kopš 2011. gada pilnībā darbojas visu transporta veidu vajadzībām; uzsver, ka Galileo sistēmu pilnībā finansē no ES budžeta un ka tās pilnīga izvēršana sniegs būtiskus ieguvumus ES ekonomikai, nodrošinot tās nozarēm un iedzīvotājiem īstenus pakalpojumus; ņem vērā to, ka Galileo pašlaik darbojas ar 22 satelītiem un ka tā būtu pilnībā jāizvērš līdz 2020. gadam, kad orbītā atradīsies tās 30 satelīti; tādēļ, arī ņemot vērā neatliekamo ar kiberdrošību saistīto problēmu, uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai nākamo satelītu palaišanai tiktu nodrošināts atbilstīgs budžets; vērš uzmanību uz Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūras (GSA) galvenajiem uzdevumiem attiecībā uz Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS); uzskata, ka GSA ir jābūt pietiekami lielam darbinieku skaitam, lai nodrošinātu, ka Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmas programmas (GNSS) darbojas pareizi un var tikt izmantotas, lai gūtu priekšrocības;

10.  uzskata, ka transporta nozares efektivitātes uzlabošana un tās emisijas līmeņa samazināšana ir savstarpēji saistīti mērķi, kuru sasniegšanā lielu ieguldījumu var sniegt pētniecība un inovācija sadarbībā ar attiecīgajām ES aģentūrām; ņem vērā ierosināto stabilitāti attiecībā uz budžetu, kas saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020” piešķirts SESAR 2 (gan attiecībā uz pētniecību un izstrādi, gan gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmas īstenošanai), kopuzņēmumam Shift2Rail, kopuzņēmumam Clean Sky 2 un kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”, vienlaikus uzsverot, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu finansējumu šo programmu sekmīgai īstenošanai;

11.  uzskata, ka, piešķirot Savienības finansējumu transporta infrastruktūrai, būtu jāņem vērā šādi aspekti:

– savienojamība starp koridoriem, visaptverošs tīkls un pārrobežu savienojumi;

– intermodalitāte ir pamatā projektu lēmumiem;

– intermodalitāte ir viens no priekšnosacījumiem transporta projektu līdzfinansēšanā;

– priekšroka līdzfinansēto projektu kvalitātei, nevis to skaitam vai lielumam;

– pilsoņu līdzdalība pārredzamā lēmumu pieņemšanā un tādu lielu projektu izstrādes uzraudzībā, kuru kopējais ieguldījumu apjoms pārsniedz EUR 1 miljardu;

12.  pauž nožēlu par to, ka Savienība ne vienmēr sekmīgi informē par tās politikas un finanšu programmu tiešo ietekmi, cita starpā par to, ka šāda ietekme netiek izvērtēta vispār; norāda, ka attiecībā uz transporta nozari vispārējs informētības trūkums par pasažieru tiesībām Savienībā rada lielas bažas, un pauž nožēlu par to, ka minētais regulējums, jo īpaši aviācijas vai dzelzceļa nozarē, ne vienmēr tiek konsekventi piemērots visās dalībvalstīs; uzsver, ka laikā, kad dezinformācijas kampaņas ir vienkārši organizējamas, šim jautājumam būtu jāsniedz lielāks atbalsts;

13.  uzsver, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nodrošina Parlamentam iespēju sniegt tiešu finansiālu stimulu iniciatīvām, kas atbalsta tā likumdošanas darbu un par kurām tieši atbild Komisija; pauž nožēlu par to, ka par šo projektu un darbību rezultātiem ne vienmēr tiek konsekventi ziņots, un prasa Komisijai līdz pilnvaru laika beigām sniegt sīku analīzi par šajā sasaukumā finansētajiem projektiem, kā arī vadlīnijas, kurās izklāstīti ne tikai mērķi, bet arī to izvēlei izmantotā metode.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jakop Dalunde, Markus Ferber, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Matthijs van Miltenburg, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna Hedh

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Matthijs van Miltenburg, Dominique Riquet, Pavel Telička

ECR

Kosma Złotowski

ENF

Georg Mayer

PPE

Georges Bach, Wim van de Camp, Deirdre Clune, Markus Ferber, Dieter-Lebrecht Koch, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

S&D

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Ismail Ertug, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Anna Hedh, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, István Ujhelyi, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

0

-

 

 

3

0

ECR

Jacqueline Foster, Peter Lundgren

EFDD

Daniela Aiuto

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (4.9.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējo budžetu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Derek Vaughan

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka kohēzijas politika ir svarīga kā Savienības galvenā investīciju politika, kas palīdz mazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības ES reģionos un starp tiem un novērst teritoriju atpalicību, sekmē viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas izaugsmi, rada jaunas darbvietas un novērš bezdarbu, uzlabo MVU konkurētspēju un piekļuvi pasaules tirgiem, veicina inovācijas pilsētās un lauku apvidos un mudina vietējās un reģionālās pašvaldības pāriet uz bezoglekļa ekonomiku; norāda, ka ir pierādījies — katrs kohēzijas politikā ieguldīts euro nes 174 %(1) lielu peļņu no kapitāla ieguldījuma un mazāks investīciju apmērs nozīmētu mazāku izaugsmi un nodarbinātību iedzīvotājiem; uzsver to, ka kohēzijas politika sniedz labumu visām dalībvalstīm; prasa, lai tiktu saglabāta kohēzijas fondu kā Eiropas Savienības galvenās investīciju politikas nozīme, paredzot budžetu, kas atbilstu kohēzijas politikas vērienīgajiem mērķiem;

2.  atgādina, ka kohēzijas politika ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar ko risināt Komisijas izstrādātajā 2019. gada budžeta projektā noteiktās galvenās prioritātes — spēcīgākas un noturīgākas Eiropas ekonomikas veidošanu, atšķirību mazināšanu Eiropas Savienībā, darbvietu radīšanu, solidaritātes un drošības nodrošināšanu Eiropas Savienībā un ārpus tās, kā arī ES budžeta pienācīgas īstenošanas nodrošināšanu; šajā sakarībā uzsver to, ka ir svarīgi pildīt Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām noteiktās saistības un sasniegt ES mērķus klimata un enerģētikas jomā; uzsver to, ka ir svarīgi uzlabot ES fondu pamanāmību un labāk informēt par kohēzijas politikas rezultātiem; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm padziļināt izpratni par dažādām ES investīciju iespējām, iepazīstināt ar inovatīviem projektiem un apmainīties ar labu praksi;

3.  ar gandarījumu konstatē, ka pašreizējo programmu īstenošana, kas 2014.–2020. gada perioda sākumā noritēja lēnāk, beidzot ir sasniegusi pilnu jaudu un ir uzlabojušies maksājumu izpildes un projektu atlases rādītāji; vērš uzmanību uz to, ka kavēšanās, kas radās plānošanas perioda sākumā, var radīt maksājumu pieprasījumu uzkrāšanos 2019. gadā; pieņem zināšanai Komisijas centienus novērst nesamaksāto rēķinu nevajadzīgu uzkrāšanos; šajā sakarībā mudina nodrošināt pietiekamu maksājumu apropriāciju apmēru, lai īstenošana noritētu netraucēti; ņemot vērā to, ka saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem par izmaksām, kas sadalīti pa dalībvalstīm, dažas dalībvalstis izmaksāto līdzekļu ziņā ievērojami atpaliek, aicina Komisiju noskaidrot trūkumus un veikt pasākumus, lai uzlabotu ESI fondu izmantošanu;

4.  ņem vērā, ka 2019. gada budžeta projektā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir ierosināts par 1,1 % palielināt maksājumu apropriāciju apmēru un to par 8,9 % un 3,6 % samazināt attiecīgi Kohēzijas fondam un Eiropas teritoriālajai sadarbībai, kā arī par 2,8 % palielināt saistību apropriācijas 1.b izdevumu kategorijā; pauž bažas par to, ka šīs summas var neatbilst šajā izdevumu kategorijā iekļauto programmu īstenošanas tempam un novērst neizpildīto maksājumu pieprasījumu atkārtotu uzkrāšanos, kas apdraudētu kohēzijas politikas uzticamību; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgs lielāks maksājumu apropriāciju apmērs, lai pierādītu, ka ES spēj izpildīt savas saistības, un tādējādi vairotu tās uzticamību;

5.  atgādina Komisijai par to, ka dalībvalstu vadošo iestāžu iecelšana notiek ar kavēšanos; norāda, ka 2018. gada 31. maijā dalībvalstu vadošās iestādes vēl nebija ieceltas 16 programmās; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi sadarboties, lai pēc iespējas drīzāk pabeigtu iecelšanas procesu un tādējādi nodrošinātu pašreizējo programmu raitu īstenošanu; aicina dalībvalstis pielikt visas pūles, lai palielinātu to absorbcijas spēju un paātrinātu projektu īstenošanu tā, lai kārtējā saimnieciskā gada laikā maksimāli samazinātu nepilnīgi izmantota kohēzijas finansējuma izraisītu kavēšanos; atkārtoti uzsver nepieciešamību uzlabot finansējuma īstenošanu un samazināt administratīvo slogu un aicina dalībvalstis ciešāk sadarboties ar Komisijas darba grupa, lai nodrošinātu labāku īstenošanu un tādējādi konsolidētu kohēzijas finansēšanas pārvaldības kapacitāti;

6.  ņem vērā priekšlikumu 2019. un 2020. gadā par EUR 80 miljoniem palielināt Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) budžetu, no tiem EUR 40 miljonus paredzot 2019. gada budžeta projektā un tādējādi palielinot kopējo SRSP paredzēto finansējumu līdz EUR 222,8 miljoniem; brīdina, ka šis līdzekļu palielinājums būtu jāveic, izmantojot īpašu instrumentu, nevis uz kohēzijas politikas rēķina; aicina Komisiju meklēt papildu sinerģiju un papildināmību ar ESI fondiem un citām ES pētniecības, inovācijas un konkurētspējas veicināšanas programmām, piemēram, ar programmu “Apvārsnis”, lai cita starpā veicinātu inovāciju un digitalizāciju lauku apvidos un lauku ekonomikās;

7.  norāda uz kohēzijas fondu pārliecinoši pozitīvo ietekmi konfliktu zonās, tostarp Ziemeļīrijas Miera programmā; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt sniegt atbalstu miera procesam, arī turpmāk finansējot tādas noteiktas specifiskas programmas kā PEACE ar turpmāk izstrādājamiem nosacījumiem un, neskarot notiekošās sarunas; norāda, ka finansējums no Eiropas teritoriālās sadarbības programmām, proti, finansējums pārrobežu sadarbībai uz ES ārējām robežām, var sniegt labumu paplašināšanās politikai.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Mercedes Bresso, Aleksander Gabelic, Michela Giuffrida, Ivan Jakovčić, Louis-Joseph Manscour, Iskra Mihaylova, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Mirosław Piotrowski, Liliana Rodrigues, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Raffaele Fitto, Elsi Katainen, Tonino Picula, Maria Gabriela Zoană

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Iskra Mihaylova, Matthijs van Miltenburg

ECR

Raffaele Fitto, Mirosław Piotrowski, Ruža Tomašić

GUE/NGL

Younous Omarjee

PPE

Pascal Arimont, Daniel Buda, Lambert van Nistelrooij, Andrey Novakov, Ramón Luis Valcárcel Siso

S&D

Mercedes Bresso, Aleksander Gabelic, Michela Giuffrida, Louis-Joseph Manscour, Tonino Picula, Liliana Rodrigues, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Maria Gabriela Zoană

VERTS/ALE

Monika Vana

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Komisijas dienestu 2016. gada 19. septembra darba dokuments “ERAF un Kohēzijas fonda (2007–2013) ex post novērtējums” (SWD(2016)0318).


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (30.8.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Ramón Luis Valcárcel Siso

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē summu EUR 60 miljardu apmērā saistību apropriācijās un EUR 57,8 miljardu apmērā maksājumu apropriācijās, ko Komisija ierosina 2019. gada budžeta projektā (BP) 2. izdevumu kategorijai, kas, salīdzinot ar 2018. gada budžetu, norāda uz pieaugumu par attiecīgi 1,2 % un 3,0 %; tomēr norāda, ka attiecībā uz ELGF palielinājums ir saistīts ar to, ka piešķirto ieņēmumu summa, kas, kā sagaidāms, būs pieejama ELGF 2019. gada BP, būs mazāka nekā 2018. gada budžetā; iesaka pielikt visas pūles, lai novērstu iekavētu maksājumu uzkrāšanos nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (2021.-2027.) (DFS);

2.  uzstāj uz nepieciešamību nodrošināt līdzekļus, lai lauksaimniekiem kompensētu ekonomiskos zaudējumus, kas viņiem radušies tirgus un sanitāro vai fitosanitāro krīžu dēļ, piemēram, saistībā ar Xylella fastidiosa, un atkārtoti norāda uz nepieciešamību šim nolūkam izmantot 2. izdevumu kategorijā pieejamās rezerves, piesaistot arī 3. izdevumu kategorijas līdzekļus; uzstāj, ka kompensācijai par izskaušanu būtu jāaptver arī agroekosistēmu, cita starpā augsnes, atjaunošana, kā arī noturīgas bioloģiskās daudzveidības izveide, jo īpaši nodrošinot stādāmā materiāla ģenētisko daudzveidību, kas ideālā gadījumā ietvertu noturību vai neuzņēmību pret slimību vai kaitēkļiem; uzskata, ka vienam no jebkāda piešķirtā atbalsta mērķiem vajadzētu būt līdzsvarotām, bioloģiski daudzveidīgām agroekosistēmām un ainavām, kas ir mazāk uzņēmīgas pret uzbrukumiem nākotnē;

3.  uzstāj, ka visiem Savienības budžeta ieņēmumiem, kas gūti no piešķirtajiem ieņēmumiem vai atmaksājumiem saistībā ar pārkāpumiem lauksaimniecības jomā iepriekšējos gados, būtu jāpaliek 2. izdevumu kategorijā;

4.  prasa piešķirt papildu finansējumu olīvu audzēšanai un olīveļļas ražošanai, lai lauksaimniekiem kompensētu zaudējumus, ko radīja Xylella fastidiosa uzliesmojums, pastiprināt preventīvos pasākumus Eiropā, pārstrukturēt nozari un nostiprināt patogēna un tā pārnēsātāja zinātnisko izpēti;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis savlaicīgi uzraudzīt lauksaimniecības produktu cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku ienākumus, un vajadzības gadījumā ātri un efektīvi reaģēt;

6.  uzsver, ka ir būtiski, lai līdzekļi, kas piešķirti pētniecībai lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē, jo īpaši no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta, paliktu pilnībā pieejami šim nolūkam, lai stimulētu un veicinātu inovāciju un viedus risinājumus lauksaimniecības un lauku attīstības nozarē, tāpat kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzekļi, kuri paredzēti platjoslas ierīkošanai lauku apvidos; uzsver to, ka ir svarīga rezultātu praktiska piemērojamība lauku saimniecības līmenī un lauksaimniecības papildināšanas pakalpojumu nozīme; norāda, ka integrēti viedie risinājumi, piemēram, viedie ciemati, precīzā lauksaimniecība, digitalizācija, sadarbīgā un aprites ekonomika, kā arī sociālās iniciatīvas var veicināt lauksaimniecību un vispārējo labklājību lauku apvidos; mudina Komisiju plānot finansējumu viedajām pieejām, ņemot vērā KLP reformu un Korkas 2.0. deklarāciju; uzsver to, ka šiem viedajiem risinājumiem arī turpmāk vajadzētu būt saskaņotiem ar vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības politikas mērķiem un tiem būtu jānodrošina cieša sadarbība ar attiecīgajām ieinteresētajām personām no visām dalībvalstīm; uzsver, ka ir svarīgi investēt līdzekļus precīzajā lauksaimniecībā, lai racionalizētu ražošanas metodes un samazinātu zaudējumus, kā arī stimulēt un atbalstīt iniciatīvas, kas pielāgotas mazo lauku saimniecību vajadzībām, kuras nevar gūt apjomradītus ietaupījumus, lai tās varētu izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības;

7.  uzsver, ka uzglabāšanas programmas ir apliecinājušas savu efektivitāti krīzes situācijās un ka tām plānošanas procesā atvēlēto finanšu resursu samazināšana nebūtu produktīva;

8.  pauž nožēlu par paziņotajiem KLP budžeta samazinājumiem Komisijas DFS priekšlikumos; īpaši norāda, ka lauksaimniecības politika ir kopēja politika un jebkādi KLP budžeta samazinājumi radītu nesamērīgu ietekmi, jo valsts atbalsta noteikumu dēļ tos nevar aizstāt ar valsts līdzekļiem;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto apropriāciju palielinājumu ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē un uzsver viņu arvien pieaugošo ieguldījumu attiecībā uz to, lai līdzsvarotu ražotāju ietekmi sarunās pārtikas piegādes ķēdē, un joprojām uzsver, ka ir jāfinansē pasākumi, lai palielinātu lauksaimniecības produktu ražotāju līdzdalību;

10.  uzsver, ka ir svarīgi noteikt atbalsta pasākumus lauksaimnieku lomas stiprināšanai piegādes ķēdē, kā arī jaunus veidus, kā veicināt lauksaimnieku organizācijas;

11.  pauž nožēlu par to, ka atbalsta pasākumi saistībā ar Krievijas embargo nav pagarināti, ņemot vērā to, ka vairāki Savienības ražotāji, jo īpaši piena produktu un dārzeņu nozarēs, joprojām izjūt negatīvās sekas, lai gan viņi tajās nav vainojami, jo lauksaimnieki nevar būt atbildīgi par Savienības diplomātijas politiku; tādēļ prasa, lai lauksaimniecības produktu ražotājiem paredzētie atbalsta pasākumi tiktu saglabāti pašreizējā līmenī jomās, kur Krievijas aizlieguma dēļ joprojām pastāv tirgus grūtības; turklāt aicina izveidot jaunu krīzes rezervi, kuras finansējums nebūtu atkarīgs no ikgadējā finanšu disciplīnas mehānisma, lai varētu savlaicīgi reaģēt uz krīzes situācijām, kad tās rodas; atzīst, ka embargo netieši ietekmēja dažas dalībvalstis, kurām nebija tirdzniecības attiecību ar Krieviju, un uzsver, ka atbalsta pasākumiem ir jāsedz arī zaudējumi, ko radījusi tirgu pārpludināšana ar Krievijai paredzētajiem produktiem;

12.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosināto finansējuma palielināšanu veicināšanas pasākumiem, kas liecina par iepriekšējā reformā veikto uzlabojumu efektivitāti; uzskata, ka veicināšanas pasākumi ir svarīgi, lai paplašinātu Eiropas eksporta daļu tirgos visā pasaulē un risinātu problēmas saistībā ar ierobežojumiem, kurus dažas trešās valstis noteikušas Savienības produktiem, piemēram, saistībā ar Krievijas noteikto embargo vai neseno ASV lēmumu noteikt antidempinga un kompensācijas maksājumus no Spānijas importētajām gatavajām olīvām;

13.  norāda uz sekām, ko izraisījis pēdējos mēnešos dalībvalstīs valdošais ārkārtīgais sausums, radot ievērojamus zaudējumus lauksaimniecībā un apdraudot daudzus uzņēmumus, un šajā sakarībā uzsver nepieciešamību garantēt īpašus atbalsta pasākumus, kas vērsti uz to, lai palīdzētu vissmagāk skartajiem lauksaimniekiem;

14.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos biškopības nozarei saglabāt pašreizējo finansējuma līmeni, jo tam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu segt valstu programmu izdevumus;

15.  atzinīgi vērtē piešķīrumu palielināšanu pētniecībai un izstrādei, kas saistīta ar lauksaimniecību, programmā “Apvārsnis 2020”;

16.  brīdina — ja brīvās tirdzniecība nolīgumam ar Mercosur bloka valstīm nebūs nodrošināta pietiekama aizsardzība sensitīvām Savienības lauksaimniecības nozarēm, daudziem Eiropas ražotājiem radīsies vēl lielākas finansiālas grūtības;

17.  uzskata, ka, balstoties uz ilgtspējīgu ražošanu, Savienība var dot būtisku ieguldījumu veselīgu ēšanas paradumu veicināšanā, jo īpaši bērnu vidū, un tādēļ uzskata, ka ir svarīgi pilnībā izlietot pašreizējā regulējuma Savienības skolu apgādes programmām paredzētos maksimālos apjomus; tādēļ aicina dalībvalstis pilnveidot savas valsts programmas, lai nodrošinātu maksimāli pieejamo piešķīrumu (EUR 250 miljoni Savienībai) pilnīgu izlietojumu;

18.  ņem vērā nesenos pārnesumus no I pīlāra uz II pīlāru, kurus nolēma veikt Francija, Lietuva un Nīderlande un kuru rezultātā 2019. gada BP ir samazinājušās apropriācijas tiešajiem maksājumiem;

19.  atkārtoti norāda uz programmas skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem būtisko nozīmi, jo īpaši ņemot vērā to bērnu skaitu Savienībā, kuri pašlaik nesaņem pilnvērtīgu uzturu; tādēļ aicina Komisiju samazināt ar minēto saistīto birokrātiju un uzsver nepieciešamību veicināt to, lai bērni apgūtu veselīgus ēšanas paradumus, un bioloģiski audzētu augļu un dārzeņu patēriņu;

20.  pauž nožēlu par nepietiekamo gados jauniem lauksaimniekiem veikto maksājumu izpildes līmeni pēdējos gados un mudina dalībvalstis veicināt minēto apropriāciju izlietojumu nākamajā gadā, lai stimulētu paaudžu maiņu un novērstu zemes īpašumtiesību koncentrāciju un zemes piesavināšanos; norāda, ka nepietiekamais darba ņēmēju skaits lauksaimniecības nozarē ir viens no faktoriem, kas ierobežo lauksaimniecības nozares attīstību, un uzsver atbalsta pasākumu nepieciešamību, lai piesaistītu darba ņēmējus lauksaimniecības nozarei;

21.  uzsver saistību un izdevumu nozīmīgumu lauku attīstības jomā un to potenciālu ekonomiskās aktivitātes un darbvietu izveidē, īpaši nomaļos apvidos ar augstāku bezdarba līmeni, jo īpaši attiecībā uz jaunākām paaudzēm; uzstāj, ka būtu jāsaglabā gados jauniem lauksaimniekiem paredzētās iniciatīvas, tostarp konkrētiem reģioniem sagatavotas programmas, tādējādi atbalstot inovāciju un nepieciešamo paaudžu maiņu; uzskata, ka, sniedzot atbalstu jauniešiem, būtu jākoncentrējas uz viņu pašreizējām vajadzībām, vienlaikus nemudinot viņus uzņemties pārmērīgas parādsaistības;

22.  konstatē, ka piekļuve lauksaimniecības ieguldījumu finansēšanas instrumentiem būtu labāk jāpielāgo ieguldījumu vajadzībām un jaunu tirgus dalībnieku augstākam riska profilam;

23.  prasa, lai POSEI programmām paredzētās apropriācijas tiktu saglabātas maksimālā līmenī, kā paredzēts attiecīgajā Savienības regulā, un uzsver šo programmu nozīmīgumu lauksaimniecības produktu ražotāju izturētspējai, kā arī to tālāko reģionu nestabilo ekonomisko situāciju, kurus joprojām smagi ietekmē krīze un LESD 349. pantā minētie strukturālie trūkumi (attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem);

24.  uzsver tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību nozīmīgumu, kas saistīti ar inovāciju lauksaimniecības un lauku attīstības nozarēs; prasa arī turpmāk atbalstīt pašreizējos un jaunus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības;

25.  pauž dziļas bažas par KLP samazinājumiem, kas paredzēti Eiropas Komisijas priekšlikumā 2021.-2027. gadam, jo īpaši tālākajiem reģioniem un POSEI;

26.  pauž nožēlu par būtisko samazinājumu budžeta pozīcijā, kas paredzēta brīvprātīgai saistītā atbalsta shēmai, ņemot vērā to, ka saistītais atbalsts ir būtisks instruments, lai saglabātu kultūras, kurām ir vairākas lauksaimnieciskas un ar vidi saistītas priekšrocības;

27.  pauž gandarījumu par 25 % palielinājumu apropriācijām, kas paredzētas, lai apkarotu dzīvnieku slimības un augu kaitēkļus, jo Savienībā pastāv ievērojams risks un arvien pieaug uzliesmojumu skaits.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Daniel Buda, Jacques Colombier, Michel Dantin, Albert Deß, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Zbigniew Kuźmiuk, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Ricardo Serrão Santos, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Michela Giuffrida, Karin Kadenbach, Elsi Katainen, Momchil Nekov, Annie Schreijer-Pierik, Ramón Luis Valcárcel Siso

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36

+

ALDE

Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Ulrike Müller

ECR

Jørn Dohrmann, Zbigniew Kuźmiuk, James Nicholson, Laurenţiu Rebega

EFDD

Giulia Moi, Marco Zullo

ENF

Jacques Colombier, Philippe Loiseau

PPE

Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Esther Herranz García, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Annie Schreijer-Pierik, Czesław Adam Siekierski, Ramón Luis Valcárcel Siso

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Michela Giuffrida, Karine Gloanec Maurin, Karin Kadenbach, Momchil Nekov, Maria Noichl, Ricardo Serrão Santos, Tibor Szanyi, Maria Gabriela Zoană

Verts/ALE

Martin Häusling, Bronis Ropė

2

-

EFDD

John Stuart Agnew

GUE/NGL

Anja Hazekamp

3

0

ALDE

Jan Huitema

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan, Maria Lidia Senra Rodríguez

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (31.8.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Alain Cadec

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) finanšu resursi un obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem ir koncentrēti budžeta III iedaļā un 11. sadaļā “Jūrlietas un zivsaimniecība, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)”;

B.  KZP pamatmērķis ir līdzsvarot tādas Savienībai stratēģiski nozīmīgas ekonomikas nozares ilgtspēju, kas veicina pārtikas piegādi, nodarbinātību un ekonomisko un sociālo kohēziju Savienības piekrastes un attālākajos reģionos, un saglabāt jūras ekosistēmas, attīstot ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgu zivsaimniecību,

1.  uzsver, ka Savienības 2019. gada budžetā būtu jāparedz pienācīgs saistību un maksājumu apropriāciju līmenis, lai apmierinātu KZP finansējuma vajadzības; uzskata, ka ir vajadzīgs atbilstīgs un pieejams zivsaimniecības finansējums, lai nodrošinātu/garantētu ilgtermiņa ieguldījumus nolūkā pilnībā īstenot KZP un nodrošināt akvakultūras un Eiropas zvejas darbību ilgtspēju;

2.  uzsver, ka Savienības zivsaimniecības nozare dažos Savienības reģionos, kuri ir lielā mērā atkarīgi no zvejas, ir ļoti koncentrēta un ka zvejniecība, jo īpaši vietējā piekrastes zveja, veicina sociālekonomiskās un kultūras struktūras veidošanos ļoti daudzos piekrastes un attālākajos reģionos un salās;

3.  norāda — tā kā vairāk nekā 60 % no Savienībā patērētajiem zivsaimniecības produktiem tiek iegūti starptautiskajos ūdeņos un trešo valstu ekskluzīvajās ekonomikas zonās, 2019. finanšu gada budžeta vajadzībām ir jāaprēķina atbilstīgi budžeta piešķīrumi, jo īpaši sakarā ar minētajā gadā paredzēto protokolu atjaunošanu ar Mauritāniju un Senegālu;

4.  uzskata, ka KZP ārējā dimensija pieprasa sagatavot reālistiskas budžeta prognozes, lai finansētu ilgtspējīgus partnerību nolīgumus ar trešām valstīm;

5.  uzsver, ka 2014.–2020. gada EJZF izpildes līmenis četrus gadus pēc tā pieņemšanas 2014. gada 15. maijā joprojām ir neapmierinošs, jo līdz šim budžeta izpildes līmenis ir bijis tikai 4,5 % (EJZF dalītās pārvaldības daļa); pauž cerību, ka EJZF izpildes līmenis pakāpeniski palielināsies, un uzsver, ka zemie izpildes rādītāji daļēji ir saistīti ar birokrātismu valsts un Savienības līmenī, kā arī ar dalībvalstu mērķu trūkumu, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu pilnīgu un savlaicīgu izkraušanas pienākuma īstenošanu; norāda — kamēr tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejniecības nozares atbalstam būs nepieciešami līdzekļi;

6.  uzsver nepieciešamību sniegt pietiekamu finansiālo nodrošinājumu līdzfinansētajām darbībām, lai piekrastes, mazapjoma un atpūtas zvejas segmenti varētu iegūt finansējumu; turklāt uzskata, ka ir īpaši svarīgi paredzēt atbilstīgu finansējumu zivsaimniecības infrastruktūras uzlabošanai; atzīst, ka, pamatojoties uz EJZF nodrošināto pamatsistēmu, dalībvalstīm savas finansējamās prioritātes ir jānosaka tā, lai risinātu šīm nozarēm raksturīgās problēmas;

7.  uzsver zvejniecības sociālo un ekonomisko nozīmību vietējām kopienām un atsevišķiem jūras un piekrastes reģioniem; atzīst nepieciešamību saglabāt pietiekamu finansiālo nodrošinājumu, lai piekrastes, nerūpnieciskās un mazapjoma flotes zvejas nozares varētu iegūt finansējumu;

8.  uzsver, ka zinātniskie dati ir ļoti svarīgi, lai labāk izprastu ūdens ekosistēmu darbību, kas savukārt ir obligāts priekšnoteikums, lai nodrošinātu zvejas resursu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; vērš uzmanību uz vajadzību uzlabot zinātnisko datu vākšanu un veicināt sadarbību un zinātnisko datu apmaiņu starp jūrniecības un zivsaimniecības nozari, no vienas puses, un zinātnieku aprindām, no otras puses; uzsver, ka ir nepieciešams vākt zinātniskos datus par atpūtas zvejas ietekmi uz zivju krājumiem;

9.  atkārtoti norāda, cik svarīgi ir sagatavot stingrus un neatkarīgus zinātniskus atzinumus zivsaimniecības resursu stāvokļa novērtēšanai, lai pieņemtu tādus lēmumus par pārvaldību, kas ļautu sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; mudina dalībvalstis izmantot EJZF finansējumu zinātnisko datu vākšanai, kas ir būtisks uzdevums, lai pieņemtu racionālus un zinātniski pamatotus lēmumus zivsaimniecības politikas jautājumos;

10.  uzsver zvejas darbību uzraudzības nozīmīgumu, kas ir viens no KZP pīlāriem; uzskata, ka šai darbībai arī turpmāk būtu jāpiešķir ES līdzekļi un dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni attiecīgo resursu izmantošanā;

11.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt nemainīgu finansējuma līmeni Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, lai nodrošinātu tās uzdevumu pienācīgu īstenošanu attiecībā uz zvejas nozares inspekciju un pārraudzību; prasa palielināt EFCA lomu, lai varētu sasniegt KZP mērķus un lai EFCA pati varētu pastiprināt savas darbības attiecībā uz zvejas flotu pārvaldību un uzraudzības procedūru pārraudzību;

12.  norāda, ka viena no zivsaimniecības nozares problēmām ir saistīta ar paaudžu nomaiņu, kas galvenokārt ir jārisina ar īpašiem politikas rīcības un finansiāla atbalsta pasākumiem, lai mudinātu jauniešus strādāt šajā nozarē un nodrošinātu viņiem apstākļus, kas būtu līdzīgi ar citām ekonomikas nozarēm, jo īpaši tālākajos reģionos;

13.  uzsver, ka jauniešu piekļuvi darbam zivsaimniecības nozarē nepieciešams sekmēt, izmantojot EJZF un citas Savienības finansēšanas shēmas;

14.  uzskata, ka Brexit nedrīkst izmantot kā aizbildinājumu, lai samazinātu finansējumu; uzskata, ka Savienībai ir jārod līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi finansētu KZP.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, João Ferreira, Mike Hookem, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ole Christensen, Rosa D’Amato, Seán Kelly, Francisco José Millán Mon, Nosheena Mobarik

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

António Marinho e Pinto

GUE

João Ferreira

PPE

Alain Cadec, Carlos Iturgaiz, Seán Kelly, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Annie Schreijer-Pierik, Jarosław Wałęsa

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Ole Christensen, Richard Corbett, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas

VERTS/ALE

Ian Hudghton

1

-

EFDD

Mike Hookem

3

0

ECR

Nosheena Mobarik, Remo Sernagiotto, Peter van Dalen

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (4.9.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Morten Løkkegaard

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka programma “Erasmus +” joprojām ir augsti novērtēta un ļoti populāra programma jauniešu mācību mobilitātes veicināšanai, par ko liecina saņemto pieteikumu skaits, kas pārsniedz pieejamo finansējumu; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2019. gada budžeta projektā programmas “Erasmus +” finansējuma līmenis ir ievērojami zemāks, nekā Parlaments būtu vēlējies, nepārsniedzot pašreizējā DFS plānotos skaitļus, tostarp nenodrošinot atlikušo papildu finansējumu šai programmai saskaņā ar pārskatīto DFS; tādēļ prasa par 20 % palielināt finansējumu, pārsniedzot 2019. gada budžeta projektā (2019. gada BP) paredzēto līmeni, visās četrās “Erasmus +” budžeta pozīcijās, lai nodrošinātu pašreizējās vajadzības, reaģētu uz pilsoņu vēlmēm attiecībā uz šo programmu un sniegtu Eiropas jauniešiem tādas nākotnes iespējas, kādas tie sagaida no ES; šajā sakarībā atkārtoti atbalsta “Erasmus +” finansējuma trīskāršošanu nākamajā DFS un atkārtoti pauž apņemšanos cīnīties par šo palielinājumu;

2.  atkārtoti pauž bažas par veidu, kādā sākotnēji bez jebkāda juridiska pamata un bez atsevišķas budžeta pozīcijas tika izveidots Eiropas Solidaritātes korpuss; turklāt pauž neapmierinātību par to, ka galīgais lēmums par finansējuma avotiem šim korpusam, izņemot finansējuma paredzēšanu “Erasmus +”, ir jāpieņem ikgadējā budžeta procedūrā; apstiprina, ka rūpīgi pārbaudīs Komisijas grozījumu vēstuli, lai nodrošinātu trīspusējās vienošanās pilnīgu ievērošanu;

3.  uzsver programmas “Radošā Eiropa” nozīmi attiecībā uz atbalstu ES audiovizuālajai un kultūras nozarei un prasa nodrošināt programmas mērķiem atbilstošu finansējuma līmeni; attiecībā uz apakšprogrammu “MEDIA” norāda — lai finansētu visus kvalitatīvos projektus, budžets būtu jāpalielina par aptuveni 44 %; tādēļ prasa ievērojami palielināt finansējumu par 22 % salīdzinājumā ar 2019. gada BP, lai uzlabotu zemo sekmīgo pieteikumu rādītāju, palielinātu atbalstu Eiropas kinoteātru tīklu atbalstam un iekļautu un finansētu sekmīgo sagatavošanas darbību kultūras satura subtitrēšanai, neapdraudot pamatdarbību finansēšanu; atgādina, ka gan apakšprogrammas “Kultūra”, gan starpnozaru daļas finansējums pastāvīgi ir nepietiekams, un prasa palielināt finansējumu abām pozīcijām par vismaz 10 % salīdzinājumā ar 2019. gada BP; attiecībā uz apakšpasākumu “Kultūra” ierosina papildus 10 % palielinājumam nodrošināt papildu finansējumu EUR 3 miljonu apmērā, pārsniedzot 2019. gada BP paredzēto līmeni, lai pastiprinātu jau sekmīgo, bet pašlaik ierobežoto izmēģinājuma darbību mākslinieku un kultūras jomas speciālistu individuālo mobilitāti, gatavojoties nākamajai programmai “Radošā Eiropa”;

4.  ar gandarījumu norāda, ka jaunajā programmas “Radošā Eiropa” priekšlikumā starpnozaru sadaļā ir paredzēts atbalsts plašsaziņas līdzekļu plurālismam un brīvībai un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei; vienlaikus prasa palielināt līdzekļus budžeta pozīcijā digitālajam saturam un audiovizuālo un citu plašsaziņas līdzekļu nozarēm (09 02 05), lai pastiprinātu centienus viltus ziņu apkarošanai, uzlabojot darbu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, un sniegt tiešu atbalstu organizācijām, kas uzrauga un veicina plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;

5.  atzinīgi vērtē mūzikas nozarei paredzēta atbalsta iekļaušanu jaunajā programmā “Radošā Eiropa”; norāda, ka tā pamatā ir Komisijas izmēģinājuma iniciatīvas un komitejas ierosinātās sagatavošanas darbības “Eiropu pāršalc mūzika” sekmīgie rezultāti;

6.  mudina Komisiju sagatavot visu pozīcijā “Rīcība saistībā ar multividi” paredzēto darbību pārskatu, kas jāiesniedz Parlamentam, lai nodrošinātu, ka tās sasniedz tām noteiktos pamatmērķus; prasa 2019. gadam piešķirt EUR 4,2 miljonus saistību apropriācijās, lai nodrošinātu “Euranet Plus” nozīmīgo darbu atlikušajā DFS posmā; atkārtoti norāda, ka tīkla pašreizējā pastāvēšana, balstoties uz principu “no rokas mutē”, ir neilgtspējīga un tādēļ ir jānodrošina ilgtermiņa risinājums; norāda, ka “Euranet Plus” finansējuma mērķis no 2020. gada turpmākajam laikposmam ir nodrošināt EUR 8,4 miljonus gadā;

7.  uzsver programmas “Eiropa pilsoņiem” nozīmi, lai palielinātu pilsoņu izpratni par ES un veicinātu pilsoniskuma apziņu; uzsver, ka paredzētais samazinājums programmai, lai finansētu uzlaboto Eiropas pilsoņu iniciatīvu, nebūtu jāveic; pauž nožēlu par to, ka jaunās Eiropas pilsoņu iniciatīvas tiesību aktu priekšlikumā nebija sīki izklāstīta ietekme uz programmas “Eiropa pilsoņiem” budžetu, tādējādi nesniedzot likumdevējam būtisku informāciju; papildus šo līdzekļu atjaunošanai budžeta pozīcijā prasa par 10 % palielināt finansējumu salīdzinājumā ar 2019. gada BP, balstoties uz pašreizējās DFS plānošanas rādītājiem, lai nodrošinātu minimālo nepieciešamo palielinājumu programmai, kurai pastāvīgi ir nepietiekams finansējums un zems sekmīgu projektu īpatsvars, kas rada pieteikumu iesniedzēju neapmierinātību attiecībā uz viņu vēlmēm;

8.  atgādina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības rada īpaši akūtas problēmas Eiropas skolām, īpaši ņemot vērā angļu valodas plūsmas lielumu (aptuveni 21 % no kopējā skolēnu skaita) un angļu valodas kā otrās valodas pārsvaru (61 % no visiem skolēniem 2016./2017. mācību gadā); uzskata, ka joprojām ir jārisina būtiski ar budžetu un izglītību saistīti jautājumi attiecībā uz kvalitatīvas mācīšanas angļu valodā nodrošināšanu ilgtermiņā un to, lai arī turpmāk Apvienotajā Karalistē tiktu atzīts Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploms (European baccalaureate), neraugoties uz izstāšanās līguma projekta 120. pantā izklāstītajiem noteikumiem; mudina Komisiju un Valdi ziņot Kultūras un izglītības komitejai par saviem ilgtermiņa plāniem ar Brexit saistīto problēmu risināšanai;

9.  atgādina, ka ar kultūru un ar izglītību saistītie projekti tiek atbalstīti, izmantojot vairākas Savienības programmas un instrumentus, jo īpaši ESI fondus, ESIF un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”; mudina Komisiju uzlabot programmu savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izlietojumu; aicina Komisiju jo īpaši pilnībā izmantot iespējamo starp dažādām ES programmām, piemēram, “Apvārsnis 2020”, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments, Erasmus +, EaSI, “Radošā Eiropa” un COSME, kā arī starp ESIF un ESI fondiem pastāvošo sinerģiju, lai atbalstītu vairāk projektu kultūras un radošo nozaru jomā;

10.  norāda uz iespējām, ko sniedz izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības, ar kuru palīdzību var izmēģināt pasākumus Savienības politikas jomās un ieviest jaunas inovatīvas iniciatīvas, kas varētu kļūt par Savienības ilgtermiņa pasākumiem; uzsver, ka vairāki pašreizējā Parlamenta sasaukumā komitejas ierosinātie izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir bijuši ārkārtīgi sekmīgi, sagatavojot pamatu jaunas paaudzes izglītības un kultūras programmu izstrādei; pauž nožēlu par to, ka atzinumus sniedzošajām Parlamenta komitejām ir ļoti maz laika, lai izskatītu novērtējumus un piezīmes Komisijas veiktajos izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību sākotnējos izvērtējumos; turklāt pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos Komisijas sniegtie novērtējumi un piezīmes nav pilnībā objektīvi un šķietami tos ir ietekmējušas institucionālas vai personīgas vēlmes; atgādina, ka nespēja īstenot izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību Komisijā nekad nevar būt par iemeslu zemam novērtējumam;

11.  mudina Budžeta komiteju pārskatīt procedūru, ko piemēro, lai izskatītu izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības un lemtu par tiem, jo pašlaik tai trūkst pārredzamības un tā nenodrošina pietiekamas iespējas atsevišķām atzinumus sniedzošajām komitejām izstrādāt politiskās prioritātes saistībā ar izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām to attiecīgajās politikas jomās; prasa Budžeta komitejai aktīvāk sadarboties ar konkrētajām atzinumus sniedzošajām komitejām, pirms tā balso par izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību kopumu, un apsvērt, kā tā varētu deleģēt lielāku atbildību atzinumus sniedzošajām komitejām, iespējams, piešķirot katrai komitejai nesaistošu finansējumu, kas balstīts cita starpā uz tādiem kritērijiem kā Parlamenta prioritātes un iepriekšējie izdevumi konkrētajā politikas jomā, lai tās pieņemtu pašas savus prioritāros izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības; uzskata, ka šāda pieeja varētu palīdzēt reaģēt uz Komisijas kritiku par pārmērīgi plašo izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību priekšlikumu klāstu pēdējos gados, veicinot mērķtiecīgāku un uz prioritātēm balstītu metodi komitejās.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Giorgos Grammatikakis, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Morten Messerschmidt, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Norbert Erdős, Dietmar Köster, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Michel Reimon, Remo Sernagiotto

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mark Demesmaeker

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17

+

ALDE

Morten Løkkegaard

PPE

Andrea Bocskor, Norbert Erdős, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Michaela Šojdrová, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Giorgos Grammatikakis, Dietmar Köster, Krystyna Łybacka, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Julie Ward

VERTS/ALE

Michel Reimon

5

-

ECR

Mark Demesmaeker, Emma McClarkin, Morten Messerschmidt, Remo Sernagiotto

ENF

Dominique Bilde

-

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (4.9.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Kostas Chrysogonos

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielinājumu (+6,7% salīdzinājumā ar 2018. gadu) III izdevumu kategorijā (Drošība un pilsonība) no EUR 3,49 miljardiem 2018. gadā līdz EUR 3,73 miljardiem 2019. gadā; uzsver — šis palielinājums nozīmē, ka III izdevumu kategorijas maksimālais apjoms jāpalielina vēl par 25 %, 2019. gadā to papildinot par EUR 927,5 miljoniem (+10 % salīdzinājumā ar 2018. gadu); norāda, ka šis ir piektais gads pēc kārtas, kurā tiek izmantots elastības instruments, lai atbalstītu darbības, kas tiek īstenotas kopš 2015. gada; tādēļ aicina Komisiju jaunajā DFS laikposmam pēc 2020. gada izveidot pastāvīgu un ilgtspējīgu mehānismu migrācijas un drošības pasākumu finansēšanai un, lai finansētu patiesi neparedzētas krīzes, paļauties tikai uz elastības mehānismiem;

2.  norāda, ka iekšējās drošības jautājumiem joprojām jābūt vienai no Savienības galvenajām prioritātēm, un uzsver Iekšējās drošības fonda (ISF) lomu kā galvenajam finanšu instrumentam, ar kuru atbalstīt dalībvalstis drošības jomā, tostarp cīņā pret terorismu un radikalizāciju, smago un organizēto noziedzību un kibernoziedzību; tomēr norāda, ka saistību apropriācijas tika līdzsvarotas starp ISF un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF) par labu AMIF pēc abu fondu vidusposma pārskatīšanas iznākuma; atzinīgi vērtē ļoti būtisko AMIF saistību apropriāciju palielinājumu par EUR 401,7 miljoniem (+56 % salīdzinājumā ar 2018. gadu), lai finansētu jauno Dublinas regulējumu (pieņemot, ka tas tiks pieņemtas līdz 2018. gada beigām); šajā sakarā aicina Komisiju jebkurā gadījumā 2019. gadā prioritāti piešķirt līdzekļu pārdalīšanai; atzinīgi vērtē arī Grieķijai pieprasīto finansējumu EUR 175 miljonu apmērā, ņemot vērā jo īpaši to, ka 2019. gada 1. janvārī beigsies ārkārtas humānās palīdzības instrumenta darbība;

3.  aicina Komisiju palielināt ar AMIF saistīto budžeta pozīciju skaitu, lai panāktu lielāku skaidrību un pārredzamību attiecībā uz to, kā tiks izlietoti dažādiem mērķiem un tātad minētajām budžeta pozīcijām atvēlētie līdzekļi; jo īpaši aicina Komisiju visos turpmākajos budžeta projektos nošķirt izdevumus godīgu repatriācijas stratēģiju ieviešanai no izdevumiem, kas saistīti ar legālo migrāciju un trešo valstu valstspiederīgo efektīvās integrācijas veicināšanu; uzskata, ka attiecībā uz AMIF prioritāte būtu jāpiešķir projektiem, ar ko atbalsta patvēruma meklētājus un migrantu un bēgļu integrāciju; atzīst reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju pozitīvo ieguldījumu šajā sakarā; uzsver jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgo lomu, glābjot migrantu un patvēruma meklētāju dzīvības pie ārējām robežām, kā arī aizsargājot, veicinot un īstenojot viņu tiesības; tādēļ aicina Savienību un dalībvalstis atbalstīt pilsonisko sabiedrību, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības, tostarp piešķirot tām tiešu piekļuvi AMIF;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas prokuratūrai, kas nodarbosies ar kriminālvajāšanu par pārrobežu noziegumiem, ir paredzēti EUR 4,9 miljoni, kas ir pretrunā Savienības finanšu interesēm; pauž nožēlu par to, ka saistību apropriācijas programmai “Tiesiskums” tiek kontrproduktīvi samazinātas par EUR 2,5 miljoniem (-5,4% salīdzinājumā ar 2018. gadu); pauž bažas par to, ka šāds samazinājums nav pieņemams, ņemot vērā darbības izaugsmi un politiskās prioritātes drošības un tiesiskuma jomā, starp kurām ir terorisms un pārrobežu noziedzība;

5.  pauž nožēlu par Eurojust budžeta un štatu saraksta ierosināto samazinājumu atšķirībā no citām aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā (TI aģentūras), kas nozīmē, ka Savienība, novēršot pašreizējos drošības apdraudējumus, apstājas pusceļā, jo tas neļauj veikt efektīvus turpmākos tiesiskos pasākumus. norāda, ka Eurojust ir vienīgā Savienības struktūra, kura spēj to nodrošināt, cīņā pret terorismu, kibernoziedzību, migrantu kontrabandu un organizēto noziedzību koordinējot un iesaistot sadarbībā dalībvalstu izmeklēšanas iestādes; uzsver, ka Eurojust nodrošināšana ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem ir būtisks priekšnoteikums tās pienācīgai darbībai un visu tās stratēģisko un operatīvo darbību attīstībai, lai tiktu galā ar lielāko darba slodzi un koordinācijas darbībām, kā arī novērstu negatīvu ietekmi uz tās darbību; tādēļ mudina atbalstīt Eurojust, 2019. gadam piešķirot tai līdzekļus EUR 41,2 miljonu apmērā un kopumā 217 štata vietas; uzsver nepieciešamību Eurojust budžeta vajadzības pielāgot reālistiskai prognozei DFS laikposmam pēc 2020. gada saskaņā ar Parlamenta nostāju par nepieciešamību DFS laikposmam pēc 2020. gada nodrošināt pietiekamus līdzekļus TI aģentūrām, lai izvairītos no tā, ka katru gadu tiek sistemātiski izmantoti DFS elastīguma noteikumi;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO) ierosinātais finansējuma līmenis atbilst pieprasījumam, ko aģentūra sākotnēji iesniedza Komisijai; sagaida, ka Komisija iesniegs budžeta grozījumu, lai palielinātu darbības finansējumu, ja dalībvalstis 2019. gadā pieprasīs palielināt darbības atbalsta līmeni;

7.  norāda, ka 2019. gads būs grūts gads Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), ņemot vērā tās uzdevumu būtisko pieaugumu un piešķirto budžetu, un to, ka tās resursi būs pienācīgi jāpalielina, lai tā varētu pilnvērtīgi darboties saskaņā ar savām jaunajām pilnvarām; tādēļ pauž bažas par nepietiekamo eu-LISA finansējumu, kā arī darbinieku skaitu, ņemot vērā tās uzdevumu pieaugošo sarežģītību, tostarp esošo datubāzu (Šengenas Informācijas sistēma (SIS), Eurodac un vīzu informācijas sistēma) atjaunināšanu un citu lielapjoma IT sistēmu īstenošanu un darbības pārvaldību TI jomā; uzsver, ka eu-LISA ir vajadzīgas saistību apropriācijas, jo īpaši tās plānoto darbību veikšanai 2019. gadā, tostarp automatizētajai pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmai (AFIS) un SIS; uzsver nepieciešamību palielināt eu-LISA resursus un nodrošināt 25 papildu līgumdarbiniekus, lai aģentūra varētu pilnvērtīgi darboties saskaņā ar savām jaunajām pilnvarām;

8.  atzinīgi vērtē to, ka ir palielinātas (+16 %) apropriācijas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja administratīvie izdevumi, lai segtu tā jaunos pienākumus kā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas sekretariātam, tā papildu vajadzības saistībā ar jaunajiem datu aizsardzības noteikumiem Savienības iestādēs, kā arī bijušā trešā pīlāra aģentūru datu aizsardzības noteikumu ievērošanas uzraudzību un nodrošināšanu;

9.  aicina palielināt AD amata vietas, kas izveidotas pamattiesību amatpersonai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā (Frontex), lai palīdzētu aģentūrai iegūt augsta līmeņa speciālās zināšanas par pamattiesību tēmu un tikt galā ar pamattiesību amatpersonas papildu uzdevumiem;

10.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) budžets nav palielināts, jo sagaidāms, ka aģentūrai 2019. gadā būs jauni uzdevumi un pienākumi, ņemot vērā to, ka joprojām saglabājas spiediens uz pamattiesībām; uzsver to, ka FRA uzticēto papildu uzdevumu skaits ir ievērojami pieaudzis kopš 2015. gada sakarā ar bēgļu, migrantu un patvēruma meklētāju pastiprinātu ierašanos; pauž bažas par to, ka FRA pilnvaras joprojām ierobežo tās lomu pamattiesību atbalstīšanā; uzsver, ka FRA vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas sniegt atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem un ka tās kompetences jomai būtu jāaptver visas tiesību jomas, kuru aizsardzība paredzēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp, piemēram, policijas un tiesu iestāžu sadarbības jautājumus; tādēļ ierosina pienācīgi palielināt FRA finanšu resursus un cilvēkresursus, lai tā varētu pienācīgi veikt jaunos uzdevumus, kas izriet no Savienības iestāžu, dalībvalstu un citu Savienības aģentūru pieprasījumiem; atkārtoti uzsver, ka Komisijai būtu jāturpina koncentrēties uz tiesiskumu un pamattiesību jautājumiem, jo īpaši, ņemot vērā demokrātijas zudumu atsevišķās dalībvalstīs, tostarp ierosinot stingrākus uzraudzības un tiesiskās aizsardzības mehānismus;

11.  norāda, ka ir vajadzīgi papildu cilvēkresursi un finanšu resursi, lai Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL) varētu pilnībā īstenot savu 2015. gada atjaunināto juridisko pamatu, kas paplašināja mērķgrupu no vecākajiem policijas ierēdņiem līdz tiesībaizsardzības amatpersonām visā Savienībā un tās kaimiņvalstīs; uzskata, ka tas palīdzēs novērst nepilnības, kas neļauj dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm pilnībā izmantot Savienības līmeņa sadarbības instrumentus un sistēmas organizētās noziedzības un terorisma jomā, vienlaikus risinot pamattiesību jautājumu kā transversālu jautājumu tiesībaizsardzības apmācībā;

12.  norāda uz to, ka IV izdevumu kategorijā (Globālā Eiropa) ir ļoti būtiski palielinātas saistību apropriācijas no EUR 10 miljardiem 2018. gadā līdz EUR 11,38 miljardiem 2019. gadā (+ 13,1 %), kā arī maksājumu apropriācijas (+17,0%); atzinīgi vērtē, ka ir ierosināts 2019. gadā IV izdevumu kategorijā pilnībā izmantot nepiešķirto līdzekļu rezervi, kā arī EUR 1116,2 miljonus no vispārējās rezerves saistībām, lai palielinātu līdzekļus humānajai palīdzībai un Eiropas kaimiņattiecību instrumentam (EKI) saistībā ar solījumiem, kas izteikti 2018. gada konferencē par Sīriju; norāda, ka Savienības budžetā ir iekļauti EUR 1,45 miljardi, lai finansētu Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā II (FRT II), un EUR 560 miljoni ir paredzēti Sīrijas krīzes risināšanai; uzsver, ka ir ļoti ievērojami palielināta FRT II paredzētā Savienības iemaksa no tā budžeta; aicina Komisiju efektīvi uzraudzīt šīs iemaksas pareizu sadali un īstenošanu, ņemot vērā pašreizējo pamattiesību un brīvību situācijas pasliktināšanos, kā arī tiesiskumu un tiesu neatkarības trūkumu Turcijā;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM), lai stiprinātu vispārējo pieeju katastrofu pārvarēšanai; uzsver, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju palielinājums (attiecīgi par +46,1% un +33,6%) UCPM 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, atspoguļo paredzēto darbību īstenošanu trešās valstīs; pozitīvi vērtē to, ka humānās palīdzības pasākumiem 2019. gadā saistībā ar finanšu plānojumu paredzēts piešķirt vairāk līdzekļu, proti, EUR 120 miljonus un EUR 3,2 miljonus, lai varētu darīt vairāk saistībā ar sagatavotību katastrofām;

14.  mudina Komisiju pastiprināt atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai, tostarp pārrobežu pētnieciskajai žurnālistikai, un plašsaziņas līdzekļu brīvībai, izmantojot šim nolūkam paredzētus līdzekļus kā pasākumu, kas palīdz apkarot noziedzību un palielināt Savienības pilsoņu informētību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Monika Beňová, Daniel Dalton, Rachida Dati, Frank Engel, Tanja Fajon, Romeo Franz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Claude Moraes, Ivari Padar, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Coelho, Gérard Deprez, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jean Lambert, Andrejs Mamikins, Ana Miranda, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Barbara Spinelli, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jonathan Bullock, Kostadinka Kuneva, Luigi Morgano, Gabriele Preuß

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz

GUE/NGL

Kostadinka Kuneva, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

PPE

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Carlos Coelho, Rachida Dati, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Traian Ungureanu, Axel Voss

S&D

Monika Beňová, Tanja Fajon, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Cécile Kashetu Kyenge, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Luigi Morgano, Ivari Padar, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Romeo Franz, Jean Lambert, Ana Miranda, Judith Sargentini

8

-

ECR

Daniel Dalton, Branislav Škripek, Helga Stevens, Kristina Winberg

EFDD

Jonathan Bullock

ENF

Auke Zijlstra

NI

Udo Voigt

PPE

Frank Engel

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS (4.7.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Danuta Maria Hübner

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā 2019. gadā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības,

1.  atzinīgi vērtē ierosināto saistību apropriāciju palielinājumu 4,1 % apmērā un maksājumu apropriāciju palielinājumu 2,1 % apmērā programmai “Eiropa pilsoņiem”, kā arī saistību apropriāciju palielinājumu 3,7 % apmērā un maksājumu apropriāciju palielinājumu 24,4 % apmērā programmai “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu, jo šīs programmas veicina lielāku vispārējo pilsonisko līdzdalību Savienības politikā un no Savienības pilsonības izrietošo tiesību īstenošanu;

2.  uzskata, ka no konstitucionālā viedokļa ir nepieciešams nostiprināt Savienības iestādes un ka tādām risināmām transnacionālām problēmām kā cita starpā klimata pārmaiņas un migrācija 2019. gadā ir nepieciešams budžets, kas reālā izteiksmē būtu augstāks nekā 2018. gadā;

3.  prasa par 10 % palielināt programmas “Eiropa pilsoņiem” finansējumu, ņemot vērā šīs programmas īstenošanas vidusposma novērtējuma rezultātus(1), kuros minēts, ka nebija iespējams finansēt daudzus projektus, kuri būtu palīdzējuši programmai nodrošināt plašāku ietekmi;

4.  uzskata, ka papildu budžeta apropriācijas būtu jāvelta tam, lai palielinātu zināšanas par Eiropas Savienību, jo īpaši, bet ne tikai, paredzot līdzekļus tam, lai finansētu kopīgas pilsoniskās izglītības programmas izstrādi;

5.  atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielinājumu par 46 % Eiropas pilsoņu iniciatīvai (ECI) un pauž nožēlu par samazinājumu par 3 % šīs programmas maksājumu apropriācijām salīdzinājumā ar 2018. gadu;

6.  atzinīgi vērtē Eiropas politiskajām partijām paredzētā finansējuma palielinājumu par 35 % saistību un maksājumu apropriācijās atbilstīgi grozījumiem, kas nesen veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/673(2) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu;

7.  norāda uz finansējuma palielinājumu komunikācijas darbībām par 5,3 % saistību apropriācijās un par 2,3 % maksājumu apropriācijās un pauž nožēlu par to, ka palielinājums nav būtiskāks, jo īpaši ņemot vērā to, ka 2019. gadā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas;

8.  uzskata, ka Eiropas publiskās telpas (EPS) sniedz vēl neizmantotas iespējas attiecībā uz iedzīvotāju informēšanu par jautājumiem, kas aktuāli saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām un viņu līdzdalību debatēs par Eiropas nākotni; tādēļ uzskata, ka Eiropas publisko telpu tīkls būtu jāpaplašina, aptverot visas dalībvalstis; pauž nožēlu par to, ka šo mērķi nebija iespējams sasniegt līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, jo pašlaik darbojas tikai 18 EPS, lai gan saskaņā ar finanšu plānojumu līdz 2019. gadam bija jāizveido 21 EPS;

9.   uzskata, ka 2019. gada budžetā būtu jānodrošina papildu finansējums programmām, kas veicina imigrantu un bēgļu integrāciju, jo īpaši Savienības robežvalstīs, cita starpā nolūkā garantēt viņu pilnīgu iekļaušanu tiesību kopienā, proti, Eiropas Savienībā;

10.  pauž nožēlu par to, ka Komisija pastāvīgi izmanto naudu no esošajām budžeta pozīcijām, lai finansētu jaunradītos fondus, kas nav Savienības budžetā un tādējādi nav pakļauti parlamentārajām pārbaudēm.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

2.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Mercedes Bresso, Elmar Brok, Richard Corbett, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Alain Lamassoure, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Guy Verhofstadt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ashley Fox, Jérôme Lavrilleux, David McAllister, Cristian Dan Preda

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Jonás Fernández, Birgit Sippel

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Guy Verhofstadt

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

NI

Kazimierz Michał Ujazdowski

PPE

Elmar Brok, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Alain Lamassoure, Jérôme Lavrilleux, Markus Pieper, Paulo Rangel, György Schöpflin

S&D

Mercedes Bresso, Richard Corbett, Jonás Fernández, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira, Birgit Sippel

VERTS/ALE

Pascal Durand, Josep Maria Terricabras

3

-

ECR

Ashley Fox

EFDD

Daniela Aiuto

ENF

Gerolf Annemans

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

COM(2018)0170.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 3. maija Regula (ES, Euratom) 2018/673, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 114I , 4.5.2018., 1. lpp.).


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (28.9.2018)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2018/2046(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Malin Björk

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā viena no vērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība, ir dzimumu līdztiesība, un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā ir noteikts, ka šādas līdztiesības veicināšana ir viens no Savienības pamatprincipiem, un tāpēc dzimumu līdztiesība ir jāintegrē visās tās politikas nostādnēs un darbībās un jāņem vērā visos budžeta procedūras posmos, īstenojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un ievērojot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

B.  tā kā nevienlīdzības problēma Savienībā kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina pašreizējā negatīvā reakcija pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību, un tā kā Savienības budžets arvien vairāk būtu jāveido tā, lai būtiski veicinātu sociālo tiesību nodrošināšanu un pilnveidošanu un dzimumu līdztiesības un sieviešu stāvokļa uzlabošanu;

C.  tā kā dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai piemērošana budžeta procesā un nodrošina budžetu izvērtējumu no dzimumu viedokļa, iekļaujot dzimumu perspektīvu visos budžeta procesa līmeņos un pārstrukturējot ieņēmumus un izdevumus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību;

D.  tā kā sievietes neapmaksāta aprūpes darba veikšanai velta vairāk laika nekā vīrieši, kas ir viens no galvenajiem iemesliem sieviešu nepietiekamai pārstāvībai darba tirgū; tā kā pieprasījums pēc kvalitatīvas, faktiski un izmaksu ziņā pieejamas bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem ir lielāks nekā pašreizējais piedāvājums un dažām nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm ir grūtības atļauties privātus aprūpes pakalpojumus;

E.  tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis piešķirt pietiekamu finansējumu programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īpašajam mērķim “Daphne” un pēc iespējas centies veicināt tā pamanāmību, lai sievietes un meitenes aizsargātu pret vardarbību;

F.  tā kā budžeti, kuru plānošanā ievērots dzimumu līdztiesības princips, un ar tiem saistītā politika, kas vērsta uz to, lai sekmētu dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, ir nodrošinājusi ilgtspējīgāku un iekļaujošāku izaugsmi un nodarbinātību un palielinājusi pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz publiskajiem izdevumiem;

G.  tā kā viens no Eiropas Savienības 2019. finanšu gada budžeta projekta priekšlikumā iekļautajiem galvenajiem mērķiem ir stratēģiskas investīcijas un ilgtspējīga izaugsme, lai atbalstītu ekonomikas kohēziju un radītu darbvietas, īpaši jauniešiem; tā kā šajā sakarībā ir svarīgi koncentrēties arī uz sieviešu potenciāla stiprināšanu visās ekonomikas nozarēs, tostarp digitalizētajā ekonomikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā (STEM); tā kā, īpašu uzmanību pievēršot ar dzimumu saistītiem jautājumiem šajās jomās, ir jācenšas novērst visai Savienībai raksturīgā ievērojamā plaisa starp dzimumiem un prasmju trūkums IKT un STEM nozarēs;

H.  tā kā starptautiskas organizācijas, piemēram, SVF, stingri veicina dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā kā labas pārvaldības standarta instrumentu publisko finanšu jomā un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā uzskata par labu budžeta plānošanas veidu; tā kā ESAO dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā uzskata par vienu no galvenajiem instrumentiem dzimumu līdztiesības īstenošanai publisko finanšu jomā; tā kā EP, Padomes un Komisijas kopīgajā deklarācijā, kas pievienota 2014.–2020. gada DFS, trīs iestādes ir apņēmušās “dzimumresponsīvus elementus attiecīgi integrēt ES budžetā”, bet tā kā Komisijas dokumentā “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” ir norādīts, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā netiek sistemātiski piemērota ES vispārējam budžetam;

I.  tā kā ES ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas un tā kā tādējādi sievietēm un vīriešiem vajadzētu būt vienādām iespējām izmantot publiskos līdzekļus un pakalpojumus; tomēr tā kā, neraugoties uz ES augsta līmeņa politiskajām saistībām attiecībā uz dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, ar izdevumiem saistītajos lēmumos dzimumu līdztiesība netiek ņemta vērā visās politikas jomās;

J.  tā kā Savienība un tās dalībvalstis kopā ir pasaulē lielākais līdzekļu devējs attīstības palīdzības jomā un nodrošina vairāk nekā 50 % no visas šāda veida palīdzības; tā kā citu līdzekļu devēju sniegtā palīdzība seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā (SRHR) un sieviešu reproduktīvās veselības jomā ir samazinājusies un tāpēc Savienībai ir jāpalielina pašreizējais finansējums, jo īpaši jomās, kurās dzimumu aspekts ir īpaši svarīgs;

K.  tā kā ES kopīgajā deklarācijā par tirdzniecību un sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanu apņēmās sekmīgi nodrošināt, lai tās tirdzniecības un attīstības politika kļūtu dzimumresponsīvāka nolūkā ziņot par to 2019. gadā; tā kā Parlaments ir pieņēmis rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES tirdzniecības nolīgumos, kurā dzimumu līdztiesības un tirdzniecības jomā prasīts īstenot vairākus jaunus pasākumus, kuriem nepieciešamas stingras budžeta un politiskās saistības;

L.  tā kā cilvēku tirdzniecība ir noziegums, kas rada katastrofālas sekas, apdraudot sabiedrības visneaizsargātākos locekļus, galvenokārt sievietes un meitenes, kuras tiek izmantotas prostitūcijā,

1.  aicina Komisiju un Padomi visu publisko izdevumu jomā sistemātiski ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā, cita starpā apspriežot un konkretizējot nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), lai nodrošinātu dzimumsensitīvu pieeju un sasniegtu IAM, veicinot un īstenojot IAM Nr. 5 saistībā ar dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visos IAM;

2.  pauž apņēmību nodrošināt dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu tiesību veicināšanu un aizsardzību 2019. gada budžeta procedūrā; aicina dalībvalstis un Komisiju dzimumu līdztiesību integrēt budžeta procedūrā visās budžeta pozīcijās un ne tikai programmās, kurās dzimumu ietekmējums ir vispamanāmākais, lai budžeta ieņēmumi un izdevumi veicinātu dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības;

3.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz spēcīgajiem starpiestāžu un politiskajiem paziņojumiem, dzimumu līdztiesības mērķi nav nedz skaidri noteikti ES budžeta dokumentos, nedz ņemti vērā visos budžeta procedūras posmos, un ka pēdējos gados dzimumu līdztiesībai paredzēto budžeta saistību uzraudzība ir kļuvusi neiespējama sakarā ar to, ka likvidētas konkrētas budžeta pozīcijas, kas paredzētas dzimumu līdztiesībai; uzsver nepieciešamību dzimumu līdztiesības mērķus sasaistīt ar īpašiem budžeta piešķīrumiem; papildus norāda, ka šie piešķīrumi būtu jāizmanto gan integrētai pieejai, gan mērķtiecīgiem pasākumiem, jo divējāda pieeja ir būtiska, lai pozitīvi ietekmētu dzimumu līdztiesību; 

4.  atgādina, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir viena no plašākas integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai stratēģijas dimensijām, un norāda uz to, cik svarīgi ir integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai īstenot visos politikas cikla posmos; uzsver, ka, veidojot jaunas politikas nostādnes un struktūras, pastāv acīmredzama iespēja pienācīgi īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

5.  uzsver, ka modernu un mērķorientētu ES budžetu nevar sasniegt bez skaidras un visaptverošas dzimumperspektīvas, kas ir būtiska, lai veicinātu labāku un vairāk uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, kas savukārt veicina to, lai nodrošinātu publiskā finansējuma efektīvu izmantošanu un ES pievienoto vērtību visās tā darbībās;

6.  prasa jaunās Eiropas Darba iestādes (EDI) izveidē izmantot holistisku pieeju, paredzot EDI regulā prasību ieviest dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un atsevišķu budžeta pozīciju 2019. gada budžetā, lai īstenotu integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai saistībā ar EDI kompetencēm;

7.  atkārtoti prasa palielināt līdzekļus, piemēram, saistībā ar Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un ES Kohēzijas fondu, lai īstenotu sieviešu ekonomiskās un sociālās tiesības, jo īpaši nodrošinot sieviešu nodarbinātību un ieguldījumus kvalitatīvos, cenas ziņā pieejamos sabiedriskos aprūpes pakalpojumos un samazinātu dzimumu nelīdztiesību, cita starpā Savienības un dalībvalstu līmenī izmantojot jau esošos instrumentus un piešķirot atsevišķu budžeta pozīciju šim mērķim;

8.  prasa piešķirt finansējumu sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam, kā arī nodrošināt un veicināt sieviešu piekļuvi aizdevumiem un pašu kapitāla finansējumam, izmantojot Savienības programmas un fondus, piemēram, COSME, “Apvārsnis 2020” un Eiropas Sociālo fondu;

9.  prasa nodrošināt meiteņu un jaunu sieviešu līdzvērtīgu dalību Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas pasākumos un pievērst īpašu uzmanību viņām paredzētiem kvalitatīviem apmācības un nodarbinātības piedāvājumiem, tostarp tādās jomās kā digitalizētā ekonomika, IKT un STEM;

10.  aicina dalībvalstis nodrošināt labi strukturētas iniciatīvas dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā, kuras veicina dzimumu līdztiesību, nodrošinot izglītību un veselības aprūpes pakalpojumus, jo īpaši visaptverošu izglītību par seksualitāti un SRHR pakalpojumus;

11.  atgādina, ka viena no prasībām dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir paredzēt neatkarīgas budžeta pozīcijas programmā definētiem ar dzimumu līdztiesību saistītiem mērķiem; uzsver nepieciešamību palielināt līdzekļus, lai apkarotu visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, kā arī uz dzimumu balstītu vardarbību pret LGBTQI personām, cita starpā paredzot neatkarīgu budžeta pozīciju Daphne un tam, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai saistībā ar programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020. gadā, nodrošinot vismaz tādu pašu izdevumu līmeni kā 2011. gadā, un — lai sagatavotu nākamo daudzgadu finanšu shēmu — nepieciešamību nodrošināt atsevišķu budžeta pozīciju šim konkrētajam mērķim; prasa nodrošināt ilgtspējīga un atbilstoša finansējuma pieejamību darbībām, kas vērstas uz efektīvu Stambulas konvencijas īstenošanu, pievēršot īpašu uzmanību un sniedzot finansiālu atbalstu notiekošajām mācībām tiesu iestāžu un ar tiesu iestādēm nesaistītiem darbiniekiem, kuri izskata sūdzības par seksuālu vardarbību un uz dzimumu balstītu vardarbību;

12.  aicina ES un dalībvalstis paredzēt konkrētus pasākumus un piešķirt atbilstošus finanšu resursus, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un meitenēm un nodrošinātu migrantu un bēgļu sieviešu, kā arī neatbilstošā situācijā esošu sieviešu aizsardzību no vardarbības; prasa nodrošināt mērķtiecīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu sieviešu tiesības un drošību visā patvēruma procedūrā;

13.  atgādina, ka ievērojams skaits bēgļu un patvēruma meklētāju, kas ierodas ES, ir sievietes un bērni; uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir arī viens no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pamatprincipiem, un atkārtoti prasa, lai dzimumu dimensija tiktu arī ņemta vērā migrācijas un patvēruma politikā, piešķirot līdzekļus, kas īpaši paredzēti tam, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību un nodrošinātu piekļuvi veselībai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām;

14.  aicina Savienību un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai izskaustu sieviešu un meiteņu tirdzniecību seksuālai izmantošanai, nodrošinot atbilstīgas budžeta saistības visā Savienībā un vairāk ieguldot cietušo tiesībās un aizsardzībā, kā arī pasākumos, kas samazina pieprasījumu pēc sieviešu un meiteņu tirdzniecību; 

15.  aicina Savienību un dalībvalstis veicināt sieviešu tiesību organizācijas, iespēju nodrošināšanu meitenēm un sieviešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, izmantojot ES attīstības palīdzību; atgādina, ka steidzami ir jāpalielina Savienības finansējums SRHR, lai mazinātu finansējuma trūkuma ietekmi, ko radīja ASV pēc sava globālā aizlieguma noteikuma (global gag rule) atjaunošanas un paplašināšanas;

16.  uzsver nepieciešamību cīnīties pret pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanos un aicina Savienību un dalībvalstis par prioritāti noteikt ieguldījumus, lai atbalstītu un aizsargātu cilvēktiesību aizstāvjus un jo īpaši sieviešu cilvēktiesību aizstāvjus, kuri savā darbā saskaras ar unikāliem ar dzimumu saistītiem šķēršļiem un draudiem, nodrošinot viņiem pamanāmu politisku atbalstu un atpazīstamību, jo īpaši no Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) ārkārtas fonda piešķirot steidzamas dotācijas apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem;

17.  uzskata — lai īstenotu savas saistības un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 5, proti, panākt vispārēju piekļuvi seksuālai un reproduktīvai veselībai un tiesībām (SRHR), Komisijai būtu jāiekļauj īpaši SRHR, tostarp ģimenes plānošanai, paredzēts finansējums, izveidojot īpaši SRHR paredzētu budžeta pozīciju vai nosakot SRHR par vienu no mērķiem tās dažādajās budžeta pozīcijās, piemēram, saistībā ar veselību, izglītību, iespēju nodrošināšanu jauniešiem, cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību;

18.  mudina Savienību un dalībvalstis palielināt atbalstu meiteņu un sieviešu sociālajām, ekonomikas un kultūras tiesībām partnervalstīs; šajā sakarībā aicina visas puses uzlabot Dzimumu līdztiesības rīcības plāna II īstenošanu, balstoties uz gada ziņojumu rezultātiem;

19.  atgādina par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta nozīmīgo lomu un prasa saglabāt stabilu Institūta budžetu, štatu sarakstu un neatkarību;

20.  aicina Savienību atbalstīt tādu jaunu pasākumu izstrādi, kas veicinātu un atbalstītu dzimumu līdztiesību, sieviešu cilvēktiesības un to ekonomiskās iespējas tās tirdzniecības politikā un piešķirt atbilstīgus finanšu līdzekļus šīm saistībām.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, André Elissen, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Marijana Petir, Pina Picierno, Ernest Urtasun, Jadwiga Wiśniewska, Michaela Šojdrová

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Eck, José Inácio Faria, Kostadinka Kuneva, Jérôme Lavrilleux, Jordi Solé

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marek Plura, Damiano Zoffoli

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Malin Björk, Stefan Eck, Kostadinka Kuneva

PPE

Anna Maria Corazza Bildt, José Inácio Faria, Jérôme Lavrilleux, Marek Plura

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Maria Noichl, Pina Picierno, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Jordi Solé, Ernest Urtasun

3

-

ECR

Jadwiga Wiśniewska

ENF

André Elissen

PPE

Marijana Petir

1

0

PPE

Michaela Šojdrová

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, John Howarth, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Răzvan Popa, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Jordi Solé, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Auke Zijlstra


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Gérard Deprez

ECR

Zbigniew Kuźmiuk

PPE

Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Inese Vaidere

S&D

Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Iris Hoffmann, John Howarth, Vladimír Maňka, Răzvan Popa, Manuel dos Santos, Isabelle Thomas, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

5

-

ECR

Bernd Kölmel

EFDD

Eleonora Evi

ENF

Auke Zijlstra

GUE/NGL

Younous Omarjee

NI

Eleftherios Synadinos

2

0

VERTS/ALE

Jordi Solé, Monika Vana

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 22. oktobrisJuridisks paziņojums