Procedūra : 2018/0172(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0317/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0317/2018

Debates :

PV 22/10/2018 - 17
CRE 22/10/2018 - 17
PV 27/03/2019 - 15
CRE 27/03/2019 - 15

Balsojumi :

PV 24/10/2018 - 11.12
CRE 24/10/2018 - 11.12
Balsojumu skaidrojumi
PV 27/03/2019 - 18.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0411
P8_TA(2019)0305

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1799kWORD 231k
11.10.2018
PE 623.714v02-00 A8-0317/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu

(COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Frédérique Ries

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS,NO KURĀM REFERENTE SAŅĒMA INFORMĀCIJU
 Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu

(COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0340),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0218/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0317/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Plastmasas daudzveidīgās izmantošanas iespējas un salīdzinoši zemā cena nozīmē, ka šīs materiāls ikdienas dzīvē ir visuresošs. Tā kā aizvien vairāk to izmanto īslaicīgi lietojamos izstrādājumos, ko nav paredzēts ne atkalizmantot, ne izmaksefektīvi reciklēt, attiecīgās ražošanas un patēriņa tendences kļūst aizvien neefektīvākas un lineārākas. Tāpēc Aprites ekonomikas rīcības plāna32 kontekstā Komisija pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu33, kur secināts: ja vēlamies sasniegt patiesi noslēgtu plastmasas aprites ciklu, ir jānovērš arvien pieaugošā plastmasas atkritumu rašanās un to nonākšana vidē, jo īpaši jūras vidē.

(1)  Plastmasas daudzveidīgās izmantošanas iespējas un salīdzinoši zemā cena nozīmē, ka šīs materiāls ikdienas dzīvē ir visuresošs. Plastmasas ražošana pasaules mērogā ir strauji pieaugusi un 2017. gadā sasniedza 348 miljonus tonnu. Eiropas daļa šajā ražošanā bija 18,5 % (64,4 miljoni tonnu, kas ir par 3,4 % vairāk nekā saražots iepriekšējā gadā). Tā kā aizvien vairāk to izmanto īslaicīgi lietojamos izstrādājumos, ko nav paredzēts ne atkalizmantot, ne izmaksefektīvi reciklēt, attiecīgās ražošanas un patēriņa tendences kļūst aizvien neefektīvākas un lineārākas. Tāpēc Aprites ekonomikas rīcības plāna kontekstā Komisija pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu, kur secināts: ja vēlamies sasniegt patiesu aprites ekonomikas principiem atbilstošu plastmasas aprites ciklu un samazināt kopējo tās plastmasas apjomu, kas nonāk vidē, ir jānovērš arvien pieaugošā plastmasas atkritumu rašanās un to nonākšana vidē, jo īpaši jūras vidē. Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu ir mazs pirmais solis tādas aprites ekonomikas izveidē, kuras pamatā ir visu plastmasas izstrādājumu samazināšana, atkārtota izmantošana un reciklēšana.

__________________

__________________

32 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015) 0614 final).

32 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015) 0614 final).

33 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

33 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

Pamatojums

Lai gan tā ir globāla problēma, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas atbildība un jākļūst par starptautisku līderi cīņā pret jūras piedrazojumu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Plastmasai ir nozīmīga loma ekonomikā, un tā nodrošina svarīgus lietojumus daudzās nozarēs. Plastmasu izmanto iepakojuma ražošanai (40 %) un būvniecības un celtniecības nozarē (20 %). Svarīga ir arī plastmasas izmantošana automobiļu, elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanā, pārtikas ražošanā un lauksaimniecības nozarē. Tomēr, ņemot vērā konkrētu plastmasas izstrādājumu būtiski negatīvo ietekmi uz vidi, veselību un ekonomiku, ir jāizveido tiesiskais regulējums, lai efektīvi mazinātu šo negatīvo ietekmi, tostarp paredzot ierobežojumus tādu konkrētu vienreizlietojamu izstrādājumu laišanai tirgū, kuriem ir viegli pieejamas aprites ekonomikai vairāk atbilstīgas alternatīvas.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Aprites principiem atbilstīga pieeja, kas priekšroku dod atkalizmantojamiem produktiem un atkalizmantošanas sistēmām, ļaus samazināt radušos atkritumu daudzumu, un šāda atkritumu rašanās novēršana ir ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 4. pantu iedibinātās atkritumu hierarhijas pašā augšgalā34. Šāda pieeja saskan arī ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 1235 — nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.

(2)  Šajā direktīvā noteiktajiem pasākumiem būtu pilnībā jāīsteno aprites principiem atbilstīga pieeja, kas salīdzinājumā ar jebkuru vienreizlietojamu izstrādājumu priekšroku dod drošiem, netoksiskiem un atkalizmantojamiem izstrādājumiem, kuri nesatur nekādas kaitīgas vielas, un atkalizmantošanas sistēmām. Ar visiem pasākumiem pirmām kārtām vajadzētu censties samazināt radušos atkritumu daudzumu un sekmēt atkritumu rašanās novēršanu, jo šis princips ir ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 4. pantu iedibinātās atkritumu hierarhijas pašā augšgalā34.Tā kā jebkuram vienreizlietojamam izstrādājumam tā īsā dzīves cikla dēļ ir negatīva ietekme uz klimatu vai vidi, par prioritāti ir jāizvirza profilakse un izstrādājumu atkalizmantošana, kas var nodrošināt lielus CO2 un vērtīgu izejmateriālu ietaupījumus. Šī direktīva palīdzēs sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 1235 — nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.

__________________

__________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

35 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

35 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas — tā ir globāla problēma. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai36.Savienībai ir jāiesaistās cīņā ar jūras piedrazojuma apkarošanu un jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Šajā sakarā Savienība sadarbojas ar partneriem daudzos starptautiskos forumos, piemēram, G20, G7 un ANO, lai veicinātu šādu centienu saskaņotību. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem šajā jomā.

(3)  Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas — tā ir atzīta globāla problēma. Aizvien lielāki atkritumu apjomi sasniedz pasaules okeānus un ietekmē ekosistēmu veselību, nogalinot dzīvniekus. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai36.Savienībai ir jāiesaistās cīņā ar jūras piedrazojuma apkarošanu, jāveicina piedrazojuma rašanās novēršana un efektīvāka jūras piedrazojuma pārvaldība un jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Šajā sakarā Savienība sadarbojas ar partneriem daudzos starptautiskos forumos, piemēram, G20, G7 un ANO, lai veicinātu šādu centienu saskaņotību. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem šajā jomā.

_________________

_________________

36 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

36 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reciklē ļoti reti, un ar ko bieži vien piedrazo apkārtni. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki ir sevišķi nopietna problēma no jūras piedrazojuma viedokļa, un tie smagi apdraud jūras ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību un, galu galā, arī cilvēka veselību, kā arī kaitē tādām nodarbēm kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība.

(5)  Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti.Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reciklē ļoti reti, un ar ko bieži vien piedrazo apkārtni. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas un akvakultūras rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas un akvakultūras rīki, piemēram, zvejas murdi, lamatas, pludiņi un bojas, tīkli, virves, auklas, vadi un jedas, ir sevišķi nopietna problēma no jūras piedrazojuma viedokļa, un tie smagi apdraud jūras ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselību un kaitē tādām nodarbēm kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Padome 2018. gada 25. jūnija sanāksmē pieņēma secinājumus “ES rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku īstenošana”, ar ko pauda skaidru atbalstu Eiropas un pasaules mēroga pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot izstrādājumiem ar nolūku pievienotās mikroplastmasas izmantošanu un oksonoārdāmās plastmasas izmantošanu Savienībā, un stratēģijā attiecībā uz plastmasu paredzētajiem pasākumiem, kas attiecas uz mikroplastmasas samazināšanu tekstilizstrādājumu un riepu sastāvā un uz pirmsražošanas granulu noplūdi. Savienība jau rīkojas saskaņā ar REACH regulā paredzētajiem pasākumiem, un šajā sakarībā Komisija ir lūgusi Eiropas Ķimikāliju aģentūru izstrādāt XV pielikumā paredzēto ierobežojumu dokumentāciju attiecībā uz mikroplastmasas daļiņām, ko ar nolūku iekļauj jebkāda veida patēriņa vai profesionālās lietošanas ražojumu sastāvā.

Pamatojums

Tā kā daudzas dalībvalstis jau ir pieņēmušas tiesību aktus šajā jomā, ES ir svarīgi rīkoties, pamatojoties uz ECHA novērtējumu, un līdz 2020. gadam noteikt ierobežojumu tās mikroplastmasas izmantošanai, ko ar nolūku iekļauj patēriņa vai profesionālās lietošanas ražojumu sastāvā.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Savienībai būtu jāpieņem visaptveroša pieeja mikroplastmasas problēmai un būtu jāmudina visi ražotāji stingri ierobežot mikroplastmasu to ražojumu sastāvā, īpašu uzmanību pievēršot tekstilizstrādājumu un riepu ražotājiem, jo sintētisko apģērbu un riepu ražošanā izmanto 63 % no kopējā mikroplastmasas daudzuma, kas tieši nonāk ūdens vidē.

Pamatojums

Lai gan mikroplastmasa (t. i., par 5 mm mazākas plastmasas daļiņas) nav iekļauta direktīvas darbības jomā un uz to neattiecas stratēģijā attiecībā uz plastmasu paredzētie īpašie pasākumi, ir svarīgi precizēt, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt visaptverošai pieejai šai problēmai, ņemot vērā plastmasas atkritumu ietekmi uz vidi, jūras faunu un cilvēku veselību.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Pašlaik spēkā esošie Savienības tiesību akti40 un politikas instrumenti jau paredz zināmu regulējumu, kas skar jūras piedrazojumu. Konkrētāk, uz plastmasas atkritumiem attiecas vispārējie Savienības atkritumu apsaimniekošanas pasākumi un mērķrādītāji, piemēram, ir noteikts izlietotā plastmasas iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs41 un nesen pieņemtajā Plastmasas stratēģijā42 ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka viss plastmasas iepakojums ir reciklējams. Tomēr ar šiem tiesību aktiem nav izdevies pietiekami iespaidot jūras piedrazojumu, savukārt valstu pasākumi, ar ko novērš un samazina jūras piedrazojumu, atšķiras gan tvēruma, gan stingrības ziņā. Turklāt daži no šiem pasākumiem, jo īpaši vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu tirgošanas ierobežojumi, var radīt šķēršļus tirdzniecībai un kropļot konkurenci Savienībā.

(6)  Pienācīga atkritumu apsaimniekošana joprojām ir būtisks faktors (jūras) piedrazojuma novēršanā. Pašlaik spēkā esošie Savienības tiesību akti40 un politikas instrumenti jau paredz zināmu regulējumu, kas skar jūras piedrazojumu. Konkrētāk, uz plastmasas atkritumiem attiecas vispārējie Savienības atkritumu apsaimniekošanas pasākumi un mērķrādītāji, piemēram, ir noteikts izlietotā plastmasas iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs41 un nesen pieņemtajā Plastmasas stratēģijā42 ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka viss plastmasas iepakojums ir reciklējams. Tomēr ar šiem tiesību aktiem nav izdevies pietiekami iespaidot jūras piedrazojumu, savukārt valstu pasākumi, ar ko novērš un samazina jūras piedrazojumu, atšķiras gan tvēruma, gan stingrības ziņā. Turklāt daži no šiem pasākumiem, jo īpaši vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu tirgošanas ierobežojumi, var radīt šķēršļus tirdzniecībai un kropļot konkurenci Savienībā.

__________________

__________________

40 Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 2000/59/EK, Direktīva 2000/60/EK, Direktīva 2008/56/EK un Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

40 Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 2000/59/EK, Direktīva 2000/60/EK, Direktīva 2008/56/EK un Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

42 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

42 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt, ka atkritumu rašanās novēršana sākas ar pareizu atkritumu apsaimniekošanu.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Pētniecības un inovācijas sekmēšana iepakojuma ražošanas nozarē ir svarīgs faktors ilgtspējīgākas vērtību ķēdes veicināšanai. Šajā nolūkā ir jāstiprina attiecīgie finansēšanas mehānismi saistībā ar Eiropas pētniecības un inovācijas plānošanas instrumentiem, piemēram, ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammām (t. i., programmu “Apvārsnis 2020”), ņemot vērā paredzamo stratēģiskās pētniecības inovācijas programmu attiecībā uz plastmasu.

Pamatojums

Atbilstoša atbalsta un resursu nodrošināšana pētniecībai un inovācijai iepakojuma ražošanas nozarē ir nepieciešams solis, lai sasniegtu stratēģijas attiecībā uz plastmasu mērķus.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert tikai visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs.

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert tikai visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kā arī zvejas rīkus. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie pasākumi, pēc aplēsēm veido aptuveni 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Šī direktīva neskar noteikumus, kas paredzēti Direktīvā 94/62/EK attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 3. panta 1. punktu uzskatāmi par iepakojuma vienībām.

Pamatojums

Ir vajadzīgs paskaidrojums saistībā ar vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu, uz kuru attiecas Direktīva 94/62/EK.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Komisijas pārskatīšanas ziņojumā būtu jānorāda, vai darbības jomu var paplašināt, to attiecinot uz visiem vienreizlietojamiem izstrādājumiem.

Pamatojums

Pārskatīšanā būtu jāizpēta iespēja izstrādāt skaidru un konsekventu pieeju vienreizlietojamiem izstrādājumiem, ņemot vērā aprites cikla principus.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7c)   Vietējā vai reģionālā mērogā ievērojamu zemes un augsnes piesārņojumu rada lielāki plastmasas priekšmeti un to sadalīšanās rezultātā radušās daļiņas vai mikroplastmasa. Vietējā mērogā būtisku piesārņojumu var radīt plastmasas plašā izmantošana lauksaimniecībā. Tādēļ, lai mazinātu plastmasas atkritumu ietekmi uz vidi un cilvēku un dzīvnieku veselību, būtu padziļināti jāpēta plastmasas piesārņojums no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Plastmasas izstrādājumi būtu jāražo, ņemot vērā visu to dzīves ciklu. Plastmasas izstrādājumu ekodizainā vienmēr būtu jāņem vērā attiecīgā izstrādājuma ražošanas posms, reciklējamība un potenciāli arī atkārtotas izmantošanas iespējas. Ražotāji būtu attiecīgā gadījumā jāmudina izstrādājumu ražošanā izmantot vienus un tos pašus vai saderīgus polimērus, lai vienkāršotu šķirošanu un uzlabotu reciklējamību, jo īpaši attiecībā uz plastmasas iepakojumu.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai varētu skaidri noteikt šīs direktīvas darbības jomu, būtu jādefinē jēdziens “vienreizlietojams plastmasas izstrādājums”. No definīcijas būtu jāizslēdz tādi plastmasas izstrādājumi, kas ir iecerēti, konstruēti un laisti tirgū kā tādi, kas savā kalpošanas laikā tiek vairākkārt pārvietoti vai apgrozīti, proti, atkārtoti uzpildīti vai atkalizmantoti tādam pašam mērķim, kādam tie iecerēti.

(9)  Lai varētu skaidri noteikt šīs direktīvas darbības jomu, būtu jādefinē jēdziens “vienreizlietojams plastmasas izstrādājums”. Definīcijā būtu jāiekļauj tādi vienreizlietojami izstrādājumi, kas pilnībā vai daļēji izgatavoti no plastmasas un kas ir iecerēti, konstruēti vai laisti tirgū kā tādi, kuri tiek izmantoti tikai vienu reizi īsā laika posmā, pirms tos izmet, un tādējādi būtu jāizslēdz plastmasas izstrādājumi, kas ir iecerēti, konstruēti un laisti tirgū kā tādi, kurus to dzīves cikla laikā paredzēts pārvietot vai nodrošināt to rotāciju vairākkārt, tos atkārtoti uzpildot vai atkārtoti lietojot tādam pašam mērķim, kādam tie iecerēti.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Iespējami ilgāk saglabājot izstrādājumu un materiālu vērtību un radot mazāk atkritumu, Savienības ekonomika var kļūt konkurētspējīgāka un noturīgāka, vienlaikus mazinot spiedienu uz vērtīgiem resursiem un vidi.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vajadzētu piemērot vienu vai vairākus pasākumus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, tā, vai ir pieejamas piemērotas un ilgtspējīgākas alternatīvas, tā, cik reāli ir mainīt patēriņa modeļus, un tā, kādā mērā uz tiem attiecas pašreizējie Savienības tiesību akti.

(10)  Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vajadzētu piemērot vienu vai vairākus pasākumus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, tā, vai atbilstīgi aprites cikla principiem ir pieejamas piemērotas un ilgtspējīgākas alternatīvas, tā, cik reāli ir mainīt patēriņa modeļus, un tā, kādā mērā uz tiem attiecas pašreizējie Savienības tiesību akti.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai šie pasākumi uzlabotu vispārējo ietekmi uz vidi, ņemot vērā aprites cikla principus.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai šo tendenci apvērstu un veicinātu ilgtspējīgāku risinājumu meklējumus, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērojami samazinātu šādu izstrādājumu patēriņu, tajā pašā laikā nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku44.

(11)  Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai šo tendenci apvērstu un veicinātu drošu un ilgtspējīgu risinājumu meklējumus, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šādu izstrādājumu patēriņa vērienīgu un pastāvīgu samazinājumu, kā attiecībā uz plastmasas maisiņiem paredzēts Direktīvā 94/62/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/72043a, neskarot Direktīvas 94/62/EK 18. pantu un nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku44. Šie pasākumi būtu jāattiecina uz pārtikas iepakojumu, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem: attiecīgais pārtikas produkts ir paredzēts tūlītējam patēriņam bez turpmākas sagatavošanas un patēriņam no iepakojuma trauka. Dalībvalstīm šajos pasākumos būtu jāizvirza pēc iespējas vērienīgāki mērķi, kuriem vajadzētu būt samērīgiem ar to, cik nopietns ir risks, ka dažādi izstrādājumi un izmantošanas veidi var radīt piedrazojumu. Dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts mērķi, lai noteiktu to pasākumu ietekmi, kas veikti ar mērķi panākt vērienīgu un pastāvīgu samazinājumu. Dalībvalstīm būtu jāveicina tādu izstrādājumu izmantošana, kuri ir piemēroti vairākkārtējai izmantošanai un kurus pēc tam, kad tie kļuvuši par atkritumiem, var sagatavot atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai, neliekot šķēršļus brīvai preču apritei iekšējā tirgū. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā izstrādājumu radītā ietekme visā to aprites ciklā, tostarp uz jūras vidi, un atkritumu apsaimniekošanas hierarhija.

___________________

___________________

 

43a Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Direktīva (ES) 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu (OV L 115, 6.5.2015, 11. lpp.).

44 Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (OV L 31, 1.2.2002., 1.-24. lpp.), Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1.-54. lpp.), Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 338, 13.11.2004., 4.-17. lpp.) un citi tiesību akti par pārtikas nekaitīgumu, higiēnu un marķēšanu.

44 Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (OV L 31, 1.2.2002., 1.-24. lpp.), Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1.-54. lpp.), Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 338, 13.11.2004., 4.-17. lpp.) un citi tiesību akti par pārtikas nekaitīgumu, higiēnu un marķēšanu.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Tabakas izstrādājumu filtri ir otrais lielākais vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu atkritumu avots. Lai gan tabakas izstrādājumiem paredzēto augu izcelsmes celulozes filtru tirgus daļa šķietami pieaug, pieejamo alternatīvu pieņemamība nav skaidra. Turklāt nevar ignorēt tabakas izstrādājumu ar filtriem milzīgo ietekmi uz vidi, jo to filtrs var sadalīties mazākās plastmasas daļiņās. Izmantotie tabakas filtri arī satur vairākas ķīmiskās vielas, kuras ir kaitīgas videi un no kurām vismaz 50 ir zināmas kā cilvēkam kancerogēnas, kā arī smagos metālus, kas var izskaloties no filtra un kaitēt zemes, gaisa un jūras videi. Lai novērstu pēcpatēriņa atkritumu radīto ietekmi uz vidi, ir jāparedz dažādi pasākumi attiecībā uz tabakas izstrādājumiem ar filtriem, sākot no plastmasu saturošu vienreizlietojamu filtru izmantošanas samazināšanas līdz ražotāja paplašinātai atbildībai, lai nodrošinātu atkritumu atbildīgu izmešanu un segtu izdevumus par atkritumu savākšanu. Lai risinātu būtiskās atkritumu savākšanas un šķirošanas izmaksas, ko patlaban sedz nodokļu maksātāji, ražotāja paplašinātas atbildības shēmām būtu jāsedz izmaksas par atkritumu savākšanu un izmaksas saistībā ar atbilstošu atkritumu savākšanas infrastruktūru. Kā daļu no šiem pasākumiem dalībvalstis varētu arī radīt stimulus cigarešu izsmēķu reģenerācijas ķēdei nolūkā attīrīt celulozes acetātu, proti, plastmasas materiālu, kas veido 60 % no cigarešu filtru sastāva, un pēc tam izmantot to jaunu plastmasas priekšmetu ieguvei.

Pamatojums

Thrown on the roadways, a cigarette butt takes up to ten or twelve years to deteriorate. Very volatile, it also regularly ends up in the rivers it contributes to polluting. In this regard, it is very appropriate to extend the polluter-pays principle to cigarette manufacturers that put on the market products whose waste is very difficult to recycle. According to figures provided by the European Commission, tobacco product filters are the second most polluting single use plastic items, after plastic bottles that contribute to marine litter. As the only provisions in the Commission proposal dealing with tobacco manufacturers are extended responsibility and awareness raising measures, the rapporteur wants to go further and suggests a wide range of measures such as consumption reduction targets for tobacco product filters.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz to laišanu Savienības tirgū. Tādā veidā tiks veicināta viegli pieejamo un ilgtspējīgāko alternatīvu izmantošana, kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu.

(12)  Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz to laišanu Savienības tirgū. Tādā veidā tiks veicināta tādu viegli pieejamu un ilgtspējīgāku alternatīvu izmantošana, kuras atbilst pašreizējiem standartiem un Savienības tiesību aktiem, kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas paredzēta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā. Ar šo direktīvu ieviestie tirdzniecības ierobežojumi būtu jāattiecina arī uz izstrādājumiem, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas, jo šī veida plastmasa nav pienācīgi bionoārdāma un tādējādi veicina mikroplastmasas piesārņojumu vidē, nav kompostējama, negatīvi ietekmē tradicionālās plastmasas reciklēšanu un nenodrošina pierādītu ieguvumu attiecībā uz vidi. Ņemot vērā polistirola piedrazojuma lielo izplatību jūras vidē un tā alternatīvu pieejamību, būtu jāierobežo arī tādas vienreizlietojamas pārtikas produktu un dzērienu taras izmantošana, kas izgatavota no putu polistirola.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Plastmasas plātnēm un galda piederumiem, pat ja ir viegli pieejamas to piemērotas un ilgtspējīgākas alternatīvas, pienācīgi pamatotos gadījumos un nolūkā izvairīties no sarežģījumiem noteiktu sociālo pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībā, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā izglītības iestādēs un veselības aprūpes jomā, ir lietderīgi noteikt ierobežotu termiņa pagarinājumu attiecībā uz to laišanas Savienības tirgū aizlieguma piemērošanu.

Pamatojums

Lai panāktu kompromisu, referente atbalsta spēkā esošās direktīvas darbības jomu, jo īpaši attiecībā uz to izstrādājumu sarakstu, uz kuriem attiecas aizliegums, taču ierosina divu gadu laikposmu līdz 2023. gadam pakāpeniskai plastmasas plātņu un galda piederumu izmantošanas izbeigšanai. Tas tiek paredzēts saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu noteikumiem un nolūkā nodrošināt dažu sociālo pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, piemēram, ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestādēs un veselības aprūpes jomā.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Direktīvā 94/62/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/720, tika noteikta prasība Komisijai līdz 2017. gada 27. maijam veikt tiesību aktu pārskatīšanu attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, pamatojoties uz to ietekmi uz aprites ciklu. Komisija līdz šim nav veikusi minēto pārskatīšanu. Ņemot vērā to, ka šādi plastmasas maisiņi ļoti ātri nonāk atkritumos un vairo jūras piedrazojumu, ir lietderīgi ieviest pasākumus, ar ko ierobežo to laišanu tirgū, izņemot lietojumus, kas ir noteikti vajadzīgi. Ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi nebūtu jālaiž tirgū kā nefasētas pārtikas iepakojums, ja vien tie nav jālieto higiēnas apsvērumu dēļ vai tādas mitras, nefasētas pārtikas iepakošanai kā jēla gaļa, zivis vai piena produkti. Ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, uz kuriem minētais tirdzniecības ierobežojums neattiecas, būtu jāturpina piemērot spēkā esošos noteikumus, kas ieviesti ar Direktīvu (ES) 2015/720.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c)  Šajā direktīvā noteiktajiem pasākumiem, ar kuriem veicina plastmasu nesaturošu alternatīvu izmantošanu, nekādā gadījumā nebūtu jārada kaitīgas ietekmes uz vidi un klimatu palielināšanās, piemēram, papildu CO2 emisijas vai vērtīgu resursu izmantošana. Lai gan daudzas no alternatīvām, kas nesatur plastmasu, tiek ražotas no dabas resursiem un ir sagaidāms, ka to izcelsme būs bioekonomika, ir īpaši svarīgi nodrošināt šo materiālu ilgtspējību. Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju šajā direktīvā noteiktajos pasākumos un to īstenošanā prioritāte vienmēr būtu jāpiešķir profilaksei vai pārejai uz atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem, nevis uz citām vienreizlietojamām alternatīvām, pat ja tās ir izgatavotas no plastmasu nesaturošiem materiāliem.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Dzērienu taras korķīši un vāciņi, kas satur būtisku daļu plastmasas, ir Savienības pludmalēs visbiežāk konstatētie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi. Tāpēc tādu dzērienu taru, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, vajadzētu atļaut laist tirgū tikai tad, ja tā atbilst īpašām prasībām par izstrādājuma konstrukciju, ar ko tiek ievērojami samazināta dzērienu taras korķīšu un vāciņu nonākšana apkārtējā vidē. Uz dzērienu taru, kas ir vienreizlietojams plastmasas izstrādājums un iepakojums, šo prasību attiecina papildus Direktīvas 94/62/EEK II pielikumā noteiktajām pamatprasībām par iepakojuma sastāvu un atkalizmantojamību, atgūstamību un reciklējamību. Lai būtu vieglāk izpildīt prasību par izstrādājuma konstrukciju un lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, ir jāizstrādā saskaņotais standarts, ko pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/201245; tas ļautu pieņemt, ka tas, ka ir ievērots standarts, nozīmē, ka ir izpildītas arī minētās prasības. Būtu jāatvēl pietiekams laiks gan saskaņotā standarta izstrādei, gan ražotājiem ražošanas ķēžu pielāgošanai tālab, lai tie varētu izpildīt prasību par izstrādājuma konstrukciju.

(13)  Dzērienu taras korķīši un vāciņi, kas izgatavoti no plastmasas, ir Savienības pludmalēs visbiežāk konstatētie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi. Tāpēc tādu dzērienu taru, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, vajadzētu atļaut laist tirgū tikai tad, ja tā atbilst īpašām prasībām par izstrādājuma konstrukciju, ar ko tiek ievērojami samazināta dzērienu taras korķīšu un vāciņu nonākšana apkārtējā vidē un palielināts to reciklēšanas apjoms. Uz dzērienu taru, kas ir vienreizlietojams plastmasas izstrādājums un iepakojums, šo prasību attiecina papildus Direktīvas 94/62/EEK II pielikumā noteiktajām pamatprasībām par iepakojuma sastāvu un atkalizmantojamību, atgūstamību un reciklējamību. Lai būtu vieglāk izpildīt prasību par izstrādājuma konstrukciju un lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, ir jāizstrādā saskaņotais standarts, ko pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/201245; tas ļautu pieņemt, ka tas, ka ir ievērots standarts, nozīmē, ka ir izpildītas arī minētās prasības. Būtu jāatvēl pietiekams laiks gan saskaņotā standarta izstrādei, gan ražotājiem ražošanas ķēžu pielāgošanai tālab, lai tie varētu izpildīt prasību par izstrādājuma konstrukciju. Lai nodrošinātu plastmasas izmantošanu atbilstīgi aprites cikla principiem, ir jānodrošina reciklētu materiālu iekļūšana tirgū. Tādēļ ir lietderīgi ieviest prasību par obligātu minimālo reciklētas plastmasas saturu konkrētos izstrādājumos.

___________________

___________________

45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

45 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Saistībā ar pārskatīšanu, ko veiks saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 9. panta 5. punktu, Komisijai būtu jāņem vērā dažādu iepakojuma materiālu, tostarp kompozītmateriālu, relatīvās īpašības, pamatojoties uz aprites cikla novērtējumiem, jo īpaši profilaksi un dizainu attiecībā uz aprites principu.

Pamatojums

Solutions for attaching caps and lids to the bottles of carbonated drinks are not yet available on the market, given the specific requirements, including consumer safety, for the closures of such drinks. Additional time should therefore be given for the technical development of such solutions. The transition time should be long enough to allow for the development of the European standard as set out in this Article, and for a lead-in time to adopt production lines. Work on the European standard should start without any delay. In order to support the uptake of secondary raw materials and the functioning of the circular economy, a minimum level of recycled content should be established. Many players in the food and drinks sector have already committed to produce plastic bottles containing at least 25% of recycled plastics. It is important to support this commitment taken by the industry, which is directly involved in the overall solution to the major problem of marine litter. The changes to Article 6(1) and 6(2) are technical and aim at clarifying the scope of the Article.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Sieviešu veselības interesēs būtu jāizvairās no bīstamu ķīmisko vielu klātbūtnes higiēniskajās paketēs, tamponos un tamponu aplikatoros. Tāpat ļoti svarīga ir vairākkārt izmantojamu un ekonomiski ilgtspējīgāku risinājumu pieejamība, jo tie nodrošina sievietēm iespēju pilnībā piedalīties sociālajā dzīvē.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Komisija vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas.

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tie tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Turklāt izmešana kanalizācijā var radīt būtisku ekonomisku kaitējumu kanalizācijas tīkliem, nosprostojot sūkņus un bloķējot caurules. Attiecībā uz šiem izstrādājumiem bieži vien ir ļoti maz informācijas par to sastāvā esošo materiālu raksturlielumiem un pienācīgu atkritumu likvidēšanu. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības un veikt informētības vairošanas pasākumus. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi, par plastmasas saturu attiecīgajā izstrādājumā un izstrādājuma reciklējamību. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs, viegli saprotams un nav maldinošs, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas, un būtu arī jāizvērtē pastāvošās nozaru brīvprātīgās vienošanās. Attiecībā uz zvejas rīkiem būtu jāpiemēro marķēšanas prasības, kas pieņemtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Dalībvalstīm būtu jāīsteno FAO brīvprātīgi īstenojamās vadlīnijas par zvejas rīku marķēšanu.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir saskaņā ar 10. pantu informēt patērētājus par kaitējumu kanalizācijas tīkliem, ko izraisa vidē nepareizi izmesti izstrādājumi.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas segs atkritumu apsaimniekošanas un piedrazojuma satīrīšanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt.

(15)  Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas segs nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas un piedrazojuma satīrīšanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt, kā arī vērsties pret patērētāju nepareizu rīcību. Minētajām izmaksām nebūtu jāpārsniedz izmaksas, kas vajadzīgas, lai minētos pakalpojumus sniegtu rentablā veidā, un attiecīgajiem dalībniekiem tās būtu jānosaka pārredzamā veidā. Izmaksām, kas saistītas ar piedrazojuma satīrīšanu, vajadzētu būt samērīgām un balstīties uz skaidriem mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 1. punktu. Šiem mērķiem būtu jānosaka to attīrīšanas darbību joma un apmērs, uz kurām attiecas ražotāja paplašinātas atbildības shēma saskaņā ar Savienības tiesību aktos paredzētajiem attiecīgajiem pienākumiem, kas saistīti ar atkritumu rašanās novēršanu un jūras piedrazojumu. Šādām darbībām būtu jāietver, piemēram, atkritumu rašanās novēršana un atkritumu savākšana ielās, tirgos un citās sabiedriskās vietās, kā arī publisku pasākumu laikā, taču nebūtu jāietver tādi pasākumi kā jūras un okeānu attīrīšana, par ko publiskā sektora iestādes nav atbildīgas.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Ekonomiski stimuli var ietekmēt patērētāju izvēli, veicināt kādus patērētāju ieradumus vai atradināt no tiem, tāpēc tos var izmantot kā efektīvu augšupvērstu instrumentu atsevišķu plastmasas veidu ietekmes uz vidi samazināšanai.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Tas, ka lielu daļu no jūras piedrazojuma ar plastmasu veido pamesti, pazaudēti vai izmesti plastmasu saturoši zvejas rīki, liecina, ka spēkā esošās juridiskās prasības46 pietiekami nestimulē šādu zvejas rīku atgādāšanu krastā savākšanai un apstrādei. No Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām izrietošā sistēma, kas paredz netiešu maksu par kuģu atkritumu nodošanu, attur kuģus no atkritumu izgāšanas jūrā un nodrošina tiesības uz atkritumu nodošanu. Tomēr šo sistēmu vajadzētu papildināt ar finansiāliem stimuliem, kas rosinātu zvejniekus nogādāt par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus krastā un tā izvairīties no iespējama netiešās maksas paaugstinājuma. Tā kā zvejas rīku plastmasas komponentiem ir liels reciklēšanas potenciāls, dalībvalstīs saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš ražotāja paplašināta atbildība attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, lai tādējādi atvieglotu par atkritumiem kļuvušu zvejas rīku dalītu vākšanu un finansētu to pareizu apsaimniekošanu, jo īpaši reciklēšanu.

(16)  Tas, ka lielu daļu no jūras piedrazojuma ar plastmasu veido pamesti, pazaudēti vai izmesti plastmasu saturoši zvejas rīki, liecina, ka spēkā esošās juridiskās prasības46 pietiekami nestimulē šādu zvejas rīku atgādāšanu krastā savākšanai un apstrādei. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ja nozaudētu zvejas rīku nevar izgūt, kuģa kapteinim ir jāinformē karoga dalībvalsts kompetentā iestāde. Lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzību, dalībvalstīm būtu jāvāc un jāreģistrē dati par pazaudētiem zvejas rīkiem un tie katru gadu jāpaziņo Komisijai. No Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām izrietošā sistēma, kas paredz netiešu maksu par kuģu atkritumu nodošanu, attur kuģus no atkritumu izgāšanas jūrā un nodrošina tiesības uz atkritumu nodošanu. Tomēr šo sistēmu vajadzētu papildināt ar finansiāliem stimuliem, kas rosinātu zvejniekus nogādāt par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus krastā un tā izvairīties no iespējama netiešās maksas paaugstinājuma. Tā kā zvejas rīku plastmasas komponentiem ir liels reciklēšanas potenciāls, dalībvalstīs saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš ražotāja paplašināta atbildība attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, lai tādējādi atvieglotu par atkritumiem kļuvušu zvejas rīku dalītu vākšanu un finansētu to pareizu apsaimniekošanu, jo īpaši reciklēšanu. Dalībvalstīm būtu jāpieņem vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka plastmasu saturošu zvejas rīku ražotāju veiktās finanšu iemaksas, pildot no ražotāja atbildības izrietošos pienākumus, tiek pielāgotas, jo īpaši ņemot vērā šādu zvejas rīku ilglietojamību, remontējamību, atkalizmantojamību un reciklējamību.

___________________

___________________

46 Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, Direktīva 2000/59/EK un Direktīva 2008/98/EK.

46 Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, Direktīva 2000/59/EK un Direktīva 2008/98/EK.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Saskaņā ar ražotāju paplašinātu atbildību par zvejas rīkiem, kas satur plastmasu, dalībvalstīm būtu jāuzrauga, jānovērtē, jāsavāc un jāreciklē zvejas rīki, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos kvantitatīvos mērķrādītājus attiecībā uz plastmasu saturošu zvejas rīku savākšanu un reciklēšanu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajos plānos būtu jārisina lauksaimniecības plastmasas atkritumu problēma, un Komisijai attiecīgā gadījumā būtu vidējā termiņā līdz 2023. gadam jāievieš standarts attiecībā uz labu zemes stāvokli lauksaimniecības un vides kontekstā, ņemot vērā plastmasas atkritumus, un tas būtu jauns plašāku nosacījumu sistēmas elements. Saskaņā ar jauno savstarpējās atbilstības prasību lauksaimniekiem būtu pienākums plastmasas savākšanas un reciklēšanas organizēšanai izmantot sertificēta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pakalpojumus, kā arī glabāt pierādījumus, ka plastmasas atkritumi ir apstrādāti pareizi.

Pamatojums

Līdzīgas prasības ir noteiktas jau 2006. gada atkritumu apsaimniekošanas noteikumos (Anglijā un Velsā, 2005. gadā Skotijā). Tie attiecināja atkritumu apsaimniekošanas kontroles pasākumus arī uz lauksaimniecību. Viena no lielākajām izmaiņām bija tāda, ka tika pārtraukta lauksaimniecības plastmasas, tostarp ruļļu iesaiņošanas auklu, skābbarības plēves, aerosola tvertņu, mēslojuma un sēklu maisiņu, sadedzināšana vai aprakšana. Lauksaimniekiem ir arī pienākums izmantot sertificētu un cienījamu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pakalpojumus, lai organizētu plastmasas un citu atkritumu savākšanu un reciklēšanu.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Nolūkā novērst piedrazošanu un cita veida nepiemērotu atbrīvošanos no atkritumiem, kas rada plastmasu saturošu jūras piegružojumu, patērētāji ir pienācīgi jāinformē par to, kādas ir piemērotākie pieejamie paņēmieni, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un par to, kāda ir atkritumu likvidēšanas paraugprakse un kāda negatīva vidiska ietekme ir nepareizai atkritumu likvidēšanai, un par konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku plastmasas saturu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno informētības vairošanas pasākumi, kas nodrošina, ka šādu informāciju patērētāji saņem. Informācija nedrīkstētu saturēt nekādu reklāmu, kas veicinātu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties tos pasākumus, kas ir vispiemērotākie atkarībā no izstrādājuma rakstura vai izmantojuma. Informētības vairošanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem savas ražotāja paplašinātas atbildības ietvaros.

(18)  Nolūkā novērst piedrazošanu un cita veida nepiemērotu atbrīvošanos no atkritumiem, kas rada plastmasu saturošu jūras piegružojumu, patērētāji ir pienācīgi jāinformē par to, kādi ir piemērotākie pieejamie paņēmieni, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un par to, kāda ir atkritumu likvidēšanas paraugprakse un kāda negatīva vidiska ietekme ir nepareizai atkritumu likvidēšanai, un par konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku plastmasas saturu, lai sekmētu patērētāju atbildīgu rīcību, pareizi izmetot atkritumus. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno informētības vairošanas pasākumi, kas nodrošina, ka patērētāji saņem šādu informāciju. Šajā informācijā būtu jāiekļauj skaidrojums par to, kā nepareizi izmesti atkritumi ietekmē kanalizācijas tīklu. Informācija nedrīkstētu saturēt nekādu reklāmu, kas veicinātu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties tos pasākumus, kas ir vispiemērotākie atkarībā no izstrādājuma rakstura vai izmantojuma. Piedrazošanas apkarošana kopīgiem spēkiem jāveic kompetentajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem. Informētības vairošanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem savas ražotāja paplašinātas atbildības ietvaros. Ražotāji būtu jāmudina izmantot tirgvedības iespējas, lai veicinātu un virzītu izstrādājumu ilgtspējīgu un aprites principiem atbilstīgu patēriņu un izmantošanu.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem Komisijai, cita starpā izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) subsīdijas, ir jāpalīdz dalībvalstīm izstrādāt stratēģijas un plānus, lai samazinātu jūras piedrazojumu ar zvejas rīkiem. Šie centieni var ietvert informētības vairošanas kampaņas un programmas attiecībā uz šādu atkritumu ietekmi uz jūras ekosistēmām, pētījumus par bionoārdāmu/kompostējamu zvejas rīku izmantošanas iespējām, zvejnieku izglītošanas projektus un īpašas publiskas programmas plastmasas un citu priekšmetu izzvejošanai no jūras vides.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Pie Eiropas pludmalēs visbiežāk sastopamā jūras piedrazojuma pieder dzērienu pudeles, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Tā iemesls ir neefektīvas dalītās vākšanas sistēmas un patērētāju nepietiekama iesaistīšanās šajās sistēmās. Ir jāveicina efektīvākas dalītās vākšanas sistēmas, tāpēc attiecībā uz tādām dzērienu pudelēm, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, būtu jānosaka minimālais dalītās vākšanas mērķrādītājs. Dalībvalstis varētu sasniegt šo minimālo mērķrādītāju ar šādiem paņēmieniem: vai nu nospraust dzērienu pudeļu — vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu — dalītās vākšanas mērķrādītāju ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ietvaros, vai izveidot depozīta sistēmas, vai izmantot jebkādus citus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem. Tam būs tieša, pozitīva ietekme uz atkritumu savākšanas rādītājiem, savāktā materiāla un reciklētā materiāla kvalitāti, un tas pavērs izdevības reciklēšanas uzņēmumiem un reciklētā materiāla tirgum.

(20)  Pie Eiropas pludmalēs visbiežāk sastopamā jūras piedrazojuma pieder dzērienu pudeles (ar korķīšiem un vāciņiem), kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Tā iemesls ir neefektīvas dalītās vākšanas sistēmas un patērētāju nepietiekama iesaistīšanās šajās sistēmās. Ir jāveicina efektīvākas dalītās vākšanas sistēmas un jāpalielina ražošana no reciklētiem materiāliem, tāpēc attiecībā uz tādām dzērienu pudelēm, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, būtu jānosaka minimālais dalītās vākšanas mērķrādītājs. Dalībvalstis varētu sasniegt šo minimālo mērķrādītāju ar šādiem paņēmieniem: vai nu nospraust dzērienu pudeļu — vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu — dalītās vākšanas mērķrādītāju ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ietvaros, vai izveidot depozīta sistēmas, vai izmantot jebkādus citus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem. Šis minimālais savākšanas mērķis būtu jāpapildina ar prasību par konkrētu reciklēto materiālu saturu plastmasas pudelēs, lai nodrošinātu, ka pieaugošais savāktās plastmasas daudzums tiek atkārtoti izmantots vai reciklēts un tādējādi no jauna nonāk aprites ekonomikā. Šiem pasākumiem būs tieša, pozitīva ietekme uz atkritumu savākšanas un reciklēšanas rādītājiem, savāktā materiāla un reciklētā materiāla kvalitāti, un tas pavērs jaunas iespējas reciklēšanas uzņēmumiem un reciklētā materiāla tirgum. Īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt minimālo dalītās savākšanas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka spēkā esošās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas joprojām darbojas pareizi. Komisijai būtu jānosaka pamatnostādnes depozīta sistēmu darbībai tām dalībvalstīm, kuras izvēlas izveidot šādas sistēmas.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Direktīvā 2008/98/EK „dalīta savākšana” ir definēta kā savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/8511a, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK, ir noteikts, ka dalītu savākšanu varētu nodrošināt, savācot atkritumus tieši no to rašanās vietām, ar atvešanas un saņemšanas sistēmām vai citām savākšanas darbībām. Direktīvas 2008/98/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikta atkāpe, kura paredz iespēju savākt vienkopus konkrētus atkritumu veidus, ja vien tas netraucē veikt atkritumu kvalitatīvu reciklēšanu vai cita veida reģenerāciju saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ja šo darbību rezultāta kvalitāte ir salīdzināma ar to, ko panāk ar dalītās savākšanas sistēmu. Minētā atkāpe būtu jāparedz arī attiecībā uz šīs direktīvas īstenošanu.

 

_____________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.).

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu48 Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumu un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Izvērtējumā būtu arī jāapsver, vai tikām ir panākts tāds zinātnes un tehnikas progress — tostarp vai ir izstrādāti bionoārdāmi materiāli vai sagatavoti kritēriji vai standarti attiecībā uz plastmasas bionoārdāmību jūras vidē, kā to paredz Eiropas Plastmasas stratēģija —, ka ir iespējams noteikt standartu attiecībā uz konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu bionoārdāmību jūras vidē. Tas ietver arī standartu, kā testēt, vai fiziska un bioloģiska sadalīšanās jūras vidē nozīmē, ka plastmasa pilnībā sadalās oglekļa dioksīdā (CO2), biomasā un ūdenī tik īsā periodā, ka plastmasa nekaitē jūras organismiem un nenotiek tās uzkrāšanās vidē. Ja tā tiešām ir, tad šādam standartam atbilstošus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus varētu atbrīvot no tirgū laišanas aizlieguma. Lai gan Eiropas Plastmasas stratēģijā jau ieskicēti pasākumi šajā jomā, tajā atzīts, ka ir sarežģīti paredzēt tiesisko regulējumu bionoārdāmai plastmasai, jo dažādās jūrās valda dažādi apstākļi.

(22)  Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu48 Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumi, tostarp Savienības mēroga samazināšanas mērķrādītāju noteikšana 2030. gadam un pēc tam, un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi.

___________________

___________________

48. OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

48. OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(23)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Būtu arī jāparedz attiecīgā gadījumā stimuli vai sodi patērētājiem saistībā ar viņu rīcību.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, novērst un samazināt konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku vidisko ietekmi, veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, tostarp attīstīt inovatīvus darījumdarbības modeļus, produktus un materiālus, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību —, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, novērst un samazināt konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas un akvakultūras rīku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, tostarp attīstīt inovatīvus darījumdarbības modeļus, produktus un materiālus, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību —, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Pamatojums

Šajā apsvērumā ir jāiekļauj atsauce uz ietekmi uz cilvēka veselību, jo tā vēlāk minēta 1. pantā, sīki izklāstot šīs direktīvas mērķi, un ir jau iekļauta 5. apsvērumā.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Tā kā jūras piedrazojums ar plastmasas atkritumiem neattiecas tikai uz Savienības jūras vidi un tā kā citās pasaules daļās var konstatēt milzīgu plastmasas piedrazojuma daudzumu jūrā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumu eksports uz trešām valstīm nepalielina jūras piedrazojumu ar plastmasas atkritumiem citviet.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25b)  Dalībvalstīm arī var būt svarīga loma jūras piedrazojuma samazināšanā, daloties ar trešām valstīm savās zināšanās un pieredzē attiecībā uz ilgtspējīgu materiālu apsaimniekošanu.

Pamatojums

Jūras piedrazojums ir globāla vides problēma. ES zinātības un pieredzes apmaiņa var palīdzēt risināt šo sarežģīto problēmu.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

25.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25c)  Publiskā sektora iestādēm, tostarp Savienības iestādēm, vajadzētu rādīt piemēru.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs direktīvas mērķis ir novērst un samazināt noteiktu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem darījumdarbības modeļiem, produktiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Šīs direktīvas mērķis ir novērst un samazināt noteiktu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi un ūdens organismiem, un cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem darījumdarbības modeļiem, produktiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo direktīvu piemēro pielikumā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

Šo direktīvu piemēro pielikumā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas un akvakultūras rīkiem.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “plastmasa” ir materiāls, kas sastāv no polimēra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 5. punkta nozīmē, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas spēj funkcionēt kā galaprodukta galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus;

(1)  “plastmasa” ir materiāls, kas sastāv no polimēra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 5. punkta nozīmē, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas funkcionē vai spēj funkcionēt kā galaprodukta galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “vienreizlietojams plastmasas izstrādājums” ir izstrādājums, kas pilnībā vai daļēji izgatavots no plastmasas un kas nav iecerēts, konstruēts vai laists tirgū kā tāds, kurš savā kalpošanas laikā tiek vairākkārt pārvietots vai apgrozīts, proti, nodots atpakaļ ražotājam atkārtotai uzpildīšanai vai atkalizmantošanai tādam pašam mērķim, kādam tas sākotnēji iecerēts;

(2)  “vienreizlietojams plastmasas izstrādājums” ir izstrādājums, kas pilnībā vai daļēji izgatavots no plastmasas un kas ir iecerēts, konstruēts vai laists tirgū kā tāds, kurš izmantojams tikai vienu reizi īsā laika posmā, pirms tas tiek izmests;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  “ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi” ir vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, kā noteikts Direktīvas 94/62/EK 3. panta 1.c punktā, kuru materiāla biezums ir mazāks par 15 mikroniem;

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “zvejas rīks” ir jebkurš priekšmets vai aprīkojuma daļa, ko zvejā un akvakultūrā izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai vai ķeršanai vai kas peld pa jūras ūdens virsmu un tiek izmantots šādu jūras bioloģisko resursu pievilināšanai un ķeršanai;

(3)  “zvejas rīks” ir jebkurš priekšmets vai aprīkojuma daļa, ko zvejā un akvakultūrā izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai, ķeršanai vai paturēšanai zivjaudzētavās vai kas peld pa jūras ūdens virsmu un tiek izmantots šādu jūras bioloģisko resursu pievilināšanai, ķeršanai vai paturēšanai;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  “par atkritumiem kļuvis zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, ko aptver Direktīvas 2008/98/EK atkritumu definīcija, tostarp visas atsevišķās sastāvdaļas, vielas vai materiāli, kas zvejas rīka izmešanas brīdī bija tā daļa vai tam piestiprināti;

(4)  “par atkritumiem kļuvis zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, ko aptver Direktīvas 2008/98/EK atkritumu definīcija, tostarp visas atsevišķās sastāvdaļas, vielas vai materiāli, kas zvejas rīka izmešanas vai pazaudēšanas brīdī bija tā daļa vai tam piestiprināti;

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no izmantotajiem tirdzniecības paņēmieniem — tostarp distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES50 nozīmē — tirgū laiž vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus, izņemot personas, kas veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 28. punktā definētās zvejas darbības51;

(10)  “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no izmantotajiem tirdzniecības paņēmieniem — tostarp distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES50 nozīmē — profesionāli izstrādā, ražo, apstrādā, pārstrādā, pārdod vai importē un tādējādi laiž tirgū vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus, izņemot personas, kas veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 25. un 28. punktā definētās zvejas vai akvakultūras darbības51;

___________________

___________________

51 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

51 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 11.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  “dalīta savākšana” ir savākšana, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 11. punktā;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  “bionoārdāma plastmasa” ir plastmasa, kura spēj fizikāli un bioloģiski sadalīties tā, ka tā pilnībā pārveidojas par oglekļa dioksīdu (CO2), biomasu un ūdeni, saskaņā ar Eiropas standartiem attiecībā uz iepakojumu, kas ir reģenerējams, izmantojot kompostēšanu un anaerobo noārdīšanos;

Pamatojums

In the context of the amendments on biodegradable plastics suggested in the following definitions should be integrated into article 3 of the directive in order to ensure coherence with other legislation and conformity with CEN standards. The definition of biodegradation is based on OECD (statistical term glossary) and ISO definitions (15270:2008; 17088). The definition of biodegradable plastics is derived from the definition of biodegradation. If a biodegradable plastic is certified according to European standards for industrial composting (EN 13432) is should be called compostable and a clear disposal message should be shared with the consumer.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  „tabakas izstrādājumi” ir tabakas izstrādājumi, kā definēts Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 4. punktā;

Pamatojums

Definīcija attiecas uz grozījumiem, ar kuriem šo ražojumu kategoriju iekļauj direktīvas par patēriņa samazināšanu 4. pantā. Ir pieejamas izmantojamas alternatīvas, un tās var aizstāt celulozes izcelsmes tabakas filtrus, kas satur plastmasu. Šīs alternatīvas ir videi draudzīgas un bionoārdāmas. Tomēr tabakas nozare tās vēl nav sākusi izmantot.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Patēriņa samazināšana

Patēriņa samazināšana

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz [seši gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas] savā teritorijā būtiski samazinātu pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņu.

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz [četri gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa] savā teritorijā panāktu pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa vērienīgu un pastāvīgu samazinājumu.

Šie pasākumi var ietvert nacionālo patēriņa samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu, pasākumus, ar ko nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētājam ir pieejamas atkalizmantojamas alternatīvas šiem izstrādājumiem, vai ekonomiskus instrumentus, ar ko, piemēram, nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētāji vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas. Šie pasākumi var atšķirties atkarībā no tā, kāda ir šā punkta pirmajā daļā minēto izstrādājumu vidiskā ietekme.

Šie pasākumi var ietvert pasākumus, ar ko nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētājam ir pieejamas atkalizmantojamas alternatīvas šiem izstrādājumiem, vai ekonomiskus instrumentus, ar ko, piemēram, nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētāji vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas. Šie pasākumi var atšķirties atkarībā no tā, kāda ir šā punkta pirmajā daļā minēto izstrādājumu ietekme uz vidi visā to aprites ciklā, tostarp tad, kad tos izmet atkritumos.

 

Dalībvalstis izstrādā valsts plānus, kuros apraksta saskaņā ar šo punktu pieņemtos pasākumus. Dalībvalstis informē Komisiju par šiem plāniem un vajadzības gadījumā tos atjaunina. Komisija var sniegt ieteikumus par minētajiem plāniem.

 

Lai sasniegtu šā punkta pirmajā daļā noteikto mērķi, dalībvalstis nosaka valsts mēroga kvantitatīvus samazināšanas mērķrādītājus. Minētos mērķrādītājus pieņem līdz ... [šīs direktīvas transponēšanas termiņš].

 

Saskaņā ar šo punktu pieņemtie pasākumi ir samērīgi un nediskriminējoši. Attiecībā uz izstrādājumiem, kam piemēro Direktīvu 94/62/EK, šie pasākumi neskar minētās direktīvas 18. pantu. Dalībvalstis par minētajiem pasākumiem paziņo Komisijai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/15351a, ja tas ir paredzets minētajā direktīvā.

2.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodiku, kā aprēķina un verificē 1. punktā minēto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa būtisko samazinājumu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

2.  Komisija līdz [12 mēneši pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas] pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodiku, kā aprēķina un verificē 1. punktā minēto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa vērienīgo un pastāvīgo samazinājumu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

 

2.a  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ilgtermiņā samazinātu tabakas izstrādājumu, jo īpaši plastmasu saturošu tabakas izstrādājumu filtru, atkritumu ietekmi uz vidi, samazinot pēcpatēriņa atkritumus no plastmasu saturošiem tabakas izstrādājumu filtriem saskaņā ar šādu grafiku: 50 % samazinājums līdz 2025. gadam un 80 % samazinājums līdz 2030. gadam, salīdzinot ar vidējo svērto to tabakas izstrādājumu ar filtriem daudzumu, kas laisti tirgū 2014.–2016. gadā.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (kodifikācija) (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

Pamatojums

The ambitious and sustained reductions shall be met within 4 years of transposition, i.e. in 2025 (assuming adoption of Directive in 2019). Member States shall adopt the necessary measures as part of the transposition of the Directive, as laid down in the Commission proposal. In order to ensure consistency and transparency of these measures, Member States should draw up plans where all relevant measures are summarised. In addition, in order to ensure that substantial efforts are made and to establish a benchmark for their reduction measures, Member States should establish their own quantitative targets reflecting the ambition level and the expected results of these measures. The timeline is set out as follows: The methodology for calculation and verification should be adopted by the Commission by 2020 (assuming adoption of Directive in 2019). The first reporting by Member States of data on the placing on the market of products covered by this Article will take place in the same year (see Article 13). Using the methodology, MS shall at the latest in 2021 define their national target that fulfils the objective of ambitious and sustained reductions, to be met by 2025. The review of the directive will take place in 2026 (5 years after transposition - see Article 15). In that review the Commission will assess the national targets and efforts until 2025 and if appropriate make a proposal for EU-wide targets.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma C daļā uzskaitītos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kam ir korķīši un vāciņi, kas satur būtisku daļu plastmasas, var laist tirgū tikai tad, ja korķīši un vāciņi visā iecerētajā izstrādājuma lietošanas posmā neatdalās no taras.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma C daļā uzskaitītos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kam ir plastmasu saturoši korķīši un vāciņi, var laist tirgū tikai tad, ja korķīši un vāciņi visā iecerētajā izstrādājuma lietošanas posmā neatdalās no taras.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2025. gadam dzērienu pudeles, kas uzskaitītas pielikuma C daļā, var laist tirgū tikai tad, ja tās ir izgatavotas no vismaz 35 % reciklēta materiāla un ir reciklējamas.

 

Komisija līdz 2022. gada 1. janvārim pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka reciklētā satura aprēķināšanas metodiku. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta vajadzībām par korķīšiem un vāciņiem, kas satur būtisku daļu plastmasas, neuzskata metāla korķīšus un vāciņus ar plastmasas blīvēm.

2.  Šā panta vajadzībām par korķīšiem un vāciņiem, kas izgatavoti no plastmasas, neuzskata metāla korķīšus un vāciņus ar plastmasas blīvēm. Šis pants neattiecas uz dzērienu stikla un metāla taru, kurai ir plastmasas korķīši un vāciņi.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija prasa Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus saistībā ar 1. punktā minēto prasību.

3.  Komisija līdz ... [3 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas] prasa Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus saistībā ar 1. punktā minēto prasību. Šajos standartos jo īpaši ņem vērā nepieciešamību nodrošināt nepieciešamo dzērienu taras noslēgšanas izturību, uzticamību un drošību, tostarp attiecībā uz dzērienu taru, kas paredzēta gāzētiem dzērieniem.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Marķēšanas prasības

Marķēšanas prasības

1  Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem pielikuma D daļā uzskaitītajiem, tirgū laistajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, ar ko patērētājus informē par vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:

1  Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem pielikuma D daļā uzskaitīto, tirgū laisto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu tirdzniecības iepakojumiem ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, kas atrodas gan uz vairāku vienību iepakojuma, gan uz katras vienības, ja tās iepakotas atsevišķi, un ar ko patērētājus informē par šādiem aspektiem:

(a)  veidi, kā pienācīgi nodot šo izstrādājumu atkritumos, vai veidi, kā šo izstrādājumu nevajag izmest atkritumos;

(a)  veidi, kā pienācīgi nodot šo izstrādājumu atkritumos, un/vai veidi, kā šo izstrādājumu nevajag izmest atkritumos;

(b)  negatīvā vidiskā ietekme, ko rada piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā izstrādājumus izmet atkritumos;

(b)  negatīvā vidiskā ietekme, ko rada piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā izstrādājumus izmet atkritumos, un

(c)  plastmasu klātesamība izstrādājumā.

(c)  plastmasu klātesamība izstrādājumā.

 

Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma D daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, izņemot tabakas izstrādājumus ar filtriem un filtrus, ko tirgo izmantošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, uz katra tirdzniecības iepakojuma, ko laiž tirgū, ir labi saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, kas atrodas gan uz vairāku vienību iepakojuma, gan uz katras vienības, ja tās iepakotas atsevišķi, un ar ko patērētājus informē par izstrādājuma reciklējamību.

2.  Komisija līdz … [12 mēneši pirms šīs direktīvas transponēšanas beigu termiņa] pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka 1. punktā minētā marķējuma specifikācijas. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

2.  Komisija līdz … [12 mēneši pirms šīs direktīvas transponēšanas termiņa] pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka 1. punktā minētā marķējuma specifikācijas, un, to darot, apsver nozarē pastāvošās brīvprātīgās vienošanās un īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai izvairīties no informācijas, kas maldina patērētāju. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

Pamatojums

Ir labāk, ja marķējums atrodas uz tirdzniecības iepakojuma, nevis uz izstrādājuma (piemēram, uz mitro salvešu iepakojuma, nevis uz pašām mitrajām salvetēm). Lai samazinātu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu, patērētājs būtu jāinformē par alternatīvu pieejamību. Lai sekmētu atbildīgus iepirkšanās paradumus, patērētājs būtu jāinformē arī par izstrādājumu reciklējamību. Visbeidzot, Komisijai ir jāņem vērā nozarē pastāvošās vienošanās, jo tas veicinās labāku patērētāju informēšanu, kā arī skaidru un salasāmu marķējumu.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma E daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražotāji sedz izmaksas par tādu atkritumu savākšanu, kas sastāv no šiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi, tostarp izmaksas par piedrazojuma satīrīšanu un izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem par šiem izstrādājumiem.

Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma E daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražotāji sedz izmaksas par tādu atkritumu savākšanu, kas sastāv no šiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi, tostarp izmaksas par piedrazojuma satīrīšanu un izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem par šiem izstrādājumiem. Finanšu iemaksas, ko ražotāji veic, lai pildītu minētās saistības, nepārsniedz izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai minētos pakalpojumus sniegtu rentablā veidā, un attiecīgie dalībnieki tās nosaka pārredzamā veidā.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Attiecībā uz pirmajā daļā minētajām izmaksām par piedrazojuma satīrīšanu dalībvalstis nodrošina, ka finanšu iemaksas, kas jāveic ražotājiem, tiek noteiktas samērīgā veidā un koriģētas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 4. punktu, un ņem vērā atsevišķu izstrādājumu vai izstrādājumu grupu satīrīšanas izmaksas. Šīs izmaksas attiecas uz darbībām, ko regulāri veic publiskā sektora iestādes vai to uzdevumā un kas ietver satīrīšanas darbības, kuru mērķis ir izpildīt attiecīgos pienākumus saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu un vides aizsardzību, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā pamatnostādnes par to izmaksu sadalījumu piedrazojuma satīrīšanai, uz ko attiecas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 1. punktu attiecībā uz plastmasu saturošiem tabakas izstrādājumu filtriem, veicina 4. panta 2.a punktā noteiktā mērķa vides jomā sasniegšanu, tostarp nodrošinot, ka plastmasu saturošu tabakas izstrādājumu filtru ražotāji sedz izmaksas par šo izstrādājumu atkritumu savākšanu un to turpmāku transportēšanu un pārstrādi, tostarp izmaksas par piedrazojuma satīrīšanu un par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem attiecībā uz šiem izstrādājumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis cita starpā var pieprasīt, lai ražotāja paplašinātas atbildības shēmās tiktu paredzēta izmantoto filtru savākšanas sistēma vai finansējums savākšanas infrastruktūrai, vai arī veicināt izmantoto filtru dekontamināciju un reciklēšanu, izveidojot atkritumu reģenerācijas ķēdi.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas laisti Savienības tirgū, tiek izveidotas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem par ražotāja paplašinātu atbildību.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas laisti Savienības tirgū, tiek izveidotas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem par ražotāja paplašinātu atbildību. Pamatojoties uz minēto, dalībvalstis nodrošina, ka katru gadu tiek sasniegts plastmasu saturošu zvejas rīku savākšanas minimāls rādītājs. No 2025. gada šis minimālais savākšanas rādītājs būs 50 %, un to aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā gadā attiecīgajā dalībvalstī savākto plastmasu saturošo zvejas rīku kopējo svaru un izsakot to kā procentuālo daļu no attiecīgajā dalībvalstī trīs iepriekšējos gados tirgū laisto plastmasu saturošo zvejas rīku vidējā svara.

 

Dalībvalstis arī nodrošina, ka ar šīm ražotāja paplašinātas atbildības shēmām līdz 2025. gadam panāk zvejas rīku reciklēšanu vismaz 15 % apmērā. Lai sasniegtu minēto mērķi, dalībvalstis var papildus prasīt, lai minētajās shēmās cita starpā:

 

(a)  koriģētu finanšu iemaksas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 4. punktu ar mērķi veicināt atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai paredzētu zvejas rīku laišanu tirgū;

 

(b)  izveidotu depozīta sistēmas ar mērķi sekmēt vecu, novecojušu vai neizmantojamu zvejas rīku atpakaļnodošanu;

 

(c)  iekļautu uzraudzības, izsekošanas un ziņošanas programmas.

Pamatojums

This amendment backs the proposal of the Commission asking Member States to introduce extended producer responsibility (EPR) schemes for fishing gear containing plastic In order to ensure the most effective reduction of marine litter from this multiple use product. It is important to specify how the EPR scheme will be implemented, hence the following provisions are included: a separate collection target for fishing gear of 50% by 2025; the establishment of deposit-refund schemes except in small unmanned ports or in remotely located ports, and an acceptable recycling target of 15% for fishing gear by 2025. For example, Iceland's best practises has already achieved a recycling target for nets of 45% in 2006, estimated today at 85% of recovery for both nets and wires.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neskarot tehniskos pasākumus, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 850/981a, Komisija prasa Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus attiecībā uz zvejas rīku projektēšanu atbilstīgi aprites principam, lai sekmētu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklējamību dzīves cikla beigās.

 

__________________

 

1a Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

Pamatojums

Zvejas rīki pēc būtības ir izstrādāti tā, lai tos varētu izmantot ilgā laika posmā. Šajā sakarībā ir svarīgi pēc Komisijas iniciatīvas noteikt saskaņotus standartus, lai sekmētu ES tirgū laisto zvejas rīku reciklēšanu to dzīves cikla beigās.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2025. gadam panāktu, ka pielikuma F daļā uzskaitīto, dalīti savākto, par atkritumiem kļuvušo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu daudzums ir vienāds ar 90 % no šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzuma pēc masas, kas attiecīgajā gadā laisti tirgū. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis inter alia var:

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2025. gadam panāktu, ka pielikuma F daļā uzskaitīto, dalīti savākto, par atkritumiem kļuvušo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu daudzums ir vienāds ar 90 % no šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzuma pēc masas, kas attiecīgajā gadā laisti tirgū, un nodrošinātu to vēlāku reciklēšanu. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis inter alia var:

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pirmo daļu piemēro, neskarot Direktīvas 2008/98/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā pamatnostādnes par depozīta sistēmu darbību.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

10. pants

Informētības vairošanas pasākumi

Informētības vairošanas pasākumi

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai pielikuma G daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku patērētājus informētu:

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai stimulētu pielikuma G daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku patērētāju atbildīgu rīcību un viņus informētu:

(a)  par to, kādas ir šiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pieejamās atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas iespējas, kā arī pareizas atkritumu apsaimniekošanas paraugprakse, ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 13. pantu;

(a)  par to, kādas ir šiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pieejamās atkārtoti izmantojamās alternatīvas, atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas iespējas, kā arī pareizas atkritumu apsaimniekošanas paraugprakse, ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 13. pantu;

(b)  to, kā vidi, īpaši jūras vidi, ietekmē piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā no šiem izstrādājumiem vai plastmasu saturošiem zvejas rīkus atbrīvojas.

(b)  to, kā vidi, īpaši jūras vidi, ietekmē piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā no šiem izstrādājumiem vai plastmasu saturošiem zvejas rīkus atbrīvojas.

 

(ba)  par šo izstrādājumu atkritumu nepareizas izmešanas ietekmi uz kanalizācijas tīklu.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta ne pārtikas higiēna, ne pārtikas nekaitīgums, dalībvalstu veiktie 4. līdz 9. panta transponēšanas un īstenošanas pasākumi atbilst Savienības tiesību aktiem par pārtiku.

Lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta ne pārtikas higiēna, ne pārtikas nekaitīgums, dalībvalstu veiktie 4. līdz 9. panta transponēšanas un īstenošanas pasākumi atbilst Savienības tiesību aktiem par pārtiku un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1935/20041a. Dalībvalstis veicina to, ka attiecībā uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, pēc iespējas izmanto ilgtspējīgas un drošākas plastmasas alternatīvas.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).

Pamatojums

Komisija 2017. gada 28. novembrī publicēja ceļvedi attiecībā uz pašreizējās regulas par materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, pārskatīšanu. Ja minētā regula tiks pārskatīta 2019. gada otrajā ceturksnī, kā norādīts ceļvedī, atsaucē uz šo regulu ņems vērā jaunākās atziņas, kas iekļautas potenciāli pārskatītajā regulā.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, ka atkritumu eksports uz trešām valstīm nepalielina jūras piedrazojumu ar plastmasas atkritumiem citviet.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskas vai juridiskas personas vai to apvienības, organizācijas vai grupas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi var pārsūdzēt tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā institūcijā ar 5., 6., 7. un 8. panta īstenošanu saistīta lēmuma, darbības vai bezdarbības materiāltiesisko vai procesuālo likumību, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskas vai juridiskas personas vai to apvienības, organizācijas vai grupas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi var pārsūdzēt tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā institūcijā ar 4. 5., 6., 7., 8., 9. un 10. panta īstenošanu saistīta lēmuma, darbības vai bezdarbības materiāltiesisko vai procesuālo likumību, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

Pamatojums

Nav pamatojuma svītrot 4., 9. un 10. pantu.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

13. pants

Informācija par īstenošanas monitoringu

Informācija par īstenošanas monitoringu

1.  Nesakarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK52 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK53, dalībvalstis ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību izveido datu kopu, kas satur:

1.  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK52 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK53, dalībvalstis ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību izveido datu kopu, kas satur:

(a)  datus par pielikuma A daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas katru gadu laisti Savienības tirgū; tas parāda patēriņa samazinājumu, ko paredz 4. panta 1. punkts;

(a)  datus par pielikuma A daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas katru gadu laisti Savienības tirgū; tas parāda patēriņa samazinājumu, ko paredz 4. panta 1. punkts;

 

(aa)  datus par pielikuma F daļā uzskaitīto izstrādājumu laišanu tirgū un dalītu savākšanu, lai apliecinātu paveikto 9. pantā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanā;

 

(ab)  datus par pielikuma G daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas katru gadu tiek laisti Savienības tirgū, nolūkā uzraudzīt to patēriņu Savienībā;

 

(ac)  datus par plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas laisti tirgū, un par atkritumiem kļuvušiem zvejas rīkiem, kas savākti un apstrādāti;

(b)  informāciju par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem 4. panta 1. punkta izpildes nolūkā.

(b)  informāciju par dalībvalstu plāniem un veiktajiem pasākumiem 4. panta 1. punkta izpildes nolūkā.

 

(ba)  datus par jūras piedrazojumu, jo īpaši ar izstrādājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, nolūkā uzraudzīt veikto pasākumu ietekmi.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos datus atjaunina 12 mēnešu laikā, kopš beidzies atskaites gads, par kuru šie dati ievākti. Ja iespējams, šīs datu kopas noformē, izmantojot telpisko datu pakalpojumus, kas definēti Direktīvas 2007/2/EK 3. panta 4. punktā.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos datus pirmo reizi paziņo līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Šā punkta pirmās daļas a) līdz ac) apakšpunktā minētos datus reizi gadā atjaunina 12 mēnešu laikā, kopš beidzies atskaites gads, par kuru šie dati ievākti. Ja iespējams, šīs datu kopas noformē, izmantojot telpisko datu pakalpojumus, kas definēti Direktīvas 2007/2/EK 3. panta 4. punktā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisija un Eiropas Vides aģentūra var piekļūt 1. punktā minētajām datu kopām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka Komisija un Eiropas Vides aģentūra var piekļūt 1. punktā minētajām datu kopām.

3.  Eiropas Vides aģentūra regulāri, balstoties uz dalībvalstu savāktajiem datiem, publicē un atjaunina Savienības mēroga pārskatu. Savienības mēroga pārskatā pēc vajadzības iekļauj šīs direktīvas iznākumu, rezultātu un ietekmes indikatorus, Savienības mēroga pārskata kartes un dalībvalstu pārskata ziņojumus.

3.   Eiropas Vides aģentūra regulāri, balstoties uz dalībvalstu savāktajiem datiem, publicē un atjaunina Savienības mēroga pārskatu. Savienības mēroga pārskatā pēc vajadzības iekļauj šīs direktīvas iznākumu, rezultātu un ietekmes indikatorus, Savienības mēroga pārskata kartes un dalībvalstu pārskata ziņojumus.

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros noteikts 1. punktā minētās datu kopas, informācijas un datu sniegšanas formāts. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikts 1. punktā minētās datu kopas, informācijas un datu sniegšanas formāts. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

___________________

___________________

52 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 90/313/EEK (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

52 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 90/313/EEK (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

53 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

53 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

Pamatojums

Attiecīgo pasākumu un to efektivitātes novērtēšanas nolūkā ir svarīgi nodrošināt, lai paziņotie dati būtu pēc iespējas pilnīgāki.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. pants

15. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.  Komisija līdz … [seši gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām] šo direktīvu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir informācija, kas pieejama saskaņā ar 13. pantu. Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama izvērtēšanai un 2. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.  Komisija līdz … [pieci gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām] šo direktīvu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir informācija, kas pieejama saskaņā ar 13. pantu. Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama izvērtēšanai un 2. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

2.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar 1. punktu.

2.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai iesniedz ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar 1. punktu. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu. Minētajā priekšlikumā attiecīgā gadījumā Savienības līmenī nosaka saistošus kvantitatīvus samazināšanas mērķrādītājus attiecībā uz izstrādājumiem, kas uzskaitīti pielikuma A daļā.

3.  Ziņojumā arī norāda, vai:

3.   Ziņojumā arī iekļauj:

(a)  ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi;

(a)  izvērtējumu par to, vai ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi;

(b)  ir iespējams noteikt saistošus, kvantitatīvus Savienības mērķrādītājus pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanai;

(b)  pētījumu par iespēju noteikt saistošus, kvantitatīvus Savienības mērķrādītājus pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanai; šajā sakarībā ziņojumā izvērtē absolūtos skaitļos izteiktu mērķrādītāju noteikšanu, ņemot vērā patēriņa apjomus un dalībvalstīs jau sasniegtos samazinājumus;

 

(ba)  izvērtējumu par pārmaiņām materiālu izmantošanā jaunajās piegādes sistēmās attiecībā uz to izstrādājumu atkārtoti izmantojamām alternatīvām, uz kuriem attiecas šī direktīva, un par inovāciju šajās jaunajās piegādes sistēmās; tam būtu jāietver vispārēja šo materiālu dzīves cikla analīze no vides viedokļa un no tās izrietošās alternatīvas.

(c)  vai ir panākts pietiekams zinātnes un tehnikas progress un ir izstrādāti kritēriji vai standarts par bionoārdāmību jūras vidē, kas piemērojami vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un to vienreizlietojamiem aizstājējiem, lai vajadzības gadījumā varētu noskaidrot, uz kādiem izstrādājumiem vairs nav vajadzīgs attiecināt ierobežojumus laišanai tirgū.

 

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīs līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu ziņošanas pienākumus, kuri ietverti 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 5. pantu un 7. panta 1. punktu, piemēro no … [2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās], un pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 6. panta 1. punktu — no [3 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās].

Tomēr pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 5. pantu un 7. panta 1. punktu, piemēro no … [2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās], un pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 6. panta 1. punktu — no [3 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās], izņemot attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai izpildītu 6. panta 1. punktā minēto prasību saistībā ar gāzētu dzērienu taru, kura dalībvalstīm jāpiemēro no ... [5 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija pārbauda, vai minētie noteikumi nerada nepamatotus šķēršļus vienotā tirgus darbībai.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, uz ko attiecas 4. pants par patēriņa samazināšanu

Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, uz ko attiecas 4. pants par patēriņa samazināšanu

 

  Dzērienu glāzes/krūzes, ieskaitot to vākus un vāciņus

–  Pārtikas tara, t.i., trauki, piemēram, kārbas, ar vāciņu vai bez tā, kur ievieto ēdienu, kas paredzēts tūlītējam patēriņam bez tālākas sagatavošanas tieši no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai, piemēram, ātrajām uzkodām domāta pārtikas tara, izņemot dzērienu taru, šķīvjus un pārtiku saturošas paciņas un iesaiņojumus

–  Pārtikas tara, t.i., trauki, piemēram, kārbas, ar vāciņu vai bez tā, kur ievieto ēdienu, kas paredzēts tūlītējam patēriņam bez tālākas sagatavošanas tieši no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai, piemēram, ātrajām uzkodām domāta pārtikas tara, izņemot dzērienu taru, šķīvjus un pārtiku saturošas paciņas un iesaiņojumus

 

Pārtikas pārdošana vienas personas porcijas tarā vai tarā, kam pievienoti galda piederumi, liecina par to, ka attiecīgo pārtiku paredzēts lietot nekavējoties no attiecīgās pārtikas taras.

 

Turpmākas sagatavošanas jēdziens ietver tādas darbības kā sildīšana, vāroša ūdens pievienošana, mazgāšana, griešana un sagriešana šķēlēs.

 

Vienreizlietojamas plastmasas pārtikas taras piemēri, uz ko attiecas šā pielikuma A, E un G daļa:

 

  ātro uzkodu tara, piemēram, ēdienu kārbas un salātu kārbas ar pārtiku, ko paredzēts patērēt aukstu;

 

  ātro uzkodu tara, piemēram, ēdienu kārbas un salātu kārbas ar pārtiku, ko paredzēts patērēt siltu, izņemot gadījumus, kad patērētājam pēc produkta iegādes tas ir jāuzsilda;

 

  burgeru kārbas, sviestmaižu kārbas, vrapu (tīto sviestmaižu) kārbas;

 

  vienas personas porcijas tara svaigai vai pārstrādātai pārtikai, kam nav vajadzīga turpmāka sagatavošana, piemēram, augļi, dārzeņi, deserti vai saldējums, ko pārdod kā atsevišķas vienības.

 

Vienreizlietojamas plastmasas pārtikas taras piemēri, uz ko attiecas šā pielikuma A, E un G daļa:

 

  pārtikas tara žāvētai pārtikai vai pārtikai, ko pārdod aukstu un kam vajadzīga turpmāka sagatavošana;

 

  pārtikas tara, kas paredzēta lielākam pārtikas daudzumam nekā vienas personas porcija;

 

  vienas personas porcijas pārtikas tara, ko pārdod vairāk nekā vienas vienības daudzumā.

–  Dzērienu glāzes

 

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši)

—  Galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši), izņemot līdz 2023. gadam galda piederumus, ko piegādā izglītības iestādēm vai veselības aprūpes iestādēm saskaņā ar publiskiem piegādes līgumiem, kas definēti Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 8. punktā un kas noslēgti pirms 2018. gada 31. decembra.

 

___________________

 

1a “publiski piegādes līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir produktu pirkums, nomaksas pirkums, noma ar izpirkuma tiesībām, ar pirkšanas iespēju vai bez tās. Publisks piegādes līgums var kā blakus noteikumus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Šķīvji

—  Šķīvji, izņemot līdz 2023. gadam galda piederumus, ko piegādā izglītības iestādēm vai veselības aprūpes iestādēm saskaņā ar publiskiem piegādes līgumiem, kas definēti Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 8. punktā un kas noslēgti pirms 2018. gada 31. decembra.

 

___________________

 

1a “publiski piegādes līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir produktu pirkums, nomaksas pirkums, noma ar izpirkuma tiesībām, ar pirkšanas iespēju vai bez tās. Publisks piegādes līgums var kā blakus noteikumus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi — ieskaitot šādu kociņu mehānismus —, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionāliem lietojumiem un izmantojumiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem

—  Baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi — izņemot šādu kociņu mehānismus —, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionāliem lietojumiem un izmantojumiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, izņemot gadījumus, kad tie jālieto higiēnas apsvērumu dēļ vai mitru, nefasētu pārtikas produktu ietīšanai

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Produkti, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Pārtikas un dzērienu tara, kas izgatavota no putu polistirola un ko izmanto tādai pārtikai, kura paredzēta tūlītējam patēriņam no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai bez turpmākas sagatavošanas.

Pamatojums

All these additional market restriction for products are coherent with the current EU legislation in force or political statement from the European Parliament. For e.g. the European Parliament has just called, on Thursday 13 of September 2018, for a complete EU ban on oxo-degradable plastic by 2020, as this type of plastic negatively affects the recycling of conventional plastic and fails to deliver a proven environmental benefit. Furthermore, the proposal to add a ban of some applications of expanded polystyrene (EPS) in the SUP proposal is justified by the fact that polystyrene, in its various sizes, appears in rank 1, 3, 13, 28 and 53 of the plastic waste most commonly found on European beaches, according to the Commission's classification in its impact assessment (Part II, pages 31 and 32). That is more than 31% of all plastics found on European beaches. Clearly, European legislators must find a way to address and to limit this source of marine litter, which the Commission has not done in its proposal.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – C daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Dzērienu tara, t.i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to korķīši un vāciņi.

—  Dzērienu tara, t. i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to korķīši un vāciņi, izņemot taru, kas paredzēta un tiek izmantota īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai šķidrai pārtikai, kā definēts Regulas (ES) Nr. 609/2013 2. panta g) punktā

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – D daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem

Pamatojums

Cigarette butts have a severe negative impact on the environment. For example, one cigarette butt can pollute between 500 and 1000 litres of water. By including tobacco products in this Annex, the consumers would be better informed on the environmental impact of cigarettes. Regarding the inclusion of packets and wrappers, these items are ranked fourth in terms of beach counts and therefore stronger measures are needed. There is currently not enough consumer awareness about the presence of plastic in beverage cups and the correct waste disposal of them. Therefore, the consumer should be informed about appropriate waste disposal of these products and their negative impact on the environment.

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – D daļa – 3.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Paciņas un iesaiņojumi no elastīga materiāla, kuri satur pārtiku, kas paredzēta tūlītējam patēriņam no paciņas vai iesaiņojuma bez turpmākas sagatavošanas

Pamatojums

Cigarette butts have a severe negative impact on the environment. For example, one cigarette butt can pollute between 500 and 1000 litres of water. By including tobacco products in this Annex, the consumers would be better informed on the environmental impact of cigarettes. Regarding the inclusion of packets and wrappers, these items are ranked fourth in terms of beach counts and therefore stronger measures are needed. There is currently not enough consumer awareness about the presence of plastic in beverage cups and the correct waste disposal of them. Therefore, the consumer should be informed about appropriate waste disposal of these products and their negative impact on the environment.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – D daļa – 3.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  Dzērienu glāzes/krūzes

Pamatojums

Cigarette butts have a severe negative impact on the environment. For example, one cigarette butt can pollute between 500 and 1000 litres of water. By including tobacco products in this Annex, the consumers would be better informed on the environmental impact of cigarettes. Regarding the inclusion of packets and wrappers, these items are ranked fourth in terms of beach counts and therefore stronger measures are needed. There is currently not enough consumer awareness about the presence of plastic in beverage cups and the correct waste disposal of them. Therefore, the consumer should be informed about appropriate waste disposal of these products and their negative impact on the environment.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – E daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  Dzērienu glāzītes

–  Dzērienu glāzes/krūzes, ieskaitot to vākus un vāciņus

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – F daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Dzērienu pudeles

—  Dzērienu pudeles, ieskaitot to korķīšus un vāciņus


PASKAIDROJUMS

Vispārīga informācija

Nepretendējot uz vēsturnieka devumu, referente sauktu mūsu laikmetu par “plastmasas laikmetu”.

Plastmasa, ko izgudroja 19. gadsimta vidū, par plaša patēriņa produktu kļuva pagājušā gs. 50-tajos gados, un pēdējos 15 gados tās ražošana ir strauji pieaugusi. Tikai 65 gadu laikā ir saražoti vairāk nekā 8 miljardi tonnu(1), no kurām 6 miljardi tonnu nonākušas atkritumos, — tas ir ārkārtīgi satraucošs skaitlis.

Sabiedrība, kurā viss ir izmetams, pārvērš mūsu okeānus par milzīgu atkritumu urnu, plastmasas izstrādājumiem veidojot 85 % no jūras piedrazojuma; pusi no tā veido vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un vienu ceturto daļu — zvejas rīki. Katru gadu Eiropas ūdeņus piesārņo 15 600 tonnas vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu, un, ja tiem pieskaita zvejas rīkus, — 26 600 tonnas šādu atkritumu(2).

Eiropā katru gadu 150 000 tonnu plastmasas izstrādājumu nonāk jūrā(3). Pasaules līmenī situācija ir vēl satraucošāka, jo katru gadu okeānos nonāk 8 miljoni tonnu plastmasas atkritumu.

Ja nekas netiks darīts, 2050. gadā mūsu okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju. Ir apdraudēta visa jūras fauna, jo plastmasa nonāk bruņurupuču, putnu, vaļveidīgo, zivju un vēžveidīgo organismā, negatīvi ietekmējot to izdzīvošanu, savukārt ietekme uz cilvēka veselību vēl nav noteikta.

Komisija uzņemas vadošo lomu

Minētā konstatējuma dēļ, kas pretēji klimata pārmaiņām nav apstrīdēts, Eiropas Komisija 28. maijā nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem.

Ir izveidots pasākumu kopums, kura pamatā ir dažu dalībvalstu un reģionu iniciatīvas un kurš tiks uzlabots, papildināts un saskaņots ar visaptverošu Kopienas pieeju, proti, Direktīvu (ES) 2015/720 par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu, stratēģiju attiecībā uz plastmasu, aprites ekonomikas rīcības plānu un pārskatītajiem tiesību aktiem atkritumu jomā.

Komisija pievēršas desmit galvenajiem Eiropas jūrās un pludmalēs atrasto atkritumu avotiem, kas veido 70 % no jūras piedrazojuma.

Globāla problēma, kuras risināšanai vajadzīgi vērienīgi un pakāpeniski pasākumi 

- Aizliegt ES līmenī vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu, ja pastāv alternatīvas. Tas attiecas uz deviņu veidu izstrādājumiem: galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši) un šķīvji, vates kociņi, salmiņi, dzērienu maisāmkociņi un baloniem piestiprināmi kociņi (5. pants).

- Atļaut dalībvalstīm izvēlēties instrumentus, kuru mērķis ir ievērojami samazināt tādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņu, kam tiek izstrādātas alternatīvas: pārtikas tara un dzērienu glāzītes (4. pants). Sistēma, kas ir pierādījusi savu vērtību un paredz aizliegumu attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru biezums ir 50 mikroni vai mazāks(4).

- Līdz 2025. gadam nodrošināt vismaz 90 % izlietoto dzērienu pudeļu savākšanu (9. pants).

- Paplašināt ražotāja atbildības sistēmu (8. pants), to piemērojot visām ražojumu kategorijām, uz ko attiecas direktīvas darbības joma, izņemot higiēniskās paketes, tamponus un tamponu aplikatorus. Šī paplašinātā atbildība segs finansiālās izmaksas saistībā ar atkritumu savākšanu, piesārņojuma attīrīšanu un sabiedrības informētības vairošanas pasākumiem (10. pants).

- Paredzēt marķēšanas/etiķetēšanas prasības trim ražojumu kategorijām: higiēniskās paketes un tamponi, mitrās salvetes un plastmasas baloni (7. pants).

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm direktīva nodrošinās ieguvumus gan videi, gan ekonomikai. Tā palīdzēs izvairīties no kaitējuma videi, ar kuru saistītās izmaksas līdz 2030. gadam palielināsies līdz EUR 22 miljardiem(5), un radīs patērētājiem ietaupījumus līdz pat EUR 6,5 miljardu apmērā(6), savukārt ražotājiem aplēstās pielāgošanās izmaksas varētu būt EUR 3,2 miljardi(7). Tikai piesardzīgais 2.a scenārijs, kas paredz vienīgi brīvprātīgu nozares rīcību un informācijas kampaņas, izraisītu darbvietu zaudēšanu(8). Savukārt saskaņā ar citiem paredzētajiem scenārijiem, kas ir labvēlīgāki jauninājumiem, varētu tikt radītas 30 000 līdz 50 000 jaunas darbvietas(9).

Referentes prioritātes

Referente ļoti atzinīgi vērtē šo vērienīgo Komisijas priekšlikumu, kas pilnībā atbilst sabiedrības viedoklim: 95 % eiropiešu uzskata, ka ir jārīkojas un steidzami jārīkojas attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem(10).

Tomēr referente vēlētos, lai Komisija ietu tālāk pasākumu veikšanā attiecībā uz tās ietekmes novērtējumā gūtajām atziņām. Turklāt referente vēlas, lai tiktu publiskots konsultāciju uzņēmuma Eunomia veiktais pētījums, kas bija ietekmes novērtējuma pamatā.

1.  Kvantitatīvu mērķrādītāju noteikšana pārtikas taras un dzērienu glāzīšu izmantošanas samazināšanai. Šis pasākums attiecas uz diviem izstrādājumiem, kuriem tirgū jau ir pieejamas alternatīvas. Taču, tā kā nav pieejami attiecīgi dalībvalstu dati, referente dod priekšroku pielāgojamam grafikam. Par atsauci izmanto 2015. gada direktīvu attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kurā paredzēti saskaņoti samazināšanas pasākumi 2–3 gadu laikposmam pēc transponēšanas dalībvalstu tiesību aktos.

Referente uzskata, ka četru gadu periods ir pietiekams, lai dalībvalstis varētu noteikt precīzus 4. pantā minēto izstrādājumu samazināšanas mērķrādītājus savā teritorijā.

2.  Plastmasas pudeļu dalītā savākšana

Referente nav pilnībā apmierināta ar 9. panta formulējumu attiecībā uz plastmasas pudeļu dalīto savākšanu. Šīs pudeles kopā ar vāciņiem veido lielāko daļu no jūrā atrastajiem plastmasas atkritumiem (1/5 no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem).

Lai gan dažās dalībvalstīs notiek aizvien intensīvākas diskusijas par vispārējas depozīta sistēmas ieviešanu plastmasas pudelēm, referente vēlas paredzēt plašākas iespējas. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties visefektīvāko sistēmu šā mērķa sasniegšanai, ņemot vērā tirgus vērtību, un mudināt patērētājus to izmantot vai veikt atkritumu šķirošanu mājās.

Plastmasas pudeles ir arī produkts, kuru var viegli reciklēt un kuram Komisija laikposmam līdz 2025. gadam ir noteikusi 90 % savākšanas mērķi. Referente ierosina 6. pantā paredzēto prasību, ka tarai ir jābūt ar neatdalāmiem korķīšiem un vāciņiem, papildināt ar prasību plastmasas pudeļu ražošanā līdz 2025. gadam panākt minimālo 25 % reciklētu materiālu saturu; šādu apņemšanos ir paudusi nozare.

3.  PVO ieteikumi par cigaretēm ar plastmasas filtriem

Referentei bažas rada arī cigarešu plastmasas filtri. Tie ir otrais lielākais plastmasas piesārņojuma avots Eiropas pludmalēs. Referente ierosina pievienot jaunu 4.a pantu „Tabakas izstrādājumu pēcpatēriņa atkritumu samazināšana”.

Tajā papildus ražotāja paplašinātas atbildības režīma piemērošanai tabakas ražotājiem ir noteikts, ka dalībvalstīm jāparedz mērķrādītāji cigarešu plastmasas filtru samazināšanai par 50 % līdz 2025. gadam un par 80 % — līdz 2030. gadam(11).

Dalībvalstīm būtu arī jāapņemas ieviest cigarešu izsmēķu savākšanas sistēmu. Turklāt tām vajadzētu smelties iedvesmu no Itālijas modeļa un paredzēt preventīvus naudas sodus smēķētājiem, kas nomet cigarešu izsmēķus uz zemes vai kanalizācijā.

4.  Savukārt attiecībā uz 8. pantā noteikto ražotāja paplašinātu atbildību referente uzskata, ka Komisija iet pārāk tālu.

Referente atzīst, ka tas ir ļoti svarīgs vides politikas instruments, un piekrīt Komisijas vērienīgajam mērķim papildināt spēkā esošos pasākumus tiesību aktos par atkritumiem. No otras puses, atsaucoties uz Pamatdirektīvas 2008/98/EK (Atkritumu pamatdirektīva) 8. panta 1. punktu, referente konstatē, ka šī atbildība nekādā veidā nesedz jūru un pludmaļu attīrīšanas izmaksas. Direktīvā 2018/852/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu ir noteikts, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas attiecībā uz iepakojumu ir jāievieš vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim, t. i., trīs gadus vēlāk nekā šajā priekšlikumā noteiktais termiņš. Visi minētie jautājumi rada bažas, jo, pēc referentes domām, ražotāja paplašinātas atbildības pasākumiem ir jābūt samērīgiem.

5.  Ultravieglās plastmasas iepirkumu maisiņu iekļaušana

Referente ierosina 5. pantā paredzētajā to ražojumu sarakstā, kam piemēro ierobežojumus, iekļaut plastmasas maisiņus, kuru biezums ir mazāks nekā 15 mikroni un uz kuriem neattiecas Direktīva (ES) 2015/720 par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Ņemot vērā straujās patērētāju ieradumu izmaiņas vairumā dalībvalstu, kurās par plastmasas maisiņiem tirdzniecības vietās ir jāmaksā, referente uzskata, ka būtu jāsekmē skaidrs ultravieglās plastmasas maisiņu kategorijas aizliegums, izņemot attiecībā uz maisiņiem, kuru lietošana nepieciešama higiēniskas apsvērumu dēļ.

6.  Zvejas rīki ir vēl viena joma, kurā referente vēlētos veikt izmaiņas. Referente atzīmē, ka, lai gan atsevišķi Kopienas noteikumi(12) jau attiecas uz piesārņojumu, ko rada tīkli un citi zvejas rīki, kuri ir pamesti vai pazaudēti jūrā, efektīvas kontroles trūkums attiecībā uz pazaudētajiem zvejas rīkiem ES līmenī atstāj problēmu nerisinātu. Vairāk nekā 30 % no zvejas kuģu un izklaides kuģu radītajiem atkritumiem, kuri būtu jānogādā atpakaļ ostās, netiek tur nogādāti un visdrīzāk nonāk jūrā(13). Referente uzskata, ka ir loģiski paplašinātas atbildības sistēmu piemērot zvejas rīku ražotājiem.

Referente ierosina 8. panta 3. punktā iekļaut 15 % reciklēšanas mērķi, jo zvejas rīkiem tāpat kā visiem cietiem materiāliem ir liels atkalizmantošanas potenciāls un tādēļ tie ir jānogādā atpakaļ ostā. Tas ir reālistisks mērķis, ņemot vērā Islandes paraugpraksi, proti, 2006. gadā tika noteikts 45 % reciklēšanas mērķis, un patlaban stieples un tīkli tiek reģenerēti 85 % apmērā(14).

Referentes vispārējie mērķi atbilst ziņojuma gatavošanas laikā sastapto zinātnieku un ministru nostājai: plastmasai kā brīnumproduktam, kas diemžēl kļuvis par pārmērīga piesārņojuma avotu, ir nākotne, taču tā ir tālu no jūrām un okeāniem.

(1)

R. Geyer, J. Jambeck, K. Lavender, universitātes pētījums “Production, use, and fate of all plastics ever made” (“Visu jebkad iegūto plastmasas izstrādājumu ražošana, izmantošana un liktenis”), Science Advances, 3. izdevums, Nr.°7, 2017.

(2)

Eiropas Komisijas ietekmes novērtējums “Reducing Marine Litter: action on single use plastics and fishing gear” (“Jūras piedrazojuma samazināšana: rīcība attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un zvejas rīkiem”), SWD(2018)254 final, 2018. gada 28. maijs, 1. daļas 10. punkts.

(3)

Turpat., 1. daļas 10. punkts.

(4)

Saskaņā ar 4. panta 1.a punkta b) apakšpunktu 2015. gada 29. aprīļa Direktīvā (ES) 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu: “līdz 2018. gada 31. decembrim nodrošina, ka vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus preču vai ražojumu tirdzniecības vietās neizsniedz bez maksas, ja vien nav īstenoti vienlīdz efektīvi instrumenti.”

(5)

Eiropas Komisijas paziņojums presei “Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi: jauni ES noteikumi pret jūras piedrazojumu”, 2018. gada 28. maijs.

(6)

Eiropas Komisijas ietekmes novērtējums, op. cit., 1. daļas 60. punkts.

(7)

Turpat., 1. daļas 60. punkts.

(8)

Turpat., 1. daļas 60. punkts.

(9)

Turpat., 1. daļas 60. punkts.

(10)

Turpat., 1. daļas 6. punkts.

(11)

PVO ziņojums “Tobacco and its environmental impact: an overview” (“Tabaka un tās ietekme uz vidi: pārskats”), 2017.

(12)

Regulas 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu attiecībā uz zveju, 48. pants paredz, ka zvejas kuģa kapteinim 24 stundu laikā ir jāinformē savas karoga valsts kompetentā iestāde par visiem pazaudētajiem zvejas rīkiem.

(13)

Eiropas Komisijas ietekmes novērtējums, op. cit., 12. lpp.

(14)

http://iswa2015.org/assets/files/downloads/marine_litter3.pdf


PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS,NO KURĀM REFERENTE SAŅĒMA INFORMĀCIJU

Šis saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīga tikai referente. Referente, gatavojot [ziņojuma projektu / ziņojumu, līdz tā pieņemšanai komitejā] ir saņēmusi informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra un/vai persona

Bureau européen de l’environnement

ClientEarth

Edana

Essenscia

EurEau

European Plastics Converters (EuPC)

Extended Producer Responsibility Alliance (EXPRA)

FoodDrinkEurope

Fostplus

Frans Timmermans, Premier Vice-président de la Commission européenne chargé de l'Amélioration de la législation, des Relations inter-institutionnelles, de l'État de droit et de la Charte des droits fondamentaux.

Friends of the Earth Europe

Go4Circle

Institut belge de l’Emballage

Jyrki Katainen, Vice-président de la Commission européenne

chargé des Emplois, de la Croissance, des Investissements et de la Compétitivité

Karmenu Vella, Commissaire européen à l'environnement, aux affaires maritimes et à la pêche

Nestlé S.A.

Pack2Go Europe

Petcore Europe

Philippe De Backer, Secrétaire d'État belge à la Lutte contre la fraude sociale, à la Protection de la vie privée et à la Mer du Nord, adjoint à la ministre des Affaires sociales et de la Santé publique

Plastics Europe

Plastics Recyclers Europe

Représentation permanente de l’Autriche auprès de l’Union européenne

Rethink Plastic Alliance

Seas at risk

Sky

Suez S.A.

Surfrider Foundation Europe

Tetra Pack International S.A.

Zero Waste Europe


Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (26.9.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu

(COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Barbara Kappel

ĪSS PAMATOJUMS

Iniciatīva attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ietilpst plašākā ES aprites ekonomikas programmā, un tās mērķis ir pievērsties ekonomiskiem stimuliem, lai samazinātu jūras piedrazojumu, it sevišķi negatīvās papildu sekas, ko rada vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi. Papildu sekas ir ekonomisko lēmumu nekompensētās sekas attiecībā uz trešām personām. Šādas sekas netiek ietvertas piedrazojuma izraisītāja lēmumu pieņemšanas procesā. No ekonomikas viedokļa šīs sekas ir viens no tirgus nepilnību veidiem, un šajā sakarībā var būt vajadzīga valsts iejaukšanās.

Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku radītā jūras piedrazojuma novēršana un samazināšana papildina īpašus mikroplastmasas samazināšanas pasākumus, kas paredzēti ES stratēģijā attiecībā uz plastmasu. Pēc tam, kad 2015. gadā tika veikti pasākumi attiecībā uz plastmasas maisiņiem, tika konstatēts, ka 10 konkrēti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki (t. s. makroplastmasa) veido 70 % no jūras piedrazojuma Eiropā. ES un dalībvalstīm ir svarīgi atbilstīgi reaģēt, lai risinātu ar jūras piedrazojumu saistītos vides aspektus, samazinot plastmasas daudzumu okeānos un pludmalēs un vienlaikus vairāk koncentrējoties uz plašāku kontekstu saistībā ar pāreju no plastmasas izmantošanas uz aprites ekonomiku.

Jūras piedrazojums ir globāla problēma, kas vērojama arī tālu aiz ES robežām, un tikai globāla vienošanās spēs nodrošināt efektīvu risinājumu šai mūsu planētas problēmai. Kā liecina pētījumi, 80 % jūras piedrazojuma rada tikai 20 valstis, un neviena no tām nav ES dalībvalsts. Tāpēc atzinuma sagatavotāja aicina izmantot globālu pieeju, lai cīnītos pret plastmasas piesārņojumu, un mudina veikt vajadzīgos pasākumus G7 un G20 līmenī, kā arī īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Finanšu nozarei būtu jāpalīdz uzņēmumiem vairāk ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos, pirms valdības sāk pieņemt politikas pasākumus. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka būtu vēlams izmantot pieeju, kuras pamatā ir standartu paaugstināšana, līdz ar to no tirgus izslēdzot konkrētus piesārņojošus produktus, bet kura vienlaikus veicinātu pētniecību un izstrādi, kā arī jauninājumus, sekmējotto, ka izstrādājumi ir rentablāk atkārtoti pārstrādājami, bioloģiski noārdāmi vai nekaitīgi. Šie jaunie standarti būtu jāīsteno saprātīgā termiņā, lai nodrošinātu, ka MVU var pielāgot savu uzņēmējdarbības modeli, jo lielākā daļa no 50 000 uzņēmumiem, kuri pārstāv plastmasas pārstrādes nozari ES, ir MVU.

Komisijas analīzē aplēsts, ka tās ierosinātie risinājumi, kas aptver konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu aizliegumu un to samazināšanas mērķus, ražotāja paplašinātu atbildību, ražojumu izstrādes pasākumus un uz zvejniekiem orientētas zvejas rīku nogādes atpakaļ krastā iniciatīvas, ļautu ietaupīt 2,6 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta un izvairīties no kaitējuma videi 11 miljardu EUR apmērā. Atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem veido 2 miljardus EUR un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas — 510 miljonus EUR. Patērētāji varētu ietaupīt aptuveni 6,5 miljardus EUR, savukārt depozīta sistēma vai tai līdzvērtīga sistēma radītu patērētājiem papildu izmaksas 1,4 miljardu EUR apmērā. Komisija lēš, ka papildu izmaksas zvejniecības nozarei labākajā gadījumā būs 0,16 % no ieņēmumiem. Tomēr Komisija nesniedz datus par ražotāja paplašinātas atbildības īstenošanas izmaksām, ja tās tiek pilnībā novirzītas uz galapatērētāju.

Jūras piedrazojuma novēršana var radīt ekonomikas iespējas. Uzņēmumi var palielināt savu konkurētspēju, izmantojot pētniecību un izstrādi, kā arī jauninājumus, tādējādi sekmējot resursu izmantošanas ziņā efektīvu un dekarbonizētu ekonomiku. Ieguldījumi jūras piedrazojuma novēršanā, ilgtspējīgos alternatīvos materiālos, izstrādājumos un uzņēmējdarbības modeļos var palīdzēt radīt darbvietas un nostiprināt tehniskās un zinātniskās prasmes. Lai gan iniciatīva samazināt vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu tiek vērtēta atzinīgi, ir vajadzīga līdzsvarota pieeja samērīguma nodrošināšanai.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Savienības ekonomiskā labklājība nav nodalāma no vides ilgtspējas ilgtermiņā. Dalībvalstu ekonomikas modeļu ilgtspējas palielināšana var radīt jaunas iespējas attiecībā uz inovāciju, konkurētspēju un darbvietu radīšanu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1a)   Ar plastmasas atkritumu apstrādi saistītās problēmas var pārvērst par iespēju Eiropas rūpniecībai kļūt par globālu līderi tādu risinājumu nodrošināšanā, kas sekmē pāreju uz aprites ekonomiku.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas — tā ir globāla problēma. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai36. Savienībai ir jāiesaistās cīņā ar jūras piedrazojuma apkarošanu un jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Šajā sakarā Savienība sadarbojas ar partneriem daudzos starptautiskos forumos, piemēram, G20, G7 un ANO, lai veicinātu šādu centienu saskaņotību. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem šajā jomā.

(3)  Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas — tā ir globāla problēma. Sekmīga plastmasas atkritumu rašanās novēršana un apsaimniekošana ir visiedarbīgākā, ja notiek starptautiska sadarbība un tiek izmantota zinātniska un uz pierādījumiem balstīta pieeja. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai36. Savienībai ir jāiesaistās cīņā ar jūras piedrazojuma apkarošanu un jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Šajā sakarā Savienībai būtu jāuzstāj uz sadarbību, jo īpaši ar valstīm, kuras rada vislielāko piesārņojumu, un kopā ar partneriem starptautiskā līmenī, piemēram, G20, G7 un ANO, jāveicina šādu centienu saskaņotība. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem samazināt atkritumus, lai virzītos uz ilgtspējīgu aprites ekonomiku.

__________________

__________________

36 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

36 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert tikai visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs.

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert visbiežāk izplatītos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kuri pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs, un zvejas rīkus. Lai pārietu uz aprites ekonomiku, ir jāsamazina vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu kopējais patēriņš.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Šī direktīva neskar noteikumus, kas paredzēti Direktīvā 94/62/EK attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 3. panta 1. punktu uzskatāmi par iepakojuma vienībām.

Pamatojums

Ir vajadzīgs paskaidrojums saistībā ar vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu, uz kuru attiecas Direktīva 94/62/EK.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus var izgatavot no dažādām plastmasām. Parasti plastmasu definē kā polimērmateriālus, kam var būt pievienotas piedevas. Tomēr šāda definīcija aptvertu arī dažus dabiskus polimērus. Definīcijai nevajadzētu aptvert nemodificētus dabiskus polimērus, jo tie vidē ir dabiski sastopami. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200643 3. panta 5. punktā sniegtā polimēra definīcija būtu jāpielāgo un šajā direktīvā vajadzētu izmantot atsevišķu definīciju. Plastmasas, kas izgatavotas no modificētiem dabiskiem polimēriem, vai plastmasas, kas izgatavotas no biobāzētām, fosilām vai sintētiskām sākvielām, nav dabiski sastopamas, tāpēc uz tām būtu jāattiecina šī direktīva. Pielāgotajai plastmasas definīcijai vajadzētu aptvert polimērbāzētus gumijas izstrādājumus un biobāzētas un bionoārdāmas plastmasas neatkarīgi no tā, vai tos iegūst no biomasas un/vai tie laika gaitā varētu bioloģiski noārdīties. Atsevišķi polimērmateriāli nespēj funkcionēt kā galvenais strukturālais komponents galamateriālos un galaproduktos, piemēram, pārklājumos, krāsās, tintēs un līmvielās uz polimēru bāzes. Tāpēc šie materiāli nebūtu jāapskata šajā direktīvā un nebūtu jāietver definīcijā.

(8)  Vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus var izgatavot no dažādām plastmasām. Parasti plastmasu definē kā polimērmateriālus, kam var būt pievienotas piedevas. Tomēr šāda definīcija aptvertu arī dažus dabiskus polimērus. Definīcijai nevajadzētu aptvert nemodificētus dabiskus polimērus, jo tie vidē ir dabiski sastopami. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200643 3. panta 5. punktā sniegtā polimēra definīcija būtu jāpielāgo un šajā direktīvā vajadzētu izmantot atsevišķu definīciju. Plastmasas, kas izgatavotas no modificētiem dabiskiem polimēriem, vai plastmasas, kas izgatavotas no biobāzētām, fosilām vai sintētiskām sākvielām, nav dabiski sastopamas, tāpēc uz tām būtu jāattiecina šī direktīva. Pielāgotajai plastmasas definīcijai vajadzētu aptvert polimērbāzētus gumijas izstrādājumus un biobāzētas un bionoārdāmas plastmasas neatkarīgi no tā, vai tos iegūst no biomasas un/vai tie laika gaitā varētu bioloģiski noārdīties. Atsevišķi polimērmateriāli nespēj funkcionēt kā galvenais strukturālais komponents galamateriālos un galaproduktos, piemēram, pārklājumos, oderējumos, slāņos, krāsās, tintēs un līmvielās uz polimēru bāzes. Tāpēc šie materiāli nebūtu jāapskata šajā direktīvā un nebūtu jāietver definīcijā.

_________________

_________________

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK“ Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK“ Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai šo tendenci apvērstu un veicinātu ilgtspējīgāku risinājumu meklējumus, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērojami samazinātu šādu izstrādājumu patēriņu, tajā pašā laikā nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku44.

(11)  Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai veicinātu ilgtspējīgāku risinājumu meklējumus, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērojami samazinātu šādu izstrādājumu patēriņu, kā paredzēts Direktīvā 94/62/EK attiecībā uz plastmasas maisiņiem un neskarot Direktīvas 94/62/EK 18. pantu, kā arī nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku44. Dalībvalstīm būtu jāveicina tādu atkārtoti lietojamu izstrādājumu izmantošana, kas atbilst aprites ekonomikas principiem, neapdraudot preču brīvu apriti iekšējā tirgū un netraucējot konkurenci starp ES ražotājiem un ražotājiem ārpus ES. Visiem pasākumiem, kuru mērķis ir būtiski samazināt vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņu, vajadzētu būt samērīgiem ar šīs direktīvas mērķiem. Pasākumos būtu jāņem vērā izstrādājumu radītā ietekme visā to aprites ciklā.

__________________

__________________

 

43a 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, OV L 365, 31.12.1994., 10.–23. lpp.

44 Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (OV L 31, 1.2.2002., 1.-24. lpp.), Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1.-54. lpp.), Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 338, 13.11.2004., 4.-17. lpp.) un citi tiesību akti par pārtikas nekaitīgumu, higiēnu un marķēšanu.

44 Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (OV L 31, 1.2.2002., 1.-24. lpp.), Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1.-54. lpp.), Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 338, 13.11.2004., 4.-17. lpp.) un citi tiesību akti par pārtikas nekaitīgumu, higiēnu un marķēšanu.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 94/62/EK būtu jānosaka prasība ziņot Komisijai par visu ar iepakojumu saistīto pasākumu projektiem pirms to pieņemšanas, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai tie nevar radīt šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt Direktīvas 94/62/EK, jo īpaši 16. panta (paziņošana) un 18. panta (brīvība laist tirgū), saskaņotību ar šo direktīvu, kad runa ir par vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu un iekšējā iepakojumu tirgus aizsardzību.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Komisija vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas.

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu, piemēram, logotipu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas. Šajā procesā Komisijai būtu jāņem vērā jau esošās nozaru brīvprātīgās vienošanās, kas pieņemtas šajā nolūkā. Turklāt dalībvalstis var pieņemt noteikumus par atturošiem naudas sodiem un sankcijām, kas būtu piemērojamas tiem, kuri ir atbildīgi par piedrazojuma nonākšanu vidē.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas segs atkritumu apsaimniekošanas un piedrazojuma satīrīšanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt.

(15)  Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas atbilstīgi Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a pantam un Direktīvas 94/62/EK 7. pantam segs nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt.

Pamatojums

Piedrazošanas apkarošana būtu jāveic kompetentajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem. Piedrazošanas problēma netiks atrisināta ar ražotāju maksājumiem attīrīšanas izmaksu segšanai, bet gan ar pārmaiņām patērētāju uzvedībā, ko var panākt, izglītojot patērētājus un īstenojot spēkā esošos tiesību aktus. Atkritumu rašanās novēršana ir daudz efektīvāks risinājums.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Būtu jānodrošina ražotāja paplašinātās atbildības pasākumu viendabīga piemērošana, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b)  Ekonomiski stimuli var ietekmēt patērētāju izvēli, veicināt kādus patērētāju ieradumus vai atradināt no tiem, tāpēc tos var izmantot kā efektīvu augšupvērstu instrumentu atsevišķu plastmasas veidu ietekmes uz vidi samazināšanai.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Tas, ka lielu daļu no jūras piedrazojuma ar plastmasu veido pamesti, pazaudēti vai izmesti plastmasu saturoši zvejas rīki, liecina, ka spēkā esošās juridiskās prasības46 pietiekami nestimulē šādu zvejas rīku atgādāšanu krastā savākšanai un apstrādei. No Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām izrietošā sistēma, kas paredz netiešu maksu par kuģu atkritumu nodošanu, attur kuģus no atkritumu izgāšanas jūrā un nodrošina tiesības uz atkritumu nodošanu. Tomēr šo sistēmu vajadzētu papildināt ar finansiāliem stimuliem, kas rosinātu zvejniekus nogādāt par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus krastā un tā izvairīties no iespējama netiešās maksas paaugstinājuma. Tā kā zvejas rīku plastmasas komponentiem ir liels reciklēšanas potenciāls, dalībvalstīs saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš ražotāja paplašināta atbildība attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, lai tādējādi atvieglotu par atkritumiem kļuvušu zvejas rīku dalītu vākšanu un finansētu to pareizu apsaimniekošanu, jo īpaši reciklēšanu.

(16)  Tas, ka lielu daļu no jūras piedrazojuma ar plastmasu veido pamesti, pazaudēti vai izmesti plastmasu saturoši zvejas rīki, liecina, ka spēkā esošās juridiskās prasības46 pietiekami nestimulē šādu zvejas rīku atgādāšanu krastā savākšanai un apstrādei. No Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām izrietošā sistēma, kas paredz netiešu maksu par kuģu atkritumu nodošanu, attur kuģus no atkritumu izgāšanas jūrā un nodrošina tiesības uz atkritumu nodošanu. Tomēr šī sistēma nav pietiekami efektīva, lai mudinātu zvejniekus nogādāt par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus krastā. Tā kā zvejas rīku plastmasas komponentiem ir liels reciklēšanas potenciāls, dalībvalstīs saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš ražotāja paplašināta atbildība attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, lai tādējādi un finansētu to pareizu apsaimniekošanu, jo īpaši reciklēšanu. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izveidotu zvejas rīku atkritumu samazināšanas mehānismus un veicinātu zvejas rīku atkritumu dalītu vākšanu.

__________________

__________________

46 Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, Direktīva 2000/59/EK un Direktīva 2008/98/EK.

46 Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, Direktīva 2000/59/EK un Direktīva 2008/98/EK.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Nolūkā novērst piedrazošanu un cita veida nepiemērotu atbrīvošanos no atkritumiem, kas rada plastmasu saturošu jūras piegružojumu, patērētāji ir pienācīgi jāinformē par to, kādas ir piemērotākie pieejamie paņēmieni, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un par to, kāda ir atkritumu likvidēšanas paraugprakse un kāda negatīva vidiska ietekme ir nepareizai atkritumu likvidēšanai, un par konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku plastmasas saturu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno informētības vairošanas pasākumi, kas nodrošina, ka šādu informāciju patērētāji saņem. Informācija nedrīkstētu saturēt nekādu reklāmu, kas veicinātu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties tos pasākumus, kas ir vispiemērotākie atkarībā no izstrādājuma rakstura vai izmantojuma. Informētības vairošanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem savas ražotāja paplašinātas atbildības ietvaros.

(18)  Nolūkā novērst piedrazošanu un cita veida nepiemērotu atbrīvošanos no atkritumiem, kas rada plastmasu saturošu jūras piegružojumu, patērētāji ir pienācīgi jāinformē par to, kādi ir piemērotākie pieejamie paņēmieni, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un par to, kāda ir atkritumu likvidēšanas paraugprakse un kāda negatīva vidiska ietekme ir nepareizai atkritumu likvidēšanai, un par konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku plastmasas saturu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno informētības vairošanas pasākumi, tostarp izglītojošas kampaņas skolās, nodrošinot, ka šāda informācija tiek sniegta patērētājiem, lai mudinātu tos mainīt uzvedību un aktīvāk iesaistīties atkritumu rašanās novēršanā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties tos pasākumus, kas ir vispiemērotākie atkarībā no reģionālajiem nosacījumiem, izstrādājuma rakstura vai izmantojuma. Pienācīgi jāraugās, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus starp vietējiem ražotājiem, kas ražo vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus, un viņu konkurentiem ārpus ES, kuriem atļauts pārdot savus produktus vienotajā tirgū. Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem atbilstīgi to atbildībai būtu jāiesaistās informētības vairošanas pasākumos. Ražotājiem nav jāsedz šo informētības vairošanas pasākumu izmaksas. Piedrazošanas apkarošana kopīgiem spēkiem būtu jāveic kompetentajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu48 Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumu un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Izvērtējumā būtu arī jāapsver, vai tikām ir panākts tāds zinātnes un tehnikas progress — tostarp vai ir izstrādāti bionoārdāmi materiāli vai sagatavoti kritēriji vai standarti attiecībā uz plastmasas bionoārdāmību jūras vidē, kā to paredz Eiropas Plastmasas stratēģija —, ka ir iespējams noteikt standartu attiecībā uz konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu bionoārdāmību jūras vidē. Tas ietver arī standartu, kā testēt, vai fiziska un bioloģiska sadalīšanās jūras vidē nozīmē, ka plastmasa pilnībā sadalās oglekļa dioksīdā (CO2), biomasā un ūdenī tik īsā periodā, ka plastmasa nekaitē jūras organismiem un nenotiek tās uzkrāšanās vidē. Ja tā tiešām ir, tad šādam standartam atbilstošus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus varētu atbrīvot no tirgū laišanas aizlieguma. Lai gan Eiropas Plastmasas stratēģijā jau ieskicēti pasākumi šajā jomā, tajā atzīts, ka ir sarežģīti paredzēt tiesisko regulējumu bionoārdāmai plastmasai, jo dažādās jūrās valda dažādi apstākļi.

(22)  Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu48 Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumu un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Izvērtējumā būtu arī jāapsver, vai tikām ir panākts tāds zinātnes un tehnikas progress — tostarp vai ir izstrādāti bionoārdāmi materiāli vai sagatavoti kritēriji vai standarti attiecībā uz plastmasas bionoārdāmību jūras vidē, kā to paredz Eiropas Plastmasas stratēģija —, ka ir iespējams noteikt standartu attiecībā uz konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu bionoārdāmību jūras vidē. Tas ietver arī standartu, kā testēt, vai fiziska un bioloģiska sadalīšanās jūras vidē nozīmē, ka plastmasa pilnībā sadalās oglekļa dioksīdā (CO2), biomasā un ūdenī tik īsā periodā, ka plastmasa nekaitē jūras organismiem un nenotiek tās uzkrāšanās vidē. Ja tā tiešām ir, tad šādam standartam atbilstošus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus varētu atbrīvot no tirgū laišanas aizlieguma. Lai gan Eiropas Plastmasas stratēģijā jau ieskicēti pasākumi šajā jomā, tajā atzīts, ka ir sarežģīti paredzēt tiesisko regulējumu bionoārdāmai plastmasai, jo dažādās jūrās valda dažādi apstākļi. Izvērtējumā būtu arī jānovērtē ekonomiskā ietekme, tostarp atbilstības nodrošināšanas izmaksas, uz nozarēm, kuras šī direktīva skar visvairāk.

__________________

__________________

48 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

48 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs direktīvas mērķis ir novērst un samazināt noteiktu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem darījumdarbības modeļiem, produktiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Šīs direktīvas mērķis ir novērst un būtiskā mērā samazināt noteiktu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību, kā arī stiprināt ES vadošo lomu, veicinot pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem darījumdarbības modeļiem, produktiem un netoksiskiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz [seši gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas] savā teritorijā būtiski samazinātu pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņu.

Dalībvalstis, neskarot Direktīvas 94/62/EK 18. pantu, veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz [četri gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas] savā teritorijā būtiski samazinātu pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņu.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visiem pielikuma E daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas laisti Savienības tirgū, tiek izveidotas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem par ražotāja paplašinātu atbildību.

1.  Dalībvalstis nosaka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas visiem pielikuma E daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas laisti Savienības tirgū, ar nosacījumu, ka nerodas konkurences izkropļojumi un ka ietekme uz importēto izstrādājumu un vietējo izstrādājumu tirgus cenām ir vienāda. Nodrošina atbilstību Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem par ražotāja paplašinātu atbildību.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma E daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražotāji sedz izmaksas par tādu atkritumu savākšanu, kas sastāv no šiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi, tostarp izmaksas par piedrazojuma satīrīšanu un izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem par šiem izstrādājumiem.

Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma E daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražotāji sedz nepieciešamās izmaksas par tādu atkritumu savākšanu, kas sastāv no šiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a pantā, tostarp izmaksas par piedrazojuma satīrīšanu un izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem par šiem izstrādājumiem.

Pamatojums

Piedrazošanas apkarošana būtu jāveic kompetentajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem. Piedrazošanas problēma netiks atrisināta ar ražotāju maksājumiem attīrīšanas izmaksu segšanai, bet gan ar pārmaiņām patērētāju uzvedībā, ko var panākt, izglītojot patērētājus un īstenojot spēkā esošos tiesību aktus. Atkritumu rašanās novēršana ir daudz efektīvāks risinājums.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija saskaņā ar šo pantu publicē pamatnostādnes visu to pasākumu īstenošanai, ieskaitot attiecīgo izmaksu sadali, kuri saistīti ar ražotāja paplašināto atbildību.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Kompetentā iestāde nodrošina, ka ražotāju izmaksas, kas saistītas ar ražotāja paplašināto atbildību, ir samērīgas un tiek darītas zināmas skartajiem ražotājiem regulāri un viegli pieejamā, pārredzamā veidā.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  attiecīgajām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām noteikt dalītās savākšanas mērķrādītājus.

(b)  attiecīgajām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām noteikt dalītās savākšanas mērķrādītājus vai

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) paredzēt atkritumu savākšanas sistēmas, kas ir izrādījušās efektīvas un ko dalībvalstis uzskata par piemērotām mērķrādītāju sasniegšanai.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis cita starpā var attiecīgā gadījumā veikt informētības vairošanas pasākumus. Šie informētības vairošanas pasākumi varētu notikt, piemēram, skolās vai uzņēmumos.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumu koordinēšana

Pasākumu koordinēšana dalībvalstīs

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Pasākumu koordinēšana starptautiskā līmenī

 

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm cenšas koordinēt pasākumus, kuru mērķis ir samazināt noteiktu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un starptautiskā līmenī atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgiem ekonomikas modeļiem.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija līdz … [seši gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām] šo direktīvu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir informācija, kas pieejama saskaņā ar 13. pantu. Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama izvērtēšanai un 2. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.  Komisija līdz … [pieci gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām] šo direktīvu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir informācija, kas pieejama saskaņā ar 13. pantu. Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama izvērtēšanai un 2. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  ekonomiskā ietekme uz nozarēm, ko šī direktīva skar visvairāk, un ekonomiskās ietekmes un atbilstības nodrošināšanas izmaksas atbilst Komisijas ietekmes novērtējumā izklāstītajām prognozēm.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  šīs direktīvas īstenošana kādā veidā ir negatīvi ietekmējusi to nozaru konkurētspēju salīdzinājumā ar konkurentiem no trešām valstīm, kuras visvairāk skāris šis priekšlikums.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – D daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  Mitrās salvetes, t.i., iepriekš samitrinātas salvetes personiskās higiēnas, mājsaimniecības un rūpniecības vajadzībām

-  Mitrās salvetes, t.i., iepriekš samitrinātas salvetes personiskās higiēnas, mājsaimniecības un rūpniecības vajadzībām un iepriekš samitrināts tualetes papīrs.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – D daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem.

Pamatojums

Cigarešu izsmēķi ir otrs pludmalēs biežāk atrastais atkritumu veids, un viens izsmēķis piesārņo vismaz 500 litrus ūdens. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai patērētāji būtu informēti par sekām, kādas ir izsmēķu mešanai zemē.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšana

Atsauces

COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Barbara Kappel

20.6.2018

Izskatīšana komitejā

3.9.2018

24.9.2018

 

 

Pieņemšanas datums

24.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

19

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pervenche Berès, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Sven Giegold, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Barbara Kappel, Philippe Lamberts, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Marisa Matias, Gabriel Mato, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Anne Sander, Martin Schirdewan, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Miguel Viegas, Steven Woolfe, Marco Zanni, Esther de Lange

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Doru-Claudian Frunzulică, Ramón Jáuregui Atondo, Rina Ronja Kari, Jeppe Kofod, Marcus Pretzell, Romana Tomc, Lieve Wierinck, Roberts Zīle, Sophia in ‘t Veld

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jo Leinen, Julia Pitera, Virginie Rozière, Sabine Verheyen

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Sophia in 't Veld, Lieve Wierinck

ECR

Sander Loones, Bernd Lucke, Stanisław Ożóg, Roberts Zīle

EFDD

Bernard Monot, Marco Valli

ENF

Barbara Kappel, Marcus Pretzell, Marco Zanni

NI

Steven Woolfe

PPE

Markus Ferber, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Esther de Lange, Werner Langen, Ivana Maletić, Gabriel Mato, Luděk Niedermayer, Julia Pitera, Anne Sander, Romana Tomc, Tom Vandenkendelaere, Sabine Verheyen

19

-

ECR

Pirkko Ruohonen-Lerner

GUE/NGL

Rina Ronja Kari, Marisa Matias, Martin Schirdewan, Miguel Viegas

S&D

Pervenche Berès, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Doru-Claudian Frunzulică, Roberto Gualtieri, Ramón Jáuregui Atondo, Jeppe Kofod, Jo Leinen, Olle Ludvigsson, Virginie Rozière, Pedro Silva Pereira

VERTS/ALE

Sven Giegold, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato

1

0

VERTS/ALE

Ernest Urtasun

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (27.9.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu

(COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Barbara Kappel

ĪSS PAMATOJUMS

Vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku radītā plastmasas jūras piedrazojuma novēršana un samazināšana papildina īpašus mikroplastmasas samazināšanas pasākumus, kas paredzēti ES stratēģijā attiecībā uz plastmasu. Pēc tam, kad 2015. gadā tika veikti pasākumi attiecībā uz plastmasas maisiņiem, tika konstatēts, ka 10 konkrēti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki (t. s. makroplastmasa) veido 70 % no jūras piedrazojuma Eiropā. Ir svarīgi, lai ES veiktu atbilstošus pasākumus, ar ko risina ar jūras piedrazojumu saistītos vides aspektus, samazinot plastmasas daudzumu okeānos un pludmalēs un vienlaikus vairāk koncentrējoties uz plašāku kontekstu saistībā ar pāreju no plastmasas izmantošanas uz aprites ekonomiku.

Jūras piegružošana ir globāla problēma, kas vērojama arī tālu aiz ES robežām, un tikai globāla vienošanās spēs nodrošināt efektīvu risinājumu šai mūsu planētas problēmai. Kā liecina pētījumi, 80 % jūras piedrazojuma rada tikai 20 valstis, un neviena no tām nav ES dalībvalsts. Tāpēc atzinuma sagatavotāja aicina izmantot globālu pieeju, lai cīnītos pret plastmasas piesārņojumu, un mudina veikt vajadzīgos pasākumus G7 un G20 līmenī, kā arī īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Turklāt starptautiskajiem aizdevējiem un finansētājiem būtu jākoncentrējas uz pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt jūras piedrazojumu, pievēršoties atkritumu apsaimniekošanas programmām atbilstīgi aprites ekonomikas principiem.

Patērētāju informētība arī ir būtisks elements sekmīgai vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu samazināšanai. Atzinuma sagatavotāja ir pārliecināta, ka sabiedrības informēšanas kampaņām un izglītībai ir būtiska nozīme, lai sasniegtu noturīgus rezultātus to pasākumu īstenošanā, kas noteikti dalībvalstīm un nozarei.

Komisijas analīzē aplēsts, ka tās ierosinātie risinājumi, kas aptver konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu aizliegumu un to samazināšanas mērķus, ražotāja paplašinātu atbildību, ražojumu izstrādes pasākumus un uz zvejniekiem orientētas zvejas rīku nogādes atpakaļ krastā iniciatīvas, ļautu ietaupīt 2,6 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta un izvairīties no kaitējuma videi EUR 11 miljardu apmērā. Atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem veido EUR 2 miljardus un atkritumu apsaimniekošana — EUR 510 miljonus. Patērētāji varētu ietaupīt aptuveni EUR 6,5 miljardus, savukārt depozīta sistēma vai tai līdzvērtīga sistēma radītu patērētājiem papildu izmaksas EUR 1,4 miljardu apmērā. Komisija lēš, ka papildu izmaksas zvejniecības nozarei labākajā gadījumā būs 0,16 % no ieņēmumiem. Tomēr Komisija nesniedz datus par ražotāja paplašinātas atbildības īstenošanas izmaksām, ja tās tiek pilnībā novirzītas uz galapatērētāju.

Atzinuma sagatavotāja vēlas uzsvērt, ka visumā „aizlieguma” politikas risinājumam vajadzētu būt galējam līdzeklim. Būtu vēlams izmantot pieeju, kuras pamatā ir standartu paaugstināšana, līdz ar to no tirgus izslēdzot konkrētus piesārņojošus produktus, bet kura vienlaikus veicinātu pētniecību un izpēti, kā arī jauninājumus, veicinot to, ka izstrādājumi ir rentablāk atkārtoti pārstrādājami, bioloģiski noārdāmi vai nekaitīgi. Šie jaunie standarti būtu jāīsteno saprātīgā termiņā, lai nodrošinātu, ka MVU var pielāgot savu uzņēmējdarbības modeli, jo lielākā daļa no 50 000 uzņēmumiem, kuri pārstāv plastmasas pārstrādes nozari ES, ir MVU.

Jūras piedrazojuma novēršana var radīt ekonomikas iespējas. Uzņēmumi var palielināt savu konkurētspēju, izmantojot pētniecību un izstrādi, kā arī jauninājumus un tādējādi sekmējot resursu izmantošanas ziņā efektīvu un dekarbonizētu ekonomiku. Ieguldījumi jūras piedrazojuma novēršanā, ilgtspējīgos alternatīvos materiālos, izstrādājumos un uzņēmējdarbības modeļos var palīdzēt radīt darbvietas un nostiprināt tehniskās un zinātniskās prasmes. Lai gan iniciatīva samazināt vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu tiek vērtēta atzinīgi, ir vajadzīga līdzsvarota pieeja samērīguma nodrošināšanai.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 114. pantu, ciktāl tas attiecas uz iepakojumu, kā definēts Direktīvas 94/62/EK 3. panta 1. punktā,

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Plastmasas daudzveidīgās izmantošanas iespējas un salīdzinoši zemā cena nozīmē, ka šīs materiāls ikdienas dzīvē ir visuresošs. Tā kā aizvien vairāk to izmanto īslaicīgi lietojamos izstrādājumos, ko nav paredzēts ne atkalizmantot, ne izmaksefektīvi reciklēt, attiecīgās ražošanas un patēriņa tendences kļūst aizvien neefektīvākas un lineārākas. Tāpēc Aprites ekonomikas rīcības plāna32 kontekstā Komisija pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu33, kur secināts: ja vēlamies sasniegt patiesi noslēgtu plastmasas aprites ciklu, ir jānovērš arvien pieaugošā plastmasas atkritumu rašanās un to nonākšana vidē, jo īpaši jūras vidē.

(1)  Plastmasas daudzveidīgās izmantošanas iespējas un salīdzinoši zemā cena nozīmē, ka šīs materiāls ikdienas dzīvē ir visuresošs. Tā kā aizvien vairāk to izmanto īslaicīgi lietojamos izstrādājumos, ko nav paredzēts ne atkalizmantot, ne izmaksefektīvi reciklēt, attiecīgās ražošanas un patēriņa tendences kļūst aizvien neefektīvākas un lineārākas. Tāpēc Aprites ekonomikas rīcības plāna32 kontekstā Komisija pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu33, kur secināts: ja vēlamies sasniegt patiesi noslēgtu plastmasas aprites ciklu, ir jānovērš arvien pieaugošā plastmasas atkritumu rašanās un to nonākšana vidē, jo īpaši jūras vidē. Jebkuriem turpmākiem centieniem attiecībā uz plastmasu ir jāpamatojas uz nesen pieņemtajiem ES tiesību aktiem par aprites ekonomiku un jābūt pilnībā saderīgiem ar tiem, kā arī jāiekļaujas to izveidotajā sistēmā.

__________________

__________________

32 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015) 0614 final).

32 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015) 0614 final).

33 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

33 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Ar nesen pieņemtajiem ES tiesību aktiem atkritumu jomā, jo īpaši Direktīvu 2008/98/ES, Direktīvu 94/62/ES un Direktīvu 1999/31/ES, ir izveidota sarežģīta atkritumu savākšanas un reciklēšanas statistikas sistēma un noteikti skaidri mērķrādītāji noteiktu atkritumu plūsmu, tostarp plastmasas, reciklēšanai, kā arī atkritumu hierarhija. Tajos arī paredzēti stimuli pārejai uz izteiktāku aprites ekonomiku, plašāka reciklēto materiālu izmantošana un ražotāju pienākumi saskaņā ar minimālajām ražotāja paplašinātas atbildības prasībām. Šīs direktīvas mērķis ir nevis aizstāt minēto shēmu, bet gan papildināt to ar pasākumiem, ar kuru palīdzību risina īpašo jūras piedrazojuma problēmu.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Savienības ekonomiskā labklājība nav nodalāma no vides ilgtspējas ilgtermiņā. Dalībvalstu ekonomikas modeļu ilgtspējas palielināšana var radīt jaunas inovāciju, konkurētspējas un darbvietu radīšanas iespējas.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c)  Ar plastmasas atkritumu apstrādi saistītos sarežģījumus var pārvērst par iespēju Eiropas rūpniecībai kļūt par globālu līderi tādu risinājumu nodrošināšanā, kas ļautu pāriet pie aprites ekonomikas.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Aprites principiem atbilstīga pieeja, kas priekšroku dod atkalizmantojamiem produktiem un atkalizmantošanas sistēmām, ļaus samazināt radušos atkritumu daudzumu, un šāda atkritumu rašanās novēršana ir ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK34 4. pantu iedibinātās atkritumu hierarhijas pašā augšgalā.Šāda pieeja saskan arī ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 1235 — nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.

(2)  Aprites principiem atbilstīga pieeja, kas priekšroku dod atkalizmantojamiem produktiem un atkalizmantošanas sistēmām, kā arī izstrādājumu reciklējamībai, ļaus samazināt radušos atkritumu daudzumu, un šāda atkritumu rašanās novēršana ir ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK34 4. pantu iedibinātās atkritumu hierarhijas pašā augšgalā. Šāda pieeja saskan arī ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 1235 — nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.

_________________

_________________

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

35 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

35 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas — tā ir globāla problēma. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai36. Savienībai ir jāiesaistās cīņā ar jūras piedrazojuma apkarošanu un jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Šajā sakarā Savienība sadarbojas ar partneriem daudzos starptautiskos forumos, piemēram, G20, G7 un ANO, lai veicinātu šādu centienu saskaņotību. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem šajā jomā.

(3)  Pasaules okeānos un jūrās ir uzkrājušies 150 miljoni tonnu plastmasas un mikroplastmasas, kas nopietni kaitē jūras faunai un florai, klimatam un pasaules bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas — tā ir globāla problēma. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai36. Savienībai ir jāiesaistās cīņā ar jūras piedrazojuma apkarošanu un jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei, vienlaikus saglabājot savai rūpniecībai vienlīdzīgas konkurences apstākļus. Šajā sakarā Savienībai jāprasa partneriem uzņemties saistības starptautiska līmeņa forumos, piemēram, G20, G7 un ANO, lai veicinātu šādu centienu saskaņotību. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem samazināt atkritumu daudzumu ilgtspējīgas ekonomikas kontekstā.

__________________

__________________

36 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

36 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3 a)  Neraugoties uz ES centieniem klimata diplomātijas un starptautiskās sadarbības jomā, situācija dažās trešās valstīs joprojām ir satraucoša. ES ir jāstiprina savi starptautiskās sadarbības centieni vides aizsardzības jomā. ES ir jāīsteno sava vides politikas un atkritumu apsaimniekošanas veicinātājas un līderes loma. ES ir jācenšas nodot pieredzi, izplatīt zināšanas un tehnoloģijas plastmasas piesārņojuma problēmu risināšanai un jāapmainās ar paraugpraksi ūdens vides aizsardzības, tās attīrīšanas un plastmasas piesārņojuma novēršanas jomā.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reciklē ļoti reti, un ar ko bieži vien piedrazo apkārtni. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki ir sevišķi nopietna problēma no jūras piedrazojuma viedokļa, un tie smagi apdraud jūras ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību un, galu galā, arī cilvēka veselību, kā arī kaitē tādām nodarbēm kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība.

(5)  Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reciklē ļoti reti, un ar ko bieži vien piedrazo apkārtni. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki ir sevišķi nopietna problēma no jūras piedrazojuma viedokļa, un tie smagi apdraud jūras ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību un potenciāli cilvēku un dzīvnieku veselību. Tie arī kaitē tādām darbībām kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība, jo īpaši piekrastes reģionos un salās.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Pašlaik spēkā esošie Savienības tiesību akti40 un politikas instrumenti jau paredz zināmu regulējumu, kas skar jūras piedrazojumu. Konkrētāk, uz plastmasas atkritumiem attiecas vispārējie Savienības atkritumu apsaimniekošanas pasākumi un mērķrādītāji, piemēram, ir noteikts izlietotā plastmasas iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs41 un nesen pieņemtajā Plastmasas stratēģijā42 ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka viss plastmasas iepakojums ir reciklējams. Tomēr ar šiem tiesību aktiem nav izdevies pietiekami iespaidot jūras piedrazojumu, savukārt valstu pasākumi, ar ko novērš un samazina jūras piedrazojumu, atšķiras gan tvēruma, gan stingrības ziņā. Turklāt daži no šiem pasākumiem, jo īpaši vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu tirgošanas ierobežojumi, var radīt šķēršļus tirdzniecībai un kropļot konkurenci Savienībā.

(6)  Pašlaik spēkā esošie Savienības tiesību akti40 un politikas instrumenti jau paredz zināmu regulējumu, kas skar jūras piedrazojumu. Konkrētāk, uz plastmasas atkritumiem attiecas vispārējie Savienības atkritumu apsaimniekošanas pasākumi un mērķrādītāji, piemēram, ir noteikts izlietotā plastmasas iepakojuma reciklēšanas mērķrādītājs41 un nesen pieņemtajā Plastmasas stratēģijā42 ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka viss plastmasas iepakojums ir reciklējams.

_________________

_________________

40 Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 2000/59/EK, Direktīva 2000/60/EK, Direktīva 2008/56/EK un Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

40 Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 2000/59/EK, Direktīva 2000/60/EK, Direktīva 2008/56/EK un Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

41 Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

42 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

42 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert tikai visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs.

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs, kā arī zvejas rīkus, kas kā jūras piedrazojums rada ievērojamu kaitējumu. Turklāt saistībā ar pāreju uz aprites ekonomiku dalībvalstīm būtu jācenšas panākt visu vienreizlietojamo izstrādājumu un iepakojuma vispārēju patēriņa samazinājumu. To darot, ir jānovērš jebkāda diskriminācija.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus var izgatavot no dažādām plastmasām. Parasti plastmasu definē kā polimērmateriālus, kam var būt pievienotas piedevas. Tomēr šāda definīcija aptvertu arī dažus dabiskus polimērus. Definīcijai nevajadzētu aptvert nemodificētus dabiskus polimērus, jo tie vidē ir dabiski sastopami. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200643 3. panta 5. punktā sniegtā polimēra definīcija būtu jāpielāgo un šajā direktīvā vajadzētu izmantot atsevišķu definīciju. Plastmasas, kas izgatavotas no modificētiem dabiskiem polimēriem, vai plastmasas, kas izgatavotas no biobāzētām, fosilām vai sintētiskām sākvielām, nav dabiski sastopamas, tāpēc uz tām būtu jāattiecina šī direktīva. Pielāgotajai plastmasas definīcijai vajadzētu aptvert polimērbāzētus gumijas izstrādājumus un biobāzētas un bionoārdāmas plastmasas neatkarīgi no tā, vai tos iegūst no biomasas un/vai tie laika gaitā varētu bioloģiski noārdīties. Atsevišķi polimērmateriāli nespēj funkcionēt kā galvenais strukturālais komponents galamateriālos un galaproduktos, piemēram, pārklājumos, krāsās, tintēs un līmvielās uz polimēru bāzes. Tāpēc šie materiāli nebūtu jāapskata šajā direktīvā un nebūtu jāietver definīcijā.

(8)  Vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus var izgatavot no dažādām plastmasām. Parasti plastmasu definē kā polimērmateriālus, kam var būt pievienotas piedevas. Tomēr šāda definīcija aptvertu arī dažus dabiskus polimērus. Definīcijai nevajadzētu aptvert nemodificētus dabiskus polimērus, jo tie vidē ir dabiski sastopami. Tādējādi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200643 3. panta 5. punktā sniegtā polimēra definīcija būtu jāpielāgo un šajā direktīvā vajadzētu izmantot atsevišķu definīciju. Plastmasas, kas izgatavotas no modificētiem dabiskiem polimēriem, vai plastmasas, kas izgatavotas no biobāzētām, fosilām vai sintētiskām sākvielām, nav dabiski sastopamas, tāpēc uz tām būtu jāattiecina šī direktīva. Pielāgotajai plastmasas definīcijai vajadzētu aptvert polimērbāzētus gumijas izstrādājumus un biobāzētas un bionoārdāmas plastmasas neatkarīgi no tā, vai tos iegūst no biomasas un/vai tie laika gaitā varētu bioloģiski noārdīties. Atsevišķi polimērmateriāli nespēj funkcionēt kā galvenais strukturālais komponents galamateriālos un galaproduktos, piemēram, pārklājumos, krāsās, tintēs un līmvielās uz polimēru bāzes. Tāpēc šie materiāli nebūtu jāapskata šajā direktīvā un nebūtu jāietver definīcijā.

__________________

__________________

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK“ Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK“ Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Ir jānosaka saskaņota bionoārdāmas un kompostējamas plastmasas definīcija.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b)  Plastmasas izstrādājumi būtu jāražo, ņemot vērā visu to aprites ciklu. Plastmasas izstrādājumu ekodizainā vienmēr būtu jāņem vērā ražošanas posms, reciklējamība un, iespējams, arī iespēja attiecīgo izstrādājumu izmantot atkārtoti. Ražotāji būtu attiecīgā gadījumā jāmudina izstrādājumu ražošanā izmantot vienus un tos pašus vai saderīgus polimērus, lai vienkāršotu šķirošanu un uzlabotu reciklējamību, jo īpaši attiecībā uz plastmasas iepakojumu.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vajadzētu piemērot vienu vai vairākus pasākumus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, tā, vai ir pieejamas piemērotas un ilgtspējīgākas alternatīvas, tā, cik reāli ir mainīt patēriņa modeļus, un tā, kādā mērā uz tiem attiecas pašreizējie Savienības tiesību akti.

(10)  Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vajadzētu piemērot vienu vai vairākus pasākumus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, tā, vai ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgākas un ekonomiski dzīvotspējīgas alternatīvas, tā, cik reāli ir mainīt patēriņa modeļus, un tā, kādā mērā uz tiem attiecas pašreizējie Savienības tiesību akti. Ierosinātajos pasākumos vienmēr būtu jāņem vērā aprites cikla izvērtējums (LCA), lai izvairītos no daļējiem risinājumiem, kas izraisa vēl negatīvāku ietekmi uz dažādām vides vai ekonomikas jomām, piemēram, plastmasas aizstāšana ar līdzīgu materiālu, kas iegūts no biomateriāla, bez skaidra izvērtējuma par šāda materiāla bionoārdāmību, tostarp bionoārdāmību ūdens vidē. Šī direktīva neskar Direktīvā 94/62/EK paredzētos noteikumus par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus uzskata par iepakojuma priekšmetiem, kā noteikts minētās direktīvas 3. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Norāda, ka nolūkā nodrošināt pāreju no fosilās ekonomikas, ņemot vērā arī klimata perspektīvu, biobāzēti plastmasas izstrādājumi ir ilgtspējīgāka alternatīva fosilās izcelsmes plastmasām. Tādēļ būtu jāatbalsta stimuli, kuru mērķis ir aizstāt fosilās izcelsmes materiālus ar biobāzētiem materiāliem. Tas atbilst aprites ekonomikas, bioekonomikas stratēģijas un stratēģijas attiecībā uz plastmasu mērķiem. Plānotajā politikas priekšlikumā Komisijai būtu jāapsver iespēja paredzēt aizstāšanas stimulus un, piemēram, pārskatot Publiskā iepirkuma direktīvu (Direktīva 2014/24/ES), iekļaut tajā kritērijus attiecībā uz plastmasu, pamatojoties uz tās sastāvu, reciklēšanas iespējām un bīstamību.

Pamatojums

Pašreizējā regulas redakcija ir neskaidra attiecībā uz biobāzētām plastmasām. Būtu jāatzīst un jāsekmē biobāzēto materiālu devums plastmasas izstrādājumu ražošanā, jo īpaši to pozitīvā ietekme kā ilgtspējīgākai alternatīvai, salīdzinot ar polimēru plastmasu, un to ieguldījums, mazinot atkarību no fosilajām izejvielām.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai šo tendenci apvērstu un veicinātu ilgtspējīgāku risinājumu meklējumus, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērojami samazinātu šādu izstrādājumu patēriņu, tajā pašā laikā nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku44.

(11)  Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai šo tendenci apvērstu un virzītos uz ilgtspējīgākiem risinājumiem, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērojami samazinātu šādu izstrādājumu patēriņu, tajā pašā laikā nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku44. Pārejot uz aprites ekonomiku, ārkārtīgi svarīgi ir samazināt vienreizlietojamu izstrādājumu kopējo patēriņu.

_________________

_________________

44 Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (OV L 31, 1.2.2002., 1.-24. lpp.), Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1.-54. lpp.), Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 338, 13.11.2004., 4.-17. lpp.) un citi tiesību akti par pārtikas nekaitīgumu, higiēnu un marķēšanu.

44 Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (OV L 31, 1.2.2002., 1.-24. lpp.), Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1.-54. lpp.), Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 338, 13.11.2004., 4.-17. lpp.) un citi tiesību akti par pārtikas nekaitīgumu, higiēnu un marķēšanu.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz to laišanu Savienības tirgū. Tādā veidā tiks veicināta viegli pieejamo un ilgtspējīgāko alternatīvu izmantošana, kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu.

(12)  Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz vai ierobežo tādu izstrādājumu laišanu Savienības tirgū, kas satur vielas un materiālus, kuriem ir ilgtspējīgas un pieejamas alternatīvas, ja vien tie neatbilst standartam attiecībā uz bionoārdāmību jūras vidē, kas ES līmenī noteikts atbilstīgi Komisijas izvērtējuma ziņojumam, kā norādīts šīs direktīvas 15. panta 3. punkta c) apakšpunktā. Tādā veidā tiks veicināta viegli pieejamo un ilgtspējīgāko alternatīvu izmantošana, kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu. Būtu jāparedz īpaši kritēriji, kuriem atbilstīgi novērtē minēto alternatīvu aprites ciklu un nosaka, vai tās atbilst prasībām, kurām patlaban atbilst vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, un ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktiem un vai tās nodrošina lielāku ilgtspējību.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Direktīvā 94/62/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/720, tika noteikta prasība Komisijai līdz 2017. gada maijam veikt to tiesību aktu pārskatīšanu, kuru mērķis ir samazināt ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, pamatojoties uz ietekmi uz aprites ciklu. Komisija līdz šim nav veikusi minēto pārskatīšanu. Ņemot vērā to, ka šādi plastmasas maisiņi ļoti ātri nonāk atkritumos, ir lietderīgi ieviest pasākumus, ar ko ierobežotu to laišanu tirgū, izņemot lietojumus, kas ir absolūti nepieciešami. Ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi nebūtu jālaiž tirgū kā nefasētas pārtikas iepakojums, izņemot gadījumus, kad tie jālieto higiēnas apsvērumu dēļ; tādā gadījumā, piemēram, mitras pārtikas (proti, jēla gaļa, zivis vai piena produkti) iepakošanai būtu jāizmanto tikai bionoārdāmi un kompostējami maisiņi. Ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, uz kuriem minētais tirdzniecības ierobežojums neattiecas, turpina piemērot spēkā esošos noteikumus, kas ieviesti ar Direktīvu (ES) 2015/720.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu vienreizlietojamās plastmasas atkārtoti lietojamas alternatīvas, tostarp izvirzot mērķus, radot ekonomiskus stimulus, veicinot izpratni un nodrošinot atkārtoti lietojamu alternatīvu plašu pieejamību.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Saistībā ar ANO Vides programmas (UNEP) 2016. gada ziņojumu Komisija pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt standartu attiecībā uz bionoārdāmību jūras vidē. 

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Komisija vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas.

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāņem vērā nozaru brīvprātīgie nolīgumi, kas pieņemti, paredzot skaidrus marķēšanas noteikumus, lai patērētājus informētu, piemēram, izmantojot logotipu, par to, vai izstrādājums ir vai nav reciklējams. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā un saskaņā ar dalībvalstu atšķirīgo situāciju būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas. Marķējumu izvieto redzamā vietā uz galalietotājam pārdodamā izstrādājuma iepakojuma.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas segs atkritumu apsaimniekošanas un piedrazojuma satīrīšanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt.

(15)  Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas segs atkritumu apsaimniekošanas un piedrazojuma satīrīšanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt. Attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšanai atbilstīgi Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a pantam un Direktīvas 94/62/EK 7. pantam un izmaksu segšanai saistībā ar piedrazojuma attīrīšanu, kā arī izpratnes vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un samazināt šāda piedrazojuma rašanos. Šajos centienos ir jāņem vērā visa patēriņa ķēde, un ražotājus nevar saukt pie atbildības par patērētāju nepareizu rīcību. Būtu jāpiemēro dalīta atbildība.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Savienības līmenī patlaban nav pieņemta zinātniska standarta attiecībā uz bionoārdāmību jūras vidē, tādēļ Komisijai ir steidzami jālūdz Eiropas Standartizācijas komitejai izstrādāt atsevišķu standartu attiecībā uz bionoārdāmību jūras vidē.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju dalībvalstīm galvenā uzmanība būtu jāpievērš informācijas sniegšanai par vienreizlietojamās plastmasas atkārtotas izmantošanas alternatīvām.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Direktīva 2008/98/EK nosaka vispārīgas minimālās prasības ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Šīm prasībām būtu jāattiecas arī uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām, kas izveidotas ar šo direktīvu. Tomēr ar šo direktīvu tiek noteiktas vēl citas prasības attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību, piemēram, prasība, ka konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu ražotājiem ir jāsedz piedrazojuma satīrīšanas izmaksas.

(19)  Direktīva 2008/98/EK nosaka vispārīgas minimālās prasības ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Šīm prasībām būtu jāattiecas arī uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām, kas izveidotas ar šo direktīvu. Tomēr ar šo direktīvu tiek noteiktas vēl citas prasības attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību, piemēram, prasība, ka konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu ražotājiem ir jāsedz izmaksas saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir vairot patērētāju izpratni un informētību par pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu un piedrazojuma ietekmi uz vidi. Būtu jāpiemēro dalītās atbildības princips, kā arī jāuzlabo sadarbība starp visām attiecīgajām nozarēm, tostarp ražotājiem, patērētājiem un sabiedrisko sektoru.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Pie Eiropas pludmalēs visbiežāk sastopamā jūras piedrazojuma pieder dzērienu pudeles, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Tā iemesls ir neefektīvas dalītās vākšanas sistēmas un patērētāju nepietiekama iesaistīšanās šajās sistēmās. Ir jāveicina efektīvākas dalītās vākšanas sistēmas, tāpēc attiecībā uz tādām dzērienu pudelēm, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, būtu jānosaka minimālais dalītās vākšanas mērķrādītājs. Dalībvalstis varētu sasniegt šo minimālo mērķrādītāju ar šādiem paņēmieniem: vai nu nospraust dzērienu pudeļu — vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu — dalītās vākšanas mērķrādītāju ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ietvaros, vai izveidot depozīta sistēmas, vai izmantot jebkādus citus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem. Tam būs tieša, pozitīva ietekme uz atkritumu savākšanas rādītājiem, savāktā materiāla un reciklētā materiāla kvalitāti, un tas pavērs izdevības reciklēšanas uzņēmumiem un reciklētā materiāla tirgum.

(20)  Pie Eiropas pludmalēs visbiežāk sastopamā jūras piedrazojuma pieder dzērienu pudeles, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Tā iemesls ir neefektīvas dalītās vākšanas sistēmas un patērētāju nepietiekama iesaistīšanās šajās sistēmās. Ir jāveicina efektīvākas dalītās vākšanas sistēmas, un dalībvalstīm ir jāizveido efektīvākā un piemērotākā vākšanas shēma, lai sasniegtu Direktīvā 2008/98/EK un Direktīvā 94/62/ES izvirzītos mērķus. Vākšanas un reciklēšanas rādītājus varētu uzlabot ar ekodizaina pasākumiem, piemēram, mudinot ražotājus izmantot vienus un tos pašus vai saderīgus polimērus vai ieviešot citus pasākumus, ar kuriem ražotājus mudina izmantot ilgtspējīgus materiālus. Tam būs tieša, pozitīva ietekme uz atkritumu savākšanas rādītājiem, savāktā materiāla un reciklētā materiāla kvalitāti, un tas pavērs izdevības reciklēšanas uzņēmumiem un reciklētā materiāla tirgum.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja konkrētiem plastmasas izstrādājumiem noteikt obligātu reciklēto saturu, lai uzlabotu reciklēšanas rādītājus un veicinātu reciklēto materiālu tirgu. Šajā sakarībā būtu jāatbalsta rūpnieciskā sinerģija, jo vienas nozares atkritumi varētu būt vērtīgs resurss citai nozarei. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta šāda sinerģija un jāveicina ražotāju brīvprātīgas darbības, kuru mērķis ir novērst atkritumu rašanos, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un risināt piesārņojuma problēmas.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu48 Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumu un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Izvērtējumā būtu arī jāapsver, vai tikām ir panākts tāds zinātnes un tehnikas progress — tostarp vai ir izstrādāti bionoārdāmi materiāli vai sagatavoti kritēriji vai standarti attiecībā uz plastmasas bionoārdāmību jūras vidē, kā to paredz Eiropas Plastmasas stratēģija —, ka ir iespējams noteikt standartu attiecībā uz konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu bionoārdāmību jūras vidē. Tas ietver arī standartu, kā testēt, vai fiziska un bioloģiska sadalīšanās jūras vidē nozīmē, ka plastmasa pilnībā sadalās oglekļa dioksīdā (CO2), biomasā un ūdenī tik īsā periodā, ka plastmasa nekaitē jūras organismiem un nenotiek tās uzkrāšanās vidē. Ja tā tiešām ir, tad šādam standartam atbilstošus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus varētu atbrīvot no tirgū laišanas aizlieguma. Lai gan Eiropas Plastmasas stratēģijā jau ieskicēti pasākumi šajā jomā, tajā atzīts, ka ir sarežģīti paredzēt tiesisko regulējumu bionoārdāmai plastmasai, jo dažādās jūrās valda dažādi apstākļi.

(22)  Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu48 Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumu un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Izvērtējumā būtu arī jāapsver, vai tikām ir panākts tāds zinātnes un tehnikas progress — tostarp vai ir izstrādāti bionoārdāmi materiāli vai sagatavoti kritēriji vai standarti attiecībā uz plastmasas bionoārdāmību jūras vidē, kā to paredz Eiropas Plastmasas stratēģija —, ka ir iespējams noteikt standartu attiecībā uz konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku bionoārdāmību jūras vidē. Tas ietver arī standartu, kā testēt, vai fiziska un bioloģiska sadalīšanās jūras vidē nozīmē, ka plastmasa pilnībā sadalās oglekļa dioksīdā (CO2), biomasā un ūdenī tik īsā periodā, ka plastmasa nekaitē jūras organismiem un nenotiek tās uzkrāšanās vidē. Ja tā tiešām ir, tad šādam standartam atbilstošus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus un zvejas rīkus varētu atbrīvot no tirgū laišanas aizlieguma. Lai gan Eiropas Plastmasas stratēģijā jau ieskicēti pasākumi šajā jomā, tajā atzīts, ka ir sarežģīti paredzēt tiesisko regulējumu bionoārdāmai plastmasai, jo dažādās jūrās valda dažādi apstākļi.

_________________

_________________

48 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

48 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Pamatojums

Lai veiktu visus nepieciešamos pasākumus jūras piedrazojuma novēršanai, joprojām ir nepieciešams visaptverošs novērtējums par tehnisko un zinātnisko progresu attiecībā uz visiem izstrādājumiem, kas varētu nonākt jūras vidē.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(23)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Būtu arī jāparedz stimuli vai sodi patērētājiem attiecībā uz viņu rīcību.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Izmantojot atbalstu pētniecībai un inovācijai, tostarp saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”, ir jāveicina investīcijas resursefektīvos un aprites ekonomikai atbilstīgos risinājumos, piemēram, attiecībā uz profilaksi un dizaina risinājumiem, izejvielu dažādošanu un inovatīvām reciklēšanas tehnoloģijām, piemēram, molekulāro un ķīmisko reciklēšanu, kā arī mehāniskās reciklēšanas uzlabošanu. Šajā sakarībā būtu jāuzsver jaunuzņēmumu inovatīvais potenciāls. Eiropas Parlaments atbalsta stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas izveidi attiecībā uz materiālu aprites principu, īpašu uzmanību pievēršot plastmasai un materiāliem, kas satur plastmasu, kā arī iepakojumam. Ir jānorāda, ka būs nepieciešams atbilstīgs finansējums, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas, un ka publiskā un privātā sektora partnerības var palīdzēt paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25b)  Pētījumu un inovāciju veicināšana ir nepieciešams instruments un priekšnoteikums, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku vērtību ķēdi iepakojuma nozarē. Šim nolūkam šķiet vēlams stiprināt finansēšanas mehānismus saistībā ar Eiropas pētniecības un inovācijas plānošanas instrumentiem, piemēram, ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammām (t. i., programmu “Apvārsnis 2020”), ņemot vērā paredzamo stratēģiskās pētniecības inovācijas programmu attiecībā uz plastmasu.

 

(Šis grozījums būtu jāiekļauj kā jauns apsvērums; tā konkrētā atrašanās vieta nav būtiska.)

Pamatojums

Pētniecība un inovācija ir ilgtspējības pamats. Ņemot to vērā, ir jāpiešķir pietiekams atbalsts un resursi pētījumiem un inovācijām iepakojuma nozarē, lai palīdzētu attiecīgajām nozarēm sasniegt stratēģijas attiecībā uz plastmasu mērķus.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs direktīvas mērķis ir novērst un samazināt noteiktu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem darījumdarbības modeļiem, produktiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt Savienības vadošo lomu noteiktu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmes uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību, novēršanā un būtiskā samazināšanā, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, samazinot vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņu un veicinot ilgtspējīgu un inovatīvu darījumdarbības modeļu, izstrādājumu un materiālu izmantošanu, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “plastmasa” ir materiāls, kas sastāv no polimēra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 5. punkta nozīmē, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas spēj funkcionēt kā galaprodukta galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus;

(1)  “plastmasa” ir materiāls, kas sastāv no polimēra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 5. punkta nozīmē, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas funkcionē kā galaprodukta galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus un polimēru pārklājumus, krāsas, tintes un līmvielas, kas nevar funkcionēt kā gatavo izstrādājumu un galaproduktu galvenā strukturālā sastāvdaļa;

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  “bionoārdāma un kompostējama plastmasa” ir plastmasa ar augstu atjaunojamo izejvielu saturu, kā minēts Eiropas standartā UNI EN 13432 un Direktīvā 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kas ļauj optimizēt organisko atkritumu apsaimniekošanu, samazināt ietekmi uz vidi un veicināt tādu efektīvu sistēmu izveidi, kuras nodrošina būtiskus ilgtermiņa ieguvumus visā ražošanas, patēriņa un atkritumu apsaimniekošanas ciklā.

Pamatojums

Šos materiālus, kuru ražošanā izmanto dažādas tehnoloģijas un cietes, celulozes, augu eļļas un to kombinācijas, iegūst integrētā ķēdē, kas atbilst bioekonomikas modelim, kura mērķis ir teritorijas atjaunošana un rūpniecisko risinājumu inovācija.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  “pārklājumi” ir viens vai vairāki pašneuzturoši slāņi, kas izgatavoti, izmantojot plastmasu, kā definēts šā tiesību akta 3. panta 1. punktā, un kas uzklāti, lai materiālam vai izstrādājumam piešķirtu noteiktas īpašības vai uzlabotu tā tehniskos rādītājus;

Pamatojums

Lai nodrošinātu vienotu izpratni dalībvalstīs un ES vienotā tirgus pareizu darbību, pārklājums šajā direktīvā būtu skaidri jādefinē, pamatojoties uz definīciju, kas jau ir paredzēta Komisijas Regulā (ES) Nr. 2018/213, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasu.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  “ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi” ir vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums ir mazāks par 15 mikroniem;

Pamatojums

Ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi ir jādefinē, ņemot vērā tikai to materiāla biezumu. Attiecībā uz nefasētas pārtikas produktiem jau ir pieejamas alternatīvas, tādēļ ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi nav jāizmanto higiēnas apsvērumu dēļ vai nefasētās pārtikas iepakošanai. Līdz ar to atsauce uz definīciju Direktīvas 94/62/EK 3. pantā nav piemērota.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz [seši gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas] savā teritorijā būtiski samazinātu pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz [seši gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas] savā teritorijā būtiski samazinātu pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņu. Dalībvalstis izvērtē ietekmi uz sociālo, ekonomikas un vides jomu nolūkā pieņemt valsts līmeņa plānus minētā samazinājuma panākšanai, tostarp paredz īpašus kvantitatīvas samazināšanas mērķrādītājus, konkrētus stimulus attiecīgajām nozarēm un veicamos pasākumus. Valstu plānus iesniedz Komisijai un vajadzības gadījumā atjaunina. Komisija var sniegt ieteikumus par pieņemtajiem plāniem.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šie pasākumi var ietvert nacionālo patēriņa samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu, pasākumus, ar ko nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētājam ir pieejamas atkalizmantojamas alternatīvas šiem izstrādājumiem, vai ekonomiskus instrumentus, ar ko, piemēram, nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētāji vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas. Šie pasākumi var atšķirties atkarībā no tā, kāda ir šā punkta pirmajā daļā minēto izstrādājumu vidiskā ietekme.

Šie pasākumi var ietvert nacionālo patēriņa samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu, pasākumus, ar ko nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētājam ir pieejamas atkalizmantojamas alternatīvas šiem izstrādājumiem, tostarp finansējot pētniecību attiecībā uz aprites risinājumiem un nodrošinot sinerģiju ar ES pētniecības un investīciju fondiem, vai ekonomiskus instrumentus, ar ko, piemēram, nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētāji vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas. Šie pasākumi var atšķirties atkarībā no valsts īpatnībām un tā, kāda ir šā punkta pirmajā daļā minēto izstrādājumu vidiskā ietekme. Uzņēmumu brīvprātīgi veiktie pasākumi ir vēlami un būtu uzskatāmi par prioritāriem un veicināmiem.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  plastmasu klātesamība izstrādājumā.

svītrots

Pamatojums

Plastmasas saturs kā tāds nesniedz būtisku informāciju. Plastmasa pati par sevi nav viela, kas būtu jāaizliedz vai par ko būtu jābrīdina.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šā panta darbības joma neattiecas uz gāzētu dzērienu taru.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma E daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražotāji sedz izmaksas par tādu atkritumu savākšanu, kas sastāv no šiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi, tostarp izmaksas par piedrazojuma satīrīšanu un izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem par šiem izstrādājumiem.

Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma E daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražotāji sedz izmaksas par tādu atkritumu savākšanu, kas sastāv no šiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a pantā, un izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem par šiem izstrādājumiem.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas ir iepakojums, šajā punktā noteiktās prasības papildina Direktīvā 94/62/EEK un Direktīvā 2008/98/EK noteiktās prasības par ražotāja paplašinātas atbildības shēmām.

Attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas ir iepakojums, šajā punktā noteiktās prasības neskar Direktīvā 94/62/EEK un Direktīvā 2008/98/EK noteiktās prasības par ražotāja paplašinātas atbildības shēmām.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas pieņemšanas pieņem deleģētos aktus saskaņā ar [XXX] pantu, lai noteiktu šā panta 1. un 2. punktā minēto EPR shēmu galvenos elementus katram izstrādājumam atsevišķi. Šie galvenie elementi ietver atbildības sadales, izmaksu aprēķināšanas un citu konkrētu elementu noteikšanas metodes saskaņā ar Direktīvā 2008/98/EK noteiktajām minimālajām prasībām. Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī Direktīvas 94/62/EEK prasības.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b  Dalībvalstis [18 mēnešu] laikā pēc šā panta 2.a punktā minētā Komisijas deleģētā akta pieņemšanas pieņem EPR shēmas, uz kurām attiecas šā panta 1. un 2. punkts.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka plastmasu saturošu zvejas rīku ražotāji sedz izmaksas par tādu par atkritumiem kļuvušu plastmasu saturošu zvejas rīku savākšanu, kas nogādāti pienācīgās ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām vai citās līdzvērtīgās savākšanas sistēmās, uz ko neattiecas Savienības tiesību akti par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi. Ražotāji sedz arī izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka plastmasu saturošu zvejas rīku ražotāji sedz papildu izmaksas par tādu par atkritumiem kļuvušu plastmasu saturošu zvejas rīku savākšanu, kas nogādāti pienācīgās ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām vai citās līdzvērtīgās savākšanas sistēmās, uz ko neattiecas Savienības tiesību akti par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi. Ražotāji sedz arī izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Deleģēšanas īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2. Pilnvaras pieņemt [XXX] pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz [piecu gadu] laikposmu no šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt [XXX] pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Saskaņā ar [XXX] pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2025. gadam panāktu, ka pielikuma F daļā uzskaitīto, dalīti savākto, par atkritumiem kļuvušo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu daudzums ir vienāds ar 90 % no šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzuma pēc masas, kas attiecīgajā gadā laisti tirgū. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis inter alia var:

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu plastmasas un plastmasas iepakojuma savākšanas mērķrādītājus, kā noteikts Direktīvā 2008/98/ES un Direktīvā 94/62/ES. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis inter alia var:

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izveidot depozīta sistēmas;

(a)  izveidot depozīta sistēmas vai automatizētas savākšanas sistēmas, kurās ņemti vērā vietējie un reģionālie apstākļi, vai

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  attiecīgajām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām noteikt dalītās savākšanas mērķrādītājus.

(b)  attiecīgajām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām noteikt dalītās savākšanas mērķrādītājus vai

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca) jauns: izmantojot jebkurus citus pasākumus, piemēram, tos, kuri uzskaitīti Direktīvas 2008/98/ES pielikumā un kurus dalībvalstis uzskata par atbilstīgiem.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Eiropas Komisija izstrādā norādījumus, kuros paredz minimālās prasības depozīta sistēmu izveidei.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis veic pasākumus, lai patērētājus, kuri izmanto pielikuma B daļā uzskaitītos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, informētu par iemesliem šo izstrādājumu laišanas tirgū ierobežošanai, pirms attiecīgie ierobežojumi stājas spēkā.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstīm ir ieteicams izstrādāt sistēmu patērētāju motivēšanai un attiecīgi sodīšanai par nepareizu rīcību.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pasākumu koordinēšana

Pasākumu koordinēšana starp dalībvalstīm

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Pasākumu koordinēšana starptautiskā līmenī

 

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm cenšas koordinēt pasākumus, ar kuriem samazina noteiktu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un atbalsta pāreju uz ilgtspējīgiem ekonomikas modeļiem starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija līdz … [seši gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām] šo direktīvu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir informācija, kas pieejama saskaņā ar 13. pantu. Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama izvērtēšanai un 2. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.  Komisija līdz … [četri gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām] šo direktīvu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir informācija, kas pieejama saskaņā ar 13. pantu. Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama izvērtēšanai un 2. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  vai ir panākts pietiekams zinātnes un tehnikas progress un ir izstrādāti kritēriji vai standarts par bionoārdāmību jūras vidē, kas piemērojami vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un to vienreizlietojamiem aizstājējiem, lai vajadzības gadījumā varētu noskaidrot, uz kādiem izstrādājumiem vairs nav vajadzīgs attiecināt ierobežojumus laišanai tirgū.

(c)  vai ir panākts pietiekams zinātnes un tehnikas progress un ir izstrādāti kritēriji vai Eiropas standarts par bionoārdāmību jūras vidē, kas piemērojami vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un to vienreizlietojamiem aizstājējiem, lai varētu noskaidrot, uz kādiem izstrādājumiem vairs nav vajadzīgs attiecināt patēriņa samazināšanas prasības.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tomēr dalībvalstis mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst Komisijas pieņemtajai MVU definīcijai, kuru piemēro direktīvas spēkā stāšanās brīdī, piemēro pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 5. panta un 7. panta 1. punkta prasības, no … [3 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās], un pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 6. panta 1. punkta prasības — no ... [4 gadi pēc šīs direktīvas 6. panta 3. punktā minētā saskaņotā standarta spēkā stāšanās].

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

EPR shēmas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību 8. panta 1. un 2. punkta prasībām, dalībvalstis pieņem saskaņā ar minētā panta noteikumiem.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A daļa – 1.a apakšvirsraksts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Mitrās salvetes, t. i., iepriekš samitrinātas salvetes personiskās higiēnas vai mājsaimniecības vajadzībām un rūpnieciskās lupatas,

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Dzērienu pudeles

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

B  Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, uz ko attiecas 5. pants par laišanas tirgū ierobežojumiem

svītrots

— Vates kociņi, izņemot tamponus, kas paredzēti un izmantoti medicīniskiem nolūkiem

 

— Galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši)

 

— plāksnes

 

— Salmiņi, izņemot salmiņus, kas paredzēti un izmantoti medicīniskiem nolūkiem

 

— Dzērienu maisāmkociņi

 

— Baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi — ieskaitot šādu kociņu mehānismus —, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionāliem lietojumiem un izmantojumiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem

 

Pamatojums

Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumi būtu jāizmanto tikai kā galējs risinājums. Lai noteiktu piemērotākos veidus, kā novērst piedrazojumu, Komisijai par prioritāti būtu jāizvirza atkritumu savākšana un pienācīga apsaimniekošana. Turklāt šādi ierobežojumi nebija paredzēti Iestāžu nolīgumā, un tie arī netika ņemti vērā sabiedriskajā apspriešanā.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – D daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

  Baloni, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionāliem lietojumiem un izmantojumiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem

svītrots

Pamatojums

Sk. 7. pantu.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – D daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Vienreizējās lietošanas autiņi

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – F daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Vienreizējās lietošanas autiņi

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšana

Atsauces

COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Barbara Kappel

25.6.2018

Izskatīšana komitejā

3.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

12

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Jonathan Bullock, Jerzy Buzek, Cristian-Silviu Buşoi, Angelo Ciocca, Jakop Dalunde, Christian Ehler, Igor Gräzin, Rebecca Harms, Barbara Kappel, Jeppe Kofod, Zdzisław Krasnodębski, Christelle Lechevalier, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Tilly Metz, Nadine Morano, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Julia Reda, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Michał Boni, Françoise Grossetête, Gunnar Hökmark, Benedek Jávor, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Marisa Matias, Markus Pieper, Pavel Telička

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bernd Kölmel

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE

Igor Gräzin, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Pavel Telička, Lieve Wierinck

ECR

Amjad Bashir, Zdzisław Krasnodębski, Evžen Tošenovský

ENF

Angelo Ciocca, Barbara Kappel

PPE

Bendt Bendtsen, Michał Boni, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Gunnar Hökmark, Werner Langen, Janusz Lewandowski, Nadine Morano, Markus Pieper, Paul Rübig, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Hermann Winkler, Anna Záborská

12

-

ECR

Bernd Kölmel

EFDD

Dario Tamburrano

ENF

Christelle Lechevalier

GUE/NGL

Paloma López Bermejo, Marisa Matias, Neoklis Sylikiotis

PPE

Françoise Grossetête

VERTS/ALE

Jakop Dalunde, Rebecca Harms, Benedek Jávor, Tilly Metz, Julia Reda

6

0

EFDD

Jonathan Bullock

PPE

Massimiliano Salini

S&D

Jeppe Kofod, Olle Ludvigsson, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (3.10.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu

(COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Bronis Ropė

ĪSS PAMATOJUMS

Direktīvas 1. pantā noteiktais mērķis ir "novērst un samazināt noteiktu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību".

Tādēļ mēs uzskatām, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumā ir svarīgi uzsvērt tos plastmasas piesārņojuma veidus, kas saistīti ar lauksaimniecību, pat ja jautājums par šādu piesārņojumu ir aktuālāks vietējā vai reģionālā mērogā. Komisijas priekšlikums par vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu piesārņojuma samazinājumu ir balstīts uz ietekmes novērtējumu par lielu plastmasas atkritumu, kas kļūst par jūras piedrazojumu, galvenajām kategorijām vidēji Eiropas Savienībā, un tiesību akta priekšlikuma izstrādē galvenā vērība pievērsta tieši šīm kategorijām.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka plastmasu, kas nonāk uz laukiem vai lauksaimniecības ekosistēmās, kopā ar barību var uzņemt dzīvnieki, vai arī tā var nonākt ūdens ekosistēmās un galu galā — jūrā. Līdzīgi arī visu, kas nonāk augsnē, augsnes biota sadala vai noārda mazākās daļiņās, tostarp radot mikroplastmasas piesārņojumu, un šādas daļiņas nonāk augsnes ūdeņos un var izplūst saldūdens ekosistēmās un pēc tam — jūras sistēmās. Šis otrais variants nav ņemts vērā, piemērojot uz jūras piedrazojumu balstīto pieeju, kas izmantota ietekmes novērtējumā un vērsta uz lielākiem priekšmetiem.

Otrkārt, vairāki plastmasas piesārņojuma veidi, kas galvenokārt izplatīti reģionālā vai vietējā mērogā, ir saistīti ar konkrētiem zemes izmantošanas veidiem, kas ietver plastmasas izmantošanu lauksaimniecībā. Šādu piesārņojuma veidu rašanās var būt saistīta ar vietējo praksi vai infrastruktūru, piemēram, ar problēmām, ko daudziem lauksaimniekiem vai ražotājiem sagādā izmantotās plastmasas mulčējuma pārstrāde, vai ar nevēlēšanos izmantot netīrus plastmasas pārklājus.

Treškārt, ir jāņem vērā, ka Komisijas izmantotā pieeja projekta izstrādē paredz iespēju īstenot patērētāju, šajā gadījumā — lietotāju, proti, lauksaimnieku, izpratnes veicināšanas pasākumus, kas var ietvert informācijas sniegšanu par lauksaimniecības izcelsmes plastmasas likvidēšanu un reciklēšanu, marķēšanas prasībām, plastmasas ražotāju lielāku atbildību u. c. Tādējādi šādi pasākumi ne vienmēr rada nesamērīgu slogu vai lielas izmaksas lauksaimniekiem.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

4.a atsauce (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018)0028),

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Plastmasas daudzveidīgās izmantošanas iespējas un salīdzinoši zemā cena nozīmē, ka šīs materiāls ikdienas dzīvē ir visuresošs. Tā kā aizvien vairāk to izmanto īslaicīgi lietojamos izstrādājumos, ko nav paredzēts ne atkalizmantot, ne izmaksefektīvi reciklēt, attiecīgās ražošanas un patēriņa tendences kļūst aizvien neefektīvākas un lineārākas. Tāpēc Aprites ekonomikas rīcības plāna32 kontekstā Komisija pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu33, kur secināts: ja vēlamies sasniegt patiesi noslēgtu plastmasas aprites ciklu, ir jānovērš arvien pieaugošā plastmasas atkritumu rašanās un to nonākšana vidē, jo īpaši jūras vidē.

(1)  Plastmasas plašā pieejamība un salīdzinoši zemā cena nozīmē, ka šīs materiāls ikdienas dzīvē ir visuresošs. Tā kā aizvien vairāk to izmanto īslaicīgi lietojamos izstrādājumos, ko nav paredzēts ne atkalizmantot, ne izmaksefektīvi reciklēt, attiecīgās ražošanas un patēriņa tendences kļūst aizvien neefektīvākas un lineārākas. Tāpēc Aprites ekonomikas rīcības plāna32 kontekstā Komisija pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu33, kur secināts: ja vēlamies sasniegt patiesi noslēgtu plastmasas aprites ciklu, ir jānovērš arvien pieaugošā plastmasas atkritumu rašanās un to nonākšana vidē, jo īpaši atkritumu, kuri, pat ja tie radušies tālu no jūras, kaitīgi ietekmē jūras vidi.

__________________

__________________

32 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015) 0614 final).

32 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614 final).

33 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018) 28 final).

33 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018)0028 final).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas — tā ir globāla problēma. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai36. Savienībai ir jāiesaistās cīņā ar jūras piedrazojuma apkarošanu un jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Šajā sakarā Savienība sadarbojas ar partneriem daudzos starptautiskos forumos, piemēram, G20, G7 un ANO, lai veicinātu šādu centienu saskaņotību. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem šajā jomā.

(3)  Jūras piedrazojums nepazīst valstu robežas un to atzīst par globālu problēmu. Aizvien lielāki atkritumu apjomi sasniedz pasaules okeānus un ietekmē ekosistēmu veselību, nogalinot dzīvniekus. Jūras piedrazojuma samazināšana ir sevišķi nozīmīga, ja vēlamies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14, kurš ir izvirzīts, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai36. Savienībai jāveic pasākumi, lai novērstu piedrazojuma ražošanu un efektīvāk pārvaldītu jūras piedrazojumu, kā arī jātiecas rādīt priekšzīmi visai pasaulei. Šajā sakarā Savienība sadarbojas ar partneriem daudzos starptautiskos forumos, piemēram, G20, G7 un ANO, lai veicinātu šādu centienu saskaņotību. Šī ierosme ir daļa no Savienības pūliņiem šajā jomā.

_________________

_________________

36 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

36 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Saskaņā ar daudzpusējiem nolīgumiem37 un Savienības tiesību aktiem par atkritumiem38 dalībvalstīm ir jānodrošina pareiza atkritumu apsaimniekošana, lai novērstu un samazinātu jūras piedrazojumu no avotiem gan jūrā, gan uz sauszemes. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem39 par ūdeņiem dalībvalstīm ir jāapkaro jūras piedrazojums, ja tas liedz sasniegt labu jūras ūdeņu vides stāvokli, turklāt tas arī palīdzēs sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14.

(4)  Saskaņā ar daudzpusējiem nolīgumiem37 un Savienības tiesību aktiem par atkritumiem38 dalībvalstīm ir jānodrošina pareiza atkritumu apsaimniekošana, lai novērstu un samazinātu jūras piedrazojumu no avotiem gan jūrā, gan uz sauszemes. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem39 par ūdeņiem dalībvalstīm ir jāapkaro jūras piedrazojums, lai nodrošinātu, ka tā īpašības un daudzums nerada kaitējumu jūras ūdeņiem, turklāt tas arī palīdzēs sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14.

__________________

__________________

37 ANO Jūras tiesību konvencija (UNCLOS), 1972. gada Konvencija par to, lai novērstu jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus (Londonas konvencija) un tās 1996. gada Protokols (Londonas protokols), V pielikums Starptautiskajai konvencijai par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu.

37 ANO Jūras tiesību konvencija (UNCLOS), 1972. gada Konvencija par to, lai novērstu jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus (Londonas konvencija) un tās 1996. gada Protokols (Londonas protokols), V pielikums Starptautiskajai konvencijai par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu.

38 Direktīva 2008/98/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).

38 Direktīva 2008/98/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reciklē ļoti reti, un ar ko bieži vien piedrazo apkārtni. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki ir sevišķi nopietna problēma no jūras piedrazojuma viedokļa, un tie smagi apdraud jūras ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību un, galu galā, arī cilvēka veselību, kā arī kaitē tādām nodarbēm kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība.

(5)  Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reti tās izmet pareizi, jo nepastāv funkcionālas atkalizmantošanas vai reciklēšanas sistēmas, tādējādi tiek radīts piedrazojums. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki ir sevišķi nopietna problēma, jo tie palielina jūras piedrazojumu un ārkārtīgi apdraud dzīvnieku veselību, kā arī visas pasaules jūras ekosistēmas un to iemītnieku bioloģisko daudzveidību, jo šis piedrazojums var toksiski iedarboties uz organismiem un kalpot par labvēlīgu vidi patogēnu attīstībai, tādējādi izplatot slimības. Šie plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki var apdraudēt arī cilvēka veselību, kā arī kaitē tādām nodarbēm kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība, neraugoties uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem par plastmasu izmantošanu pārtikas iepakojumos.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5 a)  ES būtu jāpieņem visaptveroša pieeja ar mikroplastmasu saistītās problēmas risināšanai un jāmudina visi ražotāji ierobežot primārās mikroplastmasas izmantošanu savos izstrādājumos un stingri ierobežot sekundārās mikroplastmasu saturošu izstrādājumu nonākšanu augsnē un saldūdens sistēmās, un tādējādi arī jūras ekosistēmās.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert tikai visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs.

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert tikai šajā pielikumā minētās visizplatītāko vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu kategorijas, kas pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs/piekrastes ūdeņos, zvejas rīkus, kas rada būtisku kaitējumu kā jūras piedrazojums, kā arī vispopulārākos lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas izstrādājumus.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7 a)  Plastmasas piesārņojuma avoti reģionos būtiski atšķiras. Monitorings saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un monitorings, ko veikusi pilsoniskā sabiedrība, uzskatāmi parāda, ka konkrētos reģionos lielu daļu jūras piedrazojuma veido citi plastmasas izstrādājumi. Šādos apgabalos dalībvalstīm būtu jāpieņem īpaši pasākumi, lai valsts vai vietējā līmenī mazinātu plastmasas piesārņojuma avotus. Piemēram, jautājums par lauksaimniecībā, zvejniecībā un citos saimnieciskās darbības veidos izmantoto plastmasu ir saistīts arī ar zemes piesārņojumu, zemu reciklēšanas līmeni un atkritumu neatbilstīgu likvidēšanu. Jo īpaši var pastāvēt vietējie apstākļi — ar ekonomiku vai esošo infrastruktūru saistīti —, kas traucē šādu plastmasas izstrādājumu savākšanu un reciklēšanu. Šādas plastmasas, jo īpaši lauksaimniecībā izmantotās plastmasas, būtu bez nevajadzīgiem šķēršļiem jāpieņem pārstrādes vai apglabāšanas iekārtās un tām vajadzētu būt labāk izstrādātām, lai tās būtu vieglāk pārstrādāt vai apglabāt. Dalībvalstīm būtu jāapmainās ar labu praksi, lai uzlabotu plastmasas pārstrādes sistēmu efektivitāti un lietderību, bet vispirms jau samazinātu atkritumu daudzumu, kas lauksaimniekiem pašlaik rada papildu izmaksas.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7 b)   Turklāt vietējā vai reģionālā mērogā ievērojamu zemes un augsnes piesārņojumu rada lielāki plastmasas priekšmeti un to sadalīšanās rezultātā radušās daļiņas vai mikroplastmasa. Vietējā mērogā šāds piesārņojums var būt ievērojams, jo lauksaimniecībā plastmasu izmanto ļoti plaši. Tādēļ, lai mazinātu plastmasas atkritumu ietekmi uz vidi un cilvēku un dzīvnieku veselību, rūpīgi jāanalizē arī no lauksaimniecības zemēm nākošais plastmasas piesārņojums.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7c)  Lai gan lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas izstrādājumi veido nelielu procentuālo daļu no kopējā izmantotās plastmasas un plastmasas atkritumu daudzuma, to izmantošana ir koncentrēta ģeogrāfiski. Turklāt lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas izstrādājumu kategorijām ir ļoti viendabīgs sastāvs, padarot šo atkritumu plūsmu par ļoti vērtīgu pārstrādātājam. Liela daļa lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas patlaban tiek aprakta augsnē, sadedzināta vai izmesta uz lauka vai nokļūst atkritumu poligonos. Tas ir nenovēršams apdraudējums, radot neatgriezenisku augsnes piesārņojumu, pasliktinot augsnes kvalitāti un, iespējams, arī apdraudot pārtikas nekaitīgumu. Degšanas laikā izdalās kaitīgas vielas, tostarp vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, un kancerogēni. Tādēļ šī direktīva būtu jāattiecina uz visvairāk izmantotajiem vienreizlietojamiem lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas izstrādājumiem attiecīgajās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus var izgatavot no dažādām plastmasām. Parasti plastmasu definē kā polimērmateriālus, kam var būt pievienotas piedevas. Tomēr šāda definīcija aptvertu arī dažus dabiskus polimērus. Definīcijai nevajadzētu aptvert nemodificētus dabiskus polimērus, jo tie vidē ir dabiski sastopami. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200643 3. panta 5. punktā sniegtā polimēra definīcija būtu jāpielāgo un šajā direktīvā vajadzētu izmantot atsevišķu definīciju. Plastmasas, kas izgatavotas no modificētiem dabiskiem polimēriem, vai plastmasas, kas izgatavotas no biobāzētām, fosilām vai sintētiskām sākvielām, nav dabiski sastopamas, tāpēc uz tām būtu jāattiecina šī direktīva. Pielāgotajai plastmasas definīcijai vajadzētu aptvert polimērbāzētus gumijas izstrādājumus un biobāzētas un bionoārdāmas plastmasas neatkarīgi no tā, vai tos iegūst no biomasas un/vai tie laika gaitā varētu bioloģiski noārdīties. Atsevišķi polimērmateriāli nespēj funkcionēt kā galvenais strukturālais komponents galamateriālos un galaproduktos, piemēram, pārklājumos, krāsās, tintēs un līmvielās uz polimēru bāzes. Tāpēc šie materiāli nebūtu jāapskata šajā direktīvā un nebūtu jāietver definīcijā.

(8)  Vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus var izgatavot no dažādām plastmasām. Parasti plastmasu definē kā polimērmateriālus, kam var būt pievienotas piedevas. Tomēr šāda definīcija aptvertu arī dažus dabiskus polimērus. Definīcijai nevajadzētu aptvert nemodificētus dabiskus polimērus, jo tie vidē ir dabiski sastopami. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200643 3. panta 5. punktā sniegtā polimēra definīcija būtu jāpielāgo un šajā direktīvā vajadzētu izmantot atsevišķu definīciju. Plastmasas, kas izgatavotas no modificētiem dabiskiem polimēriem, vai plastmasas, kas izgatavotas no biobāzētām, fosilām vai sintētiskām sākvielām, nav dabiski sastopamas, tāpēc uz tām būtu jāattiecina šī direktīva. Pielāgotajai plastmasas definīcijai vajadzētu aptvert polimērbāzētus gumijas izstrādājumus un biobāzētas un bionoārdāmas plastmasas neatkarīgi no tā, vai tos iegūst no biomasas un/vai tie laika gaitā varētu bioloģiski noārdīties. Atsevišķi polimērmateriāli nespēj funkcionēt kā galvenais strukturālais komponents galamateriālos un galaproduktos, piemēram, pārklājumos, apšuvumos un starpslāņos, krāsās, tintēs un līmvielās uz polimēru bāzes. Tāpēc šie materiāli nebūtu jāapskata šajā direktīvā un nebūtu jāietver definīcijā.

_________________

_________________

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK“ Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK“ Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Pamatojums

Uz polimēru bāzes veidoti pārklājumi, apšuvumi un starpslāņi uzlabo higiēnu un pārtikas nekaitīguma funkcionalitāti izstrādājumos, kas izgatavoti no dažādiem materiāliem un slāņiem, un tos nevar izmantot kā galveno strukturālo komponentu galamateriālos vai izstrādājumos vai izmantot atsevišķi no citiem materiāliem kā galveno strukturālo komponentu. Šajā direktīvā termina ″plastmasa″ definīcija būtu jāsaskaņo ar definīciju Regulā Nr. 10/2011/EK.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8 a)  Norāda, ka nolūkā nodrošināt pāreju no fosilās ekonomikas un ņemot vērā arī klimata perspektīvu, biobāzēti plastmasas izstrādājumi ir ilgtspējīgāka alternatīva fosilās izcelsmes plastmasām. Tas atbilst aprites ekonomikas, bioekonomikas stratēģijas un plastmasu stratēģijas mērķiem. Tādēļ būtu jāatbalsta stimuli, kuru mērķis ir aizstāt fosilās izcelsmes materiālus ar biobāzētiem materiāliem. Plānotajā politikas priekšlikumā Komisijai būtu jāapsver iespēja turpmākajos politikas priekšlikumos paredzēt aizstāšanas stimulus un, piemēram, pārskatot Publiskā iepirkuma direktīvu (Direktīva 2014/24/ES), iekļaut tajā kritērijus attiecībā uz plastmasu, pamatojoties uz tās sastāvu, reciklēšanas iespējām un bīstamību.

Pamatojums

Pašreizējā regulas redakcija ir neskaidra attiecībā uz biobāzētām plastmasām. Būtu jāatzīst un jāsekmē biobāzēto materiālu devums plastmasas izstrādājumu ražošanā, jo īpaši to pozitīvā ietekme kā ilgtspējīgākai alternatīvai, salīdzinot ar polimēru plastmasu, un to ieguldījums, mazinot atkarību no fosilajām izejvielām.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai varētu skaidri noteikt šīs direktīvas darbības jomu, būtu jādefinē jēdziens “vienreizlietojams plastmasas izstrādājums”. No definīcijas būtu jāizslēdz tādi plastmasas izstrādājumi, kas ir iecerēti, konstruēti un laisti tirgū kā tādi, kas savā kalpošanas laikā tiek vairākkārt pārvietoti vai apgrozīti, proti, atkārtoti uzpildīti vai atkalizmantoti tādam pašam mērķim, kādam tie iecerēti.

(9)  Lai varētu skaidri noteikt šīs direktīvas darbības jomu, jēdziens ″vienreizlietojams plastmasas izstrādājums″ būtu jādefinē kā izstrādājums, kas izstrādāts un laists tirgū vienreizējai izlietošanai īsā laikā. No definīcijas būtu jāizslēdz tādi plastmasas izstrādājumi, kas ir iecerēti, konstruēti un laisti tirgū kā tādi, kas savā kalpošanas laikā tiek vairākkārt pārvietoti vai apgrozīti, proti, atkārtoti uzpildīti vai atkalizmantoti tādam pašam mērķim, kādam tie iecerēti.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Iespējami ilgāk saglabājot izstrādājumu un materiālu vērtību un radot mazāk atkritumu, ES ekonomika var kļūt konkurētspējīgāka un noturīgāka, vienlaikus samazinot spiedienu uz vērtīgajiem resursiem un vidi.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vajadzētu piemērot vienu vai vairākus pasākumus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, tā, vai ir pieejamas piemērotas un ilgtspējīgākas alternatīvas, tā, cik reāli ir mainīt patēriņa modeļus, un tā, kādā mērā uz tiem attiecas pašreizējie Savienības tiesību akti.

(10)  Vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir jāpiemēro viens vai vairāki pasākumi atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, tā, vai ir pieejamas piemērotas un ilgtspējīgākas alternatīvas, tā, cik reāli ir mainīt patēriņa modeļus, un tā, kādā mērā uz tiem attiecas pašreizējie Savienības tiesību akti, turklāt ņemot vērā alternatīvu materiālu izvēles ietekmi uz vidi un ekonomiku, jo īpaši lauksaimniecības nozarē.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir uzsvērt iespējamās sekas, ko radītu lauksaimniecības bioloģiski noārdāmu produktu kā alternatīvu izejvielu izmantošana.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz to laišanu Savienības tirgū. Tādā veidā tiks veicināta viegli pieejamo un ilgtspējīgāko alternatīvu izmantošana, kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu.

(12)  Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz to laišanu Savienības tirgū. Tostarp līdztekus īpašiem plastmasas veidiem būtu jāiekļauj visa oksonoārdāmā plastmasa, kura nevar droši bioloģiski noārdīties un tāpēc nerada labumu videi. Tādā veidā tiks veicināta viegli pieejamo un ilgtspējīgāko alternatīvu izmantošana, kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām, kompostējamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu.

Pamatojums

Lauksaimniecības nozares skatījumā, piemēram, mulčēšanas plēves var būt oksonoārdāmas, piesārņojot augsnes vidi, bet vienlaikus liekot uzskatīt, ka tās var droši noārdīties.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12 a)  Direktīvas 94/62/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2015/720, 20.a panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija līdz 2017. gada maijam, pamatojoties uz aprites cikla ietekmes novērtējumu, pārskata tiesību aktus, kur paredzēti pasākumi ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanai. Komisija šo pārskatīšanu vēl nav veikusi. Tā kā ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus parasti izmet atkritumos, ir jāievieš pasākumi, ar kuriem ierobežo to laišanu tirgū [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Pamatojums

Direktīvas (ES) 2015/720, 20.a panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisijai līdz 2017. gada 27. maijam ir jāiesniedz ziņojums par to, kādu ietekmi varētu atstāt dažādās iespējas samazināt ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu visā to aprites ciklā, un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums. Tomēr Komisija šo termiņu nav ievērojusi. To ņemot vērā un vairs netērējot vērtīgo laiku, nākamajā direktīvā būtu jārisina arī jautājums par ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem un jāaizliedz to tirgošana.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Plastmasas izstrādājumu, uz kuriem attiecas šī direktīva, aizstāšana vai izmantošanas ierobežošana jāievieš atbilstošā pārejas periodā un tādā veidā, lai netiktu apdraudēta produkcijas ekonomiskā, sociālā un vides ilgtspēja un tādu jaunu izstrādājumu laišana tirgū, kas identificēti kā alternatīvi, jo īpaši, ja tas var negatīvi ietekmēt to ražošanai vajadzīgo izejvielu izpēti un audzēšanu.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir uzsvērt iespējamo ietekmi, ko radītu lauksaimniecības bioloģiski noārdāmu produktu kā alternatīvu izejvielu izmantošana.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c)  Komisijas līdz 2019. gada 31. decembrim izstrādās katalogu, kur paredzēti konkrēti kritēriji, kas palīdzēs noteikt, vai minētās alternatīvas atbilst prasībām, kuras patlaban piemēro vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, vai tās ir saderīgas ar patlaban spēkā esošajiem atkritumu apsaimniekošanas jomas tiesību aktiem un vai noteikti ir garantēta uzlabota ilgtspēja.

Pamatojums

Minētās alternatīvas ir rūpīgi jāpārbauda, lai noteiktu, vai tās patiešām atbilst visām prasībām, kuras mūsdienās piemēro vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, jo īpaši tiem, kuri saskaras ar pārtiku/dzērieniem, un vai tās joprojām būs ilgtspējīgākas. Šādas alternatīvas ir jāizvērtē ne vien ņemot vērā konkrētus kritērijus, bet arī attiecīgos tiesību aktus, piemēram, atļauju izmantot saskarē ar pārtiku, REACH, reciklējamību (Atkritumu pamatdirektīva/ Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīva).

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Komisija vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas.

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Vienlaikus marķējuma saturam būtu jāvairo patērētāju izpratne par plastmasas atkritumu radīto apdraudējumu videi. Komisija vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17 a)  Tā kā tālākos reģionus vairāk apdraud jūras piedrazojums, jo īpaši no plastmasas, un tā kā tiem nav pietiekamu reciklēšanas iespēju, jo ir jāapstrādā milzīgs daudzums jūras izskalotas, kā arī pašu patēriņa radītas plastmasas, būtu jāizveido Eiropas fonds, lai palīdzētu šiem reģioniem attīrīt jūras zonu, kā arī jācenšas novērst plastmasas izmantošanu.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17 b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek pildīts pienākums par atkritumu, tostarp lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas atkritumu, dalīto savākšanu. Tām būtu arī jāapsver iespēja Regulas [KLP stratēģisko plānu regula] III pielikumā ieviest nosacījumus attiecībā uz plastmasas atkritumu apstrādi.

Pamatojums

Līdzīgas prasības ir noteiktas jau 2006. gada atkritumu apsaimniekošanas noteikumos (Anglijā un Velsā, 2005. gadā Skotijā). Tie attiecināja atkritumu apsaimniekošanas kontroles pasākumus arī uz lauksaimniecību. Viena no lielajām izmaiņām bija tāda, ka tika pārtraukta lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas, tostarp ruļļu iesaiņošanas auklu, skābbarības plēves, aerosola tvertņu, mēslojuma un sēklu maisiņu, sadedzināšana vai aprakšana. Lauksaimniekiem ir arī pienākums izmantot sertificētu un cienījamu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pakalpojumus, lai organizētu plastmasas un citu atkritumu savākšanu un reciklēšanu.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17 c)  KLP stratēģiskajos plānos būtu jārisina lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas atkritumu problēma, un Eiropas Komisijai vidējā termiņā līdz 2023. gadam attiecīgi būtu jāievieš standarts attiecībā uz labu zemes lauksaimniecības un vides stāvokli saistībā ar plastmasas atkritumiem, kas būtu jauns elements pastiprinātajā nosacījumu sistēmā. Saskaņā ar jauno savstarpējās atbilstības prasību lauksaimniekiem būtu pienākums izmantot sertificēta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pakalpojumus, lai organizētu plastmasas savākšanu un pārstrādi, kā arī glabāt pierādījumus, ka plastmasas atkritumi ir apstrādāti pareizi.

Pamatojums

Līdzīgas prasības ir noteiktas jau 2006. gada atkritumu apsaimniekošanas noteikumos (Anglijā un Velsā, 2005. gadā Skotijā). Tie attiecināja atkritumu apsaimniekošanas kontroles pasākumus arī uz lauksaimniecību. Viena no lielajām izmaiņām bija tāda, ka tika pārtraukta lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas, tostarp ruļļu iesaiņošanas auklu, skābbarības plēves, aerosola tvertņu, mēslojuma un sēklu maisiņu, sadedzināšana vai aprakšana. Lauksaimniekiem ir arī pienākums izmantot sertificētu un cienījamu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pakalpojumus, lai organizētu plastmasas un citu atkritumu savākšanu un reciklēšanu.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Pie Eiropas pludmalēs visbiežāk sastopamā jūras piedrazojuma pieder dzērienu pudeles, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Tā iemesls ir neefektīvas dalītās vākšanas sistēmas un patērētāju nepietiekama iesaistīšanās šajās sistēmās. Ir jāveicina efektīvākas dalītās vākšanas sistēmas, tāpēc attiecībā uz tādām dzērienu pudelēm, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, būtu jānosaka minimālais dalītās vākšanas mērķrādītājs. Dalībvalstis varētu sasniegt šo minimālo mērķrādītāju ar šādiem paņēmieniem: vai nu nospraust dzērienu pudeļu — vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu — dalītās vākšanas mērķrādītāju ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ietvaros, vai izveidot depozīta sistēmas, vai izmantot jebkādus citus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem. Tam būs tieša, pozitīva ietekme uz atkritumu savākšanas rādītājiem, savāktā materiāla un reciklētā materiāla kvalitāti, un tas pavērs izdevības reciklēšanas uzņēmumiem un reciklētā materiāla tirgum.

(20)  Pie Eiropas pludmalēs visbiežāk sastopamā jūras piedrazojuma pieder dzērienu pudeles, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Tā iemesls ir neefektīvas dalītās vākšanas sistēmas, patērētāju nepietiekama iesaistīšanās šajās sistēmās, kā arī plastmasas fizikālās un ķīmiskās īpašības, kas padara to izturīgu pret noārdīšanos, un tādēļ plastmasa saglabājas vidē vairākas desmitgades vai simtgades pēc tam, kad plastmasas izstrādājums izmantots iecerētajam mērķim. Ir jāveicina efektīvākas dalītās vākšanas sistēmas, tāpēc attiecībā uz tādām dzērienu pudelēm, kas ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, būtu jānosaka minimālais dalītās vākšanas mērķrādītājs. Dalībvalstis varētu sasniegt šo minimālo mērķrādītāju ar šādiem paņēmieniem: vai nu nospraust dzērienu pudeļu — vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu — dalītās vākšanas mērķrādītāju ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ietvaros, vai izveidot depozīta sistēmas, vai izmantot jebkādus citus pasākumus, ko tās uzskata par lietderīgiem. Tam būs tieša, pozitīva ietekme uz atkritumu savākšanas rādītājiem, savāktā materiāla un reciklētā materiāla kvalitāti, un tas pavērs izdevības reciklēšanas uzņēmumiem un reciklētā materiāla tirgum.

Pamatojums

Izstrādājumi, kas nav izgatavoti no plastmasas un nenonāk savākšanas sistēmās, ir mazāk izturīgi, un pastāv lielāka iespējamība, ka tie sadalīsies, un attiecīgi pastāv mazāka iespējamība, ka tie uzkrāsies pludmales vai jūras piedrazojuma veidā.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Šajā kontekstā ir būtiski sadarboties un turpmāk saskaņot atkritumu reciklēšanas sistēmas starp dalībvalstīm, lai novērstu to, ka pārrobežu tirdzniecība kaitē videi.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22 a)  Tomēr ir būtiski uzsvērt, ka bionoārdāmība nevar būt brīvprātīga aprites cikla beigu iespēja. Tomēr reālā situācija pierāda, ka daži plastmasas izstrādājumi neizbēgami nokļūs vidē un ka dažiem lietojumiem labāki ir izstrādājumi, kas īsā laika posmā bioloģiski noārdās mikroorganismu iedarbībā, nevis izstrādājumi, kas nesadaloties paliks vidē gadsimtiem ilgi. Tas neliedz pielikt visas vajadzīgās pūles saistībā ar atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas sistēmām. 

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(23)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas ir piemērojami par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, tie efektīvi jādara zināmi ražotājiem un jānodrošina to īstenošana. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a)  Turklāt ir vēlams, lai Komisija kopā ar informāciju, kas jāsniedz Eiropas Vides aģentūrai, sniegtu arī rezultātus, kuri gūti Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) veiktajā pētījumu par bionoārdāmības jūras vidē standartu, kas ir zinātniski atzīts Eiropas līmenī un kas attiecas gan uz direktīvas pielikumā minētajiem izstrādājumiem, gan saskaņā ar 15. pantu piedāvātajām alternatīvām.

Pamatojums

Līdz šim nav kopīgu standartu attiecībā uz bionoārdāmības pakāpi jūras vidē direktīvas darbības jomā esošajiem izstrādājumiem un alternatīvām, kas gan tiek minētas, bet nav skaidri iekļautas noteikumos. Ir jāizveido kopīgi standarti attiecībā uz izstrādājumu bionoārdāmības pakāpi un jānodrošina, lai būtu iespējams izskatīt kopīgas alternatīvas un Vides aģentūra varētu izmantot šos datus savos ziņojumos.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, novērst un samazināt konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku vidisko ietekmi, veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, tostarp attīstīt inovatīvus darījumdarbības modeļus, produktus un materiālus, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību —, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(25)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, novērst un samazināt konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, tostarp attīstīt inovatīvus darījumdarbības modeļus, produktus un materiālus, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību —, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Pamatojums

Grozījums atbilst 1. pantam, kurā jau atzīta ietekme uz cilvēka veselību.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs direktīvas mērķis ir novērst un samazināt noteiktu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem darījumdarbības modeļiem, produktiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību.

1. Šīs direktīvas mērķis ir novērst un samazināt plastmasas, tostarp mikroplastmasas ietekmi uz vidi, jo īpaši uz ūdens un zemes ekosistēmām un to klātbūtni šajās ekosistēmās, uz cilvēka un dzīvnieku veselību, kā arī veicināt pāreju uz netoksisku aprites ekonomiku ar inovatīviem darījumdarbības modeļiem, netoksiskiem produktiem un materiāliem, veicinot plastmasas atkritumu samazināšanas labu praksi un sekmējot iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo direktīvu piemēro pielikumā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

Šo direktīvu jo īpaši piemēro pielikumā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un zvejas rīkiem, kuru sastāvā ir ievērojama daļa plastmasas.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “plastmasa” ir materiāls, kas sastāv no polimēra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 5. punkta nozīmē, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas spēj funkcionēt kā galaprodukta galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus;

(1)  “plastmasa” ir materiāls, kas sastāv no polimēra Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 5. punkta nozīmē, kuram var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, un kas funkcionē kā galaprodukta galvenā strukturālā sastāvdaļa, izņemot ķīmiski nemodificētus dabiskos polimērus un polimēru pārklājumus, krāsas, tintes un līmvielas, kas nevar funkcionēt kā gatavo izstrādājumu un galaproduktu galvenā strukturālā sastāvdaļa;

Pamatojums

Šīs direktīvas vajadzībām un, lai nodrošinātu vienotu interpretāciju dalībvalstīs un ES vienotā tirgus pareizu darbību, šajā direktīvā skaidri jādefinē jēdziens “plastmasa”, lai izvairītos no atšķirīgām interpretācijām.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1 a)  “pārklājumi” ir viens vai vairāki pašneuzturoši slāņi, kas izgatavoti, izmantojot plastmasu, kā definēts šīs direktīvas 3. panta 1. punktā, un kas uzklāti, lai materiālam vai izstrādājumam piešķirtu noteiktas īpašības vai uzlabotu tā tehniskos rādītājus;

Pamatojums

Lai nodrošinātu vienotu izpratni dalībvalstīs un ES vienotā tirgus pareizu darbību, pārklājums šajā direktīvā būtu skaidri jādefinē, pamatojoties uz definīciju, kas jau ir paredzēta Komisijas Regulā (ES) Nr. 2018/213, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasu.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  “vienreizlietojams plastmasas izstrādājums” ir izstrādājums, kas pilnībā vai daļēji izgatavots no plastmasas un kas nav iecerēts, konstruēts vai laists tirgū kā tāds, kurš savā kalpošanas laikā tiek vairākkārt pārvietots vai apgrozīts, proti, nodots atpakaļ ražotājam atkārtotai uzpildīšanai vai atkalizmantošanai tādam pašam mērķim, kādam tas sākotnēji iecerēts;

(2)  "vienreizlietojams" ir izstrādājums, kas iecerēts, konstruēts vai laists tirgū vienreizējai īslaicīgai lietošanai un atbilstoši saskaņotajai metodikai ir atzīts par ES konstatētā jūras piedrazojuma ievērojamu daļu;

Pamatojums

Ir svarīgi skaidri definēt terminu "vienreizlietojams", lai izvairītos no neskaidrībām, īstenojot šo direktīvu. Ir svarīgi arī saistīt termina "vienreizlietojams" definīciju ar jūras piedrazojumu, lai ietvertie priekšmeti būtu tie, kuri rada vislielāko piedrazojumu. Tāpēc, lai visā ES nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir vajadzīga arī saskaņota metodika, ko piemērot nolūkā identificēt vidē atrastus izstrādājumus.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2 a)  "plastmasas izstrādājums" ir izstrādājums, kas izgatavots galvenokārt no plastmasas;

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2 a)  "lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas izstrādājums" ir jebkurš plastmasas materiāls vai aprīkojums, vai plastmasas iepakojums izstrādājumam, ko izmanto, lai uzlabotu lauksaimniecības zemes platības ražīgumu1a;

 

_________________

 

1a Jēdziens "lauksaimniecības zemes platība" atbilstīgi definīcijai Regulā (ES) 1307/2013 (vai Regulā [KLP stratēģisko plānu regula]).

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz [seši gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas] savā teritorijā būtiski samazinātu pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai: līdz [trīs gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas] savā teritorijā efektīvi samazinātu pielikuma A daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu piegādi un patēriņu .

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šie pasākumi var ietvert nacionālo patēriņa samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu, pasākumus, ar ko nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētājam ir pieejamas atkalizmantojamas alternatīvas šiem izstrādājumiem, vai ekonomiskus instrumentus, ar ko, piemēram, nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētāji vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas. Šie pasākumi var atšķirties atkarībā no tā, kāda ir šā punkta pirmajā daļā minēto izstrādājumu vidiskā ietekme.

Šie pasākumi ietver nacionālo patēriņa samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu, pasākumus, ar ko nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētājam ir pieejamas atkalizmantojamas alternatīvas šiem izstrādājumiem, kuri, piemēram, ir gatavoti no stikla vai koka un ir atgriežami un atkārtoti izmantojami, ekonomiskus instrumentus, ar ko, piemēram, nodrošina, ka tirdzniecības vietās galapatērētāji vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas, vai ierobežo šādu izstrādājumu laišanu tirgū, un pasākumus ar mērķi palielināt patērētāju izpratni par nepieciešamību reciklēt plastmasas iepakojumus un dot patērētājiem iespējas to darīt. Šie pasākumi var atšķirties atkarībā no tā, kāda ir šā punkta pirmajā daļā minēto izstrādājumu vidiskā ietekme, un no tā, vai ir garantēta to savākšana un reciklēšana.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodiku, kā aprēķina un verificē 1. punktā minēto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņa būtisko samazinājumu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodiku, kā aprēķina un verificē 1. punktā minēto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu piegādes un patēriņa būtisko samazinājumu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā, divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis aizliedz tirgū laist pielikuma B daļā uzskaitītos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus.

Dalībvalstis aizliedz laist tirgū pielikuma B daļā uzskaitītos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, īpašu uzmanību pievēršot ēdināšanai sabiedriskās iestādēs, veicinot pieejamās ilgtspējīgās alternatīvas un ar pētniecības palīdzību palīdzot attīstīt jaunas alternatīvas.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma C daļā uzskaitītos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kam ir korķīši un vāciņi, kas satur būtisku daļu plastmasas, var laist tirgū tikai tad, ja korķīši un vāciņi visā iecerētajā izstrādājuma lietošanas posmā neatdalās no taras.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma C daļā uzskaitītos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kam ir korķīši un vāciņi, kas satur būtisku daļu plastmasas, var laist tirgū tikai tad, ja korķīši un vāciņi visā iecerētajā izstrādājuma lietošanas posmā neatdalās no taras, ja vien nav pamatoti pierādīts, ka tas negatīvi ietekmē pārtikas nekaitīgumu un šādā izstrādājumā glabātā pārtikas produkta higiēnu.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta vajadzībām par korķīšiem un vāciņiem, kas satur būtisku daļu plastmasas, neuzskata metāla korķīšus un vāciņus ar plastmasas blīvēm.

svītrots

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

7. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.   Ņemot vērā pielikuma D daļā uzskaitīto produktu lietošanu un veidu, tiem jābūt marķētiem, lai atturētu no to nepareizas apglabāšanas un izmešanas pārplūdušos lietus ūdeņos.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem pielikuma D daļā uzskaitītajiem, tirgū laistajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, ar ko patērētājus informē par vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem pielikuma D daļā uzskaitītajiem, tirgū laistajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, ar ko patērētājus informē par šādiem aspektiem:

 

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) negatīvā vidiskā ietekme, ko rada piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā izstrādājumus izmet atkritumos;

(b) negatīvā vidiskā ietekme, ko rada piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā vienreizlietojamus izstrādājumus izmet atkritumos, un

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) plastmasu klātesamība izstrādājumā.

(c) fakts, ka izstrādājums satur plastmasu.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visiem pielikuma E daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas laisti Savienības tirgū, tiek izveidotas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem par ražotāja paplašinātu atbildību.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visiem pielikuma E daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas laisti Savienības tirgū, tiek izveidotas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas vai pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem par ražotāja paplašinātu atbildību.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Attiecīgās ieinteresētās personas pārredzami nosaka šīs shēmas un kopīgi sedz visas izmaksas, bet ražotāji atbalsta pasākumus, lai palielinātu informētību, atbalstītu pētījumus par alternatīvām un pagarinātu produktu lietošanas ilgumu. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, publicē pamatnostādnes par šajā pantā minēto atkritumu attīrīšanas izmaksu sadalīšanu, ievērojot proporcionalitātes principu.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma E daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražotāji sedz izmaksas par tādu atkritumu savākšanu, kas sastāv no šiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi, tostarp izmaksas par piedrazojuma satīrīšanu un izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem par šiem izstrādājumiem.

2.  2. Attiecībā uz shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka pielikuma E daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražotāji sedz kopējās ar tādu atkritumu savākšanu saistītās izmaksas, kas sastāv no šiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, un par to pēcāku transportēšanu un apstrādi, tostarp izmaksas par piedrazojuma satīrīšanu un izmaksas par 10. pantā minētajiem informētības vairošanas pasākumiem par šiem izstrādājumiem.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2025. gadam panāktu, ka pielikuma F daļā uzskaitīto, dalīti savākto, par atkritumiem kļuvušo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu daudzums ir vienāds ar 90 % no šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzuma pēc masas, kas attiecīgajā gadā laisti tirgū. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis inter alia var:

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2025. gadam panāktu, ka pielikuma F daļā uzskaitīto, dalīti savākto, par atkritumiem kļuvušo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu daudzums ir vienāds ar 90 % no šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzuma pēc masas, kas attiecīgajā gadā laisti tirgū. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis inter alia:

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  izveidot depozīta sistēmas;

(a)  izveido depozīta sistēmas; un

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) attiecīgajām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām noteikt dalītās savākšanas mērķrādītājus.

(b) attiecīgajām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām nosaka dalītās savākšanas mērķrādītājus. Tam vajadzētu aptvert arī dalītas savākšanas punktus visbiežāk izmantotajām kategorijām un materiāliem, kā arī ģeogrāfiski un/vai sezonāli koncentrētiem plastmasas izstrādājumu atkritumiem, jo īpaši lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasas izstrādājumu atkritumiem. Mērķu aprēķinam vajadzētu būt samērīgam ar to izmantošanas laiku.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic pasākumus, lai pielikuma G daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku patērētājus informētu:

Dalībvalstis veic pasākumus, lai šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku patērētājus informētu:

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  to, kā vidi, īpaši jūras vidi, ietekmē piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā no šiem izstrādājumiem vai plastmasu saturošiem zvejas rīkus atbrīvojas.

(b)  to, kā plastmasa, tostarp mikroplastmasa, ietekmē vidi, cilvēku un dzīvnieku veselību un jo īpaši jūras vidi un augsni, piedrazošanas rezultātā vai citādi nepienācīgi atbrīvojoties no šiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  Par prioritāriem uzskata izpratnes vairošanas pasākumus, kas paredzēti plastmasas un mikroplastmasas daļiņu saturošu izstrādājumu izmantošanas samazināšanai.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  Dalībvalstis arī pieņem pasākumus, lai izvairītos no izstrādājumu īslaicīgas lietošanas vai to priekšlaicīgas iznīcināšanas, radot stimulus vairāk pārstrādājamas plastmasas izstrādāšanai, padarot pārstrādes procesus efektīvākus, izsekojot un novēršot bīstamas vielas un piesārņotājus, kas rodas no pārstrādātās plastmasas.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – bc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bc)  Komisija un dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par izstrādājumu ilgāku lietderīgās izmantošanas laiku palīdz vietējām iestādēm, uzņēmumiem un asociācijām veikt patērētāju izpratnes veicināšanas kampaņas par izstrādājumu izmantošanas laika palielināšanu, sniedzot arī padomus par atbildīgu iznīcināšanu.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskas vai juridiskas personas vai to apvienības, organizācijas vai grupas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi var pārsūdzēt tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā institūcijā ar 5., 6., 7. un 8. panta īstenošanu saistīta lēmuma, darbības vai bezdarbības materiāltiesisko vai procesuālo likumību, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskas vai juridiskas personas vai to apvienības, organizācijas vai grupas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi var pārsūdzēt tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā institūcijā ar 4., 5., 6., 7., 8., un 9. panta īstenošanu saistīta lēmuma, darbības vai bezdarbības materiāltiesisko vai procesuālo likumību, un ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) datus par pielikuma A daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas katru gadu laisti Savienības tirgū; tas parāda patēriņa samazinājumu, ko paredz 4. panta 1. punkts;

(a) datus par pielikuma A un B daļā uzskaitītajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas katru gadu laisti Savienības tirgū; tas parāda patēriņa samazinājumu, ko paredz 4. panta 1. punkts;

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) informāciju par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem 4. panta 1. punkta izpildes nolūkā.

(b) informāciju par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem 4. panta 1. punkta 5. panta izpildes nolūkā.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos datus atjaunina 12 mēnešu laikā, kopš beidzies atskaites gads, par kuru šie dati ievākti. Ja iespējams, šīs datu kopas noformē, izmantojot telpisko datu pakalpojumus, kas definēti Direktīvas 2007/2/EK 3. panta 4. punktā.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktos minētos datus atjaunina 12 mēnešu laikā, kopš beidzies atskaites gads, par kuru šie dati ievākti. Ja iespējams, šīs datu kopas noformē, izmantojot telpisko datu pakalpojumus, kas definēti Direktīvas 2007/2/EK 3. panta 4. punktā.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Vides aģentūra regulāri, balstoties uz dalībvalstu savāktajiem datiem, publicē un atjaunina Savienības mēroga pārskatu. Savienības mēroga pārskatā pēc vajadzības iekļauj šīs direktīvas iznākumu, rezultātu un ietekmes indikatorus, Savienības mēroga pārskata kartes un dalībvalstu pārskata ziņojumus.

3.  Eiropas Vides aģentūra regulāri, balstoties uz dalībvalstu savāktajiem datiem, publicē un atjaunina Savienības mēroga pārskatu. Savienības mēroga pārskatā pēc vajadzības iekļauj šīs direktīvas iznākumu, rezultātu un ietekmes indikatorus katrai dalībvalstij, Savienības mēroga pārskata kartes un dalībvalstu pārskata ziņojumus.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija līdz … [seši gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām] šo direktīvu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir informācija, kas pieejama saskaņā ar 13. pantu. Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama izvērtēšanai un 2. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.  Komisija līdz … [trīs gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām] šo direktīvu izvērtē. Izvērtējuma pamatā ir informācija, kas pieejama saskaņā ar 13. pantu. Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama izvērtēšanai un 2. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  vai ir panākts pietiekams zinātnes un tehnikas progress un ir izstrādāti kritēriji vai standarts par bionoārdāmību jūras vidē, kas piemērojami vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un to vienreizlietojamiem aizstājējiem, lai vajadzības gadījumā varētu noskaidrot, uz kādiem izstrādājumiem vairs nav vajadzīgs attiecināt ierobežojumus laišanai tirgū.

(c)  vai ir panākts pietiekams zinātnes un tehnikas progress un ir izstrādāti kritēriji vai Eiropas standarts par bionoārdāmību jūras vidē, kas piemērojami vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un to vienreizlietojamiem aizstājējiem, lai vajadzības gadījumā varētu noskaidrot, uz kādiem izstrādājumiem vairs nav vajadzīgs attiecināt ierobežojumus laišanai tirgū vai patēriņam.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Pārtikas tara, t.i., trauki, piemēram, kārbas, ar vāciņu vai bez tā, kur ievieto ēdienu, kas paredzēts tūlītējam patēriņam bez tālākas sagatavošanas tieši no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai, piemēram, ātrajām uzkodām domāta pārtikas tara, izņemot dzērienu taru, šķīvjus un pārtiku saturošas paciņas un iesaiņojumus

—  Pārtikas tara, t.i., trauki, piemēram, kārbas, ar vāciņu vai bez tā, kur ievieto ēdienu, kas paredzēts tūlītējam patēriņam bez tālākas sagatavošanas tieši no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai, piemēram, ātrajām uzkodām domāta pārtikas tara, izņemot dzērienu taru, šķīvjus un paciņas un iesaiņojumus, kas satur lietošanai mājās paredzētus svaigus pārtikas produktus, tostarp gaļu, ja nav drošas alternatīvas.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Dzērienu glāzes

—  Dzērienu glāzes, tostarp vāciņi

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Vienreizlietojamas plastmasas kastes lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu iepakošanai un transportēšanai

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – A daļa – 2.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Dzērienu pudeles

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši)

—  Galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši), izņemot slēgtās sistēmās, kur pilnībā tiek nodrošināta savākšana, atkalizmantošana un reciklēšana

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Šķīvji

—  Šķīvji, izņemot slēgtās sistēmās, kur pilnībā tiek nodrošināta savākšana, atkalizmantošana un reciklēšana

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Salmiņi, izņemot salmiņus, kas paredzēti un izmantoti medicīniskiem nolūkiem

—  Salmiņi, izņemot salmiņus, kas paredzēti un izmantoti medicīniskiem nolūkiem, kā arī salmiņus, kas ievietoti dzērienu saturošajā traukā un pievienoti tam

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Polistirols visos izstrādājumos, izņemot, ja var pierādīt, ka konkrētā izstrādājumā materiāla lietojums nodrošina lielāko labumu videi un sabiedrībai un izstrādājums tiek savākts atkritumu apstrādei

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Oksonoārdāmas plastmasas visos lietojumos

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Plastmasu saturošs pārtikas iepakojums vai kontaktmateriāls, kas, veicot kompostēšanu vai biogāzes fermentāciju, palielina mikroplastmasas daudzumu augsnē, piemēram, plastmasas vai ar plastmasu piesūcināti tējas maisiņi

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.d ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Ļoti vieglās vai vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/720 1. panta 1. punkta 1.b un 1.d apakšpunktā sniegto definīciju, izņemot attiecībā uz gaļas, zivju un piena produktiem higiēnas apsvērumu dēļ

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.e ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Atsevišķi iesaiņotu saldumu un cepumu primārais iepakojums

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.f ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Cukurgailīšu un tiem līdzīgu saldumu kociņi

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – B daļa – 6.g ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Dārzeņu un augļu primārais iesaiņojums, kas nav vajadzīgs to uzglabāšanai

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – C daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Dzērienu tara, t.i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to korķīši un vāciņi.

—  Dzērienu tara, t. i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to marķējums, korķīši un vāciņi un salātiem, jogurtam un augļiem paredzētas vienreizējas izmantošanas plastmasas tvertnes ar vāku

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – D daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Mitrās salvetes, t.i., iepriekš samitrinātas salvetes personiskās higiēnas, mājsaimniecības un rūpniecības vajadzībām

—  Mitrās salvetes, t. i., iepriekš samitrinātas salvetes personiskās higiēnas, mājsaimniecības un rūpniecības vajadzībām, kuras satur plastmasu

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – D daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasa, kura atzīta par tādu, kas vietējā vai valsts mērogā ievērojami palielina plastmasas piesārņojumu vidē, un kuras savākšanas rādītājs nepārsniedz 90 %

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – E daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Pārtikas tara, t.i., trauki, piemēram, kārbas, ar vāciņu vai bez tā, kur ievieto ēdienu, kas paredzēts tūlītējam patēriņam bez tālākas sagatavošanas tieši no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai, piemēram, ātrajām uzkodām domāta pārtikas tara, izņemot dzērienu taru, šķīvjus un pārtiku saturošas paciņas un iesaiņojumus

– Pārtikas tara, t. i., trauki, piemēram, kārbas, ar vāciņu vai bez tā, kas konstruēta un paredzēta uzpildīšanai tirdzniecības vietā, vai kur ievieto ēdienu, kas paredzēts tūlītējam patēriņam bez tālākas sagatavošanas tieši no trauka vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai, piemēram, ātrajām uzkodām domāta pārtikas tara, izņemot dzērienu taru, šķīvjus un pārtiku saturošas paciņas un iesaiņojumus.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – E daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Dzērienu tara, t.i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to korķīši un vāciņi.

—  Dzērienu tara, t.i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to marķējums, korķīši un vāciņi.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – E daļa – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Korķīši un vāciņi, kas satur plastmasu

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – E daļa – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Mitrās salvetes, t.i., iepriekš samitrinātas salvetes personiskās higiēnas, mājsaimniecības un rūpniecības vajadzībām

—  Mitrās salvetes, t. i., iepriekš samitrinātas salvetes personiskās higiēnas, mājsaimniecības un rūpniecības vajadzībām, kuras satur plastmasu

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – E daļa – 8.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Lauksaimniecības izcelsmes plastmasa, piemēram, aizsargātas audzēšanas plēves, mulčēšanas un skābbarības plēves, apūdeņošanas un drenāžas caurules, ievietošanas maisi un konteineri, kura atzīta par tādu, kas vietējā vai valsts mērogā ievērojami palielina plastmasas piesārņojumu vidē

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – E daļa – 8.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Vienreizlietojamas plastmasas kastes lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu iepakošanai un transportēšanai

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – F daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Lauksaimniecības izcelsmes plastmasa, kura atzīta par tādu, kas vietējā vai valsts mērogā ievērojami palielina plastmasas piesārņojumu vidē, tostarp tādi atkritumi kā loksnes vai plēves, ko izmanto aizsargātai audzēšanai, mulčēšanai un skābbarības glabāšanai, aizsardzībai pret krusu vai kaitēkļiem paredzēti tīkli, skalošanas/drenāžas caurules, ievietošanas maisi un konteineri, ķīpu auklas, mēslošanas līdzekļi un lauksaimniecības ķimikāliju iepakojums.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – G daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—  Dzērienu tara, t.i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to korķīši un vāciņi.

—  Dzērienu tara, t.i., trauki šķidrumiem, piemēram, dzērienu pudeles, tai skaitā to marķējums, korķīši un vāciņi.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – G daļa – 9.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  Lauksaimnieciskas izcelsmes plastmasa, kura atzīta par tādu, kas vietējā vai valsts mērogā ievērojami palielina plastmasas piesārņojumu vidē

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšana

Atsauces

COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Bronis Ropė

10.7.2018

Pieņemšanas datums

1.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Jacques Colombier, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Esther Herranz García, Jan Huitema, Martin Häusling, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Michela Giuffrida, Elsi Katainen, Anthea McIntyre, Momchil Nekov, Molly Scott Cato, Vladimir Urutchev, Thomas Waitz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Renata Briano


Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (25.9.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu

(COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD))

Atzinumu sagatavoja: Renata Briano

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikuma mērķis ir novērst un samazināt dažu plastmasas izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, jo īpaši jūras vidi, saskaņā ar ES Plastmasas stratēģiju un – plašākā kontekstā – stratēģiju pārejai uz aprites ekonomiku. Plastmasas piedrazojums jūrā ir globāla problēma, kura tāpēc ir jārisina ar rīcību vairākos līmeņos un labāku starptautisko centienu koordināciju.

Iniciatīva attiecas uz 10 vienreizlietojamiem plastmasas priekšmetiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Šie izstrādājumi tika izvēlēti, pamatojoties uz pludmalēs atrodamo atkritumu uzskaitījumu, turklāt izmantojot datus, kas savākti saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu. Tika novērotas 276 Eiropas pludmales, kopumā 679 apsekojumos tika atklāts 355 671 priekšmets. Ņemot vērā to uzskaitījumu, tika konstatēts, ka apmēram puse visu atkritumu, kas tika atrasti pludmalēs, radušies no vienreizlietojamiem plastmasas priekšmetiem, bet 27 % – no zvejas rīkiem.

Plastmasas piedrazojums jūrā negatīvi ietekmē jūras bioloģiskos resursus, jo īpaši visjutīgākos, un vidi, kurā tas nonāk. Tādējādi tas negatīvi ietekmē arī zvejas darbības, un tiek lēsts, ka Eiropas zvejas flotei tas rada neto zaudējumus no 70 līdz 350 miljoniem EUR gadā. Tas rada arī apdraudējumu cilvēka veselībai, jo plastmasa, sadrumstalojusies sīkās daļiņās, nonāk pārtikas ķēdē un līdz ar to arī uz mūsu galdiem.

Atzinuma sagatavotāja pirmām kārtām uzskata, ka zvejnieku rīcībai ir būtiska nozīme, lai risinātu problēmu saistībā ar plastmasas piedrazojumu jūrā. Atkritumu izzvejošanas iniciatīva, ko finansē arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), ir piemērs jaunai pieejai, kurā zvejnieks ir daļa no risinājuma, nevis problēmas radītājs. Tādēļ jāveicina atbilstošas darbības, lai zvejnieku kā “jūras sargu” loma tiktu atzīta un stiprināta.

Attiecībā uz zvejas rīkiem ar priekšlikumu tiek ieviestas paplašinātas ražotāju atbildības shēmas un informētības vairošanas pasākumi. Ražotāju paplašinātās atbildības shēmas nodrošinās par atkritumiem kļuvušu zvejas rīku labāku pārvaldību, sedzot šādu atkritumu apstrādes, kā arī informētības vairošanas pasākumu izmaksas. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šīs shēmas jāpapildina ar modulētiem tarifiem, kas dotu priekšrocības tādu zvejas rīku laišanai tirgū, kas būtu ilglietojami, atkalizmantojami un reciklējami saskaņā ar ES tiesību aktiem atkritumu jomā. Zvejas rīku plastmasas komponentiem ir liels reciklēšanas potenciāls, kurš patlaban netiek izmantots.

Ražotāju paplašinātās atbildības shēmas attiecībā uz zvejas rīkiem papildina pasākumus, kas paredzēti priekšlikumā par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām (COM(2018)0033), tādējādi samazinot ostu un līdz ar to arī zvejas operatoru finansiālo slogu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai starp abām direktīvām tiktu nodrošināta konsekvence. Šajā nolūkā vispirms ir jāsaskaņo terminoloģija, jo šajā priekšlikumā ir iekļauta par atkritumiem kļuvuša zvejas rīka definīcija, bet priekšlikumā par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām ir atsauce uz neizmantotiem zvejas rīkiem, kas savukārt nav definēti. Ir arī jānodrošina, lai visas ostas, kurās var piestāt zvejas kuģi, būtu aprīkotas ar atbilstošām iekārtām, kas nodrošinātu zvejas darbībās pasīvi izzvejotu atkritumu savākšanu un apstrādi, un lai saskaņā ar principu "piesārņotājs maksā" uz zvejas operatoriem neattiektos papildu izmaksas par šādām darbībām. Tādējādi zvejniekiem būs papildu stimuls atgādāt krastā par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus un pasīvi izzvejotos atkritumus. Visbeidzot, ražotāju paplašinātās atbildības shēmas segs arī izmaksas par akvakultūrā izmantoto plastmasas materiālu izcelsmes atkritumu pārvaldību, uz kuriem, vismaz daļēji, neattiecas pasākumi saistībā ar ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām. Arī šajā jautājumā atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir jānodrošina šo abu priekšlikumu konsekvence.

Turklāt Komisijas priekšlikums papildina arī Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas zvejas kontroles sistēmu, un ietver vairākus pasākumus, gan profilakses, gan korektīvus, lai mazinātu jūrā atstāto zvejas rīku ietekmi. Tāpēc notiekošajā Kontroles regulas pārskatīšanā ir jāņem vērā šīs iniciatīvas mērķi.

Visbeidzot, attiecībā uz inovācijām un alternatīvu materiālu pētniecību atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ES būtu jāpieņem skaidra definīcija gan attiecībā uz bioloģiski noārdāmu, gan bioloģisku plastmasu, kā arī saskaņots standarts attiecībā uz bioloģisko noārdāmību, jo īpaši attiecībā uz noārdāmību jūras vidē, kā arī uz kompostēšanās īpašībām, lai izveidotu skaidru un vienotu tiesisko regulējumu.

GROZĪJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Lai nodrošinātu, ka tiek veikta pareizā darbība plastmasas atkritumu jūrās apkarošanai, ir jārisina arī plastmasas atkritumu problēma jūras gultnē un vispār ūdens vidē, kā arī jārisina mikroplastmasas problēma.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  tā kā dalībvalstis ir parakstījušas Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL) un tām būtu jācenšas pilnībā īstenot tās noteikumus;

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  Tiek lēsts, ka 80 % no jūras piedrazojuma ir plastmasa un mikroplastmasa un ka aptuveni no 20 % līdz 40 % šo plastmasas atkritumu ir daļēji saistīti ar cilvēka darbību jūrā, tostarp komerckuģiem un kruīza kuģiem, bet pārējais nāk no sauszemes. Saskaņā ar nesenu FAO pētījumu aptuveni 10 % veido nozaudēti un pamesti zvejas rīki. Nozaudēti un pamesti zvejas rīki ir viens no plastmasas piedrazojuma elementiem jūrā un, ņemot vērā, ka aptuveni 94 % no okeānā nonākušās plastmasas nonāk līdz jūras gultnei, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) varētu izmantot, lai mudinātu zvejniekus piedalīties “jūras piedrazojuma zvejošanas” shēmā, piemēram, radot tiem finansiālus vai materiālus stimulus. Milzīgā plastmasas daudzuma nonākšana jūrā negatīvi ietekmē ne tikai ilgtspējīgus zivju krājumus, jūras bioloģiskos resursus, jo īpaši jutīgus jūras resursus, kā arī to vidi, bet ietekmē arī zvejas darbības, cita starpā palielinot izmaksas saistībā ar tīklu tīrīšanu un savākto atkritumu likvidēšanu; mazapjoma zvejas gadījumā ietekme kļūst lielāka un rada lielāku finansiālo slogu. Ņemot vērā, ka jūras piedrazojumam ir pārrobežu ietekme, Komisijai sadarbībā ar trešām valstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai nepieļautu šādu atkritumu radīšanu un veicinātu pareizu atkritumu apsaimniekošanu.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  ANO Vides programmas 2016. gada 23.–27. maija sesijā pieņemtajā Vides asamblejas Rezolūcijā Nr. 11 ir atzīts, ka “plastmasas atkritumu un mikroplastmasas klātbūtne jūras vidē ir strauji augoša nopietna pasaules mēroga problēma, kam nepieciešama steidzama globāla atbilde, ņemot vērā produktu dzīves cikla pieeju”. Būtu jāņem vērā saikne starp mikroplastmasu, vienreizlietojamu plastmasu un zvejas rīkiem, jo šī plastmasa var sadalīties mikroplastmasā un radīt kaitējumu. Pētījumi liecina, ka mikroplastmasas klātbūtnei jūras vidē var būt būtiska ietekme, jo ir pierādījumi, ka jūras dzīvnieki to var apēst un tādējādi tā nonāk barības ķēdē1. Tāpēc šajā direktīvā noteiktie pasākumi dažu plastmasu ietekmes samazināšanai dod svarīgus ieguvumus vides un veselības jomā. Savienībai būtu jāpieņem visaptveroša pieeja mikroplastmasas problēmai un būtu jāmudina visi ražotāji stingri ierobežot mikroplastmasu to ražojumu sastāvā, īpašu uzmanību pievēršot tekstilizstrādājumu un riepu ražotājiem, jo sintētisko apģērbu un riepu ražošanā izmanto 63 % no kopējā mikroplastmasas daudzuma, kas tieši nonāk jūras vidē.

 

_________________

 

1 EFSA CONTAM grupa (EFSA Ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas ķēdē), 2016. Paziņojums par mikroplastmasas un nanoplastmasas klātbūtni pārtikā, īpašu uzmanību pievēršot jūras veltēm.”

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reciklē ļoti reti, un ar ko bieži vien piedrazo apkārtni. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki ir sevišķi nopietna problēma no jūras piedrazojuma viedokļa, un tie smagi apdraud jūras ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību un, galu galā, arī cilvēka veselību, kā arī kaitē tādām nodarbēm kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība.

(5)  Savienībā 80–85 % no jūras piedrazojuma (ko mēra, skaitot piedrazojuma vienības pludmalēs) ir plastmasa, no kā 50 % ir vienreizlietojami plastmasas priekšmeti, bet 27 % — ar zveju saistīti priekšmeti. Vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi ir visdažādākās ātras aprites dienišķās preces, ko pēc tam, kad tās vienreiz izmantotas paredzētajai vajadzībai, izmet, bet reciklē ļoti reti, un tās kļūst par piedrazojumu. Ievērojamu daļu no tirgū laistajiem zvejas rīkiem nesavāc apstrādei. Tāpēc vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi un plastmasu un mikroplastmasu saturoši zvejas rīki ir sevišķi nopietna problēma no jūras piedrazojuma viedokļa, un tie smagi apdraud jūras ekosistēmas, ilgtspējīgus zivju krājumus, bioloģisko daudzveidību un, galu galā, arī cilvēka veselību, kā arī kaitē tādām nodarbēm kā tūrisms, profesionālā un atpūtas zivsaimniecība un kuģniecība, jo īpaši tālākajos un piekrastes reģionos.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  “Rēgu zveja” notiek tad, kad pazaudēti vai pamesti bioloģiski nenoārdāmi zvejas tīkli, auklas un lamatas sagūsta, iepin, ievaino, nomērdē badā vai nogalina jūrā dzīvojošo sugu pārstāvjus. “Rēgu zvejas” fenomenu izraisa zvejas rīku nozaudēšana un pamešana. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 zvejas rīki ir jāmarķē, par pazaudētiem zvejas rīkiem ir jāziņo un tie ir jāizgūst. Tādēļ daži zvejnieki pēc savas iniciatīvas nogādā pazaudētus tīklus pēc to izgūšanas no jūras atpakaļ ostā.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert tikai visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs.

(7)  Lai pūliņus koncentrētu tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, šai direktīvai vajadzētu aptvert visizplatītākos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas pēc aplēsēm ir 86 % no visiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri skaitīšanās konstatēti Savienības pludmalēs, un arī zvejas rīkus. Pāreja uz aprites ekonomiku prasīs samazināt vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietojumu.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus var izgatavot no dažādām plastmasām. Parasti plastmasu definē kā polimērmateriālus, kam var būt pievienotas piedevas. Tomēr šāda definīcija aptvertu arī dažus dabiskus polimērus. Definīcijai nevajadzētu aptvert nemodificētus dabiskus polimērus, jo tie vidē ir dabiski sastopami. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200643 3. panta 5. punktā sniegtā polimēra definīcija būtu jāpielāgo un šajā direktīvā vajadzētu izmantot atsevišķu definīciju. Plastmasas, kas izgatavotas no modificētiem dabiskiem polimēriem, vai plastmasas, kas izgatavotas no biobāzētām, fosilām vai sintētiskām sākvielām, nav dabiski sastopamas, tāpēc uz tām būtu jāattiecina šī direktīva. Pielāgotajai plastmasas definīcijai vajadzētu aptvert polimērbāzētus gumijas izstrādājumus un biobāzētas un bionoārdāmas plastmasas neatkarīgi no tā, vai tos iegūst no biomasas un/vai tie laika gaitā varētu bioloģiski noārdīties. Atsevišķi polimērmateriāli nespēj funkcionēt kā galvenais strukturālais komponents galamateriālos un galaproduktos, piemēram, pārklājumos, krāsās, tintēs un līmvielās uz polimēru bāzes. Tāpēc šie materiāli nebūtu jāapskata šajā direktīvā un nebūtu jāietver definīcijā.

(8)  Vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus var izgatavot no dažādām plastmasām. Parasti plastmasu definē kā polimērmateriālus, kam var būt pievienotas piedevas. Tomēr šāda definīcija aptvertu arī dažus dabiskus polimērus. Definīcijai nevajadzētu aptvert nemodificētus dabiskus polimērus, jo tie vidē ir dabiski sastopami. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/200643 3. panta 5. punktā sniegtā polimēra definīcija būtu jāpielāgo un šajā direktīvā vajadzētu izmantot atsevišķu definīciju. Plastmasas, kas izgatavotas no modificētiem dabiskiem polimēriem, vai plastmasas, kas izgatavotas no biobāzētām, fosilām vai sintētiskām sākvielām, nav dabiski sastopamas, tāpēc uz tām būtu jāattiecina šī direktīva. Pielāgotajai plastmasas definīcijai vajadzētu aptvert polimērbāzētus gumijas izstrādājumus un biobāzētas un bionoārdāmas plastmasas neatkarīgi no tā, vai tos iegūst no biomasas un/vai tie laika gaitā varētu bioloģiski noārdīties. Atsevišķi polimērmateriāli nespēj funkcionēt kā galvenais strukturālais komponents galamateriālos un galaproduktos, piemēram, pārklājumos, oderējumos vai slāņos, krāsās, tintēs un līmvielās uz polimēru bāzes. Tāpēc šie materiāli nebūtu jāapskata šajā direktīvā un nebūtu jāietver definīcijā.

_________________

_________________

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai šo tendenci apvērstu un veicinātu ilgtspējīgāku risinājumu meklējumus, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērojami samazinātu šādu izstrādājumu patēriņu, tajā pašā laikā nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku44.

(11)  Dažiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vēl nav viegli pieejamu, piemērotu un ilgtspējīgāku alternatīvu, un paredzams, ka šādu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu patēriņš lielākoties pieaugs. Lai šo tendenci apvērstu un veicinātu ilgtspējīgāku risinājumu meklējumus, dalībvalstīm vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērojami samazinātu šādu izstrādājumu patēriņu, tajā pašā laikā nekaitējot to pārtikas higiēnas vai pārtikas nekaitīguma, labas higiēnas prakses, labas ražošanas prakses, patērētāju informēšanas vai pārtikas izsekojamības prasību ievērošanai, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par pārtiku44. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt pēc iespējas vērienīgākus mērķus šajos pasākumos, kuriem vajadzētu būt samērīgiem ar to, cik nopietns ir risks, ka dažādi izstrādājumi un izmantošanas veidi, uz ko attiecas vispārējais samazināšanas mērķrādītājs, var radīt jūras piedrazojumu.

_________________

_________________

44 Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (OV L 31, 1.2.2002., 1.-24. lpp.), Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1.-54. lpp.), Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 338, 13.11.2004., 4.-17. lpp.) un citi tiesību akti par pārtikas nekaitīgumu, higiēnu un marķēšanu.

44 Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (OV L 31, 1.2.2002., 1.-24. lpp.), Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1.-54. lpp.), Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 338, 13.11.2004., 4.-17. lpp.) un citi tiesību akti par pārtikas nekaitīgumu, higiēnu un marķēšanu.

Pamatojums

Būtu jāuzsver, ka dalībvalstis faktiski var brīvi izstrādāt savus pasākumus un ka tiem ir jābūt samērīgiem ar jūras piedrazojuma riska nopietnību, turklāt nopietnākie gadījumi jāizvirza par prioritātēm.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz to laišanu Savienības tirgū. Tādā veidā tiks veicināta viegli pieejamo un ilgtspējīgāko alternatīvu izmantošana, kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu.

(12)  Savukārt citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir pieejamas piemērotas, ilgtspējīgas un nedārgas alternatīvas. Lai samazinātu šādu izstrādājumu negatīvo ietekmi uz vidi, jo īpaši jūras vidi, no dalībvalstīm vajadzētu prasīt, lai tās aizliedz to laišanu Savienības tirgū. Tādā veidā tiks veicināta viegli pieejamo un ilgtspējīgāko alternatīvu izmantošana, kā arī inovatīvi risinājumi, kas vērsti uz ilgtspējīgākiem darījumdarbības modeļiem, atkalizmantojamām alternatīvām un materiālu aizstāšanu. Būtu jāpieņem īpaši kritēriji, lai noteiktu, vai šīs alternatīvas atbilst pašreizējām prasībām attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un vai tās atbilst ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktiem un nodrošina lielāku ilgtspējību.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Būtu jāpieņem skaidras definīcijas gan attiecībā uz bionoārdāmu, gan biobāzētu plastmasu, kā arī saskaņoti standarti attiecībā uz bioloģisko saturu, bionoārdāmību (jo īpaši attiecībā uz noārdāmību jūras vidē) un kompostējamību, lai veiktu precizējumus un novērstu pārpratumus šajā jomā.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Komisija vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas.

(14)  Ir vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kas nonāk vidē tāpēc, ka tos nepareizi izmet kanalizācijā vai tiek kā citādi nepareizi izmesti vidē. Tāpēc uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurus bieži vien izmet kanalizācijā vai no kuriem atbrīvojas citā nepareizā veidā, vajadzētu attiecināt marķēšanas prasības. Marķējums informētu patērētājus par piemērotiem veidiem, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un/vai par to, kā nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem rada piedrazojumu, kam ir negatīva ietekme uz vidi. Komisija vajadzētu būt pilnvarām noteikt saskaņotu marķējuma formātu; lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un viegli saprotams, Komisijai, formātu nosakot, vajadzības gadījumā būtu jānoskaidro, kā šo ierosināto marķējumu uztver reprezentatīvas patērētāju grupas. Attiecībā uz zvejas rīkiem piemēro marķēšanas prasības, kas pieņemtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Dalībvalstis īsteno FAO Zvejas aprīkojuma marķēšanas brīvprātīgās vadlīnijas.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas segs atkritumu apsaimniekošanas un piedrazojuma satīrīšanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt.

(15)  Kas attiecas uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam pašlaik nav viegli pieejamu un ilgtspējīgu alternatīvu, dalībvalstīm saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas segs atkritumu apsaimniekošanas un piedrazojuma satīrīšanas izmaksas, kā arī izmaksas par informētības vairošanas pasākumiem, kuru mērķis ir šādu piedrazojumu novērst un samazināt. Depozīta shēmas, kā arī pieejamie EJZF fondi būtu jāizmanto, lai atbalstītu piedrazojuma izzvejošanas iniciatīvas un nozaudētu, izmestu un pamestu zvejas rīku izgūšanas pasākumus.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Katru dienu ļoti dažādi atkritumi gan no sauszemes, gan no kuģiem nonāk jūrā, un plastmasas atkritumi (pudeles, maisiņi utt.) veido ļoti nozīmīgu daļu.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16.  Tas, ka lielu daļu no jūras piedrazojuma ar plastmasu veido pamesti, pazaudēti vai izmesti plastmasu saturoši zvejas rīki, liecina, ka spēkā esošās juridiskās prasības1 pietiekami nestimulē šādu zvejas rīku atgādāšanu krastā savākšanai un apstrādei. No Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām izrietošā sistēma, kas paredz netiešu maksu par kuģu atkritumu nodošanu, attur kuģus no atkritumu izgāšanas jūrā un nodrošina tiesības uz atkritumu nodošanu. Tomēr šo sistēmu vajadzētu papildināt ar finansiāliem stimuliem, kas rosinātu zvejniekus nogādāt par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus krastā un tā izvairīties no iespējama netiešās maksas paaugstinājuma. Tā kā zvejas rīku plastmasas komponentiem ir liels reciklēšanas potenciāls, dalībvalstīs saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš ražotāja paplašināta atbildība attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, lai tādējādi atvieglotu par atkritumiem kļuvušu zvejas rīku dalītu vākšanu un finansētu to pareizu apsaimniekošanu, jo īpaši reciklēšanu.

16.  Tas, ka lielu daļu no jūras piedrazojuma ar plastmasu veido pamesti, pazaudēti vai izmesti plastmasu saturoši zvejas rīki un parastās zvejas darbībās pasīvi izzvejoti atkritumi, liecina, ka spēkā esošās juridiskās prasības1 pietiekami nestimulē šādu zvejas rīku un šādu pasīvi izzvejotu atkritumu atgādāšanu krastā savākšanai un apstrādei. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ja nozaudētu zvejas rīku nevar izgūt, kuģa kapteinim ir jāinformē karoga dalībvalsts kompetentā iestāde. Tomēr Regulā (EK) Nr. 1224/2009 nav paredzēta šādu pazaudētu zvejas rīku konsekventa uzraudzība, un ziņošanas prasību īstenošana joprojām ir vāja. Tāpēc, pārskatot Kontroles regulu, būtu jānosaka papildu pasākumi, lai stiprinātu nozaudētu zvejas rīku izgūšanas spējas un ziņošanu, un jo īpaši dalībvalstīm būtu jāvāc dati par nozaudētiem zvejas rīkiem, jāreģistrē tie un katru gadu jānosūta Komisijai. Turklāt no Savienības tiesību aktiem par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām izrietošā sistēma, kas paredz netiešu maksu par kuģu atkritumu nodošanu, attur kuģus no atkritumu izgāšanas jūrā un nodrošina tiesības uz atkritumu nodošanu. Tomēr šo sistēmu vajadzētu papildināt ar finansiāliem stimuliem, kas rosinātu zvejniekus nogādāt krastā par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus un pasīvi izzvejotos atkritumus, kā arī nozaudētus vai izmestus zvejas rīkus un tā izvairīties no iespējama netiešās maksas paaugstinājuma. Pasīvi izzvejotu atkritumu nodošanai nevajadzētu radīt zvejniekiem papildu izmaksas. Tā kā zvejas rīku plastmasas komponentiem ir liels reciklēšanas potenciāls, dalībvalstīs saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” būtu jāievieš ražotāja paplašināta atbildība attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, lai tādējādi atvieglotu par atkritumiem kļuvušu zvejas rīku dalītu vākšanu un finansētu to pareizu apsaimniekošanu, jo īpaši reciklēšanu, kā arī nozaudētu, pamestu vai izmestu zvejas rīku izgūšanas centienus. Šādās sistēmās būtu jāparedz modulētas finanšu iemaksas attiecībā uz otrreizējai izmantošanai un reciklēšanai paredzētiem zvejas rīkiem saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK prasībām, un tās būtu jāpapildina ar mērķi savākt par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus. Papildus šādām iniciatīvām dalībvalstīm būtu jāveic darbības zvejas rīku attīstības veicināšanai nolūkā izmantot ilgtspējīgākus un videi nekaitīgākus materiālus.

_________________

_________________

1 Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, Direktīva 2000/59/EK un Direktīva 2008/98/EK.

1 Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, Direktīva 2000/59/EK un Direktīva 2008/98/EK.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Lai gan ražotāja paplašināta atbildība nebūtu attiecināma uz pašiem zvejniekiem un uz amatniekiem, kas izgatavo plastmasu saturošus zvejas rīkus, būtu jāapsver alternatīva iespēja atbalstīt tādu ilgtspējīgi iegūtu zivju rīku ieviešanu, kuri nesatur plastmasu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Nolūkā novērst piedrazošanu un cita veida nepiemērotu atbrīvošanos no atkritumiem, kas rada plastmasu saturošu jūras piegružojumu, patērētāji ir pienācīgi jāinformē par to, kādas ir piemērotākie pieejamie paņēmieni, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un par to, kāda ir atkritumu likvidēšanas paraugprakse un kāda negatīva vidiska ietekme ir nepareizai atkritumu likvidēšanai, un par konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku plastmasas saturu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno informētības vairošanas pasākumi, kas nodrošina, ka šādu informāciju patērētāji saņem. Informācija nedrīkstētu saturēt nekādu reklāmu, kas veicinātu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties tos pasākumus, kas ir vispiemērotākie atkarībā no izstrādājuma rakstura vai izmantojuma. Informētības vairošanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem savas ražotāja paplašinātas atbildības ietvaros.

(18)  Nolūkā novērst piedrazošanu un cita veida nepiemērotu atbrīvošanos no atkritumiem, kas rada plastmasu saturošu jūras piegružojumu, patērētāji ir pienācīgi jāinformē par to, kādi ir piemērotākie pieejamie paņēmieni, kā no šādiem atkritumiem atbrīvoties, un/vai par to, kā tos izmest nevajadzētu, un par to, kāda ir atkritumu likvidēšanas paraugprakse un kāda negatīva vidiska ietekme ir nepareizai atkritumu likvidēšanai, un par konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku plastmasas saturu, kā arī par tirgū jau pieejamajām alternatīvām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno informētības vairošanas pasākumi, kas nodrošina, ka šādu informāciju patērētāji saņem. Informācija nedrīkstētu saturēt nekādu reklāmu, kas veicinātu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu izmantošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties tos pasākumus, kas ir vispiemērotākie atkarībā no izstrādājuma rakstura vai izmantojuma. Informētības vairošanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ražotājiem savas ražotāja paplašinātas atbildības ietvaros.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Saskaņā ar ES tiesību aktiem Komisijai, cita starpā izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) subsīdijas, ir jāpalīdz dalībvalstīm izstrādāt stratēģijas un plānus, lai samazinātu jūras piedrazojumu ar zvejas rīkiem. Šie centieni var ietvert kampaņas un informētības vairošanas programmas par šādu atkritumu ietekmi uz jūras ekosistēmām, pētījumus par bioloģiski noārdāmu/kompostējamu zvejas rīku izmantošanas iespējām, zvejnieku izglītības projektus un īpašas publiskas programmas plastmasas un citu priekšmetu izzvejošanai no jūras vides.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Direktīva 2008/98/EK nosaka vispārīgas minimālās prasības ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Šīm prasībām būtu jāattiecas arī uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām, kas izveidotas ar šo direktīvu. Tomēr ar šo direktīvu tiek noteiktas vēl citas prasības attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību, piemēram, prasība, ka konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu ražotājiem ir jāsedz piedrazojuma satīrīšanas izmaksas.

(19)  Direktīva 2008/98/EK nosaka vispārīgas minimālās prasības ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Šīm prasībām būtu jāattiecas arī uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām, kas izveidotas ar šo direktīvu. Tomēr ar šo direktīvu tiek noteiktas vēl citas prasības attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību, piemēram, prasība, ka konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu ražotājiem ir jāsedz piedrazojuma satīrīšanas izmaksas. Attiecībā uz zvejas rīkiem dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka plastmasu saturošu zvejas rīku ražotāju veiktie finansiālie ieguldījumi, pildot no ražotāja atbildības izrietošos pienākumus, tiek modulēti, jo īpaši ņemot vērā tirgū laižamo zvejas rīku ilglietojamību, remontējamību, atkalizmantojamību un reciklējamību.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Informētības palielināšana par vienreizlietojamas plastmasas un zvejas rīku radītajiem atkritumiem un ievērojamo ietekmi uz vidi būtu jāuzskata par ES stratēģijas attiecībā uz plastmasu būtisku elementu, ņemot vērā, ka tā dos iespēju iedzīvotājiem veicināt plastmasas atkritumu samazināšanu. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu informētību par šo jautājumu un tā risināšanai pieejamo finanšu atbalstu, un jāveicina apmaiņa ar labāko praksi starp kopienām un tīkliem.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu1 Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumu un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Izvērtējumā būtu arī jāapsver, vai tikām ir panākts tāds zinātnes un tehnikas progress — tostarp vai ir izstrādāti bionoārdāmi materiāli vai sagatavoti kritēriji vai standarti attiecībā uz plastmasas bionoārdāmību jūras vidē, kā to paredz Eiropas Plastmasas stratēģija —, ka ir iespējams noteikt standartu attiecībā uz konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu bionoārdāmību jūras vidē. Tas ietver arī standartu, kā testēt, vai fiziska un bioloģiska sadalīšanās jūras vidē nozīmē, ka plastmasa pilnībā sadalās oglekļa dioksīdā (CO2), biomasā un ūdenī tik īsā periodā, ka plastmasa nekaitē jūras organismiem un nenotiek tās uzkrāšanās vidē. Ja tā tiešām ir, tad šādam standartam atbilstošus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus varētu atbrīvot no tirgū laišanas aizlieguma. Lai gan Eiropas Plastmasas stratēģijā jau ieskicēti pasākumi šajā jomā, tajā atzīts, ka ir sarežģīti paredzēt tiesisko regulējumu bionoārdāmai plastmasai, jo dažādās jūrās valda dažādi apstākļi.

(22)  Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu1 Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Izvērtējuma pamatā būtu jāliek šīs direktīvas īstenošanas laikā gūtā pieredze un savāktie dati un saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK vai Direktīvu 2008/98/EK savāktie dati. Balstoties uz izvērtējumu, varētu noskaidrot, vai ir vajadzīgi vēl citi pasākumu un vai, ņemot vērā datus no jūras piedrazojuma monitoringa Savienībā, ir jāpārskata pielikums, kurā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi. Izvērtējumā būtu arī jāapsver, vai tikām ir panākts tāds zinātnes un tehnikas progress — tostarp vai ir izstrādāti bionoārdāmi materiāli vai sagatavoti kritēriji vai standarti attiecībā uz plastmasas bionoārdāmību jūras vidē, kā to paredz Eiropas Plastmasas stratēģija —, ka ir iespējams noteikt standartu attiecībā uz konkrētu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu vai plastmasu saturošu zvejas rīku bionoārdāmību jūras vidē. Tas ietver arī standartu, kā testēt, vai fiziska un bioloģiska sadalīšanās jūras vidē esošajos apstākļos nozīmē, ka plastmasa pilnībā sadalās oglekļa dioksīdā (CO2), biomasā un ūdenī tik īsā periodā, ka plastmasa nekaitē jūras organismiem un nenotiek tās uzkrāšanās vidē. Ja tā tiešām ir, tad šādam standartam atbilstošus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus varētu atbrīvot no tirgū laišanas aizlieguma. Lai gan Eiropas Plastmasas stratēģijā jau ieskicēti pasākumi šajā jomā, tajā atzīts, ka ir sarežģīti paredzēt tiesisko regulējumu bionoārdāmai plastmasai, jo dažādās jūrās valda dažādi apstākļi.

_________________

_________________

1 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

1 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem atkritumu jomā Komisijai un dalībvalstīm ir jāatbalsta plāni piedrazojuma savākšanai jūrā, ja iespējams, iesaistot zvejas kuģus, un jānodrošina ostas iekārtu atbilstība šāda piedrazojuma savākšanai un apstrādei, jo īpaši reciklēšanai; tādi paši stimuli, kas attiecas uz atpakaļ atvestajiem zvejas rīkiem, būtu vienlīdz jāpiemēro jūrā pasīvi izzvejotiem atkritumiem, kā arī atkritumiem, kuri nozvejoti saskaņā ar piedrazojuma izzvejošanas iniciatīvām; uz ostas iekārtām attiecinātajām prasībām vajadzētu būt samērīgām, un tām nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu mazām ostām bez personāla vai attālām ostām, jo īpaši uz nomaļām salām;

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs direktīvas mērķis ir novērst un samazināt noteiktu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem darījumdarbības modeļiem, produktiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību.

Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt Savienības līdzdalību globālās jūras plastmasas piedrazojuma problēmas risināšanā, novēršot un samazinot noteiktu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību, kā arī veicinot pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem darījumdarbības modeļiem, produktiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvāku un ilgtspējīgāku darbību.

Pamatojums

Priekšlikuma mērķim vajadzētu būt redzamākam: Eiropas Savienība rada salīdzinoši nelielu jūras piedrazojuma daļu visā pasaulē, jo tā patērē aptuveni 16 % no pasaulē izmantotajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem. Tomēr ES var būt svarīga loma, rodot risinājumu un ar savu piemēru izveidojot pozitīvas mijiedarbības ciklu.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  “zvejas rīks” ir jebkurš priekšmets vai aprīkojuma daļa, ko zvejā un akvakultūrā izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai vai ķeršanai vai kas peld pa jūras ūdens virsmu un tiek izmantots šādu jūras bioloģisko resursu pievilināšanai un ķeršanai;

(3)  “zvejas rīks” ir jebkurš priekšmets vai aprīkojuma daļa, ko zvejā un akvakultūrā izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai vai ķeršanai, vai paturēšanai zivjaudzētavās vai kas peld pa jūras ūdens virsmu un tiek izmantots šādu jūras bioloģisko resursu pievilināšanai, ķeršanai vai paturēšanai;

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  “par atkritumiem kļuvis zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, ko aptver Direktīvas 2008/98/EK atkritumu definīcija, tostarp visas atsevišķās sastāvdaļas, vielas vai materiāli, kas zvejas rīka izmešanas brīdī bija tā daļa vai tam piestiprināti;

(4)  “par atkritumiem kļuvis zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, ko aptver Direktīvas 2008/98/EK atkritumu definīcija, tostarp visas atsevišķās sastāvdaļas, vielas vai materiāli, kas zvejas rīka izmešanas vai pazaudēšanas brīdī bija tā daļa vai tam piestiprināti;

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  “pasīvi izzvejoti atkritumi” ir zvejas darbību laikā tīklos savāktie atkritumi;

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no izmantotajiem tirdzniecības paņēmieniem — tostarp distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES50 nozīmē — tirgū laiž vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus, izņemot personas, kas veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/201351 4. panta 28. punktā definētās zvejas darbības;

(10)  “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no izmantotajiem tirdzniecības paņēmieniem — tostarp distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES50 nozīmē — tirgū laiž vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus, izņemot personas, kas veic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/201351 4. panta 25. un 28. punktā definētās zvejas darbības vai nodarbojas ar akvakultūru;

_________________

_________________

50 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64.–88. lpp.).

50 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64.–88. lpp.).

51Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

51Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem pielikuma D daļā uzskaitītajiem, tirgū laistajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, ar ko patērētājus informē par vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem pielikuma D daļā uzskaitītajiem, tirgū laistajiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, ar ko patērētājus informē par šādiem aspektiem:

(a)  veidi, kā pienācīgi nodot šo izstrādājumu atkritumos, vai veidi, kā šo izstrādājumu nevajag izmest atkritumos;

(a)  veidi, kā pienācīgi nodot šo izstrādājumu atkritumos, vai veidi, kā šo izstrādājumu nevajag izmest atkritumos;

(b)  negatīvā vidiskā ietekme, ko rada piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā izstrādājumus izmet atkritumos;

(b)  negatīvā vidiskā ietekme, ko rada piedrazošana vai citi nepienācīgi veidi, kā izstrādājumus izmet atkritumos, un

(c)  plastmasu klātesamība izstrādājumā.

(c)  plastmasu klātesamība izstrādājumā un attiecīgā gadījumā alternatīvu izstrādājumu ar analogām darbības īpašībām pieejamība.

2.  Komisija līdz … [12 mēneši pirms šīs direktīvas transponēšanas beigu termiņa] pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka 1. punktā minētā marķējuma specifikācijas. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

2.  Komisija līdz … [12 mēneši pirms šīs direktīvas transponēšanas beigu termiņa] pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka 1. punktā minētā marķējuma specifikācijas. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

 

3.  Neskarot 1. punktu, uz zvejas rīkiem attiecas marķēšanas prasības, kas pieņemtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.”

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas laisti Savienības tirgū, tiek izveidotas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem par ražotāja paplašinātu atbildību.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas laisti Savienības tirgū, tiek izveidotas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK noteikumiem par ražotāja paplašinātu atbildību. Dalībvalstis nodrošina, ka ar šīm ražotāja paplašinātas atbildības shēmām panāk zvejas rīku savākšanas un reciklēšanas līmeņa uzlabošanos. Lai to nodrošinātu, dalībvalstis prasa, lai shēmās cita starpā:

 

(a)  būtu iekļautas uzraudzības, izsekošanas un ziņošanas programmas;

 

(b)  tiktu ietvertas izguves darbību izmaksas.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis var arī izveidot depozīta sistēmas, lai veicinātu vecu, pamestu vai nestabilu zvejas rīku atdošanu atpakaļ, paredzot modulēšanu atkarībā no zvejas rīku vai to daļu nejauša zuduma riska.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Dalībvalstis pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka plastmasu saturošu zvejas rīku ražotāju veiktie finansiālie ieguldījumi, pildot no ražotāja atbildības izrietošos pienākumus, tiek modulēti, jo īpaši ņemot vērā zvejas rīku, kurus ražotāji laiž tirgū, ilglietojamību, remontējamību, atkalizmantojamību un reciklējamību.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.c  Dalībvalstis īsteno arī papildu finansiālus stimulus zvejniekiem atvest uz krastu par atkritumiem kļuvušus zvejas rīkus, kā arī citus plastmasas atkritumus, ko zvejnieki savākuši jūrā. Dalībvalstis pēc iespējas likvidē visus nevajadzīgos juridiskos un finansiālos birokrātiskos šķēršļus un apgrūtinājumus par atkritumiem kļuvušu zvejas rīku un plastmasas atkritumu savākšanai un izkraušanai krastā.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  veicina īpašas publiskas programmas izveidi plastmasas un citu priekšmetu izcelšanai no jūras gultnes;

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  izveido ES mērogā obligātu digitālu ziņošanas sistēmu, kas paredzēta atsevišķiem zvejas kuģiem, lai paziņotu par zvejas rīku zudumu jūrā, ar mērķi atbalstīt izgūšanas darbības;

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Simulēšanas shēmas

 

1.  Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansētās darbības programmās dalībvalstis ietver finansiālu atbalstu rīcības plāna izstrādei sadarbībā ar ražotāju organizācijām, kuģu īpašnieku asociācijām, publiskajām iestādēm, vides aizsardzības organizācijām un visu attiecīgo nozari. Tajā ietver pasākumus, kas attiecas uz atkritumu un zvejas rīku izgūšanu, kā arī atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras un kuģu un ostu procesu uzlabošanu.

 

2.  Dalībvalstis izveido ostās zvejas tīklu deponēšanas, izgūšanas un atpakaļnodošanas shēmu, ko iekļauj saskaņā ar 1. punktu izveidotajā rīcības plānā.

 

3.  Dalībvalstis izveido ostās tīklu kontroles un reģistrēšanas shēmu, ko iekļauj saskaņā ar 1. punktu izveidotajā rīcības plānā.

 

4.  Dalībvalstis izstrādā atbalsta mehānismus labāk izsekojamu un mazāk piesārņojošu tīklu pētniecībai un izstrādei, paredzot stimulus zvejas rīku ražotājiem. Tas ietver investīcijas tādu jaunu materiālu izstrādē, kuriem ir mazāka ietekme uz vidi.

Pamatojums

Kā izklāstīts 16. apsvērumā, ir vajadzīgi stimuli operatoriem, lai veicinātu jūras vides aizsardzības kultūru, pakāpeniski samazinātu jūras piedrazojumu un samazinātu tīklu zaudēšanu jūrā.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

9.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.b pants

 

Pasīvi izzvejoti atkritumi

 

1.  Dalībvalstis pieņem samērīgu valsts plānu, lai nodrošinātu, ka visās ostās, kurās zvejas kuģi var piestāt, izņemot mazas ostas bez personāla un attālas ostas, jo īpaši uz nomaļām salām, parastās zvejas darbībās pasīvi izzvejotie atkritumi tiek savākti un pēc tam apstrādāti nolūkā stimulēt to dalītu savākšanu, atkalizmantošanu un reciklēšanu.

 

2.  Šos plānus izstrādā saskaņā ar vadlīnijām, kas izklāstītas OSPAR Ieteikumā 2016/1 par jūras piedrazojuma samazināšanu, īstenojot piedrazojuma izzvejošanas iniciatīvas.

 

3.  Papildus resursiem, kas kļuvuši pieejami EJZF, dalībvalstis var izveidot un uzturēt valsts fondu, lai atbalstītu zvejas kuģu pasīvi izzvejoto atkritumu savākšanu. Šo fondu var izmantot, lai nodrošinātu atkritumu izzvejošanas iniciatīvas darbību, tostarp apgādājot kuģus ar atkritumu uzglabāšanas iekārtām, veicot pasīvi izzvejoto atkritumu uzraudzību, piedāvājot apmācību un veicinot brīvprātīgu dalību iniciatīvas īstenošanā un atkritumu apstrādes izmaksu segšanā, kā arī finansējot personāla izmaksas, kas vajadzīgas šo shēmu darbībai.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic pasākumus, lai pielikuma G daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku patērētājus informētu:

Dalībvalstis veic pasākumus, lai pielikuma G daļā uzskaitīto vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku visus attiecīgos dalībniekus, jo īpaši patērētājus, zvejas nozari un zvejnieku kopienas informētu:

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  par to, kādas ir šiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pieejamās atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas iespējas, kā arī pareizas atkritumu apsaimniekošanas paraugprakse, ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 13. pantu;

(a)  par to, kādas ir šiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pieejamās atkārtoti izmantojamās alternatīvas, atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas iespējas, kā arī pareizas atkritumu apsaimniekošanas paraugprakse, ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 13. pantu;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  programmas tiek popularizētas, lai palielinātu informētību par mikroplastmasas un plastmasas atkritumu ietekmi uz jūras vidi un lai nepieļautu to nonākšanu jūrā.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, ka vadlīnijas ir pieejamas visiem attiecīgajiem dalībniekiem, jo īpaši zivsaimniecības nozarē, lai tie varētu veikt no plastmasu saturošiem zvejas rīkiem radušos atkritumu samazināšanai nepieciešamos pasākumus.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācija par īstenošanas monitoringu

Informācija par īstenošanas monitoringu un ziņošanas pienākumi

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  aplēsi par to izstrādājumu radīto jūras atkritumu apmēru, uz kuriem attiecas šī direktīva, nolūkā uzraudzīt veikto pasākumu ietekmi;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Katru kalendāro gadu dalībvalstis paziņo Komisijai datus par tirgū laistajiem plastmasu saturošajiem zvejas rīkiem un par savāktajiem un apstrādātajiem zvejas rīkiem. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 4. punktu.

 

Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 4. punktu ir pieņemts īstenošanas akts, ar ko nosaka paziņošanas formātu.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros noteikts 1. punktā minētās datu kopas, informācijas un datu sniegšanas formāts. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

4.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikts 1. un 3.a punktā minētās datu kopas, informācijas un datu sniegšanas formāts. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  ir notikusi zvejas rīku reciklēšanas līmeņa pietiekama uzlabošana un vai ir nepieciešama kvantitatīvu mērķu noteikšana, lai nodrošinātu pietiekamu progresu nākotnē;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  ir iespējams noteikt saistošus kvantitatīvus Savienības mērķrādītājus plastmasu saturošu zvejas rīku reciklēšanai;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  vai ir panākts pietiekams zinātnes un tehnikas progress un ir izstrādāti kritēriji vai standarts par bionoārdāmību jūras vidē, kas piemērojami vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un to vienreizlietojamiem aizstājējiem, lai vajadzības gadījumā varētu noskaidrot, uz kādiem izstrādājumiem vairs nav vajadzīgs attiecināt ierobežojumus laišanai tirgū.

(c)  vai ir panākts pietiekams zinātnes un tehnikas progress un ir izstrādāti kritēriji vai standarts par bionoārdāmību jūras vidē, kas piemērojami vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem vai plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un to aizstājējiem, lai vajadzības gadījumā varētu noskaidrot, uz kādiem izstrādājumiem vairs nav vajadzīgs attiecināt ierobežojumus laišanai tirgū.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšana

Atsauces

COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.6.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

11.6.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Renata Briano

14.6.2018

Izskatīšana komitejā

20.6.2018

29.8.2018

 

 

Pieņemšanas datums

24.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, David Coburn, Linnéa Engström, Sylvie Goddyn, Mike Hookem, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Ricardo Serrão Santos, Ruža Tomašić, Peter van Dalen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ole Christensen, Rosa D’Amato, Norbert Erdős, John Flack, Francisco José Millán Mon, Nils Torvalds

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Howarth

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15

+

ALDE

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

ECR

Peter van Dalen, John Flack, Ruža Tomašić

PPE

Norbert Erdős, Werner Kuhn, Gabriel Mato, Francisco José Millán Mon

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Ole Christensen, John Howarth, Ricardo Serrão Santos

VERTS/ALE

Marco Affronte, Linnéa Engström

0

-

 

 

3

0

EFDD

David Coburn, Mike Hookem

ENF

Sylvie Goddyn

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšana

Atsauces

COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

28.5.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

11.6.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

5.7.2018

ITRE

11.6.2018

AGRI

5.7.2018

PECH

11.6.2018

 

JURI

11.6.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

JURI

24.9.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Frédérique Ries

7.5.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

51

10

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Arne Gericke, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Jiří Maštálka, Valentinas Mazuronis, Joëlle Mélin, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Rory Palmer, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian-Silviu Buşoi, Nicola Caputo, Jørn Dohrmann, Christofer Fjellner, Peter Jahr, Danilo Oscar Lancini, Tilly Metz, Younous Omarjee, Aldo Patriciello, Carolina Punset, Christel Schaldemose, Bart Staes, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kati Piri

Iesniegšanas datums

11.10.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

51

+

ALDE

Catherine Bearder, Anneli Jäätteenmäki, Valentinas Mazuronis, Carolina Punset, Frédérique Ries, Nils Torvalds

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke

EFDD

Piernicola Pedicini

ENF

Sylvie Goddyn, Joëlle Mélin

GUE/NGL

Lynn Boylan, Kateřina Konečná, Jiří Maštálka, Younous Omarjee

NI

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Cristian-Silviu Buşoi, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Christofer Fjellner, Karl-Heinz Florenz, Jens Gieseke, Julie Girling, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Peter Jahr, Peter Liese, Annie Schreijer-Pierik, Adina-Ioana Vălean

S&D

Biljana Borzan, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Miriam Dalli, Seb Dance, Jytte Guteland, Karin Kadenbach, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Kati Piri, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Tilly Metz, Michèle Rivasi, Bart Staes

10

-

ECR

Jørn Dohrmann

ENF

Danilo Oscar Lancini

PPE

Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, György Hölvényi, Giovanni La Via, Miroslav Mikolášik, Aldo Patriciello, Renate Sommer

S&D

Nicola Caputo

3

0

ECR

Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha

EFDD

Julia Reid

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 19. oktobrisJuridisks paziņojums