Procedūra : 2018/2005(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0319/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0319/2018

Debates :

PV 25/10/2018 - 9
CRE 25/10/2018 - 9

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.23
CRE 25/10/2018 - 13.23

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0439

ZIŅOJUMS     
PDF 795kWORD 97k
12.10.2018
PE 622.206v02-00 A8-0319/2018

par globalizācijas radīto iespēju izmantošanu: tirdzniecības aspekti

(2018/2005(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Joachim Schuster

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par globalizācijas radīto iespēju izmantošanu: tirdzniecības aspekti

(2018/2005(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. maija pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra paziņojumu “Līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika globalizācijas iespēju izmantošanai” (COM(2017)0492),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. septembra regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai (COM(2017)487),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. decembra rezolūciju „Virzība uz digitālās tirdzniecības stratēģiju“(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra ziņojumu “Ziņojums par stratēģijas “Tirdzniecība visiem” īstenošanu. Progresīvas tirdzniecības politikas īstenošana globalizācijas iespēju izmantošanai” (COM(2017)0491),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 9. novembra ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (2016. gada 1. janvāris–2016. gada 31. decembris) (COM(2017)0654),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 26. jūnija rezolūciju Nr. 26/9 un jo īpaši tajā ietverto lēmumu izveidot beztermiņa starpvaldību darba grupu jautājumos par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā ar mandātu izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, ar kura palīdzību starptautisko cilvēktiesību aktos regulēt transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbību,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatprincipus attiecībā uz novērtējumu par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmi uz cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean Claude Juncker 2017. gada 13. septembra runu par stāvokli Savienībā,

–  ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2321, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis(5),

–  ņemot vērā tā nostāju 2017. gada 16. martā pirmajā lasījumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības sistēmu konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvas, tantala, volframa, to rūdu un zelta atbildīgu importētāju pašsertifikācijai attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi (6),

–  ņemot vērā tā nostāju 2016. gada 4. oktobrī pirmajā lasījumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(9),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 26. februāra neoficiālo dokumentu “Atskats un turpmākā rīcība saistībā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu īstenošanas un izpildes uzlabošanu ES brīvās tirdzniecības nolīgumos”,

–  ņemot vērā 2015. gada 14. jūlija Komisijas dienestu darba dokumentu par ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām īstenošanas pašreizējo situāciju (SWD(2015)0144),

–  ņemot vērā ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbību, kas publicētas 2018. gada 31. maijā,

–  ņemot vērā to, ka ANO Ģenerālajā asamblejā 2017. gada 18. septembrī darbu sāka Alianse pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2017. gada 10. aprīļa atzinumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības uzlabošanu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ES līmenī (FRA Atzinums Nr. 1/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK), it īpaši tās 4. panta 1. punktu, kas aizliedz turēt verdzībā vai nebrīvē,

–  ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un PTO 2017. gada 10. aprīlī publicēto politikas dokumentu „Making trade an engine of growth for all: the case for trade and for policies to facilitate adjustment” (Tirdzniecības veicināšana, lai tā kļūtu par izaugsmes dzinējspēku visiem: tirdzniecība un politika, kas veicina pielāgošanos),

–  ņemot vērā EASO svarīgāko jautājumu dokumentu „Making Globalisation Work: Better Lives For All” (Globalizācijas izmantošana — labāka dzīve visiem)(10),

–  ņemot vērā UNESCO 1970. gada Konvenciju par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada UNIDROIT Konvenciju par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem,

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta kopīgo paziņojumu “Virzībā uz ES stratēģiju starptautiskās kultūras attiecībās” (JOIN(2016)0029),

–  ņemot vērā ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas ir spēkā no 2018. gada 25. aprīļa(11),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. gada Pamattiesību hartas 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167., 207., 208. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0319/2018),

A.  tā kā globalizācija ir nepārtraukts process, kas ir radījusi jaunus nākotnes politiskos, ekonomiskos un sociālos uzdevumus, kuru pamatā ir straujā tehnoloģiskā attīstība, un tā kā izmaiņas būs gandrīz visos sektoros; tā kā tiesiskais un normatīvais regulējums atpaliek no šīm norisēm, apdraudot vērā ņemamus sociālos sasniegumus;

B.  tā kā ienākumu nevienlīdzība joprojām sasniedz vēsturiski augstus līmeņus, taču to pasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā nabadzībā, ir samazinājusies no 44 % 1980. gadā līdz 10 % 2015. gadā; tā kā Parlaments piekrīt Komisijai, ka globalizācija rada problēmas arī tāpēc, ka tās ieguvumi nav vienmērīgi sadalīti cilvēku un reģionu starpā, un ja vien netiks veikti aktīvi pasākumi, pastāv risks, ka globalizācija varētu pastiprināt tehnoloģiskā progresa un nesenās ekonomikas krīzes radīto ietekmi un vēl vairāk palielināt nevienlīdzību un sociālo polarizāciju;

C.  tā kā pasaules tirdzniecības atvērtībai un globalizācijai ir bijusi pozitīva ietekme, ļaujot miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības un tādējādi veicinot valstu ekonomikas izaugsmi, labklājību un konkurētspēju; tā kā globalizācija rada arī problēmas un tās ieguvumi nav vienmērīgi sadalīti cilvēku un reģionu starpā; tā kā globalizācija nedrīkst notikt uz vides rēķina; tā kā ES iedzīvotāji aizvien biežāk pieprasa, lai Savienības tirdzniecības politika nodrošinātu, ka preces, kas tiek laistas ES tirgū, ir ražotas pienācīgos un ilgtspējīgos apstākļos un lai mainīgajā globālajā kontekstā ES atbalsta uz vērtībām balstītu tirdzniecības programmu;

D.  tā kā uz vērtībām balstītai atvērtai un taisnīgai tirdzniecības un ieguldījumu politikai ir vajadzīga plaša atbalsta politika, lai maksimāli palielinātu ieguvumus un samazinātu zaudējumus, ko tirdzniecības liberalizācija rada ES un trešo valstu iedzīvotājiem un ekonomikai, tā kā, lai izbeigtu nabadzību un panāktu sociālo un vides progresu, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai vajadzētu kļūt par izšķirošo kritēriju, kas apliecina Savienības tirdzniecības politikas un attiecību panākumus;

E.  tā kā protekcionisms ir vienkāršots un vājš globalizācijas radīto problēmu risinājums; tā kā protekcionisma politikai, kas nav īstenota saskaņā ar PTO noteikumiem, būs domino efekts visos gadījumos, kas negatīvi ietekmēs importētājus, eksportētājus un patērētājus; tā kā godīgām un ētiskām tirdzniecības attiecībām jākļūst par starptautisko ekonomisko attiecību normu;

F.  tā kā cilvēku darbības izraisītās klimata pārmaiņas paātrinās, pārsniedzot pesimistiskākās IPCC prognozes attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības strauju mazināšanos un piesārņojuma, jo īpaši saistībā ar ogļūdeņražu izmantošanu, radītu draudu ekosistēmu, jo īpaši jūras ekosistēmu, izdzīvošanai vidējā termiņā;

G.  tā kā Eiropas Savienībai ir tiesības pieņemt kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecības politikas pasākumus nolūkā aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību un kultūras mantojumu un sekmēt 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu attiecība uz pilnvērtīgu izglītību; tā kā šajos citos noteikumos ietilpst arī LESD 207. pantā definētā kopējā tirdzniecības politika;

H.  tā kā LES 3. panta 3. punkts paredz, ka Eiropas Savienībai ir jārespektē sava lielā kultūras un valodu daudzveidība un jānodrošina Eiropas kultūras mantojuma saudzēšana un vairošana;

I.  tā kā Eiropai ir daudz dažādu tradīciju un spēcīgas kultūras un radošās nozares, mazie un vidējie uzņēmumi un dažādas publisko plašsaziņas līdzekļu struktūru un publiskās filmu finansēšanas sistēmas, un tā kā saskaņā ar ES starptautiskās tirdzniecības pieeju kultūras daudzveidības, kultūras pieejamības un demokrātiskā dialoga veicināšanai arī turpmāk ir jābūt vienam no vadošajiem principiem;

J.  tā kā kultūras un radošās nozares veicina pienācīgu darbvietu radīšanu un ekonomisko labklājību un rada aptuveni 2,6 % ES IKP, nodrošinot augstākus izaugsmes tempus nekā pārējās ekonomikas nozares, un pieder pie visnoturīgākajām nozarēm finanšu krīzes laikā; tā kā kultūras un radošo nozaru preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstība būs nozīmīgs ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas dzinulis Eiropā;

K.  tā kā Vispārīgā datu aizsardzības regulā ir paredzēti augsti personas datu apstrādes standarti, kuri nosaka noteiktu atbildības līmeni platformām un straumēšanas pakalpojumiem starptautiskās tirdzniecības regulējumā;

L.  tā kā globalizācijas izmantošana tirdzniecības aspektos attiecībā uz kultūras priekšmetiem paredz visu starptautisko kultūras mantojuma aizsardzības konvenciju stingru ievērošanu, jo īpaši Hāgas 1954. gada konvencijas, 1970. gada UNESCO konvencijas un 1995. gada konvencijas un UNIDROIT konvencijas noteikumu ievērošanu;

M.  tā kā starpkultūru dialogs sekmē cieņu un savstarpēju sapratni un veicina taisnīgāku sociālo un ekonomisko apmaiņu, tostarp tirdzniecību, palīdzot izstrādāt praksi, kas veicina visu pušu intereses līdzsvarotākā veidā un ar pietāti, kā arī cīnīties pret negodīgu praksi, piemēram ļaunprātīgām klauzulām un uzspiestiem vienpusējiem nosacījumiem,

Globalizācijas iespēju izmantošana

1.  atzinīgi vērtē Komisijas pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu un tajā apskatītās iespējas atvieglot globalizācijas pozitīvās ietekmes izmantošanu, vienlaikus norādot, ka jānovērš tās negatīvās sekas;

2.  uzsver, ka starptautiskajai tirdzniecībai ir ne tikai izšķiroša nozīme ekonomikas attīstībā un valstu sadarbībā globalizētā ekonomikā, bet tā būtiski ietekmē arī mieru, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību, nabadzības izskaušanu un uzturnedrošību, cilvēktiesībām un cīņu pret klimata pārmaiņām; līdz ar to atzīst, ka Eiropas Savienība aizvien vairāk ir atbildīga par ieguldījumu šo jautājumu risināšanā tās globālajā tirdzniecībā un ārējās attiecībās;

3.  norāda, ka efektīvi ir jāpastiprina kontrole par divējāda lietojuma preču tirdzniecību, un līdz ar to aicina īstenot Savienības Starptautiskās ieroču tirdzniecības nolīgumā paredzētās saistības;

Stāvokļa izvērtēšana

4.  norāda, ka globalizācijas dēļ valstu un ekonomiku savstarpējā atkarība ir kļuvusi aizvien ciešāka; norāda, ka tas ir sekmējis starptautisko vērtību ķēžu veidošanos, un norāda, ka šīs vērtību ķēdes pārstrukturē starptautisko darba dalīšanu, kā arī valstu savstarpējo atkarību; atgādina, ka to ārkārtīgi sarežģītais raksturs, pārredzamības trūkums un atbildības vājināšanās var palielināt cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu risku, faktisku nesodāmību par noziegumiem pret vidi un izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanu lielā apmērā; atkārtoti norāda uz kopējos noteikumos un vērtībās balstītas ES tirdzniecības politikas priekšrocībām, tostarp attiecībā uz cilvēktiesībām, darba apstākļiem un vides aizsardzību;

5.  norāda, ka globalizācijas priekšrocības ir nevienlīdzīgi sadalītas starp reģioniem un sabiedrības grupām, daži reģioni un nozares gūst lielu peļņu, savukārt citus negatīvi ietekmē strukturālas pārmaiņas un bezdarba līmeņa palielināšanās; norāda, ka tas un tādas tehnoloģiskas pārmaiņas kā automatizācija un digitalizācija noteiktās sabiedrības daļās palielina skeptisku vai noraidošu attieksmi pret globalizāciju; norāda, ka finanšu un ekonomikas krīze ir ietekmējusi ienākumu sadali un ir krasi palielinājusi nabadzības problēmu; ņem vērā, ka 2014. gadā vidējais Džini koeficients attiecībā uz mājsaimniecību reālo izmantojamo ienākumu sasniedza pēdējo 30 gadu laikā nepieredzēti augstu līmeni, bet parādīja īpaši negatīvas tendences mājsaimniecībās ar nelieliem vai vidēja līmeņa ienākumiem; konstatē, ka daudzās ES dalībvalstīs ir samazinājusies vidusšķira, vienlaikus ir attiecīgi samazinājusies tās kopējā ienākuma daļa; pauž viedokli, ka vidusšķiras samazināšanās, iedzīvotāju bažas zaudēt savu sociālo un ekonomisko stāvokli, un skeptiska attieksme pret globalizāciju, var novest pie protekcionisma, kurš sniedz vienkāršotu iespēju apkarot kopējas bažas; norāda, ka šajā kontekstā atbilstīga reakcija nav ne nacionālistiski protekcioniskā, ne arī ierastās darbības politika;

6.  norāda, ka ilgtspējīgas un pārtikušas iekšzemes nākotnes izredzes veicina nelegālās migrācijas plūsmu samazināšanu Eiropā un atvieglo to pārvaldību;

7.  norāda — ja ekonomikā ir problēmas, cieš arī demokrātija; konstatē, ka demokrātija samazinās gandrīz visās valstīs; uzsver, ka iedzīvotājiem ir daudz vairāk iespēju nekā agrāk, bet daudzi uzskata, ka demokrātija viņiem vairs nav piemērota; norāda, ka šī tendence palīdz veidot autokrātiskas un nedemokrātiskas valstis, kurām izdodas ietekmēt mūsu sabiedrību un kuras gūst labumu no sabiedrības negatīvās attieksmes pret globalizāciju;

8.  norāda, ka strauji pieaug Ķīnas un citu Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomiskā nozīme; uzsver tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu palielināšanos šajā reģionā; norāda, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados; apzinās, ka tas relatīvi mazinās pašreizējo globālo Eiropas un Ziemeļamerikas ekonomikas centru nozīmi, kā arī izvirzīs jaunus uzdevumus attiecībā uz vērtībās balstītas starptautiskās tirdzniecības politikas saglabāšanu; uzsver, ka ir svarīgi pielāgoties šiem jaunajiem ekonomikas uzdevumiem; tādēļ atkārto, ka ir jāturpina stiprināt noteikumos un vērtībās balstīta daudzpusēja sistēma; uzsver, ka šāda attīstība var apdraudēt Eiropas stratēģiskās intereses;

9.  norāda, ka globalizācija ir sekmējusi ātrāku un plašāku tehnoloģiju un inovāciju izplatību un ka tehnoloģija var būt galvenais faktors, kas veicina tirdzniecību; uzsver, ka ES vēl nav izstrādājusi digitālās tirdzniecības stratēģiju un nav apzinājusi priekšrocības, ko internets un digitālās virsgrāmatas tehnoloģijas var radīt starptautiskajai tirdzniecībai;

10.  norāda, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ievērojami pieaug uz tā palielina savu tirgus daļu uz Eiropas un Ziemeļamerikas rēķina; norāda, ka Ķīnas jaunā iniciatīva „Viena josla, viens ceļš“ ir tās mēģinājums kļūt par pasaules ekonomikas lielvaru; uzsver, ka arī Eiropā izplatās Ķīnas ietekme, kura nav tikai ekonomiska, bet ietver arī stratēģisko un ar drošību saistīto aspektu; uzskata, ka stratēģija „America First“ ir mēģinājums pārvarēt Amerikas Savienoto Valstu lejupslīdi un ka tas ir destruktīvs spēks uz noteikumiem balstītā pasaules ekonomiskajā kārtībā;

11.  norāda, ka pēdējās desmitgadēs transatlantiskās attiecības vienmēr ir nodrošinājušas brīvu un vērtībās balstītu globālo tirdzniecību un tādām tām vajadzētu būt arī turpmāk; konstatē, ka šajā ziņā jaunu ierosmi varētu sniegt transatlantisko attiecību nolīgums;

12.  norāda, ka daudzpusējā pasaules ekonomiskā kārtība, kuras centrā ir PTO, nespēj starptautiskajos nolīgumos integrēt šīs pamatīgās pārmaiņas un valstu jaunās intereses; norāda, ka pieaugošais ASV un citu valstu protekcionisms, kā arī jaunattīstības valstu vajadzību un vēlmju neņemšana vērā starptautiskos nolīgumos vājina PTO; uzskata, ka PTO Apelācijas institūcijai ir īpaši svarīga nozīme tirdzniecības strīdu izšķiršanā, un pauž nopietnas bažas par to, ka ASV bloķē institūcijas locekļu iecelšanu amatā, tādējādi apdraudot PTO darbību; aicina Komisiju rīkoties elastīgi attiecībā uz PTO Apelācijas institūcijas reformu, taču prasīt saglabāt divpakāpju strīdu izšķiršanas mehānismu; pauž nožēlu par to, ka IAM netiek integrēti pasaules tirdzniecības darba kārtībā un netiek pienācīgi ņemti vērā; uzskata, ka jaunattīstības valstu vajadzības un vēlmes būtu labāk jāatspoguļo starptautiskos nolīgumos, kā arī Dohas attīstības sarunu kārtā;

Eiropas politika

13.  atzīmē, ka ES ir uzticēts uzdevums sekmīgi darboties šajā mainīgajā pasaules ekonomikas vidē, un tas nozīmē, ka tai jānodrošina sava konkurētspēja, saglabājot sociālos un vides standartus, jāpaplašina sadarbība ar Dienvidaustrumāzijas, kā arī Indijas, Ķīnas un Latīņamerikas ekonomiku, kas strauji attīstās, un jācīnās ar aizvien pieaugošo Amerikas Savienoto Valstu patvaļīgo protekcionismu; norāda, ka ir svarīgi iesaistīties pasaules ekonomikas kārtības pārstrukturēšanā un ievērot jaunattīstības valstu vajadzības, kā arī ekonomiski un sociāli trūcīgo cilvēku vajadzības attīstītajās valstīs; uzsver, ka mērķus sasniegt IAM un īstenot Parīzes nolīgumu ir jāizmanto kā vispārēju pamatu šīs vienošanās īstenošanai, īpaši svarīgi ir panākt politikas saskaņotību attīstībai; uzsver, ka publiskās finanses, oficiālā attīstības palīdzība un iekšējo resursu mobilizācija ir instrumenti, kas ir vajadzīgi IAM īstenošanai;

14.  uzsver atbalsta politikas nozīmi, lai papildinātu globalizācijas radīto pozitīvo ietekmi un iespējas; uzsver, ka ir vajadzīgi strukturēti, pienācīgi līdzsvaroti brīvās tirdzniecības nolīgumi; atkārto, ka atbalsta Komisijas tirdzniecības politiku un tirdzniecības politikas līdzekļu un instrumentu veicināšanu, lai regulētu un risinātu globalizācijas radītās problēmas;

15.  uzskata, ka Eiropas Savienība sniedz nozīmīgu atbalsta satvaru, lai veidotu progresīvus noteikumus tirdzniecības un ieguldījumu jomā, veicinātu ekonomisko sadarbību, tautu solidaritāti un klimata pārmaiņu apkarošanu; mudina Savienību vēl vairāk padziļināt savas iniciatīvas, lai labāk regulētu globalizāciju, izmantojot efektīvus atbalsta pasākumus;

16.  norāda uz dalībvalstu grūtībām vienatnē risināt pārvalstiskās problēmas, piemēram, migrācijas plūsmas, finanšu krīzes un nodokļu apiešanu, terorismu vai klimata pārmaiņas; uzsver kopīgo atbildību un reģionu un pilsētu nozīmi globalizācijas pārvaldībā; norāda, ka Eiropas darbību efektivitāte ir atkarīga no dalībvalstu centieniem;

17.  norāda, ka ES un ASV strīdi ES rada ne vien jaunas problēmas, bet arī lielākas iespējas meklēt jaunus veidus globalizācijas pārvaldībai, veidošanai un atbildībai par to;

Eiropas iekšējā atbilde

18.  piekrīt Komisijai, ka starptautiskās konkurētspējas saglabāšana, vienlaikus nodrošinot augstus sociālos un vides standartus, ir sekmīgas Eiropas stratēģijas priekšnoteikums; atzinīgi vērtē ES iekšējā tirgus turpmāku stiprināšanu, kā arī ekonomiskās savienības konsolidāciju, harmonizējot sociālās aizsardzības standartus, algas un dzīves standartus; uzskata, ka šāda harmonizācija ir būtiska, jo stabils iekšējais tirgus ir priekšnosacījums sekmīgai starptautisko stratēģiju īstenošanai;

19.  norāda, ka starptautiskā konkurētspēja ir ļoti atkarīga no veiksmīgas un sociāli un vides ziņā atbildīgas automatizācijas un digitalizācijas, vienlaikus nodrošinot Eiropas iedzīvotāju privātās dzīves aizsardzību; norāda, ka jaunās tehnoloģijas, īpaši blokķēde, pārveidos starptautiskās tirdzniecības pamatus; norāda, ka ir svarīgi sasniegt mūsu klimata politikas mērķus un pēc iespējas drīzāk jāpāriet uz atjaunojamo enerģiju; uzskata, ka ES nekavējoties ir jāizstrādā reāla un efektīva rūpniecības stratēģija, lai mazinātu ārējo neaizsargātību, vienlaikus veicinot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku; uzskata, ka uz globalizācijas radītajām iespējām un problēmām, kā arī noteiktu trešo valstu nesen veiktajiem pasākumiem ir jāreaģē ar ES tirdzniecības politiku, kas atbalsta atvērtu un godīgu tirdzniecību ar pārredzamiem noteikumiem un stabilu daudzpusēju sistēmu PTO;

20.  norāda, ka saskaņā ar LESD 12. pantu, kurā atzīts, ka patērētāju tiesību aizsardzības prasības ir jāņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības, augstu patērētāju aizsardzības līmeni varētu sasniegt, ieviešot īpašu sadaļu par patērētāju aizsardzību, kur paredzētas tiesiskās garantijas, piemēram, par tiesībām regulēt un par piesardzības principu, kā arī nodrošināt patērētājiem reālas priekšrocības un veicināt patērētāju uzticēšanos, tostarp tiešsaistes pakalpojumos, sekmēt ilgtspējīgu patēriņu, visā nolīguma īstenošanas procesā ņemt vērā patērētāju intereses un veicināt patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu efektīvu īstenošanu, tostarp arī pārrobežu situācijās;

21.  norāda, ka MVU ir jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi; aicina Komisiju izstrādāt Eiropas MVU stratēģiju, lai integrētu MVU starptautiskajās vērtību ķēdēs un pārvarētu ar tirdzniecību saistītus šķēršļus, piemēram, ar tarifiem nesaistītus šķēršļus; norāda, ka piekļuve informācijai ir viens no lielākajiem šķēršļiem MVU dalībai tirgū, kas nozīmē, ka nepieciešams palielināt pārredzamību un atbalstu; prasa Komisijai šajā kontekstā izstrādāt instrumentus, lai atvieglotu MVU izcelsmes noteikumu un preferenču izmantošanu; norāda uz neizmantoto preferenču lielo potenciālu un prasa Komisijai izvirzīt vērienīgus mērķus attiecībā uz izmantošanas rādītājiem; norāda, ka MVU ir svarīgi, lai sasniegtu IAM; aicina iekļaut tirdzniecības nolīgumos īpašas nodaļas par MVU vajadzībām un interesēm, īpaši saistībā ar tirgus pieejamības veicināšanu;

22.  norāda, ka ir vajadzīgi efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti; atzinīgi vērtē neseno tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu, kas ir efektīvi un samērīgi jāīsteno, lai aizsargātu nozares un darbvietas pret importu par dempinga cenām un negodīgi subsidētu importu; apstiprina, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentus nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkos; atbalsta Komisijas pasākumus, kas ieviesti pēc tam, kad ASV noteica tērauda un alumīnija tarifus; norāda, ka pēc iespējas drīzāk ir jāievieš noteikumi par ieguldījumu pārbaudi, lai novērstu ārvalstu ieguldījumus, kuru motivācija ir tikai rūpniecības politika un kuru mērķis ir iegūt Eiropas tehnoloģijas; atgādina, ka vajadzīgs spēcīgs Starptautiskais publiskā iepirkuma instruments; atzinīgi vērtē drosmīgos pasākumus, kas veikti, lai šajos instrumentos integrētu sociālā un vides dempinga dimensiju, un aicina Komisiju turpināt izstrādāt stabilas metodes, lai pilnībā ņemtu vērā šīs dimensijas, tostarp attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem, ko piemēro eksportētājvalstīs;

23.  norāda, ka reaģējot uz globalizācijas radītu darbvietu zudumu, dalībvalstīm jāstiprina darba tirgus politika un apmācības piedāvājums; tomēr norāda, ka vajadzīga Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) reforma, lai risinātu globalizācijas izvirzītos jaunos uzdevumus, tostarp reformētu priekšnoteikumus atbalsta saņemšanai; uzsver, ka EGF ir jākļūst par proaktīvāku instrumentu, kura mērķis ir sagatavot darba ņēmējus un uzņēmumus, lai tie spētu cīnīties pret globalizācijas negatīvo ietekmi; norāda, ka EGF finansējumam jābūt pieejamam mazāku uzņēmumu darbiniekiem; norāda, ka EGF darbības joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu citus politikas rosinātos pielāgojumus un lai tam būtu pietiekams budžets, kā arī piemērots uzraudzības un novērtēšanas mehānisms;

24.  atzīst Komisijas pozītīvos soļus, lai palielinātu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) pārredzamību; aicina Komisiju skeptiskai attieksmei pret globalizāciju stāties pretī ar spēcīgāku tirdzniecības nolīgumu pārredzamību, uzraugot ES noteikumu un tiesību aktu īstenošanu, un sekmējot iedzīvotāju iekļautību; aicina Komisiju sarunās nodrošināt pilnīgu pārredzamību, izmantojot pastāvīgu dialogu ar Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību; aicina Padomi informēt un iesaistīt valstu parlamentus un pilsonisko sabiedrību pirms sarunu pilnvaru apstiprināšanas un sarunu procesā; pauž nožēlu, ka Padome 22. maija secinājumos ir nolēmusi saglabāt pašreizējo stāvokli, pieņemot lēmumu ES BTN sarunu norādes publicēt tikai atsevišķos gadījumos; aicina Padomi publiskot visas sarunu pilnvaras;

25.  uzsver, ka ir vajadzīga globālāka pārvaldība un noteikumi, lai labāk izmantotu globalizāciju; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt vietējo politiku, lai palielinātu ES konkurētspēju un noturību;

26.  norāda, ka ES lauksaimniecības pārtikas produkti atbilst visaugstākajiem standartiem pasaulē; prasa Komisijai nodrošināt, ka importētie lauksaimniecības produkti atbilst ES standartiem, un pastiprināt importēto lauksaimniecības pārtikas produktu pārbaudes to izcelsmes vietās un tad, kad tie sasniedz ES;

27.  atgādina par to, cik svarīgi ir efektīvi īstenot noslēgtos tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu, ka mūsu lauksaimnieki var pilnībā izmantot eksporta iespējas, ko sniedz šādi nolīgumi, piemēram, ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA);

28.  uzsver nepieciešamību izstrādāt jaunus globāla līmeņa tirdzniecības noteikumus un regulējumu, lai regulētu un saskaņotu produktu ražošanas, sociālos un vides standartus pārtikas ražošanas nozarē;

29.  atzinīgi vērtē ES tirdzniecības nolīgumu ar Japānu — ceturto lielāko ES lauksaimniecības produktu eksporta tirgu, — kas pavērs labas eksporta iespējas daudziem ES lauksaimniecības produktu, piemēram, piena ražotājiem;

30.  uzsver, cik svarīgi ir, pirmkārt, nolīgumos iekļaut iedarbīgas un viegli piemērojamas divpusējas aizsardzības klauzulas, kas ļautu uz laiku pārtraukt piemērot preferences, ja, stājoties spēkā tirdzniecības nolīgumam, importa pieaugums nopietni kaitē vai var nopietni kaitēt sensitīvajām nozarēm un, otrkārt, pārskatīt spēkā esošos daudzpusējās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti Regulā 308/2013 (Vienotā TKO regula)(12), kam vajadzētu būt preventīvai lomai attiecībā uz sensitīvajām nozarēm, mainot atsauces apjomu un cenu robežvērtības, paverot iespēju automātiski piemērot apturošus aizsardzības mehānismus gadījumos, kad ir sasniegtas attiecīgās robežvērtības;

31.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgi saglabāt augsta līmeņa pārtikas nodrošinājuma pašpietiekamību; uzskata, ka tirdzniecības globalizācija nedrīkstētu apdraudēt ES lauksaimniecības pārtikas produktu ražotāju dzīvotspēju, jo ilgtermiņā tas varētu novest pie tāda veida atkarības no ārējiem piegādātājiem, kāda jau vērojama enerģētikas nozarē;

32.  norāda, ka šis ir pirmais Komisijas pārdomu dokuments par tirdzniecības iespēju izmantošanu, kurā minēts, ka ir svarīgi uzlabot dzīvnieku labturības standartus, izmantojot ES tirdzniecības un ieguldījumu programmu; atzinīgi vērtē Komisijas pausto gatavību strādāt, lai uzlabotu globālo pārvaldību šajā jomā; aicina Komisiju savā nākamajā tirdzniecības politikas stratēģijā skaidri iekļaut dzīvnieku labturību un izmantot pārskatīšanas klauzulas spēkā esošajos BTN, lai vēl vairāk uzlabotu dzīvnieku labturības noteikumus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tirdzniecības preferences tiek piešķirtas, ņemot vērā, vai tiek ievēroti ES dzīvnieku labturības standarti, nodrošinot labākus vienlīdzīgas konkurences apstākļus un ievērojot ES iedzīvotāju vairākuma vēlmes; aicina Komisiju atzīt svarīgo nozīmi, kāda var būt augstākiem dzīvnieku labturības standartiem, lai sasniegtu vairākus IAM, proti, veselības jomā saistībā ar mikrobu rezistenci un klimata pārmaiņām;

33.  uzsver, ka kultūra un izglītība, tostarp mūžizglītība, ir sabiedriskas preces, kultūras un izglītības pieejamība ir cilvēktiesības un tādēļ uz kultūru un izglītību nevar raudzīties kā uz jebkuru preci vai pakalpojumu un pārvaldīt šīs jomas tāpat kā pārējās preces vai pakalpojumus, bet gan kā saglabājamus un pastāvīgi uzlabojamus kopresursus; tādēļ prasa kultūras, audiovizuālo un izglītības pakalpojumu, tostarp tiešsaistē sniegto pakalpojumu, izslēgšanu skaidri paredzēt Savienības un trešo valstu nolīgumos, piemēram, Transatlantiskajā tirdzniecības un investīciju partnerībā (TTIP) ar Amerikas Savienotajām Valstīm;

34.  tādēļ uzsver 2005. gada UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu svarīgo lomu saistībā ar starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem, kuros jāņem vērā un jārespektē tās attiecīgie noteikumi;

35.  uzskata, ka ir svarīgi līdzsvarot tirdzniecības sarunas attiecībā uz autortiesībām, lai nodrošinātu, ka apspriedes tajās nenotiek, tikai meklējot mazāko kopsaucēju, bet ir vērstas uz to, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus noteikumus kultūras mantojuma aizsardzībai, kultūras daudzveidības veicināšanai un kultūras un radošajās nozarēs strādājošo ienākumu veidošanai, lai tās veicinātu un palielinātu radošumu, zināšanu un satura izplatīšanu, kā arī lietotāju tiesības digitālajā laikmetā un lai tās nodrošinātu atvērtu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecības vidi, kas ir būtiska Eiropas Savienības kultūras un radošo nozaru uzplaukumam;

36.  atkārtoti aicina ES īstenot savas tiesības pieņemt vai uzturēt spēkā pasākumus (jo īpaši regulatīvus un/vai finansiālus), tostarp juridiski sasitošu vispārēju klauzulu, kultūras un valodu daudzveidības, kultūras mantojuma, vārda brīvības, plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzībai un veicināšanai tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas vai izplatīšanas platformas;

37.  atzīst, ka Eiropas Savienībā datu aizsardzība pieder pie pamattiesībām; prasa, lai tirdzniecības nolīgumos starp Eiropas Savienību un valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, tiktu garantēti augsti datu aizsardzības standarti, izmantojot t. s. savstarpējo lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību;

38.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt veicināt Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo īpatnību sistēmas un turpināt noslēgt attiecīgus divpusējos nolīgumus ar trešām valstīm;

39.  pauž gandarījumu par Padomes nesen piešķirtajām pilnvarām Komisijai Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par konvenciju, ar ko izveido daudzpusēju tiesu ieguldījumu strīdu izšķiršanai (MIC), lai novērstu pastāvošās ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas sistēmas ierobežojumus; norāda, ka MIC būs pastāvīga struktūra, kura nodarbosies ar ieguldījumu strīdu izšķiršanu un nodrošinās pārredzamāku, saskaņotāku un taisnīgāku sistēmu, kas būs ārkārtīgi izdevīga ieguldītājiem; turklāt šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Padome ir nolēmusi arī darīt sarunu norādes publiski pieejamas, ko Parlaments jau izsenis bija prasījis, cenšoties panākt lielāku pārredzamību starptautisko sarunu jomā;

Eiropas ārējā atbilde

40.  aicina Komisiju panākt, ka IAM un Parīzes nolīgums kļūst par ES tirdzniecības politikas vadošajiem principiem; norāda, ka, lai to panāktu, tirdzniecības reformas, kas minētas stratēģijā „Tirdzniecība visiem“, nav pietiekamas; aicina Komisiju pieņemt ilgtspēju kā galveno principu visos tirdzniecības nolīgumos, tostarp katrā sadaļā paredzot ar ilgtspēju saistītus pienākumus, un iekļaut īpašu sadaļu, ar kuru veicina un atbalsta starptautiskās konvencijas sociālo, darba tiesību un cilvēktiesību jomā un daudzpusējus nolīgumus vides jomā; norāda, ka šo juridiski saistošo un izpildāmo noteikumu piemērošana ir pienācīgi jāuzrauga, lai sāktu valdības apspriešanās procedūras un vajadzības gadījumā izmantotu īpašus strīdu izšķiršanas mehānismus, kā noteikts tirdzniecības un ilgtspējīga attīstības (TIA) sadaļā; aicina Padomi un Komisiju izvirzīt vērienīgākas prasības sarunās ar industrializētajām partnervalstīm par SDO konvencijām, atsauce uz kurām jāiekļauj nolīgumā;

41.  aicina Komisiju BTN iekļaut stabilas un visaptverošas ilgtspējīgas attīstības sadaļas, lai atbalstītu starptautisko tirdzniecību; atzinīgi vērtē Komisijas 15 punktu plānu uzlabot ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektivitāti;

42.  norāda, ka ir svarīga līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika, lai risinātu globalizācijas izvirzītās problēmas, izmantojot līdzsvarotus BTN, kuri jau ir noslēgti vai par kuriem joprojām notiek sarunas, piemēram, ar Kanādu, Japānu, Singapūru, Austrāliju, Jaunzēlandi, Vjetnamu un Meksiku;

43.  prasa Komisijai īstenot vērienīgu tirdzniecības politiku un uzturēt atvērtu ieguldījumu vidi; piebilst, ka noslēgto un parakstīto tirdzniecības nolīgumu ratifikācijai jānotiek ātri, lai izpildītu saistības pret mūsu partneriem;

44.  aicina Komisiju ES brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus par digitālo tirdzniecību, tostarp attiecībā uz pārrobežu datu plūsmām, lai pierādītu, ka digitālo preču un pakalpojumu tirdzniecība var radīt reālus ieguvumus uzņēmumiem un patērētājiem;

45.  apsveic Komisiju ar lēmumu izveidot jaunu Taisnīgas un ētiskas tirdzniecības balvu ES pilsētām;

46.  aicina Komisiju novērtēt, kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (DLT) un blokķēdes var izmantot, lai uzlabotu starptautisko tirdzniecību un risinātu tādus jautājumus kā pārredzamība, elastīgums un cīņa pret viltošanu;

47.  uzsver, ka ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām nodrošina kritērijus, pēc kuriem mērāms ES tirdzniecības politikas ieguldījums saskaņoto globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; norāda, ka ietekmes novērtējumos, kas tiek veikti pirms sarunu sākuma, ir jāņem vērā IAM izpilde; norāda, ka saistībā ar Parīzes nolīgumu izstrādātajām valstu ilgtspējas stratēģijām un īstenošanas plāniem ir jābūt vienam no galvenajiem ietekmes novērtējumu veikšanas punktiem; norāda, ka tirdzniecības nolīgumiem un to iespējamajai ietekmei ir jāatbilst IAM prasībām; mudina Komisiju turpmākajos ziņojumos par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu sniegt novērtējumu, tostarp datus, par to ietekmi uz IAM un Parīzes nolīguma izpildi; norāda, ka, ja kāda nolīguma daļa apgrūtina IAM jeb Parīzes nolīguma īstenošanu, ir jāveic pielāgojumi;

48.  norāda, ka Komisijas sistēmai, ar kuru tiek īstenota politikas saskaņotība attīstībai, vajadzētu būt saderīgai ar 17. IAM; norāda, ka tirdzniecības, lauksaimniecības, ārpolitikas, zivsaimniecības, vides, nodokļu un citu politikas jomu savstarpējā ietekme saskaņoti jānovērtē pilsoniskajai sabiedrībai, Komisijai un valstu parlamentiem; norāda, ka ilgtspējības noteikumu pārkāpumu gadījumā ir jāveic koriģējoši pasākumi; aicina novērtēt politikas saskaņotību attīstībai (PCD) saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem par tiesību aktu priekšlikumiem, kas saistīti ar tirdzniecību; norāda, ka atbildīga uzņēmējdarbība un globālo vērtību ķēžu atbildīga pārvaldība ir IAM īstenošanas priekšnosacījums un ka Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir uzsvērta steidzama nepieciešamība izstrādāt ES rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību, kas ES līmenī veicinātu politikas saskaņotību un konsekvenci;

49.  norāda, ka SDO darba pamatstandartu ratifikācijai un īstenošanai ir jābūt prioritātei, īstenojot BTN; norāda, ka organizētā pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri jāiesaista nolīgumu izstrādes posmā, īstenošanas un pārraudzības posmā pēc nolīgumu izpildes, izmantojot divpusējas tikšanās ar sarunu partneriem; norāda, ka vajadzētu būt ieviestam efektīvam un iedarbīgam strīdu izšķiršanas mehānismam, kā arī efektīvām uzraudzības struktūrām, kurās iesaistīta pilsoniskā sabiedrība;

50.  norāda, ka ES ir regulējusi kokmateriālu, zivju un konflikta zonās iegūtu izrakteņu piegādes ķēdes, un vairākas dalībvalstis dažādās nozarēs ir izstrādājušas pienācīgas pārbaudes sistēmas, norādot, ka jāizstrādā plaša sistēma, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; prasa, lai Komisija, ņemot vērā aizvien pieaugošo vērtību ķēžu sarežģītību un ražotāju savstarpējās atkarības palielināšanos, nodrošinātu skaidru pārredzamību un pienācīgas pārbaudes pienākumus visai piegādes ķēdei, jo izcelsmes valstīs joprojām neatliekami risināms jautājums ir vāja to spēkā esošo darba tiesību aktu un darba drošības standartu piemērošana; aicina Komisiju balstīties uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem konfliktu minerālu un kokmateriālu jomā, kā arī nesen publicētajām ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi; norāda, ka globālās vērtību ķēdes ir arī ļāvušas dažiem piegādātāju uzņēmumiem neievērot darba tiesību aktus un pārvietot savus uzņēmumus ārpus ES, un nodarbināt darbiniekus nedrošos un nepieņemamos apstākļos; atgādina, ka šī prakse rada negodīgu konkurenci attiecībā uz piegādātājiem, kas ievēro darba tiesības un starptautiskos standartus, un valdībām, kas vēlas paaugstināt algas un dzīves līmeni; uzsver, ka pienācīga atalgojuma līmenim un pienācīgiem darba drošības standartiem ir svarīga nozīme ilgtspējīgas pasaules tirdzniecības sistēmas nodrošināšanā un jaunu globālo vērtību ķēžu izveidē; aicina Komisiju, cieši sadarbojoties ar SDO un ESAO, izpētīt globālo vērtību ķēžu pieauguma ietekmi un iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai šajās ķēdēs uzlabotu apstākļus, un izstrādāt daudzpusēju un juridiski saistošu korporatīvo pārskatatbildības un atbildīgas uzņēmējdarbības satvaru attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, vides ilgtspēju un cilvēktiesību ievērošanu; atzīst, ka ES, lai īstenotu šādu saistošu sistēmu daudzpusējās sarunās, ir vēlams vienpusēji noteikt galvenos noteikumus; aicina ES un tās dalībvalstis parādīt iniciatīvu un stiprināt savu iesaistīšanos ANO apspriedēs saistībā ar saistošu nolīgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; aicina Komisiju saskaņā ar četriem stratēģiskajiem mērķiem, kas paredzēti SDO Programmā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, apņemties ievērot, veicināt un īstenot starptautiskos darba standartus un darba ņēmēju pamatprincipus un tiesības;

51.  norāda — lai sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķi, ir vajadzīgi aktīvi pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu iespējas izmantot BTN sniegtās iespējas; aicina tirdzniecības nolīgumos iekļaut īpašu sadaļu par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju paplašināšanu, paredzot pasākumus, kuru mērķis cita starpā ir uzlabot darba un ģimenes dzīves līdzsvaru un piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, paplašināt sieviešu uzņēmumu (jo īpaši mikrouzņēmumu un MVU) piedalīšanos publiskajā iepirkumā, lai atbalstītu sieviešu vadīto uzņēmumu internacionalizāciju un sieviešu līdzdalību 4. režīma piedāvātajās iespējās;

52.  norāda, ka ņemot vērā uzbrukumus daudzpusējai pasaules ekonomikas kārtībai, ir ļoti svarīgi saglabāt šo kārtību, jo atgriešanās pie protekcionisma radītu kaitējumu un izraisītu tirdzniecības karu; norāda, ka daudzpusējo kārtību var saglabāt tikai tad, ja tiks veikta tās reforma; uzskata — lai saglabātu šādu kārtību, tajā būtu labāk jāintegrē ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgums; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties PTO Apelācijas institūcijas izvešanā no strupceļa un aicina Komisiju veicināt starptautisku sadarbību, lai apkarotu negodīgu konkurenci un protekcionismu, kas kaitē gan uzņēmumiem, gan pilsoņiem; norāda, ka ES galvenajam mērķim vajadzētu būt atvērtai un godīgai tirdzniecībai, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem un nodrošina iespēju ievērot jaunattīstības valstu vajadzības, kā minēts stratēģijā “Tirdzniecība visiem”, norāda — tā kā pašlaik daudzpusējām iniciatīvām ir maz iespēju gūt panākumus, ES tikmēr jācenšas panākt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus, kuros godīga tirdzniecība ir viens no vadošajiem principiem, bet uzskata, ka pašreizējā situācija nodrošina iespēju ES parādīt spēcīgu iniciatīvu, ilgtspējīgi un dzīvotspējīgi reformējot daudzpusējo tirdzniecības kārtību;

53.  norāda, ka atvērta, godīga un ilgtspējīga tirdzniecība ir ekonomiski vēlama un tai ir būtiska politiska ietekme; norāda, ka, ņemot vērā stratēģiju „America First“, kā arī jauno iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš“, ES stratēģiskā ziņā ir būtiski svarīgi izmantot tirdzniecību kā instrumentu, lai veicinātu demokrātisku un ilgtspējīgu attīstību, kā arī stiprinātu dialogu un tehnisko palīdzību, īpaši Austrumu partnerības valstīs un ar tās Āfrikas partnervalstīm; norāda, ka tirdzniecībai un ieguldījumiem partnervalstīs jābūt savstarpēji saistītiem ar ilgtspējīgas attīstības stratēģijām; aicina Komisiju censties panākt, ka saskaņoti tiek īstenoti asociācijas nolīgumi ar Austrumu partnerības valstīm; aicina Komisiju vidējā termiņā izstrādāt stratēģiju, lai veidotu stabilas attiecības ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzību (NVS); norāda, ka, īstenojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN) ar Āfrikas reģioniem un valstīm, svarīga nozīme ir ne tikai ar tirdzniecību saistītiem aspektiem, bet ļoti būtiski ir tos saistīt ar ilgtspējīgas attīstības prasībām Āfrikas valstīs; prasa Komisijai strādāt, lai palielinātu valdību spēju valstu tirdzniecības stratēģijās un programmās iekļaut jautājumus, kas saistīti ar ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību; atgādina, ka ES ir svarīgi padziļināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO, SDO, ESAO un Pasaules Banku par tirdzniecības jautājumiem, ņemot vērā globalizācijas izvirzītos uzdevumus; šajā ziņā pauž nožēlu, ka Savienība un lielākā daļa tās dalībvalstu nav sasniegušas mērķi 0,7 % no NKI piešķirt attīstības sadarbības finansēšanai;

54.  uzsver, ka pasaules mēroga tirdzniecības pārvaldībai vajadzētu veicināt tirdzniecības integrāciju, kas rada reālas iespējas ilgtspējīgai attīstībai; šajā sakarībā norāda, ka pašreizējā īpašas un diferencētas attieksmes (SDT) struktūra PTO nespēj nodrošināt gaidītos rezultātus; uzsver, ka SDT noteikumus ir jāpadara efektīvākus un izmantošanai piemērotākus jaunattīstības valstīs;

55.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi var negatīvi ietekmēt uzturdrošību jaunattīstības valstīs; aicina ES aizsargāt vietējo pārtikas ražošanu un novērst kaitīgu lēta importa ietekmi, tostarp ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) darbības jomā;

56.  pauž nožēlu par to, ka vismaz 218 miljoni bērnu tiek izmantoti bērnu darbā, galvenokārt ar mērķi samazināt izmaksas; aicina ES nodrošināt, ka preču, kas tiek laistas apgrozībā ES saskaņā ar ētiskās sertifikācijas shēmām, ražošanā netiek izmantots piespiedu un bērnu darbs, garantēt uzticamu etiķešu „taisnīgs un ētisks“ izmantošanu un palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli;

57.  norāda, ka līdz šim ir noslēgts tikai viens visaptverošs EPN; tādēļ aicina ES atzīt ar EPN saistītās grūtības, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis, procesā pēc Kotonū nolīguma darbības beigām; īpaši uzsver vajadzību veikt padziļinātu analīzi par to ietekmi uz Āfrikas tautsaimniecībām un attiecīgajiem darba tirgiem, kā arī par reģionu iekšējās tirdzniecības veicināšanu Āfrikā;

58.  pauž nožēlu, ka katru gadu no Āfrikas nelikumīgu finanšu plūsmu veidā aizplūst summa, kas pārsniedz kopējo OAP gada apjomu; uzsver nodokļu nemaksāšanas kaitīgo ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kuras šādā veidā zaudē ievērojamus valsts naudas līdzekļus, ko varētu izmantot, piemēram, ne tikai, lai uzlabotu ekonomikas izaugsmi, vides aizsardzību un sabiedriskos pakalpojumus, bet arī lai veicinātu sociālo kohēziju; aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem noteikt par prioritāti šīs nopietnās problēmas risināšanu, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus; prasa iekļaut stingrus noteikumus, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem ES BTN un preferenciālajos tirdzniecības režīmos;

59.  atkārtoti aicina izveidot efektīvus instrumentus, lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visā pasaulē, un lai uzlabotu sadarbību nodokļu jautājumos ar jaunattīstības valstīm, tostarp mobilizējot vietējos resursus;

60.  atgādina, ka ir jāizveido ANO starpvaldību struktūra, lai kopā ar jaunattīstības valstīm uz vienlīdzīgu noteikumu pamata iesaistītos pasaules nodokļu noteikumu reformā;

61.  stingri atbalsta digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu turpmāku integrēšanu ES attīstības politikā; aicina Komisiju palielināt ieguldījumus digitālās infrastruktūras attīstībā pasaules dienvidu daļā;

62.  atzinīgi vērtē ES ārējo investīciju plānu ar mērķi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, ieguldījumus un darbvietu radīšanu jaunattīstības valstīs; aicina paplašināt pašreizējo EIB ārējo aizdevumu mandātu, lai palielinātu savu lomu ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā, izmantojot finansējuma apvienošanu, projektu līdzfinansēšanu un vietējā privātā sektora attīstību, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajām un nestabilām valstīm;

63.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gadā atjaunināto Tirdzniecības atbalsta stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt un modernizēt ES atbalstu jaunattīstības valstīm; aicina pielikt lielākas pūles un palielināt ES finanšu saistības attiecībā uz tirdzniecības atbalsta iniciatīvām, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, panākt labklājību, izmantojot tirdzniecību un ieguldījumus, un atbalstīt to darbības, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus.

°

°  °

64.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0230.

(2)

OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0488.

(4)

OV C 337, 20.9.2018., 33. lpp.

(5)

OV L 338, 19.12.2017., 1. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0090.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0369.

(8)

OV C 99E, 3.4.2012., 31. lpp.

(9)

OV C 99E, 3.4.2012., 94. lpp.

(10)

ESAO, C/MIN(2017)2.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12)

OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.


Attīstības komitejaS ATZINUMS (3.9.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par globalizācijas radīto iespēju izmantošanu — tirdzniecības aspekti

(2018/2005(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Cristian Dan Preda

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka OAP ir unikāls un vērtīgs resurss globālajā cīņā pret nabadzību, nevienlīdzību un atstumšanu; uzsver — lai gan ilgtspējīgai attīstībai ir svarīgi visi finansējuma avoti, palīdzība var panākt to, ko citi avoti nespēj; uzsver, ka jānodrošina, lai tirdzniecība kļūst par efektīvu instrumentu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā, un ka privātā sektora rīcība, ja tā ir saskaņota ar starptautiski pieņemtiem attīstības efektivitātes principiem, var dot ieguldījumu iekļaujošas un ilgtspējīgas attīstības realizēšanā un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā; uzsver nepieciešamību no jauna līdzsvarot tirdzniecības un ieguldījumu tiesību aktus ar cilvēktiesību noteikumiem, īpaši attiecībā uz globālām piegādes ķēdēm;

2.   uzsver, ka, darbojoties attīstības jomā, privātajam sektoram būtu jāpiedalās Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā un jāievēro kopīgie principi un kopējās vērtības, piemēram, starptautiski saskaņotie attīstības efektivitātes principi, proti, līdzdalība, saskaņošana, harmonizācija un pārskatatbildība un ka priekšroka būtu jādod attīstības mērķiem; atgādina privātā sektora apņemšanos nodrošināt pārredzamību un cilvēktiesību ievērošanu saskaņā ar Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem; šajā sakarībā mudina ES un dalībvalstis, izmantojot pieredzi, kas gūta iepriekšējās ES likumdošanas iniciatīvās, sagatavot saskaņotu tiesisko regulējumu par obligātiem cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes pienākumiem piegādes ķēdēm;

3.  aicina ES nodrošināt, ka tās attīstības un tirdzniecības jomas pasākumi jaunattīstības valstīs, balstās uz līdzvērtīgu partneru veidotu līdzsvarotu satvaru, atbilst LESD 208. pantā noteiktajam principam par politikas saskaņotību attīstībai, un tiecas sekmēt un aizsargāt cilvēktiesības; stingri mudina ES turpināt darbu, īstenojot tiesībās balstīto pieeju visās ar attīstību saistītajās darbībās;

4.  pauž brīdinājumu par divkārša standarta izveidošanos attiecībā uz korporāciju tiesībām un pienākumiem ieguldījumu un tirdzniecības nolīgumos; norāda, ka paļaušanās uz brīvprātīgiem pasākumiem pienācīgas pārbaudes sekmēšanā varētu būt nepietiekama un ka ieguldītāju tiesībām ir jāatbilst pienākumiem saistībā ar atbilstību cilvēktiesībām, darba tiesībām un vides tiesību aktiem; uzsver, ņemot vērā Komisijas ierosinājumu izveidot daudzpusēju ieguldījumu tiesu kā pastāvīgu iestādi ieguldītāju tiesību īstenošanai, ka ir svarīgi novērst šādu nelīdzsvarotību, un aicina ES aktīvi iesaistīties konstruktīvās sarunās par ANO saistošu instrumentu attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesību ievērošana ir primāra;

5.  no jauna apstiprina nepieciešamību pilnībā īstenot ES dalībvalstu ekstrateritoriālos cilvēktiesību pienākumus, kas noteikti Māstrihtas principos, pamatojoties uz vairākiem Eiropas Padomes instrumentiem, īpaši uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK);

6.  uzsver, ka tirdzniecība nav pašmērķis, bet ka iekļaujoša, uz noteikumiem balstīta, brīva un taisnīga tirdzniecības politika, kas atbilst IAM, var sekmēt nabadzības izskaušanu, kas ir primārais ES attīstības sadarbības politikas mērķis, samazinot nevienlīdzību, un sekmēt pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu; aicina nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus; uzsver, ka ES tirdzniecības partneriem jaunattīstības valstīs vajadzētu nodrošināt labu pārvaldību un tiesiskuma ievērošanu;

7.  uzsver, ka pasaules mēroga tirdzniecības pārvaldībai vajadzētu veicināt tirdzniecības integrāciju, kas rada reālas iespējas ilgtspējīgai attīstībai; šajā sakarībā norāda, ka pašreizējā īpašās un diferencētās pieejas (SDT) struktūra PTO nespēj nodrošināt gaidītos rezultātus; uzsver, ka SDT noteikumus ir jāpadara efektīvākus un izmantošanai piemērotākus jaunattīstības valstīs;

8.  atgādina, ka jāstiprina politikas saskaņotības princips attīstības jomā, kas nosaka, ka politikas virzienos, kuri var skart jaunattīstības valstis, ir jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi; aicina ES sistemātiski novērtēt tirdzniecības un fiskālās politikas ietekmi uz jaunattīstības valstīm un nodrošināt, ka visos tās ieguldījumu un tirdzniecības nolīgumos ir iekļauta klauzula par neatkarīgiem ex ante un ex post ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumiem, īstenojamām pienācīgas pārbaudes prasībām un efektīviem pārskatatbildības mehānismiem;

9.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi var negatīvi ietekmēt uzturdrošību jaunattīstības valstīs; aicina ES aizsargāt vietējo pārtikas ražošanu un novērst kaitīgu lēta importa ietekmi, tostarp, īstenojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumu uzdevumu loku;

10.  atkārtoti norāda, ka tirdzniecības politikas radītā ietekme uz vidi ir nevienmērīga; tādēļ aicina ES integrēt vides ilgtspēju, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tiesības uz zemes lietošanu un efektīvus vietējo un pirmiedzīvotāju kopienu apsvērumus ES tirdzniecības politikā;

11.  norāda, ka divpusējos un reģionālos brīvās tirdzniecības nolīgumos var būt stingrāki noteikumi nekā tie, kas pieņemti PTO līmenī, un ka šie noteikumi var radīt ierobežojumus valstu valdībām; īpaši ar bažām norāda, ka reģionālos un divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos (tostarp EPN ar ĀKK valstīm) nav pietiekami ņemtas vērā jaunattīstības valstu vajadzības īstenot politiku, kas vajadzīga, lai veicinātu to uzturdrošību un lauku attīstību, un ka jaunattīstības valstīm bieži tiek liegts izmantot PTO nolīgumos paredzētās elastīguma iespējas;

12.  pauž nožēlu par to, ka vismaz 218 miljoni bērnu tiek izmantoti bērnu darbā, galvenokārt ar mērķi samazināt izmaksas; aicina ES nodrošināt, ka preču, kas tiek laistas apgrozībā ES saskaņā ar ētiskās sertifikācijas shēmām, ražošanā netiek izmantots piespiedu un bērnu darbs, garantēt uzticamu etiķešu „taisnīgs un ētisks“ izmantošanu un palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli;

13.  uzsver, ka divpusējo un reģionālo brīvās tirdzniecības nolīgumu skaita palielināšanās rada bažas par tirdzniecības globālās pārvaldības saskaņotību un mazina PTO centrālo lomu pasaules mēroga noteikumu noteikšanā; šajā sakarībā atkārtoti uzsver to, cik svarīga ir daudzpusēja uz noteikumiem balstīta kārtība, kurā ir vienlīdzīgi pārstāvētas visas valstis, jo tā ir visefektīvākais līdzeklis, kā panākt iekļaujošu pasaules tirdzniecības sistēmu; uzsver, cik svarīgi tirdzniecības nolīgumos ir izpildāmi noteikumi par sociālajiem, darba un vides standartiem, un atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos iekļaut saistošas sadaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka šie noteikumi būtu jāīsteno, izmantojot efektīvus uzraudzības mehānismus, kas ļauj personai pieprasīt kompensāciju; aicina īstenot tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti ar jaunattīstības valstīm, papildu pasākumus, tostarp finansiālo atbalstu, lai stiprinātu šo valstu centienus ievērot un īstenot starptautiski saskaņotus sociālos un vides standartus; atkārtoti aicina uzlabot dabas resursu tirdzniecības pārredzamību;

14.  atgādina, ka Āfrika joprojām tiek marginalizēta visā pasaulē, un aicina ES atbalstīt tās centienus izveidot patiesu Āfrikas iekšējo tirgu un izvairīties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kavēt šos mērķus; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību maksimāli palielināt migrācijas un mobilitātes attīstību un pozitīvo ietekmi;

15.  aicina ES ņemt vērā jaunattīstības valstu atšķirīgo attīstības un spēju līmeni un atbalstīt Āfrikas valstis, stiprinot to ražošanas un pārveidošanas spējas, lai tās samazinātu savu atkarību no izejvielām un vienkāršiem pārstrādātiem produktiem, uzlabojot to konkurētspēju un līdzdalību pasaules tirgos, kā arī palīdzot radīt kvalitatīvas darbvietas, tostarp īpaši stiprinot sieviešu lomu oficiālajā un neoficiālajā ekonomikā; uzsver, ka ir jānoslēdz tirdzniecības nolīgums ar jaunattīstības valstīm, lai nodrošinātu pietiekami asimetriskus liberalizācijas grafikus, jaunizveidoto nozaru aizsardzību, attīstību veicinošus izcelsmes noteikumus un efektīvas drošības klauzulas;

16.  atbalsta kontinentālas brīvas tirdzniecības zonas izveidi Āfrikā; uzsver, ka EPN, ja tos papildina piemēroti strukturāli pasākumi un pienācīga uzraudzība, varētu būt svarīgs līdzeklis reģionālās integrācijas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, izmantojot tirdzniecību; uzsver, ka šo nolīgumu centrā ir jābūt cilvēktiesību sekmēšanai un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam sasniegšanai; uzsver, cik svarīgi ir sadarboties ar partnervalstīm, lai valdības un pilsoniskās sabiedrības līmenī panāktu līdzatbildību; šajā sakarībā uzskata, ka saskaņā ar 17.15. IAM ir ārkārtīgi svarīgi ņemt vērā partnervalstu tiesības reglamentēt un pieņemt savai valstij piemērotus lēmumus un reaģēt uz savu iedzīvotāju vajadzībām, un to, cik svarīgi ir šīm valstīm pildīt savus pienākumus cilvēktiesību un citu starptautisko saistību jomā; uzsver, ka turpmākajām ĀKK un ES attiecībām ir jābalstās uz vienlīdzīgu partneru veidotu līdzsvarotu satvaru;

17.  norāda, ka līdz šim ir noslēgts tikai viens visaptverošs EPN; tādēļ aicina ES atzīt ar EPN saistītās grūtības, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis, procesā pēc Kotonū nolīguma darbības beigām; īpaši uzsver vajadzību veikt padziļinātu analīzi par to ietekmi uz Āfrikas tautsaimniecībām un attiecīgajiem darba tirgiem, kā arī par reģionu iekšējās tirdzniecības veicināšanu Āfrikā;

18.  pauž nožēlu, ka katru gadu no Āfrikas nelikumīgu finanšu plūsmu veidā aizplūst summa, kas pārsniedz kopējo OAP gada apjomu; uzsver nodokļu nemaksāšanas kaitīgo ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kuras šādā veidā zaudē ievērojamus valsts naudas līdzekļus, ko varētu izmantot, piemēram, ne tikai, lai uzlabotu ekonomikas izaugsmi, vides aizsardzību un sabiedriskos pakalpojumus, bet arī lai veicinātu sociālo kohēziju; aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem noteikt par prioritāti šīs nopietnās problēmas risināšanu, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus; prasa iekļaut stingrus noteikumus, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem ES BTN un preferenciālajos tirdzniecības režīmos;

19.  atkārtoti aicina izveidot efektīvus instrumentus, lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visā pasaulē, un lai uzlabotu sadarbību nodokļu jautājumos ar jaunattīstības valstīm, tostarp mobilizējot vietējos resursus;

20.  atgādina, ka ir jāizveido ANO starpvaldību struktūra, lai kopā ar jaunattīstības valstīm uz vienlīdzīgu noteikumu pamata iesaistītos pasaules nodokļu noteikumu reformā;

21.  atgādina, ka ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ietekmē jaunattīstības valstis; šajā sakarībā aicina ES nodrošināt, ka turpmākā KLP pārvarēs problēmas, kas saistītas ar pašreizējo uz eksportu vērsto lauksaimniecības modeli, ilgtspējīgā veidā uzlabojot ES iekšējos tirgus un īsās pārtikas piegādes ķēdes tā, lai, no vienas puses, tas nekaitētu jaunattīstības valstu attīstībai un, no otras puses, nodrošinātu noturību pret ārējiem satricinājumiem;

22.  uzsver, ka ir svarīgi pielāgot tirdzniecības politiku, lai atbalstītu valstu centienus apkarot klimata pārmaiņas saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

23.  atgādina, ka LESD 8. pantā noteikts: “Veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību”; ar bažām norāda, ka vairāku faktoru dēļ, tostarp datu trūkuma dēļ, joprojām pastāv grūtības novērtēt saikni starp tirdzniecību un dzimumu; uzsver nepieciešamību labāk izprast ar tirdzniecības nolīgumiem saistīto dzimumu dinamiku; uzstāj, ka visiem ES tirdzniecības nolīgumiem būtu jāveicina dzimumu līdztiesība un jācenšas samazināt nevienlīdzību;

24.  prasa tirdzniecības nolīgumos nodrošināt pārredzamību un attiecīgo partnervalstu pilsoniskās sabiedrības pilnīgu iesaistīšanos sarunās par turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem un to īstenošanā;

25.  stingri atbalsta digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu turpmāku integrēšanu ES attīstības politikā; aicina Komisiju palielināt ieguldījumus digitālās infrastruktūras attīstībā pasaules dienvidu daļā;

26.  atzinīgi vērtē ES ārējo investīciju plānu ar mērķi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, ieguldījumus un darbvietu radīšanu jaunattīstības valstīs; aicina paplašināt pašreizējo EIB ārējo aizdevumu mandātu, lai palielinātu savu lomu ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā, izmantojot finansējuma apvienošanu, projektu līdzfinansēšanu un vietējā privātā sektora attīstību, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajām un nestabilām valstīm;

27.  uzsver, ka pastāv būtiskas pārredzamības un izsekojamības nepilnības, radot nopietnus jautājumus attiecībā uz daudzu ētisko revīzijas un sertifikācijas mehānismu integritāti piegādes ķēdēs;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gadā atjaunināto Tirdzniecības atbalsta stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt un modernizēt ES atbalstu jaunattīstības valstīm; aicina pielikt lielākas pūles un palielināt ES finanšu saistības attiecībā uz tirdzniecības palīdzības iniciatīvām, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, panākt labklājību, izmantojot tirdzniecību un ieguldījumus, un atbalstīt to darbības, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

29.8.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Lola Sánchez Caldentey, Jean-Luc Schaffhauser, Elly Schlein, Mirja Vehkaperä, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Frank Engel, Ádám Kósa, Cécile Kashetu Kyenge, Paul Rübig, Kathleen Van Brempt

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Mirja Vehkaperä

EFDD

Ignazio Corrao, Mireille D’Ornano

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

PPE

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ádám Kósa, Paul Rübig, Bogdan Brunon Wenta, Joachim Zeller, Željana Zovko

S&D

Cécile Kashetu Kyenge, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Elly Schlein, Kathleen Van Brempt

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Maria Heubuch

1

-

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

2

0

PPE

Frank Engel, Anna Záborská

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (22.6.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par globalizācijas radīto iespēju izmantošanu: tirdzniecības aspekti

(2018/2005(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Karin Kadenbach

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par līdzsvarotu un progresīvu tirdzniecības politiku globalizācijas iespēju izmantošanai(1), taču vēlas, lai tajā būti paredzēts darīt vairāk ES lauksaimnieku aizsardzībai; pauž bažas par to, ka šajā paziņojumā uzmanība nav pievērsta globalizācijas atšķirīgajai ietekmei, tostarp uz lauksaimniecības nozari, kas cieš no nelīdzsvarotas konkurences gan ES, gan arī ārvalstu tirgos, kur atsevišķi globāli uzņēmumi ir izveidojuši intensīvas, uz eksportu orientētas un ārkārtīgi konkurētspējīgas lauksaimniecības sistēmas, līdz ar to lauksaimniecības nozarē nav garantēti līdzvērtīgi konkurences apstākļi;

2.  atzīst, ka ES ir lielākā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāja; tādēļ norāda, ka, no vienas puses, ir vajadzība saglabāt ES orientēšanos uz tirgu un saderību ar PTO noteikumiem, bet, no otras puses, atsevišķas lauksaimniecības nozares nevar izturēt pilnīgu tirdzniecības liberalizāciju un neierobežotu konkurenci ar ievesto produkciju;

3.  norāda, ka tirdzniecības globalizācija rada ieguvumus, piemēram, izaugsmi, labāku dzīves līmeni un ekonomiskās iespējas, bet ieguvumi ne vienmēr tiek sadalīti vienlīdzīgi starp valstīm vai to iekšienē;

4.  atgādina, ka ES lauksaimniecības nozarē ir liels eksporta potenciāls, kas būtu atbalstāms, noslēdzot līdzsvarotus tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm;

5.  atgādina, ka ES tirdzniecības politikā svarīgas ir ne tikai intereses, bet arī vērtības;

6.  uzsver, ka tirdzniecības politika ir cieši saistīta ar lauksaimniecības politiku un ka ES tirdzniecības politika ir instruments, ar ko veicināt ES intereses lauksaimniecības nozarē, kas var palīdzēt sasniegt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus;

7.  uzsver, ka tirdzniecības un lauksaimniecības politika ir Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanas pamatā; uzsver, ka orientācija uz iekļaujošu, brīvu un godīgu tirdzniecības politiku un tirdzniecības saskaņošana ar IAM var sniegt ievērojamu ieguldījumu nabadzības un bada izskaušanai pasaulē;

8.  aicina ES sistemātiski novērtēt savas tirdzniecības politikas ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un aicina izveidot novērtēšanas mehānismu, lai nodrošinātu politikas saskaņotību ar visām ES stratēģijām un politikas virzieniem;

9.  šajā sakarā atzīst, ka Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir sarunu forums, kas nosaka tirdzniecības noteikumus, bet dalībvalstis pašas lemj, cik daudz tās vēlas darīt, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus un tirgus izkropļojumus; atgādina, ka ar divpusējiem nolīgumiem ES var izvirzīt tādus tirdzniecības nosacījumus, kas pārsniedz PTO “drošības tīklu”;

10.  uzsver, ka globalizācijas iespēju izmantošanai būtu jāietver gan pasaules mēroga disciplīnas nostiprināšana, lai nepieļautu negodīgu konkurenci un traucējumus lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, kā arī pārmērīgu ES lauksaimniecības nozaru pakļaušanu konkurencei ar importētajiem ražojumiem, kuriem nepiemēro ekvivalentus standartus, nerodas tādas pašas izmaksas un uz kuriem neattiecas tādi paši ierobežojumi attiecībā uz kvalitātes standartiem un pārtikas nekaitīgumu; uzsver, ka ES veicina augstu dzīvnieku labturības, vides, pamattiesību, sociālo tiesību, pārtikas nekaitīguma un patērētāju aizsardzības standartu ievērošanu; atgādina, ka visiem ES importētajiem produktiem ir jāatbilst ES pārtikas nekaitīguma standartiem un dzīvnieku labturības prasībām, kas atbilst Eiropas “no lauku saimniecības līdz galdam” sistēmas prasībām;

11.  uzsver nepieciešamību izveidot tādu instrumentu, kas ļautu atjaunot godīgāku konkurenci un vērsties pret valstīm vai uzņēmumiem, kas praktizē negodīgu konkurenci; uzskata, ka stingrāka ES noteikumu piemērošana nodrošinātu arī to, ka visi uzņēmumi, kas darbojas vai ir aktīvi ES un pārkāpj noteikumus, tiešām tiks sodīti;

12.  norāda, ka ES lauksaimniecības pārtikas produkti atbilst visaugstākajiem standartiem pasaulē; prasa Komisijai nodrošināt, ka importētie lauksaimniecības produkti atbilst ES standartiem, un pastiprināt importēto lauksaimniecības pārtikas produktu pārbaudes to izcelsmes vietās un tad, kad tie sasniedz ES;

13.  aicina izstrādāt kopīgus pasākumus informācijas par produktu sniegšanai un produktu marķēšanai un ieviest obligātu prasību marķējumā norādīt izcelsmes valsti;

14.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumiem jābūt līdzsvarotiem, jāietver aizsardzības pasākumi sensitīvām ES lauksaimniecības nozarēm, jāveicina godīga konkurence, jāaizsargā ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un jāsaglabā tās stingrie vides, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standarti;

15.  mudina visos sarunu procesā esošajos un nākotnes tirdzniecības nolīgumos iekļaut piesardzības principu, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā, lai, kad vien tas vajadzīgs, ar preventīviem lēmumiem nodrošinātu augstāka līmeņa aizsardzību gadījumos, kad pastāv draudi cilvēku veselībai vai videi, un tirdzniecības partneri vai PTO šos lēmumus nevarētu ierobežot;

16.  atgādina, ka PTO nolīgumā paredzētais piesardzības princips neatbilst piesardzības principam, kas tiek piemērots ES; tādēļ prasa, lai pretēji spēkā esošajiem PTO noteikumiem, būtu atļauts pieņemt piesardzības pasākumus gadījumos, kad ir leģitīmas aizdomas, bet nav zinātnisku pierādījumu (piemēram, pieņemt tādus tirdzniecību ierobežojošus pasākumus kā importa aizliegumi vai tirdzniecības atļauju pieprasījumu noraidīšana); tāpēc aicina pārcelt zinātniskas pierādīšanas pienākumu uz to vielu vai produktu ierosinātāju, izstrādātāju, ražotāju vai importētāju, kuras uzskatāmas par cilvēka veselībai kaitīgām vai par vidi apdraudošām, īpaši attiecībā uz zemākiem sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, higiēnas problēmām gaļas ražotnēs un iespējamām pesticīdu atliekām;

17.  norāda, ka tirdzniecības nolīgumi ir būtiski svarīgs elements, kas var pavērt iespējas ES interesēs attiecībā uz pārstrādātiem un neapstrādātiem pārtikas produktiem; turklāt norāda, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš lielākai tirdzniecības sarunu pārredzamībai un nozīmīgajam riskam, ko šādas sarunas rada, sensitīvajām ES lauksaimniecības nozarēm, kuras jau tā ir skārusi krīze vai kuras ir īpaši pakļautas cenu svārstībām, līdz ar to tām vajadzīgs īpašs režīms, ar kuru vajadzības gadījumā produkti būtu jāizslēdz no šiem nolīgumiem, un ir jāizmanto PTO instrumenti, kas nodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu lauksaimniekiem;

18.  aicina ļoti piesardzīgi izturēties pret tirgus piekļuves liberalizāciju neaizsargātās lauksaimniecības nozarēs; aicina Komisiju pirms sarunu sākšanas sistemātiski sagatavot ietekmes novērtējumus, lai tiktu ņemta vērā šī specifika, un izstrādāt konkrētas stratēģijas, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības nozare necietīs; vērš uzmanību uz to, ka aizvien lielāka ietekme ir ārējiem faktoriem, tādiem kā spekulēšanai lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū; norāda, ka dažās lauksaimniecības nozarēs nereti cenas un ražošanu nelabvēlīgi ietekmē nevis viens brīvās tirdzniecības nolīgums, bet vairāku nolīgumu kumulatīvā ietekme; tādēļ aicina Komisiju regulāri atjaunināt tās rīcībā esošo informāciju par iespējamo ietekmi, ko radītu konkurences palielināšanās potenciālā ietekme uz neaizsargātām lauksaimniecības nozarēm, kas ir nozares ar zemiem ienākumiem un kas ir neaizsargātas pret konkurenci, piemēram, liellopu gaļas ražošanu;

19.  uzskata, ka, ja ar tirdzniecības nolīgumiem vēl vairāk tiks atvērts ES tirgu sensitīvās lauksaimniecības nozarēs, ietekme uz ES ražotājiem var būt katastrofāla; tādēļ atgādina Komisijai, ka nebūtu pieņemami ziedot ES lauksaimniecību un sensitīvās ES lauksaimniecības nozares, lai panāktu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu;

20.  atgādina par to, cik svarīgi ir efektīvi īstenot noslēgtos tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu, ka mūsu lauksaimnieki var pilnībā izmantot eksporta iespējas, ko sniedz šādi nolīgumi, piemēram, ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA);

21.  uzsver nepieciešamību izstrādāt jaunus globāla līmeņa tirdzniecības noteikumus un regulējumu, lai regulētu un saskaņotu produktu ražošanas, sociālos un vides standartus pārtikas ražošanas nozarē;

22.  uzsver mūsu atbildību pret jaunattīstības valstīm; aicina iekļaut rādītājus, kas veicina godīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību ar nabadzīgajām kopienām, neizvirzot tirdzniecību par pašmērķi; atgādina, ka tirdzniecības politikā visos līmeņos ir jāiekļauj ilgtspējīgas attīstības mērķi, lai nepakļautu riskam cilvēku iztiku, pavērtu reālas iespējas jaunattīstības valstīm un nodrošinātu, ka ar tirdzniecības nolīgumiem netiek vājināta attīstības sadarbība, kurai arī ir mērķis ir stiprināt šo valstu lauksaimniecisko ražošanu;

23.  pauž nopietnas bažas par to, kurp virzās pašreiz notiekošās brīvās tirdzniecības sarunas ar Mercosur, jo, kā liecina noplūdusi informācija, nolīgums nebūs taisnīgs un līdzsvarots; norāda, ka Komisija plāno paātrināt visas notiekošās sarunas; uzskata, ka sarunās ar Mercosur galvenajam mērķim vajadzētu būt, nevis ātrai sarunu pabeigšanai, bet gan līdzsvarotam iznākumam visām lauksaimniecības nozarēm; pauž bažas, ka sarunas var beigties ar ievērojamu koncesiju piešķiršanu tādās nozarēs kā liellopu gaļas, cukura, putnu gaļas, apelsīnu sulas, rīsu un biodegvielu ražošana, kas var nopietni apdraudēt vietējās ražošanas dzīvotspēju daudzos ES reģionos, sevišķi reģionos, kas jau tā ir nelabvēlīgākā situācijā, un piespiest ES ražotājus samazināt savu ražojumu cenas; atgādina, ka Komisijas 2016. gada ziņojumā par nākotnes ES tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi uz ES lauksaimniecību ir prognozēts straujš liellopu gaļas cenu kritums un sviesta un aitas gaļas cenu krišanās, ko izraisīs nesen pabeigtās un notiekošās sarunas;

24.  atgādina, ka, ņemot vērā konstatētos nopietnos trūkumus, kas konstatēti Brazīlijas kontroles sistēmā un klajos veselības aizsardzības, identifikācijas un izsekojamības noteikumu pārkāpumus, ko izgaismoja dažādi skandāli 2017. gada martā liellopu un teļa gaļas nozarē un 2018. gada martā putnu gaļas nozarē, Komisija ir izņēmusi 20 Brazīlijas ražotnes no to gaļas un putnkopības produktu ražošanas uzņēmumu saraksta, kuriem atļauts eksportēt savu produkciju uz ES; aicina Komisiju izslēgt mājputnu gaļu, liellopu gaļu un teļa gaļu no brīvās tirdzniecības sarunām ar Mercosur, kamēr Brazīlijas gaļas skandāls netiks pienācīgi pārbaudīts un nebūs 100 % garantija, ka gaļa, kas importēta no Dienvidamerikas, atbilst ES noteikumiem;

25.  norāda, ka, ņemot vērā PTO krīzi un pieaugošo ASV protekcionismu, ES saskaras ar iespēju un nepieciešamību kļūt par globālu risinājumu radītāju starptautiskajā tirdzniecībā, jo cita starpā tai ir liela pieredze standartu saskaņošanā, kas gūta, veidojot kopējo tirgu vai integrējot šajā tirgū valstis no bijušā sociālistisko valstu bloka;

26.  atzinīgi vērtē ES tirdzniecības nolīgumu ar Japānu — ceturto lielāko ES lauksaimniecības produktu eksporta tirgu, — kas pavērs labas eksporta iespējas daudziem ES lauksaimniecības produktu, piemēram, piena ražotājiem;

27.   atgādina bažām, kas paustas divās 2017. gada 26. oktobra rezolūcijās par sarunu pilnvarām attiecībā uz tirdzniecības nolīgumiem ar Austrāliju un Jaunzēlandi(2) un par uzsvaru, ko Parlaments licis uz nepieciešamību ņemt vērā “ka daudziem jutīgiem lauksaimniecības produktiem būtu jāpiemēro atbilstošs režīms, piemēram, izmantojot tarifa kvotas vai paredzot atbilstošus pārejas periodus, pienācīgi paturot prātā tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi uz lauksaimniecību un, iespējams, izslēdzot no sarunu jomas jutīgākās nozares” norāda, ka Komisija ir iecerējusi līdz 2019. gada martam pabeigt sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi un plāno paātrināt sarunu tempu, taču uzsver, ka ātra sarunu pabeigšana nedrīkst kaitēt nevienai nozarei, bet īpaši ES lauksamniecībai;

28.  vērš uzmanību uz 2018. gada 2. maijā pieņemto Parlamenta rezolūciju par ES aitu un kazu nozares pašreizējo stāvokli un turpmākajām perspektīvām, sevišķi tās 62. punktu, kurā pausts aicinājums Komisijai, apspriežot jaunos brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Jaunzēlandi un Austrāliju, būt piesardzīgai, kamēr nav veikta analīze par Brexit ietekmi uz aitu un kazu audzēšanu, sevišķi, ņemot vērā, ka ES Jaunzēlandei ir piešķīrusi iespēju nākotnē eksportēt uz ES 287 000 aitas liemeņu; paturot prātā, ka pēdējos gados Jaunzēlande un Austrālija ir palielinājušas atdzesētas gaļas eksportu un samazinājušas tradicionālo saldētas gaļas eksportu, kas palielina to ietekmi uz ES svaigās gaļas tirgu, proti, samazinās cenas ES ražotājiem, pauž uzskatu, ka notiekošās tirdzniecības sarunas vajadzētu izmantot kā iespēju nodalīt abus gaļas veidus un piešķirt katram veidam savu kvotu;

29.  uzsver, cik svarīgi ir, pirmkārt, nolīgumos iekļaut iedarbīgas un viegli piemērojamas divpusējas aizsardzības klauzulas, kas ļautu uz laiku pārtraukt piemērot preferences, ja, stājoties spēkā tirdzniecības nolīgumam, importa pieaugums nopietni kaitē vai var nopietni kaitēt sensitīvajām nozarēm un, otrkārt, pārskatīt spēkā esošos daudzpusējās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti Regulā 308/2013 (Vienotā TKO regula)(3), kam vajadzētu būt preventīvai lomai attiecībā uz sensitīvajām nozarēm, mainot atsauces apjomu un cenu robežvērtības, paverot iespēju automātiski piemērot apturošus aizsardzības mehānismus gadījumos, kad ir sasniegtas attiecīgās robežvērtības;

30.  atgādina, ka kopējais lauku saimniecību laikā no 2005. gada līdz 2013. gadam ES ir samazinājies par 26 %; norāda, ka lauksaimnieciskā ražošana dažās ES dalībvalstīs tagad notiek mazākā skaitā, bet lielāku un intensīvāku saimniecību, un norāda, ka sagaidāms, ka šī tendence turpināsies un tai jau ir un arī turpmāk būs ietekme uz paaudžu nomaiņu, jo īpaši saistībā ar piekļuvi zemei un saimniecību dzīvotspēju;

31.   uzsver notiekošo diskusiju nozīmīgumu un to, cik svarīga ir cieša koordinācija starp dalībvalstīm attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pārbaudi ES tirgū, sevišķi attiecībā uz lauksaimniecības zemju un mežu iegādi; vērš uzmanību uz to, ka nevajadzētu pieļaut lauksaimniecības zemju un mežu pārmērīgu koncentrāciju ārvalstu ieguldītāju rokās; šajā sakarā atgādina par tā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par pašreizējo lauksaimniecības zemes koncentrāciju ES(4) un aicina Komisiju precizēt pagājušā gada rudenī pieņemtās vadlīnijas par dalībvalstu likumīgajām iespējām iejaukties regulējumā par zemes iegādi un papildināt tās ar ievadu par citiem labas prakses piemēriem, kas apgrūtina zemes piesavināšanos; uzskata, ka Komisija vē nav izdarījusi visu iespējamo, lai efektīvi samazinātu zemes piesavināšanos ES; uzsver, ka attiecīgā gadījumā tirdzniecības nolīgumos būtu jāievēro arī Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par atbildīgu zemes, zivju akvatorijas un mežu pārvaldību;

32.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgi saglabāt augsta līmeņa pārtikas nodrošinājuma pašpietiekamību; uzskata, ka tirdzniecības globalizācija nedrīkstētu apdraudēt ES lauksaimniecības pārtikas produktu ražotāju dzīvotspēju, jo ilgtermiņā tas varētu novest pie tāda veida atkarības no ārējiem piegādātājiem, kāda jau vērojama enerģētikas nozarē;

33.   aicina Komisiju stingri reaģēt uz ASV uzbrukumiem pret PTO regulējumam atbilstošiem KLP mehānismiem, nosakot nepamatotus tirdzniecības aizsardzības pasākumus, un aizstāvēt šo politiku, kas ir būtiski svarīga mūsu lauksaimniekiem un ES laukiem; šajā sakarā atgādina par 2018. gada 15. marta rezolūciju par ASV pasākumiem attiecībā uz atbalstu, ko ES saskaņā ar KLP sniedz lauku saimniecībām (saistībā ar Spānijas olīvām)(5); uzsver, ka šāds ASV lēmums, ar ko tiek apšaubīta mūsu KLP leģitimitāte, ir uzbrukums darbam, ko vairāku desmitu gadu garumā ieguldījuši ES lauksaimnieki, lai tiktu ņemti vērā starptautiskie noteikumi, un pauž bažas, ka šādi pasākumi var tikt vērsti arī pret citām KLP maksājumu saņēmēju grupām; atzīst PTO lomu netraucētas globālās tirdzniecības plūsmas nodrošināšanā laikā, kad pieņemas spēkā protekcionisms;

34.   vērš uzmanību uz to, ka pieaug ārējo faktoru ietekme uz ES lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanu un ka tirdzniecības barjeras rada grūtības ES lauksaimniekiem un samazinās lauksaimniecības produktu eksports, paturot prātā, ka ilgtermiņā importa un ražošanas struktūra eksporta tirgū mainās; norāda, ka Krievijas tirgū joprojām ir aizliegti ES lauksaimniecības produkti;

35.  mudina Komisiju izpētīt arī iespējami tirdzniecību kropļojošās ASV lauksaimniecības subsīdijas, piemēram, atbalstu mandeļu audzētājiem;

36.  aicina ES iesniegt PTO priekšlikumus, kas sekmētu subsīdiju pārredzamību rūpniecībā un ierobežotu kaitējošās subsīdijas lauksaimniecības nozarē;

37.  pauž bažas par to, ka pēc beznodokļu importa režīma ieviešanas saistībā ar programmu "Viss, izņemot ieročus" kopš 2009. gada par 40 % pieaudzis Indica rīsu imports no Kambodžas, un par nodomu ar pašreiz apspriesto brīvās tirdzniecības nolīgumu paredzēt beznodokļu kvotu 45 000 tonnām Japonica rīsu audzētājiem Mercosur valstīs; uzskata, ka Komisijai vajadzētu sagatavot pētījumu par visu esošo un pašlaik apspriesto tirdzniecības koncesiju, kas paredzētas tam, lai sekmētu šo produktu importu ES, ietekmi uz ES rīsu audzēšanas nozari, kura dažos reģionos jau tagad ir uz iznīcības robežas;

38.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot tādu padomdevēju grupu attiecībā uz ES tirdzniecības sarunām, kurā iekļautu plaši un līdzsvaroti pārstāvētus pārstāvjus no ieinteresētajām aprindām; uzstāj uz to, ka, ņemot vērā lielākās daļas šādu sarunu ievērojamo ietekmi uz lauksaimniecības nozari, šādā grupā ir jābūt spēcīgākai ES lauksaimniecības organizāciju, tostarp mazo, vidējo un naturālo saimniecību, pārstāvībai;

39.  pauž bažas par Brexit ietekmi uz lauksaimniecības nozari un aicina Komisiju, īstenojot intensīvo tirdzniecības programmu, ņemt vērā pašreiz notiekošās Brexit sarunas un Brexit ietekmi uz ES lauksaimniecības nozari;

40.  brīdina par tirdzniecības nolīgumos iekļauto lauksaimniecības noteikumu būtiskas nelīdzsvarotības risku, kas kaitētu ES, un aicina atturēties no lauksaimniecības izmantošanas par kaulēšanās līdzekli, lai nodrošinātu rūpniecisko ražojumu un pakalpojumu plašāku piekļuvi trešo valstu tirgiem; brīdina, ka lauksaimniecības nozarei tiek sniegts ļoti maz informācijas pirms darījumu noslēgšanas; norāda uz Komisijas priekšlikumu īstenot pretpasākumus, reaģējot uz ASV ievedmuitas noteikšanu ES ražotajam tēraudam un alumīnijam; norāda, ka šie pasākumi nedrīkst negatīvi ietekmēt ES lauksaimniekus;

41.  aicina Komisiju izveidot publisku reģistru, kurā tiktu iekļautas visas sanāksmes ar interešu grupām un lobistiem saistībā ar sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

42.  aicina Komisiju nodrošināt, ka padomdevējas grupas ieteikumi ir saistoši un piemērojami;

43.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija tagad publicē savus ieteikumus sarunu norādēm par tirdzniecības nolīgumiem un automātiski pārsūta tos valstu parlamentiem, vienlaikus tos arī publiskojot.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

20.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

2

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Karine Gloanec Maurin, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Zbigniew Kuźmiuk, Norbert Lins, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Maria Gabriela Zoană, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Karin Kadenbach, Elsi Katainen, Anthea McIntyre, Momchil Nekov, Miguel Viegas

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Krzysztof Hetman

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ECR

Jørn Dohrmann, Beata Gosiewska, Zbigniew Kuźmiuk, Anthea McIntyre

EFDD

Marco Zullo

ENF

Philippe Loiseau

GUE/NGL

Matt Carthy, Luke Ming Flanagan, Miguel Viegas

NI

Dianne Dodds

PPE

Richard Ashworth, Franc Bogovič, Daniel Buda, Michel Dantin, Albert Deß, Norbert Erdős, Esther Herranz García, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Norbert Lins, Mairead McGuinness, Marijana Petir, Czesław Adam Siekierski

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Nicola Caputo, Paolo De Castro, Karine Gloanec Maurin, Karin Kadenbach, Momchil Nekov, Maria Noichl, Marc Tarabella, Maria Gabriela Zoană

2

-

EFDD

John Stuart Agnew

GUE/NGL

Maria Lidia Senra Rodríguez

9

0

ALDE

Jan Huitema, Ivan Jakovčić, Elsi Katainen, Ulrike Müller

EFDD

Giulia Moi

PPE

Herbert Dorfmann

VERTS/ALE

José Bové, Martin Häusling, Bronis Ropė

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

COM(2017)0492.

(2)

Pieņemtie teksti, attiecīgi, P8_TA(2017)0419 un P8_TA(2017)0420.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0197.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0091.


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (26.6.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par globalizācijas radīto iespēju izmantošanu: tirdzniecības aspekti

(2018/2005(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Francis Zammit Dimech

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. un 207. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojumu par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos (COM(2007)0242) un Padomes 2007. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas kultūras plānu(1);

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. septembra paziņojumu „Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” (COM(2012)0537),

–  ņemot vērā UNESCO 1970. gada Konvenciju par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada UNIDROIT Konvenciju par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. pantu par tiesībām piedalīties kultūras dzīvē,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem(2),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta kopīgo paziņojumu “Virzībā uz ES stratēģiju starptautiskās kultūras attiecībās” (JOIN(2016)0029),

–  ņemot vērā ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas ir spēkā no 2018. gada 25. aprīļa(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. gada Pamattiesību hartas 10. un 11. pantu,

A.  tā kā Eiropas Savienībai ir tiesības pieņemt kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecības politikas pasākumus nolūkā aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību un kultūras mantojumu un sekmēt 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu attiecība uz pilnvērtīgu izglītību; tā kā šajos citos noteikumos ietilpst arī LESD 207. pantā definētā kopējā tirdzniecības politika;

B.  tā kā LES 3. panta 3. punkts paredz, ka Eiropas Savienībai ir jārespektē sava lielā kultūras un valodu daudzveidība un jānodrošina Eiropas kultūras mantojuma saudzēšana un vairošana;

C.  tā kā ANO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ir aicināts īstenot divpusējo, reģionālo un starptautisko sadarbību, lai aizsargātu un veicinātu kultūras izpausmju daudzveidību, kā arī veicinātu starpkultūru dialogu nolūkā vienot tautas;

D.  tā kā ES ir jāuzņemas atbildība par to, lai Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos pielāgotu mūsdienu apstākļiem, kas cita starpā paredz precīzas plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu definīcijas noteikšanu un skaidru satvaru plašsaziņas līdzekļiem valsts iestādēs un privātajos uzņēmumos Eiropā;

E.  tā kā brīva informācijas plūsma, tostarp piekļuve Eiropas ziņu kanāliem, var uzlabot pārvaldību jaunattīstības valstīs;

F.  tā kā ES ir jāturpina attīstīt intelektuālā īpašuma tiesības, lai attiecinātu tās uz nezināmu autoru darbu likumīgu izmantošanu muzejos, arhīvos, bibliotēkās un citās pētniecības iestādēs, kuras aizsargā kultūras mantojumu;

G.  tā kā Eiropai ir daudz dažādu tradīciju un spēcīgas kultūras un radošās nozares, mazie un vidējie uzņēmumi un dažādas publisko plašsaziņas līdzekļu struktūru un publiskās filmu finansēšanas sistēmas, un tā kā saskaņā ar ES starptautiskās tirdzniecības pieeju kultūras daudzveidības, kultūras pieejamības un demokrātiskā dialoga veicināšanai arī turpmāk ir jābūt vienam no vadošajiem principiem;

H.  tā kā saistībā ar globalizāciju, starptautisko sadarbību un apmaiņu ir vajadzīga plaša kultūras definīcija, lai iekļautu jaunas kultūras izpausmes hibrīdformas, kā arī materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, tostarp autohtono un tradicionālo mākslas praksi, lai atspoguļotu kultūras plūstošo un mainīgo raksturu;

I.  tā kā kultūras un radošās nozares veicina pienācīgu darbvietu radīšanu un ekonomisko labklājību un rada aptuveni 2,6 % ES IKP, nodrošinot augstākus izaugsmes tempus nekā pārējās ekonomikas nozares, un pieder pie visnoturīgākajām nozarēm finanšu krīzes laikā; tā kā kultūras un radošo nozaru preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstība būs nozīmīgs ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas dzinulis Eiropā;

J.  tā kā Datu aizsardzības regulā ir paredzēti augsti personas datu apstrādes standarti, kuri nosaka noteiktu atbildības līmeni platformām un straumēšanas pakalpojumiem starptautiskās tirdzniecības regulējumā;

K.  tā kā ES ir pārpalikums kultūras priekšmetu un kultūras pakalpojumu tirdzniecībā ar pārējo pasauli;

L.  tā kā audiovizuālo un saistīto pakalpojumu tirdzniecībā ES ir deficīts attiecībā pret pārējo pasauli;

M.  tā kā kultūru un valodu daudzveidība ir viena no ES pamatvērtībām un daļa no ES kultūras diplomātijas politikas;

N.  tā kā, lai nodrošinātu pilsētu, reģionu un visas sabiedrības ilgtspējīgāku attīstību, ir vajadzīga inovācija un radošums, kam ir liela nozīme tādu sabiedrības problēmu risinājumu nodrošināšanai, ar kurām šobrīd saskaras mūsu sabiedrība;

O.  tā kā personas datu aizsardzība un tiesības uz privātumu ir pamattiesības un tādēļ tās nav apspriežamas nevienā tirdzniecības nolīgumā;

P.  tā kā Eiropas Kultūras mantojuma gads (2018) paredz arī apņemšanos apkarot kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību;

Q.  tā kā kultūra ir inovācijas un paradumu maiņas virzītājspēks, veidojot jaunu dzīvesveidu un ilgtspējīgas attīstības paradigmas, un ļauj īstenot vietējo kopienu un iedzīvotāju pieejas, kas ir nepieciešamas, lai vietējā līmenī izprastu globalizāciju un ilgtspējīgu attīstību, tādējādi veicinot un sekmējot daudzu esošo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

R.  tā kā globalizācijas izmantošana tirdzniecības aspektos attiecībā uz kultūras priekšmetiem paredz visu starptautisko kultūras mantojuma aizsardzības konvenciju stingru ievērošanu, jo īpaši Hāgas 1954. gada konvencijas, 1970. gada UNESCO konvencijas un 1995. gada konvencijas un UNIDROIT konvencijas noteikumu ievērošanu;

S.  tā kā amatniecība un mākslas darbu ražošana ir jo īpaši svarīga vietējai attīstībai;

T.  tā kā starpkultūru dialogs sekmē cieņu un savstarpēju sapratni un veicina taisnīgāku sociālo un ekonomisko apmaiņu, tostarp tirdzniecību, palīdzot izstrādāt praksi, kas veicina visu pušu intereses līdzsvarotākā veidā un ar pietāti, kā arī cīnīties pret negodīgu praksi, piemēram ļaunprātīgām klauzulām un uzspiestiem vienpusējiem nosacījumiem,

1.  uzsver, ka kultūra un izglītība, tostarp mūžizglītība, ir sabiedriskas preces, kultūras un izglītības pieejamība ir cilvēktiesības un tādēļ uz kultūru un izglītību nevar raudzīties kā uz jebkuru preci vai pakalpojumu un pārvaldīt šīs jomas tāpat kā pārējās preces vai pakalpojumus, bet gan kā saglabājamus un pastāvīgi uzlabojamus kopresursus; tādēļ prasa kultūras, audiovizuālo un izglītības pakalpojumu, tostarp tiešsaistē sniegto pakalpojumu, izslēgšanu skaidri paredzēt Savienības un trešo valstu nolīgumos, piemēram, TTIP;

2.  tādēļ uzsver 2005. gada UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu svarīgo lomu saistībā ar starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem, kuros jāņem vērā un jārespektē tās attiecīgie noteikumi;

3.  uzsver, ka globalizācija sniedz Eiropas Savienības kultūras un radošajām nozarēm iespējas, uzlabojot pārējai pasaulei piekļuvi Eiropas kultūrai un veidojot pasaules talantu kopumu;

4.  uzskata, ka ir svarīgi līdzsvarot tirdzniecības sarunas attiecībā uz autortiesībām, lai nodrošinātu, ka apspriedes tajās nenotiek, tikai meklējot mazāko kopsaucēju, bet ir vērstas uz to, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus noteikumus kultūras mantojuma aizsardzībai, kultūras daudzveidības veicināšanai un kultūras un radošajās nozarēs strādājošo ienākumu veidošanai, lai tās veicinātu un palielinātu radošumu, zināšanu un satura izplatīšanu, kā arī lietotāju tiesības digitālajā laikmetā un lai tās nodrošinātu atvērtu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecības vidi, kas ir būtiska Eiropas Savienības kultūras un radošo nozaru uzplaukumam;

5.  atkārtoti aicina ES īstenot savas tiesības pieņemt vai uzturēt spēkā pasākumus (jo īpaši regulatīvus un/vai finansiālus), tostarp juridiski sasitošu vispārēju klauzulu, kultūras un valodu daudzveidības, kultūras mantojuma, vārda brīvības, plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzībai un veicināšanai tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas vai izplatīšanas platformas;

6.  aicina Komisiju veicināt piekļuvi Eiropas informācijas pakalpojumiem turpmākajās tirdzniecības sarunās;

7.  uzskata, ka kultūras un izglītības apmaiņa starp ES un tās partneriem veicina savstarpēju ilgtspējīgu attīstību, izaugsmi, sociālo kohēziju, demokrātiju, ekonomisko labklājību un pienācīgu darbvietu radīšanu, ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas Programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, cita starpā kooperatīvajā sektorā;

8.  uzskata, ka globalizētā pasaulē redakcionālai atbildībai plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu un citu tiešsaistes platformu nozarē vajadzētu būt pamatinstrumentam cīņā pret viltus ziņām un naida runu, un ka starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos ir jānodrošina godīga konkurence reklāmas jomā;

9.  atgādina, ka kultūras un izglītības politika, kas balstīta uz kopīgām demokrātiskām vērtībām, kā arī piekļuve kultūras mantojumam ir svarīga, lai nodrošinātu sociālo kohēziju, solidaritāti, iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, noturību un godīgu bagātības sadali un konkurētspēju, un tās var nodrošināt iedzīvotājiem zināšanas un sociālas un nododamas prasmes, tādas kā starpkultūru, uzņēmējdarbības, problēmu risināšanas un kritiskās domāšanas prasmes, kas nepieciešamas ar globalizāciju saistīto jautājumu risināšanai; mudina nostiprināt kvalitatīvus universitāšu, skolu un muzeju tīklus, kas veicina savstarpēju mācīšanos un akadēmisko kvalifikāciju atzīšanu un globālas, un visaptverošas pilsonības veicināšanu;

10.  prasa, lai izglītība ilgtspējības, taisnīgas tirdzniecības un ekoloģiskās pilsonības jomā tiktu integrēta dažādās disciplīnās, jo īpaši uzņēmējdarbības, tostarp sociālās uzņēmējdarbības, un digitālās pratības un prasmju apguvē;

11.  prasa Komisijai un dalībvalstīm veicināt un izstrādāt konkrēti pielāgotas, integrētas un kvalitatīvas mobilitātes, izglītības, kultūras un lingvistiskās apmaiņas un zinātniskās sadarbības shēmas, kas ļautu īstenot starptautisku sadarbību un zināšanu apmaiņu, vienlaikus arī paplašinot STEM nozari, lai tā kļūtu par STEAM; prasa Komisijai un dalībvalstīm veicināt tālākizglītību un tālākapmācību, papildus nodrošinot finansējumu pētniecībai kā līdzekli, ar kuru globalizācija var darboties efektīvāk, un labāko līdzekli šķēršļu novēršanai;

12.  atgādina par kultūras īpašo nozīmi ārējās attiecībās un attīstības politikā, jo īpaši attiecībā uz konfliktu risināšanu un novēršanu, miera atjaunošanu un iespēju nodrošināšanu vietējiem iedzīvotājiem; tādēļ uzskata, ka jauna konsensa attīstības jomā panākšanai ir vajadzīga vērienīga un laba kultūras stratēģija, kas ietver arī kultūras diplomātiju;

13.  mudina Komisiju un dalībvalstis attīstīt pastāvošās ES struktūras turpmākām kultūras diplomātijas darbībām un turpināt konkrētas ES iniciatīvas un esošās programmas, kuras atbilstu solidaritātes un ilgtspējības principiem un būtu vērstas uz nabadzības mazināšanu un starptautiskās attīstības sekmēšanu;

14.  atgādina, ka sports ir ne tikai ļoti globalizēts saimnieciskās darbības veids, bet arī sociāls iekļaušanas, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas un individuālās un kolektīvās attīstības līdzeklis; tādēļ atgādina, ka sporta nozarē ir jānodrošina augsti ētikas un pārredzamības standarti starptautiskās tirdzniecības un saimnieciskās darbības pārvaldībā;

15.  atgādina, ka tirdzniecības nolīgumos un lēmumu pieņemšanas procesos ir jānodrošina pārredzamība un demokrātija, un mudina iedzīvotājus, kuru darba apstākļi, vide, veselība un labklājība tiks ietekmēta, piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

19.6.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Silvia Costa, Angel Dzhambazki, Jill Evans, María Teresa Giménez Barbat, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Curzio Maltese, Rupert Matthews, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Yana Toom, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marlene Mizzi, Liliana Rodrigues, Algirdas Saudargas, Remo Sernagiotto, Francis Zammit Dimech

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

María Teresa Giménez Barbat, Yana Toom

ECR

Angel Dzhambazki, Rupert Matthews, Remo Sernagiotto

ENF

Dominique Bilde

GUE/NGL

Curzio Maltese

PPE

Andrea Bocskor, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Algirdas Saudargas, Michaela Šojdrová, Bogdan Brunon Wenta, Francis Zammit Dimech, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver

S&D

Silvia Costa, Petra Kammerevert, Krystyna Łybacka, Marlene Mizzi, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Liliana Rodrigues, Julie Ward

VERTS/ALE

Jill Evans

0

-

 

 

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.

(2)

OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (5.9.2018)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par globalizācijas radīto iespēju izmantošanu: tirdzniecības aspekti

(2018/2005(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Gilles Lebreton

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu un tajā apskatītās iespējas atvieglot globalizācijas pozitīvās ietekmes izmantošanu, vienlaikus norādot, ka jānovērš tās negatīvās sekas;

2.  uzskata, ka globalizācija gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem sniedz daudzas priekšrocības; vienlaikus atzīst, ka globalizācija arī rada pamatu bažām, un Eiropas Savienībai ir jāpievēršas to risināšanai;

3.  norāda, ka ir ļoti svarīgi stiprināt ES iekšējo tirgu, kā arī taisnīgi un saliedēti konsolidēt ekonomisko savienību, jo stabils iekšējais tirgus ir priekšnosacījums sekmīgai starptautisko stratēģiju īstenošanai; šajā sakarībā norāda — lai nodrošinātu, ka ES tirdzniecības politika ir vērsta uz tās vispārējo ekonomisko un politisko mērķu sasniegšanu, jo īpaši ilgtspējīgu attīstību, visām ES iestādēm būtu jānodrošina lielāka saskaņotība starp tirdzniecības politiku un citām ES iekšpolitikas un ārpolitikas jomām;

4.  uzsver, ka starptautiskajai tirdzniecībai ir svarīga loma globalizācijas attīstībā; norāda, ka likumdevējam šajā kontekstā cita starpā būtu jāpievērš īpaša uzmanība šādām jurisdikcijas jomām, uz kurām attiecas starptautiskie tirdzniecības nolīgumi: intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp autortiesības, preču zīmes un patenti, datu aizsardzība un pastiprinātas pārredzamības prasības, pārtikas nekaitīguma prasības un vides standarti;

5.  atgādina un pauž gandarījumu par Eiropas Savienības apņemšanos īstenot pārredzamu un atbildīgu tirdzniecības politiku, kura ļauj izmantot globalizācijas pozitīvos aspektus, garantē taisnīgu tirdzniecības ieguvumu sadali saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējas principiem un piedāvā modernus risinājumus mūsdienu ekonomikas realitātei pasaulē, kurā arvien vairāk dominē tehnoloģijas, un tādējādi dot iespēju visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), gūt labumu no globalizācijas nodrošinātajām priekšrocībām;

6.  atzīst, ka Eiropas Savienībā datu aizsardzība pieder pie pamattiesībām; prasa, lai tirdzniecības nolīgumos starp Eiropas Savienību un valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, tiktu garantēti augsti datu aizsardzības standarti, izmantojot t. s. savstarpējo lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību;

7.  uzsver — lai iedarbīgāk aizsargātu iedzīvotājus no plaša mēroga globalizācijas, ES iestādēm ir jānodrošina efektīva un pastāvīga reakcija uz problēmām, kas saistītas ar privātumu, datu aizsardzību un kiberdrošību;

8.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt veicināt Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo īpatnību sistēmas un turpināt noslēgt attiecīgus divpusējos nolīgumus ar trešām valstīm;

9.  atgādina par Eiropas Savienības Tiesas atzinumu Nr. 2/15, kurš attiecas uz Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījuma principiem Eiropas Savienības un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīguma kontekstā un kurā secināts, ka Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence visos ar tirdzniecību saistītajos jautājumos, izņemot ārvalstu netiešos ieguldījumus, ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanu saistībā ar visu veidu ieguldījumiem un papildu noteikumus par ārvalstu netiešajiem ieguldījumiem; pauž gandarījumu par Tiesas atzinumu, jo tas rada juridisko skaidrību par visiem turpmākajiem ES nolīgumiem ar trešām valstīm, tostarp ar Apvienoto Karalisti, kad tā vairs nebūs Savienības dalībvalsts;

10.  pauž gandarījumu par Padomes nesen piešķirtajām pilnvarām Komisijai Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par konvenciju, ar ko izveido daudzpusēju tiesu ieguldījumu strīdu izšķiršanai (MIC), lai novērstu pastāvošās ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas sistēmas ierobežojumus; norāda, ka MIC būs pastāvīga struktūra, kura nodarbosies ar ieguldījumu strīdu izšķiršanu un nodrošinās pārredzamāku, saskaņotāku un taisnīgāku sistēmu, kas būs ārkārtīgi izdevīga ieguldītājiem; turklāt šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Padome ir nolēmusi arī darīt sarunu norādes publiski pieejamas, ko Parlaments jau izsenis bija prasījis, cenšoties panākt lielāku pārredzamību starptautisko sarunu jomā;

11.  atzinīgi vērtē Savienības iniciatīvas tiekties uz taisnīgu līdzsvaru starp neizkropļotu konkurenci un protekcionisma pasākumiem, piemēram, antidempinga pasākumiem attiecībā uz importu no trešām valstīm;

12.  uzsver, ka, izmantojot saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem īstenotus tirdzniecības politikas instrumentus, ir jāveicina augsti Eiropas standarti attiecībā uz sociālo aizsardzību, darba apstākļiem, vidi, patērētājiem un pamattiesībām, raugoties uz to kā pamatu Savienības pārticībai; šajā sakarībā norāda, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai starptautiskie nolīgumi būtu balstīti uz minētajiem standartiem, tādējādi nodrošinot, ka globalizācija nāk par labu visiem Eiropas iedzīvotājiem un ka tās ekonomiskā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz vidi ir labvēlīga iedzīvotājiem un uzņēmumiem gan Eiropā, gan citviet;

13.  ņemot vērā iepriekš minēto, uzsver nepieciešamību stiprināt globālo pārvaldību un globālos noteikumus, lai izvairītos no tirdzniecības kariem;

14.  aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību dažu ES partneru pieņemtajiem iekšpolitikas pasākumiem, kas var apdraudēt uz noteikumiem balstīto daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, un veikt nepieciešamos pretpasākumus;

15.  ņemot vērā to, ka 45 % eiropiešu uzskata, ka globalizācija ir drauds, aicina Komisiju uzsākt kampaņu globalizācijas pozitīvo aspektu popularizēšanai, it īpaši reģionos, kur tai pārsvarā ir negatīva ietekme; turklāt aicina Komisiju noskaidrot, kādi būtu visefektīvākie pasākumi, ar kuriem atbalstīt MVU, kas joprojām cieš gan no ekonomikas krīzes, gan globalizācijas sekām, un tos īstenot;

16.  norāda, ka brīva, godīga un ilgtspējīga tirdzniecība ir ekonomiski vēlama un tai ir būtiska politiska ietekme; turklāt norāda, ka Eiropai ir svarīgi izmantot tirdzniecību kā instrumentu demokrātiskas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai visā pasaulē.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

11

6

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Gilles Lebreton, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luis de Grandes Pascual, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Jiří Maštálka, Angelika Niebler, Răzvan Popa

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

11

+

ECR

Angel Dzhambazki

EFDD

Laura Ferrara

ENF

Marie-Christine Boutonnet, Gilles Lebreton

PPE

Rosa Estaràs Ferragut, Luis de Grandes Pascual, Angelika Niebler, Emil Radev, Pavel Svoboda, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

6

-

GUE/NGL

Jiří Maštálka

S&D

Mady Delvaux, Jytte Guteland, Răzvan Popa, Evelyn Regner

VERTS/ALE

Julia Reda

2

0

ALDE

Jean-Marie Cavada

VERTS/ALE

Pascal Durand

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

27.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

0

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Nadja Hirsch, France Jamet, Jude Kirton-Darling, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Adam Szejnfeld, William (The Earl of) Dartmouth, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Klaus Buchner, Dita Charanzová, Fernando Ruas, Pedro Silva Pereira, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Czesław Hoc, Martin Schirdewan


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29

+

ALDE

Dita Charanzová, Nadja Hirsch, Marietje Schaake, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

Angel Dzhambazki, Czesław Hoc, Emma McClarkin

EFDD

William (The Earl of) Dartmouth

NI

David Borrelli

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Reimer Böge, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christophe Hansen, Sorin Moisă, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Fernando Ruas, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler

S&D

Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Pascal Durand

0

-

 

 

9

0

EFDD

Tiziana Beghin

ENF

France Jamet, Danilo Oscar Lancini

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur, Martin Schirdewan, Helmut Scholz

S&D

Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Emmanuel Maurel

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 22. oktobrisJuridisks paziņojums