Procedūra : 2018/0012(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0326/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0326/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 13/03/2019 - 19.4
CRE 13/03/2019 - 19.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0192

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1300kWORD 155k
15.10.2018
PE 620.820v02-00 A8-0326/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko atceļ Direktīvu 2000/59/EK un groza Direktīvu 2009/16/EK un Direktīvu 2010/65/ES

(COM(2018)0033 – C8-0014/2018 – 2018/0012(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente: Gesine Meissner

Atzinuma sagatavotājs (*):

Bas Eickhout, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTE IR SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATzinums
 Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko atceļ Direktīvu 2000/59/EK un groza Direktīvu 2009/16/EK un Direktīvu 2010/65/ES

(COM(2018)0033 – C8-0014/2018 – 2018/0012(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0033),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0014/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23.maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A8-0326/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko atceļ Direktīvu 2000/59/EK un groza Direktīvu 2009/16/EK un Direktīvu 2010/65/ES

par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko atceļ Direktīvu 2000/59/EK un groza Direktīvu 2005/35/EC, Direktīvu 2009/16/EK un Direktīvu 2010/65/ES

(Saistīts ar 20.a panta (jauns) grozījumu, ierosinot mainīt piesārņojošo vielu definīciju Direktīvā par kuģu radīto piesārņojumu).

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)   Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības 14. mērķis vērš uzmanību uz apdraudējumiem saistībā ar jūras un barības vielu piesārņojumu, dabas resursu noplicināšanu un klimata pārmaiņām — to visu galvenokārt izraisa cilvēku darbības. Šie apdraudējumi rada papildu spiedienu uz vides sistēmām, piemēram, bioloģisko daudzveidību un dabas infrastruktūru, vienlaikus izraisot globālas sociālekonomiskas problēmas, tostarp veselības, drošības un finansiālos riskus. Eiropas Savienībai ir jāstrādā pie tā, lai aizsargātu jūras sugas un atbalstītu cilvēkus, kuri ir atkarīgi no okeāniem, neatkarīgi no tā, vai tas saistīts ar nodarbinātību, resursiem vai brīvā laika pavadīšanu.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Pēdējās divās aizvadītajās desmitgadēs MARPOL konvencijā un tās pielikumos veikti būtiski grozījumi, ar kuriem ieviestas stingrākas normas un aizliegumi attiecībā uz atkritumu novadīšanu no kuģiem jūrā.

(4)  Pēdējās divās aizvadītajās desmitgadēs MARPOL konvencijā un tās pielikumos veikti būtiski grozījumi, ar kuriem ieviestas stingrākas normas attiecībā uz atkritumu piegādi un aizliegumi attiecībā uz atkritumu novadīšanu no kuģiem jūrā.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Tomēr Savienībai būtu jāturpina darbs Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) līmenī pie aizlieguma novadīt notekūdeņus no atvērtā cikla skruberiem un atsevišķas kravu atliekas, lai panāktu jūras kuģiem tikpat stingrus noteikumus kā kuģiem, kas pārvietojas pa Savienības iekšējiem ūdensceļiem.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Dalībvalstis būtu jāmudina pieņemt aizliegumus novadīt notekūdeņus no atvērtā cikla skruberiem un atsevišķas kravu atliekas to teritoriālajos ūdeņos.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c)  Direktīvas pamatmērķis ir novērst kuģu atkritumu nopludināšanu jūrā. Tāpēc direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz atkritumiem no remonta darbiem un nogulumiem, ko rada balasta tilpņu tīrīšana un remonts, jo tie vienmēr tiek novadīti uz sauszemes, kad kuģis atrodas piestātnē vai sausajā dokā. Remonta darbos radušies atkritumi un balasta tilpņu tīrīšanas vai remonta nogulumi tiek regulēti attiecīgi ES tiesību aktos par atkritumiem un SJO Balasta ūdeņu konvencijā.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Neraugoties uz šo noteikumu attīstību, jūrā joprojām tiek novadīti atkritumi. Tas ir saistīts ar vairāku faktoru kombināciju, proti, ostās ne vienmēr ir pieejamas piemērotas atkritumu pieņemšanas iekārtas, izpilde netiek panākta pietiekamā mērā un trūkst stimulu atkritumu nogādāšanai krastā.

(7)  Neraugoties uz šo noteikumu attīstību, jūrā joprojām tiek novadīti atkritumi, radot milzīgas vides, sociālās un ekonomiskās izmaksas. Tas ir saistīts ar vairāku faktoru kombināciju, proti, ostās ne vienmēr ir pieejamas piemērotas atkritumu pieņemšanas iekārtas, izpilde netiek panākta pietiekamā mērā un trūkst stimulu atkritumu nogādāšanai krastā.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Lai gan ir panākti uzlabojumi, tomēr pārtikas atkritumi, jo īpaši kruīza kuģos, joprojām var būt lieli. Pārtikas atkritumu apsaimniekošanas prakse joprojām ir joma, kurā ir nepieciešams attīstīt dalītās vākšanas un atkārtotas izmantošanas praksi.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b) Būtu atzinīgi jāvērtē zivsaimniecības nozares iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt zvejas atkritumus vai savākt plastmasas atkritumus, tostarp pazaudētus zvejas rīkus.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Direktīvas 2000/59/EK REFIT novērtējumā konstatēts, ka kopš tās stāšanās spēkā ir palielinājies ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās nodoto atkritumu apjoms un tādējādi direktīva ir palīdzējusi mazināt atkritumu novadīšanu jūrā.

(8)  Direktīvas 2000/59/EK noteikumos jau tiek paredzēts, ka visiem kuģiem, kas ienāk Eiropas ostās, ir jāpiedalās ostas atkritumu uzņemšanas iekārtu izmaksās neatkarīgi no tā, vai tie šīs iekārtas faktiski izmanto. Direktīvas 2000/59/EK REFIT novērtējumā konstatēts, ka kopš tās stāšanās spēkā ir palielinājies ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās nodoto atkritumu apjoms un tādējādi direktīva ir palīdzējusi mazināt atkritumu novadīšanu jūrā.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  REFIT novērtējums arī parādīja, ka Direktīva 2000/59/EK nav bijusi pilnībā efektīva, jo pastāv nekonsekvence ar MARPOL noteikumiem. Turklāt dalībvalstis arī atšķirīgi interpretē direktīvas galvenos jēdzienus, piemēram, iekārtu piemērotība, iepriekšējs paziņojums par atkritumiem un atkritumu obligāta nodošana ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, kā arī atbrīvojumi regulāras satiksmes kuģiem. Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga ostām un ostu lietotājiem, novērtējumā tika aicināts vairāk saskaņot šos jēdzienus un turpināt tos pieskaņot MARPOL konvencijai.

(9)  REFIT novērtējums arī parādīja, ka Direktīva 2000/59/EK nav bijusi pilnībā efektīva, jo pastāv nekonsekvence ar MARPOL noteikumiem. Turklāt dalībvalstis arī atšķirīgi interpretē direktīvas galvenos jēdzienus, piemēram, iekārtu piemērotība, iepriekšējs paziņojums par atkritumiem un atkritumu obligāta nodošana ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, kā arī atbrīvojumi regulāras satiksmes kuģiem. Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga ostām un ostu lietotājiem, novērtējumā tika aicināts vairāk saskaņot šos jēdzienus un turpināt tos pieskaņot MARPOL konvencijai. Ir nepieciešams nodošanas pienākumu pilnībā pielāgot MARPOL konvencijā noteiktajiem noteikumiem par novadīšanu.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Direktīva 2008/98/EK nosaka galvenos atkritumu apsaimniekošanas principus, tostarp “piesārņotājs maksā” principu un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, saskaņā ar kuru atkritumu atkalizmantošana un reciklēšana ir prioritāras salīdzinājumā ar citiem atkritumu pārgūšanas veidiem un apglabāšanu, un prasa izveidot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas. Šie pienākumi attiecas arī uz kuģu atkritumu apsaimniekošanu.

(11) Direktīva 2008/98/EK nosaka galvenos atkritumu apsaimniekošanas principus, tostarp “piesārņotājs maksā” principu un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, saskaņā ar kuru atkritumu atkalizmantošana un reciklēšana ir prioritāras salīdzinājumā ar citiem atkritumu pārgūšanas veidiem un apglabāšanu, un prasa izveidot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas. Turklāt ideja paplašināt ražotāja atbildību ir viens no galvenajiem principiem Savienības tiesību aktos atkritumu jomā; pamatojoties uz to, ražotāji ir atbildīgi par savu produktu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā. Šie pienākumi attiecas arī uz kuģu atkritumu apsaimniekošanu.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kuģu atkritumu, tostarp pamestu zvejas rīku dalīta savākšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo atkritumu turpmāku atgūšanu pakārtotajā atkritumu apsaimniekošanas ķēdē. Atkritumus uz kuģiem bieži vien šķiro saskaņā ar starptautiskām normām un standartiem, un Savienības tiesību aktiem būtu jānodrošina, ka šie centieni šķirot atkritumus uz kuģa netiek mazināti tādēļ, ka nav nodrošināta dalīta savākšana krastā.

(12)  Kuģu atkritumu, tostarp pamestu zvejas rīku dalīta savākšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo atkritumu turpmāku atgūšanu atkārtotai izmantošanai vai reciklēšanai pakārtotajā atkritumu apsaimniekošanas ķēdē un nepieļautu, ka tie nodara kaitējumu jūras dzīvniekiem un videi. Atkritumus uz kuģiem bieži vien šķiro saskaņā ar starptautiskām normām un standartiem, un Savienības tiesību aktiem būtu jānodrošina, ka šie centieni šķirot atkritumus uz kuģa netiek mazināti tādēļ, ka nav nodrošināta dalīta savākšana krastā. Dalībvalstīm būtu jāmudina izmantot tādas dalītās savākšanas sistēmas, kas vislabāk atbilst ostas parametriem.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Atkritumu, piemēram, pārtikas atkritumu, smērvielu un degvieleļļas, dalīta savākšana būtu jāattīsta tālāk ar konkrētu mērķi nodrošināt to atkārtotu izmantošanu saskaņā ar aprites ekonomikas principiem.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai gan lielākā daļa jūras piesārņojuma nāk no darbībām uz sauszemes, kuģniecības nozarei, tostarp zivsaimniecības nozarei un atpūtas nozarei, arī ir nozīmīga loma atkritumu – to starpā ir arī plastmasa un pamesti zvejas rīki – novadīšanā tieši jūrā.

(13)  Katru gadu okeānā nonāk no 150 000 līdz 500 000 tonnām plastmasas tikai Savienībā vien. Lai gan lielākā daļa jūras piesārņojuma nāk no darbībām uz sauszemes, kuģniecības nozarei, tostarp zivsaimniecības nozarei un atpūtas nozarei, arī ir nozīmīga loma atkritumu – to starpā ir arī plastmasa un pamesti zvejas rīki – novadīšanā tieši jūrā. Komisija lēš, ka plastmasa veido vairāk nekā 80 % no jūras piedrazojuma un ka plastmasu saturoši zvejas rīki veido 27 % Eiropas pludmalēs atrastā jūras piedrazojuma, kas atbilst 11 000 tonnu gadā.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Direktīva 2008/98/EK nosaka atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, kas dalībvalstīm būtu jāveic, lai novērstu atkritumu rašanos. Šajos pasākumos būtu jāiekļauj centieni apturēt jūras piedrazojuma radīšanu, lai palīdzētu sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi — novērst un ievērojami samazināt jūras visu veidu piesārņojumu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  SJO 2004. gada 13. februāra Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu (“Balasta ūdeņu konvencija”) stājās spēkā 2017. gada 8. septembrī. Balasta ūdeņu konvencijā noteikts, ka visiem kuģiem ir pienākums veikt balasta ūdeņu apsaimniekošanas procedūras saskaņā ar SJO standartiem un ka ir nepieciešamas ostas un termināli, kas paredzēti balasta tilpņu tīrīšanai un remontam, lai nodrošinātu piemērotas iekārtas nogulšņu uzņemšanai.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b)  Gadījumā, ja dalībvalstis izmeklēšanā par ostas atkritumu uzņemšanas iekārtu iespējamu neatbilstību izmanto EMSA dienestu pakalpojumus, EMSA vajadzētu sekot līdzi šiem pieprasījumiem un sniegt Komisijai šos datus, lai izvērtētu, vai EMSA ir nepieciešams papildu atbalsts nākamajā finansējumā.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai nodrošinātu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu piemērotību, ir būtiski izstrādāt un atkārtoti novērtēt atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānus, apspriežoties ar visiem iesaistītajiem ostas lietotājiem. Vadoties no praktiskiem un organizatoriskiem iemesliem, viena reģiona kaimiņu ostas varētu vēlēties izstrādāt kopīgu plānu attiecībā uz ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību katrā no plānā iekļautajām ostām, vienlaikus nodrošinot kopīgu administratīvo regulējumu.

(17)  Lai nodrošinātu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu piemērotību, ir būtiski izstrādāt un atkārtoti novērtēt atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānus, apspriežoties ar visiem iesaistītajiem ostas lietotājiem. Vadoties no praktiskiem un organizatoriskiem iemesliem, viena ģeogrāfiskā reģiona kaimiņu ostas varētu vēlēties izstrādāt kopīgu plānu attiecībā uz ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību katrā no plānā iekļautajām ostām, vienlaikus nodrošinot kopīgu administratīvo regulējumu.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Var būt sarežģīti pieņemt un uzraudzīt atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānus mazām ostām, piemēram, pietauvošanās zonām un jahtu ostām, kur ienākošā satiksme ir reta — galvenokārt to veido atpūtas kuģi, vai arī kuras tiek izmantotas tikai daļu no gada. Šo mazo ostu atkritumus parasti apstrādā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā saskaņā ar Direktīvā 2008/98/EK, kas pārskatīta ar Direktīvu (ES) 2018/851, noteiktajiem principiem. Lai nepārslogotu vietējās iestādes un atvieglotu atkritumu apsaimniekošanu šādās mazās ostās, vajadzētu pietikt ar to, ka atkritumi no vietējām pietauvošanās zonām un jahtu ostām tiek iekļauti sadzīves atkritumu plūsmā un attiecīgi apsaimniekoti un ka osta dara pieejamu informāciju ostas izmantotājiem par atkritumu pieņemšanu.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai efektīvi risinātu jūras piegružojuma problēmu, ir būtiski nodrošināt pienācīgus stimulus atkritumu – un jo īpaši sadzīves atkritumu – nogādāšanai uz ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām. To var panākt ar izmaksu atgūšanas sistēmu, kas paredz piemērot netiešu maksu, kura jāmaksā neatkarīgi no atkritumu nodošanas un kura dod tiesības nodot atkritumus, nemaksājot nekādas papildu tiešās maksas. Ņemot vērā, ka jūras piegružojumu rada arī zivsaimniecības nozare un atpūtas nozare, tās abas būtu jāiekļauj sistēmā.

(18)  Lai efektīvi risinātu jūras piegružojuma problēmu, ir būtiski nodrošināt pienācīgus stimulus atkritumu – un jo īpaši sadzīves atkritumu – nogādāšanai uz ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām. To var panākt ar izmaksu atgūšanas sistēmu, kas paredz piemērot netiešu maksu, kura jāmaksā neatkarīgi no atkritumu nodošanas un kura dod tiesības nodot atkritumus, nemaksājot nekādas papildu tiešās maksas. Tomēr kuģu vadītājiem būtu arī jācenšas samazināt uz kuģa radušos atkritumu daudzumu. Ņemot vērā, ka jūras piegružojumu rada arī atpūtas nozare, būtu jāiekļauj sistēmā. Izzvejoto atkritumu nodošanai nevajadzētu radīt zvejas kuģiem papildu izmaksas.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Dažās dalībvalstīs ir izveidotas shēmas, lai zvejniekiem finansētu izmaksas, kas viņiem varētu rasties, nododot zvejas rīku atkritumus vai aktīvi un pasīvi izzvejotus atkritumus krastā. Minētās shēmas varētu atbalstīt ar ražotāja paplašinātas atbildības shēmām, kas varētu papildināt izmaksu atgūšanas sistēmas, kuras izveidotas saskaņā ar šo direktīvu. Šīs izmaksu atgūšanas sistēmas pašas par sevi nedrīkstētu atturēt zvejas kuģus un ostas kopienas piedalīties esošajās nodošanas shēmās attiecībā uz aktīvi un pasīvi izzvejotiem atkritumiem.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b)  Lai veicinātu to, ka parastu zvejas darbību laikā tīklos pasīvi nozvejotie atkritumi tiek nodoti, dalībvalstīm būtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar to savākšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās un turpmāko apsaimniekošanu, ieņēmumus ģenerējot no alternatīviem ienākumu avotiem.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai ieviestu iedarbīgu atalgojuma sistēmu kuģiem, kuri samazina atkritumus, būtu jāturpina attīstīt atkritumu apsaimniekošanas aspektā “zaļā kuģa” koncepciju.

(19)  Būtu jāturpina attīstīt atkritumu apsaimniekošanas aspektā “zaļā kuģa” koncepciju un tā pilnībā jāīsteno. Lai ieviestu iedarbīgu atalgojuma sistēmu kuģiem, kuri samazina atkritumus, izmantojot vidi saudzējošu un ilgtspējīgu atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu, būtu jānosaka un pēc iespējas saskaņotākā veidā jāīsteno ES līmeņa minimālās prasības saskaņā ar paraugpraksi. Dalībvalstīm būtu jāmudina ieviest praksi, kas pārsniedz prasītos standartus. Turklāt atkritumu samazināšanu galvenokārt panāk ar atkritumu efektīvu šķirošanu uz klāja atbilstoši SJO pamatnostādnēm attiecībā uz MARPOL konvencijas V pielikumu un Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātajiem standartiem. Komisijai būtu jānorīko ekspertu grupa kritēriju noteikšanai, kas jāievēro, lai kuģi varētu atzīt par "zaļo kuģi", un tai būtu arī jāveicina labas prakses apmaiņa par augšupēju shēmu attīstīšanu.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Kravu atliekas paliek kravas īpašnieka īpašums pēc kravas izkraušanas terminālī, un tām bieži ir ekonomiska vērtība. Šā iemesla dēļ kravu atliekām nevajadzētu piemērot izmaksu atgūšanas sistēmas, ne arī piemērot netiešo maksu; maksa par kravu atlieku nodošanu būtu jāsedz atkritumu pieņemšanas iekārtu lietotājam, kā noteikts starp iesaistītajām pusēm noslēgtā līguma noteikumos vai citos vietējos noteikumos.

(20)  Kravu atliekas paliek kravas īpašnieka īpašums pēc kravas izkraušanas terminālī, un tām bieži ir ekonomiska vērtība. Šā iemesla dēļ kravu atliekām nevajadzētu piemērot izmaksu atgūšanas sistēmas, ne arī piemērot netiešo maksu; maksa par kravu atlieku nodošanu būtu jāsedz atkritumu pieņemšanas iekārtu lietotājam, kā noteikts starp iesaistītajām pusēm noslēgtā līguma noteikumos vai citos vietējos noteikumos. Lai veicinātu šīs direktīvas saskaņotu īstenošanu, būtu jāizstrādā tehniskās vadlīnijas par kravu atlieku apsaimniekošanu saskaņā ar MARPOL I un II pielikumu. Tomēr tam nebūtu jāattiecas uz tādu kravu atliekām, ko nav viegli reģenerēt, piemēram, augstas viskozitātes noturīgām peldvielām, tostarp parafīnu. Šādām vielām var būt zema ekonomiskā vērtība, tāpēc rodas risks, ka tās tiks izgāztas jūrā, ja netiks pienācīgi izmazgātas ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Plastmasas zvejas rīkiem ir augsts reciklēšanas potenciāls, jo īpaši ja tie pareizi izstrādāti. Tāpēc saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” ir jāizveido ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, lai finansētu zvejas rīku un to sastāvdaļu atkritumu pareizu apsaimniekošanu un panāktu lielus savākšanas apjomus.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b)  Dalībvalstīm būtu finansiāli jāatbalsta shēmas piedrazojuma izzvejošanai, lai atkritumi, kas jau atrodas jūrā, tiktu novirzīti uz reciklēšanu vai pareizu iznīcināšanu, neradot nekādu slogu zvejniekiem.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Lai uzlabotu kuģošanas drošumu un sekmētu jūras vides aizsardzību no kuģu radītā piesārņojuma, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK1a būtu jāgroza nolūkā Savienības tiesību aktus piemērot arī kuģu radītajam piesārņojumam atkritumu veidā, kā definēts MARPOL konvencijas V un VI pielikumā, un nodrošināt, ka personas, kas atbildīgas par pretlikumīgu novadīšanu, saņem atbilstīgu sodu.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp.).

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(23a)  Atkritumu nodošanas pienākums būtu jāpapildina ar noteikumiem, kas aizliedz atkritumu izmešanu, lai sniegtu skaidrus signālus par atbilstības pienākumiem, un jānodrošina skaidrs pamats civilpārkāpumu vai kriminālpārkāpumu konstatēšanai.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Uzraudzība un izpilde būtu jāatvieglo ar sistēmu, kas balstās uz elektronisku ziņošanu un informācijas apmaiņu. Šajā nolūkā būtu jāturpina attīstīt ar Direktīvu 2000/59/EK izveidoto pašreizējo informācijas un uzraudzības sistēmu, un tai būtu jāturpina darboties, pamatojoties uz esošajām elektroniskajām datu sistēmām, jo īpaši Savienības jūras datu apmaiņas sistēmu (SafeSeaNet) un inspekciju datubāzi (THETIS). Sistēmā būtu jāiekļauj arī informācija par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas pieejamas dažādās ostās.

(24)  Uzraudzība un izpilde būtu jāatvieglo ar sistēmu, kas balstās uz elektronisku ziņošanu un informācijas apmaiņu. Šajā nolūkā būtu jāturpina attīstīt ar Direktīvu 2000/59/EK izveidoto pašreizējo informācijas un uzraudzības sistēmu, un tai būtu jāturpina darboties, pamatojoties uz esošajām elektroniskajām datu sistēmām, jo īpaši Savienības jūras datu apmaiņas sistēmu (SafeSeaNet) un inspekciju datubāzi (THETIS). Sistēmā būtu jāiekļauj arī informācija par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas pieejamas dažādās ostās, kā arī par nozaudētajiem zvejas rīkiem.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a)  Saskaņā ar 48. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 par zvejas rīka nozaudēšanu ir jāpaziņo.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

24.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24b)  Direktīva 2010/65/ES, kura pašlaik tiek pārskatīta, vienkāršo un saskaņo jūras satiksmē piemērotās administratīvās procedūras, standartizējot informācijas nosūtīšanu elektroniskā veidā un racionalizējot ziņošanas formalitātes. Lai novērstu nevajadzīgas un pretrunīgas IT norises, jaunās ziņošanas formalitātes saistībā ar kuģu atkritumiem būtu jāievieš saskaņā ar pārskatīto Direktīvu 2010/65/ES.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai ņemtu vērā norises starptautiskā mērogā un sekmētu videi labvēlīgu atkritumu apsaimniekošanas praksi uz kuģiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu nolūkā atjaunināt atsauces uz starptautiskajiem instrumentiem un pielikumus un nolūkā grozīt atsauces uz starptautiskajiem instrumentiem, lai vajadzības gadījumā nepieļautu minēto starptautisko instrumentu grozījumu piemērošanu šīs direktīvas nolūkā, kā arī lai izstrādātu kopīgus “zaļo kuģu” atzīšanas kritērijus nolūkā piemērot šiem kuģiem samazinātu maksu par atkritumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(30)  Lai ņemtu vērā norises starptautiskā mērogā un sekmētu videi labvēlīgu atkritumu apsaimniekošanas praksi uz kuģiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu nolūkā atjaunināt atsauces uz starptautiskajiem instrumentiem un pielikumus un nolūkā grozīt atsauces uz starptautiskajiem instrumentiem, lai vajadzības gadījumā nepieļautu minēto starptautisko instrumentu grozījumu piemērošanu šīs direktīvas nolūkā, kā arī lai izmainītu, īstenotu un sīkāk pilnveidotu kopīgus “zaļo kuģu” atzīšanas kritērijus, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo labo praksi un augšupējas shēmas, nolūkā piemērot šiem kuģiem samazinātu maksu par atkritumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(31a)  Labi darba apstākļi personālam , kas strādā ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, ir īpaši svarīgi, lai izveidotu drošu, efektīvi funkcionējošu un sociāli atbildīgu jūrniecības nozari, kas spēj piesaistīt kvalificētus darba ņēmējus un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus plašā mērogā visā Eiropā. Personāla sākotnējā un periodiskā apmācība ir būtiska, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti un darba ņēmēju aizsardzību. Ostu un atkritumu pieņemšanas iekārtu amatpersonām būtu jānodrošina, ka visi darbinieki saņem vajadzīgo apmācību, lai iegūtu zināšanas, kas ir būtiskas to darbā, īpašu uzmanību pievēršot darba aizsardzības aspektiem, kādi ir rīcībai ar bīstamiem materiāliem, un ka apmācības prasības tiek regulāri atjauninātas, lai atbilstu tehnoloģijas inovācijas izvirzītajiem uzdevumiem.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(32a)  Būtu jāņem vērā LESD 349. pantā atzītās tālāko reģionu īpatnības, dodot dalībvalstīm izvēles iespēju pieņemt īpašus valsts finansējuma pasākumus šajos reģionos, lai tie varētu nodrošināt piemērotu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot jūras vides aizsardzību pret negatīvo ietekmi, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem, kas izmanto ostas Savienībā, un vienlaikus nodrošināt jūras satiksmes netraucētu darbību, uzlabojot piemērotu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību un sekmējot atkritumu nogādāšanu uz šīm iekārtām.

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot jūras vides aizsardzību pret negatīvo ietekmi, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem, kas izmanto ostas Savienībā, un vienlaikus nodrošināt jūras satiksmes netraucētu darbību, uzlabojot piemērotu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību un izmantošanu un sekmējot atkritumu nogādāšanu uz šīm iekārtām.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  "stacionāra vai peldoša platforma" ir jebkāda stacionāra vai peldoša platforma, tostarp urbšanas iekārtas, peldošas ražošanas, glabāšanas un izkraušanas iekārtas, ko izmanto atkrastes naftas ieguvei un uzglabāšanai, kā arī peldoši tīkli, ko izmanto naftas uzglabāšanai atkrastē;

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “kuģu atkritumi” ir visi atkritumi, ieskaitot kravu atliekas, kas rodas kuģa ekspluatācijā vai iekraušanas, izkraušanas vai tīrīšanas darbību laikā, un zvejas darbību laikā tīklos savāktie atkritumi, uz kuriem attiecas MARPOL konvencijas I, II, IV, V un VI pielikums;

(c)  “kuģu atkritumi” ir visi atkritumi, ieskaitot kravu atliekas, kas rodas kuģa vai stacionāras vai peldošas platformas ekspluatācijā vai iekraušanas, izkraušanas, tīrīšanas un kuģa remonta darbību laikā, tostarp nogulsnes no balasta tilpņu tīrīšanas vai remonta, un uz kuriem attiecas MARPOL konvencijas I, II, IV, V un VI pielikums;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  “atkritumi no zvejas kuģiem” ir visi atkritumi, kas rodas zvejas kuģa ekspluatācijas laikā vai iekraušanas, izkraušanas vai tīrīšanas darbību laikā un kas tieši un individuāli ietilpst MARPOL konvencijas I, II, IV, V un VI pielikuma jomā, bet izņemot svaigas veselas zivis vai tādas, kas nav svaigas zivis, no zvejas darbībām, ko veic brauciena laikā, vai akvakultūras darbībām.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  “pasīvi izzvejoti atkritumi” ir zvejas darbību laikā tīklos nejauši savāktie atkritumi;

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – cc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cc)  “aktīvi savākti atkritumi” ir atkritumi, ko ar zveju nesaistītu braucienu laikā savāc atkritumu karstajos punktos, balstoties uz vides novērtējumu, un ar vienīgo nolūku izvākt jūras piegružojumu no jūras;

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – cd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cd)  “zvejas reiss” ir jebkurš zvejas kuģa brauciens, kura laikā tiek veiktas zvejas darbības un kurš sākas brīdī, kad zvejas kuģis atstāj ostu, un beidzas līdz ar tā ierašanos izbraukšanas ostā vai citā ostā, kur tiek veikta izkraušana;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

2. punkts – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  “kravu atliekas” ir jebkuru kravas materiālu atlikumi uz kuģa, kas pēc iekraušanas vai izkraušanas paliek uz klāja vai tilpnēs, ieskaitot iekraušanas un izkraušanas pārpalikumus un noplūdes vai nobirumus sausā vai mitrā veidā vai ierautus mazgāšanas ūdenī, izņemot kravu putekļus, kas paliek uz klāja pēc slaucīšanas, un kuģa ārējo virsmu putekļus;

(d)  “kravu atliekas” ir jebkuru kravas materiālu atlikumi uz kuģa, kas pēc iekraušanas vai izkraušanas paliek uz klāja vai tilpnēs, vai tvertnēs, ieskaitot iekraušanas un izkraušanas pārpalikumus un noplūdes vai nobirumus sausā vai mitrā veidā vai ierautus mazgāšanas ūdenī, izņemot kravu putekļus, kas paliek uz klāja pēc slaucīšanas, un kuģa ārējo virsmu putekļus;

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  “zvejas rīks” ir jebkurš priekšmets vai aprīkojuma daļa, ko zvejā un akvakultūrā izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai vai ķeršanai vai kas peld pa jūras virsmu un tiek izmantots jūras bioloģisko resursu pievilināšanai un ķeršanai;

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  “atpūtas kuģis” ir jebkura veida kuģis ar korpusa garumu 2,5 metri un vairāk, kas paredzēts sportam vai atpūtai un nav iesaistīts tirdzniecībā, neatkarīgi no tā piedziņas veida;

(g)  “atpūtas kuģis" ir jebkura veida kuģis ar korpusa garumu no 2,5 metriem līdz 24 metriem, kas paredzēts sportam vai atpūtai un nav iesaistīts tirdzniecībā, neatkarīgi no tā piedziņas veida;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ga punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  "zaļais kuģis" ir kuģis, kas konstruēts, ekspluatēts un visbeidzot reciklēts videi draudzīgā veidā, integrēti likvidējot kaitīgos ekspluatācijā radušos atkritumus un emisijas; dizains, aprīkojums un darbības un iepirkuma politika veido sinerģiju, kas ļauj samazināt tāda veida atkritumus, uz kuriem attiecas maksa, un apsaimniekot atkritumus ilgtspējīgā un videi nekaitīgā veidā;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  “starptautiskais reiss” ir reiss jūras teritorijās no ostas, kas atrodas ārpus Savienības, uz kādas dalībvalsts ostu;

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  “osta” ir vieta vai ģeogrāfiska teritorija, ko veido tādas uzlabojumu konstrukcijas un aprīkojums, kas ļauj uzņemt kuģus, ieskaitot reidus, kas ir ostas jurisdikcijā;

(j)  “osta” ir vieta vai ģeogrāfiska teritorija, ko veido tādas uzlabojumu konstrukcijas un aprīkojums, kas ļauj principā uzņemt kuģus, ieskaitot reidus, kas ir ostas jurisdikcijā;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – k punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  “ēdināšanas atkritumi” ir visi pārtikas atkritumi, ieskaitot lietotu cepamo eļļu, no restorāniem, ēdinātavām un virtuvēm;

(k)  “ēdināšanas atkritumi” ir visi pārtikas atkritumi, ieskaitot lietotu cepamo eļļu, no restorāniem, ēdinātavām un virtuvēm, kā arī stikls un plastmasa;

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ka punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ka)  “starptautiskie ēdināšanas atkritumi” ir visi pārtikas atkritumi, kas radušies starptautisku reisu laikā, ieskaitot lietotu cepamo eļļu, no restorāniem, ēdinātavām un virtuvēm, kā arī stikls un plastmasa;

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

2. pants –1. daļa – l punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l)  “pietiekama atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība” ir pietiekams tilpums, lai no izbraukšanas brīža līdz nākamajai ostai uz kuģa uzglabātu atkritumus, ieskaitot atkritumus, kuri var rasties reisa laikā;

(l)  “pietiekama atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība” ir pietiekams tilpums, kas saskaņā ar kuģa sertifikātiem vai atkritumu apsaimniekošanas plāniem paredzēts katram atkritumu veidam, lai no izbraukšanas brīža līdz nākamajai ostai uz kuģa uzglabātu atkritumus, ieskaitot atkritumus, kuri var rasties reisa laikā;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – m punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m)  “regulāra satiksme” ir satiksme starp noteiktām ostām saskaņā ar publiski pieejamu vai plānotu atiešanas un pienākšanas laiku sarakstu vai periodiski pārbraucieni, kas veido atzītu grafiku;

(m)  “regulāra satiksme” ir satiksme starp divām noteiktām ostām saskaņā ar publiski pieejamu vai plānotu atiešanas un pienākšanas laiku sarakstu vai periodiski pārbraucieni, kas veido atzītu grafiku; kuģa kursēšanas grafiks būtu jānosaka iepriekš, un tas būtu jāsaglabā bez izmaiņām vismaz 4 mēnešus;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – pa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(pa)  “apstrāde” ir reģenerācijas vai apglabāšanas darbības, tostarp sagatavošana pirms reģenerācijas vai apglabāšanas;

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  visiem kuģiem neatkarīgi no to karoga, kuri piestāj vai darbojas kādas dalībvalsts ostā, izņemot visus karakuģus, kara flotes palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts attiecīgajā laikā ekspluatē un izmanto tikai valsts nekomerciālos nolūkos;

(a)  visiem kuģiem neatkarīgi no to karoga, kuri piestāj vai darbojas kādas dalībvalsts ostā, izņemot kuģus, kas iesaistīti ar ostu saistītos pakalpojumos Regulas (ES) 2017/352 1. panta 2. punkta nozīmē, visus karakuģus, kara flotes palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts attiecīgajā laikā ekspluatē un izmanto tikai valsts nekomerciālos nolūkos;

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  visām dalībvalstu ostām, kurās parasti ierodas kuģi, uz kuriem attiecas a) punkts.

(b)  visām dalībvalstu ostām, kurās parasti ierodas kuģi, uz kuriem attiecas a) punkts. Šajā direktīvā un nolūkā izvairīties no nepamatotas kuģu kavēšanās dalībvalstis var nolemt izslēgt no savām ostām reidus, lai piemērotu 6., 7. un 8. pantu.

 

 

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  visi kuģi, kas kuģo pa iekšzemes ūdensceļiem Savienībā.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģi, uz kuriem neattiecas šī direktīva, iespēju robežās nodod atkritumus saskaņā ar šo direktīvu.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka — ja tas ir saprātīgi un praktiski iespējams — kuģi, uz kuriem neattiecas šī direktīva, nodod atkritumus saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas ļauj apsaimniekot kuģu atkritumus videi saudzīgā veidā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK prasībām un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par atkritumiem. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina kuģu atkritumu dalītu savākšanu ostās saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par atkritumiem, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, Direktīvu 2012/19/ES un Direktīvu 2006/66/EK. Šā punkta c) apakšpunktu piemēro, neskarot Regulā (EK) Nr. 1069/2009 noteiktās stingrākas prasības attiecībā uz ēdināšanas atkritumu apsaimniekošanu no starptautisko līniju transportlīdzekļiem.

(c)  ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas ļauj apsaimniekot kuģu atkritumus videi saudzīgā veidā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK prasībām un citiem attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem par atkritumiem. Šā punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina kuģu atkritumu dalītu savākšanu atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas veicināšanai ostās saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par atkritumiem, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, Direktīvu 2012/19/ES un Direktīvu 2006/66/EK. Šo apakšpunktu piemēro, neskarot Regulā (EK) Nr. 1069/2009 noteiktās stingrākas prasības attiecībā uz ēdināšanas atkritumu apsaimniekošanu no starptautisko līniju transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis izmeklē visus paziņotos domājamās neatbilstības gadījumus un nodrošina, ka jebkura kuģu atkritumu nodošanā vai pieņemšanā iesaistītā puse var prasīt nepamatota kavējuma radīto zaudējumu atlīdzināšanu.

4.  Dalībvalstis, vajadzības gadījumā apspriežoties ar EMSA, izmeklē visus paziņotos domājamās neatbilstības gadījumus un nodrošina, ka jebkura kuģu atkritumu nodošanā vai pieņemšanā iesaistītā puse var prasīt nepamatota kavējuma radīto zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies sakarā ar to, ka nav ievēroti atkritumu pieņemšanas un apstrādes plāni.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Attiecīgās ostas iestādes vai, ja tādu nav, attiecīgās iestādes nodrošina, ka atkritumu piegādes vai saņemšanas darbības veic, izmantojot pietiekamus drošības pasākumus, lai novērstu riskus cilvēkiem un videi ostās, uz kurām attiecas šī direktīva.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības, kas atzītas saskaņā ar LESD 349. pantu, dalībvalstis var pieņemt konkrētus valsts finansēšanas pasākumus, lai nodrošinātu piemērotu atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ar ostas izmantotājiem vai to pārstāvjiem, katrai ostai izstrādā un īsteno atbilstīgu atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānu. Apspriešanos rīko gan plānu sākotnējās izstrādes laikā, gan pēc to pieņemšanas, jo īpaši, ja ir notikušas nozīmīgas izmaiņas attiecībā uz 4., 6. un 7. panta prasībām. Sīkākas minēto plānu izstrādes prasības ir izklāstītas 1. pielikumā.

1.  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, tostarp ar ostas izmantotājiem vai to pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, katrai ostai izstrādā un īsteno atbilstīgu atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānu. Apspriešanos rīko gan plānu sākotnējās izstrādes laikā, gan pēc to pieņemšanas, jo īpaši, ja ir notikušas nozīmīgas izmaiņas attiecībā uz 4., 6. un 7. panta prasībām. Sīkākas minēto plānu izstrādes prasības ir izklāstītas 1. pielikumā.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģu operatoriem tiek skaidri paziņota un ostas tīmekļa vietnē vai drukātā veidā ir publiski pieejama turpmāk norādītā informācija no atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plāniem par piemērotu atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību attiecīgajās ostās un saistītajiem izdevumiem:

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģu operatoriem tiek skaidri paziņota un viegli saprotamā veidā gan angļu valodā, gan tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurās minētā osta atrodas, ir publiski pieejama turpmāk norādītā informācija no atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plāniem par piemērotu atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību attiecīgajās ostās un izmaksu struktūru:

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu izvietojums attiecībā pret katru piestātni,

(a)  ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu izvietojums attiecībā pret katru piestātni, ieskaitot darba laiku,

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  izmaksu atgūšanas sistēmu apraksts; un

(e)  izmaksu atgūšanas sistēmu apraksts; ieskaitot maksas un to aprēķināšanas bāzi, un

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja tas vajadzīgs efektivitātes nolūkos, 1. punktā minētos atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānus var izstrādāt kopīgi divas vai vairākas kaimiņu ostas vienā reģionā, pienācīgi iesaistot katru ostu, ar nosacījumu, ka attiecībā uz katru ostu tiek noteiktas gan vajadzības pēc atkritumu pieņemšanas iekārtām, gan to pieejamība.

3.  Ja tas vajadzīgs efektivitātes nolūkos, 1. punktā minētos atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānus var izstrādāt kopīgi divas vai vairākas kaimiņu ostas vienā ģeogrāfiskajā reģionā, pienācīgi iesaistot katru ostu, ar nosacījumu, ka attiecībā uz katru ostu tiek noteiktas gan vajadzības pēc atkritumu pieņemšanas iekārtām, gan to pieejamība.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis novērtē un apstiprina atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānu, uzrauga tā īstenošanu un nodrošina tā atkārtotu apstiprināšanu vismaz reizi trijos gados pēc tā apstiprināšanas vai atkārtotas apstiprināšanas un pēc ievērojamām izmaiņām ostas darbībā. Šīs izmaiņas cita starpā ietver strukturālas satiksmes izmaiņas ostā, jaunas infrastruktūras attīstību, izmaiņas pieprasījumā pēc ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām un nodrošinājumā ar tām un jaunas attīrīšanas iekārtas uz kuģiem.

4.  Dalībvalstis novērtē un apstiprina atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānu, uzrauga tā īstenošanu un nodrošina tā atkārtotu apstiprināšanu vismaz reizi četros gados pēc tā apstiprināšanas vai atkārtotas apstiprināšanas un pēc ievērojamām izmaiņām ostas darbībā. Šīs izmaiņas cita starpā ietver strukturālas satiksmes izmaiņas ostā, jaunas infrastruktūras attīstību, izmaiņas pieprasījumā pēc ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām un nodrošinājumā ar tām un jaunas attīrīšanas iekārtas uz kuģiem.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ļoti mazas nekomerciālās ostas, kam raksturīga neliela vai reta kuģu satiksme, ko veido tikai atpūtas kuģi, var tikt atbrīvotas no šā panta darbības jomas, ja to atkritumu pieņemšanas iekārtas ir integrētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kuru pārvalda pašvaldība vai kura tiek pārvaldīta tās vārdā, un dalībvalstis, kurās šīs ostas atrodas, nodrošina, ka informācija par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tiek darīta pieejama šo ostu izmantotājiem.

 

Dalībvalstis, kurās atrodas šādas ostas, elektroniski paziņo šo ostu atrašanās vietu un nosaukumu informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmas daļā, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Informāciju, kas minēta 1. punktā, elektroniski reģistrē informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā, atbilstīgi Direktīvai 2010/65/ES un Direktīvai 2002/59/EK.

2.  Informāciju, kas minēta 1. punktā, elektroniski reģistrē informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā, atbilstīgi Direktīvai 2010/65/ES un Direktīvai 2002/59/EK, un dara pieejamu attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu operatoriem.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pirms ostas atstāšanas Savienības ostā piestājoša kuģa kapteinis saskaņā ar MARPOL konvencijā noteiktajām attiecīgajām novadīšanas normām ostas atkritumu pieņemšanas iekārtā nodod visus atkritumus, kas atrodas uz kuģa.

1.  Pirms ostas atstāšanas Savienības ostā piestājoša kuģa kapteinis saskaņā ar MARPOL konvencijā noteiktajām attiecīgajām piegādes un novadīšanas normām un noteikumiem ostas atkritumu pieņemšanas iekārtā nodod visus atkritumus, kas atrodas uz kuģa, un pēc ostas atstāšanas neizmet atkritumus jūrā.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Saskaņā ar MARPOL konvenciju un spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, proti, Direktīvu 2005/35/EK, ir aizliegts izmest plastmasu, tostarp sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumus un plastmasas izstrādājumu sadedzināšanas pelnus, izņemot šādus gadījumus:

 

(a)  nopludināt no kuģa plastmasu ir nepieciešams, lai garantētu kuģa un uz tā atrodošos personu drošību vai dzīvības glābšanai jūrā;

 

(b)  plastmasas nejauša pazaudēšana, ko izraisa kuģa vai tā aprīkojuma bojājums, ja vien pirms un pēc bojājuma rašanās ir veikti visi pamatotie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu nejaušos zudumus;

 

(c)  nejauša zvejas rīku nozaudēšana, ja ir veikti visi pamatotie piesardzības pasākumi šādas nozaudēšanas novēršanai;

 

(d)  zvejas rīku izmešana no kuģa, lai aizsargātu jūras vidi vai šā kuģa vai tā apkalpes drošību.

 

Saskaņā ar 19. pantu Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem noteikt visus pamatotos piesardzības pasākumus zvejas rīku nejaušas nozaudēšanas novēršanai.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc atkritumu nodošanas atkritumu apsaimniekotājs vai iestāde tajā ostā, kurā atkritumi ir nodoti, precīzi aizpilda 3. pielikumā doto veidlapu un izsniedz kuģim kvīti.

Pēc atkritumu nodošanas atkritumu apsaimniekotājs vai iestāde tajā ostā, kurā atkritumi ir nodoti, precīzi aizpilda 3. pielikumā doto veidlapu un bez liekas vilcināšanās izsniedz kuģim kvīti par atkritumiem.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo prasību nepiemēro mazām ostām bez personāla un nomaļus esošām ostām ar nosacījumu, ka dalībvalsts, kurā atrodas šāda osta, šo informāciju ir elektroniski reģistrējusi informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā.

Šo prasību nepiemēro mazām ostām ar iekārtām bez personāla vai ostām, kas atrodas nomaļus, ar nosacījumu, ka dalībvalsts, kurā atrodas šāda osta, šo informāciju ir elektroniski reģistrējusi informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Tāda kuģa operators, aģents vai kapteinis, uz kuru attiecas Direktīva 2002/59/EK, pirms ostas atstāšanas atkritumu pieņemšanas kvītī iekļauto informāciju elektroniski reģistrē informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā, atbilstīgi Direktīvai 2010/65/ES un Direktīvai 2002/59/EK.

3.  Tāda kuģa operators, aģents vai kapteinis, uz kuru attiecas Direktīva 2002/59/EK, pirms ostas atstāšanas vai tiklīdz tas praktiski iespējams pēc atkritumu pieņemšanas kvīts saņemšanas, tajā iekļauto informāciju elektroniski reģistrē informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā, atbilstīgi Direktīvai 2010/65/ES un Direktīvai 2002/59/EK.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 48. pantu tāda zvejas kuģa kapteinis, kas piestāj Savienības ostā, 24 stundu laikā ziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei par jebkādu zvejas rīku nozaudēšanu.

 

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai noteiktu formātu, kādā jāziņo zvejas kuģiem.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b   Ja nozaudēto zvejas rīku nevar atgūt, kuģa kapteinis ieraksta informāciju par to kuģa žurnālā. Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde informē piekrastes dalībvalsts kompetento iestādi.

 

Dalībvalstis vāc un reģistrē informāciju par nozaudētajiem zvejas rīkiem un reizi gadā nosūta to Komisijai.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  kuģis enkurvietā atrodas mazāk nekā 24 stundas vai sliktos laika apstākļos;

(a)  kuģis enkurvietā atrodas mazāk nekā 24 stundas vai gaida fraktēšanu, vai gadījumā, ja ir slikti laika apstākļi;

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Ja nākamā osta atrodas ārpus Savienības vai ja ir pietiekams pamats domāt, ka nākamajā ostā nav piemērotu iekārtu, vai ja nākamā osta nav zināma, dalībvalsts pieprasa, lai kuģis nodod visus savus atkritumus pirms ostas atstāšanas.

7.  Ja, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas elektroniski pieejama šīs direktīvas 14. pantā minētajā informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā vai GSIS, nav iespējams noteikt, vai piemērotas iekārtas ir pieejamas nākamajā piestāšanās ostā, vai ja nākamā piestāšanas osta nav zināma, dalībvalsts pieprasa, lai kuģis pirms ostas atstāšanas nodod visus atkritumus, ko nevar pienācīgi pieņemt un apstrādāt nākamajā piestāšanas ostā.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Savienības ostā piestājuša kuģa kapteinis pirms izbraukšanas no ostas veic pirmsmazgāšanas procedūras attiecībā uz augstas viskozitātes noturīgām peldvielām, tostarp parafīnu, saskaņā ar MARPOL konvencijas II pielikumu un jebkādas atliekas vai ūdens maisījumus novada izkraušanas ostā, līdz tvertne ir tukša un izplūdes caurules ir atbrīvotas no atliekām.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

7.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b pants

 

Zvejas rīku nozaudēšanas novēršana

 

1.  Tāda kuģa kapteinis, kas piestāj dalībvalsts ostā un kas veic zvejas darbības, nodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu zvejas rīku nozaudēšanu.

 

2.  Saskaņā ar 19. pantu Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem noteikt visus pamatotos piesardzības pasākumus zvejas rīku nejaušas nozaudēšanas novēršanai.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

7.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.c pants

 

Zvejas rīku aprites iespējas

 

Komisija aicina Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādāt saskaņotus standartus, lai nodrošinātu, ka zvejas rīki tiek projektēti tā, lai atbilstu aprites principam, jo īpaši attiecībā uz gatavību atkārtotai izmantošanai un reciklējamību, neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu darbības izmaksas par tādu kuģu atkritumu pieņemšanu un apstrādi, kas nav kravu atliekas, sedz ar maksām, ko iekasē no kuģiem. Šīs maksas ietver 4. pielikumā uzskaitītos elementus.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu darbības izmaksas par tādu kuģu atkritumu pieņemšanu un apstrādi, tostarp augstas viskozitātes noturīgu peldvielu kravu atliekas, bet neiekļaujot citu kravu atliekas, sedz ar maksām, ko iekasē no kuģiem, ievērojot principu “piesārņotājs maksā”. Šīs maksas ietver 4. pielikumā uzskaitītos elementus.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  netiešā maksa sedz netiešās administratīvās izmaksas, kā arī tiešo darbības izmaksu būtisku daļu, kā noteikts 4. pielikumā. Tiešo darbības izmaksu būtiska daļa atbilst vismaz 30 % no kopējām ikgadējām tiešajām izmaksām par faktisku atkritumu nodošanu;

(b)  netiešā maksa sedz netiešās administratīvās izmaksas, kā arī tiešo darbības izmaksu būtisku daļu, kā noteikts 4. pielikumā, un to būtiska daļa atbilst vismaz 30 % no kopējām tiešajām izmaksām par faktisku atkritumu nodošanu iepriekšējā gadā. Var ņemt vērā arī izmaksas, kas saistītas ar paredzamo satiksmes apjomu nākamajam gadam;

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku stimulu MARPOL konvencijas V pielikumā definēto atkritumu nodošanai, tostarp to atkritumu nodošanai, kas savākti tīklos zvejas darbību laikā, iekasējamā netiešā maksa sedz visas izmaksas par šo atkritumu pieņemšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, tādējādi nodrošinot tiesības nodot atkritumus, nemaksājot papildu tiešās maksas;

(c)  lai nodrošinātu maksimālu stimulu nodot atkritumus, kas — kā definēts MARPOL konvencijas V pielikumā — nav kravu atliekas, izņemot augstas viskozitātes noturīgu peldvielu kravu atliekas, par šiem atkritumiem netiek iekasēta nekāda tieša maksa ar mērķi nodrošināt nodošanas tiesības bez jebkādas papildu maksas, kuras pamatā ir nodoto atkritumu apjoms, izņemot, ja šis nodoto atkritumu apjoms pārsniedz maksimālo atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpību, kā norādīts šīs direktīvas 2. pielikumā iekļautajā veidlapā. Šis režīms attiecas uz pasīvi izzvejotiem atkritumiem, tostarp tiesībām tos nodot; netiešā maksa attiecas uz daudzumiem, ko parasti piegādā, attiecībā uz kuģa kategoriju, veidu un lielumu;

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  lai veicinātu piedrazojuma zvejas shēmas un izvairītos no tā, ka izmaksas saistībā ar nozvejoto atkritumu vākšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās un izzvejoto atkritumu turpmāko apstrādi sedz ostas lietotāji, minētās izmaksas pilnībā tiek segtas no ienākumiem, kas gūti no alternatīvajām finansēšanas sistēmām, tostarp ražotāja paplašinātās atbildības un reciklēšanas shēmām; šo izmaksu segšanai izmanto arī pieejamo reģionālo, valsts un Eiropas finansējumu;

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  netiešā maksa neattiecas uz izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu atkritumiem, kuru izmaksas sedz, pamatojoties uz faktiski nodoto atkritumu veidiem un daudzumiem.

(d)  netiešā maksa neattiecas uz izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu atkritumiem, kuru izmaksas sedz, pamatojoties uz faktiski nodoto atkritumu veidiem un daudzumiem;

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  To izmaksu daļu (ja tāda ir), ko nesedz b) apakšpunktā minētā maksa, iekasē, pamatojoties uz kuģa faktiski nodoto atkritumu veidiem un daudzumiem.

3.  To izmaksu daļu (ja tāda ir), ko nesedz 2. punkta b) apakšpunktā minētā maksa, iekasē, pamatojoties uz kuģa faktiski nodoto atkritumu veidiem un daudzumiem.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Maksas var diferencēt, inter alia, atkarībā no kuģa kategorijas, veida un izmēra un satiksmes veida, kurā kuģis iesaistīts, kā arī tad, ja pakalpojumus sniedz ārpus ostas normālā darba laika.

4.  Maksas var diferencēt, inter alia, atkarībā no kuģa kategorijas, veida un izmēra un darbības veida, kurā kuģis iesaistīts, atkritumu bīstamības, kā arī tad, ja pakalpojumus sniedz ārpus ostas normālā darba laika.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Maksas samazina, ja kuģa konstrukcija, ekipējums un darbība ir tāda, ka var pierādīt, ka kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu un savus atkritumus apsaimnieko ilgtspējīgā un videi saudzīgā veidā. Saskaņā ar 19. pantu Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem pieņemt kritērijus, lai noteiktu kuģa atbilstību šā punkta prasībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu uz kuģa.

5.  Maksas samazina, ja kuģa konstrukcija, ekipējums, iepirkuma politika un darbība ir tāda, ka var pierādīt, ka kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu un savus atkritumus apsaimnieko ilgtspējīgā un videi saudzīgā veidā. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot kritērijus, lai noteiktu kuģa atbilstību šā punkta prasībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu uz kuģa. Tam vajadzētu būt saskaņā ar paraugpraksi un SJO pamatnostādnēm.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Lai nodrošinātu, ka maksas ir samērīgas, caurskatāmas un nediskriminējošas, kā arī atspoguļo iekārtu un pieejamo un attiecīgi izmantoto pakalpojumu izmaksas, maksu apjomu un aprēķina pamatojumu dara pieejamu ostas izmantotājiem.

6.  Lai nodrošinātu, ka maksas ir taisnīgas, pārredzamas, viegli identificējamas un nediskriminējošas, kā arī atspoguļo iekārtu un pieejamo un attiecīgi izmantoto pakalpojumu izmaksas, maksu apjomu un aprēķina pamatojumu dara pieejamu ostas izmantotājiem, šo informāciju sniedzot angļu valodā atkritumu pieņemšanas un apstrādes plānos.

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

8.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a pants

 

Piedrazojuma izzvejošanas iniciatīvas un pludmales uzkopšanas

 

1.  Dalībvalstis izveido un uztur valsts fondu, lai atbalstītu darbības un projektus, ar kuriem savāc pasīvi izzvejotus atkritumus no zvejas kuģiem un atkritumus, kas atrodas piekrastē ostu tuvumā un gar kuģošanas maršrutiem.

 

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek vākti novērošanas dati par pasīvi izzvejoto atkritumu un piekrastē ostu tuvumā un gar kuģošanas maršrutiem atrodošos atkritumu apjomu, daudzumu un veidiem, un nodrošina, ka šādus novērošanas datus nosūta uz elektronisku datubāzi, kuru izveido un uztur Komisija.

 

3.  Dalībvalstis līdz [divi gadi pēc pieņemšanas] 31. decembrim informē Komisiju par valsts fondu, kas izveidots saskaņā ar 1. punktu, un pēc tam reizi divos gados iesniedz ziņojumu par darbībām un projektiem, kas saņēmuši finansējumu. Šie ziņojumi ir publiski pieejami.

 

Komisija saskaņā ar 19. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu novērošanas datu metodoloģiju un ziņošanas formātu.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  atbrīvojums nerada negatīvu ietekmi uz kuģošanas drošumu, veselību, sadzīves vai darba apstākļiem uz kuģa vai uz jūras vidi;

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  iepriekš b) apakšpunktā minēto vienošanos apliecina parakstīts līgums ar ostu vai atkritumu apsaimniekotāju, atkritumu nodošanas kvītis un apstiprinājums, ka visas kuģa maršruta ostas šo vienošanos akceptē. Lai iegūtu pietiekamus pierādījumus saskaņā ar šo apakšpunktu, vienošanos par atkritumu nodošanu un maksu nomaksu slēdz ar Savienības ostu.

(c)  iepriekš b) apakšpunktā minēto vienošanos apliecina parakstīts līgums ar ostu vai atkritumu apsaimniekotāju, atkritumu nodošanas kvītis un apstiprinājums, ka visām kuģa maršruta ostām šī vienošanās paziņota. Lai iegūtu pietiekamus pierādījumus saskaņā ar šo apakšpunktu, vienošanos par atkritumu nodošanu un maksu nomaksu slēdz ar ostu vai ar kādu citu ostu, ja, pamatojoties uz informāciju, kas elektroniskā veidā sniegta 14. pantā minētajā informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā un GSIS, ir iespējams noteikt, ka ostā, ar kuru slēgta b) punktā minētā vienošanās, ir pieejamas piemērotas iekārtas.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Ražotāja paplašināta atbildība

 

Dalībvalstis izveido ražotāja paplašinātas atbildības shēmas attiecībā uz zvejas rīkiem un zvejas rīku daļām. Papildus minimālajām prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 2008/98/EK 8.a pantā, šajās shēmās iekļauj šādus elementus:

 

(a)  diferencēta maksa, kas veicina to, lai tirgū tiktu laisti tādi zvejas rīki, kuru konstrukcija paredzēta atkārtotai izmantošanai un pārstrādei;

 

(b)  depozīta sistēmas, kas nodrošina veco, novecojušo vai neizmantojamo zvejas rīku atpakaļnodošanu un savākšanu.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem kuģiem var veikt inspekcijas, lai verificētu kuģu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem kuģiem var veikt inspekcijas, tostarp izlases veida inspekcijas, lai verificētu kuģu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz to kuģu inspekcijām, uz kuriem neattiecas Direktīva 2009/16/EK, dalībvalstis nodrošina, ka tiek inspicēti vismaz 20 % no atsevišķo kuģu kopskaita katrā turpmāk minētajā kategorijā:

1.  Attiecībā uz to kuģu inspekcijām, uz kuriem neattiecas Direktīva 2009/16/EK, dalībvalstis nodrošina, ka gadā tiek inspicēti vismaz 25 % no atsevišķo kuģu kopskaita katrā turpmāk minētajā kategorijā:

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis nosaka inspekciju procedūras zvejas kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 100, kā arī atpūtas kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 100, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, nodrošinot, ka inspekcijas tiek veiktas vismaz 20 % no kopējā individuālu zvejas kuģu un atpūtas kuģu skaita, kas attiecīgajā dalībvalstī piestāj gada laikā.

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minēto inspekciju rezultātus reģistrē informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 15. pantā.

2.  Šā panta 1. un 1.a punktā minēto inspekciju rezultātus reģistrē informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 15. pantā.

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, dalībvalstis izstrādā tādu zvejas kuģu un atpūtas kuģu inspicēšanas, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 tonnām.

svītrots

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  zvejas rīka nozaudēšanas gadījumā — informācija, kas prasīta saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/20091a 48. pantu;

 

______________

 

1a Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Informāciju, ko paziņo 4. panta un 5. panta 2. punkta vajadzībām, Komisija pēcāk nosūta SJO ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu datubāzei GISIS ietvaros.

4.  Informāciju, ko paziņo 4. panta un 5. panta 2. punkta vajadzībām, Komisija pēcāk nosūta SJO ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu datubāzei GISIS ietvaros, ko nepieciešams regulāri atjaunināt.

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija, pamatojoties uz datiem, kas tai paziņoti saskaņā ar 2. punkta da) apakšpunktu, vēlākais līdz 2022. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados publicē kopsavilkuma ziņojumu par zvejas rīku nozaudēšanu.

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija nodrošina, ka direktīvas īstenošanas uzraudzības vajadzībām no inspekciju datubāzes var iegūt visus būtiskos datus, ko paziņojušas dalībvalstis.

4.  Komisija nodrošina, ka direktīvas īstenošanas uzraudzības vajadzībām no inspekciju datubāzes var iegūt visus būtiskos datus, ko paziņojušas dalībvalstis. Komisija regulāri pārskata datubāzi, lai uzraudzītu direktīvas īstenošanu un ar mērķi ierosināt korektīvus pasākumus pievērstu uzmanību jebkādām šaubām par visaptverošu īstenošanu.

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Personāla apmācība

 

Ostu un ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu amatpersonas nodrošina, ka visi darbinieki saņem vajadzīgo apmācību, lai iegūtu zināšanas, kas ir būtiskas to darbā, par rīcību ar atkritumiem, īpašu uzmanību pievēršot darba aizsardzības aspektiem, kādi ir rīcībai ar bīstamiem materiāliem, un ka apmācības prasības tiek regulāri atjauninātas, lai atbilstu tehnoloģijas inovācijas izvirzītajiem uzdevumiem.

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas, un tajās ņem vērā pārkāpuma smaguma pakāpi un to, vai iestāde, operators, aģents, kapteinis vai cita attiecīgā puse nav līdzīgu pārkāpumu izdarījusi jau agrāk.

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un ekspertiem, tostarp no privātā sektora, par šīs direktīvas piemērošanu Savienības ostās.

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un ekspertiem, tostarp no privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un arodbiedrībām, par šīs direktīvas piemērošanu Savienības ostās.

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis ne vēlāk kā … [12 mēneši pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas] un pēc tam reizi divos gados ziņo Komisijai par labāko praksi attiecībā uz ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu uz kuģiem un savās ostās. Sešus mēnešus pēc katra ziņošanas termiņa beigām Komisija sagatavo ziņojumu par šo labāko praksi, lai sniegtu norādes virzībai uz šīs direktīvas mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

20.a pants – 1. daļa – 1. punkts (jauns)

Direktīva 2005/35/EK

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Direktīvas 2005/35/EK grozījumi

 

Direktīvu 2005/35/EK groza šādi:

 

(1)  direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. “Piesārņojošas vielas” ir vielas, kas minētas Marpol 73/78 I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas kaitīgas šķidras vielas).

2.  “Piesārņojošas vielas” ir vielas, kas minētas Marpol 73/78 atjauninātās versijas I pielikumā (nafta), II pielikumā (neiepakotas kaitīgas šķidras vielas), IV pielikumā (notekūdeņi), V pielikumā (atkritumi) un VI pielikumā (ar gaisa piesārņojumu saistītas atliekvielas).

((https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:02005L0035-20091116)(Saistīts ar jauno 20.a panta (jauns) grozījumu, ierosinot mainīt piesārņojošo vielu definīciju Direktīvā par kuģu radīto piesārņojumu.))

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

20.a pants – 1. daļa - 2. punkts (jauns)

Direktīva 2005/35/EK

5. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(2)   direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.   Piesārņojošu vielu noplūdi jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 15., 34., 4.1. vai 4.3. noteikumā vai II pielikuma 13., 3.1.1. vai 3.1.3. noteikumā.

“1.   Piesārņojošu vielu noplūdi jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 atjauninātās versijas I pielikuma 15., 34., 4.1. vai 4.3. noteikumā, II pielikuma 13., 3.1.1. vai 3.1.3. noteikumā, IV pielikuma 3. un 11. noteikumā, V pielikuma 4., 5., 6. vai 7. noteikumā vai VI pielikuma 3. noteikumā.”

((https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:02005L0035-20091116)(Saistīts ar jauno 20.a panta (jauns) grozījumu, ierosinot mainīt piesārņojošo vielu definīciju Direktīvā par kuģu radīto piesārņojumu.))

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

20.a pants – 1. daļa – 3. punkts (jauns)

Direktīva 2005/35/EK

5. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(3)   direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.   Piesārņojošu vielu noplūdi 3. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru atbildīgs īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 4.2. noteikumā un II pielikuma 3.1.2. noteikumā.

2.   Piesārņojošu vielu noplūdi 3. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru atbildīgs īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 atjauninātās versijas I pielikuma 4.2. noteikumā, II pielikuma 3.1.2. noteikumā, IV pielikuma 3. un 11. noteikumā, V pielikuma 4., 5., 6. vai 7. noteikumā vai VI pielikuma 3. noteikumā.

((https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:02005L0035-20091116)(Saistīts ar 20.a panta (jauns) grozījumu, ierosinot mainīt piesārņojošo vielu definīciju Direktīvā par kuģu radīto piesārņojumu.))

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk par septiņiem gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija novērtē šo direktīvu un iesniedz novērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija novērtē šo direktīvu un iesniedz novērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija arī novērtē, vai Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) būtu jāpiešķir papildu pilnvaras attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanu. Tas varētu ietvert pārskatīšanu un izmeklēšanu attiecībā uz 4. pantā minēto ostas atkritumu uzņemšanas iekārtu iespējamu neatbilstību.

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Pienākumu izpildi, ko paredz 4. panta 3. punkts, 5. panta 2. punkta pēdējā daļa, 6. panta 2. punkts, 7. panta 3. punkts un 9. panta 3. punkts, veic saskaņā ar Direktīvu 2010/65/ES.

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

4. pielikums – 1. apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatācijas un pārvaldes izmaksu kategorijas

Izmaksu un neto ieņēmumu kategorijas saistībā ar ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatāciju un pārvaldi

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

4. pielikums – tabula - 2.a sleja (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ieņēmumi

 

Ieņēmumi, kas rodas no ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas un pieejamā valsts/reģionālā finansējuma, tostarp turpmāk uzskaitītajiem ieņēmumu elementiem.

 

- Tādu atkritumu vākšana, transports un apstrāde, kuri netiek vākti dalītā veidā (atkritumi, uz kuriem attiecas RPA, bet kuri nenonāk atsevišķās savākšanas kanālā, piem., atkritumi, kas savākti kopā ar jauktiem sadzīves atkritumiem);

 

- sabiedrības informēšana un izpratnes veidošana;

 

- atkritumu rašanās novēršanas pasākumi;

 

- piegružojuma novēršana un apsaimniekošana;

 

- RPA shēmas izpilde un uzraudzība (tostarp revīzijas, pasākumi pret bezatbildīgas rīcības praktizētājiem utt.);

 

- pārvalde, saziņa, datu pārvaldība un ziņošana attiecībā uz kolektīvo shēmu darbību;

 

- EJZF piešķirtais finansējums;

 

– cits finansējums vai subsīdijas, kas ostām pieejami atkritumu apsaimniekošanas un zivsaimniecības jomā.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

4.a pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neto ieņēmumi

 

Neto ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas shēmām un valsts/reģionālā finansējuma, tostarp turpmāk uzskaitītie ieņēmumu elementi:

 

– Neto finansiālie ieguvumi, ko sniedz paplašinātas ražotāja atbildības shēmas;

 

– citi neto ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas, piemēram, reciklēšanas shēmām;

 

– Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums;

 

– cits finansējums vai subsīdijas, kas ostām pieejami atkritumu apsaimniekošanas un zivsaimniecības jomā.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

5. pielikums – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[ierakstiet kuģa nosaukumu] [ierakstiet SJO numuru] [ierakstiet karoga valsti]

[ierakstiet kuģa nosaukumu] [ierakstiet SJO numuru] [ierakstiet karoga valsti]

ir iesaistīts regulārā satiksmē ar biežu un regulāru piestāšanu šādā(s) ostā(s), kas atrodas [ierakstiet dalībvalsts nosaukumu], saskaņā ar grafiku vai iepriekš noteiktu maršrutu:

ir iesaistīts regulārā satiksmē vai zvejas braucienos ar biežu un regulāru piestāšanu šādā(s) ostā(s), kas atrodas [ierakstiet dalībvalsts nosaukumu], saskaņā ar grafiku vai iepriekš noteiktu maršrutu:

(1)

OV C 283.,10.8.2018., 61. lpp.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Jūras piedrazojuma un piesārņojuma samazināšana ir kļuvusi par vienu no lielākajām vides problēmām. Katru gadu okeānā nonāk no 4,8 līdz 12,7 miljoniem tonnu plastmasas atkritumu. Praktiski visu veidu plastmasas materiāli un priekšmets ir atrodami okeānā, no okeānu dzīlēm līdz tālajai Arktikai. Sakarā ar plašo pielietojumu un neatbilstīgu atbrīvošanos no tā šis vieglais un izturīgais materiāls ir makroplastmasas un mikroplastmasas veidā kļuvis par apdraudējumu jūras ekosistēmai. Lai gan liela daļa jūras vides piesārņojuma veidojas no sauszemes avotiem, šo problēmu var risināt, vienīgi izmantojot vienotu pieeju. Tāpēc cīņai ar tīši vai nejauši novadītiem atkritumiem un notekūdeņiem no kuģiem ir svarīga loma, lai panāktu, ka okeāns ir brīvs no plastmasas un veselīgs, un tādējādi saglabātu tā būtisko nozīmi cilvēku labklājībai nākotnē. 

Direktīva 2000/59/EK reglamentē pasākumus krastā, paredzot noteikumus, kas nodrošina ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu (PRF) pieejamību un atkritumu nodošanu šīm iekārtām. Tā īsteno attiecīgās starptautiskās normas, t. i., MARPOL konvencijas (Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu) normas. 17 gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā ir jāveic tās rūpīga pārskatīšana, jo darbības joma un definīcijas vairs neatbilst starptautiskajam regulējumam un dalībvalstīm ir atšķirīga to galveno jēdzienu interpretācija, kas rada neskaidrību attiecīgajām pusēm (kuģi, ostas un operatori).

Komisijas veiktais ietekmes novērtējuma pētījums

Komisijas ietekmes novērtējuma pētījumā konstatēja divas galvenās problēmas un piecas tām pamatā esošās problēmas. Tika identificētas šādas divas galvenās problēmas: kuģu atkritumu un kravu atlieku novadīšana jūrā un administratīvais slogs saistībā ar PRF direktīvas īstenošanu. Problēmu pamatā ir pieci galvenie cēloņi: neatbilstoša atkritumu pieņemšana un apsaimniekošana, ko veic ostas atkritumu uzņemšanas iekārtas; nepietiekami izmaksu stimuli kuģu radīto atkritumu nodošanai; neefektīva un nepietiekama obligātā nodošanas pienākuma izpilde; nekonsekventas un novecojušas definīcijas un veidlapas; nekonsekventi piemērots atbrīvojumu režīms regulārās satiksmes kuģiem.

Komisijas priekšlikums

Divi galvenie mērķi Komisijas priekšlikumā, ar ko groza Direktīvu 2000/59/EK, ir noteikti šādi: samazināt kuģu atkritumu izkraušanu jūrā un mazināt administratīvo slogu ostām, ostu lietotājiem un kompetentajām iestādēm. Šo galveno mērķu sasniegšanai tika nosprausti pieci šādi konkrēti mērķi: nodrošināt piemērotu iekārtu pieejamību; nodrošināt efektīvus (izmaksu ziņā) stimulus atkritumu uzņemšanas iekārtām ostās, ieviešot 100 % netiešo maksu par atkritumiem un pasīvi zvejotiem atkritumiem; novērst šķēršļus, kas kavē izpildi; saskaņot un atjaunināt definīcijas un normas; saskaņot noteikumus par izņēmumiem.

Referentes nostāja

•  Referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, uzskatot to par daļu no stratēģijas “Ceļā uz aprites ekonomiku”.

•  Referente atbalsta vispārīgāko definīciju „atkritumi no kuģiem” saistībā ar attiecīgajiem MARPOL konvencijas pielikumiem, kurā ietilpst kravu atliekas, atliekas no izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām (kas ietver nogulsnes un kondensātu no šī sistēmām), kas nodrošina pilnīgu atbilstību MARPOL definīcijām un turpmāku saskaņošanu ar SJO standarta veidlapām un sertifikātiem. Tomēr referente uzskata, ka nepieciešams vairāk novadīšanas aizliegumu noteiktām kravu atliekām un notekūdeņiem no atvērtā cikla skruberiem. Referente mudina dalībvalstis rīkoties savos teritoriālajos ūdeņos un mudina ES strādāt pie tā SJO līmenī.

•  Referente arī ierosina iekļaut direktīvas darbības jomā atkritumus no kuģu remonta darbībām un balasta ūdeņu apsaimniekošanu saskaņā ar SJO Balasta ūdeņu konvenciju, kas stājās spēkā 2017. gada septembrī.

•  Referente uzsver, cik svarīgi ir, lai uz kuģa tiktu radīts mazāk atkritumu, un uzsver vajadzību pēc izpratnes veidošanas pasākumiem un pozitīviem stimuliem šajā jomā, piemēram, pielāgojot “zaļā kuģa” koncepciju saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu uz kuģa.

•  Tā kā ir pieejami tikai daži dati par nozaudētiem zvejas rīkiem, kas apdraud jūras vidi un kuģu drošību, referente paredz pienākumu, atgriežoties ostā, ziņot par nozaudētiem zvejas rīkiem.

•  Referente vērš uzmanību uz pasīvi izzvejotiem atkritumiem un vajadzību mudināt īstenot projektus jūras piedrazojuma savākšanai. Tāpēc izmaksas, kas saistītas ar pasīvi izzvejotu atkritumu apstrādi, nebūtu jāsedz ostas lietotājiem un zvejniekiem, bet gan uz tām būtu jāattiecina alternatīvās finansēšanas sistēmas, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vai publiskie līdzekļi.

•  Referente pauž bažas par situāciju mazajās ostās, kam draud ievērojamas grūtības sakarā ar to ierobežotajiem resursiem, kas pieejami personāla, struktūras, organizatoriskajā ziņā utt. Lai neradītu nesamērīgu administratīvo slogu, ļoti mazas ostas būtu jāatbrīvo no atkritumu apsaimniekošanas plāna ieviešanas un atkritumu kvīšu izdošanas.

•  Referente norāda, ka kuģiem, kas nodarbojas ar tuvsatiksmes kuģošanu, rastos smags administratīvais slogs, ja to īpašais statuss netiktu ņemts vērā. Būtu jāparedz iespēja piemērot samazinātu maksu attiecībā uz šāda konkrētā veida kuģiem.

•  Pienākumu nodot ES ostās atkritumus, pirms kuģis dodas uz trešām valstīm, referente ierobežo līdz gadījumiem, kad nākamajā piestāšanas ostā nav pieejamas piemērotas iekārtas.

•  Tā kā izmešanas jūrā aizlieguma kontrolēšana ir ievērojama problēma, referente ierosina, lai, Komisijai pārskatot šo direktīvu, tiktu izskatīta EMSA loma direktīvas izpildē.


PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTE IR SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU

Šo sarakstu sagatavo pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs vienīgi referents. Referents, gatavojot ziņojumu, līdz tā pieņemšanai komitejā ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Entity and/or person

Hazardous Waste Europe

EUROSHORE

Seas at Risk

European Sea Ports Organisation (ESPO)

Union des Ports de France

Port of Rotterdam

Hanse-Office, Vertretung der Hansestadt Hamburg und Schleswig-Holsteins bei der EU

European Community Shipowners’ Associations (ECSA)

Verband Deutscher Reeder (VdR)

Union of Greek Shipowners

Cruise Lines International Association (CLIA)

Association of National Organisations of Fishing Enterprises in the EU (europêche)

Representatives from various Member States governments

Representatives from the European Commission


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATzinums (18.9.2018)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko atceļ Direktīvu 2000/59/EK un groza Direktīvu 2009/16/EK un Direktīvu 2010/65/ES

(COM(2018)0033 – C8-0014/2018 – 2018/0012(COD))

Atzinuma sagatavotājs (*): Bas Eickhout

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Atkritumu novadīšana no kuģiem aizvien vairāk apdraud jūras vidi un tam ir smagas sekas vides jomā, ietekme uz cilvēka veselību, kā arī dārgi izmaksājoša ietekme uz ekonomiku. Lai gan sauszemes avoti ir jūras piedrazojuma galvenais cēlonis, arī jūrā esošie avoti ir atbildīgi par būtisku daļu šā piedrazojuma — tiek lēsts, ka vidējais rādītājs ES ir 32 % un līdz pat 50 % dažos ES jūras baseinos. Lai risinātu jautājumu par jūras piedrazojumu no kuģiem, Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu pārskatīt Direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām.

Komisijas priekšlikumā noteikts, ka visām Savienības ostām jāievieš atkritumu savākšanas sistēmas, kas 100 % neparedz īpašu maksu, lai kuģiem nebūtu ekonomisku stimulu savu atkritumu izgāšanai jūrā. Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē šīs Komisijas ierosinātās būtiskās izmaiņas. Kuģiem nav jābūt nekādiem ekonomiskiem stimuliem atkritumu izgāšanai jūrā.

Atzinuma sagatavotājs arī atzinīgi vērtē zvejas kuģu iekļaušanu izmaksu atgūšanas sistēmās. Tomēr tiek ierosināti īpaši pasākumi attiecībā uz zvejas rīkiem. Tas ir tāpēc, ka liela daļa zvejas tīklu (33 %) tiek zaudēti, kā rezultātā notiek “rēgu” zveja, kas apdraud zivju krājumus un nodara kaitējumu jūras savvaļas dzīvniekiem. Tā arī rada būtiskus ekonomiskus zaudējumus, jo tīkli bieži rada kaitējumu pārējiem kuģiem. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šā jautājuma risināšanā liela nozīme ir obligātajām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Dalībvalstīm būtu jāizmanto pielāgotas maksas, lai veicinātu to, ka zvejas rīki tiek izstrādāti tā, ka tiek veicināta reciklēšana, kā arī jāievieš depozīta atmaksas sistēmas, pārdodot jaunus zvejas rīkus, lai nodrošinātu, ka vecie zvejas rīki tiek piegādāti, beidzoties to darbmūžam.

Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, tad, kad tiek zaudēts zvejas rīks, kuģim būtu pienākums sniegt karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei visu attiecīgo informāciju. Šī informācija būtu sistemātiski jāapkopo centrālajā datu bāzē (SafeSeaNet), lai uzraudzītu situāciju un konstatētu konkrētas problēmas un lai atvieglotu atrašanu. Tas arī palīdzētu panākt izpildi aizliegumam izmest jūrā vecos zvejas rīkus. Pamatojoties uz šiem datiem, Komisija sniegs regulārus ziņojumus, un tas dos iespēju tam, ka zaudētu zvejas rīku kartēšana savukārt palīdzēs izstrādāt atgūšanas programmas un citus pasākumus.

Zvejas kuģi bieži vien savos tīklos nozvejo atkritumus. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka nedrīkst trūkt nekādu ekonomisku stimulu tam, lai šos atkritumus atvestu uz ostām. Komisija paredz stimulēt pasīvi nozvejoto atkritumu piegādi ar to, ka tie tiek iekļauti 100 % netiešo maksu sistēmā. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šis ir apsveicams papildinājums, tomēr tas joprojām var radīt zvejas kuģiem augstākas kopējās izmaksas. Tāpēc atzinuma sagatavotājs ievieš prasību, ka pasīvi nozvejoto atkritumu savākšanas izmaksas ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās un to sekojoša attīrīšana tiek finansētas no alternatīviem ienākumu avotiem, kas izriet no šīs pārskatītās direktīvas, piemēram, izmantojot jaunās RPA shēmas, vai izmantojot subsīdijas.

Komisija ievieš zaļo kuģu koncepciju — kuģi, kas samazina savus atkritumus uz kuģa var kvalificēties samazinātai maksai. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir jāprecizē un jāsaskaņo minimālās prasības. Atzinuma sagatavotājs jaunā pielikumā ierosina pasākumu kopumu saskaņā ar aprites ekonomikas principiem un MARPOL vadlīnijām par atkritumiem. Pasākumi ir dažādi — no nošķiršanas izcelsmes avotā un savākšanas līdz apmācībai un vienreizējas lietošanas materiāla neizmantošanas.

Turklāt atzinuma sagatavotājs ierosina nodrošināt, ka atkritumu un ar gaisa piesārņojumu saistīto atliekvielu izmešana, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības dēļ, tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar ES tiesību aktiem, un tādējādi dalībvalstīm ir jāievieš atbilstošas sankcijas. Izņēmumi no šā papildinājuma būtu jānosaka atbilstīgi Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (MARPOL).

Visbeidzot — platformas atklātā jūrā, ko izmanto naftas ražošanai un uzglabāšanai, nav minētas pašreizējā Komisijas priekšlikumā par direktīvas par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām pārskatīšanu. ES 2015. gadā bija 232 platforma atklātā jūrā, kas katra nodarbināja 100–200 darbinieku. Analītiķi ir secinājuši, ka tās ir jūras piedrazojuma būtisks avots. Atzinuma sagatavotājs ierosina nodrošināt, ka to atkritumi arī ir jānodod ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko atceļ Direktīvu 2000/59/EK un groza Direktīvu 2009/16/EK un Direktīvu 2010/65/ES

par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko atceļ Direktīvu 2000/59/EK un groza Direktīvu 2005/35/EC, Direktīvu 2009/16/EK un Direktīvu 2010/65/ES

(Saistīts ar 20.a panta (jauns) grozījumu, ierosinot mainīt piesārņojošo vielu definīciju Direktīvā par kuģu radīto piesārņojumu).

Pamatojums

Ar Direktīvu 2005/35/EK tiek paredzēti noteikumi par sankciju piemērošanu par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem. Direktīvā 2005/35/EK pašlaik attiecas tikai uz vielām, kas minētas MARPOL I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas kaitīgas šķidras vielas). Tas būtu jāgroza, lai iekļautu piesārņojumu, kas minēts V pielikumā (atkritumi) un VI pielikumā (gaisa piesārņojums ar atlikumiem).

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Starptautiskā konvencija par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (MARPOL konvencija) paredz ne tikai vispārēju aizliegumu novadīt un izmest atkritumus jūrā, bet arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem dažus atkritumu veidus drīkst novadīt jūras vidē. MARPOL konvencijā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina piemērotas atkritumu pieņemšanas iekārtas ostās.

(2)  Starptautiskā konvencija par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (MARPOL konvencija) paredz ne tikai vispārēju aizliegumu kuģiem un stacionārām vai peldošām platformām novadīt un izmest atkritumus jūrā, bet arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem dažus atkritumu veidus drīkst novadīt jūras vidē. MARPOL konvencijā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina piemērotas atkritumu pieņemšanas iekārtas ostās.

Pamatojums

MARPOL arī reglamentē stacionāras vai peldošas platformas. Tās būtu jāiekļauj šeit.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Pēdējās divās aizvadītajās desmitgadēs MARPOL konvencijā un tās pielikumos veikti būtiski grozījumi, ar kuriem ieviestas stingrākas normas un aizliegumi attiecībā uz atkritumu novadīšanu no kuģiem jūrā.

(4)  Pēdējās divās aizvadītajās desmitgadēs MARPOL konvencijā un tās pielikumos veikti būtiski grozījumi, ar kuriem ieviestas stingrākas normas attiecībā uz atkritumu piegādi un aizliegumi attiecībā uz atkritumu novadīšanu no kuģiem jūrā.

Pamatojums

MARPOL attiecas arī uz ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Neraugoties uz šo noteikumu attīstību, jūrā joprojām tiek novadīti atkritumi. Tas ir saistīts ar vairāku faktoru kombināciju, proti, ostās ne vienmēr ir pieejamas piemērotas atkritumu pieņemšanas iekārtas, izpilde netiek panākta pietiekamā mērā un trūkst stimulu atkritumu nogādāšanai krastā.

(7)  Neraugoties uz šo noteikumu attīstību, jūrā joprojām tiek novadīti atkritumi, radot milzīgas vides, sociālās un ekonomiskās izmaksas. Tas ir saistīts ar vairāku faktoru kombināciju, proti, ostās ne vienmēr ir pieejamas piemērotas atkritumu pieņemšanas iekārtas, izpilde netiek panākta pietiekamā mērā un trūkst stimulu atkritumu nogādāšanai krastā.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Lai gan ir panākti uzlabojumi, tomēr pārtikas atkritumi, jo īpaši kruīza kuģos, joprojām var būt lieli. Pārtikas atkritumu apsaimniekošanas prakse joprojām ir joma, kurā ir nepieciešams attīstīt dalītās vākšanas un atkārtotas izmantošanas praksi.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kuģu atkritumu, tostarp pamestu zvejas rīku dalīta savākšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo atkritumu turpmāku atgūšanu pakārtotajā atkritumu apsaimniekošanas ķēdē. Atkritumus uz kuģiem bieži vien šķiro saskaņā ar starptautiskām normām un standartiem, un Savienības tiesību aktiem būtu jānodrošina, ka šie centieni šķirot atkritumus uz kuģa netiek mazināti tādēļ, ka nav nodrošināta dalīta savākšana krastā.

(12)  Kuģu atkritumu, tostarp pamestu zvejas rīku dalīta savākšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo atkritumu turpmāku atgūšanu atkārtotai izmantošanai vai reciklēšanai pakārtotajā atkritumu apsaimniekošanas ķēdē un nepieļautu, ka tie nodara kaitējumu jūras dzīvniekiem un videi. Atkritumus uz kuģiem bieži vien šķiro saskaņā ar starptautiskām normām un standartiem, un Savienības tiesību aktiem būtu jānodrošina, ka šie centieni šķirot atkritumus uz kuģa netiek mazināti tādēļ, ka nav nodrošināta dalīta savākšana krastā. Dalībvalstīm būtu jāmudina izmantot tādas dalītās savākšanas sistēmas, kas vislabāk atbilst ostas parametriem.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Atkritumu, piemēram, pārtikas atkritumu, smērvielu un degvieleļļas, dalīta savākšana būtu jāattīsta tālāk ar konkrētu mērķi nodrošināt to atkārtotu izmantošanu saskaņā ar aprites ekonomikas principiem.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai gan lielākā daļa jūras piesārņojuma nāk no darbībām uz sauszemes, kuģniecības nozarei, tostarp zivsaimniecības nozarei un atpūtas nozarei, arī ir nozīmīga loma atkritumu — to starpā ir arī plastmasa un pamesti zvejas rīki — novadīšanā tieši jūrā.

(13)  Lai gan lielākā daļa jūras piesārņojuma nāk no darbībām uz sauszemes, kuģniecības nozarei, tostarp zivsaimniecības nozarei un atpūtas nozarei, arī ir nozīmīga loma atkritumu — to starpā ir arī plastmasa un pamesti zvejas rīki — novadīšanā tieši jūrā. Komisija lēš, ka plastmasa veido vairāk nekā 80 % no jūras piedrazojuma un ka plastmasu saturoši zvejas rīki veido 27 % Eiropas pludmalēs atrastā jūras piedrazojuma, kas atbilst 11 000 tonnu gadā.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Direktīva 2008/98/EK nosaka atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, kas dalībvalstīm būtu jāveic, lai novērstu atkritumu rašanos. Šajos pasākumos būtu jāiekļauj centieni apturēt jūras piedrazojuma radīšanu, lai palīdzētu sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi — novērst un ievērojami samazināt jūras visu veidu piesārņojumu.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Stacionāras vai peldošas platformas arī veicina jūras piedrazošanu un būtu jānosaka prasība tām pieņemt atkritumu apsaimniekošanas plānu, ieviest atkritumu dalīto savākšanu un regulāri nodot atkritumus Savienības ostās.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  SJO 2004. gada 13. februāra Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu (“Balasta ūdeņu konvencija”) stājās spēkā 2017. gada 8. septembrī. Balasta ūdeņu konvencijā noteikts, ka visiem kuģiem ir pienākums veikt balasta ūdeņu apsaimniekošanas procedūras saskaņā ar SJO standartiem un ka ir nepieciešamas ostas un termināli, kas paredzēti balasta tilpņu tīrīšanai un remontam, lai nodrošinātu piemērotas iekārtas nogulšņu uzņemšanai.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai efektīvi risinātu jūras piegružojuma problēmu, ir būtiski nodrošināt pienācīgus stimulus atkritumu – un jo īpaši sadzīves atkritumu – nogādāšanai uz ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām. To var panākt ar izmaksu atgūšanas sistēmu, kas paredz piemērot netiešu maksu, kura jāmaksā neatkarīgi no atkritumu nodošanas un kura dod tiesības nodot atkritumus, nemaksājot nekādas papildu tiešās maksas. Ņemot vērā, ka jūras piegružojumu rada arī zivsaimniecības nozare un atpūtas nozare, tās abas būtu jāiekļauj sistēmā.

(18)  Lai efektīvi risinātu jūras piegružojuma problēmu, ir būtiski nodrošināt pienācīgus stimulus atkritumu – un jo īpaši sadzīves atkritumu – nogādāšanai uz ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām. To var panākt ar izmaksu atgūšanas sistēmu, kas paredz piemērot netiešu maksu, kura jāmaksā neatkarīgi no atkritumu nodošanas un kura dod tiesības nodot atkritumus, nemaksājot nekādas papildu tiešās maksas. Ņemot vērā, ka jūras piegružojumu rada arī zivsaimniecības nozare un atpūtas nozare, tās abas būtu jāiekļauj sistēmā. Pasīvi nozvejotiem atkritumiem nevajadzētu radīt papildu izmaksas zvejas kuģiem.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Zvejniekiem var būt būtiska loma jūras piedrazojuma mazināšanā, pasīvi izzvejotos atkritumus atvedot uz ostu, lai varētu veikt pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu. Lai veicinātu to, ka parastu zvejas darbību laikā tīklos pasīvi nozvejotie atkritumi tiktu nodoti, dalībvalstīm būtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar to savākšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās un turpmāko apsaimniekošanu, ieņēmumus ģenerējot no alternatīviem ienākumu avotiem.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b)  Lai efektīvi risinātu jūras piedrazojuma problēmu, dalībvalstīm papildus būtu jācenšas izstrādāt stratēģijas un plānus jūrā pamestu zvejas rīku gadījumu skaita samazināšanai un šajā nolūkā būtu jāizmanto, piemēram, dotācijas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), kā arī jāizmanto struktūrfondu un Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) atbalsts un reģionu nepieciešamā aktīvā iesaistīšanās. Tāpat būtu jāveicina jauni pārvaldības rīki un laba prakse, piemēram, tādi projekti, kas tiek izskatīti Adrijas jūras projektos, kuriem piešķirts ETS līdzfinansējums, un vēl viena iespēja ir zvejas flotēm piešķirt jaunu lomu — sargāt jūru.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai ieviestu iedarbīgu atalgojuma sistēmu kuģiem, kuri samazina atkritumus, būtu jāturpina attīstīt atkritumu apsaimniekošanas aspektā “zaļā kuģa” koncepciju.

(19)  Saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu būtu jāīsteno “zaļā kuģa” koncepcija. Lai ieviestu iedarbīgu atalgojuma sistēmu kuģiem, kuri samazina atkritumus, izmantojot vidi saudzējošu un ilgtspējīgu atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu, būtu jānosaka un pēc iespējas saskaņotākā veidā jāīsteno Savienības līmeņa minimālās prasības saskaņā ar paraugpraksi un SJO 2017. gada vadlīnijām attiecībā uz MARPOL konvencijas V pielikuma īstenošanu. Dalībvalstīm būtu jāmudina ieviest praksi, kas pārsniedz nepieciešamos standartus.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Kravu atliekas paliek kravas īpašnieka īpašums pēc kravas izkraušanas terminālī, un tām bieži ir ekonomiska vērtība. Šā iemesla dēļ kravu atliekām nevajadzētu piemērot izmaksu atgūšanas sistēmas, ne arī piemērot netiešo maksu; maksa par kravu atlieku nodošanu būtu jāsedz atkritumu pieņemšanas iekārtu lietotājam, kā noteikts starp iesaistītajām pusēm noslēgtā līguma noteikumos vai citos vietējos noteikumos.

(20)  Kravu atliekas paliek kravas īpašnieka īpašums pēc kravas izkraušanas terminālī, un tām bieži ir ekonomiska vērtība. Šā iemesla dēļ kravu atliekām nevajadzētu piemērot izmaksu atgūšanas sistēmas, ne arī piemērot netiešo maksu; maksa par kravu atlieku nodošanu būtu jāsedz atkritumu pieņemšanas iekārtu lietotājam, kā noteikts starp iesaistītajām pusēm noslēgtā līguma noteikumos vai citos vietējos noteikumos. Tomēr tam nebūtu jāattiecas uz tādu kravu atliekām, ko nav viegli reģenerēt, piemēram, augstas viskozitātes noturīgām peldvielām, tostarp parafīnu. Šādām vielām var būt zema ekonomiskā vērtība, tāpēc rodas risks, ka tās tiks izgāztas jūrā, ja netiks pienācīgi izmazgātas ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Lai uzlabotu kuģošanas drošumu un sekmētu jūras vides aizsardzību no kuģu radītā piesārņojuma, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK1a būtu jāgroza nolūkā Savienības tiesību aktus piemērot arī kuģu radītajam piesārņojumam atkritumu veidā, kā definēts MARPOL konvencijas V un VI pielikumā, un nodrošināt, ka personas, kas atbildīgas par pretlikumīgu novadīšanu, saņem atbilstīgu sodu.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp.).

Pamatojums

Ar Direktīvu 2005/35/EK tiek paredzēti noteikumi par sankciju piemērošanu par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem. Patlaban tā attiecas vienīgi uz vielām, kas minētas MARPOL I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas kaitīgas šķidras vielas). Būtu jāveic grozījumi, iekļaujot arī notekūdeņu (IV pielikums) un atkritumu (V pielikums) novadīšanu un ar gaisa piesārņošanu saistītos atkritumus (VI pielikums).

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Uzraudzība un izpilde būtu jāatvieglo ar sistēmu, kas balstās uz elektronisku ziņošanu un informācijas apmaiņu. Šajā nolūkā būtu jāturpina attīstīt ar Direktīvu 2000/59/EK izveidoto pašreizējo informācijas un uzraudzības sistēmu, un tai būtu jāturpina darboties, pamatojoties uz esošajām elektroniskajām datu sistēmām, jo īpaši Savienības jūras datu apmaiņas sistēmu (SafeSeaNet) un inspekciju datubāzi (THETIS). Sistēmā būtu jāiekļauj arī informācija par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas pieejamas dažādās ostās.

(24)  Uzraudzība un izpilde būtu jāatvieglo ar sistēmu, kas balstās uz elektronisku ziņošanu un informācijas apmaiņu. Šajā nolūkā būtu jāturpina attīstīt ar Direktīvu 2000/59/EK izveidoto pašreizējo informācijas un uzraudzības sistēmu, un tai būtu jāturpina darboties, pamatojoties uz esošajām elektroniskajām datu sistēmām, jo īpaši Savienības jūras datu apmaiņas sistēmu (SafeSeaNet) un inspekciju datubāzi (THETIS). Sistēmā būtu jāiekļauj arī informācija par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas pieejamas dažādās ostās, kā arī par nozaudētajiem zvejas rīkiem.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai ņemtu vērā norises starptautiskā mērogā un sekmētu videi labvēlīgu atkritumu apsaimniekošanas praksi uz kuģiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu nolūkā atjaunināt atsauces uz starptautiskajiem instrumentiem un pielikumus un nolūkā grozīt atsauces uz starptautiskajiem instrumentiem, lai vajadzības gadījumā nepieļautu minēto starptautisko instrumentu grozījumu piemērošanu šīs direktīvas nolūkā, kā arī lai izstrādātu kopīgus “zaļo kuģu” atzīšanas kritērijus nolūkā piemērot šiem kuģiem samazinātu maksu par atkritumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(30)  Lai ņemtu vērā norises starptautiskā mērogā un sekmētu videi labvēlīgu atkritumu apsaimniekošanas praksi uz kuģiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs direktīvas grozīšanu nolūkā atjaunināt atsauces uz starptautiskajiem instrumentiem un pielikumus un nolūkā grozīt atsauces uz starptautiskajiem instrumentiem, lai vajadzības gadījumā nepieļautu minēto starptautisko instrumentu grozījumu piemērošanu šīs direktīvas nolūkā, kā arī lai izmainītu kopīgus “zaļo kuģu” atzīšanas kritērijus, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo labo praksi un augšupējas shēmas, nolūkā piemērot šiem kuģiem samazinātu maksu par atkritumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1.punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  “stacionāra vai peldoša platforma” ir jebkāda stacionāra vai peldoša platforma atklātā jūrā, tostarp urbšanas iekārtas vai peldošas ražošanas, glabāšanas, iekraušanas vai izkraušanas iekārtas, ko izmanto jebkuras vielas vai materiāla ieguvei un uzglabāšanai cietā, šķidrā vai gāzveida stāvoklī;

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1.punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “kuģu atkritumi” ir visi atkritumi, ieskaitot kravu atliekas, kas rodas kuģa ekspluatācijā vai iekraušanas, izkraušanas vai tīrīšanas darbību laikā, un zvejas darbību laikā tīklos savāktie atkritumi, uz kuriem attiecas MARPOL konvencijas I, II, IV, V un VI pielikums;

(c)  “kuģu atkritumi” ir visi atkritumi, ieskaitot kravu atliekas, kas rodas kuģa vai stacionāras vai peldošas platformas ekspluatācijā vai iekraušanas, izkraušanas, tīrīšanas un kuģa remonta darbību laikā, tostarp nogulsnes no balasta tilpņu tīrīšanas vai remonta, un zvejas darbību laikā tīklos savāktie atkritumi, uz kuriem attiecas MARPOL konvencijas I, II, IV, V un VI pielikums;

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1.punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  “pasīvi izzvejoti atkritumi” ir zvejas darbību laikā tīklos nejauši savāktie atkritumi;

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1.punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  “kravu atliekas” ir jebkuru kravas materiālu atlikumi uz kuģa, kas pēc iekraušanas vai izkraušanas paliek uz klāja vai tilpnēs, ieskaitot iekraušanas un izkraušanas pārpalikumus un noplūdes vai nobirumus sausā vai mitrā veidā vai ierautus mazgāšanas ūdenī, izņemot kravu putekļus, kas paliek uz klāja pēc slaucīšanas, un kuģa ārējo virsmu putekļus;

(d)  “kravu atliekas” ir jebkuru kravas materiālu atlikumi uz kuģa, kas pēc iekraušanas vai izkraušanas paliek uz klāja vai tilpnēs, vai tvertnēs, ieskaitot iekraušanas un izkraušanas pārpalikumus un noplūdes vai nobirumus sausā vai mitrā veidā vai ierautus mazgāšanas ūdenī, izņemot kravu putekļus, kas paliek uz klāja pēc slaucīšanas, un kuģa ārējo virsmu putekļus;

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1.punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  “zvejas rīks” ir jebkurš priekšmets vai aprīkojuma daļa, ko zvejā un akvakultūrā izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai vai ķeršanai vai kas peld pa jūras virsmu un tiek izmantots jūras bioloģisko resursu pievilināšanai un ķeršanai;

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1.punkts – l apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l)  “pietiekama atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība” ir pietiekams tilpums, lai no izbraukšanas brīža līdz nākamajai ostai uz kuģa uzglabātu atkritumus, ieskaitot atkritumus, kuri var rasties reisa laikā;

(l)  “pietiekama atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība” ir pietiekams tilpums, kas paredzēts katram atkritumu veidam, lai no izbraukšanas brīža līdz nākamajai ostai uz kuģa uzglabātu atkritumus, ieskaitot atkritumus, kuri var rasties reisa laikā;

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  ostās un termināļos, kur notiek balasta tilpņu tīrīšanu vai remonts, ir atbilstošas atkritumu pieņemšanas iekārtas nogulšņu uzņemšanai;

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas ļauj apsaimniekot kuģu atkritumus videi saudzīgā veidā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK prasībām un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par atkritumiem. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina kuģu atkritumu dalītu savākšanu ostās saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par atkritumiem, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, Direktīvu 2012/19/ES un Direktīvu 2006/66/EK. Šā punkta c) apakšpunktu piemēro, neskarot Regulā (EK) Nr. 1069/2009 noteiktās stingrākas prasības attiecībā uz ēdināšanas atkritumu apsaimniekošanu no starptautisko līniju transportlīdzekļiem.

(c)  ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas ļauj apsaimniekot kuģu atkritumus videi saudzīgā veidā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK prasībām un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par atkritumiem. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina kuģu atkritumu dalītu savākšanu atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas veicināšanai ostās saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par atkritumiem, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/62/EK1a, Direktīvu 2012/19/ES un Direktīvu 2006/66/EK. Šā punkta c) apakšpunktu piemēro, neskarot Regulā (EK) Nr. 1069/2009 noteiktās stingrākas prasības attiecībā uz ēdināšanas atkritumu apsaimniekošanu no starptautisko līniju transportlīdzekļiem.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Attiecīgās ostas iestādes vai, ja tādu nav, attiecīgās iestādes nodrošina, ka atkritumu piegādes vai saņemšanas darbības veic, izmantojot pietiekamus drošības pasākumus, lai novērstu riskus cilvēkiem un videi ostās, uz kurām attiecas šī direktīva.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ar ostas izmantotājiem vai to pārstāvjiem, katrai ostai izstrādā un īsteno atbilstīgu atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānu. Apspriešanos rīko gan plānu sākotnējās izstrādes laikā, gan pēc to pieņemšanas, jo īpaši, ja ir notikušas nozīmīgas izmaiņas attiecībā uz 4., 6. un 7. panta prasībām. Sīkākas minēto plānu izstrādes prasības ir izklāstītas 1. pielikumā.

1.  Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, tostarp ar ostas izmantotājiem vai to pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, katrai ostai izstrādā un īsteno atbilstīgu atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas plānu. Apspriešanos rīko gan plānu sākotnējās izstrādes laikā, gan pēc to pieņemšanas, jo īpaši, ja ir notikušas nozīmīgas izmaiņas attiecībā uz 4., 6. un 7. panta prasībām. Sīkākas minēto plānu izstrādes prasības ir izklāstītas 1. pielikumā.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ļoti mazas ostas, kam raksturīga neliela vai reta kuģu satiksme, ko veido tikai atpūtas kuģi, var tikt atbrīvotas no šā panta darbības jomas, ja to atkritumu pieņemšanas iekārtas ir integrētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kuru pārvalda pašvaldība vai kura tiek pārvaldīta tās vārdā, un dalībvalstis, kurās šīs ostas atrodas, nodrošina, ka informācija par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tiek darīta pieejama šo ostu izmantotājiem.

 

Dalībvalstis, kurās atrodas šādas ostas, elektroniski paziņo šīm ostām par informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmu, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

3. daļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kuģu atkritumu nodošana

Kuģu atkritumu novadīšana un nodošana

(Saistīts ar 7. panta 1. punkta grozījumu.)

Pamatojums

Šajā iedaļā būtu jāiekļauj arī novadīšanas aizliegumi, kas piemērojami saskaņā ar MARPOL konvenciju.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kuģu atkritumu nodošana

Kuģu atkritumu novadīšana un nodošana

(Saistīts ar 7. panta 1. punkta grozījumu.)

Pamatojums

Šajā iedaļā būtu jāiekļauj arī novadīšanas aizliegumi, kas piemērojami saskaņā ar MARPOL konvenciju.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pirms ostas atstāšanas Savienības ostā piestājoša kuģa kapteinis saskaņā ar MARPOL konvencijā noteiktajām attiecīgajām novadīšanas normām ostas atkritumu pieņemšanas iekārtā nodod visus atkritumus, kas atrodas uz kuģa.

1.  Pirms ostas atstāšanas Savienības ostā piestājoša kuģa kapteinis saskaņā ar MARPOL konvencijā noteiktajām attiecīgajām piegādes un novadīšanas normām un noteikumiem ostas atkritumu pieņemšanas iekārtā nodod visus atkritumus, kas atrodas uz kuģa, un pēc ostas atstāšanas neizmet atkritumus jūrā. Šī prasība attiecas arī uz nogulsnēm, kas rodas balasta tilpņu tīrīšanas un remonta procesā saskaņā ar Balasta ūdeņu konvenciju.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Ja nākamā osta atrodas ārpus Savienības vai ja ir pietiekams pamats domāt, ka nākamajā ostā nav piemērotu iekārtu, vai ja nākamā osta nav zināma, dalībvalsts pieprasa, lai kuģis nodod visus savus atkritumus pirms ostas atstāšanas.

7.  Ja, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas elektroniski pieejama šīs direktīvas 14. pantā minētajā informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā vai GISIS, nav iespējams noteikt, vai piemērotas iekārtas ir pieejamas nākamajā piestāšanās ostā, vai ja nākamā osta nav zināma, dalībvalsts pieprasa, lai kuģis nodod visus savus atkritumus pirms ostas atstāšanas.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Stacionāras vai peldošas platformas kapteinis nodrošina, ka tās atkritumi tiek nogādāti ostas atkritumu pieņemšanas iekārtā regulāros intervālos saskaņā ar MARPOL konvenciju.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Savienības ostā piestājuša kuģa kapteinis pirms izbraukšanas no ostas veic pirmsmazgāšanas procedūras attiecībā uz augstas viskozitātes noturīgām peldvielām, tostarp parafīnu, saskaņā ar MARPOL konvencijas II pielikumu un jebkādas atliekas vai ūdens maisījumus novada izkraušanas ostā, līdz tvertne ir tukša un izplūdes caurules ir atbrīvotas no atliekām.

Pamatojums

Ņemot vērā, ka PPR 2018. gada februārī pieņēma grozījumu projektu, kurā prasīta pirmsmazgāšana tvertnēm ar augstas viskozitātes noturīgām peldvielām un kura pieņemšanu, iekļaujot II pielikumā, apsvērs MEPC 73. sesijā, ES šīs prasības būtu jāiekļauj pārskatītajā PRF direktīvā, tādējādi padarot tās par Savienības tiesību aktiem un pievienojot pienākumu nodrošināt, ka izplūdes caurules ir atbrīvotas no atliekām. Jo īpaši parafīns tiek izgāzts jūrā un nonāk Eiropas pludmalēs, cita starpā radot problēmas savvaļas dzīvniekiem.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu darbības izmaksas par tādu kuģu atkritumu pieņemšanu un apstrādi, kas nav kravu atliekas, sedz ar maksām, ko iekasē no kuģiem. Šīs maksas ietver 4. pielikumā uzskaitītos elementus.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu darbības izmaksas par tādu kuģu atkritumu pieņemšanu un apstrādi, tostarp augstas viskozitātes noturīgu peldvielu kravu atliekas, bet neiekļaujot citu kravu atliekas, sedz ar maksām, ko iekasē no kuģiem. Šīs maksas ietver 4. pielikumā uzskaitītos elementus.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku stimulu MARPOL konvencijas V pielikumā definēto atkritumu nodošanai, tostarp to atkritumu nodošanai, kas savākti tīklos zvejas darbību laikā, iekasējamā netiešā maksa sedz visas izmaksas par šo atkritumu pieņemšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, tādējādi nodrošinot tiesības nodot atkritumus, nemaksājot papildu tiešās maksas;

(c)  lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku stimulu MARPOL konvencijas V pielikumā definēto atkritumu nodošanai, tostarp to atkritumu nodošanai, kas savākti tīklos zvejas darbību laikā, un attiecībā uz augstas viskozitātes noturīgu peldvielu kravu atliekām, iekasējamā netiešā maksa sedz visas izmaksas par šo atkritumu pieņemšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, tādējādi nodrošinot tiesības nodot atkritumus, nemaksājot papildu tiešās maksas;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  lai izvairītos no tā, ka izmaksas saistībā ar pasīvi nozvejoto atkritumu vākšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās un turpmāko apstrādi sedz ostas lietotāji, dalībvalstis pilnībā sedz minētās izmaksas no ienākumiem, kas gūti no 4. pielikumā uzskaitītajiem alternatīvajiem finansēšanas avotiem;

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Maksas samazina, ja kuģa konstrukcija, ekipējums un darbība ir tāda, ka var pierādīt, ka kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu un savus atkritumus apsaimnieko ilgtspējīgā un videi saudzīgā veidā. Saskaņā ar 19. pantu Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem pieņemt kritērijus, lai noteiktu kuģa atbilstību šā punkta prasībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu uz kuģa.

5.  Maksas samazina, ja kuģa konstrukcija, ekipējums, iepirkuma politika un darbība ir tāda, ka var pierādīt, ka kuģis rada mazāku daudzumu tās kategorijas atkritumu, kam piemērojama maksa, un savus atkritumus apsaimnieko ilgtspējīgā un videi saudzīgā veidā saskaņā ar 4.a pielikumu attiecībā uz kuģiem, kas nav zvejas kuģi, un saskaņā ar 4.b pielikumu attiecībā uz zvejas kuģiem. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 19. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza 4.a un 4.b pielikumu, lai izmainītu saskaņotās minimālās prasības.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  atbrīvojums nerada negatīvu ietekmi uz kuģošanas drošumu, veselību, sadzīves vai darba apstākļiem uz kuģa vai uz jūras vidi;

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz to kuģu inspekcijām, uz kuriem neattiecas Direktīva 2009/16/EK, dalībvalstis nodrošina, ka tiek inspicēti vismaz 20 % no atsevišķo kuģu kopskaita katrā turpmāk minētajā kategorijā:

1.  Attiecībā uz to kuģu inspekcijām, uz kuriem neattiecas Direktīva 2009/16/EK, dalībvalstis nodrošina, ka gadā tiek inspicēti vismaz 20 % no atsevišķo kuģu kopskaita katrā turpmāk minētajā kategorijā:

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis nosaka inspekciju procedūras zvejas kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 100, kā arī atpūtas kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 100, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, nodrošinot, ka inspekcijas tiek veiktas vismaz 20 % no kopējā individuālu zvejas kuģu un atpūtas kuģu skaita, kas attiecīgajā dalībvalstī piestāj gada laikā.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minēto inspekciju rezultātus reģistrē informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 15. pantā.

2.  Šā panta 1. un 1.a punktā minēto inspekciju rezultātus reģistrē informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 15. pantā.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, dalībvalstis izstrādā tādu zvejas kuģu un atpūtas kuģu inspicēšanas, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 tonnām.

svītrots

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  zvejas rīka nozaudēšanas gadījumā — informācija, kas prasīta saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/20091a 48. pantu;

 

______________

 

1a Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ziņošanai par zvejas rīku nozaudēšanu, Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras noteikt ziņošanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 20. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija, pamatojoties uz datiem, kas tai paziņoti saskaņā ar 2. punkta da) apakšpunktu, vēlākais līdz 2022. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados publicē kopsavilkuma ziņojumu par zvejas rīku nozaudēšanu.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija nodrošina, ka direktīvas īstenošanas uzraudzības vajadzībām no inspekciju datubāzes var iegūt visus būtiskos datus, ko paziņojušas dalībvalstis.

4.  Komisija nodrošina, ka direktīvas īstenošanas uzraudzības vajadzībām no inspekciju datubāzes var iegūt visus būtiskos datus, ko paziņojušas dalībvalstis. Komisija regulāri pārskata datubāzi, lai uzraudzītu direktīvas īstenošanu un ar mērķi ierosināt korektīvus pasākumus pievērstu uzmanību jebkādām šaubām par visaptverošu īstenošanu.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un ekspertiem, tostarp no privātā sektora, par šīs direktīvas piemērošanu Savienības ostās.

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un ekspertiem, tostarp no privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības, par šīs direktīvas piemērošanu Savienības ostās.

Pamatojums

Pieredzes apmaiņai vajadzētu būt ne tikai starp valsts iestādēm un privātā sektora ekspertiem, bet arī ar ekspertiem no pilsoniskās sabiedrības.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis ne vēlāk kā … [12 mēneši pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas] un pēc tam reizi divos gados ziņo Komisijai par labāko praksi attiecībā uz ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu uz kuģiem un savās ostās. Sešus mēnešus pēc katra ziņošanas termiņa beigām Komisija sagatavo ziņojumu par šo labāko praksi, lai sniegtu norādes par virzību uz šīs direktīvas mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

20.a pants – 1. daļa – 1. punkts (jauns)

Direktīva 2005/35/EK

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Direktīvas 2005/35/EK grozījumi

 

Direktīvu 2005/35/EK groza šādi:

 

(1)  direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. “Piesārņojošas vielas” ir vielas, kas minētas Marpol 73/78 I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas kaitīgas šķidras vielas).

2.  “Piesārņojošas vielas” ir vielas, kas minētas Marpol 73/78 atjauninātās versijas I pielikumā (nafta), II pielikumā (neiepakotas kaitīgas šķidras vielas), IV pielikumā (notekūdeņi), V pielikumā (atkritumi) un VI pielikumā (ar gaisa piesārņojumu saistītas atliekvielas).

((https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02005L0035-20091116)(Saistīts ar 20.a panta (jauns) jaunu grozījumu, ierosinot mainīt piesārņojošo vielu definīciju Direktīvā par kuģu radīto piesārņojumu).

Pamatojums

Ar Direktīvu 2005/35/EK tiek paredzēti noteikumi par sankciju piemērošanu par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem. Patlaban tā attiecas vienīgi uz vielām, kas minētas MARPOL I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas kaitīgas šķidras vielas). Tā jāgroza, lai iekļautu IV pielikumā (notekūdeņi), V pielikumā (atkritumi) un VI pielikumā (saistībā ar gaisa piesārņojumu) minēto novadīšanu. Šāda novadīšana, ja tā izdarīta ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības dēļ, būtu jāuzskata arī par noziedzīgu nodarījumu.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

20.a pants – 1. daļa – 2. punkts (jauns)

Direktīva 2005/35/EK

5. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(2)   direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.   Piesārņojošu vielu noplūdi jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 15., 34., 4.1. vai 4.3. noteikumā vai II pielikuma 13., 3.1.1. vai 3.1.3. noteikumā.

1.   Piesārņojošu vielu noplūdi jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 atjauninātās versijas I pielikuma 15., 34., 4.1. vai 4.3. noteikumā, II pielikuma 13., 3.1.1. vai 3.1.3. noteikumā, IV pielikuma 3. un 11. noteikumā, V pielikuma 4., 5., 6. vai 7. noteikumā vai VI pielikuma 3. noteikumā.”

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02005L0035-20091116)(Saistīts ar 20.a panta (jauns) jaunu grozījumu, ierosinot mainīt piesārņojošo vielu definīciju Direktīvā par kuģu radīto piesārņojumu).

Pamatojums

Ņemot vērā piesārņojošo vielu definīcijas grozījumu, attiecīgi jāgroza arī izņēmumi. Izņēmumiem būtu jāatspoguļo MARPOL noteiktie izņēmumi.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

20.a pants – 1. daļa – 3. punkts (jauns)

Direktīva 2005/35/EK

5. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(3)   direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.   Piesārņojošu vielu noplūdi 3. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru atbildīgs īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 4.2. noteikumā un II pielikuma 3.1.2. noteikumā.

2.   Piesārņojošu vielu noplūdi 3. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru atbildīgs īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 atjauninātās versijas I pielikuma 4.2. noteikumā, II pielikuma 3.1.2. noteikumā, IV pielikuma 3. un 11. noteikumā, V pielikuma 4., 5., 6. vai 7. noteikumā vai VI pielikuma 3. noteikumā.”

((https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02005L0035-20091116)(Saistīts ar 20.a panta (jauns) grozījumu, ierosinot mainīt piesārņojošo vielu definīciju Direktīvā par kuģu radīto piesārņojumu.))

Pamatojums

Ņemot vērā piesārņojošo vielu definīcijas grozījumu, attiecīgi jāgroza arī izņēmumi. Izņēmumiem būtu jāatspoguļo MARPOL noteiktie izņēmumi. Piesārņojošām vielām, uz kurām attiecas IV, V vai VI pielikums, nav nekāda iemesla piemērot atšķirīgus izņēmumus attiecībā uz jūras šaurumiem, ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām vai atklāto jūru.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

4. pielikums – 1. apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatācijas un pārvaldes izmaksu kategorijas

Izmaksu un neto ienākumu kategorijas saistībā ar ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatāciju un pārvaldi

Pamatojums

Būtu jānorāda arī neto ieņēmumi. Tie būtu jāizmanto, lai cita starpā segtu izmaksas par pasīvi nozvejotiem atkritumiem.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

4. pielikums – 2.a kolonna (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neto ieņēmumi

 

Neto ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas shēmām un valsts/reģionālā finansējuma, tostarp turpmāk uzskaitītie ieņēmumu elementi:

 

-  neto finansiālie ieguvumi, ko sniedz paplašinātas ražotāja atbildības shēmas;

 

-  citi neto ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas, piemēram, reciklēšanas shēmām;

 

-  Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums;

 

-  cits finansējums vai subsīdijas, kas ostām pieejami atkritumu apsaimniekošanas un zivsaimniecības jomā.

Pamatojums

Būtu jānorāda neto ieņēmumi. Tie būtu jāizmanto, lai segtu izmaksas par pasīvi nozvejotiem atkritumiem.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

4.a pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a PIELIKUMS

 

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS NAV ZVEJAS KUĢI, LAI TIE KVALIFICĒTOS MAKSAS ATLAIDEI, KĀ MINĒTS 8. PANTA 5. PUNKTĀ

 

Šādas prasības izpilda kuģis, kas nav zvejas kuģis, lai saņemtu maksas atlaidi:

 

a)  ir pieņemts atkritumu samazināšanas pārvaldības plāns ar pasākumiem un procedūrām, lai līdz minimumam samazinātu tādu materiālu uzņemšanu uz klāja, kas var kļūt par atkritumiem;

 

b)  ir noteikti pasākumi un procedūras, lai samazinātu atkritumus, kas rodas preču un uzkrājumu iepirkšanas rezultātā, tostarp:

 

-  izmanto preces, kas ir bez taras un reciklētā iepakojumā, vai ar atkārtoti lietojamu iepakojumu un konteineriem;

 

-  izvairās no vienreizējās lietošanas krūžu, galda piederumu, dvieļu, lupatu un citu ērtības priekšmetu izmantošanas, kad vien tas iespējams;

 

-  izvairās no precēm, kas izgatavotas no plastmasas vai tajā iepakotas, ja vien tās nav īpaši paredzētas atkārtotai izmantošanai;

 

c)  ir izstrādāti pasākumi un procedūras, lai samazinātu atkritumu rašanos, izvēloties materiālus iekraušanai un kravas nostiprināšanai vai aizsardzībai no laika apstākļiem, tostarp:

 

-  izmanto atkārtoti izmantojamus pārsegus, nevis vienreizējus, vai izmanto pārstrādājamas plastmasas plēves;

 

-  izmanto uzglabāšanas sistēmas un metodes, kurās var atkārtoti izmantot kravas stiprinājumus un nostiprinājumus, izoderējumus un iepakojumu;

 

d)  īsteno atkritumu nodalīšanu un savākšanu to izcelsmes avotā, tostarp nodrošinot skaidri norādītas atkritumu tvertnes uz kuģa, lai saņemtu un nodalītu atkritumus to rašanās laikā;

 

e)  nodrošina apkalpes apmācību un ievieš operatīvās procedūras, lai samazinātu nejaušus vai apzinātus atkritumu novadīšanas gadījumus;

 

f)  īsteno disciplināras procedūras un sankcijas par darbinieku tādiem pārkāpumiem, kuru rezultātā atkritumi tiek izmesti jūrā.

Pamatojums

Prasības pretendēšanai uz atlaidi būtu jāizklāsta pielikumā. Šo prasību pamatā ir MARPOL vadlīnijas. Noteikumi par apkalpes locekļu apmācību un disciplinārām procedūrām ir referenta pievienoti.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

4.b pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b PIELIKUMS

 

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS KUĢIEM, LAI TIE KVALIFICĒTOS MAKSAS ATLAIDEI, KĀ MINĒTS 8. PANTA 5. PUNKTĀ

 

Lai saņemtu maksas atlaidi, zvejas kuģis izpilda šādas prasības:

 

1.  attiecībā uz visiem zvejas kuģiem:

 

-  zvejas rīku un to sastāvdaļu tāds iepirkums, kas veicina atkārtotu izmantošanu un pārstrādi ekspluatācijas beigās;

 

-  apmācība ar mērķi nepieļaut nozaudēšanu un atgūt nozaudēto;

 

-  zvejas darbību laikā tīklos savākto pasīvi nozvejoto atkritumu nogādāšana ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās;

 

2.  papildus 1. punktam attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 metrus:

 

a)  ir pieņemts atkritumu samazināšanas pārvaldības plāns ar pasākumiem un procedūrām, lai līdz minimumam samazinātu tādu materiālu uzņemšanu uz klāja, kas var kļūt par atkritumiem;

 

b)  ir noteikti pasākumi un procedūras, lai samazinātu atkritumus, kas rodas preču un uzkrājumu iepirkšanas rezultātā, tostarp:

 

-  izmanto preces, kas ir bez taras un reciklētā iepakojumā, vai ar atkārtoti lietojamu iepakojumu un konteineriem;

 

-  izvairās no vienreizējās lietošanas krūžu, galda piederumu, dvieļu, lupatu un citu ērtības priekšmetu izmantošanas, kad vien tas iespējams;

 

-  izvairās no precēm, kas izgatavotas no plastmasas vai tajā iepakotas, ja vien tās nav īpaši paredzētas atkārtotai izmantošanai;

 

c)  ir izstrādāti pasākumi un procedūras, lai samazinātu atkritumu rašanos, izvēloties materiālus iekraušanai un kravas nostiprināšanai vai aizsardzībai no laika apstākļiem, tostarp:

 

-  izmanto atkārtoti izmantojamus pārsegus, nevis vienreizējus, vai izmanto pārstrādājamas plastmasas plēves;

 

-  izmanto uzglabāšanas sistēmas un metodes, kurās var atkārtoti izmantot kravas stiprinājumus un nostiprinājumus, izoderējumus un iepakojumu;

 

d)  īsteno atkritumu nodalīšanu un savākšanu to izcelsmes avotā, tostarp nodrošinot skaidri norādītas atkritumu tvertnes uz kuģa, lai saņemtu un nodalītu atkritumus to rašanās laikā;

 

e)  nodrošina apkalpes apmācību un ievieš operatīvās procedūras, lai samazinātu nejaušus vai apzinātus atkritumu novadīšanas gadījumus;

 

f)  īsteno disciplināras procedūras un sankcijas par darbinieku tādiem pārkāpumiem, kuru rezultātā atkritumi tiek izmesti jūrā;

 

3.  papildus 1. punktam attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri darbojas vienīgi to teritoriālajos ūdeņos vai nekad nepavada jūrā vairāk kā 24 stundas:

 

-  ir iekārtas nozaudēta zvejas rīka atgūšanai.

Pamatojums

Kritēriji, kas attiecas uz maksas atlaidi zvejas kuģiem būtu jānosaka pielikumā. Dažas prasības būtu jāattiecina uz visiem zvejas kuģiem, savukārt dažas tikai uz vidējiem/lieliem vai maziem kuģiem. Lai pretendētu uz maksas atlaidi, visiem zvejas kuģiem būtu jāiegādājas atkārtoti izmantojami un reciklējami tīkli. Vidējiem/lieliem zvejas kuģiem vajadzētu pieņemt atkritumu samazināšanas pasākumus, kas pamatoti uz MARPOL vadlīnijām. Būtu jāparedz stimuls maziem zvejas kuģiem nodrošināt iekārtas pazaudēta zvejas rīka atgūšanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas kuģu atkritumu nodošanai

Atsauces

COM(2018)0033 – C8-0014/2018 – 2018/0012(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

5.2.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

5.2.2018

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

31.5.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Bas Eickhout

7.3.2018

Izskatīšana komitejā

20.6.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

13.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

1

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Catherine Bearder, Simona Bonafè, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, José Inácio Faria, Elisabetta Gardini, Arne Gericke, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Jytte Guteland, Jean-François Jalkh, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Jiří Maštálka, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, John Procter, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Linnéa Engström, Elena Gentile, Carolina Punset, Bart Staes, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Santiago Fisas Ayxelà, Tonino Picula, Lieve Wierinck

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Catherine Bearder, Carolina Punset, Lieve Wierinck

GUE/NGL

Jiří Maštálka

PPE

Birgit Collin-Langen, José Inácio Faria, Santiago Fisas Ayxelà, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, Giovanni La Via, Peter Liese, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean

S&D

José Blanco López, Simona Bonafè, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Seb Dance, Elena Gentile, Jytte Guteland, Jo Leinen, Rory Palmer, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Tonino Picula, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Marco Affronte, Margrete Auken, Linnéa Engström, Davor Škrlec, Bart Staes

1

-

ECR

John Procter

6

0

ECR

Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha

ENF

Sylvie Goddyn, Jean-François Jalkh

PPE

Elisabetta Gardini

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Zivsaimniecības komitejaS ATZINUMS (13.7.2018)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko atceļ Direktīvu 2000/59/EK un groza Direktīvu 2009/16/EK un Direktīvu 2010/65/ES

(COM(2018)0033 – C8-0014/2018 – 2018/0012(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Cláudia Monteiro de Aguiar

GROZĪJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības 14. mērķis vērš uzmanību uz apdraudējumiem saistībā ar jūras un barības vielu piesārņojumu, dabas resursu noplicināšanu un klimata pārmaiņām — to visu galvenokārt izraisa cilvēku darbības. Šie apdraudējumi rada papildu spiedienu uz vides sistēmām, piemēram, bioloģisko daudzveidību un dabas infrastruktūru, vienlaikus izraisot globālas sociālekonomiskas problēmas, tostarp veselības, drošības un finansiālos riskus. Eiropas Savienībai ir jāstrādā pie tā, lai aizsargātu jūras sugas un atbalstītu cilvēkus, kuri ir atkarīgi no okeāniem, neatkarīgi no tā, vai tas saistīts ar nodarbinātību, resursiem vai brīvā laika pavadīšanu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Būtu atzinīgi jāvērtē zivsaimniecības nozares iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt zvejas atkritumus vai savākt plastmasas atkritumus, tostarp pazaudētus zvejas rīkus.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Direktīva 2008/98/EK nosaka galvenos atkritumu apsaimniekošanas principus, tostarp “piesārņotājs maksā” principu un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, saskaņā ar kuru atkritumu atkalizmantošana un reciklēšana ir prioritāras salīdzinājumā ar citiem atkritumu pārgūšanas veidiem un apglabāšanu, un prasa izveidot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas. Šie pienākumi attiecas arī uz kuģu atkritumu apsaimniekošanu.

(11) Direktīva 2008/98/EK nosaka galvenos atkritumu apsaimniekošanas principus, tostarp “piesārņotājs maksā” principu un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, saskaņā ar kuru atkritumu atkalizmantošana un reciklēšana ir prioritāras salīdzinājumā ar citiem atkritumu pārgūšanas veidiem un apglabāšanu, un prasa izveidot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas. Turklāt ideja paplašināt ražotāja atbildību ir viens no galvenajiem principiem Savienības tiesību aktos atkritumu jomā; pamatojoties uz to, ražotāji ir atbildīgi par savu produktu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā. Šie pienākumi attiecas arī uz kuģu atkritumu apsaimniekošanu.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a) Dažās dalībvalstīs ir izveidotas shēmas, lai zvejniekiem finansētu izmaksas, kas viņiem varētu rasties, nododot zvejas rīku atkritumus vai aktīvi un pasīvi izzvejotus atkritumus krastā. Minētās shēmas varētu atbalstīt ar ražotāja paplašinātas atbildības shēmām, kas varētu papildināt izmaksu atgūšanas sistēmas, kuras izveidotas saskaņā ar šo direktīvu. Šīs izmaksu atgūšanas sistēmas pašas par sevi nedrīkstētu atturēt zvejas kuģus un ostas kopienas piedalīties esošajās nodošanas shēmās attiecībā uz aktīvi un pasīvi izzvejotiem atkritumiem.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b) Lai veicinātu to, ka parastu zvejas darbību laikā tīklos pasīvi nozvejotie atkritumi tiktu nodoti, dalībvalstīm būtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar to savākšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās un turpmāko apsaimniekošanu, ieņēmumus ģenerējot no alternatīviem ienākumu avotiem.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai šī direktīva attiektos arī uz pasīvi nozvejotiem atkritumiem. Pasīvi nozvejotiem atkritumiem nevajadzētu radīt papildu izmaksas zvejas kuģiem. Pasīvi nozvejoto atkritumu savākšanas izmaksas ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās un tam sekojošā apstrāde būtu jāfinansē, izmantojot alternatīvus ienākumu avotus.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai ieviestu iedarbīgu atalgojuma sistēmu kuģiem, kuri samazina atkritumus, būtu jāturpina attīstīt atkritumu apsaimniekošanas aspektā “zaļā kuģa” koncepciju.

(19) Saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu būtu jāīsteno “zaļā kuģa” koncepcija. Lai ieviestu iedarbīgu atalgojuma sistēmu kuģiem, kuri samazina atkritumus, būtu jānosaka Savienības līmeņa minimālās prasības saskaņā ar paraugpraksi un SJO 2017. gada pamatnostādnēm attiecībā uz MARPOL konvencijas V pielikuma īstenošanu. Turklāt atkritumu samazināšanu galvenokārt panāk ar atkritumu efektīvu šķirošanu uz klāja atbilstoši SJO pamatnostādnēm attiecībā uz MARPOL konvencijas V pielikumu un Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātajiem standartiem.

Pamatojums

“Zaļā kuģa” koncepcija būtu jāīsteno tieši tagad, jo īpaši tādēļ, ka jau pastāv skaidras pamatnostādnes attiecībā uz to.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Plastmasas zvejas rīkiem ir augsts reciklēšanas potenciāls, jo īpaši ja tie pareizi izstrādāti. Tāpēc saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” ir jāizveido ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, lai finansētu zvejas rīku un to sastāvdaļu atkritumu pareizu apsaimniekošanu un panāktu lielus savākšanas apjomus.

Pamatojums

Prasības attiecībā uz “ražotāja paplašinātu atbildību” (RPA) būtu jānosaka arī attiecībā uz zvejas rīkiem.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32a)   Tālāko reģionu īpatnības, kas atzītas saskaņā ar LESD 349. pantu, ir jāņem vērā, nodrošinot ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu atbilstību reģionos, kuriem varētu nebūt iespējams šo atbilstību ievērot. Tāpēc ir jāņem vērā to īpašais statuss. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm ir jāspēj pieņemt konkrētus finansēšanas pasākumus, lai minētie reģioni varētu nodrošināt piemērotu atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “kuģu atkritumi” ir visi atkritumi, ieskaitot kravu atliekas, kas rodas kuģa ekspluatācijā vai iekraušanas, izkraušanas vai tīrīšanas darbību laikā, un zvejas darbību laikā tīklos savāktie atkritumi, uz kuriem attiecas MARPOL konvencijas I, II, IV, V un VI pielikums;

(c)  “kuģu atkritumi” ir visi atkritumi, ieskaitot kravu atliekas, kas rodas kuģa ekspluatācijā vai iekraušanas, izkraušanas vai tīrīšanas darbību laikā, un uz kuriem attiecas MARPOL konvencijas I, II, IV, V un VI pielikums.

Pamatojums

Būtu jādefinē visi ar zveju saistītie atkritumu veidi, lai nodrošinātu, ka ir iekļautas negodīgas saistības, piemēram, par zivju atkritumiem, kas rodas no darbībām uz kuģa.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  “atkritumi no zvejas kuģiem” ir visi atkritumi, kas rodas zvejas kuģa ekspluatācijas laikā vai iekraušanas, izkraušanas vai tīrīšanas darbību laikā un kas tieši un individuāli ietilpst MARPOL konvencijas I, II, IV, V un VI pielikuma jomā, bet izņemot svaigas veselas zivis vai tādas, kas nav svaigas zivis, no zvejas darbībām, ko veic brauciena laikā, vai akvakultūras darbībām.

Pamatojums

Būtu jādefinē visi ar zveju saistītie atkritumu veidi, lai nodrošinātu, ka ir iekļautas negodīgas saistības, piemēram, par zivju atkritumiem, kas rodas no darbībām uz kuģa.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  “pasīvi savākti atkritumi” ir atkritumi, ko savāc tīklos zvejas darbību laikā.

Pamatojums

Būtu jādefinē visi ar zveju saistītie atkritumu veidi, lai nodrošinātu, ka ir iekļautas negodīgas saistības, piemēram, par zivju atkritumiem, kas rodas no darbībām uz kuģa.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cc)  “aktīvi savākti atkritumi” ir atkritumi, ko savāc ar zveju nesaistītu braucienu laikā ar vienīgo nolūku izvākt jūras piegružojumu no jūras;

Pamatojums

Būtu jādefinē visi ar zveju saistītie atkritumu veidi, lai nodrošinātu, ka ir iekļautas negodīgas saistības, piemēram, par zivju atkritumiem, kas rodas no darbībām uz kuģa.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  “zvejas reiss” ir jebkurš zvejas kuģa brauciens, kura laikā tiek veiktas zvejas darbības un kurš sākas brīdī, kad zvejas kuģis atstāj ostu, un beidzas līdz ar tā ierašanos izbraukšanas ostā vai citā ostā, kur tiek veikta izkraušana;

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Dalībvalstis nosaka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas attiecībā uz zvejas rīkiem un zvejas rīku daļām, kas atbilst Direktīvas 2008/98/EK 8.a pantā noteiktajām obligātajām prasībām, un ietver diferencētas finanšu iemaksas, kas stimulē tādu zvejas rīku laišanu tirgū, kuri izstrādāti ar mērķi veicināt reciklēšanu;

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāpieņem un zvejas ostās jāīsteno obligātas ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas saskaņā ar obligātajiem darbības nosacījumiem, kas paredzēti pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā, liekot uzsvaru uz diferencētu maksu, lai veicinātu to, ka zvejas rīki tiek izstrādāti tā, lai atvieglotu to reciklēšanu.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4a.  Ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības, kas atzītas saskaņā ar LESD 349. pantu, dalībvalstīm ir jāspēj pieņemt konkrētus finansēšanas pasākumus, lai tās varētu nodrošināt piemērotu atkritumu pieņemšanas iekārtu pieejamību. Turklāt vajag būs iespējai piešķirt dalībvalstīm divu gadu atkāpi no iepriekš minētā pienākuma attiecībā uz to tālākajiem reģioniem, ja tiek uzskatīts, ka tie nespēj nodrošināt ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu atbilstību.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo prasību nepiemēro mazām ostām bez personāla un nomaļus esošām ostām ar nosacījumu, ka dalībvalsts, kurā atrodas šāda osta, šo informāciju ir elektroniski reģistrējusi informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā.

Šo prasību nepiemēro ostām bez personāla, mazām vai nomaļus esošām ostām ar nosacījumu, ka dalībvalsts, kurā atrodas šāda osta, šo informāciju ir elektroniski reģistrējusi informācijas, uzraudzības un izpildes sistēmā, kas minēta šīs direktīvas 14. pantā.

Pamatojums

Kad kuģis savus atkritumus nogādā mazās ostās brīvdienās un svētku dienās vai ārpus parastā darba laika, šīm ostām, visticamāk, nepietiks personāla, un var gadīties, ka kuģis nesaņem kvīti par atkritumu nodošanu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Ja nozaudēto zvejas rīku nevar atgūt, kuģa kapteinis ieraksta informāciju par to kuģa žurnālā. Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde informē piekrastes dalībvalsts kompetento iestādi.

 

Dalībvalstis vāc un reģistrē informāciju par nozaudētajiem zvejas rīkiem un reizi gadā nosūta to Komisijai.

Pamatojums

Ziņojuma projektā, ko gatavo TRAN komiteja, kura ir atbildīgā komiteja, ir iekļautas līdzīgas prasības, bet ietvertu pilnvaru piešķiršanu Komisijai attiecībā uz ziņojuma formu. Tādējādi, pielāgojot prasības regulas priekšlikuma 1. panta 42. punkta formulējumam attiecībā uz zivsaimniecības kontroli (COM (2018)0368 final), var izvairīties no iespējamu atšķirīgu prasību radīšanas.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Ja nākamā osta atrodas ārpus Savienības vai ja ir pietiekams pamats domāt, ka nākamajā ostā nav piemērotu iekārtu, vai ja nākamā osta nav zināma, dalībvalsts pieprasa, lai kuģis nodod visus savus atkritumus pirms ostas atstāšanas.

7. Ja nākamā osta atrodas ārpus Savienības un ja ir pietiekams pamats domāt, ka nākamajā ostā nav piemērotu iekārtu, vai ja nākamā osta nav zināma, dalībvalsts pieprasa, lai kuģis nodod visus savus atkritumus pirms ostas atstāšanas.

Pamatojums

Pat tad, kad kuģiem joprojām ir pietiekama uzglabāšanas jauda turpināt darbību bez nepieciešamības nodot daļu atkritumu, bet, kas ir vēl būtiskāk, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, ir pārāk stingri pieprasīt, lai kuģi nogādātu visus atkritumus kādā Eiropas Savienības ostā pirms izbraukšanas. Piemēram, atbrīvojums nebūtu piemērojams zvejas kuģim, kas izbrauc no Francijas, izkrauj zivis kādā Apvienotās Karalistes ostā un tad atgriežas. Tas pats attiecas uz tālākajiem reģioniem.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu darbības izmaksas par tādu kuģu atkritumu pieņemšanu un apstrādi, kas nav kravu atliekas, sedz ar maksām, ko iekasē no kuģiem. Šīs maksas ietver 4. pielikumā uzskaitītos elementus.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu darbības izmaksas par tādu kuģu atkritumu pieņemšanu un apstrādi, kas nav kravu atliekas, sedz kombinētā veidā ar maksām, ko iekasē no kuģiem, ieņēmumiem no atkritumu apsaimniekošanas shēmām un citiem līdzekļiem. Šīs maksas un ieņēmumi ir uzskaitīti 4. pielikumā.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku stimulu MARPOL konvencijas V pielikumā definēto atkritumu nodošanai, tostarp to atkritumu nodošanai, kas savākti tīklos zvejas darbību laikā, iekasējamā netiešā maksa sedz visas izmaksas par šo atkritumu pieņemšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, tādējādi nodrošinot tiesības nodot atkritumus, nemaksājot papildu tiešās maksas;

(c)  lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku stimulu MARPOL konvencijas V pielikumā definēto atkritumu nodošanai, atkritumus, ko aktīvi vai pasīvi savāc zvejas kuģi, izslēdz no šajā direktīvā noteiktās tiešās maksas režīma piemērošanas. Iekasējamā netiešā maksa sedz visas izmaksas par šo atkritumu pieņemšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās, tādējādi nodrošinot tiesības nodot atkritumus, nemaksājot papildu tiešās maksas.

 

Var noteikt vēl citus pasākumus un finansēt tos valsts un reģionu līmenī, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu stimulus zvejniekiem aktīvi un pasīvi vākt atkritumus.

 

Lai izvairītos no tā, ka izmaksas saistībā ar pasīvi nozvejoto atkritumu vākšanu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās un turpmāko apstrādi sedz ostas lietotāji, dalībvalstis pilnībā sedz minētās izmaksas no ienākumiem, kas gūti no 4. pielikumā uzskaitītajiem alternatīvajiem finansēšanas avotiem;

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Maksas var diferencēt, inter alia, atkarībā no kuģa kategorijas, veida un izmēra un satiksmes veida, kurā kuģis iesaistīts, kā arī tad, ja pakalpojumus sniedz ārpus ostas normālā darba laika.

4. Maksas var diferencēt, inter alia, atkarībā no kuģa kategorijas, veida un izmēra, “zaļā kuģa” statusa atzīšanas un satiksmes veida, kurā kuģis iesaistīts, atšķirīgajiem atkritumu veidiem un kategorijām, kas noteiktas 3. pielikumā, dažādajiem atkritumu pieņemšanas veidiem atkarībā no ostas veida, kā arī tad, ja pakalpojumus sniedz ārpus ostas normālā darba laika.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Maksas samazina, ja kuģa konstrukcija, ekipējums un darbība ir tāda, ka var pierādīt, ka kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu un savus atkritumus apsaimnieko ilgtspējīgā un videi saudzīgā veidā. Saskaņā ar 19. pantu Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem pieņemt kritērijus, lai noteiktu kuģa atbilstību šā punkta prasībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu uz kuģa.

5. Maksas samazina, ja kuģa konstrukcija, ekipējums un darbība ir tāda, ka var pierādīt, ka kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu vai savus atkritumus apsaimnieko ilgtspējīgā un videi saudzīgā veidā ar atkritumu šķirošanu uz klāja atbilstoši valsts iestāžu atzītajām sistēmām. Saskaņā ar 19. pantu Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem pieņemt kritērijus, lai noteiktu kuģa atbilstību šā punkta prasībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu uz kuģa.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  iepriekš b) apakšpunktā minēto vienošanos apliecina parakstīts līgums ar ostu vai atkritumu apsaimniekotāju, atkritumu nodošanas kvītis un apstiprinājums, ka visas kuģa maršruta ostas šo vienošanos akceptē. Lai iegūtu pietiekamus pierādījumus saskaņā ar šo apakšpunktu, vienošanos par atkritumu nodošanu un maksu nomaksu slēdz ar Savienības ostu.

(c)  iepriekš b) apakšpunktā minēto vienošanos apliecina parakstīts līgums ar ostu vai atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu nodošanas kvītis. Lai iegūtu pietiekamus pierādījumus saskaņā ar šo apakšpunktu, vienošanos par atkritumu nodošanu un maksu nomaksu slēdz ar Savienības ostu.

Pamatojums

Prasība, lai visas ostas kuģa maršrutā būtu skaidri akceptējušas un apstiprinājušas, ka kuģis ir nolēmis nogādāt savus atkritumus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas shēmu konkrētā ostā, rada nevajadzīgu birokrātiju un darba slodzi gan zvejas kuģiem, gan ostu iestādēm, un tas nepalīdz sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Dalībvalstu noteiktā kārtība

 

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka visas ostas, kas no zvejas kuģiem pieņem atkritumus, izņemot attālas ostas vai tās, kurās ir tikai neliels skaits zvejas kuģu, izveido piegružojuma zvejas iniciatīvas ar mērķi veicināt tādu pasīvi nozvejotu atkritumu savākšanu un mērīšanu, kas iegūti parastu zvejas darbību laikā. 

 

2. Šādas shēmas būtu jāizveido saskaņā ar pamatnostādnēm, kas izklāstītas OSPAR Ieteikumā 2016/1 par jūras piegružojuma samazināšanu, īstenojot piegružojuma zvejas iniciatīvas. 

 

3. Dalībvalstis var izveidot un uzturēt valsts fondu, lai atbalstītu zvejas kuģu pasīvi nozvejotu atkritumu savākšanu. Fondu var izmantot, lai nodrošinātu, ka tiek īstenotas piegružojuma zvejas iniciatīvas, tostarp uz kuģiem izveidotas tieši šādiem atkritumiem paredzētas glabātavas, tiek veikts pasīvi nozvejoto atkritumu monitorings, sniegta atbilstīga izglītība un veicināta brīvprātīga līdzdalība šajā iniciatīvā, segtas atkritumu apstrādes izmaksas un izmaksas saistībā ar personālu, kas nepieciešams šādu shēmu darbībai. 

 

4. Dalībvalstīm jānodrošina, ka dati par to pasīvi nozvejoto un savākto atkritumu daudzumiem tiek apkopoti un uzglabāti valsts vai reģionālajā datubāzē, lai veiktu uzraudzību un novērtēšanu. Dalībvalstis informē Komisiju par savu valsts fondu izveidi līdz 31. decembrim [divus gadus pēc pieņemšanas] un pēc tam reizi divos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par darbībām, ko tās finansē saskaņā ar šo pantu.

Pamatojums

Fishing for litter initiatives were first launched in 2002 in Sweden. Quantities of waste collected by such schemes can be substantial. The OSPAR Convention adopted guidelines on how to develop a fishing for litter project (OSPAR Agreement 2017-08). Such schemes are voluntary but require significant engagement to ensure that vessel crew participate in the scheme. Fishing vessels must be provided with a large, sturdy bag to separately collect waste that has been passively fished, and once back at port the waste should be weighed and the data collected before disposal. Due to the monetary cost involved in the establishment and running of such schemes, it is possible that the 100% indirect fee for garbage delivery fees in ports could be increased substantially to cover these costs. As most of the passively fished waste would not have originated from fishing activities, there is an argument that fishing vessels should not be obliged to pay for it. Indeed if they were this would provide an incentive to not participate in such activities. A national fund would spread the costs for fishing for litter across all maritime users in that area.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

9.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.b pants

 

Ražotāja paplašināta atbildība

 

Dalībvalstis izveido ražotāja paplašinātas atbildības shēmas attiecībā uz zvejas rīkiem un zvejas rīku daļām. Papildus Direktīvas 2008/98/EK 8.a pantā noteiktajām minimālajām prasībām šajās shēmās ietilpst arī diferencēta maksa, lai veicinātu tādu zvejas rīku laišanu tirgū, kas ir izstrādāti un sagatavoti atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai.

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno obligātas ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas saskaņā ar obligātajām prasībām, kas noteiktas pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā, liekot uzsvaru uz diferencētu maksu, lai veicinātu to, ka zvejas rīki tiek izstrādāti tā, lai atvieglotu reciklēšanu.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

4. pielikums – tabula – 2.a sleja (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ieņēmumi

 

Ieņēmumi, kas rodas no ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas un pieejamā valsts/reģionālā finansējuma, tostarp turpmāk uzskaitītajiem ieņēmumu elementiem.

 

– Tādu atkritumu vākšana, transports un apstrāde, kuri netiek vākti dalītā veidā (atkritumi, uz kuriem attiecas RPA, bet kuri nenonāk atsevišķās savākšanas kanālā, piem., atkritumi, kas savākti kopā ar jauktiem sadzīves atkritumiem);

 

– sabiedrības informēšana un izpratnes veidošana;

 

– atkritumu rašanās novēršanas pasākumi;

 

– piegružojuma novēršana un apsaimniekošana;

 

– RPA shēmas izpilde un uzraudzība (tostarp revīzijas, pasākumi pret bezatbildīgas rīcības praktizētājiem utt.);

 

– pārvalde, saziņa, datu pārvaldība un ziņošana attiecībā uz kolektīvo shēmu darbību;

 

– EJZF piešķirtais finansējums;

 

– cits finansējums vai subsīdijas, kas ostām pieejami atkritumu apsaimniekošanas un zivsaimniecības jomā.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

4. pielikums – 1. apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatācijas un pārvaldes izmaksu kategorijas

Izmaksu un neto ienākumu kategorijas saistībā ar ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatāciju un pārvaldi

Pamatojums

Būtu ieteicams precizēt arī neto ieņēmumus, jo tie, cita starpā, būtu jāizmanto, lai segtu izmaksas, ko rada pasīvi nozvejotie atkritumi.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

4. pielikums – tabula – 2.b sleja (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Neto ieņēmumi

 

Neto ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas shēmām un valsts/reģionālā finansējuma, tostarp turpmāk uzskaitītie ieņēmumu elementi.

 

– Neto finansiālie ieguvumi, ko sniedz paplašinātas ražotāja atbildības shēmas;

 

– citi neto ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas, piemēram, reciklēšanas shēmām;

 

– Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums.

 

– cits finansējums vai subsīdijas, kas ostām pieejams atkritumu apsaimniekošanas un zivsaimniecības jomā.

Pamatojums

Būtu ieteicams precizēt arī neto ieņēmumus, jo tie, cita starpā, būtu jāizmanto, lai segtu izmaksas, kas radušās no pasīvi nozvejotajiem atkritumiem.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

5. pielikums – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[ierakstiet kuģa nosaukumu] [ierakstiet SJO numuru] [ierakstiet karoga valsti]

[ierakstiet kuģa nosaukumu] [ierakstiet SJO numuru] [ierakstiet karoga valsti]

ir iesaistīts regulārā satiksmē ar biežu un regulāru piestāšanu šādā(s) ostā(s), kas atrodas [ierakstiet dalībvalsts nosaukumu], saskaņā ar grafiku vai iepriekš noteiktu maršrutu:

ir iesaistīts regulārā satiksmē vai zvejas braucienos ar biežu un regulāru piestāšanu šādā(s) ostā(s), kas atrodas [ierakstiet dalībvalsts nosaukumu], saskaņā ar grafiku vai iepriekš noteiktu maršrutu:

Pamatojums

Ir skaidrs, ka direktīvā galvenā uzmanība pievērsta jūras transportam, tomēr zvejas un atpūtas kuģi arī veic regulāros reisus ar biežu un regulāru piestāšanu ostās, un tiem būtu jāparedz atbrīvojums no prasības par atkritumu obligātu nogādāšanu no kuģiem, iepriekšēju paziņojumu par atkritumiem un obligātās maksas maksāšanu noteiktās ostās šo kuģu paredzētajā maršrutā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas kuģu atkritumu nodošanai

Atsauces

COM(2018)0033 – C8-0014/2018 – 2018/0012(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

5.2.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

19.4.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Cláudia Monteiro de Aguiar

20.3.2018

Izskatīšana komitejā

21.3.2018

20.6.2018

 

 

Pieņemšanas datums

11.7.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Alain Cadec, Richard Corbett, Linnéa Engström, João Ferreira, Sylvie Goddyn, Mike Hookem, Ian Hudghton, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Giuseppe Ferrandino, Francisco José Millán Mon

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Deirdre Clune, Dieter-Lebrecht Koch, Fernando Ruas, Wim van de Camp

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

ALDE

António Marinho e Pinto, Norica Nicolai

ECR

Peter van Dalen, Remo Sernagiotto, Ruža Tomašić

PPE

Alain Cadec, Wim van de Camp, Deirdre Clune, Dieter-Lebrecht Koch, Werner Kuhn, Francisco José Millán Mon, Fernando Ruas, Annie Schreijer-Pierik

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Nicola Caputo, Giuseppe Ferrandino, Ulrike Rodust, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas

VERTS/ALE

Marco Affronte, Linnéa Engström, Ian Hudghton

1

-

EFDD

Mike Hookem

3

0

ENF

Sylvie Goddyn

GUE/NGL

João Ferreira, Liadh Ní Riada

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas kuģu atkritumu nodošanai

Atsauces

COM(2018)0033 – C8-0014/2018 – 2018/0012(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

16.1.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

5.2.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

5.2.2018

PECH

19.4.2018

 

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

31.5.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Gesine Meissner

19.2.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

10.7.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Innocenzo Leontini, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Renaud Muselier, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Marie-Pierre Vieu, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Kosma Złotowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Jakop Dalunde, Michael Detjen, Maria Grapini, Ryszard Antoni Legutko, Marek Plura

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, John Howarth, Clare Moody

Iesniegšanas datums

15.10.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

46

+

ALDE

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička

ECR

Angel Dzhambazki, Ryszard Antoni Legutko, Peter Lundgren, Kosma Złotowski, Peter van Dalen

EFDD

Daniela Aiuto

ENF

Marie-Christine Arnautu, Georg Mayer

GUE/NGL

Tania González Peñas, Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu

PPE

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Renaud Muselier, Markus Pieper, Marek Plura, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

S&D

Francisco Assis, Inés Ayala Sender, Isabella De Monte, Michael Detjen, Ismail Ertug, Maria Grapini, John Howarth, Bogusław Liberadzki, Clare Moody, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Claudia Țapardel, Janusz Zemke

VERTS/ALE

Michael Cramer, Jakop Dalunde, Keith Taylor

2

-

ECR

Jacqueline Foster

EFDD

Jill Seymour

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 31. oktobrisJuridisks paziņojums