Procedūra : 2017/2270(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0328/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0328/2018

Debates :

PV 13/11/2018 - 16
CRE 13/11/2018 - 16

Balsojumi :

PV 14/11/2018 - 14.11
CRE 14/11/2018 - 14.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     
PDF 625kWORD 78k
16.10.2018
PE 623.853v02-00 A8-0328/2018

ar ieteikumiem Komisijai par humanitārajām vīzām

(2017/2270(INL))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Juan Fernando López Aguilar

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMSIETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU
 PASKAIDROJUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par humanitārajām vīzām

(2017/2270(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 4, 18. un 19. pantu,

–  ņemot vērā Konvenciju par bēgļa statusu, kas parakstīta Ženēvā 1951. gada 28. jūlijā, un tās 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)(1),

–  ņemot vērā ANO Globālo paktu par drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju un ANO Globālo paktu par bēgļiem, kuru pieņēma pēc Ņujorkas Deklarācijas par bēgļiem un migrantiem, ko savukārt 2016. gada 19. septembrī vienbalsīgi pieņēma ANO Ģenerālā asambleja,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta sagatavoto Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu attiecībā uz humanitārajām vīzām,

–  ņemot vērā Reglamenta 46. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0328/2018),

A.  tā kā, neraugoties uz vairākkārtējiem paziņojumiem un pieprasījumiem sniegt drošas un likumīgas iespējas iekļūt Eiropas teritorijā personām, kas vēlas iegūt starptautisko aizsardzību, pašlaik Savienības līmenī aizsargātas ieceļošanas procedūras (AIP) saskaņotas nav un nav pieņemts Savienības līmeņa tiesiskais regulējums attiecībā uz humanitārajām vīzām, t. i., vīzām, kuras izsniedz, lai būtu iespējams nokļūt dalībvalstu teritorijā nolūkā lūgt starptautisko aizsardzību;

B.  tā kā saskaņā ar Tiesas 2017. gada 7. marta spriedumu lietā C-683/16(2) dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesībām nav pienākuma piešķirt humanitārās vīzas personām, kuras vēlas ieceļot to teritorijā, lai pieprasītu patvērumu, taču tām ir tiesības to darīt, pamatojoties uz savām tiesībām; tā kā šajā spriedumā interpretētas pastāvošas Savienības tiesības, kas var tikt mainītas;

C.  tā kā vairākām dalībvalstīm patlaban ir vai agrāk ir bijušas savas sistēmas, kā izsniegt humanitārās vīzas vai uzturēšanās atļaujas nolūkā garantēt aizsargātu iebraukšanu to teritorijā cilvēkiem, kurām tā ir vajadzīga;

D.  tā kā to personu skaits, kas tiek uzņemtas, izmantojot valsts ieceļošanas procedūras humanitārās aizsardzības nolūkiem vai pārmitināšanu, salīdzinājumā ar vispārējām vajadzībām joprojām ir mazs un dalībvalstu starpā pastāv ievērojamas atšķirības; tā kā humanitārās aizsardzības un pārmitināšanas nolūkam paredzēto dalībvalstu ieceļošanas procedūru tvērums ir noteikts šauri un pārmitināšanas gadījumā ir cieši saistīts ar neaizsargātības kritēriju un bēgļu reģistrāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojā;

E.   tā kā tādēļ aptuveni 90 % personu, kam piešķirta starptautiskā aizsardzība, ir nonākuši Savienībā neatbilstīgi, kā rezultātā viņi, vēl nebūdami sasnieguši dalībvalstu ārējās robežas, jau tiek uztverti caur stereotipu prizmu;

F.   tā kā sievietes, kas ceļo vienas vai kopā ar bērniem, sievietes, kas vada mājsaimniecību, grūtnieces un ar krūti barojošas sievietes, cilvēki ar invaliditāti, pusaudzes un vecāka gadagājuma sievietes ir to cilvēku vidū, kas ir īpaši neaizsargāti migrācijas ceļos uz Eiropu un kam īpaši lielā mērā draud dzimumbalstīta vardarbība, piemēram, izvarošana, vardarbība, cilvēku tirdzniecība un kontrabanda seksuālās izmantošanas un ekonomiskās ekspluatācijas nolūkos; tā kā sievietes un meitenes migrācijas maršrutos uz Savienību parasti ir mazāk aizsargātas pret visiem ekspluatācijas veidiem, tostarp darba ekspluatāciju un seksuālo izmantošanu, un bieži vien tiek spiestas stāties dzimumattiecībās, lai varētu turpināt ceļu;

G.   tā kā šīs politikas humānās sekas ir vismaz 30 000 nāves gadījumu, kas ir reģistrēti uz Savienības robežām kopš 2000. gada; tā kā ir steidzami nepieciešams Savienības tiesiskais regulējums kā viens no līdzekļiem, kā risināt nepieņemamo nāves gadījumu situāciju Vidusjūrā un uz migrācijas ceļiem uz Savienību, patiešām novērst cilvēku kontrabandu, cilvēku tirdzniecības, darbaspēka ekspluatācijas un vardarbības risku, pārvaldīt sakārtotu ierašanos, cieņpilnu uzņemšanu un taisnīgu patvēruma pieprasījumu izskatīšanu un optimizēt dalībvalstu un Savienības budžetu, ar ko finansē patvēruma procedūras, robežkontroli un meklēšanas un glābšanas operācijas, kā arī panākt saskanīgu praksi Savienības patvēruma acquis piemērošanā;

H.   tā kā Parlaments noteikumus ar šādu mērķi ir mēģinājis iekļaut Regulā (EK) Nr. 810/2009;

I.   tā kā gan Padome, gan Komisija ir noraidījusi šos grozījumus, cita starpā atsaucoties uz to, ka šādi noteikumi nebūtu jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 810/2009, ņemot vērā tā darbības jomu, kas ietver tikai īstermiņa vīzas;

J.  tā kā Parlaments, saskaroties ar Komisijas bezdarbību, ir attiecīgi pieņēmis lēmumu sagatavot šo normatīvo patstāvīgo ziņojumu par humanitārajām vīzām;

K.   tā kā tika veikts intensīvs darbs, tostarp iesaistot ekspertus, lai izstrādātu ieteikumus, kas ir pievienoti šim priekšlikumam,

1.  pieprasa, lai Komisija līdz 2019. gada 31. martam, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, iesniedz priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas humanitāro vīzu, saskaņā ar pielikumā ietvertajiem ieteikumiem;

2.  uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izsniegt Eiropas humanitāro vīzu personām, kuras vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, lai ļautu šīm personām ieceļot vīzas izsniedzējas dalībvalsts teritorijā tikai un vienīgi nolūkā tajā paust starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

3.  uzskata, ka Eiropas humanitārajām vīzām būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj dalībvalstīs humanitārās aizsardzības nolūkā jau pastāvošās ieceļošanas procedūras, pārmitināšanas procedūras un pēkšņie pieteikumi, kurus iesniedz saskaņā ar starptautiskajām bēgļu tiesībām;

4.  uzskata, ka neviena Eiropas humanitāro vīzu iniciatīva nedrīkstētu skart citas migrācijas politikas iniciatīvas, arī ne tās, kuru mērķis ir novērst migrācijas pamatcēloņus;

5.  uzsver, ka steidzami ir vajadzīgas drošas un likumīgas iespējas ieceļot Savienībā, no kurām viena varētu būt arī humanitārā vīza, kas ir sevišķi svarīgi, raugoties arī no dzimumperspektīvas, jo sievietes ir īpaši neaizsargātas un tāpēc vairāk pakļautas seksuālai un dzimumbalstītai vardarbībai ceļā un uzņemšanas centros; uzsver, ka bieži vien neaizsargātās ekonomiskās situācijas un citu veidu atkarības dēļ sievietēm un meitenēm trešās valstīs ir vēl mazāk iespēju droši meklēt patvērumu nekā vīriešiem;

6.  uzskata, ka daļa no pieprasītā priekšlikuma finansiālajām izmaksām būtu jāsedz no Savienības vispārējā budžeta, tādējādi praksē apliecinot solidaritātes principu un taisnīgu atbildības, tostarp finansiālo izmaksu, dalīšanu starp dalībvalstīm saskaņā ar LESD 80. pantu;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu parlamentiem, Tiesai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai.

(1)

  OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.

(2)

  Tiesas 2018. gada 7. marta spriedums, X and X v État belge, C-638/16, ECLI:EU:C2017:173.


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMSIETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Eiropas Parlaments uzskata, ka pieņemamajam tiesību aktam:

1.  PIEŅEMAMĀ INSTRUMENTA VEIDS UN NOSAUKUMS

–   vajadzētu būt atsevišķam tiesību aktam, kas pieņemams regulas veidā ar nosaukumu “Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido Eiropas humanitāro vīzu”;

2.  JURIDISKAIS PAMATS

–   par juridisko pamatu būtu jāizmanto Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta a) apakšpunkts;

3.  PAMATOJUMS

–   vajadzētu būt pamatotam ar:

–   pašreizējo regulējuma iztrūkumu Savienības tiesībās, kas papildus tam, ka neaizsargātiem bēgļiem piemēro pārmitināšanas procedūrām, ne vīzu, ne robežu, ne patvēruma acquis neparedz īpašas procedūras attiecībā uz tādu personu uzņemšanu dalībvalstu teritorijā, kuras vēlas saņemt aizsardzību, un tādēļ aptuveni 90 % personu, kas vēlāk tiek atzītas par bēgļiem un alternatīvās aizsardzības saņēmējām, dalībvalstu teritoriju sasniedz neatbilstīgi(1), nereti izmantojot dzīvībai bīstamus ceļus,

–   sadrumstalotības risku, kas rodas, dalībvalstīm aizvien aktīvāk izstrādājot pašām savas humanitāras uzņemšanas programmas un procedūras, kuras ir pretrunā LESD 78. panta 1. punkta vispārīgajam mērķim izstrādāt kopīgu patvēruma un alternatīvās un pagaidu aizsardzības politiku, un kas arī rada risku, ka šīs atšķirīgās shēmas neļaus vienoti piemērot kopīgos noteikumus par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu dalībvalstu teritorijā, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes regulās (EK) Nr.  810/2009(2) un (ES) 2016/399(3),

–   ar status quo saistītajām augstajām izmaksām — gan cilvēku dzīvību, gan sociālajā, ekonomiskajā un budžeta ziņā — attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem (maksa kontrabandistiem, cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas risks, vajāšanas risks, nāves un ļaunprātīgas izturēšanās risks utt.) un dalībvalstīm un Savienībai (lielāks budžets meklēšanai un glābšanai, tostarp privātiem pārvadājumiem, robežaizsardzībai, sadarbībai ar trešām valstīm, patvēruma procedūrām un iespējamai atgriešanai noraidītu starptautiskās aizsardzības pieteikumu gadījumā, kā arī cīņai pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un kontrabandu utt.);

–   Savienības rīcības pievienoto vērtību, ko dotu nodrošinātā atbilstība Savienības vērtībām, tostarp pamattiesībām, dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās un patvēruma meklētāju uzticēšanas sistēmai, tiesiskā drošība, prognozējamība un vienāda noteikumu piemērošana un īstenošana, apjomradītu ietaupījumu gūšana un iepriekš minēto status quo izmaksu samazināšana;

–   būtu jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES(4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 604/2013(5) ir piemērojamas tikai dalībvalstu teritorijā, bet pašlaik trūkst likumīgu ceļu, kā patvēruma meklētājiem to sasniegt;

–  būtu jāatgādina, ka pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas dalībvalstī piemērojami Savienības kopējās Eiropas patvēruma sistēmas noteikumi;

–  būtu jāuzsver, ka Eiropas humanitārās vīzas pieteikuma noraidījums nekādā ziņā neietekmē tiesības pieprasīt patvērumu Savienībā un neliedz pieteikuma iesniedzējam tiesības izmantot citas pieejamās aizsardzības sistēmas;

4.  VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

–   par mērķi būtu jāizvirza paredzēt noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem dalībvalsts personām, kuras vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, var izsniegt Eiropas humanitāro vīzu, lai ļautu šīm personām ieceļot vīzas izsniedzējas dalībvalsts teritorijā tikai un vienīgi nolūkā tajā paust starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

–   būtu jāaptver trešo valstu valstspiederīgie, kuriem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001(6) un kuriem ir acīmredzami pamatoti iemesli atsaukties uz saskaršanos ar vajāšanu vai uz tās risku, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/95/ES(7), bet kuriem vēl nav sākts pārmitināšanas process, kas noteikts valsts pārmitināšanas shēmās vai [jaunajā regulā, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu vai] Direktīvā 2001/55/EK(8);

–   no darbības jomas būtu jāizslēdz ģimenes locekļi, kuru tiesības savlaicīgi pievienoties savai ģimenei dalībvalstī izriet no citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem;

5.  HUMANITĀRO VĪZU IZSNIEGŠANAS PROCEDŪRAS

–   būtu jāparedz, ka šādus vīzu pieteikumus var tieši iesniegt elektroniski vai rakstiski dalībvalsts konsulātā vai vēstniecībā;

–   būtu jāparedz šādu vīzu pieteikumu praktiskā kārtība, tostarp pieteikuma veidlapas aizpildīšana, informācijas sniegšana par pieteikuma iesniedzēja identitāti, ietverot biometriskos identifikatorus, kā arī baiļu no vajāšanas vai smaga kaitējuma iemeslu norādīšana, ciktāl tie ir dokumentēti;

–   būtu jāparedz, ka šādas vīzas pieteikuma iesniedzējs tiek uzaicināts uz interviju (vajadzības gadījumā nodrošinot tulka palīdzību), ko var veikt arī attālināti, izmantojot audio un video saziņas līdzekļus, kuri garantē atbilstīgu drošuma, drošības un konfidencialitātes līmeni;

–   būtu jāparedz, ka iesniegtos dokumentus, arī attiecībā uz to autentiskumu, novērtē kompetenta, neatkarīga un objektīva iestāde, kam ir atbilstīgas zināšanas un specializētās zināšanas starptautiskās aizsardzības jautājumos;

–   būtu jāparedz, ka šādu vīzu pieteikumus novērtē, balstoties uz pieteikuma iesniedzēja paziņojumiem un interviju, kā arī apliecinošiem dokumentiem, ja tādi ir, neveicot pilnu statusa noteikšanas procesu;

–   būtu jāparedz, ka pirms šādas vīzas izsniegšanas katram pieteikuma iesniedzējam veic drošības pārbaudi, pilnībā atbilstoši piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem izskatot attiecīgo valsts un Eiropas datubāžu datus, lai pārliecinātos, ka viņš vai viņa neapdraud drošību;

–   būtu jāparedz, ka lēmumu par šādu vīzu pieteikumiem pieņem 15 kalendāro dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas;

–   būtu jāparedz, ka lēmumu par pieteikumu paziņo pieteikuma iesniedzējam un ka tas ir personalizēts, rakstisks un pamatots;

–   būtu jāparedz, ka trešās valsts valstspiederīgajam, kam šāda vīza ir atteikta, ir iespēja lēmumu pārsūdzēt, kā patlaban ir paredzēts īstermiņa vīzas atteikuma gadījumā vai ieceļošanas pie robežas atteikuma gadījumā;

6.  HUMANITĀRĀS VĪZAS IZSNIEGŠANA

–   būtu jāparedz, ka šādas vīzas izsniedz kopīgā uzlīmes veidolā un iekļauj vīzu informācijas sistēmā;

–   būtu jāparedz, ka pēc humanitārās vīzas izsniegšanas tā ļauj vīzas turētājam ieceļot vīzas izsniedzējas dalībvalsts teritorijā tikai un vienīgi nolūkā tajā paust starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

7.  ADMINISTRATĪVĀ VADĪBA UN ORGANIZĀCIJA

–   būtu jāparedz, ka šādas vīzas pieteikumus novērtē pienācīgi apmācīti darbinieki;

–   būtu jāparedz, ka šādus darbiniekus var norīkot darbā vai nu vēstniecībās vai konsulātos, vai arī dalībvalstīs (tādā gadījumā pieteikumus nosūta elektroniski un intervijas veic attālināti);

–   būtu jāparedz, ka konkrētus procesa aspektus, kas neietver gadījumu iepriekšēju atlasi, novērtēšanu vai lēmumu pieņemšanu, var īstenot ārpakalpojumu sniedzēji, un tas var ietvert informācijas sniegšanu, interviju laiku pārvaldību un biometrisko identifikatoru vākšanu;

–   būtu jāparedz, ka ir jāievieš atbilstīgi pasākumi, kas nodrošinātu datu aizsardzību, datu drošību un saziņas konfidencialitāti;

–   būtu jāparedz, ka dalībvalstis sadarbojas savstarpēji, ar Savienības aģentūrām, starptautiskajām organizācijām, valdības un nevalstiskajām organizācijām un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu;

–   būtu jāparedz, ka informācija par šādas vīzas piešķiršanas procedūrām un nosacījumiem, kā arī par starptautiskās aizsardzības saņemšanas nosacījumiem un procedūrām dalībvalstu teritorijā ir plaši pieejama, tostarp dalībvalstu vēstniecību un konsulātu tīmekļa vietnēs un ar Eiropas Ārējās darbības dienesta starpniecību;

8.  NOBEIGUMA NOTEIKUMI

–  būtu jāparedz būtisks Integrētas robežu pārvaldības fonda finansiālais atbalsts dalībvalstīm akta īstenošanai;

–   būtu jāparedz, ka dalībvalstij, kas izsniedz šādu humanitāro vīzu, jābūt pieejamai tādai pašai kompensācijai no Patvēruma un migrācijas fonda līdzekļiem, kādu saņem dalībvalsts, kas uzņem bēgli Eiropas pārmitināšanas sistēmā;

9.  CITU TIESĪBU AKTU GROZĪŠANA

–   būtu jāparedz grozījumi:

–  Regulā (EK) Nr. 810/2009, lai precizētu, ka uz personām, kuras vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, attiecas Eiropas humanitārās vīzas izveides regulas noteikumi,

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 767/2008(9), lai tajā paredzētajā sistēmā varētu ievadīt humanitārās vīzas pieteikumus,

–  Regulā (ES) 2016/399, lai pielāgotu ieceļošanas nosacījumus personām, kuras saņēmušas Eiropas humanitāro vīzu,

–  Integrētas robežu pārvaldības fondā, lai dalībvalstīm nodrošinātu finansējumu Eiropas humanitārās vīzas izveides regulas īstenošanai,

–  26. pantā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām(10), un Padomes Direktīvā 2001/51/EK(11), lai pārvadātājus, kas pārvadā trešo valstu valstspiederīgos, atbrīvotu no atbildības, pienākumiem un sankcijām gadījumos, kad attiecīgie trešo valstu valstspiederīgie paziņo, ka vēlas pieteikties uz starptautisko vai humanitāro aizsardzību dalībvalstu teritorijā.

(1)

HEIN / DONATO (CIR) 2012: “Exploring avenues for protected entry in Europe”, 17. lpp.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(3)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(4)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).

(5)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

(6)

  Padomes 2001. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(7)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

(8)

  Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīva 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

(9)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(10)

  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(11)

  Padomes 2001. gada 28. jūnija Direktīva 2001/51/EK, ar kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija(1)

Ieviest humanitārās vīzas Parlaments sāka aicināt apstākļos, ko iezīmē migrācijas krīze un nepieņemami lielais Vidusjūrā bojāgājušo skaits. Parlaments ir paudis savu viedokli, piemēram, 2016. gada 12. aprīļa rezolūcijā par stāvokli Vidusjūras reģionā un vajadzību pēc ES holistiskas pieejas migrācijas jomā.

Humanitārās vīzas ES kontekstā jau ir apspriestas, taču bez konkrēta rezultāta. Patlaban pastāv vairākas konkrētiem mērķiem paredzētas valsts programmas, taču nav attiecīga ES tiesiskā regulējuma.

LIBE komiteja centās novērst šo regulējuma iztrūkumu, kad tika veikta Vīzu kodeksa pārskatīšana (2014/0094(COD)), taču gan Padome, gan Komisija iebilda pret šajā nolūkā ietvertajiem grozījumiem trialoga sarunās, kas sākās 2016. gada maijā. Pēc vairāku mēnešu ilga strupceļa, kad Padome atteicās turpināt sarunas, ja šie grozījumi netiks atsaukti, 2017. gada septembrī Parlamenta sarunu grupa atsauca grozījumus. Tā vietā LIBE komiteja nolēma izstrādāt šo normatīvo patstāvīgo ziņojumu.

Neraugoties uz to, Padome un Komisija ir pārtraukušas sarunas.

LIBE komiteja 2017. gada 6. decembrī tika pilnvarota izstrādāt šo normatīvo patstāvīgo ziņojumu, pamatojoties uz LESD 225. pantu un Reglamenta 46. pantu.

Gatavojot šo ziņojumu, referents uzklausīja ēnu referentu, kā arī pilsoniskās sabiedrības un akadēmiķu viedokļus. Turklāt ziņojumu sagatavot palīdzēja Eiropas pievienotās vērtības novērtējums, ko veica Eiropas Parlamenta Izpētes dienests. Referents vēlas pateikties par sadarbību un sniegto atbalstu.

Parlamenta pieprasījumi Komisijai

Komisijai būtu skaidri jāprasa sagatavot priekšlikumu tiesību aktam, ar ko izveido Eiropas humanitāro vīzu, kurš Komisijai būtu jāiesniedz līdz 2019. gada marta beigām. Šis laikposms var šķist īss. Tomēr tas ir pilnībā pamatots, ņemot vērā jautājuma steidzamību, notikušās plašās debates, veiktos pētījumus un šajā ziņojumā iekļautos detalizētos ieteikumus.

Detalizēts ieteikumu skaidrojums

Pielikumā pievienoto ieteikumu (kas ir rezolūcijas priekšlikuma daļa) secība ir balstīta uz likumdošanas instrumenta struktūru. Ieteikumi attiecas uz šāda likumdošanas instrumenta nepieciešamajiem pamatelementiem.

Šim likumdošanas instrumentam vajadzētu būt jaunam, atsevišķam tiesību aktam. Diskusijas par Vīzu kodeksu ir parādījušas, ka ir vajadzīgs šāds atsevišķs tiesību akts. Referents uzskata, ka atbilstīga būtu regula — tāpat kā pārējie vīzu tiesību aktu kopuma instrumenti.

Juridiskais pamats

Referents uzskata, ka atbilstīgs juridiskais pamats būtu LESD 77. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 78. panta 2. punkta g) apakšpunkts, kas attiecas uz robežpārbaudēm un patvēruma pieteikuma iesniedzēju pieplūduma pārvaldību.

Priekšlikuma pamatojums

Jaunā likumdošanas instrumenta apsvērumiem būtu jāsākas ar tā galvenā pamatojuma skaidrojumu. 

Vispirms jau tā ir pašreizējā paradoksālā situācija, ka ES tiesību aktos nav neviena noteikuma attiecībā uz to, kā bēglim būtu faktiski jāierodas, līdz ar to gandrīz visu personu ieceļošana notiek neatbilstīgi. Šī situācija rada nopietnas sekas ne vien konkrētajai personai, bet arī dalībvalstīm. Bēgošajām personām nākas doties dzīvībai bīstamos ceļojumos, ko piedāvā kontrabandisti, pieprasot maksāt milzīgas summas, bet pretī sniedzot vien ekspluatāciju, ļaunprātīgu izturēšanos un vardarbību. Negatīvās sekas, ar ko saskaras dalībvalstis, ietver nekontrolētas ieceļošanas ietekmi (nezināms skaits personu un nekādas informācijas par to, kas ieceļo valstī) un nepieciešamību īstenot papildu darbības, lai pārvaldītu šādu ieceļošanu, nodrošinot labāku robežkontroli un uzraudzību, meklēšanas un glābšanas operācijas, sadarbību ar trešām valstīm utt. Vienlaikus dalībvalstis saskaras ar aizvien spēcīgāku organizēto noziedzību, kas gūst finansiālu labumu no cilvēku kontrabandas. 

Tāpat šāda jauna likumdošanas instrumenta izveidi pamato sadrumstalotības risks. Ir vērojams, ka dalībvalstis patiešām izstrādā valsts shēmas, taču tās visas ir atšķirīgas. Referents atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kuras paredz iespējas drošai ieceļošanai. Vienlaikus lielāks uzsvars būtu jāliek uz kopīgu politiku, ņemot vērā, ka ES ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpa bez iekšējām robežām (LES 3. panta 2. punkts). 

Tā kā ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu un cilvēktiesības (LES 2. pants), šāds instruments galu galā ir vajadzīgs, lai ES atbilstu sava Līguma prasībām.

Vispārīgi noteikumi

Jaunā instrumenta mērķim vajadzētu būt tikai noteikumiem par humanitārās vīzas izsniegšanas procedūrām un nosacījumiem. Pēc būtības tai vajadzētu būt vīzai ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, lai tās turētājs varētu sasniegt šo teritoriju un tur iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Tādējādi vīzas izsniedzēja dalībvalsts kļūtu atbildīga par patvēruma procedūrām.

Ir notikušas diskusijas par to, vai vajadzētu paredzēt kādu pārcelšanas mehānismu. Referents to ir rūpīgi pārdomājis un neierosina šādu mehānismu, lai pārlieku nesarežģītu šo sistēmu. 

Jaunajam instrumentam būtu jāattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir piemērojama vīzas prasība un kuriem ir vajadzīga aizsardzība pret reālu vajāšanas vai būtiska kaitējuma risku, kā arī uz kuriem neattiecas citi instrumenti, piemēram, pārmitināšana. Referents noteikti atbalsta pārmitināšanu, taču tā nedrīkst būt vienīgais likumīgais un drošais ceļš, jo attiecas tikai uz jau atzītiem bēgļiem.

Humanitāro vīzu izsniegšanas procedūras un nosacījumi 

Šādu vīzu procedūrām vajadzētu būt līdzīgām īstermiņa vīzu procedūrām, kad vien to pieļauj vīzas būtība. Piemēram, tas attiektos uz procedūras posmiem, izskatīšanas termiņiem, nepieciešamību pēc pieteikuma veidlapas un biometriskiem datiem, kā arī uz ārpakalpojumu sniedzēju iesaistīšanu, drošības pārbaudēm un pārsūdzības tiesībām. Tomēr, ja personu konkrētajā situācijā tas vajadzīgs, procedūrām vajadzētu būt atšķirīgām. Piemēram, vienmēr būtu jāveic intervija (arī lai novērstu cilvēku tirdzniecības risku) un jānodrošina iespēja pieteikumu nosūtīt elektroniski. Turklāt, lai samazinātu izmaksas un ņemtu vērā konkrētās personas situāciju, būtu vairāk nekā pašreizējās vīzu pieteikumu procedūrās jāizmanto modernie saziņas līdzekļi. Piemēram, vajadzētu paredzēt iespēju intervijas veikt attālināti, ļaujot dalībvalstīm sadarboties ar patvēruma ekspertiem, kuriem nav obligāti jāatrodas trešās valstīs.

Vīzu pieteikumi būtu jānovērtē uz prima facie pamata, lai izskatītu, vai pieteikuma iesniedzējiem ir pamats atsaukties uz reālu vajāšanas vai būtiska kaitējuma risku. Referents uzskata, ka šāds novērtējums ir vajadzīgs, lai procedūra būtu ticama. Viņš uzsver, ka šis ir vīzas pieteikuma novērtējums, nevis patvēruma pieteikuma ārēja izskatīšana. Patvēruma pieteikuma ārēja izskatīšana būtu saistīta ar pārāk daudziem juridiskiem un praktiskiem jautājumiem. 

Administratīvā vadība un organizācija 

Šā instrumenta darbībai būs vajadzīgi administratīvi centieni, un to nodrošināšanai dalībvalstīm jādod iespēja saņemt atbalstu, arī finansiālu. Šajā nolūkā varētu grozīt jaunās daudzgadu finanšu shēmas finanšu programmu un it sevišķi Integrētas robežu pārvaldības fonda noteikumus. Turklāt tiek sagaidīts, ka būs iespējami ietaupījumi citās jomās, jo ieceļošana būs sakārtotāka un ar mazāku skaitu personu, kam noteikti nav vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Moderno komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai būtu jānodrošina papildu ietaupījumi.

Nobeiguma noteikumi

Referents pilnībā atzīst, ka pirms plānotā jaunā likumdošanas instrumenta iespējamās īstenošanas ir vajadzīgs ievērojams skaits praktisku sagatavošanās pasākumu. Vīzu un patvēruma procedūru savstarpējā saikne būs jāanalizē no jaunas perspektīvas, attiecīgi organizējot administratīvo darba plūsmu. Tādēļ referents ierosina divu gadu pārejas periodu pirms jauno noteikumu stāšanās spēkā. Pēc tam noteikumi būtu jāpārbauda kontrolētā vidē ar dažām izraudzītām trešām valstīm kā izmēģinājuma reģioniem. Tam vajadzētu ļaut uzkrāt pieredzi un to analizēt pirms turpmākas izvēršanas.

Dalībvalstīm izmēģinājuma reģionos vajadzētu būt piekļuvei konkrētām atbalsta struktūrām. Tām vajadzētu būt iespējai saņemt ievērojamu ES finansējumu (piemēram, no Integrētas robežu pārvaldības fonda), lai plašāk pielāgotu telpas, apmācītu darbiniekus un reorganizētu darba plūsmu un IT infrastruktūru. Aģentūrām, tostarp Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO), Frontex, Eiropolam un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai (FRA), būtu jāsniedz ekspertu konsultācijas. Īstenošana izmēģinājuma reģionos būtu cieši jāuzrauga, lai būtu iespējams izdarīt secinājumus. Uzraudzības rezultāti būtu jāizmanto izvērtējumā, ko veiktu pēc diviem gadiem. Šie rezultāti būtu rūpīgi jānovērtē, un, ja vajadzīgs, jaunais likumdošanas instruments būtu jāgroza. Pēc visu vajadzīgo pielāgojumu ieviešanas būtu jāturpina jaunā instrumenta izvēršana.

Citu tiesību aktu grozīšana

Būtu jāgroza vairāki vīzu acquis tiesību akti, it sevišķi Vīzu kodekss un Vīzu informācijas sistēma, lai tos pielāgotu šim pilnīgi jaunajam instrumentam. Tas pats attiecas uz likumdošanas instrumentiem, kurus šādas vīzas turētājam piemēros, ceļojot uz ES. Piemēram, būs jāgroza Šengenas Robežu kodekss, lai šādu vīzu atzītu pie ārējās robežas. Visbeidzot, daži pielāgojumi ir vajadzīgi arī patvēruma acquis. Lai gan patvēruma procedūra tiks pilnībā īstenota ES teritorijā, šajā acquis būtu jāietver fakts, ka pieteikuma iesniedzējs ir humanitārās vīzas turētājs. Piemēram, novērtējums, kas veikts saistībā ar vīzas pieteikumu, būtu jāņem vērā arī patvēruma procedūrā, lai izvairītos no nevajadzīgas centienu dublēšanās.

Secinājums

Referents uzskata, ka ir pēdējais laiks rast inovatīvus risinājumus, lai apmierinātu gan personu, kuras vēlas saņemt aizsardzību, gan dalībvalstu vajadzības. Pašreizējā šauri ierobežotā pieeja attiecībā uz vīzu acquis, no vienas puses, un uz patvēruma acquis, no otras puses, ir mākslīga un nav piemērota šodienas realitātei. ES ir jāsper drosmīgs solis, lai ievērotu savas vērtības.

(1)

Sīkāku informāciju sk. referenta 2018. gada 5. aprīļa darba dokumentā par humanitārajām vīzām.


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (10.9.2018)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

ar ieteikumiem Komisijai par humanitārajām vīzām

(2017/2270(INL))

Atzinuma sagatavotāja: Malin Björk

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā ir plaši atzīts, ka dzimums rada piederību konkrētai sociālajai grupai, kas saskaņā ar 1951. gada ANO Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolu (Bēgļu konvencija) ir pamatojums aizsardzībai, un tā kā vajāšana, pamatojoties uz dzimumu, ir pamats, lai lūgtu un piešķirtu aizsardzību saskaņā ar starptautisko un ES tiesisko regulējumu, tostarp Stambulas konvenciju, un tā kā sievietes visā pasaulē nesamērīgi daudz saskaras ar seksuālu un citu veidu vardarbību dzimuma dēļ, tostarp īpašos veidos bruņotu konfliktu un kara laikā;

B.  tā kā pašreizējās bēgļu krīzes laikā sievietes, kas ceļo vienas vai kopā ar bērniem, sievietes, kas vada mājsaimniecību, grūtnieces un ar krūti barojošas sievietes, cilvēki ar invaliditāti, pusaudzes un vecāka gadagājuma sievietes ir to cilvēku vidū, kas ir īpaši neaizsargāti migrācijas ceļos uz Eiropu un saskaras ar būtiski lielāku ar dzimumu saistītas vardarbības risku;

C.  tā kā UNHCR pamatnostādnēs par vajāšanu dzimuma dēļ (2002) pausts uzskats, ka bēgļa definīcijai būtu jāattiecas arī uz prasībām, kas saistītas ar dzimumu, un patvēruma piešķīrēji mudināti īstenot aizsardzības pamatojuma interpretāciju, ņemot vērā dzimuma aspektu, un nodrošināt nediskriminējošu procesu;

D.  tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) statistiku kopš 2014. gada vairāk nekā 15 tūkstoši migrantu ceļā uz Eiropu ir zaudējuši dzīvību vai pazuduši bez vēsts Vidusjūrā; tā kā Vidusjūras centrālā daļa joprojām ir visbīstamākais bēgļu pārvietošanās maršruts, jo tajā 2015. gadā bija gandrīz divi nāves gadījumi uz katriem 100 ceļotājiem, un tas ir nepieņemami;

E.  tā kā Stambulas konvencija un jo īpaši tās 60. pants nosaka, ka pusēm ir jāveic vajadzīgie likumdošanas vai citi pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm var tikt atzīta par vajāšanas veidu un ka 1951. gada Bēgļu konvencijā minētos patvēruma prasīšanas pamatojumus interpretē, ņemot vērā dzimumu aspektu;

F.  tā kā ir steidzami jāparedz drošas un likumīgas iespējas nokļūšanai Savienībā, arī no dzimumu līdztiesības viedokļa, un tā kā humanitārās vīzas var papildināt, bet ne aizstāt citus drošus ceļus, piemēram, pārmitināšanu un uzņemšanu humānu apsvērumu dēļ; 

G.  tā kā patlaban ārpus Savienības nav iespējams pieprasīt aizsardzību humānu apsvērumu dēļ, personas, kas meklē patvērumu, ir spiestas nelikumīgi ieceļot Eiropā, tādējādi riskējot ar dzīvību un veselību, kā arī ar īpašām, ar dzimumu saistītām negatīvām sekām sievietēm, meitenēm un LGBTI personām, piemēram, izvarošanu, vardarbību un seksuālu un ekonomisku izmantošanu no kontrabandistu un cilvēku tirgotāju puses;

H.  tā kā humanitāro vīzu izveidošana dos neaizsargātām personām un personām, kas saskaras ar īpašām problēmām, piemēram, slimiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm, sievietēm, grūtniecēm, bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un LGTBI personām piekļuvi patvēruma procedūrām un aizsardzībai humānu apsvērumu dēļ, kā arī iespēju ceļot droši uz Eiropu, kur tiks izskatīts viņu patvēruma vai humanitārās vīzas pieteikums;

I.  tā kā sievietes un meitenes izcelsmes valstīs var saskarties ar īpašiem ar dzimumu saistītiem vajāšanas un diskriminācijas veidiem, cita starpā sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu laulību, vardarbību ģimenē, izvarošanu, seksuālu vardarbību un tā dēvētajiem goda aizstāvēšanas noziegumiem;

J.  tā kā saskaņā ar UNHCR datiem 2017. gadā sievietes veidoja 9–22 % no visiem bēgļiem, kas pa jūru ieceļojuši Itālijā, Grieķijā un Spānijā(1), un tā kā lielās dzimumu atšķirības ir saistītas ar sieviešu īpašo neaizsargātību, tostarp ekonomisko un cita veida atkarību;

K.   tā kā sievietes un meitenes visos migrācijas maršrutos uz ES saskaras ar augstu seksuālas un fiziskas vardarbības, tostarp izvarošanas, risku un ir mazāk aizsargātas pret visiem ekspluatācijas veidiem, tostarp darba ekspluatāciju un seksuālo izmantošanu; tā kā sievietes un meitenes bieži vien tiek spiestas stāties dzimumattiecībās, lai varētu turpināt ceļu; tā kā noziedzīgas grupas, daži kontrabandisti un cilvēku tirgotāji ļaunprātīgi izmanto to, ka nav drošu iespēju ceļot uz Eiropas Savienību;

L.  tā kā meitenes un sievietes, kas cietušas no vardarbības dzimuma dēļ un kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, var nevēlēties norādīt patieso vajāšanas vai iebiedēšanas apmēru un tādēļ viņām ir vajadzīga labvēlīga vide, kurā viņas var būt drošas par konfidencialitātes ievērošanu,

1.  uzsver, ka ir steidzami vajadzīgi droši un likumīgi ceļi uz Eiropas Savienību, no kuriem viens varētu būt humanitārās vīzas; tā kā tas ir svarīgi no dzimuma viedokļa, jo sievietes un LGBTI personas ir īpaši neaizsargātas un tādēļ bēgļu maršrutos un uzņemšanas centros vairāk pakļautas seksuālai un ar dzimumu saistītai vardarbībai;

2.  pauž nožēlu par to, ka to sieviešu un vīriešu vidū, kas ir spiesti pamest savas izcelsmes valstis, lai meklētu starptautisku aizsardzību, pastāv būtiska nevienlīdzība; uzsver, ka bieži vien neaizsargātās ekonomiskās situācijas un citu veidu atkarības dēļ sievietēm un meitenēm trešās valstīs ir vēl mazāk iespēju nekā vīriešiem droši meklēt patvērumu;

3.  nosoda pašreizējo situāciju, kad sievietes un meitenes, kā arī LGBTI personas, meklējot patvērumu ES, saskaras ar nopietnu seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības risku bēgļu maršrutos un uzņemšanas centros;

4.  uzsver, ka ar dzimumu saistīta vardarbība, tostarp seksuāla vardarbība, rada nopietnas sekas sieviešu un meiteņu dzīvībai un veselībai, kas var ietekmēt sieviešu garīgo veselību un radīt posttraumatiskā stresa traucējumus, raizes un depresiju;

5.  uzsver, ka sievietēm, meitenēm un LGBTI personām, kas apgalvo, ka viņām ir pamatotas bailes no vajāšanas dzimuma dēļ, jāspēj droši pieprasīt vīzas humānu apsvērumu dēļ;

6.  aicina paredzēt atsevišķu humanitāro vīzu instrumentu, kas papildinātu un pilnveidotu Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas programmu nolūkā nodrošināt drošu un likumīgu piekļuvi ES teritorijai tām personām, kam vajadzīga starptautiska aizsardzība, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesības pieeju un efektīvu aizsardzību personām, kas saskaras ar vajāšanu dzimuma dēļ, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi šo procesu īstenot sensitīvā un cieņpilnā veidā, ar pilnīgu izpratni par visu pieteikuma iesniedzēju, jo īpaši sieviešu, bērnu un LGBTI personu, sarežģījumiem un neaizsargātību;

7.  norāda, ka humanitāro vīzu instrumentam būtu jāaptver arī pieteikumi par aizsardzību humānu apsvērumu dēļ, kuru pamatā ir veselības stāvoklis, sarežģīti ģimenes apstākļi, ja tie nav saistīti ar ģimenes atkalapvienošanu, pārvietošana klimata apstākļu dēļ un citi svarīgi humāni apsvērumi;

8.  uzsver, ka ar dzimumu saistīta vardarbība un diskriminācija, tostarp (bet ne tikai) izvarošana un seksuāla vardarbība, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu laulība, vardarbība ģimenē, tā dēvētie goda aizstāvēšanas noziegumi un valsts sankcionēta diskriminācija dzimuma dēļ ir uzskatāmi par vajāšanu un pamatotu iemeslu patvēruma meklēšanai, tādēļ tie attiecīgi jāņem vērā jaunajā instrumentā; minēto iemeslu dēļ aicina Komisiju atzīt vajāšanu, kas saistīta ar dzimumu, par derīgu pamatojumu starptautiskās aizsardzības pieprasīšanai, kā arī nodrošināt dzimumu līdztiesības principa iekļaušanu visos patvēruma procedūras posmos, ievērojot UNHCR 2002. gada pamatnostādnes par vajāšanu dzimuma dēļ;

9.  brīdina par to, ka jauno humanitāro vīzu instrumentu nevar izmantot, lai novirzītu atbildību par bēgļu pieteikumu izvērtēšanu uz valstīm ārpus Eiropas, bet tam jānodrošina, ka patvēruma meklētāji un personas, kam vajadzīga aizsardzība humānu apsvērumu dēļ, droši ceļo uz Eiropu, kur to pieteikums tiks izskatīts; tā kā tādi priekšlikumi kā izkāpšanas platformas būtiski grauj starptautiskās un Eiropas bēgļu aizsardzības pamatprincipus;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot pēc dzimuma sadalītu datu vākšanu pašreizējās bēgļu krīzes apstākļos un nodrošināt, ka dzimumu līdztiesības perspektīva tiek iekļauta attiecīgajās patvēruma politikas jomās;

11.  atgādina, ka tiesību aktiem un politikai attiecībā uz cilvēku kontrabandas apkarošanu nekad nevajadzētu liegt piekļuvi ES patvēruma procedūrām un būtu jācenšas palīdzēt migrantiem un bēgļiem izvairīties no situācijām, kad viņiem draud ekspluatācija;

12.  pauž kritiku par to, ka trešās valstis tiek noteiktas par drošām izcelsmes valstīm, drošām trešām valstīm un pirmām patvēruma valstīm, un uzsver, ka pat valstīs, kuras uzskata par drošām, sievietes var ciest no vajāšanas dzimuma dēļ un LGBTI personas var tikt ļaunprātīgi izmantotas, tādējādi pastāv likumīgs pamatojums aizsardzības pieprasīšanai;

13.  aicina nekavējoties pārtraukt bērnu, grūtnieču, grūtnieču, sieviešu, kas baro ar krūti, kā arī no izvarošanas, seksuālas vardarbības un cilvēku tirdzniecības cietušu personu aizturēšanu un sniegt tām piemērotu psiholoģisko palīdzību;

14.  uzsver, ka ir vajadzīgs finansējums, lai jo īpaši atbalstītu neaizsargātas mūsu sabiedrības sievietes un meitenes, sevišķi sievietes ar invaliditāti, sievietes bēgles un sievietes, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības un ļaunprātīgas izmantošanas;

15.  aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu nepieciešamo apmācību darbiniekiem un veselības aprūpes profesionāļiem, kuri iesaistīti darbā ar bērniem, meitenēm un sievietēm, kas cietušas no vardarbības dzimuma dēļ, kad viņas ierodas ES, ar mērķi sniegt specializētus palīdzības un aprūpes pakalpojumus, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi un psiholoģisko atbalstu;

16.  pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, un atkārtoti aicina visas dalībvalstis to nekavējoties ratificēt un pilnībā īstenot;

17.  aicina piemērot kopīgu atbildību un īstenot ciešu sadarbību starp Eiropas valstīm, starptautiskām organizācijām, attiecīgajām ieinteresētajām personām un nozarēm dažādos līmeņos; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka to personu aizsardzība, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ir problēma, kas attiecas uz visiem, un tās sakarā tiks veikta kopīga rīcība, pamatojoties uz solidaritātes principu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Mary Honeyball, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Krisztina Morvai, Maria Noichl, João Pimenta Lopes, Michaela Šojdrová, Anna Záborská, Maria Gabriela Zoană

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Inácio Faria, Eleonora Forenza, Jérôme Lavrilleux, Mylène Troszczynski, Monika Vana, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cécile Kashetu Kyenge, Patrick O’Flynn, Patrizia Toia

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

15

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea

GUE/NGL

Malin Björk, Eleonora Forenza, João Pimenta Lopes

S&D

Maria Arena, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Mary Honeyball, Cécile Kashetu Kyenge, Maria Noichl, Patrizia Toia, Julie Ward, Maria Gabriela Zoană

VERTS/ALE

Florent Marcellesi, Monika Vana

8

-

EFDD

Patrick O'Flynn

ENF

Mylène Troszczynski

NI

Krisztina Morvai

PPE

José Inácio Faria, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jérôme Lavrilleux, Michaela Šojdrová, Anna Záborská

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

https://data2.unhcr.org/en/documents/download/63039


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

10.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Asim Ademov, Martina Anderson, Heinz K. Becker, Monika Beňová, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Frank Engel, Laura Ferrara, Romeo Franz, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Marek Jurek, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Sergei Stanishev, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Josef Weidenholzer, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kostas Chrysogonos, Carlos Coelho, Gérard Deprez, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Innocenzo Leontini, Angelika Mlinar, Barbara Spinelli, Daniele Viotti

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Jude Kirton-Darling


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar

EFDD

Laura Ferrara

GUE/NGL

Martina Anderson, Malin Björk, Kostas Chrysogonos, Barbara Spinelli

PPE

Asim Ademov, Heinz K. Becker, Michał Boni, Carlos Coelho, Frank Engel, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Innocenzo Leontini, József Nagy, Csaba Sógor

S&D

Monika Beňová, Caterina Chinnici, Sylvie Guillaume, Jude Kirton-Darling, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Ivari Padar, Birgit Sippel, Sergei Stanishev, Daniele Viotti, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Romeo Franz, Eva Joly, Jean Lambert, Bodil Valero

10

-

ECR

Marek Jurek, Monica Macovei, Branislav Škripek, Kristina Winberg

EFDD

John Stuart Agnew

ENF

Auke Zijlstra

PPE

Kinga Gál, Brice Hortefeux, Traian Ungureanu, Tomáš Zdechovský

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. oktobrisJuridisks paziņojums