Procedūra : 2018/2147(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0334/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0334/2018

Debates :

PV 28/11/2018 - 26
CRE 28/11/2018 - 26

Balsojumi :

PV 29/11/2018 - 8.16
CRE 29/11/2018 - 8.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0481

ZIŅOJUMS     
PDF 543kWORD 62k
16.10.2018
PE 622.360v04-00 A8-0334/2018

par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Albāniju

(2018/2147(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Knut Fleckenstein

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Albāniju

(2018/2147(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus un Saloniku darba kārtību Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26.–27. jūnija sanāksmē pieņemto lēmumu piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2012. gada 26. jūnija lēmumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28.–29. jūnija sanāksmē pieņemto lēmumu,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos ieteikumus par sekundārajiem tiesību aktiem nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā Albānijā,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju un tās “Sofijas prioritāšu programmu”,

–  ņemot vērā Albānijas un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes 9. sanāksmi, kas notika 2017. gada 15. novembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa paziņojumu "2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2018)0450), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments "2018. gada ziņojums par Albāniju" (SWD(2018)0151),

–  ņemot vērā ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 12. sanāksmē, kas notika 2018. gada 12.–13. februārī Tirānā, pieņemtos ieteikumus,

–  ņemot vērā rezultātus, kas iegūti 2017. gadā ar Komisijas atbalstu veiktajā Pasaules bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas aptaujā par marginalizētajiem romiem Rietumbalkānos,

–  ņemot vērā 2015. gadā pieņemto kopīgo dienestu darba dokumentu ““Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā”.

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0334/2018),

A.  tā kā ES paplašināšanās joprojām sniedz stratēģisku ieguldījumu mierā, demokrātijā, pārticībā, drošībā un stabilitātē Eiropā;

B.  tā kā Albānija ir turpinājusi gūt noturīgus panākumus virzībā uz to, lai izpildītu politiskos kritērijus, un attiecībā uz piecām galvenajām prioritātēm pievienošanās sarunu sākšanai, un tā arī ir konsolidējusi demokrātiskās institūcijas un praksi;

C.  tā kā Komisija ieteica sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju, ņemot vērā labos panākumus, kas gūti, pildot piecas galvenās prioritātes; tā kā pievienošanās sarunas nodrošinās ciešāku ES uzraudzību un ir spēcīgs stimuls īstenot turpmākas reformas un konsolidēt demokrātiskās institūcijas un praksi;

D.  tā kā Eiropadome 2018. gada 28. jūnijā apstiprināja Padomes 2018. gada 26. jūnija secinājumus, sagatavojot ceļu pievienošanās sarunu sākšanai 2019. gada jūnijā;

E.  tā kā joprojām pastāv problēmas un tās ir strauji un efektīvi jārisina dialoga un sadarbības garā;

F.  tā kā konstruktīvs valdības un opozīcijas dialogs par reformām, kas saistītas ar ES, arvien ir izšķiroši svarīgs, lai turpinātu reformu programmu savu iedzīvotāju labā un tuvinātu valsti ES;

G.  tā kā Albānijas sabiedrība visnotaļ atbalsta valsts pievienošanos ES;

H.  tā kā tiesiskums ir pamatvērtība, kas ir ES pamatā, un ir gan paplašināšanās, gan stabilizācijas un asociācijas procesa kodols; tā kā ir vajadzīgas reformas, lai risinātu šīs jomas atlikušos svarīgos uzdevumus, jo īpaši nodrošinot neatkarīgu, objektīvu, atbildīgu un efektīvu tiesu sistēmu un cīnoties pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī aizsargājot pamattiesības;

I.  tā kā reliģijas brīvības, kultūras mantojuma un minoritāšu tiesību aizsardzība ir Eiropas Savienības pamatvērtības;

J.  tā kā Albānija ir ratificējusi visas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, tostarp jo īpaši 1948. gada Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību (Nr. 87), 1949. gada Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus (Nr. 98);

K.  tā kā katru paplašināšanās procesā iesaistīto valsti vērtē atsevišķi pēc tās sasniegumiem un pievienošanās grafiku nosaka reformu ātrums un kvalitāte;

L.  tā kā reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir izšķiroši svarīgas Albānijas progresam virzībā uz pievienošanos ES;

1.  atzinīgi vērtē Albānijas pastiprinātos centienus šajā jomā, kas vērsti uz pastāvīgu progresu ar ES saistīto reformu īstenošanā, īpaši attiecībā uz visaptverošu tiesu sistēmas reformu; aicina Albāniju konsolidēt jau īstenotās reformas un turpināt sagatavoties ES dalības saistībām visās sadaļās;

2.  pilnībā atbalsta Komisijas ieteikumu sākt pievienošanās sarunas, atzīstot Albānijas reformu centienus; pieņem zināšanai Padomes lēmumu par situācijas pārvērtēšanu 2019. gada jūnijā; atzinīgi vērtē skaidro virzību, kas ir iezīmējusies ceļā uz pievienošanās sarunu sākšanu 2019. gadā, un uzsver to, ka ir sākta sagatavošanās izvērtēšanas procesam; atgādina, ka lēmums sākt pievienošanās sarunas būs atkarīgs no turpmāko reformu procesa, aicina Padomi objektīvi un taisnīgi izvērtēt valsts gūtos panākumus un līdz minētā gada beigām sasaukt pirmo Starpvaldību konferenci, un mudina Albāniju šajā nolūkā saglabāt reformu tempu; uzskata, ka sarunu sākšana pozitīvi veicinās demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu, sniedzot papildu stimulus reformu procesam un uzlabojot tā kontroli;

3.  aicina Komisiju piemērot pastiprinātu pieeju attiecībā uz sarunu 23. sadaļu (Tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļu (Tiesiskums, brīvība un drošība);

4.  atgādina par nepieciešamību stiprināt Albānijas parlamenta pārraudzības spējas, tostarp ES pievienošanās procesa gaitā; prasa efektīvāk izmantot dažādus uzraudzības mehānismus un iestādes, tostarp izmeklēšanas komitejas; atzinīgi vērtē to, ka Albānijas parlaments pieņemta rīcības kodeksu, kas uzlabos parlamentārā procesa integritāti un pārredzamību un sabiedrības uzticību iestādei; uzsver nepieciešamību pēc pastiprināta mehānisma, tostarp sankcijām, lai padarītu kodeksu efektīvu; uzsver Eiropas Integrācijas komitejas centrālo lomu un Eiropas Integrācijas nacionālās padomes atbildību, jo tās ir forums apspriedēm par pievienošanās sagatavošanu; prasa turpināt sadarboties ar Albānijas parlamentu, izmantojot Eiropas Parlamenta atbalsta programmu paplašināšanās dalībvalstu parlamentiem, lai uzlabotu tā spēju radīt kvalitatīvus tiesību aktus, kuri atbilst ES acquis, un darboties kā pārraugam;

5.  aicina uzlabot visu sabiedrības slāņu informētību par iestāšanās procesu ES, kā arī par iesaistīto ES un Albānijas iestāžu lomu;

6.  mudina rīkoties un nodrošināt leģislatīvus un administratīvus pasākumus, lai izpildītu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) atlikušos ieteikumus; uzsver, ka ir nepieciešama iekļaujoša un savlaicīga vēlēšanu reforma, lai palielinātu sabiedrības uzticību vēlēšanu procesam; atgādina, ka ir nepieciešams pievērst pienācīgu uzmanību apgalvojumiem par nelegālu un nereģistrētu politisko partiju finansēšanu; atzinīgi vērtē darbu, ko veic Albānijas parlamenta Vēlēšanu reformas ad hoc komiteja saistībā ar vēlēšanu pārvaldības neatkarību un depolitizēšanu, pārredzamību kampaņu finansējumā, vēlētāju reģistrāciju, balsu pirkšanu, jauno balsošanas tehnoloģiju izmantošanu un balsošanu ārvalstīs, un mudina panākt vienprātību un pieņemt vajadzīgās reformas laikus pirms 2019. gada pašvaldību vēlēšanām;

7.  atzinīgi vērtē Albānijas pārskatīto likumu par politisko partiju finansēšanu; atkārtoti aicina valsts politiskās partijas pildīt savu pienākumu nodrošināt krimināllikuma pārkāpēju izslēgšanu no publiskiem amatiem visos valdības līmeņos un struktūrās;

8.  atkārtoti uzsver, ka konstruktīvs politiskais dialogs, griba panākt kompromisu, ilgtspējīga partiju savstarpēja sadarbība un nelokāma apņemšanās īstenot un konsolidēt reformas attiecībā uz visām piecām galvenajām prioritātēm ir būtiski aspekti centienos virzīt uz priekšu pievienošanās ES procesu un arī demokrātiskas pārvaldes veiksmīgai funkcionēšanai; atzinīgi vērtē pieaugošo sadarbību starp partijām un plašo konsensu, kas tika panākts attiecībā uz dažām svarīgām reformām; aicina visus politiskos spēkus turpināt censties nodrošināt patiesu politisko dialogu, un panākt konstruktīvu sadarbību, tādējādi atbalstot reformu procesu; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka demokrātiskās iestādēs ir jārisinās politiskajam dialogam; ir ļoti nobažījies par parlamentārā procesa de facto boikotu, ko veica opozīcija pēc 2018. gada vasaras pārtraukuma;

9.  uzsver, ka tiesu iestāžu reforma ir viena no galvenajām Albānijas iedzīvotāju prasībām un priekšnoteikums, lai atjaunotu uzticēšanos tiesiskumam, valsts iestādēm un politiskajiem pārstāvjiem; atkārtoti uzsver, ka vispārējā reformu procesa uzticamība un efektivitāte, jo īpaši cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un īpašumtiesību īstenošana ir atkarīga no pārbaudes procesa panākumiem un pastāvīgi un mērķtiecīgi īstenotas tiesu sistēmas reformas;

10.  pauž gandarījumu par panākumiem, kas gūti tiesu sistēmas reformā, kuras mērķis ir palielināt tiesu iestāžu neatkarību, pārskatatbildību, profesionalitāti un efektivitāti un palielināt iedzīvotāju uzticēšanos tiesu sistēmas struktūrām; pauž nožēlu par to, ka tiesvedība joprojām ir gausa un neefektīva; norāda, ka visu tiesnešu un prokuroru atkārtotas novērtēšanas process ir sniedzis pirmos taustāmos rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa prioritāro dokumentu jau ir apstrādāti; aicina Albānijas iestādes turpināt un pastiprināt objektīvu pārbaudes procesu, bet neapdraudot kvalitāti vai taisnīgumu; uzsver to, cik svarīgi ir pārbaudes procesu īstenot saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem, un mudina Albāniju turpināt ciešo sadarbību ar starptautisko uzraudzības operāciju; pieņem zināšanai pirmos atlaišanas gadījumus un kandidātu brīvprātīgas atkāpšanās no amata pirms uzklausīšanas; ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka tiesnešu un prokuroru nākamās paaudzes sagatavošana ir vēl jo svarīgāka, un pauž nožēlu par to, ka Albānijas politiskās partijas līdz šim nav panākušas vienošanos par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktā par tiesnešu un prokuroru statusu attiecībā uz plašākām iespējām pieņemt darbā un apmācīt tiesnešus; mudina pastāvīgi nodrošināt pārbaudes iestādēm pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus;

11.  mudina Albānijas iestādes, cik drīz vien iespējams pabeigt jaunu tiesas struktūru izveidi, kā arī nodrošināt atjaunotu Konstitucionālās Tiesas un Augstākās Tiesas darbību; uzsver nepieciešamību atbalstīt šo iestāžu efektīvu darbību, nodrošinot atbilstošus cilvēkresursus un finansējumu;

12.  atzinīgi vērtē pastāvīgo progresu virzībā uz to, lai izveidotu uz iedzīvotājiem vairāk orientētu, pārredzamu un depolitizētu pārvaldi, tostarp vietējā līmenī; mudina pilnībā īstenot uzraudzības iestāžu ieteikumus, kā arī Ombuda ieteikumus; atzīmē arī panākumus, kas gūti saistībā ar teritoriālo reformu un turpmāku administratīvu un finansiālu jaunizveidoto pašvaldību konsolidāciju, kā arī Konsultatīvās padomes izveidi, lai uzlabotu koordināciju starp centrālajām un vietējām pārvaldes iestādēm; atzinīgi vērtē ES jautājumu informācijas biroju izveidi un koordinatoru ES jautājumos iecelšanu vietējā līmenī;

13.  prasa vēl vairāk stiprināt to iestāžu un struktūru administratīvo kapacitāti, kas atbildīgas par ar pievienošanos saistīto reformu īstenošanu, ES tiesību aktu transponēšanu valstu tiesību aktos un sagatavošanos pievienošanās sarunām ar ES;

14.  atzinīgi vērtē būtiskos uzlabojumus tiesiskajā un institucionālajā sistēmā, lai novērstu un izskaustu korupciju valsts iestādēs, jo tā joprojām ir īpaši satraucoša problēma; prasa darīt vairāk, lai samazinātu korupciju, kas skar Albānijas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, uzlabot investīciju vidi, un nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz investīcijām; uzsver, ka gadījumos, kad pret augsta ranga ierēdņiem tiek izvirzītas apsūdzības, pret viņiem nebūtu jāpielāgo preferenciāls režīms salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem; aicina Albāniju pastiprināt centienus, lai vairāk izmantotu finanšu izmeklēšanas un panāktu stabilus rezultātus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu izņemšanu un konfiskāciju/atgūšanu, attiecībā uz noziegumiem, kas saistīti ar korupciju, un panākt reālus rezultātus cīņā pret narkotiku tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

15.  atzinīgi vērtē jaunākās izmaiņas valsts tiesību aktos korupcijas apkarošanas jomā; uzsver, ka jāpabeidz veidot Valsts izmeklēšanas biroju, Īpašo tribunālu un Īpašo prokuratūru cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību; prasa vēl vairāk uzlabot iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju un prokuratūru; atzinīgi vērtē tiesībaizsardzības iestāžu personāla atkārtoto novērtēšanu saskaņā ar likumu par policijas pārbaudēm;

16.  prasa lielāku uzmanību pievērst politiskajai un valsts – privātā sektora korupcijai; prasa nostiprināt proaktīvā izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgajā notiesāšanā gūtos rezultātus cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, tostarp augsta līmeņa lietās;

17.  pauž gandarījumu par progresu cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, jo īpaši par nesenajiem Bajri noziedznieku grupas locekļu arestiem, un prasa turpināt gūt taustāmus un ilgtspējīgus rezultātus, tostarp attiecībā uz narkotiku audzēšanas un tirdzniecības apkarošanu, īstenojot rīcības plānus attiecībā uz marihuānas audzēšanu; atzinīgi vērtē to, ka Albānijas policijas spēks kļūst aktīvāks cīņā pret organizēto noziedzību, un to veicina Albānijas pastiprināta policijas starptautiskā sadarbība, kā rezultātā notiek efektīvas operācijas pret noziedznieku tīkliem, tostarp kopīgas darba grupas ar dalībvalstīm; uzskata, ka būtu vēl vairāk jākonsolidē sadarbība starp policiju, prokuratūru un citām attiecīgām aģentūrām un struktūrām;

18.  mudina Albānijas iestādes apņēmīgi rīkoties, lai likvidētu noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecībā, un palielināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu skaitu, bet arī galīgās notiesāšanas gadījumu skaitu, jo īpaši attiecībā uz augsta līmeņa organizētās noziedzības grupu dalībniekiem; norāda uz nepieciešamību pastiprināt centienus novērst cilvēku tirdzniecību, sevišķi pievēršot uzmanību nepavadītiem bērniem un bērniem, kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, jo īpaši ielu bērniem;

19.  atkārtoti aicina Albānijas iestādes efektīvi un pārredzami nodrošināt īpašumtiesību izpildi un panākumus virzībā uz to aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā īpašuma reģistrāciju, restitūciju un kompensēšanu; prasa panākt nepieciešamo progresu attiecībā uz īpašuma jautājumu digitalizēšanu un īpašumu kartēšanu; mudina Albānijas iestādes pienācīgi informēt iedzīvotājus par viņu tiesībām un iespējām panākt savu prasību izpildi; uzsver, cik svarīgs ir efektīvs īpašumtiesību režīms, lai nodrošinātu tiesiskumu un pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi;

20.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai nostiprinātu cilvēktiesību, minoritāšu tiesību aizsardzību, kā arī diskriminācijas nepieļaušanas politikas virzienus, tostarp attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret visām minoritātēm; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts pamata tiesību akts par minoritātēm, ar ko ir atcelta nacionālo minoritāšu un etniski lingvistisko kopienu diferencēšana un ieviests pašidentifikācijas princips, aizliegta diskriminācija un noteiktas tiesības uz kultūras saglabāšanu, tradīcijām un dzimto valodu; prasa šo likumu pilnībā īstenot praksē un mudina Albāniju turpināt šos centienus, pieņemot vajadzīgos sekundāros tiesību aktus valsts minoritāšu tiesību pamatlikumam, saskaņā ar Eiropas standartiem, un nodrošinot visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību projektu izstrādē; uzstāj, ka jāveic pasākumi, lai vēl vairāk uzlabotu izglītības, veselības, nodarbinātības un dzīves apstākļus romu, ēģiptiešu un citu etnisko minoritāšu pārstāvjiem;

21.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, lai palielinātu sieviešu līdzdalību un pārstāvību politikā, jo īpaši ieviešot dzimumu kvotu sistēmu, un sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību jaunajā valdībā; tomēr atkārtoti pauž bažas par diskrimināciju un par to, ka trūkst atbilstošu pasākumu, lai aizsargātu sievietes un meitenes, kas pieder pie nelabvēlīgā stāvoklī esošām un atstumtām grupām, piemēram, romu sievietes(1) un sievietes ar invaliditāti, kā arī par daudzajiem joprojām spēkā esošajiem dzimumu diskriminējošiem noteikumiem vairākos tiesību aktos, par to, ka sievietēm ir grūti saņemt tiesisko aizsardzību, par sieviešu lielo skaitu neformālajā darba tirgū un par lielo skaitu lietu, kas saistītas ar vardarbību ģimenē pret sievietēm un bērniem, īpaši tiem, kas pieder pie neaizsargātām grupām; prasa adekvāti reaģēt uz šīm problēmām un izsaka atzinību par rezolūcijas pieņemšanu par cīņu pret dzimumvardarbību un parlamentārās apakškomitejas izveidi dzimumu līdztiesības jomā;

22.  atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma bērnu tiesību jomā nostiprināšanu, pieņemot likumu par bērnu tiesību aizsardzību, krimināltiesību bērniem kodeksu un “Bērnu programmu 2020. gadam”; atgādina, ka joprojām vēl jāuzlabo institucionālie mehānismi bērnu tiesību aizsardzībai; mudina iestādes īstenot sekundāros tiesību aktus par bērnu tiesību aizsardzību un juvenālo justīciju un prasa ievērojami palielināt finansējumu bērnu aizsardzības sistēmai, jo īpaši bērnu aizsardzības vienībām, vietējā un reģionālā līmenī;

23.  atzinīgi vērtē iecietības atmosfēru un sadarbību starp valsts reliģiskajām kopienām; aicina Albānijas iestādes efektīvi cīnīties pret naida runām un minoritāšu atstumtību un diskrimināciju, tostarp LGBTI personu gadījumā; atzinīgi vērtē nesen pieņemtos piecu Albānijas pašvaldību rīcības plānus dzimumu līdztiesības jomā saskaņā ar Eiropas Hartu par sieviešu un vīriešu līdztiesību vietējā līmenī;

24.  aicina Albānijas iestādes uzlabot sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības līdzdalību un apspriešanos ar to visā lēmumu pieņemšanas procesā un ES integrācijas procesā, tostarp arī valsts un vietējā līmenī, tādējādi nostiprinot demokrātiju un pārredzamību; vērš uzmanību uz nepieciešamību reformēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju juridisko un fiskālo sistēmu, kā arī publisko finansējumu, kas pieejams PSO, kuras darbojas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā, ieskaitot uzraudzības, aizstāvības un mazas pamatorganizācijas, jo finansiāla ilgtspējība joprojām ir būtiska problēma daudzām no tām, jo pašreizējo reģistrācijas procesu raksturo ilgstošas procedūras un lielas izmaksas, un pašreizējā nodokļu sistēma rada ievērojamu slogu PSO un kavē gan uzņēmumus, gan atsevišķus donorus sniegt atbalstu; atgādina, ka spēcīgai pilsoniskai sabiedrībai ir būtiska nozīme dinamiskā demokrātijā un stratēģiska nozīme Albānijas pārveidē par ES dalībvalsti;

25.  atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts sadarbības nolīgums starp Albānijas valdību un Starptautisko komisiju bez vēsts pazudušo personu meklēšanai, kas ļaus valstij palīdzēt atrast un identificēt komunisma laikā pazudušas personas;

26.  aicina Albānijas iestādes stiprināt politiku attiecībā uz personām ar invaliditāti, kuras joprojām saskaras ar grūtībām piekļūt izglītībai, darbam, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesos;

27.  pauž nožēlu par kavēšanos ar Jauniešu reģionālās sadarbības biroja (RYCO) izveidi Tirānā; mudina iestādes elastīgi atbalstīt RYCO darbības, kas ļautu pēc iespējas lielākam skaitam jauniešu gūt labumu no šā biroja darba;

28.  atkārtoti norāda uz profesionālu un neatkarīgu privāto un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ārkārtīgi lielo nozīmi; norāda uz daļējiem panākumiem attiecībā uz valsts audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu iestādes un sabiedriskās raidorganizācijas neatkarības palielināšanu; aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu finanšu pārredzamību attiecībā uz valsts reklāmu plašsaziņas līdzekļos; prasa arī veikt pasākumus, lai stiprinātu žurnālistu darba un sociālo tiesību aizsardzību;

29.  atzinīgi vērtē Albānijas plašsaziņas līdzekļu padomes izveidi, un uzsver tās nozīmi, nosakot augstus ētikas un profesionālos standartus žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem, vienlaikus veicinot to neatkarību un brīvību; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts pārskatīts žurnālistikas ētikas kodekss, kā arī ētikas pamatnostādnes tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, un prasa nostiprināt tajos izklāstītos principus, lai saglabātu sabiedrības uzticību, patiesīgumu, taisnīgumu, integritāti, neatkarību un pārskatatbildību;

30.  mudina Albānijas iestādes pastiprināt reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju un apkarot neoficiālo ekonomiku; uzsver, ka korupcija, tiesiskuma trūkums un apgrūtinošas regulatīvās procedūras turpina kavēt investīcijas un Albānijas ilgtspējīgu attīstību; prasa turpināt uzlabot uzņēmējdarbības un investīciju vidi, nodrošinot paredzamu normatīvo un tiesisko regulējumu, tiesisko noteiktību, tiesiskumu, īpašumtiesību īstenošanu un pastiprinātu līgumu izpildi, enerģiski veicot fiskālo konsolidāciju un pastiprinot nodokļu administrēšanu;

31.  uzsver, ka pievienošanās procesa gaitā ir jānodrošina pozitīva sociālo standartu konverģence; atzinīgi vērtē Sofijas prioritāšu programmas pieņemšanu, jo īpaši tās uzsvaru uz sociāli ekonomisko attīstību un jauniešiem pievērsto uzmanību; aicina Albānijas iestādes pārskatīt valsts un privātā sektora partnerību lomu un to ietekmi uz kopresursiem un sabiedriskas nozīmes labumiem, piemēram, automaģistrālēm, veselību, dabu un kultūras mantojumu saskaņā ar pienākumiem pret UNESCO; aicina Albāniju publiskot kritērijus sociālās palīdzības piešķiršanai;

32.  pauž bažas par iespējamu negatīvu ietekmi uz nodarbinātības un sociālās politikas veidošanu, jo valdības pārstrukturēšanas rezultātā tika likvidēta Albānijas Sociālās labklājības ministrija; aicina Albānijas iestādes pastiprināt sadarbību ar arodbiedrībām un nostiprināt sociālo dialogu; mudina tās veikt efektīvus pasākumus, ar kuriem novērst augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu un sieviešu vidū, un novērst bērnu darbu; prasa turpināt uzlabot izglītības kvalitāti, vienlaikus nodrošinot, ka izglītība joprojām ir pieejama visiem iedzīvotājiem;

33.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Albānijas Statistikas institūta (INSTAT) sniegto informāciju bezdarbs Albānijā ir samazinājies; uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības sistēmas kvalitāte, tostarp jāpalielina spējas, lai labāk nodrošinātu jauniešus ar tādām prasmēm un zināšanām, kas atbilst darba tirgus vajadzībām; uzsver nepieciešamību atbalstīt ilgtermiņa izaugsmi, attīstot tehnoloģiskās absorbcijas, pētniecības, izstrādes un inovācijas spējas;

34.  mudina valdību modernizēt izglītības sistēmu, lai izveidotu iekļaujošāku sabiedrību, samazinātu nevienlīdzību un diskrimināciju un labāk nodrošinātu jauniešus ar prasmēm un zināšanām;

35.  atzinīgi vērtē Albānijas apņemšanos īstenot savienojamības programmu Berlīnes procesa ietvaros un 2018. gada Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) pasākumu kopuma pieņemšanu, kas ietver stratēģiski nozīmīgo infrastruktūras projektu Durresi ostas atjaunošanai, stiprinot Albānijas savienojumus ar Horvātiju un Itāliju un nodrošinot Albānijas kaimiņvalstīm Kosovai un Maķedonijai, kurām ir tikai sauszemes robežas, pieeju jūras transporta maršrutiem; mudina Albānijas iestādes paātrināt Eiropas komunikāciju tīklu Albānijas posmu plānošanu un būvniecību un sākt saskaņot tiesisko regulējumu ar ES acquis; atbalsta ierosinājumu samazināt viesabonēšanas maksu Rietumbalkānos, lai veicinātu tirgum un investīcijām labvēlīgu vidi virzībā uz digitālo ekonomiku; konstatē, ka 40 % Albānijas iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos, bet tikai 1 % no šiem iedzīvotājiem ir interneta pieslēgums;

36.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir uzlabot publisko infrastruktūru Rietumbalkānu valstīs un ar ES dalībvalstīm; iesaka iestādēm paātrināt būvniecību lielos infrastruktūras projektos, piemēram, būvējot dzelzceļa un moderna autoceļa savienojumu starp Tirānu un Skopji kā daļu no VIII koridora;

37.  pauž dziļas bažas par dažiem ekonomiskās darbības projektiem, kuru rezultātā tiek nodarīts smags kaitējums videi aizsargājamās teritorijās, piemēram, liela apjoma tūrisma objekti un hidroelektrostacijas uz Vjosas un Valbonas upes; iesaka Albānijai pārskatīt savu stratēģiju attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un samazināt atkarību no hidroenerģijas elektroenerģijas ražošanā, tādēļ aicina turpināt izskatīt ieguldījumu iespējas atjaunojamo energoresursu projektos, kas nav saistīti ar hidroenerģiju; mudina iestādes uzlabot stratēģisko vides novērtējumu, ietekmes uz vidi novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu par šādiem projektiem kvalitāti, ņemot vērā vietējo iedzīvotāju viedokli; mudina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Eiropas Investīciju banku (EIB) pārskatīt savu atbalstu hidroenerģijas projektiem, kuriem nav pienācīga ex ante stratēģiskā vides novērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma; Uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka Adrijas jūras cauruļvada projekts atbilst acquis vides un sociālajiem aspektiem; atkārtoti aicina Albāniju īstenot attiecīgos atkritumu apsaimniekošanas pasākumus un saskaņot to ar ES vides acquis;

38.  pauž bažas par to, ka Albānija joprojām ir tā Rietumbalkānu valsts, no kuras dalībvalstīs nelikumīgi iekļūst un uzturas vislielākais skaits cilvēku, kā arī no Albānijas iedzīvotājiem tiek saņemts vislielākais skaits nepamatotu patvēruma pieprasījumu; prasa pastiprināt pēdējos mēnešos veiktos pasākumus, lai efektīvi novērstu nepamatotu patvēruma pieteikumu parādību ES, kā arī nepavadītu nepilngadīgo problēmu, tostarp novēršot šo problēmu pamatcēloņus; mudina veikt konkrētus pasākumus nodarbinātības veicināšanai, īpaši attiecībā uz jauniešiem, izglītību, dzīves apstākļiem un veselību; aicina Albānijas iestādes izveidot sistēmas, kas palīdzētu efektīvai ģimeņu un bērnu reintegrācijai, atgriežoties valstī;

39.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti attiecībā uz vienošanās panākšanu par operatīvo sadarbību starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Albāniju, pirmo valsti reģionā, ar kuru šāds nolīgums ir ticis noslēgts, un mudina uz turpmāku sadarbību operatīvajā līmenī;

40.  aicina Albānijas valdību ievērot Eiropas Padomes izdotās Eiropas Konvencijas par izdošanu 3. panta noteikumus un ES Pamattiesību hartas 19. pantu, un nepieļaut nekādu izdošanu par politiskiem nodarījumiem vai ja pret personu var tikt vērsta spīdzināšana vai necilvēcīga attieksme valstī, kas lūdz izdošanu;

41.  pauž atzinību par Albānijas panākumiem, lai apturētu ārvalstu kaujinieku plūsmu; atzinīgi vērtē reģionālo sadarbību, kas sasniegta cīņā pret potenciāliem terorisma draudiem; atkārtoti pauž prasību veikt turpmākus pasākumus, lai pārtrauktu finanšu plūsmas, kuru mērķis ir finansēt terorismu, stiprināt profilakses un uzraudzības mehānismus, iesaistot pilsonisko sabiedrību un reliģiskās kopienas, un risinātu radikalizācijas tiešsaistē problēmu; atkārtoti uzsver nepieciešamību vēl vairāk uzlabot programmas, kuru mērķis ir reintegrēt atgriezušās personas un viņu ģimenes un novērst radikalizāciju cietumos, stiprinot arī pilsoniskās sabiedrības un reliģisko kopienu iesaisti;

42.  prasa paplašināt sadarbību starp Albāniju un ES cīņā pret kibernoziedzību un kiberaizsardzības jautājumos;

43.  atzinīgi vērtē Albānijas aktīvo dalību “Berlīnes procesā”, sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvā un citās reģionālās iniciatīvās, un tās ieguldījumu, lai stiprinātu Reģionālās sadarbības padomes darbību; atzinīgi vērtē to, ka Berlīnes procesa ietvaros ir parakstīta kopīga deklarācija par reģionālo sadarbību un labām kaimiņattiecībām; atzinīgi vērtē Albānijas proaktīvo lomu reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību veicināšanā ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm un uzsver, ka labas attiecības ir būtiska paplašināšanās procesa sastāvdaļa; atzinīgi vērtē Rietumbalkānu fonda oficiālo darbības uzsākšanu, kam būtu jāveicina kopīgas vērtības un jāattīsta reģionālā sadarbība starp Rietumbalkānu reģiona iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību un iestādēm; atzinīgi vērtē Albānijas un Serbijas Apvienotās Tirdzniecības kameras Tirānā izveidi un mudina stiprināt tirdzniecības un uzņēmējdarbības sadarbību šajā reģionā; atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus veicināt reģionālo sadarbību, jo īpaši vides aizsardzības jomā, kā tas izklāstīts trīs Adrijas jūras līča valstu iniciatīvā; atgādina, ka būtu jāizvairās no paziņojumiem un darbībām, kas var negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības;

44.  atkārtoti uzsver savu atbalstu iniciatīvai izveidot reģionālo komisiju, kas atbildīga par faktu konstatāciju attiecībā uz visiem kara noziegumu un citu rupju cilvēktiesību pārkāpumu upuriem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM); mudina Albānijas valdību uzņemties vadību tās izveidē; uzsver šā procesa un visu reģionālo politisko līderu aktīvas iesaistīšanās svarīgumu, lai tā varētu sākt darbu bez turpmākas kavēšanās; vērš koalīcijas uzmanību uz RECOM priekšlikumu par rīcības plānu ar skaidriem termiņiem un kritērijiem;

45.  visnotaļ izsaka Albānijai atzinību par to, ka tā turpina pilnībā pielāgot savu nostāju visām ES nostājām un deklarācijām saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku; aicina Albāniju pielāgot savu nostāju ES kopējai nostājai par Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtu integritāti un atteikties no tās divpusējā neizdošanas nolīguma ar Amerikas Savienotajām Valstīm; atzinīgi vērtē Albānijas aktīvo līdzdalību militārās krīzes pārvarēšanas misijās saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, kā arī tās ieguldījumu ES stratēģiski svarīgās NATO misijās;

46.  mudina Albānijas iestādes visefektīvākā veidā izmantot ES līdzekļus visos valsts reģionos; aicina Komisiju nodrošināt stingrus nosacījumus attiecībā uz PPI līdzekļiem un, kā daļu no ziņojumiem par valsti, novērtēt PPI atbalsta efektivitāti Albānijai, jo īpaši attiecībā uz galvenajām prioritātēm un attiecīgajiem projektiem;

47.  atzīmē ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 12. sanāksmes 2018. gada 12.–13. februārī Tirānā konstruktīvo atmosfēru; atzīmē, ka šajā SAPK tika uzlabota sadarbība starp vairākuma un opozīcijas pārstāvjiem; uzsver, cik svarīgi ir turpināt partiju savstarpējo sadarbību reformu jomā, virzoties uz pievienošanos ES;

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Albānijas valdībai un parlamentam.

(1)

Vārds “romi” tiek lietots kā visaptverošs termins, kas ietver dažādas savstarpēji saistītas grupas, neatkarīgi no tā, vai tās pastāvīgi dzīvo vienā vietā vai arī nedzīvo, piemēram, romi, aškali, ēģiptieši u.c., kuri var atšķirties gan kultūras, gan dzīvesveida ziņā;


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANUATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

5

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Goffredo Maria Bettini, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Klaus Buchner, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Anders Primdahl Vistisen, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Gilles Pargneaux, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Igor Šoltes, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivan Štefanec


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Javier Nart, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

ECR

Amjad Bashir, Charles Tannock, Anders Primdahl Vistisen

PPE

Michèle Alliot-Marie, Lorenzo Cesa, Andrzej Grzyb, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Ramona Nicole Mănescu, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, László Tőkés, Željana Zovko, Ivan Štefanec, Dubravka Šuica

S&D

Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Ana Gomes, Wajid Khan, Arne Lietz, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Gilles Pargneaux, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Boris Zala

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Jordi Solé, Bodil Valero, Igor Šoltes

5

ENF

Mario Borghezio, Jean-Luc Schaffhauser

NI

Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

PPE

Manolis Kefalogiannis

5

0

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Marie-Christine Vergiat

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 14. novembrisJuridisks paziņojums