Procedūra : 2018/0143(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0354/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0354/2018

Debates :

PV 14/11/2018 - 8
CRE 14/11/2018 - 8
PV 17/04/2019 - 19
CRE 17/04/2019 - 19

Balsojumi :

PV 14/11/2018 - 14.7
CRE 14/11/2018 - 14.7
Balsojumu skaidrojumi
PV 18/04/2019 - 10.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0455
P8_TA(2019)0426

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1072kWORD 142k
25.10.2018
PE 625.231v02-00 A8-0354/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem

(COM(2018)0284 – C8-0197/2018 – 2018/0143(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Bas Eickhout

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
  Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem

(COM2018)0284 – C8-0197/2018 – 2018/0143(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM2018)0284),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0197/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A8-0354/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā ir noteikts skaidrs mērķis: līdz gadsimta vidum transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenim jābūt vismaz par 60 % zemākam nekā 1990. gadā, un ir jāuzņem kurss uz nulles emisiju. Turklāt nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas apdraud mūsu veselību.

(1)  Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) 21. pušu konferencē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz 2050. gadam stabili jātuvojas nulles līmenim. Turklāt nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas piesārņo vidi un kas apdraud mūsu veselību, ik gadu izraisot vairāk nekā 400 000 Eiropas iedzīvotāju pāragru nāvi. Tādēļ ir nepieciešams vēl vairāk samazināt tradicionālo iekšdedzes dzinēju emisijas pēc 2020. gada, kā arī ieviest bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus, kas būs jāizstrādā, jāražo un jāpārdod, lai līdz 2030. gadam sasniegtu būtisku tirgus daļu Savienībā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.A apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanai vajadzētu palīdzēt risināt svarīgas pilsētu mobilitātes problēmas. Ir svarīgi samazināt autotransporta CO2 emisijas, bet ražotāju atbalsts šādiem transportlīdzekļiem ir būtisks arī gaisa piesārņotāju un pārmērīga trokšņa līmeņa efektīvai samazināšanai pilsētās un pilsētu teritorijās.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Ievērojot Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, Komisija 2017. gada maijā19 un novembrī20 pieņēma divas mobilitātes paketes. Minētajās paketēs noteikta pozitīva dienaskārtība par to, kā izpildīt Mazemisijas mobilitātes stratēģiju un nodrošināt netraucētu pāreju uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem.

(2)  Ievērojot Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, Komisija 2017. gada maijā19 un novembrī20 pieņēma divas mobilitātes paketes. Minētajās paketēs noteikta pozitīva dienaskārtība par to, kā izpildīt Mazemisijas mobilitātes stratēģiju un nodrošināt netraucētu pāreju uz bezemisiju, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem.

__________________

__________________

19 Eiropa kustībā: dienaskārtība sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem (COM(2017) 283 final).

19 Eiropa kustībā: dienaskārtība sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem (COM(2017) 283 final).

20 Mazemisiju mobilitātes realizācija: Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus (COM(2017) 675 final).

20 Mazemisiju mobilitātes realizācija: Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus (COM(2017) 675 final).

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Šī regula ir trešās “Eiropa kustībā” paketes daļa, kas palīdz īstenot 2017. gada septembra jauno rūpniecības politikas stratēģiju21, un ar to ir paredzēts pabeigt procesu, kurā Savienība spēs pilnībā izmantot labumus, ko sniedz mobilitātes modernizācija un dekarbonizācija. Paketes mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību — konkurētspējīgāku, Eiropas darbavietas — aizsargātākas un mobilitātes sistēmu — tīrāku un pielāgotāku klimata pārmaiņu mazināšanai. Tam būs nepieciešama pilnīga Savienības, dalībvalstu un ieinteresēto personu apņemšanās, jo īpaši pastiprināt centienus samazināt CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu.

(3)  Šī regula ir trešās “Eiropa kustībā” paketes daļa, kas palīdz īstenot 2017. gada septembra jauno rūpniecības politikas stratēģiju21, un ar to ir paredzēts pabeigt procesu, kurā Savienība spēs pilnībā izmantot labumus, ko sniedz mobilitātes modernizācija un dekarbonizācija. Paketes mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību — konkurētspējīgāku, Eiropas darbavietas — aizsargātākas, un panākt nozares pastāvīgu virzību uz nulles emisijām līdz gadsimta vidum un Parīzes nolīguma pilnīgu ievērošanu. Lai rastu labu līdzsvaru starp pastiprinātiem centieniem samazināt CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu, veicināt inovāciju Savienības autobūves nozarē un uzlabot Savienības konkurētspēju, ir nepieciešama pilnīga Savienības, dalībvalstu un ieinteresēto personu apņemšanās.

__________________

__________________

21 Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija (COM(2017) 0479 final).

21 Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija (COM(2017) 0479 final).

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Šajā regulā kopā ar CO2 emisijas standartiem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem22 ir paredzēts skaidrs ceļš CO2 emisiju samazināšanai autotransporta nozarē, un šī regula palīdz sasniegt saistošo mērķrādītāju visā iekšzemes ekonomikā kopā līdz 2030. gadam par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu; tas ir atbalstīts Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumos un apstiprinātsSavienības iecerētais nacionāli noteiktais devums saskaņā ar Parīzes nolīgumu Vides padomes 2015. gada 6. marta sanāksmē.

(4)  Šajā regulā kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...22 ir paredzēts skaidrs ceļš CO2 emisiju samazināšanai autotransporta nozarē, un šī regula palīdz sasniegt saistošo mērķrādītāju visā iekšzemes ekonomikā kopā līdz 2030. gadam par 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu,noteikts saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

__________________

__________________

22 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../..., ar ko nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (OV L, ..., ..., .... lpp.).

22 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../..., ar ko nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju mazas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 715/2007 (OV L, ..., ..., .... lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Šajā nolūkā būtu jānosaka CO2 emisiju samazinājuma līmeņi Savienības jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkam attiecībā uz 2025. un 2030. gadu, ņemot vērā autoparka atjaunināšanas laiku un nepieciešamību panākt, lai autotransporta nozare sekmē 2030. gadam un turpmākajiem gadiem noteikto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu. Minētā pakāpeniskā pieeja laikus un nepārprotami aicina nozari nekavēties ar energoefektīvu tehnoloģiju un mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu laišanu tirgū.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ar Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumiem ir atbalstīts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu nozarēs, kas neietilps Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā. Autotransports veido lielu daļu no minēto nozaru emisijām, un tā emisijas aizvien ir ievērojami virs 1990. gada līmeņiem. Ja autotransporta emisijas pieaugtu vēl vairāk, šāds pieaugums atsvērtu samazinājumus, ko klimata pārmaiņu mazināšanā guvušas citas nozares.

(5)  Ar Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumiem ir atbalstīts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu nozarēs, kas neietilps Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā. Autotransports 2016. gadā radīja 25 % no Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tā radīto emisiju apjoms ir palielinājies jau trešo gadu pēc kārtas, joprojām ievērojami pārsniedzot 1990. gada līmeni. Ja autotransporta emisijas pieaugtu vēl vairāk, šāds pieaugums atsvērtu samazinājumus, ko klimata pārmaiņu mazināšanā guvušas citas nozares.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Ņemot vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju īpatsvara prognozēto pieaugumu līdz aptuveni 9 % un to, ka pašlaik nav paredzētas nekādas prasības samazināt lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas, ir nepieciešami konkrēti pasākumi attiecībā uz šīs kategorijas transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai pilnībā izmantotu minēto energoefektivitātes potenciālu un nodrošinātu, ka autotransporta nozare dod ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumos, par kuriem panākta vienošanās, ir lietderīgi papildināt spēkā esošos CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nosakot CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie standarti būs inovācijas veicinātājs saistībā ar degvielu taupošām tehnoloģijām, kas palīdzēs nostiprināt Savienības ražotāju un piegādātāju tehnoloģisko līderību.

(9)  Lai pilnībā izmantotu minēto energoefektivitātes potenciālu un nodrošinātu, ka autotransporta nozare dod ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumos, par kuriem panākta vienošanās, ir lietderīgi papildināt spēkā esošos CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nosakot CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie standarti būs inovācijas veicinātājs saistībā ar degvielu taupošām tehnoloģijām, kas palīdzēs nostiprināt Savienības ražotāju un piegādātāju tehnoloģisko līderību un ilgtermiņā nodrošināt augsti kvalificētas darbvietas.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, un to, ka ir jāaizsargā labi funkcionējošs autotransporta pakalpojumu, kā arī lielas noslodzes transportlīdzekļu vienotais tirgus, CO2 emisijas standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir lietderīgi noteikt Savienības līmenī. Minētie standarti būtu jāveido tā, lai tie neskartu konkurences tiesības.

(10)  Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, un to, ka ir jāaizsargā labi funkcionējošs autotransporta pakalpojumu, kā arī lielas noslodzes transportlīdzekļu vienotais tirgus un jāizvairās no tirgus fragmentācijas, CO2 emisijas standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir lietderīgi noteikt Savienības līmenī. Minētie standarti būtu jāveido tā, lai tie neskartu konkurences tiesības.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Kravas automobiļi varētu būt par 18 % efektīvāki degvielas patēriņa ziņā, ietaupot pārvadātājiem EUR 5700 gadā, ja tiktu izmantotas jau pašlaik pieejamās tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas tiek izmantotas tikai aptuveni 15 % jauno kravas automobiļu — galvenokārt tāpēc, ka ražotāji daudzas no tām pārdod kā dārgus un neobligātus papildinājumus.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)   Lai īstenotu sociāli pieņemamu un taisnīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti līdz gadsimta vidum, ir jāveic izmaiņas visā autobūves vērtību ķēdē, ņemot vērā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotājiem un reģioniem visās dalībvalstīs. Ir svarīgi ņemt vērā pārejas sociālo ietekmi un proaktīvi risināt jautājumu par ietekmi uz darbvietām. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pašreizējos pasākumus papildināt ar mērķtiecīgām programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī darba ņēmēju pārkvalificēšanai, prasmju uzlabošanai un pārcelšanai citā darbā, kā arī izglītības un darba meklēšanas iniciatīvām nelabvēlīgi ietekmētajās kopienās un reģionos, tās īstenojot ciešā dialogā ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Uzlādes un uzpildes infrastruktūra ir jāizveido ātri, lai nodrošinātu, ka patērētāji var uzticēties bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, un Savienības un dalībvalstu līmenī ir jānodrošina dažādu atbalsta instrumentu efektīva sadarbība, mobilizējot būtiskas publiskās un privātās investīcijas.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12c)  Mazemisiju mobilitātes stratēģijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt, ka elektrotransportlīdzekļi tiek apgādāti ar elektroenerģiju no ilgtspējīgiem energoavotiem un ka pēc iespējas drīzāk Savienības līmenī tiek sākta ilgtermiņa nākamās paaudzes akumulatoru iniciatīva. Lai sasniegtu šos mērķus, būs nepieciešams palielināt finansējumu tehnoloģiskiem pētījumiem elektrodzinēju akumulatoru ražošanai, apsaimniekošanai un likvidēšanai, padarot tos aizvien ilgtspējīgākus attiecībā uz vidi.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12d)  Lielākā daļa Savienības kravu pārvadātāju ir mazie un vidējie uzņēmumi ar ierobežotu piekļuvi finansējumam. Tāpēc turpmākajiem risinājumiem ir jābūt izmaksu ziņā efektīviem un līdzsvarotiem. Ir būtiski paredzēt spēcīgu stimulu struktūru, lai atbalstītu transportlīdzekļu ar efektīvāku degvielas patēriņu ieviešanu, kā arī nodrošināt Savienības finansēšanas mehānismus.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai ņemtu vērā inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti, VECTO simulācijas rīks, kā arī Regula (ES) 2017/2400 tiks pastāvīgi un laikus atjaunināti.

(13)  Lai ņemtu vērā inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti, kā arī saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto reālo CO2 emisiju vērtību reprezentativitātes attīstību, VECTO simulācijas rīks, kā arī Regula (ES) 2017/2400 tiks pastāvīgi un laikus atjaunināti, un attiecīgi būs jāpiešķir pietiekams budžets. Ņemot vērā to, ka šīs jaunās tehnoloģijas var ietekmēt CO2 emisiju samazināšanas potenciālu transporta nozarē, 2022. gada pārskatīšanā būtu pilnībā jāņem vērā VECTO simulācijas rīka attīstība.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  CO2 emisiju datus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, pārrauga atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. .../201825. Uz minēto datu pamata būtu jānosaka samazinājuma mērķrādītāji, kas jāsasniedz četrām lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, kuras rada vislielākās emisijas Savienībā, kā arī būtu jānosaka ražotāju vidējās īpatnējās emisijas konkrētā kalendārā gadā.

(14)  CO2 emisiju datus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, pārrauga atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/95625. Uz minēto datu pamata būtu jānosaka samazinājuma mērķrādītāji, kas jāsasniedz četrām lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, kuras rada vislielākās emisijas Savienībā, kā arī būtu jānosaka ražotāju vidējās īpatnējās emisijas konkrētā kalendārā gadā.

 

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)

__________________

__________________

25 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2018 par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (OV L..., ..., ...).

25 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Regula (ES) Nr. 2018/956 par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (OV L 173, 9.7.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Samazinājuma mērķrādītājs būtu jānosaka 2025. gadam kā relatīvs samazinājums, kura pamatā ir minēto lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās CO2 emisijas 2019. gadā, atspoguļojot viegli pieejamu, rentablu tehnoloģiju ieviešanu parastos transportlīdzekļos. 2030. gada mērķrādītājs būtu jāuzskata par vēlamo rādītāju, un galīgais mērķrādītājs būtu jānosaka pēc 2022. gadā veicamās pārskatīšanas, jo pastāv nenoteiktība saistībā ar tādu progresīvāku tehnoloģiju ieviešanu, kuras vēl nav viegli pieejamas.

(15)  Samazinājuma mērķrādītājs būtu jānosaka 2025. gadam kā relatīvs samazinājums, kura pamatā ir minēto lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās CO2 emisijas 2019. gadā, atspoguļojot viegli pieejamu, rentablu tehnoloģiju ieviešanu parastos transportlīdzekļos. Arī 2030. gadam būtu jānosaka samazinājuma mērķrādītājs, ko pārskatītu 2022. gadā un kas nedrīkstētu mazināt šīs regulas mērķu vērienīgumu, vienlaikus ņemot vērā, ka pastāv nenoteiktība saistībā ar tādu progresīvāku tehnoloģiju ieviešanu, kuras vēl nav viegli pieejamas.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Sašķidrināta dabasgāze (LNG) ir pieejama alternatīva dīzeļdegvielai lielas noslodzes transportlīdzekļos. Šobrīd pieejamo un gaidāmo inovatīvāku uz LNG pamata izstrādātu tehnoloģiju ieviešana palīdzēs sasniegt CO2 emisijas mērķrādītājus īstermiņā un vidējā termiņā, jo LNG tehnoloģijas rada mazākas CO2 emisijas nekā transportlīdzekļi, kuros izmanto dīzeļdegvielu. LNG transportlīdzekļu CO2 emisijas samazinājuma potenciāls jau ir pilnībā atspoguļots VECTO. Turklāt pašreizējās LNG tehnoloģijas nodrošina zema līmeņa gaisa piesārņojuma emisijas, piemēram NOx un cietās daļiņas. Ir izveidota pietiekama minimālā uzpildes infrastruktūra, un tā tiek paplašināta, īstenojot politisko regulējumu alternatīvo degvielu infrastruktūrai.

(16)  Efektīvu, tehnoloģiski neitrālu un pietiekamu uzpildes un uzlādes infrastruktūru būtu saskaņā ar šīs regulas mērķiem jāturpina paplašināt, īstenojot valsts politisko regulējumu alternatīvo degvielu infrastruktūrai.

Pamatojums

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ir būtiski radīt investīciju noteiktību infrastruktūras nodrošinātājiem un izveidot pietiekamu tehnoloģiski neitrālu infrastruktūru.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Attiecībā uz profesionālajiem transportlīdzekļiem un M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem Komisijai būtu pēc iespējas ātrāk jānosaka tehniskie kritēriji transportlīdzekļa profesionālās izmantošanas nolūka noteikšanai un šajā regulā ietverto autobusu noteikšanai.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  Būtu jāizstrādā 2019. gada bāzes scenārija validācijas mehānisms, lai nodrošinātu šīs regulas precizitāti un ieguvumus.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Lai radītu elastību bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādes stimulu mehānismā, saistītiem ražotājiem vajadzētu būt iespējai atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā izveidot grupu. Līguma par grupas izveidi termiņam nevajadzētu pārsniegt piecus gadus, bet vajadzētu būt iespējai to pagarināt. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām izstrādāt detalizētus noteikumus un nosacījumus, kas paredz iespēju saistītiem ražotājiem izveidot grupu atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, ievērojot Savienības tiesību aktus konkurences jomā.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Atšķirībā no vieglajiem automobiļiem un furgoniem bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi, izņemot autobusus, tirgū vēl nav pieejami. Tāpēc, lai sekmētu vienmērīgu pāreju uz bezemisijas mobilitāti, būtu jāievieš īpaši izstrādāts mehānisms — superkredītvienības. Tas stimulēs bezemisijas un mazemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu Savienības tirgū, tādējādi papildinot ar pieprasījuma pusi saistītos instrumentus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Tīro transportlīdzekļu direktīvu 2009/33/EK26.

(21)  Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz bezemisijas mobilitāti un stimulētu bezemisijas un mazemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu Savienības tirgū, tādējādi papildinot ar pieprasījuma pusi saistītos instrumentus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Tīro transportlīdzekļu direktīvu 2009/33/EK26, būtu jānosaka bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara mērķrādītājs ražotāja autoparkā 2025. un 2030. gadam.

_________________

_________________

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES [COM(2017)653 final] (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES [COM(2017)653 final] (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu minimālo īpatsvaru nosaka tā, lai nodrošinātu investīciju noteiktību uzlādes infrastruktūras nodrošinātājiem un ražotājiem nolūkā veicināt bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu ātru ieviešanu Savienības tirgū, vienlaikus paredzot zināmu elastīgumu ražotājiem, pieņemot lēmumu par savu investīciju grafiku. Vajadzētu ieviest mehānismu, kas stimulē ražotājus pēc iespējas ātri laist Savienības tirgū bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Tāpēc ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā visi bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi būtu jāskaita vairākas reizes. Stimulu līmenim vajadzētu atšķirties atkarībā no transportlīdzekļa faktiskajām CO2 emisijām. Lai izvairītos no vidisko mērķu vājināšanās, iegūtajiem ietaupījumiem būtu jānosaka maksimālā vērtībā.

(22)  Ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķa aprēķināšanā būtu jāņem vērā tā sniegums attiecībā pret 2025. un 2030. gada bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu mērķrādītāju. Lai stimulētu šādu transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu, vienlaikus izvairoties no vidisko mērķu vājināšanās un tradicionālo iekšdedzes dzinēju efektivitātes vājināšanās, rezultātā veiktajiem pielāgojumiem būtu jānosaka maksimālā vērtība.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Izstrādājot stimulu mehānismu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem ieviešanai, tajā būtu jāietver arī mazāki kravas automobiļi, autobusi un tālsatiksmes autobusi, kuriem nepiemēro saskaņā ar šo regulu noteiktos CO2 emisijas mērķrādītājus. Šādiem transportlīdzekļiem ir ievērojamas priekšrocības, piemēram, tie palīdz risināt gaisa piesārņojuma problēmas pilsētās. Tomēr būtu jānorāda, ka bezemisiju autobusi jau ir pieejami tirgū, un uz tiem attiecas stimulējoši ar pieprasījuma pusi saistīti pasākumi, piemēram, publiskie iepirkumi. Lai nodrošinātu, ka stimulējošie pasākumi dažādu transportlīdzekļu veidu starpā ir līdzsvaroti, ietaupījumiem, kas iegūti no bezemisiju mazākiem kravas automobiļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, būtu jānosaka maksimālā vērtība.

(24)  Izstrādājot stimulu mehānismu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanai, tajā būtu jāietver arī mazāki kravas automobiļi un citu kategoriju lielas noslodzes transportlīdzekļi, kuriem vēl nepiemēro saskaņā ar šo regulu noteiktos CO2 emisijas mērķrādītājus. Šādiem transportlīdzekļiem ir ievērojamas priekšrocības, piemēram, tie palīdz risināt gaisa piesārņojuma problēmas pilsētās.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a)   Ņemot vērā, ka tirgū jau ir pieejami bezemisijas autobusi un ka to stimulē ar pieprasījuma pusi saistīti pasākumi, piemēram, publiskais iepirkums, ir lietderīgi noteikt par saistošiem mērķiem 50 % īpatsvaru 2025. gadā un 75 % īpatsvaru 2030. gadā bezemisiju pilsētas autobusiem ražotāja jaunu pilsētas autobusu parkā, lai nodrošinātu pietiekamu šo transportlīdzekļu piedāvājumu Savienības tirgū.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Komisijai būtu jānosaka naudas sodi par pārsniegtajām emisijām, ja tiek konstatēts, ka, ņemot vērā emisijas kredītvienības un parādvienības, ražotājs ir pārsniedzis tam noteiktās emisijas. Lai pietiekami stimulētu to, ka ražotāji veic pasākumus saistībā ar lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju samazināšanu, šādai maksai vajadzētu būt lielākai nekā vidējām robežizmaksām par tehnoloģijām, kas vajadzīgas mērķrādītāju sasniegšanai. Šīs maksas būtu jāuzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Metodika šādu maksu iekasēšanai būtu jānosaka ar īstenošanas aktu, ņemot vērā metodiku, kas pieņemta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009.

(29)  Komisijai būtu jānosaka naudas sodi par pārsniegtajām emisijām, ja tiek konstatēts, ka, ņemot vērā emisijas kredītvienības un parādvienības, ražotājs ir pārsniedzis tam noteiktās emisijas. Lai pietiekami stimulētu to, ka ražotāji veic pasākumus saistībā ar lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju samazināšanu, ir svarīgi, lai šāda maksa vienmēr pārsniedz vidējās robežizmaksas par tehnoloģijām, kas vajadzīgas mērķrādītāju sasniegšanai. Summas no pārsniegto emisiju maksas būtu jāuzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Minētās summas būtu jāizmanto, lai, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm, atbalstītu taisnīgu pāreju autobūves nozarē uz bezemisiju mobilitāti un inovatīvus risinājumus, kas stimulē bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ātru ieviešanu. Metodika šādu maksu iekasēšanai būtu jānosaka ar īstenošanas aktu, ņemot vērā metodiku, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/20091a.

 

_____________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Vajadzīgs stabils atbilstības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti. Ražotājiem noteiktie pienākumi sniegt precīzus datus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../2018 [HDV monitorings un ziņošana] un administratīvie sodi, kurus var piemērot minēto pienākumu neievērošanas gadījumā, sekmē to datu stabilitātes nodrošināšanu, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar šo regulu noteiktajam mērķrādītājam.

(30)  Vajadzīgs stabils atbilstības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti. Ražotājiem noteiktie pienākumi sniegt precīzus datus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956 un administratīvie sodi, kurus var piemērot minēto pienākumu neievērošanas gadījumā, sekmē to datu stabilitātes nodrošināšanu, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar šo regulu noteiktajam mērķrādītājam. Patērētāju un plašākas sabiedrības interesēs ir zināt, kuri ražotāji ievēro jaunos emisiju standartus un kuri tos neievēro.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu noteikto CO2 samazinājumu, ir svarīgi, ka ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas atbilst vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā ņemt vērā jebkādas sistemātiskas neatbilstības, kuras tipa apstiprinātājas iestādes ir konstatējušas attiecībā uz ekspluatācijā esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām.

(31)  Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu noteikto CO2 samazinājumu, ir svarīgi, ka ekspluatācijā un ceļu satiksmē esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas atbilst vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā ņemt vērā jebkādas sistemātiskas neatbilstības, kuras tipa apstiprinātājas iestādes ir konstatējušas attiecībā uz ekspluatācijā un ceļu satiksmē esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām. Būtu jāievieš arī ekspluatācijā un ceļu satiksmē esošo transportlīdzekļu neatkarīga pārbaude, ko veic trešās personas.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Šajā regulā noteikto mērķrādītāju iedarbīgums uz CO2 emisiju samazināšanu ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik reprezentatīva ir CO2 emisiju noteikšanai izmantotā metodika. Ievērojot Zinātnisko konsultāciju mehānisma (SAM) atzinumu27 par mazas noslodzes transportlīdzekļiem, lielas noslodzes transportlīdzekļu gadījumā ir lietderīgi ieviest mehānismu, ar ko novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un energopatēriņa vērtību reālo reprezentativitāti. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām nodrošināt šādu datu publisku pieejamību un vajadzības gadījumā arī pilnvarām izstrādāt procedūras, ar kurām identificēt un apkopot šādiem novērtējumiem nepieciešamos datus.

(33)  Šajā regulā noteikto mērķrādītāju iedarbīgums uz CO2 emisiju samazināšanu ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik reprezentatīva ir CO2 emisiju noteikšanai izmantotā metodika. Ievērojot Zinātnisko konsultāciju mehānisma (SAM) atzinumu27 par mazas noslodzes transportlīdzekļiem, lielas noslodzes transportlīdzekļu gadījumā ir lietderīgi ieviest mehānismu, ar ko novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un energopatēriņa vērtību reālo reprezentativitāti. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām nodrošināt šādu datu publisku pieejamību un vajadzības gadījumā arī pilnvarām izstrādāt procedūras, ar kurām identificēt un apkopot šādiem novērtējumiem nepieciešamos datus. Konstatējot būtisku atšķirību starp reālajām emisiju vērtībām un vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai attiecīgi pielāgot ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas un attiecīgā gadījumā 2019. gada atsauces CO2 emisijas, ko izmanto, lai noteiktu atbilstību šai regulai.

__________________

__________________

27 Augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, Zinātniskais atzinums 1/2016 “Closing the gap between light-duty vehicle real-world CO2 emissions and laboratory testing”.

27 Augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, Zinātniskais atzinums 1/2016 “Closing the gap between light-duty vehicle real-world CO2 emissions and laboratory testing”.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a)  Komisijai 2022. gada ziņojumā būtu arī jānovērtē iespēja izstrādāt metodiku lielas noslodzes transportlīdzekļu pilna dzīves cikla CO2 emisiju novērtēšanai. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāierosina noteikt ražotājiem ziņošanas pienākumus un jāprecizē nepieciešamie noteikumi un procedūras attiecībā uz šo ziņošanu.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Īstenošanas pilnvaras saistībā ar 8. panta 3. punktu, 9. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu un 12. panta 2. punktu būtu jāizmanto atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/201128.

(36)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāsaņem īstenošanas pilnvaras noteikt līdzekļus, ar ko iekasē maksu par pārsniegtajām emisijām, pieņemt detalizētus noteikumus par procedūrām ziņošanai par konstatētajām atkāpēm ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijās, publicēt datus, pieņemt detalizētus noteikumus par procedūrām degvielas patēriņa skaitītāju datu ziņošanai, kā arī izstrādāt metodiku, kā noteikt vienu vai vairākus reprezentatīvus transportlīdzekļus transportlīdzekļu apakšgrupā. Šīs īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/201128.

__________________

__________________

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Lai varētu grozīt vai papildināt nebūtiskus šīs regulas noteikumu elementus, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam, lai tā varētu pielāgot atsauces CO2 emisijas saskaņā ar 12. panta 2. punktu un grozīt I un II pielikumu attiecībā uz dažiem tehniskajiem parametriem, tostarp ekspluatācijas profilu svērumiem, lietderīgajām slodzēm un ikgadējo nobraukumu, kā arī lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu29 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(37)  Lai varētu grozīt un papildināt nebūtiskus šīs regulas noteikumu elementus, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam, lai tā varētu norādīt tehniskos kritērijus transportlīdzekļa profesionālās izmantošanas nolūka noteikšanai un autobusu definīcijas noteikšanai, paredzēt detalizētus noteikumus un nosacījumus attiecībā uz saistītu ražotāju grupas izveidi, izveidot ikgadēju testēšanas shēmu reprezentatīvam sastāvdaļu, vienību un sistēmu paraugam, pielāgot atsauces CO2 emisijas, ieviest ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu atbilstības pārbaudi braukšanas apstākļos un grozīt I un II pielikumu attiecībā uz dažiem tehniskajiem parametriem, tostarp ekspluatācijas profilu svērumiem, lietderīgajām slodzēm un ikgadējo nobraukumu, kā arī lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu29 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

__________________

__________________

29 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

29 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai sekmētu to, ka 2030. gadā tiek sasniegts Savienības mērķis par tās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 30 % zem 2005. gada līmeņiem nozarēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 2018/... [Kopīgu centienu regula] 2. pantā, un lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, un nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, šajā regulā ir noteikti jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas standarti, saskaņā ar kuriem Savienības jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka īpatnējās CO2 emisijas samazina salīdzinājumā ar atsauces CO2 emisijām, šādi:

Lai sekmētu to, ka 2030. gadā tiek sasniegts Savienības mērķis par tās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 30 % zem 2005. gada līmeņiem nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2018/842 2. pantā, un lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus un nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, šajā regulā ir noteiktas prasības attiecībā uz jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām, saskaņā ar kurām Savienības jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka īpatnējās CO2 emisijas samazina salīdzinājumā ar atsauces CO2 emisijām šādi:

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim par 15 %;

(a)  no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim par 20 %;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pēc 2030. gada 1. janvāra par vismaz 30 %, ņemot vērā saskaņā ar 13. pantu veikto pārskatīšanu.

(b)  pēc 2030. gada 1. janvāra par vismaz 35 %, ņemot vērā saskaņā ar 13. pantu veikto pārskatīšanu.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti un stimulētu Savienības tirgus un infrastruktūras izveidi bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanai, šajā regulā ir noteikts mērķrādītājs mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvaram visu ražotāju autoparkos 2025. un 2030. gadam saskaņā ar 5. pantu.

 

Īpatnējās CO2 emisijas saskaņā ar I pielikuma 4. punktu koriģē, pamatojoties uz snieguma atbilstību mērķrādītājam.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

1. pants – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai nodrošinātu atbilstīgu piedāvājuma līmeni bezemisiju pilsētas autobusu jomā attiecībā uz tādiem ar pieprasījuma pusi saistītiem pasākumiem kā publiskā iepirkuma mērķi, šajā regulā ir noteikts saistošs minimālais bezemisiju pilsētas autobusu īpatsvars ražotāja jaunu pilsētas autobusu parkā:

 

(a) 50 % no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim;

 

(b) 75 % no 2030. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo regulu piemēro jauniem N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas atbilst šādiem raksturlielumiem:

Šo regulu iesākumā piemēro jauniem N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas atbilst šādiem raksturlielumiem:

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula 5. panta un I pielikuma 2.3. punkta vajadzībām attiecas arī uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem un uz N kategorijas transportlīdzekļiem, kas nav Regulas (ES) Nr. 510/2011 darbības jomā un neatbilst a)–d) punktā noteiktajiem raksturlielumiem.

Šī regula 1. panta 2.a punkta, 5. panta un I pielikuma 4. punkta vajadzībām attiecas arī uz N kategorijas transportlīdzekļiem, kas nav Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/20111a darbības jomā un neatbilst a)–d) punktā noteiktajiem raksturlielumiem. Turklāt 1. panta 2.b punkta vajadzībām tā attiecas uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri atbilst šā panta 2.a punktā noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 510/2011 par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

2. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija vēlākais līdz 2019. gada 1. jūlijam pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai papildinātu šo regulu, norādot tehniskos kritērijus transportlīdzekļa profesionālās izmantošanas nolūka noteikšanai un pilsētas autobusu, kam piemēro šo regulu, definīcijas noteikšanai.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) “profesionāls transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav paredzēts preču piegādei un kura CO2 emisijas un degvielas patēriņš saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir noteikts citiem ekspluatācijas profiliem, kas nav definēti šīs regulas I pielikuma 2.1. punktā;

h) “profesionāls transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav paredzēts preču piegādei un kura profesionālās izmantošanas nolūks ir noteikts, ņemot vērā 2. panta 2.a punktā noteiktos tehniskos kritērijus, un kura CO2 emisijas un degvielas patēriņš saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir noteikts citiem ekspluatācijas profiliem, kas nav definēti šīs regulas I pielikuma 2.1. punktā;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – k punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k)  “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, bet kura īpatnējās CO2 emisijas ir mazākas nekā 350 g CO2/km, kā noteikts saskaņā ar I pielikuma 2.1. punktu;

k)  “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, bet kura īpatnējās CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 2.1. punktu, ir zem 50 % no katras apakšgrupas CO2 emisiju atsauces emisijām, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 3. punktu;

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – na punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

na) “pilsētas autobuss” ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis, kurš paredzēts pasažieru pārvadāšanai un kura tehniskie kritēriji ir noteikti saskaņā ar 2. panta 2.a punktu;

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  saskaņā ar 5. pantu noteikto bezemisiju un mazemisiju koeficientu.

svītrots

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākot ar 2020. gadu un katrā nākamajā kalendārajā gadā Komisija, pieņemot 10. panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus, katram ražotājam nosaka 4. panta b) punktā minēto bezemisiju un mazemisiju koeficientu par iepriekšējo kalendāro gadu.

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru ražotāja autoparkā kalendārajā gadā salīdzina ar šādām vērtībām:

 

no 2025. gada: vismaz 5 %;

 

no 2030. gada: 20 %, ņemot vērā saskaņā ar 13. pantu veikto pārskatīšanu.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bezemisiju un mazemisiju koeficientā ņem vērā to bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitu un CO2 emisijas, kuri kalendārajā gadā ir ražotāja autoparkā, tostarp to kategoriju bezemisiju transportlīdzekļus, kas minēti 2. panta 1. punkta otrajā daļā, kā arī bezemisiju un mazemisiju profesionālos transportlīdzekļus.

svītrots

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bezemisijas un mazemisijas koeficientu aprēķina saskaņā ar I pielikuma 2.3. punktu.

svītrots

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā panta 1. punkta vajadzībām bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus skaita šādi:

Šā panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanas vajadzībām šo regulu piemēro arī N kategorijas transportlīdzekļiem, kuri nav Regulas (ES) Nr. 510/2011 darbības jomā un kuri neatbilst šīs regulas 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajiem parametriem.

(a)  bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā divus transportlīdzekļus;

 

(b)  mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā līdz diviem transportlīdzekļiem atbilstoši tā īpatnējo CO2 emisiju funkcijai un 350 g CO2/km emisijas robežlīmenim.

 

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ar bezemisiju un mazemisiju koeficientu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas samazina par ne vairāk kā 3 %. 2. panta 1. punkta otrajā daļā minēto kategoriju bezemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu devums minētajā koeficientā samazina ražotāja vidējās īpatnējās emisijas par ne vairāk kā 1,5 %.

svītrots

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  CO2 samazinājuma trajektoriju, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, katram ražotājam nosaka atbilstīgi I pielikuma 5.1. punktam, pamatojoties uz lineāru trajektoriju starp atsauces CO2 emisijām, kuras minētas 1. panta otrajā daļā un 2025. gada mērķrādītāju, kurš noteikts minētā panta a) punktā, un trajektoriju starp 2025. gada mērķrādītāju un 2030. gada mērķrādītāju, kurš noteikts minētā panta b) punktā.

2.  CO2 samazinājuma trajektoriju, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, katram ražotājam nosaka atbilstīgi I pielikuma 5.1. punktam, pamatojoties uz lineāru trajektoriju starp atsauces CO2 emisijām, kuras minētas 1. panta 1. punkta otrajā daļā un 2025. gada mērķrādītāju, kurš noteikts minētā panta a) punktā, un trajektoriju starp 2025. gada mērķrādītāju un 2030. gada mērķrādītāju, kurš noteikts minētā panta b) punktā.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

7.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a pants

 

Grupas izveidošana

 

1. Saistīti ražotāji var izveidot grupu, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar 5. pantu.

 

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, lai paredzētu detalizētus noteikumus un nosacījumus, kas paredz iespēju saistītiem ražotājiem izveidot grupu atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja saskaņā ar 2. punktu tiek konstatēts, ka ražotājam konkrētā gadā, sākot ar 2025. gadu, ir emisiju pārsniegums, Komisija nosaka maksu par pārsniegtajām emisijām, kuru aprēķina šādi:

1. Ja saskaņā ar 2. punktu tiek konstatēts, ka ražotājam konkrētā gadā, sākot ar 2025. gadu, ir emisiju pārsniegums, Komisija nosaka ražotājam vai attiecīgā gadījumā grupas vadītājam maksu par pārsniegtajām emisijām, kuru aprēķina šādi:

(maksa par pārsniegtajām emisijām) = (pārsniegtās emisijas x 6800 EUR/gCO2/tkm)

(maksa par pārsniegtajām emisijām) = (pārsniegtās emisijas x 6800 EUR/gCO2/tkm)

 

Komisija nodrošina, ka maksa par pārsniegto emisiju līmeni vienmēr pārsniedz vidējās robežizmaksas par tehnoloģijām, kas vajadzīgas 1. panta 1. punktā minēto mērķrādītāju sasniegšanai.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.

4. Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Minētās summas izmanto to Savienības vai valstu pasākumu papildināšanai, ko veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm, lai veicinātu prasmju veidošanu vai darba ņēmēju pārdali autobūves nozarē visās skartajās dalībvalstīs, jo īpaši reģionos un kopienās, kuras pāreja skar visvairāk, nolūkā veicināt taisnīgu pāreju uz bezemisiju un mazemisiju mobilitāti.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija minētās neatbilstības ņem vērā ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā.

2. Komisija minētās neatbilstības ņem vērā ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā un attiecīgā gadījumā pielāgo 2019. gada atsauces CO2 emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar I pielikuma 3. punktu.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Lai nodrošinātu to datu precizitāti, kurus ražotāji sniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956 un Regulu (ES) 2017/2400, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu šīs regulas papildināšanai, lai no 2019. gada izveidotu ikgadēju testēšanas shēmu reprezentatīvam paraugam no katra ražotāja attiecībā uz sastāvdaļām, atsevišķām tehniskajām vienībām un sistēmām, kas norādītas Regulas (ES) 2017/2400 12. panta 1. punktā attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri ir šīs regulas darbības jomā. Šo testu rezultātus salīdzina ar datiem, ko ražotāji ievietojuši saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, un, ja tiek atklāti sistemātiski pārkāpumi, koriģē to vidējās īpatnējās emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar I pielikuma 2.7. punktu, un attiecīgā gadījumā 2019. gada atsauces CO2 emisijas, kuras aprēķinātas saskaņā ar I pielikuma 3. punktu.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  no 2020. gada norāda 5. pantā minēto bezemisiju un mazemisiju koeficientu;

b)  no 2020. gada attiecībā uz katru ražotāju norāda 5. panta 1. punktā minēto bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvaru iepriekšējā kalendārajā gadā;

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. pants

11. pants

Reālās CO2 emisijas un energopatēriņš

Reālās CO2 emisijas un energopatēriņš

1.  Komisija uzrauga un novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību reālo reprezentativitāti. Tā nodrošina, ka sabiedrība ir informēta par to, kā minētā reprezentativitāte laika gaitā mainījusies.

1.  Komisija uzrauga un novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību reālo reprezentativitāti.

2.  Šajā sakarā Komisija nodrošina, ka attiecīgajā gadījumā no ražotājiem vai valsts iestādēm ir pieejami stabili personas datus nesaturoši dati par lielas noslodzes transportlīdzekļu reālajām CO2 emisijām un energopatēriņu.

2.  Šajā sakarā Komisija nodrošina, ka attiecīgajā gadījumā no ražotājiem vai valsts iestādēm ir pieejami, tostarp trešām personām neatkarīgas pārbaudes nolūkā, stabili personas datus nesaturoši dati par lielas noslodzes transportlīdzekļu reālajām CO2 emisijām un energopatēriņu, pamatojoties uz standartizētu degvielas patēriņa skaitītāju datiem.

 

2.a  Komisija vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai papildinātu šo regulu, ieviešot ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tādu atbilstības pārbaudi braukšanas apstākļos, kas nodrošina, ka lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņš braukšanas apstākļos nepārsniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 un Regulu (ES) 2018/956 iesniegtos pārraudzības datus par vairāk nekā 10 %. Komisija ņem vērā jebkuru neatbilstību, kas pārsniedz šo robežlīmeni, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas, un attiecīgā gadījumā pielāgo 2019. gada atsauces CO2 emisijas.

 

2.b  Komisija nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta par to, kā laika gaitā mainās 1. punktā minētā atbilstība reāliem braukšanas apstākļiem.

3.  Komisija šā panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus var pieņemt ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem detalizētus noteikumus par procedūrām par šā panta 1. un 2. punktā minēto degvielas patēriņa skaitītāju datu ziņošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai nodrošinātu, ka tehniskajos parametros, kas izmantoti, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas saskaņā ar 4. pantu un īpatnējās emisijas mērķrādītājus saskaņā ar 6. pantu, ir ņemta vērā kravas pārvadājumu loģistikas tehniskas attīstība, Komisija saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šādus I un II pielikuma noteikumus:

1.  Lai nodrošinātu, ka tehniskajos parametros, kas izmantoti, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas saskaņā ar 4. pantu un īpatnējās emisijas mērķrādītājus saskaņā ar 6. pantu, ir ņemta vērā kravas pārvadājumu loģistikas tehniskas attīstība, Komisija pastāvīgi un laikus atjaunina VECTO simulācijas rīku un saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šādus I un II pielikuma noteikumus:

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas iedarbīgumu, CO2 samazinājuma mērķrādītāju, kas saskaņā ar 1. pantu nosakāms uz 2030. gadu, un CO2 samazinājuma mērķrādītāju noteikšanu citu veidu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp piekabēm. Minētajā ziņojumā ietver arī novērtējumu par ieviestās kārtības iedarbīgumu, kas attiecas konkrēti uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, īpaši uz autobusiem, ņemot vērā Direktīvā 2009/33/EK30 noteiktos mērķrādītājus, un uz CO2 kredītvienību sistēmas iedarbīgumu un uz to, cik lietderīgi ir turpināt minētās kārtības piemērošanu 2030. gadā un pēc tā, un vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas iedarbīgumu, CO2 samazinājuma mērķrādītāju, kas nepieciešamības gadījumā pielāgojams saskaņā ar 1. pantu attiecībā uz 2030. gadu, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvara mērķrādītāju, kas nepieciešamības gadījumā pielāgojams saskaņā ar 5. pantu attiecībā uz 2030. gadu, un CO2 samazinājuma mērķrādītāju noteikšanu citu veidu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp piekabēm un profesionālajiem transportlīdzekļiem, piemēram, atkritumu savākšanas transportlīdzekļiem. Minētajā ziņojumā ietver arī novērtējumu par ieviestās kārtības iedarbīgumu, kas attiecas konkrēti uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu ieviešanu, īpaši uz autobusiem, ņemot vērā Direktīvā 2009/33/EK30 noteiktos mērķrādītājus, uz CO2 kredītvienību sistēmas iedarbīgumu un uz to, cik lietderīgi ir turpināt minētās kārtības piemērošanu 2030. gadā un pēc tā, nepieciešamās uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu, iespēju ieviest dzinēja CO2 standartus, jo īpaši attiecībā uz profesionālajiem transportlīdzekļiem, dažādām transportlīdzekļu kombinācijām, kas pārsniedz valsts transportam noteiktās standarta dimensijas, piemēram, modulārajām koncepcijām, reālo reprezentativitāti CO2 emisijām un degvielas patēriņa vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, kā arī novērtējumu par VECTO simulācijas rīka atjaunināšanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

_______________

________________

30 Tīro transportlīdzekļu direktīva 2009/33/EK, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES.

30 Tīro transportlīdzekļu direktīva 2009/33/EK, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisijai palīdz xxx komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2018 [pārvaldība]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

1.  Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/20131a 26. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

Pamatojums

Priekšlikumā tiek saglabāta pašreizējā komiteju struktūra, un tas ir saskaņā ar jauno regulu par Enerģētikas savienības pārvaldību, lai saglabātu Klimata pārmaiņu komiteju atsevišķiem tiesību aktiem klimata jomā.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 10. panta 2. punktā un 12. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2.a punktā, 7.a pantā, 9. panta 3.a punktā, 10. panta 2. punktā, 11. panta 2.a punktā un 12. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. panta 2. punktā un 12. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2.a punktā, 7.a pantā, 9. panta 3.a punktā, 10. panta 2. punktā, 11. panta 2.a punktā un 12. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

15. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Saskaņā ar 10. panta 2. punktu un 12. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.  Saskaņā ar 2. panta 2.a punktu, 7.a pantu, 9. panta 3.a punktu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 2.a punktu un 12. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Regula (EK) Nr. 595/2009

5. pants – 4. punkts – l apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“l) uz procedūru, ar kuru uz pienācīgu un reprezentatīvu paraugu pamata pārbauda, vai transportlīdzekļi, kas ir bijuši reģistrēti un nodoti ekspluatācijā, atbilst CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem.

”l) uz procedūru, ar kuru uz pienācīgu un reprezentatīvu paraugu pamata pārbauda, vai transportlīdzekļi, kas ir bijuši reģistrēti un nodoti ekspluatācijā, atbilst CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem; šo procedūru īsteno arī akreditētas un neatkarīgas trešās personas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/8581a 13. panta 10. punktu.”

 

_______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.3.  Regulas 5. pantā minētā bezemisiju un mazemisiju koeficienta aprēķināšana

svītrots

Katram ražotājam un katrā kalendārajā gadā 5. pantā norādīto bezemisiju un mazemisiju koeficientu (ZLEV) aprēķina šādi:

 

ZLEV = V / (Vconv + Vzlev)    minimāli 0,97

 

kur:

 

V  ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits (izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus) saskaņā ar 4. panta a) punktu.

 

Vconv  ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits (izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus) saskaņā ar 4. panta a) punktu, izņemot bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus;

 

Vzlev    ir Vin un Vout summa,

 

kur:

 

[formula]

 

un [formula] ir visu tādu jaunu bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu summa, kuru raksturlielumi noteikti 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā;

 

[formula]

 

CO2v  ir bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;

 

Vout   ir 2. panta 1. punkta otrajā daļā norādīto kategoriju bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu kopskaits, kas reizināts ar 2, un maksimāli 1,5 % no Vconv.

 

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.7. apakšpunkts– formula

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

CO2 = ZLEV × sg share,sg × MPWsg × avgCO2sg

CO2 = ∑ sg share,sg × MPWsg × avgCO2sg

kur:

kur:

sg    ir visu apakšgrupu summa;

sg    ir visu apakšgrupu summa;

ZLEV    ir vērtība, kas noteikta 2.3. punktā;

 

share,sg    ir vērtība, kas noteikta 2.4. punktā;

share,sg    ir vērtība, kas noteikta 2.4. punktā;

MPWsg    ir vērtība, kas noteikta 2.6. punktā;

MPWsg    ir vērtība, kas noteikta 2.6. punktā;

avgCO2sg  ir vērtība, kas noteikta 2.2. punktā.

avgCO2sg  ir vērtība, kas noteikta 2.2. punktā.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. punkts – 1. daļa – formula – 1. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

T = ∑ sg sharesg × MPWsg × (1 - rf) × rCO2sg

T = ZLEV_benchmark_factor * sg sharesg × MPWsg × (1 - rf) × rCO2sg

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. punkts – 1. daļa – formula – 4. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

rf   ir CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājs (%), kas konkrētajam kalendārajam gadam norādīts 1. panta a) un b) punktā;

rf   ir CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājs (%), kas konkrētajam kalendārajam gadam norādīts 1. panta pirmās daļas a) un b) punktā;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Periodā no 2025. gada līdz 2029. gadam ZLEV_benchmark_factor ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,03 vai mazāka par 0,97 — tādā gadījumā ZLEV_benchmark_factor ir attiecīgi 1,03 vai 0,97,

 

kur:

 

x ir 5 %;

 

y ir bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvars ražotāja jauno reģistrēto lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkā, ko aprēķina kā summu tādu N kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuri nav Regulas (ES) Nr. 510/2011 darbības jomā un kuri neatbilst 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām īpašībām, un tādu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuri atbilst 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām īpašībām, kur katru no tiem skaita kā ZLEV_specific saskaņā ar turpmāk sniegto formulu, dalot ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrēto transportlīdzekļu kopējo skaitu;

 

ZLEV_specific = 1- (CO2v/(0,5*rCO2sg), kur:

 

CO2v  ir bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;

 

rCO2sg  ir vērtība, kas noteikta 3. sadaļā.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

I pielikums – 4. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Attiecībā uz 2030. gadu ZLEV_benchmark_factor ir (1+y-x), izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1,05 — tādā gadījumā ZLEV_benchmark_factor ir 1,05;

 

ja šī summa ir no 1,0 līdz 0,98, ZLEV_benchmark_factor ir 1,0;

 

ja šī summa ir mazāka nekā 0,95, ZLEV_benchmark_factor ir 0,95;

 

kur:

 

x ir 20 %, ņemot vērā saskaņā ar 13. pantu veikto pārskatīšanu;

 

y ir bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvars ražotāja jauno reģistrēto lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkā, ko aprēķina kā summu tādu N kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuri nav Regulas (ES) Nr. 510/2011 darbības jomā un kuri neatbilst 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām īpašībām, un tādu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu kopējam skaitam, kuri atbilst 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajām īpašībām, kur katru no tiem skaita kā ZLEV_specific saskaņā ar turpmāk sniegto formulu, dalot ar attiecīgajā kalendārajā gadā reģistrēto transportlīdzekļu kopējo skaitu;

 

ZLEV_specific = 1- (CO2v/(0,5*rCO2sg), kur:

 

CO2v  ir bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;

 

rCO2sg  ir vērtība, kas noteikta 3. sadaļā.

 

 

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās pildīt Parīzes nolīgumu, kura mērķis ir ierobežot temperatūras paaugstināšanos pasaulē ievērojami mazāk par 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un censties panākt, lai temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni. Transporta nozarei, kurā emisiju apjoms palielinās, 2016. gadā veidojot 25 % no kopējām SEG emisijām ES, jāpaveic vairums ES paredzēto pasākumu klimata jomā. Jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un vēlākais līdz gadsimta vidum jāsamazina transporta radītās siltumnīcefekta gāzu un gaisu piesārņojošo vielu emisijas līdz nulles līmenim.

Prasību par jauno HDV emisijas rādītājiem var samazināt CO2 emisijas, tādējādi veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu, vienlaikus nodrošinot būtisku degvielas ietaupījumu pārvadājumu uzņēmumiem, saglabājot augstu inovāciju līmeni un ES HDV ražotāju vadošo nozīmi tehnoloģiju jomā, kā arī nodrošinot būtisku gaisa kvalitātes uzlabojumu.

Referents uzskata, ka CO2 emisiju samazināšana transporta nozarē ir izšķirīgi svarīga, lai sasniegtu Savienības mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 [Kopīgo centienu regula] izmaksu ziņā efektīvākajā veidā. Jebkāda kavēšanās šajā nozarē būtiski apgrūtinās citu nozaru, tostarp lauksaimniecības nozares, centienus pildīt saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

HDV CO2 emisijas 2015. gadā veidoja aptuveni 6 % no kopējām ES SEG emisijām. Ja ES nerīkosies šajā saistībā, tad paredzams, ka laikposmā no 2015. līdz 2030. gadam šis īpatsvars palielināsies vēl par 6 %. Eiropa Komisija 2014. gada Smagdarba transportlīdzekļu degvielas patēriņa un CO2 emisiju samazināšanas stratēģijā jau ir atzinusi, ka HDV CO2 emisiju tendences vidējā termiņā un ilgtermiņā nav ilgtspējīgas, un tādēļ tā atbalstīja pakāpenisku pieeju CO2 emisiju reglamentēšanai šajā nozarē. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 [Sertifikācija] un Regulu (ES) 2018/956 [Uzraudzība un ziņošana] šī regula ir jaunākais un svarīgākais tiesību akts attiecībā uz CO2 emisiju rādītāju prasību noteikšanu jaunajiem HDV. Referents atbalsta Komisijas ierosinājumu kā pirmo pasākumu ieviest CO2 emisiju rādītāju prasības piesārņojošākiem transportlīdzekļiem pirms attiecināt šīs prasības uz visām HDV kategorijām tuvākajā laikā.

Tādos ietekmīgos HDV tirgos kā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Japāna vai Ķīna nesen ir ieviestas degvielas patēriņa un/vai emisiju samazināšanas prasības HDV, lai veicinātu inovāciju un nodrošinātu bezemisiju un mazemisiju tehnoloģiju strauju attīstību un ieviešanu šajā nozarē. Lai mazinātu aizvien lielāko globālo konkurences spiedienu, ES HDV ražotājiem steidzami jāveic investīcijas bezemisiju un mazemisiju tehnoloģijās. ES emisiju mazināšanas prasībās jāseko šim paraugam, lai nepieļautu situāciju, ka šādās investīcijas tiek mērķtiecīgi veiktas tikai tirgū, kas nav ES tirgus un kurā ir spēkā noteikumi par emisiju samazināšanu.

Referents uzskata, ka ir svarīgi noteikt konkrētu mērķi HDV CO2 emisiju samazināšanai, lai ražotāji skaidri saprastu, ka laikus jāveic investīcijas emisiju mazināšanas tehnoloģijās. Eiropas Komisija ietekmes novērtējumā ir atzinusi, ka mērķis līdz 2025. gadam panākt samazinājumu par 20 % (salīdzinājumā ar 2019. gada pamatscenāriju) ir ne tikai tehnoloģiski iespējams, bet arī sniedz lielākos neto saimnieciskos un sociālos ieguvumus. Tas ļautu pārvadājumu uzņēmumiem iegūt 33 002 līdz 37 589 neto ietaupījumus pirmajos piecos kravas automobiļu lietošanas gados, būtiski samazinot CO2 un gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Tomēr, lai ES pārvadājumu uzņēmumi varētu pilnībā izmantot šos ieguvumus, jānovērš tādas nepilnības kā "superkredītvienības". Šādi pasākumi patiesi apdraudētu minēto mērķu ietekmi uz efektīvu emisiju samazināšanu un pat radītu iespēju pēc 2025. gada laist tirgū vairāk emitējošu un patērējošu transportlīdzekļu.

Referents uzskata, ka ir svarīgi, lai CO2 emisijas un degvielas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 [Sertifikācija], precīzi atspoguļotu HDV faktiskās emisijas. Jebkādas neatbilstības varētu būtiski ietekmēt pārvadājumu uzņēmumus, gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņas. Referents uzskata, ka ir jāievieš ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu atbilstības pārbaude braukšanas apstākļos, lai nodrošinātu sertificēto CO2 emisiju un degvielas patēriņa faktisko reprezentativitāti.

Referents atzīst lielas noslodzes transportlīdzekļu tirgus īpatnības. Proti, bezemisiju tehnoloģijas nav tik attīstītas kā vieglo automobiļu jomā, jo īpaši attiecībā uz tālo pārvadājumu kravas automobiļiem. No otras puses, reģionālās un pilsētas piegādes bezemisiju kravas automobiļu tirgus strauji mainās, jo ir paredzams, ka nākamajos piecos gados šādi transportlīdzekļi Eiropā izmaksu ziņā būs līdzvērtīgi ar dīzeļdegvielu darbināmiem transportlīdzekļiem. Referents saskata nepārprotamu ieinteresētību vides un ekonomikas ziņā šādu transportlīdzekļu tirdzniecībā, tiklīdz tie būs pieejami. Šajā saistībā referents uzskata, ka ar šo regulu būtu jāievieš saistošs minimālais bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu īpatsvars attiecībā uz katru ražotāju 2025. un 2030. gadam. Minimālais īpatsvars būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu investīciju noteiktību nolūkā ātri ieviest šādus transportlīdzekļus Savienības tirgū un izveidotu atbilstīgu uzlādes infrastruktūru, vienlaikus piešķirot atlīdzību pirmajiem novatoriem par centieniem pēc iespējas ātri ieviest Savienības tirgū bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus. Minētais saistošais minimālais īpatsvars būtu jāattiecina arī uz citiem N kategorijas transportlīdzekļiem, nevis tikai uz ierosinātajā regulā norādītajām četrām apakšgrupām. Kamēr nav ieviestas CO2 emisiju mazināšanas prasības, pakāpeniskā pieeja nodrošinātu stabilu investīciju noteiktību, kā arī skaidri norādītu, ka nedrīkst kavēt šādu transportlīdzekļu ieviešanu tirgū.

Bažas par gaisa kvalitātes pasliktināšanos daudzās Eiropas pilsētās arvien vairāk liek publiskajām iestādēm un sabiedriskā transporta uzņēmumiem pievērsties bezemisiju autobusiem. Šajā kontekstā un ņemot vērā tādus ar pieprasījuma pusi saistītus pasākumus kā publiskā iepirkuma prasību noteikšana, ir paredzams, ka 2030. gadā elektrisko autobusu īpatsvars ES pilsētas autobusu parkā sasniegs apmēram 60 %. Lai nodrošinātu pietiekamu piedāvājuma līmeni Savienības tirgū, ir lietderīgi noteikt saistošus minimālos bezemisiju pilsētas autobusu īpatsvarus ražotāju jaunu pilsētas autobusu parkā 2025. un 2030. gadā.


Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS (10.10.2018)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem

(COM(2018)0284 – C8-0197/2018 – 2018/0143(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Henna Virkkunen

ĪSS PAMATOJUMS

Mobilitāte ir nepieciešamība: cilvēki un preces pārvietojas vairāk nekā jebkad agrāk, un šī tendence turpināsies arī nākotnē. Paredzams, ka kravu pārvadājumi līdz 2050. gadam pieaugs par 60 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, jo piegādes ķēdes kļūst arvien globālākas. Mobilitātes nozarei ir būtiska loma Eiropas ekonomikā un sabiedrībā. Kravu autopārvadājumu nozare rada arī ievērojamu daļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām, un, tā kā ES ir apņēmusies sasniegt vērienīgus mērķus klimata jomā, šīs emisijas nākamajā periodā būs jāsamazina. Lai panāktu samazinājumu šajā ziņā, būs jārod dažādi tādi risinājumi, kas būtu dzīvotspējīgi, reālistiski un pamatoti ar stabilu un paredzamu tiesisko regulējumu. Tāpēc referents uzskata, ka ir svarīgi Eiropas līmenī regulēt CO2 emisiju standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem (HDV), lai nepieļautu tirgus sadrumstalotību un atšķirīgus atbilstības režīmus visā Savienībā.

Referents uzskata, ka ir svarīgi rast labu līdzsvaru starp mērķiem sasniegt vērienīgos transporta emisiju mērķrādītājus, veicināt inovāciju ES autobūves nozarē un uzlabot Eiropas konkurētspēju, vienlaikus radot augsti kvalificētu nodarbinātību. Šajā ziņā referents uzskata, ka ierosinātie CO2 emisiju mērķi attiecībā uz HDV ir vērienīgi, bet reālistiski. Tā kā degvielas izmaksas veido nozīmīgu daļu no HDV darbības izmaksām, to efektivitātes līmenis ir relatīvi augsts ekonomisku iemeslu dēļ. Tomēr skaidrs signāls vēl vairāk uzlabot to efektivitāti ļaus HDV pētniecībai un izstrādei arvien vairāk pievērsties transportlīdzekļu efektivitātes ieguvumiem un tādējādi samazināt to radītās emisijas.

Vēl svarīgāk ir tas, ka nākotnē autotransporta nozarē būs jāveic vairāki pasākumi, piemēram, saistībā ar digitalizāciju, automatizāciju, alternatīvām degvielām, ceļu infrastruktūru un transportlīdzekļu tehnoloģiju, lai šajā nozarē izveidotu visaptverošu pieeju emisiju samazināšanai. Tiesību aktiem šajā ziņā ir jāiezīmē skaidrs ceļš, jābūt nepārprotamiem un jānodrošina pareizi stimuli, lai šajā nozarē ilgtermiņā nodrošinātu investīciju stabilitāti.

Ņemot vērā, ka referents ir pārliecināts, ka risinājumi HDV CO2 emisiju samazinājuma panākšanai nāks no vairākiem avotiem, ir ļoti svarīgi saglabāt tehnoloģiski neitrālu pieeju, tostarp arī tādēļ, lai nākotnē varētu laicīgi ieviest jaunas tehnoloģijas. Visi operatoru centieni samazināt emisijas būtu jāatalgo un jāstimulē. Atjaunojamās degvielas un energoavoti ir efektīvs veids, kā samazināt emisijas. Lai to ņemtu vērā un lai nodrošinātu HDV radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju precīzāku novērtēšanu, Eiropas Komisijai līdz 2022. gadam būtu jāizstrādā metodika emisiju aprēķināšanai “no ieguves līdz patēriņam” un pēc ieviešanas attiecīgie tiesību akti būtu jāpārskata, ja nepieciešams. Vēl viens ļoti būtisks jautājums saistībā ar HDV emisiju samazinājumiem nākotnē būs alternatīvo degvielu infrastruktūras pieejamība, jo tas būs svarīgi pārejai uz vairākām jaunām transportlīdzekļu tehnoloģijām.

Lai gan šīs regulas mērķis ir uzlabot transportlīdzekļu energoefektivitāti, HDV gadījumā emisiju samazinājumu var panākt, izstrādājot arī tādus risinājumus kā, piemēram, slodzes optimizācija, autokolonnas, autovadītāju palīgierīces, autovadītāju apmācība, stimulu radīšana flotes modernizācijai un atjaunošanai un investīciju nodrošināšana infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai.

Komisijas priekšlikums aptver četras kategorijas, kas saskaņā ar aplēsēm veido 65–70 % no tirgus, bet tas liek uzdot jautājumu par iespējamo atbilstības nodrošināšanas ietekmi attiecībā uz pārējiem transportlīdzekļiem, kuri neietilpst šīs regulas darbības jomā. Tā kā referents saprot, ka ne visi HDV būtu jāietver šīs regulas darbības jomā, ir nepieciešams precizēt, ka jaunajam tiesiskajam regulējumam nav negatīvas ietekmes uz šādu transportlīdzekļu piekļuvi tirgum.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Šī regula ir trešās “Eiropa kustībā” paketes daļa, kas palīdz īstenot 2017. gada septembra jauno rūpniecības politikas stratēģiju21, un ar to ir paredzēts pabeigt procesu, kurā Savienība spēs pilnībā izmantot labumus, ko sniedz mobilitātes modernizācija un dekarbonizācija. Paketes mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību — konkurētspējīgāku, Eiropas darbavietas — aizsargātākas un mobilitātes sistēmu — tīrāku un pielāgotāku klimata pārmaiņu mazināšanai. Tam būs nepieciešama pilnīga Savienības, dalībvalstu un ieinteresēto personu apņemšanās, jo īpaši pastiprināt centienus samazināt CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu.

(3)  Šī regula ir trešās “Eiropa kustībā” paketes daļa, kas palīdz īstenot 2017. gada septembra jauno rūpniecības politikas stratēģiju21, un ar to ir paredzēts pabeigt procesu, kurā Savienība spēs pilnībā izmantot labumus, ko sniedz mobilitātes modernizācija un dekarbonizācija. Paketes mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību — konkurētspējīgāku, Eiropas darbavietas — aizsargātākas un mobilitātes sistēmu — tīrāku, ilgtspējīgāku un pielāgotāku klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai rastu labu līdzsvaru starp pastiprinātiem centieniem samazināt CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu, veicināt inovāciju Savienības autobūves nozarē un uzlabot Savienības konkurētspēju, ir nepieciešama pilnīga Savienības, dalībvalstu un ieinteresēto personu apņemšanās.

__________________

__________________

21 Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija (COM(2017)0479 final)

21 Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija (COM(2017)0479 final)

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Šajā nolūkā būtu jānosaka CO2 emisiju samazinājuma līmeņi Savienības jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkam attiecībā uz 2025. un 2030. gadu, ņemot vērā autoparka atjaunināšanas laiku un nepieciešamību panākt, lai autotransporta nozare sekmē 2030. gadam un turpmākajiem gadiem noteikto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu. Minētā pakāpeniskā pieeja laikus un nepārprotami aicina nozari nekavēties ar energoefektīvu tehnoloģiju un mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu laišanu tirgū.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Ņemot vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju īpatsvara prognozēto pieaugumu līdz 9 % un to, ka pašlaik nav paredzētas nekādas prasības samazināt lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas, ir nepieciešami konkrēti šo kategoriju transportlīdzekļiem paredzēti pasākumi.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai pilnībā izmantotu minēto energoefektivitātes potenciālu un nodrošinātu, ka autotransporta nozare dod ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumos, par kuriem panākta vienošanās, ir lietderīgi papildināt spēkā esošos CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nosakot CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie standarti būs inovācijas veicinātājs saistībā ar degvielu taupošām tehnoloģijām, kas palīdzēs nostiprināt Savienības ražotāju un piegādātāju tehnoloģisko līderību.

(9)  Lai pilnībā izmantotu minēto energoefektivitātes potenciālu un nodrošinātu, ka autotransporta nozare dod ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumos, par kuriem panākta vienošanās, ir lietderīgi papildināt spēkā esošos CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nosakot CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie standarti būs inovācijas veicinātājs saistībā ar degvielu taupošām tehnoloģijām, kas palīdzēs nostiprināt Savienības ražotāju un piegādātāju tehnoloģisko līderību un ilgtermiņā nodrošināt augsti kvalificētas darbvietas.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, un to, ka ir jāaizsargā labi funkcionējošs autotransporta pakalpojumu, kā arī lielas noslodzes transportlīdzekļu vienotais tirgus, CO2 emisijas standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir lietderīgi noteikt Savienības līmenī. Minētie standarti būtu jāveido tā, lai tie neskartu konkurences tiesības.

(10)  Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, un to, ka ir jāaizsargā labi funkcionējošs autotransporta pakalpojumu, kā arī lielas noslodzes transportlīdzekļu vienotais tirgus un jāizvairās no tirgus fragmentācijas, CO2 emisijas standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir lietderīgi noteikt Savienības līmenī. Minētie standarti būtu jāveido tā, lai tie neskartu konkurences tiesības.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Būtu jāņem vērā emisiju samazinājuma līmenis, kas jāsasniedz attiecībā uz smagajiem transportlīdzekļiem, un autoparka atjaunošanai nepieciešamais laiks.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Uzsver, ka vairākums ES kravu pārvadātāju ir MVU, kuriem ir ierobežota piekļuve finansējumam. Tāpēc turpmākajiem risinājumiem ir jābūt izmaksu ziņā efektīviem un līdzsvarotiem. Ir ļoti būtiski paredzēt ievērojamu stimulu par transportlīdzekļu ar ekonomiskāku degvielas patēriņu ieviešanu tirgū, kā arī nodrošināt ES finansēšanas mehānismus.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai ņemtu vērā inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti, VECTO simulācijas rīks, kā arī Regula (ES) 2017/2400 tiks pastāvīgi un laikus atjaunināti.

(13)  Lai ņemtu vērā inovāciju un stimulētu tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti, VECTO simulācijas rīks, kā arī Regula (ES) 2017/2400 ir pastāvīgi un laikus jāattīsta un jāatjaunina, lai pienācīgi atspoguļotu visas pieejamās degvielas taupīšanas tehnoloģijas, tostarp kravas automašīnu braukšanu saistītās kolonnās, kā arī kravas automobiļu ar kravas nodalījumu un piekabju un puspiekabju uzlabojumus. Ņemot vērā šo tehnoloģiju svarīgo lomu transporta nozares radīto CO2 emisiju samazināšanā, VECTO simulācijas rīka savlaicīga un visaptveroša atjaunināšana ir svarīgs elements lielas noslodzes transportlīdzekļu radīto CO2 emisiju samazināšanā. Šis atjauninājums būtu jāveic reizi gadā, lai VECTO turētos līdzi vismodernāko tehnoloģiju attīstībai, un Eiropas iestādēm attiecīgi būtu jāpiešķir pietiekami resursi. Komisija katru gadu sagatavo atjauninātu digitālu sarakstu ar VECTO ietvertajām tehnoloģijām un attiecīgo grafiku, kā arī dara to pieejamu sabiedrībai.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Samazinājuma mērķrādītājs būtu jānosaka 2025. gadam kā relatīvs samazinājums, kura pamatā ir minēto lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās CO2 emisijas 2019. gadā, atspoguļojot viegli pieejamu, rentablu tehnoloģiju ieviešanu parastos transportlīdzekļos. 2030. gada mērķrādītājs būtu jāuzskata par vēlamo rādītāju, un galīgais mērķrādītājs būtu jānosaka pēc 2022. gadā veicamās pārskatīšanas, jo pastāv nenoteiktība saistībā ar tādu progresīvāku tehnoloģiju ieviešanu, kuras vēl nav viegli pieejamas.

(15)  Samazinājuma mērķrādītājs būtu jānosaka 2025. gadam kā relatīvs samazinājums, kura pamatā ir minēto lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās CO2 emisijas 2019. gadā, atspoguļojot viegli pieejamu, piekļūstamu, rentablu tehnoloģiju ieviešanu parastos transportlīdzekļos. 2030. gada mērķrādītājs būtu jāuzskata par vēlamo rādītāju, un galīgais mērķrādītājs būtu jānosaka pēc 2022. gadā veicamās pārskatīšanas, jo pastāv nenoteiktība saistībā ar tādu progresīvāku tehnoloģiju ieviešanu, kuras vēl nav viegli pieejamas.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  CO2 emisiju uzskaitei vajadzētu būt balstītai uz pieeju “no ieguves līdz patēriņam”, lai ņemtu vērā degvielas vai enerģijas ekoloģiskos raksturlielumus un galalietojumu transportlīdzekļos. Tāda pieeja ļautu reālāk novērtēt transportlīdzekļu ekoloģiskos raksturlielumus. Tādēļ Komisijai līdz 2022. gada 1. janvārim būtu jāizstrādā metodika emisiju reģistrēšanai “no ieguves līdz patēriņam” un vajadzības gadījumā jāierosina šīs regulas 13. pantā paredzētās pārskatīšanas ietvaros attiecīgi pielāgot šīs regulas mērķus.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Sašķidrināta dabasgāze (LNG) ir pieejama alternatīva dīzeļdegvielai lielas noslodzes transportlīdzekļos. Šobrīd pieejamo un gaidāmo inovatīvāku uz LNG pamata izstrādātu tehnoloģiju ieviešana palīdzēs sasniegt CO2 emisijas mērķrādītājus īstermiņā un vidējā termiņā, jo LNG tehnoloģijas rada mazākas CO2 emisijas nekā transportlīdzekļi, kuros izmanto dīzeļdegvielu. LNG transportlīdzekļu CO2 emisijas samazinājuma potenciāls jau ir pilnībā atspoguļots VECTO. Turklāt pašreizējās LNG tehnoloģijas nodrošina zema līmeņa gaisa piesārņojuma emisijas, piemēram NOx un cietās daļiņas. Ir izveidota pietiekama minimālā uzpildes infrastruktūra, un tā tiek paplašināta, īstenojot politisko regulējumu alternatīvo degvielu infrastruktūrai.

(16)  Tirgū jau ir pieejamas dažādas alternatīvās degvielas. Sašķidrināta dabasgāze (LNG) ir pieejama alternatīva dīzeļdegvielai lielas noslodzes transportlīdzekļos. Interesants variants no pētniecības un izstrādes viedokļa ir arī tehnoloģijas, kuras balstītas uz ūdeņraža izmantošanu, jo īpaši, ja sintēzei paredzētā enerģija tiek iegūta no ilgtspējīgiem un atjaunojamiem energoresursiem. Šobrīd pieejamo un gaidāmo inovatīvāku uz LNG pamata izstrādātu tehnoloģiju ieviešana palīdzēs sasniegt CO2 emisijas mērķrādītājus īstermiņā un vidējā termiņā, jo LNG tehnoloģijas rada mazākas CO2 emisijas nekā transportlīdzekļi, kuros izmanto dīzeļdegvielu. Vidējā termiņā vai ilgākā termiņā ar sašķidrinātu biogāzi (LBG) var sasniegt ievērojamus ar lielas noslodzes transportlīdzekļiem veikto pārvadājumu radīto CO2 emisiju samazinājumus. LNG transportlīdzekļu CO2 emisijas samazinājuma potenciāls jau ir pilnībā atspoguļots VECTO, un nākotnē VECTO būtu jāņem vērā arī citas ilgtspējīgas alternatīvās degvielas. Turklāt pašreizējās LNG tehnoloģijas nodrošina zema līmeņa gaisa piesārņojuma emisijas, piemēram NOx un cietās daļiņas. Ir izveidota pietiekama minimālā uzpildes infrastruktūra, un tā tiek paplašināta, īstenojot politisko regulējumu alternatīvo degvielu infrastruktūrai.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Alternatīvajām degvielām, jo īpaši sintētiskajām un modernajām atjaunojamo energoresursu degvielām, kā definēts Direktīvas 2016/0382 2. panta s) un ee) punktā, var būt izšķirīga loma transporta nozares ilgtermiņa dekarbonizācijā. Lai šīs degvielas varētu sasniegt konkurētspējīgu cenu, ir būtiski svarīga tehnoloģiju attīstība un liela mēroga industrializācija. Šo procesu papildus veicina tas, ka šajā regulā tiek atzīts minēto degvielu devums CO2 emisiju samazināšanā.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b)  Uz autokolonnu izmantošanu balstītu paņēmienu ieviešana palīdzēs samazināt degvielas patēriņu un CO2 emisijas, jo ar tiem var ievērojami samazināt kravas automobiļu degvielas patēriņu un lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16c)  Lai panāktu transporta dekarbonizāciju, šajā regulā būtu jāņem vērā alternatīvās degvielas, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94 2. panta 1. punktā. Lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 un degvielas patēriņa regulā jau no paša sākuma būtu jāiekļauj alternatīvās degvielas, kas jau ir pieejamas tirgū. Šai regulai būtu jāļauj bez kavēšanās ņemt vērā jaunas paaudzes degvielas. Alternatīvo degvielu ņemšana vērā CO2 un degvielas patēriņā mudinātu transportlīdzekļu ražotājus laist tirgū ar alternatīvu degvielu darbināmus transportlīdzekļus un arī mudinātu degvielas piegādātājus palielināt alternatīvo degvielu pieejamību tirgū. Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā 83 % ieinteresēto personu pilnībā piekrita vai sliecās piekrist, ka lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijās būtu jāietver arī alternatīvās degvielas.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Būtu jānodrošina kopējo samazinājuma prasību taisnīgs sadalījums starp ražotājiem, ņemot vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu dažādību konstrukcijas un braukšanas režīmu, ikgadējā nobraukuma, lietderīgās slodzes un piekabes konfigurācijas ziņā. Tāpēc ir lietderīgi lielas noslodzes transportlīdzekļus iedalīt dažādās un atsevišķās transportlīdzekļu apakšgrupās, kuras atspoguļo transportlīdzekļu parasto lietojumu un konkrētus tehniskos raksturlielumus. Nosakot ikgadējus ražotāja īpatnējos mērķrādītājus kā mērķrādītāju vidēji svērtās vērtības katrai šādai apakšgrupai, ražotājiem tiek dota iespēja iedarbīgi līdzsvarot iespējamus transportlīdzekļu sliktākus rezultātus konkrētā apakšgrupā ar augstākiem rādītājiem citās transportlīdzekļu apakšgrupās, ņemot vērā vidējās transportlīdzekļu darbmūža CO2 emisijas dažādās apakšgrupās.

(19)  Būtu jānodrošina kopējo samazinājuma prasību taisnīgs sadalījums starp ražotājiem, ņemot vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu dažādību konstrukcijas un braukšanas režīmu, ikgadējā nobraukuma, lietderīgās slodzes un piekabes konfigurācijas ziņā. Tāpēc ir lietderīgi lielas noslodzes transportlīdzekļus iedalīt dažādās un atsevišķās transportlīdzekļu apakšgrupās, kuras atspoguļo transportlīdzekļu parasto lietojumu un konkrētus tehniskos raksturlielumus. Nosakot ikgadējus ražotāja īpatnējos mērķrādītājus kā mērķrādītāju vidēji svērtās vērtības katrai šādai apakšgrupai, ražotājiem tiek dota iespēja iedarbīgi līdzsvarot iespējamus transportlīdzekļu sliktākus rezultātus konkrētā apakšgrupā ar augstākiem rādītājiem citās transportlīdzekļu apakšgrupās, ņemot vērā vidējās transportlīdzekļu darbmūža CO2 emisijas dažādās apakšgrupās, tādējādi ievērojot principu “piesārņotājs maksā”.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Ražotāja atbilstība ikgadējiem īpatnējiem mērķrādītājiem būtu jānovērtē uz vidējo CO2 emisiju pamata. Nosakot vidējās īpatnējās emisijas, būtu arī jāņem vērā īpatnības, kas ir atspoguļotas ar transportlīdzekļu dažādo apakšgrupu mērķrādītājiem. Tādējādi ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju pamatā vajadzētu būt vidējām emisijām, kas noteiktas katrai apakšgrupai, tostarp svērtajām vērtībām, kuras balstītas uz pieņemto vidējo ikgadējo nobraukumu un vidējo lietderīgo slodzi, un kas atspoguļo kopējās darbmūža CO2 emisijas. Ierobežotā profesionālo transportlīdzekļu samazinājuma potenciāla dēļ minētie transportlīdzekļi nebūtu jāņem vērā vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā.

(20)  Ražotāja atbilstība ikgadējiem īpatnējiem mērķrādītājiem būtu jānovērtē uz vidējo CO2 emisiju pamata. Nosakot vidējās īpatnējās emisijas, būtu arī jāņem vērā īpatnības, kas ir atspoguļotas ar transportlīdzekļu dažādo apakšgrupu mērķrādītājiem. Tādējādi ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju pamatā vajadzētu būt vidējām emisijām, kas noteiktas katrai apakšgrupai, tostarp svērtajām vērtībām, kuras balstītas uz pieņemto vidējo ikgadējo nobraukumu un vidējo lietderīgo slodzi, un kas atspoguļo kopējās darbmūža CO2 emisijas. Ierobežotā profesionālo transportlīdzekļu samazinājuma potenciāla dēļ minētie transportlīdzekļi nebūtu jāņem vērā vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā, ja vien tie nav mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļi.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Atšķirībā no vieglajiem automobiļiem un furgoniem bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi, izņemot autobusus, tirgū vēl nav pieejami. Tāpēc, lai sekmētu vienmērīgu pāreju uz bezemisijas mobilitāti, būtu jāievieš īpaši izstrādāts mehānisms — superkredītvienības. Tas stimulēs bezemisijas un mazemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu Savienības tirgū, tādējādi papildinot ar pieprasījuma pusi saistītos instrumentus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Tīro transportlīdzekļu direktīvu 2009/33/EK26.

(21)  Atšķirībā no vieglajiem automobiļiem un furgoniem bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi, izņemot autobusus, tirgū vēl nav pieejami. Tāpēc, lai sekmētu un veicinātu vienmērīgu pāreju uz bezemisijas mobilitāti, būtu jāievieš īpaši izstrādāts mehānisms — superkredītvienības. Tas stimulēs bezemisijas un mazemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu Savienības tirgū, tādējādi papildinot ar pieprasījuma pusi saistītos instrumentus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Tīro transportlīdzekļu direktīvu 2009/33/EK26.

_________________

_________________

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES [COM(2017)653 final] (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES [COM(2017)653 final] (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Tāpēc ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā visi bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi būtu jāskaita vairākas reizes. Stimulu līmenim vajadzētu atšķirties atkarībā no transportlīdzekļa faktiskajām CO2 emisijām. Lai izvairītos no vidisko mērķu vājināšanās, iegūtajiem ietaupījumiem būtu jānosaka maksimālā vērtībā.

(22)  Tāpēc ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā visi bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi būtu jāskaita vairākas reizes. Stimulu līmenim vajadzētu atšķirties atkarībā no transportlīdzekļa faktiskajām CO2 emisijām. Lai izvairītos no vidisko mērķu vājināšanās, iegūtajiem ietaupījumiem būtu jānosaka maksimālā vērtībā. Ņemot vērā ar bezemisiju un mazemisiju tālsatiksmes transportlīdzekļu izstrādi saistītās grūtības, transportlīdzekļiem, kuru autonomija ir lielāka par 400 km, vajadzētu būt atbrīvotiem no maksimālās vērtības piemērošanas.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Izstrādājot stimulu mehānismu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem ieviešanai, tajā būtu jāietver arī mazāki kravas automobiļi, autobusi un tālsatiksmes autobusi, kuriem nepiemēro saskaņā ar šo regulu noteiktos CO2 emisijas mērķrādītājus. Šādiem transportlīdzekļiem ir ievērojamas priekšrocības, piemēram, tie palīdz risināt gaisa piesārņojuma problēmas pilsētās. Tomēr būtu jānorāda, ka bezemisiju autobusi jau ir pieejami tirgū, un uz tiem attiecas stimulējoši ar pieprasījuma pusi saistīti pasākumi, piemēram, publiskie iepirkumi. Lai nodrošinātu, ka stimulējošie pasākumi dažādu transportlīdzekļu veidu starpā ir līdzsvaroti, ietaupījumiem, kas iegūti no bezemisiju mazākiem kravas automobiļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, būtu jānosaka maksimālā vērtība.

(24)  Izstrādājot stimulu mehānismu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem ieviešanai, tajā būtu jāietver arī mazāki kravas automobiļi, autobusi un tālsatiksmes autobusi, kuriem nepiemēro saskaņā ar šo regulu noteiktos CO2 emisijas mērķrādītājus. Šādiem transportlīdzekļiem ir ievērojamas priekšrocības, piemēram, tie palīdz risināt gaisa piesārņojuma problēmas pilsētās. Tomēr būtu jānorāda, ka bezemisiju autobusi jau ir pieejami tirgū, un uz tiem attiecas stimulējoši ar pieprasījuma pusi saistīti pasākumi, piemēram, publiskie iepirkumi. Lai nodrošinātu, ka stimulējošie pasākumi dažādu transportlīdzekļu veidu starpā ir līdzsvaroti, ietaupījumiem, kas iegūti no bezemisiju mazākiem kravas automobiļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, būtu jānosaka maksimālā vērtība. Tā kā vienam ražotājam autobusu, tālsatiksmes autobusu un kravas automobiļu ražošanai juridiski var būt atsevišķas struktūrvienības, Regulā 510/2011 definētajai “saistītu ražotāju grupai” vajadzētu atļaut darboties kā ražotājam.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

30. apsvērum

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Vajadzīgs stabils atbilstības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti. Ražotājiem noteiktie pienākumi sniegt precīzus datus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../2018 [HDV monitorings un ziņošana] un administratīvie sodi, kurus var piemērot minēto pienākumu neievērošanas gadījumā, sekmē to datu stabilitātes nodrošināšanu, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar šo regulu noteiktajam mērķrādītājam.

(30)  Vajadzīgs stabils atbilstības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti. Ražotājiem noteiktie pienākumi sniegt precīzus datus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../2018 [HDV monitorings un ziņošana] un administratīvie sodi, kurus var piemērot minēto pienākumu neievērošanas gadījumā, sekmē to datu stabilitātes nodrošināšanu, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar šo regulu noteiktajam mērķrādītājam. Patērētāju un plašākas sabiedrības interesēs ir zināt, kuri ražotāji ievēro jaunos emisiju standartus un kuri tos neievēro.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu noteikto CO2 samazinājumu, ir svarīgi, ka ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas atbilst vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā ņemt vērā jebkādas sistemātiskas neatbilstības, kuras tipa apstiprinātājas iestādes ir konstatējušas attiecībā uz ekspluatācijā esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām.

(31)  Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu noteikto CO2 samazinājumu, ir svarīgi, ka ekspluatācijā un ceļu satiksmē esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas atbilst vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai ražotāja vidējo īpatnējo emisiju aprēķināšanā ņemt vērā jebkādas sistemātiskas neatbilstības, kuras tipa apstiprinātājas iestādes ir konstatējušas attiecībā uz ekspluatācijā un ceļu satiksmē esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Komisijai 2022. gadā būtu jānovērtē ar šo regulu noteikto CO2 emisijas standartu iedarbīgums un jo īpaši līdz 2030. gadam sasniedzamo samazinājumu līmenis, kārtība, kurai vajadzētu būt pieejamai minēto mērķrādītāju un turpmāku rezultātu sasniegšanai, kā arī CO2 samazinājuma mērķrādītāji, kas noteikti citiem lielas noslodzes transportlīdzekļu veidiem, piemēram, mazākiem kravas automobiļiem, autobusiem, tālsatiksmes autobusiem un piekabēm. Minētajā novērtējumā vienīgi šīs regulas vajadzībām būtu arī jāietver apsvērumi par lielas noslodzes transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu kombinācijām, kas pārsniedz standarta svarus un izmērus, kuri piemērojami nacionālajā transporta sistēmā, piemēram, modulārās koncepcijas.

(34)  Komisijai 2022. gadā būtu jānovērtē ar šo regulu noteikto CO2 emisijas standartu iedarbīgums un jo īpaši līdz 2030. gadam sasniedzamo samazinājumu līmenis, kārtība, kurai vajadzētu būt pieejamai minēto mērķrādītāju un turpmāku rezultātu sasniegšanai, kā arī CO2 samazinājuma mērķrādītāji, kas noteikti citiem lielas noslodzes transportlīdzekļu veidiem, piemēram, mazākiem kravas automobiļiem, autobusiem, tālsatiksmes autobusiem un piekabēm. Minētajā novērtējumā vienīgi šīs regulas vajadzībām būtu arī jāietver apsvērumi par lielas noslodzes transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu kombinācijām, kas pārsniedz standarta svarus un izmērus, kuri piemērojami nacionālajā transporta sistēmā, piemēram, modulārās koncepcijas. Ja pēdējā aprakstītajā situācijā minētos kravas automobiļus izmanto lieljaudas transportam saskaņā ar Direktīvu 719/20151a, tie ir skaidri atpazīstami pēc tehniskiem kritērijiem, un Komisijai būtu jāatzīst šī lieljaudas transporta devums CO2 emisiju samazināšanā. Komisijai metodika emisiju aprēķināšanai no ieguves līdz patēriņam būtu jāizmanto, sākot no mērķiem attiecībā uz 2022. gadu. Lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas no ieguves līdz patēriņam un dzīves ciklā būtu jāuzrauga un būtu jānodrošina to pārredzamība.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Direktīva (ES) 2015/719, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos, OV L 115, 6.5.2015.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  “profesionāls transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav paredzēts preču piegādei un kura CO2 emisijas un degvielas patēriņš saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir noteikts citiem ekspluatācijas profiliem, kas nav definēti šīs regulas I pielikuma 2.1. punktā;

h)  “profesionāls transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav paredzēts patēriņa preču piegādei un kuram reģistrācijas laikā piešķir virsbūves kodu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma 2. papildinājumu;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  Šīs regulas vajadzībām “saistītu ražotāju grupa” nozīmē ražotāju un ar to saistītos uzņēmumus. Attiecībā uz ražotāju “saistīti uzņēmumi” ir:

 

a) uzņēmumi, kuros ražotājam tieši vai netieši ir:

 

i) tiesības uz vairāk nekā pusi balsstiesību vai

 

ii) tiesības iecelt vairāk nekā pusi no uzņēmuma uzraudzības padomes, valdes vai uzņēmumu juridiski pārstāvošu struktūru locekļiem vai

 

iii) tiesības pārvaldīt uzņēmuma darījumus;

 

b) uzņēmumi, kuriem attiecībā uz ražotāju tieši vai netieši ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

 

c) uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētajam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

 

d) uzņēmumi, kuros ražotājam kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai kuros diviem vai vairākiem no iepriekšminētajiem uzņēmumiem kopā ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības un pilnvaras;

 

e) uzņēmumi, kuros a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir ražotājam vai vienam vai vairākiem tā saistītajiem uzņēmumiem, kas minēti a) līdz d) apakšpunktā, un vienai vai vairākām trešām personām.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – k punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k)  “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, bet kura īpatnējās CO2 emisijas ir mazākas nekā 350 g CO2/km, kā noteikts saskaņā ar I pielikuma 2.1punktu;

k)  “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, bet kura īpatnējās CO2 emisijas ir mazākas nekā 35 % zem atsauces vērtības, kas iegūta no 2019gada pamatlīmeņa katrai transportlīdzekļu apakšgrupai;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – na punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

na)  CO2 korekcijas koeficients ir vienāds ar degvielas uzpildes stacijās pārdotās gāzes, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, īpatsvaru; tas ir jāapliecina Eiropas Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../2018 [HDV monitorings un ziņošana] ziņotos datus par ražotāja attiecīgajā gadā reģistrētajiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, izņemot profesionālos transportlīdzekļus;

a)  saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../2018 [HDV monitorings un ziņošana] ziņotos datus par ražotāja attiecīgajā gadā reģistrētajiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, izņemot profesionālos transportlīdzekļus, ja tie nav mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļi;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  CO2 līmeņa samazināšanas ieguvumi, ko sniedz sintētiskā un modernā atjaunojamo energoresursu degviela, kā definēts Direktīvas 2016/0382 2. panta s) un ee) punktā, ja vien ražotāji šīs degvielas laiž degvielas tirgū brīvprātīgi, un ieguvumi netiek pieskaitīti citām dekarbonizācijas saistībām.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb) Oglekļa korekcijas faktoru (CCF) aprēķina, izmantojot šādu formulu: CCF = valsts moderno atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantotā daļa (%)/10. Attiecībā uz transportlīdzekļiem ar dīzeļdzinēju vai ar metānu darbināmiem transportlīdzekļiem un pārdoto dīzeļdegvielu un metānu to aprēķina atsevišķi katru kalendāro gadu. Komisija veicina CCF ieviešanu, kas palīdzēs ieviest metodiku emisiju aprēķināšanai no ieguves līdz patēriņam.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā divus transportlīdzekļus;

(a)  bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā vairākus transportlīdzekļus atkarībā no tā autonomijas; ja tā autonomija ir mazāka par 100 km, to skaita kā 2 transportlīdzekļus, ja tā ir vairāk nekā 100 km, 200 km vai 400 km — to skaita attiecīgi kā 3, 4 vai 5 transportlīdzekļus;

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā līdz diviem transportlīdzekļiem atbilstoši tā īpatnējo CO2 emisiju funkcijai un 350 g CO2/km emisijas robežlīmenim.

(b)  mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā līdz diviem transportlīdzekļiem atbilstoši funkcijai, kuras lielumi ir īpatnējās CO2 emisijas un emisijas robežlīmenis, kas ir par 35 % mazāks nekā atsauces vērtība, kas iegūta no 2019. gada pamatlīmeņa katrai transportlīdzekļu apakšgrupai.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ar bezemisiju un mazemisiju koeficientu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas samazina par ne vairāk kā 3 %. 2. panta 1. punkta otrajā daļā minēto kategoriju bezemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu devums minētajā koeficientā samazina ražotāja vidējās īpatnējās emisijas par ne vairāk kā 1,5 %.

3.  Ar bezemisiju un mazemisiju koeficientu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas samazina par ne vairāk kā 3 %. Tālsatiksmes kategorijas bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi, kuru autonomija ir virs 400 km, ir atbrīvoti no minētā maksimālā ierobežojuma.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(maksa par pārsniegtajām emisijām) = (pārsniegtās emisijas x 6800 EUR/gCO2/tkm)

(maksa par pārsniegtajām emisijām) = (pārsniegtās emisijas x 570 EUR/gCO2/tkm)

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.

4.  Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, uzskata par Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Minētās summas izmanto tikai to programmu atbalstam, kuras īsteno ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, veicinot taisnīgu pāreju autobūves nozarē uz bezemisiju mobilitāti un inovatīvus risinājumus, kas stimulē bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ātru ieviešanu.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šajā sakarā Komisija nodrošina, ka attiecīgajā gadījumā no ražotājiem vai valsts iestādēm ir pieejami stabili personas datus nesaturoši dati par lielas noslodzes transportlīdzekļu reālajām CO2 emisijām un energopatēriņu.

2.  Šajā sakarā Komisija nodrošina, ka attiecīgajā gadījumā no ražotājiem vai valsts iestādēm ir publiski pieejami stabili personas datus nesaturoši dati par lielas noslodzes transportlīdzekļu reālajām CO2 emisijām un energopatēriņu, balstoties uz esošo datu vākšanas sistēmu standartizāciju un aptverot dažādus izmantošanas veidus. Tā novērtē iespējamību CO2 emisiju testēšanu veikt reālos braukšanas apstākļos ar pārnēsājamām emisiju mērīšanas sistēmām (PEMS).

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Simulācijas rīka (“VECTO”) atjaunināšana. Komisija katru gadu atjaunina VECTO simulācijas rīku, kā izklāstīts Regulā (ES) 2017/2400, lai atspoguļotu degvielu taupošu tehnoloģiju, tostarp tāda paņēmiena kā kravas automašīnu braukšana saistītās kolonnās, ieviešanu, kā arī piekabju, puspiekabju un kravas automobiļu ar kravas nodalījumu uzlabojumus. Atjaunināšanā būtu jāņem vērā VECTO rezultātu un ceļu satiksmē reāli radīto CO2 emisiju atšķirība.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai nodrošinātu, ka tehniskajos parametros, kas izmantoti, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas saskaņā ar 4. pantu un īpatnējās emisijas mērķrādītājus saskaņā ar 6. pantu, ir ņemta vērā kravas pārvadājumu loģistikas tehniskas attīstība, Komisija saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šādus I un II pielikuma noteikumus:

1.  Lai nodrošinātu, ka tehniskajos parametros, kas izmantoti, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās emisijas saskaņā ar 4. pantu un īpatnējās emisijas mērķrādītājus saskaņā ar 6. pantu, ir ņemta vērā kravas pārvadājumu loģistikas tehniskas attīstība, Komisija katru gadu atjaunina VECTO simulācijas rīku un saskaņā ar 15. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šādus I un II pielikuma noteikumus:

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas iedarbīgumu, CO2 samazinājuma mērķrādītāju, kas saskaņā ar 1. pantu nosakāms uz 2030. gadu, un CO2 samazinājuma mērķrādītāju noteikšanu citu veidu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp piekabēm. Minētajā ziņojumā ietver arī novērtējumu par ieviestās kārtības iedarbīgumu, kas attiecas konkrēti uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, īpaši uz autobusiem, ņemot vērā Direktīvā 2009/33/EK30 veiktos mērķrādītājus, un uz CO2 kredītvienību sistēmas iedarbīgumu un uz to, cik lietderīgi ir turpināt minētās kārtības piemērošanu 2030. gadā un pēc tā, un vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas iedarbīgumu, metodiku emisiju uzskaitei no ieguves līdz patēriņam, CO2 samazinājuma mērķrādītāju, kas saskaņā ar 1. pantu nosakāms uz 2030. gadu, un CO2 samazinājuma mērķrādītāju noteikšanu citu veidu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp piekabēm un Eiropas modulāro sistēmu kombinācijām. Komisija ziņo arī par panākumiem, kas gūti attiecībā uz reprezentatīvas metodikas izstrādi dzīves cikla emisiju aprēķināšanai. Minētajā ziņojumā ietver arī novērtējumu par ieviestās kārtības iedarbīgumu, kas attiecas konkrēti uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, īpaši uz autobusiem, kā arī to definīciju, vienlaikus ņemot vērā Direktīvā 2009/33/EK30 noteiktos mērķrādītājus, un uz CO2 kredītvienību sistēmas iedarbīgumu un uz to, cik lietderīgi ir turpināt minētās kārtības piemērošanu 2030. gadā un pēc tā, un vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem. Šajā ziņojumā Komisija novērtē visus galvenos parametrus, kas ietekmē alternatīvo jaudas piedziņas ķēžu plašāku izmantošanu tirgū, ņemot vērā šādus rādītājus:

 

– uzlādes infrastruktūras paplašināšanu;

 

– piedāvāto transportlīdzekļu klāstu (akumulatoru elektrotransportlīdzekļi [BEV], uzlādējamie hibrīdautomobiļi [PHEV], degvielas šūnu elektrotransportlīdzekļi [FCEV] utt.);

 

– vidējās naftas un degvielas cenas;

 

– subsīdiju līmeņus un nemonetāros stimulus;

 

– publiskā iepirkuma līmeni utt.

__________________

__________________

30 Tīro transportlīdzekļu direktīva 2009/33/EK, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES.

30 Tīro transportlīdzekļu direktīva 2009/33/EK, kas grozīta ar Direktīvu .../.../ES.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

CO2 emisijas standarti jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem

Atsauces

COM(2018)0284 – C8-0197/2018 – 2018/0143(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

5.7.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Henna Virkkunen

3.7.2018

Izskatīšana komitejā

6.9.2018

8.10.2018

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

8

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Georg Mayer, Gesine Meissner, Renaud Muselier, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Keith Taylor, Pavel Telička, Marie-Pierre Vieu, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Kosma Złotowski, Luis de Grandes Pascual, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Claudia Țapardel

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Michael Detjen, Jill Evans, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Ryszard Antoni Legutko, Marek Plura, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Danti, Angel Dzhambazki, John Howarth, Wajid Khan

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37

+

ALDE

ECR

ENF

PPE

 

S&D

 

 

Izaskun Bilbao Barandica, Gesine Meissner, Dominique Riquet, Pavel Telička

Angel Dzhambazki, Jacqueline Foster, Ryszard Antoni Legutko, Peter Lundgren, Kosma Złotowski

Georg Mayer

Georges Bach, Deirdre Clune, Andor Deli, Dieter-Lebrecht Koch, Innocenzo Leontini, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Renaud Muselier, Markus Pieper, Marek Plura, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Luis de Grandes Pascual, Wim van de Camp

Francisco Assis, Inés Ayala Sender, Nicola Danti, Michael Detjen, Ismail Ertug, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, John Howarth, Wajid Khan, Gabriele Preuß, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Claudia Țapardel

 

8

-

EFDD

GUE/NGL

VERTS/ALE

Daniela Aiuto , Jill Seymour

Tania González Peñas, Merja Kyllönen, Marie-Pierre Vieu

Michael Cramer, Jill Evans, Keith Taylor

 

2

0

ECR

ENF

Peter van Dalen

Marie-Christine Arnautu,

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

CO2 emisijas standarti jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem

Atsauces

COM(2018)0284 – C8-0197/2018 – 2018/0143(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

17.5.2018

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

5.7.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

5.7.2018

IMCO

5.7.2018

TRAN

5.7.2018

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Lēmuma datums

ITRE

19.6.2018

IMCO

19.6.2018

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Bas Eickhout

24.5.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

29.8.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

18.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Arne Gericke, Jens Gieseke, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Giorgos Grammatikakis, Rebecca Harms, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Merja Kyllönen, Carolina Punset, Christel Schaldemose, Keith Taylor, Tiemo Wölken, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sophia in ‘t Veld, Kati Piri, Mirja Vehkaperä, Flavio Zanonato

Iesniegšanas datums

25.10.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47

+

ALDE

Jan Huitema, Carolina Punset, Frédérique Ries, Nils Torvalds, Mirja Vehkaperä, Sophia in 't Veld

ECR

Mark Demesmaeker

EFDD

Eleonora Evi, Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Stefan Eck, Anja Hazekamp, Merja Kyllönen

NI

Zoltán Balczó

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Karl Heinz Florenz, Francesc Gambús, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Annie Schreijer Pierik, Adina Ioana Vălean

S&D

Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Giorgos Grammatikakis, Jytte Guteland, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Kati Piri, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Tiemo Wölken, Flavio Zanonato, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Marco Affronte, Bas Eickhout, Rebecca Harms, Martin Häusling, Davor Škrlec, Keith Taylor

6

-

ECR

Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter

EPP

Jens Gieseke, Renate Sommer

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. novembrisJuridisks paziņojums