Procedūra : 2017/0355(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0355/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0355/2018

Debates :

PV 16/04/2019 - 5
CRE 16/04/2019 - 5

Balsojumi :

PV 15/11/2018 - 5.4
CRE 15/11/2018 - 5.4
PV 16/04/2019 - 8.21
CRE 16/04/2019 - 8.21
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0379

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1396kWORD 160k
26.10.2018
PE 621.099v02-00 A8-0000/2018

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā

(COM(2017)0797 – C8-0006/2018 – 2017/0355(COD))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Enrique Calvet Chambon

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
  JuridiskāS komitejAS ATZINUMS
  Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā

(COM(2017)0797 – C8-0006/2018 – 2017/0355(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0797),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0006/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0355/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. pants paredz, ka katram darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstošiem darba nosacījumiem un uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz dienas un nedēļas atpūtas laiku, kā arī uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. pants paredz, ka katram darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstošiem darba nosacījumiem un uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz dienas un nedēļas atpūtas laiku, kā arī uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. Šīs direktīvas mērķiem vajadzētu būt pilnīgā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo tiesību hartu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Eiropas sociālo tiesību pīlāra 5. princips paredz, ka neatkarīgi no darba attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz darba nosacījumiem, sociālās aizsardzības pieejamību un apmācību; tas paredz, ka būtu jānovērš tādas darba attiecības, kuru rezultātā rodas nedroši darba nosacījumi, tostarp aizliedzot nestandarta darba līgumu izmantošanu, jebkuram pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam un būtu jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības veidiem. Tas arī paredz, ka jānodrošina darba devēju elastība, kas vajadzīga, lai ātri pielāgotos ekonomiskās situācijas izmaiņām, saskaņā ar tiesību aktiem un koplīgumiem.

Pamatojums

Tiek pabeigta atsauce uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra 5. principu.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  2017. gada 17. novembrī Gēteborgā pasludinātā Eiropas sociālo tiesību pīlāra 7. princips paredz, ka, stājoties darba attiecībās, darbiniekiem ir tiesības uz rakstisku informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem konkrētajā nodarbinātības situācijā, arī pārbaudes periodā, un ka viņiem ir tiesības uz efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un — nepamatotas atlaišanas gadījumā — tiesības uz pārsūdzību un pienācīgu kompensāciju. 5. princips paredz, ka neatkarīgi no darba attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi attiecībā uz darba nosacījumiem, sociālās aizsardzības pieejamību un apmācību; tas paredz, ka būtu jānovērš tādas darba attiecības, kuru rezultātā rodas nedroši darba nosacījumi, tostarp aizliedzot nestandarta līgumu izmantošanu, jebkuram pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam un būtu jāveicina pāreja ceļā uz beztermiņa nodarbinātības veidiem.

(2)  2017. gada 17. novembrī Gēteborgā pasludinātā Eiropas sociālo tiesību pīlāra 7. princips paredz, ka, stājoties darba attiecībās, darbiniekiem ir tiesības uz rakstisku informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem konkrētajā nodarbinātības situācijā, arī pārbaudes periodā, un ka viņiem ir tiesības saņemt informāciju par atlaišanas iemesliem, kas tiek sniegta saprātīgā laikā pirms atlaišanas, un tiesības uz efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un — nepamatotas atlaišanas gadījumā — tiesības uz pārsūdzību un pienācīgu kompensāciju. 5. princips paredz, ka neatkarīgi no darba attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi attiecībā uz darba nosacījumiem, sociālās aizsardzības pieejamību un apmācību; tas paredz, ka būtu jānovērš tādas darba attiecības, kuru rezultātā rodas nedroši darba nosacījumi, tostarp aizliedzot nestandarta līgumu izmantošanu, jebkuram pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam un būtu jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības veidiem, vienlaikus dodot darba devējiem nepieciešamo elastību pielāgoties pārmaiņām ekonomikā.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Eiropas sociālo tiesību pīlāra 7. princips paredz, ka, stājoties darba attiecībās, darbiniekiem ir tiesības uz rakstisku informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem konkrētajā nodarbinātības situācijā, arī pārbaudes periodā, un ka viņiem ir tiesības uz efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un — nepamatotas atlaišanas gadījumā — tiesības uz pārsūdzību un pienācīgu kompensāciju.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt savu sociālā nodrošinājuma sistēmu pamatprincipus un pārvaldīt savas publiskās finanses, un tā nedrīkst būtiski ietekmēt to finansiālo līdzsvaru.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Kopš Padomes Direktīvas 91/533/EEK33 pieņemšanas darba tirgos demogrāfisku norišu un digitalizācijas dēļ ir notikušas būtiskas izmaiņas, radot jaunus nodarbinātības veidus, un tas ir sekmējis jaunu darbvietu radīšanu un darba tirgus izaugsmi. Jauni nodarbinātības veidi bieži vien nav tik regulāri vai stabili kā tradicionālās darba attiecības, un attiecīgajiem darbiniekiem tie ir mazāk paredzami, tādējādi radot neskaidrības par piemērojamām tiesībām un sociālo aizsardzību. Tādēļ šajā mainīgajā darba pasaulē darbiniekiem jābūt pilnībā informētiem par galvenajiem darba nosacījumiem, un šī informācija būtu jāsniedz rakstiski un savlaicīgi. Lai pienācīgi strukturētu jaunus nodarbinātības veidus, darbiniekiem Savienībā būtu jāparedz vairākas jaunas minimālās tiesības, kuru mērķis ir veicināt darba attiecību drošību un paredzamību, vienlaikus īstenojot augšupēju konverģenci dalībvalstīs un saglabājot darba tirgus pielāgojamību.

(3)  Kopš Padomes Direktīvas 91/533/EEK33 pieņemšanas darba tirgos demogrāfisku norišu un digitalizācijas dēļ ir notikušas būtiskas izmaiņas, radot jaunus nodarbinātības veidus, un tas ir sekmējis inovāciju, jaunu darbvietu radīšanu un darba tirgus izaugsmi. Jaunu nodarbinātības veidu paredzamība var ārkārtīgi atšķirties no paredzamības tradicionālajās darba attiecībās, un attiecīgajiem darbiniekiem tie dažkārt var būt mazāk paredzami, tādējādi radot neskaidrības par piemērojamām tiesībām un sociālo aizsardzību un sekmējot neskaidrus vai negodīgus paņēmienus, kas destabilizē darba tirgu. Tādēļ šajā mainīgajā darba pasaulē darbiniekiem neatkarīgi no nozares ir jābūt pilnībā informētiem par galvenajiem darba nosacījumiem, un šī informācija būtu jāsniedz savlaicīgi un rakstiski, darbiniekiem viegli pieejamā formātā. Lai pienācīgi strukturētu jaunus nodarbinātības veidus, darbiniekiem Savienībā būtu jāparedz vairākas jaunas minimālās tiesības, kuru mērķis ir veicināt darba attiecību drošību un paredzamību, vienlaikus īstenojot augšupēju konverģenci dalībvalstīs un saglabājot darba tirgus pielāgojamību.

__________________

__________________

33 Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.).

33 Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.).

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Tādēļ minimālās prasības attiecībā uz informāciju par būtiskiem darba attiecību aspektiem un attiecībā uz darba nosacījumiem, ko piemēro katram darbiniekam, būtu jānosaka Savienības līmenī, lai visiem darbiniekiem Savienībā nodrošinātu darba nosacījumu pienācīgu pārredzamību un paredzamību.

(5)  Tādēļ minimālās prasības attiecībā uz informāciju par būtiskiem darba attiecību aspektiem un attiecībā uz darba nosacījumiem, ko piemēro katram darbiniekam, būtu jāstiprina un jānosaka Savienības līmenī, lai visiem darbiniekiem Savienībā neatkarīgi no viņu oficiālā statusa nodrošinātu darba nosacījumu iespējami lielāko pārredzamību un paredzamību, vienlaikus saglabājot nestandarta nodarbinātības saprātīgu elastīgumu, lai tādējādi saglabātu arī ieguvumus, ko tā sniedz darbiniekiem un darba devējiem.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt, ka objektīvu iemeslu dēļ noteiktus III nodaļas noteikumus pielāgo bruņotajiem spēkiem un policijas iestādēm, ugunsdzēsējiem un citiem ārkārtas situācijas pārvaldības dienestiem.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Šīs direktīvas mērķus — veicināt drošāku un paredzamāku darbaspēka piedāvājumu, vienlaikus nodrošinot darba tirgus pielāgojamību, piekļuvi inovācijai un labākus dzīves un darba apstākļus — var sasniegt, visiem darbiniekiem nodrošinot efektīvāku piekļuvi informācijai par darba apstākļiem, uzlabojot darba apstākļus, jo īpaši attiecībā uz darbiniekiem, kuru nodarbinātības veids ir jauns vai netipisks, īstenojot tiesību aktus efektīvāk un palielinot pārredzamību darba tirgū, vienlaikus izvairoties no pārmērīga sloga uzlikšanas jebkura lieluma uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Komisija ir sākusi divposmu apspriešanos ar sociālajiem partneriem par to, kā uzlabot Direktīvas 91/533/EEK darbības jomu un efektivitāti un paplašināt tās mērķus, lai iekļautu jaunas darbinieku tiesības saskaņā ar Līguma 154. pantu. Netika panākta vienošanās starp sociālajiem partneriem par lēmumu sākt sarunas par šiem jautājumiem. Tomēr, kā apliecināja rezultāti pēc atklātās sabiedriskās apspriešanas, kas tika veikta, lai apzinātu iedzīvotāju un dažādu ieinteresēto personu viedokļus, šajā jomā ir svarīgi rīkoties Savienības līmenī, modernizējot un pielāgojot pašreizējo tiesisko regulējumu.

(6)  Komisija ir sākusi divposmu apspriešanos ar sociālajiem partneriem par to, kā uzlabot Direktīvas 91/533/EEK darbības jomu un efektivitāti un paplašināt tās mērķus, lai paredzētu jaunas darbinieku tiesības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 154. pantu. Netika panākta vienošanās starp sociālajiem partneriem par lēmumu sākt sarunas par šiem jautājumiem. Tomēr, pamatojoties uz rezultātiem pēc atklātās sabiedriskās apspriešanas, kas tika veikta, lai apzinātu iedzīvotāju un dažādu ieinteresēto personu viedokļus, šajā jomā ir būtiski rīkoties Savienības līmenī, pielāgojot pašreizējo tiesisko regulējumu jaunām pārmaiņām.

Pamatojums

Saskaņā ar priekšlikuma juridisko pamatu jēdziens “paredzēt” ir precīzāks nekā “iekļaut”.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktos paredzēto tiesību efektivitāti, būtu jāatjaunina Direktīvas 91/533/EEK aptverto personu loks. Eiropas Savienības Tiesa savā judikatūrā ir izvirzījusi darbinieka statusa34 noteikšanas kritērijus, kas ir piemēroti, lai noteiktu šīs direktīvas aptverto personu loku Darbinieka definīcija 2. panta 1. punktā ir balstīta uz šiem kritērijiem. Tie nodrošina vienotu direktīvas aptverto personu loka īstenošanu, vienlaikus ļaujot valsts iestādēm un tiesām piemērot to konkrētām situācijām. Šīs direktīvas darbības jomā varētu ietvert mājsaimniecībās nodarbinātus darbiniekus, pēc pieprasījuma strādājošos darbiniekus, periodiska darba veicējus, kuponu sistēmas darbiniekus, platformā nodarbinātos darbiniekus, stažierus un mācekļus, ar nosacījumu, ka tie atbilst minētajiem kritērijiem.

(7)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktos paredzēto tiesību efektivitāti, būtu jāatjaunina Direktīvas 91/533/EEK aptverto personu loks. Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) savā judikatūrā ir iedibinājusi darbinieka statusa34 noteikšanas kritērijus,kas ir piemēroti, lai noteiktu šīs direktīvas aptverto personu loku.

_________________________________

_________________________________

34 1986. gada 3. jūlija spriedums lietā 66/85 Deborah Lawrie-Blum; 2010. gada 14. oktobra spriedums lietā C-428/09 Union Syndicale Solidaires Isère; 2015. gada 9. jūlija spriedums lietā C-229/14 Balkaya; 2014. gada 4. decembra spriedums lietā C-413/13 FNV Kunsten un 2016. gada 17. novembra spriedums lietā C-216/15, Ruhrlandklinik.

34 1986. gada 3. jūlija spriedums lietā 66/85 Deborah Lawrie-Blum; 2010. gada 14. oktobra spriedums lietā C-428/09 Union Syndicale Solidaires Isère; 2015. gada 9. jūlija spriedums lietā C-229/14 Balkaya; 2014. gada 4. decembra spriedums lietā C-413/13 FNV Kunsten un 2016. gada 17. novembra spriedums lietā C-216/15, Ruhrlandklinik.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Dalībvalstis patur tiesības noteikt darbinieka definīciju valsts tiesību aktu un prakses vajadzībām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visām fiziskām personām, kuras konkrētā laikposmā pret atlīdzību sniedz pakalpojumus citai personai un tās vadībā, tiek piešķirtas šajā direktīvā paredzētās tiesības ar nosacījumu, ka šīs personas var brīvi noteikt veidu, kādā šīs direktīva tiek transponēta attiecībā uz tās aptverto personu loku.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Šī direktīva neattiecas uz pašnodarbinātām personām, kas neatbilst šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7c)  Tiesas kritēriji attiecībā uz darbinieka statusa noteikšanu nodrošina direktīvas darbības jomas vienādu īstenošanu attiecībā uz tajā ietvertajām personām, vienlaikus ļaujot valsts iestādēm un tiesām piemērot to konkrētām situācijām. Mājsaimniecībās nodarbinātas personas, pēc pieprasījuma strādājoši darbinieki, periodiska darba veicēji, kuponu sistēmas darbinieki, platformā nodarbsināti darbinieki, ārštata darbinieki, stažieri un mācekļi atbilst minētajiem kritērijiem ar nosacījumu, ka viņi ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ņemot vērā, ka no Direktīvas 91/533/EEK darbības jomas arvien lielāks skaits darbinieku tiek izslēgti, pamatojoties uz atkāpēm, ko dalībvalstis izdarījušas saskaņā ar minētās direktīvas 1. pantu, ir nepieciešams minētās atkāpes aizstāt ar iespēju dalībvalstīm nepiemērot direktīvas noteikumus darba attiecībām, kuru kopējais ilgums ir 8 stundas vai mazāk viena mēneša atsauces periodā. Minētā atkāpe neietekmē 2. panta 1. punktā noteikto darbinieka definīciju.

(8)  Ņemot vērā, ka no Direktīvas 91/533/EEK darbības jomas arvien lielāks skaits darbinieku tiek izslēgti, pamatojoties uz atkāpēm, ko dalībvalstis izdarījušas saskaņā ar minētās direktīvas 1. pantu, ir nepieciešams minētās atkāpes aizstāt ar iespēju dalībvalstīm nepiemērot direktīvas noteikumus darba attiecībām, kuru kopējais ilgums ir 8 stundas vai mazāk viena mēneša atsauces periodā.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Pieprasījuma darba, tostarp nulles stundu līgumu neparedzamības dēļ, atkāpi par 8 stundām mēnesī nevajadzētu izmantot darba attiecībām, kurās pirms darba sākšanas nav noteikts garantēts apmaksāta darba apjoms.

svītrots

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Vairākas fiziskas vai juridiskas personas var praktiski uzņemties darba devēja funkcijas un pienākumus. Dalībvalstīm vajadzētu saglabāt rīcības brīvību precīzāk noteikt personu(-as), kas ir pilnīgi vai daļēji atbildīga(-s) par to pienākumu izpildi, kas šajā direktīvā noteikti darba devējiem, kamēr visi šie pienākumi ir izpildīti. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai lemt, ka daži vai visi šie pienākumi tiek uzdoti fiziskai vai juridiskai personai, kura nav darba attiecību puse. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt īpašus noteikumus, ar kuriem personas, kas darbojas kā mājsaimniecībā nodarbinātu darbinieku darba devēji, atbrīvo no pienākumiem izskatīt un atbildēt uz pieprasījumu pēc cita veida nodarbinātības, nodrošināt bezmaksas obligāto apmācību, kā arī nodrošināt pārsūdzības mehānismu, kas pamatots uz labvēlīgām prezumpcijām, gadījumā, ja trūkst informācijas rakstiskajā paziņojumā.

(10)  Vairākas fiziskas vai juridiskas personas vai citi subjekti var praktiski uzņemties darba devēja funkcijas un pienākumus. Dalībvalstīm vajadzētu saglabāt rīcības brīvību precīzāk noteikt personu(-as), kas ir pilnīgi vai daļēji atbildīga(-s) par to pienākumu izpildi, kas šajā direktīvā noteikti darba devējiem, kamēr visi šie pienākumi ir izpildīti. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai lemt, ka daži vai visi šie pienākumi tiek uzdoti fiziskai vai juridiskai personai, kura nav darba attiecību puse. Dalībvalstīm pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem būtu jāspēj pielāgot īpašos noteikumus par pienākumiem izskatīt un atbildēt uz pieprasījumu pēc cita veida nodarbinātības un noteikumus par bezmaksas obligāto apmācību personām, kuras ir darba devēji savā mājsaimniecībā nodarbinātām personām.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt īpašus noteikumus, ar kuriem personas, kas darbojas kā mājsaimniecībā nodarbinātu personu darba devēji, atbrīvo no šajā direktīvā paredzētajām prasībām izskatīt un atbildēt uz pieprasījumu pēc cita veida nodarbinātības, nodrošināt bezmaksas obligāto apmācību, kā arī nodrošināt pārsūdzības mehānismu, kas pamatots uz labvēlīgām prezumpcijām, gadījumā, ja trūkst informācijas, kura saskaņā ar šo direktīvu jāsniedz darbiniekam.

Pamatojums

Īpašā situācija, kādā atrodas personas, kas darbojas kā mājsaimniecībā nodarbinātu personu darba devēji, ir pamats tam, lai tos atbrīvotu no prasību izpildes.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Ar Direktīvu 91/533/EEK tika ieviesti obligātie galvenie elementi, par kuriem darbinieki ir jāinformē rakstiski. Ir nepieciešams pielāgot šo sarakstu, lai ņemtu vērā pārmaiņas darba tirgū, jo īpaši nestandarta nodarbinātības veidu izplatīšanos.

(11)  Ar Direktīvu 91/533/EEK tika ieviesti obligātie galvenie elementi, par kuriem darbinieki ir jāinformē rakstiski. Ir nepieciešams pielāgot šo galveno elementu obligāto sarakstu, ko dalībvalstis var papildināt, lai ņemtu vērā pārmaiņas darba tirgū, jo īpaši nestandarta nodarbinātības veidu izplatīšanos.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Informācijai par darba laiku būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK35 noteikumiem, un tai būtu jāietver informācija par pārtraukumiem, ikdienas atpūtu, nedēļas atpūtas laiku un apmaksātu atvaļinājumu.

(12)  Informācijai par darba laiku būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK35 noteikumiem, un tai būtu jāietver informācija par pārtraukumiem, ikdienas atpūtu, nedēļas atpūtas laiku un apmaksātu atvaļinājumu, tādā veidā nodrošinot darbinieku drošības un veselības aizsardzību.

__________________

__________________

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Informācijā, kas jāsniedz par atalgojumu, būtu jāietver visi atalgojuma elementi, ieskaitot iemaksas skaidrā naudā vai natūrā, ko darbinieks tieši vai netieši ir saņēmis par savu darbu. Šādas informācijas sniegšanai nevajadzētu skart darba devēju brīvību norādīt papildu elementus par atalgojumu, piemēram, vienreizējus maksājumus. Tam, ka tiesību aktos vai koplīgumā paredzētie atalgojuma elementi nav iekļauti minētajā informācijā, nevajadzētu būt par iemeslu, lai šos elementus darbiniekam nesniegtu.

(13)  Informācijā, kas jāsniedz par atalgojumu, būtu jāietver visi atalgojuma elementi, ieskaitot iemaksas skaidrā naudā vai natūrā, apmaksu par virsstundu darbu, piemaksas un citas tiesības, ko darbinieks tieši vai netieši ir saņēmis par savu darbu. Šādas informācijas sniegšanai nevajadzētu skart darba devēju brīvību norādīt papildu elementus par atalgojumu, piemēram, vienreizējus maksājumus. Tam, ka tiesību aktos vai koplīgumā paredzētie atalgojuma elementi nav iekļauti minētajā informācijā, nevajadzētu būt par iemeslu, lai šos elementus darbiniekam nesniegtu.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ja darba veida dēļ nav iespējams norādīt noteiktu darba grafiku, darbiniekiem vajadzētu būt informētiem par to, kā tiks veidots viņu darba grafiks, tostarp laika nišas, kurās viņus var izsaukt strādāt, un minimālais laiks, kādā viņiem būtu jāsaņem iepriekšējs paziņojums.

(14)  Ja darba veida dēļ nav iespējams norādīt parasto darba dienu vai nedēļu tādēļ, ka ar darbiniekiem ir noslēgts līgums par darbu pēc pieprasījuma vai izveidotas līdzīgas darba attiecības, darba devējiem būtu jāinformē darbinieki par to, kā tiks veidoti viņu darba uzdevumi, tostarp laika nišas, kurās viņus var izsaukt strādāt, un minimālais laika posms, kādā viņiem ir jāsaņem iepriekšējs paziņojums.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Informācijā par sociālā nodrošinājuma sistēmām attiecīgā gadījumā būtu jāietver ziņas par slimības pabalstiem, maternitātes un līdzvērtīgiem pabalstiem, bērna kopšanas, paternitātes, vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, bezdarba, pirmspensijas vai ģimenes pabalstiem. Darba devēja sniegtajā informācijā par sociālā nodrošinājuma aizsardzību attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj papildu pensiju shēmu segums Padomes Direktīvas 98/49/EK36 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/50/ES37 nozīmē.

(15)  Informācijā par sociālā nodrošinājuma sistēmām būtu jāietver informācija par saņēmējām sociālā nodrošinājuma iestādēm un pierādījums reģistrācijai sociālā nodrošinājuma iestādēs gadījumos, kad tas ir darba devēja pienākums. Attiecīgā gadījumā būtu jāietver informācija par slimības pabalstiem, maternitātes un līdzvērtīgiem pabalstiem, bērna kopšanas, paternitātes, vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, bezdarba, pirmspensijas, ģimenes pabalstiem vai pabalstiem saistībā ar negadījumiem darbā un arodslimībām. Darba devēja sniegtajā informācijā par sociālā nodrošinājuma aizsardzību attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj papildu pensiju shēmu segums Padomes Direktīvas 98/49/EK36 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/50/ES37 nozīmē.

__________________

__________________

36 Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā (OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.).

36 Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā (OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.).

37 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/50/ES par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu (OV L 128, 30.4.2014., 1. lpp.).

37 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/50/ES par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu (OV L 128, 30.4.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Darbiniekiem vajadzētu būt tiesībām pirms darba sākšanas saņemt rakstisku informāciju par savām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no darba attiecībām. Tādēļ attiecīgā informācija tiem būtu jāsaņem ne vēlāk kā pirmajā darba dienā.

(16)  Darbiniekiem vajadzētu būt tiesībām pirms darba sākšanas saņemt rakstisku, drukātu vai elektronisku informāciju par savām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no darba attiecībām. Tādēļ rakstiska pamatinformācija viņiem būtu jāsaņem ne vēlāk kā pirmajā dienā, kurā sākas viņu darba attiecības. Mikrouzņēmumu gadījumā vajadzētu būt iespējai pagarināt pamatinformācijas sniegšanas termiņu līdz ne vairāk kā septiņām dienām. Tā pati informācija būtu jāsniedz mutiski pirmajā darba attiecību dienā. Šiem termiņiem nevajadzētu pārsniegt līguma termiņu.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai palīdzētu darba devējiem sniegt savlaicīgu informāciju, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts līmenī ir pieejamas veidnes ar attiecīgu un pietiekami izsmeļošu informāciju par piemērojamo tiesisko regulējumu. Valsts iestādes un sociālie partneri var šīs veidnes pilnveidot nozaru vai vietējā līmenī.

(17)  Lai palīdzētu darba devējiem sniegt savlaicīgu informāciju, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts līmenī ir pieejamas veidnes ar attiecīgu un pietiekami izsmeļošu informāciju par piemērojamo tiesisko regulējumu. Šīs veidnes pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem būtu jāpilnveido.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Norīkotiem vai uz ārzemēm nosūtītiem darbiniekiem būtu jāsaņem papildu informācija, kas attiecas uz viņu situāciju. Attiecībā uz secīgiem darba norīkojumiem vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs, piemēram, starptautisko autopārvadājumu jomā, minēto informāciju var grupēt par vairākiem norīkojumiem pirms pirmās izbraukšanas un izmaiņu gadījumā to vēlāk grozīt. Ja darbinieki kvalificējami kā norīkoti darbinieki saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK38, darbinieki būtu jāinformē par uzņēmējas dalībvalsts izveidotu vienoto valsts tīmekļa vietni, kur viņi var atrast vajadzīgo informāciju par darba nosacījumiem, kas attiecas uz viņu situāciju. Ja vien dalībvalstis nenosaka citādi, šos pienākumus piemēro, ja darba ilgums ārzemēs ir vairāk nekā četras secīgas nedēļas.

(18)  Norīkotiem vai uz ārzemēm nosūtītiem darbiniekiem būtu jāsaņem papildu informācija, kas attiecas uz viņu situāciju. Attiecībā uz secīgiem darba norīkojumiem vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs minēto informāciju var grupēt par vairākiem norīkojumiem pirms pirmās izbraukšanas un izmaiņu gadījumā to vēlāk grozīt. Ja darbinieki kvalificējami kā norīkoti darbinieki saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK38 vai citiem specifiskiem nozaru noteikumiem, darbinieki būtu jāinformē par uzņēmējas dalībvalsts izveidotu vienoto valsts tīmekļa vietni, kur viņi var atrast vajadzīgo informāciju par darba nosacījumiem, kas attiecas uz viņu situāciju. Ja vien dalībvalsts tiesību aktos, kas reglamentē darba attiecības, nav noteikts citādi, šos pienākumus piemēro, ja darba ilgums ārzemēs ir vairāk nekā četras secīgas nedēļas.

__________________

__________________

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Pārbaudes laiks ļauj darba devējiem pārliecināties, ka darbinieki ir piemēroti amatam, kurā viņi ir pieņemti darbā, vienlaikus sniedzot tiem papildu atbalstu un apmācību. Šādus laikposmus var papildināt ar samazinātu aizsardzību pret atlaišanu. Jebkurai ienākšanai darba tirgū vai pārejai uz jaunu amatu nevajadzētu radīt ilgstošu nedrošību. Kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlārā, pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam. Ievērojams skaits dalībvalstu ir noteikušas vispārēju maksimālo pārbaudes laika ilgumu no trim līdz sešiem mēnešiem, kas būtu jāuzskata par samērīgu. Pārbaudes laiks var būt ilgāks par sešiem mēnešiem, ja to pamato darba veids, piemēram, darbs vadošos amatos, un ja tas ir darbinieka interesēs, piemēram, ilgstošas slimības gadījumā vai saistībā ar īpašiem pasākumiem, kas veicina pastāvīgu darbu, jo īpaši gados jauniem darbiniekiem.

(19)  Pārbaudes laiks ļauj darba devējiem pārliecināties, ka darbinieki ir piemēroti amatam, kurā viņi ir pieņemti darbā, vienlaikus sniedzot tiem papildu atbalstu un apmācību. Pārbaudes laiks ļauj darbiniekiem pārliecināties par to, vai darbs atbilst viņu vēlmēm, prasmēm un spējām. Šādus laikposmus var papildināt ar samazinātu aizsardzību pret atlaišanu. Jebkurai ienākšanai darba tirgū vai pārejai uz jaunu amatu nevajadzētu radīt ilgstošu nedrošību. Kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlārā, pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam. Ievērojams skaits dalībvalstu ir noteikušas vispārēju maksimālo pārbaudes laika ilgumu no trim līdz sešiem mēnešiem, kas būtu jāuzskata par samērīgu. Pārbaudes laiks var izņēmuma gadījumā būt ilgāks par sešiem mēnešiem, ja to pamato darba veids, piemēram, darbs vadošos amatos, situācijās, kad dalībvalstis pārbaudes laikā nepiemēro nodarbinātības aizsardzību, tostarp aizsardzību atlaišanas gadījumos, vai saistībā ar īpašiem pasākumiem, kas veicina pastāvīgu darbu, bet tam jebkurā gadījumā nevajadzētu būt ilgākam par deviņiem mēnešiem. Dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt pārbaudes laika pagarināšanu, ievērojot darbinieka un darba devēja sākotnējo līgumu, ja darbinieks nemitīgi nav ieradies darbā ilgas slimības vai ilgstoša atvaļinājuma dēļ, lai ļautu darbiniekam pierādīt, ka viņa spējas atbilst prasītajiem uzdevumiem, un ļautu darba devējam pārliecināties par darbinieka piemērotību šiem uzdevumiem. Nekādā gadījumā nevajadzētu būt iespējai pārbaudes laiku pagarināt vienpusēji.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Darba devējiem nevajadzētu liegt darbiniekiem strādāt citu darba devēju labā ārpus sava pamatdarba laika, ievērojot ierobežojumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK39. Objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, lai aizsargātu komercnoslēpumus vai izvairītos no interešu konflikta, var būt nepieciešamas nesavienojamības klauzulas, ko saprot kā aizliegumu strādāt pie īpašām darba devēju kategorijām.

(20)  Darba devējiem nebūtu jāliedz vai jākavē darbinieki strādāt citu darba devēju labā ārpus sava pamatdarba laika vai jāpiemēro par to sods. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šāds cits darbs atbilst ierobežojumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK39. Dalībvalstīm pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem būtu jāspēj paredzēt nosacījumus par nesavienojamības ierobežojumu izmantošanu, proti, par ierobežojumiem strādāt pie īpašām darba devēju kategorijām objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar darbinieku veselību un drošību, darba devēja uzņēmējdarbības konfidencialitātes aizsardzību, civildienesta integritāti vai interešu konflikta novēršanu.

__________________

__________________

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Darbiniekiem, kuru darba grafiks galvenokārt ir mainīgs, būtu jānodrošina vismaz minimāla paredzamība darbā, kur darba grafiku galvenokārt nosaka darba devējs, vai nu tieši, piemēram, piešķirot darba uzdevumus, vai netieši, piemēram, pieprasot darbiniekam atbildēt uz klientu pieprasījumiem.

(21)  Darbiniekiem, kas ir noslēguši darba līgumu par darbu pēc pieprasījuma vai līdzīgiem darba attiecību veidiem, kuru rezultātā viņu darba grafiks ir pilnībā vai daļēji mainīgs, būtu jānodrošina vismaz minimāla stabilitāte un paredzamība darbā.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Samērīgs, minimāls iepriekšējas paziņošanas termiņš, ko saprot kā laikposmu starp brīdi, kad darbinieks tiek informēts par jaunu darba uzdevumu, un brīdi, kad uzdevums tiek sākts, ir vēl viens nepieciešams darba paredzamības elements darba attiecībās ar darba grafiku, kas ir mainīgs vai ko galvenokārt nosaka darba devējs. Iepriekšējas paziņošanas perioda ilgums var atšķirties atkarībā no nozaru vajadzībām, vienlaikus nodrošinot darbinieku pienācīgu aizsardzību. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/15/EK40.

(23)  Samērīgs, minimāls iepriekšējas paziņošanas termiņš, ko saprot kā laikposmu starp brīdi, kad darbinieks tiek informēts par jaunu darba uzdevumu, un brīdi, kad uzdevums tiek sākts, ir vēl viens nepieciešams darba paredzamības elements darba attiecībās ar neparedzamu darba grafiku. Iepriekšējas paziņošanas ilgums var atšķirties atkarībā no nozaru vajadzībām un lietojuma, vienlaikus nodrošinot darbinieku pienācīgu aizsardzību. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/15/EK40.

__________________

__________________

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Darbiniekiem vajadzētu būt iespējai atteikt darba uzdevumu, ja tas ir ārpus atsauces stundām un dienām vai par to nav paziņots minimālajā iepriekšējās paziņošanas termiņā, un šis atteikums nerada nelabvēlīgas sekas. Darbiniekiem vajadzētu būt arī iespējai pieņemt darba uzdevumu, ja viņi to vēlas.

(24)  Darbiniekiem vajadzētu būt iespējai atteikt darba uzdevumu, ja tas ir ārpus atsauces stundām un dienām vai par to nav paziņots minimālajā iepriekšējās paziņošanas termiņā, un šis atteikums nerada nelabvēlīgas sekas. Darbiniekiem vajadzētu būt arī iespējai pieņemt darba uzdevumu, ja viņi to vēlas. Ja darbinieks pēc darba uzdevuma pieņemšanas nespēj pabeigt darbu, jo darba devējs to ir atcēlis un darbinieks par to nav atbildīgs, darbinieks var saglabāt tiesības saņemt atalgojumu par darba uzdevumu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24a)  Ja nav ieviesti juridiski pasākumi, ar kuriem tiek novērsta ļaunprātīga izmantošana, kas rodas, slēdzot līgumus par darbu pēc pieprasījuma un izmantojot līdzīgus darba attiecību veidus, dalībvalstīm pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, ņemot vērā konkrēto nozaru un/vai kategoriju darbinieku vajadzības, būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu lielāku paredzamību, slēdzot līgumus par darbu pēc pieprasījuma vai izmantojot līdzīgus darba attiecību veidus.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

24.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darba devēji, kuri regulāri izmanto mainīgus darba grafikus un mainīgas atsauces stundas/dienas, kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma sniedz attiecīgu informāciju. Tām būtu arī jānodrošina, ka pēc konkrēta perioda darba attiecībās, kuru vidējais stundu skaits var tikt uzskatīts par parastu, šīs stundas kļūst par minimālo garantēto atalgotu stundu skaitu.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ja darba devējiem ir iespēja piedāvāt pilna laika darba līgumu vai līgumu uz nenoteiktu laiku darbiniekiem, kuri ir iesaistīti nestandarta nodarbinātībā, būtu jāveicina pāriešana uz drošākiem nodarbinātības veidiem. Darbiniekiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt citu paredzamāku un drošāku nodarbinātības veidu, ja tāds ir pieejams, un saņemt no darba devēja rakstisku atbildi, kurā ņemtas vērā darba devēja un darbinieka vajadzības.

(25)  Ja darba devējiem ir iespēja piedāvāt pilna laika darba līgumu vai līgumu uz nenoteiktu laiku darbiniekiem, kuri ir iesaistīti nestandarta nodarbinātībā, būtu jāveicina pāriešana uz drošākiem nodarbinātības veidiem saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktajiem principiem. Darbiniekiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt citu paredzamāku un drošāku nodarbinātības veidu, ja tāds ir pieejams, un saņemt no darba devēja pienācīgi pamatotu rakstisku atbildi, kurā ņemtas vērā darba devēja un darbinieka vajadzības un iespējas.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Darbiniekus, tostarp arī tos, kas atrodas ilgstošā atvaļinājumā, būtu jāinformē par visu iekšējo paaugstināšanu darbā un/vai amata vietu atbrīvošanos uzņēmumā vai iestādē, lai veicinātu viņu profesionālās darbības attīstību.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25b)  Ar šo direktīvu papildina Padomes Direktīvas 97/81/EK, 1999/70/EK un 2008/104/EK attiecībā uz pāreju no viena nodarbinātības veida uz citu.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ja valsts tiesību aktos vai koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam ir jānodrošina apmācība darbiniekiem, lai tie veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, ir svarīgi nodrošināt, lai šāda apmācība tiktu sniegta vienlīdzīgi, tostarp tiem, kas iesaistīti nestandarta nodarbinātībā. Šādas apmācības izmaksas nebūtu jāsedz darbiniekam, un tās nebūtu jāietur vai jāatskaita no darbinieka atalgojuma.

(26)  Ja darba devēji vai Savienības vai valsts tiesību akti, koplīgumi vai iekšēji noteikumi nosaka, ka darbiniekiem jāpiedalās apmācībā, lai tie veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, ir svarīgi nodrošināt, lai šāda apmācība tiktu sniegta vienlīdzīgi, tostarp tiem, kas iesaistīti nestandarta nodarbinātībā. Šādas apmācības izmaksas nebūtu jāsedz darbiniekam, un tās nebūtu jāietur vai jāatskaita no darbinieka atalgojuma. Apmācībai būtu jānotiek darba laikā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad tiek norādīti iemesli. Apmācības laikā darbiniekam vajadzētu būt tiesīgam saņemt atalgojumu. Šis pienākums neattiecas uz arodmācībām vai mācībām, kas darbiniekiem vajadzīgas, lai tie iegūtu, uzturētu vai atjauninātu profesionālo kvalifikāciju, ja vien tiesību aktos, koplīgumā vai iekšējos noteikumos nav paredzēts, ka darba devējam šāda apmācība ir jānodrošina.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a)  Sociālie partneri vislabāk spēj rast risinājumus, kas atbilst gan darba devēju, gan darbinieku vajadzībām, tādēļ viņiem būtu jāpiešķir būtiska loma šīs direktīvas īstenošanā.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Sociālie partneri var uzskatīt, ka konkrētās nozarēs vai situācijās šīs direktīvas mērķa sasniegšanai citi noteikumi ir piemērotāki nekā šīs direktīvas III nodaļā noteiktie minimālie standarti. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu rast iespēju atļaut sociālajiem partneriem slēgt koplīgumus, ar ko groza minētajā nodaļā ietvertos noteikumus, ja vien nepazeminās darbinieku vispārējais aizsardzības līmenis.

(27)  Sociālie partneri var uzskatīt, ka saskaņā ar šīs direktīvas III nodaļu konkrētās nozarēs vai situācijās var pielāgot, papildināt vai uzlabot citus noteikumus, ja šīs direktīvas mērķa sasniegšanai tie ir piemērotāki. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu mudināt sociālos partnerus slēgt koplīgumus, ar ko piemēro minētajā nodaļā ietvertos noteikumus vai pildīt pastāvošos nolīgumus ar nosacījumu, ka joprojām tiek ievērots darbinieku kopējais aizsardzības līmenis un tiek izpildītas šajā direktīvā noteiktās minimālās prasības.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Dalībvalstīs, kurās ir augsts organizētības līmenis gan darbinieku, gan darba devēju vidū un kurās sociālie partneri kā darbinieku un darba devēju pārstāvji ir galvenās atbildīgās personas par darba nosacījumu reglamentēšanu darba tirgū, sociālajiem partneriem vajadzētu būt neierobežoti pilnvarotiem attiecībā uz iespēju slēgt koplīgumus.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Apspriešanās par Eiropas sociālo tiesību pīlāru apliecināja, ka ir jāpastiprina Savienības darba tiesību aktu izpilde, lai nodrošinātu tās efektivitāti. Attiecībā uz Direktīvu 91/533/EEK REFIT novērtējumā41 apstiprināts, ka pastiprināti izpildes mehānismi varētu uzlabot tās efektivitāti. Tas parādīja, ka pārsūdzības sistēmas, kas balstās tikai uz prasībām par zaudējumu atlīdzību, ir mazāk efektīvas nekā sistēmas, kas paredz arī sankcijas (piemēram, vienreizējus maksājumus vai atļauju atcelšanu) tiem darba devējiem, kuri nesniedz rakstiskus paziņojumus. Turklāt tas apliecināja, ka darba ņēmēji reti izmanto tiesisko aizsardzību darba attiecību laikā, kas apdraud rakstiska paziņojuma noteikuma mērķi nodrošināt, ka darbinieki ir informēti par viņu darba attiecību būtiskajām iezīmēm. Tāpēc ir nepieciešams ieviest izpildes noteikumus, kas nodrošina, ka tiek izmantota vai nu labvēlīga prezumpcija gadījumos, kad netiek sniegta informācija par darba attiecībām, vai administratīva procedūra, saskaņā ar kuru darba devējam var pieprasīt sniegt trūkstošo informāciju un piemērot sankcijas, ja darba devējs šo informāciju nesniedz. Šādai tiesiskajai aizsardzībai būtu jāpiemēro procedūra, saskaņā ar kuru darba devējs tiek informēts, ka trūkst informācijas, un tā rīcībā ir 15 dienas, lai sniegtu pilnīgu un pareizu informāciju.

(28)  Apspriešanās par Eiropas sociālo tiesību pīlāru apliecināja, ka ir jāpastiprina Savienības darba tiesību aktu izpilde, lai nodrošinātu tās efektivitāti. Direktīvas 91/533/EEK novērtējumā, kas tika veikts saskaņā ar Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu41, tika apstiprināts, ka pastiprināti izpildes mehānismi varētu uzlabot ES darba tiesību aktu efektivitāti. Tas parādīja, ka pārsūdzības sistēmas, kas balstās tikai uz prasībām par zaudējumu atlīdzību, ir mazāk efektīvas nekā sistēmas, kas paredz arī sankcijas (piemēram, vienreizējus maksājumus vai atļauju atcelšanu) tiem darba devējiem, kuri nesniedz rakstiskus paziņojumus. Turklāt tas apliecināja, ka darba ņēmēji reti izmanto tiesisko aizsardzību darba attiecību laikā, kas apdraud rakstiska paziņojuma noteikuma mērķi, proti, nodrošināt, ka darbinieki ir informēti par viņu darba attiecību būtiskajām iezīmēm. Tāpēc ir nepieciešams ieviest izpildes noteikumus, kas nodrošina, ka tiek izmantota vai nu labvēlīga prezumpcija gadījumos, kad netiek sniegta informācija par darba attiecībām, un procedūra, saskaņā ar kuru darba devējam tiek pieprasīta trūkstošā informācija un var piemērot sankcijas, ja darba devējs to nedara. Trūkstot attiecīgai informācijai, šāda labvēlīga prezumpcija varētu ietvert prezumpciju par to, ka darbiniekam ir beztermiņa darba attiecības, ka nav pārbaudes laika vai darbiniekam ir pilna laika amats. Šādai tiesiskajai aizsardzībai būtu jāpiemēro procedūra, saskaņā ar kuru darbinieks vai trešā persona, piemēram, darbinieka pārstāvji vai cita kompetentā iestāde vai pārvalde, informē darba devēju, ka trūkst informācijas un tā rīcībā ir 15 dienas, lai sniegtu pilnīgu un pareizu informāciju.

__________________

__________________

41 SWD(2017)0205 final, 26. lpp.

41 SWD(2017)0205 final, 26. lpp.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a)  Tā kā Eiropas iedzīvotājiem ir svarīga efektīva Savienības noteikumu piemērošana, ir vajadzīga stabila, iedarbīga un efektīva sistēma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilnībā piemēro un īsteno Savienības tiesību aktus un nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību. Jo īpaši kolektīvās atlaišanas gadījumā darbiniekiem būtu jāgūst labums no šādas sistēmas. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāļauj arodbiedrībām censties īstenot pārstāvību, kuras mērķis ir aizsargāt darbinieku kolektīvās intereses.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Dalībvalstīm būtu jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, ja netiek pildīti pienākumi saskaņā ar šo direktīvu.

(34)  Dalībvalstīm būtu jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, tostarp naudas sodus, ja netiek pildīti pienākumi saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt atbilstīgu un samērīgu kompensāciju. Naudas sodu apmēri būtu jāpalielina atkarībā no darba devēja izdarīto pārkāpumu skaita vai no tā, cik lielā mērā darba devējs kavējas nodrošināt darbiniekam dokumentus.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbiniekiem neatkarīgi no viņu darba attiecību veida ir pieejama sociālā aizsardzība.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

34.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(34b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbiniekiem, kam ir pilnībā vai galvenokārt mainīgs darba grafiks vai mainīgas atsauces stundas/dienas, ir pieejama drošības un veselības aizsardzība.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Šī direktīva nosaka minimālās prasības, tādējādi neskarot dalībvalstu prerogatīvu ieviest un saglabāt labvēlīgākus noteikumus. Ja vien šī direktīva neievieš labvēlīgākus noteikumus, tiesībām, kas iegūtas saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, arī turpmāk būtu jāpaliek spēkā. Šīs direktīvas īstenošanu nevar izmantot, lai samazinātu līdzšinējās tiesības, kas šajā jomā noteiktas spēkā esošajos valsts un Savienības tiesības aktos, un uz tās pamata arī nevar samazināt darbiniekiem šīs direktīvas aptvertajā jomā sniegtās aizsardzības vispārīgo līmeni.

(36)  Šī direktīva nosaka minimālās prasības, tādējādi neskarot dalībvalstu prerogatīvu ieviest un saglabāt labvēlīgākus noteikumus. Ja vien šī direktīva neievieš labvēlīgākus noteikumus, tiesībām, kas iegūtas saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, arī turpmāk būtu jāpaliek spēkā. Šīs direktīvas īstenošanu nevar izmantot, lai samazinātu līdzšinējās tiesības, kas šajā jomā noteiktas spēkā esošajos valsts un Savienības tiesības aktos, un uz tās pamata arī nevar samazināt darbiniekiem šīs direktīvas aptvertajā jomā sniegtās aizsardzības vispārīgo līmeni. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka netiek pieļauta nulles stundu līgumu vai līdzīgu darba līgumu ieviešana.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Šīs direktīvas īstenošanā dalībvalstīm būtu jāizvairās administratīvus, finansiālus vai juridiskus ierobežojumus noteikt tādā veidā, kas kavētu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt sava transponēšanas akta ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus.

(37)  Šīs direktīvas īstenošanā dalībvalstīm būtu jāizvairās administratīvus, finansiālus vai juridiskus ierobežojumus noteikt tādā veidā, kas kavētu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību, kuru nozīme ir definēta Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikumā1a vai kādā jaunākā tiesību aktā, ar ko šo ieteikumu aizstāj. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt sava transponēšanas akta ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus.

 

__________________

 

1a OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Ja sociālie partneri kopīgi to lūdz un ja vien dalībvalstis sper visus soļus, kas nepieciešami, lai tās vienmēr varētu garantēt rezultātus, ko šī direktīva tiecas sasniegt, dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanu var uzticēt sociālajiem partneriem.

(38)  Dalībvalstīm būtu jāiesaista sociālie partneri šīs direktīvas īstenošanā un jānodrošina viņiem visi nepieciešamie līdzekļi, lai šāda iesaistīšana būtu efektīva.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(38a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valstu darba inspekciju struktūras ievieš šo direktīvu. Būtu jānodrošina šādām valstu struktūrām Savienības līmeņa koordinēšana un īpaša apmācība, lai veicinātu minēto ieviešanu.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot darba nosacījumus, veicinot drošāku un paredzamāku nodarbinātību, vienlaikus nodrošinot darba tirgus pielāgojamību.

1.  Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot darba nosacījumus, veicinot pārredzamāku un paredzamāku nodarbinātību, vienlaikus nodrošinot darba tirgus pielāgojamību.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī direktīva nosaka minimālās tiesības, kas attiecas uz ikvienu darbinieku Savienībā.

2.  Šī direktīva nosaka minimālās tiesības, kas attiecas uz ikvienu darbinieku Savienībā. Šīs tiesības attiecas uz fizisku personu, kura uz noteiktu laiku pret atlīdzību sniedz pakalpojumus citai personai un šīs personas vadībā gadījumos, kad starp šīm personām pastāv atkarība vai pakļautība. Šī direktīva neattiecas uz personām, kas neatbilst šādiem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka visas personas, uz kurām šī direktīva attiecas, var efektīvi izmantot tās minimālās tiesības, kas paredzēts valsts tiesību aktos vai praksē, tostarp koplīgumos.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šī direktīva neattiecas uz pašnodarbinātām personām, kas neatbilst šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis var nolemt šajā direktīvā paredzētos pienākumus nepiemērot darbiniekiem, kuriem ir darba attiecības, kuru kopējais ilgums ir 8 stundas vai mazāk viena mēneša atsauces periodā. Minētajā 8 stundu laikposmā ieskaita laiku, kas nostrādāts pie visiem darba devējiem, kuri veido vienu un to pašu uzņēmumu, grupu vai organizāciju vai pieder vienam un tam pašam uzņēmumam, grupai vai organizācijai.

svītrots

Pamatojums

Visiem darbiniekiem būtu jānodrošina vienādas tiesības.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis var noteikt, kuras personas ir atbildīgas par šajā direktīvā noteikto darba devēju pienākumu izpildi, ja vien visi minētie pienākumi ir izpildīti. Dalībvalstis var arī nolemt, ka visus vai daļu no šiem pienākumiem piešķir fiziskai vai juridiskai personai, kas nav darba attiecību puse. Šis punkts neskar Direktīvu 2008/104/EK.

5.  Dalībvalstis pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem var noteikt, kuras personas ir atbildīgas par šajā direktīvā noteikto darba devēju pienākumu izpildi, ja vien visi minētie pienākumi ir izpildīti. Dalībvalstis var arī nolemt, ka visus vai daļu no šiem pienākumiem piešķir fiziskai vai juridiskai personai, kas nav darba attiecību puse. Šis punkts neskar Direktīvu 2008/104/EK.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis objektīvu iemeslu dēļ un pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem var attiecīgos gadījumos paredzēt, ka noteiktus III nodaļas noteikumus pielāgo bruņotajiem spēkiem, policijas iestādēm un citiem ārkārtas situācijas pārvaldības dienestiem.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 10., 11. pantā un 14. panta a) punktā noteiktos pienākumus fiziskām personām, kuras pieder tai mājsaimniecībai, kurā darbs tiek veikts.

6.  Dalībvalstis pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem var nolemt pielāgot 10., 11. pantā un 14. panta a) punktā noteiktos pienākumus personām, kuras darbojas kā darba devēji mājsaimniecībā, kurā darbs tiek veikts.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Definīcijas

Definīcijas

1.  Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1.  Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(a)  “darbinieks” ir fiziska persona, kas noteiktu laikposmu sniedz pakalpojumus citai personai vai citas personas vadībā, par to saņemot atlīdzību;

 

(b)  “darba devējs” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas ir tieša vai netieša puse darba attiecībās ar darbinieku;

 

(c)  “darba attiecības” ir darba attiecības starp darbiniekiem un darba devējiem, kā definēts iepriekš;

a)  “darba attiecības” ir darba attiecības starp darbiniekiem un darba devējiem;

(d)  “darba grafiks” ir grafiks, kurā noteiktas stundas un dienas, kad darbu sāk un beidz;

b)  “darba grafiks” ir grafiks, kurā noteiktas stundas un dienas, kad darbu sāk un beidz;

(e)  “atsauces stundas un dienas” ir laika nišas noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma;

c)  “atsauces stundas un dienas” ir laika nišas noteiktās dienās, kurās var veikt darbu.

2.  Šajā direktīvā terminiem “mikrouzņēmums”, “mazs uzņēmums” un “vidējs uzņēmums” ir tāda nozīme, kāda noteikta Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem43 vai jebkurā turpmākā tiesību aktā, ar ko aizstāj minēto ieteikumu.

2.  Šajā direktīvā terminiem “mikrouzņēmums”, “mazs uzņēmums” un “vidējs uzņēmums” ir tāda nozīme, kāda noteikta Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem43 vai jebkurā turpmākā tiesību aktā, ar ko aizstāj minēto ieteikumu.

________________________________

__________________________________

43 OV L 124/36, 20.5.2003.

43 OV L 124/36, 20.5.2003.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

 

Informācijas sniegšana

 

Darba devējs sniedz katram darbiniekam informāciju, kas tiek prasīta saskaņā ar šo direktīvu, rakstiski, drukātā veidā vai elektroniski ar nosacījumu, ka darbiniekam elektroniskā informācija ir pieejama, darbinieks apstiprina tās saņemšanu un to var saglabāt un izdrukāt.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējiem ir jāinformē darbinieki par darba attiecību būtiskajiem elementiem.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējiem ir jāinformē darbinieki par darba attiecību būtiskajiem elementiem neatkarīgi no darba līguma veida.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktā minētajā informācijā ietver:

2. Šā panta 1. punktā minētajā informācijā ietver vismaz:

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darba attiecību pušu identitāti;

a)  darba attiecību pušu identitāti, tostarp vismaz vārdu un uzvārdu/nosaukumu, adresi un, ja tādi ir, juridiskos pārstāvjus;

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darba vietu; ja nav noteiktas vai pamata darba vietas, tad norāda, ka darbinieks ir nodarbināts vairākās vietās vai var brīvi noteikt savu darba vietu, kā arī reģistrēto uzņēmējdarbības vietu vai attiecīgā gadījumā darba devēja dzīvesvietu;

b)  darba vietu; ja nav noteiktas vai pamata darba vietas, tad norāda, ka darbinieks ir nodarbināts vairākās vietās vai var brīvi noteikt savu darba vietu, kā arī reģistrēto uzņēmējdarbības vietu vai attiecīgā gadījumā darba devēja dzīvesvietu; ja darbinieks strādā dažādās vietās, pasākumus un noteikumus, kas ir ieviesti, lai darbinieks varētu nokļūt šajās darba vietās, attiecīgo procedūru, paziņošanas termiņu;

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  pagaidu darba attiecību gadījumā to beigu datumu vai paredzamo ilgumu;

e)  pagaidu darba attiecību gadījumā — to beigu datumu vai paredzamo ilgumu, un pagaidu darba aģentūras darbinieku gadījumā — to uzņēmumu nosaukumus, kas izmanto šo darbaspēku;

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  tiesības uz darba devēja sniegtu apmācību;

g)  tiesības uz apmācību, kas darba devējam ir jāsniedz saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem un attiecīgiem koplīgumiem vai saskaņā ar darba devēja vispārīgo apmācības politiku;

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, ko darbinieks ir tiesīgs izmantot, vai, ja to nevar norādīt informācijas sniegšanas brīdī, norāda procedūras šāda atvaļinājuma piešķiršanai un noteikšanai;

h)  apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, ko darbinieks ir tiesīgs izmantot, vai, ja to nevar norādīt informācijas sniegšanas brīdī, norāda procedūras šādu atvaļinājuma tiesību piešķiršanai un noteikšanai;

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  procedūru, tostarp paziņošanas termiņu, kas jāievēro darba devējam un darbiniekam, ja to darba attiecības tiek pārtrauktas, vai, ja paziņošanas termiņu nevar norādīt informācijas sniegšanas brīdī, norāda metodi šāda paziņošanas termiņa noteikšanai;

i)  procedūru, tostarp paziņošanas termiņus, kas jāievēro darba devējam un darbiniekam, ja to darba attiecības tiek pārtrauktas, vai, ja paziņošanas termiņus nevar norādīt informācijas sniegšanas brīdī, norāda metodi šādu paziņošanas termiņu noteikšanai, kā arī formālas prasības, ko piemēro paziņojumam par darba attiecību izbeigšanu, un termiņu, kādā jāiesniedz prasība par darba attiecību pārtraukšanas apstrīdēšanu;

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  darbiniekam paredzētās atlīdzības sākotnējo pamatsummu, citas sastāvdaļas, izmaksas biežumu un veidu;

j)  darbiniekam paredzētās atlīdzības sākotnējo pamatsummu, citas sastāvdaļas, piemēram, piemaksas, apmaksu par virsstundu darbu, maksājumus natūrā vai citas tiesības, ko norāda atsevišķi, izmaksas biežumu un veidu;

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  ja darba grafiks ir pilnīgi vai lielākoties nemainīgs, darbinieka parastās darba dienas vai nedēļas ilgumu un noteikumus par virsstundu darbu un atalgojumu;

k)  darbinieka parastās darba dienas vai nedēļas ilgumu un attiecīgos gadījumos noteikumus par darbu laikā, kas nav parastā darba diena vai nedēļa, tostarp kārtību par maiņu darbu un virsstundu darbu, un saprātīgu iepriekšēju brīdinājumu un atalgojumu par šādu darbu;

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – l apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(l)  ja darba grafiks ir pilnīgi vai lielākoties mainīgs, principu, ka darba grafiks ir mainīgs, garantēto apmaksāto stundu skaitu, atlīdzību par darbu, kas veikts papildus garantētajām stundām un, ja darba grafiku pilnībā vai lielākoties nosaka darba devējs:

l)  ja darbinieka darba grafiks ir pilnīgi vai galvenokārt mainīgs, darba devējs informē darbinieku par:

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – l apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia)  principu, ka darba grafiks ir mainīgs, garantēto apmaksāto stundu skaitu un atlīdzību par darbu, kas veikts papildus minētajām garantētajām stundām;

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – l apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  minimālo laiku, kādā darbiniekam jāsaņem iepriekšējs paziņojums pirms darba uzdevuma sākšanas;

ii)  minimālo laika posmu, kādā darbiniekam jāsaņem iepriekšējs paziņojums pirms darba uzdevuma sākšanas, un darba devējam noteikto termiņu, kurā var atcelt darba uzdevumu pēc tam, kad darbinieks to ir pieņēmis;

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m)  koplīgumus, kas reglamentē darbinieka darba nosacījumus; gadījumā, ja koplīgumus ir noslēgušas īpašas kopīgas struktūras vai iestādes ārpus uzņēmuma, norāda tās kompetentās struktūras vai kopīgās iestādes nosaukumu, kurā līgumi noslēgti;

m)  koplīgumus, kas reglamentē darbinieka darba nosacījumus; gadījumā, ja koplīgumus ir noslēgušas īpašas kopīgas struktūras vai iestādes ārpus uzņēmuma, norāda tās kompetentās struktūras vai kopīgās iestādes nosaukumu, kurā līgumi noslēgti, un to darbības termiņus, ja tādi ir paredzēti;

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ma apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ma)  darbinieku un/vai arodbiedrību pārstāvju kontaktinformāciju;

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – na apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

na)  ja par to ir atbildīgs darba devējs, pierādījumu reģistrācijai n) apakšpunktā minētajā(-ās) sociālā nodrošinājuma iestādē(-ēs);

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 2. punkta f) – k) apakšpunktā un n) apakšpunktā minēto informāciju vajadzības gadījumā var sniegt atsauci uz normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, kas reglamentē šos īpašos jautājumus.

3.  Šā panta 2. punkta f) – k) apakšpunktā un n) apakšpunktā minēto informāciju vajadzības gadījumā var sniegt kopā ar atsauci uz normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, kas reglamentē šos īpašos jautājumus.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka stažieriem tiek sniegta visa viņiem nepieciešamā informācija attiecībā uz viņu stažēšanos un darba plānu, jo īpaši informācija par viņu darba laiku un stažēšanās ilgumu, atalgojumu un attiecīgā gadījumā par visiem ar algu saistītajiem pabalstiem, viņu darba tiesībām un pienākumiem, detalizēta informācija par viņu stažēšanās uzraugiem un viņu pienākumiem un par stažieriem piemērojamajiem novērtēšanas un izaugsmes mērķiem un metodiku.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Dalībvalstis attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem nosaka samērīgā laika minimumā sniegtu iepriekšējo paziņojumu, ko darbinieks saņem pirms darba uzdevuma sākuma, kā noteikts 2. punkta l) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šā panta 3. panta 2. punktā minēto informāciju dokumenta veidā sniedz darbiniekam individuāli ne vēlāk kā pirmajā darba attiecību dienā. Šo dokumentu var sniegt elektroniski, ja vien tas ir viegli pieejams darbiniekam un to var saglabāt un izdrukāt.

1.  Šīs direktīvas 3. panta 2. punkta a) – f) apakšpunktā, i) – l) apakšpunktā un na) apakšpunktā minēto informāciju rakstiski sniedz darbiniekam individuāli ne vēlāk kā pirmajā darba attiecību dienā.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Citu šīs direktīvas 3. panta 2. punktā minēto informāciju rakstiski sniedz darbiniekam septiņu dienu laikā no darba attiecību sākuma.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Šā panta 1.a punktā noteiktais termiņš nepārsniedz līguma termiņu.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis izstrādā 1. punktā minētā dokumenta veidnes un paraugus un nodod tos darbiniekiem un darba devējiem, tostarp darot tos pieejamus vienotā oficiālā valsts tīmekļa vietnē un citos piemērotos veidos.

2.  Dalībvalstis pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem izstrādā 1. punktā minētā dokumenta veidnes un paraugus un nodod tos darbiniekiem un darba devējiem, tostarp darot tos pieejamus vienotā oficiālā valsts tīmekļa vietnē un citos piemērotos veidos.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas darba devējam jāpaziņo par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, kuri reglamentē piemērojamo tiesisko regulējumu, parasti ir pieejama bez maksas skaidrā, pārredzamā, izsmeļošā un viegli pieejamā veidā attālināti un izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp esošos Savienības pilsoņu un uzņēmumu tiešsaistes portālus.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas darba devējam jāpaziņo par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai vispārēji piemērojamiem koplīgumiem, kuri reglamentē piemērojamo tiesisko regulējumu, parasti ir pieejama bez maksas skaidrā, pārredzamā, izsmeļošā un viegli pieejamā veidā attālināti un izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp esošos Savienības pilsoņu, arodbiedrību un uzņēmumu tiešsaistes portālus.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Par izmaiņām, kas tikai atspoguļo izmaiņas normatīvajos un administratīvajos aktos vai koplīgumos, vai darba padomes līgumos, var paziņot, norādot atsauci uz to atjaunināto versiju.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildu informācija darbiniekiem, kuri norīkoti vai nosūtīti uz ārvalstīm

Papildu informācija darbiniekiem, kuri nosūtīti uz ārvalstīm

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja darbiniekam ir jāstrādā kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš parasti strādā, 4. panta 1. punktā minēto dokumentu izsniedz pirms darbinieka aizbraukšanas un tajā ietver vismaz šādu papildu informāciju:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja darbiniekam ir jāstrādā kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš parasti strādā, darba devējs 4. panta 1. punktā minēto dokumentu izsniedz pirms darbinieka aizbraukšanas un dokumentā ietver vismaz šādu papildu informāciju:

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  valsts vai valstis, kurās tiks veikts darbs, un tā ilgums;

a)  valsts vai valstis, kā arī vieta vai vietas, kurās tiks veikts darbs, un tā paredzamais ilgums;

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  attiecīgā gadījumā naudas pabalsti vai pabalsti natūrā saistībā ar darba uzdevumu(-iem), kas norīkoto darbinieku, uz kuriem attiecas Direktīva 96/71/EK, gadījumā ietver īpašas piemaksas par norīkošanu darbā un kārtību, kādā atlīdzina ceļa, mājokļa un uzturēšanās izdevumus;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  attiecīgā gadījumā nosacījumi, kas reglamentē darbinieka repatriāciju.

d)  nosacījumi, kas reglamentē darbinieka repatriāciju.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju vajadzības gadījumā var sniegt kā atsauci uz normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, kas reglamentē šos īpašos jautājumus.

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju vajadzības gadījumā var sniegt kā atsauci uz normatīvo un administratīvo aktu vai koplīgumu īpašajiem noteikumiem, kas reglamentē šos īpašos jautājumus, ja šādi koplīgumi darbiniekiem ir viegli pieejami.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja vien dalībvalstis nenosaka citādi, 1. un 2. punktu nepiemēro, ja katra darba periods ārpus dalībvalsts, kurā darbinieks parasti strādā, ir četras secīgas nedēļas vai mazāk.

4.  Ja vien dalībvalsts tiesību aktā, kas reglamentē darba līguma nosacījumus, nav noteikts citādi, 1. un 2. punktu nepiemēro, ja katra darba periods ārpus dalībvalsts, kurā darbinieks parasti strādā, ir četras secīgas nedēļas vai mazāk.

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja darba attiecībām ir piemērojams pārbaudes laiks, dalībvalstis nodrošina, ka šis pārbaudes laiks nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ieskaitot jebkādu pagarinājumu.

1.  Ja darba attiecībām ir piemērojams pārbaudes laiks, dalībvalstis nodrošina, ka šis pārbaudes laiks nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Gadījumā, ja līgums ir noslēgts uz fiksētu termiņu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, pārbaudes laiks nepārsniedz 25 % no līguma darbības gaidāmā ilguma. Ja līgums tiek atjaunots, darba attiecībām nepiemēro jaunu pārbaudes laiku. Laiks, kas nostrādāts vienā uzņēmumā, grupā vai struktūrā, tiek ieskaitīts pārbaudes laikā.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var paredzēt ilgākus pārbaudes periodus, ja to pamato darba veids vai tas ir darbinieka interesēs.

2.  Dalībvalstis izņēmuma gadījumā un pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem var paredzēt ilgākus pārbaudes periodus, kas nepārsniedz deviņus mēnešus, ja to pamato darba veids, piemēram, darbs vadošā amatā vai gadījumos, kad pārbaudes laikā netiek piemērota nodarbinātības aizsardzība.

 

Pārbaudes periods nekavē darbinieku tiesību uzkrāšanos saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

 

Pārbaudes laikā darbiniekiem ir šajā direktīvā noteiktās tiesības.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja darbinieks pastāvīgi nav atradies darbā ilgas slimības vai ilgstoša atvaļinājuma dēļ, dalībvalstis atkarībā no darbinieka un darba devēja sākotnējās vienošanās var paredzēt iespēju pārbaudes laiku pagarināt, lai gan darba devējs, gan darbinieks pārliecinātos par to, vai darbs atbilst viņu attiecīgajām vēlmēm un prasībām. Nekādā gadījumā nepastāv iespēja pārbaudes laiku pagarināt vienpusēji.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējs neaizliedz darbiniekiem ārpus šā darba devēja noteiktā grafika strādāt pie citiem darba devējiem.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējs neaizliedz un neliek šķēršļus darbiniekiem strādāt pie citiem darba devējiem un nepiemēro viņiem par to sankcijas.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka uz darbiniekiem, kuriem ir darba attiecības vairāk nekā vienā darba vietā, attiecas vispārējās minimālās drošības un veselības prasības attiecībā uz darba laika organizēšanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK1a.

 

________________________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tomēr darba devēji var noteikt nesavienojamības nosacījumus, ja šādi ierobežojumi ir pamatoti ar leģitīmiem iemesliem, piemēram, lai aizsargātu komercnoslēpumus vai izvairītos no interešu konflikta.

2.  Dalībvalstis pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem var paredzēt nosacījumus par to, kā darba devēji izmanto nesavienojamības ierobežojumus, proti, ierobežojumus strādāt pie īpašām darba devēju kategorijām pienācīgi pamatotu un objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar veselību un drošību, uzņēmējdarbības konfidencialitātes aizsardzību, civildienesta integritāti vai interešu konflikta novēršanu.

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties mainīgs un to pilnībā vai lielākoties nosaka darba devējs, darba devējs var prasīt darbiniekam strādāt tikai tad, ja:

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties mainīgs, darba devējs neprasa darbiniekam strādāt, ja vien nav izpildīti abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbs notiek iepriekš noteiktās atsauces stundās un atsauces dienās, kas rakstiski noteiktas, sākot darba attiecības, saskaņā ar 3. panta 2. punkta l) apakšpunkta i) punktu, un

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darba devējs ir iepriekš samērīgā termiņā informējis darbinieku par darba uzdevumu saskaņā ar 3. panta 2. punkta l) apakšpunkta ii) punktu.

b)  darba devējs iepriekš samērīgā termiņā informē darbinieku par darba uzdevumu saskaņā ar 3. panta 2. punkta l) apakšpunkta ii) punktu. Dalībvalstis nosaka šo termiņu pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem.

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ja viena vai abas no 1. punktā minētajām prasībām netiek izpildītas, darbiniekam ir tiesības atteikties no darba uzdevuma un atteikums nerada nelabvēlīgas sekas.

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Ja darba devējs atceļ darba uzdevumu pēc 3. panta 2. punkta l) apakšpunkta ii) punktā noteiktā termiņa, darbiniekam ir tiesības saņemt atalgojumu par darba laiku, uz kuru attiecās paziņojums.

Dalībvalstis pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem var noteikt pirmajā daļā minēto termiņu.

Pirmajā daļā minētais atalgojums nav atkarīgs no turpmāku darba uzdevumu uzticēšanas.

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

 

Papildpasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta lielāka paredzamība attiecībā uz līgumiem par darbu pēc pieprasījuma

 

1.  Dalībvalstis var aizliegt darba attiecības, kurās pirms darba attiecību sākšanās nav paredzēts iepriekš noteikts garantētu apmaksāto stundu skaita minimums.

 

2.  Ja nav ieviesti juridiski pasākumi, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu, kas varētu rasties, izmantojot līgumus par darbu pēc pieprasījuma, jo īpaši, ja darba attiecībās nav paredzēts iepriekš noteikts garantēto apmaksāto stundu skaita minimums, dalībvalstis pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, ņemot vērā konkrēto nozaru un/vai kategoriju darbinieku vajadzības, ievieš šādus pasākumus:

 

i)  prasību darba devējiem norādīt kompetentajām iestādēm objektīvus iemeslus šādu līgumu izmantošanai, kā arī faktisku kopējo laika ierobežojumu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, šāda līguma izmantošanai saistībā ar attiecīgajiem darbiniekiem;

 

ii)  no sešiem mēnešiem pēc darba attiecību sākuma — vienkāršu prezumpciju saistībā ar darba līgumu, turpmākajiem sešiem mēnešiem paredzot vismaz 75 % no iepriekšējos sešos mēnešos nostrādāto stundu skaita neatkarīgi no sadalījuma pa mēnešiem;

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darbinieki ar vismaz sešu mēnešu darba stāžu pie viena un tā paša darba devēja var pieprasīt nodarbinātības veidu ar paredzamākiem un drošākiem darba nosacījumiem, ja tādi ir pieejami.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darbinieki, kas sešus mēnešus nepārtraukti snieguši pakalpojumus vienam un tam pašam darba devējam, pēc jebkādas obligātas apmācības un pārbaudes laika beigām saņem pamatotu rakstisku atbildi uz pieprasījumu par pāreju uz paredzamāku nodarbinātības veidu, ja tāds ir pieejams. Sešu mēnešu nepārtrauktajā pakalpojumu sniegšanas laikā iekļauj laiku, kas nostrādāts pie visiem darba devējiem, kuri veido vienu un to pašu uzņēmumu, grupu vai vienību vai pieder vienam un tam pašam uzņēmumam, grupai vai vienībai. Dalībvalstis var ierobežot šādu atbilžu sniegšanas biežumu.

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darba devējs sniedz rakstisku atbildi viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Attiecībā uz fiziskām personām, kas rīkojas darba devēja statusā, un mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstis var paredzēt, ka šo termiņu var pagarināt ne vairāk kā līdz trim mēnešiem, un var atļaut sniegt mutisku atbildi uz šā paša darbinieka iesniegtiem turpmākiem, līdzīgiem pieprasījumiem, ja atbildes pamatojums attiecībā uz darbinieka situāciju nav mainījies.

2.  Darba devējs pienācīgi izskata pieprasījumu un sniedz pienācīgi pamatotu rakstisku atbildi viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Attiecībā uz fiziskām personām, kas rīkojas darba devēja statusā, un mikrouzņēmumiem, dalībvalstis var atļaut sniegt mutisku atbildi uz šā paša darbinieka iesniegtiem turpmākiem, līdzīgiem pieprasījumiem, ja atbildes pamatojums attiecībā uz darbinieka situāciju nav mainījies.

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Šis pants neskar Direktīvu 97/81/EK, 99/70/EK un 2008/104/EK.

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Informācija par brīvajām darba vietām

 

Dalībvalstis nodrošina, ka visi darbinieki, tostarp arī tie, kas atrodas ilgstošā atvaļinājumā, tiek informēti par iekšējo paaugstināšanas amatā procesu un amata vietu atbrīvošanos uzņēmumā vai iestādē, lai veicinātu darbinieku profesionālās darbības attīstību. Šādu informāciju var sniegt vispārējā paziņojumā, kas tiek izsūtīts pa e-pastu vai izvietots tiešsaistē vai citā piemērotā vietā uzņēmumā vai darba devēja telpās.

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apmācība

Obligātā apmācība

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Savienības vai valstu tiesību aktos vai attiecīgajos koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam jāapmāca darbinieki, lai tie veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, dalībvalstis nodrošina, ka šāda apmācība darbiniekiem tiek sniegta bez maksas.

Ja darba devēji vai Savienības vai valstu tiesību akti, attiecīgie koplīgumi vai iekšējie noteikumi paredz, ka darbiniekiem darba attiecību laikā, tostarp pirms faktiskas darba sākšanas ir jāpabeidz obligāta apmācība, kas nepieciešama, lai viņi veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, vai ko darba devējs prasa attiecīgā darba veikšanai, dalībvalstis nodrošina, ka šāda apmācība darbiniekiem tiek sniegta bez maksas.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Izņemot pamatotus gadījumus, attiecībā uz kuriem tiek norādīti iemesli, apmācība notiek darba laikā. To uzskata par darba laiku. Darbiniekam ir tiesības saņemt tādu pašu atalgojumu kā par darbu.

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var atļaut sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi slēgt koplīgumus, kuros, vienlaikus ievērojot vispārējo darbinieku aizsardzību, nosaka pasākumus attiecībā uz darbinieku darba nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kas minēti 7. – 11. pantā.

Dalībvalstis mudina sociālos partnerus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi paaugstināt vai uzturēt augstu sociālā dialoga norises līmeni, lai pastiprinātu savu lomu, un vest sarunas par koplīgumiem un slēgt un īstenot tos atbilstīgā līmenī vai uzturēt tos.

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var atļaut tiem sociālajiem partneriem, kuri nodrošina vislabāko pārstāvību valsts vai nozares līmenī, vest sarunas par koplīgumiem un slēgt un īstenot tos atbilstīgā līmenī, ieviest tādus pasākumus attiecībā uz darbinieku darba nosacījumiem, ar kuriem tiek pielāgoti, papildināti vai uzlaboti III nodaļā paredzētie noteikumi ar nosacījumu, ka tie atbilst šajā direktīvā noteiktajām minimālajām prasībām, un uzturēt noslēgtos koplīgumus, ja tajos tiek ievērots vispārējs darbinieku aizsardzības līmenis.

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Vienlīdzīga samaksa

 

Dalībvalstis nodrošina, ka visiem darbiniekiem neatkarīgi no to nodarbinātības statusa tiek piemērots vienlīdzīgas samaksas un vienlīdzīgu noteikumu un nosacījumu princips. Dalībvalstis nodrošina diskriminācijas atcelšanu attiecībā uz visiem atalgojuma aspektiem un nosacījumiem, kā arī nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem. Šajā ziņā nodarbinātības statusam nav nozīmes.

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja darbinieks nav savlaicīgi saņēmis visus 4. panta 1. punktā, 5. pantā vai 6. pantā minētos dokumentus vai daļu no tiem un darba devējs nav novērsis šīs nepilnības 15 dienu laikā no to paziņošanas, piemēro vienu no šīm sistēmām:

Ja darbinieks nav savlaicīgi saņēmis visus 4. panta 1. punktā, 5. pantā vai 6. pantā minētos dokumentus vai daļu no tiem un darba devējs nav novērsis šīs nepilnības 15 dienu laikā no to paziņošanas, piemēro abas minētās sistēmas:

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uz darbinieku attiecina labvēlīgas prezumpcijas, ko noteikusi dalībvalsts. Ja sniegtā informācija neietver informāciju, kas minēta 3. panta 2. punkta e), f), k) vai l) apakšpunktā, labvēlīgas prezumpcijas ietver prezumpciju, ka darbiniekam attiecīgi ir beztermiņa darba attiecības, ka nav pārbaudes laika vai darbiniekam ir pilna laika amats. Darba devējiem ir iespēja atspēkot šīs prezumpcijas; vai

a)  uz darbinieku attiecina labvēlīgas prezumpcijas, ko noteikusi dalībvalsts. Ja sniegtā informācija neietver informāciju, kas minēta 3. panta 2. punkta e), f), k) vai l) apakšpunktā, labvēlīgas prezumpcijas ietver prezumpciju, ka darbiniekam attiecīgi ir beztermiņa darba attiecības, ka nav pārbaudes laika vai darbiniekam ir pilna laika amats. Darba devējiem ir iespēja atspēkot šīs prezumpcijas, un

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darbiniekam ir iespēja savlaicīgi iesniegt sūdzību kompetentai iestādei. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sūdzība ir pamatota, tā pieprasa attiecīgajam(-iem) darba devējam(-iem) sniegt trūkstošo informāciju. Ja darba devējs nesniedz trūkstošo informāciju 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, iestāde var piemērot atbilstīgu administratīvu sodu pat tad, ja darba attiecības ir beigušās. Darba devējiem ir iespēja iesniegt administratīvu sūdzību par lēmumu, ar ko piemēro sodu. Par kompetentajām iestādēm dalībvalstis var norīkot jau esošās struktūras.

b)  darbiniekam ir iespēja savlaicīgi iesniegt sūdzību kompetentai iestādei un saņemt pienācīgu atbildi pieņemamā laikā. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sūdzība ir pamatota, tā pieprasa attiecīgajam(-iem) darba devējam(-iem) sniegt trūkstošo informāciju. Ja darba devējs nesniedz trūkstošo informāciju kompetentās iestādes noteiktajā laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, iestāde var piemērot atbilstīgu administratīvu sodu pat tad, ja darba attiecības ir beigušās. Darba devējiem ir iespēja iesniegt administratīvu sūdzību par lēmumu, ar ko piemēro sodu. Par kompetentajām iestādēm dalībvalstis var norīkot jau esošās struktūras.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Faktu pārākums

 

Nodarbinātības attiecību esamību nosaka, pamatojoties uz faktiem, kas saistīti ar darba faktisko izpildi, nevis pamatojoties uz to, kā puses apraksta šīs attiecības.

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ievieš pasākumus, kas nepieciešami, lai darbiniekus, ieskaitot darbiniekus, kuri ir darba ņēmēju pārstāvji, aizsargātu pret tādu nelabvēlīgu darba devēja attieksmi vai tādām nelabvēlīgām sekām, kuru iemesls ir sūdzība, kas iesniegta darba devējam, vai tiesvedība, kas ierosināta ar mērķi panākt, ka tiek ievērotas šajā direktīvā noteiktās tiesības.

Dalībvalstis ievieš pasākumus, kas nepieciešami, lai visus darbiniekus neatkarīgi no viņu darba attiecību veida un ilguma, ieskaitot darbiniekus, kuri ir darbinieku un arodbiedrības pārstāvji, aizsargātu pret tādu nelabvēlīgu darba devēja attieksmi vai tādām nelabvēlīgām sekām, kuru iemesls ir šajā direktīvā noteikto tiesību īstenošana.

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai aizliegtu atlaist vai līdzvērtīgi rīkoties un jebkādi gatavoties atlaist darbiniekus, pamatojoties uz to, ka viņi ir izmantojuši tiesības, kas paredzētas šajā direktīvā.

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai aizliegtu atlaist darbiniekus vai rīkoties līdzvērtīgi, pamatojoties uz to, ka viņi ir izmantojuši tiesības, kas paredzētas šajā direktīvā. Šie pasākumi ietver arī tiesības uz atjaunošanu darbā.

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbinieki, kuri uzskata, ka ir atlaisti vai tiem piemēroti pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību, pamatojoties uz to, ka šie darbinieki ir izmantojušas šajā direktīvā paredzētās tiesības, var pieprasīt, lai darba devējs atlaišanu vai līdzvērtīgus pasākumus pienācīgi pamato. Darba devējs šādu pamatojumu sniedz rakstiski.

2.  Darbinieki, kuri attiecīgā gadījumā pēc pārbaudes laika beigām uzskata, ka ir atlaisti vai tiem piemēroti pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību, pamatojoties uz to, ka šie darbinieki ir izmantojušas šajā direktīvā paredzētās tiesības, var pieprasīt, lai darba devējs atlaišanu vai līdzvērtīgus pasākumus pienācīgi pamato. Darba devējs šādu pamatojumu sniedz rakstiski. Dalībvalstis nodrošina, ka termiņš prasības celšanai pret atlaišanu tiek apturēts, kamēr darbinieks nav no darba devēja saņēmis pamatotu rakstisku paskaidrojumu.

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Dalībvalstis ļauj arodbiedrībām censties veikt pārstāvības darbības, kuru mērķis ir aizsargāt darbinieku kolektīvās intereses saistībā ar šo direktīvu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/22/EK1a noteikumiem.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (kodificēta versija) (OV L 110, 1.5.2009., 30. lpp.).

Grozījums Nr.    121

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b  Ja darba devējs nesniedz pienācīgu pamatojumu atlaišanai vai līdzvērtīgai rīcībai saskaņā ar 2. punktu, tiek prezumēts, ka darbinieks ir atlaists, pamatojoties uz to, ka viņš ir izmantojis šajā direktīvā paredzētās tiesības. Juridiskās sekas, kas izriet no jebkādas gatavošanās atlaišanai vai atlaišanas, pamatojoties uz šajā direktīvā noteikto tiesību izmantošanu, ir spēkā neesošas.

Grozījums Nr.    122

Direktīvas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Pienākums sniegt pierādījumus nodarbinātības attiecību esībai

 

Pienākums sniegt pierādījumus nodarbinātības attiecību neesībai gulstas uz fizisku vai juridisku personu, kas ir identificējama kā darba devējs.

Grozījums Nr.    123

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, vai arī agrāk jau spēkā esoši noteikumi, kas attiecas uz tiesībām, kuras ir šīs direktīvas darbības jomā. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek piemērotas. Sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Sankciju forma var būt naudas sods. Sankcijās var ietilpt arī kompensācijas maksāšana.

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, vai arī agrāk jau spēkā esoši noteikumi, kas attiecas uz tiesībām, kuras ir šīs direktīvas darbības jomā. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek piemērotas. Sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Sankciju forma var būt naudas sods. Sankcijās var ietilpt arī atbilstīgas un samērīgas kompensācijas maksāšana.

Grozījums Nr.    124

Direktīvas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.a pants

 

Vienlīdzīga attieksme

 

Dalībvalstis nodrošina:

 

a)  ka vienlīdzīgas samaksas un vienlīdzīgu noteikumu un nosacījumu princips tiek piemērots visiem darbiniekiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa iepretim salīdzināmajiem pastāvīgajiem darbiniekiem;

 

b)  ja tajā pašā uzņēmumā nav salīdzināma pastāvīgā darbinieka, salīdzināšanu izdara, atsaucoties uz piemērojamo kolektīvo līgumu vai, ja nav piemērojama kolektīvā līguma, saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kolektīvajiem līgumiem vai praksi;

 

c)  diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz visiem atalgojuma aspektiem un nosacījumiem, kā arī nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem neatkarīgi no nodarbinātības statusa.

Grozījums Nr.    125

Direktīvas priekšlikums

18.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.b pants

 

Sociālās aizsardzības pieejamība

 

Dalībvalstis nodrošina, ka darbiniekiem ir pieejama sociālā aizsardzība, attiecinot formālo segumu obligātā kārtā uz visiem darbiniekiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības attiecību veida.

Grozījums Nr.    126

Direktīvas priekšlikums

18.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

18.c pants

 

Drošība un veselības aizsardzība darbā

 

Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem mainīgos darba grafikos un mainīgās atsauces stundās/dienās ir pieejama drošība un veselības aizsardzība, profilakses pakalpojumi un darba būtībai atbilstīgi līdzekļi drošībai un veselības aizsardzībai darbā.

Grozījums Nr.    127

Direktīvas priekšlikums

19. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Labvēlīgāki noteikumi

Aizsardzības līmeņa saglabāšana un labvēlīgāki noteikumi

Grozījums Nr.    128

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī direktīva nav pietiekams pamats, lai samazinātu vispārējo aizsardzības līmeni, kas darbiniekiem jau piešķirts dalībvalstīs.

1.  Šī direktīva un pasākumi, kas pieņemti, lai to īstenotu, nav pietiekams pamats, un tos neizmanto un uz tiem neatsaucas, lai dalībvalstīs jebkādā veidā samazinātu, apgrūtinātu vai skartu tiesības un aizsardzības līmeni, kas darbiniekiem jau piešķirts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, koplīgumos vai tiesību praksē.

Grozījums Nr.    129

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi iesaista sociālos partnerus šīs direktīvas īstenošanā un nodrošina tiem visus vajadzīgos līdzekļus, lai šāda iesaistīšana būtu efektīva.

Grozījums Nr.    130

Direktīvas priekšlikums

20.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Pārbaudes un uzraudzība

 

Dalībvalstis nodrošina to, ka valstu struktūras un sociālie partneri veic efektīvas un atbilstošas pārbaudes, lai uzraudzītu un panāktu šīs direktīvas īstenošanu. Dalībvalstis nodrošina, ka šīm struktūrām un sociālajiem partneriem ir līdzekļi un atbilstoša un specifiska apmācība, lai veiktu šādas pārbaudes.

 

Komisija veicina attiecīgo ierēdņu apmaiņu un apmācību, kā arī sekmē un veicina paraugprakses iniciatīvas, tostarp sociālo partneru iniciatīvas Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    131

Direktīvas priekšlikums

20.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.b pants

 

Sūdzību procedūras atvieglošana

 

Dalībvalstis nodrošina efektīvus mehānismus, kurus darbinieki gadījumos, kad tiek pārkāptas viņu tiesības, kas izriet no šīs direktīvas, var izmantot, lai iesniegtu sūdzības vai nu tieši darba devējam, vai kā starpnieku izmantojot dalībvalstu ieceltas trešās personas, piemēram, arodbiedrības, citas apvienības vai dalībvalsts kompetentās iestādes, ja tā ir paredzēts valsts tiesiskajā regulējumā.

Grozījums Nr.    132

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā noteiktās tiesības un pienākumus piemēro esošām darba attiecībām, sākot no [spēkā stāšanās datums + 2 gadi]. Tomēr darba devēji sniedz vai papildina 4. panta 1. punktā, 5. pantā un 6. pantā minētos dokumentus tikai pēc darbinieka pieprasījuma. Ja šāda pieprasījuma nav, darbiniekiem nedrīkst liegt minimālās tiesības, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu.

Šajā direktīvā noteiktās tiesības un pienākumus piemēro esošām darba attiecībām, sākot no [spēkā stāšanās datums + 2 gadi]. Tomēr darba devēji sniedz vai papildina 4. panta 1. punktā, 5. pantā un 6. pantā minētos dokumentus tikai pēc darbinieka vai darbinieka pārstāvja pieprasījuma. Ja šāda pieprasījuma nav, darbiniekiem nedrīkst liegt minimālās tiesības, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr.    133

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem Savienības līmenī un ņemot vērā ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pārskata šīs direktīvas piemērošanu līdz [spēkā stāšanās datums + 8 gadi], lai vajadzības gadījumā ierosinātu nepieciešamos grozījumus.

Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem Savienības līmenī un ņemot vērā ietekmi uz mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pārskata šīs direktīvas piemērošanu līdz [spēkā stāšanās datums + pieci gadi], lai vajadzības gadījumā ierosinātu nepieciešamos grozījumus un uzlabojumus.

(1)

OV C ... / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)


PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikuma nolūks ir aizstāt 1991. gada Rakstiskā paziņojuma direktīvu (91/533/EEK) ar jaunu instrumentu, kas nodrošina darba nosacījumu pārredzamību visiem darbiniekiem un nosaka jaunu konkrētu tiesību kopumu, kas ļauj uzlabot darba nosacījumu paredzamību un drošību, jo īpaši netradicionālas nodarbinātības situācijā esošām personām. Priekšlikums balstīts uz Rakstiskā paziņojuma direktīvas REFIT novērtējuma(1) secinājumiem, kuros konstatēti trūkumi piemērošanas jomā un efektivitātē.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 154. pantu Komisija 2017. gada aprīlī un septembrī uzsāka divus konsultāciju posmus ar Eiropas sociālajiem partneriem. Starp sociālajiem partneriem notikušās diskusijas neļāva sākt dialoga procesu ar mērķi izveidot līgumattiecības, tostarp nolīgumus, šajā jautājumā, lai gan LESD 155. pantā šāda iespēja ir paredzēta.

Tā kā ir svarīgi konkretizēt ES saistības savu iedzīvotāju darba apstākļu uzlabošanas jomā, Komisija 2017. gada 21. decembrī pieņēma šo priekšlikumu(2). Ir būtiski svarīgi, lai abi likumdevēji pieņemtu izaicinājumu un apņemtos noslēgt nolīgumu par šiem nozīmīgajiem jautājumiem pirms Parlamenta pilnvaru termiņa beigām 2019. gadā, tā reaģējot uz iedzīvotāju gaidām un veicinot viņu labklājību.

Šai direktīvai, mūsuprāt, ir trīs mērķi. Pirmkārt, tā paredz iestāžu proklamācijā par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas kopīgi proklamēts Gēteborgā 2017. gada 17. novembrī(3), atzīto tiesību konkrētāku pilnveidošanu. Tās mērķis jo īpaši ir sekmēt vairāku pīlārā minēto principu īstenošanu, tostarp 5. un 7. principa īstenošanu, kas attiecīgi skar stabilu un pielāgojamu nodarbinātību un informāciju par nodarbinātības nosacījumiem un aizsardzību atlaišanas gadījumā.

Šajā direktīvā ir noteiktas dažas universālas minimālās tiesības Eiropas iedzīvotājiem un darba ņēmējiem un risināts spēcīgs sociālais pieprasījums un vēlme tuvināt iedzīvotājus Eiropas Savienībai, liekot viņiem just, ka Eiropa viņus ņem vērā un uz viņiem paļaujas, turklāt lielā mērā. Priekšlikumā jo īpaši ir noteikts pārbaudes laika ierobežojums līdz 6 mēnešiem, ja vien nav pamatots ilgāks termiņš, tiesības strādāt cita darba devēja labā, aizliedzot tā dēvētās ekskluzivitātes vai nesavienojamības klauzulas, kā arī tiesības uz lielāku darba laika paredzamību darbiniekiem ar mainīgu darba grafiku.

Ir skaidrs, ka būs jānosaka šādas minimālās universālās tiesības, sniedzot katrai dalībvalstij, kura to vēlas, iespēju šīs tiesības uzlabot un precizējot, ka to īstenošana praksē ir iespējama tikai katras dalībvalsts mērogā.

Tas nozīmē ne tikai subsidiaritātes principa piemērošanu, bet arī praktisku un decentralizācijas apsvērumu ievērošanu, jo katrs Eiropas darba tirgus ir saistīts ar gadsimtiem kultūras, dažādiem produktīvajiem apstākļiem, atšķirīgu finansiālo situāciju un pat ar dažādu klimatoloģiju.

Būtu absurdi plānot vienādošanu, un praktiskā īstenošana tiks veikta saskaņā ar katras dalībvalsts attiecīgajiem transponēšanas noteikumiem.

Vajadzētu arī norādīt, ka sociālā dialoga un koplīgumu nozīme ir pašā sociālās Eiropas kodolā un ka tāpēc lielāka nozīme ir jāpiešķir visu veidu sociālajam dialogam, lai pilnveidotu, papildinātu, uzlabotu, ieviestu praksē un nostiprinātu šādas minimālās tiesības valstu līmenī.

Otrkārt un šajā saistībā — direktīva lielā mērā palīdz izveidot sociālu tiesisko regulējumu un veidot brīvu konkurenci un pilnīgu mobilitāti iedzīvotājiem, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Faktiski, darbinieku un iedzīvotāju brīva mobilitāte ir starp būtiski svarīgajām Eiropas iedzīvotāju tiesībām un ir neaizstājams instruments, lai mazinātu bezdarbu un radītu ekonomisko un sociālo konverģenci.

Taču sociāla Eiropa paredz, ka šāda mobilitāte un brīva konkurence notiek saskaņā ar darbinieku pamattiesībām, kuru minimālais līmenis visiem ir vienāds. Nevar veikt konverģenci uz augšu, kavējot mobilitāti un konkurenci izmaksu ziņā, taču ir jānovērš, ka šāda konkurence rodas uz sociālo un darba tiesību rēķina, kas ir būtiski svarīgas darbiniekiem. Eiropai ir noteikumi, dažkārt ļoti detalizēti, labai vienotā tirgus darbībai un četru pārvietošanās pamatbrīvību attīstībai.

Pašlaik ir īstais brīdis izstrādāt minimālos noteikumus par darba attiecībām un darba ņēmēju tiesībām. Faktiski, direktīva — 27 gadus pēc 1991. gada Rakstiskā paziņojuma direktīvas — tos atjaunina un precizē. Vienotais tirgus netiks pabeigts un integrēts bez darba ņēmēju pārvietošanās brīvības pilnīgas izveides un izmantošanas, ne arī bez kopējiem minimālajiem noteikumiem par darba apstākļiem.

Visbeidzot, ir pavisam skaidrs, ka direktīva top arī, lai iekļautu jaunus nodarbinātības veidus, kā arī jau zināmos un tos, kas vēl radīsies jauno tehnoloģiju iespaidīgās attīstības dēļ. Šajā ziņā ierosinātā direktīva reaģē uz Parlamenta nesenajām rezolūcijām, kurās Komisija ir aicināta direktīvu pārskatīt, lai ņemtu vērā jaunus nodarbinātības veidus un nodrošinātu katram darbiniekam tiesību pamata kopumu neatkarīgi no līguma vai nodarbinātības attiecību veida(4).

Nav šaubu, ka Eiropa vēlas novērst jebkādu izmantošanu un jebkādu ar Eiropas sociālo modeli nesaderīgu aizsardzības trūkumu attiecībā uz darbiniekiem, kas nodevušies jauniem, elastīgākiem, radošākiem un pielāgojamākiem nodarbinātības veidiem, nezaudējot ne to elastīgo dinamiku (kas darbiniekam bieži vien ir arī priekšrocība), ne pielāgojamību; šādos jaunos nodarbinātības veidos būs jānovērš minimālo informētības un pārredzamības tiesību apdraudējums brīvajiem iedzīvotājiem, kuri meklē darbu. Ierosinātajā direktīvā paredzēts, ka visiem ES darba ņēmējiem tiek sniegta atjaunināta un detalizēta informācija par darba attiecībām.

Turklāt ir atzinīgi jānovērtē Komisijas iniciatīva, kurā precizēts direktīvas aptverto personu loks, definējot jēdzienu "darbinieks", pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) iedibināto judikatūru darbinieka statusa noteikšanai. Tas arī tiks paplašināts, samazinot dalībvalstu iespējas neiekļaut darbiniekus, kas uzņēmušies īstermiņa vai gadījuma darba attiecības.

(1)

1REFIT novērtējums par Rakstiskā paziņojuma direktīvu (Direktīva 91/533/EEK), SWD(2017)0205.

(2)

2"Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā", COM(2017)0797 - 2017/0355 (COD).

(3)

Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija, OV C 428, 13.12.2017., 10.–15. lpp.

(4)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūcija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūcija par darba apstākļiem un nestabilu nodarbinātību.


JuridiskāS komitejAS ATZINUMS (27.9.2018)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā

(COM(2017)0797 – C8-0006/2018 – 2017/0355(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Kostas Chrysogonos

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. pants paredz, ka katram darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstošiem darba nosacījumiem un uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz dienas un nedēļas atpūtas laiku, kā arī uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

(1)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. pants paredz, ka katram darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstošiem darba nosacījumiem un uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz dienas un nedēļas atpūtas laiku, kā arī uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. Šīs direktīvas mērķiem vajadzētu būt pilnīgā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo tiesību hartu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  2017. gada 17. novembrī Gēteborgā pasludinātā Eiropas sociālo tiesību pīlāra 7. princips paredz, ka, stājoties darba attiecībās, darbiniekiem ir tiesības uz rakstisku informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem konkrētajā nodarbinātības situācijā, arī pārbaudes periodā, un ka viņiem ir tiesības uz efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un — nepamatotas atlaišanas gadījumā — tiesības uz pārsūdzību un pienācīgu kompensāciju. 5. princips paredz, ka neatkarīgi no darba attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi attiecībā uz darba nosacījumiem, sociālās aizsardzības pieejamību un apmācību; tas paredz, ka būtu jānovērš tādas darba attiecības, kuru rezultātā rodas nedroši darba nosacījumi, tostarp aizliedzot nestandarta līgumu izmantošanu, jebkuram pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam un būtu jāveicina pāreja ceļā uz beztermiņa nodarbinātības veidiem.

(2)  2017. gada 17. novembrī Gēteborgā pasludinātā Eiropas sociālo tiesību pīlāra 7. princips paredz, ka, stājoties darba attiecībās, darbiniekiem ir tiesības uz rakstisku informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem konkrētajā nodarbinātības situācijā, arī pārbaudes periodā, un ka viņiem ir tiesības saņemt informāciju par atlaišanas iemesliem, kas tiek sniegta saprātīgā laikā pirms atlaišanas, un tiesības uz efektīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un — nepamatotas atlaišanas gadījumā — tiesības uz pārsūdzību un pienācīgu kompensāciju. 5. princips paredz, ka neatkarīgi no darba attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi attiecībā uz darba nosacījumiem, sociālās aizsardzības pieejamību un apmācību; tas paredz, ka būtu jānovērš tādas darba attiecības, kuru rezultātā rodas nedroši darba nosacījumi, tostarp aizliedzot nestandarta līgumu izmantošanu, jebkuram pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam un būtu jāveicina pāreja uz beztermiņa nodarbinātības veidiem, vienlaikus dodot darba devējiem nepieciešamo elastību pielāgoties pārmaiņām ekonomikā.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Kopš Padomes Direktīvas 91/533/EEK33 pieņemšanas darba tirgos demogrāfisku norišu un digitalizācijas dēļ ir notikušas būtiskas izmaiņas, radot jaunus nodarbinātības veidus, un tas ir sekmējis jaunu darbvietu radīšanu un darba tirgus izaugsmi. Jauni nodarbinātības veidi bieži vien nav tik regulāri vai stabili kā tradicionālās darba attiecības, un attiecīgajiem darbiniekiem tie ir mazāk paredzami, tādējādi radot neskaidrības par piemērojamām tiesībām un sociālo aizsardzību. Tādēļ šajā mainīgajā darba pasaulē darbiniekiem jābūt pilnībā informētiem par galvenajiem darba nosacījumiem, un šī informācija būtu jāsniedz rakstiski un savlaicīgi. Lai pienācīgi strukturētu jaunus nodarbinātības veidus, darbiniekiem Savienībā būtu jāparedz vairākas jaunas minimālās tiesības, kuru mērķis ir veicināt darba attiecību drošību un paredzamību, vienlaikus īstenojot augšupēju konverģenci dalībvalstīs un saglabājot darba tirgus pielāgojamību.

(3)  Kopš Padomes Direktīvas 91/533/EEK33 pieņemšanas darba tirgos demogrāfisku norišu un digitalizācijas dēļ, kā arī tādu darba tirgus pasākumu dēļ, kas izmanto vienpusēju pieprasījuma pieeju nolūkā liberalizēt un deregulēt darba tirgu, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas veicinājušas jaunu nodarbinātības veidu rašanos. Jauni nodarbinātības veidi bieži vien nav tik regulāri vai stabili kā tradicionālās darba attiecības, un attiecīgajiem darbiniekiem tie ir mazāk paredzami, tādējādi radot neskaidrības par piemērojamām tiesībām un sociālo aizsardzību un sekmējot neskaidrus vai negodīgus paņēmienus, kas destabilizē darba tirgu. Tādēļ šajā mainīgajā darba pasaulē neatkarīgi no nozares darbiniekiem jābūt pilnībā informētiem par galvenajiem darba nosacījumiem, un šī informācija būtu jāsniedz rakstiski un tik savlaicīgi, cik vien iespējams. Lai pienācīgi strukturētu jaunus nodarbinātības veidus, darbiniekiem Savienībā būtu jāparedz vairākas jaunas minimālās tiesības, kuru mērķis ir veicināt darba attiecību drošību un paredzamību, vienlaikus īstenojot augšupēju konverģenci dalībvalstīs un saglabājot darba tirgus pielāgojamību.

__________________

__________________

33 Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.).

33 Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.).

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Saskaņā ar Direktīvu 91/533/EEK vairumam darbinieku Savienībā ir tiesības saņemt rakstisku informāciju par viņu darba nosacījumiem. Tomēr Direktīva 91/533/EEK neattiecas uz visiem darbiniekiem Savienībā. Turklāt nepilnības aizsardzībā ir radušās attiecībā uz jauniem nodarbinātības veidiem, kas veidojušies saistībā ar norisēm darba tirgū kopš 1991. gada.

(4)  Saskaņā ar Direktīvu 91/533/EEK vairumam darbinieku Savienībā ir tiesības saņemt rakstisku informāciju par viņu darba nosacījumiem. Tomēr Direktīva 91/533/EEK neattiecas uz visiem darbiniekiem Savienībā. Turklāt nepilnības aizsardzībā ir radušās attiecībā uz jauniem nodarbinātības veidiem, kas veidoti ekonomisko, sociālo un darba tirgus pārmaiņu rezultātā kopš 1991. gada.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Tādēļ minimālās prasības attiecībā uz informāciju par būtiskiem darba attiecību aspektiem un attiecībā uz darba nosacījumiem, ko piemēro katram darbiniekam, būtu jānosaka Savienības līmenī, lai visiem darbiniekiem Savienībā nodrošinātu darba nosacījumu pienācīgu pārredzamību un paredzamību.

(5)  Tādēļ minimālie standarti attiecībā uz informāciju par būtiskiem darba attiecību aspektiem un attiecībā uz darba nosacījumiem, ko piemēro katram darbiniekam neatkarīgi no darba līguma veida un nodarbinātības veida, būtu jānosaka Savienības līmenī, lai visiem darbiniekiem Savienībā nodrošinātu vienādu darba nosacījumu pārredzamību, stabilitāti un paredzamību.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Šīs direktīvas mērķus — veicināt drošāku un paredzamāku darbaspēka piedāvājumu, vienlaikus nodrošinot darba tirgus pielāgojamību, piekļuvi inovācijai un labākus dzīves un darba apstākļus — var sasniegt, visiem darba ņēmējiem nodrošinot efektīvāku piekļuvi informācijai par darba apstākļiem, uzlabojot darba apstākļus, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem, kuru nodarbinātības veids ir jauns vai netipisks, īstenojot tiesību aktus efektīvāk un palielinot pārredzamību darba tirgū, vienlaikus izvairoties no pārmērīga sloga uzlikšanas jebkura lieluma uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktos paredzēto tiesību efektivitāti, būtu jāatjaunina Direktīvas 91/533/EEK aptverto personu loks. Eiropas Savienības Tiesa savā judikatūrā ir izvirzījusi darbinieka statusa34 noteikšanas kritērijus, kas ir piemēroti, lai noteiktu šīs direktīvas aptverto personu loku. Darbinieka definīcija 2. panta 1. punktā ir balstīta uz šiem kritērijiem. Tie nodrošina vienotu direktīvas aptverto personu loka īstenošanu, vienlaikus ļaujot valsts iestādēm un tiesām piemērot to konkrētām situācijām. Šīs direktīvas darbības jomā varētu ietvert mājsaimniecībās nodarbinātus darbiniekus, pēc pieprasījuma strādājošos darbiniekus, periodiska darba veicējus, kuponu sistēmas darbiniekus, platformā nodarbinātos darbiniekus, stažierus un mācekļus, ar nosacījumu, ka tie atbilst minētajiem kritērijiem.

(7)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktos paredzēto tiesību efektivitāti un nediskriminējošu piemērošanu, būtu jāatjaunina Direktīvas 91/533/EEK aptverto personu loks. Eiropas Savienības Tiesa savā judikatūrā ir izvirzījusi darbinieka statusa34 noteikšanas kritērijus, kas ir piemēroti, lai noteiktu šīs direktīvas aptverto personu loku. Darbinieka definīcija 2. panta 1. punktā ir jābalsta uz Tiesas un SDO izstrādātajiem kritērijiem. Tie nodrošina vienotu direktīvas aptverto personu loka īstenošanu, vienlaikus ļaujot valsts iestādēm un tiesām piemērot to konkrētām situācijām. Šīs direktīvas darbības jomā varētu ietvert mājsaimniecībās nodarbinātus darbiniekus, pēc pieprasījuma strādājošos darbiniekus, periodiska darba veicējus, kuponu sistēmas darbiniekus, platformā nodarbinātos darbiniekus, stažierus, mācekļus un pētniekus, ar nosacījumu, ka tie atbilst minētajiem kritērijiem.

__________________

__________________

34 1986. gada 3. jūlija spriedums lietā 66/85 Deborah Lawrie-Blum; 2010. gada 14. oktobra spriedums lietā C-428/09 Union Syndicale Solidaires Isère; 2015. gada 9. jūlija spriedums lietā C-229/14 Balkaya; 2014. gada 4. decembra spriedums lietā C-413/13 FNV Kunsten un 2016. gada 17. novembra spriedums lietā C-216/15, Ruhrlandklinik.

34 1986. gada 3. jūlija spriedums lietā 66/85 Deborah Lawrie-Blum; 2010. gada 14. oktobra spriedums lietā C-428/09 Union Syndicale Solidaires Isère; 2015. gada 9. jūlija spriedums lietā C-229/14 Balkaya; 2014. gada 4. decembra spriedums lietā C-413/13 FNV Kunsten un 2016. gada 17. novembra spriedums lietā C-216/15, Ruhrlandklinik.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Saskaņā ar SDO ieteikumu Nr. 198, kurā nevar skaidri noteikt, kas ir "būt kāda vadībā", ekonomiskā atkarība būtu jāuzskata par papildu pamatkritēriju, nosakot, vai persona ir darbinieks.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Saskaņā ar SDO ieteikumu Nr. 198 darba attiecību noteikšanas pamatā vajadzētu būt faktiem, kas saistīti ar darba faktisko izpildi, nevis pušu aprakstam par darba attiecībām.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7c)  Saskaņā ar SDO ieteikumu Nr. 198 būtu automātiski jāparedz tiesiskā prezumpcija, ka darba attiecības ir, ja pastāv viens vai vairāki attiecīgie rādītāji.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ņemot vērā, ka no Direktīvas 91/533/EEK darbības jomas arvien lielāks skaits darbinieku tiek izslēgti, pamatojoties uz atkāpēm, ko dalībvalstis izdarījušas saskaņā ar minētās direktīvas 1. pantu, ir nepieciešams minētās atkāpes aizstāt ar iespēju dalībvalstīm nepiemērot direktīvas noteikumus darba attiecībām, kuru kopējais ilgums ir 8 stundas vai mazāk viena mēneša atsauces periodā. Minētā atkāpe neietekmē 2. panta 1. punktā noteikto darbinieka definīciju.

svītrots

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Pieprasījuma darba, tostarp nulles stundu līgumu neparedzamības dēļ, atkāpi par 8 stundām mēnesī nevajadzētu izmantot darba attiecībām, kurās pirms darba sākšanas nav noteikts garantēts apmaksāta darba apjoms.

svītrots

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Vairākas fiziskas vai juridiskas personas var praktiski uzņemties darba devēja funkcijas un pienākumus. Dalībvalstīm vajadzētu saglabāt rīcības brīvību precīzāk noteikt personu(-as), kas ir pilnīgi vai daļēji atbildīga(-s) par to pienākumu izpildi, kas šajā direktīvā noteikti darba devējiem, kamēr visi šie pienākumi ir izpildīti. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai lemt, ka daži vai visi šie pienākumi tiek uzdoti fiziskai vai juridiskai personai, kura nav darba attiecību puse. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt īpašus noteikumus, ar kuriem personas, kas darbojasmājsaimniecībā nodarbinātu darbinieku darba devēji, atbrīvo no pienākumiem izskatīt un atbildēt uz pieprasījumu pēc cita veida nodarbinātības, nodrošināt bezmaksas obligāto apmācību, kā arī nodrošināt pārsūdzības mehānismu, kas pamatots uz labvēlīgām prezumpcijām, gadījumā, ja trūkst informācijas rakstiskajā paziņojumā.

(10)  Vairākas fiziskas vai juridiskas personas var praktiski uzņemties darba devēja funkcijas un pienākumus. Dalībvalstīm vajadzētu saglabāt rīcības brīvību precīzāk noteikt personu(-as), kas ir pilnīgi, daļēji vai kopīgi atbildīga(-s) par to pienākumu izpildi, kas šajā direktīvā noteikti darba devējiem, kamēr visi šie pienākumi ir izpildīti. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai lemt, ka daži vai visi šie pienākumi tiek uzdoti fiziskai vai juridiskai personai, kura nav darba attiecību puse. Ja vairākas fiziskās un/vai juridiskās personas ir atbildīgas kā darba devēji, tās ir solidāri atbildīgas.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Ar Direktīvu 91/533/EEK tika ieviesti obligātie galvenie elementi, par kuriem darbinieki ir jāinformē rakstiski. Ir nepieciešams pielāgot šo sarakstu, lai ņemtu vērā pārmaiņas darba tirgū, jo īpaši nestandarta nodarbinātības veidu izplatīšanos.

(11)  Ar Direktīvu 91/533/EEK tika ieviesti obligātie galvenie elementi, par kuriem darbinieki ir jāinformē rakstiski. Ir nepieciešams pielāgot šo minimālo sarakstu, lai ņemtu vērā pārmaiņas darba tirgū, jo īpaši nestandarta nodarbinātības veidu izplatīšanos. Dalībvalstīm ir tiesības paplašināt šo minimālo sarakstu atbilstīgi savām vajadzībām.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Informācijai par darba laiku būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK35 noteikumiem, un tai būtu jāietver informācija par pārtraukumiem, ikdienas atpūtu, nedēļas atpūtas laiku un apmaksātu atvaļinājumu.

(12)  Informācijai par darba laiku būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK35 noteikumiem, un tai būtu jāietver informācija par pārtraukumiem, ikdienas atpūtu, nedēļas atpūtas laiku un apmaksātu atvaļinājumu, tādā veidā nodrošinot strādājošo drošības un veselības aizsardzību.

__________________

__________________

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Informācijā, kas jāsniedz par atalgojumu, būtu jāietver visi atalgojuma elementi, ieskaitot iemaksas skaidrā naudā vai natūrā, ko darbinieks tieši vai netieši ir saņēmis par savu darbu. Šādas informācijas sniegšanai nevajadzētu skart darba devēju brīvību norādīt papildu elementus par atalgojumu, piemēram, vienreizējus maksājumus. Tam, ka tiesību aktos vai koplīgumā paredzētie atalgojuma elementi nav iekļauti minētajā informācijā, nevajadzētu būt par iemeslu, lai šos elementus darbiniekam nesniegtu.

(13)  Informācijā, kas jāsniedz par atalgojumu, būtu jāietver (bet ne tikai) visi atalgojuma elementi, kā arī aprēķināšanas metode, ieskaitot iemaksas skaidrā naudā vai natūrā, ko darbinieks tieši vai netieši ir saņēmis par savu darbu, virsstundu apmaksa, piemaksas un citas tiesības, piemēram, slimības pabalsts. Šādas informācijas sniegšanai nevajadzētu skart darba devēju brīvību norādīt papildu elementus par atalgojumu, piemēram, vienreizējus maksājumus. Tam, ka tiesību aktos vai koplīgumā paredzētie atalgojuma elementi nav iekļauti minētajā informācijā, nevajadzētu būt par iemeslu, lai šos elementus darbiniekam nesniegtu.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ja darba veida dēļ nav iespējams norādīt noteiktu darba grafiku, darbiniekiem vajadzētu būt informētiem par to, kā tiks veidots viņu darba grafiks, tostarp laika nišas, kurās viņus var izsaukt strādāt, un minimālais laiks, kādā viņiem būtu jāsaņem iepriekšējs paziņojums.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Darba laiks būtu jāorganizē saskaņā ar ekonomikas principiem un ražīgumu, bet arī no stingri cilvēciskā viedokļa tādā nozīmē, ka darba laiks būtu pakāpeniski jāsamazina, lai darbiniekiem būtu vairāk brīva laika.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Informācijā par sociālā nodrošinājuma sistēmām attiecīgā gadījumā būtu jāietver ziņas par slimības pabalstiem, maternitātes un līdzvērtīgiem pabalstiem, bērna kopšanas, paternitātes, vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, bezdarba, pirmspensijas vai ģimenes pabalstiem. Darba devēja sniegtajā informācijā par sociālā nodrošinājuma aizsardzību attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj papildu pensiju shēmu segums Padomes Direktīvas 98/49/EK36 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/50/ES nozīmē.

(15)  Informācijā par sociālā nodrošinājuma sistēmām attiecīgā gadījumā būtu jāietver vismaz ziņas par slimības pabalstiem, maternitātes un līdzvērtīgiem pabalstiem, bērna kopšanas, paternitātes, vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, bezdarba, pirmspensijas vai ģimenes pabalstiem un visiem citiem riskiem, kas iekļauti Regulā (EK) 883/2004. Darba devēja sniegtajā informācijā par sociālā nodrošinājuma aizsardzību attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj papildu pensiju shēmu segums Padomes Direktīvas 98/49/EK36 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/50/ES37 nozīmē.

__________________

__________________

36 Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā (OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.).

36 Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā (OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp.).

37 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/50/ES par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu (OV L 128, 30.4.2014., 1. lpp.).

37 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/50/ES par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu (OV L 128, 30.4.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Darbiniekiem vajadzētu būt tiesībām pirms darba sākšanas saņemt rakstisku informāciju par savām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no darba attiecībām. Tādēļ attiecīgā informācija tiem būtu jāsaņem ne vēlāk kā pirmajā darba dienā.

(16)  Darbiniekiem vajadzētu būt tiesībām, sākot darbu, saņemt rakstisku informāciju par savām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no darba attiecībām. Tādēļ attiecīgā informācija attiecīgā gadījumā tiem būtu jāsaņem, kad tiek parakstīts darba līgums, un pirms pirmās darba dienas.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai palīdzētu darba devējiem sniegt savlaicīgu informāciju, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts līmenī ir pieejamas veidnes ar attiecīgu un pietiekami izsmeļošu informāciju par piemērojamo tiesisko regulējumu. Valsts iestādes un sociālie partneri var šīs veidnes pilnveidot nozaru vai vietējā līmenī.

(17)  Lai palīdzētu darba devējiem sniegt savlaicīgu informāciju, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts līmenī ir pieejamas veidnes ar attiecīgu un pietiekami izsmeļošu informāciju par piemērojamo tiesisko regulējumu. Eiropas Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm sagatavot šīs veidnes, lai nepieļautu, ka saturs dalībvalstīs atšķiras. Valsts iestādes un sociālie partneri var noteikt šo veidņu saturu nozaru vai vietējā līmenī ar nosacījumu, ka nerodas nesamērīgs vai pārmērīgs papildu administratīvais slogs.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Norīkotiem vai uz ārzemēm nosūtītiem darbiniekiem būtu jāsaņem papildu informācija, kas attiecas uz viņu situāciju. Attiecībā uz secīgiem darba norīkojumiem vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs, piemēram, starptautisko autopārvadājumu jomā, minēto informāciju var grupēt par vairākiem norīkojumiem pirms pirmās izbraukšanas un izmaiņu gadījumā to vēlāk grozīt. Ja darbinieki kvalificējami kā norīkoti darbinieki saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK38, darbinieki būtu jāinformē par uzņēmējas dalībvalsts izveidotu vienoto valsts tīmekļa vietni, kur viņi var atrast vajadzīgo informāciju par darba nosacījumiem, kas attiecas uz viņu situāciju. Ja vien dalībvalstis nenosaka citādi, šos pienākumus piemēro, ja darba ilgums ārzemēs ir vairāk nekā četras secīgas nedēļas.

(18)  Norīkotiem vai uz ārzemēm nosūtītiem darbiniekiem būtu jāsaņem papildu informācija, kas attiecas uz viņu situāciju. Attiecībā uz secīgiem darba norīkojumiem vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs, piemēram, starptautisko autopārvadājumu jomā, minēto informāciju var grupēt par vairākiem norīkojumiem pirms pirmās izbraukšanas un izmaiņu gadījumā to vēlāk grozīt pirms attiecīgā norīkojuma uzsākšanas. Ja darbinieki kvalificējami kā norīkoti darbinieki saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK38, darbinieki būtu jāinformē par uzņēmējas dalībvalsts izveidotu vienoto valsts tīmekļa vietni, kur viņi var atrast vajadzīgo informāciju par darba nosacījumiem, kas attiecas uz viņu situāciju. Ārvalstīs norīkotiem darba ņēmējiem informācija ir jāsniedz tās valsts oficiālajā valodā, kurā ir parakstīts sākotnējais darba līgums.

__________________

__________________

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Pārbaudes laiks ļauj darba devējiem pārliecināties, ka darbinieki ir piemēroti amatam, kurā viņi ir pieņemti darbā, vienlaikus sniedzot tiem papildu atbalstu un apmācību. Šādus laikposmus var papildināt ar samazinātu aizsardzību pret atlaišanu. Jebkurai ienākšanai darba tirgū vai pārejai uz jaunu amatu nevajadzētu radīt ilgstošu nedrošību. Kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlārā, pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam. Ievērojams skaits dalībvalstu ir noteikušas vispārēju maksimālo pārbaudes laika ilgumu no trim līdz sešiem mēnešiem, kas būtu jāuzskata par samērīgu. Pārbaudes laiks var būt ilgāks par sešiem mēnešiem, ja to pamato darba veids, piemēram, darbs vadošos amatos, un ja tas ir darbinieka interesēs, piemēram, ilgstošas slimības gadījumā vai saistībā ar īpašiem pasākumiem, kas veicina pastāvīgu darbu, jo īpaši gados jauniem darbiniekiem.

(19)  Pārbaudes laiks ļauj darba devējiem pārliecināties, ka darbinieki ir piemēroti amatam, kurā viņi ir pieņemti darbā, vienlaikus sniedzot tiem papildu atbalstu un apmācību. Jebkurai ienākšanai darba tirgū vai pārejai uz jaunu amatu nevajadzētu radīt ilgstošu nedrošību. Kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlārā, pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam. Ievērojams skaits dalībvalstu ir noteikušas vispārēju maksimālo pārbaudes laika ilgumu no trim līdz sešiem mēnešiem, kas būtu jāuzskata par samērīgu un ko nekādā gadījumā nevajadzētu pagarināt. Pārbaudes laiks drīkst būt ilgāks par trim mēnešiem tikai tad, ja tas ir darbinieka interesēs, piemēram, ilgstošas slimības gadījumā vai saistībā ar īpašiem pasākumiem, kas veicina pastāvīgu darbu, jo īpaši gados jauniem darbiniekiem.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Darba devējiem nevajadzētu liegt darbiniekiem strādāt citu darba devēju labā ārpus sava pamatdarba laika, ievērojot ierobežojumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK39. Objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, lai aizsargātu komercnoslēpumus vai izvairītos no interešu konflikta, var būt nepieciešamas nesavienojamības klauzulas, ko saprot kā aizliegumu strādāt pie īpašām darba devēju kategorijām.

(20)  Darba devējiem nevajadzētu liegt darbiniekiem strādāt citu darba devēju labā ārpus sava pamatdarba laika, ievērojot ierobežojumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/88/EK39.

__________________

__________________

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Atsauces stundas un dienas, ko saprot kā laikposmus, kuros pēc darba devēja pieprasījuma var veikt darbu, būtu jānosaka rakstiski, sākot darba attiecības.

(22)  Atsauces stundas un dienas, ko saprot kā laikposmus, kuros pēc darba devēja pieprasījuma var veikt darbu, būtu jānosaka rakstiski, pirms darba attiecību uzsākšanas.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Samērīgs, minimāls iepriekšējas paziņošanas termiņš, ko saprot kā laikposmu starp brīdi, kad darbinieks tiek informēts par jaunu darba uzdevumu, un brīdi, kad uzdevums tiek sākts, ir vēl viens nepieciešams darba paredzamības elements darba attiecībās ar darba grafiku, kas ir mainīgs vai ko galvenokārt nosaka darba devējs. Iepriekšējas paziņošanas perioda ilgums var atšķirties atkarībā no nozaru vajadzībām, vienlaikus nodrošinot darbinieku pienācīgu aizsardzību. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/15/EK40.

(23)  Samērīgs, piecpadsmit dienas garš minimālais iepriekšējas paziņošanas termiņš, ko saprot kā laikposmu starp brīdi, kad darbinieks tiek informēts par jaunu darba uzdevumu, un brīdi, kad uzdevums tiek sākts, ir vēl viens nepieciešams darba paredzamības elements darba attiecībās ar darba grafiku, kas ir mainīgs vai ko galvenokārt nosaka darba devējs. Iepriekšējas paziņošanas perioda ilgums var būt garāks atkarībā no nozaru vajadzībām, vienlaikus nodrošinot darbinieku pienācīgu aizsardzību. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/15/EK40.

__________________

__________________

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ja darba devējiem ir iespēja piedāvāt pilna laika darba līgumu vai līgumu uz nenoteiktu laiku darbiniekiem, kuri ir iesaistīti nestandarta nodarbinātībā, būtu jāveicina pāriešana uz drošākiem nodarbinātības veidiem. Darbiniekiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt citu paredzamāku un drošāku nodarbinātības veidu, ja tāds ir pieejams, un saņemt no darba devēja rakstisku atbildi, kurā ņemtas vērā darba devēja un darbinieka vajadzības.

(25)  Ja darba devējiem ir iespēja piedāvāt pilna laika darba līgumu vai līgumu uz nenoteiktu laiku darbiniekiem, kuri ir iesaistīti nestandarta nodarbinātībā, būtu jāveicina pāriešana uz drošākiem nodarbinātības veidiem saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 5. principu, kas pasludināts 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā, lai sekmētu pāreju uz beztermiņa darba līgumiem. Darbiniekiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt citu paredzamāku un drošāku nodarbinātības veidu, ja tāds ir pieejams, un saņemt no darba devēja pienācīgi pamatotu rakstisku atbildi, kurā ņemtas vērā darba devēja un darbinieka vajadzības.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ja valsts tiesību aktos vai koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam ir jānodrošina apmācība darbiniekiem, lai tie veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, ir svarīgi nodrošināt, lai šāda apmācība tiktu sniegta vienlīdzīgi, tostarp tiem, kas iesaistīti nestandarta nodarbinātībā. Šādas apmācības izmaksas nebūtu jāsedz darbiniekam, un tās nebūtu jāietur vai jāatskaita no darbinieka atalgojuma.

(26)  Ja valsts tiesību aktos vai koplīgumos, vai iekšējos noteikumos ir noteikts, ka darba devējam ir jānodrošina apmācība darbiniekiem, lai tie veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, ir svarīgi nodrošināt, lai šāda apmācība tiktu sniegta vienlīdzīgi un bez diskriminācijas, tostarp tiem, kas iesaistīti nestandarta nodarbinātībā. Šādas apmācības izmaksas nebūtu jāsedz darbiniekam, un tās nebūtu jāietur vai jāatskaita no darbinieka atalgojuma. Apmācībai vajadzētu notikt darba laikā.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Sociālie partneri var uzskatīt, ka konkrētās nozarēs vai situācijās šīs direktīvas mērķa sasniegšanai citi noteikumi ir piemērotāki nekā šīs direktīvas III nodaļā noteiktie minimālie standarti. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu rast iespēju atļaut sociālajiem partneriem slēgt koplīgumus, ar ko groza minētajā nodaļā ietvertos noteikumus, ja vien nepazeminās darbinieku vispārējais aizsardzības līmenis.

(27)  Sociālie partneri var uzskatīt, ka konkrētās nozarēs vai situācijās šīs direktīvas mērķa sasniegšanai citi noteikumi ir piemērotāki, ciktāl tie pilnībā atbilst šai direktīvai un nodrošina augstāku aizsardzības līmeni. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu rast iespēju atļaut sociālajiem partneriem slēgt koplīgumus, ar ko groza minētajā nodaļā ietvertos noteikumus, ja vien jebkādos apstākļos tiek paaugstināts, nevis pazemināts darbinieku nediskriminējošs vispārējais aizsardzības līmenis.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)   Dalībvalstīs, kurās ir augsts organizētības līmenis gan darba ņēmēju, gan darba devēju vidū un kurās sociālie partneri kā darbinieku un darba devēju pārstāvji ir galvenās atbildīgās personas par darba nosacījumu reglamentēšanu darba tirgū, sociālajiem partneriem vajadzētu būt neierobežoti pilnvarotiem attiecībā uz iespēju slēgt koplīgumus. Šādos noslēgtajos koplīgumos, kas reglamentē darba nosacījumus un darbiniekiem nodrošina vispārēju aizsardzību, var atkāpties no šajā direktīvā noteiktajām minimālajām tiesībām, ciktāl tiek ievērots šīs direktīvas mērķis.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

27.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tiktu izskausta visu veidu diskriminācija attiecībā uz visiem atalgojuma aspektiem un darba noteikumiem un nosacījumiem neatkarīgi no darbinieka darba līguma veida.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Apspriešanās par Eiropas sociālo tiesību pīlāru apliecināja, ka ir jāpastiprina Savienības darba tiesību aktu izpilde, lai nodrošinātu tās efektivitāti. Attiecībā uz Direktīvu 91/533/EEK REFIT novērtējumā41 apstiprināts, ka pastiprināti izpildes mehānismi varētu uzlabot tās efektivitāti. Tas parādīja, ka pārsūdzības sistēmas, kas balstās tikai uz prasībām par zaudējumu atlīdzību, ir mazāk efektīvas nekā sistēmas, kas paredz arī sankcijas (piemēram, vienreizējus maksājumus vai atļauju atcelšanu) tiem darba devējiem, kuri nesniedz rakstiskus paziņojumus. Turklāt tas apliecināja, ka darba ņēmēji reti izmanto tiesisko aizsardzību darba attiecību laikā, kas apdraud rakstiska paziņojuma noteikuma mērķi nodrošināt, ka darbinieki ir informēti par viņu darba attiecību būtiskajām iezīmēm. Tāpēc ir nepieciešams ieviest izpildes noteikumus, kas nodrošina, ka tiek izmantota vai nu labvēlīga prezumpcija gadījumos, kad netiek sniegta informācija par darba attiecībām, vai administratīva procedūra, saskaņā ar kuru darba devējam var pieprasīt sniegt trūkstošo informāciju un piemērot sankcijas, ja darba devējs šo informāciju nesniedz. Šādai tiesiskajai aizsardzībai būtu jāpiemēro procedūra, saskaņā ar kuru darba devējs tiek informēts, ka trūkst informācijas, un tā rīcībā ir 15 dienas, lai sniegtu pilnīgu un pareizu informāciju.

(28)  Apspriešanās par Eiropas sociālo tiesību pīlāru apliecināja, ka ir jāpastiprina Savienības darba tiesību aktu izpilde, lai nodrošinātu tās efektivitāti. Attiecībā uz Direktīvu 91/533/EEK REFIT novērtējumā41 apstiprināts, ka pastiprināti izpildes mehānismi varētu uzlabot tās efektivitāti. Tas parādīja, ka pārsūdzības sistēmas, kas balstās tikai uz prasībām par zaudējumu atlīdzību, ir mazāk efektīvas nekā sistēmas, kas paredz arī sankcijas (piemēram, vienreizējus maksājumus vai atļauju atcelšanu) tiem darba devējiem, kuri nesniedz rakstiskus paziņojumus. Turklāt tas apliecināja, ka darba ņēmēji reti izmanto tiesisko aizsardzību darba attiecību laikā, kas apdraud rakstiska paziņojuma noteikuma mērķi nodrošināt, ka darbinieki ir informēti par viņu darba attiecību būtiskajām iezīmēm. Tāpēc ir nepieciešams ieviest izpildes noteikumus, kas nodrošina, ka tiek izmantota labvēlīga prezumpcija gadījumos, kad netiek sniegta informācija par darba attiecībām, un administratīva procedūra, saskaņā ar kuru darba devējam var pieprasīt sniegt trūkstošo informāciju un piemērot sankcijas, ja darba devējs šo informāciju nesniedz. Šādai tiesiskajai aizsardzībai būtu jāpiemēro procedūra, saskaņā ar kuru darba devējs tiek informēts, ka trūkst informācijas, un tā rīcībā ir 15 dienas, lai sniegtu pilnīgu un pareizu informāciju.

__________________

__________________

41 SWD(2017) 205 final, 26. lpp.

41 SWD(2017) 205 final, 26. lpp.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Kopš Direktīvas 91/533/EEK pieņemšanas Savienībā ir pieņemta plaša sociālo tiesību aktu izpildes noteikumu sistēma, jo īpaši diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgu iespēju jomās, un tās elementi būtu jāpiemēro šajā direktīvā, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem ir pieejama efektīva un objektīva strīdu izšķiršana un tiesības uz pārsūdzību, tostarp uz atbilstošu kompensāciju, kas atspoguļo Eiropas sociālo tiesību pīlāra 7. principu.

(29)  Kopš Direktīvas 91/533/EEK pieņemšanas Savienībā ir pieņemta plaša sociālo tiesību aktu izpildes noteikumu sistēma, jo īpaši diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgu iespēju jomās; šī sistēma būtu pilnībā jāpiemēro šai direktīvai, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem, kā tie definēti šīs direktīvas 2. pantā, ir pieejama efektīva un objektīva strīdu izšķiršana un tiesības uz pārsūdzību, tostarp uz atbilstošu kompensāciju, kas atspoguļo Eiropas sociālo tiesību pīlāra 7. principu. Tāpat būtu steidzami jāapsver iespēja paplašināt šos izpildes noteikumus, iekļaujot visus ar darba nosacījumiem saistītos jautājumus.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a)  Tā kā Eiropas iedzīvotājiem ir svarīga efektīva Eiropas Savienības noteikumu piemērošana, ir vajadzīga stabila, iedarbīga un efektīva sistēma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilnībā piemēro un īsteno ES tiesību aktus un nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību. Jo īpaši kolektīvās atlaišanas gadījumā darba ņēmējiem būtu jāgūst labums no šādas sistēmas. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāļauj arodbiedrībām censties īstenot pārstāvību, kuras mērķis ir aizsargāt darbinieku kolektīvās intereses.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

33.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33b)  Pienākums pierādīt, ka nav bijušas darba attiecības, būtu jāuzņemas fiziskajai vai juridiskajai personai, kas identificējama kā darba devējs, pamatojoties uz faktu pārākumu.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

33.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33c)  Personas, kas ziņo par šajā direktīvā paredzēto tiesību pārkāpumu gadījumiem, būtu pilnībā jāaizsargā ar pašreizējiem un turpmākajiem Eiropas noteikumiem par trauksmes cēlēju aizsardzību.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a)  Darbam jābūt strukturētam atbilstoši individuālajiem un kolektīvajiem ekonomiskajiem mērķiem un jākalpo arī par instrumentu, ar kura palīdzību darbinieks var sevi realizēt cilvēks.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

36.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36b)  Šai ziņā darbs iegūst kā personisku un individuālu dimensiju, tā kolektīvu un sociālu dimensiju.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Šīs direktīvas īstenošanā dalībvalstīm būtu jāizvairās administratīvus, finansiālus vai juridiskus ierobežojumus noteikt tādā veidā, kas kavētu mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt sava transponēšanas akta ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus.

svītrots

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Ja sociālie partneri kopīgi to lūdz un ja vien dalībvalstis sper visus soļus, kas nepieciešami, lai tās vienmēr varētu garantēt rezultātus, ko šī direktīva tiecas sasniegt, dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanu var uzticēt sociālajiem partneriem.

(38)  Ja sociālie partneri kopīgi to lūdz un ja vien dalībvalstis sper visus soļus, kas nepieciešami, lai tās vienmēr varētu garantēt rezultātus, ko šī direktīva tiecas sasniegt, dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošana būtu jāuztic sociālajiem partneriem.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot darba nosacījumus, veicinot drošāku un paredzamāku nodarbinātību, vienlaikus nodrošinot darba tirgus pielāgojamību.

1.  Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot darba nosacījumus, veicinot drošāku, pārredzamāku, skaidrāku un paredzamāku nodarbinātību ar labāku informācijas sniegšanu, vienlaikus nodrošinot darba tirgus pielāgojamību un efektīvu, nediskriminējošu tiesību aktu piemērošanu.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī direktīva nosaka minimālās tiesības, kas attiecas uz ikvienu darbinieku Savienībā.

2.  Šī direktīva nosaka minimālās tiesības, kas attiecas uz ikvienu darbinieku Savienībā. Šīs minimālās tiesības attiecas uz ikvienu personu valsts vai privātajā sektorā Eiropas Savienībā, kas faktiski ir darba ņēmējs neatkarīgi no viņu oficiālā statusa un tā, vai ar viņu noslēgts rakstisks darba līgums.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis var nolemt šajā direktīvā paredzētos pienākumus nepiemērot darbiniekiem, kuriem ir darba attiecības, kuru kopējais ilgums ir 8 stundas vai mazāk viena mēneša atsauces periodā. Minētajā 8 stundu laikposmā ieskaita laiku, kas nostrādāts pie visiem darba devējiem, kuri veido vienu un to pašu uzņēmumu, grupu vai organizāciju vai pieder vienam un tam pašam uzņēmumam, grupai vai organizācijai.

svītrots

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šā panta 3. punktu nepiemēro darba attiecībām, ja pirms darba uzsākšanas nav iepriekš noteikts garantēts apmaksāta darba apjoms.

svītrots

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis var noteikt, kuras personas ir atbildīgas par šajā direktīvā noteikto darba devēju pienākumu izpildi, ja vien visi minētie pienākumi ir izpildīti. Dalībvalstis var arī nolemt, ka visus vai daļu no šiem pienākumiem piešķir fiziskai vai juridiskai personai, kas nav darba attiecību puse. Šis punkts neskar Direktīvu 2008/104/EK.

5.  Dalībvalstis var noteikt, kuras personas ir atbildīgas par šajā direktīvā noteikto darba devēju pienākumu izpildi, ja vien visi minētie pienākumi ir izpildīti. Dalībvalstis var arī nolemt, ka visus vai daļu no šiem pienākumiem piešķir fiziskai vai juridiskai personai, kas nav darba attiecību puse. Šis punkts neskar Direktīvu 2008/104/EK. Ja ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas ir tieša vai netieša puse darba attiecībās ar darbinieku, tās ir solidāri atbildīgas par šajā direktīvā noteikto saistību pienācīgu un pilnīgu izpildi.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 10., 11. pantā un 14. panta a) punktā noteiktos pienākumus fiziskām personām, kuras pieder tai mājsaimniecībai, kurā darbs tiek veikts.

svītrots

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Šīs direktīvas II nodaļu piemēro jūrniekiem un zvejniekiem, neskarot attiecīgi Padomes Direktīvu 2009/13/EK un Padomes Direktīvu (ES) 2017/159.

7.  Šo direktīvu piemēro jūrniekiem un zvejniekiem, kas zvejo jūrā, ņemot vērā īpašos apstākļus šai nozarē, neskarot Padomes Direktīvu 2009/13/EK un Padomes Direktīvu (ES) 2017/159 vai jebkurus citus attiecīgos Savienības noteikumus, kas paredz lielāku aizsardzību jūrniekiem un zvejniekiem.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  “darbinieks” ir fiziska persona, kas noteiktu laikposmu sniedz pakalpojumus citai personai vai citas personas vadībā, par to saņemot atlīdzību;

(a)  “darbinieks” ir fiziska persona, kas sniedz pakalpojumus darba devējam vai vadībā, par to saņemot atlīdzību;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “darba devējs” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas ir tieša vai netieša puse darba attiecībās ar darbinieku;

(b)  “darba devējs” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas (virtuālas platformas vai cita veida struktūras), kas izmanto viena vai vairāku darbinieku pakalpojumus un ir tieša vai netieša puse darba attiecībās ar vismaz vienu darbinieku;

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  “atsauces stundas un dienas” ir laika nišas noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma;

(e)  “atsauces stundas un dienas” ir grafiki, maiņas un jebkādas laika nišas noteiktās dienās, kurās var veikt darbu.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  “pārbaudes laiks” ir ierobežots, iepriekš noteikts laikposms darba attiecību sākumā, kad darbinieks tiek ievadīts darbā un viņa darbība tiek stingri uzraudzīta, lai novērtētu viņa spējas, kurā ir skaidri definēti darba izpildes mērķi un kura laikā jebkurā brīdī var izbeigt darba attiecības.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējiem ir jāinformē darbinieki par darba attiecību būtiskajiem elementiem.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējiem ir jāinformē darbinieki par darba attiecību būtiskajiem elementiem un ka darbiniekiem ir tiesības pieprasīt šādu informāciju.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šā panta 1. punktā minētajā informācijā ietver:

2.  Šā panta 1. punktā minētajā informācijā ietver vismaz:

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darba attiecību pušu identitāti;

(a)  darba attiecību pušu identitāti, tostarp vismaz vārdu un uzvārdu/nosaukumu, adresi un, ja tādi ir, juridiskos pārstāvjus;

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  pagaidu darba attiecību gadījumā – to beigu datumu vai paredzamo ilgumu;

(e)  pagaidu darba attiecību gadījumā – to beigu datumu vai paredzamo ilgumu, uzņēmuma nosaukumu, kas izmanto šo darbaspēku, kā arī šī uzņēmuma atalgojuma līmeņus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu atalgojumu;

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  tiesības uz darba devēja sniegtu apmācību;

(g)  tiesības uz darba devēja sniegtu apmācību, ja pienākumu sniegt apmācību paredz tiesību akti vai koplīgumi, saskaņā ar darba devēja vispārīgo apmācības politiku;

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  procedūru, tostarp paziņošanas termiņu, kas jāievēro darba devējam un darbiniekam, ja to darba attiecības tiek pārtrauktas, vai, ja paziņošanas termiņu nevar norādīt informācijas sniegšanas brīdī, norāda metodi šāda paziņošanas termiņa noteikšanai;

(i)  procedūru, tostarp paziņošanas termiņu, kas jāievēro darba devējam un darbiniekam, ja to darba attiecības tiek pārtrauktas, vai, ja paziņošanas termiņu nevar norādīt informācijas sniegšanas brīdī, norāda metodi šāda paziņošanas termiņa noteikšanai, kā arī prasības attiecībā uz paziņojumu par izbeigšanu, termiņus prasību izpildei, tostarp termiņus prasības celšanai par atlaišanu vai kompensāciju saņemšanai par nelaimes gadījumu vai savainošanos darbā un jebkādu darba tiesību pārkāpumu gadījumā;

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  darbiniekam paredzētās atlīdzības sākotnējo pamatsummu, citas sastāvdaļas, izmaksas biežumu un veidu;

(j)  darbiniekam paredzētās atlīdzības sākotnējo pamatsummu, atsevišķi norādot citas sastāvdaļas, tādas kā samaksu par virsstundu darbu, papildsamaksu un citus elementus, tādus kā slimības nauda, sociālās apdrošināšanas iemaksu lielumu, ko maksā darba devējs, izmaksas biežumu un veidu;

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – l apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)  nosacījumus un apjomu tādas finansiālas kompensācijas saņemšanai, ko darba devējs izmaksā darba atcelšanas gadījumā;

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m)  koplīgumus, kas reglamentē darbinieka darba nosacījumus; gadījumā, ja koplīgumus ir noslēgušas īpašas kopīgas struktūras vai iestādes ārpus uzņēmuma, norāda tās kompetentās struktūras vai kopīgās iestādes nosaukumu, kurā līgumi noslēgti;

(m)  koplīgumus, kas reglamentē darbinieka darba nosacījumus, kā arī termiņus, kas noteikti kolektīvajos līgumos attiecībā uz prasījumiem, kuri izriet no minētajiem nolīgumiem; gadījumā, ja koplīgumus ir noslēgušas īpašas kopīgas struktūras vai iestādes ārpus uzņēmuma, norāda tās kompetentās struktūras vai kopīgās iestādes nosaukumu, kurā līgumi noslēgti, un to darbības termiņus, ja tādi ir paredzēti;

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – na apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(na)  termiņus prasības iesniegšanai pret darba devēju;

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – nb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(nb)  samaksu natūrā, ko darba devējs nodrošina darbiniekam;

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – nc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(nc)  vispārējās atalgojuma shēmas kategorijas;

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 2. punkta f) – k) apakšpunktā un n) apakšpunktā minēto informāciju vajadzības gadījumā var sniegt kā atsauci uz normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, kas reglamentē šos īpašos jautājumus.

3.  Šā panta 2. punkta f) – k) apakšpunktā un n) apakšpunktā minētajai informācijai pievieno atsauci uz normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, kas reglamentē šos īpašos jautājumus.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Direktīvas 3. panta 2. punktā minēto informāciju nedrīkst formulēt kā darbinieka piekrišanas apliecinājumu.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šā panta 3. panta 2. punktā minēto informāciju dokumenta veidā sniedz darbiniekam individuāli ne vēlāk kā pirmajā darba attiecību dienā. Šo dokumentu var sniegt elektroniski, ja vien tas ir viegli pieejams darbiniekam un to var saglabāt un izdrukāt.

1.  Šā panta 3. panta 2. punktā minēto informāciju kā dokumentu papīra formātā sniedz darbiniekam individuāli tik ātri, cik vien iespējams, un atbilstīgā gadījumā brīdī, kas tiek parakstīts darba līgums, bet ne vēlāk kā pirms dienas, kad stājas spēkā darba attiecības. Pēc darba ņēmēja pieprasījuma šo dokumentu sniedz un nosūta elektroniski formātā, ko iespējams uzglabāt un izdrukāt, saņemot pretī apstiprinājumu par tā saņemšanu. Šī informācija ir uzskatāma par paziņojumu par nodarbinātības nosacījumiem, par kuriem puses vienojušās. Termiņš, kurā iesniedz rakstisku paziņojumu par piekrišanu atrunātajiem darba nosacījumiem, ir vismaz viena nedēļa pirms darba attiecību uzsākšanas.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dokumentu vienlaicīgi iesniedz darbinieka pārstāvjiem un par sociālo aizsardzību atbildīgajām iestādēm.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis izstrādā 1. punktā minētā dokumenta veidnes un paraugus un nodod tos darbiniekiem un darba devējiem, tostarp darot tos pieejamus vienotā oficiālā valsts tīmekļa vietnē un citos piemērotos veidos.

2.  Pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm un sociālajiem partneriem dalībvalstis izstrādā 1. punktā minētā dokumenta veidnes un paraugus un nodod tos darbiniekiem un darba devējiem, tostarp darot tos pieejamus vienotā oficiālā valsts tīmekļa vietnē un citos piemērotos veidos. Eiropas Komisija palīdz dalībvalstīm sagatavot šīs veidnes vai paraugus, lai nepieļautu, ka saturs dalībvalstīs atšķiras.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas darba devējam jāpaziņo par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, kuri reglamentē piemērojamo tiesisko regulējumu, parasti ir pieejama bez maksas skaidrā, pārredzamā, izsmeļošā un viegli pieejamā veidā attālināti un izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp esošos Savienības pilsoņu un uzņēmumu tiešsaistes portālus.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas darba devējam jāpaziņo par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai vispārēji saistošiem koplīgumiem, kuri ir atzīti par piemērojamiem visā pasaulē un kuri reglamentē piemērojamo tiesisko regulējumu, parasti ir pieejama bez maksas viegli pieejamā veidā attālināti un izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp esošos Savienības pilsoņu un uzņēmumu tiešsaistes portālus.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādas izmaiņas 3. panta 2. punktā minētajos darba attiecību aspektos un 6. pantā minētajā papildu informācijā darbiniekiem, kuri norīkoti vai nosūtīti uz ārzemēm, darba devējs sniedz darbiniekam dokumenta veidā, tiklīdz iespējams un vēlākais dienā, kad šīs izmaiņas stājas spēkā.

Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādas izmaiņas 3. panta 2. punktā minētajos darba attiecību aspektos un 6. pantā minētajā papildu informācijā darbiniekiem, kuri norīkoti vai nosūtīti uz ārzemēm, darba devējs sniedz darbiniekam papīra dokumenta veidā, tiklīdz iespējams un vēlākais dienā, kad šīs izmaiņas stājas spēkā. Pēc darba ņēmēja pieprasījuma šo dokumentu sniedz un nosūta elektroniski, saņemot pretī apstiprinājumu par tā saņemšanu, kā noteikts 4. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja darbiniekam ir jāstrādā kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš parasti strādā, 4. panta 1. punktā minēto dokumentu izsniedz pirms darbinieka aizbraukšanas un tajā ietver vismaz šādu papildu informāciju:

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja darbiniekam ir jāstrādā kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš parasti strādā, 4. panta 1. punktā minēto dokumentu izsniedz saprātīgā laikā pirms darbinieka aizbraukšanas un tajā ietver vismaz šādu papildu informāciju:

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  valsts vai valstis, kurās tiks veikts darbs, un tā ilgums;

(a)  precīza darba vieta vai vietas valstī vai valstīs, kurās tiks veikts darbs, un tā ilgums, kā arī kārtība, kādā iespējams pagarināt vai saīsināt nodarbinātības periodu;

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  darba laiks, noteikumi par valsts svētku dienām un nodokļu un darba drošības prasības valstī, kurā darbs tiks veikts;

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  tiešā vadītāja vārds darba vietā vai vietās, kurās darbs tiks veikts, kuram norīkotajam darbiniekam jāatskaitās;

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  izmaiņas attiecīgās valsts nodokļu un sociālā nodrošinājuma noteikumos laikā, kad darbs tiks veikts;

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(db)  noteikumi par iespējamo darba laika pagarināšanu vai saīsināšanu;

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja darbā ārzemēs nosūtītais darbinieks ir norīkots darbinieks, uz kuru attiecas Direktīva 96/71/EK, to papildus informē par:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja darbā ārzemēs nosūtītais darbinieks ir norīkots darbinieks, uz kuru attiecas Direktīva 96/71/EK, to, kā norādīts 4. panta 1. punktā, papildus informē par:

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atlīdzību, kas darbiniekam pienākas saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts spēkā esošajiem tiesību aktiem;

(a)  Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punktā paredzētos darba nosacījumus, tostarp atlīdzību, kas darbiniekam pienākas saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts spēkā esošajiem tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju vajadzības gadījumā var sniegt kā atsauci uz normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, kas reglamentē šos īpašos jautājumus.

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju skaidri sniedz rakstevidā kā atsauci uz normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, kas reglamentē šos īpašos jautājumus, un dara pieejamu vai pārtulko valodā, kuru norīkotie darba ņēmēji var saprast.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja vien dalībvalstis nenosaka citādi, 1. un 2. punktu nepiemēro, ja katra darba periods ārpus dalībvalsts, kurā darbinieks parasti strādā, ir četras secīgas nedēļas vai mazāk.

svītrots

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja darba attiecībām ir piemērojams pārbaudes laiks, dalībvalstis nodrošina, ka šis pārbaudes laiks nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ieskaitot jebkādu pagarinājumu.

1.  Ja darba attiecībām ir piemērojams pārbaudes laiks, dalībvalstis nodrošina, ka šis pārbaudes laiks nav ilgāks par trim mēnešiem.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis var paredzēt ilgākus pārbaudes periodus, ja to pamato darba veids vai tas ir darbinieka interesēs.

2.  Dalībvalstis var paredzēt ilgākus pārbaudes periodus, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja to pienācīgi pamato darba veids, prasmes, darba nosacījumi vai ja tas ir darbinieka interesēs.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Pārbaudes periods nekavē tiesību uzkrāšanos.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Paralēla nodarbinātība

Nodarbinātība pie citiem darba devējiem

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Tomēr darba devēji var noteikt nesavienojamības nosacījumus, ja šādi ierobežojumi ir pamatoti ar leģitīmiem iemesliem, piemēram, lai aizsargātu komercnoslēpumus vai izvairītos no interešu konflikta.

2.  Tomēr dalībvalstis var noteikt nesavienojamības nosacījumus, ja šādi ierobežojumi ir pamatoti ar leģitīmiem iemesliem, piemēram, lai aizsargātu komercnoslēpumus vai izvairītos no interešu konflikta. Darba devēji nedrīkst vienpusēji noteikt nesavienojamības nosacījumus.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties mainīgs un to pilnībā vai lielākoties nosaka darba devējs, darba devējs var prasīt darbiniekam strādāt tikai tad, ja:

Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējs var grozīt normālu darba stundu modeli tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  darbs notiek iepriekš noteiktās atsauces stundās un atsauces dienās, kas rakstiski noteiktas, sākot darba attiecības, saskaņā ar 3. panta 2. punkta l) apakšpunkta i) punktu, un

(a)  grozīšanu pamato objektīvi iemesli saistībā ar darba veidu;

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darba devējs ir iepriekš samērīgā termiņā informējis darbinieku par darba uzdevumu saskaņā ar 3. panta 2. punkta l) apakšpunkta ii) punktu.

(b)  darbinieks ir informēts par attiecīgās nedēļas normālo darba stundu modeli vismaz divas nedēļas iepriekš, izņemot ārkārtas gadījumus;

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  grozījums nav pretrunā darbinieka leģitīmām interesēm;

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa - bb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(bb)  grozījums nav pretrunā jebkādiem citiem līgumiem;

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, ka visās nodarbinātības attiecībās skaidri tiek noteikts normālā darba laika ilgums un modelis. Darba devēji veic piemaksu par virsstundu darbu.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darbinieki ar vismaz sešu mēnešu darba stāžu pie viena un tā paša darba devēja var pieprasīt nodarbinātības veidu ar paredzamākiem un drošākiem darba nosacījumiem, ja tādi ir pieejami.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darbinieki ar vismaz sešu mēnešu darba stāžu pie viena un tā paša darba devēja var pārveidot nodarbinātības veidu ar paredzamākiem un drošākiem darba nosacījumiem, ja tādi ir pieejami. Laiks, kas nostrādāts vienā un tajā pašā uzņēmumā, grupā vai struktūrā vai pie fiziskas vai juridiskas personas, tiek ieskaitīts šajā sešu mēnešu periodā.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darba devējs sniedz rakstisku atbildi viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Attiecībā uz fiziskām personām, kas rīkojas darba devēja statusā, un mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstis var paredzēt, ka šo termiņu var pagarināt ne vairāk kā līdz trim mēnešiem, un var atļaut sniegt mutisku atbildi uz šā paša darbinieka iesniegtiem turpmākiem, līdzīgiem pieprasījumiem, ja atbildes pamatojums attiecībā uz darbinieka situāciju nav mainījies.

2.  Darba devējs patiešām apsver pāreju un sniedz pienācīgi pamatotu rakstisku atbildi viena mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Attiecībā uz fiziskām personām, kas rīkojas darba devēja statusā, un mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem, dalībvalstis var paredzēt, ka šo termiņu var pagarināt ne vairāk kā vēl par vienu mēnesi. Ja mēneša laikā atbilde uz pārejas pieprasījumu nav saņemta, tiek uzskatīts, ka pāreja ir notikusi pirmajā dienā pēc šī termiņa beigām. Ja pieteikums tiek noraidīts, pamatojuma pareizībai jābūt pārskatāmai.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka darbiniekiem, kuriem ir nodarbinātības līgums vai nodarbinātības attiecības ar pagaidu darba aģentūru un kuri ir nosūtīti vienam un tam pašam lietotāja uzņēmumam, lai pagaidu darbā vismaz sešus mēnešus strādātu tā uzraudzībā un vadībā, jābūt nodarbinātiem kā daļai no attiecīgā lietotāja uzņēmuma pastāvīgā darbaspēka.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja Savienības vai valstu tiesību aktos vai attiecīgajos koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam jāapmāca darbinieki, lai tie veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, dalībvalstis nodrošina, ka šāda apmācība darbiniekiem tiek sniegta bez maksas.

Ja Savienības vai valstu tiesību aktos vai attiecīgajos koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam jāapmāca vai jāizglīto darbinieki, lai tie veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, dalībvalstis nodrošina, ka šāda apmācība vai izglītība darbiniekiem tiek sniegta bez maksas.

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, ka darbiniekiem ir tiesības darba laikā saņemt minimālu apmācības apjomu, kas ir līdzvērtīgs vismaz vienai normālai darba nedēļai gadā.

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Darbiniekam ir tiesības saņemt tādu pašu atalgojumu, kādu tas saņemtu, ja būtu strādājis.

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Apmācība, ja iespējams, notiek parastajā darba laikā. Jebkurā gadījumā apmācībā pavadīto laiku uzskata par darba laiku.

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1.d daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis nodrošina, ka darbiniekiem ir tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu.

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Vienlīdzīga attieksme

 

Dalībvalstis nodrošina, ka visiem darbiniekiem tiek piemēroti vienlīdzīgas samaksas principi un vienādi noteikumi un nosacījumi, un to, ka neatkarīgi no nodarbinātības statusa ir izskausta jebkāda veida diskriminācija.

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var atļaut sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi slēgt koplīgumus, kuros, vienlaikus ievērojot vispārējo darbinieku aizsardzību, nosaka pasākumus attiecībā uz darbinieku darba nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kas minēti 7. – 11. pantā.

Dalībvalstis var atļaut sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi slēgt koplīgumus, kuros, vienlaikus pilnībā ievērojot vispārējo darbinieku aizsardzību un nodrošinot, ka šajā direktīvā noteiktie minimālie standarti netiek pārkāpti, nosaka pasākumus attiecībā uz darbinieku darba nosacījumiem, kas atšķiras no, bet nav zemāki par tiem, kas minēti 7. – 11. pantā.

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka šai direktīvai pretrunā esoši noteikumi individuālos līgumos vai koplīgumos, uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos vai jebkādi citi pasākumi tiek padarīti par spēkā neesošiem vai grozīti, lai tos saskaņotu ar šīs direktīvas noteikumiem.

Šai direktīvai pretrunā esoši un darbiniekam mazāk labvēlīgi noteikumi individuālos līgumos vai koplīgumos, uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos vai jebkādi citi pasākumi ir spēkā neesoši un tiek grozīti, lai tos saskaņotu vismaz ar šīs direktīvas noteikumiem.

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja darbinieks nav savlaicīgi saņēmis visus 4. panta 1. punktā, 5. pantā vai 6. pantā minētos dokumentus vai daļu no tiem un darba devējs nav novērsis šīs nepilnības 15 dienu laikā no to paziņošanas, piemēro vienu no šīm sistēmām:

Ja darbinieks nav savlaicīgi saņēmis visus 4. panta 1. punktā, 5. pantā vai 6. pantā minētos dokumentus vai daļu no tiem, piemēro šādas sistēmas:

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uz darbinieku attiecina labvēlīgas prezumpcijas, ko noteikusi dalībvalsts. Ja sniegtā informācija neietver informāciju, kas minēta 3. panta 2. punkta e), f), k) vai l) apakšpunktā, labvēlīgas prezumpcijas ietver prezumpciju, ka darbiniekam attiecīgi ir beztermiņa darba attiecības, ka nav pārbaudes laika vai darbiniekam ir pilna laika amats. Darba devējiem ir iespēja atspēkot šīs prezumpcijas; vai

(a)  uz darbinieku attiecina labvēlīgas prezumpcijas, kuras dalībvalstij ir pienākums noteikt. Ja sniegtā informācija neietver informāciju, kas minēta 3. panta 2. punkta e), f), k) vai l) apakšpunktā, labvēlīgas prezumpcijas, par kurām ziņojis darbinieks, tiek piemērotas atbilstoši norunai un ietver prezumpciju, ka darbiniekam attiecīgi ir beztermiņa darba attiecības, ka nav pārbaudes laika un ka darbiniekam ir pilna laika amats. Darba devējiem ir iespēja atspēkot šīs prezumpcijas; un

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  darbiniekam ir iespēja savlaicīgi iesniegt sūdzību kompetentai iestādei. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sūdzība ir pamatota, tā pieprasa attiecīgajam(-iem) darba devējam(-iem) sniegt trūkstošo informāciju. Ja darba devējs nesniedz trūkstošo informāciju 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, iestāde var piemērot atbilstīgu administratīvu sodu pat tad, ja darba attiecības ir beigušās. Darba devējiem ir iespēja iesniegt administratīvu sūdzību par lēmumu, ar ko piemēro sodu. Par kompetentajām iestādēm dalībvalstis var norīkot jau esošās struktūras.

(b)  darbiniekam ir iespēja savlaicīgi iesniegt sūdzību kompetentai iestādei. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sūdzība ir pamatota, tā pieprasa attiecīgajam(-iem) darba devējam(-iem) sniegt trūkstošo informāciju. Ja darba devējs nesniedz trūkstošo informāciju 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, iestāde var piemērot atbilstīgu, obligāti iepriekš noteiktu un atturošu administratīvu sodu pat tad, ja darba attiecības ir beigušās. Darba devējiem ir iespēja iesniegt sūdzību par lēmumu, ar ko piemēro sodu. Par kompetentajām iestādēm dalībvalstis var norīkot jau esošās struktūras.

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Faktu pārākums

 

Nodarbinātības attiecību esību nosaka, pamatojoties uz faktiem, kas saistīti ar darba faktisko veikšanu, nevis pamatojoties uz to, kā puses apraksta šīs attiecības.

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis ievieš pasākumus, kas nepieciešami, lai darbiniekus, ieskaitot darbiniekus, kuri ir darba ņēmēju pārstāvji, aizsargātu pret tādu nelabvēlīgu darba devēja attieksmi vai tādām nelabvēlīgām sekām, kuru iemesls ir sūdzība, kas iesniegta darba devējam, vai tiesvedība, kas ierosināta ar mērķi panākt, ka tiek ievērotas šajā direktīvā noteiktās tiesības.

Dalībvalstis ievieš visus pasākumus, tostarp obligāti iepriekš noteiktus un atturošus sodus, kas nepieciešami, lai visus darbiniekus neatkarīgi no juridiskā vai oficiālā statusa, ieskaitot darbiniekus, kuri ir darba ņēmēju pārstāvji, aizsargātu pret tādu nelabvēlīgu darba devēja attieksmi vai tādām nelabvēlīgām sekām, kuru iemesls ir sūdzība, kas iesniegta darba devējam, vai tiesvedība, kas ierosināta ar mērķi panākt, ka tiek ievērotas šīs tiesības.

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Personas, kas ziņo par šajā direktīvā paredzēto tiesību pārkāpumu gadījumiem, būtu pilnībā jāaizsargā ar Eiropas tiesību aktiem par tādu cilvēku aizsardzību, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai aizliegtu atlaist vai līdzvērtīgi rīkoties un jebkādi gatavoties atlaist darbiniekus, pamatojoties uz to, ka viņi ir izmantojuši tiesības, kas paredzētas šajā direktīvā.

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai pasludinātu atlaišanu vai līdzvērtīgu rīcību par juridiski spēkā neesošu un pārtrauktu jebkādu gatavošanos darbinieku atlaišanai vai citu kaitējošu vai mazāk labvēlīgu attieksmi pret darbiniekiem tāpēc, ka viņi ir izmantojuši tiesības, kas paredzētas šajā direktīvā. Darba devējs sniedz pietiekami daudz informācijas par atlaišanas iemeslu, jo citādi atlaišanai nav juridiska spēka. Vajadzīgie pasākumi ietver arī tiesības uz atjaunošanu darbā un uz kompensāciju.

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Darbinieki, kuri uzskata, ka ir atlaisti vai tiem piemēroti pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību, pamatojoties uz to, ka šie darbinieki ir izmantojušas šajā direktīvā paredzētās tiesības, var pieprasīt, lai darba devējs atlaišanu vai līdzvērtīgus pasākumus pienācīgi pamato. Darba devējs šādu pamatojumu sniedz rakstiski.

2.  Darbinieki, kuri uzskata, ka ir atlaisti vai tiem piemēroti pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību, pamatojoties uz to, ka šie darbinieki ir izmantojušas šajā direktīvā paredzētās tiesības, var pieprasīt, lai darba devējs atlaišanu vai līdzvērtīgus pasākumus pienācīgi pamato. Darba devējs šādu pamatojumu sniedz rakstiski. Dalībvalstis nodrošina, ka termiņš prasības celšanai pret atlaišanu tiek apturēts, kamēr darba ņēmējs no darba devēja nav saņēmis pamatotu rakstisku paskaidrojumu.

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tad, kad 2. punktā minētie darbinieki tiesai vai citai kompetentai iestādei iesniedz faktus, no kuriem iespējams prezumēt šādu atlaišanu vai līdzvērtīgus pasākumus, atbildētājam ir jāpierāda, ka atlaišana notikusi ar citu pamatu, nevis 1. punktā minēto.

3.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tad, kad 2. punktā minētie darbinieki tiesai vai citai kompetentai iestādei iesniedz faktus, no kuriem iespējams prezumēt šādu atlaišanu vai līdzvērtīgus pasākumus, atbildētājam ir jāpierāda, ka atlaišana notikusi ar citu pamatu, nevis 1. punktā minēto. Atlaišana nestājas spēkā, kamēr lieta nav atrisināta.

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Dalībvalstis ļauj arodbiedrībām censties veikt pārstāvības darbības, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju kolektīvās intereses saistībā ar šo direktīvu, kas atbilst Direktīvas 2009/22/EK1a noteikumiem.

 

__________________

 

1a Tiks atcelta ar 2018/0089(COD); Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b  Ja darba devējs nesniedz pienācīgu pamatojumu atlaišanai vai līdzvērtīgai rīcībai saskaņā ar 17. panta 2. punktu, tiek prezumēts, ka darbinieks ir atlaists tādēļ, ka izmantoja tiesības, kas paredzētas šajā direktīvā.

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

17.a pants

 

Pienākums sniegt pierādījumus un nodarbinātības attiecību esība

 

Pienākums sniegt pierādījumus nodarbinātības attiecību neesībai gulstas uz fizisku vai juridisku personu, kas ir identificējama kā darba devējs.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, vai arī agrāk jau spēkā esoši noteikumi, kas attiecas uz tiesībām, kuras ir šīs direktīvas darbības jomā. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek piemērotas. Sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Sankciju forma var būt naudas sods. Sankcijās var ietilpt arī kompensācijas maksāšana.

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, vai arī agrāk jau spēkā esoši noteikumi, kas attiecas uz tiesībām, kuras ir šīs direktīvas darbības jomā. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas tiek piemērotas. Sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Sankciju forma ir arī naudas sods, un tās paredz atbilstīgas un vismaz proporcionālas kompensācijas samaksu.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šī direktīva nav pietiekams pamats, lai samazinātu vispārējo aizsardzības līmeni, kas darbiniekiem jau piešķirts dalībvalstīs.

1.  Šī direktīva nav pietiekams pamats, lai samazinātu vispārējo aizsardzības līmeni, kas darbiniekiem jau piešķirts dalībvalstīs. Šīs direktīvas īstenošana nedrīkst izraisīt esošās situācijas pasliktināšanos katrā dalībvalstī vispārējā darba ņēmēju aizsardzības līmeņa ziņā un jomās, uz kurām direktīva attiecas.

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstīm tiek prasīts pakāpeniski uzlabot darba ņēmēju aizsardzības līmeni regulējuma jomā, kas ir šīs direktīvas darbības jomā, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo hartu.

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

20.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Sūdzību procedūras atvieglošana

 

Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv efektīvi mehānismi, kuru ietvaros darbinieki tiešā veidā vai ar dalībvalstu ieceltu pušu, piemēram, arodbiedrību vai citu apvienību, vai dalībvalsts kompetentās iestādes, ja tā ir paredzēta valsts tiesiskajā regulējumā, starpniecību var iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem.

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā noteiktās tiesības un pienākumus piemēro esošām darba attiecībām, sākot no [spēkā stāšanās datums + 2 gadi]. Tomēr darba devēji sniedz vai papildina 4. panta 1. punktā, 5. pantā un 6. pantā minētos dokumentus tikai pēc darbinieka pieprasījuma. Ja šāda pieprasījuma nav, darbiniekiem nedrīkst liegt minimālās tiesības, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu.

Šajā direktīvā noteiktās tiesības un pienākumus piemēro esošām darba attiecībām, sākot no [spēkā stāšanās datums + 2 gadi].

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem Savienības līmenī un ņemot vērā ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pārskata šīs direktīvas piemērošanu līdz [spēkā stāšanās datums + 8 gadi], lai vajadzības gadījumā ierosinātu nepieciešamos grozījumus.

Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem Savienības līmenī un ņemot vērā ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pārskata šīs direktīvas piemērošanu līdz [spēkā stāšanās datums + 5 gadi], lai vajadzības gadījumā ierosinātu nepieciešamos grozījumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Pārredzami un paredzami darba nosacījumi Eiropas Savienībā

Atsauces

COM(2017)0797 – C8-0006/2018 – 2017/0355(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

18.1.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

18.1.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Kostas Chrysogonos

24.1.2018

Izskatīšana komitejā

15.5.2018

20.6.2018

3.9.2018

 

Pieņemšanas datums

24.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Rosa Estaràs Ferragut, Heidi Hautala, Sylvia-Yvonne Kaufmann, António Marinho e Pinto, Emil Radev, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sergio Gaetano Cofferati, Geoffroy Didier, Pascal Durand, Jytte Guteland, Jiří Maštálka

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, John Howarth, Christelle Lechevalier

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

António Marinho e Pinto

EFDD

Joëlle Bergeron

ENF

Marie-Christine Boutonnet, Christelle Lechevalier

GUE/NGL

Jiří Maštálka

PPE

Geoffroy Didier, Rosa Estaràs Ferragut, Emil Radev, Pavel Svoboda, Axel Voss, Francis Zammit Dimech, Tadeusz Zwiefka

S&D

Guillaume Balas, Sergio Gaetano Cofferati, Jytte Guteland, John Howarth, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Evelyn Regner

VERTS/ALE

Max Andersson, Pascal Durand

0

-

 

 

1

0

ALDE

Jean-Marie Cavada

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS (3.10.2018)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā

(COM(2017)0797 – C8-0006/2018 – 2017/0355(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Arena

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī 157. pantu,

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī 157. panta 1.–3. punktu,

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. principā ir atkārtoti uzsvērts, ka vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm un vienlīdzīgas iespējas ir jānodrošina un jāveicina visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un karjeru, un viņiem ir jānodrošina viņiem tiesības par vienādi vērtīgu darbu saņemt vienādu darba samaksu saskaņā ar LESD 157. panta 1.–3. punktu.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Atzīst, ka darba koplīgumu slēgšanas tiesību instrumenti, par kuriem panākta vienošanās starp darba devēju apvienībām un darba ņēmēju organizācijām, ir ļoti svarīgi, lai pretotos un pārvarētu traucējumus darba tirgū, ko rada jauna veida darba attiecības, kas parasti rada nestabilitātes un neskaidrības par darba attiecībām, kas īpaši ietekmē sievietes; tāpēc darba koplīguma slēgšanas sarunas ir galvenais instruments, lai novērstu vīriešu un sieviešu nevienlīdzību darbvietā.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  Komisija savā 2016. gada 8. marta paziņojumā par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (COM(2016)0127 (I pielikums) ir atzinusi, ka Eiropas darba tirgos vēl aizvien tiek diskriminētas sievietes. Viņas joprojām ir nepietiekami pārstāvētas nodarbinātībā, pārsvarā strādā nepilna laika darbu un zemāk atalgotās nozarēs un saņem zemāku stundas likmes samaksu, pat tad, ja viņas veic vienādu darbu ar vīriešiem un viņām ir līdzvērtīga vai augstāka līmeņa izglītība.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3c)   Uzsver nepieciešamību dalībvalstīm izveidot tiesisko regulējumu, kas ļautu veikt nepieciešamos pasākumus, ar kuriem nodrošina to, ka par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu visās darba attiecībās neatkarīgi no tā, kāds ir tā veids un ilgums, nodrošinot vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm, palīdzot samazināt dominējošo nevienlīdzību, proti, ka sievietes, kurām jau tā maksā ievērojami zemāku atalgojumu nekā vīriešiem, ir arī īpaši neaizsargātas pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Informācijā, kas jāsniedz par atalgojumu, būtu jāietver visi atalgojuma elementi, ieskaitot iemaksas skaidrā naudā vai natūrā, ko darbinieks tieši vai netieši ir saņēmis par savu darbu. Šādas informācijas sniegšanai nevajadzētu skart darba devēju brīvību norādīt papildu elementus par atalgojumu, piemēram, vienreizējus maksājumus. Tam, ka tiesību aktos vai koplīgumā paredzētie atalgojuma elementi nav iekļauti minētajā informācijā, nevajadzētu būt par iemeslu, lai šos elementus darbiniekam nesniegtu.

(13)  Informācijā, kas jāsniedz par atalgojumu, būtu jāietver (bet ne tikai) visi atalgojuma elementi, kā arī tā aprēķināšanas metode, informācija par atalgojuma līmeņiem, sadalot pēc dzimuma, pa to darbinieku kategorijām, kuri veic vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, ieskaitot iemaksas skaidrā naudā vai natūrā, ko darbinieks tieši vai netieši ir saņēmis par savu darbu, samaksu par virsstundām, piemaksas un citas tiesības, piemēram, slimības pabalstus vai atvaļinājumus. Šādas informācijas sniegšanai nevajadzētu skart darba devēju brīvību norādīt papildu elementus par atalgojumu, piemēram, vienreizējus maksājumus. Tam, ka tiesību aktos vai koplīgumā paredzētie atalgojuma elementi nav iekļauti minētajā informācijā, nevajadzētu būt par iemeslu, lai šos elementus darbiniekam nesniegtu.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Pārbaudes laiks ļauj darba devējiem pārliecināties, ka darbinieki ir piemēroti amatam, kurā viņi ir pieņemti darbā, vienlaikus sniedzot tiem papildu atbalstu un apmācību. Šādus laikposmus var papildināt ar samazinātu aizsardzību pret atlaišanu. Jebkurai ienākšanai darba tirgū vai pārejai uz jaunu amatu nevajadzētu radīt ilgstošu nedrošību. Kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlārā, pārbaudes laika ilgumam vajadzētu būt samērīgam. Ievērojams skaits dalībvalstu ir noteikušas vispārēju maksimālo pārbaudes laika ilgumu no trim līdz sešiem mēnešiem, kas būtu jāuzskata par samērīgu. Pārbaudes laiks var būt ilgāks par sešiem mēnešiem, ja to pamato darba veids, piemēram, darbs vadošos amatos, un ja tas ir darbinieka interesēs, piemēram, ilgstošas slimības gadījumā vai saistībā ar īpašiem pasākumiem, kas veicina pastāvīgu darbu, jo īpaši gados jauniem darbiniekiem.

(19)  Pārbaudes laiks ļauj darba devējiem pārliecināties, ka darbinieki ir piemēroti amatam, kurā viņi ir pieņemti darbā, vienlaikus sniedzot tiem papildu atbalstu un apmācību. Šādus laikposmus var papildināt ar samazinātu aizsardzību pret atlaišanu. Jebkurai ienākšanai darba tirgū vai pārejai uz jaunu amatu nevajadzētu radīt ilgstošu nedrošību. Pārbaudes laika posmus nedrīkst padarīt par mehānismiem darba ņēmēju izmantošanai tādā veidā, ka viņiem tiek garantēta nodarbinātība uz ilgāku laiku ar zemu atalgojumu un ka viņus pēc pārbaudes laika beigām atlaiž. Tas tad būtu veids, kā līgumus uz noteiktu laiku aizstāj ar nestabilākiem līgumiem, no kuriem sievietes kārtējo reizi cieš vissmagāk. Pārbaudes laiks nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, un ideālā gadījumā tam vajadzētu būt īsākam. Pārbaudes laiks var pārsniegt trīs mēnešus pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, ja to pamato darba tehniskā sarežģītība vai darba ņēmēja amata augstais atbildības līmenis vai ja darba ņēmējs ir iecelts vadības amatā. Dalībvalstīm būtu jāpieņem tiesību akti, kuros noteikti gadījumi, kad izņēmuma kārta pārbaudes laiks var pārsniegt trīs mēnešus, un atbilstošie laikposmi.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Ja valsts tiesību aktos vai koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam ir jānodrošina apmācība darbiniekiem, lai tie veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, ir svarīgi nodrošināt, lai šāda apmācība tiktu sniegta vienlīdzīgi, tostarp tiem, kas iesaistīti nestandarta nodarbinātībā. Šādas apmācības izmaksas nebūtu jāsedz darbiniekam, un tās nebūtu jāietur vai jāatskaita no darbinieka atalgojuma.

(26)  Ja valsts tiesību aktos vai koplīgumos ir noteikts, ka darba devējam ir jānodrošina apmācība darbiniekiem, lai tie veiktu darbu, kuram viņi ir nodarbināti, ir svarīgi nodrošināt, lai šāda apmācība tiktu sniegta vienlīdzīgi un bez diskriminācijas, kas saistīta ar dzimumu, tostarp tiem, kas iesaistīti nestandarta nodarbinātībā. Šādas apmācības izmaksas nebūtu jāsedz darbiniekam, un tās nebūtu jāietur vai jāatskaita no darbinieka atalgojuma. Apmācībai vajadzētu notikt darba laikā.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tiktu izskausta visu veidu diskriminācija attiecībā uz visiem atalgojuma aspektiem, ievērojot principu, ka par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, un attiecībā uz darba noteikumiem neatkarīgi no darbinieka līguma veida, kā noteikts šajā direktīvā.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Darbiniekiem, kuri izmanto šajā direktīvā paredzētās tiesības, būtu jānodrošina aizsardzība pret atlaišanu no darba vai līdzvērtīgu kaitējumu (piemēram, pēc pieprasījuma strādājošiem darbiniekiem vairs netiek piedāvāts darbs) vai jebkādu gatavošanos iespējamai atlaišanai no darba, pamatojoties uz to, ka darbinieki vēlējušies izmantot šādas tiesības. Ja darbinieki uzskata, ka tie atlaisti vai tiem ir nodarīts līdzvērtīgs kaitējums ar šādu pamatojumu, darbiniekiem un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai darba devējs atlaišanu vai līdzvērtīgu pasākumu pienācīgi pamato.

(32)  Darbiniekiem, kuri izmanto šajā direktīvā paredzētās tiesības, būtu jānodrošina aizsardzība pret atlaišanu no darba vai līdzvērtīgu kaitējumu (piemēram, pēc pieprasījuma strādājošiem darbiniekiem vairs netiek piedāvāts darbs) vai jebkādu gatavošanos iespējamai atlaišanai no darba, pamatojoties uz to, ka darbinieki vēlējušies izmantot šādas tiesības. Ja darbinieki uzskata, ka tie atlaisti vai tiem ir nodarīts līdzvērtīgs kaitējums ar šādu pamatojumu, darbiniekiem un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai darba devējs atlaišanu vai līdzvērtīgu pasākumu pienācīgi pamato un lai darbinieks būtu jāatjauno darbvietā, ja pieļautais iemesls nav pamatots. Attiecīgās iestādes nodrošina, ka darba ņēmējs saņem kompensāciju par nodarīto kaitējumu, un ir pilnvarotas uzlikt sodus uzņēmumiem, kas ir vainīgi šādas prakses izmantošanā. Īpašu uzmanību pievērš situācijām, kas īpaši skar sievietes, kā arī situācijām, kas izriet no diskriminācijas maternitātes dēļ. Pēdējo minēto uzskata par atbildību pastiprinošu apstākli.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 10., 11. pantā un 14. panta a) punktā noteiktos pienākumus fiziskām personām, kuras pieder tai mājsaimniecībai, kurā darbs tiek veikts.

svītrots

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  pagaidu darba attiecību gadījumā – to beigu datumu vai paredzamo ilgumu;

(e)  pagaidu darba attiecību gadījumā – to beigu datumu vai paredzamo ilgumu; pagaidu darbinieku gadījumā — uzņemošā uzņēmuma nosaukumu un atalgojuma likmes, lai garantētu vienlīdzīgu atalgojumu;

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  aprēķina atlīdzības metodi un informāciju par atalgojuma līmeņiem, iedalot pēc dzimuma, pa tādu darba ņēmēju kategorijām, kas veic vienādu vai vienādi vērtīgu darbu;

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, ko darbinieks ir tiesīgs izmantot, vai, ja to nevar norādīt informācijas sniegšanas brīdī, norāda procedūras šāda atvaļinājuma piešķiršanai un noteikšanai;

(h)  apmaksātā atvaļinājuma ilgumu un dažādos veidus, kādos to izmantot, ko darbinieks ir tiesīgs izmantot, vai, ja to nevar norādīt informācijas sniegšanas brīdī, norāda procedūras šāda atvaļinājuma piešķiršanai un noteikšanai;

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  visas prerogatīvas un tiesības, kuras darbiniekiem pienākas, tostarp slimības pabalstus, maternitātes un līdzvērtīgus pabalstus, vecāku, paternitātes, bērna kopšanas, vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, bezdarba, pirmspensijas, pensijas vai ģimenes pabalstus;

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  darbiniekam paredzētās atlīdzības sākotnējo pamatsummu, citas sastāvdaļas, izmaksas biežumu un veidu;

(j)  darbiniekam paredzētās atlīdzības sākotnējo pamatsummu, citas sastāvdaļas, izmaksas biežumu un veidu, kā arī citus regulārus un periodiskus pabalstus, kas darba ņēmējiem pienākas par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu;

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ma apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ma)  pārredzamības labad un lai cīnītos pret algu diskrimināciju, ar ko sievietes saskaras darba tirgū — darba ņēmējiem piemērojamās darba algas skalas atbilstoši faktiski noteiktajiem pienākumiem uzņēmumā, kas izriet no darba attiecībām, kuras uzsāktas ar darba devēju;

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – mb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(mb)  visas prerogatīvas, uz kurām darba ņēmējiem ir tiesības un kuras izriet no darba attiecībām, kuras uzsāktas ar darba devēju, kā arī visas sociālās tiesības, kas izriet no darba ņēmēja statusa šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, piemēram, tiesības uz maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī piekļuve apmācībai, kas viņiem pienākas, un tās īstenošanas kārtība;

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – na apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(na)  mehānismus, ar kuru palīdzību darbinieki var iesniegt sūdzības, tostarp informāciju par īpašiem mehānismiem sūdzību iesniegšanai par psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

11.a pants

 

Vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija

 

Dalībvalstis nodrošina principu, ka par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, un ievieš pasākumus, kas nodrošina, ka darba devēji uzņēmumos un organizācijās regulāri informē par vidējo atalgojumu pa darbinieku kategorijām vai amatiem, datus iedalot pēc dzimuma.

 

Dalībvalstis nodrošina visu veidu diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz visiem atalgojuma aspektiem un nosacījumiem, vienādu attieksmi un iespējas piekļuvē nodarbinātībai un tās nosacījumos neatkarīgi no darba ņēmēja nodarbinātības statusa.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Darba koplīgumiem, inter alia, būtu jāpalīdz nodrošināt, ka tiek ievērots princips, ka par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, nedrošu darba attiecību novēršanu un maternitātes tiesību aizsardzību, un jākļūst par instrumentu, ar ko samazināt nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm darba attiecībās.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a pants

 

Vienlīdzīga attieksme

 

Dalībvalstis nodrošina vienādas darba samaksas principu un noteikumus, kas attiecas uz visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa. Dalībvalstis nodrošina diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz visiem atalgojuma un darba noteikumu aspektiem un nosacījumiem. Šajā ziņā nodarbinātības statusam nav nozīmes. 

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir novērst psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos darbvietā, īstenojot politiku, kas paredz profilakses pasākumus, efektīvas, pārredzamas un konfidenciālas procedūras sūdzību izskatīšanai, sankciju noteikšanu vainīgajiem, darbinieku un darba devēju informēšanu un apmācību, kā arī atbalsta sniegšanu uzņēmumiem nolūkā izstrādāt rīcības plānus visu minēto pasākumu īstenošanai.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

20.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Sūdzību procedūras atvieglošana

 

 

 

Dalībvalstis nodrošina īpašas un konfidenciālas procedūras, lai izskatītu sūdzības par psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Pārredzami un paredzami darba nosacījumi Eiropas Savienībā

Atsauces

COM(2017)0797 – C8-0006/2018 – 2017/0355(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

18.1.2018

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

18.1.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Maria Arena

15.3.2018

Izskatīšana komitejā

10.7.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.9.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, André Elissen, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Marijana Petir, Pina Picierno, Ernest Urtasun, Jadwiga Wiśniewska, Michaela Šojdrová

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Eck, José Inácio Faria, Kostadinka Kuneva, Jérôme Lavrilleux, Jordi Solé

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marek Plura, Damiano Zoffoli

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Malin Björk, Stefan Eck, Kostadinka Kuneva

PPE

José Inácio Faria, Jérôme Lavrilleux, Marek Plura

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Maria Noichl, Pina Picierno, Damiano Zoffoli

VERTS/ALE

Jordi Solé, Ernest Urtasun

2

-

ENF

André Elissen

PPE

Anna Maria Corazza Bildt

3

0

ECR

Jadwiga Wiśniewska

PPE

Marijana Petir, Michaela Šojdrová

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Pārredzami un paredzami darba nosacījumi Eiropas Savienībā

Atsauces

COM(2017)0797 – C8-0006/2018 – 2017/0355(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

20.12.2017

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

18.1.2018

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

18.1.2018

JURI

18.1.2018

FEMM

18.1.2018

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

TRAN

22.1.2018

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Enrique Calvet Chambon

21.2.2018

 

 

 

Izskatīšana komitejā

15.5.2018

19.6.2018

29.8.2018

 

Pieņemšanas datums

18.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

7

11

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Martina Dlabajová, Elena Gentile, Marian Harkin, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Dennis Radtke, Terry Reintke, Robert Rochefort, Maria João Rodrigues, Siôn Simon, Yana Toom, Marita Ulvskog

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Amjad Bashir, Heinz K. Becker, Dieter-Lebrecht Koch, Eduard Kukan, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Tamás Meszerics, Anne Sander, Helga Stevens, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Michael Detjen, John Flack, Dario Tamburrano, Ángela Vallina

Iesniegšanas datums

26.10.2018


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30

+

ALDE

Enrique Calvet Chambon, Marian Harkin, António Marinho e Pinto, Robert Rochefort, Yana Toom

EFDD

Ignazio Corrao, Dario Tamburrano

ENF

Joëlle Mélin

GUE/NGL

Paloma López Bermejo, Ángela Vallina, Gabriele Zimmer

PPE

Georges Bach, Jérôme Lavrilleux, Anne Sander

S&D

Maria Arena, Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Michael Detjen, Elena Gentile, Agnes Jongerius, Javi López, Edouard Martin, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Maria João Rodrigues, Siôn Simon

VERTS/ALE

Jean Lambert, Tamás Meszerics, Terry Reintke

7

-

ALDE

Martina Dlabajová

ECR

Amjad Bashir, John Flack, Czesław Hoc, Anthea McIntyre, Helga Stevens

GUE/NGL

Rina Ronja Kari

11

0

PPE

Heinz K. Becker, David Casa, Dieter-Lebrecht Koch, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Eduard Kukan, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Thomas Mann, Marek Plura, Dennis Radtke

S&D

Marita Ulvskog

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 9. novembrisJuridisks paziņojums