Procedūra : 2018/0166R(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0358/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0358/2018

Debates :

PV 13/11/2018 - 2
CRE 13/11/2018 - 2

Balsojumi :

PV 14/11/2018 - 14.1
CRE 14/11/2018 - 14.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0449

STARPPOSMA ZIŅOJUMS     
PDF 1842kWORD 230k
7.11.2018
PE 626.946v02-00 A8-0358/2018

par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

(COM(2018)0322 – C8-0000/2018 – 2018/0166R(APP))

Budžeta komiteja

Līdzziņotāji: Jan Olbrycht, Isabelle Thomas, Janusz Lewandowski, Gérard Deprez

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ
 PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS VĒSTULE
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

(COM(2018)0322 – C8-0000/2018 – 2018/0166R(APP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija paziņojumu “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” (COM(2018)0321),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322), un Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumus par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2018)0325, COM(2018)0326, COM(2018)0327 un COM(2018)0328),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2018)0323),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūcijas par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada un par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu(1),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem(2),

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Eiropas Parlamentā 2016. gada 4. oktobrī(3) un Padomē 2016. gada 5. oktobrī(4),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra Rezolūciju 70/1 „Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development” („Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”), kas stājās spēka 2016. gada 1. janvārī,

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas starpposma ziņojumu, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas atzinumus, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju grozījumu veidā un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus, un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0358/2018),

A.  tā kā saskaņā ar LESD 311. pantu Savienībai jānodrošina līdzekļi, kas nepieciešami tās mērķu sasniegšanai un tās politikas īstenošanai;

B.  tā kā pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2014.–2020. gadam pirmo reizi tika noteikta mazākā apjomā nekā iepriekšējā DFS gan saistību, gan maksājumu apropriācijās; tā kā DFS un nozaru tiesību aktu vēlā pieņemšana ļoti negatīvi ietekmēja jauno programmu īstenošanu;

C.  tā kā drīz vien kļuva skaidrs, ka DFS ir nepietiekama, lai varētu reaģēt uz vairākām krīzēm, jaunām starptautiskām saistībām un jauniem politikas izaicinājumiem, kas pieņemšanas laikā netika integrēti un/vai nebija paredzēti; tā kā, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, DFS tika maksimāli izmantota, tostarp līdz šim nepieredzēti tika izmantoti elastīguma noteikumi un īpašie instrumenti pēc tam, kad pieejamās rezerves bija pilnībā izsmeltas; tā kā tika samazinātas pat ES pētniecības un infrastruktūras programmas, kurām ir augsta prioritāte, tikai divus gadus pēc to pieņemšanas;

D.  tā kā DFS vidusposma pārskatīšana, kas tika sākta 2016. gada beigās, bija nepieciešama, lai paplašinātu spēkā esošo elastības noteikumu potenciālu, tomēr nepārskatot DFS maksimālo apjomu; tā kā šo pārskatīšanu pozitīvi novērtēja gan Parlaments, gan Padome;

E.  tā kā jaunās DFS izveide būs izšķirošs brīdis 27 dalībvalstu Savienībai, jo tas nodrošinās iespēju atbalstīt kopīgu ilgtermiņa redzējumu un lemt par turpmākajām politiskajām prioritātēm, kā arī Savienības spēju tās īstenot; tā kā ar 2021.–2027. gada DFS būtu jānodrošina Savienībai nepieciešamie resursi, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pētniecību un inovāciju, sniegtu iespējas jauniešiem, efektīvi risinātu ar migrāciju saistītās problēmas, cīnītos pret bezdarbu, ilgstošo nabadzību un sociālo atstumtību, turpinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošanu, risinātu jautājumus saistībā ar ilgtspējību, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņām, stiprinātu ES drošību un aizsardzību, aizsargātu savas ārējās robežas un atbalstītu kaimiņvalstis;

F.  tā kā, ņemot vērā globālās problēmas, ko dalībvalstis nevar atrisināt vienas pašas, vajadzētu būt iespējai atzīt Eiropas kopīgās vērtības un izvērtēt jomas, kurās Eiropas izdevumi būtu efektīvāki nekā valsts izdevumi, lai Savienības līmenī nodotu attiecīgos finanšu līdzekļus un tādējādi stiprinātu Savienības stratēģisko nozīmi, ne vienmēr palielinot publisko izdevumu kopapjomu;

G.  tā kā Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumu kopumu par 2021.–2027. gada DFS un ES pašu resursiem, kam sekoja tiesību aktu priekšlikumi par jaunu ES programmu un instrumentu izveidi,

1.  uzsver, ka ar 2021.–2027. gada DFS jāgarantē Savienības atbildība un spēja apmierināt jaunas vajadzības, risināt jaunas problēmas un nodrošināt jaunas starptautiskās saistības, kā arī sasniegt tās politiskās prioritātes un mērķus; norāda uz nopietnajām problēmām, kas saistītas ar 2014.–2020. gada DFS nepietiekamo finansējumu, un atkārtoti norāda, ka ir jāizvairās no iepriekšējo kļūdu atkārtošanās, jau no paša sākuma nākamajā septiņu gadu periodā nodrošinot spēcīgu un ticamu ES budžetu, no kā pilsoņi gūtu labumu;

2.  uzskata, ka Komisijas priekšlikumi par 2021.–2027. gada DFS un Savienības pašu resursu sistēmu ir izejas punkts gaidāmajās sarunās; pauž savu nostāju attiecībā uz šiem priekšlikumiem, gaidot Padomes sarunu mandātu, kas vēl nav pieejams;

3.  uzsver, ka Komisijas priekšlikums par nākamās DFS vispārējo līmeni, kas noteikts 1,08 % apmērā no ES-27 NKI (1,11 % pēc Eiropas Attīstības fonda integrēšanas), NKI procentu izteiksmē ir samazinājums reālā izteiksmē salīdzinājumā ar pašreizējo DFS; uzskata, ka ierosinātais DFS līmenis neļaus Savienībai izpildīt savas politiskās saistības un reaģēt uz būtiskām problēmām nākotnē; tādēļ paredz vest sarunas par nepieciešamo palielinājumu;

4.  turklāt pauž iebildumus pret jebkādu pastāvīgāko Līgumos paredzēto ES politikas virzienu, piemēram, ES kohēzijas politikas, kopējās lauksaimniecības politikas un zivsaimniecības politikas, finansējuma līmeņa samazināšanu; īpaši iebilst pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas negatīvi ietekmē šo politiku galveno raksturu un mērķus, piemēram, — pret ierosināto līdzekļu samazinājumu Kohēzijas fondam un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai; šajā sakarā iebilst pret priekšlikumu par Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) samazināšanu, neraugoties uz tā paplašināto darbības jomu un esošo sociālo programmu, jo īpaši Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, iekļaušanu tajā;

5.  turklāt uzsver, cik svarīgi ir horizontālie principi, kuriem vajadzētu būt par pamatu DFS un visām saistītajām ES politikas jomām; šajā sakarībā atkārtoti pauž savu nostāju, ka ES ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, un pauž nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā sakarā; tādēļ prasa iekļaut ilgtspējīgas attīstības mērķus visās nākamajā DFS iekļautajās ES politikās un iniciatīvās; turklāt uzsver, ka nākamajā DFS visās programmās vajadzētu ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu; uzsver — lai izpildītu ES saistības virzībā uz iekļaujošu Eiropu, ir svarīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, izskaust dažādus diskriminācijas veidus, cita starpā LGBTI personu diskrimināciju, un veidot minoritāšu, tostarp romu, portfeli; uzsver — lai īstenotu Parīzes nolīgumā paredzētos pienākumus, ES ieguldījumam klimata mērķiem būtu jāsasniedz vismaz 25 % no izdevumiem DFS 2021.–2027. gadam, un iespējami drīz (vēlākais līdz 2027. gadam) būtu jāsasniedz 30 %;

6.  šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Regulai par DFS 2014.–2020. gadam pievienoto kopīgo deklarāciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, šajā jomā nav gūti vērā ņemami panākumi un ka Komisija saistībā ar DFS vidusposma novērtēšanu neņēma vērā tās īstenošanu; pauž dziļu nožēlu par to, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai DFS ir pilnībā atstāta novārtā, un kritiski vērtē skaidru dzimumu līdztiesības mērķu, prasību un rādītāju trūkumu priekšlikumos par attiecīgajām ES politikas jomām; prasa gada budžeta procedūrās izvērtēt un integrēt ES politikas virzienu pilnu ietekmi uz dzimumu līdztiesību (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā); sagaida, ka Parlaments, Padome un Komisija no jauna paudīs apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību nākamajā DFS un ka tā tiks efektīvi uzraudzīta, cita starpā DFS vidusposma pārskatīšanā;

7.  uzsver, ka nākamās DFS pamatā ir jābūt pārskatatbildībai, vienkāršošanai, pārredzamībai un uz darbības rezultātiem balstītai budžeta plānošanai; šajā sakarībā atgādina par nepieciešamību saistībā ar turpmākajiem izdevumiem vairāk koncentrēties uz sniegumu un rezultātiem, balstoties uz vērienīgiem un atbilstīgiem darbības mērķiem un visaptverošu un kopīgu Eiropas pievienotās vērtības definīciju; ņemot vērā iepriekš minētos horizontālos principus, prasa Komisijai racionalizēt ziņošanu par izpildi, to plašāk attiecinot uz kvalitatīvu pieeju, kas ietver vides un sociālos rādītājus, un skaidri sniegt informāciju par galvenajām ES problēmām, kas vēl jārisina;

8.  apzinās nopietnās problēmas, ar kurām Savienība saskaras, un pilnībā uzņemas atbildību laicīgi nodrošināt budžetu, kas atbilstu ES pilsoņu vajadzībām, gaidām un bažām; pauž gatavību nekavējoties sākt sarunas ar Padomi, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumus un izstrādātu reālistisku DFS;

9.  atgādina, ka Parlamenta nostāja jau ir skaidri izklāstīta 2018. gada 14. marta un 2018. gada 30. maija rezolūcijās, kas ir tā politiskā nostāja jautājumā par 2021.–2027. gada DFS un pašu resursiem; atgādina, ka šīs rezolūcijas tika pieņemtas ar ļoti lielu balsu vairākumu, kas liecina par Parlamenta vienotību un gatavību gaidāmajām sarunām;

10.  tādēļ sagaida, ka DFS būs Padomes politiskās darba kārtības augšgalā, un pauž nožēlu, ka līdz šim nav gūti vērā ņemami panākumi; uzskata, ka regulārās Padomes secīgo prezidentvalstu un Parlamenta sarunu komandas sanāksmes būtu jāaktivizē un jāpaver ceļš oficiālām sarunām; sagaida, ka laba vienošanās tiks panākta pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai izvairītos no nopietniem šķēršļiem jauno programmu uzsākšanai sakarā ar finanšu shēmas novēlotu pieņemšanu, kā jau ir pieredzēts iepriekš; uzsver, ka šis grafiks ļaus jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam obligātās starpposma pārskatīšanas laikā pielāgot 2021.–2027. gada DFS;

11.  atgādina, ka ieņēmumi un izdevumi gaidāmajās sarunās būtu jāuzskata par vienotu kopumu; tādēļ uzsver, ka vienošanos par nākamo DFS būs iespējams panākt tikai tad, ja būs gūti atbilstoši panākumi jauno Savienības pašu resursu jautājumā;

12.  uzsver, ka, līdz būs panākta galīgā vienošanās, sarunu programmā būtu jāsaglabā visi DFS/ pašu resursu dokumentu paketes elementi, jo īpaši DFS iekļautie skaitļi; šajā sakarā atgādina par Parlamenta kritisko nostāju attiecībā uz procedūru, kuras gaitā tika pieņemta pašreizējā DFS regula, un par Eiropadomes dominējošo lomu šajā procesā, tai neatsaucami lemjot par vairākiem elementiem, tostarp DFS maksimālajiem apjomiem un vairākiem ar nozaru politiku saistītiem noteikumiem, kas ir pretrunā līgumu garam un burtam; pauž īpašas bažas par to, ka Padomes prezidentūras sagatavotajos DFS “sarunu pakešu” pirmajos elementos ir ievērota tā pati loģika un tajos ir iekļauti jautājumi, par kuriem Padome un Parlaments lemj kopīgi, pieņemot tiesību aktus, ar kuriem izveido jaunas ES programmas; tādēļ ir iecerējis attiecīgi pielāgot savu stratēģiju;

13.  uzskata, ka prasība pēc vienprātīga lēmuma, lai pieņemtu un pārskatītu DFS regulu, būtiski kavē šo procesu; aicina Eiropadomi izmantot LESD 312. panta 2. punktā paredzēto pārejas klauzulu, lai Padome varētu pieņemt DFS regulu ar kvalificētu balsu vairākumu;

14.  pieņem šo rezolūciju, lai izklāstītu savu sarunu mandātu par visiem Komisijas priekšlikumu aspektiem, tostarp ierosinot konkrētus grozījumus gan ierosinātajā DFS regulā, gan Iestāžu nolīgumā; turklāt iesniedz tabulu ar skaitļiem par katru ES politikas jomu un programmu, balstoties uz Parlamenta nostāju, kura jau ir pieņemta iepriekšējās DFS rezolūcijās; uzsver, šie skaitļi arī būs daļa no Parlamenta mandāta gaidāmajām likumdošanas sarunām, kuru rezultātā tiks pieņemtas ES programmas laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam;

A. PIEPRASĪJUMI SAISTĪBĀ AR DFS

15.  tādēļ prasa, lai Padome pienācīgi ņemtu vērā šādas Parlamenta nostājas nolūkā sarunās par 2021.–2027. gada DFS panākt pozitīvu rezultātu un iegūt Parlamenta piekrišanu saskaņā ar LESD 312. pantu;

Skaitļi

16.  atkārtoti apstiprina savu oficiālo nostāju, ka 2021.–2027. gada DFS līmenis būtu jānosaka 1324,1 miljarda EUR apmērā 2018. gada cenās, kas ir 1,3 % no ES-27 NKI, lai nodrošinātu vajadzīgo finansējuma līmeni galvenajām ES politikas jomām, kas ļaus īstenot to uzdevumu un mērķus;

17.  šajā sakarībā prasa ES programmām un politikai nodrošināt šādu finansējuma līmeni, kas norādīts, ievērojot secību, kura atspoguļo Komisijas ierosināto DFS struktūru, un reproducēts detalizētā tabulā (šīs rezolūcijas III un IV pielikums); prasa atbilstīgi pielāgot attiecīgās saistību un maksājumu maksimālos apjomus, kā norādīts šīs rezolūcijas I un II pielikumā:

i)  palielināt programmas “Apvārsnis Eiropa” budžetu, lai tas sasniegtu 120 miljardus EUR 2018. gada cenās;

ii)  palielināt piešķīrumu InvestEU fondam, lai tas labāk atspoguļotu jaunajā programmā integrēto finanšu instrumentu kopējās summas 2014.–2020. gada līmeni;

iii)  palielināt transporta infrastruktūras finansējuma līmeni, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmu (EISI transporta sadaļa);

iv)  dubultot īpašo finansējumu MVU (salīdzinājumā ar COSME) vienotā tirgus programmā, lai palielinātu to piekļuvi tirgiem, uzlabotu uzņēmējdarbības apstākļus un uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu uzņēmējdarbību;

v)  papildus palielināt vienotā tirgus programmu, lai finansētu jaunu tirgus uzraudzības mērķi;

vi)  dubultot ierosināto finansējuma līmeni ES Krāpšanas apkarošanas programmai un palielināt finansējuma līmeni programmai Fiscalis;

vii)  ieviest īpašu piešķīrumu ilgtspējīgam tūrismam;

viii)  sniegt vēl lielāku piešķīrumu Eiropas kosmosa programmai, jo īpaši, lai stiprinātu SSA/GOVSATCOM un Copernicus;

ix)  kohēzijas politikas finansējumu ES-27 reālā izteiksmē saglabāt 2014.–2020. gada budžeta līmenī;

x)  dubultot resursus jauniešu bezdarba problēmas risināšanai saskaņā ar ESF+ (salīdzinājumā ar pašreizējo Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu), vienlaikus nodrošinot shēmas efektivitāti un pievienoto vērtību;

xi)  ieviest īpašu piešķīrumu (EUR 5,9 miljardi) Garantijai bērniem, lai risinātu bērnu nabadzības problēmu gan ES, gan tās ārējo darbību īstenošanā;

xii)  trīskāršot programmai “Erasmus+” pašlaik paredzēto budžetu;

xiii)   nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni programmai “DiscoverEU” (Interrail);

xiv)  palielināt pašreizējo programmas “Radošā Eiropa” finansējumu;

xv)  palielināt pašreizējo finansējumu programmai “Tiesības un vērtības” un ieviest īpašu piešķīrumu jaunai Savienības vērtību sadaļai (vismaz 500 miljoni EUR), lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas Eiropas Savienībā veicina pamatvērtības un demokrātiju vietējā un valsts līmenī;

xvi)  kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu ES-27 reālā izteiksmē saglabāt 2014.–2020. gada budžeta līmenī, vienlaikus iekļaujot budžetā lauksaimniecības rezerves sākotnējo summu;

xvii)  par 10 % palielināt Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līmeni saskaņā ar tās jauno uzdevumu par zilo ekonomiku;

xviii)  dubultot pašreizējo finansējumu programmai “LIFE+”, cita starpā izveidojot īpaši paredzētu finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai un “Natura 2020” tīkla pārvaldībai;

xix)  ieviest īpašu piešķīrumu jaunajam Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fondam (4,8 miljardi EUR), lai risinātu jautājumus saistībā ar sociālo un sociālekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi, ko izjūt darba ņēmēji un kopienas, ko negatīvi ietekmē pāreja no tādām nozarēm, kuras atkarīgas no oglēm un ir oglekļietilpīgas;

xx)  piešķirt vairāk līdzekļu instrumentam(-iem), kuru mērķis ir atbalstīt kaimiņattiecību un attīstības politiku (3,5 miljardi EUR), lai sniegtu turpmāku ieguldījumu investīciju plāna Āfrikai finansēšanā;

xxi)  atjaunot vismaz 2020. gada līmeni visām aģentūrām, vienlaikus atbalstot Komisijas ierosināto augstāko līmeni, cita starpā aģentūrām, kurām ir piešķirtas jaunas kompetences un pienākumi, un pieprasot visaptverošu pieeju no maksām paredzētā finansējuma jomā;

xxii)  saglabāt 2014.–2020. gada finansējuma līmeni vairākām ES programmām (piemēram, kodoliekārtu dezekspluatācija, sadarbība ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT)), tostarp tām programmām, kuras ir ierosināts apvienot lielākās programmās (piemēram, palīdzība vistrūcīgākajām personām, veselība, patērētāju tiesības) un attiecībā uz kurām Komisijas priekšlikumā ierosināts samazinājums reālā izteiksmē;

xxiii)  ievērojot iepriekš minētās izmaiņas, noteikt visu pārējo programmu finansējumu Komisijas ierosinātajā līmenī, cita starpā EISI enerģētikas sadaļai, EISI digitālajai sadaļai, programmai “Digitālā Eiropa”, Eiropas Aizsardzības fondam un humānajai palīdzībai;

18.  paredz, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni migrācijai un robežu pārvaldībai (4. izdevumu kategorija), kā arī drošībai un aizsardzībai, tostarp reaģēšanai krīzes situācijā (5. izdevumu kategorija); atkārtoti apstiprina savu ilgstošo nostāju, ka papildu politiskās prioritātes ir jāapvieno ar papildu finanšu līdzekļiem, lai neapdraudētu pašreizējo politiku un programmas un to finansējumu saskaņā ar jauno DFS;

19.  paredz atbalstīt Komisijas priekšlikumu nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni stiprai, efektīvai un kvalitatīvai Eiropas publiskajai pārvaldei, kas ir visu eiropiešu rīcībā; atgādina, ka pašreizējās DFS laikā ES iestādes, struktūras un decentralizētās aģentūras ir īstenojušas darbinieku skaita samazinājumu par 5 %, un uzskata, ka tām nevajadzētu piemērot turpmāku samazinājumu, kas varētu tieši apdraudēt Savienības politikas īstenošanu; vēlreiz kategoriski iebilst pret t. s. pārdales fonda atkārtotu izmantošanu attiecībā uz aģentūru darbiniekiem;

20.  pauž apņemšanos 2021.–2027. gada DFS pirmajos gados novērst vēl vienu maksājumu krīzi, kā tas notika pašreizējā periodā; uzskata, ka, paredzot vispārējo maksājumu maksimālo apmēru, ir jāņem vērā neizpildīto saistību nepieredzētais apmērs 2020. gada beigās, kura lielums, balstoties uz aplēsēm, pastāvīgi pieaug sakarā ar būtiskiem īstenošana kavējumiem un kurš būs jānomaksā nākamajā DFS; tāpēc pieprasa, lai īpaši perioda sākumā vispārējo maksājumu līmeni, kā arī ikgadējo maksājumu maksimālo apmēru noteiktu atbilstošā līmenī, pienācīgi ņemot arī vērā saistības, kas izriet no šīs situācijas; attiecībā uz nākamo DFS plāno pieņemt tikai ierobežotu un labi pamatotu atšķirību starp saistībām un maksājumiem;

21.  pamatojoties uz minēto, iesniedz šīs rezolūcijas III un IV pielikumā iekļauto tabulu, kurā norādītas precīzas summas, kas ierosinātas katrai ES politikas jomai un programmai; norāda, ka salīdzināšanas nolūkā ir paredzējis saglabāt Komisijas ierosināto atsevišķo ES programmu struktūru, saglabājot iespēju ieviest iespējamas izmaiņas, kas var tikt pieprasītas likumdošanas procedūrās, kuru rezultātā šīs programmas pieņem;

Vidusposma pārskatīšana

22.  uzsver nepieciešamību saglabāt DFS vidusposma pārskatīšanu, pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar pašreizējo shēmu, un prasa:

i)  pēc DFS darbības pārskatīšanas veikt obligātu un juridiski saistošu vidusposma pārskatīšanu un to, lai tiktu ņemts vērā novērtējums par sekmēm, kas gūtas saistībā ar klimata mērķa sasniegšanu, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu un dzimumu līdztiesības integrēšanu un vienkāršošanas pasākumu ietekmi uz saņēmējiem;

ii)  attiecīgo Komisijas priekšlikumu laicīgi un ne vēlāk kā 2023. gada 1. jūlijā iesniegt nākamajam Parlamentam un Komisijai, lai tie varētu veikt jēgpilnu 2021.–2027. gada shēmas korekciju;

iii)  šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazināt valstīm iepriekš piešķirto finansējumu;

Elastīgums

23.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par elastīgumu, kas ir labs pamats sarunām; piekrīt 2021.–2027. gada DFS elastības mehānismu vispārējai struktūrai; uzsver, ka īpašo instrumentu uzdevumi ir atšķirīgi un ar tiem reaģē uz atšķirīgām vajadzībām, un iebilst jebkādiem mēģinājumiem tos apvienot; stingri atbalsta skaidru noteikumu, ka gan saistību, gan maksājumu apropriācijas, kas izriet no īpašo instrumentu izmantošanas, būtu jāiekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus, kā arī stingri atbalsta visu ierobežojumu atcelšanu korekcijām, kas izriet no vispārējās rezerves maksājumiem; aicina ieviest vairākus papildu uzlabojumus, tostarp šādus:

i)  Savienības rezervi papildināt par summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no naudas sodiem un soda maksājumiem;

ii)  nekavējoties atkārtoti izmantot n-2 gadā atceltās saistību apropriācijas, tostarp tās, kas izriet no saistībām, kuras tika pieņemtas pašreizējā DFS;

iii)  neizmantotās īpašo instrumentu summas darīt pieejamas visiem īpašajiem instrumentiem, nevis tikai elastības instrumentam;

iv)  piešķirt vairāk līdzekļu elastības instrumentam, rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Savienības Solidaritātes fondam, kā arī neparedzēto izdevumu rezervei (bez obligātas kompensēšanas);

Ilgums

24.  uzsver, ka, nosakot DFS ilgumu, ir pakāpeniski jāpāriet uz 5+5 gadu periodu, kas ietvertu obligātu vidusposma pārskatīšanu; pieņem to, ka nākamā DFS būtu jānosaka uz septiņiem gadiem, kas būtu pārejas risinājums, kuru piemēro pēdējo reizi; sagaida, ka 5+5 gadu satvara īstenošanas kārtība tiks apstiprināta 2021.–2027. gada DFS vidusposma pārskatīšanas laikā;

Struktūra

25.  pieņem Komisijas ierosināto septiņu DFS izdevumu kategoriju vispārējo struktūru, kas lielā mērā atbilst Parlamenta priekšlikumam; uzskata, ka šī struktūra nodrošina lielāku pārredzamību, uzlabo ES izdevumu redzamību, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastīguma pakāpi; turklāt piekrīt programmu kopumu izveidei, kas varētu novest pie ievērojamas ES budžeta struktūras vienkāršošanas un racionalizācijas un skaidras saskaņošanas ar DFS izdevumu kategorijām;

26.  norāda, ka Komisija ierosina samazināt ES programmu skaitu par vairāk nekā trešdaļu; uzsver to, ka Parlamenta nostāja par 37 jauno programmu struktūru un sastāvu tiks noteikta attiecīgo nozaru tiesību aktu pieņemšanā; jebkurā gadījumā sagaida, ka ierosinātā budžeta nomenklatūra atspoguļos visus dažādos katras programmas komponentus tādā veidā, kas garantē pārredzamību un nodrošina budžeta lēmējinstitūcijai informāciju, kura vajadzīga gada budžeta izveidei un tā īstenošanas pārraudzībai;

Budžeta vienotība

27.  atzinīgi vērtē ierosināto Eiropas Attīstības fonda integrāciju Savienības budžetā, kas atbilst jau sen izteiktai Parlamenta prasībai par visiem ārpusbudžeta instrumentiem; atgādina, ka vienotības princips, saskaņā ar kuru budžetā jāatspoguļo visi Savienības ieņēmumu un izdevumu posteņi, ir gan Līgumā noteikta prasība, gan demokrātisks pamatnosacījums;

28.  līdz ar to apšauba, ka ir loģiski un pamatoti veidot instrumentus ārpus budžeta, jo tas neļauj veikt publisko finanšu parlamentāro pārraudzību un apdraud lēmumu pārredzamu pieņemšanu; uzskata, ka ar lēmumiem par šādu instrumentu izveidi Parlaments tiek apiets tā trīskāršajā funkcijā kā likumdevējs, budžeta lēmējiestāde un kontroles iestāde; uzskata, ka gadījumā, ja jāveic izņēmumi, lai sasniegtu konkrētus mērķus, piemēram, izmantojot finanšu instrumentus vai trasta fondus, tiem jābūt pilnīgi pārredzamiem, ir pienācīgi jāpamato to papildināmība un nodrošinātā pievienotā vērtība un to pamatā jābūt stingrām lēmumu pieņemšanas procedūrām un pārskatatbildības noteikumiem;

29.  tomēr uzsver, ka saistībā ar šo instrumentu integrēšanu ES budžetā nedrīkst samazināt finansējumu citiem ES politikas virzieniem un programmām; tāpēc uzsver, ka ir jāpieņem lēmums par nākamās DFS vispārējo līmeni, neaprēķinot 0,03 % piešķīrumu no ES NKI, kas atbilst Eiropas Attīstības fondam un būtu jāpievieno papildus noteiktajai maksimālajai summai;

30.  uzsver, ka DFS maksimālie apjomi nedrīkstētu kavēt piešķirt finansējumu Savienības politikas mērķiem, izmantojot Savienības budžetu; tādēļ sagaida, ka DFS maksimālo apjomu palielināšana tiks nodrošināta visos gadījumos, kad tas ir nepieciešams jaunu politikas mērķu finansēšanai, neizmantojot starpvaldību finansēšanas metodes;

B. LIKUMDOŠANAS JAUTĀJUMI

Tiesiskums

31.  uzsver jaunā mehānisma nozīmi, kas nodrošina Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā noteikto vērtību ievērošanu, paredzot, ka dalībvalstīm, kas tās neievēro, rodas finansiālas sekas; tomēr brīdina, ka Savienības budžeta līdzekļu galīgos saņēmējus nekādā veidā neskars tas, ka to valdība neievēro pamattiesības un tiesiskumu; tādēļ uzsver, ka pasākumi neietekmēs valsts iestāžu vai dalībvalstu pienākumu veikt maksājumus galīgajiem saņēmējiem vai saņēmējiem;

Parastā likumdošanas procedūra un deleģētie akti

32.  uzsver, ka programmas mērķi un izdevumu prioritātes, finanšu piešķīrumi, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji, nosacījumi, definīcijas un aprēķināšanas metodes būtu jānosaka attiecīgajos tiesību aktos, pilnībā ievērojot Parlamenta kā viena no likumdevējiem prerogatīvas; uzsver — ja šādi pasākumi, kas var ietvert svarīgas politikas izvēles, nav ietverti pamataktā, tie būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem; šajā sakarā uzskata, ka daudzgadu un/vai gada darba programmas kopumā būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem;

33.  norāda uz Parlamenta nodomu vajadzības gadījumā vienmēr noteikt stingrākus noteikumus par pārvaldību, pārskatatbildību, pārredzamību un parlamentāro uzraudzību, vietējo un reģionālo iestāžu un to partneru pilnvarošanu un par NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaisti nākamās paaudzes programmās; paredz arī uzlabot un vajadzības gadījumā precizēt saskaņotību un sinerģiju dažādos fondos un politikas jomās un starp tiem; uzsver nepieciešamību palielināt elastīgumu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu dažās programmās, tomēr uzsver, ka to nevajadzētu darīt uz to sākotnējo ilgtermiņa politikas mērķu rēķina, ierobežojot paredzamību un Parlamenta tiesības;

Pārskatīšanas klauzulas

34.  norāda, ka sīki izstrādātas un efektīvas pārskatīšanas klauzulas būtu jāiekļauj atsevišķās DFS programmās un instrumentos, lai nodrošinātu, ka tiek veikti jēgpilni novērtējumi par tiem un ka Parlaments pēc tam ir pilnībā iesaistīts visos lēmumos, ko pieņem par nepieciešamajiem pielāgojumiem;

Leģislatīvo aktu priekšlikumi

35.  aicina Komisiju attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus iesniegt papildus tiem, kurus tā jau ir iesniegusi, un jo īpaši priekšlikumu regulai, ar ko izveido taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas fondu, kā arī īpašu programmu ilgtspējīgam tūrismam; turklāt atbalsta Eiropas Garantijas bērniem ieviešanu ESF +, īpašas Savienības vērtību sadaļas integrāciju programmā “Tiesības un vērtības”, kā arī regulas, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, pārskatīšanu; pauž nožēlu par to, ka attiecīgajos Komisijas priekšlikumos nav iekļauti pasākumi, kas atbilstu LESD 174. panta prasībām attiecībā uz vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, pierobežu un kalnu reģioniem; uzskata, ka Finanšu regulas pārskatīšana būtu jāierosina arī tad, kad DFS sarunu rezultātā rodas tāda nepieciešamība;

C. PAŠU RESURSI

36.  uzsver, ka pašreizējā pašu resursu sistēma ir ļoti sarežģīta, netaisnīga, nepārredzama un pilnībā neizprotama ES pilsoņiem; vēlreiz aicina ieviest vienkāršotu sistēmu, kas ES pilsoņiem būs saprotamāka;

37.  šajā sakarā atzinīgi vērtē 2018. gada 2. maijā pieņemto Komisijas priekšlikumu kopumu par jaunu pašu resursu sistēmu, kas ir svarīgs solis ceļā uz vērienīgāku reformu; aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 5/2018 par Komisijas priekšlikumu par jaunu Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kurā uzsvērts, ka ir jāveic labāks aprēķins un sistēma ir vēl vairāk jāvienkāršo;

38.  atgādina, ka jaunu pašu resursu ieviešanas mērķim vajadzētu būt divējādam, proti, pirmkārt, ievērojami samazināt uz NKI balstīto iemaksu īpatsvaru, un, otrkārt, DFS laikposmā pēc 2020. gada garantēt atbilstīgu finansējumu ES izdevumiem;

39.  atbalsta ierosināto esošo pašu resursu modernizāciju, kas nozīmē to, ka:

–  muitas nodokļi tiek saglabāti kā ES tradicionālie pašu resursi, bet tiek samazināta procentuālā daļa, ko dalībvalstis patur kā iekasēšanas izmaksas, un atkal nosaka sākotnējo likmi 10 % apmērā;

–  tiek vienkāršoti uz pievienotās vērtības nodokļa pamatotie pašu resursi, proti, tiek ieviesta vienota piesaistīšanas likme bez izņēmumiem;

–  tiek saglabāti no NKI iegūtie pašu resursi ar mērķi pakāpeniski virzīties uz 40 % to daļas ES budžeta finansēšanā, vienlaikus saglabājot to līdzsvarojošo funkciju;

40.  atbilstīgi Komisijas priekšlikumam prasa plānoti ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas, nepalielinot fiskālo slogu pilsoņiem, atbilstu būtiskiem ES stratēģiskajiem mērķiem, kuru Eiropas pievienotā vērtība ir acīmredzama un neaizvietojama:

–  vienotā tirgus pienācīga darbība, konsolidācija un nostiprināšana, jo īpaši īstenojot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), uz kā balstās jauns pašu resurss, nosakot vienotu maksājumu likmi par ieņēmumiem no KKUINB un nodokļu uzlikšanu lieliem digitālās nozares uzņēmumiem, kas gūst labumu no vienotā tirgus;

–  cīņa pret klimata pārmaiņām un ātrāka enerģētikas pārkārtošana, izmantojot tādus pasākumus kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ienākumu daļa;

–  cīņa par vides aizsardzību, izmantojot iemaksu, kuras pamatā ir nepārstrādāta plastmasas iepakojuma daudzums;

41.  prasa paplašināt iespējamo jauno pašu resursu sarakstu, kurā būtu jāietver:

–  pašu resursi, kuru pamatā ir finanšu darījumu nodoklis (FDN), vienlaikus aicinot visas dalībvalstis panākt vienošanos par efektīvu shēmu;

–  iespēja ieviest ar oglekļa cenas pielāgošanu uz robežas saistītu mehānismu kā jaunu ES budžeta pašu resursu veidu, kuram vajadzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskajā tirdzniecībā un samazināt ražošanas pārvietošanu, vienlaikus importēto preču cenā internalizējot klimata pārmaiņu radītās izmaksas;

42.  pauž stingru atbalstu visu atlaižu un citu korekcijas mehānismu izbeigšanai, vajadzības gadījumā papildus nosakot ierobežotu pārejas laiku;

43.  prasa ieviest citus ieņēmumus, kuri būtu jāiekļauj ES budžetā kā papildu ieņēmumi, neveicot attiecīgu NKI iemaksu samazinājumu:

–  naudas sodus, ko uzņēmumi maksā par Savienības noteikumu pārkāpumiem, vai naudas sodus par novēloti veiktām iemaksām;

–  ieņēmumus no naudas sodiem, kas noteikti ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, tostarp vienreizējus maksājumus vai dalībvalstīm uzliktos soda maksājumus, kas izriet no prasībām par pārkāpumiem;

44.  turklāt uzsver citu ieņēmumu veidu ieviešanu atbilstīgi Komisijas priekšlikumiem, piemēram,

–  maksas, kas saistītas ar tādu mehānismu īstenošanu, kuri ir tieši saistīti ar ES, piemēram, ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS);

–  naudas emisijas peļņa piešķirto ieņēmumu veidā nolūkā finansēt jaunu investīciju stabilizācijas funkciju;

45.  norāda uz vajadzību saglabāt ES budžeta ticamību attiecībā uz finanšu tirgiem, kas nozīmē, ka jāpalielina pašu resursu maksimālie apjomi;

46.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, kā risināt paradoksālo situāciju, ka Apvienotās Karalistes veiktās iemaksas reste à liquider (RAL) pirms 2021. gada tiks iekļautas budžetā kā vispārējie ieņēmumi, kas tādējādi tiks ieskaitīti pašu resursu maksimālajā robežā, lai gan minēto robežu aprēķinās, balstoties uz ES-27 NKI, tātad neieskaitot Apvienoto Karalisti, tiklīdz tā būs izstājusies no ES; uzskata, ka Apvienotās Karalistes iemaksas būtu jārēķina tieši papildus maksimālajam pašu resursu apjomam;

47.  vērš uzmanību uz to, ka muitas savienība ir svarīgs Eiropas Savienības finansiālās spējas avots; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību saskaņot muitas kontroli un pārvaldību visā Savienībā, lai novērstu un apkarotu krāpšanu un pārkāpumus, kas kaitē Savienības finanšu interesēm;

48.  stingri atbalsta Komisijas iesniegto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus; atgādina, ka Parlamentam ir jāsniedz piekrišana šai regulai; atgādina, ka minētā regula ir Komisijas piedāvātās pašu resursu paketes neatņemama daļa, un sagaida, ka Padome 4 saistītos dokumentus par pašu resursiem skatīs kā vienotu paketi kopā ar DFS;

D. LABOJUMI PRIEKŠLIKUMĀ REGULAI, AR KO NOSAKA DFS 2021.–2027. GADAM

49.  uzskata, ka priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, būtu jāveic turpmāk minētie labojumi:

Labojums    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(1)  Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, sagatavojot un īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra.

(1)  Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, sagatavojot un īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, kā arī vajadzību pēc demokrātiskas leģitimitātes un pārskatatbildības, šīs daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra, cenšoties vēlāk pāriet uz piecu plus piecu gadu laikposmu, kas būtu saskaņots ar Eiropas Parlamenta un Komisijas politisko ciklu.

Labojums    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(2)  Daudzgadu finanšu shēmā, nosakot saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, jāņem vērā saskaņā ar Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu, noteiktie saistību un pašu resursu maksimālie apjomi.

(2)  Daudzgadu finanšu shēmā būtu jānosaka saistību apropriāciju gada maksimālais apjoms katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālais apjoms maksājumu apropriācijām, lai nodrošinātu Savienības izdevumu pienācīgu attīstību pašu resursu robežās, vienlaikus nodrošinot arī to, ka Savienība var nodrošināt sev līdzekļus, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta pirmo daļu, kā arī tās saistību izpildei attiecībā pret trešām personām saskaņā ar LESD 323. pantu.

Labojums    3

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

(2a)  Maksimālais apjoms būtu jānosaka, ņemot vērā summas, kas vajadzīgas, lai finansētu un īstenotu Savienības programmas un politiku, kā arī rezerves, kas vajadzīgas, lai pielāgotos nākotnē iespējamām vajadzībām. Turklāt, nosakot maksājumu maksimālo apjomu, būtu jāņem vērā lielais skaits neizpildīto saistību, kas sagaidāmas 2020. gada beigās. Summas, kas 2021.–2027. gada programmām noteiktas šajā regulā un pamataktos, būtu jāsaskaņo 2018. gada cenās un vienkāršības un prognozējamības labad būtu jākoriģē, izmantojot fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.

Labojums    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(3)  Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] 208. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, tajā pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu.

(3)  Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] 208. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, un tādēļ tā būtu jāņem vērā, nosakot pašu resursu maksimālo apjomu.

Labojums    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(4)  DFS nebūtu jāņem vērā budžeta posteņi, kurus finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas nozīmē.

(4)  Piešķirtie ieņēmumi, no kuriem finansē budžeta pozīcijas, Finanšu regulas nozīmē nebūtu jāierēķina DFS maksimālajos apjomos, bet visa pieejamā informācija būtu pilnībā jāatklāj gada budžeta pieņemšanas procedūrā un tā izpildes laikā.

Labojums    6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(6)  Būtu jāīsteno īpaša un maksimālā iespējamā elastība, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 323. pantam.

(6)  DFS būtu jānodrošina maksimāla elastība, jo īpaši lai garantētu, ka Savienība var izpildīt savas saistības atbilstoši LESD 311. un 323. pantam.

Labojums    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(7)  Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai lai ļautu finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt pieejamo maksimālo apjomu ietvaros, kas pieejami vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts DFS, lai budžeta procedūra varētu noritēt sekmīgi, ir vajadzīgi šādi īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve), elastības instruments un neparedzēto izdevumu rezerve. Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos nav paredzēta, lai novērstu ar tirgu saistīto krīžu sekas, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu. Tādēļ būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.

(7)  Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai lai ļautu finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt pieejamo maksimālo apjomu ietvaros, kas pieejami vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts DFS, tādējādi nodrošinot, ka gada budžeta procedūra var noritēt sekmīgi, ir vajadzīgi šādi īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve saistībām), elastības instruments un neparedzēto izdevumu rezerve. Tādēļ būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.

Labojums    8

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

(7a)  Konkrētāk, kaut gan Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmējinstitūcijas atļautās saistības tiek efektīvi īstenotas to sākotnējam nolūkam, vajadzētu būt iespējai mobilizēt saistību apropriācijas, kas nav izpildītas vai ir atceltas, izmantojot Savienības saistību rezervi, ja vien tas nav veids, kā maksājumu saņēmēji apiet attiecīgos atcelšanas noteikumus.

Labojums    9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(9)  Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar jaunu noteikumu vai programmu saskaņā ar dalītu pārvaldību novēlotu pieņemšanu, vai ar pasākumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs un kas pieņemti saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem.

(9)  Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar jaunu noteikumu vai programmu saskaņā ar dalītu pārvaldību novēlotu pieņemšanu, vai ar budžeta saistību apturēšanu saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem.

Labojums    10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(10)  Ir nepieciešams veikt DFS īstenošanas vidusposma novērtēšanu. Šīs novērtēšanas rezultāti būtu jāņem vērā, pārskatot šo regulu DFS atlikušo gadu laikā.

(10)  Lai ņemtu vērā jaunas politikas jomas un prioritātes, DFS vidusposmā būtu jāpārskata, pamatojoties uz novērtējumu par DFS darbību un īstenošanu, un pārskatā būtu jāiekļauj arī ziņojums, kurā izklāstītas metodes, kā praktiski īstenot piecu plus piecu gadu finanšu shēmu.

Labojums    11

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

(10a)  Lai izpildītu Savienības apņemšanos būt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, tostarp dzimumu līdztiesības jomā, DFS pārskatīšanu sagatavo, ņemot vērā panākumus, kuri gūti tās īstenošanā attiecībā uz visām 2021.–2027. gada DFS ES politikas jomām un iniciatīvām, ko mēra, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem snieguma rādītājiem un sasniegto saistībā ar dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visās ES darbībās. DFS pārskatīšanu sagatavo arī, ņemot vērā progresu, kas panākts, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, DFS 2021.–2027. gadam 25 % no ES izdevumiem veltītu mērķu sasniegšanai klimata jomā, un ņemot vērā ar klimatu saistīto 30 % izdevumu mērķi, kas jāsasniedz iespējami drīz un vēlākais līdz 2027. gadam, ko mēra, izmantojot pārveidotos darbības rādītājus, kas nošķir mazināšanu un pielāgošanos. Pārskatīšanā, apspriežoties ar valstu un vietējām ieinteresētajām personām, būtu arī jāizvērtē, vai pieņemtie vienkāršošanas pasākumi saņēmējiem ir faktiski samazinājuši birokrātiju programmu īstenošanā;

Labojums    12

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

(12a)  Visi Savienības līmeņa izdevumi, kas saistīti ar Savienības politikas jomu īstenošanu, pamatojoties uz Līgumiem, ir Savienības izdevumi LESD 310. panta 1. punkta nozīmē, un tāpēc tie būtu jāiekļauj Savienības budžetā saskaņā ar LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru, tādējādi nodrošinot to, ka tiek ievēroti pamatprincipi par pilsoņu demokrātisko pārstāvību lēmumu pieņemšanā, publisko finanšu parlamentāro uzraudzību un lēmumu pieņemšanas pārredzamību. DFS maksimālie apjomi nedrīkst kavēt piešķirt finansējumu Savienības politikas mērķiem, izmantojot Savienības budžetu. Tādēļ nepieciešams nodrošināt DFS maksimālo apjomu palielināšanu visos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs Savienības politikas jomu, jo īpaši jaunu politikas mērķu, finansēšanai, neizmantojot starpvaldību vai kvazistarpvaldību finansēšanas metodes.

Labojums    13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(13)  Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz DFS paredzēto laiku. Jānosaka maksimālās summas iemaksām šādos projektos no Savienības vispārējā budžeta, tādējādi nodrošinot to, ka tie nekādi neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta.

(13)  Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz DFS paredzēto laiku. Savienības vispārējā budžetā ir jānodrošina finansējums šiem lielapjoma projektiem, kuri Savienībai ir stratēģiski nozīmīgi, tomēr ir jānosaka maksimālās summas tās iemaksām šādos projektos, tādējādi nodrošinot to, ka iespējama izmaksu pārsniegšana neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta.

Labojums    14

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(14)  Jāparedz vispārīgi noteikumi iestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā.

(14)  Jāparedz vispārīgi noteikumi pārredzamībai un iestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā, ievērojot iestāžu budžeta pilnvaras, kā paredzēts Līgumos, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmumi tiek pieņemti cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvu pilsoņiem, kā prasīts LES 10. panta 3. punktā, un ka budžeta procedūra norit raiti, kā paredzēts LESD 312. panta 3. punkta otrajā daļā.

Labojums    15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

(15)  Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai iestādes to varētu pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktā DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna finanšu shēma,

(15)  Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai. Šis termiņš nodrošinās jaunizveidotajai Komisijai nepieciešamo laiku, lai sagatavotu priekšlikumus, un sniegs iespēju Eiropas Parlamentam, kas būs izveidots pēc 2024. gada vēlēšanām, izvirzīt savu nostāju attiecībā uz DFS pēc 2027. gada. Tas arī ļaus iestādēm to pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktā DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna finanšu shēma,

Labojums    16

Regulas priekšlikums

1. nodaļa – 3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana

Saistība ar pašu resursiem

Labojums    17

Regulas priekšlikums

1. nodaļa – 3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

4.  Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, – nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kurš noteikts saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu (lēmums par pašu resursiem).

4.  Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, – nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz Savienības pašu resursu robežas, neskarot Savienības pienākumu nodrošināt sev līdzekļus, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai saskaņā ar LESD 311. panta pirmo daļu, un iestāžu pienākumu nodrošināt, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām saskaņā ar LESD 323. pantu.

Labojums    18

Regulas priekšlikums

1. nodaļa – 3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

5.  Vajadzības gadījumā DFS noteiktos maksimālos apjomus samazina, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo lēmumu par pašu resursiem.

svītrots

Labojums    19

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – 5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

4.  Neskarot 6., 7. un 8. pantu, attiecībā uz attiecīgo gadu nevar veikt citas tehniskās korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī kā ex post korekcijas turpmākajos gados.

svītrots

Labojums    20

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – 7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Korekcijas, kas saistītas ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs.

Korekcijas, kas saistītas ar budžeta saistību apturēšanu

Labojums    21

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – 7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Savienības līdzekļiem saistībā ar pareizas ekonomikas pārvaldības pasākumiem vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, summas, kuras atbilst apturētajām saistībām, pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgos DFS maksimālos apjomus attiecīgi koriģē. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+2 gada.

Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana, attiecīgās summas pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgos DFS maksimālos apjomus attiecīgi koriģē. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+2 gada. Sākot ar n+3 gadu, summu, kas vienāda ar apturētajām saistībām, iekļauj 12. pantā paredzētajā Savienības saistību rezervē.

Labojums    22

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

1.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kura mērķi un darbības joma ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002, nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 600 miljonu apmērā (2018. gada cenās). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no minētās ikgadējās summas. Ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.

1.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mērķis ir nodrošināt finansiālo palīdzību nopietnu katastrofu gadījumā kādas dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā, un tas nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 1000 miljonu apmērā (2018. gada cenās). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no minētās ikgadējās summas. Ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.

Labojums    23

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

1.a  Apropriācijas Eiropas Savienības Solidaritātes fondam iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

Labojums    24

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

2.  Rezerves ikgadējā summa ir fiksēta EUR 600 miljonu apmērā (2018. gada cenās), un to var izmantot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Rezervi iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. Līdz katra gada 1. oktobrim no n gadam paredzētās ikgadējās summas vismaz vienu ceturto daļu dara pieejamu vajadzību segšanai, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām. Ne vairāk kā pusi no summas, kas pieejama līdz katra gada 30. septembrim, var izmantot attiecīgi iekšējām vai ārējām operācijām. 1. oktobrī pieejamo atlikušo summas daļu var izmantot iekšējām vai ārējām operācijām, lai segtu vajadzības līdz attiecīgā gada beigām.

2.  Ikgadējā summa rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos ir fiksēta EUR 1000 miljonu apmērā (2018. gada cenās), un to var izmantot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Rezervi iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. Līdz katra gada 1. oktobrim no n gadam paredzētās ikgadējās summas vismaz EUR 150 miljonus (2018. gada cenās) dara pieejamu vajadzību segšanai, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām. Ne vairāk kā pusi no summas, kas pieejama līdz katra gada 30. septembrim, var izmantot attiecīgi iekšējām vai ārējām operācijām. 1. oktobrī pieejamo atlikušo summas daļu var izmantot iekšējām vai ārējām operācijām, lai segtu vajadzības līdz attiecīgā gada beigām.

Labojums    25

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve)

Saistību vispārējā rezerve (Savienības saistību rezerve)

Labojums    26

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

1.  Saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve), kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2022.–2027. gadam, ietver:

(a) rezerves, kas ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus saistībām n-1 gadam;

(b) sākot no 2023. gada, papildus rezervēm, kas minētas a) apakšpunktā, summu, kas ir līdzvērtīga atceltajām apropriācijām, kuras darītas pieejamas n-2 gadā, neskarot Finanšu regulas [15.] pantu.

1.  Saistību vispārējā rezerve (Savienības saistību rezerve), kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2021.–2027. gadam, ietver:

(a) rezerves, kas ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus iepriekšējo gadu saistībām;

(aa) n-1 gada neizpildītās saistību apropriācijas;

(b) summu, kas ir līdzvērtīga atceltajām apropriācijām, kuras darītas pieejamas n-2 gadā, neskarot Finanšu regulas [15.] pantu;

(ba) summu, kas līdzvērtīga n-3 gada apturēto saistību summai, kuru vairs nevar iekļaut budžetā saskaņā ar 7. pantu;

(baa) summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no naudas sodiem un citiem sodiem.

Labojums    27

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

2.  Saistību vispārējo rezervi (Savienības rezervi) vai tās daļu var izmantot Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūrā saskaņā ar LESD 314. pantu.

2.  Saistību vispārējo rezervi (Savienības saistību rezervi) vai tās daļu var izmantot Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūrā saskaņā ar LESD 314. pantu. N gada rezerves var izmantot n un n+1 gadam, izmantojot Savienības saistību rezervi, ar nosacījumu, ka tas nav pretrunā izskatāmajiem vai plānotajiem budžeta grozījumiem.

Labojums    28

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

3.a  2027. gada beigās summas, kas palikušas pieejamas Savienības saistību rezervē, pārnes uz nākamo DFS līdz 2030. gadam.

Labojums    29

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Elastības instrumentu var izmantot tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus. Ievērojot šā punkta otro daļu, elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir EUR 1 000 miljonu (2018. gada cenās).

Elastības instrumentu var izmantot tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus, vai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, Eiropas Savienības Solidaritātes fonda un rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos. Ievērojot šā punkta otro daļu, elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir EUR 2000 miljoni (2018. gada cenās).

Labojums    30

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

1.  Neparedzēto izdevumu rezervi līdz 0,03 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma veido papildus DFS maksimālajiem apjomiem kā galējas nepieciešamības instrumentu reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem. To var izmantot vienīgi saistībā ar budžeta grozījumiem vai gada budžetu.

1.  Neparedzēto izdevumu rezervi līdz 0,05 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma veido papildus DFS maksimālajiem apjomiem kā galējas nepieciešamības instrumentu reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem. To var izmantot vienīgi saistībā ar budžeta grozījumiem vai gada budžetu. To var izmantot gan saistību, gan maksājumu apropriācijām, vai arī tikai maksājumu apropriācijām.

Labojums    31

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

2.  Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas apjoms nevienā konkrētā gadā nepārsniedz DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā paredzēto maksimālo summu un atbilst pašu resursu maksimālajam apjomam.

2.  Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas apjoms nevienā konkrētā gadā nepārsniedz DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā paredzēto maksimālo summu.

Labojums    32

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

3.  Summas, kuras dara pieejamas, izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi, pilnībā kompensē ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem.

svītrots

Labojums    33

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – 14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

4.  Summas, kuras kompensētas saskaņā ar 3. punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS. Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DSF noteikts kārtējam un nākamajiem finanšu gadiem.

svītrots

Labojums    34

Regulas priekšlikums

4. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

DFS novērtēšana un pārskatīšana

Pārskatīšanas

Labojums    35

Regulas priekšlikums

4. nodaļa – 15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

1.  Neskarot 3. panta 2. punktu, 16. līdz 20. pantu un 24. pantu, neparedzētu apstākļu gadījumā DFS var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo lēmumu par pašu resursiem.

 

1.  Neskarot 3. panta 2. punktu, 16. līdz 20. pantu un 24. pantu, attiecīgos DFS maksimālos apjomus palielina, ja tas ir nepieciešams, lai veicinātu Savienības politikas jomu, jo īpaši jaunu politikas mērķu, finansēšanu apstākļos, kad citādi būtu nepieciešams izveidot papildu starpvaldību vai kvazistarpvaldību finansēšanas metodes, kas apietu LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru.

Labojums    36

Regulas priekšlikums

4. nodaļa – 15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

3.  Visos priekšlikumos par DFS pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam izskata, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu.

svītrots

Labojums    37

Regulas priekšlikums

4. nodaļa – 16. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

DFS vidusposma novērtēšana

DFS vidusposma pārskatīšana

Labojums    38

Regulas priekšlikums

4. nodaļa – 16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim iesniedz novērtējumu par DFS darbību. Vajadzības gadījumā novērtējumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.

Komisija līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniedz tiesību akta priekšlikumu šīs regulas pārskatīšanai saskaņā ar LESD paredzētajām procedūrām, pamatojoties uz novērtējumu par DFS darbību. Neskarot šīs regulas 6. pantu, šādas pārskatīšanas rezultātā netiek samazināts valstīm iepriekš piešķirtais finansējums.

 

Priekšlikumu sagatavo, ņemot vērā turpmāk minēto procesu novērtējumu:

–  panākumi, kas gūti saistībā ar vispārējo mērķi DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā 25 % no ES izdevumiem veltīt mērķu sasniegšanai klimata jomā un saistībā ar 30 % ikgadējo izdevumu mērķi, kas jāsasniedz pēc iespējas drīzāk;

–  ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšana;

–  dzimumperspektīvas integrēšana Savienības budžetā (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta izstrādē);

  vienkāršošanas pasākumu ietekme uz saņēmēju administratīvā sloga mazināšanu finanšu programmu īstenošanā, šo novērtējumu veicot kopā ar ieinteresētajām personām;

Labojums    39

Regulas priekšlikums

4. nodaļa – 17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija vajadzības gadījumā, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām.

Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu vai ja maksājumu maksimālie apjomi var kavēt Savienību izpildīt tās juridiskās saistības, Komisija, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām.

Labojums    40

Regulas priekšlikums

5. nodaļa – 21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

1.  No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa EUR 14 196 miljonu apmērā (2018. gada cenās) apjomīgiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Regulu XXXX/XX - Kosmosa programma].

1.  Eiropas satelītnavigācijas programmām (EGNOS un Galileo) un Copernicus (Eiropas Zemes novērošanas programma) no Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama kopīga maksimālā summa. Šo maksimālo summu nosaka, par 15 % pārsniedzot indikatīvās summas, kas noteiktas abiem apjomīgajiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Regulu XXXX/XX Kosmosa programma]. Visus šīs maksimālās summas papildinājumus finansē no rezervēm vai īpašajiem instrumentiem, nesamazinot līdzekļus citām programmām un projektiem.

Labojums    41

Regulas priekšlikums

5. nodaļa – 21. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

2.a  Ja rodas papildu vajadzības pēc finansējuma no Savienības budžeta iepriekš minētajiem apjomīgajiem projektiem, Komisija ierosina attiecīgi pārskatīt DFS maksimālos apjomus.

Labojums    42

Regulas priekšlikums

6. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

Pārredzamība un iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

Labojums    43

Regulas priekšlikums

6. nodaļa – 22. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

Pārredzamība un iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

Labojums    44

Regulas priekšlikums

6. nodaļa – 22. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

Gan Eiropas Parlamentu, gan Padomi pārstāv abu šo iestāžu locekļi, kad sanāksmes notiek politiskā līmenī.

Labojums    45

Regulas priekšlikums

6. nodaļa – 22. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

6.a  Eiropas Parlamenta un Padomes sanāksmes, pieņemot attiecīgās iestādes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, ir atklātas.

Labojums    46

Regulas priekšlikums

6. nodaļa – 23. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas [7pantu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar LESD 310. panta 1. punktu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

 

Labojums    47

Regulas priekšlikums

7. nodaļa – 24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.

Komisija līdz 2023. gada 1. jūlijam kopā ar priekšlikumiem par vidusposma pārskatīšanu iesniedz ziņojumu, kurā izklāstītas metodes, kā praktiski īstenot piecu plus piecu gadu finanšu shēmu.

 

Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.

 

Ja līdz 2027. gada 31. decembrim Padome nepieņem regulu, ar kuru tiek noteikta jauna daudzgadu finanšu shēma, maksimālos apjomus un citus noteikumus DFS pēdējam darbības gadam turpina piemērot, līdz tiek pieņemta regula, ar kuru tiek noteikta jauna finanšu shēma. Ja pēc 2020. gada Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, pagarināto finanšu shēmu vajadzības gadījumā koriģē, lai ņemtu vērā pievienošanos.

E. LABOJUMI PRIEKŠLIKUMĀ IESTĀŽU NOLĪGUMAM

50.  uzsver, ka, ņemot vērā sarunas par jaunu DFS regulu un šīs regulas pieņemšanu, priekšlikumā Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību būtu jāveic turpmāk minētie labojumi:

Labojums    48

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

A iedaļa – 6.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

6.a  Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Savienības vispārējā budžetā, un par paredzamo attīstību attiecībā uz Savienības pašu resursu dažādām kategorijām ir norādīta atsevišķās tabulās. Šo informāciju un budžeta projektam pievienotos dokumentus atjaunina katru gadu.

Labojums    49

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

A iedaļa – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās rezervēs vai pieejamos īpašajos instrumentos paliek pieejamas pietiekamas summas līdz maksimālajiem apjomiem.

Labojums    50

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

A iedaļa – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana pēc 2027. gada

8.  Komisija 2024. gadā atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2027. gada.

Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.

Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana

8.  Komisija katru gadu atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam līdz 2027. gadam un pēc tam.

Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.

Labojums    51

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

B iedaļa – 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

9.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

9.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā.

Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Labojums    52

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

B iedaļa – 10. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

10.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu par atbilstošo budžeta instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu.

10.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Solidaritātes fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Solidaritātes fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā.

Ar Solidaritātes fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Labojums    53

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

B iedaļa – 11. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

11.  Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu.

11.  Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu.

Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā.

Labojums    54

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

B iedaļa – 12. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

Elastības instruments

 

12.  Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu.

Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.

Elastības instruments

 

12.  Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir pilnībā izmantojusi attiecīgo kategoriju rezerves.

Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu.

Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.

Labojums    55

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

B iedaļa – 13. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

13.  Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina pēc tam, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu.

Eiropas Parlaments un Padome neparedzēto izdevumu rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.

13.  Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina pēc tam, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas.

Eiropas Parlaments un Padome neparedzēto izdevumu rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.

Labojums    56

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

2. daļa

B iedaļa – 14.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

14.a  Lai atvieglotu jaunas DFS pieņemšanu vai tās pārskatīšanu un īstenotu LESD 312. panta 5. punktu, iestādes rīko regulāras sanāksmes, proti:

 

  priekšsēdētāju sanāksmes, kā paredzēts Līguma 324. pantā;

 

  brīfingus un iztaujāšanas, ko Padomes prezidentūra pirms un pēc attiecīgām Padomes sanāksmēm organizē Eiropas Parlamenta delegācijai;

 

  neformālas trīspusējas sanāksmes Padomes darba procesa laikā, kuru mērķis ir ņemt vērā Parlamenta viedokli jebkādos Padomes prezidentūras sagatavotos dokumentus;

 

  trialogus, tiklīdz Parlaments un Padome ir pieņēmuši katrs savu sarunu mandātu;

 

  Padomes prezidentūras piedalīšanos attiecīgās Parlamenta komitejas sanāksmēs un Parlamenta sarunu grupas piedalīšanos attiecīgā Padomes sastāva sanāksmēs.

 

 

Visus dokumentus, kurus ir oficiāli pieņēmušas Parlamenta vai Padomes darba sagatavošanas struktūras vai kuri ir oficiāli iesniegti šo iestāžu vārdā, Parlaments un Padome nosūta viens otram, tiklīdz tie ir pieejami.

Labojums    57

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

B iedaļa – 15. punkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

–  Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem,

–  Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem, kurus nefinansē no Savienības budžeta, bet kuru mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, kas izriet no Līgumiem,

Labojums    58

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

1. daļa

B iedaļa – 15.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

15.a  Pieņemot autonomus pārvietojumus saskaņā ar Finanšu regulas 30. panta 1. punktu, Komisija nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par šādu pārvietojumu detalizētu pamatojumu. Ja Parlaments vai Padome iebilst pret autonomu pārvietojumu, Komisija uz to reaģē, cita starpā attiecīgā gadījumā pārvietojumu atceļot.

Labojums    59

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

3. daļa

A iedaļa – 24.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

24.a  Ja budžeta lēmējinstitūcija budžeta procedūrā pieņem lēmumu par īpašiem palielinājumiem, Komisija turpmākajos finanšu plānošanas gados tos nekompensē, ja vien budžeta lēmējinstitūcija nav devusi īpašas norādes tā rīkoties.

Labojums    60

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

Pielikums

A daļa – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

1.a  Katra iestāde apņemas nesūtīt pārējām iestādēm jebkādas nesteidzamas budžeta pozīcijas, pārvietojumus vai citus paziņojumus, kas izraisītu termiņu iestāšanos to darba pārtraukuma laikā, lai nodrošinātu, ka katra iestāde var pienācīgi īstenot savas procesuālās prerogatīvas.

Katras iestādes dienesti savlaicīgi informē pārējo iestāžu dienestus par iestādes darba pārtraukuma datumiem.

Labojums    61

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

Pielikums

B daļa – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

2.  Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes.

2.  Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes un visus jautājumus, kas izriet no kārtējā finanšu gada budžeta izpildes.

Labojums    62

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

Pielikums

C daļa – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

8.  Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.

8.  Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, jo īpaši nosūtot viens otram visus procedūru dokumentus, ko pieņēmušas attiecīgās iestādes darba sagatavošanas struktūras, tiklīdz šie dokumenti ir pieejami. Turklāt abas iestādes apņemas vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.

Labojums    63

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

Pielikums

D daļa – 12.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

12.a  Eiropas Parlamenta un Padomes sanāksmes, pieņemot attiecīgās iestādes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, ir atklātas.

Labojums    64

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

Pielikums

E daļa – 15. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

15.  Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi, un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.

15.  Eiropas Parlamentu un Padomi Samierināšanas komitejā pārstāv abu šo iestāžu locekļi, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību savas iestādes vārdā un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.

Labojums    65

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

Pielikums

E daļa – 19. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

19.  Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem.

19.  Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem. Vajadzības gadījumā samierināšanas periodā var rīkot papildu sanāksmes, tostarp tehniskā līmenī.

Labojums    66

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

Pielikums

E daļa – 21.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

 

21.a  Lai pilnībā izmantotu Līgumā paredzēto 21 dienas samierināšanas periodu un iestādes varētu atjaunināt savu sarunu nostāju, Eiropas Parlaments un Padome apņemas minētajā periodā katrā savu darba sagatavošanas struktūru sanāksmē izskatīt aktuālo stāvokli samierināšanas procedūrā un neatlikt to uz procedūras pēdējiem posmiem.

Labojums    67

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

Pielikums

G daļa – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

G daļa.  “Reste à liquider” (RAL)

G daļa.  Budžeta izpilde, maksājumi un “Reste à liquider” (RAL)

Labojums    68

Priekšlikums Iestāžu nolīgumam

Pielikums

G daļa – 36. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Labojums

36.  Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās.

 

Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, jo īpaši noteikumus par automātisku atcelšanu.

 

Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni.

36.  Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt maksājumu prognozes un RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājumu apropriāciju trūkumu DFS beigās.

 

Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām, kā arī īstermiņa līdz ilgtermiņa prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājumu apropriāciju vajadzīgo līmeni.

°

°           °

51.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai

.

I pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: maksimālie apjomi un instrumenti ārpus maksimālajiem apjomiem (2018. gada cenās)

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

 

Komisijas priekšlikums

Parlamenta nostāja

Saistību apropriācijas

Kopā

2021-2027

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

2021-2027

I. Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

166 303

31 035

31 006

31 297

30 725

30 615

30 757

30 574

216 010

II. Kohēzija un vērtības

391 974

60 026

62 887

64 979

65 785

66 686

69 204

67 974

457 540

Tostarp ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

330 642

52 143

52 707

53 346

53 988

54 632

55 286

55 994

378 097

III. Dabas resursi un vide

336 623

57 780

57 781

57 789

57 806

57 826

57 854

57 881

404 718

IV. Migrācija un robežu pārvaldība

30 829

3 227

4 389

4 605

4 844

4 926

5 066

5 138

32 194

V. Drošība un aizsardzība

24 323

3 202

3 275

3 223

3 324

3 561

3 789

4 265

24 639

VI. Kaimiņvalstis un pasaule

108 929

15 368

15 436

15 616

15 915

16 356

16 966

17 729

113 386

VII. Eiropas publiskā administrācija

75 602

10 388

10 518

10 705

10 864

10 910

11 052

11 165

75 602

Tostarp iestāžu administratīvie izdevumi

58 547

8 128

8 201

8 330

8 432

8 412

8 493

8 551

58 547

SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 134 583

181 025

185 293

188 215

189 262

190 880

194 688

194 727

1 324 089

procentos no NKI

1,11 %

1,29 %

1,31 %

1,31 %

1,30 %

1,30 %

1,31 %

1,29 %

1,30 %

MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 104 805

174 088

176 309

186 391

187 490

188 675

189 961

191 398

1 294 311

procentos no NKI

1,08 %

1,24 %

1,24 %

1,30 %

1,29 %

1,28 %

1,28 %

1,27 %

1,27 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

4 200

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

7 000

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)

1 400

200

200

200

200

200

200

200

1 400

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)

4 200

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

7 000

Elastības instruments

7 000

2 000

2 000

2 000

2 000

2 000

2 000

2 000

14 000

Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Eiropas Miera nodrošināšanas fonds

9 223

753

970

1 177

1 376

1 567

1 707

1 673

9 223

KOPĀ ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

26 023

4 953

5 170

5 377

5 576

5 767

5 907

5 873

38 623

KOPĀ DFS + ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

1 160 606

185 978

190 463

193 592

194 838

196 647

200 595

200 600

1 362 712

procentos no NKI

1,14 %

1,32 %

1,34 %

1,35 %

1,34 %

1,34 %

1,35 %

1,33 %

1,34 %

II pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: maksimālie apjomi un instrumenti ārpus maksimālajiem apjomiem (faktiskajās cenās)

(miljonos EUR – faktiskajās cenās)

 

Komisijas priekšlikums

Parlamenta nostāja

Saistību apropriācijas

Kopā

2021-2027

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

2021-2027

I. Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

187 370

32 935

33 562

34 555

34 601

35 167

36 037

36 539

243 395

II. Kohēzija un vērtības

442 412

63 700

68 071

71 742

74 084

76 601

81 084

81 235

516 517

Tostarp ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

373 000

55 335

57 052

58 899

60 799

62 756

64 776

66 918

426 534

III. Dabas resursi un vide

378 920

61 316

62 544

63 804

65 099

66 424

67 785

69 174

456 146

IV. Migrācija un robežu pārvaldība

34 902

3 425

4 751

5 084

5 455

5 658

5 936

6 140

36 448

V. Drošība un aizsardzība

27 515

3 397

3 545

3 559

3 743

4 091

4 439

5 098

27 872

VI. Kaimiņvalstis un pasaule

123 002

16 308

16 709

17 242

17 923

18 788

19 878

21 188

128 036

VII. Eiropas publiskā administrācija

85 287

11 024

11 385

11 819

12 235

12 532

12 949

13 343

85 287

Tostarp iestāžu administratīvie izdevumi

66 028

8 625

8 877

9 197

9 496

9 663

9 951

10 219

66 028

SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 279 408

192 105

200 567

207 804

213 140

219 261

228 107

232 717

1 493 701

procentos no NKI

1,11 %

1,29 %

1,31 %

1,31 %

1,30 %

1,30 %

1,31 %

1,29 %

1,30 %

MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 246 263

184 743

190 843

205 790

211 144

216 728

222 569

228 739

1 460 556

procentos no NKI

1,08 %

1,24 %

1,24 %

1,30 %

1,29 %

1,28 %

1,28 %

1,27 %

1,27 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

4 734

1 061

1 082

1 104

1 126

1 149

1 172

1 195

7 889

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)

1 578

212

216

221

225

230

234

239

1 578

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)

4 734

1 061

1 082

1 104

1 126

1 149

1 172

1 195

7 889

Elastības instruments

7 889

2 122

2 165

2 208

2 252

2 297

2 343

2 390

15 779

Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Eiropas Miera nodrošināšanas fonds

10 500

800

1 050

1 300

1 550

1 800

2 000

2 000

10 500

KOPĀ ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

29 434

5 256

5 596

5 937

6 279

6 624

6 921

7 019

43 633

KOPĀ DFS + ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

1 308 843

197 361

206 163

213 741

219 419

225 885

235 028

239 736

1 537 334

procentos no NKI

1,14 %

1,32 %

1,34 %

1,35 %

1,34 %

1,34 %

1,35 %

1,33 %

1,34 %

III pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: sadalījums pa programmām (2018. gada cenās)

N.B.! Salīdzināšanas nolūkā tabulā ir ievērota Komisijas ierosinātā atsevišķo ES programmu struktūra, saglabājot iespēju eventuāli ieviest izmaiņas, kas var tikt pieprasītas likumdošanas procedūrās, kuru rezultātā šīs programmas pieņem.

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

 

DFS

2014–2020

(ES-27 + EAF)

Komisijas priekšlikums 2021–2027

Parlamenta nostāja

2021-2027

I. Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

116 361

166 303

216 010

1. Pētniecība un inovācija

69 787

91 028

127 537

“Apvārsnis Eiropa”

64 674

83 491

120 000

Euratom pētniecības un mācību programma

2 119

2 129

2 129

Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (ITER)

2 992

5 406

5 406

Cits

2

2

2

2. Eiropas stratēģiskās investīcijas

31 886

44 375

51 798

InvestEU fonds

3 968

13 065

14 065

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (kopējā H1 iemaksa)

T. sk.:

17 579

21 721

28 083

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Transports

12 393

11 384

17 746

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Enerģētika

4 185

7 675

7 675

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Digitalizācija

1 001

2 662

2 662

Digitālās Eiropas programma

172

8 192

8 192

Cits

9 097

177

177

Decentralizētās aģentūras

1 069

1 220

1 281

3. Vienotais tirgus

5 100

5 672

8 423

Vienotā tirgus programma (t. sk. COSME)

3 547

3 630

5 823

ES Krāpšanas apkarošanas programma

156

161

322

Sadarbība nodokļu jomā (FISCALIS)

226

239

300

Sadarbība muitas jomā (MUITA)

536

843

843

Ilgtspējīgs tūrisms

 

 

300

Cits

61

87

87

Decentralizētās aģentūras

575

714

748

4. Kosmoss

11 502

14 404

15 225

Eiropas kosmosa programma

11 308

14 196

15 017

Decentralizētās aģentūras

194

208

208

Rezerve

-1 913

10 824

13 026

II. Kohēzija un vērtības

387 250

391 974

457 540

5. Reģionālā attīstība un kohēzija

272 647

242 209

272 647

ERAF + Kohēzijas fonds

T. sk.:

272 411

241 996

272 411

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

196 564

200 622

 

Kohēzijas fonds

75 848

41 374

 

No tā iemaksa Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā – Transports

11 487

10 000

 

Atbalsts Kipras turku kopienai

236

213

236

6. Ekonomiskā un monetārā savienība

273

22 281

22 281

Reformu atbalsta programma

185

22 181

22 181

Euro aizsardzība pret viltojumiem

7

7

7

Cits

81

93

93

7. Ieguldījums cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās

115 729

123 466

157 612

Eiropas Sociālais fonds+ (ieskaitot 5,9 miljardus EUR Garantijai bērniem)

96 216

89 688

106 781

No tā veselība, nodarbinātība un sociālā inovācija

1 075

1 042

1 095

Erasmus+

13 699

26 368

41 097

Eiropas Solidaritātes korpuss

373

1 113

1 113

Radošā Eiropa

1 403

1 642

2 806

Tiesiskums

316

271

316

Tiesības un vērtības, ieskaitot vismaz 500 miljonus EUR Savienības vērtību sadaļai

594

570

1 627

Cits

1 158

1 185

1 185

Decentralizētās aģentūras

1 971

2 629

2 687

Rezerve

-1 399

4 018

4 999

III. Dabas resursi un vide

399 608

336 623

404 718

8. Lauksaimniecība un jūrlietu politika

390 155

330 724

391 198

ELGF+ELFLA

T. sk.:

382 855

324 284

383 255

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

286 143

254 247

 

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

96 712

70 037

 

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

6 243

5 448

6 867

Cits

962

878

962

Decentralizētās aģentūras

95

113

113

9. Vides un klimata pasākumi

3 492

5 085

11 520

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE)

3 221

4 828

6 442

Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fonds

 

 

4 800

Decentralizētās aģentūras

272

257

278

Rezerve

5 960

814

1 999

IV. Migrācija un robežu pārvaldība

10 051

30 829

32 194

10. Migrācija

7 180

9 972

10 314

Patvēruma un migrācijas fonds

6 745

9 205

9 205

Decentralizētās aģentūras*

435

768

1 109

11. Robežu pārvaldība

5 492

18 824

19 848

Integrētās robežu pārvaldības fonds

2 773

8 237

8 237

Decentralizētās aģentūras*

2 720

10 587

11 611

Rezerve

-2 621

2 033

2 033

V. Drošība un aizsardzība

1 964

24 323

24 639

12. Drošība

3 455

4 255

4 571

Iekšējās drošības fonds

1 200

2 210

2 210

Kodoliekārtu dezekspluatācija

T. sk.:

1 359

1 045

1 359

Kodoliekārtu dezekspluatācija (Lietuva)

459

490

692

Kodoldrošums un kodoliekārtu dezekspluatācija (t. sk. Bulgārijai un Slovākijai)

900

555

667

Decentralizētās aģentūras

896

1 001

1 002

13. Aizsardzība

575

17 220

17 220

Eiropas Aizsardzības fonds

575

11 453

11 453

Militārā mobilitāte

0

5 767

5 767

14. Reaģēšana krīzes situācijās

1 222

1 242

1 242

Savienības Civilās aizsardzības mehānisms (rescEU)

560

1 242

1 242

Cits

662

p.m.

p.m.

Rezerve

-3 289

1 606

1 606

VI. Kaimiņvalstis un pasaule

96 295

108 929

113 386

15. Pasākumi ārējās darbības jomā

85 313

93 150

96 809

Instruments(-i), kuru mērķis ir atbalstīt kaimiņattiecību un attīstības politiku, tostarp EAF turpinājums un investīciju plāns Āfrikai

71 767

79 216

82 716

Humānā palīdzība

8 729

9 760

9 760

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

2 101

2 649

2 649

Aizjūras zemes un teritorijas (tostarp Grenlande)

594

444

594

Cits

801

949

949

Decentralizētās aģentūras

144

132

141

16. Pirmspievienošanās palīdzība

13 010

12 865

13 010

Pirmspievienošanās palīdzība

13 010

12 865

13 010

Rezerve

-2 027

2 913

3 567

VII. Eiropas publiskā administrācija

70 791

75 602

75 602

Eiropas skolas un pensijas

14 047

17 055

17 055

Iestāžu administratīvie izdevumi

56 744

58 547

58 547

 

 

 

 

KOPĀ

1 082 320

1 134 583

1 324 089

% no NKI (ES-27)

1,16 %

1,11 %

1,30 %

* EP summa, kas paredzēta decentralizētajām aģentūrām 10. un 11. kopā, ietver finansiālo ietekmi, kura izriet no Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumiem attiecībā uz EASO un Eiropas robežu un krasta apsardzi.

IV pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: sadalījums pa programmām (faktiskajās cenās)

(miljonos EUR – faktiskajās cenās)

 

DFS

2014–2020

(ES-27 + EAF)

Komisijas priekšlikums 2021–2027

Parlamenta nostāja

2021-2027

I. Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

114 538

187 370

243 395

1. Pētniecība un inovācija

68 675

102 573

143 721

“Apvārsnis Eiropa”

63 679

94 100

135 248

Euratom pētniecības un mācību programma

2 085

2 400

2 400

Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (ITER)

2 910

6 070

6 070

Cits

1

3

3

2. Eiropas stratēģiskās investīcijas

31 439

49 973

58 340

InvestEU fonds

3 909

14 725

15 852

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (kopējā H1 iemaksa)

T. sk.:

17 435

24 480

31 651

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Transports

12 281

12 830

20 001

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Enerģētika

4 163

8 650

8 650

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Digitalizācija

991

3 000

3 000

Digitālās Eiropas programma

169

9 194

9 194

Other

8 872

200

200

Decentralizētās aģentūras

1 053

1 374

1 444

3. Vienotais tirgus

5 017

6 391

9 494

Vienotā tirgus programma (t. sk. COSME)

3 485

4 089

6 563

ES Krāpšanas apkarošanas programma

153

181

363

Sadarbība nodokļu jomā (FISCALIS)

222

270

339

Sadarbība muitas jomā (MUITA)

526

950

950

Ilgtspējīgs tūrisms

 

 

338

Cits

59

98

98

Decentralizētās aģentūras

572

804

843

4. Kosmoss

11 274

16 235

17 160

Eiropas kosmosa programma

11 084

16 000

16 925

Decentralizētās aģentūras

190

235

235

Rezerve

-1 866

12 198

14 680

II. Kohēzija un vērtības

380 738

442 412

516 517

5. Reģionālā attīstība un kohēzija

268 218

273 240

307 578

ERAF + Kohēzijas fondsT. sk.:

 

267 987

273 000

307 312

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

193 398

226 308

 

Kohēzijas fonds

74 589

46 692

 

No tā iemaksa Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā – Transports

11 306

11 285

 

Atbalsts Kipras turku kopienai

231

240

266

6. Ekonomiskā un monetārā savienība

275

25 113

25 113

Reformu atbalsta programma

188

25 000

25 000

Euro aizsardzība pret viltojumiem

7

8

8

Cits

79

105

105

7. Ieguldījums cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās

113 636

139 530

178 192

Eiropas Sociālais fonds+ (ieskaitot 5,9 miljardus EUR 2018. gada cenās Garantijai bērniem)

94 382

101 174

120 457

No tā veselība, nodarbinātība un sociālā inovācija

1 055

1 174

1 234

Erasmus+

13 536

30 000

46 758

Eiropas Solidaritātes korpuss

378

1 260

1 260

Radošā Eiropa

1 381

1 850

3 162

Tiesiskums

 

305

356

Tiesības un vērtības, ieskaitot vismaz 500 miljonus EUR 2018. gada cenās Savienības vērtību sadaļai

 

642

1 834

Cits

1 131

1 334

1 334

Decentralizētās aģentūras

1 936

2 965

3 030

Rezerve

-1 391

4 528

5 634

III. Dabas resursi un vide

391 849

378 920

456 146

8. Lauksaimniecība un jūrlietu politika

382 608

372 264

440 898

ELGF+ELFLA

T. sk.:

375 429

365 006

431 946

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

280 351

286 195

 

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

95 078

78 811

 

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

6 139

6 140

7 739

Cits

946

990

1 085

Decentralizētās aģentūras

94

128

128

9. Vides un klimata pasākumi

3 437

5 739

12 995

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE)

3 170

5 450

7 272

Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fonds

 

 

5 410

Decentralizētās aģentūras

267

289

313

Rezerve

5 804

918

2 254

IV. Migrācija un robežu pārvaldība

9 929

34 902

36 448

10. Migrācija

7 085

11 280

11 665

Patvēruma un migrācijas fonds

6 650

10 415

10 415

Decentralizētās aģentūras*

435

865

1 250

11. Robežu pārvaldība

5 439

21 331

22 493

Integrētās robežu pārvaldības fonds

2 734

9 318

9 318

Decentralizētās aģentūras*

2 704

12 013

13 175

Margin

-2 595

2 291

2 291

V. Drošība un aizsardzība

1 941

27 515

27 872

12. Drošība

3 394

4 806

5 162

Iekšējās drošības fonds

1 179

2 500

2 500

Kodoliekārtu dezekspluatācija

T. sk.:

1 334

1 178

1 533

Kodoliekārtu dezekspluatācija (Lietuva)

451

552

780

Kodoldrošums un kodoliekārtu dezekspluatācija (t. sk. Bulgārijai un Slovākijai)

883

626

753

Decentralizētās aģentūras

882

1 128

1 129

13. Aizsardzība

590

19 500

19 500

Eiropas Aizsardzības fonds

590

13 000

13 000

Militārā mobilitāte

0

6 500

6 500

14. Reaģēšana krīzes situācijās

1 209

1 400

1 400

Savienības Civilās aizsardzības mehānisms (rescEU)

561

1 400

1 400

Cits

648

p.m.

p.m.

Rezerve

-3 253

1 809

1 809

VI. Kaimiņvalstis un pasaule

93 381

123 002

128 036

15. Pasākumi ārējās darbības jomā

82 569

105 219

109 352

Instruments(-i), kuru mērķis ir atbalstīt kaimiņattiecību un attīstības politiku, tostarp EAF turpinājums un investīciju plāns Āfrikai

70 428

89 500

93 454

Humānā palīdzība

8 561

11 000

11 000

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

2 066

3 000

3 000

Aizjūras zemes un teritorijas (tostarp Grenlande)

582

500

669

Cits

790

1 070

1 070

Decentralizētās aģentūras

141

149

159

16. Pirmspievienošanās palīdzība

12 799

14 500

14 663

Pirmspievienošanās palīdzība

12 799

14 500

14 663

Margin

-1 987

3 283

4 020

VII. Eiropas publiskā administrācija

69 584

85 287

85 287

Eiropas skolas un pensijas

13 823

19 259

19 259

Iestāžu administratīvie izdevumi

55 761

66 028

66 028

 

 

 

 

KOPĀ

1 061 960

1 279 408

1 493 701

% no NKI (ES-27)

1,16 %

1,11 %

1,30 %

* EP summa, kas paredzēta decentralizētajām aģentūrām 10. un 11. kopā, ietver finansiālo ietekmi, kura izriet no Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumiem attiecībā uz EASO un Eiropas robežu un krasta apsardzi.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0075 un P8_TA(2018)0076.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226.

(3)

OV C 215, 19.6.2018., 249. lpp.

(4)

OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.

(5)

OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (11.10.2018)

Budžeta komitejai

par starpposma ziņojumu par DFS 2021.–2027. gadam — Parlamenta nostāju attiecībā uz vienošanos

(COM(2018)03222018/0166R(APP))

Atzinuma sagatavotāja: Marietje Schaake

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņemot vērā pieaugošās problēmas, kas ietekmē globālo un reģionālo stabilitāti, uzsver nepieciešamību būtiski palielināt apropriācijas ES ārējai darbībai jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), vienlaikus saglabājot tādu ES ārpolitiku, kas balstīta uz demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām un pamatbrīvībām; norāda uz Komisijas ierosināto pieticīgo faktisko finansējuma palielinājumu un prasa nodrošināt lielāku ārējās darbības saistību relatīvu palielinājumu, kas ir jāsaglabā iestāžu sarunās;

2.  atkārtoti pauž savu nostāju par to, ka Eiropas kaimiņattiecību instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III) un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments, tostarp to uzdevumi un mērķi, to īpašā rakstura dēļ būtu jāsaglabā kā neatkarīgi instrumenti, un uzsver nepieciešamību novērst konkurenci starp dažādajām politikas jomām; mudina stiprināt tematisko un ģeogrāfisko programmu savstarpējo saikni, ņemot vērā to, ka daudzi jautājumi, piemēram, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, nediskriminēšana attiecībā uz personām ar invaliditāti un klimata pārmaiņas, ir transversāli; turklāt atkārtoti prasa saglabāt pašreizējo finansiālo līdzsvaru to līdzekļu sadalījumā, kas paredzēti ES dienvidu un austrumu kaimiņreģioniem;

3.  atgādina, ka Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP) ir vienīgais ES instruments civilo konfliktu novēršanai, kas ietver mediāciju, dialogu un samierināšanu; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā Komisijas priekšlikumā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) izveidei nav iekļauti tādi nozīmīgi IcSP aspekti kā atbalsts samierināšanas komisijām, pasākumi saistībā ar bērniem kareivjiem, cīņa pret šaujamieroču nelikumīgu izmantošanu vai bruņotas vardarbības upuru rehabilitācija;

4.  atzinīgi vērtē priekšlikumu par Eiropas Attīstības fonda (EAF) integrēšanu ES budžetā un aicina pastiprināt Parlamenta pārbaudes pilnvaras;

5.  mudina iekļaut īpašus mērķus dzimumu līdztiesības jomā, palielinot budžeta pieejamību šai jomai;

6.  atgādina, ka ārējās finansēšanas instrumentu pašreizējās struktūras reformai būtu jāpalielina pārskatatbildība, pārredzamība, demokrātiskā un parlamentārā pārrraudzība, efektivitāte un saskaņotība, vienlaicīgi ņemot vērā Savienības stratēģiskās prioritātes; uzsver, ka šos mērķus nav iespējams sasniegt bez stabilas pārvaldības struktūras, kas nodrošina politisku kontroli, ir balstīta uz stratēģiju, ir iekļaujoša un atbildīga un ietver skaidrus mērķus, kritērijus un uzraudzības un novērtēšanas mehānismus, tostarp uzlabotu uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes pieeju; turklāt uzsver, ka ES ārējās darbības veidošanā un īstenošanā ir efektīvi jāiesaista pilsoniskā sabiedrība; pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumos par NDICI un IPA III praktiski nav šādu noteikumu par pārvaldības aspektiem un ka nav paredzēts nekāds īpašs mehānisms Eiropas Parlamenta iesaistei stratēģisku lēmumu pieņemšanā par prioritātēm un finansējumu; tādēļ norāda, ka priekšlikumi to pašreizējā redakcijā nav pieņemami;

7.  atzīst nepieciešamību palielināt elastīgumu; tomēr uzsver, ka līdzekļus, ko izmanto saistībā ar ierosināto rezervi “jaunām problēmām un prioritātēm”, nevar izmantot citiem mērķiem, piemēram, migrācijas pārvaldībai un drošībai, un ka elastīgumu nevar palielināt uz ilgtermiņa politikas mērķu rēķina un samazinot Eiropas Parlamenta iespējas īstenot tā politiskās vadības un pārbaudes tiesības; uzskata, ka ir jāiekļauj skaidri kritēriji par to, kā piešķirt rezerves līdzekļus, un atbilstīgs uzraudzības mehānisms;

8.  stingri kritizē to, ka 17. pantā paredzētie piešķīrumi, kas balstīti uz darbības rādītājiem, kā vienu no kritērijiem papildu finanšu piešķīrumu noteikšanai ietver arī “sadarbību migrācijas jomā”; uzsver, ka principa “vairāk par vairāk” sākotnējais mērķis bija veidot spēcīgākas partnerattiecības ar kaimiņvalstīm, kuras sekmīgāk virzās uz demokrātisku reformu, un ka “sadarbība migrācijas jomā” nopietni apdraud šo pieeju un ES iespējas ievērot LES 21. pantā paredzētos principus;

9.  uzsver nepieciešamību īstenot demokrātiskākas debates par ES ārējo palīdzību, cita starpā vairāk iesaistot Eiropas Parlamentu ES ārējās darbības instrumentu stratēģiski politiskajā vadībā;

10.  uzskata, ka aizsardzības kopas izdevumi būtu jāizlieto tikai aizsardzības nolūkos, piemēram, ar aizsardzību saistītām pasākumu darbībām Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Eiropas Aizsardzības fonda un programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, nosakot infrastruktūru un resursu divējādu izmantošanu kā galvenos faktorus efektīvākai aizsardzībai un ciešākai civilmilitārajai sinerģijai;

11.  aicina Komisiju budžeta plānošanā ievērot dzimumu līdztiesības principu saskaņā ar LESD 8. pantu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

Atsauces

2018/0166R(APP)

Atbildīgā komiteja

 

BUDG

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Marietje Schaake

10.7.2018

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

4

11

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Klaus Buchner, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Wajid Khan, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Clare Moody, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Michel Reimon, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Jordi Solé, Dobromir Sośnierz, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Anders Primdahl Vistisen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Norica Nicolai, Gilles Pargneaux, Helmut Scholz, Igor Šoltes, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivan Štefanec

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

35

+

ALDE

Petras Auštrevičius, Javier Nart, Norica Nicolai, Jozo Radoš, Ivo Vajgl

ECR

Charles Tannock

EFDD

Fabio Massimo Castaldo

PPE

Michèle Alliot-Marie, Lorenzo Cesa, Andrzej Grzyb, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Cristian Dan Preda, Ivan Štefanec, Dubravka Šuica, László Tőkés, Željana Zovko

S&D

Francisco Assis, Goffredo Maria Bettini, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Ana Gomes, Wajid Khan, Arne Lietz, Clare Moody, Pier Antonio Panzeri, Gilles Pargneaux, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula

4

-

ECR

Anders Primdahl Vistisen

ENF

Jean-Luc Schaffhauser

NI

Georgios Epitideios, Dobromir Sośnierz

11

0

GUE/NGL

Javier Couso Permuy, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa, Helmut Scholz, Marie-Christine Vergiat

VERTS/ALE

Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Michel Reimon, Jordi Solé, Igor Šoltes, Bodil Valero

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Attīstības komitejaS ATZINUMS (17.10.2018)

Budžeta komitejai

par starpposma ziņojumu par DFS 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

(2018/0166R(APP))

Atzinuma sagatavotāja: Željana Zovko

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina par LESD 208. pantu, kurā paredzēts, ka Savienības politiku attiecībā uz sadarbību attīstības jomā īsteno saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem un tās galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — izskaušana; uzsver, ka Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina; atgādina, ka LES 21. panta 2. punktā ir noteikts, ka attīstības sadarbības politika palīdz sasniegt ES ārējās darbības mērķus; prasa pilnībā ievērot LESD un LES juridiskās saistības un pieņemt uz attīstību orientētu ārējo instrumentu nākamajai DFS 2021.–2027. gadam;

2.  atgādina, ka nākamajā DFS ārējo izdevumu kategorijā ir jāpalielina pašreizējais ES oficiālās attīstības palīdzības (OAP) apjoms, un atzinīgi vērtē nelielo palielinājumu (2018. gada cenās), ko ierosinājusi Komisija;

3.  norāda, ka priekšlikums par kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) atbilst jaunai pieejai ārpolitikā un attīstības politikā, kura nesaskan ar LESD 208. pantu; uzsver, ka ES attīstības politikas pasākumu galīgajam mērķim ir jābūt nabadzības izskaušanai un ka nabadzības izskaušanai, kā arī ilgtspējīgai cilvēces, vides un ekonomiskajai attīstībai, nevienlīdzības, netaisnības un atstumtības novēršanai, labai pārvaldībai un mieram un drošībai ir jābūt ES ārējās finansēšanas instrumentu galvenajiem mērķiem nākamajā DFS līdz ar tās saistībām ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sakarā atbilstoši LESD 208. panta 2. punktam;

4.  atgādina, ka ES sava attīstības politika ir jāvirza atbilstoši apņēmībai īstenot IAM, Adisabebas rīcības programmu par attīstības finansēšanu un Parīzes klimata nolīgumu; uzskata, ka ES, atbalstot šādu īstenošanu jaunattīstības valstīs, ir jāsaglabā tiesībās balstīta pieeja un galvenā uzmanība jāpievērš ilgtermiņa mērķiem, piemēram, nabadzības izskaušanai, nevienlīdzības, netaisnības un atstumtības novēršanai un demokrātiskas pārvaldības, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanai, arī veicinot pilsoniskās sabiedrības telpu un sekmējot ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs (VAV);

5.  uzsver, ka nākamajai DFS ir jānodrošina, ka ārējie instrumenti ir stratēģiski virzīti un visefektīvākajā veidā palīdz sasniegt attiecīgo politikas jomu mērķus, kas noteikti Līgumos; atgādina, ka ES iekšējām interesēm nebūtu jāvirza tās kaimiņattiecību, attīstības, humanitārā un starptautiskās sadarbības programma; uzsver savu nostāju pret palīdzības izmantošanu par instrumentu;

6.  norāda, ka jaunās finansējuma vajadzības, kas izriet no drošības apstākļu pasliktināšanās Eiropas Savienības kaimiņvalstīs un uz Savienību vērsto migrācijas plūsmu palielināšanās, prasīs vairāk līdzekļu nākamajā DFS; norāda, ka jaunās problēmas ir jārisina neatrauti no IAM; uzskata, ka NDICI izveide draud saasināt ārējās finansēšanas instrumentu vidusposma novērtēšanā konstatētās problēmas, proti, to, ka aizvien lielākas vajadzības citās politikas jomās likušas ES attīstības politikai aizvirzīties no nabadzības mazināšanas; norāda — lai gan EAF iekļaušana budžetā ir ļoti vēlama, to nevar uzskatīt par finansējuma palielināšanu attīstībai;

7.  atgādina, ka palīdzībai, ko piešķir valstīm ES starptautiskās sadarbības programmu satvarā, būtu jāpapildina ārpolitika, vienlaikus nodrošinot, ka attīstībai paredzētais finansējums tiek izmantots tikai ar attīstību saistītiem mērķiem un nolūkiem un ar to netiek segti izdevumi, kas saistīti ar atšķirīgu mērķu sasniegšanu, piemēram, robežkontroles vai pret migrāciju vērstas politikas jomā;

8.  norāda, ka sadarbības instrumenta struktūrai būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai pielāgotu programmas trešo valstu konkrētajām vajadzībām; atkārtoti norāda, ka būtiska ES attīstības palīdzības daļa būtu jāpiešķir vismazāk attīstītajām valstīm kā OAP galvenajam mērķim; uzsver, ka efektivitātes, lietderīguma, pamanāmības un politikas saskaņotības attīstībai nodrošināšana īstenošanas laikā, pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) dalības nodrošināšana un tiesībās balstītas pieejas piemērošana attīstības sadarbībai, kā arī 20 % kritērija ieviešana, nosakot, ka attiecīgs līdzekļu īpatsvars ir jāizmanto sociālajiem pamatpakalpojumiem, ir svarīgi attīstības aspekti, kas ir jāsaglabā un jāuzlabo nākamajā DFS ciklā;

9.  uzsver, ka dzimumu līdztiesībai un sieviešu un meiteņu tiesībām, un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai viņām ir jābūt svarīgam mērķim visās programmās, gan ģeogrāfiskajās, gan tematiskajās; uzskata, ka ES budžetā būtu jāievēro dzimuma aspekts un konflikta apstākļi;

10.  norāda, ka ierosinātais NDICI ietver vairākus elastīguma mehānismus, piemēram, rezerves un ātrās reaģēšanas sistēmas; uzsver, ka būtu pienācīgi jāņem vērā lielāka elastīguma ietekme uz OAP paredzamību; prasa palielināt parlamentāro kontroli un skaidrāk precizēt tās pārvaldību un struktūras; ar bažām norāda uz to, ka mērķos nav skaidri izteiktas atsauces uz nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgu attīstību, IAM sasniegšanu un nevienlīdzības apkarošanu; uzsver, ka šīm prioritātēm ir jābūt skaidri atspoguļotām ierosinātā instrumenta mērķos, lai varētu izpildīt Eiropas konsensā par attīstību noteikto;

11.  vērš uzmanību uz ES neizpildītajām starptautiskajām saistībām līdz 2030. gadam palielināt OAP līdz 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI), 20 % no šīs summas veltot cilvēces attīstībai un sociālajai iekļautībai, un 0,2 % no NKI — vismazāk attīstītajām valstīm, kā arī nodrošināt jaunu un papildu finansējumu rīcībai klimata politikas jomā jaunattīstības valstīs; apstiprina, ka šīs saistības ir pienācīgi jāatspoguļo DFS 2021.–2027. gadam;

12.  atzinīgi vērtē ierosinājumu 92 % instrumenta finansējuma uzskatīt par atbilstīgiem OAP un prasa saglabāt šo īpatsvaru; prasa vismaz 20 % no OAP finansējuma visās programmās, gan ģeogrāfiskajās, gan tematiskajās, gada un visa NDICI darbības laika periodā norobežot sociālajai iekļautībai un cilvēces attīstībai, lai atbalstītu un nostiprinātu tādu sociālo pamatpakalpojumu sniegšanu kā veselības aprūpe (arī uzturs), izglītība un sociālā aizsardzība, jo īpaši visneaizsargātākajām personām, tostarp sievietēm un bērniem; prasa vismaz 85 % no OAP veltīt darbībām, kuru galvenais mērķis vai nozīmīgs mērķis ir dzimumu līdztiesība, sieviešu un meiteņu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana viņām, to attiecinot uz visām programmām, gan ģeogrāfiskajām, gan tematiskajām, gada laikā un visā darbību ilgumā; turklāt apstiprina, ka 20 % šo darbību galvenajam mērķim ir jābūt dzimumu līdztiesībai, sieviešu un meiteņu tiesībām un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai viņām; prasa 50 % no visa instrumenta apjoma veltīt ar klimatu un vidi saistītiem mērķiem un darbībām;

13.  uzskata, ka ES budžetā būtu jāievēro dzimuma aspekts un konflikta apstākļi, un aicina Komisiju budžeta plānošanā ievērot dzimumu līdztiesības principu;

14.  atgādina, ka palīdzībai, kas tiek piešķirta valstīm, nevajadzētu būt atkarīgai no vienošanās, kas ar ES panākta migrācijas jautājumā, un ka finansējums nebūtu jāpārvirza no nabadzīgām valstīm un reģioniem uz Eiropas virzienā vērstas migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm, pamatojoties tikai uz to, ka šīs valstis atrodas migrācijas maršrutā;

15.  atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Attīstības fonda (EAF) iekļaušanai ES budžetā, paredzot arī visu šādu pārvietoto līdzekļu pilnīgu papildināmību;

16.  atzinīgi vērtē īpaša instrumenta izveidošanu sadarbībai ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ar mērķi panākt to ilgtspējīgu attīstību un veicināt Savienības vērtību un standartu ievērošanu visā pasaulē; tomēr uzsver, ka šim instrumentam ir jāpiešķir pienācīgi finanšu resursi, kuru sadalījumam jābūt labāk pielāgotam vajadzībām un līdzsvarotākam starp dažādām AZT;

17.  atzīst Komisijas nozīmīgos centienus palielināt humānajai palīdzībai paredzētās budžeta pozīcijas finansējumu nākamajā DFS: tomēr konstatē, ka šis palielinājums vēl neatbilst vajadzību apjomam, kas kopš 2011. gada ir vairāk nekā divkāršojies;

18.  uzsver, ka ir būtiski, lai nākamā DFS visā pilnībā atbilstu principam par politikas saskaņotību attīstībai, kas apstiprināts LESD 208. pantā, un palīdzētu sasniegt IAM;

19.  atgādina, ka dzimumu līdztiesība ir paredzēta Līgumos un, lai līdztiesību nodrošinātu praksē, tā būtu jāiekļauj visās ES darbībās; uzsver, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā ir jākļūst par DFS neatņemamu sastāvdaļu, iekļaujot DFS regulā skaidru apņemšanos;

20.  atzinīgi vērtē to, ka ir paplašināta rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos darbības joma un tai piešķirts vairāk finansējuma, lai varētu reaģēt arī uz iekšējām krīzēm; atgādina par vajadzību garantēt prioritātes piešķiršanu pēkšņām humanitārajām krīzēm ārpus ES;

21.  uzsver, ka ir jāizmanto nākamās DFS sniegtā iespēja finansiāli atbalstīt darbības saskaņā ar neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistes koncepciju (LRRD); uzsver, ka humanitāro un attīstības pasākumu saiknes īstenošanas nolūkā ir jānodrošina attīstības un humanitāro darbību papildināmība un paradigmas maiņa, mazinot uzsvaru uz ES kā līdzekļu devēju un virzoties uz operacionālāku elastīgumu un riska uzņemšanos, lai atbalstītu LRRD, cilvēku un kopienu izturētspēju un agrīnu atgūšanos un atjaunošanu; prasa ES humanitārajās darbībās vairāk piemērot daudzgadu plānošanu un finansējumu un ES attīstības darbībās sistemātiski iekļaut krīzes modifikatorus, lai ES partneri varētu efektīvi veicināt minētās saiknes īstenošanu;

22.  uzsver, ka DFS 2021.–2027. gadam ir jāsaglabā un jāuzlabo Parlamenta veiktā finansējuma izmantošanas pārraudzība un kontrole ar skaidru mehānismu un lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz nepiešķirto līdzekļu izmaksu, nodrošinot Parlamenta ietekmi uz ārējās finansēšanas instrumentu plānošanas un īstenošanas posmu; atkārtoti norāda, ka visi priekšlikumi par lielāku elastīgumu ir jālīdzsvaro, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

Atsauces

2018/0166R(APP)

Atbildīgā komiteja

 

BUDG

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Željana Zovko

11.7.2018

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

Frank Engel

Izskatīšana komitejā

30.8.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Mireille D’Ornano, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Lola Sánchez Caldentey, Eleni Theocharous, Mirja Vehkaperä, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thierry Cornillet, Ádám Kósa, Cécile Kashetu Kyenge, Florent Marcellesi, Paul Rübig, Kathleen Van Brempt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kati Piri

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

21

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Thierry Cornillet, Mirja Vehkaperä

ECR

Nirj Deva, Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao

GUE/NGL

Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey

PPE

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ádám Kósa, Bogdan Brunon Wenta, Anna Záborská, Joachim Zeller, Željana Zovko

S&D

Enrique Guerrero Salom, Cécile Kashetu Kyenge, Linda McAvan, Norbert Neuser, Vincent Peillon, Kati Piri, Kathleen Van Brempt

1

-

EFDD

Mireille D’Ornano

3

0

PPE

Paul Rübig

VERTS/ALE

Maria Heubuch, Florent Marcellesi

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (15.10.2018)

Budžeta komitejai

par starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

(COM(2018)03222018/0166R(APP))

Atzinuma sagatavotājs: Helmut Scholz

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

Ieteikumi

1.  ja likumdevēji vienojas par jaunu, visaptverošu ārējās darbības instrumentu, tā nosaukumā būtu skaidri jāparādās vārdam “tirdzniecība” un nosaukums varētu būt, piemēram, “Kaimiņattiecību, attīstības, tirdzniecības un starptautiskās sadarbības instruments”;

2.  atzinīgi vērtē apropriāciju palielinājumu darbībām, kas iekļautas Komisijas priekšlikuma daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2021.–2027. gadam sestajā izdevumu kategorijā “Kaimiņattiecības un pasaule”, un prasa attiecīgi (par 30 %) palielināt resursus, kas šajā sadaļā atvēlēti starptautiskajai tirdzniecībai, šīs apropriācijas īpaši iezīmējot tirdzniecības vajadzībām;

3.  uzsver, ka DFS mērķis ir politikas īstenošana; šajā kontekstā atzinīgi vērtē to, ka vērienīgajā stratēģijā “Tirdzniecība visiem” ir izklāstīta uz vērtībām balstīta Savienības tirdzniecības politikas pieeja, tostarp godīgas un ētiskas tirdzniecības principi, un aicina noteikt tādu DFS 2021.–2027. gadam, kas nodrošinātu pietiekamu finansējumu un politisku un administratīvu atbalstu turpmākai Savienības tirdzniecības politikas attīstībai, lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), izmantojot saskaņotas stratēģijas; pauž bažas par to, ka DFS priekšlikumos šim nolūkam nav skaidru un redzamu saistību; uzsver — lai radītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un stabilitāti, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā un trešās valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, ir pienācīgi jāņem vērā IAM; atgādina, ka IAM īstenošana ir saistīta gan ar ES iekšpolitiku, gan ārpolitiku; tādēļ prasa IAM iekļaut visās nākamajā DFS paredzētajās ES politikas jomās, tostarp tirdzniecības politikā, un iniciatīvās; uzsver, ka ieguldījums programmas 2030. gadam īstenošanā ir jāizmanto politikas panākumu novērtēšanai; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pienācīgas kvalitātes pārtikas un tīra ūdens nodrošināšanai un papildu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībai, lai sasniegtu 2. un 6. IAM; vērš uzmanību arī uz enerģētiskās nabadzības apmēru jaunattīstības valstīs un tās sekām un prasa veikt papildu pasākumus, lai saskaņā ar 7. IAM samazinātu enerģētisko nabadzību, jo īpaši nomaļos lauku apvidos energotīklam nepievienotos reģionos; uzsver, ka būtu jāpalielina finansējums ar tirdzniecības atbalstu saistītām iniciatīvām;

4.  uzsver, ka turpmāko ārējās finansēšanas instrumentu struktūrā ir jāsaglabā elastība, ko piemēro esošajos instrumentos, piemēram, Partnerības instrumentā, ar tirdzniecību saistītu uzdevumu, piemēram, vietējo konsultantu grupu, finansēšanai, un aicina palielināt šādiem atbalsta pasākumiem pieejamās summas; norāda, ka viens no Savienības ārējo instrumentu mērķiem ir publiskā diplomātija, lai veidotu uzticību un izpratni trešās valstīs attiecībā uz ES politikas nostādnēm; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās ir ārkārtīgi svarīga, un atzīst, ka vietējo konsultantu grupas ir spēcīgs instruments tirdzniecības partnerības nolīgumu pareizai īstenošanai; tomēr ar bažām norāda, ka tām nav pietiekamu budžeta līdzekļu un pietiekamas kapacitātes, jo īpaši trešās valstīs, un tāpēc prasa piešķirt vairāk līdzekļu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības atbalstam partnervalstīs to attiecīgajās vietējo konsultantu grupās;

5.  atkārtoti aicina nodrošināt pietiekamus resursus, lai veiktu tirdzniecības nolīgumu, tostarp kumulatīvās ietekmes un ietekmes uz IAM sasniegšanu un Parīzes nolīguma īstenošanu, ex ante, starpposma un ex post novērtējumus un pārskatītu izmantoto metodoloģiju; uzskata, ka Eiropas Savienībai, novērtējot pašreizējos un turpmākos scenārijus, būtu vairāk jāņem vērā tās tirdzniecības attiecību un nolīgumu sociālā ietekme un ietekme uz veselību un vidi, un uzsver arī to, ka ir nepieciešami pēc dzimuma dalīti dati; aicina Komisiju cieši sadarboties ar UNCTAD un ESAO zinātniskajiem departamentiem;

6.  norāda, ka ikviena jauna tirdzniecības nolīguma noslēgšana var nozīmēt ievērojamus ieņēmumu zudumus Savienības pašu resursu budžetā; aicina Komisiju precīzi novērtēt šos zaudējumus un sniegt Parlamentam attiecīgos skaitļus par katru noslēgto nolīgumu; norāda, ka dalībvalstis 20 % no muitas nodokļiem, ko piemēro importam no valstīm ārpus Savienības, patur sev kā iekasēšanas izmaksas; pauž atbalstu priekšlikumam DFS 2021.–2027. gadam šīs izmaksas samazināt līdz 10 %, kas būtu ieguvums Savienības pašu resursu budžetam; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pret krāpšanu muitas jomā vērstos centienus;

7.  vērš uzmanību uz to, ka muitas savienība ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas Savienības finansiālās spējas avotiem; tādēļ aicina stingrāk un viendabīgāk īstenot Savienības Muitas kodeksu; pauž bažas, ko izraisījis OLAF 2017. gada ziņojums(1), kurā minēts, ka tie, kas ieveda preces Apvienotajā Karalistē, ir izvairījušies no lielu muitas nodokļu summu maksāšanas, izmantojot fiktīvus un nepatiesus rēķinus un importējot nepareizi aizpildot muitas vērtības deklarācijas; atzīst, ka Komisijas veiktajās turpmākajās pārbaudēs atklājās, ka minētā krāpšanas shēma ar pārāk zemas vērtības norādīšanu, kura darbojās ar Apvienotajā Karalistē esoša centra starpniecību, ir ievērojami plašāka; atgādina — neraugoties uz to, ka Apvienotā Karaliste kopš 2007. gada tika informēta par krāpšanas riskiem saistībā ar tādu tekstilizstrādājumu un apavu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, un neraugoties uz to, ka Apvienotajai Karalistei tika lūgts veikt atbilstošus riska kontroles pasākumus, tā nav veikusi pasākumus krāpšanas novēršanai; ar bažām norāda uz OLAF secinājumiem par to, ka saskaņā ar OLAF aprēķiniem Apvienotās Karalistes muitas iestāžu pastāvīgas nolaidības dēļ Eiropas Savienība ir zaudējusi ieņēmumus 1,987 miljardu EUR apmērā, ko būtu veidojušas muitas nodevas, un aicina Apvienoto Karalisti samaksāt 2,7 miljardu EUR naudas sodu, kuru ir pieprasījusi Komisija;

8.  atkārtoti norāda, ka tirdzniecības politika un attīstības politika ir Savienības ārpolitikas papildinoši elementi, kas ir neatņemama daļa no Eiropas konsensa par attīstību, un palīdzības efektivitātes principi ir jāpiemēro arī tirdzniecības atbalstam; atgādina par Savienības un lielākās daļas dalībvalstu neizpildīto apņemšanos līdz 2030. gadam palielināt to sniegtās oficiālās attīstības palīdzības (OAP) apmēru līdz 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI), tostarp 20 % no ES sniegtās OAP novirzīt sociālajai iekļautībai un cilvēces attīstībai un 0,2 % no Savienības NKI — oficiālajai attīstības palīdzībai vismazāk attīstītajām valstīm;

9.  uzsver, ka nākamajā DFS ir jāparedz, ka makrofinansiālā palīdzība (MFP) tiek sniegta, piemērojot stingrus ekonomikas un sociālā progresa nosacījumus;

10.  uzsver, ka MVU svarīgā loma Savienības ekonomikā būtu jāatspoguļo vispusīgā un konsekventā stratēģijā, kas Eiropas MVU nodrošinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un veicinātu šo uzņēmumu starptautiskās tirdzniecības un investīciju iespējas; atkārtoti aicina Komisiju izvērtēt un uzlabot to dažādo iniciatīvu efektivitāti un lietderīgumu, kuras, atbalstot MVU internacionalizāciju, tostarp saskaņā ar Partnerības instrumentu, tiek īstenotas saistībā ar privātā sektora un dalībvalstu iniciatīvām, kā arī ar citiem MVU atbalstam paredzētiem Savienības finansēšanas instrumentiem, piemēram, COSME, lai nodrošinātu papildināmību un Eiropas pievienoto vērtību; aicina Komisiju turpināt finansēt MVU internacionalizācijas programmas un, lai palielinātu preferenču izmantošanas līmeni, censties nodrošināt izcelsmes noteikumu kalkulatoru, kurš būtu piemērots MVU un kurš tiem konkrēti dotu iespēju izmantot preferences, kas pieejamas saskaņā ar spēkā esošajiem nolīgumiem; konstatē, ka būtu jāuzlabo MVU piekļuve ārējās finansēšanas instrumentiem, paredzot vienkāršāku un lietotājdraudzīgāku regulējumu, kas var veicināt pieejamo līdzekļu aktīvāku izmantošanu un vienlaikus palīdzēt MVU iegūt starptautisku pieredzi; uzsver nepieciešamību uzlabot MVU informētību un izpratni par esošajiem instrumentiem, jo īpaši valsts līmenī;

11.  iesaka turpmāko finanšu instrumentu struktūrā izveidot stabilus un konsekventus uzraudzības un novērtēšanas mehānismus, tostarp tos, kuri nepieciešami tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļās paredzēto saistību izpildei, lai nodrošinātu labāku pārskatatbildību, pārredzamību, Parlamenta veiktu demokrātisku kontroli un mērķtiecīgāku izdevumu novirzīšanu; prasa turpmāko finanšu instrumentu struktūrā Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam nodrošināt lielākus un pietiekamus budžeta resursus un piešķirt personālu aizvien lielākā uzdevumu apjoma veikšanai, lai uzraudzītu tirdzniecības nolīgumu īstenošanu un tirdzniecības aizsardzības instrumentu izvēršanu, jo īpaši nolūkā aizstāvēt un veicināt daudzpusējību pasaules tirdzniecības noteikumu un regulējuma izstrādē, reformēt PTO, kā arī tirdzniecības politiku un noteikumu izstrādi labāk integrēt ANO sistēmā; prasa papildu Savienības atbalstu PTO parlamentārajai dimensijai, tostarp lielāku finansiālu un ar personālu saistītu atbalstu atbildīgajam sekretariātam; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgus finanšu resursus, kas ļautu starptautiskām organizācijām, tādām kā Starptautiskās Darba organizācijas misijas, regulāri un efektīvi uzraudzīt no tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļām izrietošās saistības, un ļautu citām ANO organizācijām veikt pārraudzības un faktu vākšanas darbu;

12.  aicina Komisiju, izmantojot ārējās finansēšanas instrumentus, piešķirt pietiekamus līdzekļus sadarbībai un tehniskajai palīdzībai trešām valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, vajadzīgajiem papildu pasākumiem, kas paredzēti ar tirdzniecību saistītiem tiesību aktiem, piemēram, regulai, ar ko nosaka piegādes ķēdes pienācīgas rūpības pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu, kas nāk no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, Kimberli procesam, Komisijas pamatiniciatīvai par apģērbu nozari un līdzīgām iniciatīvām, kā arī ANO Globālajam līgumam;

13.  uzskata, ka Eiropas garantiju fonds ārējai darbībai ir lietderīgs un efektīvs mehānisms, ar ko nodrošināties pret riskiem saistībā ar Savienības aizdevumu operācijām trešās valstīs; mudina palielināt aizdevumu pieejamību, lai atbalstītu MVU un sociālās un ekonomiskās infrastruktūras attīstību reģionos, kurus visvairāk skārusi migrācijas un bēgļu krīze;

14.  norāda, ka atbalsts tirdzniecības veicināšanai partnervalstīs daudzgadu finanšu shēmā ir jāsaglabā kā svarīgs uzdevums, vienlaikus iesakot lielāku uzmanību pievērst tam, lai vietējos un reģionālos tirgos tiktu samazināts laiks līdz ienākšanai tirgū, palielināt atbalstu zivju un lauksaimniecības produktu uzglabāšanas objektiem un palielināt stimulus godīgai un ētiskai tirdzniecībai ar Savienību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

Atsauces

2018/0166R(APP)

Atbildīgā komiteja

 

BUDG

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Helmut Scholz

23.8.2018

Izskatīšana komitejā

30.8.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Christophe Hansen, Heidi Hautala, Yannick Jadot, France Jamet, Elsi Katainen, Jude Kirton-Darling, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, David Martin, Anne-Marie Mineur, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Adam Szejnfeld, William (The Earl of) Dartmouth, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Goffredo Maria Bettini, Sander Loones, Fernando Ruas, Paul Rübig, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Czesław Hoc, Stanisław Ożóg, Jozo Radoš, Anders Sellström

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Elsi Katainen, Jozo Radoš

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Helmut Scholz

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Christofer Fjellner, Christophe Hansen, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Fernando Ruas, Paul Rübig, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Anders Sellström, Adam Szejnfeld

S&D

Maria Arena, Goffredo Maria Bettini, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Joachim Schuster

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Yannick Jadot

8

-

ECR

Czesław Hoc, Sander Loones, Stanisław Ożóg, Jan Zahradil

EFDD

Tiziana Beghin, William (The Earl of) Dartmouth

ENF

France Jamet, Danilo Oscar Lancini

1

0

GUE/NGL

Anne-Marie Mineur

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, “The OLAF Report 2016 – Seventeenth Report of the European Anti-Fraud Office, 1 January to 31 December 2016”, 2017.


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (11.10.2018)

Budžeta komitejai

par starpposma ziņojumu par DFS 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

(COM(2018)03222018/0166R(APP))

Atzinuma sagatavotāji: Inés Ayala Sender, Gerben-Jan Gerbrandy

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju starpposma ziņojumā par Padomes regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, un Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu iekļaut šādus ierosinājumus:

DFS priekšlikums

1.  atgādina Eiropas budžeta principus: vienotību, budžeta precizitāti, gada pārskatu, līdzsvaru, universālumu, specifikāciju, sniegumu, pareizu finanšu vadību un pārredzamību, kas jāievēro, gatavojot daudzgadu finanšu shēmu (DFS);

2.  uzsver, ka ar 2021.–2027. gada DFS būtu jāveicina patiess Eiropas pievienotās vērtības budžets ar pietiekamu finansējumu, lai sasniegtu tās mērķus, un lielāka uzmanība būtu jāpievērš stabilitātei un vienkāršībai, kā arī sniegumam un rezultātiem, jo tādējādi palielinātos izdevumu lietderīgums un efektivitāte, samazinātos darbības izmaksas, resursi tiktu piešķirti efektīvi, tiktu panākts taisnīgums, kā arī pārskatatbildība un pārredzamība saistībā ar Savienības līdzekļiem, padarot to Eiropas pilsonim saprotamu;

Skaitļi(1)

3.  norāda, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas (ERP) informāciju Komisijas priekšlikums DFS 2021.–2027. gadam paredz palielinājumu par 18 % faktiskajās cenās salīdzinājumā DFS 2014.–2020. gadam — no 1087 līdz 1279 miljardiem EUR; tomēr uzsver, ka, ņemot vērā inflāciju, summas, kas attiecināmas uz Apvienotās Karalistes saņēmējiem 2014.–2020. gada DFS ietvaros, un Eiropas Attīstības fonda (EAF) iekļaušanu budžetā, reālais pieaugums ir 5 %; norāda, ka, rēķinot procentuāli no nacionālā kopienākuma (NKI), Komisija lēš, ka, piemērojot to pašu salīdzināmo pamatu, faktiski ir samazinājums no 1,16 % līdz 1,08 % un, iekļaujot EAF, — par 11 %;

4.  norāda, ka Komisija ierosina finansējumu DFS kategorijā “Dabas resursi un vide” samazināt par 16 %, kas jo īpaši nozīmē:

–  15 % samazinājumu KLP kopumā (11 % samazinājums tiešajiem maksājumiem un 27 % samazinājums lauku attīstības programmām),

–  saskaņā ar Parlamenta datiem 38 % palielinājumu Vides un klimata pasākumu programmai (LIFE), kas joprojām būs neliela daļa no kategorijas “Dabas resursi un vide”, proti, 2 %;

5.  norāda, ka kategorijā “Kohēzija un vērtības” ierosināts izdevumus palielināt par 1 %, bet ir lielas izmaiņas programmu līmenī, jo, kopā ņemot, trīs fondi, kas pašlaik veido kohēziju, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERFD), Kohēzijas fonds un Eiropas Sociālais fonds (ESF), ir jāsamazina par 10 %, kas nozīmē:

–  2 % palielinājumu ERFD,

–  45 % samazinājumu Kohēzijas fondam,

–  7 % samazinājumu ESF, neraugoties uz tā paplašināto darbības jomu un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas iekļaušanu;

6.  ar bažām norāda uz to, ka Kopīgo noteikumu regulā Komisija ir iesniegusi valsts piešķīrumus kohēzijas politikai bez sīki izstrādātas sadales starp ERFD, Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+);

7.  norāda, ka citas programmas tiks iekļautas kategorijā “Kohēzija un vērtības”, piemēram, programma “Erasmus+”, kurām Komisija plāno palielināt finansējumu par 77 % (7 % no jaunās kategorijas “Kohēzija un vērtības”);

8.  norāda, ka kopumā Komisija ierosina palielināt finansējumu pārējām DFS kategorijām par 115 miljardiem EUR, kas atbilst 11 % no pašreizējās DFS;

9.  norāda, ka Komisijas ierosinātā prioritāšu pārskatīšana ir vērsta uz kategorijām “Migrācija un robežu pārvaldība” un “Drošība un aizsardzība”, kas veidos gandrīz 5 % no kopējā budžeta, salīdzinot ar pašreizējo līmeni 1 % apmērā, un ka izdevumi kategorijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija” pieaugs līdz 15 %, salīdzinot ar pašreizējo līmeni 11 % apmērā;

Stratēģiskā plānošana

10.  norāda, ka Komisija plāno panākt ES budžeta struktūras un programmu pilnīgu atbilstību Savienības pozitīvajai programmai laikposmam pēc 2020. gada, par ko tika panākta vienošanās Bratislavā un Romā(2); norāda, ka deklarācijas un ceļvedi, kas pieņemti Bratislavā un Romā, nevar uzskatīt par ilgtermiņa stratēģisko redzējumu ar mērķiem un rādītājiem, kuri attiecas uz visām Savienības politikas jomām;

11.  atkārtoti aicina Komisiju ieviest ilgtermiņa redzējumu par Eiropas Savienības vietu globalizētā pasaulē, kas balstās uz pareizi īstenotu politiku, kuras pamatā ir ilgtermiņa politikas mērķi, tādējādi ļaujot ES risināt pašreizējās un turpmākās problēmas, ar kurām tā saskaras; norāda, ka pretējā gadījumā tas varētu mazināt DFS priekšlikuma pievienoto vērtību;

12.  norāda, ka stratēģijas “Eiropa 2020” darbība beigsies pirms jaunā DFS perioda sākuma un vēl nav pieņemts lēmums par jaunu ES stratēģisko mērķu kopumu; uzsver, ka ir vajadzīga turpmāka stratēģiskā politikas plānošana no Komisijas puses, un atkārtoti norāda, ka publiskais budžets ir jānosaka pēc ilgtermiņa politikas mērķu noteikšanas un politikas pasākumu izstrādes saskaņā ar vispārēju redzējumu par ES, un tāpēc pauž nožēlu par to, ka jaunais DFS priekšlikums pilnībā neatspoguļo šo pieprasījumu;

13.  uzsver, ka dalībvalstīm un Komisijai būtu vispirms jāiesniedz pienācīgi pamatotas vajadzības pēc Savienības finansējuma un jānosaka stratēģiskie mērķi un paredzamie rezultāti, kas jāsasniedz, pirms izdevumi tiek plānoti ar attiecīgajiem mērāmajiem rādītājiem;

Politiskās prioritātes un ES budžeta izklāsts

14.  atzinīgi vērtē to, ka jaunās programmas tiks sagrupētas politikas kopās, kas atspoguļosies gada budžeta sadaļās; pauž cerību, ka tas sniegs lielāku skaidrību par to, kā tās veicinās politikas mērķu sasniegšanu;

15.  atzinīgi vērtē budžeta vispārējo modernizāciju un vienkāršošanu, kā arī mērķi panākt lielāku racionalizāciju, elastīgumu un pārredzamību;

16.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija no 2021. gada plāno saskaņot politikas jomu koncepciju ar programmu kopām un šī saskaņošana ļaus vieglāk saskaņot gada budžetu ar DFS izdevumu kategorijām;

17.  atgādina, ka Budžeta kontroles (CONT) komiteja vairākkārt ir lūgusi Komisiju Savienības budžetu izklāstīt saskaņā ar Parlamenta pieņemtajiem DFS politiskajiem mērķiem; uzskata, ka tas ļaus budžeta lēmējinstitūcijai vieglāk kontrolēt budžeta sagatavošanu un īstenošanu un sekot tam līdzi;

18.  atgādina, ka politikas jomu un projektu finansējumam vajadzētu būt saskaņā ar klimata un enerģētikas mērķiem un saistībām, kas uzņemtas saskaņā ar Parīzes nolīgumu; tādēļ atgādina, ka vismaz 30 % no ES izdevumiem būtu jāveicina klimata mērķu sasniegšana, un piekrīt, ka vislabāk to var panākt, klimata jomas izdevumus iekļaujot visās ES programmās; atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt, lai saskaņā ar stratēģisko plānošanu to piemērotu saskaņotā un visaptverošā veidā;

19.  norāda, ka trūkst skaidru ieguldījumu saistībā ar trīs iestāžu pieņemtā ES sociālo tiesību pīlāra mērķiem;

20.  pauž nožēlu par to, ka ierosinātā DFS nav saskaņota ar 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) 2030. gadam, kuri atbalsta pakāpenisku pāreju uz ilgtspējīgu Eiropas sabiedrību;

21.  aicina Komisiju pastāvīgi pierādīt, ka stratēģiskās jomās ir pietiekama vadība un apņemšanās, un aicina Komisiju nodrošināt finansējuma vispārēju pamanāmību plašai sabiedrībai;

Vienkāršošana un sniegums

22.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par trešdaļu samazināt izdevumu programmu skaitu un padarīt noteikumus saskaņotākus; uzsver — lai atbalsta saņēmējiem faktiski panāktu vienkāršošanu, būtu jāizskauž visi nevajadzīgi noteikumi, prasības un procedūras;

23.  nesaprot, kāpēc Komisija finanšu pārvaldības snieguma mērīšanai izmanto divus mērķu un rādītāju kopumus — no vienas puses, Komisijas ģenerāldirektori savos gada darbības pārskatos izvērtē pārvaldības plānā noteikto mērķu sasniegšanu, un, no otras puses, Komisija novērtē izdevumu programmu sniegumu, izmantojot programmu darbības izdevumu pārskatus, kas pievienoti budžeta projektam;

24.  atgādina, ka pašreizējais snieguma satvars, par ko ziņots programmu pārskatos, ietver 716 dažādu veidu rādītājus, ar kuriem mēra sniegumu attiecībā uz 61 vispārīgu mērķi un 228 konkrētiem mērķiem;

25.  aicina Komisiju:

a)  racionalizēt ziņošanu par sniegumu, proti:

–  vienkāršošanas, pārredzamības un labākas kontroles nolūkā vēl vairāk samazināt mērķu un rādītāju daudzumu, ko Komisija izmanto dažādo sniegumam veltīto ziņojumu sagatavošanai, un koncentrēties uz tiem, ar kuriem vislabāk iespējams izmērīt Savienības budžeta sniegumu;

–  paplašināt kvalitatīvo pieeju un iekļaut vides un sociālos rādītājus, lai varētu izmērīt ES politikas ietekmi uz vides un sociālās politikas pasākumiem;

–  izklāstīt finanšu informāciju tādā veidā, kas ļauj to salīdzināt ar informāciju par sniegumu, lai būtu skaidri saskatāma saikne starp izdevumiem un sniegumu;

b)  labāk līdzsvarot ziņošanu par sniegumu, skaidri izklāstot informāciju par galvenajiem ES izaicinājumiem, kuri vēl joprojām risināmi;

c)  sniegt deklarāciju par ziņoto snieguma datu kvalitāti;

Izdevumu pārskats, kas pievienots DFS priekšlikumam

26.  pauž nožēlu par to, ka Komisija ir veikusi tikai izdevumu pārskatīšanu, tā vietā lai analizētu visas pašreizējās DFS galvenās programmas, izmantojot bāzes budžeta pieeju; norāda, ka Komisijas veiktās ierobežotās pārskatīšanas mērķis tomēr bija apvienot:

–  stratēģisku pārskatīšanu (piešķirot prioritāti programmām saskaņā ar to pievienoto vērtību un saskaņotību ar ES mērķiem) ar

–  efektivitātes pārskatīšanu (meklējot veidus esošo programmu labākai īstenošanai);

27.  pauž nožēlu par to, ka iepriekš minētā izdevumu pārskatīšana nav sniegusi visaptverošu novērtējumu, kura mērķis ir parādīt programmu reālo pievienoto vērtību;

28.  atgādina — lai ļautu Parlamentam izstrādāt politisko satvaru katram no turpmākajiem pieciem gadiem, budžeta plānošana būtu jāsaskaņo ar likumdošanas cikliem; uzskata, ka 2021.–2017. gada DFS ir pārejas periods no septiņu gadu budžeta uz jaunu formulu, kas paredz gan saskaņot ar piecu gadu likumdošanas periodiem, gan neapdraud politikas jomas, kurām ir vajadzīga ilgtermiņa plānošana;

29.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst nepieciešamību DFS saskaņot ar politiskajiem un institucionālajiem cikliem, un uzskata, ka vidusposma novērtēšana vēlākais 2023. gada beigās ir solis ceļā uz DFS ilguma pakāpenisku sinhronizāciju ar ES iestāžu piecu gadu politisko ciklu;

ES pievienotā vērtība

30.  atgādina, ka pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni(3) Komisija ierosināja sarakstu ar septiņiem kritērijiem ES pievienotās vērtības novērtēšanai un norādīja uz to, ka ES finansiālajam atbalstam programmām vajadzētu būt atkarīgam no minētā novērtējuma rezultātiem(4); pauž bažas par to, ka trūkst pārredzamas ES pievienotās vērtības definīcijas un nav sagaidāms, ka tā tiks drīz izstrādāta;

31.  norāda, ka saskaņā ar pārdomu dokumentu pilns ES finansējums būtu jāsaņem tikai programmām ar ļoti augstu ES pievienoto vērtību, programmām, kuru ES pievienotā vērtība ir vidēja līdz augsta, finansējums būtu jāierobežo un finansējums nebūtu jāpiešķir programmām, kuru ES pievienotā vērtība ir bijusi zema;

32.  pauž nožēlu par to, ka publicētajā izdevumu pārskatā nav sniegta ne sistemātiska programmu novērtēšana, pamatojoties uz kritērijiem, ko Komisija noteikusi attiecībā uz ES pievienoto vērtību, ne arī skaidri vispārīgi secinājumi par katras programmas ES pievienoto vērtību; aicina Komisiju izstrādāt un piemērot stingru un precizētu ES pievienotās vērtības jēdzienu, pamatojoties uz pārdomu dokumentā noteiktajiem septiņiem kritērijiem;

33.  norāda — ņemot vērā to, ka stratēģiskie mērķi laikposmam pēc 2020. gada vēl ir jānosaka, Komisija nevarēja pienācīgi novērtēt saskaņotību ar ES mērķiem 2021.–2027. gadam, tāpēc ir grūti norādīt un uzraudzīt ES pievienoto vērtību, kam jebkurā gadījumā ir vēl vajadzīgi uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

34.  atgādina, ka ar Eiropas budžetu ir pienācīgi jāreaģē uz Eiropas politikas jomu prasībām un mērķiem un tam jābūt ar pievienoto vērtību Savienībai;

Elastīgums un pārskatatbildība

35.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus uzlabot ES budžeta spēju reaģēt uz mainīgiem apstākļiem, palielinot vispārējo elastīgumu un nodrošinot pietiekamas apropriācijas neparedzētiem gadījumiem, netraucējot uzraudzību un kontroli; jo īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumus palielināt pašu resursu maksimālo apjomu, samazināt starpību starp kopējām maksājumu apropriācijām un kopējām saistību apropriācijām, novērst ierobežojumus, kas noteikti vispārējai rezervei maksājumiem, palielināt ārpus DFS esošo īpašo instrumentu (elastības instruments, rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds) apjomu un darbības jomu, paplašināt Rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos darbības jomu, tajā ietverot operācijas ES teritorijā, kā arī paplašināt vispārējo saistību rezervi un pārdēvēt to par Savienības rezervi;

36.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu iekļaut EAF ES budžetā un uz to attiecināt tos pašus principus un noteikumus, kas piemērojami citām programmām, kuras finansē no ES budžeta, taču uzsver, ka būtu jānodrošina konsekvents pārskatatbildības un pārredzamības līmenis attiecībā uz līdzekļiem, kas izmantoti, lai sasniegtu ES mērķus ar ES budžeta palīdzību, un līdzekļiem, kuri arī turpmāk tiks izmantoti ārpus ES budžeta;

37.  uzstāj, ka būtu jānosaka publiskās revīzijas mandāti visiem ES politikas jomu finansēšanas veidiem ES un valstu līmenī un Eiropas Revīzijas palāta (ERP) būtu jāieceļ par revidentu struktūrām, kas izveidotas ES politikas īstenošanai, tostarp tādām ES struktūrām kā Eiropas Aizsardzības aģentūra un ierosinātais Eiropas Monetārais fonds, kā arī struktūrām, kuras izveidotas ar nolīgumiem ārpus ES tiesību sistēmas, piemēram, Eiropas Stabilizācijas mehānisms un Eiropas Investīciju banka, attiecībā uz to operācijām, kas neattiecas uz ES budžetu;

Samazinājumi KLP un kohēzijas jomā

38.  pieņem zināšanai Komisijas ierosinātos samazinājumus KLP un kohēzijas jomā un uzskata, ka tie ir nepieciešams solis ceļā uz lietderīgākiem un mērķorientētiem izdevumiem;

39.  pauž bažas par to, ka KLP samazinājumi ietekmēs daudzu lauksaimnieku spēju turpināt profesionālo darbību; uzskata, ka KLP atbalsta efektivitātes palielināšana ir absolūti nepieciešama, lai ierobežotu šo negatīvo ietekmi;

40.  atgādina ERP ieteikumus par Komisijas paziņojumu par KLP nākotni, proti, ka jaunajam īstenošanas modelim vajadzētu nodrošināt gan vērienīgus, gan atbilstīgus snieguma mērķus, kuri ir balstīti uz statistiskiem un zinātniskiem pierādījumiem, saskaņoti ar ES mērķiem, kuriem raksturīga stabila pārskatatbildība un revīzijas ķēde un kuri pamatojas uz stingrāku snieguma uzraudzību un politikas snieguma izvērtēšanu, kā arī stingru novērtēšanas sistēmu;

41.  uzsver, ka saskaņā ar ES stratēģiskajiem mērķiem no KLP finansēšanas shēmām ir jāgūst labums jo īpaši mazām lauku saimniecībām, ekoloģiski un ģeogrāfiski problemātiskiem apgabaliem un mazapdzīvotiem reģioniem;

42.  norāda, ka Komisijas priekšlikums izstrādāt jauno KLP, pamatojoties uz stratēģiskajiem plāniem, ko izstrādās dalībvalstis, varētu likt tām uzņemties lielāku atbildību par lauksaimniecības politiku un budžeta plānošanu; turklāt norāda, ka tas var palielināt risku, ka KLP finanšu pārvaldībā radīsies lielāka daudzveidība un sarežģītība, un sarežģīt likumīgas kontroles;

43.  pieņem zināšanai samazinājumus lauku attīstības programmās, proti, kopumā par 27 % un par 45 % kohēzijas jomā un 10 % Eiropas Sociālajam fondam; tomēr aicina Komisiju nodrošināt tās spēju sekmīgi pārvarēt atšķirības un šķelšanos starp pilsētu un lauku teritorijām, novērst atšķirību padziļināšanos un pārvarēt sadrumstalotību;

Pašu resursi

44.  atzinīgi vērtē trīs jaunās pašu resursu kategorijas, kas ietver daļu no kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB), 20 % daļu no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas radītajiem ieņēmumiem un valsts iemaksu, kas aprēķināta par nepārstrādāto plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu katrā dalībvalstī; šajā sakarā atgādina, ka ar ierosināto pašu resursu sistēmu nevajadzētu palielināt vispārējo fiskālo slogu ES nodokļu maksātājiem un vajadzētu panākt, ka dalībvalstu iemaksas ES budžetā proporcionāli samazinās;

45.  mudina Komisiju nākt klajā ar papildu priekšlikumiem par jauniem pašu resursiem, lai vidējā termiņā panāktu pašpietiekamu ES budžetu; uzskata, ka jauno pašu resursu daļai ir jābūt būtiskai lomai ES budžeta ieņēmumu daļā;

46.  atkārtoti norāda, ka pašreizējā korekciju un atlaižu sistēma ir jāatceļ, un atbalsta Komisijas priekšlikumu līdz 2025. gadam pakāpeniski atcelt visas atlaides, kas radīs vienkāršāku un pārredzamāku struktūru;

47.  atbalsta Komisijas priekšlikumu muitas nodokļu procentuālo daļu, ko dalībvalstis patur kā “iekasēšanas izmaksas”, samazināt līdz 10 %;

48.  aicina saglabāt PVN kā ES pašu resursu, vienlaikus patiesi vienkāršojot to;

49.  uzskata, ka ES finansējumam vajadzētu būt stabilākam, ilgtspējīgākam, paredzamākam, pārredzamākam un ES pilsoņiem saprotamākam;

50.  norāda, ka vispārējais ES mērķis saistībā ar nosacījumiem ir veicināt integrāciju un kohēziju starp dalībvalstīm; uzskata, ka pamatotiem loģiskiem nosacījumiem jāietver stimulu noteikšana tādā veidā, lai dalībvalstis vairāk iesaistītu Eiropas projektā un lai tie veicinātu plānoto iznākumu un novērstu ES līdzekļu nepareizu izmantošanu;

51.  aicina Komisijai precizēt valsts iemaksas aprēķināšanu, pamatojoties uz nepārstrādāto plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu dalībvalstīs, un to, kā tas tiks iekasēts; aicina Komisiju ieviest uzraudzības instrumentu kopumu, kas palīdzēs dalībvalstīm izveidot kopīgu metodoloģiju iemaksas iekasēšanai un aprēķināšanai;

52.  ar bažām norāda, ka tiesību akta priekšlikums par KKUINB vēl aizvien nav pieņemts un nav zināms aptuvenais laiks, kad par to tiks panākta vienošanās Padomē; uzskata, ka minētā iemesla dēļ KKUINB nākamajā plānošanas periodā nevar uzskatīt par patiesu pašu resursu; mudina Padomi panākt vienošanos šajā sakarā, ņemot vērā KKUINB nozīmi tās problēmas risināšanā, kas saistīta ar to, ka starptautiski uzņēmumi apiet nodokļus;

53.  atzinīgi vērtē principu, ka nākotnes ieņēmumiem no ES politikas būtu jānonāk ES budžetā, jo tie veido patiesu ES ienākumu avotu;

54.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt esošo kontroles sistēmu stiprināšanu, kā arī krāpšanas un ES finanšu interesēm kaitējošu pārkāpumu novēršanu;

55.  šajā sakarā uzsver nepieciešamību visā ES likvidēt atšķirības muitas kontrolēs, kas rada milzīgu risku ES finanšu interesēm, un aicina Komisiju saskaņot muitas pārvaldību visā ES, lai efektīvi apkarotu preču kontrabandu un krāpšanu nodokļu jomā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

Atsauces

2018/0166R(APP)

Atbildīgā komiteja

 

BUDG

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

13.9.2018

Pieņemšanas datums

10.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Jonathan Bullock, Tamás Deutsch, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Jean-François Jalkh, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Iris Hoffmann, Andrey Novakov, Julia Pitera, Miroslav Poche

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

Nedzhmi Ali

PPE

Tamás Deutsch, Ingeborg Gräßle, Andrey Novakov, Julia Pitera, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Petri Sarvamaa, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

S&D

Inés Ayala Sender, Iris Hoffmann, Arndt Kohn, Gilles Pargneaux, Georgi Pirinski, Miroslav Poche, Derek Vaughan

2

-

EFDD

Jonathan Bullock

ENF

Jean-François Jalkh

1

0

GUE/NGL

Luke Ming Flanagan

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Komisijas priekšlikums 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmai, ERP informatīvais apskats, 2018. gada jūlijs.

(2)

2016. gada 16. septembra Bratislavas deklarācija un 2017. gada 25. marta Romas deklarācija.

(3)

Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni, 2017. gada 28. jūnijs (COM(2017)0358).

(4)

Kritēriji bija šādi: Līguma mērķi un pienākumi, sabiedriskie labumi ar Eiropas dimensiju, apjomradīti ietaupījumi, plašāka ietekme, subsidiaritāte, ieguvumi no ES integrācijas un Eiropas vērtības — miers, demokrātija un tiesiskums.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS NOSTĀJA GROZĪJUMU VEIDĀ (15.10.2018)

Budžeta komitejai

par starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

(2018/0166R(APP))

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā: Marita Ulvskog (priekšsēdētāja)

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja iesniedz par jautājumu atbildīgajai Budžeta komitejai šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Rezolūcijas priekšlikums

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Ea apsvērums (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

Ea.  tā kā ir izveidota saikne starp Savienības līdzekļu plānošanu un Eiropas pusgadu un attiecīgajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem; tā kā Savienības līdzekļi ir paredzēti, lai sasniegtu LESD 174. pantā noteiktos mērķus nolūkā stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības;

Grozījums Nr.    2

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdāRezolūcijas priekšlikums

5. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

5.  turklāt uzsver, cik svarīgi ir horizontālie principi, kuriem vajadzētu būt par pamatu DFS un visām saistītajām ES politikas jomām; šajā sakarā atkārtoti pauž savu nostāju, ka ES ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, un pauž nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā sakarā; tādēļ prasa IAM iekļaut visās nākamās ES politikas jomās un iniciatīvās, kas ir paredzētas nākamajā DFS; turklāt uzsver — lai izpildītu ES saistības virzībā uz iekļaujošu Eiropu, būtiska nozīme ir dažādu diskriminācijas veidu, kā arī dzimumu nevienlīdzības un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanai, un pauž nožēlu par to, ka ES politikas jomās nav iekļauti dzimumu un dzimumu līdztiesības aspekti, kā norādīts DFS priekšlikumos; uzsver arī savu nostāju, ka, ievērojot Parīzes nolīgumu, ar klimatu saistītie izdevumi salīdzinājumā ar pašreizējo DFS būtu ievērojami jāpalielina un tiem iespējami drīz (vēlākais — 2027. gadā) būtu jāsasniedz 30 %;

5.  turklāt uzsver, cik svarīgi ir horizontālie principi, kuriem vajadzētu būt par pamatu DFS un visām saistītajām ES politikas jomām; šajā sakarā atkārtoti pauž savu nostāju, ka ES ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, un pauž nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā sakarā; tādēļ prasa IAM iekļaut visās nākamās ES politikas jomās un iniciatīvās, kas ir paredzētas nākamajā DFS; turklāt uzsver — lai izpildītu ES saistības virzībā uz iekļaujošu Eiropu, ir svarīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai izveidotu noturīgu sociālu Eiropu, un izskaust dažādus diskriminācijas veidus, kā arī dzimumu nevienlīdzību un ar dzimumu saistītu vardarbību, un pauž nožēlu par to, ka ES politikas jomās nav iekļauti dzimumu un dzimumu līdztiesības aspekti, kā norādīts DFS priekšlikumos; uzsver arī savu nostāju, ka, ievērojot Parīzes nolīgumu, ar klimatu saistītie izdevumi salīdzinājumā ar pašreizējo DFS būtu ievērojami jāpalielina un tiem iespējami drīz (vēlākais — 2027. gadā) būtu jāsasniedz 30 %;

Grozījums Nr.    3

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdāRezolūcijas priekšlikums

4. punkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

4.  turklāt pauž iebildumus pret jebkādu svarīgāko ES politikas virzienu, piemēram, ES kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), finansējuma līmeņa samazināšanu; īpaši iebilst pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas negatīvi ietekmē šo politiku galveno raksturu un mērķus, piemēram, — pret ierosināto līdzekļu samazinājumu Kohēzijas fondam un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai; šajā sakarā iebilst pret priekšlikumu par Eiropas Sociālā fonda samazināšanu, neraugoties uz paplašināto darbības jomu un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas iekļaušanu tajā;

4.  turklāt pauž iebildumus pret jebkādu svarīgāko ES politikas virzienu, piemēram, ES kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), finansējuma līmeņa samazināšanu; īpaši iebilst pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas negatīvi ietekmē šo politiku galveno raksturu un mērķus, piemēram, — pret ierosināto līdzekļu samazinājumu Kohēzijas fondam un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai; šajā sakarā iebilst pret priekšlikumu par Eiropas Sociālā fonda Plus samazināšanu, neraugoties uz paplašināto darbības jomu un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas un Veselības programmas iekļaušanu tajā;

Grozījums Nr.    4

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdāRezolūcijas priekšlikums

5.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

5.a  uzsver, ka būtu jāprecizē ierosinātā saikne starp struktūrfondu plānošanu, to politikas mērķiem un Eiropas pusgadu, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, un būtu jāņem vērā vietējā un reģionālā dimensija; aicina izveidot efektīvus plānošanas mehānismus attiecībā uz ES fondiem, jo īpaši ESF+, ar kuriem Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un tiesības tiktu īstenoti praksē, tostarp nodrošinot vērienīgus finanšu resursus, kā arī nepieciešamo sinerģiju starp Savienības fondiem;

Grozījums Nr.    5

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdāRezolūcijas priekšlikums

14. punkta vi) apakšpunkts

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

vi)  dubultot resursus jauniešu bezdarba problēmas risināšanai (pašreizējā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas programmā);

vi)  dubultot resursus jauniešu bezdarba problēmas risināšanai saskaņā ar ESF+ (pašreiz — Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas programmu), vienlaikus nodrošinot shēmas efektivitāti un pievienoto vērtību;

Grozījums Nr.    6

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdāRezolūcijas priekšlikums

15.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

15.a  uzsver, ka ir jāpastiprina cīņa pret jauniešu bezdarbu; tomēr pauž bažas par to, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas integrācija ESF+ varētu samazināt dalībvalstu saistību līmeni un to resursu līmeni, kas domāti tieši jauniešiem;

Grozījums Nr.    7

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdāRezolūcijas priekšlikums

16.a punkts (jauns)

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījums

 

16.a  uzsver nepieciešamību uzlabot Savienības instrumentus, lai risinātu trešo valstu valstspiederīgo sociālo iekļaušanu un integrāciju darba tirgū; aicina šajā nolūkā nodrošināt labāku sinerģiju starp Savienības līdzekļiem un atbilstošiem resursiem; uzsver, ka ir svarīgi risināt konkrētas ar migrāciju saistītās urbānas un vietējas problēmas, tostarp pilsētām, vietējām un reģionālām iestādēm, sociālajiem partneriem, sociālekonomiskiem dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas izstrādā un īsteno projektus šajā jomā, atvieglojot piekļuvi finansējumam.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (18.10.2018)

Budžeta komitejai

par starpposma ziņojumu par DFS 2021.–2027. gadam — Parlamenta nostāja attiecībā uz vienošanos

(COM(2018)03222018/0166R(APP))

Atzinuma sagatavotājs: Ivo Belet

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, cik svarīga ir vides saglabāšana un aizsardzība, vides kvalitātes uzlabošana un cīņa pret klimata pārmaiņām, ekosistēmu degradāciju un bioloģiskās daudzveidības zudumu un cik svarīga nozīme ir Savienības lomai šajos jautājumos; norāda, ka Savienībai ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, kuri nodrošina globālu ceļvedi, kā planētas iespēju robežās veidot ilgtspējīgāku, vienlīdzīgāku un labklājīgāku sabiedrību; atgādina par Savienības pienākumiem, kas izriet no Parīzes nolīguma, un steidzamo nepieciešamību pāriet uz mazoglekļa, ilgtspējīgu aprites ekonomiku;

2.  uzskata, ka sarunas par pašu resursiem un daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, arī saistībā ar Brexit, dod iespēju Savienības budžeta ienākumu daļu padarīt ilgtspējīgāku un pārredzamāku, nodrošināt Savienībai lielāku autonomiju un visbeidzot labāk izmantot Savienības budžeta transformējošo spēku; aicina fundamentāli reformēt pašu resursu sistēmu, atcelt visas atlaides un ieviest jaunus finansējuma avotus, kas pilnībā atbilstu Savienības politikai, tostarp attiecībā uz vidi, veselību un klimatu;

3.  uzsver, ka programma “LIFE” ir galvenā programma, no kuras tiek piešķirts atbalsts Savienības vides un klimata pasākumu tiesību aktu īstenošanai; norāda, ka ievērojama daļa no ierosinātā budžeta palielinājuma programmai “LIFE” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir vērsta uz jauno apakšprogrammu pārejai uz tīru enerģiju; atbalsta visaptverošas programmas izveidi pārejai uz tīru enerģiju, bet uzskata, ka tāpēc nedrīkstētu samazināt finansējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai, aprites ekonomikai, kā arī klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu seku mazināšanai; šajā sakarībā atkārtoti aicina programmas “LIFE” finanšu līdzekļus vismaz divkāršot līdz 6,442 miljardiem EUR salīdzināmās (2018. gada) cenās un aicina izveidot īpaši paredzētu finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai un “Natura 2020” tīkla pārvaldībai;

4.  atzinīgi vērtē ierosināto programmai “Apvārsnis Eiropai” piešķirtā budžeta palielinājumu un jo īpaši pētniecībai un inovācijai veselības jomā atvēlēto finansējumu (EUR 6,83 miljardi), klimata, enerģētikas un mobilitātes jomā atvēlēto finansējumu (EUR 13,31 miljardi) un pārtikas un dabas resursiem atvēlēto finansējumu (EUR 8,87 miljardi); tomēr atkārtoti aicina 9. pamatprogrammu finansēt vairāk, piešķirot budžetu vismaz 116,895 miljardu EUR apmērā, vienlaikus saglabājot klimata, enerģētikas un mobilitātes kopas (15,94 %) un pārtikas un dabas resursu kopas (10,63 %) daļu, kā arī palielinot veselības kopas daļu līdz vismaz 9,7 % saskaņā ar 8. pamatprogrammu; turklāt aicina piešķirt ievērojamu finansējumu fundamentālie pētījumiem šajās jomās;

5.  atzinīgi vērtē būtisko palielinājumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam – Enerģētika līdz 7,675 miljardiem eiro 2021.–2027. gada laikposmam salīdzināmās (2018. gada) cenās; 

6.  pauž nopietnas bažas par ierosinājumu samazināt veselības programmas finansējumu; atkārtoti aicina veselības programmu atjaunot kā stabilu atsevišķu programmu ar lielāku finansējumu nākamajā 2021.–2027. gada DFS, lai īstenotu IAM sabiedrības veselības, veselības aprūpes sistēmu un ar vidi saistītu veselības problēmu jomā un nodrošinātu vērienīgu veselības politiku, koncentrējoties uz pārrobežu problēmām, tostarp jo īpaši ievērojami palielināt kopīgos Savienības centienus saistībā ar cīņu pret vēzi, hronisko slimību profilaksi, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanu un vieglākas piekļuves nodrošināšanu pārrobežu veselības aprūpei;

7.  pauž nožēlu par to, ka pastāv risks, ka pašreizējais ar klimatu saistīto izdevumu mērķis netiks sasniegts, un šajā sakarā pieņem zināšanai to, ka tiek ierosināts šim mērķim palielināt finansējumu līdz vismaz 25 % no Savienības budžeta 2021.–2027. gadam; tomēr aicina laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam vēl vairāk palielināt ar klimatu saistītos izdevumus, paredzot tos 30 % no Savienības budžeta, lai sasniegtu un īstenotu Parīzes nolīguma mērķus, kā arī atspoguļotu to, ka rīcība klimata politikas jomā ir svarīga un steidzami nepieciešama un ir vajadzīgi turpmāki pasākumi klimata diplomātijas jomā, un aicina izstrādāt ticamu un pārredzamu izsekošanas metodi; turklāt aicina pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka Savienības budžeta struktūra un izpilde nekavē sasniegt Savienības klimata un enerģētikas mērķus;

8.  uzstāj, ka 2021.–2027. gada DFS būtu jāizslēdz jebkāds tiešs vai netiešs atbalsts fosilajam kurināmajam;

9.  pauž bažas par ierosināto finanšu resursu samazinājumu par 5 % decentralizētajām aģentūrām, kuras ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kompetencē (Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Vides aģentūra (EVA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)); aicina decentralizētajām aģentūrām vajadzības gadījumā piešķirt lielākus finanšu resursus un cilvēkresursus — vismaz 2014.–2020. gada līmenī reālā izteiksmē, pamatojoties uz to individuālajām vajadzībām, jo īpaši ja ir piešķirti jauni uzdevumi, kā tas ir gadījumā ar ECHA un EVA; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu šīm aģentūrām, lai stiprinātu zinātniski pamatotu regulējumu un uzlabotu sabiedrības uzticību Savienības politikas izstrādei;

10.  atkārtoti norāda, ka EEA uzdevums ir palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm pieņemt pārdomātus lēmumus par to, kā aizsargāt vidi un panākt labāku vides stāvokli, kā ar vidi saistītus apsvērumus iekļaut ekonomikas politikas nostādnēs un kā īstenot pāreju uz ilgtspējību; uzsver, ka Komisija ir piešķīrusi EVA papildu uzdevumus, tostarp, bet ne tikai, jaunu tiesību aktu uzraudzību un politikas attīstību saistībā ar mazoglekļa ekonomiku, aprites ekonomikas programmu un IAM īstenošanu, un uzsver, ka tas būtu pienācīgi jāatspoguļo aģentūras finanšu piešķīrumā, kuram 2021.–2027. gada budžetā vajadzētu būt klasificējamam vismaz kā stabilam reālā izteiksmē;

11.  atzinīgi vērtē priekšlikumu par pašu resursu, kas būtu balstīts uz nepārstrādātiem plastmasas iepakojuma atkritumiem; uzsver — tā virzošajai ietekmei jābūt tādai, ka tiek piešķirta prioritāte atkritumu rašanās novēršanai atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, un aicina Komisiju apsvērt iespējas ieņēmumus novirzīt iepakojuma atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanai; aicina izstrādāt efektīvus reģistrācijas un kontroles mehānismus un precizēt aprēķināšanas metodi;

12.  aicina, sākot no 4. posma (2021. gada), ievērojamu daļu no pieaugušajiem ieņēmumiem emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) izsolēs uzskatīt par Savienības pašu resursu un pakāpeniski novirzīt Savienības pārrobežu elektroenerģijas infrastruktūras projektiem, kuri atbilst Savienības klimata un enerģētikas mērķiem, atjaunojamiem energoresursiem un to glabāšanai, kā arī investīcijām revolucionārā mazoglekļa rūpniecības inovācijā; uzskata, ka tas būtu jāveic pakāpeniski, lai novērstu spiedienu uz valstu budžeta līdzekļiem, kas paredzēti klimata un enerģētikas politikai (jo ETS direktīvā (Direktīva 2003/87/EK) 50 % no ieņēmumiem ir paredzēti šim nolūkam);

13.  vienlaicīgi aicina apsvērt iespēju izstrādāt ar oglekļa cenas pielāgošanu uz robežas saistītu mehānismu kā jaunu Savienības budžeta pašu resursu veidu, kurš arī ietekmētu vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā un samazināt ražošanas pārvietošanu, vienlaikus internalizējot importēto preču cenā klimata pārmaiņu radītās izmaksas;

14.  uzskata — tā kā netiek veikti saskaņoti starptautiski pasākumi attiecībā uz petrolejas aplikšanu ar nodokļiem, Savienības līmenī būtu jāizpēta iespēja ieviest aviācijas nodevu, kas pamatojas uz oglekļa saturu, lai radītu turpmākus stimulus pētniecībai, izstrādei un investīcijām efektīvākā gaisa transportā un degvielā, kas rada zemas oglekļa emisijas, un lai samazinātu arvien lielākās emisijas aviācijas nozarē, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus transporta nozarē;

15.  atzinīgi vērtē pašreizējos centienus izveidot finanšu darījumu nodokli (FTT) un uzskata, ka daļa no kopīga FTT būtu jāizmanto kā nākotnes pašu resurss;

16.  aicina 25 % no Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) budžeta pārvietot uz struktūrfondiem, lai to varētu novirzīt papildu atbalstam no oglekļa reģioniem atkarīgiem reģioniem, kurus skar vajadzīgā strukturālā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku; uzskata, ka šiem reģioniem vajadzētu būt piekļuvei šim papildu atbalstam, lai palīdzētu tiem sasniegt Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda politikas mērķi Nr. 2 nolūka veicināt taisnīgu pāreju; norāda, ka mērķis ir atbalstīt šādus reģionus, jo īpaši tos reģionus, par kuriem vēl nav tiesību saņemt atbalstu no Modernizācijas fonda saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, ciešā dialogā un koordinācijā ar sociālajiem partneriem veicinot darbinieku pārcelšanu, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu, izglītību, aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, kā arī jaunu darbvietu izveidi, piemēram, ar jaunuzņēmumiem;

17.  uzsver, ka nākamās DFS izdevumi un ieņēmumi būtu jāskata vienkopus un vienošanos par DFS ar Parlamentu būs iespējams panākt tikai tad, ja būs vienošanās par pašu resursiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

Atsauces

2018/0166R(APP)

Atbildīgā komiteja

 

BUDG

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

5.7.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Ivo Belet

10.7.2018

Izskatīšana komitejā

10.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

18.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

6

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Arne Gericke, Jens Gieseke, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Jo Leinen, Peter Liese, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, John Procter, Julia Reid, Frédérique Ries, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Giorgos Grammatikakis, Rebecca Harms, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Jan Huitema, Merja Kyllönen, Carolina Punset, Christel Schaldemose, Keith Taylor, Tiemo Wölken, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sophia in ‘t Veld, Kati Piri, Mirja Vehkaperä

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

ALDE

Carolina Punset, Frédérique Ries, Nils Torvalds, Mirja Vehkaperä, Sophia in ’t Veld

EFDD

Piernicola Pedicini

GUE/NGL

Stefan Eck, Anja Hazekamp, Merja Kyllönen

PPE

Pilar Ayuso, Ivo Belet, Angélique Delahaye, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Jens Gieseke, Andrzej Grzyb, Giovanni La Via, Peter Liese, Annie Schreijer-Pierik, Renate Sommer, Adina-Ioana Vălean

S&D

Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Miriam Dalli, Giorgos Grammatikakis, Jytte Guteland, Jo Leinen, Susanne Melior, Rory Palmer, Gilles Pargneaux, Kati Piri, Pavel Poc, Christel Schaldemose, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli, Carlos Zorrinho

VERTS/ALE

Marco Affronte, Bas Eickhout, Rebecca Harms, Martin Häusling, Keith Taylor, Davor Škrlec

6

-

ECR

Mark Demesmaeker, Arne Gericke, Urszula Krupa, Bolesław G. Piecha, John Procter,

EFDD

Julia Reid

2

0

ALDE

Jan Huitema

NI

Zoltán Balczó

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (10.10.2018)

Budžeta komitejai

par starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāju ar nolūku panākt vienošanos

(COM(2018)03222018/0166R(APP))

Atzinuma sagatavotājs: Jerzy Buzek

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka, neraugoties uz Brexit, 2021.–2027. gada DFS apjomam nevajadzētu samazināties, salīdzinot ar 2020. gada līmeni, un ka jaunās ES iniciatīvas ir jāsaskaņo ar jauniem un pietiekamiem finanšu resursiem un jāizskata koplēmuma procedūrā; uzsver, ka ar pietiekamiem līdzekļiem būtu jo īpaši jāatbalsta Eiropas Savienības ilgtermiņa politiskās prioritātes, piemēram, nodarbinātības un izaugsmes veicināšana, uz nākotni orientēta un konkurētspējīga Eiropas rūpniecība un cīņa pret klimata pārmaiņām, pārejot uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un tām arī turpmāk vajadzētu būt jaunās DFS programmas prioritārajām jomām;

2.  uzsver, ka pilnīga tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam; tādēļ atbalsta jauno mehānismu, kas ļautu Komisijai izmantot efektīvus un atbilstošus pasākumus gadījumos, kad pastāv tādu finansiālu zaudējumu risks, ko izraisa vispārējas nepilnības tiesiskuma jomā kādā dalībvalstī, īpaši attiecībā uz cīņu pret liela mēroga korupciju;

3.  prasa noteikt skaidru metodiku skaitļu uzrādīšanai, pamatojoties uz salīdzināmām cenām;

4.  atgādina, ka politikas pasākumu un projektu finansējumam vajadzētu būt saskaņā ar klimata un enerģētikas mērķiem un saistībām, kas uzņemtas saskaņā ar Parīzes nolīgumu; prasa palielināt saistības ar klimatu saistītajiem mērķiem līdz 30 % ar klimatu saistītajiem izdevumiem nākamajā DFS 2021.–2027. gada periodā, lai veicinātu un nodrošinātu pāreju uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku 2050. gadā;

5.  atkārtoti pauž Parlamenta prasību par vismaz 120 miljardiem EUR salīdzināmās cenās palielināt budžeta dotāciju pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, lai varētu atbilstīgi reaģēt uz sabiedrības problēmām, nodrošināt Eiropas konkurētspēju pasaulē, cilvēku labklājību, nostiprināt vadošo lomu zinātnē un rūpniecībā un palīdzēt sasniegt Ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumā paredzētos mērķus; uzsver, ka “Apvārsnis Eiropa” ieguldījumiem ir jābūt koncentrētiem uz pētniecību, izstrādi un to, lai sabiedrībai sniegtu tādus tehnoloģiskus un ar tehnoloģijām nesaistītus risinājumus, kas ir vērsti uz akūtām sabiedrības problēmām, piemēram, cīņu pret klimata pārmaiņām, pāreju uz ilgtspējīgu un atjaunojamu enerģiju, enerģijas un resursu ziņā efektīvu, no toksiskām vielām brīvu aprites ekonomiku, ilgtspējīgu pārtiku un lauksaimniecības praksi un izmaksu ziņā pieejamu veselības aprūpi un zālēm; atzinīgi vērtē ar Kopīgo noteikumu regulu ieviesto iespēju pārnest programmām paredzētos finanšu piešķīrumus no viena fonda uz citu un mudina visas teritorijas attīstīt savas pētniecības spējas; uzskata, ka būtu jāturpina izstrādāt atbilstīgus nosacījumus un mehānismus šādiem pārnesumiem, lai nodrošinātu savietojamību ar struktūrfondiem un novērstu dubultas revīzijas; uzsver, ka programmas “Apvārsnis Eiropa” finansiālais atbalsts saņēmējiem būtu jādara pieejams, īstenojot ātru, augšupēju un mazāk administratīvu procedūru un sniedzot tehniskas palīdzības pakalpojumus, lai palīdzētu saņēmējiem atrast vispiemērotākos fondus; turklāt uzskata, ka būtu jāveicina sinerģija ar citām programmām un finansēšanas instrumentiem, vienlaikus cenšoties panākt maksimālu administratīvo vienkāršošanu;

6.  jo īpaši ņemot vērā to, cik vērienīgs ir mērķis palielināt “Apvārsnis Eiropa” elastīgumu, uzskata, ka katras programmas izdevumu prioritātes būtu jānosaka pamatprogrammas tiesību aktos, nevis nolīgumā par DFS;

7.  atbalsta 3,5 miljardu EUR budžetu, kas atvēlēts InvestEU; tomēr stingri uzsver, ka šo budžetu nevajadzētu ņemt no pamatprogrammas “Apvārsnis” finansējuma, bet gan veidot papildus tam; uzskata, ka InvestEU programmas pētniecības, inovācijas un digitalizācijas sadaļai būtu jāpiemēro tie paši noteikumi, kas attiecas uz sekmīgo InnovFin instrumentu, kā arī visi to pamatā esošie kritēriji un jāaptver augstākā riska daļa;

8.  atzinīgi vērtē summu, kas piešķirta enerģētikas un digitālajiem komponentiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI), kas vērsts uz to, lai izveidotu trūkstošos savienojumus Eiropas enerģētikas un digitālajā pamatstruktūrā, atbalstot tādu Eiropas komunikāciju tīklu attīstību enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā, kuri ir ar augstu veiktspēju, ilgtspējīgi un efektīvi savstarpēji savienoti, pilnībā ievērojot ES ilgtermiņa enerģētikas un klimata mērķus; uzskata, ka EISI vajadzētu būt vērienīgākam sinerģijas jautājumā, kā norādīts tā vidusposma pārskatā, jo īpaši lai labāk izmantotu transporta, digitālās un enerģijas infrastruktūras sinerģiju; atgādina, ka pāreja uz zemu oglekļa emisiju sistēmu ir galvenais EISI aspekts;

9.  uzsver ar EISI regulu izveidotās centralizētās pārvaldības struktūras efektivitāti; konstatē, ka Kohēzijas fonda finansējuma daļas pārvietošana uz EISI ir bijusi sevišķi sekmīga un ka attiecīgo dalībvalstu gandarījums ļauj plānot šā mehānisma atjaunošanu nākamajā DFS; ņemot to vērā, ierosina EISI piešķirt 20 miljardus EUR, kas tiktu ņemti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), paredzot tādus pašus pārvaldības noteikumus, kā tos, kuri piemēroti līdzekļu pārvaldības pārvietošanai no Kohēzijas fonda uz EISI; uzskata — ņemot vērā ievērojamo atšķirību starp pieejamajiem līdzekļiem un vajadzībām, šis ierosinājums palīdzētu būtiski virzīt uz priekšu TEN-T projektu īstenošanu Eiropā;

10.  kopumā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt 16 miljardus EUR jaunajai Eiropas kosmosa programmai; tomēr prasa programmas vispārējā budžeta mērenu palielinājumu; attiecībā uz programmas komponentiem uzsver, ka ir vajadzīgs vērienīgāks SSA un GOVSATCOM finansējums, vienlaikus saglabājot vai mēreni palielinot Copernicus un Galileo komponentiem paredzēto budžetu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt abu galveno komponentu, Galileo un Copernicus, nepārtrauktību un nodrošināt abu jauno iniciatīvu, GOVSATCOM un SSA, darbību, risinot arvien pieaugošo kosmosa infrastruktūras drošības problēmu un satelītu sakaru drošību;

11.  atzinīgi vērtē to, ka vismaz 9194 miljardi EUR ir paredzēti Digitālās Eiropas programmai, kas veidos Savienības digitālās spējas, jo īpaši attiecībā uz mākslīgo intelektu, kiberdrošību un augstas veiktspējas skaitļošanu, vienlaikus stiprinot ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi, atbalstot digitālās prasmes; uzsver, cik svarīga ir cieša koordinācija ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, EISI un ESI fondiem;

12.  uzstāj, ka ir pienācīgi jāfinansē ES darbībām uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai paredzētā programma, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); norāda, ka uz MVU orientētai programmai būtu jāpapildina citas ES programmas, kā arī jāizmanto saistībā ar iepriekšējo programmu (COSME) gūtā bagātīgā pieredze, lai palielinātu piekļuvi tirgiem Savienībā un ārpus tās, uzlabotu pamatnosacījumus uzņēmumiem un uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības kultūru;

13.  uzskata, ka enerģētikas nozarē īpaša uzmanība būtu jāpievērš enerģētiskajai drošībai, energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanai, nozaru sasaistei, viedai un modernai infrastruktūrai, patērētāju rīcībspējas palielināšanai un funkcionējošam enerģētikas tirgum, kurā tiek īstenota lielāka pārrobežu tirdzniecība un sadarbība; uzskata, ka ir svarīgi līdz 2030. gadam sasniegt mērķi, kas paredz starpsavienojamības līmeni vismaz 15 % apmērā; uzsver, ka saistībā ar nākamo DFS būtu jākoncentrējas uz to, lai sasniegtu enerģētikas savienības mērķus; uzsver, ka nākamajā DFS būtu jākoncentrējas uz to, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju nolūkā sasniegt enerģētikas savienības mērķus, ES klimata jomas mērķus un ilgtspējīgas attīstības mērķus ES un visu tās iedzīvotāju interesēs un jo īpaši nodrošināt atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni, kurām draud enerģētiskā nabadzība, lai tās kļūtu energoefektīvas;

14.  uzsver kodoldrošības nozīmīgumu un vajadzību palielināt Lietuvā esošās Ignalinas kodolelektrostacijas kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmai piešķirto summu no 552 miljoniem EUR līdz 780 miljoniem EUR, lai varētu pienācīgi palīdzēt Lietuvai īstenot tehnoloģiski sarežģīto uzdevumu saistībā ar Černobiļas tipa grafīta reaktora serdeņu demontāžu, kā arī novērst radioloģiskos riskus un vēl vairāk samazināt apdraudējumu ES iedzīvotājiem;

15.  pauž dziļu nožēlu par to, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) priekšlikumā nav atspoguļota Parlamenta jaunajai DFS izvirzītā prasība par taisnīgas pārkārtošanas fonda izveidi reģioniem, kas ir ļoti atkarīgi no ogļu izmantošanas un oglekļietilpīgām darbībām; atkārtoti aicina Savienības līmenī izveidot taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas fondu ar kopējo budžetu 5 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu reģionus, kuros no oglēm atkarīgajās un oglekļietilpīgajās nozarēs ir liels darba ņēmēju īpatsvars un kopienas, kuras negatīvi ietekmējusi šī pāreja; turklāt uzsver, ka šajā fondā pietiekami līdzekļi būtu jānodrošina iekļaujošu, vietēju un taisnīgu pārejas stratēģiju izstrādei un tam, lai risinātu jautājumus saistībā ar sociālo un sociālekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi, pārveidotu attiecīgās teritorijas un radītu pienācīgas un ilgtspējīgas darbvietas, kā arī pārkvalificēšanās iespējām un jaunu prasmju veidošanai attiecībā uz videi nekaitīgu procesu un tehnoloģijām, kas balstītas uz atjaunojamajiem energoresursiem vai energoefektivitātes risinājumiem;

16.  uzsver nepieciešamību saglabāt pienācīgu un skaidru Eiropas Aizsardzības fonda budžetu 13 miljardu EUR apmērā, lai veicinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības izaugsmi un konkurētspēju;

17.  prasa nodrošināt pietiekamu finansējumu ITRE kompetencē esošajām aģentūrām, lai tās spētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus, kuru skaits arvien pieaug;

18.  prasa savlaicīgi pieņemt DFS un ar to saistītos juridiskos pamatus, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no vienas programmas uz otru un novērstu īstenošanas kavējumus;

19.  uzsver nepieciešamību paredzēt juridiski saistošu un obligātu DFS vidusposma pārskatīšanu; uzskata, ka ikvienā DFS pārskatīšanā būtu jānodrošina Parlamenta iesaiste;

20.  norāda, ka DFS 2021.–2027. gadam vidusposma novērtēšana/pārskatīšana ir svarīgs ES izdevumu pārvaldības aspekts, lai novērtētu, vai ieguldījumu programmas ir sniegušas gaidītos rezultātus, ņemot vērā izvirzītos uzdevumus un mērķus, vai to absorbcijas spēja ir atbilstoša un vai tās rada ES pievienoto vērtību; uzsver, ka vidusposma novērtēšana/pārskatīšana ir iespēja turpināt vienkāršošanu visā īstenošanas ciklā;

21.  norāda, ka nākamajā DFS būs jāņem vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un tās radītā ietekme uz ES budžetu; pauž vēlmi, lai ITRE komitejas kompetencē esošās ES programmas varētu turpināt netraucēti darboties; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par esošo pašu resursu modernizāciju un jaunu pašu resursu īstenošanu, kā arī atlaižu likvidēšanu un maksimālo pašu resursu apjomu palielināšanu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

Atsauces

2018/0166R(APP)

Atbildīgā komiteja

 

BUDG

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jerzy Buzek

16.7.2018

Izskatīšana komitejā

10.9.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

4

10

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Bendt Bendtsen, Jonathan Bullock, Jerzy Buzek, Reinhard Bütikofer, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Theresa Griffin, Igor Gräzin, András Gyürk, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Jaromír Kohlíček, Peter Kouroumbashev, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Christelle Lechevalier, Tilly Metz, Csaba Molnár, Nadine Morano, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Julia Reda, Paul Rübig, Sven Schulze, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Pervenche Berès, Tamás Deutsch, Jens Geier, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Werner Langen, Sofia Sakorafa

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ALDE

Fredrick Federley, Igor Gräzin, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Lieve Wierinck

ECR

Edward Czesak, Hans-Olaf Henkel, Zdzisław Krasnodębski

PPE

Pilar Ayuso, Bendt Bendtsen, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Tamás Deutsch, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Nadine Morano, Paul Rübig, Sven Schulze, Vladimir Urutchev, Hermann Winkler, Anna Záborská

S&D

Zigmantas Balčytis, Pervenche Berès, Jens Geier, Theresa Griffin, Eva Kaili, Jeppe Kofod, Peter Kouroumbashev, Miapetra Kumpula-Natri, Csaba Molnár, Dan Nica, Miroslav Poche, Patrizia Toia, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

4

-

EFDD

Jonathan Bullock

ENF

Angelo Ciocca, Christelle Lechevalier

PPE

Christian Ehler

10

0

ECR

Ashley Fox

EFDD

Dario Tamburrano

ENF

Barbara Kappel

GUE/NGL

Jaromír Kohlíček, Sofia Sakorafa

VERTS/ALE

Reinhard Bütikofer, Jakop Dalunde, Benedek Jávor, Tilly Metz, Julia Reda

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (10.10.2018)

Budžeta komitejai

par starpposma ziņojumu par DFS 2021.–2027. gadam — Parlamenta nostāju attiecībā uz vienošanos

(COM(2018)03222018/0166R(APP))

Atzinuma sagatavotājs: Dominique Riquet

PA_Consent_Interim

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

Ievads

1.  uzstāj uz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) stratēģisko nozīmi nozarēs, kas ir atkarīgas no ilgtermiņa ieguldījumiem, piemēram, transporta nozarē; uzsver, ka transporta infrastruktūra ir vienotā tirgus stūrakmens, pamats izaugsmei un darbvietu radīšanai un tai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu četras pamatbrīvības attiecībā uz personām, kapitālu, precēm un pakalpojumiem; norāda uz galvenajiem jautājumiem un vispārējiem ierobežojumiem saistībā ar nākamo DFS, ņemot vērā transporta apjoma pieaugumu un aizvien lielāko problēmjautājumu skaitu, jo īpaši vides problēmjautājumus, ko rada oglekļa, smalko daļiņu un gāzveida piesārņotāju emisiju pieaugums, neraugoties uz vērienīgu klimata un vides aizsardzības mērķu noteikšanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī uz pētniecības un inovācijas vajadzībām saistībā ar satīkloto un autonomo transportlīdzekļu attīstību; atgādina arī par kavēšanos ar ieguldījumiem jaunā infrastruktūrā savienojamības uzlabošanai un jo īpaši pašreizējās infrastruktūras uzturēšanā;

DFS

2.  norāda uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) sekmīgo darbību iepriekšējā DFS un to, ka saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus pieprasītais finansējums trīskārt pārsniedza pieejamo finansējumu; pauž atzinību par EISI darbības pagarināšanu nākamajā DFS; tomēr pauž nožēlu par EISI transporta sadaļai piešķirtās summas samazinājumu par 12 % nemainīgajās cenās un Kohēzijas fonda iemaksas samazinājumu par 13 %; uzskata, ka EISI budžetu nedrīkst piešķirt citām programmām, kas nav saistītas ar tā konkrētajiem mērķiem; pieprasa atjaunot piešķīrumu EISI transporta sadaļai 17,746 miljardu EUR apmērā pastāvīgajās cenās un Kohēzijas fonda iemaksu 10 miljardu EUR apmērā pastāvīgajās cenās, ņemot vērā to pozitīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību;

3.  uzsver ar EISI regulu izveidotās centralizētās pārvaldības struktūras efektivitāti; norāda, ka Kohēzijas fonda finansējuma daļas pārvietošana uz EISI ir bijusi sevišķi sekmīga un ka attiecīgo dalībvalstu gandarījums apstiprina, ka šā mehānisma darbība tiks turpināta nākamajā DFS un tā finansējums būs pietiekams, lai pabeigtu tos šobrīd īstenotos projektus, kuri tiek finansēti ar Kohēzijas fonda iemaksu; attiecīgi ierosina piešķirt EISI 20 miljardus EUR no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, paredzot tādus pašus pārvaldības noteikumus, kā tos, kas piemēroti no Kohēzijas fonda piešķirtajam EISI finansējumam, tomēr paredzot šo līdzekļu pieejamību visām dalībvalstīm; uzskata — ņemot vērā ievērojamo atšķirību starp pieejamo finansējumu un vajadzībām, vairāk uzmanības jāpievērš risinājumiem ar lielu ES pievienoto vērtību, piemēram, tādiem trūkstošiem pārrobežu savienojumiem kā dzelzceļa savienojumi, un ka šis pārvietojums nodrošinātu vērā ņemamu progresu TEN-T projektu īstenošanā Eiropā;

4.  uzsver, ka atjauninātai un efektīvākai EISI programmai nākamajā DFS 2021.–2027. gadam būtu jāaptver visi transporta veidi, jāveicina modālā pāreja, jāmudina dalībvalstis investēt pārdomātā, ilgtspējīgā un integrētā sabiedriskajā transportā, jāpiešķir prioritāte labākiem savienojumiem starp visaptverošajiem tīkliem, ar Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas palīdzību jāuzlabo savstarpēja izmantojamība, jāveicina Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas pilnīga izmantošana un jāpalīdz sasniegt ES mērķus ceļu satiksmes drošības jomā;

5.  norāda, ka EISI ir dotāciju mehānisms, un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uz to skaidri norādīt, EISI finanšu instrumentu iekļaujot jaunajā programmā InvestEU; uzskata, ka finanšu instrumenta veidā nebūtu jāīsteno vairāk par 5 % no visa piešķīruma EISI transporta sadaļai; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz līdzekļu pārvietojumu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), kas diemžēl tika veikts uz EISI rēķina, ESIF radītie ieguldījumi transporta nozarē kvantitatīvā ziņā ir tālu no 30 % mērķrādītāja un kvalitatīvā ziņā ne tuvu neatbilst ES pievienotās vērtības kritērijiem; stingri uzsver, ka šajā sakarībā nebūtu jāatļauj nekādi līdzekļu pārvietojumi no programmas “Apvārsnis Eiropa” uz programmu InvestEU; uzsver, cik svarīgi ir, lai nākamajā DFS no programmas InvestEU labumu gūtu projekti ar patiesu ES pievienoto vērtību, un pauž atzinību Komisijai par tās ierosinājumu, ka vienai no četrām noteiktajām ieguldījumu jomām vajadzētu būt ilgtspējīgai infrastruktūrai;

6.  norāda, ka ir svarīgi izveidot ilgtspējīgam tūrismam paredzētu budžeta pozīciju, ņemot vērā šīs nozares nozīmi ES ekonomikā — 2016. gadā tā veidoja 5 % no IKP — un ES pienākumus, kas izriet no LESD 195. panta, lai virzītos uz īstenu ES tūrisma politiku, kas spēj atrisināt pašreizējās problēmas saistībā ar fragmentāciju un līdzekļu pieejamību, popularizēt Eiropu kā tūrisma mērķi un sekmēt tūrisma nozari, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu;

7.  norāda, ka daudzgadu finanšu shēmā kā vadošais princips ir jāiekļauj ārējo izmaksu samazināšana, kas ir izmaksu ziņā lietderīgs pasākums sloga mazināšanai attiecībā uz nākamajiem publiskajiem budžetiem;

Aģentūras

8.  atzinīgi vērtē daudzās jaunās kompetences, kas uzticētas ar transportu saistītajām ES aģentūrām, jo īpaši Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai visām transporta aģentūrām būtu pietiekami un reālā izteiksmē stabili resursi, kas vajadzīgi to uzdevumu un pienākumu izpildei;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Darba iestādi; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai šai jaunajai iestādei pietiktu līdzekļu tās pienākumu izpildei transporta nozarē;

Pētniecība

10.  atgādina, ka ir sevišķi svarīgi sniegt atbalstu pētniecībai un izstrādei transporta un mobilitātes jomā, ņemot vērā risināmos uzdevumus, ko rada oglekļa, smalko daļiņu un gāzveida piesārņotāju emisiju pieaugums saistībā ar intensīvāku satiksmi un aizvien biežākiem sastrēgumiem, nepieciešamība pārkārtot enerģētiku un palielināt transporta drošību un satīkloto un autonomo transportlīdzekļu attīstība; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi saglabāt tiešu saikni starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un ar pētniecības un izstrādes darbībām sagatavotu transporta risinājumu izvēršanu ES mērogā; atgādina par kopuzņēmumu — piemēram, SESAR, Shift2Rail un CleanSky — sekmīgo darbu; uzskata, ka ir svarīgi arī turpmāk sniegt būtisku un atbilstīgu atbalstu šiem kopuzņēmumiem programmas “Apvārsnis Eiropa” satvarā; uzsver — atbalstot pētniecību un izstrādi, transporta nozarē būtu jāpiemēro tehnoloģiskās neitralitātes princips;

Pašu resursi

11.  norāda, ka visas dalībvalstis iekasē nozīmīgus nodokļu un parafiskālos ieņēmumus, kas ir tieši saistīti ar transportu un tūrismu, un ka pat minimālas minēto resursu daļas pārvietošana uz ES pašu resursiem uzlabotu tās spēju reaģēt uz jaunajiem risināmajiem uzdevumiem; uzskata, ka atgriešanās pie nozīmīgāka pašu resursu apjoma, kāds tika paredzēts, dibinot Eiropas Kopienu, nostiprinātu ES politiskās un budžeta rīcības spējas.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos

Atsauces

2018/0166R(APP)

Atbildīgā komiteja

 

BUDG

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

13.9.2018

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Dominique Riquet

27.6.2018

Izskatīšana komitejā

8.10.2018

 

 

 

Pieņemšanas datums

9.10.2018

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

4

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Innocenzo Leontini, Peter Lundgren, Georg Mayer, Gesine Meissner, Renaud Muselier, Markus Pieper, Gabriele Preuß, Christine Revault d’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Keith Taylor, Pavel Telička, Marie-Pierre Vieu, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Kosma Złotowski, Luis de Grandes Pascual, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Claudia Țapardel

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Jill Evans, Maria G